sabirt
sabirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabirstu | sabirstam | sabiru | sabirām | sabiršu | sabirsim |
| 2. pers. | sabirsti | sabirstat | sabiri | sabirāt | sabirsi | sabirsiet, sabirsit |
| 3. pers. | sabirst | sabira | sabirs | |||
Pavēles izteiksme: sabirsti (vsk. 2. pers.), sabirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabirstot (tag.), sabiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabirtu
Vajadzības izteiksme: jāsabirst
1.parasti formā: trešā persona Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
2.Iebirt, arī piebirt (par kā lielāku daudzumu).
2.1.pārnestā nozīmē Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
3.parasti formā: trešā persona Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
3.1.Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nogrābj zālienā sabirušās lapas un, ja nepieciešams, mauriņu nopļauj.
- Jauniešu profilos apsveikumi un laimes vēlējumi sabiruši kā no pārpilnības raga.
- Otrajā gadījumā tā diametrs būs lielāks, smiltis sabirs iekšā raitāk.
- Tā slotiņa bijusi pagrabā, ja to aiztiks, tā sabirs.
- Tagad parkā sabirušas lapas, tāpēc bērnu paveiktais nav tik labi saskatāms.