sabraukāt
sabraukāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabraukāju | sabraukājam | sabraukāju | sabraukājām | sabraukāšu | sabraukāsim |
| 2. pers. | sabraukā | sabraukājat | sabraukāji | sabraukājāt | sabraukāsi | sabraukāsiet, sabraukāsit |
| 3. pers. | sabraukā | sabraukāja | sabraukās | |||
Pavēles izteiksme: sabraukā (vsk. 2. pers.), sabraukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabraukājot (tag.), sabraukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabraukātu
Vajadzības izteiksme: jāsabraukā
Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt; ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa cik brīvdienās bija silts laiks biju sabraukāt ar draugiem Tālāk lai runā bildes
- Blietēt neblietēju, bet kaimiņš ar lielā traktora pakaļējo riteni sabraukāja pa virsu pieblietēja.
- Visai ātri sabraukājām tādas rises un izkasām bedres, ka Cherokee gluži vienkārši nepietika augstuma.
- Izvedot jau sabraukāto sniegu tam klāt būs piemaisvielas - tad vide bojāsies tur" noteica Falkovs.
- Viņš uzsver, ka varētu ar traktoru sabraukāt sniegu uz stigām.