sabirzt
sabirzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabirstu | sabirstam | sabirzu | sabirzām | sabirzīšu | sabirzīsim |
| 2. pers. | sabirsti | sabirstat | sabirzi | sabirzāt | sabirzīsi | sabirzīsiet, sabirzīsit |
| 3. pers. | sabirst | sabirza | sabirzīs | |||
Pavēles izteiksme: sabirsti (vsk. 2. pers.), sabirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabirstot (tag.), sabirzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabirztu
Vajadzības izteiksme: jāsabirst
1.Sadrupt (par ko birzīgu).
1.1.Sadrūpot pārvērsties par ko.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viss pārējais sabirzis pelnos - un agrāk vai vēlāk tos izgaiņās vējš.
- kas satur daudz piemaisījumu un ir smalki sabirzis, izmanto ceļu būvē.
- Izgaismo rudo asinsriti, kas drīz, pavisam drīz sabirzis un izzudīs.
- Sūnas starp baļķiem vēl joprojām nesabirzušas un neredzēja nevienas šķirbas.
- To vajadzēja tikai maigi padrebināt, lai tā sabirztu smalkās rūsas šķembās.