sabrēkt
sabrēkt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabrēcu | sabrēcam | sabrēcu | sabrēcām | sabrēkšu | sabrēksim |
| 2. pers. | sabrēc | sabrēcat | sabrēci | sabrēcāt | sabrēksi | sabrēksiet, sabrēksit |
| 3. pers. | sabrēc | sabrēca | sabrēks | |||
Pavēles izteiksme: sabrēc (vsk. 2. pers.), sabrēciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabrēcot (tag.), sabrēkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabrēktu
Vajadzības izteiksme: jāsabrēc
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš pat nepamanīja, ka kuģis ir novirzījies no kursa un buras sāk vējā nelāgi plandīties, līdz Mordāns sabrēca uz viņu, un Puspīrāgs, sagriezis stūri, pavērsa kuģa priekšgalu pareizā virzienā.
- Voliss to pamato šādi: " Ja tu esi pietiekami saprātīgs, lai veiktu secinājumus, tu vari no dažādiem skatpunktiem palūkoties uz apaļīgo, nevīžīgo un īgno sievieti rindā pie veikala kasēm, kura tikko sabrēkusi uz savu bērnu.
- Nu mani nervi neiztur un sabrēcu uz vīru par tādu izturēšanos , jo
- iedomājos ko vietējie pajoliņi te tulītas sabrēks zem šitā raksta
- Lai vienkārši paraudātu , sabrēktu , apvainotos , t. i