sakašāt
Lietojuma biežums :
sakašāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sakašāju | sakašājam | sakašāju | sakašājām | sakašāšu | sakašāsim |
2. pers. | sakašā | sakašājat | sakašāji | sakašājāt | sakašāsi | sakašāsiet, sakašāsit |
3. pers. | sakašā | sakašāja | sakašās |
Pavēles izteiksme: sakašā (vsk. 2. pers.), sakašājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakašājot (tag.), sakašāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakašātu
Vajadzības izteiksme: jāsakašā
1.Sakasīt1.
2.Sakašņāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- vai arī sakašā trūdošas lapas.
- Žigli sakašājusi stikliņam pāri zemi, zāli un skretalu lapiņas, meitene piecēlās, noslaucīja mitrajā zālē rokas, un sperdama lielus stārķa soļus, cauri ābeļdārzam atgriezās pagalmā.
- Mana agrākā atmiņa ir no Bedres – no dubļainā tuneļa, kas veda ( nē – vilka) lejup, pa kuŗu tupus rāpus krišus gāšus velšus triecos lejup, nobrāzdams ceļus, sakozdams mēli, maldams starp zobiem pilnu muti zemes, sakašādams dubļus aiz nagiem, atlauzdams nagus, saskrambādams vaigus, ar zilumiem apdauzīdams sānus, lejup prom no kuces siltās smakas uz aukstu, mitru pazemi.
- Lai gan pēc operācijas viņam visu laiku bija apkakle , viņš kaut kādā veidā pamanījās brūces sakošļāt un sakašāt