sakasnis
sakasnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sakasnis | sakašņi |
| Ģen. | sakašņa | sakašņu |
| Dat. | sakasnim | sakašņiem |
| Akuz. | sakasni | sakašņus |
| Lok. | sakasnī | sakašņos |
1.Tas (parasti kā paliekas, atlikumi), kas ir savākts, (tos) sakasot, sagrābjot u. tml.
1.1.apvidvārds Mīklas palieku kukulītis.
Stabili vārdu savienojumiKā sakasnis.
- Kā sakasnis ironiska ekspresīvā nokrāsa — ļoti tievs, kalsns, stipri novājējis
Avoti: LLVV, LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- " Ticiet, tādi viedi vārdi spēja sagrābāt necienīgajā skopulī sirdsapziņas sakasni vairāk nekā tad, ja Elločka dusmotos un draudētu.
- Kristo pasmaržoja pie viņa pienākuma piedzīto meiču, kura, tāpat kā iepriekšējā, nespēja sevī atrast pat smaida sakasni un pasviest plukušam nabagam.
- Govīm pret sarkano vainu dod gavēnī ceptus maizes sakašņus , kuri jāiedod govīm
- Kas maizes sakasni ēd , tas jājot krīt no zirga muguras
- Kas maizes sakasni d , tas j jot kr t no zirga muguras