Paplašinātā meklēšana
Meklējam gata.
Atrasts vārdos (169):
- gata:1
- gatas:1
- Agata:1
- gatava:1
- gatavs:1
- ilgata:1
- kagata:1
- ļegata:1
- nagata:2
- nagata:1
- Nīgata:1
- nogata:1
- ragata:1
- regata:1
- rugata:1
- zagata:1
- žagata:1
- žegata:1
- žogata:1
- gatarēt:1
- gataris:1
- gatavāt:1
- gatavēt:1
- gatavīt:1
- gatavot:1
- čirgata:1
- Jozgata:1
- Kargata:1
- klāgata:2
- klāgata:1
- klugata:1
- ķengata:1
- ķirgata:1
- ļargata:1
- ļergata:1
- Ņiigata:1
- plugata:1
- šņagata:2
- šņagata:1
- šņigata:1
- bagatai:1
- ļegatas:1
- Žagatas:1
- žegatas:1
- gatavēža:1
- gatavība:1
- gatavīgs:1
- gatavums:1
- Balagata:1
- Jamagata:1
- onnagata:1
- sprēgata:1
- strigata:1
- škirgata:1
- šķirgata:1
- šņergata:1
- tarogata:1
- žņergata:2
- žņergata:1
- bligatas:1
- blīgatas:1
- izgatave:1
- negatavs:1
- sagatave:1
- Zagatala:1
- gatavināt:1
- gatavpāļi:1
- Manavgata:1
- māņžagata:1
- Muztagata:1
- šķiergata:1
- šķirzgata:1
- tathāgata:1
- zaļžagata:1
- zilžagata:1
- iegatavēt:1
- izgatavēt:1
- izgatavot:1
- nogatavēt:1
- nogatavot:1
- pagatavēt:1
- pagatavīt:1
- pagatavot:1
- pārgatavs:1
- pusgatavi:1
- pusgatavs:1
- sagatavāt:1
- sagatavēt:1
- sagatavot:1
- šņargatas:1
- šņergatas:1
- Tongatapu:1
- uzgatavot:1
- gatarščiks:1
- gatartieši:1
- gatavāties:1
- gatavdirša:1
- gatavēdājs:1
- gatavēties:1
- gatavīties:1
- gatavnieks:1
- gatavošana:1
- gatavoties:1
- Kaitangata:1
- Jarigatake:1
- Komagatake:1
- monogatari:1
- negatavība:1
- piegatavēt:1
- piegatavīt:1
- piegatavot:1
- gatavpirkts:1
- jūrasžagata:1
- macrojugata:1
- microjugata:1
- apgatavenis:1
- izgatavināt:1
- nogatavināt:1
- pagatavināt:1
- pārgatavība:1
- pašgatavots:1
- pusgatavība:1
- sagatavenis:1
- sagatavināt:1
- sublegatars:1
- Tarbagatajs:1
- zaļgatavība:1
- žagatavieši:1
- gatavspirkts:1
- sprostragata:1
- darbgatavība:1
- dzimumgatavs:1
- iegatavoties:1
- izgatavēties:1
- izgatavošana:1
- izgatavoties:1
- nogatavēties:1
- nogatavojies:1
- nogatavoties:1
- pagatavēties:1
- pagatavojumi:1
- pagatavoties:1
- pašagatavots:1
- piengatavība:1
- pilngatavība:1
- sagatavēties:1
- sagatavojums:1
- sagatavošana:1
- sagatavotava:1
- sagatavotība:1
- sagatavoties:1
- vaskgatavība:1
- nogatavošanās:1
- pārgatavēties:1
- pārgatavoties:1
- pašizgatavots:1
- sagatavošanās:1
- sējgatavnieki:1
- dzimumgatavība:1
- nenogatavojies:1
- nogatavināšana:1
- nogatavināties:1
- nosagatavāties:1
- sasagatavēties:1
- dzeltengatavība:1
- lidsagatavošana:1
- lidsagatavotība:1
- pašsagatavotība:1
- pēcnogatavināšana:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (4344):
- made in ... _uzraksts uz eksportprecēm_ - izgatavots, ražots (attiecīgajā valstī).
- sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
- Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
- brūvētājs (Alkoholisko dzērienu) gatavotājs.
- brūvēšana (Alus) gatavošana, darīšana.
- izpilde (kā iepriekš sagatavota) atveidošana, paveikšana; process, arī rezultāts --> izpildīt (2).
- darīšana (Parasti alus vai vīna) gatavošana.
- (sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
- tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
- šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
- "Ektachrome" tehnoloģija 16 mm beznegatīva krāsu filmu izgatavošanas tehnoloģija.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu“Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kasietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
- pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa.
- gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites.
- āboloties Ābolu augšana un nogatavošanās ābelē.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets.
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
- oderāda Āda, ko izmanto oderu gatavošanai.
- pastalāda Āda, no kuras gatavo pastalas; juhtāda.
- mežģīņadata Adata, kuru izmanto mežģīņu izgatavošanai.
- adatnieks Adatu izgatavotājs vai tirgotājs.
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- noadīt Adot izgatavot.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu.
- pašvāris Agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu.
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus.
- uzbrucīgs Agresīvi noskaņots, gatavs uzbrukt.
- agroties Agri nogatavoties.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa.
- aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās).
- Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums.
- saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- estokāde Aizsargu siena, parasti pagatavota improvizācijas ceļā no tuvumā esoša materiāla.
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi.
- petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare.
- gludais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex laevigata").
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
- bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
- zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
- araks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kokospalmu vai dateļpalmu sulas vai rīsa.
- groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- vīns Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu, augļu sulas.
- porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
- punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
- tummaks Alkšņa miza, koka miza, no kuras gatavo turzas.
- Sibiraea altaiensis Altaja sibirejas "Sibiraea laevigata" nosaukuma sinonīms.
- ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
- žeirāt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- žeirēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- žīrēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
- aldarība Alus gatavošana.
- merisa Alus, ko Austrumāfrikā gatavo no durras.
- tapīņas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- tāpins Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- uzdziras Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
- APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System".
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- skārdniecība Amatniecības nozare, kas pagatavo, izlabo skārda izstrādājumus un jumj skārda jumtus.
- namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
- stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu.
- riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
- mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana.
- papeterija Amatnieciska papes un papīra izstrādājumu pagatavošana.
- taisītājs Amatnieks, kas (ko) gatavo, darina.
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- banderis Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- banders Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- kocnieks Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
- traukmeisters Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
- skritulnieks Amatnieks, kas gatavo ratu riteņus.
- ratenieks Amatnieks, kas gatavo ratus, riteņus.
- štellmakars Amatnieks, kas gatavo ratus; ratnieks.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- ratiņdreimanis Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- ratīnmeistars Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
- kuģa namdaris amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- tūbnieks Amatnieks, kas izgatavo filca izstrādājumus.
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
- mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
- ragavnieks Amatnieks, kas izgatavo ragavas.
- sietnieks Amatnieks, kas izgatavo sietus (1).
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
- širenieks Amatnieks, kas izgatavo širas (zirga aizjūga piederumu).
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
- riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves; virvju vijējs.
- koka amatnieks amatnieks, kas strādā ar koku, gatavo koka priekšmetus.
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- traucinieks Amatnieks, trauku izgatavotājs.
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
- masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
- priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs.
- sinogrāfija Anastatisks paņēmiens jaungatavotiem zīmējumiem.
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
- prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors.
- solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas.
- antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.).
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai.
- kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam.
- uzalvot Apalvot, alvojot izgatavot no jauna.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm.
- apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem.
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
- makrotoms Aparāts audu griezumu pagatavošanai anatomiskiem pētījumiem.
- emulgators Aparāts emulsijas pagatavošanai.
- deaerators Aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai.
- darbgatava sistēma aparatūras vai programmatūras sistēma, kas tūlīt pēc tās iestatīšanas ir gatava izmantošanai.
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
- kurasao Apelsīnu liķieris, ko gatavo Kurasao salā.
- Žogotas Apes pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers).
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
- pielaikošana Apģērba vai tā atsevišķo daļu pielāgošana un piemērīšana cilvēka augumam tā izgatavošanas, t. i. šūšanas laikā.
- kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī.
- tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas.
- Rodas koloss Apollona bronzas tēls, tēlnieka Charesa 280. gadā p. m. ē. izgatavots; bija uzstādīts pie Rodas ostas ieejas un kalpoja kā bāka.
- bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu).
- savīlāt Apstrādājot ar vīli izgatavot (vairākus).
- savīlēt Apstrādājot ar vīli izgatavot (vairākus).
- preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- liekšana Apstrādes process, kurā sagatavei vai tās daļai veido liektu formu.
- pozamenterija Apšuvumu, trešu, pinumu, viju, pogu, pušķu, bārkšķu pagatavošana.
- pozamentists Apšuvumu, uzpleču, bārkšu un pušķu pagatavotājs vai pārdevējs, kas tirgojas tikai ar pozamentiem.
- asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
- oficīna Aptiekas telpa, kur pagatavo zāles un tās izsniedz pircējiem.
- krokijs Apvidus plāns, kas izgatavots pēc acumēra.
- uzmetums Apvidus plāns, ko izgatavo pēc acumēra.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
- krimšķināt Apzīmējums žagatas un kraukļa balsij.
- fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu.
- nozieguma motīvs apzināts pamudinājums, cilvēka apņēmība, gatavība pastrādāt noziegumu.
- pastila Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā).
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
- daiļspiestuve Ar attiecīgiem burtiem un mašīnām ierīkota spiestuve daiļdarbu pagatavošanai.
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
- fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
- ikri Ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā.
- tafija Ar dažādām garšvielām sagatavots rums.
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses.
- juchtāda Ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda.
- polaroīdfotogrāfija Ar firmas "Polaroid" patentētu fotoaparātu izgatavota fotogrāfija, kas tiek izvadīta no šī aparāta dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas.
- nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
- fotoreprodukcija Ar fotogrāfiskām metodēm izgatavota plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, fotogrāfiju) precīza kopija.
- fotografika Ar fotogrāfiskiem paņēmieniem izgatavots attēls, kurā ir tikai divi toņi - melnais un baltais.
- grāmatrūpnieks Ar grāmatu izgatavošanu nodarbināta persona.
- tūlāt Ar grūtībām gatavot.
- leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai.
- detonatorkapsele Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
- kapseļdetonators Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
- pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- iebarāt Ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- maisīt Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
- notrupināt Ar mēslojumu un mitrumu sagatavot (zemi) sējai.
- kruncele Ar mežģīņu adatām izgatavotas mežģīnes.
- rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai.
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai; informēt, arī rīkot.
- zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- sakņubināt Ar pirkstu galiem sagatavot.
- iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
- keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem.
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- hromolitogrāfija Ar šādu paņēmienu izgatavots krāsains iespieddarbs.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piemēram, grāmatu, žurnālu).
- salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu); arī publicēt (parasti periodikā).
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu; šādā veidā gatavot (ko).
- atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
- rudzarājs Arājs, kas sagatavo lauku rudzu sēšanai.
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
- atvērtā arhitektūra arhitektūra, kuras specifikācija ir publiski pieejama un kuru brīvi var izmantot citi izgatavotāji savas produkcijas ražošanai.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- borplastiķi armētas plastmasas, kas pildītas ar bora monošķiedrām vai no tām austiem vai neaustiem materiāliem; lieto ļoti noslogotu konstrukciju izgatavošanai vai metāla konstrukciju pastiprināšanai.
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments.
- asinsdienests Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību kopums, kas sagatavo asins pagatavojumus un nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar tiem.
- konkokcija Ārstnieciska mikstūra, ko gatavo vārot.
- medicīnas izglītība ārstu, farmaceitu, vidējā medicīniskā personāla sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma; medicīnas darbiniekiem nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu kopums
- direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.).
- vienlaidu kultivēšana arumu sagatavošana sējai.
- harisa Asa mērce, ko gatavo no tomātiem, olīveļļas, pipariem un sāls.
- asēšana Asējuma (2) izstrāde, izgatavošana apstrājot metāla virsmu.
- startstopa pārraide asinhronās pārraides veids, kuru izpildot pirms bitu grupas (rakstzīmes) pārsūtīšanas tiek pārraidīts startbits, kas sagatavo uztveršanas iekārtu bitu grupas saņemšanai (rakstzīmes reģistrācijai). Bitu grupas beigām seko stopbits, kas atļauj uztveršanas iekārtai pāriet miera stāvoklī līdz nākošas rakstzīmes saņemšanai.
- pagatavojumi Asins pagatavojumi - no asinīm iegūtas zāles (konservētas asins sastāvdaļas).
- paltrausis Asinskūka - pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
- ekskarnācija Asinsvadu vai limfvadu sistēmas anatomisku preparātu pagatavošana, tos atdalot no apkārtējiem audiem.
- skribelis ass dzelzs priekšmets, ar kuru ieskrāpē atzīmes uz sijām, kas tiek sagatavotas pirms celtniecības.
- sarkanais korallis astoņstaraino koraļļu suga ("Corallium rubrum"), ko bieži izmanto rotaslietu izgatavošanai.
- neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
- neperpendikularitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji perpendikulāras, bet veido kādu no 90⁰ atšķirīgu leņķi; novirze starp asīm vai virsmām, kam jābūt perpendikulārām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
- ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam.
- pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
- pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
- notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis).
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- satilināt Atdauzot mizu izgatavot svilpi.
- mandeļpiens Atdzesēts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no smalki samltām mandelēm ar ūdeni un cukuru.
- mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
- (pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
- permanentā atmiņa atmiņa, kuras saturu nevar dinamiski mainīt datora darba gaitā. Datus permanentā atmiņā ieraksta tās izgatavošanas procesā.
- uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais.
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- uzraut Ātri izgatavot, izveidot (ko).
- agrot Ātri nogatavoties.
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi; arī izburt (1).
- cito ātri; norādījums receptē, ka zāles jāpagatavo steidzami; uzraksts uz ātri kārtojamu dokumentu vākiem.
- izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai.
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
- Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m.
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
- bāze Atskaites virsma, līnija vai punkts tehnikā; izmanto mērījumiem, aprēķiniem un izstrādājumu izgatavošanā.
- šķedērns Atskaldīts garens koks, parasti priedes gabals, ko parasti izmanto skalu gatavošanai.
- izžadzināt Atskanēt žagatas balss skaņām.
- tzaziki mērce atspirdzinoša mērce, kas gatavota uz jogurta bāzes ar ķiplokiem, svaigiem gurķiem un piparmētrām.
- karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā.
- sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
- augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
- citronāde Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo pieliekot ūdenim citronu sulu un ledu.
- atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā.
- liektās mēbeles atšķirībā no tradicionālās galdnieku tehnoloģijas šo mēbeļu sagataves vispirms tvaicē ūdens tvaikos vai vāra šķidrumā, tad speciālā aprīkojumā (šablonā) saliec un žāvē līdz ekspluatācijas mitrumam, piedodot tām liektu formu.
- kserokopēšana Attēlu kopiju izgatavošana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
- autotipija Attēlu reproducēšanas paņēmiens, fotografējot tos caur rastru un izgatavojot metāla klišeju.
- metode WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam.
- rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu.
- kailāda Attīrīts ādas pusfabrikāts, pamatāda, ko iegūst jēlādu sagatavošanas procesos.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
- virpatas Audekla malas, ko nogriež drēbi sagatavojot.
- vigoņa Audekli, kas no šādas vilnas pagatavoti.
- histotomija Audu pārgriešana; histoloģisku griezumu pagatavošana mikroskopēšanai.
- piedurkņu filtrs auduma filtrs gāzveida vielu attīrīšanai no putekļiem (lieto, piemēram, minerālo izejvielu sagatavošanā un cementa malšanas telpās).
- pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
- lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrāna (1).
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrēbe (1).
- kords Audums, ko gatavo no šāda diega.
- tapa Audums, ko Okeānijas iedzīvotāji izgatavo no lūkiem (koku mizas iekšējās daļas).
- pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
- spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai.
- sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
- ribains auglis auglis ar gareniem izciļņiem, kas ir būtiska pazīme čemurziežu dzimtas sugu noteikšanā pēc gataviem augļiem.
- augļkātiņš Augļa kātiņš, ar kas to notur augļkokā un caur kuru auglim pieplūst barības vielas līdz nogatavošanās stadijai.
- būvaugļi Augļi pa kādas mantas ražošanas, celšanas vai izgatavošanas laiku, kas ir attiecīgās mantas izmaksu sastāvdaļa.
- atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot.
- treniņš augoša vai nobrieduša zirga organisma mērķtiecīga sagatavošana paredzamai izmantošanai.
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
- nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
- maizes augs augs, no kā iegūst miltus maizes gatavošanai.
- haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu.
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem, to daļām); arī pilngatavība.
- augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai.
- Tastava kalns augstākā virsotne Tarbagataja kalnu grēdā Kazahstānā, augstums - 2992 m.
- ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
- hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm.
- plānkārtiņu tranzistorekrāns augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, ko parasti lieto portatīvajos datoros un kura izgatavošanai izmanto plānkārtiņu tehnoloģiju.
- Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m.
- čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai.
- blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos).
- aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem.
- stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus.
- dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
- tehniskā gatavība augu produkcijas gatavības pakāpe.
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem.
- spudiņi Aukstā gaļa, pagatavota no teļa vai sivēna galvas un kājām, pieliekot garšvielas.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām.
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
- pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no gaļas, zivīm vai citiem produktiem, tos samaļot, pēc tam tiem pievienojot garšvielas un tos saputojot viendabīgā masā.
- izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu.
- plūdināšana Aukstās štancēšanas operācija, kurā sagatavi plastiski deformē, iespiežot to spraugā starp matrici un puasonu vai matrices (puasona) dobumā.
- šakšuka Austrumu tautu ēdiens - no tomātiem, čili, sīpoliem un olām gatavots sautējums.
- makluba Austrumu tautu ēdiens - pēc speciālas receptes gatavots vistas, rīsu un dārzeņu kārtains sautējums.
- rahatlukums Austrumzemju konditorejas izstrādājums, ko gatavo no riekstiem, mandelēm, augļu sulas, cukura un cietes.
- armīra Aušanā - pinums ar sīkiem austiem rakstiem; lieto, izgatavojot apģērbu drānas, lakatus, dvieļus, galdsegas u. c.
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
- autotipogrāfija Autogrāfisku rokrakstu vai zīmējumu iespieduma formu pagatavošana ar pārnešanas un kodināšanas paņēmiena palīdzību.
- pašizlicējs Automātiska iekārta pie ilustrāciju ātrspiedēm gatavo iespiedumu pārvietrošanai.
- autooperators Automātiskais manipulators ar nemaināmu darbības programmu detaļu vai sagatavju pārvietošanai.
- darba cikls automātiskas mašīnas darbību kopa, sākot ar sagataves vai materiāla iepildīšanu un beidzot ar apstrādātās detaļas (gatavā izstrādājuma) noņemšanu, kas periodiski atkārtojas.
- virpošanas automāts automātiski funkcionējoša virpa detaļu izgatavošanai no stieņveida materiāla.
- gāzģeneratora automobilis automobilis, kura motoru baro ar automobilī uzstādīta gāzģeneratora ražotu gāzi; gāzģeneratorā sadedzina iepriekš sagatavotu cieto kurināmo (malku, ogles, kūdru).
- reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta.
- autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu.
- rūsumaiņas auzas auzas, kas vēl nav pilnībā nogatavojušās (tur, kur dažas vārpas ir nogatavojušās, citas vēl nav nobriedušas).
- izaust Aužot izgatavot (audumu); noaust.
- saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- saaust Aužot izgatavot (no kāda materiāla); noaust (1).
- noaust Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- saausties Aužot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
- uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko); noaust (1).
- noaust Aužot izgatavot.
- pieausties Aužot pagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; aužot pagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- aviotehnika Aviācijas lidaparāti ar to aprīkojumu, kā arī lidojumu sagatavošanas un nodrošinājuma virszemes līdzekļi.
- lidotājs Aviācijas personālsastāva daļa, kas ir speciāli sagatavota un tieši piedalās lidojumos ar lidmašīnām, helikopteriem u. c. lidaparātiem kā ekipāžu locekļi.
- avīžniecība Avīžu sagatavošana un izdošana.
- pirmsrediģēšana Avotteksta sagatavošana (vienkāršošana) tulkošanai, īpaši mašīntulkošanai.
- azbotekstolīts Azboplastiķis ar azbesta auduma pildvielu; lieto elektroģeneratoru detaļu un sūkņu lāpstiņu, kā arī kosmisko aparātu siltumaizsardzības elementu izgatavošanai.
- Cissa chinensis Āzijas zaļžagata, arī zaļā žagata.
- mageirokofobija Bailes gatavot ēdienu.
- AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B.
- baldrijandrapes Baldriāna tinktūra; arī citi preparāti, kas izgatavoti no baldriāna.
- baldrijāņdrapes Baldriāna tinktūra; arī citi preparāti, kas izgatavoti no baldriāna.
- baldrijāndropas Baldriāna tinktūra; arī citi preparāti, kas izgatavoti no baldriāna.
- ozonīns Balināmais līdzeklis, ko gatavo sajaucot kolofonija šķīdumu terpentīna eļļā ar kālija sārmu un pieliekot 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu.
- bruņčballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota).
- kaktballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota).
- skraberis Balsta konstrukcija, kurā novieto no ūdens izceltu jahtu; tā var būt stacionāra vai izjaucama, izgatavota no koka vai no metāla, ar vai bez riteņiem.
- propsi Balsteņi jeb stutmalka, kas sagatavoti eksportam - skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai.
- Pica pica ab. alba baltā (albīna) žagata.
- opaks Balto mālu šķirne, ko lieto trauku izgatavošanai.
- pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu.
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā.
- bandažists Bandāžu izgatavotājs.
- bandaris Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- bandars Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
- streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
- litofānija Bareljefa attēla izveidošana vaskā - sagatavošanas process caurspīdīgu māksliniecisku attēlu izgatavošanai uz papīra.
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
- ovomaltīns Barības preparāts, ko gatavo no olām, iesala ekstrakta, kakao un piena.
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- garīgā mācību iestāde baznīcas vadīta speciāla mācību iestāde garīdzniecības kadru sagatavošanai un teoloģiskai izglītošanai.
- ķiņģelis Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras); ķiņķēziņi.
- ķiņķēziņi Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras).
- švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra.
- bertolē Bertolē sāls – kālija hlorāts; lieto medicīnā dezinficēšanai un tehnikā (sprāgstvielu maisījumu un sērkociņu izgatavošanai).
- repis bērzu piepe, no kuras gatavoja posu šķiltavām.
- pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonējot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
- sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot.
- enkurklucis Betonēts bluķis upes krastā ar stipru metāla riņķi ragatas troses, plostu kuterīšu atsiešanai.
- šokbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
- triecienbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
- ģipšbetons Betons, ko izgatavo no ģipša saistvielas, minerālām (galvenokārt porainām) un organiskām (zāģskaidām, salmu griezumiem u. c.) pildvielām.
- polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija.
- impromptu Bez iepriekšējas sagatavošanās radīts un priekšā nests darbiņš dzejā, mūzikā vai kādā citā mākslā.
- tāpatēm Bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis).
- à livre ouvert bez sagatavošanās (lasīt, tulkot); no lapas (dziedāt, spēlēt); _burtiski_: "pēc atvērtas grāmatas".
- ekstemporēt Bez sagatavošanās turēt runu, tulkot, dziedāt, spēlēt utt.
- kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu.
- kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulām, saldējuma.
- etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns.
- bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu.
- etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta.
- polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
- tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela.
- brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
- sabīdelēt Bīdelējot pagatavot (miltus).
- piebīdelēt Bīdelējot sagatavot (pietiekami, daudz).
- sabīdelēties bīdelējot sagatavot pietiekošu daudzumu.
- uzbīdelēt Bīdelējot sagatavot vēl kādu daudzumu.
- bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru.
- marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- bešamele Bieza mērce, kas gatavota no piena vai saldā krējuma, olām un miltiem; mērce gaļai, zivīm u. c. ēdieniem.
- cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem.
- jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
- jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
- sierabiezpiens Biezpiens, no kura gatavo sieru.
- tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai.
- glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā.
- mahagonija periods bieži lietots rokoko perioda nosaukums Lielbritānijā, kur gandrīz visu 18. gs. greznās mēbeles izgatavoja no mahagonija.
- argentotipija Bilžu izgatavošanas veids, fotogrāfiskā ceļā.
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
- birzt Birt (par gatavām sēklām).
- sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē.
- IFO indekss biznesa vides noskaņojuma indekss, ko gatavo Minhenes universitātes Tautsaimniecības pētījumu institūts sadarbībā ar citām organizācijām.
- skapins Blēdīgs sulainis itāliešu komēdijās, kas par maksu gatavs uz visādiem niķiem.
- bligatas Bligatas sist - rotaļāties, kačkus sist, blīgatas spēlēt.
- bļikatas Bligatas.
- bļīkatas Bligatas.
- tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos.
- ofsetpapīra plāksnīšu papīra pamatne blīvs, stipri līmēts papīrs ar lielu mitrumizturību, ierobežotu izstiepšanās spēju un paliekošo deformāciju; lieto iespiedformu izgatavošanai.
- blumss Blūms - kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem; apspaidīts lietenis.
- kāpostbļoda Bļoda, kurā iepildīts no kāpostiem gatavots ēdiens; šīs bļodas saturs.
- bļodenieks Bļodu izgatavotājs.
- bļodnieks Bļodu izgatavotājs.
- boilija Boila - speciāli sagatavota zivju ēsmas lodīte.
- botulīntoksīni Botulisma nūjiņas toksīni, kas veidojas nepareizi gatavotos vai nepietiekami noslēgtos konservos.
- tuktys brangas, gatavotas no koka saknēm.
- dabriest Briest līdz kādai gatavības pakāpei.
- piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām); nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
- pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
- briežraga eļļa brūns, smirdošs, kā lopu eļļa lietojams šķidrums, ko sākotnēji gatavoja no dedzinātiem staltbrieža ragiem, vēlāk no dedzinātiem kauliem.
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā
- manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties.
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- bulats Bulata tērauds - sens augstvērtīgs liets tērauds zobenu un dunču asmeņu izgatavošanai.
- bundulnieks Bunduļu izgatavotājs un tirgotājs.
- buras apdare buras izgatavošanas (šūšanas) noslēguma operāciju komplekss, kurā ietilpst malu atšūšana, līķtrošu piešūšana, gredzenu ielikšana u. tml. darbi.
- ieburt Burot ietekmēt (ko, kādu), panākt vēlamo rezultātu; burot pagatavot (piemēram, zāles).
- salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu.
- oriģinālburtveidoli Burtu metālā gravēti jaunu burtu oriģināli (arī patricas) galvanisko matricu pagatavošanai lielākiem burtiem; mazākām bieznēm tos grebj tēraudā.
- oriģinālpierīkošana Burtu paraugu piegāde lietuvei jauna burtu kolekcijas papildinājuma izgatavošanai.
- būt uz bāni būt (situācijā, stāvoklī), kad kas gatavojas notikt, realizēties.
- būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtam u. tml.).
- turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties.
- ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet; bēgt; iet, skriet; bēgt.
- noslēgt rēķinus ar dzīvi būt gatavam sagaidīt nāvi, mirt.
- būt kājās būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
- būt uz pekām būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
- izmudžināties Būt gatavam, pabeigt.
- būt galdā būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
- būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
- domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
- apdzīt Būt par cēloni, ka priekšlaikus kļūst gatavs.
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
- gaidīt Būt sagatavotam (uz ko).
- nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
- briest Būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem.
- nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
- sagaidīt Būt, eksistēt (kāda) ierašanās brīdī (piemēram, gatavam lietošanai, izmantošanai).
- eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku.
- būtlegers Butlegers - cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; kontrabandists.
- panelis būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā.
- piebūvēt Būvējot (ko), papildināt (gatavu celtni ar to).
- uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
- iepriekšsaspriegtās konstrukcijas būvksonstrukcijas, kuru elementos izgatavošanas vai montāžas procesā tiek radīts sākotnējs spriegumstāvoklis.
- betona maisītājs būvmašīna, kas pagatavo betona masu, mehāniski samaisot tās komponentus - saistvielas, pildvielas un ūdeni.
- fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
- azbestcements Būvmateriāls, ko gatavo, ūdenī cementu samaisot ar smalki šķiedrotu azbestu.
- linalilacetāts C~10~H~17~O~2~C~2~H~3~, pagatavojams acetilējot linaloolu ar etiķskābes anhidridu.
- propiltiouracils C~7~H~10~N~2~OS, vairogdziedzera inhibitors; lieto hipertireozes ārstēšanai, kā arī gatavojot slimniekus vairogdziedzera operācijai.
- naftalskābe C10H6(COOH)2, peri-naftalīndikarbonskābe, pagatavojama oksidējot acenaftēnu.
- salicilaldehīds C6H4(OH)CHO, eļļa ar patīkamu smaržu, atrodama spirejās, izgatavo arī sintētiski.
- kardiomentopeksija Caur diafragmu izvilkta taukplēves segata piešūšana sirdij sirds muskuļa kolaterālās asinsrites uzlabošanai.
- karameļu masa caurspīdīga stiklveida masa karameļu gatavošanai, ko iegūst, ietvaicējot cukura šķīduma maisījumu ar cietes sīrupu vai invertcukuru līdz 1,0–3,0% mitrumam.
- Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai.
- kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai; kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
- fotopauspapīra pamatne caurspīdīgs, nelīmēts papīrs ar labu gaismcaurlaidību un mehānisko stiprību; izgatavots no labi samaltas celulozes ar smalku malumu.
- caurduršana Cauruma izveide sagatavē.
- radiocehs Cehs, kurā izgatavo radioaparātus vai to daļas.
- palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
- bozties Celt stāvus spalvu, sarus (gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
- būve Celtnes, sarežģītas ierīces izgatavošana; būvēšana; darbība, process --> būvēt.
- nulles cikls celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
- krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu.
- būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts; arī (gatava) celtne.
- skaidu plātne celtniecības plātne, ko izgatavo no koka skaidām, kuras sajauc ar līmi un siltumā sapresē
- etroli Celulozes acetāta, acetobutirāna, nitrāta vai etilcelulozes termoplasti; lieto briļļu ietvaru, automobiļu, lidmašīnu un kuģu stūres ratu, mērinstrumentu paneļu u. c. izgatavošanai.
- celulozes acetāti celulozes atvasinājumi; lieto plastmasu un mākslīgu šķiedru izgatavošanā.
- vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
- makusis Cepeškrāsnī speciālā režīmē gatavota kartupeļu putra.
- sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcepināt.
- nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcept.
- izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
- izacepties Cepoties kļūt gatavam.
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips.
- maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
- dasacepties Cepties līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- dacept Cepties, tikt ceptam līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
- piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
- pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- izcirst Cērtot sagatavot (daudz vai visu).
- piecirsties Cērtot sagatavot sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; cērtot sagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt.
- diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai.
- cibenieks Cibu izgatavotājs.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
- sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks.
- ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
- tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
- staudzītis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
- staudžītis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
- stauģis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
- stauķis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
- megalografija Cilvēka attēla pagatavošana dabiskā lielumā.
- manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (parasti tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
- amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju; vienas amatnieku cunftes locekļi, amatu meistari; šajā kārtā pēc meistarstiķa izgatavošanas varēja uzņemt zeļļus.
- inscenētājs Cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai.
- taisītājs Cilvēks, kas (ko) gatavo, veido, darina.
- mežābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā cirst un vest malku, sagatavot kokmateriālus.
- aizbraucējs Cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā.
- taisītājs Cilvēks, kas gatavo (ēdienu, dzērienu).
- brūveris Cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu.
- darītājs Cilvēks, kas gatavo (parasti) alu vai vīnu.
- virtuvene Cilvēks, kas gatavo ēdienu; virēja.
- virēja Cilvēks, kas gatavo ēdienu.
- lūkplēsis Cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas.
- skalu plēsējs cilvēks, kas gatavo skalus.
- sveču lējējs cilvēks, kas gatavo sveces.
- sviestkūlējs Cilvēks, kas gatavo sviestu.
- sviestmeistars Cilvēks, kas gatavo sviestu.
- radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē melīgas informācijas pārraides pa radio.
- adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
- kondotjers Cilvēks, kas gatavs cīnīties par visu ko, ja par to pienācīgi samaksāts.
- butlegers Cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; būtlegers; kontrabandists.
- bretērs Cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
- aldaris Cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu.
- apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u.tml.; kurpnieks.
- cepurniece Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
- cepurnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
- plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
- cirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
- mežcirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
- aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā).
- vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
- robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
- ilgstošais bezdarbnieks cilvēks, kurš ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavs sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā.
- cimdniece Cimdu adītāja, izgatavotāja.
- cimdnieks Cimdu izgatavotājs, adītājs.
- cinkotipija Cinka klišeju izgatavošana izcilspiedumam, pārvedot zīmējumu, attēlu u. c. ar izturīgu pret skābēm materiālu uz cinka plāksnes.
- fotocinkogrāfija Cinkogrāfija - fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam.
- sleja Cirsmas daļa, no kuras visus sagatavotos kokmateriālus izved pa vienu ceļu (starpcirtē - pa tehnoloģisko koridoru).
- cirsmu fonds cirsmu kopa, kurā plānots kokmateriālu sagatavošanu veikt noteiktā laika periodā, piemēram, gadā.
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- sprāgstsudrabs CNOAg, sprāgstskābes sudraba sāls, lietots sprāgstkonfekšu un sprāgstzirņu pagatavošanai.
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
- sarūķēt Čakli strādājot, savākt, sagatavot.
- kammilti četru graudaugu milti kama pagatavošanai.
- zvinkšēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
- zvinkšķēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
- biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms.
- ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
- masīvā koksne dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne.
- akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- cerezīns Dabisks, ciets lielmolekulāru ogļūdeņražu maisījums; lieto izolācijas materiālu izgatavošanai (sauc arī par zemes vasku).
- veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
- prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- daksti Dakstiņi - no māla izgatavotas ēku jumta plātnes.
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
- kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
- puszaļš Daļēji, nepilnīgi nobriedis, nogatavojies.
- pusbrieds Daļējs, nepilnīgs briedums, daļēja, nepilnīga gatavība (augiem, to daļām).
- komplēts Dāmu apģērbs, kura svārki un jaka vai mētelis pagatavoti no tās pašas drānas.
- Anholta Dāņu sala Kategata vidū ("Anholt"), platība - 22 kvadrātkilometri, \~170 iedzīvotāju, bāka un meteostacija.
- darba intervija darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības veicamajam darbam novērtēšanai.
- reprogrāfiskā reproducēšana darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu; par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā.
- intervija darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai.
- pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
- ķibis Darba rīks, ar ko izgatavo koka karotes.
- līksnis Darbarīks (greblis), ar ko gludina gatavojamo koka trauku iekšpusi.
- priekšdarbi Darbi, ko veic pirms citiem darbiem, parasti to sagatavošanai.
- sagatavošana darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- inženierija Darbība, kas saistīta ar projektu tehniski ekonomisko pamatojumu sagatavošanu, rekomendāciju izstrādi ražošanas un vadības, kā arī produkcijas realizācijas organizēšanas posmā.
- konkludenta darbība darbība, kuras sekas ir līguma slēgšana; izpaužas vārdos neizteiktā gatavībā noslēgt līgumu.
- pirmsreģistrācija Darbības viesnīcā pirms klienta ierašanās, lai paātrinātu reģistrācijas procedūru: reģistrācijas kartes daļēja aizpildīšana (izmantojot rezervēšanas laikā savākto informāciju), viesnīcas numura paredzēšana un cenas noteikšana, viesa datu sagatavošana datu bāzei.
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
- iestatīšana darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei; iestādīšana.
- ražošanas process darbību kopums, kuru rezultātā rūpnīcā nonākušie materiāli un pusfabrikāti pārvēršas gatavā izstrādājumā.
- butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas; darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
- rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1).
- lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
- rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
- rāmētava Darbnīca rāmju izgatavošanai un (kā) ierāmēšanai.
- fotodarbnīca Darbnīca, kur fotografē un izgatavo fotogrāfijas.
- skārdnīca Darbnīca, kur izgatavo skārda izstrādājumus.
- ateljē Darbnīca, kurā dažādus izstrādājumus izgatavo (retāk labo) pēc individuāliem pasūtījumiem.
- pulverdzirnavas Darbnīca, kurā gatavoja šaujampulveri.
- joksīties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot).
- joskāties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot).
- timeris Darbs, kas saistīts ar kā sīka gatavošanu.
- timers Darbs, kas saistīts ar kā sīka gatavošanu.
- knibeklis Darbs, kas veicams ar pirkstiem, rokām, ir saistīts ar kā sīka gatavošanu; arī priekšmets, kas šādā veidā tiek gatavots.
- kvalificēts darbs darbs, kura veikšanai nepieciešama speciāla sagatavotība.
- ražošanas cikls darbu kopums, kura rezultāts ir pabeigta gatavā produkcija vai pusfabrikāts.
- bakara Dārgs kristāls, kas izgatavots Francijas pilsētā Bakarā.
- metāldarinājums Darinājums, kas ir izgatavots no metāla; metāla darinājums.
- taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1).
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1).
- iepriekšējie rezultāti dati, kuri ir sagatavoti par tautas skaitīšanu, aptauju utt. pirms vēl nav zināmi galīgie rezultāti.
- pārlūktabula Datora atmiņā uzglabājamo datu izkārtojums, kas izklājprogrammai ļauj ātri piekļūt vajadzīgajiem, iepriekš sagatavotajiem datiem.
- izpildāma programma datora programma, kas gatava palaišanai noteiktā datorā. Lai programma būtu izpildāma, tā iepriekš jāpārtranslē attiecīgā datora mašīnvalodā.
- nodroses dators dators, ko izmanto dublējošās sistēmās un kas ir gatavas uzņemties datu apstrādi, kad tas ir neoieciešams.
- zaļdatorika Datoru izgatavotājfirmu pakāpeniska virzība uz energoekonomijas pasākumu veikšanu, izstrādājot sistēmas un aparatūru.
- hibrīdtīkls Datoru tīkls, kas izveidots, izmantojot dažādu ražotāju izgatavoto aparatūru.
- pārskatu ģenerators datu apstrādes programma, kas sagatavo un izvada datus vajadzīgā formāta tabulu un pārskatu veidā.
- ievadforma datu ievadei un rediģēšanai izveidota ekrāna loga sagatave.
- šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem.
- šifrēšana Datu un ziņojumu apstrādes process, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu.
- formatēšana datu vides (piemēram, magnētiskā diska, disketes) sagatavošana izmantošanai datu apstrādes procesā, ierakstot uz tās speciālu vadības informāciju.
- senega Daudzgadīgs ziepenīšu dzimtas ārstniecības augs, kas aug Ziemeļamerikā; preparātus, ko gatavo no šā auga saknēm, lieto medicīnā kā atkrēpošanas līdzekli.
- stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu.
- tirāža Daudzums, kādā tiek izgatavoti (viena veida priekšmeti).
- alkīdsveķi Daudzvērtīgu skābju, daudzvērtīgu spirtu un vienvērtīgu augstāko taukskābju kondensācijas produkts; lieto laku un krāsu izgatavošanai.
- rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult.
- siera acis dažādas formas iedobumi (caurumi) sierā, ko veido un paplašina gāzes, kas rodas sierā nogatavināšanas laikā bioķīmiskajās reakcijās un kas uzkrājas mazāk saistītās siera masas vietās.
- konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
- pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
- damara dažu tropu augu sveķi, ko izmanto spīdīgu laku, linoleja un plāksteru izgatavošanā; damarsveķi.
- gvajakosveķi Dažu Vidusamerikas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanā un medicīnā.
- sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
- sāta Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
- sārts Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār.
- sārds Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār.
- sāts Dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
- smeltēt Dedzināt ķieģeļus; izgatavot māla traukus.
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
- brādzinieks Degvīna dedzinātājs (gatavotājs).
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids, mākslinieciski augstvērtīgu rotaslietu, sadzīves, kulta interjera priekšmetu, ieroču izgatavošana.
- konglomerāts dekoratīvs ēku apdares materiāls, ko izgatavo, sacementējot oļus, kuri satur grants, smilts un laukakmens gabaliņu piejaukumus.
- perlamutra papīrs dekoratīvs papīrs ar perlamutru imitējošu virsmu, izgatavots, apstrādājot papīru ar sudraba vai svina spīdumiem.
- šagrēnpapīrs Dekoratīvs papīrs, kas izgatavots, uzklājot uz vienas puses krāsainu vai cilspieduma slāni, kurš imitē šagrēnādu; lieto grāmatu, žurnālu u. c. papīra izstrādājumu apdarei.
- galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
- šķirgatiņa Dem. --> šķirgata; ķirzaciņa.
- žagatiņa Dem. --> žagata.
- žagatīte Dem. --> žagata.
- bule Demokrātiskajās polisās - vēlēta augstākās izpildvaras un kontroles iestāde, kas sagatavoja lietas izskatīšanai tautas sapulcē.
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
- kapātā desa desa, kas gatavota no kapātas gaļas.
- jēldesas Desas, ko pagatavojot tikai drusku apžāvē un tāpat ēd; bet plašākā nozīmē tā apzīmēja visas tās desas, ko pagatavojot nevāra, bet tikai žāvē.
- ķulpis Desu gatavošanas iekārta.
- desinieks Desu gatavotājs; desu tirgotājs.
- cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
- metāldetaļa Detaļa, kas ir izgatavota no metāla; metāla detaļa.
- iebīdnis Detaļa, ko iebīda kādas konstrukcijas elementu sastiprināšanai; ierīce, kas iebīda detaļu vai sagatavi mašīnā.
- liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem.
- moleskins Diagonāli austs kokvilnas audums ar līmes piejaukumu, speciāli sagatavots ar vienmērīgu virsu iespiedumiem un grāmatu iesējumiem.
- iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- rīkšu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia virgata", arī "Euphorbia waldsteinii").
- pārdīgt Dīgstot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- pantopollīts Dinamīta šķirne, ko gatavo no nitroglicerīna un nitronaftalīna, eksplodējot rada daudz indīgu gāzu.
- stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
- dorema Divdīgļlapju augu ģints dienvidos, no atsevišķām sugām iegūst amonjaka gumiju, ko lieto dažādu plāksteru pagatavošanai.
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
- kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas.
- divirbuļu krustābele divirbuļu vilkābele ("Crataegus laevigata").
- Crataegus oxyacantha divirbuļu vilkābeles "Crataegus laevigata" nosaukuma sinonīms.
- sadarbspēja Divu dažādu ražotāju izgatavotu ierīču vai datoru spēja datoru tīklā apmainīties ar informāciju.
- apgrieztais filtrs divu vai vairāku kārtu dabiska vai mākslīgi sagatavota (šķirota) grunts materiāla slāņi, kas sakārtoti ar pieaugošu daļiņu caurmēru gruntsūdens filtrācijas plūsmas virzienā, lai novērstu filtrācijas deformācijas gruntī.
- kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula.
- galvanografija Dobiespieduma paņēmiens, ar galvaniskā ceļā sagatavotu iepriekš ar eļļas krāsām apgleznotu un grafita pulveri apkaisītu apsudrabotu vara plātni.
- stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā.
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
- izgriezt Dokumenta vai tā daļas pārvietošana starpliktuvē, lai to varētu izmantot šī paša dokumenta rediģēšanas vai sagatavošanas procesā.
- finanšu grāmatvedības standarts dokuments, kas nosaka finansu pārskatu sagatavošanas pamatprincipus, apsvērumus, struktūru un satura minimālās prasības.
- programmdokuments Dokuments, kas satur ziņas, kuras nepieciešamas kāda programmprodukta izstrādei, izgatavošanai, ekspluatācijai un uzturēšanai.
- rakstāmautomāts Dokumentu apstrādes līdzeklis, kas tika izmantots automatizētai vairāku dokumenta eksemplāru vai vairāku līdzīgu dokumentu izgatavošanai, tekstu ierakstot perfolentē vai magnētiskā informācijas nesējā.
- programmu dokumentācija dokumentu kopums, kas satur datora programmu projektēšanai, izgatavošanai un ekspluatācijai nepieciešamās zinas.
- lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
- katastāze Dramatiskā vai episkā darbā strauja darbības sarežģīšanās, kas sagatavo drīzu katastrofu.
- izdrāstīt Drāztot izgatavot (priekšmetu).
- nodrāzt Drāžot (piemēram, ar nazi), pagatavot (priekšmetu).
- iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt.
- sadrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drāžot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izdrāzt Drāžot izgatavot (priekšmetu).
- padrāzt Drāžot neilgu laiku gatavot (priekšmetu).
- dreimanis Dreijātājs, virpotājs; amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- bereitors Dresētāja palīgs cirkā, kas sagatavo dzīvniekus izrādēm.
- sadrukāt Drukājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drukājot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- ahromatiskā lēca dubultlēca, kuras katra daļa gatavota no tāda optiska stikla, kas neitralizē otra stikla sadalošo efektu, neietekmējot refrakciju.
- Picathartes gymnocephalus dzeltengalvas māņžagata.
- vaskgatavība Dzeltengatavība.
- Urocissa flavirostris dzeltenknābja zilžagata.
- šaursliežu dzelzceļš dzelzceļš, kura sliežu platums ir līdz 1200 mm, izmanto rūpniecības uzņēmumos, raktuvēs, kūdras un koksnes sagatavošanas vietās, kā arī pasažieru pārvadāšanai.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai.
- vibrovelmēšana Dzelzsbetona konstrukciju elementu izgatavošana, izmantojot vibrācijas.
- armocements Dzelzsbetona paveids, ko izgatavo no smalkgraudainā smagā betona un stiegro ar tievu stiepļu sietiem.
- dzelžains Dzelžots; tāds, kas izgatavots no dzelzs, tērauda.
- miltūdens Dzēriens (dzīvniekiem), ko gatavo, ūdenī iejaucot miltus.
- pļumpīzeris Dzēriens (parasti pašgatavots).
- raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam).
- kultene Dzēriens, gatavots no rupjiem rudzu iltiem.
- kulcenis Dzēriens, gatavots no rupjiem rudzu miltiem; kultenis.
- šokolāde dzēriens, kas ir pagatavots no šokolādes pulvera, piena, cukura.
- kafija dzēriens, kas pagatavots no kafijas vai tās surogāta.
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
- kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulvera.
- moka Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- late dzēriens, kas pagatavots, sajaucot espreso ar karstu, uzputotu pienu.
- šerbets Dzēriens, ko gatavo no augļu sulām, vīna, saldējuma.
- miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
- kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
- nektārs Dzēriens, ko gatavo no sīki sasmalcinātiem augļiem, cukura un ūdens.
- grogs Dzēriens, ko gatavo no viskija, konjaka vai tml., un gāzēta ūdens vai limonādes.
- bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
- optiskais stikls dzidrs, optiski viendabīgs, caurspīdīgs, ķīmiski izturīgs stikls (kronstikls un flintstikls) optisku sistēmu caurspīdīgo elementu izgatavošanai.
- solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās.
- melanža Dzija, ko izgatavo no dažādu krāsu šķiedru (sintētisko, kokvilnas, vilnas) maisījuma; audums no šādas dzijas.
- kracis Dzijas uztīšanas rīks, kuru izmantoja, lai sagatavotu dziju aušanai, pirms dzijas tīšanas uz tītavām.
- dzimumnobriedums Dzimumgatavība; pāragra dzimumnobrieduma iestāšanās.
- dzimumbriedums Dzimumgatavība.
- necilindriskums dzinēja cilindra ģeometriskās formas kropļojums, kas izpaužas cilindra sienu neparalelitātē un cilindrs iegūst mazliet konisku formu; defekts, kas rodas izgatavošanas vai (biežāk) izdiluma dēļ.
- dzintarnieks Dzintara rotaslietu izgatavotājs.
- kopāls Dzintaram līdzīgi tropiskās joslas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanai, kā arī par dzintara aizstājēju rotaslietās.
- kava Dzirkstošais spāņu vīns, ko gatavo pēc klasiskās šampanieša metodes.
- kandžierēt Dzīt; rīkot; gatavot kandžu.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
- šķiņķis Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns; no šāda gurna pagatavots ēdiens.
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām; cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- definitīvais saimnieks dzīvnieks vai cilvēks, kura organismā parazīts sasniedz dzimumgatavību.
- vaislas gatavība dzīvnieku spēja vairoties, dzimumgatavība.
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
- kakiplūme Ebenauga Japānas hurmas ("Diospyros kaki") jeb persimona auglis, sarkans, līdz 7 cm garš, nenogatavojies ļoti rūgts.
- izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
- ēsttaisīšana Ēdiena pagatavošana.
- garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml).
- terīne Ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas veids, kad ēdienu pagatavo cepeškrāsnī slēgtā traukā, kurā to var arī pasniegt, piemēram, baklažānu terīne.
- košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- dežūrēdienkarte Ēdienkarte restorānā, kurā iekļauto ēdienu pagatavošanai nepieciešams relatīvi neilgs laiks un ko piedāvā viesiem, kuriem maltītes laiks ir ierobežots, parasti visas darba dienas garumā.
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- ķeizaršnicele Ēdiens - sviestā cepta, saplacināta, iegarena teļa gurna gaļas šķēle, kas atbilstoši pagatavota.
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
- kus-kus Ēdiens Ziemeļāfrikā, gatavots no kviešu graudiem, sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kuskuss.
- pupucis Ēdiens, kas gatavots no grūstām pupām un kaņepēm.
- kaņepe Ēdiens, kas gatavots no šīm sēklām.
- jautiņš Ēdiens, kas gatavots no vairāku produktu maisījuma; maisījums.
- tadžina Ēdiens, kas gatavots šādā traukā.
- abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas.
- salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
- ragū Ēdiens, kas ir pagatavots no sīki sagrieztas sautētas gaļas vai dārzeņiem.
- dzjupka Ēdiens, kas ir pagatavots no ūdens, rupjmaizes šķēlēm, sīpoliem, sāls un linsēklu eļļas.
- manna Ēdiens, kas izgatavots no šāda uzturlīdzekļa.
- gulašs Ēdiens, kas pagatavots no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
- murcavka Ēdiens, kas pagatavots no pienā iedrupinātas maizes un vārītiem kartupeļiem.
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
- saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldēdiens.
- grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
- omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu.
- maltas gaļas bifšteks ēdiens, ko gatavo no ovālā formā izveidotas maltas liellopu gaļas masas.
- bieķezis Ēdiens, ko gatavo no piena, alus un rupjas maizes, saldina ar medu vai cukuru.
- suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
- sitenis Ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas.
- bērziņi Ēdiens, ko gatavo vārot verdošā pienā plānas šķēles, no smalku miltu cietas mīklas.
- ķēpens Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem un gurķiem, kurus nomizo un sagriež plānās šķēlītēs, iesāla un uzlej pienu vai krējumu virsū.
- ķēpena Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem vai gurķiem, kurus sagrieztus šķēlītēs un iesālītus aplej ar pienu vai krējumu.
- ļiputriņa Ēdiens, ko pagatavo no verdošā ūdenī iekultiem miltiem un tad labi pabiezi savāra; ēdot ņem klāt taukus vai pienu.
- murcauka Ēdiens, ko pagatavo, iemērcot maizi ūdenī, pienā vai eļļā.
- kamputra Ēdiens, ko pagatavo, rūgušpienā iejaucot grauzdētu rudzu, miežu, zirņu un pupu miltu maisījumu.
- pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo Lieldienās.
- kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
- tauku iešņavas ēdiens, kuru gatavoja, taukus samīcot ar sāli, pipariem, sīpoliem; tauku saglabāšanas veids.
- ķēkas Ēdiens, pagatavots no rudziem, kviešiem, miežiem, zirņiem, pupām un griķiem.
- pavārmāksla Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana; kulinārija (1).
- kulinārija Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana.
- pavārs Ēdienu gatavošanas speciālists.
- terijaki Ēdienu gatavošanas veids Japānā, kad ēdiens tiek cepts vai grilēts saldā sojas marinādē; Eiropā arī marināde.
- ēdienkarte Ēdienu kopums, kurus kāds lieto, pagatavo.
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
- žagsti Egļu zari sētas izgatavošanai.
- mako Ēģiptes kokvilna, viena no vērtīgākajām kokvilnām, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
- Hedihata Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete, kas rūpējās galvenokārt par baltā audekla izgatavošanu mūmija autiem un apsējiem.
- apstrādes rūpniecība ekonomiskās darbības veids, kurā no izejvielām un materiāliem ražo gatavus izstrādājumus, viena no plašākajām tautsaimniecības nozarēm.
- saekselēt Ekselējot apstrādāt, arī sagatavot.
- tehniskās gatavības koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo sistēmas vai iekārtas gatavību izmantošanai, piemēram, autotransporta gatavības koeficients raksturo autoparka izmantošanas gatavības pakāpi: tā ir izmantošanai gatavu automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu.
- vadošais garantētājs eksportētajā kredītu garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam.
- eksporta līgums eksportētāja un pircēja līgums, saskaņā ar kuru eksportētāja pienākums ir izgatavot un piegādāt produktu vai sniegt pakalpojumu pircējam trešajā valstī, savukārt pircēja pienākums ir samaksāt eksportētājam.
- saidings Ēku ārējās apdares "dēļi" un paneļi, kas gatavoti, izmantojot sintētiskus materiālus.
- likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanai.
- elektrokolargors Elektriskā ceļā pagatavots sudraba koloidāls šķīdums, ko izmantoja ārstniecībā.
- lāzergravieris elektrogravieris - iekārta augstspiedes un dobspiedes iespiedformu izgatavošanai.
- kabeļu papīrs elektroizolācijas papīrs ar lielu raušanas pretestību; lieto augstsprieguma kabeļu izolācijai un to armatūras izgatavošanai.
- taisngriežu sistēmas elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar taisngriežiem; mazs jaudas pašpatēriņš, liela jutība, mērījumus ietekmē temperatūras izmaiņas (izgatavo voltmetrus un hercmetrus paaugstinātas frekvences ķēdēm).
- tekstrunas pārveidotājs elektroniska ierīce, kas, izmantojot runas sintezatoru, pārveido datorā ievadīto tekstu vai kādu tā daļu runas ekvivalentā, tādējādi sagatavojot tā izvadi runas formā.
- datorizēta iespieddarbu gatavošana elektroniska iespieddarbu gatavošana ar mikrodatoru.
- e-dokuments elektroniskā vidē sagatavots dokuments, ko pārsūta elektroniski un, ja nepieciešams, paraksta ar elektronisko parakstu.
- nāliķis Eļļa, kas rodas vīnam rūgstot, gatavojot degvīnu u. tml.
- garīgā veselība emocionāla un intelektuāla līdzsvarotība; augsta darbaspēju pakāpe, gatavība veidot produktīvas attiecības ar cilvēkiem un pārvarēt iespējamās grūtības.
- emulģēšana Emulsiju pagatavošana.
- homogenizators Emulsors - mašīna, ar ko gatavo emulsiju.
- lasāmatmiņa Energoneatkarīga datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā nevar mainīt.
- dīksī Es jau sacīju, esmu gatavs.
- tup un turies esi gatavs uz visu!
- uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
- buļvis Ēšanai sagatavoti kartupeļi; kartupeļu ēdiens.
- decilaldehids Ēteriskās eļļās ļoti mazos daudzumos sastopams kaprīnaldehids; iegūst sintētiski un izmanto mākslīgu ēterisko eļļu un puķu smaržu pagatavošanai.
- uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
- leibls Etiķete, uzlīme; uzšuve ar ziņām par izgatavotāju; mūzikas ierakstu kompānija, arī zīmols.
- saēvelēt Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā; ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- ēvelnazis Ēvelmašīnas griezējinstruments, kas paredzēts finiera sloksnes nogriešanai no sagataves.
- žagatavieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Žagatava" iedzīvotāji.
- Zaisans Ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m.
- āsana Ezoterismā stāvoklis jeb sēdoša poza, ko cilvēks ieņem, lai sagatavotos meditācijai; tā nav konkrēta, bet katram individuāli ērtākā poza.
- čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni.
- prefabrikāts Fabrikā iepriekš pagatavotu ražojumu standartizētas daļas.
- infūzs Farmaceitisks preparāts, ko pagatavo, uzlejot verdošu ūdeni drogai, ļauj stāvēt un izkāš.
- digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot.
- menstruum Farmacijā šķidrumi ar ko gatavojot ārstnieciskas vielas izvelk no drogām dabiskās vielas.
- farmaceits farmācijas speciālists; farmaceitiski izglītots aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
- Starptautiskā informācijas apstrādes federācija federācija dibināta 1960. g. un tās uzdevums ir attīstīt starptautisku sadarbību, stimulēt pētījumus, izstrādes un to praktiskos pielietojumus datu apstrādes jomā, kā arī veicināt informācijas apmaiņu un speciālistu sagatavošanu.
- pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma.
- katanoli Fenola, krezola un to derivātu kondensācijas produkti ar sēru, ko lieto krāsošanā tannīna un antimona savienojumu vietā bazisko krāsvielu saistīšanai augu šķiedrā un krāsu laku izgatavošanai.
- invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā.
- eksportkopija Filmas kopija, kas īpaši sagatavota (ar dublāžu vai subtitriem) demonstrēšanai ārpus valsts, kurā tā uzņemta.
- kopēšana Filmas kopiju izgatavošana.
- montētais negatīvs filmas negatīvs, kas sagatavots pozitīvo izlaidumkopiju izgatavošanai.
- tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
- keramiskais filtrs filtrs, kura filtrelements izgatavots no keramiska materiāla.
- patentlaga Firmā izgatavota navigācijas ierīce peldlīdzekļa ātruma noteikšanai un noieto jūras jūdžu uzskaitei.
- OLE vadīklu paplašinājums firmas _Microsoft_ izstrādāta tehnoloģija, kas programmas, kuras darbojas operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē, papildina ar darbgataviem komponentiem, lai paplašinātu šo programmu izpildāmo funkciju klāstu.
- aifons Firmas "Apple" izgatavoto mobilo telefonu modeļu vispārējs nosaukums.
- polaroīds Firmas "Polaroid" patentēta fotoaparātu klase, kurā notiek arī fotomateriāla apstrāde un fotoattēls ir gatavs dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas.
- nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību.
- pēcnobriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu pārmaiņu laiks pēc sēklu nogatavošanās, kad palielinās dīgtspēja un dīgšanas enerģija.
- nosūtītājs Fiziska vai juridiska persona, kas sagatavo un iesniedz maksājuma rīkojumu adresāta bankā.
- sūtītājs Fiziska vai juridiska persona, kas sagatavo un iesniedz maksājuma rīkojumu adresāta bankā.
- kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
- spiedforma Forma (kā) izgatavošanai, izmantojot spiedienu.
- fotoalgrafija Fotografiskā ceļā pagatavota alumīnija forma gludspiedumam.
- aktinogravīra Fotogrāfisks asējums; dobspieduma plātnes sagatavošana no fotoattēla.
- luminogrāfija Fotogrāfisku kopiju izgatavošanas paņēmiens uz bromsudraba papīra.
- heliogravīra Fotomehāniski izgatavota bezrastra dobspieduma iespiedforma.
- reprodukcijas tehnika fotomehānisko un elektromehānisko poligrāfijas mašīnu un ierīču kopums, ko lieto ilustrāciju iespiedformu izgatavošanai.
- cinkogrāfija Fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam.
- stagmatipija Fotomehānisks paņēmiens, kur metāla plāksni pārklāj ar speciāli sagatavotu hromāta kārtu, to kopē zem pustoņu negatīva un neattīstot kodina ar dzelzs hlorīdu.
- amfībijtanks Francijā un ASV 1920. gados izgatavota kaujas mašīna ar laivas vai pontona tipa virsbūvi.
- gervais Franču mīkstais siers, darināts ar siera raugu; nogatavojas 24 stundās.
- metālfurnitūra Furnitūra, kas ir izgatavota no metāla; metāla furnitūra.
- raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei).
- ģipša saistvielas gaisā cietējošas saistvielas, ko izgatavo no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) vai anhidrīta (CaSO~4~).
- opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
- kuprotipija Gaismas gravīrai līdzīgs attēls un tā gatavošanas process: pigmenta attēlu kopē zem negatīva, pārnes uz graudotas vara plātnes un kodina ar dzelzs hlorīdu, pēckodinājumā iegūst pustoņa klišeju izcilspiedumam.
- neolīts Galalītam līdzīga masa, ko arī tāpat pagatavo no kazeīna un formaldehīda.
- metālgalantērija Galantērija, kas ir izgatavota no metāla; metāla galantērija.
- būvgaldniecība Galdniecības nozare - koka būvdetaļu izgatavošana.
- gultnieks Galdnieks, kas gatavo gultas.
- modeļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
- veiduļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies liešanas veiduļu izgatavošanā.
- smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
- krēslinieks Galdnieks, kas izgatavo krēslus.
- tālers Galds ar metāla plāksni metāla salikuma sagatavošanai, matricēšanai vai iespiešanai.
- bārs Galds vai lete, kur gatavo dzērienus.
- galvanotipija Galvanoplastikas nozare, ar kuras palīdzību sagatavoja iespiedumam reljefu kopiju no kokgriezumiem utt.
- virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
- tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem.
- rudans gandrīz nogatavojies (sarkanīgs).
- kvēpi Gandrīz tīrs ogleklis, ko iespiežamo krāsu pagatavošanai iegūst, aprobežotā gaisa pievadījumā sadedzinot organiskas vielas un eļļas.
- kordīts Gara pavediena veidā izgatavots brūnganas krāsas bezdūmu šaujamais pulveris.
- derglis Gardēdis, kas vienmēr gatavs pārēsties.
- biezummašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna brusveida vai vairogveida sagatavju precīza biezuma iegūšanai (kalibrēšanai biezumā).
- taisnošanas mašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna zāģmateriālu apstrādei no vienas vai divām pusēm nolūkā iegūt taisnas un plakanas sagatavju virsmas.
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
- latitudināri Garīdznieku grupa Anglijas Baznīcā 17. gs., kas bija gatavi piekrist, ka baznīcas pārvaldību un kulta praksi pārveido tā, lai tā būtu pieņemama disidentiem.
- collegia Garīgas mācību iestādes misionāru sagatavošanai katoļu ticības izplatīšanai.
- barabans Garkūļu salmu gatavošanas ierīces trumulis.
- garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
- koriandrs Garšvielas, ko gatavo no šī auga augļiem, sēklām, zaļumiem, eļļas.
- dedzināšanas gata gata, ko izmanto par līķu kremēšanas vietu.
- runas formula gatava izteikuma vienība, ko lieto noteiktās saziņas situācijās.
- digitālā pilsoniskā drosme gatavība tiešsaistē aktīvi iestāties par cilvēktiesībām un sabiedrībā vispārēji atzītām vērtībām.
- pret-a-porter Gatavie apģērbi (franču "gatavs valkāšanai").
- konfekcija Gatavo apģērbu un veļas rūpnieciska ražošana; rūpnieciski ražoti gatavie apģērbi un veļa.
- demkas gatavojamo materiālu demonstrācijas versijas.
- sapinkuļot gatavojot biezpienu un neizmīcot to pilnībā, tajā paliek pinkuļi.
- sadēt gatavojot putraimdesas sablīvēt putraimus zarnās.
- pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- rīkošanās gatavošanās (kam), taisīšanās (ko darīt)
- darināt pūru gatavot audumus un apģērbus līgavas pūram.
- dēt Gatavot desas; pildīt sagatavoto masu, parasti zarnās.
- siet jāņusieru gatavot jāņusieru.
- jaut maizi gatavot mīklu maizes cepšanai.
- siet sieru gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
- tīklu mest gatavot tīklu no izturīga pavediena, izveidojot cilpas un krustošanās vietās tās savstarpēji sasaistot.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu); izgatavot.
- cirst bullīti gatavot vienkoča laivu.
- (būt) ceļa jūtīs gatavoties ceļojumam, braucienam, gājienam.
- izpodāties Gatavoties ceļojumam, saģērbjoties un sagatavojot lietas.
- jozt gurnus gatavoties kam svarīgam.
- vīstīt kulakus gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- vīkstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- vīstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- (sa)vīstīt dūres gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
- vilkt garu lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
- iet pie miera gatavoties, kārtoties gulēšanai.
- pudžīties gatavoties, taisīties.
- puinīties gatavoties, taisīties.
- iemīts (arī iestaigāts) ceļš (arī taka) gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- iestaigāts (arī iemīts) ceļš (arī taka) gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- deaerācija Gāzu (visbiežāk gaisa) atdalīšana no šķidruma vai cieta materiāla, piem., sagatavojot barošanas ūdeni tvaika katlam, lai novērstu cauruļvadu un iekārtas metāla koroziju; lieto termiskos, ķīmiskos un desorbcijas deaeratorus.
- letāli faktori gēni un hromosomu pārveidojumi, kuru dēļ organisms iet bojā, nesasniedzis dzimumgatavību.
- miksglāze Glāze kokteiļa pagatavošanai, to tikai samaisot.
- gļetns Glets - ūdeņains; glums, glīzdains; neizcepts, negatavs, pusjēls.
- galantērijas āda glīta, vienmērīgi un izturīgi nokrāsota āda, ko izgatavo no aitu, kazu, kamieļu, cūku vai suņu ādas; izmanto somu, maku, jostu, cimdu un cepuru izgatavošanai.
- atskābināt Gludspiedumā (litografijā un akmeņspiedumā) jau reiz kodināta akmens sagatavošana tauku atkalpieņemšanai korektūru vajadzībām.
- sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus.
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- lietišķā grafika grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
- Tibetiešu mirušo grāmata grāmata, kas satur norādījumus attiecībā uz gatavošanos nāvei un to rituālu aprakstus, kas veicami attiecībā pret mirstošajiem.
- pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes.
- parateksts Grāmatas vāka noformējums, autora vārds, virsraksts, priekšvārds, ievads, ilustrācijas vai izmantoto tekstu atsauces, kas tiek pievienoti, sagatavojot tekstu izdošanai.
- elektrotipija Grāmatrūpniecībā galvanoplastikas nozare ar kuras palīdzību sagatavoja iespiedumam reljefu kopiju no kokgriezumiem utt.
- grāmatspiedējs Grāmatspiestuves īpašnieks, kas nodarbojas ar iespieddarbu pagatavošanu.
- iekāršana Grāmatu sietuvēs salocītā, sadiegtā un apgrieztā grāmatas lokšņu kopuma iestiprināšana iepriekš sagatavotos vākos.
- pierīkojums Grāmatu spiestuvēs iespiežamās formas sagatavošana spiedumam, sevišķi augstāko un zemāko daļu izlīdzināšana vienmērīgam iespiedumam.
- gonna Grasīties, gatavoties (angļu "going to"; īsziņās).
- monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
- izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
- izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu).
- uzgrebt Grebjot izgatavot.
- skripste Greblis (koka karošu izgatavošanai).
- marķiergredzena tīkls gredzentīkls, kas izmanto marķiera nodošanas procedūru un nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi, kā arī pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā; lai novērstu sadursmes, marķieris tiek nodots no vienas stacijas otrai, un ja stacija ir gatava pārraidei, tā notver marķieri un nodod datus pārraidei.
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai.
- relīns Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no gumijas; gumijas linolejs.
- linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga, impregnēta auduma, bet tagad gk. no polimērmateriāliem, parasti ruļļos.
- Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli.
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto.
- Epejs Grieķu mitoloģijā - Trojas kara dalībnieks, koka zirga izgatavotājs.
- ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
- virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
- izgriezt Griežot izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot (detaļu) kā, parasti apģērba, apavu, izgatavošanai.
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot detaļas (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
- sagriezt Griežot sagādāt, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; griežot sagādāt, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pierotīt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pagarinātais grīslis grīšļu suga ("Carex elongata").
- sagropēt Gropējot izgatavot, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; gropējot izgatavot, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- kurvenieks Grozu izgatavotājs.
- šķina Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes.
- šķinaga Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes.
- šķīnaga Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes.
- gruntēšana Grunts krāsas uzklāšana krāsošanai sagatavotai virsmai.
- kroņstikls Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai.
- magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai.
- iztaucēt Grūžot, stampājot izgatavot (kaņepju masu).
- ievilkt elpu gūt spēku, gatavoties kaut kam.
- bakauts Gvajaki, gvajaka koks, gvajaks - tropu augs, līdz 15 m augsts koks ar ļoti cietu, smaržīgu koksni, ko lieto bloku, ķegļu un zobratu izgatavošanai, kā arī laboratoriju praksē un medicīnā.
- detalizētā ģeoloģiskā izpēte ģeoloģiskās izpētes darbi atradnēs, lai tās sagatavotu rūpnieciskai izmantošanai – noteiktu krājumus, kvalitāti, ieguves apstākļus.
- ģeorežģis Ģeosintētisks, no izturīgi savienotiem polimēru elementiem regulāra režģa veidā izgatavots materiāls, kas veido labu mehānisko sasaisti ar apkārtējo materiālu; to iestrādā gruntī būvju un ceļu pamatnes nestspējas palielināšanai, uzbērumu, nogāžu noturības palielināšanai.
- ģeotelpiskās informācijas aprite ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde, uzturēšana, piegāde lietotājiem un izmantošana.
- komplektģērbs Ģērbu kopums, kuru projektē, izgatavo, pārdod, uzskaita un valkā kā vairāku nesimetriski dažādo savrupģērbu komplektu, piem., uzvalks, kostīms.
- tiosērskābe H~2~S~2~O~3~, brīvā veidā nav pagatavojama, pazīstama tikai ļoti atšķaidītos ūdens šķīdumos un sāļu (tiosulfātu) veidā.
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
- fotogravīra Heliogravīra - fotomehāniskā ceļā izgatavots dobiespiedums.
- trihlorfenoksietiķskābe Herbicīds, lieto krūmu iznīcināšanai, arī kā augšanas stimulatoru un tomātu paātrinātas nogatavināšanās līdzekli.
- izols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, kas izgatavots no gumijas un bitumena, pievienojot plastifikatorus un antiseptiķus; bioloģiski noturīgs, salizturīgs, elastīgs.
- Daugavpils hidroelektrostacija hidrotehnikas būves projekts Daugavas hidoelektrostaciju kaskādē, kuras projektēšana tika uzsākta 20. gs. 70. gados, 1979. g. tika uzsākti celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1986. g. tika uzsākta kampaņa presē par šī projekta kā ekoloģiski un ekonomiski neattaisnojamās būves celtniecības pārtraukšanu.
- tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas.
- prasāda Hinduismā - templī vai mājās pagatavots, parasti veģetārs ēdiens, ko vispirms piedāvā dievībai un tad kā svētību izdala ticīgajiem.
- ņjāsa Hinduistu aizsardzības rituāls, gatavojoties sarežģītākai ceremonijai, sksuālajai maģijai un dziedniecībai.
- pantocīds Hloru saturošs antiseptisks līdzeklis, ko lieto gk. ūdens hlorēšanai, gatavo arī šķīdumu roku un brūču apdarei.
- holandrs Holanders - viena no svarīgākām mašīnām papīra ražošanā, kurā gatavo šķidro papīra masu, samaisa un samaļ to.
- elektrohonēšana Honēšanas veids, kurā sagatavi ievieto elektrolītā, pieslēdz anodam, bet hongalvu - katodam, apstrādāto virsmu pulējot, var iegūt spoguļvirsmu.
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- apaliskai Ieapaļi (izgatavot, izveidot).
- čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.
- trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
- piegriezumdetaļas izklājums iecerētā vai materializētā ģērba piegriezuma apjomiskās aptvērumdetaļas virsmas bezuzlaižu pirmsagataves plakniskais apveids, kura izmēri atbilst uzdotā lieluma figūras somatomēriem un modeļa virslaidēm.
- premutācija Iedomāta norise, sagatavošanās mutācijai, stabiliem pangeniem pārejot labilā stāvoklī.
- pagādāt Iegādāties, arī pagatavot, izgatavot.
- heksīlalkoholi Iegūstami kā blakus produkti sintētiski pagatavojot metilspirtu no oglekļa oksīda.
- sagremzdoties iegūt (pavasarī) viegli novelkamu koka mizu (svilpes izgatavošanai).
- iejavputra Iejavs putras pagatavošanai.
- iejava iejavs; malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
- iejava iejavs; mīkla, ko sagatavo raudzēšanai.
- elektrogravieris Iekārta augstspiedes un dobspiedes iespiedformu izgatavošanai; lāzergravieris.
- kopētājs iekārta filmas kopiju izgatavošanai; visbiežāk no oriģinālā negatīva izgatavo pozitīvu kopiju, kopēšanas laikā regulējot eksponējošās gaismas intensitāti.
- imidžseters Iekārta poligrāfisko filmu izgatavošanai, kuras savukārt izmanto iespiedformu izgatavošanai.
- rekorders iekārta, kurā datus sagatavo ierakstīšanai magnetofona lentē.
- vibromaisītājs Iekārta, kurā izgatavo lavas, gāzbetona masu u. tml., maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas.
- stelles iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem; aužamie stāvi.
- nogrīdīt Ieklāt, gatavot grīdu.
- karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījumu sagatavo karburatorā.
- flokēni Iekšējās plaisas kaltās vai velmētās (retāk lietās) tērauda sagatavēs.
- enterovakcīna Iekšķīgi lietojama vakcīna, kas gatavota no zarnu grupas baktērijām.
- ietecēties Ienākties, nogatavoties.
- ietekt Ienākties, nogatavoties.
- ietekties Ienākties, nogatavoties.
- Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji.
- ekstemporāls Iepriekš nesagatavota runa, rakstu darbs, dzejolis u. c.
- uguns aizsprosts iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu.
- klipkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā; no šīs kopas izvēlas atsevišķus objektus un iesprauž veidojamajos dokumentos.
- izgriezumkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā.
- propaideutika Iepriekšēja sagatavošana, priekšmācība.
- sistēmas inicializācija iepriekšēju darbību komplekss, kuru jāveic pirms operētājsistēmas vai kādas citas sarežģītas programmas palaišanas, piemēram, dažādu skaitītāju, adrešu un indikatoru iestādīšana sākuma stāvoklī, kā arī citi sagatavošanas darbi.
- ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā.
- pavadoņierīce Ierīce apstrādājamās sagataves vai saliekamā izstrādājuma detaļu novietošanai, kuru transportsistēma pārvieto pa visām automātiskās līnijas pozīcijām.
- stērķeļmašīna Ierīce cietes gatavošanai no kartupeļiem.
- stērķeļmašīns Ierīce cietes gatavošanai no kartupeļiem.
- ķilpe Ierīce desu gatavošanai.
- ķilpiņš Ierīce desu gatavošanai.
- ķilpis Ierīce desu gatavošanai.
- cisinieks Ierīce garkūļu salmu gatavošanai.
- darbmašīna Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai; darbgalds.
- darbgalds Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai; darbmašīna.
- mikseris Ierīce maisījumu gatavošanai.
- šūnu valči ierīce mākslīgo bišu šūnu izgatavošanai – divi metāliski veltņi, kuros iegravētas darbabišu šūniņu pamatnes.
- mālis Ierīce riteņu aploču izgatavošanai (liekšanai).
- sviesta tecīlis ierīce sviesta gatavošanai.
- sviestmašīna Ierīce sviesta gatavošanai.
- šķērkoki Ierīce šķēru (metu, velku) gatavošanai, sastāv no 2, nereti 3 viena otrā ieliktiem rāmjiem, kam jāgriežas ap asi.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- rekorders Ierīce toņfrekvences elektriskā signāla (skaņas signāla) mehāniskai ierakstei skaņuplašu izgatavošanas procesā.
- betona vibromaisītājs ierīce, kas betona masu, tās gatavošanas procesā vienlaikus samaisa un vibrē, uzlabojot tās kvalitāti.
- karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas optimālo degmaisījumu karburatormotora darbībai.
- pārlādēšana Ieroča sagatavošana kārtējam šāvienam.
- damascēšana Ieroču asmeņu izgatavošana no kopā sametinātām tērauda šķirnēm.
- aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
- ietaisīties Iesākt (ko darīt); sagatavoties (ko darīt).
- iebriest Iesākt briest, nogatavoties.
- ietaisīt Iesākt darināt, gatavot, bet nepabeigt.
- iesalniece Iesala darinātāja; speciāliste iesala gatavošanā.
- iesalnieks Iesala darinātājs; speciālists iesala gatavošanā.
- ietaisīt Iesālīt, iekonservēt, arī sagatavot ēšanai.
- špaiļāt Iesist negliņveida koka tapiņas (gatavojot zābakus).
- stiklspiedums Iespieddarba izgatavošanas paņēmiens iekodinot attēlu ar fluoru stiklā; hialotipija.
- spiedums Iespieddarba izgatavošanas tehnika, veids; arī iespiedums 2(1).
- tipolitogrāfija Iespieddarbu izgatavošana ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem.
- aplaušana Iespiedformas gatavošanas process, kurā tipogrāfijā no teksta salikuma slejām, ilustrācijām u. c. noformējuma elementiem izveido noteikta formāta lappuses.
- dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā.
- ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā.
- izdevējdarbība iespiedprodukcijas un skaņu ierakstu sagatavošana pavairošanai un izdošanai (NACE grupa 22.1).
- paraugnovilkums Iespieduma paraugs, kuru izgatavo no imidžsetera filmām; digitālajā procesā to izgatavo ar speciālu printeri.
- hialogrāfija Iespieduma plātņu izgatavojums stiklā.
- ķīmitipija Iespieduma plātņu izgatavošana.
- brošēšana Iespiesto lokšņu (papīra lapu) apstrādāšana, gatavojot brošūras, žurnālus un grāmatu blokus.
- piekārtojums Iespiešanas sagatavošanas process, kura laikā iespiedējs uz iespiedloksnes panāk krāsu sakritību un intensitāti atbilstīgi paraugnovilkumam.
- taisītava Iestāde (arī telpa, laukums u. tml.), kur kaut ko izgatavo.
- piena virtuve iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
- mācību kombināts iestāde, kurā gatavo kādas specialitātes strādniekus un kalpotājus vai paaugstina viņu kvalifikāciju.
- studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
- reklāmas aģentūra iestāde, uzņēmums, kas nodarbojas ar reklāmu izgatavošanu un izplatīšanu, reklāmas orgsnizēšanu.
- iestādīšana Iestatīšana - darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei.
- likt Iestiprināt, piestiprināt (piemēram, būvējot, izgatavojot, labojot).
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu; piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi.
- šablons Ietaise, detaļa gatava izstrādājuma, veidojuma u. tml. formas, izmēru pārbaudei.
- presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
- spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot mazas cietības materiālus; presforma.
- tecēties Ietecēties, nogatavoties.
- bagete Ietvarlīste, koka līste (nokrāsota vai apzeltīta) gleznu ietvaru izgatavošanai; no bagetes var veidot dzegu, to piesit pie griestiem vai sienas kā rotājumu savienojuma vietās.
- tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums ietver personai nepieciešamo tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanu, pielāgošanu, lietošanas apmācību, remontu, aprites nodrošināšanu, kā arī piegādi personas dzīvesvietā.
- povidla Ievārījums, ko pagatavo no augļu biezeņa.
- ielauzt Ievietot (salikuma rindas klišejas) iespiešanai gatavojamā formā (lappusē, slejā).
- pildīt Ievietot, iestrādāt (ko) gatavojamā produkta iekšienē; gatavot (produktu), iekļaujot (tā) iekšienē ko.
- Aeike Igauņu mitoloģijā - dievs, kurš savāca mākoņus un sagatavoja zibeņus.
- interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību.
- būvizstrādājums Ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, kas paredzēta iestrādāšanai būvē.
- stādīties Ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus).
- pasīvā imunitāte imunitāte, ko iegūst bērns ar mātes antivielām caur placentu vai kas iegūta, ievadot parenterāli gatavas antivielas.
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
- birjani Indiešu virtuves ēdiens - rīsi, gatavoti ar garšvielām un cāli, jēru vai dārzeņiem; birjāni.
- pāpadas Indiešu virtuves ēdiens: no atsevišķu pākšaugu miltiem pagatavotas vafeles jeb skraukšķīgas pankūkas.
- peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens; glābšanas josta.
- peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- ziņas par darbinieku informācija par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, kas iegūta no darbinieka darba līguma sagatavošanā slēgšanai (darba intervijā, iesniegtajiem dokumentiem, veselības pārbaudē).
- pārskats Informācija par kādu noteiktu jautājumu, ko datu apstrādes sistēma sagatavo lietotājam.
- asināšana Instrumenta izgatavošanas beigu operācija (slīpēšana un lepēšana), kurā veido instrumenta griezējasmens optimālo formu un virsmu un griezējšķautņu gludumu; ekspluatācijā nolietota instrumenta griešanas spēju atjaunināšana; asina ar universālām un speciālām asināšanas mašīnām.
- antrofori Instrumenti, ar ko zāles ievada šauros kanālos, pagatavoti no želatīna pārklātas spirāles.
- finieru caurumsitnis instruments finieru lokšņu defektu izciršanai un ielāpu sagatavošanai.
- abrazīvs instruments instruments, kas izgatavots no abrazīva materiāla un saistvielas - slīpripas, galodas u. tml.
- ļoti augstas pakāpes integrācija integrēto shēmu izgatavošanas tehnoloģija, kas dod iespēju vienā kristālā apvienot lielu skaitu (parasti vairāk nekā 100000) loģisko ventiļu.
- augstas pakāpes integrācija integrēto shēmu izgatavošanas tehnoloģija, kas ļauj vienā kristālā izvietot lielu komponentu skaitu.
- kurpniecība Īpaša amatniecības nozare, kas pagatavo apavus.
- poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
- damascēt Īpašā veidā apstrādāt tēraudu, izgatavojot Damaskas tēraudu.
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu.
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- pausaudekls Īpaši apstrādāts caurspīdīgs audums pausu izgatavošanai.
- virtuve Īpaši iekārtota telpa ar plīti ēdienu gatavošanai.
- kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei; izmanto arī lidojošos kosmodromus, kuros kosmiskais lidaparāts startē no stratosfērā lidojošas lidmašīnas.
- uzlīme Īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai.
- čača Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
- čākars Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
- buks Īpaši pagatavots statnis (kā atbalstīšanai).
- āzis Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts (kā atbalstīšanai).
- ortohromasija Īpaši pagatavotu fotogrāfisko plašu īpašība dot notēlojumos pareizu dzelteno, zaļo un violeto priekšmetu gaišuma pakāpi.
- desa īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
- befstroganovs Īpaši sagatavotas (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas) liellopa gaļas ēdiens.
- strīnis Īpaši sagatavoti - sasisti māli priekš mūrēšanas.
- stroganovs Īpaši sagatavotos (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas, parasti liellopa) gaļas ēdiens.
- lakans Īpaši sagatavots klucis loku un slieču liekšanai.
- guļammaiss Īpaši sagatavots maiss, uz kura var gulēt.
- novelkamā bildīte īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
- dzēriens Īpaši sagatavots šķidrums dzeršanai.
- gumikopāls Īpaši sveķi, kurus lieto laku izgatavošanai.
- velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai.
- šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām.
- sutināms Īpašs katls kartupeļu, sakņaugu vārīšanai, sautēšanai; arī neliela celtne, piebūve, kur atrodas sautēšanas katls un kur sagatavo lopbarību.
- pukuls Īpašs pušķītis, ko parasti gatavo no krāsainas dzijas un lieto cepuru u. tml. izrotāšanai.
- sumi Īpašs tintes irbulītis, kas gatavots no augu pigmenta un saistvielas un kuru lieto, pamērcējot tā galu ūdenī; izmanto kaligrāfijā un glezniecībā.
- Sāma Irāņu mitoloģijā un eposā - Sāmīdu dinastijas ciltstēvs, Jimas pēctecis, dēvu un briesmoņu uzvarētājs, kas gatavo galīgo labā uzvaru pār ļauno.
- veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai.
- preparatīvā iridektomija iridektomija, lai sagatavotu kataraktas operāciju.
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
- kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā.
- parmesans Itāļu cietā siera šķirne (angļu "parmesan", it. "parmigiano"), ko gatavo no nepasterizēta piena; parmezans; Parmas siers; parmedžano; parmadžāno.
- Parmas siers itāļu cietā siera šķirne, ko gatavo no nepasterizēta piena, radies Parmā (Itālijas ziemeļos), sarīvētu izmanto dažādu ēdienu gatavošanai; parmesans; parmezans, parmedžano; parmadžāno.
- gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci.
- daaudzēt Izaudzēt (augus) līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- novēloties Izaugt, nogatavoties vēlāk nekā parasti (par augiem, augļiem).
- piebirzt Izbirt lielākā daudzumā (par gatavām sēklām).
- plānotipija Izcilspieduma paņēmiens, iededzinot zīmējumu koka plātnē, no kuras pagatavo iespiežamo formu.
- tipogravīra Izcilspiedums, pakrāsas plākšņu, apmaļu u. tml. pagatavošana autotipijā.
- šlikeris Izejvielu maisījuma suspensija ūdenī - bieza krējuma konsistencei līdzīga masa; lieto keramisku izstrādājumu izgatavošanai ar liešanas paņēmienu un emaljēšanā.
- šlikteris izejvielu maisījuma suspensija ūdenī – bieza krējuma konsistencei līdzīga masa; lieto keramisku izstrādājumu izgatavošanai ar liešanas paņēmienu un emaljēšanā.
- patēriņš Izejvielu, materiālu u. tml. izlietojums (kā) gatavošanai, ražošanai.
- aust Izgatavojot audumu, veidot tajā (ornamentu, zīmējumu).
- izgatave Izgatavošana, ražošana.
- kalkot Izgatavot (attēla, teksta) kopiju, izmantojot kalku.
- aust Izgatavot (audumu) aužamajos stāvos.
- piedēt Izgatavot (desas) pietiekami, daudz.
- izzilināt Izgatavot (ēdienu) no ļoti niecīga (produktu) daudzuma.
- kopēt Izgatavot (fotoattēlu) no negatīva.
- sadarināt Izgatavot (ko) lielākā daudzumā; izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- viltot Izgatavot (ko) neīstu, parasti līdzīgu pēc izskata; arī, parasti negodīgi, atdarināt (piemēram, parakstu).
- atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē; izliet.
- uzvicot Izgatavot (ko) no vicām.
- dataisīt Izgatavot (ko) piestiprināšanai pie kā.
- piestrādāt Izgatavot (ko) tā, ka (tas) pēc novietojuma, formas atbilst (piemēram, citai detaļai, elementam).
- uzmeistarot Izgatavot (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- uzknipelēt Izgatavot (parasti ar grūtībām, sarežģījumiem).
- izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
- izstrādāt Izgatavot (piemēram, vielu).
- iztaisīt Izgatavot (piemēram, vielu).
- izveidot Izgatavot (piemēram, vielu).
- izgatavēt Izgatavot (priekšmetu).
- pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- galdīt Izgatavot aizgaldu liellopiem.
- aust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- izaust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- aust Izgatavot audumu.
- atgleznot Izgatavot gleznas kopiju, reprodukciju.
- iedobt Izgatavot iedobuma (1) veidā (iespiedelementus).
- uzcakot Izgatavot kaut ko greznu, tādu, kam ir cakas.
- nomegžt Izgatavot nītis.
- uzģērēt Izgatavot no ādas.
- garināt Izgatavot precīzi noteiktā garumā.
- nodarīties Izgatavot priekš sevis, padarīt.
- piesadarīties Izgatavot sev (alu) pietiekami, daudz.
- izsniegt Izgatavot un nodot (dokumentu tiesīgajai personai); nodot (izgatavoto dokumentu tiesīgajai personai).
- izlaist Izgatavot un nodot pārdošanā (priekšmetu, vielu u. tml.).
- pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (tekstu, attēlu) no (tā) oriģināla, arī kopijas.
- sameistarot Izgatavot, arī salabot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- sadarināt Izgatavot, izveidot; arī apstrādāt.
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- nodarīt izgatavot, pagatavot.
- uzstrīķēt Izgatavot, pagatavot.
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- uzdarīt Izgatavot, uztaisīt.
- izdarināt Izgatavot.
- izgatavināt Izgatavot.
- uzgatavot Izgatavot.
- uzmeisterēt Izgatavot.
- uzmunsturēt Izgatavot.
- ražīgums Izgatavotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu apjoms laika vienībā.
- seminārs Izglītības iestāde, kas sagatavo skolotājus (dažās valstīs), arī reliģisku organizāciju amatpersonas.
- pirmsskolas izglītība izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei.
- pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.
- augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai.
- nogrebt Izgrebt; izgatavot grebjot (noteiktu skaitu priekšmetu).
- psaligrāfija Izgrieztu ēnu attēlu pagatavošanas māksla.
- sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
- šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka.
- gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- lakmus Izkaltēta dažu ķērpju sula, no kā pagatavo tinktūru reaktīviem jeb lakmus papīriem, kas piesūcināti ar minēto tinktūru un noder sārmu un skābju izzināšanai: sarkans papīrs no sārma top zils un zils no skābes atkal sarkans.
- iztilināt Izklāt, izstādīt (uz lauka linus), lai tie (žūstot, balojot) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi.
- savaļnes izkulstītu linu sainis, ko saņēma lielās ģimenēs sievas, lai gatavotu apģērbu sev un bērniem.
- patērēt Izlietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā gatavošanai, ražošanai).
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- nodzert Izlietot dzeršanai, dzērienu pagatavošanai.
- pārstrādes izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas, lai pārstrādātu izejvielas gatavā produkcijā.
- pārdošanas izmaksas izmaksas, kas saistītas ar produkcijas sagatavošanu pārdošanai un realizāciju.
- lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls; lietaskoks (2).
- lietaskoks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls.
- izsierot Izmantot siera gatavošanai.
- stenda izmēģinājumi izmēģinājumi uz zemes, kuros pēta dzinēju, lidaparāta korpusa, borta sistēmu un aprīkojuma funkcionēšanas spējas un drošuma pakāpi; posms lidaparāta sagatavošanai izmēginājumiem lidojumā.
- tehnoloģiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, ar kuru risina precizitātes nodrošināšanas uzdevumu izgatavošanas procesā.
- totālā (arī pilnā) plate izņemama zobu protēze, ko gatavo, ja mutē nav neviena zoba.
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu; īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
- poliizobutilēns Izobutilēna jonu polimerizācijas produkts [-C(CH3)2-CH2- -]n, ķīmiski un termiski izturīgs (līdz 350 C), mehāniski neizturīgs; lieto elektroizolācijas un antikorozijas pārklājumiem, līmju, hermetizējošu materiālu izgatavošanai.
- izolētājstienis Izolējošs darbarīks, kas izgatavots no izolācijas materiāla caurules un/vai stieņa ar darba uzgali.
- parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
- datorizdevniecības programma "PageMaker" izplatīta datorizdevniecības programma, kas ļauj integrēt tekstu un grafiku un ko izmanto rakstu, pārskatu, reklāmu, apkārtrakstu un citu dokumentu sagatavošanai.
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm.
- ergonomisks Izprojektēts un izgatavots atbilstoši ergonomikas prasībām un standartiem.
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- repetīcija Izrādes, koncerta, filmas kadra u. c. sagatavota priekšnesuma mēģinājums.
- papirkstot Izrušināt atsevišķus gatavākos (kartupeļus, rāceņus) no vēl augošu sakņu dobes (pēc tam uzmanīgi sakļaujot zemi).
- izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem.
- piena produktu izstrādājumi izstrādājumi, kas gatavoti no piena produktiem, kuriem ražošanas procesā pievienotas pārtikas piedevas, ražošanas palīglīdzekļi un citas nepieciešamās vielas, lai daļēji aizvietotu piena sausnas sastāvdaļas.
- tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka).
- juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
- metālizstrādājums Izstrādājums, kas ir izgatavots no metāla; metāla izstrādājums.
- pulveru metalurģija izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulvermetalurģija, metālkeramika.
- pulvermetalurģija izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulveru metalurģija, metālkeramika.
- metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulveru metalurģija, pulvermetalurģija.
- kāple Izstrādāšanai sagatavota, pakāpienveidīga iežu daļa, ko no augšas norobežo horizontāla, bet no sāniem vertikāla vai slīpa virsma.
- asēt Izstrādāt, izgatavot asējumu; apstrādāt metāla virsmu, lai iegūtu asējumu.
- izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
- piedāvāt palīdzību izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā, lai (kas) tiktu paveikts.
- piedāvāt Izteikt priekšlikumu, gatavību darīt (ko) kāda labā.
- piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt).
- izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
- kevlars Izturīga sintētiska šķiedra, to izmanto, piemēram, automašīnu riepu izgatavošanā.
- apavu āda izturīga, elastīga, plastiska āda apavu izgatavošanai.
- buraudekls Izturīgs audums, no kura izgatavo buras, darba apģērbu u. c.; agrāk tam izmantoja kaņepājus, linus, kokvilnu, tagad - mākslīgās šķiedras.
- kords izturīgs diegs, ko izmanto automobiļu riepu izgatavošanai.
- džinsaudums Izturīgs, īpaši apstrādāts audums, ko izmantoja kalnraču u. c. darba apģērbu izgatavošanai.
- nopraktēt Izvadīt uz ceļa, sagatavot.
- iemīcīt Izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
- samontēt Izveidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķam (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- izgatavot Izveidot gatavā formā (piemēram, dokumentu).
- samontēt Izveidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.).
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu); iestiprināt (kur iekšā).
- Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem.
- si vis pacem, para bellum ja gribi mieru, gatavojies karam (romiešu karamākslas teorētiķa Vegetija vārdi).
- tehnoloģija ATOMM Japānas firmas "Fuji" diskešu izgatavošanas tehnoloģija, kas ļauj 3,5 collu disketē ierakstīt datus, kuru apjoms var sasniegt 100 megabaitus.
- lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē.
- Amacumara Japāņu mitoloģijā - dievība kalējs un spoguļu izgatavotāju ciltstēvs, dievietes Isikoridomes (Metāllējējas) tēvs.
- vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi.
- suši japāņu virtuves ēdiens: īpaši sagatavota rīsu masa, kam apkārt apliktas zivis, gliemji; tas viss aptīts ar aļģēm (jūraszālēm), pasniedz ar sojas mērci, kam pievienoti mārrutki (vasabi).
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
- līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- glioksilskābe Jaunaudzēs un negatavos augļos atrodama sīrupveidīga viela, ko var iegūt reducējot skābeņskābi; tās hidrāts ir kristālisks.
- mācībasbērni Jaunieši, kas gatavojas iesvētīties.
- jaunaismeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta; jaunāmeita.
- jaunāmeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta.
- mācībasmeita Jauniete, kas iet mācībā, gatavojas iesvētīties; jauniete, kas iesvētās.
- mācībaspuisis Jaunietis, kas gatavojas iesvētīties.
- jaunaispuisis Jaunietis, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīts.
- jaunkultā Jaunkultā maize - maize, kas gatavota no jaunās ražas miltiem.
- kvarils Jauns materiāls, ko lieto santehnikas (vannu, izlietņu u. tml.) izgatavošanai, tiek saukts arī par polimērbetonu; izgatavo no kvarca un akrila.
- jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana.
- vibromaisīšana Javas, gāzbetona masas u. tml. izgatavošanas paņēmiens, maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas.
- noslodzes dati jebkura informācija vai dati, kas tiek apstrādāti, lai pārraidītu informāciju pa elektronisko sakaru tīklu vai sagatavotu rēķinus un uzskaitītu maksājumus.
- tirgus dalībnieks jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā.
- buru audums jebkuras šķiedras audums buru izgatavošanai.
- sārmošana Jēlādu apstrāde ar kalcija hidroksīda suspensiju, kas ietekmē gatavā ādas izstrādājuma īpašības.
- neizvārīts Jēls, negatavs.
- jostnieks Jostu izgatavotājs.
- šķindelnīca jumstiņu izgatavošanas darbnīca.
- šķindelnieks Jumstiņu izgatavotājs.
- peldsastāvs Jūras kara flotes (spēku) personālsastāva daļa, kam ir speciāla sagatavotība un kas ieņem štata amatus uz kaujas kuģiem, speciālās nozīmes kuģiem un apgādes kuģiem.
- žagattārtiņš Jūrasžagata - šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus").
- žagattārtiņš Jūrasžagata - tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), kas sastopama gandrīz visā pasaulē, 1 ģints, 7 sugas, Latvijā 1 suga.
- Haematopus ostralegus jūrasžagata.
- steliņš Jūrniecībā no dēļiem un kāpnēm pagatavotas stalažas, ko uzkar ārpusē pie kuģa sāniem, krāsošanas vai citus darbus veicot.
- izpildīšana kā sagatavota, iestudēta atveidošana
- zvīdzināties Kā žagata žadzināt.
- bregets Kabatas pulkstenis, ko izgatavoja franču pulksteņmeistara Bregē (Brequet, 1747-1823) darbnīcā; Bregē pulksteņi bija ļoti precīzi, sita stundas un stundu daļas un rādīja datumus.
- pirktumi Kabatlakatiņi, dvieļi u. tml. kas izgatavoti no smalka, pirkta (nevis mājās austa) auduma.
- šļurka Kāda auga stiebrs, no kā bērni gatavo šļirci.
- flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes.
- runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
- bablahs Kādas akācijas negatavās pākstis, no kurām ieguva vielas miecēšanai, tintes ražošanai un melnajai krāsai.
- paeglīte Kāds putns žagatas lielumā, sarkanu sekstīti, zaļganām spalvām (laikam zaļā dzilna).
- krambambulis Kāds sens ļoti stiprs Dancigā gatavots ķiršu degvīns, vēlāk vispār stiprāks alkoholisks dzēriens.
- silnieks Kāds, kas gatavo abras, siles.
- muldenieks Kāds, kas gatavo un pārdod abras un siles.
- tupelnieks Kāds, kas izgatavo koka apavus; kurpnieks.
- tupeļnieks Kāds, kas izgatavo koka apavus; kurpnieks.
- gatavnieks Kāds, kas pats nerūpējas par savām vajadzībām, bet izmanto citu sagatavoto.
- šķendeļnieks kāds, kas sagatavo jumstiņus jeb šķendeļus.
- kalačnieks Kāds, kurš gatavo kalāčus.
- mīnēt kādu objektu sagatavot uzspridzināšanai.
- ristretto Kafijas pagatavošanas veids.
- kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
- uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- sakaķēt Kaķējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā; kaķējot sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- kalve kalēja darbnīca metāla sadzīves priekšmetu, būvdetaļu un darbarīku izgatavošanai, zirgu apkalšanai, arī lauksaimniecības mašīnu remontēšanai un mākslas priekšmetu izgatavošanai.
- misiņkalējs Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus.
- misiņkalis Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus.
- pieškalis Kalējs, kas izgatavo piešus, iemauktu metāla detaļas u. tml.
- mollīns Kālija ziepes no cūku taukiem ar 20% glicerīna saturu, lieto farmācijā ziežu pagatavošanai.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- piekaltēties Kaltējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kaltējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- citversakne Kaltēta dzeltenā ingvera sakne, lietota rūgtu tinktūru pagatavošanai (pret vāju gremošanu), kā arī kā garšviela liķiera ražošanā.
- kompots Kaltēti augļi, ogas, ko izmanto deserta ēdienu, gatavošanai.
- kubeba Kaltēts "Piper cubeba L." nenogatavojies auglis, kurā ir ēteriska eļļa un organiska skābe.
- nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- sakalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
- piekaldināt Kaļot izgatavot lielāku daudzumu.
- kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā.
- tējkanna Kanna tējas vārīšanai, tējas uzlējuma gatavošanai; arī kanna tējas pasniegšanai galdā.
- kapainis Kapājamā dzelzs, ar ko gatavo kapaimus.
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- sakapināt Kapinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā; kapinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu).
- stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- stratēģija Kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošana, plānošana un īstenošana.
- atiešana Karadarbība, kuras mērķis ir pasargāt karaspēka daļas no pretinieka triecieniem, ieņemt aizsardzībai izdevīgas pozīcijas, sagatavoties pretuzbrukumiem un prettriecieniem.
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
- kaujasprasme Karavīru zināšanu, prasmju un iemaņu komplekss, daļu (kuģu) un vienību personālsastāva sagatavotība kaujasdarbībām jebkurā situācijā atbilstoši to specifiskajiem uzdevumiem.
- bundža Kārba (parasti apaļa, izgatavota no skārda).
- magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā.
- metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
- olveida kārija kāriju suga ("Carya ovata"), auglis Latvijā nenogatavojas.
- karotnieks Karošu izgatavotājs.
- Bearnes mērce karsta mērce, ko gatavo no olu dzeltenumiem, sviesta, vīna etiķa, sīpoliem ar garšvielu piedevu.
- izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu.
- karstvīns Karsts dzēriens, ko gatavo no, parasti sarkanā, vīna ar cukuru un garšvielām.
- preventīvais karš karš, ko uzsāk, apsteidzot pretinieku, kurš gatavojas uzbrukumam.
- sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā; kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
- piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- mikanīts Kārtains izolācijas materiāls, ko gatavo no vizlas un saistvielām; lieto elektrotehnikā.
- lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
- atrakstīties kārtot lietas formāli, sagatavot rakstiskas atbildes.
- riktēties Kārtoties, gatavoties (ko darīt, kādam pasākumam, norisei).
- rošties Kārtoties, gatavoties (kur iet, doties).
- riktēties Kārtoties, gatavoties, lai novietotos (kur), ieņemtu kādu stāvokli.
- bruņinieku akadēmija kārtu mācību iestāde 16.-18. gs. vācu valstīs, sagatavoja muižnieku bērnus militārajam un civilajam dienestam, 19. gs. pārveidotas par ģimnāzijām vai kadetu korpusiem.
- ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi).
- piegramzdāt Kasot ar nazi (parasti sakņaugus, augļus), sagatavot tos pietiekoši lielā daudzumā.
- kabeļu kategorijas kategorijas, ko paredz vīto vadu pāru kabeļu standarts, kuru izstrādājušas Elektroniskās industrijas asociācija un Telekomunikācijas industrijas asociācija; standarts iedala kabeļus atbilstoši to izgatavošanas tehnoloģijai, rekomendējamam lietojumam un datu pārraides ātrumam.
- paldiķis Katls, trauks ar vāku; trauks, kurā nostāvina pienu biezpiena gatavošanai.
- katlenieks Katlu izgatavošanas un remontu meistars.
- katlinieks Katlu izgatavošanas un remontu meistars.
- procinctus Kaujas gatavība.
- taktika Kaujas sagatavošana, plānošana, īstenošana.
- bidulis Kaula vai koka irbulis, ko lietoja pagatavojot vīzes.
- laidiņš Kauliņš tīklu linuma gatavošanai.
- kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka.
- briedaine Kaut kas, kas izgatavots no brieža ādas.
- aitnīca Kažoka, cepures u. tml. šūšanai sagatavota aitāda.
- kodināšana Kažokādas pusfabrikāta apstrādāšana ar smago metālu un sāļu šķīdumiem, sagatavojot ādu krāsošanai, lai panāktu noturīgu dažādu toņu krāsojumu.
- bezripas keramika keramika, kas izgatavota bez podnieka ripas palīdzības, bija vienīgais keramikas veids Latvijas teritorijā līdz 10. gs., senākie atradumi attiecināmi uz 4500 g. pr. m. ē.
- šamota izstrādājumi keramikas izstrādājumi, ko gatavo no šamota un neapdedzinātiem ugunsizturīgiem māliem.
- kristālporcelāns keramikas materiāls, kura drumstalai ir lielāka ūdens uzsūce nekā porcelānam; izgatavo saimniecības traukus un sanitāri tehnisko keramiku; pusporcelāns.
- etalonkilograms Kilograma etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes.
- kinoizglītība Kinematogrāfijas radošo un tehnisko darbinieku sagatavošanas sistēma speciālās mācību iestādēs.
- pozitīvkopija Kinofilma, kas izgatavota ar kopētāju no oriģinālnegatīva vai citas kopijas; kopija.
- kopija kinofilma, kas izgatavota ar kopētāju no oriģinālnegatīva vai citas kopijas.
- acetāta kinofilma kinofilma, kuras pamatne izgatavota no celulozes acetāta.
- triacetāta kinofilma kinofilma, kuras pamatne izgatavota no celulozes triacetāta.
- dublikātnegatīvkopija Kinofilmas negatīvkopija, kas izgatavota no oriģinālpozitīvkopijas un izmantota izlaidumkopiju izgatavošanai.
- oriģinālnegatīvkopija Kinofilmas negatīvkopija, kas izgatavota no oriģinālpozitīvkopijas un tiek izmantota izlaidumnegatīvu izgatavošanai.
- oriģinālpozitīvkopija Kinofilmas pozitīvkopija, ko nokopē uz filmas ar īpaši smalku emulsijas graudainību un izmanto oriģinālnegatīvkopiju izgatavošanai.
- montāža kinofilmas, fonogrammas, uzveduma u. tml. veidošana, grupējot gatavas sastāvdaļas; tas (kinofilma, fonogramma, uzvedums u. tml.), kas ir izveidots, grupējot gatavas sastāvdaļas.
- kompaktapakšstacija Kioskapakšstacija - rūpnieciski izgatavota kompakta transformatoru apakšstacija.
- klunkāt Kladzināt (par vistu kas gatavojas perēt).
- pieklāt Klājot (ko), sagatavot (guļasvietu).
- tilināt Klāt (kaņepju stiebrus) kādā vietā, lai (tos) sagatavotu tālākai apstrādei.
- žagatāt Kliegt, ķērkt (kā žagata).
- žagatēt Kliegt, ķērkt (kā žagata).
- žagatot Kliegt, ķērkt (kā žagata).
- kliceņi Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni.
- kločkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni.
- klučkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni.
- kiļķeni Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu.
- jaunaugstums Klišeju pasūtinot, samazināts vai palielināts gatavojamās klišejas augstums, pretēji vecaugstumam, t. i. klišejas oriģinālam.
- jaunplatums Klišeju pasūtinot, samazināts vai palielināts gatavojamās klišejas platums, pretēji vecplatumam, t. i. klišejas oriģinālam.
- klonisms Klonisku krampju gatavība.
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
- kastīšslēdzene Klucīšslēdzene - no koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem.
- cisālijas Kļūdaini izkaltas monētas vai monētu kalšanai kļūdaini sagatavotas metāla ripiņas.
- nodzeltēt Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
- brūnēt Kļūt brūnam nogatavojoties (par dažām sēklām).
- dzeltēt Kļūt dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē.
- gatavēties Kļūt gatavam (par augļiem, sēklām).
- gatavoties Kļūt gatavam (par augļiem, sēklām).
- pārdzeltēt Kļūt pārāk dzeltenam, pārsniedzot vēlamo brieduma, gatavības pakāpi.
- pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (nogatavojoties) - par dažām sēklām.
- zilēt Kļūt zilam brieduma, gatavības pakāpē.
- uzknipelēt Knipelējot izgatavot, arī izveidot.
- stakleitis Kociņš ar žuburu galā, uz kuriem liek šķērskoku, lai uz ugunskura varētu gatavot ēdienu.
- kodeļš Kodeļa; linu, pakulu vai vilnas šķiedru kopums, kas vēl jāsavērpj; (linu) vīstoklis, ērkulis, kodaļa; vērpšanai paredzētais materiāla kopums (vērpšanai uzdotais darbs); tīstoklis, vērpšanai sagatavotie lini.
- izkodināt Kodinot izgatavot.
- negatīvais apliecinājums kods, ko izmanto sakaru sistēmās, lai norādītu, ka vai nu ziņojums nav saņemts, vai arī terminālis nav gatavs datu pārsūtīšanai; parasti tas izsauc atkārtotu datu bloka vai ziņojuma pārraidi.
- apliecinājums Kods, ko sakaru sistēmā saņemošā stacija pārsūta pārraidošajai stacijai, lai norādītu, ka tā ir gatava pieņemt datus.
- sabo Koka apavi (fr. "sabot"), kas pagatavoti no vienlaidu koka, modelējot pēdas formu un zoles izliekumu.
- ksilolīns Koka audums, audekla atvietojums, izgatavots no kokvilnas velkiem un cieši savērptām, plānām kokvilnas papīra strēmelītēm kā audiem.
- akmeņkoks Koka betona veids, ko gatavo no mitrām zāģu skaidām piejaucot magnija oksīdu un magnija hlorīda šķīdumu.
- kulšķis Koka ecēšu sastāvdaļa, ko pagatavo no egles galotnes.
- zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
- zarukanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
- iekavas Koka konstrukcijās dažādu daļu sastiprināšanai no apaļas vai četrstūrainas dzelzs izgatavoti savienojumi.
- redeļkoks Koka stienis, plāksne, ko izmanto redeļu gatavošanai.
- bandžinieks Koka trauku izgatavotājs.
- klumpenieks Koka tupeļu izgatavotājs.
- avalis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
- avele Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
- avelis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
- galvano Koka vai cinka klišejas kopija, kas izgatavota galvanoplastikas ceļā.
- ieveidnis Koka vai metāla veidne dzelzsbetona vai betona būvkonstrukciju izgatavošanai.
- četrpusējā garenfrēzēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna brusveida sagatavju apstrādei vienlaikus no visām četrām pusēm, iegūstot vēlamo šķērsgriezuma profilu un izmērus.
- stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
- zāģmalka Kokmateriālu atlikumi (piemēram, nomaļi, dēļu gali), kas paliek, gatavojot kokmateriālus.
- meža atjaunošanas cirte kokmateriālu sagatavošana mežos, kur galvenā izmantošana ir aizliegta.
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
- kokmateriālu pirmējais transports kokmateriālu transportēšana no sagatavošanas vietas cirsmā līdz ceļam.
- puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām.
- gants Koks, no kā gatavo jumta lubas.
- lietkoksne Koksne, kas izmantojama priekšmetu izgatavošanai, celtniecībā.
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
- koksnes piesūcināšana pēc kanālu piesūcināšanas paņēmiena koksnes piesūcināšana, ievadot aizsarglīdzekļus izurbtajos šķērskanālos pastas, pulvera vai speciāli pagatavoto patronu veidā.
- brusiņas sagatave koksnes sagatave, kuras platums nav lielāks par tās dubultu biezumu.
- mīkstā kokšķiedru plātne kokšķiedru plātne ar blīvumu līdz 400 kg/m^3^, kas izgatavota pēc paklāja žāvēšanas metodes.
- lītiskais kokteilis kokteilis, kas pagatavots no dažādiem zāļu līdzekļiem, kas bloķē veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas, kavē organisma homeostatiskās aizsargreakcijas un rada t. s. mākslīgās hibernācijas stāvokli.
- slings Kokteiļa veids, garo malku dzēriens; gatavo kā karsto un arī kā auksto kokteili; aukstā kokteiļa pamatkomponentes - ledus, ūdens (tēja), stiprais alkohols, liķieris, sula (sīrups).
- komercpilnvarotājs Komercpilnvarojuma licences pārdevējs, kurš pret vienreizēju un/vai regulārām iemaksām licences ieguvējam piedāvā savu pieredzi, ražošanas iekārtas, metodes, produkta koncepciju, paturot kontroles tiesības par ražoto produktu kvalitāti, izgatavošanas tehnoloģijas ievērošanu utt.
- lendrovers Kompānijā "Rover" ražota apvidus automobiļu marka ar ļoti spēcīgu dzinēju; pirmais lendrovers izgatavots 1949. gadā.
- objektkods Kompilatora vai asamblera darbības rezultātā iegūta izpildīšanai gatava programma mašīnkodā vai starpprodukts, kuru tālākā apstrādes gaitā izveido par mašīnkodu.
- mežrūpniecības saimniecība komplekss mežu apsaimniekošanas uzņēmums, kas ietver mežu audzēšanu, ieaudzēšanu un kokmateriālu sagatavošanu.
- stikltekstolīts Kompozītmateriāli, kas sastāv no polimēru saistvielas (matrices) ar stiklauduma pildvielu; lieto izturīgu konstrukciju un detaļu izgatavošanai dažādās mašīnbūves nozarēs, celtniecībā, mājsaimniecības un sporta inventāram u. c.
- tējas stiprums koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot ar verdošu ūdeni.
- koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss, (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
- šerbets Konditorejas izstrādājums - bieza masa, ko gatavo no augļiem, kafijas, šokolādes, cukura, parasti ar riekstiem.
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
- šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
- īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
- cukurbeķeris Konditorejas izstrādājumu gatavošanas meistars.
- smalkmaiznieks Konditors, kas gatavo smalkmaizītes un smalkmaizes.
- goteņa Konfekte, ko gatavo no piena produktiem.
- gotiņa Konfekte, ko gatavo no piena produktiem.
- pomādes konfektes konfektes, ko gatavo, cukura un cietes sīrupu vispirms vārot, tad vienlaikus kuļot un dzesējot, līdz izveidojas pomāde – sīkkristāliska masa.
- piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekonzervēt Konservējot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; konservējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piemēram, audus).
- iekonservēties Konservējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- prezervi Konservi, kurus gatavo, nevis produktus sterilizējot, bet gan tiem pievienojot konservējošas vielas (piem., vārāmo sāli, etiķskābi), vai kurus uzglabā zemā temperatūrā.
- falšķīlis Konstrukcija jahtas stabilitātes palielināšanai, ko izgatavo no svina, ķeta u. tml. materiāliem.
- metālkonstrukcija Konstrukcija, kas ir izgatavota no metāla; metāla konstrukcija.
- noviržu analīzes ziņojums kontrolinga nodaļas (speciālista) sagatavots dokuments, kurā raksturotas uzņēmuma darbības faktisko rādītāju novirzes no plāna rādītājiem, ieteikti korekcijas pasākumi, sniegtas prognozes.
- sveķu uztvērēji konusveidīgi metāla vai plastmasas trauciņi, ko piestiprina pie atsveķojamā koka iztecējušo sveķu savākšanai un iztukšo 1—2 reizes mēnesī; metāla vai plastmasas trauciņu vietā izmanto arī no plastmasas plēves izgatavotus saliekamus maisiņus.
- A/B kopēšana kopēšanas metode, ko izmanto 16 mm filmu izlaidumkopiju izgatavošanai no beznegatīva filmas, izlaižot iznternegatīva procesu.
- tehniskā keramika kopīgs apzīmējums daudzveidīgiem materiāliem un izstrādājumiem, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas metodēm, bet kam ir atšķirīgas īpašības un izmantošana.
- sekundārā kopija kopija, ko izgatavo no beznegatīva filmas primārās kopijas.
- kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu.
- kimči Korejiešu virtuves ēdiens: īpaši sagatavoti Ķīnas kāposti.
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- metēnamīns Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no formaldehīda un amonjaka), konservants, antiseptiķis, lieto dezodorējošos krēmos un pulveros, mutes skalošanas līdzekļos, var izdalīt formaldehīdu, veicināt notrozamīnu rašanos, izraisīt ādas kairinājumus un izsitumus uz ādas.
- kalcija stearāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no kaļķu piena), krāsviela, izmanto šampūnos, matu veidošanai, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- svina acetāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no svina monoksīda un etiķskābes), krāsviela, izmanto kā matu krāsu un matu krāsas atjaunotāju vīriešiem, arī dzīvnieku ādu apstrādē un tipogrāfijas krāsās, var izraisīt saindēšanos ar svinu, toksisks aknām, nierēm un nervu sistēmai, kancerogēns.
- bromāti Kosmētikas sastāvdaļa (kalcija, kālija, kalija bromāti), nogatavināšanas viela, var izraisīt elpošanas traucējumus, izsitumus uz ādas, nieru disfunkciju un darbības traucējumus, ieteknme uz CNS.
- aminometilpropanols Kosmētikas sastāvdaļa (spirts, ko gatavo no slāpekļa savienojumiem), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā līdz 1 procenta koncentrācijai, var izraisīt ādas kairinājumu.
- dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
- komprese Kosmētiskam nolūkam sagatavots apliekamais, pārsējs.
- Saules bura kosmiskā lidaparāta dzinējiekārta, kuras vilci rada Saules gaismas spiediens; pat no sevišķi viegla materiāla izgatavotai Saules burai vilce ir ļoti maza salīdzinājumā ar tās masu, tāpēc pagaidām kosmonautikā Saules buru praktiski neizmanto.
- nuklejs Krama gabals, no kura ar sišanu atdalīja asas šķilas, ko izmantoja akmens darbarīku vai ieroču izgatavošanai.
- anilīnkrāsviela Krāsa, kuras pagatavošanai lieto anilīnu; organiska krāsviela.
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs).
- barbotīns Krāsains materiāls (baltā māla, smilšu un krāsas sajaukums), no kura izgatavo veidotus greznojumus krāsns podiņiem un citiem keramikas izstrādājumiem; uzklājams uz izstrādājuma pirms tā apdedzināšanas.
- anilīnkrāsas Krāsas, kuru pagatavošanai lieto anilīnu; organiskas krāsvielas.
- šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā.
- burtnīcu vāku papīrs krāsots, līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu skolēnu burtnīcu vāku izgatavošanai.
- aditīvais process krāsu filmas pozitīvkopiju izgatavošanas metode - pamattoņu (sarkanā, zaļā, zilā) intensitāti regulē, papildus virzot attiecīgas krāsas gaismu uz filmas virsmu.
- hidrotipija Krāsu filmu pozitīvo kopiju iegūšanas metode ar subtraktīvo 3 krāsu sintēzi, kurā izmanto ūdenī šķīstošas krāsvielas; lieto gk. krāsu kinofilmu izgatavošanai lielā tirāžā.
- subtraktīvais process krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu.
- alizarīns krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski, izmanto krāsošanai sarkanā vai violetā krāsā; svarīga izejviela sarežģītu krāsvielu sintēzei.
- skābeņu krāšņblakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Coreus marginatus"), kas bieži sastopama skābeņu ziedkopās uz gatavām sēklām, tā ir \~13 mm gara, rūsganbrūna, ar gaišiem plankumiem uz vēdera un sāniem.
- karameļkrēms Krēms, ko gatavo ar sabrūninātiem cukurgraudiem jeb karamelēm.
- krēmsiers Krēmveida siers, ko parasti gatavo no biezpiena.
- krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavota no viendabīgā masā sajauktām sastāvdaļām; biezzupa.
- biezzupa Krēmzupa - krēmveida zupa, kas gatavota no viendabīgā masā sajauktām sastāvdaļām; biezeņzupa.
- pastilla Krievu marmelāde, ko pagatavo no sasmalcinātiem augļiem, tos saputojot ar cukuru; pēc tam izkaltē un sagriež gabaliņos.
- botvina Krievu nacionālais ēdiens, ko pagatavo no kvasa, vēžiem, gurķiem, cieti novārītām olām un skāba krējuma.
- viltošana Krimināltiesībās noziegums, kas izpaužas neīsta dokum. izgatavošanā vai īsta dokum. falsificējam.
- tetrahlorhinons Kristāli zelta dzeltenumā, sublimējas nekūstot un nesadaloties, bieži rodas hlorējot dažādus organiskus savienojumus, lieto par oksidētāju un tehnikā dažu krāsvielu pagatavošanai.
- stiklkeramika Kristālisks stikla materiāls, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas paņēmieniem, t. i., izstrādājumu presē no stikla pulvera un pēc tam kristalizē (sk. kristalizācija) divpakāpju vai vairākpakāpju režīmā.
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- Jaunzēlandes krūmsvilpējs krūmsvilpēju suga ("Gerygone igata").
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- torbenieks Kūdras sagatavotājs.
- aktivizēšana Kuģa, lidaparāta vai citas tehniskas ierīces, kas atradusies rezervē vai pildījusi citus mierlaika uzdevumus, sagatavošana aktīvai darbībai militāru uzdevumu izpildei.
- jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
- biskvīts Kūka, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
- košenije Kukainītis, no kura pagatavo sarkanu krāsu; pati šī krāsa; košenile.
- grauznis Kukaiņi, kas grauž un bojā kā augošu tā sagatavotu koksni.
- imagine Kukaiņu attīstības stadija, kurā tie kļūst dzimumgatavi; kukainis šādā attīstības stadijā.
- imago Kukaiņu attīstības stadija, kurā tie kļūst dzimumgatavi; kukainis šādā attīstības stadijā.
- nimfa Kukaiņu un ērču pēdējā attīstības stadija pirms dzimumgatavības sasniegšanas; kukainis, ērce šādā attīstības stadijā.
- bezē kūkas kūkas, ko gatavo bez miltiem, cukuru saputojot ar olas baltumu.
- veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai.
- piekulstīt Kulstot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kulstot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- tradicionālā kultūra kultūras mantojuma daļa, kas saistīta ar tradīciju saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu no paaudzes paaudzē sabiedrībā vai kādā tās daļā; tā ietver valodu, mitoloģiju, rituālus, ieražas, svētkus, kultūras mutvārdu formas, mūziku, deju, amatniecību, ēdiena gatavošanas tradīcijas u. c.
- sakulčerēt kuļot krējumu sagatavot sviestu.
- pārkult Kuļot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pienīt Kuļot sagatavot (sviestu) pietiekami, daudz.
- boli Kumosi, novecojies zāļu veids; kumosus izgatavoja tāpat kā graudiņus.
- kūpinājumi Kūpināti, no sālītiem gaļas izstrādājumiem (šķiņķa, muguras gabaliem, krūtiņas, ruletes, filejas u. c.) izgatavoti pārtikas produkti.
- apkūpināt Kūpinot apžāvēt, sagatavot ēšanai.
- pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pavards Kurināmā iekārta, parasti ēdiena gatavošanai.
- krāsns Kurināmā ierīce ēdiena gatavošanai (parasti cepšanai tās iekšienē).
- plīts Kurināmā, arī sildāmā ierīce (parasti virtuvē) ēdienu un dzērienu gatavošanai.
- kurināties Kurināt (uguni pavardā, krāsnī); veikt ar kurināšanu saistītus darbus (sagatavot kurināmo).
- pļitka Kurpnieka darbarīks - pasmags metāla priekšmets, uz kura novieto gatavojamo apavu, sastiprinot tā daļas.
- zābacnieks Kurpnieks, kas (parasti) gatavo zābakus.
- kardoni Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgi augi, radniecīgi artišokiem, ar mazākiem, nelietojamiem ziedu sastatiem, bet toties gaļīgiem lapu kātiem iun dzīslām, ko ēd balinātus, pagatavotus kā sparģeļus.
- ārstniecības kliņģerīte kurvjziežu dzimtas klinģerīšu ģints suga ("Calendula officinalis"), viengadīgs, retumis divgadīgs lakstaugs ar rūgtenu smaržu, no kura gatavo tinktūru, uzlējumus, tējas.
- snakšķināt kustināt žokļus, it kā gatavojoties ēst; skaļi ēst.
- blūms Kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem.
- atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē instrumentus, mehānismus.
- smardīgs kvalitatīvs, labi sagatavots (par darba instrumentu).
- fotoželatīns Kvalitatīvs, speciāli apstrādāts želatīns fotogrāfisko materiālu fotoemulsiju izgatavošanai.
- siloksīds Kvarca stikla šķirne; lieto galvenokārt ķimikāliju trauku izgatavošanai.
- benzosveķi Kvēpināmie sveķi, ko iegūst no īpaša koka Dienvidaustrumāzijā, lieto parfimērijā laku izgatavošanai.
- Nuādu Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viens no dievietes Danu cilts dieviem, kurrš kādā kaujā bija zaudējis roku, un Diankehts izgatavoja viņam roku no sudraba.
- ķemminieks Ķemmju, šķietu izgatavotājs.
- benzilēteris ķīmiska viela, ko iegūst apstrādājot (benzilējot) koksni ar benzilhlorīdu sārmainā vidē, labi šķīst organiskos šķīdinātājos un veido plēves; tiek izmantots kinolenšu, sintētisko šķiedru, plastmasu, izolācijas materiālu, laku izgatavošanai.
- izatīns Ķīmiska viela, o-amīnofenīglikosilskābes laktams, sarkani kristāli, kūst 200-201 Celsija grāda temperatūrā, izmanto krāsvielu pagatavošanai.
- zelts Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru.
- terbijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie lantanoīdiem, metāls, periodiskās sistēmas 65. elements, simbols Tb, atommasa - 158,9254, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto speciālu stiklu un katalizatoru izgatavošanai.
- eiropijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 63. elements; to lieto kodoltehnikā, speciāla stikla izgatavošanai u. c.; simbols Eu (Europium), zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- termoveļa Ķīmiski apstrādāta veļa, kas izgatavota no mūsdienīgām šķiedrām, kas neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu.
- ķīmiskās tehnoloģijas process ķīmisko un fizikālķīmisko pārvērtību kopums sistēmā no izejvielām līdz gatavai produkcijai.
- rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes).
- Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
- drogāns Ķiršu šķirne, lielām gaiši dzeltenām, stingru mīkstumu ogām, nogatavojušās ogas lietainā laikā plaisā.
- čirgailis Ķirzaka; čirgata.
- čirgālis Ķirzaka; čirgata.
- čirgats Ķirzaka; čirgata.
- vintage Labas ražas gads; nobriedis, labi nogatavojies; lieta, kas izturējusi laika pārbaudījumu.
- krispīnade Labdarība uz cita rēķinu (pēc sv. Krispīna, kas esot zadzis ādu, lai nabagiem pagatavotu apavus).
- ēdelīgs Labi pagatavots, garšīgs.
- sers Labības kopums, kas rijā ir sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
- sēriens Labības kopums, kas rijā tiek sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
- autofurgons Labiekārtots specializēts automobilis ceļošanai, kurā parasti ir telpa ar guļvietām, sanitārais mezgls un vieta ēdiena pagatavošanai, tiem tiek iekārtoti specializēti stāvlaukumi kempingos un pie citām tūristu mītnēm ar iespējām pievienoties elektriskajam tīklam, ūdensvadam un kanalizācijai.
- lētins Labticīgs, gatavs, piekrītošs.
- statistiskā multipleksēšana laikdales multipleksēšanas paveids, kas laikšķēles dinamiski pārdala, piešķirot tās tiem datu avotiem, kamir pārraidei sagatavoti dati, bet nevis visiem datu avotiem pēc kārtas.
- parudze Laiks, kad rudzi sāk nogatavoties.
- tunlaiks Laiks, kamēr cūkgaļa tiek gatavota (cepta, vārīta).
- palīglaiks Laiks, kas nepieciešams darba objekta, arī attiecīgās iekārtas sagatavošanai ražošanas procesam.
- cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas.
- nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrātiem.
- viengadīgi augi lakstaugi, kuru dzīves cikls ilgst vienu veģetācijas periodu, tie dīgst pavasarī vai vasarā un rudenī pēc sēklu nogatavošanās iet bojā.
- lāpstinieks Lāpstu izgatavotājs.
- sudrabzivs Lašu dzimtai piederīga maza Vidusjūras zivs, kuras zvīņas izmanto mākslīgo pērļu pagatavošanai.
- ļautiņputra Latviešu tautas ēdiens, ko gatavo no sautētiem, izžāvētiem un brūni notaukšķētiem rudziem, tos samaļot un iekuļot rūgušpienā.
- Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā.
- eksportētājs Latvijā reģistrēts komersants, kurš, pamatojoties uz noslēgto eksporta līgumu, izgatavo un piegādā produktu vai sniedz pakalpojumu pircējiem trešajās (ārpus ES) valstīs.
- desertaugi Latvijā reti kultivējamie dārzeņi (sparģeļi, artišoki), no kuriem gatavo īpašus ēdienus.
- parlamentārais sekretārs Latvijas Republikas ministriju politiskās vadības dalībnieks, kurš pieņemts darbā uz valdības pilnvaru laiku, ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumu un citu tiesību aktu turpmāko virzību Saeimā un tās komisijās.
- ogu novācamā mašīna lauksaimniecības mašīna ražas novākšanai no ogulājiem, kam vienlaikus nogatavojas 85-95% ogu.
- rudzu lazda lazda, kurai rieksti nogatavojas agrāk, rudzu pļaujas laikā.
- miežu lazda lazda, kurai rieksti nogatavojas vēlāk, miežu pļaujas laikā.
- saliktā lēca lēca, kas gatavota no divām vai vairākām vienkāršām lēcām.
- koblers Ledus dzēriens, ko pagatavo, tieši glāzē sajaucot, piemēram, vīnus, liķierus, augļus ar sasmalcinātu ledu.
- uzlabojamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar 0,30–0,50% oglekļa un līdz 5% leģējošo elementu (Cr, Ni, Mn, Si); izmanto atbildīgu mašīnu detaļu izgatavošanai.
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
- lupatu lelle lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem.
- doka Lelle; no porcelāna izgatavota lelles galva.
- lellinieks Leļļu veidotājs, gatavotājs.
- leļļinieks Leļļu veidotājs, gatavotājs.
- lēmumu koks lēmumu variantu grafisks attēls, kas sagatavots, lai parādītu iespējamos alternatīvos darbības virzienus un iespējamos rezultātus , kāds būtu atsevišķi katram darbības virzienam.
- BBQ Lēna gaļas, zivju vai dārzeņu gatavošana uz karstām oglēm; ierīce cepšanai uz oglēm; barbekjū.
- čabināt Lēnām (ko) darīt, gatavot.
- čabināties Lēnām darboties, rīkoties (ko gatavojot, labojot u. tml.); lēni darīt.
- izgatavoties Lēnām sagatavoties.
- izgūbāties Lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties.
- izgumzāties Lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties.
- aizpaunēties Lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi).
- mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
- uzkrakšināt Lēni, nesteidzīgi (ko) izgatavot.
- uzkribināt Lēni, nesteidzīgi (ko) izgatavot.
- ligula Lenteņu klases ģints ("Ligula"), no dažiem cm līdz 1 m gari tārpi ar 2 piesūkšanās rievām (botrijām); no olām ūdenī izšķiļas kāpuri, kas attīstās peldkājvēžos, pēc tam saldūdens zivīs (gk. karpās), dzimumgatavību sasniedz zivjēdāju putnu zarnās; Latvijā 2 sugas.
- tūsklapas Lēpeņu, māllēpju lapas, ko ievāc maijā, jūnijā un izmanto pretklepus līdzekļu izgatavošanā.
- vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, īpaši cepamu un maisāmu ēdienu pagatavošanai.
- sačaunāt Līderīgi, nekārtīgi gatavot (kādu rokdarbu).
- lidsagatavotība Lidotāja (lidsastāva) sagatavotības līmenis pilotāžas tehnikā, lidmašīnas vadīšanā, spēja darboties grupā.
- vājpiena pulveris līdz 4-8% mitruma izkaltēts vājpiens; izmanto piena aizstājēju, kombinētās spēkbarības, galvenokārt starterbarības gatavošanai.
- pusfabrikāts Līdz zināmai pakāpei sagatavots pārtikas produkts, kura sagatavošana ēdienā vēl jāpabeidz.
- navodčiks Līdzdalībnieks, kas gatavo noziegumu, norāda tā objektu.
- demulgents Līdzeklis emulsijas pagatavošanai.
- klambens Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
- klambins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
- klamburs Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
- klimbins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
- uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā.
- meigt loku liekt koku, lai izgatavotu zirga loku.
- ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
- lorķis Liela, neglīta, pašgatavota pīpe.
- sveira liela, no baļķa gatavota svira.
- palielināšana lielāka mēroga kopijas izgatavošana no mazāka mēroga filmas; palielinošā kopēšana.
- palielinošā kopēšana lielāka mēroga kopijas izgatavošana no mazāka mēroga filmas.
- Tongatapu Lielākā no Tongas salām ("Tongatapu"), platība - 257 kvadrātkilometri, augstums - līdz 60 m, koraļļu kaļķakmens, ziemeļu piekrastē plaša lagūna.
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
- Čedaras siers Lielbritānijas izcelsmes cietais siers, gatavots no govs piena, pikanta riekstu garša, ērti sagriežams; nosaukums no Čedaras ciema Anglijā.
- smalcinātājs Liellopu barības sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sagriešanai 20-50 mm gabalos.
- piežarīt Lielos daudzumos (kaut ko) sagatavot, salikt.
- bloks Liels (no būvmateriāliem izgatavots) bluķis.
- saluba liels, smalka (rūpnīcā izgatavota) auduma lakats.
- atjaunošanas vērtība lielums, ko iegūst, atskaitot no naudas summas, kas būtu jāizdod, lai iegādātos, uzbūvētu vai izgatavotu analogu pamatlīdzekļu objektu pārvērtēšanas brīdī, normatīvo nolietojumu par to laiku, kamēr tie bijuši ekspluatācijā.
- džuta Liepu dzimtas ģints ("Corchorus"), viengadīgs, līdz 4,5 m augsts tropu šķiedraugs, no kura šķiedras izgatavo, piemēram, brezentu, auklas, maisu audeklu.
- medaga Lietaskoks; ciets koks, no kā pagatavo dažādus rīkus.
- rotkalis Lietišķās mākslas meistars, kas gatavo rotas lietas (parasti no metāla).
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana; metālapstrāde (2).
- metālapstrāde Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt; arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
- izmantot lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai); izlietot (1).
- izlietot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai).
- aust Lietot, izmantot auduma izgatavošanai.
- uzņēmuma līgums līgums par darbu, ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.
- līkstains Līkstains ritenis - ratu ritenis, kas izgatavots no viena gabala.
- apstellēt Likt izgatavot; pasūtināt.
- kārsināt Likt nobriest, nogatavoties.
- karsināt Likt nobriest, nogatavoties.
- štopēt Likt, bāzt (ko kur iekšā, parasti cieši pieblīvējot); likot, bāžot (ko) kur iekšā, gatavot (ko).
- likumdošana likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
- krēms Liķierim līdzīgs (piemēram, no šokolādes vai olām pagatavots) pabiezs alkoholisks dzēriens.
- Jāgerītis liķieris _Jagermeister_ 35%, kas gatavots no 56 dažādām zālēm, augļiem, saknēm un garšvielām
- ķimelis Liķieris, ko gatavo ar lielu ķimeņu piedevu.
- benediktīns Liķieris, ko sākotnēji gatavoja benediktiešu ordeņa klosteros.
- pomerancis Liķieris, kuru gatavo no spirta, kas nostādināts kopā ar apelsīnu (pomeranču) mizām, pievienojot cukuru un garšvielas.
- benediktiners Liķieru šķirne, ko pagatavo benediktiešu klosterī vai pēc tā receptēm.
- klīsteris Līme, ko gatavo no miltiem vai cietes.
- pigmentēto pārklājumu papīra pamatne līmēts papīrs ar normētu raušanas pretestību; lieto vaskadrānas izgatavošanai un papīra izstrādājumu aplīmēšanai.
- hektografēšanas papīrs līmēts, ar biezu pigmenta slāni pārklāts papīrs bez pildvielām; lieto vienreizējas lietošanas matricu izgatavošanai materiālu pavairošanas iekārtās.
- verdolpapīrs līmēts, mašīngluds papīrs bez pildvielām, ar ierobežotu paliekošo deformāciju; lieto rakstainu audumu izgatavošanai.
- divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai.
- ledra Linoleja atvietotājs, gatavots no šķiedrotas izejvielas ar vai bez audekla ielikuma pārklājota ar firnisiem, lakām vai krāsām.
- gumiarabiks lipināms līdzeklis, ko iegūst no tropiskām akāciju šķirnēm, lietoja gk. litogrāfijas akmens sagatavošanai iespiedumam.
- autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors); šāda attēla izgatavošana.
- globuli Lodītēs sagatavoti medikamenti, parasti ar šķīstošu apvalku.
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
- bumba Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
- bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotaļām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
- ramiķis loga rāmju gatavotājs.
- logakaļi Logu sagatavo un iebūvē sienā logu konstrukcijas.
- vēstuļloksne Loksne ar tipogrāfiski sagatavotu galveni, kas var būt gan vienkāršs nosaukums kreisajā augšstūrī gan arī bagātīgi ar zīmējumiem izveidota visā loksnes augšējā platumā.
- kokskaidu plātnes lokšņu būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu (termoreaktīvajiem sintētiskajiem šķidrajiem sveķiem) un šo maisījumu presējot paaugstinātā temperatūrā.
- kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu.
- atlokošana Lokšņu štancēšanas operācija, kurā pa sagataves ārējo kontūru vai ap caurumu sagatavē izveido atloku.
- izgriešana Lokšņu štancēšanas operācija, kurā vienu materiāla daļu (sagatavi vai detaļu) pilnīgi atdala no otras pa noslēgtu kontūru.
- locenieks Loku izgatavotājs.
- samaisas Lopbarība, ko pagatavo, samaisot kopā vairākas sasmalcinātas barības sastāvdaļas.
- smalcinātājkamera Lopbarības (cūkām, putniem) sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sasmalcināšanai 2-10 mm gabalos.
- lopbarības sutinātājs lopbarības sagatavošanas mašīna barības termiskai apstrādei (sakņu mazgāšanai, sutināšanai un sašķaidīšanai).
- sutinātājs Lopbarības sagatavošanas mašīna barības termiskai apstrādei (sakņu mazgāšanai, sutināšanai un sašķaidīšanai).
- Ospitaleta Lospitaleta de Ļobregata - pilsēta Spānijā.
- žagatieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji.
- sizals lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām (_Agave sisalana_) un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
- uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam); ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
- uz urrā ['urrā] ļoti ātri, arī pavirši, bez vajadzīgās sagatavošanās.
- iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
- seglu āda ļoti izturīga āda aizjūga piederumu izgatavošanai; izturīga pret sviedru, gaismas un berzes iedarbību.
- mežģīne Ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena.
- cukurots Ļoti salds, ar lielu cukura piedevu; pārkaisīts ar cukuru vai gatavots cukura sīrupā.
- ārstnieciskā kosmētika mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu.
- stereotomija Mācība par ķermeņa attēlošanu rasējumā tā, lai, vadoties no attēla, ķermeni varētu izgatavot.
- homilētika Mācība par svētrunas uzbūvi, sagatavošanu un teikšanu; praktiskās teoloģijas daļa.
- farmaceitiskā receptūra mācība par zāļu līdzekļu pagatavošanu; zāļu formu tehnoloģija.
- e-izglītība mācības internetā, ar elektroniski sagatavotiem mācību materiāliem.
- Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta.
- Kaucmindes mājturības seminārs mācību iestāde mājturības skolotāju sagatavošanai — Mājturības seminārs 1923.-1938. g. un Latvijas Mājturības institūts 1938.-1940. g.
- jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības (1) speciālistus.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
- izmācīt Mācot pilnīgi sagatavot (piemēram, kādam uzdevumam, arodam).
- apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam).
- aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz zināmai pakāpei).
- izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko).
- kafija madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu.
- asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
- maģistrantūra Maģistru gatavošanas sistēma augstskolās; studiju posms, kas nepieciešams maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai.
- meceklis Maisījums; ēdiens, kas pagatavots no dažādu ēdienu atlikumiem.
- maisēt Maisīt (par sviesta gatavošanu).
- kolčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- koļčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- kolčerēt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- iemaisīt Maisot panākt, ka sajaucas; maisot sagatavot.
- maisenieks Maisu izgatavotājs.
- maisinieks Maisu izgatavotājs.
- maisnieks Maisu izgatavotājs.
- kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo Lieldienās.
- plaucēta maize maize, ko gatavo no plaucētiem miltiem.
- asinsmaize Maize, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
- pēcrūgšana Maizes cepšanas procesa sastāvdaļa, kad gatavo mīklu pēc sadalīšanas gabalos uz laiku atstāj rūgšanai lai atjaunotos struktūra un mīkla piesātinātos ar ogļskābo gāzi.
- kandža Mājas apstākļos gatavots degvīna tipa alkoholisks dzēriens.
- pašdarīts Mājas apstākļos gatavots, parasti alkoholisks, dzēriens.
- pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots, parasti degvīna tipa, alkoholiskais dzēriens, kandža.
- repetitors Mājskolotājs, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.
- kredītlimits Maksimālā summa, ko aizdevējs ir gatavs aizdot noteiktam aizņēmējam uz abpusēji pieņemtiem noteikumiem.
- linofanija Māksla pagatavot no baltas papīra masas caurspīdīgas gleznas.
- litotipografija Māksla tipogrāfisku salikumu pārnest uz akmeni, no kura tad litografiskā ceļā pagatavo novilkumus.
- redīmeids Mākslas darbs, kas veidots no īpaši izvēlētiem, gataviem sadzīves priekšmetiem.
- diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- faux art mākslas darbu kopiju izgatavošana.
- substrāts mākslīga augsne, sūnu kūdra vai attiecīgās proporcijās sagatavoti kompostu, lapu trūdzemes, smilts, grants u. c. komponentu maisījumi attiecīgu siltumnīcās audzējamo kultūru audzēšanai.
- voblers Mākslīgā ēsma, māneklis, kas līdzinās dabiskam zivju barošanās objektam; gatavo no koka, plastmasas vai metāla un izmanto zivju pievilināšanai.
- suberits Mākslīga masa korķa atvietošanai, ko pagatavo apstrādājot korķu smalkumus ar kādu saistvielu.
- acetātzīds Mākslīgā šķiedra (kas izgatavota no acetilcelulozes); no šādas šķiedras izgatavots audums.
- titāna pigmenti mākslīgi no titāna rūdas rutila un ilmenīta un boksīta atkritumiem alumīnija rūpnīcā pagatavota pildviela, ko lieto papīra caurspīdīguma samazināšanai un baltuma palielināšanai.
- juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas.
- florists Mākslīgo ziedu izgatavotājs.
- strass Mākslīgs akmens, ko izgatavo no kristāla ar svina piejaukumu un kas pēc mirdzuma atgādina dārgakmeni; dārgakmens viltojums.
- režija Mākslinieciskā (lugas, muzikāli dramatiskā darba, uzveduma, koncerta sagatavošanas, kinofilmas uzņemšanas u. tml.) vadīšana.
- medaļieris Mākslinieks, kas pēc zīmējuma izgatavo medaļu paraugciļņus un kaļ iedobus.
- nogleznotājs Mākslinieks, kurš izgatavo kvalitatīvas gleznu kopijas.
- macnieks Maku izgatavotājs.
- makuss Makusis - cepeškrāsnī speciālā režīmā gatavota kartupeļu putra.
- bānis Māla vai metāla trauks (pods) ēdiena gatavošanai krāsnī.
- skaidīņs malkas sagatavošanas vieta pagalmā.
- kluga Malks, guldziens; klugata.
- iejavs Malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
- piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- garenā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria elongata").
- puspagrieziens Māņu manevrs (sacīkstēs), ko izpildot, jahta it kā gatavojas caurgriezienam (iešanai pār štagu), bet pēdējā brīdī atgriežas atpakaļ (atkrīt) iepriekšējā kursā.
- piemarinēt Marinējot sagatavot papildus.
- iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
- iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- bujabesa Marseļas zivju zupa: ūdenī vai baltvīnā novārītas, ar ķiplokiem, pētersīļiem, safrānu u. c. garšvielām pagatavotas zivis.
- lagatieši Mārupes novada Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Lagatas" iedzīvotāji.
- zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- mīkla Masa, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
- mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
- sarietināt masējot tesmeni sagatavot govi slaukšanai.
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus izdošanai.
- veidmašīna Mašīna lējuma veidņu izgatavošanai.
- kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
- kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
- sviesta kuļamā mašīna mašīna sviesta gatavošanai.
- emulsors Mašīna, ar ko gatavo emulsiju.
- tehniskais drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts izgatavotājrūpnīcas izmēģinājumos, objektam darbojoties ar tehnoloģiskajām normām noteiktos standartrežīmos. To sauc arī par nominālo drošumu.
- tehniskais stāvoklis mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts izgatavotājrūpnīcas izmēģinājumos, objektam darbojoties ar tehnoloģiskajām normām noteiktos standartrežīmos. To sauc arī par nominālo drošumu.
- montāža Mašīnas, iekārtas, celtnes u. tml. salikšana no gatavām detaļām; gatavu detaļu sasaistīšana.
- zemes darbu mašīnas mašīnas, kas mehāniski sastrādā grunti: mašīnas zemes darbu sagatavošanai (celmu laušanas mašīnas, koku gāšanas mašīnas, krūmgrieži u. c.), grunts rakšanai un kraušanai (ekskavatori u. c.), grunts rakšanai un transportēšanai (autogreideri, buldozeri, skrēperi u. c.), grunts hidromehāniskai apstrādei (hidromonitori, zemessūcēji u. c.), urbšanas mašīnas, mašīnas grunts blīvēšanai (ceļu veltņi, vibroplāksnes, blietes u. c.), sasalušas grunts sastrādei (zāģēšanas un vibrotrieciena mašīnas) un mašīnas ar speciālām darbierīcēm.
- objektprogramma Mašīnvalodā translēta programma, kas ir sagatavota izpildīšanai.
- veidmāls Māte, ko izmanto lējuma veidņu izgatavošanai.
- ugunsizturība Materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni.
- sablīvēšana Materiāla tilpuma samazināšana un blīvuma palielināšana mehāniskas iedarbības rezultātā - paņēmiens materiāla mehāniskās stiprības un ūdensnecaurlaidības palielināšanai (piem., triecienbetona izgatavošanā).
- automātiskā barošana materiāla, sagatavju vai detaļu automātiska orientēšana (ja tā ir vajadzīga) un padošana mašīnas darba zonā.
- barošana Materiāla, sagatavju vai detaļu nogādāšana pārstrādes iekārtā.
- veidņu materiāli materiāli veidņu izgatavošanai; visplašāk lieto smilšu un māla veidzemi, arī smilšu un šķidrā stikla, smilšu un polimēru sveķu maisījumu un metālu.
- antifriktīvie materiāli Materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo slīdberzei pakļautas mašīnu detaļas (gultņus, ieliktņus u. tml.); pretberzes materiāli.
- gids Materiāli, kas sagatavoti, lai ar kaut ko iepazīstinātu; piemēram, pircēja gids.
- darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā.
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
- paranīts Materiāls, kas satur azbestu un gumiju un ko parasti izmanto starpliku izgatavošanai.
- desādiņa Materiāls, kas tiek izmantots desu iepildīšanai; iegūst no lopu (t. sk. cūku, aitu, teļu) zarnām; izgatavo arī no sintēt. materiāla.
- stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai.
- ultraskaņapstrāde Materiālu fizikālķīmiskās apstrādes veids, kurā izmanto ultraskaņas svārstību (frekvence 16-30 kHz) enerģiju; lieto sagatavju griešanā, metāla virsmu tīrīšanā u. c.
- suceklis Matu sukājamais, kas pagatavots no kūlīšos sasietiem, ar sveķiem sastiprinātiem cūkas sariem.
- samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot; šādā veidā izgatavot (ko).
- riebt maukt nost mizu kociņam, vai arī griezt vidusdaļu, lai gatavotu stabuli.
- spendele Maza ganu svilpīte, pagatavota no zoss spalvas.
- atzals Maza, nenogatavojusies oga.
- sidrs Mazalkoholisks dzēriens, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
- demobilizēt Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties).
- pagatavēties Mazliet, neilgu laiku gatavināt.
- paķinkāt Mazliet, neilgu laiku stampāt (vārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - "ķinku").
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
- liekti līmētās mēbeles mēbeles, kuru konstrukcijā pārsvarā ir detaļas, kas izgatavotas ar liekšanas un līmēšanas metodi vienlaikus.
- mēbeļniecība Mēbeļu ražošana, izgatavošana.
- mēbeļnieks Mēbeļu ražotājs, izgatavotājs.
- lenkums Medību platības daļa, kurā lencēji ar noslēgtu gājienu ir konstatējuši pēc pēdām vai citādi tajā atrodošos medījamos dzīvniekus un gatavojas tajā medīt.
- premedikācija Medikamentoza sagatavošana operācijai.
- izmēģināt Mēģinot sagatavot (parasti skatuves uzveduma, kinofilmas daļu).
- automātiskie barošanas līdzekļi mehānismi un ietaises, kas veic detaļu (sagatavju) glabāšanu, automātisku orientēšanu un padošanu automāta darba zonā.
- atdalītājs Mehānisms (ietaise) detaļu vai sagatavju atdalīšanai no plūsmas pa vienai vai noteiktā komplektā.
- barotājs Mehānisms (ietaise), kas veic beramvielu un orientētu gabalobjektu (detaļu vai sagatavju) padošanu no bunkuriem, renēm un magazīnām automāta darba zonā.
- sliecenieks Meistars, kas izgatavo slieces.
- sliecnieks Meistars, kas izgatavo slieces.
- gvakamole Meksikāņu virtuves ēdiens: mērce, kas gatavota uz majonēzes, skāba krējuma vai nesaldināta jogurta bāzes, pievienojot avokado un citas sastāvdaļas, kā arī garšvielas.
- pulque Meksikas indiāņu iecienīts alkoholisks dzēriens, ko tie pagatavo no raudzētas agvju sulas.
- pasportizācija Meliorācijas sistēmu elementu uzskaite un plānu (karšu) izgatavošana.
- kontratipēšana Melnbaltā vai krāsainā fotogrāfiskā attēla (parasti oriģinālā negatīva) dublikāta (kontratipa) izgatavošana ar kontaktkopēšanas vai projekcijkopēšanas metodi.
- kontratips Melnbaltā vai krāsainā fotogrāfiskā attēla dublikāts, kas izgatavots ar kontaktkopēšanas vai projekcijkopēšanas metodi.
- commentarii Melnraksts, īpaša veida piezīmes, sagatavošanās darbi, runas uzmetums.
- mērcekle Mērce, kas gatavota iejaucot krējumā vai majonēzē kādu smalki saberztu vai rīvētu produktu.
- saldā mērce mērce, ko gatavo no augļu vai ogu sulas ar cukuru, ūdeni un cieti.
- miltu zoste mērce, ko gatavo no taukiem, miltiem, ūdens vai piena.
- kečups Mērce, ko gatavo no tomātiem, sēnēm, etiķa, garšvielām u. c.
- brūnā zoste mērce, ko gatavono taukos sabrūninātiem miltiem un piena.
- metālvirpošana Metāla detaļu un sagatavju izgatavošana virpojot; metāla virpošana.
- elektroķīmitipija Metāla iespieduma vai izciļņa plākšņu pagatavošana ar elektroķīmisku kodināšanu.
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels; šāda izstrādājuma gabals.
- metālkalšana Metāla izstrādājumu izgatavošana (parasti lietišķajā mākslā), kaļot metālu.
- alvošana Metāla izstrādājumu pārklāšana ar plānu alvas, alvas-svina, alvas-svina-cinka vai alvas-bismuta sakausējuma kārtiņu, lai aizsargātu virsmu no korozijas, vai sagatavotu lodēšanai.
- bezapmales štancēšana metāla karstās apstrādes veids; sakarsētu sagatavi deformē slēgtā štancē bez apmales veidošanas.
- galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
- balvanka Metāla sagatave (parasti stieņveidīga); metāla stienis.
- ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība.
- stīpdzelzs Metāla sloksne, no kā gatavo stīpas.
- profils Metāla spiedapstrādē iegūta metāla sagatave un izstrādājums ar dažādu šķērsgriezuma konfigurāciju.
- nosēdināšana Metāla spiedapstrādes operācija ar ko palielina sagataves šķērsgriezuma laukumu, vienlaikus samazinot tās augstumu; sēdināšana.
- apspaide Metāla spiedapstrādes veids, kas samazina sagataves šķērsgriezuma laukumu un palielina tās garumu.
- superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
- precīzijas mašīnas metālgriešanas mašīnas, kas paredzētas īpaši gludu un precīzu detaļu izgatavošanai.
- ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā.
- buljonisms Metālnaudas teorija - ekonomikas teorija, kas naudu identificē ar dārgmetāliem, no kuriem tiek izgatavota nauda, aplūko metāla naudu kā nācijas bagātību.
- stiprināšana Metālu sagataves vai izstrādājuma stiprības paaugstināšana ar mehāniskām, termiskām, ķīmiski termiskām, termomehāniskām u. c. metodēm.
- reotans Metālu sakausējums ar lielu elektrisko pretestību, ko izmantoja reostatu izgatavošanai.
- savērpšana Metālu spiedapstrādes operācija, kurā sagataves vienu daļu attiecībā pret otru pagriež ap vertikālo simetrijas asi.
- veidošana Metālu spiedapstrādes veids, kurā sagatavi lokāli deformē, mainot tās formu, bet nemainot materiāla biezumu.
- veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas.
- kulsms Metiens jeb klājiens, sagatavots kulšanai; kārta, daudzums.
- tanoforms Metilēna tannāta aizsargāts nosaukums, to pagatavo, iedarbojoties uz taninu ar formaldehidu sālsskābes klātbūtnē.
- diachromija Metode ar diapozitīvu palīdzību izgatavot bildes dabiskās krāsās.
- kara spēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes; karaspēle (1).
- karaspēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes.
- spicertipija Metode pustoņa klišeju pagatavošanai, līniju tīklaines vietā lietojot graudu tīklaini.
- sistēmanalīze Metodoloģisku līdzekļu kopums, ko izmanto sarežģītu problēmu risināšanas sagatavošanai un pamatošanai.
- etalonmetrs Metra etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes.
- mežģenes Mežģīnes, ko izgatavo ar rokām, izšuvuma veidā.
- knipelēšana Mežģīņu izgatavošanas metode - pavedienu ar irbuļu palīdzību aptin ap kniepadatām, kas iestiprinātas rakstā uz speciāla spilventiņa.
- hārvarders mežizstrādes vairākoperāciju mašīna koku gāšanai, stumbru atzarošanai un sagarumošanai, kā arī sagatavoto sortimentu pievešanai; hārvestera un pievedējtraktora apvienojums.
- meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem.
- damīcīt Mīcīt (mīklu) līdz vēlamai gatavības pakāpei.
- samīcīt Mīcot pagatavot (ko).
- iemīcīt Mīcot sagatavot (mīklu).
- struļķis Mietiņš ar smailu galu, ar ko sagatavo vietu puķes stādīšanai.
- daudzzaris Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- ģīga Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- sociālā plānošana mijiedarbības process, kas ietver izpēti, pārrunas vai vienošanos ar cilvēku grupu, lai sagatavotu un realizētu programmu sabiedrības vajadzību vai sociālu problēmu risināšanai.
- cepamais pulveris mīklas irdinātājs, ko gatavo no dzeramās sodas, citronskābes un kartupeļu cietes.
- pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
- mikroprogrammēšana Mikroprogrammas sagatavošana un izmantošana.
- elastiks Mīksta, elastīga sintētisko šķiedru dzija; no šīs dzijas izgatavots audums.
- smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm.
- porsalī Mīksts, maigs siers ar ēdamu dzelteni brūnu apvalku, kas rodas, nogatavošanās laikā katru dienu ieberzējot sieru ar sāls šķīdumu; cēlies no Pordisalī klostera Francijas rietumos.
- Mig Militāra lidmašīna, PSRS ražots iznīcinātājs; pirmais "Mig" tika izgatavots 1940. g., nosaukums pēc konstruktoru A. Mikojana un M. Gurēviča uzvārdiem.
- junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas.
- industriālā eļļa minerāleļļa, ko lieto dažādu mehānismu eļļošanai; vispārlietojamā industriālā eļļa paredzēta dažādu mehānismu un to mezglu eļļošanai, hidrauliskās sistēmas darbšķidruma un speciālās industriālās eļļas izgatavošanai.
- polihalīts Minerāls baltā, iesarkanā, iedzeltenā vai pelēkā krāsā, ko kopā ar citiem kālija minerāliem lieto kālija mēslošānas līdzekļu gatavošanai.
- ģipsis minerāls, kalcija sulfāta dihidrāts CaSO~4~·2H~2~O, ģipšakmens galvenā sastāvdaļa; lieto ģipša saistvielu izgatavošanai un portlandcementa ražošanā.
- kobaltīns Minerāls, kobalta spīde; kobalta, sēra un arsēna savienojums; rūda, no kuras iegūst kobaltu, lieto zilās krāsvielas izgatavošanā u. c.
- smaltīns Minerāls, kobalta un arsēna savienojums, dažkārt ar niķeļa piemaisījumu; lieto smaltas izgatavošanai; rūda, no kuras iegūst kobaltu.
- paulīts Minerāls, no kura pagatavo dažādas rotas lietas.
- fajanss Minerālu masa, ko gatavo no īpašām māla šķirnēm ar ģipša un citu vielu piejaukumu un izmanto keramikā.
- integrālshēma Miniatūra elektroniska ierīce no pusvadītāju materiāla ar daudziem komponentiem (tranzistoriem, diodēm, pretestībām, kondensatoriem u. c.), viss izgatavots vienā procesā silīcija plāksnītē; integrālā shēma, mikroshēma.
- ca-ca Miniatūras stūpas vai Budu un Bodhisatvu figūras, kas izgatavotas vai nu no māliem, vai no sīki samaltiem gaļai nokauta dzīvnieka kauliem.
- bezakotu lavsonija miršu rindas vējmietiņu dzimtas tropu augu suga ("Lawsonia inermis"), kuras augļus izmanto hennas izgatavošanai.
- modnieks Modes lietu izgatavotājs, pārdevējs.
- monofilaments Monopavediens - pavediens, ko bez sagraušanas nevar sadalīt garenvirzienā vairākos citos pavedienos, bet ko var izmantot tekstilizstrādājumu izgatavošanai.
- stibeņķis Mucinieka darbgalds stīpu izgatavošanai - stīvbeņķis.
- stīvbeņķis Mucinieka darbgalds stīpu izgatavošanai; stibeņķis.
- cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
- Alnarpa Muiža Lommā ("Alnarp"), uz ziemeļiem no Malmes, Zviedrijā, kur izvietots institūts, kas sagatavo dārzkopības ekspertus, lauku arhitektus un lauksaimniecības speciālistus.
- remesis muižas koka darbu amatnieks, kas savus ražojumus gatavoja tikai naglojot (bet ne līmējot).
- mulāžists Mulāžu izgatavotājs.
- rīkšu murds murds, kas pagatavots no rīkstēm.
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- mansafa Nacionālais ēdiens Jordānijā un arī citās Austrumu zemēs, ko gatavo no jēra gaļas, kas sautēta jogurta mērcē un tiek pasniegta kopā ar rīsiem.
- sanaglot Naglojot izveidot, izgatavot (ko).
- aprite narkotisko un psihotropo vielu imports, eksports, tranzīts, ražošana, izgatavošana, izplatīšana, izpēte un izstrāde.
- nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
- rezana Naudas vienība Senajā Krievzemē, kūfiskā dirhēma fragments; 11. gs. līdzinājās 1/50 grivnas, 2/5 nogatas, 1/2 kunas; masa - 1,02 g.
- navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū.
- klincains Ne pilnībā izcepts, negatavs.
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
- savstarpējā apmaināmība neatkarīgi izgatavotu viena tipa izstrādājumu (detaļu) vienādie izmēri, kas dod iespēju, mašīnu saliekot vai remontējot, šos izstrādājumus iemontēt vietā bez papildu apstrādes.
- marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei.
- krams Negatava oga vai auglis.
- sasa Negatava oga, sass.
- pusviela Negatavā papīra masa.
- citronāts Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
- sukāda Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
- budzis Negatavs auglis vai dārzenis.
- sass Negatavs auglis, nenobriedis, zaļš; sasains.
- sasis Negatavs auglis.
- lēmumprojekts Negatavs vai vēl nepieņemts (lēmuma) teksts.
- jēlmaņ Negatavs, neizžāvēts.
- sašs Negatavs, nenobriedis, zaļš; sasains.
- sasains Negatavs, nenobriedis, zaļš.
- zass Negatavs, nenobriedis.
- gļets Negatavs, pusjēls, neizcepis; ūdeņains; glums, glīzdains.
- nelaicīgs Negatavs.
- antitipolitogrāfija Negatīvu iespiedumformu izgatavošana, pārvedot ar želatīna, gumijas vai albumīna kvēpu krāsu ievelmētu salikuma novilkumu uz akmens un pārvelkot ar eļļu; pamatne iespiežas melni, bet burti balti.
- skammagrāfija Negatīvu izgatavošana ar stikla asējumu.
- paķaulēt Neglīti izgatavot.
- negatavs Neienācies, nenobriedis; nenogatavojies.
- pēcnogatavināšana Neienākušos dārzeņu nogatavināšana.
- pagatavināt Neilgu laiku, mazliet gatavināt.
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām).
- glits Neizcepis, negatavs, pusjēls.
- nomuļāt Nekārtīgi un neglīti pagatavot.
- pašpārvadājumi Nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas.
- tējkanniņa Neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
- retinīca neliela bļoda, kas izgatavota no koka piepes.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm.
- kraķis Nelielas tītavas dziju sagatavošanai aušanai.
- kapeleti Nelieli itāļu pelmenīši, kas gatavoti no pastas mīklas un pildīti ar maltas gaļas un kartupeļu vai siera masu.
- šmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - smurkša - gatavošanai.
- žmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - žmurkša - gatavošanai.
- strīkults Neliels dēlis, ar kuru, gatavojot ķieģeļus, no ķieģeļu kastes tiek noslaucīts liekais māls.
- mate Neliels dzeramtrauks, no kura šo tēju sūc ar caurulīti; to gatavo no legārijas (pudeļķirbja).
- kūka neliels konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saldas mīklas (parasti ar saldu pildījumu un garnējumu).
- skāļa Neliels, apaļš koka trauks (ko parasti izgatavo no liepas koka sloksnītēm) ar plāna dēlīša dibenu un vāciņu.
- pimpuris Neliels, no koka izgatavots aplis.
- smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
- žibulis Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi.
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla).
- elektroizolācijas papīrs nelīmēts, no sulfatcelulozes izgatavots papīrs, termoizturīgs, ar lielu caursišanas spriegumu un īpatnējo elektrisko pretestību.
- buližņiks Nemākulīgi pagatavots, samērā liela izmēra priekšmets (piem., darbarīks).
- zaļš Nenobriedis, negatavs (piemēram, par augļiem, ogām).
- sass Nenogatavojies ābols.
- lēca Nenogatavojusies pāksts.
- čukste Nenogatavojusies zirņu pāksts.
- atzalis Nenogatavojusis oga.
- atzalis Nenogatavojušies augļi pākstīs blakus gatavajiem.
- neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- neiztaisīts Nepabeigts, neapstrādāts, negatavs.
- langets nepanēts šķēlēs ceptas gaļas ēdiens, ko gatavo no liellopu filejas tievās daļas, griežot gaļu slīpi 1–1,2 cm biezās šķēlēs.
- saķeburot Nepareizi un pavirši pagatavot.
- neziņošana Nepaziņošana kompetentām iestādēm vai to pārstāvjiem par noziegumiem, kas tiek gatavoti vai ir izdarīti.
- kamfēns Nepiesātināts terpēns, izomērs borneolam un pazīstams divās optiski aktīvās formās; izgatavo no pinēna; atrodams terpentīneļļā.
- junk food nepilnvērtīga barība (čipsi, gāzētie dzērieni, saldumi, uzpūstā kukurūza u. tml.); ātri pagatavojama barība.
- iešņava Nesālīti kausēti tauki; plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
- zaļbriedā Nesasniedzot pilngatavību (par labību).
- heterovakcīna Nespecifiska vakcīna, kas pagatavota nevis no attiecīgās slimības ierosinātājiem, bet no citām baktērijām.
- sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
- memmurēties Nevīžīgi un neveikli darbam gatavoties.
- izglemzt Nevīžīgi, nemākulīgi izgatavot, izdarīt.
- sējgatavnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējgatavnieki" iedzīvotāji.
- sējgatuvnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējgatavnieki" iedzīvotāji.
- hromniķelis Niķeļa un broma sakausējums, ko lieto, piem., sildāmaparātu spirāļu izgatavošanā.
- stellītes Nīšu stellītes - ierīce nīšu izgatavošanai (siešanai), statīve ar trim horizontālām kārtīm noteiktos attālumos.
- nitrostērķeles Nitrēti stērķeļu milti, ko maisījumā ar nitroglicerīnu lieto nesasalstoša dinamīta gatavošanai.
- mauzers No 1874. gada Mauzera fabrikā Virtembergā pagatavoti šaujami rīki, galvenā kārtā automātiskas pistoles; mauzeris.
- krūsene No āboliem gatavots dzēriens.
- abrazīvais instruments no abrazīva pulvera un saistvielas izgatavots instruments, kurā abrazīva graudi ir saistītā stāvoklī.
- slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
- siksnaukla No ādas gatavota aukla (parasti pastalu savilkšanai un vairākkārtīgai siešanai ap kājas stilbu).
- tamboris No ādas gatavots ratu pārsegs.
- sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
- oktli No agaves gatavots dzēriens, kuram actekiem bija atsevišķa dieviete - Majauela.
- ševrets No aitādas izgatavots ševroādas aizstājējs.
- hagiss No aitas subproduktiem gatavots tradicionāls skotu ēdiens.
- pļērpis No alkšņa gatavota stabulīte.
- spiega No alkšņa mizas izgatavota svilpe, stabule.
- rušķi no alkšņu mizām gatavota krāsviela.
- alunīts No alumīnija folijas izgatavots pavediens, kas piešķir drānai spīdumu.
- atplīsums no apaļkoka gala sākusies caurejoša sānu plaisa; rodas mežmateriālu sagatavošanas un sagarumošanas gaitā.
- sēnes No asinīm un piena pagatavots ēdiens.
- audeknis No audekla gatavots tīkls.
- mēraukla No audekla, vai plānas metāla slejas pagatavota uztinama lenta, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
- balonets No auduma izgatavots gaisa rezervuārs, ko ievieto aerostata un dirižabļa apvalkā, lai tie saglabātu savu formu; ja gāzes daudzums apvalkā samazinās, balonets piepildās ar gaisu, bet, ja gāzes daudzums palielinās, gaiss no baloneta pa ventili izplūst laukā.
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
- vebe No auklām austa pirksta platuma lenta zirglietu izgatavošanai.
- peternes No auklām gatavotas vīzes.
- sutnes No auzu miltiem un linsēklu eļļas gatavots ēdiens.
- sutnis No auzu miltiem un linsēklu eļļas gatavots ēdiens.
- garats No bablaha gatavota miecviela.
- ugunsbole No baltvīna boles gatavots dzēriens, ko gatavo dedzinot ar araku vai rumu piesūcinātu cukuru, ko pēc tam ieliek bolē^1^.
- kārbele no bērza tāss izgatavota neliela kārba rotu unsmalku liet glabāšanai.
- vācelis No bērza tāss izgatavots grozs; no saknēm pīts grozs.
- zemeņturza No bērza tāss vai alkšņu mizas gatavota kārba zemeņu ievietošanai; šāda kārba kopā ar saturu.
- bružuruncis No bieza auduma izgatavota sieviešu jaka.
- mākslīgās šūnas no bišu vaska ar šūnu valčiem izgatavotas vaska plāksnes ar iespiestām darbabišu šūniņu pamatnēm.
- kūrzuls No bluķa gatavots bišu strops.
- ķuncis No bluķa izgatavots bišu strops.
- šļakatu aizsargs no brezenta vai buru audekla izgatavots vairogs, ko uzstāda vai noņem pēc vajadzības.
- pimi No briežādas izgatavoti silti, ar ornamentu rotāti garie zābaki.
- teļtēvs No buļļa dzimumorgāna izgatavots sitamais.
- švirkstenis No caurules izgatavota neliela rotaļu šļirce.
- švirkstins No caurules izgatavota rotaļu šļirce.
- švurkstins No caurules izgatavota rotaļu šļirce.
- krepētais saiņošanas papīrs no cēlinātas celulozes izgatavots plāns krepēts papīrs, ko lieto dažādu izstrādājumu starplikām un iesaiņošanai.
- celmu malka no celmu virszemes daļas un resnākajām saknēm sagatavotā malka.
- cellons No celulozes hidroacetāta un kampara surogātiem pagatavots nedegošs celuloīds.
- koka mālšpiks no cieta koka izgatavots darbarīks - irbulis augu vai sintētisko šķiedru trošu spleisēšanai.
- sāgo No cietes gatavoti putraimi, to kopums.
- ūķis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada docošu skaņu; dūcene.
- ūkšis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; dūcene.
- ūkšķis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; dūcene.
- dūcene No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; ūkšķis.
- žvurksteniņš No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu.
- rolāde No cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu; veltnis.
- rožmarinzieža No cūku taukiem, vaska un rozmarīna, muskatriekstu un paegļu eļļas pagatavota aromātiska ziede, ko lieto locekļu ieberzēšanai pret reimatismu, kā arī apsalumiem.
- bonbons No cukura pagatavots saldums, konfekte.
- latekslīmes No dabiskā vai sintētiskā lateksa izgatavotas līmes.
- piena ieraudzēšana no dažāda veida pienskābes baktērijām pagatavota ierauga pievienošana pienam, vājpienam, krējumam vai piena maisījumam noteiktā temperatūrā.
- šeikers No dažādām sastāvdaļām gatavots dzēriens.
- kompots No dažādiem atkritumiem īpaši gatavots trūdu mēslojums.
- batuta No dažādiem materiāliem (koka, zelta u. c.) izgatavota nūjiņa, ko 15.-18. gs. izmantoja ansambļa spēles vai kora dziedājuma laikā, mājot taktis.
- ocarina No dedzināta māla vai porcelāna pagatavots mūzikas instruments, slēgtas gliemežnīcas izskatā, ar 8 skaņu caurumiņiem.
- ķiba No dēlīšiem vai lubām gatavots ragavu kurvis.
- čika No dēļiem gatavota vienkārša gulta.
- lieves No dēļiem gatavotas koka kāpnes, kāpņu telpa.
- kursuls No dēļiem gatavots grozs grants vešanai.
- būrītis No dēļiem izgatavota vai koka klucī izdobta neliela putnu mītne.
- būris No dēļiem izgatavots (putnu) miteklis, ko parasti piestiprina pie koka stumbra.
- plētinis No dēļiem izgatavots četrstūris, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk labības.
- flamīns No dzeltenās kaķpēdiņas drogas gatavojams preparāts.
- audu kultūra no dzīva organisma izolēti audi, kas aug mākslīgi sagatavotā vidē.
- rags No dzīvnieka raga gatavota banka 2.
- čača No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
- čačis No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
- zarainis No egļu zariem gatavotas ecēšas.
- zarainītis No egļu zariem gatavotas ecēšas.
- pāršūt buras no esošajām burām izgatavot citas, ar atšķirīgiem parametriem un profiliem.
- baltvīns No gaišām vai tumšām (noņemot miziņu) vīnogām gatavots gaišs vīns.
- kilbasa No gaļas gatavota desa.
- grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko lieto rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
- grenadine No granātābolu sīrupa gatavots augļūdens.
- grūdenis No grūstām kaņepēm, zirņiem vai pupām pagatavots ēdiens.
- grūteņi No grūstām kaņepēm, zirņiem vai pupām pagatavots ēdiens.
- bumbeņa No gumijas izgatavots apaļš priekšmets, ko uzmauc govs raga galā.
- zaptsūdens No ievārījuma pagatavots dzēriens.
- bioloģiskais ekrāns no īpaša materiāla izgatavots aizsargekrāns, kas paredzēts starojuma intensitātes samazināšanai.
- pakpudele No īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele.
- vieglā šamota izstrādājumi no izdegošas piedevas saturošas šamotaa masas izgatavoti izstrādājumi, ko izmanto siltumizolācijai augsttemperatūras iekārtās.
- auzu piens no izsijātiem auzu miltiem pagatavota šķidra barība, ko izēdina jaundzīvniekiem, galvenokārt teļiem un sivēniem, daļēji aizstājot pienu.
- fokštaga ar gropi no izturīga nerūsoša materiāla izgatavota stingra fokštaga ar gropi buras priekšējam līķim; tā paredzēta arī rollfoka ierīcē, ar kuru buru ierīēvē, uztinot uz štagas.
- šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē 3-5 gadus uz īpaši sagatavotiem bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
- nūja No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- granitols No kalikona izgatavota ādas imitācija, ko lieto grāmatu vākiem un kartonāžas izstrādājumiem.
- kāļa ploška no kāļa izgatavota tauku lampiņa.
- kaņepāju trose no kaņepājiem izgatavota trose kuģu pietauvošanai.
- stikle No kaņepju sēklām gatavots ēdiens, ko ziež uz maizes; staks.
- kaņepju piens no kaņepju sēklām izspiests šķidrums, ko lietoja kā piedevu pie ēdiena; no kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā.
- pusģērētas pastalas no kārtīgi neizģērētas ādas gatavotas pastalas.
- kartupeļu ploška no kartupeļa izgatavota tauku lampiņa.
- mīkle No kartupeļiem un miltiem gatavota cūku barība.
- piena šķaidiņi no kartupeļu un piena sacepuma pagatavots ēdiens.
- fondī No kausēta siera, baltvīna un garšvielām gatavots ēdiens.
- piroskops No keramiskas masas izgatavota nošķelta trijstūra piramīda ar noteiktu deformācijas temperatūru, ko izmanto temperatūras noteikšanai keramisko materiālu apdedzināšanas krāsnīs.
- kulcenis No koka bluķa gatavota strazdu māja.
- klucīšslēdzene No koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem; kā arī sarežģītākas konstrukcijas koka slēdzenes.
- trebušē No koka izgatavota akmeņu metamā iekārta (Ķīnā no 4. gs., Eiropā 12.-15. gs.), kas līdz 100 kg smagu akmeni varēja aizmest 400 metru attālumā; vienas iekārtas uzbūvēšanai vajadzēja 20 ozolu, transportēšanai - 20 vēršu.
- veliņš No koka izgatavota ratu riteņa apaļās daļas piektdaļa.
- kokāmurs no koka izgatavots āmurs, ko parasti lieto skārda virsmu izlīdzināšanai un skārda mezglu (piemēram, durvju) deformēšanai to izmēru un formas pielāgošanas nolūkā.
- ļepstere No koka mizas gatavota stabule.
- čāska No koka mizas gatavota turza, tūta (ogošanai).
- cobele No koka mizas gatavota vācele ogošanai.
- ogturza No koka mizas gatavots trauks, kārba (ogu ievietošanai).
- tummaks No koka mizas izgatavota turza.
- pludi No koka mizas pagatavoti pludiņi zvejas tīklam.
- kurza No koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai.
- ķurza No koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai.
- ķurze No koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai.
- čikudus No koka pagatavots, skrejritenim (2) līdzīgs braucamrīks, ko plaši izmanto jaunieši Kongo Demokrātiskajā Republikā.
- kasines no koka saknes izgatavotas (neliektas) ragavu slieces.
- stuga No koka stumbra pagatavots atbalsts krastā izvilktai laivai.
- ugunscepure No koka un māliem izgatavots velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda; rovis.
- daudzslāņu kompozītmateriāls no kompozītmateriāla izgatavota konstrukcija, kuras struktūru veido tā dažādi slāņi ar dažādi orientētām šķiedrām.
- kūdras plate no kūdras gatavots siltumizolācijas materiāls celtniecībā.
- tortija no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja.
- mamaliga No kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens.
- kviešalus No kviešu graudiem gatavots alus.
- smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
- iekabe No laba tērauda pagatavots takelāžas apkalums divu gredzenveida priekšmetu savienošanai.
- mātesrausis No labas kvalitātes izejproduktiem gatavots rausis ar uzliektām malām un burkānu pildījumu vidū.
- sarkanais kaviārs no lašveidīgo zivju ikriem gatavots kaviārs.
- drošā kinofilmas pamatne no lēni degošā celulozes triacetāta izgatavota kinofilmas pamatne.
- krija No liepas mizas pagatavota ierīce siena izvilkšanai no mitrām pļavām.
- krija No liepas mizas pagatavots cilindrisks trauks vilnas, linu, pakulu uzglabāšanai.
- jēmi No linsēklu pelavām, siena, āboliņa smalkumiem un miltiem gatavots lopu ēdiens.
- linu trose no linšķiedras vai kaņepāju izsukām izgatavota trose.
- lampains No lupatām gatavots, austs.
- diakodions No magoņu galviņām pagatavots zāļu līdzeklis.
- ķidu zupa no mājputnu ķidām gatavota zupa.
- dzirksteļuztvērējs No māla un zariem gatavots velvjveidīgs aizsargjumtiņš.
- stuburiņš No māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām.
- azbestpapīrs No malta azbesta un organiskajām saistvielām ar kokvilnas šķiedru izgatavots 0,2-1,5 mm biezs papīrs, ko lieto siltumizolācijai līdz 500 C temperatūrā, kā arī elektroizolācijai, antikorozīviem pārklājumiem, elektrolīzes iekārtu diafragmu izgatavošanai.
- krens No mārrutka saknes gatavota ēdiena piedeva.
- saute No mazām zivīm gatavots ēdiens, tās sautējot.
- sautes No mazām zivīm gatavots ēdiens, tās sautējot.
- sauts No mazām zivīm gatavots ēdiens, tās sautējot.
- caurmedots No medus gatavots; pesūcināts ar medu.
- medusalus No medus pagatavots dzēriens; miestiņš.
- bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
- bruņu krekls no metāla izgatavots tērps ķermeņa augšējās daļas aizsargāšanai
- saksofons No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti.
- keramiskie pusvadītāji no metālu oksīdu maisījuma gatavoti keramikas materiāli; tehniskās keramikas materiāls.
- ķene No miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra.
- ķenis No miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra.
- ķenīte No miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra.
- miežūdens No miežu miltu novārījuma gatavots dzēriens.
- dzēreklis No miltiem pagatavots dzēriens.
- ļumba No miltiem un gaļas gatavota maltīte (ko lieto kā diētu).
- polimērcements No minerālajām izejvielām izgatavots cements ar polimēra piedevu.
- špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- antikorozīva inhibitorizētā papīra pamatne no nebalinātas sulfatcelulozes izgatavots papīrs ar ierobežotu sulfātjonu un hlorjonu daudzumu un normētu šķidrumu iesūkšanos, ja to vienpusēji samitrina.
- agrests No negatavām vīnogām spiesta sula, atspirdzinošs dzēriens.
- kopija No negatīva izgatavots fotoattēls.
- kadastra dokuments no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas sagatavots un noformēts dokuments, kas satur kadastra datus.
- spalvainās pastalas no nemiecētas ādas gatavotas pastalas.
- bugkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota jahtas priekšgala klāja konstrukcija, kas saistīta ar sānu (bortu) reliņiem.
- heķkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota konstrukcija klāja pakaļgalā; saistīta ar peldlīdzekļa sānu reliņiem.
- rokas satečsūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta.
- rokas bilžu sūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta.
- apkalumi un piederumi no nerūsoša metāla izgatavotas dažāda veida ierīces un priekšmeti, kas nepieciešami, lai kuģi vai jahtu varētu ekspluatēt, kā paredzēts projektā.
- pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm.
- ņiedra No niedrēm gatavota spolīte audu dzijas uztīšanai.
- ņiedre No niedrēm gatavota spolīte audu dzijas uztīšanai.
- pļunduris No niedrēm gatavots paldēšanas paklājs.
- pļundurs No niedrēm gatavots paldēšanas paklājs.
- plundurs No niedrēm izgatavots paliktnis.
- melnais krīts no ogli saturoša māla šīfera pagatavots rakstīšanas līdzeklis.
- olu zoste no olām gatavota mērce.
- papiruss No papirusniedru stiebriem izgatavots materiāls, uz kura rakstīja senās tautas.
- majolikas keramikas plāksnītes no parastajiem māliem gatavotas plāksnītes, ko nosedz ar necaurspīdīgu glazūru vai arī ar krāsainu glazētu mālu virskārtu.
- mazā putriņa no piena un kviešu miltiem gatavots ēdiens, ko lieto kā aizdaru; mērce.
- gaisa kastes no plāna alumīnija skārda vai cita nerūsoša blīva materiāla izgatavotas tilpnes, kas nodrošina peldlīdzekļa noturēšanos virs ūdens.
- brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara.
- zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
- cepelnieks No priedes zariem pagatavota krāsns slota.
- grūdienis No pupām un kartupeļiem ar sviesta vai linsēklu eļļas aizdaru pagatavots ēdiens.
- stearoptēns No purva vaivariņa gatavots medicīnisks preparāts.
- mīkstais ķisins no putnu pūkām gatavots spilvens.
- rūcene no putraimiem gatavota skābā putra.
- sakē No rīsiem gatavots alkoholisks dzēriens (Japānā).
- kraplaks No rubijas novārījuma un alauna izgatavota sarkana krāsa (gleznošanai).
- pienslapināms No rūgušpiena un krējuma gatavota mērce.
- plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
- kluči No rupjiem miltiem gatavotas palielas klimpas.
- kultnica No rupjiem rudzu miltiem pagatavots dzēriens.
- lepuška No rupjmaizes mīklas gatavots plāns plācenis, ko parasti cep uz plīts riņķiem.
- sāļumzoste No sālījuma pagatavota mērce.
- atskarba No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
- atskarbe No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
- tatami No salmiem gatavots grīdas pārklājs (Japānā).
- buturis No salmiem izgatavots istabas dekors.
- bāzekls No salmiem un lupatām pagatavots veidojums, piemēram, cauruma, plaisas piepildīšanai.
- virģele No salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas.
- mieturis no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- bezē No saputota olas baltuma un cukura gatavots gaisīgs cepums.
- sarkanais krīts no sarkanās dzelzs oksīda krāsas pagatavots rakstīšanas līdzeklis.
- ēdesis No sasmalcinātām saknēm, miltiem un ūdens pagatavots ēdiens cūkām.
- kvēlviela No sasmalcinātas koka ogles, darvas un nātrija sārma pagatavota masa, ko parasti formēja briketēs un pārogļoja baltkvēlē nepiekļūstot gaisam, pēc tam dedzinot tās neradīja dūmus, smakas un dzirksteles.
- skalenis No skaliem gatavots grozs.
- smalkkāršs no smalkiem diegiem (smalkām dzijām) izgatavots.
- kuskuss No smalkiem kviešu miltiem sagatavotas granulas.
- smilškūka No smilšu mīklas gatavota kūka; smilšu kūka.
- smilšu kūkas no smilšu mīklas gatavotas kūkas.
- smiltis no smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumiem)
- kvēpis No sodrējiem vai pulverī sasmalcinātas ogles pagatavota, presēta melna masa, ko izmanto zīmēšanai.
- pēkšis No spalvas stumbra izgatavota pēkša (pūšama ierīce).
- metāla apaļkoki no speciāla kausējuma izgatavoti viegli un izturīgi masti, grotbomji, spinakerbomji, spīres (horizontāli apaļkoki) u. c.
- drošības josta no stipra brezenta izgatavota josta ar apm. 2 m garu atsaiti, kuras galā iestiprināts karabīnāķis.
- glābšanas plosts no stipra gumijota auduma izgatavots plosts, kas nonākot ūdenī pats atveras un piepūšas.
- melnais kaviārs no storveidīgo zivju ikriem gatavots kaviārs.
- sudrablieta No sudraba izgatavots vai apsudrabots izstrādājums.
- palte No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
- palts No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
- plīvurs No šāda auduma gatavota līgavas galvasrota.
- zivs No šāda dzīvnieka kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- voiloks No šāda materiāla gatavots silts ziemas zābaks.
- tūba No šāda materiāla izgatavots zābaks; veltenis.
- spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
- pīle No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- tītars No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- kristāls No šāda stikla izgatavoti priekšmeti (parasti trauki).
- zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums; no šāda auduma izgatavots apģērbs.
- lavsāns No šādas šķiedras izgatavots audums.
- musfīns No šādiem pavedieniem izgatavots vienkrāsains vai apdrukāts plāns audeklpinuma audums.
- balderjānis No šī auga gatavots uzlējums, tinktūra.
- balderjāns No šī auga gatavots uzlējums, tinktūra.
- baldrijānis No šī auga gatavots uzlējums, tinktūra.
- mahorka No šī auga izgatavota tabaka.
- krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
- korķis No šiem audiem vai arī no cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
- opopanaks No šiem sveķiem izgatavotas smaržas.
- kaprons No šīs šķiedras izgatavots izstrādājums (parasti audums).
- kabeļdiegi No šķiedrām savērpti diegi trošu pagatavošanai.
- kosuls No tāss pagatavots bišu strops; strops no koka mizas vai bluķa.
- diegs No tekstilšķiedrām (piemēram, kokvilnas, vilnas, zīda) izgatavots un pēc tam savērpts pavediens (parasti šūšanai).
- plakanais nazis no tērauda loksnes izgatavots nazis ar diviem asmeņiem (ja viens asmens nodilst, nazi pagriež par 180° un darbu turpina); lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- sarkanvīns No tumšām vīnogu šķirnēm gatavots, parasti tumši sarkans, vīns.
- humoss No turku zirņiem, sezama sēklu un eļļas maisījuma, garšvielām, citronu sulas un ķiplokiem gatavota pasta.
- cukurkliņģeri No ūdens un miltiem (arī no salda krējuma, olām, miltiem, garšvielām) gatavoti un ar cukuru pārkaisīti kliņģeri.
- ņuka No ūdens, maizes un cukura pagatavots biguzis.
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
- knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
- potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
- tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
- diņķene No vērša ādas gatavota jātnieka pātaga.
- diņķenice No vērša ādas gatavota jātnieka pātaga.
- vēršmīslis No vērša dzimumorgāna gatavots sitamais.
- liecene No viena paša liepas dēlīša, to lokā saliecot, pagatavots trauks ēdamā ielikšanai.
- liecinis No viena paša liepas dēlīša, to lokā saliecot, pagatavots trauks ēdamā ielikšanai.
- puncis No viena stumbra pagatavots strops.
- kapsīns No viengadīgās paprikas gatavots komplekss preparāts, ko lieto par kairinātāju līdzekli artrīta, neirīta, radikulīta, reimatisku slimību, pneimonijas gadījumā.
- snājums No vilnas veidots pavediens, kas sagatavots vērpšanai.
- koris No vītolu zariem izgatavots grozs.
- krāģarkls No zaraina koka izgatavots arkls.
- eglene No zarainas egles šķilām pagatavotas ecēšas.
- zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti izstrādājumi.
- zīdjostiņa No zīda gatavota jostiņa.
- stulčuks No zirņu miltiem gatavots cepums.
- majonēze No zivīm vai putnu gaļas gatavots aukstais ēdiens šādā mērcē.
- ikri No zivju olām gatavots pārtikas produkts.
- zoss spalva no zoss ādas ragvielas veidojuma izgatavota rakstāmspalva.
- grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
- grūteņi No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
- sindetikons No želatīna un etiķskābes izgatavota bieza līme papīra un kartona līmēšanai ražošanas procesā.
- uzapaļot Noapaļot, izgatavot apaļu.
- nobirzties Nobirt (par sakaltušām lapām, ziediem, arī gatavām sāklām).
- zaļbriedis Nobriedis, bet vēl zaļš, pusgatavs.
- pļautanā Nobriedis, gatavs pļaušanai.
- pļautonī Nobriedis, gatavs pļaušanai.
- izgatavēties Nobriest, kļūt gatavam.
- nokārst Nobriest, nogatavoties, novecot.
- kārst Nobriest, nogatavoties.
- krītēties Nobriest, nogatavoties.
- maturācija Nobriešana, nogatavošanās; pasteidzināšana.
- mācāmstunda Nodarbība (parasti internātskolā, pagarinātās dienas skolā), kurā skolēni gatavo mājas uzdevumus.
- mēģināšana nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u.tml.)
- mēģinājums nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u.tml.).
- nācināt Nogatavināt (novāktus augļus turot saulainā vietā, līdz pilnīgai nobriešanai).
- iztilināt Nogatavināt, izbalināt.
- ietecināt Nogatavināt.
- nogatavot Nogatavināt.
- nokārsināt Nogatavināt.
- nonācināt Nogatavināt.
- ēstuve Nogatavojies, gatavs ēšanai.
- ietecējies Nogatavojies.
- laicība Nogatavojies.
- nonācināts Nogatavojies.
- nobrūnēt Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam.
- pašapsēšanās Nogatavojušos nezāļu augu (pāksteņu, pogaļu) spēja atvērties un izkaisīt sēklas laukā.
- maturēt Nogatavot, nobriedināt.
- nogaudāt Nogatavot.
- briest Nogatavoties (par augļiem, sēklām u. tml.).
- dasaieties Nogatavoties (par sēklām, augļiem u. tml.).
- sirkt nogatavoties līdz apsārtumam.
- nospēt Nogatavoties, ierasties laikā.
- nosagatavāties Nogatavoties, nobriest.
- apbriest Nogatavoties.
- daspēt Nogatavoties.
- ienākties Nogatavoties.
- izgatavoties Nogatavoties.
- izsirpt Nogatavoties.
- maturescēt Nogatavoties.
- nogalēt Nogatavoties.
- nogatavēt Nogatavoties.
- nogatavēties Nogatavoties.
- nogatavināties Nogatavoties.
- nogatevīties Nogatavoties.
- nonākt Nogatavoties.
- notilāties Nogatavoties.
- pāraudzēt Nokavēt (palaist garām) labākās gatavības laiku un pļaujot gūt nekvalitatīvāku rezultātu.
- retraks Nolīdzinātājs, izlīdzinātājs; līdzinātājtraktors kalnu slēpošanas trases sagatavošanai.
- šķina Nomizots zars svilpes pagatavošanai.
- šķinaga Nomizots zars svilpes pagatavošanai.
- šķīnaga Nomizots zars svilpes pagatavošanai.
- kažokāda Nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka āda, kurai ir apmatojums un kuru izmanto, piemēram, kažoku, apkakļu, cepuru izgatavošanai.
- priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
- kur Norāda uz to, kurā, piemēram, ko glabā, novieto, gatavo.
- no Norāda uz vielu, materiālu, kas ir izmantots (kā) gatavošanai, veidošanai.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sagādāts, sagatavots.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā kas kļūst pilnīgi gatavs.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota).
- iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izgatavots iespiešanas procesā.
- sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- zaļrauts Norauts, nenogatavojies auglis.
- standartlaiks Normētais laiks - laiks, kas nepieciešams un kas pēc normām paredzēts, lai izgatavotu izstrādājuma vienību, veiktu kādu darba operāciju, sniegtu pakalpojumu u. tml.
- lard Nosaukums Amerikā ražotām cūku tauku šķirnēm, ko gatavo īpaši tīra uztura vajadzībām, spiežot ar hidraulisku spiedi.
- ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
- nokupināt Nosildīt un nostādināt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu; sildot un nostādinot rūgušpienu, pagatavot (biezpienu).
- nobarikādēt Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- nobarikādēties Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem pieeju sev (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- nosulināt Notecināt sūkalas (parasti no biezpiena); pagatavot (biezpienu), ļaujot notecēt sūkalām.
- izspaistošana Noteikta apmēra, lielāko tiesu lokveidīgu izgriezumu pagatavošana no papīra, papes vai skārda plāksnēm ar naža spiedogu, spaistu (stanci), spaistojamā mašīnā, cilspiedē vai vārstspiedē.
- drāztais finieris noteikta biezuma koksnes lokšņu materiāls, ko iegūst, drāžot brusu; lieto mēbeļu aplīmēšanai, kuras gatavotas no mazāk izskatīgas koksnes vai plātnēm; nažotais finieris.
- dilsi Noteikta lieluma dēļi, kas sagatavoti eksportam.
- zāļforma noteiktam zāļu līdzekļa ievadīšanas veidam atbilstoši sagatavots medikamenta veids (piemēram, ārīgi vai iekšķīgi lietojamas zāļformas); zāļu forma.
- lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā aizzīmē gatavojamas detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
- atomspridzeklis Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce kodolsprādziena radīšanai.
- spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce sprādziena radīšanai.
- transferotipija Novelkamo attēlu pagatavošanas paņēmiens.
- izmaukt Novelkot (koka) mizu, izgatavot (parasti stabuli).
- maukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, gatavot (parasti stabuli).
- nomaukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, izgatavot (parasti stabuli).
- ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā.
- uzstādīt Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.).
- ilgstošā glabāšana novietotu spēkratu turēšana ilgstošam darba pārtraukumam, parasti ilgāk par diviem mēnešiem. Pirms ilgstošās glabāšanas spēkrati speciāli jāsagatavo. Sagatavošanas/konservācijas darbu apjoms atkarīgs no izvēlētā glabāšanas veida un konstruktīvām spēkratu īpatnībām.
- Nīgata Ņiigata, pilsēta Japānā ("Niigata").
- kontaktoloģija Oftalmoloģijas nozare, kas pētī kontaktlēcu izgatavošanu un pielāgošanu.
- aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem.
- ootheca Oliņu maisiņš vai kapsula, ko daži dzīvnieki pagatavo oliņu novietošanai un ko bieži nēsā līdzi, kamēr izšķiļas kāpuriņi.
- DOS uzvedne operētājsistēmas _DOS_ ziņojums, ko izspīdina displeja ekrānā un kas norāda, ka operētājsistēma ir gatava saņemt jaunu komandu.
- ēnu kabinets opozīcijas politiķu grupa (Lielbritānijā u. c.), kas uzrauga katrs savu valdības politikas jomu un gatavojas kļūt par ministriem iespējamā valdības maiņas gadījumā.
- replika optikā - difrakcijas režģa kopija, ko iegūst, izgatavojot režģa nospiedumu želatīnā vai speciālā plastmasā.
- telestereoskops Optiska ierīce, kas ainavu padara it kā telpiskāku; pēc šās ierīces shēmas izgatavoti dubultteleskopi, kuros attālums starp objektīviem ir lielāks nekā attālums starp okulāriem.
- analogais stereoinstruments optiski mehānisks stereoinstruments, ar kuru veic mērījumus optiskā vai optiski mehāniskā formā veidotā ainu stereomodelī, izmantojot stereoskopiskās aplūkošanas un mērīšanas iespējas; stereomodelis paredzēts topogrāfisko karšu sagatavošanai.
- ābolskābe Organiska oksiskābe HOOO-CH~2~-CH(OH)-COOH, cieta, ūdenī šķīstoša viela; ir negatavos augļos.
- indofenoli Organiskas vielas, krāsvielas, galvenokārt zilas, kuras izmanto sarežģītāku krāsvielu izgatavošanai.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai.
- neotēnija organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā; piemīt augiem (sūnām, staipekņiem, papardēm, kailsēkļiem, segsēkļiem) un dzīvniekiem (dažiem abiniekiem, posmkājiem, tārpiem).
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- hidrometeoroloģiskais dienests organizācija, kas ievāc un apstrādā meteoroloģisko novērojumu datus un sagatavo laika ziņas.
- OEM Oriģinālās iekārtas izgatavotājs (angļu "Original Equipment Manufacturer"), kompānija (firma), kas saliek kopā datorus no citu kompāniju ražotām detaļām (blokiem) un pārdod tos ar savu vārdu.
- oriģinālnegatīva montāža oriģinālnegatīva montēšana, precīzi reproducējot pirms tam veikto pozitīva montāžas shēmu; no iegūtā montētā negatīva tiek gatavotas visas tālākās filmas kopijas.
- Kurdalagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - kalēju aizgādnis, debesu kalvis, kas izgatavo kaujas ratus, kaļ zobenus un labo pat kaujās iedragātos varoņu galvaskausus.
- gafele oša vai kļavas stumbra gabals, no kura izgatavo finieri.
- tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai.
- glužam Pa glužam - pilnīgi, viss un gatavs.
- dabūt gatavu Pabeigt (kā gatavošanu, veidošanu).
- nodēt Pabeigt gatavot desas.
- izlaist Pabeigt sagatavošanu un nodot izrādīšanai, iesākt izrādīt (parasti kinofilmu, teātra izrādi).
- sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu; arī pagatavot (ēdienu).
- nostādīt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei (par cilvēku)
- uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma).
- uzkodzaļumiņi Paēdiens, kas tiek pagatavots uzgrauzdējot zemesriekstus.
- paella Paelja - spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu.
- paeļja Paelja - spāņu ēdiens, gatavots no vārītiem rīsiem ar safrānu kopā ar dārzeņiem, vistas gaļu, zivīm u. c. jūras produktiem.
- parūpēt Pagādāt, arī pagatavot (parasti ko ēdamu).
- exc. Pagatavojis; sākot no 16-18 gs. uz vara gravējumiem u. c. pielikums apgādātāja vārdam.
- preparēšana Pagatavošana.
- izgatavot Pagatavot (ēdienu, dzērienu no kādiem produktiem).
- izstaravēt Pagatavot (ēdienu, dzērienu).
- izgatavēt Pagatavot (ēdienu).
- pataisīt Pagatavot (ēdienu).
- sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā; pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu).
- sadēt Pagatavot (ko) lielākā daudzumā; pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saglemzt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu.
- sgrezēt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu.
- pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- pataisīt Pagatavot (ko), sajaucot (ar ko) kopā.
- sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā; pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu).
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- izbrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku).
- uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
- izdirbināt Pagatavot (smalku, rūpīgu rokdarbu).
- noķimpulēt Pagatavot mežģīnes.
- sasiet sieru pagatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
- saķērnēt Pagatavot sviestu ķērnē.
- sazeijāt Pagatavot šķidru, vāju zupu.
- salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
- izmozēt Pagatavot, izgatavot (kaut ko būtisku, lietojamu).
- pagatavēt Pagatavot, izgatavot.
- sažūrēt Pagatavot, sabrūvēt.
- padarināt Pagatavot.
- pagatavināt Pagatavot.
- pagatavīt Pagatavot.
- pataisināt Pagatavot.
- sadzievāt Pagatavot.
- uzķīlēt Pagatavot.
- au gratin pagatavots (par ēdienu) ar kraukšķošu virskārtiņu.
- al dente pagatavots (par ēdienu) tā, lai nebūtu mīksts.
- laktoferments Pagatavots no bulgāru piena fermenta, labs gremošanas orgānu dezinfekcijas līdzeklis.
- autodermisks Pagatavots no paša ādas, piem., ādas lēveris plastiskā operācijā.
- maģistrāls Pagatavots pēc ārsta receptes.
- mutarotācija Pakāpeniska optiski aktīvas vielas īpatnējā griešanās leņķa maiņa tikko pagatavotā šķīdumā.
- pakavveida glābšanas riņķis pakava veidā izgatavots glābšanas līdzeklis, kas izgatavots nenoslēgta riņķa jeb pakava formā.
- virtuālais izsaukums pakešu komutācijas tīklos virtuālās ķēdes izveidošana starp diviem termināļiem, lai sagatavotu lietotāju datu nosūtīšanu.
- taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi.
- pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
- dedzināt Pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu).
- pantenis Pākstenis, kas nogatavojies iežmaugu vietās šķērsām sadalās posmos.
- pirmā palīdzība palīdzība cietušajam (saslimušajam) dzīvībai un veselībai kritiskā situācijā, kuru savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma.
- zāģēšanas sile palīgierīce koka sagatavju šķērszāģēšanai noteiktā leņķī pret tās garenvirsmu.
- cilpenis Palīgierīce treilēšanā kokmateriālu piekabināšanai traktora kāsim, vilcējsijai vai vinčas trosei; izgatavo no troses vai ķēdes nogriežņa, kam abos galos ir stiprināšanas elementi (kāši, gredzeni u. c.).
- ķaupītis Palīginstruments desu gatavošanai - nomizota kārkla klūga no kuras izveidota cilpa dzīvnieka zarnas apkārtmēra izmērā.
- pjasava Palmu dzimtas koks, no kura lūksnes izgatavo virves.
- rotangpalma Palmu dzimtas liānu ģints ("Calamus"), kuras garos, tievos un lokanos stublājus izmanto vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai.
- ieklājums Pamata sagatavojums (mākslas darbam), kas ietekmē (tā) virsmas izteiksmīgumu.
- cehs Pamatnodaļa (rūpnīcā, fabrikā), kur izgatavo noteiktus ražojumus vai pusfabrikātus.
- pamatu pēda pamatu apakšējā virsma, kas atbalstās uz pamatnes (grunts vai sagataves kārtas).
- nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt.
- nobriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt.
- nogatavināt Panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos; ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos.
- pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā).
- pievienot Panākt, ka (kas) kļūst par (kāda gatava, pabeigta kopuma, sistēmas) sastāvdaļu.
- apstrādāt Panākt, ka iegūst zināmu gatavības pakāpi (detaļas, atsevišķi priekšmeti u. tml.).
- izraudzēt Panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- žipatiņa Pankūka (maza, plāna, ātri pagatavojama).
- žipatiņš Pankūka (maza, plāna, ātri pagatavojama).
- žiputiņa Pankūka (maza, plāna, ātri pagatavojama).
- asinskūka Pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
- asinspankūka Pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
- palte Pankūka, sacepums vai apcepta klimpa, kas gatavota, putraimdesu pildījuma masai pievienojot miltus.
- balneotehnika Paņēmieni un noteikumi peldes sagatavošanai.
- aizzīmēšana Paņēmiens kontūrlīniju un palīglīniju uzvilkšanai uz sagataves pirms tās iestatīšanas apstrādes mašīnā; līnijas uzvelk ar smailu darbarīku un nostiprina, tas iepunktējot galos, krustpunktos un urbumu centros.
- valorpaņēmiens Paņēmiens papīra naudas, akciju un vērtspapīru izgatavošanā, pārformējot nedaudz gravētas pamatnes figūras bez fotogrāfiska uzņēmuma un redukcijas.
- mecotinta Paņēmiens vara iespiedformu izgatavošanai ar rokām.
- mīcīšana Paņēmiens, kā senie dravnieki gatavoja sveces no mīksta vaska.
- piebaras Papildvielas, aizvietotāji, surogāti; negatavi krituši augļi.
- piebars Papildvielas, aizvietotāji, surogāti; negatavi krituši augļi.
- cietpape Papīra rūpniecībā plāna, bet ļoti cieta, no šķiedras izgatavota dzeltenbrūna pape ar spīdīgi gludu virsmu.
- esparto Papīra šķirne, ko izgatavo no šīm šķiedrām.
- estampu papīrs papīrs ar ierobežotu lineāro deformāciju mitrā stāvoklī; lieto māksliniecisko gravīru izgatavošanai.
- elektrostrāvas vadošā papīra pamatne papīrs ar sodrēju vai grafīta pildvielu un vienmērīgu elektrisko pretestību; lieto elektrotermiskā papīra izgatavošanai.
- koppapīrs Papīrs, kam uz pamatnes vienas puses uzklāta plāna kārtiņa nežūstošas krāsas; lieto kopiju izgatavošanai.
- pārklājumu papīrs attēlu pārnešanai papīrs, ko lieto uz tā attēloto zīmējumu pārnešanai uz porcelāna, koka, stikla vai papīra virsmām, kā arī novelkamo bildīšu izgatavošanai.
- ruļļu papīrs papīrs, ko pēc izgatavošanas glabā, transportē satītu rullī.
- hinhidrons Parabenzohinona un hidrohinona molekulu komplekss; lieto platīna elektroda pagatavošanai, kas nepieciešams pH noteikšanai.
- ģeokarpija Parādība, kad augļi nogatavojas zemē.
- dihogāmija Parādība, kad viena un tā paša divdzimumu auga vīrišķie un sievišķie orgāni nogatavojas dažādā laikā; dihogāmijas dēļ nav iespējama auga pašapputeksnēšanās.
- decerācija Parafīna daļas izņemšana no audiem, kas gatavoti mikroskopiskai apskatei.
- drāzt iesmu pāragri gatavoties kaut kam; vilcināties ko darīt, nespēt ātri izlemt, kā rīkoties.
- pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nogurt, pārpūlēties.
- pārdiedzēt Pārāk izdiedzēt; diedzējot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- pārbriedis Pārāk nogatavojies.
- pārsmeldžots Pārāk plāns vai izgatavots no pārlieku tieviem pavedieniem (īpaši par dziju).
- kopālsveķi Pārakmeņoti dienvidaugu sveķi; lieto laku izgatavošanai.
- darba parametri parametri, kas raksturo sistēmas darbu un/vai arī izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu darba parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošos rādītājus (tehniskās gatavības koeficients, kravnesības izmantošanas koeficients, dīkstāves laiks u. c.) un transporta darba rezultātus raksturojošos skaitliskos datus (pārvadājumu apjoms, veiktais transporta darbs, pārvadājumu pašizmaksa u. c.)); ekspluatācijas rādītāji.
- nominālais parametrs parametrs, ko noteikusi izgatavotājrūpnīca savam ražojumam. Parasti tas ir strukturālais vai diagnostiskais parametrs jaunai mašīnai.
- Pica pica parastā žagata.
- receptūra Parasti savienojumā "ārstnieciskā receptūra": mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem; darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
- sporokarps parasti slēgts kapsulas veida pārveidojums dažiem paparžaugiem, kurā atrodas un nogatavojas sporas.
- šablons Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu.
- piegrieztne Paraugs, šablons, pēc kura piegriež detaļu (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
- ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
- pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot.
- sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu); būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
- sakukot Pārgatavojoties noliekties uz leju (parasti par labību).
- nokukot Pārgatavojoties noliekties uz leju (parasti par miežu vārpām).
- apskusties Pārgatavošanās dēļ pazaudēt (ļaut nokrist) akotus.
- izklēmēt Pārgatavoties un sabojāties.
- noklēmēt Pārgatavoties un sabojāties.
- klēmēt Pārgatavoties un sākt bojāties.
- kļemēt Pārgatavoties, veldrēties.
- pārgatavēties Pārgatavoties.
- mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
- vakuuma kondensācijas pārklājums pārklājums, ko izgatavo vakuuma kamerā, – pārklājuma materiālu ar elektronu staru iztvaicē, un tas kondensējas uz izstrādājuma virsmas.
- krītot Pārklāt ar maisījumu, kas gatavots no atduļķota krīta, un līmes ūdens.
- koksnainie spraudeņi pārkoksnējušos dzinumu spraudeņi (apm. 10-30 cm gari ar vismaz 2-3 pumpuriem), ko sagatavo augu miera periodā, pēc lapu nobiršanas rudenī līdz pumpuru briešanas sākumam pavasarī.
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
- pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai; pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
- limfēmija Pārmērīgs limfocītu vai to negatavo formu daudzums asinīs; limfoleikoze.
- aizsargpārmija Pārmija, ar kuru, sagatavojot vilciena pieņemšanas vai aizlaišanas maršrutu, var noslēgt iespēju ritošajam sastāvam iebraukt noteiktajā ceļā.
- patvāris Pārnēsājama tējas gatavošanas ierīce, kurā ūdeni karsē ogļu kurtuve vai elektrisks sildītājs.
- sausās brokastis pārtikas koncentrāti, kas pilnīgi gatavi izmantošanai uzturā, piemēram, kukurūzas un kviešu pārslas, kukurūzas, rīsu un kviešu pūslīši.
- E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
- karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- kalcija silikāts pārtikas piedeva E552 (gatavo no kaļķa un diatomīta), pretsalipes viela, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, ieelpošana var izraisīt elpošanas ceļu kairinājumu, arī astmu.
- konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
- pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- dabiskā (arī īstā) tēja pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- zilcs Pārtikas produkts, ko gatavo no gaļas, mēlēm, aknām u. c. subproduktiem.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
- nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
- šķīstošā kafija pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- panešana Pārtikas produktu apstrādes veids. Viens no p-as paņēmieniem, sagatavojot produktus cepšanai, ir produktu apviļāšana miltos vai rīvmaizē un sakultā olā.
- tvaicēšana Pārtikas produktu gatavošana verdoša ūdens tvaikos (100 Celsija grādu temperatūrā) speciālos katlos ar dubultdibenu vai ieliekamu caurumotu pamatni.
- gardumot Pārtikt no svētkiem gatavotiem garšīgiem ēdieniem un dzērieniem.
- uzkārties Pārtraukt tikt veidotam; netikt vairs gatavotam.
- virtuve Pārvietojama kurināma ierīce ar atbilstošiem traukiem ēdiena gatavošanai.
- lauka virtuve Pārvietojama kurināma ierīce ar katliem ēdiena gatavošanai kaujas vai gājiena apstākļos.
- lopbarības sadalītājs pārvietojama vai stacionāra lopbarības sagatavošanas mašīna barības pārvietošanai, samaisīšanai un sadalei silēs.
- treilēt Pārvietot (cirsmās sagatavotos kokmateriālus), velkot (tos) pa zemi.
- iztreilēt Pārvietot sagatavotos kokmateriālus ārpus cirsmas treilējot, velkot (tos) pa zemi.
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
- zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
- kultūrizglītība pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus
- paškambāt Paskaldīt (piemēram, gatavojot skalus).
- aizsacīt Pasūtīt (piemēram, ko izgatavot).
- iztaisināt Pasūtīt izgatavot.
- uztaisināt Pasūtīt pagatavot.
- pastellēt Pasūtīt; likt izgatavot.
- pašagatavots Paša sagatavots.
- altruisms Pašaizliedzīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pašaizliedzība, nesavtība.
- krutka Pašgatavots degvīns (parasti atšķaidīts spirts).
- himhanka pašizgatavots heroīns.
- samoģelka Pašizgatavots.
- boltuška Pašrocīgi gatavotas narkotikas injicēšanai.
- pašžāvēts Pašu (arī paša) žāvēts; tāds žāvējums, kas nav gatavots ar rūpniecikām metodēm.
- čopers Pats primitīvākais akmens darbarīks, ko izgatavoja, nedaudz apskaldot oli no vienas puses.
- vīstīt dūres paust naidu, dusmas, gatavoties atmaksāt.
- rādīt zobus Paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- piemegžt Pavairot cilpas, acis (piemēram, adot, gatavojot nītis, tīklu) pietiekami, daudz.
- litografēt Pavairot litogrāfiski, izgatavot litogrāfiski.
- kukarka Pavāre, saimniece, kas godos, viesībās gatavo ēdienus.
- fond Pavāru mākslā cepeša sula, no kā pagatavo mērci.
- au naturel pavāru mākslā izteiciens par ēdienu, kas pagatavots vienkārši, bez piedevām.
- pantogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu.
- pentogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu.
- gobāt pavasarī sagatavot aitām gobu mizas.
- apolīt Paveikt parastos mājas darbus (pabarot lopus, pagatavot ēdienu utt.).
- frēzējums Paveikta darbība --> frēzēt (1); priekšmets, kas pagatavots frēzējot.
- meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot; priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (1).
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (2).
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (3).
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (4).
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (2); vārot gatavotais produkts, viela.
- diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības; paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
- sačunčināt pavirši (kādu darbu) padarīt, (kādu priekšmetu) pagatavot.
- uzvaražāt Pavirši izgatavot (uzadīt).
- treibēt Pavirši kaut ko gatavot.
- salamžot pavirši sašut vai izgatavot.
- sačakstināt Pavirši, ne visai rūpīgi sagatavot, salabot u. tml.
- aizpaunāties Pēc ilgas sagatavošanās pārvākties ar visām mantām.
- aiztuntulēties Pēc ilgas, tūļīgas gatavošanās aiziet prom.
- modeļapavi Pēc īpaša, parasti nestandarta, modeļa gatavoti apavi.
- grāmatas bloks pēc kārtas saliktas un sašūtas iesiešanai sagatavotas iespiestas grāmatas loksnes.
- patentenkurs Pēc klasiskajiem pamatprincipiem izgatavots enkurs, lai gan tā profils un konstrukcija var būt dažādi.
- venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
- eksportsviests Pēc noteiktām prasībām pagatavots sviests, ko var ilgāku laiku bez bojāšanās uzglabāt, tā ka to iespējams pārsūtīt uz lielākiem attālumiem.
- signāllaterna Pēc stingriem priekšrakstiem izgatavota laterna signalizācijai.
- mokasīni Pēc šādu apavu parauga pagatavoti mājas vai ielas apavi.
- tiražēt Pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4).
- speciālā pedagoģija pedagoģijas apakšnozare, zinātne par bērnu ar speciālām vajadzībām mācību procesu, audzināšanu un sagatavošanu dzīvei.
- metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē.
- pirmsskolas apmācība pedagoģisks darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem pilnu laiku (bērnudārzs) vai daļēju laiku (sagatavošanās klase, skola ar rotaļām); priekšskola.
- veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā; lieste.
- lieste Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā.
- galīgā montāža pēdējā montāžas stadija, kurā tiek sagatavota filmas pasūtītāja kopija.
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā).
- gaidīt Pēkšņi, tā, ka pārsteidz nesagatavotu.
- skačoks Pēkšņs, iepriekš negatavots pasākums.
- pelavmaize Pelavaina maize; maize, kas ir gatavota no pelavām.
- puzolana Pelēka vulkāniska zeme Itālijā, no kuras pagatavo īpašu cementu.
- pepperoni Peperoni - itāļu virtuves ēdiens - no cūkas vai liellopa gaļas gatavota cietā desa, kuras masai pievienots daudz sīvo piparu.
- perineica Perētāja - vista, kura gatavojas perēt, vai, kura perē.
- skeners perifērijas ierīce, kas secīgi caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes, ko ar lappušu izkārtojuma un datorizdevniecības programmu starpniecību var ievietot sagatavojamā dokumenta tekstā.
- čekmens Persiešu un tatāru virssvārki, apjožami, pagatavoti no rupjas vilnas, un spalvaini, lai nelaistu cauri slapjumu.
- aranžētājs Persona, kas aranžē, t. i., kaut ko sagatavo (piem., svētku programmas).
- pasūtītājs Persona, kas pasūta (uzdod izgatavot) vai ir pasūtījis (ko).
- dzinējs persona, kas privāti gatavo alkoholu ar destilēšanas paņēmienu
- fotorakstlicis Persona, kas strādā ar datoru un gaismjutīgu filmu un gatavo iespiešanai tekstu.
- ierēdnis Persona, kura saskaņā ar likumu kļuvusi par valsts civildienesta darbinieku, ieņemot ierēdņa amatu, t. i., amatu, kas saskaņā ar likumu attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot, pieņemt saistošus lēmumus; algots valsts iestādes darbinieks.
- automācības Personālsastāva apmācības automobiļu tehnikas uzturēšanā pastāvīgā kaujas gatavībā un pareizā ekspluatācijā.
- laukaprasme Personālsastāva prasmju un iemaņu komplekss, apakšvienību, daļu, vienību, vadības iestāžu sagatavotība, saliedētība un spēja veikt karadarbību vai paredzētos uzdevumus atbilstoši to specifikai dažādos apstākļos.
- sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām.
- katehūmens Pieaudzis cilvēks, kas katehēta vadībā mācās katehismu, gatavojoties kristībām.
- sēklinieka piedēklis piedēklis pie sēklinieka mugurējās malas, kurā uzkrājas un nogatavojas spermatozoīdi.
- indulģence Piedošanas gatavība; grēku atlaišana (katoļu baznīcā).
- uzgrasīties Piedraudēt (ar sitieniem), gatavoties sist.
- mādīt Piegādāt; māt ar roku; sagatavot; gatavot.
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties; rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- ieroča vai speciālā līdzekļa nēsāšana pielietošanai gatava ieroča vai speciālā līdzekļa pārvietošana sev līdzi ārpus glabāšanas vietas.
- dzjubka Piena dzjubka - ēdiens, kas pagatavots no salda piena ar iedrupinātu biezpienu.
- aizlaišana Piena veidošanas mērķtiecīga pārtraukšana, lai sagatavotu dzīvnieku nākamajai laktācijai.
- transportkanna Piena, krējuma, vājpiena, paniņu pārvadāšanai no alvota tērauda vai alumīnija izgatavota 20, 25, 30 l tilpuma kanna, kas cieši aizvākojama.
- piengājums Piens, kas palicis pie sviesta to gatavojot un tiek noskalots.
- minerāleļļa Piesātinātu un nepiesātinātu ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pārstrādājot naftu, un ko izmanto eļļu izgatavošanai.
- pielikt Piestiprināt (ko, piemēram, apaviem, apģērbam), labojot, izgatavojot (tos).
- izknorēties Pietiekami tūļāties (gatavojoties).
- piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
- sacirsties uz deviņi pilnā gatavībā kaut ko darīt; saposties.
- izpudāties Pilnībā sagatavoties.
- briedums Pilnīga (garīgo spēju, talanta, spēku u. tml.) gatavība, atraisītība.
- beigt Pilnīgi izgatavot (piemēram, priekšmetu).
- izlaist Pilnīgi pabeigt sagatavot, mācīt (kādu mācību iestādē).
- izlaidumnegatīvs Pilnīgi samontēts filmas negatīvs, kuru var izmantot filmas izlaidumkopiju izgatavošanai.
- kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti.
- viskim Pilnīgs, gatavs, pavisam.
- Santagata de Džoti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata de' Goti"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santagata di Militello pilsēta Itālijā ("Sant'Ágata di Militello"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Agata li Batiāti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata li Battiati"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Acumi pilsēta Japānā (_Atsumi_), Jamagatas prefektūrā.
- Jamagata Pilsēta Japānā ("Yamagata"), Honsju salas vidienē, Gifu prefektūrā, 28900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jamagata Pilsēta Japānā ("Yamagata"), Honsju salas ziemeļu daļā, prefektūras administratīvais centrs, 254200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jonedzava Pilsēta Japānā ("Yonezawa"), Honsju salas ziemeļos, Jamagatas prefektūras dienvidos, 85500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nagaoka Pilsēta Japānā ("Nagaoka"), Ņiigatas prefektūrā, Šinano labajā krastā, 275100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ņiigata Pilsēta Japānā ("Niigata"), Honsju salas rietumos, osta Sinano grīvā, prefektūras administratīvais centrs, 810200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Curuoka Pilsēta Japānā ("Tsuruoka"), Honsju salas ziemeļrietumos, Jamagatas prefektūrā, 129600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Agano pilsēta Japānā, Honsju salā, Ņiigatas prefektūrā.
- Ajdindžika Pilsēta Turcijā ("Aydincik"), Jozgatas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jenifakili Pilsēta Turcijā ("Yenifakili"), Jozgatas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sarajkenta Pilsēta Turcijā ("Saraykent"), Jozgatas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sarikaja Pilsēta Turcijā ("Sarikaya"), Jozgatas ilā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sorguna Pilsēta Turcijā ("Sorgun"), Jozgatas ilā, 50300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čekereka Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bogazlijana Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 16100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Akdāgmadeni Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jerkeja Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 29600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čandira Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 3880 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kadišehri Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čajiralana Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šefaatli Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- strumpe Piltuvveidīgs priekšmets putraimdesu gatavošanai.
- vīžpinis Pinējs, kurš izgatavo vīzes.
- piepīt Pinot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepīt Pinot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- sapīt pinot izgatavot (lielāku daudzumu).
- nopīties Pinot izgatavot priekš sevis.
- izpīt Pinot izgatavot; pinot izrotāt.
- nopīt Pinot izgatavot.
- sapīt Pinot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; pinot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- nopīties Pinot nejauši izgatavot.
- virces Pipara (1) smaržīgi nogatavojušies augi gaiši brūnā krāsā ar gludu miziņu; asas, aromātiskas garšvielas.
- slokārtnis Pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- primārā kopija pirmā kopija, ko izgatavo no beznegatīva filmas oriģināla un izmanto sekundāro kopiju izgatavošanai.
- Pētera baznīcas skola pirmā laicīgā mācību iestāde Rīgā, ko 1353. g. nodibināja Rīgas pilsētas rāte, līdz reformācijai tā bija latīņu skola un gatavoja ierēdņus pilsētas pārvaldei, pēc reformācijas uz laiku tika slēgta; atjaunoja 16. gs. 70. gados un strauji attīstījās pēc 1600. g. un tika pārveidota par t. s. rēķinu skolu, kurā līdzās ticības mācībai, lasīšanai un rakstīšanai mācīja arī matemātiku, grāmatvedību un latīņu valodu; 1905. g. bija \~150 skolēnu.
- defētisti Pirmā pasaules kara laikā ap 1916 Francijā radies nosaukums tiem pilsoņiem, kas neticēja Francijas uzvarai, bet bij sagatavoti uz pilnīgu neveiksmi: vispār pesimisti.
- Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece.
- pirmapdare Pirmā, sākotnējā (kā) apdare, kurā (to) sagatavo galīgai apdarei.
- pirmapstrāde Pirmā, sākotnējā (kā) apstrāde, kurā (to) sagatavo galīgai apstrādei.
- pervaks pirmais uzlējums (gatavojot čefīru, stipru tēju u. tml.).
- vijeklis Pīšanai (vīšanai) sagatavots materiāls.
- slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- plātne plakans, parasti gluds, dažādas formas (kāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; arī plate (1).
- plate Plakans, parasti gluds, taisnstūrveida (dažāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai; arī plātne (1).
- reproducēšana Plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, grafisku attēlu un fotogrāfiju) fotografēšana, lai izgatavotu fotokopijas (reprodukcijas).
- keramikas plāksnītes plāksnītes jeb flīzes ko izgatavo no māliem vai mālu maisījuma ar dažādām piedevām un pēc tam apdedzina.
- plāsteris Plāksteris - zāļu pagatavojums ārējai lietošanai, kuru pamata vielas sastāv no tauku skābju svina sālīm, sveķiem, gumijas sveķiem, terpentīna, vaskiem, taukiem un eļļām vai šo vielu maisījumiem.
- plāksternieks Plāksteru izgatavotājs; kāds, kurš ārstē ar plāksteriem.
- pludinātais stikls plākšņu stikls, ko izgatavo, ļaujot stikla masai plūst pa izkausētas alvas pamatni; stikls kļūst pilnīgi gluds un tam nav nepieciešama slīpēšana.
- plānīte Plāna pankūka, ko gatavo no miltiem, olām un piena vai ūdens.
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai); safjāns.
- safjāns Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai).
- kinolente Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, skaņu ierakstīšanai, filmu kopēšanai).
- fotofilma Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (fotografēšanai); filma.
- dekapēšana Plānas oksīdu kārtiņas (plāvas) noņemšana no metālu virsmas, to kodinot ar vājas koncentrācijas skābju (sērskābes, sālsskābes u. c.) šķīdumiem, lai virsmu sagatavotu pārklāšanai ar citu metālu pēc galvanostēģijas paņēmiena.
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- plakanais displejs plāns displeja ekrāns, ko lieto klēpjdatoros un piezīmjdatoros; plakanā displeja izgatavošanai izmanto šķidro kristālu, gāzes plazmas, elektroluminiscences vai plāno plēvju tranzistoru tehnoloģiju; plakanais ekrāns.
- vienkārtas filtrmateriālu papīra pamatne plāns papīrs ar normētu mitruma iesūkšanos; lieto cigarešu filtru materiālu izgatavošanai.
- puspergaments Plāns tauku un ūdens necaurlaidīgs papīrs, kas izgatavots no smalka maluma papīrmasas ar ierobežotu tauku caurlaidību; lieto pārtikas u. c. produktu iesaiņošanai.
- prinelis Plāns, blīvs kokvilnas audums, no kura izgatavo apavus.
- rīspapīrs Plāns, ēdams papīrs, kas pagatavots no rīsa stiebriem, to izmanto kulinārijā.
- krekers Plāns, sauss cepums, kura mīklu gatavo ar taukvielām, bet bez cukura; pēc izcepšanas virsmu pārklāj ar garšvielām (sāli, sieru u. c.).
- listrīns Plāns, spīdīgs vilnas vai pusvilnas audums, kas izgatavots no parupjiem diedziņiem; agrāk to lika par oderi vīriešu svārkos.
- antegmīts Plastmasa, ko iegūst no fenolformaldehīda sveķiem un grafīta; lieto cauruļu, iekārtu oderēšanas plāksnīšu u. c. izgatavošanai.
- celons Plastmasa, ko sauc arī par ugunsdrošo celuloīdu; tā ir plastificēta acetilceluloze, ko lieto, gatavojot dažādus iedzīves priekšmetus, automobiļu un lidmašīnu stiklus, kinolentes, speciālas lakas (celonlakas) u. c.
- formēšana Plastmasas spiedapstrādes veids; dobas formas plastmasas izstrādājumu izgatavošana (mehāniski, izpūšot vai ar vakuumu) no iepriekš sakarsētas loksnes.
- papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru.
- izķēpt Plaši izplūst (par maizes kukulīti no nemākulīgi sagatavotas mīklas).
- lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
- daļējā (arī parciālā) plate plate, ko gatavo, ja ir saglabājies viens zobs vai daži zobi.
- pilnā (arī totālā) plate plate, ko gatavo, ja mutē nav neviena zoba.
- koksnes (šķiedru) plate (arī plātne) plate, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
- koksnes (šķiedru) plātne (arī plate) plātne, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
- koksnes (šķiedru) plātnes (arī plates) plātnes, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
- šļute plats, plāns cirvis tēsto kokmateriālu gatavošanai; platcirvis; slīpernieku cirvis.
- saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- sapļikšināt plikšķinot sagatavot, sataisīt.
- plombjērs Plombīrs - saldējums, ko gatavo no putu krējuma (parasti pievienojot piedevas).
- spiedums Plostnieku terminoloģijā - ar sprostragatas palīdzību apstādināts liels baļķu vairums upē.
- saplucināt Plucinot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; plucinot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieplucināt Plucinot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; plucinot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- ploda Pludiņš; koksne zvejas pludiņu izgatavošanai; plods.
- plods Pludiņš; koksne zvejas pludiņu izgatavošanai.
- sapļaut Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sapļaustīt Pļaustot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaustot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piepļaustīt Pļaustot sagatavot (pietiekami, daudz).
- pļaut sienu pļaut zāli siena gatavošanai.
- siena pļava pļava, kurā gatavo sienu.
- zlīdnis Policists, kas kādu gatavojas aizturēt.
- PET Polietilēntereftalāts - plastmasa, ko lieto dzērienu pudeļu izgatavošanā.
- spiestuve Poligrāfijas uzņēmums, kas izgatavo iespieddarbus augstspieduma, ofseta, dobspieduma tehnikā; arī tipogrāfija.
- garvācelīšu polija poliju suga ("Pohlia elongata"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
- ekstrūzija Polimērmateriālu plastificēšanas un vienāda profila izstrādājumu (cauruļu, pudeļu, plēvju, lokšņu) izgatavošanas process.
- intrūzija Polimērmateriālu spiedliešanas process, kurā liešanas formu aizpilda, dažādi kombinējot gliemeža rotācijas un taisnvirzes kustības; lieto biezsienu izstrādājumu izgatavošanai.
- PVC Polivinilhlorīds (angļu polyvynil chloride) -sintētisks polimērs, ko plaši izmanto dažādu priekšmetu izgatavošanai.
- bigoss Poļu virtuvei raksturīgs, sautējumam līdzīgs ēdiens, gatavots no kāpostiem, vairāku veidu desām, sarkanvīna un plūmēm.
- feta Populārs tradicionālais grieķu siers, ko gatavo no svaiga kazas (arī aitas; mūsdienās bieži no govs) piena, uzglabā sūkalās; izmanto salātu un citu ēdienu gatavošanai.
- dzēšpapīrs Porains papīrs, ko lieto dzēšlapu izgatavošanai.
- sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību); arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai.
- puģīt Post, gatavot, mudināt.
- pravīties Posties, gatavoties (ko darīt).
- knosties Posties, gatavoties ceļam.
- ridāties Posties, gatavoties ceļam.
- rīdāties Posties, gatavoties ceļam.
- aut kājas posties, gatavoties, lai kaut kur dotos.
- bārkstnieks Pozamentu izgatavotājs.
- interpozitīvkopija Pozitīvā filmas kopija, kas tiek izgatavota no samontētas filmas negatīvkopijas pēc tam, kad pasūtītāja kopija saņēmusi pozitīvu atsauksmi.
- violetā kopija pozitīvkopija, kas izgatavota uz speciālas filmas ar iekrāsotu pamatni un var tikt izmantota negatīvkopiju izgatavošanai.
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- antrakotipija Pozitīvu kopiju izgatavošana pēc zīmējuma uz pārvedamā papīra.
- profesionālā izglītība praktiska un teorētiska sagatavošanās darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un pilnveidei.
- paraugprece Prece, kas ir izgatavota paraugam; ļoti laba prece, ko izmanto reklāmai, reprezentācijai.
- iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam, t. sk. materiāls, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, un kas tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
- garantijas vēstule preces izgatavotāja rakstveida garantija sniegt bezmaksas palīdzību, ja izstrādājums sabojājas noteiktā laika periodā, picējam nepārkāpjot lietošanas instrukcijas
- ņēmājs Precinieks, vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu).
- marka Preču zīme (parasti etiķetes, plombas, kapsulas, zīmoga veidā) ar preces izgatavošanas vietas, ražotāja, kvalitātes u. tml. apzīmējumu; zīmenis.
- preparācija Preparāta sagatavošana.
- AIV Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai, šķīdums no sālsskābes un sērskābes maisījuma, izmanto, gatavojot skābbarību no zaļajiem augiem.
- AAZ Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai; šķīdums, kuru gatavoja no 4,5 l ūdens, 1 l tehniskās sālsskābes un 62 g nātrija sulfāta (vai 140 g glaubersāls).
- ekstrūzijas prese prese, kurā izgatavo kokskaidu plātnes, ar saistvielu pārklāto šķeldu izspiežot starp divām apsildāmām plātnēm.
- sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko) lielākā daudzumā; presējot izgatavot, izveidot (kā lielāku daudzumu).
- uzpresēt Presējot izveidot, izgatavot (detaļu, priekšmetu).
- bankabrošs Priekšdzijas vērpjamā mašīna - mašīna priekšdzijas (pusfabrikāta) izgatavošanai vērptuvēs.
- munīcija Priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai.
- stikls Priekšmets, kas ir izgatavots no šāda materiāla; šāda materiāla loksne.
- tāsinieks Priekšmets, kas izgatavots no bērza tāss.
- dzelzs Priekšmets, kas parasti izgatavots no tērauda.
- koks Priekšmets, konstrukcija, kas izgatavota no koksnes, kokmateriāla.
- noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks priekšmets, kurš iegūts, pielāgots, sagatavots noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai arī ar kuru tiek izdarīts nodarījums.
- rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai.
- režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots, pinot vai krusteniski sastiprinot, piemēram, klūgas, stieples, stieņus; izstrādājums, kam ir šāda veidojuma forma vai kas ir līdzīgs šādam veidojumam.
- kuldeņa primitīva plīts priekšnamā ēdiena gatavošanai vasarā.
- grāmatvedības politika principi, nostādnes, tradīcijas, noteikumi un prakse, ko uzņēmums lieto, sagatavojot finansu pārskatus.
- šūšana process, kas ietver materiāla (visbiežāk, auduma) sagatavošanas, piegriešanas, detaļu savienošanas un apdares darbus
- cirsmas novērtēšana process, kura laikā, izmantojot koku dastlapā fiksēto vai datordastmērā uzkrāto informāciju (koku skaits pa sugām, to izmēriem atbilstošie rūpnieciskie sortimenti, koku augstumu mērījumi) un lietojot īpašas datorprogrammas, par katru pārdošanai sagatavoto kailcirti vai kopšanas cirti iegūst virkni cirsmu raksturojošu rādītāju.
- izmeklēšana process, kura uzdevums ir novērst aviācijas nelaimes gadījumus un kurš ietver informācijas savākšanu un analīzi, atzinumu sagatavošanu, arī cēloņu noskaidrošanu un, ja nepieciešams, rekomendāciju izstrādāšanu gaisa kuģu lidojumu drošības garantēšanai.
- tehnoloģiskais cikls procesu kopums gatavās produkcijas vai pusfabrikāta izgatavošanai.
- sviesta izstrādājumi produkti, kas gatavoti no piena taukiem, piemēram, sviesta pastas, sviesta eļļa, kausēts sviests, piena tauki, bezūdens sviesta eļļa un bezūdens piena tauki.
- izejprodukts Produkts, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
- pusprodukts Produkts, ko izmanto tālākā rūpnieciskā apstrādē (kā) izgatavošanai.
- jaunumlasītājs Programma, ko tīklā "Usenet" izmanto e-rakstu lasīšanai, saglabāšanai un atbilžu sagatavošanai, kā arī jaunu e-rakstu nosūtīšanai.
- instalēšanas programma programma, kura sagatavo citu programmatūras pakotni darbam datorā. Tā pārkopē datnes no distributīvās disketes uz cietā diska un identificē datora ārējās iekārtas, lai noteiktus programmu draiverus piekārtotu konkrētiem displejiem, printeriem, skeneriem un citām ierīcēm.
- operacionālā sistēma programmu komplekss, kas nodrošina datora normālu funkcionēšanu, programmu sagatavošanu un izpildi; operētājsistēma.
- protezēšana Protēžu izgatavošana; plašākā nozīmē - jebkuras mākslīgas ķermeņa daļas izgatavošana un pielāgošana.
- protēzists Protēžu izgatavošanas speciālists.
- piperonāls Protokatechualdehida metilēnēteris, var sintezēt no safrola vai pagatavot no piparu alkoloīda, kosmētikā izmanto kā piedevu, aromātvielu, ziepēs, lūpu krāsās, smaržās, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var radīt izsitumus uz ādas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- tapenāde Provansas virtuvei raksturīga mērce (biezenis), ko klasiski gatavo no olīvām, kaperiem, anšoviem, olīveļļas; sastāvdaļas var arī variēt.
- žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- kalebase Pudeļveidīgais ķirbis (fr. "Calebasse", sp. "Calabaza"), dažkārt dēvēts arī par trauku ķirbi; arī no tā pagatavots trauks, ķirbja pudele.
- karameļpudiņš Pudiņš, ko gatavo ar sagrauzdētu cukuru.
- gratēns Pudiņveidīgs sacepums, ko pagatavo no miltiem, olām, margarīna vai sviesta, piena un ziedkāpostiem; ēd siltu ar izkausētu sviestu.
- smekta Pulveris suspensijas sagatavošanai, kas mazina gāzu uzkrāšanos zarnās.
- asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas.
- punčis Punšs - alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
- pušvirā Pusgatavs (vārot).
- leitis Pusgatavs sviests.
- puspļepans Pusgatavs, neizvārīts (par biezputru).
- pusgatavi Pusgatavs.
- pusienācies Pusgatavs.
- Acumi pussala pussala Japānā (_Atsumi-hanto_), Honsju salas rietumos, Jamagatas prefektūrā.
- fotogalvanogrāfija Pustoņa dobspieduma formu pagatavošana ar galvanoplastikas un fotogrāfijas palīdzību.
- fotokodinājums Pustoņa dobspieduma plākšņu kodinājums fotomehāniskas reprodukcijas ceļā, pie kam gatavo kodināto plāksni retušē mākslinieks; gaismas gravīra.
- elektrofototipija Pustoņa izcilspieduma formu pagatavošana ar galvanoplastiku.
- koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- metāla pūšamie (arī pūšamie metāla) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja un arī mūsdienās izgatavo no metāla (piemēram, mežrags, trompete, trombons, tuba).
- pūst Pūšļojot dziedināt; pūšļojot gatavot zāles, līdzekļus pret slimībām.
- kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- alus putojošs alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no miežu iesala un apiņiem.
- uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- sist Putot, kult; putojot, kuļot gatavot (ko).
- lobio Putra, kas gatavota no pupām un atgādina latviešu zirņu grūdeni.
- radiofarmācija Radioaktīvo farmaceitisko līdzekļu un radionuklīdu sagatavošana.
- kācināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
- kākināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
- kākšināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
- spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide).
- ietilpība rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības; darbietilpība.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu; materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu.
- rafinēšana Rafinādes izgatavošana no smalkā cukura.
- kornits raga surogāts, ko iegūst, sapresējot raga atgriezumus; izmanto pogu u. c. galantērijas izstrādājumu izgatavošanai.
- monīts Raga vielai līdzīga plastiska elektrības izolācijas masa, ko pagatavo no celulozes.
- ragate Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus.
- zagata Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus.
- kuražnieks Ragavu gatavotājs.
- Picathartes oreas raibgalvas māņžagata.
- ikonotipija Rakstainu pakrāsu plākšņu pagatavošana izcilspiedumam.
- burtnīcu papīrs rakstāmpapīrs ar ierobežotu gludumu un noteiktu necaurspīdīgumu; lieto skolēnu burtnīcu izgatavošanai.
- papirogrāfija Rakstu un zīmējumu mehānisks pavairošanas paņēmiens ar īpašu no vaska izgatavotu iespiežamo formu, ko vai nu iestiprina plakanā ietverē (ciklostilā), vai arī piestiprina rotējamam veltnim.
- opalogrāfija Rakstu un zīmējumu pavairošanas paņēmiens; ar īpašu tinti rakstītu vai zīmētu oriģinālu pārnes uz iepriekš sagatavotas stikla plates, ko apstrādājot iegūst iespiedplati.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- izpildrasējums rasējums (zīmējums), kas attēlo faktiski izbūvēto būvi vai izgatavoto detaļu, iekārtu.
- parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem).
- veidošanās rašanās izstrādāšanas, gatavošanas ceļā (par priekšmetiem)
- uzraudzēt Raudzējot izgatavot.
- saraudzēt Raudzējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; raudzējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; raudzējot pagatavot (ko).
- noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- uzraudzēt Raudzējot panākt, ka (piemēram, mīkla) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu.
- pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
- palīgražošana Ražošana, kas palīdz sagatavot galveno darbu kādā nozarē, kompleksā.
- gabalražošana Ražošanas tips, kam raksturīga gabalveida produkcijas izgatavošana, daudzveidīga vai nepastāvīga nomenklatūra.
- biofabrika Ražošanas uzņēmums, kas gatavo bioloģiskos (bakteriālos) preparātus lipīgo slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilaksei.
- palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot galveno darbu (rūpnīcā, uzņēmumā u. tml.).
- balata Recējoša piena sula, kuru iegūst no tropu auga - balatas koka, kas pieder pie sapotu dzimtas augiem un aug Dienvidamerikā, lieto dzensiksnu un bumbu izgatavošanai.
- želeja Receklis, ko gatavo, vārot augļus, to sulu kopā ar cukuru.
- rec. Receptēs: svaigi pagatavots.
- kava Reibīgs austrāliešu dzēriens, ko pagatavo no kāda piparauga saknēm.
- soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību.
- nabis Reibinošs dzēriens, pagatavots no ķēves piena.
- Jēkaba skola rēķinu skola Rīgā, dibināta 17. gs. 40. gadu sākumā, gatavoja tirdzniecības darbiniekus, līdztekus lasīšanai un rakstīšanai apguva arī aritmētiskas darbības un grāmatvedības iemaņas, 1705. g. tajā mācījās 125 zēni un 96 meitenes, 1885. g. iekļauta 1. apvienotajā elementārskolā.
- nokalums Relatīvs lielums, kas raksturo sagataves deformācijas pakāpi kalšanas operācijā; parasti izsaka kā sagataves un kaluma šķērsgriezuma laukumu attiecību.
- patrice Reljefa apgriezta iespiedzīmes forma, kas paredzēta matrices izgatavošanai.
- kaldināšana Reljefa iespiešana sagataves virsmā, nedaudz mainot izejmateriāla biezumu.
- kaldināšana Reljefa izveidošana no plakana skārda vai dobas metāla sagataves.
- ķimerēt Remontēt; izgatavot.
- riepe Resna virve, tauva, ko pagatavo no kaņepājiem, ādas vai tērauda stieplītēm, vērpjot, vijot vai pinot.
- vairumpatērētāji Restorāni, bāri, slimnīcas, skolas un tamlīdzīgi uzņēmumi un iestādes, kur pārtikas preces tiek sagatavotas patēriņam.
- zemeņāboliņš Reti sastopama āboliņa suga (pļavās, gar upjmalām, jūrmalā), 7-20 cm garumā, zied no jūnija līdz septembrim, rožsārtiem ziediem, auglis nogatavojoties uzpūsts.
- žagatieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji.
- rezervanta drukāšana rezervantu uz drānas veido mehāniski, piemēram, ar papīru, pulveri u. c.; drukā caur sietu šablonu ar zīmējumu vai bez tā; parasti izmanto amatniecībā oriģināldarbu izgatavošanai.
- brūvējums Rezultāts --> brūvēt; pagatavotais dzēriens.
- PETRA Rīcības programma jauniešu profesionālajai apmācībai un sagatavošanai pieaugušo un darba dzīvei.
- rudzrieksti Riekstu šķirne, kas nogatavojas rudzu pļaujas laikā.
- rafiņš Rīgas autobusu fabrikā izgatavotais mikroautobuss "Latvija".
- iesalrija Rija iesala gatavošanai.
- kosuls rīks vīžu pīšanai, gatavots no mazāka dzīvnieka kaula, to noplacinot un noasinot.
- galoda Rīks, kas pagatavots no cietas, blīvas vielas un ko lieto asināšanai, materiālu virsmas slīpēšanai.
- Euphorbia esula ssp. tommasiana rīkšu dievkrēsliņa "Euphorbia virgata" nosaukuma sinonīms.
- Euphorbia waldsteinii rīkšu dievkrēsliņa "Euphorbia virgata" nosaukuma sinonīms.
- stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
- lodīšu gultņu tēraudi rites gultņu izgatavošanai paredzēti tēraudi ar lielu cietību, nodilumizturību, kontaktnoguruma pretestību; satur 0,95–1,15% oglekļa, 0,4–1,65% hroma un 0,2–1,2% mangāna.
- pantāgs Rituāls ēdiens, ko gatavo, kad zirgus pirmoreiz jāj pieguļā, vai kad lopus pirmoreiz no ganiem mājā laiž, vai beidz pļaut; gatavo no olām, ko sagrūž kopā ar kartupeļiem un vāra, pielikot miltus, gaļu un krējumu saldā pienā.
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- ķaule Robusta, rupji izgatavota koka karote.
- divroku šķērszāģis rokas instruments koku gāšanai un sagarumošanai, kura darbināšanai vajadzīgi divi strādnieki; mūsdienās lieto gk. tikai mājsaimniecībā; zāģa plātne ir līdz 2 mm bieza un 8—10 cm plata, tā zobu līnija - izliekta; lai samazinātu zāģa plātnes berzi iezāģējumā, zobus izloka vai plātnes mugurpusi izgatavo plānāku.
- tīkla darbi rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.
- sienas avīze rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u. tml. kolektīva dzīvi un kuru novieto pie sienas.
- romadura Romaduras siers - mīksts beļģu siers, ko nogatavina gk. baktērijas.
- priekšromantisms Romantiskā strāva vēlīnajā 18. gs. literatūrā, kas sagatavoja īsto romantismu.
- darbīgs Rosīgs, enerģisks, vienmēr gatavs darboties, rīkoties (par cilvēku).
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- uzmargot Rotājot (ar rakstiem, ornamentiem), izveidot, izgatavot.
- ērkšķu plūme rožu dzimtas suga ("Prunus spinosa"), ērkšķains krūms (1-4 m augsts) ar baltiem ziediem, zili kauleņi, kuru garša kļūst maigāka pēc salnām, tos izmanto sulu, liķieru izgatavošanai; Latvijā ļoti reti kultivē kā krāšņumaugu.
- norūgt Rūgstot iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
- uzrūgt Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
- izrūgt Rūgšanas procesā sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- daaugt Rūgt līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- darūgt Rūgt līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- rumules Rumulas - īpašs ēdiens, ko gatavoja pirmajai ganu dienai.
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- uzturēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- pellu drēbe rupjš linu audums, caur kuru gatavojot sārmu, izkārš pelnūdeni.
- maisaudekls Rupjš, izturīgs cauruļveida audums, ko auž ar speciālām (apaļaužamajām) stellēm un izmanto maisu izgatavošanai.
- daļģe Rūpnīcā izgatavota un iesieta izkapts.
- daļģene Rūpnīcā izgatavota un iesieta izkapts.
- daļģenīca Rūpnīcā izgatavota un iesieta izkapts.
- burtlietuve Rūpnīca vai cehs, kur izgatavo tipogrāfijas burtus un citas iespiedzīmes.
- miltrūpniecība Rūpniecības nozare, kas gatavo graudu miltus.
- mežrūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver kokmateriālu sagatavošanu un sveķu ieguvi.
- poligrāfija Rūpniecības un tehnikas nozare, kas ietver iespieddarbu izgatavošanu.
- tipogrāfija Rūpniecības un tehnikas, arī amatniecības nozare, kas ietver iespieddarbu izgatavošanu (parasti augstspieduma tehnikā).
- grāmatspiestuve Rūpniecības uzņēmums visāda veida iespieddarbu izgatavošanai.
- fabrikācija Rūpnieciska (izstrādājumu) izgatavošana.
- karuseļkrāsns Rūpnieciska krāsns, kurā izstrādājumus (gk metāla sagataves) karsē uz rotējoša diskveida klona.
- sēriju ražošana rūpnieciskās ražošanas veids - preču izgatavošana sērijās.
- safabricēt Rūpnieciski izgatavot (ko) lielākā daudzumā; rūpnieciski izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- fabricēt Rūpnieciski izgatavot (ko).
- kioskapakšstacija Rūpnieciski izgatavota kompakta transformatoru apakšstacija.
- sausais apmetums rūpnieciski izgatavotas ģipša plātnes.
- kapa Rūpnieciski izgatavots kokvilnas auduma gultas pārklājs.
- kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai.
- kombinētā lopbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības u. c. barības veidu maisījums miltu, drupatu, granulu vai brikešu veidā; katrai dzīvnieku sugai un grupai izēdina tai gatavotu kombinēto lopbarību; barības maisījums.
- picērija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur gatavo un pārdod picu.
- sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- uzbozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- uzbozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- izbozt Sacelt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai).
- šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām.
- pasažieru tehniskā stacija sadales punkts, kurā vilcienu sastāvus sagatavo reisam.
- aptveicēt Sadiedzēt (gatavojot iesalu).
- aptvīkt Sadīgt (iesala gatavošanas laikā).
- iešvunkāties Sadūšoties, sasparoties; sagatavoties uz enerģisku darbību.
- iešvunkoties Sadūšoties; sagatavoties uz enerģisku darbību.
- marokens Safjāns grāmatu vāku izgatavošanai.
- sarūpēt Sagādāt, arī sagatavot (ko).
- piepļokāt Sagādāt, pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sagādāt, pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- koksnes sagatave sagatave no koksnes.
- apgatavenis Sagatave.
- sagatavenis Sagatave.
- bāze sagataves vai izstrādājuma virsma vai to pašu funkciju izpildoša virsmu kombinācija, ass un punkts, kurus izmato bāzēšanai.
- bāzēšana Sagataves, detaļas vai izstrādājuma novietošana attiecībā pret izraudzīto koordinātu sistēmu.
- sagat. Sagatavojis; sagatavotājs (kopā ar uzvārdu).
- veselības pārbaude sagatavojot darba līgumu, darba devējs var pieprasīt, lai pretendents veic veselības pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņa piemērotību paredzētā darba veikšanai.
- aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi.
- kalve Sagatavošanas iestāde (speciālistiem).
- pirmskolnieks Sagatavošanas klases audzēknis.
- propedeitika Sagatavošanas nodarbību kopums, ievads (kādā zinātnes nozarē).
- ābecnieks Sagatavošanas vai pirmās klases skolēns.
- ābečnieks Sagatavošanas vai pirmās klases skolēns.
- izbāzt Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu).
- uzposīt Sagatavot (ceļojumam).
- uzpošīt Sagatavot (ceļojumam).
- ieplucināt Sagatavot (dzērienu lopiem).
- piestrapēt Sagatavot (ēdienu) pietiekami, daudz.
- sastaravēt Sagatavot (ēdienu).
- pasarušēties Sagatavot (ko darīt).
- sastrādāt Sagatavot (ko) turpmākajam darbam, darbībai; arī izstrādāt (2).
- sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
- saklunčināt sagatavot (kuļot sviestu).
- izmācīties Sagatavot (mācību priekšmetu), izpildīt (mācību priekšmetā uzdoto).
- iejaut Sagatavot (mīklu), iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā.
- savīkšt Sagatavot (norisi, darbību u. tml.); arī sagādāt (ko).
- ietaisīt Sagatavot (parasti kādu daudzumu, krājumu).
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot; šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
- sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus.
- inscenēt Sagatavot (piemēram, lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
- jarovizēt Sagatavot (sēklu) pirms sējas īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
- regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai; panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- pārstādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) citas operācijas veikšanai.
- iestādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
- uzpūdēt Sagatavot (tīrumu) sēšanai.
- iemērkt Sagatavot (veļu) mazgāšanai, ievietojot šķidrumā; sagatavojot mazgāšanai, ievietot (veļu šķidrumā).
- aizpuišot Sagatavot aiziešanai (aizceļošanai).
- aploksnēt Sagatavot aploksni ar sūtītāja un saņēmēja adresēm, ievietot dokumentu vai vēstuli un aizlīmēt to; arī sagatavot bandroles iepakojumu.
- nītēt Sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus).
- nītīt Sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus).
- saburt sagatavot buršanas palīglīdzekļus.
- piekroķēt Sagatavot daudz kroku; sakrokot.
- iemaisīt Sagatavot dzērienu.
- nolikt gulēt sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un noguldīt.
- likt gulēt sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un novietot, lai guļ.
- iedarināt Sagatavot iedaru (alus pagatavošanai).
- izcili kodināt sagatavot izcilspiedumam svītru vai autotipiju kodinājumu, kur attēls izceļas augstu virs plāksnes.
- piemargot Sagatavot lielākā (pietiekamā) daudzumā kaut ko raibu (piemēram, izšuvumus, adījumus).
- iejaukt Sagatavot lietošanai (piemēram, krāsu), samaisot (to ar kādu šķidru vielu).
- sataisīt Sagatavot lietošanai, patērēšanai (piemēram, ēdienu).
- apstrādāt Sagatavot lietošanai, uzglabāšanai, tālākai apstrādei (lauksaimniecības produktus).
- ieperināt Sagatavot ligzdu, apmesties.
- iejaut maizi sagatavot maizei mīklu.
- zostēt Sagatavot mērci.
- piegatavēt Sagatavot pietiekami, daudz.
- piegatavīt Sagatavot pietiekami, daudz.
- piegatavot Sagatavot pietiekami, daudz.
- ieskaidīt Sagatavot skābumu muciņā, ielejot siltu ūdeni, pievienojot miltus un saskalojot.
- ietaisīt dūmu sagatavot smēķējamo.
- uztaisīt (arī ietaisīt) dūmu sagatavot smēķējamo.
- piebrūzēt Sagatavot tik daudz ēdienu, ka nevar visu apēst.
- iepost Sagatavot tīrumu sējai.
- uztaisīt ūdeni sagatavot ūdeni, ar ko dziedināt.
- iegatavēt Sagatavot un ievietot (kur iekšā).
- ielikt Sagatavot un ievietot (kur uzglabāšanai, apstrādei).
- ieskābēt Sagatavot un ievietot (parasti traukā, tvertnē) skābēšanai.
- dublēt Sagatavot un izmantot (rezerves ierīci) kāda uzdevuma veikšanai vienā un tai pašā sistēmā.
- pinčkāt sagatavot un novietot pinčkas (buršanās līdzekļus).
- sašķērēt Sagatavot un uzvilkt velkus uz velku kokiem.
- iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmās sāls šķīdumā.
- piedarināt pūru sagatavot, atjaunot pūru.
- sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
- tutuļāt Sagatavot, izrīkot.
- iestudēt Sagatavot, izveidot (lugas, muzikāli dramatiska darba) izrādi, sagatavot, izveidot (daiļdarba, skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- sarīkāt Sagatavot, noorganizēt.
- sariedīt sagatavot, piepildīt.
- sarīkot Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
- apladēt Sagatavot, uztaisīt.
- iesvaidīt Sagatavot; izraudzīt un sagatavot.
- dataisīt Sagatavot.
- pariedīt Sagatavot.
- podsmotreķ Sagatavot.
- sagatavēt Sagatavot.
- sagatavināt Sagatavot.
- sataisināt Sagatavot.
- taisināt Sagatavot.
- desu dēšana sagatavotas desu masas pildīšana iztīrītās dzīvnieku zarnās.
- vīstulīši Sagatavoti vienādu izmēru salmu saišķi jumta nosegšanai.
- kvalifikācija Sagatavotības pakāpe (kāda darba) veikšanai.
- kvalifikācijas paaugstināšana sagatavotības pakāpes pilnīgošana kādā darbības jomā (piemēram, turpinot izglītību dažādās mācību iestādēs, mācoties kursos, apgūstot citu pieredzi).
- sapodāties Sagatavoties (ceļojumam), saģērbjoties un sakravājot lietas.
- vīrināties Sagatavoties (darbam vai ceļojumam).
- sarīkoties Sagatavoties (kāda darba, darbības, pasākuma u. tml.) veikšanai.
- savīstīties Sagatavoties (kādai darbībai, pasākumam).
- savīrināties sagatavoties (kādam ceļojumam vai darbam).
- sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- notaisīties Sagatavoties (ko darīt).
- savīkšties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšķīties.
- savīkšīties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšties.
- savīkšķīties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšties.
- taisināties Sagatavoties (pirms doties ceļā).
- izrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties projām (no kurienes, kur u. tml.).
- aizrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties prom.
- aizčudāties Sagatavoties aiziešanai, aizbraukšanai.
- aizčūdīties Sagatavoties aiziešanai, aizbraukšanai.
- sapudžēties sagatavoties ceļojumam.
- sagatavot stundu sagatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- sakūksnīties sagatavoties piecelties.
- savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- izataisīties Sagatavoties un doties ceļā.
- iztaisīties Sagatavoties un doties ceļā.
- iešūpoties Sagatavoties un iesākt (piemēram, darbu, kādu pasākumu).
- čegāt Sagatavoties, lai apmierinātu savu seksuālo dziņu (par gaili un zostēviņu).
- sataisīties Sagatavoties, lai dotos ceļā.
- saposties Sagatavoties, parasti pilnīgi (kādas darbības veikšanai).
- pasacilāties Sagatavoties, piemēram, iešanai, braukšanai.
- sapravīties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.).
- sariktēties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu).
- aiztaisīties Sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos).
- izvikstīties Sagatavoties, saposties.
- iztuzināties Sagatavoties, sataisīties, izpūlēties.
- salāgoties sagatavoties, sataisīties.
- sariežīties sagatavoties, sataisīties.
- sasprigāties sagatavoties, sataisīties.
- apladēties Sagatavoties, sataisīties.
- atriedīties Sagatavoties, sataisīties.
- izknierēties Sagatavoties, sataisīties.
- izvaikstīties Sagatavoties, sataisīties.
- pavīkšties Sagatavoties, sataisīties.
- saknosīties Sagatavoties, sataisīties.
- saspirināties Sagatavoties, sataisīties.
- satūjāties Sagatavoties, sataisīties.
- uzkūlināties Sagatavoties, sataisīties.
- mādīties Sagatavoties, uzsākt.
- sačūdīties sagatavoties.
- izčabināties Sagatavoties.
- izkužņāties Sagatavoties.
- pariedīties Sagatavoties.
- satrausīties Sagatavoties.
- temēties Sagatavoties.
- temmēties Sagatavoties.
- savīkšķīties saģērbties (gatavojoties iziet).
- maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā; iesalcukurs.
- iesala cukurs saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; iesalcukurs, maltoze.
- iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
- sēklaudzētava Saimniecība, saimniecības vienība, kurā sagatavo vērtīgu šķirnes augu sēklas materiālu.
- mājkopība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai).
- mājsaimniecība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai).
- preču ražošana saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
- paunāt Saiņot, kravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam).
- paunot Saiņot, kravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam).
- paunāties Saiņot, kravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
- paunoties Saiņot, kravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
- šūt saistīt kopā ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt tā apdari
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, pasākuma, kādas darbības) gatavošanu, rīkošanu, šādai gatavošanai, rīkošanai raksturīgs.
- miezinis Saistīts ar miežiem; gatavots no miežu graudiem.
- ko dievs devis saka par ēdienu, kādu bijis iespējams sagatavot, kāds ir pieejams.
- Iepūt man! saka, apliecinot gatavību īstenot nodomu, neraugoties uz iebildumiem, pretestību.
- lūpa metas līka saka, ja (kāds) gatavojas raudāt.
- pasniegt uz paplātes saka, ja kādam tiek dota iespēja saņemt visu gatavu.
- stiept garu lūpu saka, ja kāds gatavojas raudāt, ir apvainojies.
- lūpa trīc saka, ja kāds gatavojas raudāt.
- kā uz baznīcu saka, ja kāds ieradies tukšām rokām (ciemos), nesagatavojies (darbam).
- kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
- kaut līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs pārvarēt jebkuru attālumu, ar uzticību un paļāvību sekot kādam jebkur.
- kā uz kāzām saka, ja kāds kaut kam priecīgi gatavojas, īpaši pošas.
- pārdot par naudu savu māti saka, ja kāds naudas dēļ ir gatavs uz viszemiskāko rīcību.
- ne domāt nedomā saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt).
- pie gatava galda saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- pie visa gatava saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
- savest kārtībā Sakārtot, sagatavot lietošanai; arī izremontēt.
- izpravīties Sakārtoties, sagatavoties (ko darīt, kur doties u. tml.).
- sariedīties Sakārtoties, sagatavoties.
- sasataisīties Sakārtoties, sagatavoties.
- foršmaks sākotnēji Austrumeiropas ēdiens, kas gatavots no sāļas maltas zivs vai gaļas; dažādi šī ēdiena varianti ir īpaši izplatīti Aškenazi ebreju un somu virtuvē; dažas šķirnes ir zināmas arī ukraiņu, poļu un krievu virtuvē.
- sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
- zakristija Sakristeja - katoļu un luterāņu baznīcas telpa, kur tiek glabāti liturģiskie trauki u. c. kulta piederumi un kur garīdznieks gatavojas dievkalpojumam.
- apkrūzēties Sakrokoties, červelēties (par siera nogatavošanās pakāpi).
- apkrūzot Sakrokoties, červelēties (par siera nogatavošanās pakāpi).
- ķerties Sākt izgatavot, veidot, apstrādāt (ko), sākt rīkoties, darboties (ap ko).
- ieacoties Sākt kļūt acainam (par sieru, to gatavojot).
- iesamesties Sākt nogatavoties (parasti par sēklām).
- apsirkt Sākt nogatavoties.
- apsirt Sākt nogatavoties.
- apsirpt Sākt sārtoties (nogatavojoties).
- uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
- sarosīties Sākt, parasti pēkšņi, gatavoties (ko darīt), arī rīkoties.
- silksts Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem; silksnis; pauga.
- pauga Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem.
- ievākt Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas) un sagatavot uzglabāšanai.
- ķēniņāboli Saldais ēdiens no āboliem ar augļu marmelādi, kas sacepti kopā ar sagatavoto krēmu.
- ķiselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti.
- ķīselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti.
- uzputenis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti, no mannas biezputras vai olas baltuma un augļu, augļu sulas masas, uzputojot to.
- buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
- suflē saldēdiens (gaisīga kūka), ko gatavo no saputota olas baltuma un cukura.
- želeja Saldēdiens, ko gatavo, piemēram, no augļiem, to sulas, piena produktiem un želatīna.
- plombīrs Saldējums, ko gatavo no putu krējuma (parasti pievienojot piedevas).
- uzlējums Salds alkoholiskais dzēriens, kura gatavošanai izmanto tikai augļu un ogu sulas izvilkumu spirtā.
- suflē salds krējums vai piens ar cukuru saldējuma gatavošanai.
- sekts Salds vīns, ko gatavo no vītinātām vīnogām; arī putojošais vīns.
- saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
- kvass Saldskābs bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo parasti no rupjmaizes vai rudzu miltiem un iesala.
- zeģināt Salikt nogatavināšanai, žāvēšanai (par linsēklām).
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- zaļa siļķe sālīta, ēšanai īpaši nesagatavota siļķe.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- apmērīšanas nauda samaksa par darbu, kas veikts, apmērot jahtu un izgatavojot attiecīgos dokumentus.
- sēdināt Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu.
- padiktai Samērā izturīgi (izgatavot, pagatavot).
- torte Samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta.
- mogets Samtam līdzīgs vilnas audekls, lietā segu pagatavošanai.
- uzdevumu rinda saraksts, kas satur ziņas par izpildīšanai sagatavotajiem uzdevumiem, kur vienlaicīgi pieprasa procesora laiku.
- liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu.
- Urocissa erythrorhyncha sarkanknābja zilžagata.
- gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai.
- būķis Sārma gatavošanai izmantotie pelni; sārma pelni.
- sapaunāt Sasaiņot, sakravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam).
- sapaunot Sasaiņot, sakravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam).
- sapaunāties Sasaiņot, sakravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
- sapaunoties Sasaiņot, sakravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
- nākt Sasniegt (kādu gatavības pakāpi), iegūt (kādu īpašību) - par augiem, dzīvniekiem.
- nogatavoties Sasniegt bioloģisko vai lietošanas gatavību (par augiem, to daļām).
- nobriest Sasniegt gatavības pakāpi (kā veikšanai).
- notilāties Sasniegt noteiktu gatavības pakāpi, kad šķiedra kļūst elastīga un atdalās (par noplūktiem, uz lauka izklātiem liniem).
- uzvilkt Saspriegt (piemēram, atsperi) tā, lai (kas, piemēram, pulkstenis) tiktu sagatavota darbībai.
- zasa Sass - negatavs, nenobriedis.
- saķinkāt Sastampāt, saspaidīt (izvārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - ķinku).
- recepte Sastāva un pagatavošanas paņēmiena apraksts (piemēram, ēdienam, vielu maisījumam).
- sastīpot Sastiprināt (kā) detaļas ar stīpu vai stīpām; sastiprinot (kā) detaļas ar stīpu vai stīpām, izgatavot, arī izlabot (to).
- sasist Sastiprinot ar naglām elementus, sastāvdaļas, pagatavot (ko).
- sadiegt Sašujot kopā, parasti lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši, atsevišķas detaļas, izgatavot (tērpu).
- izpudžināties Sataisīties, sagatavoties.
- uzriktēties Sataisīties, sagatavoties.
- sakraķēt Satīt dziju uz speciālām tītavām sagatavojot aušanai.
- ugunspiepe Sausi sagatavota gruzdviela no piepes uguns iešķilšanai ar kramu.
- sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas mīklas.
- skaldauglis Sauss auglis, kas ir attīstījies no vienas auglenīcas, bet nogatavojies sadalās vairākās daļās.
- veronis Sauss auglis, kas, sēklām nogatavojoties, atveras.
- laktagols Sauss ekstrakts, pagatavots no kokvilnas sēklām; dzelteni balts pulveris, lietoja piena sekrēcijas veicināšanai.
- boraks Sauss, parasti no nokrejota piena gatavots biezpiens.
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko), sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt (1).
- uzsautēt Sautējot pagatavot.
- izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pārsautēt Sautējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- ietaukšķēties Sautējot sagatavot kādu daudzumu.
- žūrēt Sautēt, kaut ko garšīgu gatavot.
- želatine Savāda līme, ko dabū no dažām kustoņu daļām, cīpslām, zivju zvīņām utt., to pārdod plānās caurredzamās plāksnītes un lietā laku pagatavošanā, fotogrāfijā, pavāru mākslā, vīnu dzidrošanā utt.; želatīns.
- laktarīns Savādi sagatavots piena kazeīns, pulveris, ko lietā krāsu nostiprināšanai.
- ierotāt Savākt, sagatavot ēdienu.
- patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
- sanītēt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot, parasti pilnīgi, aušanai (verot nītīs šķērus).
- sanītīt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot, parasti pilnīgi, aušanai (verot nītīs šķērus).
- subtraktīvs Savienojumā "subtraktīvais process" - krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu.
- svaigs Savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- štedi Savienojumā "štedi redi" - kārtībā; vienmēr gatavs.
- uzskate Savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka darbības subjekts izgatavo sev (ko) lielākā daudzumā, (kā) lielāku daudzumu.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko izgatavo, izveido.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, pagatavo lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- vārāmais namiņš savrupa celtne (piemēram, slieteņa veidā), kurā vāra, gatavo ēdienu.
- drogas Sažāvēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā; ārstniecības augi, ko paredzēts sažāvēt; zāļu izgatavošanā lietojamās vielas.
- pasedlis Sega, ko klāja uz zirga muguras zem segliem, kas sākotnēji bija izgatavoti no koka.
- ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
- paucka Sēklas pumpurs (nogatavojusies āboliņa galviņa vai kaņepe, kuŗai sēklas nebirst laukā).
- segsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Magnoliophytina syn. Angiospermae"), kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis, 358 dzimtas, \~13000 ģinšu, \~300000 sugu, Latvijā konstatētas 109 dzimtas, \~1600 sugu.
- jarovizācija Sēklu pirmssējas sagatavošana īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
- sēklu nobiršana sēklu vai augļu atdalīšanās no koka tūlīt pēc nogatavošanās (bērziem, ozoliem, vīksnām, gobām), ziemā (liepām, ošiem, kļavām) vai pavasarī (priedēm, eglēm, alkšņiem).
- mitrais elektrofiltrs selēna kamera gāzu attīrīšanai, izgatavota no svina plāksnēm dzelzs kamerā; lai uztvertu sēra trioksīdu un selēnu, gāzei jābūt mitrai ar temperatūru ne augstāku par 35–40 °C.
- pepinjēra Semināra audzēkne, kas gatavojas skolotājas amatam.
- fabri Senajā Romā - amatnieki, kas varēja kaut ko pagatavot, mākslinieciski apstrādājot koku, metālu u. c.
- decemviri Senajā Romā - valsts pārvaldes kolēģija, kurā bija 10 cilvēku; visvairāk pazīstami decemviri, kas bija ievēlēti likumu izdošanai. 5. gs. p. m. ē. viņu darba rezultātā tika sagatavoti 12 tabulu (plākšņu) likumi.
- ērzeļu pauti senāk izplatīts ēdiens, ko gatavo mīklu ielaižot taukos un izcepot.
- paleolīts Senākais akmens laikmeta periods, kad pirmatnējais cilvēks darbarīkus izgatavoja no akmens; Eiropā un Vidējos austrumos beidzās ap 10. gt. p. m. ē.
- senlietas Senatnē izgatavoti priekšmeti, kas ir iegūti arheoloģiskos izrakumos.
- piksīda Sengrieķu kārbiņa (izgatavota no keramikas, koka, metāla) kosmētikas glabāšanai; raksturīga cilindriska forma ar izliektām, ieliektām vai taisnām malām, virsma apgleznota.
- orfisms Sengrieķu reliģiskā kustība, kas radusies 8.-7. gs. p. m. ē. Trāķijā un par cilvēka galveno uzdevumu uzskatīja atbrīvošanos no cilvēka ļaunās dabas, sagatavošanos aizkapa dzīvei.
- miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- bulata tērauds sens augstvērtīgs liets tērauds zobenu un dunču asmeņu izgatavošanai; asmeņiem ir liela cietība, asums un elastība.
- pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali).
- mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- serpents Sens pūšamais instruments, kura vecākie paraugi no 16. gs. atrasti Itālijā, to gatavoja no koka, čūskveidīgi vai fagotveidīgi izliektu ar 6 skaņu caurumiem, kas deva 3 oktāvas un pustoni lielu diapazonu.
- pašsagatavotība Sevis sagatavotība.
- brūzēt Sgatavot pārāk daudz pārtikas vai dzeramā.
- sagatavēties Sgatavoties.
- Altaja sibireja sibireju ģints suga ("Sibiraea laevigata syn. Sibiraea altaiensis"), kuru Latvijā paretam audzē kā dekoratīvu krūmu.
- sienasavīze Sienas avīze - rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kuru novieto pie sienas.
- izsiet Sienot izveidot, izgatavot.
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
- sierenieks Siera gatavotājs muižā; siernieks.
- sierdaris Siera gatavotājs; siernieks.
- sieriša siera ražotāja; siera gatavošanas speciāliste.
- siernieks Siera ražotājs; siera gatavošanas speciālists.
- aizlīmsiers Siera veids, kas izgatavots vairākkārtīgu uzlējumu ceļā.
- jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, sāls un bieži ķimeņu piedevu un kam nav nepieciešams īpašs nogatavināšanas periods.
- brinza Siers, ko parasti gatavo no aitu piena.
- atlejamsiers Siers, kura sagatavošana norit ar šķidrās masas liešanu traukos sastingšanai.
- pusainis sieviešu krekls, kura augšdaļa izgatavota no audekla, bet apakšdaļa - no pakulu auduma
- saimniece Sieviete, kas gatavo, arī izsniedz ēdienus (piemēram, ēdnīcā, talkās, viesībās).
- saiminīca Sieviete, kas nodarbojas ar ēdienu gatavošanu (piemēram, godos, viesībās), viesību rīkošanu.
- rīku sieva sieviete, parasti kalpone, kas palīdz gatavot, piemēram, kādas viesības.
- oocīts Sievišķā olšūna nobriešanas periodā jeb nenogatavojusies olšūna.
- adzele Sīka, nenogatavojusies oga.
- atzala Sīka, nenogatavojusies oga.
- nobara Sīkās lapiņas vēl zaļajiem linu stiebriem, kas liniem nogatavojoties nobirst.
- nobari Sīkās lapiņas vēl zaļajiem linu stiebriem, kas liniem nogatavojoties nobirst.
- nobars Sīkās lapiņas vēl zaļajiem linu stiebriem, kas liniem nogatavojoties nobirst.
- saiste Sīkdispersa ugunsizturīga viela, ko lieto krāšņu oderējuma šuvju aizpildīšanas javu gatavošanai.
- gurdvara Sikhu templis un sapulcēšanās vieta, kas sastāv no sapulču vietas, kur atrodas ādigrantha, un ēdiena gatavošanas un ēšanas vietas, kur notiekošās simboliskās maltītes noslēdz sikhu lūgšanu ceremonijas.
- bižutērija Sīki juvelierizstrādājumi, rotaslietas, kas nav izgatavotas no dārgakmeņiem un dārgmetāliem.
- sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns.
- žņiegs Sīks, nenogatavojies labības vai sēklu grauds.
- sildīt biezpienu sildot rūgušpienu, gatavot biezpienu.
- azbotermīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no azbestšīfera atkritumiem, diatomīta un īsām azbesta šķiedrām, karsto virsmu pārklāšanai līdz 800 Celsija grādiem.
- azbozurīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta mastikas veidā, ko uzklāj stiepļu sietam, kas pārvilkts izolējamai virsmai.
- azbestvizla Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta, ar vizlas piemaisījumu, ko lieto pie temperatūrām līdz 600 Celsija grādiem.
- psaligravīra Siluetu pagatavošana metāla plāksnēs dobspiedumam.
- psaligravūra Siluetu pagatavošana metāla plātnēs dobspiedumam.
- šasijas numurs simbolu kombinācija, kuru katram transportlīdzeklim piešķir izgatavotājs tā identifikācijas nolūkā.
- rezoldarva Sintētiska darva, ko iegūst, sārmainā vidē kondensējot fenolu un formalīnu; to plaši lieto plastisko masu izgatavošanā.
- lukoleļļa Sintētiska eļļa, linu eļļas atvietojums, ko gatavo no dzīvnieku eļļu un tauku oleīna, satur sveķu vielas, tāpēc labi noder otēšanai.
- perlons Sintētiska poliamīdu šķiedra; izstrādājums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- neilons Sintētiska šķiedra, ko iegūst no kaprolaktāma; izstrādājums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- orlons sintētiska šķiedrmateriāla paveids; no šā materiāla izgatavots audums; nitrons.
- jēlšķiedra Sintētiskās šķiedras izgatavošanas starpprodukts.
- fenolplasti Sintētiski materiāli, plastmasas, ko gatavo no fenoliem un formaldehīda (dažus lieto kā līmvielas, citus kā elektroizolācijas materiālus vai aparātu sastāvdaļas); fenolsveķi.
- rezolsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst no fenola un formalīna; lieto plastmasu izgatavošanai.
- bakelīts Sintētiski sveķi, viens no fenolformaldehīdsveķu veidiem un uz to bāzes izgatavots minerāls, izmanto gk. elektroizolējošu izstrādājumu ražošanā, pirmoreiz iegūts 1907. g.; 20. gs. 30. gados Latvijā iegūts no kazeīna un formaldehīda.
- rezoli Sintētiski termoreaktīvi sveķi, ko iegūst no fenola un formaldehīda; lieto plastmasu izgatavošanai; rezolsveķi.
- hloroprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki; hloroprēna homopolimēri vai kopolimēri ar stirolu, akrilnitrilu, metilmetakrilātu; h-u gumiju lieto līmes, apavu zoļu, dzensiksnu u. c. izgatavošanai.
- tetorons Sintētisko poliesteršķiedru paveids, ko ražo Japānā, no tā izgatavo virves, tauvas un troses, kā arī buru audeklu.
- adonizīds Sirds glikozīds, no auga adonisa izgatavoto zāļu darbīgā viela.
- vaicājuma apstrāde sistēmas darbību kopums, kuras veicamas, lai sagatavotu vaicājuma izpildi: vaicājuma nolasīšanu un interpretāciju, tā ievietošanu rindā, resursu iedalīšanu, kā arī noslēguma operāciju izpildi.
- lietojamība sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- lietišķums Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- birokratizācija sociālajā darbā sistēmas pārvaldība, kas pastiprina dokumentācijas un dažādu priekšrakstu nozīmi sociālajā darbā; tā kļūst par problēmu, kad dokumentu sagatavošanas laiks nesamērīgi pieaug salīdzinājumā ar to darba daļu, kas jāvelta tiešajam darbam ar klientu.
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
- pieradināt Sistemātiski, pakāpeniski sagatavot (ķermeņa daļu) kādai slodzei.
- profesionālās ievirzes izglītība sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā.
- sitnis Sitenis - ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas.
- maleīnskābe Skābe - bezkrāsaini kristāli, ko izmanto, piemēram, krāsvielu, herbicīdu izgatavošanai.
- aboleīnskābe Skābe, sagatavota no eļļas skābes caur salpetra skābi.
- izskābēt Skābējot panākt, ka sasniedz vajadzīgo gatavības pakāpi (parasti par nesagrieztu kāpostgalvu).
- pārskābēt Skābējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- laktobacilīns Skābpiena produkts, kas izgatavots ar šīs kultūras ieraugu.
- macuns Skābpiena produkts, ko gatavo no govs, kazas vai bifeļa piena.
- meslīņs skaidiens, malkas gatavošanas vieta sētā.
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- rekorders Skaitļošanas tehnikā - datu sagatavošanas iekārta to manuālai ierakstīšanai skaitļotāja magnētiskajā lentē.
- izškaldīt Skaldot (kokmateriālus), sagatavot (kādā veidā, formā).
- saskaldīt Skaldot sagādāt, arī sagatavot (ko, parasti malku) lielākā daudzumā; skaldot sagādāt, arī sagatavot (kā, parasti malkas, lielāku daudzumu).
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, telpu).
- sakalis Skalu malkas pagale, sveķains skals; īpaši sagatavota malkas pagale, kuru dedzināja apgaismošanai.
- tautas mūzikas instrumenti skaņas un toņa avoti, ko tauta patstāvīgi un mērķtiecīgi pielāgojusi vai izgatavojusi vairāku paaudžu laikā un saglabājusi mūzikas interpretācijai; sadzīvē lietotie skaņu rīki un mūzikas instrumenti; šaurākā nozīmē - profesionāli mūzikas instrumenti, kas kļuvuši par tradicionāliem instrumentiem un piemēroti tautas mūzikas interpretācijai.
- pirmsikts Skaņdarba attīstības posms, kas sagatavo dinamisko kulmināciju (arī reprīzi vai jaunas tēmas iestāšanos).
- efēbija Skola Senajā Grieķijā brīvo pilsoņu (18.-20. g. vecumā) sagatavošanai militārajam un civilajam dienestam.
- baletskola Skola, kurā sagatavo baleta māksliniekus.
- putreimgaņģis Skreja (dzirnavās), kur gatavo putraimus.
- pieskribināt Skribinot sagatavot (pietiekami, daudz).
- masta koks slaids, taisns būvkoks, ko izmanto karogu, antenu, laivu un kuģu mastiem, ko izgatavo no bezzarainas egles vai priedes koksnes, kam nav trupes, iezāģējumju, iecirtumu un saussānu.
- Kostruboņka Slāvu mitoloģijā - vīriešu potences un auglības simbols, ko ziemas beigās vai pavasara sākumā izgatavoja kā salmu lelli, sadedzināja ugunskurā un apbedīja, lai apvidū būtu bagātīga raža.
- lavīties Slepeni sagatavoties.
- drabanča Slikta, bez aizdara gatavota maizes zupa.
- sadirbt Slikti pagatavot.
- ļēvēnis Slikti pagatavota biezputra.
- zampa Slikti pagatavota, liesa zupa.
- susna Slikti pagatavots ēdiens, slikta zupa.
- sutums Slikti pagatavots ēdiens.
- slīpernieks Slīperu izgatavotājs.
- gleznotājspalva Slokas spārna pirmā lidspalva, mednieka trofeja; tā ir 2-3 cm gara, cieta, ar ļoti smalku, asu un stingru smaili; gleznotāji šo spalvu kādreiz izmantojuši ļoti smalku līniju gleznošanai; daži mednieki no tām gatavo rotaslietas.
- slokatiņš Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- slokatnis Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- slotnieks Slotu izgatavotājs.
- vienkāršs Smags, arī vienmuļš, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību (par, parasti fizisku, darbu).
- beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu.
- košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai.
- ķīseļa pulveris smalki saberztu augļu ekstraktu, cietes un cukura sajaukums ķīseļa pagatavošanai.
- pulveris smalki sasmalcināta kristāliska vai amorfa viela (daļiņu izmēri 10^-8^ līdz 10^-3^ m); iegūst ar fizikālmehāniskām metodēm (cietu vielu maļ, saberž) un fizikālķīmiskām metodēm (izgulsnējot, sublimējot, elektrolizējot, izmantojot zemas temperatūras plazmu); lieto dažādu pastu izgatavošanai
- čubulis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm; kurzītis.
- kurzītis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm.
- somnieks Somu izgatavotājs.
- šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
- piments Spāniešu jeb Jamaikas neļķu pipars, negatavi, kaltēti, tumšbrūni un sūri pimentmirtes augļi.
- paelja Spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu; paella.
- sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna un minerālūdens un pasniedz ar sagrieztiem augļiem.
- metāla troses presčaula speciāla čaula divu vienāda resnuma metāla trošu sastiprināšanai ar presēšanu vai valcēšanu (bez spleisēšanas), izgatavota no mīksta un nerūsoša metāla, tā var būt vaļēja vai slēgta.
- zīdvesters Speciāla no eļļota vai gumijota auduma izgatavota cepure, ko lieto jūrnieki lietus un vētras laikā; tā veidota ar platu apmali, kas nosedz kaklu un plecus.
- dežūrkuģis Speciālam uzdevumam norīkots kuģis, lai ļautu citu jūras spēku kuģu kaujas gatavības pakāpei būt zemākai.
- konservēt Speciāli apstrādājot (piemēram, audus), gatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
- šervoāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro.
- ševroāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro.
- ševro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševroāda.
- sevro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko lieto elegantu apavu virsu izgatavošanai.
- konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
- dzeramais spirts speciāli gatavots produkts, kas satur 95% alkohola un ko atšķaidītu izmanto par alkoholisku dzērienu.
- filtraudums Speciāli izgatavots audums filtrēšanai filtrpresēs, centrifūgās u. c.
- bugfenders Speciāli izgatavots pīts fenders, kas no abiem sāniem apņem peldlīdzekļa priekšgalu, izplatīts gk. uz velkoņiem.
- militārā pirotehnika speciāli militārajām vajadzībām izgatavota vienreiz lietojama militārā pirotehniskā iekārta vai pirotehnisks izstrādājums.
- militārais gludstobra šaujamierocis speciāli militārajām vajadzībām izgatavots vai ražots gludstobra šaujamierocis, kurš pārbaudīts apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1300 bāriem, darbojas apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1000 bāriem, un kura munīcija ir garāka par 76,2 milimetriem.
- hidroaerodroms Speciāli sagatavota akvatorija, no kuras paceļas un kur nolaižas vai stāv hidrolidmašīnas un kurā ietilpst ēku un aprīkojuma komplekss hidroplānu ekspluatācijai.
- piesienamā trose speciāli sagatavota sintētiskā vai augu šķiedru trose ar iešpleisētām cilpām galos, kas paredzēta tikai peldlīdzekļa pietauvošanai (piesiešanai) krastā.
- boila Speciāli sagatavota zivju ēsmas lodīte; boilija.
- ēdiens Speciāli sagatavoti pārtikas produkti.
- spārbaļķis speciāli sagatavots baļķis, jumta spāres izveidei.
- okeanauts speciāli sagatavots cilvēks, kas pētī okeāna dzīles.
- šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- lidjosla Speciāli sagatavots zemes iecirknis, kas nodrošina lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos divos savstarpēji pretējos virzienos.
- redaktors Speciālists (redakcijā, izdevniecībā), kas gatavo (piemēram, grāmatu, periodisku izdevumu, skaņdarbu) laišanai klajā - organizē, pasūta, rediģē rakstus, ilustrācijas, organizē raidījumus u. tml.
- modelētājs Speciālists kāda izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
- stereotipieris Speciālists stereotipu 1(1) gatavošanā.
- justētājs Speciālists, kas burtu lietuvēs sagatavo matricas nolējumam novietojot klišejas pareizā augstumā un taisnstūrī, kā arī salikumā vienmērīgi izlīdzinot tekstu.
- preparētājs Speciālists, kas gatavo (kā) preparātus (2); preparators.
- preparators Speciālists, kas gatavo (kā) preparātus (2); preparētājs (2).
- klišejists Speciālists, kas gatavo klišejas.
- konditors Speciālists, kas gatavo konditorejas izstrādājumus.
- treneris Speciālists, kas iebrauc vai iejāj zirgus, gatavo tos sacensībām.
- juvelieris Speciālists, kas izgatavo juvelierizstrādājumus.
- optiķis Speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus.
- zobu tehniķis speciālists, kas izgatavo zobu protēzes.
- galvanoplastiķis Speciālists, kas nodarbojās ar klišeju kopiju sagatavošanu galvanoplastikas ceļā.
- regulētājs Speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml.
- iestādītājs Speciālists, kas sagatavo tehnisku iekārtu noteiktu operāciju veikšanai.
- redakcijas kolēģija speciālistu kolēģija, kas vada periodiska izdevuma vai neperiodiska sarežģīta izdevuma (piemēram, rakstu krājuma, vārdnīcas) sagatavošanu.
- uzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
- ūzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
- mācāmība Spēja un gatavība mācīties, kas raksturo dotības un iespējas mācīties ar citu cilvēku palīdzību.
- štance Spiedapstrādes instruments (kā) veidošanai no plakana materiāla, plakanas sagataves, piemēram, to cērtot, griežot, lokot, velkot.
- paplašināšana Spiedapstrādes operācija caurules vai dobas sagataves dobuma diametra palielnāšanai.
- kalšana Spiedapstrādes process, kurā instruments veic alkārtotu trieciendarbību uz sakarsētu sagatavi, pakāpeniski piešķirot tai nepieciešamo formu un izmērus.
- vilkšana Spiedapstrādes veids stiepļu izgatavošanai - apaļu vai fasonprofila sagatavi aukstā stāvoklī izvelk caur spraugu, kuras šķērsgriezums ir mazāks par sagataves šķērsgriezumu; v-as procesā metāls plastiski deformējas un uzkaldinās; tā plastiskumu var atjaunot ar atkvēlināšanu.
- štancēšana Spiedapstrādes veids, kurā detaļas izgatavo ar štanci no lokšņu, lenšu un slokšņu izejmateriāla.
- magnētimpulsapstrāde Spiedapstrādes veids, kurā izmanto spēcīga magnētiskā lauka impulsa un metāla sagatavē inducētās elektriskās strāvas mijiedarbības radīto mehānisko spēku.
- pretforma Spiedogs, kopā ar matricu nepieciešams izcilspiedumiem; burtu lietuvēs to lieto arī burtu lējumu vara matricu izgatavošanā; patrica.
- patrica Spiedogs, kopā ar matricu nepieciešams izcilspiedumiem; burtu lietuvēs to lieto arī burtu lējumu vara matricu izgatavošanā.
- trofozoīts Sporaiņu (piem., kokcīdiju un plazmodiju) dzimumgatavā, kustīgā stadija.
- parasportists sportists ar invaliditāti, kurš gatavojas un piedalās sporta sacensībās, t. sk. Paraolimpiskajās spēlēs; paraolimpiskais sports.
- tetranitropentaeritrīts Sprāgstviela, balti kristāli, jutīgi pret mehānisku iedarbību, izmanto detonējošo auklu, detonatoru, munīcijas, kā arī medicīnisku preparātu izgatavošanai.
- eksudācija Sprāgstvielu šķidro komponentu (piem., nitroglicerīna) izdalīšanās, kas notiek, ja sprāgstvielas nepareizi glabā vai izgatavo.
- uzvilkšana Sprāgstvielu, ieroču vai ieroču sistēmu pārslēgšana no droša stāvokļa uz kaujas gatavību.
- lapainie spraudeņi spraudeņi, ko sagatavo un apsakņo augu aktīvā augšanas periodā no nenobriedušiem dzinumiem ar lapām.
- lignoze Spridzināmā viela, ko gatavoja no nitroglicerīna un nitrētiem koku miltiem.
- piespridzināt Spridzinot sagatavot.
- bērzu mazais salnsprīžotājs sprīžotāju dzimtas suga ("Operophthera fagata").
- kvarca spuldze spuldze, kuras apvalks ir izgatavots no kvarca stikla un neabsorbē ultravioletos starus.
- lepstere Stabule, kas gatavota no koka mizas ar šķībi nogrieztu pūšamo galu.
- zurna Stabulei līdzīgs pūšamais mūzikas instruments, kas izgatavots no koka un kam ir 8 vai 9 caurumi un atvars; izplatīts Kaukāzā.
- lopbarības drupinātājs stacionāra lopbarības sagatavošanas mašīna galvenokārt sausas barības (graudu, lopbarības raušu, siena) sasmalcināšanai.
- lopbarības smalcinātājs stacionāra lopbarības sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sagriešanai; govīm barību sagraiza nažu trumulī 20–50 mm gabalos, cūkām vai putniem smalcināšanu turpina smalcinātājkamerā, kur iegūst 2–10 mm garus gabalus.
- staģene Stāģene - šķūnis pie kūtīm, kurā uzglabā un sagatavo lopu ēdamo.
- stāģis Stāģene - šķūnis pie kūtīm, kurā uzglabā un sagatavo lopu ēdamo.
- estamps Stājgrafikas darbs, kas pavairots novilkuma veidā no mākslinieka sagatavotas koka, metāla, linoleja vai cita materiāla plātnes (klišejas).
- pērļzobi Staltbriežu augšžokļa ilkņu rudimentāras atliekas, ko dažkārt izmanto rotaslietu izgatavošanai.
- marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai.
- paronīts Starpliku lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot azbesta šķiedras, kaučuka un pildvielu maisījumu.
- STCW Starptautiskā 1978. g. konvencija "Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standarti" ar labojumiem 1995. g. (angļu "International Convention on Standarts of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers, 1978, as amended in 1995").
- masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – kilograms (kg), ko nosaka īpaši izgatavots kilograma etalons.
- darba stāvoklis stāvoklis, kas raksturo spēkratu, to sistēmu un mehānismu gatavību tiešajam darbam, to galveno funkciju veikšanai; darba stāvoklī mehānismu ieslēdz (iestāda) parasti no nestrādes stāvokļa.
- nestrādes stāvoklis stāvoklis, kas raksturo spēkratu, to sistēmu un mehānismu gatavību transporta, drošas glabāšanas un tamlīdzīgām darbībām, bet ne galveno funkciju veikšanai.
- stearīns stearīnskābes un palmitīnskābes maisījums, no kā gatavo sveces.
- treknakmens Steatīts, minerāls, blīvs un mīksts kriptokristālisks talks, lietots kā drēbnieku krīts, smiņķu pagatavošanai, kā smērviela.
- sastudzināties Steigšus sagatavoties.
- rauties Steigties, strauji gatavoties (ko darīt).
- izlējums Stereotipijā iespieduma plātnes pagatavošana no papīra matricas, ko novieto lejamā aparātā un aplej ar verdošu metālu.
- plastotipija Stereotipijas paņēmiens negatīvu iespiedumu un izspiedumu plātņu pagatavošanai no salikumu un akmens iespiedumu formām.
- galvanostereotips Stereotipiska iespiedforma, kas izgatavota ar galvanoplastikas paņēmienu.
- galvanostereotipija Stereotipisku iespiedformu izgatavošana ar galvanoplastikas paņēmienu.
- stereotipija Stereotipu 1(1) gatavošana; attiecīgo poligrāfijas paņēmienu kopums.
- rulontehnoloģija Sterila un higiēniska metode vītinātas zāles ruļļu (rulonu) sagatavošanai bez gaisa piekļuves, bez ķimikālijām, lietojot speciālus skābsiena kombainus, kuri sagatavo zāles ruļļus un iepako tos plēvēs.
- millefiori Stikla izstrādājumi, ko gatavo, sakausējot krāsainas stikla nūjiņas un izveidojot tālāk stikla mozaīkā.
- šķirnes stikls stikla izstrādājumi, ko izgatavo no bezkrāsaina, bezsvina un svina kristālstikla, krāsaina un blāvota stikla, piemēram, saimniecības trauki un dekoratīvi izstrādājumi (vāzes u. c.).
- stikla liešana stikla izstrādājumu izgatavošana no šķidra stikla (1000–1100 °C) divdaļīgā čuguna veidnē, kurā stikla masa atdziest un sacietē; papildu spiedienu veidne var radīt ar saspiestu gaisu.
- pusvadītājstikls Stikls ar pusvadītāja īpašībām, ko izgatavo rūpnieciski uz halkogenīdu vai oksīdu bāzes.
- kramstikls Stikls optisko lēcu un prizmu izgatavošanai ar noteiktu svina (kalija, cinka, barija) saturu ar kramskābes (borskābes vai fosforskābes) saturu.
- kvarca stikls stiklveida silīcija dioksīds (SiO~2~), kam piemīt liela termiskā un ķīmiskā izturība; lieto ķīmiskās aparatūras un trauku izgatavošanai, kvarca šķiedras ieguvei, izmantošanai gaismas vados.
- saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
- ciets Stingrs, grūti lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas izgatavots no šāda auduma, ādas.
- vinilplasts Stings termoplastisks polimērmateriāls, ko gatavo no neplastificēta polivinilhlorīda; lieto par konstrukcijmateriālu, kā arī celtniecības profilu, cauruļu un iesaiņojuma materiālu ražošanai.
- Manilas trose stipra augu šķiedras trose, ko pagatavo no abaka (meža banāna) lūkiem, tā ir iedzeltena, spoža, gluda, lokana un viegla.
- espreso stipra kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām.
- korda pavediens stipri grodots kokvilnas vai ķīmisko šķiedru pavediens, ko izmanto auklu, virvju un drānu izgatavošanai.
- piena produktu pakošanas papīra pamatne stipri līmēts, mašīngluds papīrs ar lielu mehānisko stiprību un cietību; lieto vienreizējas lietošanas papīra taras izgatavošanai.
- nošķorēt Stipri sakurināt, sakarsēt; sagatavot (krāsni) maizes cepšanai.
- mi-perle Stipri savērpts zīda diegs, ko gatavo no ļoti krokota nešķetināta zīda.
- grapa Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko tradicionāli ražo Itālijā, gatavo no spiedpaliekām - tā, kas paliek pāri pēc vīnogu izspiešanas (kauliņi, mizas, kātiņi).
- konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus (no Konjaka apgabala Francijā) un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
- sļivovica Stiprs brendija tipa alkoholisks dzēriens, ko gatavo no plūmēm; tradicionāls Viduseiropā un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, galvenokārt slāvu zemēs.
- čāča Stiprs brendija tipa gruzīnu dzēriens, ko gatavo no vīnogu spiedpaliekām; čača (5).
- niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
- liķieris Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
- uzsist Strādājot ar āmuru un citiem darbarīkiem, izgatavot, izveidot.
- sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā; strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu); strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā; strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- virčaptēt Strādāt virtuvē, gatavot ēst.
- modeļnieks Strādnieks, kas izgatavo izstrādājuma paraugeksemplārus.
- kartonāžists Strādnieks, kas izgatavo kartonāžu; kartonāžas rūpniecības speciālists.
- kartonētājs Strādnieks, kas izgatavo kartonu, kartona izstrādājumus; arī kartonāžists.
- lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā.
- kulstīt Strauji maisīt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi.
- sakult Strauji maisot kādu vielu, pagatavot (ko) no tās.
- izkult Strauji maisot, panākt, ka (piemēram, mīkla, putra) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- sist Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā; šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
- induktīvā karsēšana strāvu vadošu materiālu (galvenokārt metālu) un ķermeņu karsēšana ar mainīgu elektromagnētisko lauku, inducējot tajos virpuļstrāvas; lauku rada caur induktoru plūstoša zemas (50–60 Hz), vidējas (līdz 10 kHz) vai augstas frekvences (virs 10 kHz) maiņstrāva; izmanto melno un krāsaino metālu kausēšanai (indukcijas krāsns), detaļu virsmu rūdīšanai, sagatavju karsēšanai u. tml.
- tēviņš Stuburiņš - no māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām.
- videostudija Studija, kas sagatavo un demonstrē videoieraksta materiālus.
- piesukāt Sukājot (linus) sagatavot tos pietiekami, daudz.
- dabiskās sulas sulas, ko gatavo no viena veida izejvielām bez cukura, skābes, krāsvielu vai citu vielu piedevas.
- sakņu griezējs sulīgās barības sagatavošanas iekārta, sastāv no iekraušanas tvertnes, diviem diskiem ar nažiem un lāpstiņām, smalcinātājkurvja, izsviedējdiska un piedziņas.
- kucēns Suņu mazulis; jauns suns, kas nav vēl sasniedzis dzimumgatavību.
- sasutināt Sutinot pagatavot (ko) lielākā daudzuma; sutinot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sasutināt Sutinot pagatavot (ko), sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsutināt.
- nosutināt Sutinot panākt, ka (kas) iegūst noteiktu gatavības pakāpi; izsutināt.
- izsutināt Sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas līdzekļi, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārsutināt Sutinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- izsust Sūtot iegūt vēlamo gatavības pakāpi (par ēdienu).
- gumilaka Sveķaina viela, kas sariešas uz dažu tropu augu zariem kukaiņu koduma vietās; lieto zīmoglakas, šellakas un izolācijas laku izgatavošanai.
- mastika Sveķu, zivju līmes un pildvielas maisījums (piemēram, līmēšanai, nelielu priekšmetu izgatavošanai).
- lupulīns Sveķveida viela, ko satur apiņu rogas un ko izmanto alus gatavošanā.
- septuagesima Svētdiena, ar ko iesākas apm. 70 dienu garais sagatavošanās laiks (ar grēku nožēlošanu) Lieldienām, trešā pirms gavēņa sākuma.
- mēmās pankūkas svētku ēdiens, ko gatavoja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā.
- ikonogrāfija Svēto attēlu (gleznu, ikonu statuju, reljefu u. c.) izgatavošanas māksla. AG. _rel._
- svieksttaisamā Svieksttaisamā mašīna - sviesta gatavošanas ierīce.
- sviestkulšana Sviesta gatavošana.
- kultava Sviesta gatavošanas ierīce.
- kultuve Sviesta gatavošanas ierīce.
- sviekstmašīna Sviesta gatavošanas ierīce.
- oliņas Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi.
- putrāmi Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi.
- sviestnieks Sviesta gatavotājs.
- sviestotājs Sviesta gatavotājs.
- piciņi Sviests tā gatavošanas beigu stadijā, kad vēl nav salipis vienā gabalā.
- piki Sviests tā gatavošanas beigu stadijā, kad vēl nav salipis vienā gabalā.
- koļčēt Sviestu gatavot; maisīt, jaukt, kult.
- glets svina oksīds PbO, dzeltenīgs pulveris, ko lieto keramikas glazūru izgatavošanai, svina baltuma, okera un citu svina preparātu ražošanā.
- lurgimetāls Svina sakausējums ar kalciju, nātriju, bāriju; no šāda sakausējuma izgatavo lodīšu gultņus.
- svēre svira, parasti liela, no baļķa gatavota.
- litogrāfija Šādā tehnikā gatavots mākslas darbs, attēls, teksts.
- kalt Šādā veidā apstrādājot plastisku materiālu, parasti metālu, gatavot, veidot (ko) no tā.
- kalt Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, gatavot, veidot (ko, parasti mākslas darbu) no tā; šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, veidot (ko) tajā.
- drāzt Šādā veidā gatavojot priekšmetu, atdalīt (piemēram, skaidas).
- mīcīt maizi (arī pīrāgus, raušus u. tml.) šādā veidā gatavot mīklu maizes (pīrāgu, raušu u. tml.) cepšanai.
- velt sniegavīru šādā veidā gatavot sniega bumbas, rituļus, lai veidotu sniegavīru.
- spiest Šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.).
- žāvēt šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu)
- kaltēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
- sakapāt Šādā veidā sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- lodēt Šādā veidā vienojot detaļas, elementus, gatavot (ko).
- zars Šāda veidojuma sākuma vieta (koka stumbrā, no tā pagatavotajā dēli).
- pankūka Šādi sagatavots ēdiens no sīki sasmalcinātu produktu (piemēram, kartupeļu, biezpiena) masas.
- metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
- miņardīze Šaura linu un kokvilnas lentīte, ko lieto tamborētu mežģīņu pagatavošanai.
- tiesību jaunrade šaurā nozīmē - pats tiesību normu veidošanas process; plašā nozīmē - process, kas iesākās ar tiesību normas ieceri, sagatavošanu un beidzās ar normas realizāciju.
- ātršaušana Šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
- pipars Šī auga auglis, kas ir pazīstama garšviela: izžāvēti negatavi augļi ir melnie pipari, izžāvētu gatavu augļu kauliņi ir baltie pipari.
- salatas Šī auga lapas; no šīm lapām gatavots ēdiens.
- salates Šī auga lapas; no šīm lapām gatavots ēdiens.
- osis Šī koka koksne, kas ir grūti apstrādājama, bet stiprības un izturības dēļ to lieto kuģu brangu izgatavošanai.
- smaržīgā cedrela šīs ģints suga ("Cedrela ogorata"), kuras koksni izmanto cigāru kārbu izgatavošanai.
- šāvējgurķis Šīs ģints suga ("Ecballium elaterium"), augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
- stabiņpūpēdis Šīs ģints suga ("Endoptychum agaricoides syn. Secotium agaricoides"), kuras augļķermeņi pēc nogatavošanās ir līdzīgi tintenēm.
- skaļais smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais caligata").
- astpūpēdis Šīs rindas dzimta ("Hysterangiaceae"), bumbuļveidīgi pazemes augļķermeņi, perīdijs vienslāņa, reizēm izzūdošs, gleba ar dažādas formas dobumiem, kuru sieniņas, sporām nogatavojoties, pārvēršas pusšķidrā masā, Latvijā 2 ģintis, 2 reti sastopamas sugas.
- plēst Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko).
- piešķelt Šķeļot sagatavot (pietiekami, daudz).
- saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piešķeterēt Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- kulieris Šķidra dedzinātā cukura masa, ko izmanto konditorijas izstrādājumu gatavošanā un alkohola ražošanā; dabiska pārtikas krāsviela.
- slorķis Šķidrs ēdiens, slikts gatavojums cūkai vai govij.
- pasārme Šķidrums, kas nostājas apakšā slikti izvārot ziepes to gatavošanas procesā.
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- marināde Šķidrums, ko parasti gatavo no ūdens, etiķa, garšvielām un citiem komponentiem un ko izmanto pārtikas produktu konservēšanai.
- atsārms Šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas; blakusprodukts, kas rodas, izgatavojot celulozi.
- šķīdinātājs šķīdums, parasti organisku vielu maisījums, ko lieto krāsu, laku, līmju u. c. tehnisko apdares materiālu gatavošanai un atšķaidīšanai.
- abaka Šķiedra, kas iegūta no šķiedras banāna ("Musa textilis") lapām; no tās izgatavo kuģu takelāžas piederumus, tauvas, virves.
- azbests Šķiedrains minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
- papīrmasa Šķiedrvielu pusfabrikātu suspensija ūdenī papīra vai kartona izgatavošanai, var saturēt pildvielas, līmvielas un krāsvielas.
- šķietenieks Šķietu izgatavotājs un pārdevējs.
- šķietnieks Šķietu izgatavotājs un pārdevējs.
- šķietpinis Šķietu izgatavotājs un pārdevējs.
- ķempe Šķiltavām sagatavota piepe.
- ķempiņš Šķiltavām sagatavota piepe.
- šķirgailis Šķirgata, ķirzaka.
- diskoss Šķīvis, uz kura Pareizticīgo baznīcā tiek novietotas dievkalpojumam sagatavotās prosforas.
- stāģe Šķūnis pie kūtīm, kurā uzglabā un sagatavo lopu ēdamo.
- caurdurējštance Štance, kas izveido sagatavē vajadzīgā izmēra un formas caurumu.
- apgriezējštance Štance, kas nogriež sagataves liekās, nevajadzīgās detaļas.
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, tvertni, trauku).
- izštancēt Štancējot izgatavot, izveidot.
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; piešūt (2).
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus tērpus); šujot izgatavot (parasti tērpu, lielāku daudzumu); arī pašūt (1).
- sašūties Šujot izgatavot sev (parasti vairākus, daudzus tērpus); šujot izgatavot sev (parasti tērpu, lielāku daudzumu).
- nošūdināt Šujot izgatavot, pašūt.
- uzšūt Šujot izgatavot; pašūt.
- pašūt Šujot izgatavot.
- sašūdelēt Šujot izgatavot.
- ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
- uzturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
- piešūt Šujot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piešūt Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- izšuvošana Šuvju dekoratīva apstrāde būvniecībā ar īpaši sagatavotu javu.
- trapecbraucējs Švertlaivas komandas loceklis (šotmenis), kam ir pietiekama masa un attiecīga fiziskā sagatavotība, lai varētu līdzvarot jahtu, trapecē izkarotiestālu pāri bortam.
- svaigā veidā tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- politkareivji Tā Padomju Savienības oficiālajā informācijā dēvēja 1941. gada vasarā steigā mobilizētos un bez sagatavošanas uz fronti nosūtītos komunistus un komjauniešus.
- divdegu brandvīns tā saucamais 2/3 brandvīns, kas gatavojot tikai divas reizes pārtvaicēts.
- sērijveidā Tā, ka (kas) ietilpst kādā sērijā (1); tā, ka (ko) izgatavo atbilstoši kādai sērijai; tā, ka (kas) noris atbilstoši kādai sērijai.
- reps tabakas maks, gatavots no teķa dzimumorgānu ādas.
- tabasko Tabasko mērce (angļu "Tabasco") -- zīmols: asa sarkana mērce, kuru gatavo pamatā no sarkanajiem pipariem.
- zaļbrieda Tāda (labība), kas vēl nav sasniegusi pilngatavību.
- zvērinātais Tādas vēlētas tiesas komisijas loceklis, kura uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- dižaudzēji Tādi (rāceņi, bietes), kas ātri nogatavojas.
- gatavpirkts Tāds (apģērba gabals, apavi), kas ir iegādāts veikalā (pretstatā pēc pasūtījuma gatavotiem).
- gatavspirkts Tāds (apģērba gabals, apavi), kas ir iegādāts veikalā (pretstatā pēc pasūtījuma gatavotiem).
- audinis Tāds (apģērbs), kas gatavots no mājās austa auduma.
- linots Tāds (audums, apģērbs), kas gatavots no liniem.
- parupjš Tāds (audums), kas gatavots no rupji vērptiem pavedieniem.
- parupš Tāds (audums), kas gatavots no rupji vērptiem pavedieniem.
- gatavs Tāds (auglis, sēkla), kas sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies; nogatavojies.
- pīle Tāds (ēdiens), kas pagatavots no šāda putna kautķermeņa.
- vasarējs Tāds (kultūraugs), kas attīstās un nogatavojas vienā veģetācijas periodā.
- bekaiņš Tāds (neizmazgāts trauks), kurā ir bijušas (ēšanai sagatavotas) bekas.
- zaļbrieds Tāds (par labības lauku), kas vēl nav sasniedzis pilngatavību.
- košer- Tāds (par pārtiku un vietu, kur šo pārtiku pārdod, gatavo, ēd), kas ir saskaņā ar ebreju likumiem (piem., košergaļa).
- bezrauga Tāds (pārtikas produkts), kas izgatavots bez rauga.
- virsspiediena Tāds (piemēram, trauks), kurā (ēdiena) pagatavošana noris ātrāk nekā normāla spiediena apstākļos.
- pastaltaisāmais Tāds (rīks), ko lieto, izmanto, gatavojot pastalas.
- karpeļains Tāds (trauks), kas notriepts ar (ēšanai sagatavotu) kartupeļu atliekām.
- treniņa kondīcija tāds miesas stāvoklis, kad dzīvnieks ir sagatavots maksimālā ātruma, spēka un izturības pārbaudēm.
- aukstā nodrose tāds rezervēšanas veids, kas, atšķirībā no karstās nodroses, paredz, ka dublējošo sistēmu darbam sagatavo un iedarbina operators.
- pārbagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai ir kas izlietots pārāk lielā daudzumā; pārāk dārgs, grezns.
- bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības; bagāts, dārgs, grezns.
- bagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns.
- olīvzaļš Tāds, kam ir nenogatavojušās olīvas raksturīgā pelēkzaļā krāsa.
- olīvbrūns Tāds, kam ir nogatavojušās olīvas raksturīgā brūnā krāsa.
- žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi un gatavība palīdzēt.
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
- pusgatavs Tāds, kas (piemēram, cepot, vārot) nav vēl pilnīgi sagatavots lietošanai (par ēdienu).
- vakardienas Tāds, kas attiecas uz iepriekšējo dienu; tāds, kas gatavots, iegūts iepriekšējā dienā.
- šorītējais Tāds, kas attiecas uz pašreizējās dienas rītu, notiek šajā rītā; tāds, kas gatavots, vākts u. tml. pašreizējās dienas rītā.
- šovakarējs Tāds, kas attiecas uz šīs dienas vakaru; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šīs dienas vakarā.
- šonaktējs Tāds, kas attiecas uz šo nakti; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šonakt.
- šopavasarējs Tāds, kas attiecas uz šo pavasari; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šopavasar; tāds, kas dzimis šopavasar.
- šopusdienējs Tāds, kas attiecas uz šo pusdienu; tāds, kas ir gatavots, iegūts u. tml. šopusdien.
- šorudenējs Tāds, kas attiecas uz šo rudeni; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šoruden.
- šovasarējs Tāds, kas attiecas uz šo vasaru; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šovasar.
- šodienējais Tāds, kas attiecas uz šodienu, notiek šodien; tāds, kas gatavots, vākts u. tml. šodien.
- paraoperatīvs Tāds, kas attiecas uz visām darbībām, kuras saistītas ar operāciju un uz slimnieka sagatavošanu tai.
- gatavdirša Tāds, kas bez darba grib visu gatavu; gatava rijējs.
- aktīvs Tāds, kas darbojas vai ir gatavs darboties, reaģēt.
- viņsestdienējs Tāds, kas gādāts, sagatavots pagājušajā sestdienā.
- viņreizējs Tāds, kas gādāts, sagatavots u. tml. iepriekšējā reizē.
- dziseklis Tāds, kas gatavojas nodzist, izdzist.
- pārgatavs Tāds, kas gatavojoties ir pārsniedzis vēlamo gatavības pakāpi.
- pukinis Tāds, kas gatavots no dūnu, pūku spalvām.
- serdēknis Tāds, kas gatavots no koka serdes.
- skārdains tāds, kas gatavots no skārda, bleķa.
- angoras Tāds, kas gatavots no šādu dzīvnieku vilnas (par dziju, audumu u. tml.).
- koraļļi Tāds, kas gatavots no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
- ribnais Tāds, kas gatavots no zivīm; zivju.
- jaunmiežu Tāds, kas gatavots, cepts no jaunajiem miežiem.
- jaunrudzu Tāds, kas gatavots, cepts no jaunajiem rudziem.
- rītējais Tāds, kas gatavots, iegūts attiecīgās dienas rītā; rīta.
- vakarrītējs Tāds, kas gatavots, iegūts u. tml. iepriekšējās dienas rītā; tāds, kas attiecas uz iepriekšējās dienas rītu.
- otrdienējs Tāds, kas gatavots, iegūts u. tml. otrdien; tāds, kas attiecas uz otrdienu; otrdienas.
- pirmdienējs Tāds, kas gatavots, veidots, iegūts u. tml. pirmdien.
- sesdienējs Tāds, kas gatavots, veikts, ievākts u. tml. sestdien; tāds, kas attiecas uz sestdienu: sestdienējs.
- sestdienējs Tāds, kas gatavots, veikts, ievākts u. tml. sestdien; tāds, kas attiecas uz sestdienu.
- priedinis Tāds, kas iegūts, gatavots no priedes koksnes.
- rītējs Tāds, kas iegūts, gatavots u. tml. attiecīgās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar attiecīgās dienas rītu.
- vakardienējs Tāds, kas iegūts, gatavots u. tml. vakardien; tāds, kas attiecas uz vakardienu.
- pērnājais Tāds, kas ienācies, nobriedis, sagatavots u. tml. pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem).
- rudinis Tāds, kas ienākas, nogatavojas rudenī.
- sērijveida Tāds, kas ietilpst kādā sērijā (1); tāds, ko izgatavo atbilstoši kādai sērijai; tāds, kas noris atbilstoši kādai sērijai.
- zvērināts Tāds, kas ietilpst vēlētas tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- pusgatavs Tāds, kas ir daļēji izveidots, izgatavots, tāds, kura izveide nav pabeigta.
- drēbinis Tāds, kas ir darināts, gatavots no audekla.
- cisinis Tāds, kas ir darināts, gatavots no salmiem.
- viengabalainis Tāds, kas ir darināts, gatavots no viena gabala.
- zutinis Tāds, kas ir darināts, gatavots no zuša ādas.
- zaļēdams Tāds, kas ir ēdams jēls, bez gatavošanas.
- nesaldināts Tāds, kas ir gatavots bez saldu vielu piedevas; tāds, kam nav pievienotas saldas vielas.
- nesālīts Tāds, kas ir gatavots bez vārāmā sāls piedevas; tāds, kam nav pievienots vārāmais sāls.
- pašbrūvēts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts (1).
- pašdarīts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu).
- pašgatavots Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- čuguninis Tāds, kas ir gatavots no čuguna.
- dzelzinis Tāds, kas ir gatavots no dzelzs sakausējumiem.
- kromavs Tāds, kas ir gatavots no hromādas.
- laks Tāds, kas ir gatavots no lakādas.
- mālinis Tāds, kas ir gatavots no māla.
- nebalināts Tāds, kas ir gatavots no materiāla, kurš nav balināts.
- pakalainis Tāds, kas ir gatavots no pakulaina auduma.
- skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
- pilingavs Tāds, kas ir gatavots no pildiņiem.
- rupjkviešu Tāds, kas ir gatavots no rupja maluma kviešu miltiem.
- saldkrējuma Tāds, kas ir gatavots no saldā krējuma.
- saldpiena Tāds, kas ir gatavots no saldā piena.
- skābkrējuma Tāds, kas ir gatavots no skābā krējuma.
- ādainis Tāds, kas ir gatavots no speciāli izstrādātas dzīvnieka ādas (parasti par cimdiem).
- ādinis Tāds, kas ir gatavots no speciāli izstrādātas dzīvnieka ādas vai mākslīgās ādas.
- stieple Tāds, kas ir gatavots no šāda izstrādājuma; tāds, kurā šāda izstrādājuma veidojums ir, parasti galvenais, elements.
- pilnpiens Tāds, kas ir gatavots no šāda piena.
- trose Tāds, kas ir gatavots no šādas virves vai virvēm; tāds, kurā šāda virve vai virves ir, parasti galvenais, elements.
- garadskais Tāds, kas ir gatavots pilsētā.
- kārklinis Tāds, kas ir gatavots, darināts no kārkla.
- šolcinis Tāds, kas ir gatavots, darināts no zīda.
- elksninis Tāds, kas ir gatavots, iegūts no alkšņa koksnes.
- egle Tāds, kas ir gatavots, iegūts no egles koksnes.
- eglinis Tāds, kas ir gatavots, iegūts no egles koksnes.
- pusdienējs Tāds, kas ir gatavots, iegūts u. tml. pusdienā; pusdienas.
- kareivīgs Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaujiniecisks Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās, par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi; arī kareivīgs.
- kareivīgs Tāds, kas ir gatavs sākt konfliktu, strīdu; tāds, kam piemīt tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
- kocinis Tāds, kas ir gatavs, darināts no koksnes.
- pievilcīgs Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots vai iekārtots un izraisa patiku (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- glīts Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots, arī iekārtots (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- kviesinis Tāds, kas ir iegūts un gatavots no kviešiem.
- apsine Tāds, kas ir iegūts, darināts, gatavots no apses.
- apsinis Tāds, kas ir iegūts, darināts, gatavots no apses.
- kļavinis Tāds, kas ir iegūts, gatavots no kļavas koksnes.
- vasarējais Tāds, kas ir iegūts, iegādāts, sagatavots attiecīgā gada vasarā.
- koks Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no koksnes, kokmateriāliem.
- mako Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no šīs kokvilnas šķiedras.
- kokvilna Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no šīs šķiedras.
- pašizgatavots Tāds, kas ir izgatavots ar paša spēkiem, līdzekļiem (ne rūpnieciski).
- salikts Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- smalks Tāds, kas ir izgatavots no augstvērtīga materiāla, tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- dzīpurainis Tāds, kas ir izgatavots no krāsainas vilnas dzijas.
- sintētisks Tāds, kas ir izgatavots no ķīmiskajā sintēzē iegūtām izejvielām.
- metālisks Tāds, kas ir izgatavots no metāla; tāds, kura sastāvā ir metāls.
- nātns Tāds, kas ir izgatavots no nātna (1).
- oškoka Tāds, kas ir izgatavots no oša koksnes.
- polimērs Tāds, kas ir izgatavots no polimēriem 1.
- priežkoka Tāds, kas ir izgatavots no priedes koksnes.
- rupjvadmalas Tāds, kas ir izgatavots no rupjas vadmalas.
- rupjvilnas Tāds, kas ir izgatavots no rupjas vilnas.
- salmi Tāds, kas ir izgatavots no sausiem, parasti labības augu, stiebriem.
- smalkzīda Tāds, kas ir izgatavots no smalka zīda.
- smalkvilnas Tāds, kas ir izgatavots no smalkas vilnas.
- smalkadījuma Tāds, kas ir izgatavots no smalki adīta materiāla.
- sudabrinis Tāds, kas ir izgatavots no sudraba.
- rags Tāds, kas ir izgatavots no šādiem dzīvnieku ragvielas izaugumiem.
- precīzijas Tāds, kas ir izgatavots precīzi, tāds, kas darbojas precīzi (piemēram, par aparātiem, instrumentiem).
- pirkts Tāds, kas ir izgatavots, audzēts nevis mājas apstākļos, bet rūpniecībā, uzņēmumā u. tml. un pērkams, piemēram, tirgotavās, tirgos.
- gatavs Tāds, kas ir izgatavots, derīgs lietošanai (piemēram, par priekšmetu, vielu); pilnīgi pabeigts.
- gumijinis Tāds, kas ir izgatavots, izstrādāts no gumijas.
- gumiļastinis Tāds, kas ir izgatavots, izstrādāts no gumijas.
- paštaisīts Tāds, kas ir izgatavots, izveidots mājas apstākļos, mājsaimniecībā; tāds, kas ir kāda paša izgatavots, izveidots.
- nekvalitatīvs Tāds, kas ir izpildīts, izgatavots zemā kvalitātē; tāds, kam ir zema kvalitāte.
- kaltene Tāds, kas ir kalts, viltots, nav rūpnīcā izgatavots.
- leikemoīds Tāds, kas ir līdzīgs leikozei, piem., negatavu, leikozei raksturīgu celulāro elementu klātiene asinīs (sepses, tuberkulozes, karcinomas gadījumā).
- nikns Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem); tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt.
- pilngraudu Tāds, kas ir malts no neskrotētiem graudiem (par miltiem); tāds, kas ir pagatavots no miltiem, kuri ir malti no neskrotētiem graudiem.
- dumpīgs Tāds, kas ir nemierā (ar ko), tāds, kas vēršas pret ko; tāds, kas gatavojas, arī aicina uz dumpi 1.
- siers Tāds, kas ir pagatavots no siera, ar siera piedevu.
- caurdurts Tāds, kas ir pagatavots, durot (ko kam) cauri.
- cauršūts Tāds, kas ir pagatavots, piestiprināts u. tml., šujot (ko kam) cauri.
- specāls Tāds, kas ir paredzēts, gatavots kādai vajadzībai, noteiktam nolūkam; īpašs, atsevišķs.
- sagatavošana tāds, kas ir paredzēts, lai sagatavotu kvalifikācijai, eksāmenam vai citam notikumam.
- pircinis Tāds, kas ir pirkts, iegādāts veikalā, pretstatā mājās gatavotam (parasti par audumu, apģērbu).
- gatavs Tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots (ko veikt); tāds, kas ir ar mieru (ko veikt).
- rudenējs Tāds, kas ir sagatavots, ievākts rudenī.
- piekdienējs Tāds, kas ir sagatavots, savākts u. tml., piektdien; tāds, kas attiecas uz piektdienu.
- piektdienējs Tāds, kas ir sagatavots, savākts u. tml., piektdien; tāds, kas attiecas uz piektdienu.
- polimērisks Tāds, kas ir saistīts ar polimēriem, tiem raksturīgs; tāds, kas ir izgatavots no polimēriem.
- gatavs Tāds, kas ir sakārtots, sagatavots izmantošanai.
- pusgatavs Tāds, kas ir sasniedzis daļēju briedumu, tāds, kas nav pilnīgi nobriedis, nogatavojies (par augļiem, seklām).
- nodevīgs Tāds, kas ir slepeni, ļaunprātīgi iecerēts; tāds, kas pārsteidz nesagatavotu.
- portatīvs Tāds, kas ir speciāli izgatavots tā, lai to varētu (parasti nesot) pārvietot (uz citu vietu) - parasti par iekārtu, ierīci; arī pārnēsājams (2).
- sprasts Tāds, kas ir vienkārši pagatavots; tāds, kam maz aizdara pievienots (par ēdienu).
- abrazīvs Tāds, kas izgatavots no abrazīviem; abrazīviem raksturīgs.
- briežraga Tāds, kas izgatavots no brieža ragiem.
- nātans Tāds, kas izgatavots no linu, retāk džutas, kaņepju vai nātru šķiedras.
- villains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- vilna Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- vilnains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- lapačājs Tāds, kas izgatavots no vairākiem gabaliem.
- propaideutisks Tāds, kas kalpo iepriekšējai sagatavošanai uz kaut ko.
- en fête tāds, kas kaut ko svin vai ir gatavs svinēt.
- kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties; tāds, kas ir gatavs kauties; kauslīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nemetālisks Tāds, kas nav izgatavots no metāla.
- cieteņš Tāds, kas nav izvārījies līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- nesavākts Tāds, kas nav koncentrējies, sagatavojies, sakārtojies (piemēram, darbam); haotisks, izklaidīgs.
- glets Tāds, kas nav labi izcepies; pusjēls; negatavs.
- negatavs Tāds, kas nav līdz galam sagatavots lietošanai, tāds, kas ir nepilnīgi sagatavots (par ēdienu).
- mīksts Tāds, kas nav nobriedis, nogatavojies.
- nekārtīgs Tāds, kas nav sakārtots, arī nav tīrs (par apģērbu); tāds, kas nav sagatavots lietošanai.
- zemākais Tāds, kas nav sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību; tāds, kas ir mazattīstīts, nav sarežģīts.
- mīksts Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas.
- neizturēts Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi (kādos apstākļos) un tāpēc nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
- negatavs Tāds, kas nav vēl pilnībā apguvis, piemēram, kādas iemaņas; tāds, kas nav sagatavots, sagatavojies (kā veikšanai).
- pasīvs Tāds, kas nedarbojas vai nav gatavs darboties, reaģēt.
- bezsāls Tāds, kas nesatur vārāmo sāli; tāds, ko gatavo bez vārāmās sāls; tāds, kas saistīts ar ēdiena lietošanu bez vārāmās sāls.
- vasara Tāds, kas nogatavojas samērā agri, pirms rudens iestāšanās (par augļiem, dārzeņiem).
- ziema Tāds, kas nogatavojas samērā vēlu rudenī (par augļiem, dārzeņiem).
- agrīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. ātrāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem).
- vēlīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēls (3).
- kārtains Tāds, kas pagatavots īpašā veidā un pēc izcepšanos viegli dalās kārtās (par mīklu); tāds, kas pagatavots no šādas mīklas.
- dzīparains Tāds, kas pagatavots no dzīpariem; tāds, kurā iestrādāti dzīpari.
- mītns Tāds, kas pagatavots no miecētas ādas.
- vakarvakarējs Tāds, kas pagatavots, iegūts u. tml. iepriekšējā vakarā; tāds, kas attiecas uz iepriekšējo vakaru.
- nesavtīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi gādā par citiem, tāds, kas ir gatavs pašaizliedzīgi uzupurēties citu labā.
- gatavēža Tāds, kas pats negatavo ēst, bet ēd citu pagatavotu ēdienu.
- krist Tāds, kas pēc bojājuma vai nogatavošanās ir atdalījies no augļu koka (par augli).
- izgājušgadējs Tāds, kas ražots, sagatavots, ievākts u. tml. pagājušajā gadā.
- izgāšgadējs Tāds, kas ražots, sagatavots, ievākts u. tml. pagājušajā gadā.
- pērnpavasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī.
- pērnvasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī.
- pērpavasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī.
- pērnrudenējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā rudenī.
- pērrudenējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā rudenī.
- pērvasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā vasarā.
- pērziemējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā ziemā.
- augstākais Tāds, kas sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību; visattīstītākais, vissarežģītākais.
- pakulains Tāds, kas satur pakulas, tāds, kam ir pakulu piejaukums; tāds, kas ir pagatavots no pakulām.
- zvinains Tāds, kas satur svinu, gatavots no svina.
- sviežs Tāds, kas sen nav bijis gatavots (par ēdienu).
- pārnēsājams Tāds, kas speciāli izgatavots tā, lai to varētu nesot pārvietot (uz citu vietu) - parasti par iekārtu, ierīci.
- sviežs Tāds, kas tikko vai nesen ir pagatavots (par ēdienu).
- rītnorītējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu.
- rītrītējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu.
- rītvakarējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas vakarā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas vakaru.
- rītdienējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. rītdien; tāds, kas saistīts ar rītdienu.
- rītējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. rītdien.
- oficināls Tāds, kas uzņemts farmakopejā, pieejams aptiekā gatavā veidā.
- redeles Tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja; tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā.
- eksprompts Tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās; tāds, kas saistīts ar veidošanu, sacerēšanu bez iepriekšējas sagatavošanās.
- pēcpusdienējs Tāds, kas veikts, gatavots u. tml. pēcpusdienā; pēcpusdienas.
- priekšpusdienējs Tāds, kas veikts, gatavots u. tml. priekšpusdienā; priekšpusdienas.
- pazaļš Tāds, kas vēl nav pilnīgi nogatavojies un ieguvis gatavības pakāpei raksturīgo krāsu (par augļiem, labību u. tml.).
- leskans Tāds, kas vienmēr gatavs (darboties, piedalīties), labprāt (iesaistās).
- nejaucīgs Tāds, ko ir grūti, nepatīkami apstrādāt, sagatavot u. tml.
- saliekams Tāds, ko izveido no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piemēram, par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- piņķerīgs Tāds, kura darināšanā, gatavošanā nepieciešams daudz laika.
- pelavains Tāds, kura ir pelavu piejaukums, tāds, kas ir gatavots no pelavām.
- sēnalains Tāds, kurā ir sēnalu piejaukums; tāds, kas ir gatavots no sēnalām.
- materiālietilpīgs Tāds, kura izgatavošanai nepieciešams samērā daudz materiālu.
- spirgts Tāds, kurā izpaužas aktīvs, pozitīvs psihiskais un fiziskais stāvoklis, gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
- profesionāls Tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme; arī kvalificēts (3).
- možs Tāds, kura izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
- žirgts Tāds, kura izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
- mundrs Tāds, kurā izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
- kareivīgs Tāds, kurā izpaužas gatavība sākt konfliktu, strīdu; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
- nemākulīgs Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums; tāds, ko veic, gatavo bez pietiekamām zināšanām, iemaņām, prasmes.
- pašdarbniecisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums; diletantisks.
- diletantisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums.
- nikns Tāds, kurā izpaužas stiprs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
- žirgts Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; arī aktīvs, darbīgs; možs, mundrs.
- mundrs Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; arī aktīvs, darbīgs; možs.
- možs Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; arī aktīvs, darbīgs.
- režģains Tāds, kura sastāvdaļa, elements ir režģis; tāds, kas ir izgatavots režģa veidā; tāds, ko klāj režģis; režģots.
- režģots Tāds, kura sastāvdaļa, elements ir režģis; tāds, kas ir izgatavots režģa veidā; tāds, ko klāj režģis.
- trūcīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
- nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots vai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
- nekvalificēts Tāds, kura veikšanai nav vajadzīga speciāla sagatavotība (par darbu); vienkāršs, nekomplicēts.
- piens Tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu).
- vijīgs Tāds, no kura vai pagatavot ko staipīgu, valkanu (piemēram, par mālu).
- pļekains Tāds, no kura var pagatavot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem).
- pļekans Tāds, no kura var pagatavot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem).
- vīkšana Taisīšana, pošana, gatavošana.
- činīt Taisīt, gatavot.
- būvēt Taisīt, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- dzirt Taisīties, gatavoties.
- vīkties Taisīties, gatavoties.
- Urocissa caerulea Taivanas zilžagata.
- šēkelis Takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai; zināma garuma ķēdes gabals.
- lokveida iekabe takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai.
- taktiķis Taktikas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
- tālākveidošana Tālāka (kā) veidošana (parasti pēc pārtraukuma, kādas gatavības pakāpes sasniegšanas).
- satamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kārbu, atvilktni).
- uztamborēt Tamborējot izgatavot, arī izveidot; notamborēt.
- iztemburkavāt Tamborējot izgatavot.
- notamborēt Tamborējot izgatavot.
- saēkelēt Tamborējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā lielāku daudzumu); saēklēt.
- saēklēt Tamborējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- saērklēt Tamborējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieērķelēt Tamborējot pagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- pieērklēt Tamborējot pagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- orientēšana tarā, tvertnē vai uz transportiekārtas haotiski esošu detaļu vai sagatavju novietošana tādā stāvoklī, kāds nepieciešams to automātiskai salikšanai vai apstrādei.
- viengabalis Tas (piemēram, sega, galdauts), kas gatavots no viena gabala.
- drēbniecība Tas, kas attiecas uz apģērbu šūšanu, gatavošanu.
- līdējs Tas, kas gatavo līdumu.
- ķēdes suns tas, kas ir gatavs veikt jebkuru, parasti negodīgu, zemisku, uzdevumu (kā) interesēs.
- izdevums tas, kas ir iespiests un izdots; gatavs iespieddarbs vai iespieddarbu kopums
- dakšnieks Tas, kas strādā pie siena sagatavošanas ar dakšām.
- vāreklis Tas, kas tiek vārīts, gatavots ēšanai.
- vārekls Tas, kas tiek vārīts, gatavots ēšanai.
- eksprompts Tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās.
- ekspromts Tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās.
- šujams Tas, ko gatavo, veido šujot.
- programmējams funkcijtaustiņš tastatūras taustiņš, kas var izpildīt dažādas funkcijas, pārtverot tastatūras kodus un aizstājot tos ar iepriekš sagatavotām taustiņu kombinācijām vai taustiņsitienu sekvencēm (makrokomandām).
- kulinārijas tauki tauki, kurus izmanto ēdienu gatavošanā.
- pietaukšēt Taukšējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- sataukšēt Taukšējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; taukšējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sataukšēt Taukšējot pagatavot (ko), taukšējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- pietaukšēt Taukšējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietaukšķēt Taukšķējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; taukšķējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko), taukšķējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- iztaukšēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- iztaukšķēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pietaukšķēt Taukšķējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- steatolīze Tauku emulģēšanās, kas sagatavo tos absorbcijai un asimilācijai; tauku šķelšanās.
- mērcēšana Tauku sveču gatavošanas paņēmiens.
- aizlejs Taukvielas (tauki, sviests, krējums, augu eļļa u. c.), ko pievieno parasti no dārzeņiem gatavotam ēdienam, arī zupai.
- āžrags Tautas mūzikas instruments, kas pagatavots parasti no āža (vai auna, liellopa) raga.
- grāmatrūpniecība Tautsaimniecības nozare, kas saistīta ar grāmatu tehnisko izgatavošanu.
- tūrisma nozare tautsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu sagatavošana un sniegšana.
- sulināt Tecināt sūkalas (parasti gatavojot biezpienu); gatavot (biezpienu), ļaujot notecēt sūkalām.
- mehānika Tehnikas nozare, kas ietver ierīču, ietaišu, mašīnu, iekārtu elementu, detaļu izgatavošanu, salikšanu un šo ierīču, ietaišu, mašīnu, iekārtu uzturēšanu kārtībā.
- pirotehnika Tehnikas nozare, kas saistīta ar degošu maisījumu un to lietošanas ierīču izgatavošanu, apkalpošanu.
- apkope Tehniskā (mašīnas, ierīces u. tml.) apkalpošana, sagatavošana darbam.
- sezonas tehniskā apkope tehniskā apkope, ko veic divas reizes gadā (pavasarī un rudenī), lai sagatavotu spēkratus un darbmašīnas atbilstoši rudens-ziemas un pavasara-vasaras sezonai, šādā apkopē pārslēdz regulējamos ziemas-vasaras režīmus (dzeses sistēmā, apsildīšanā, ventilācijā u. c.), vajadzības gadījumā maina eļļas un citus šķidrumus, kā arī veic citus sezonālus tehniskās apkopes darbus.
- fleksogrāfija Tehnoloģija, kas līdzīga augstspiedei; iespiedforma izgatavota no gumijas.
- ķīmijas tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmisko un ķīmisko paņēmienu lietošana izejvielu pārstrādei gatavā produkcijā.
- run-flat Tehnoloģijas, kas tiek izmantotas, izgatavojot izturīgas, grūti pārduramas riepas.
- salikšana tehnoloģiska operācija vai operāciju kopums iekārtu, to sistēmu vai mezglu salikšanai no gatavām detaļām noteiktā secībā.
- savelt Tehnoloģiskā procesā veļot vilnas šķiedras, izgatavot (filcu, tūbu, arī apavus).
- loksnēšana Tehnoloģiskais process lokšņu materiālu izgatavošanai.
- ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni.
- betonēšana Tehnoloģisko procesu kopums - betona masas sagatavošana, transportēšana, iestrādāšana un kopšana cietēšanas laikā.
- valcēšana Tehnoloģisks process polimēru kompozīciju un plastmasu sagatavošanai tālākai pārstrādei.
- ūdens sagatavošana tehnoloģisku operāciju kopums, kurā no dabiska ūdens avota ņemtais ūdens iegūst patērētāja prasībām atbilstošu kvalitāti; ūdens sagatavošanā ietilpst ūdens dzidrināšana (mehānisko piemaisījumu un koloidālo daļiņu atdalīšana), ūdens mīkstināšana (Ca un Mg jonu atdalīšana), pilnīga vai daļēja sāļu atdalīšana (demineralizācija), ūdens deaerācija, stabilizācija, fluorēšana, hlorēšana un ozonēšana.
- tēja Tējaskrūms, no kura lapām gatavo dzērienu.
- jumta tekne tekne, kas savāc nokrišņu ūdeni no jumta un novada tālāk uz notekcaurulēm; izgatavo no skārda vai plastmasas.
- teksta formatēšana teksta sagatavošana veidā, kas piemērots dažādām izdrukas formām, piemēram, rindkopu veidošana, virsrakstu centrēšana, sadalīšana lappusēs.
- ielīmēt Teksta, grafikas, datu bāzes ieraksta vai cita informācijas bloka iespraušana dokumentā, ko veic, šo bloku iepriekš izgriežot no teksta vai nokopējot starpliktuvē un pēc tam ievietojot noteiktā gatavojamā dokumenta vietā.
- ķemmašīna Tekstilrūpniecībā mašīna vilnas un kokvilnas šķiedru ķemmēšanai smalku un vienmērīgu dziju izgatavošanai.
- novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- vieglā valoda teksts, kas sagatavots pēc īpašas metodikas tā, lai to varētu uztvert un saprast cilvēki ar uztveres grūtībām.
- drukas stils tekstu sagatavošanā izmantojamo paragrāfu un lappušu izkārtojuma, kā arī malu izmēru, kolonnu platuma, rakstzīmju atribūtu (kursīva, treknraksta, augšraksta, apakšraksta u. c.) fontu un fontu lieluma kopums, kas nosaka teksta stilistisko izveidi.
- autoatbildētājs telefona papildiekārta vai programmatūra, kas atbildot uz ienākošo zvanu, atskaņo iepriekš sagatavotu atbildi.
- sakristeja Telpa (baznīcā), kur tiek glabāti kulta piederumi un kur garīdznieki sagatavojas dievkalpojumam.
- vīndarītava Telpa vai ēka (arī iestāde), kurā notiek vīna gatavošana.
- mīcītava Telpa, arī cehs, kur gatavo mīklu maizes cepšanai.
- sagatavotava Telpa, cehs u. tml., kur ko sagatavo (1).
- vārītava Telpa, celtne, arī uzņēmums, tā daļa, kur vārīšanas procesā gatavo, iegūst (ko).
- asētava Telpa, darbnīca asējumu izgatavošanai.
- fotostudija Telpa, kur fotografē un izgatavo fotogrāfijas; attiecīga iestāde vai organizācija.
- barības virtuve telpa, telpu kopums lopbarības sagatavošanai.
- vēlēšanu iecirknis Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem.
- profesionālā sagatavotība teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt noteiktas sarežģītības un atbildības pakāpes darbu atbilstoši profesijas standartā noteiktām attiecīgajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ko apstiprina valsts atzīts profesionālās kvalifikācijas dokuments.
- paramentika Teorētiska zinātne par paramentiem, kā arī praktiska to izgatavošana.
- slabs Tērauda lokšņu sagatave, kam platums ir no 400 līdz 2500 milimetriem un biezums - no 75 līdz 600 milimetriem.
- profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- veidtērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir sarežģīta šķērsgriezuma forma.
- spaists Tērauda spiedogs ar asām formu malām, sevišķi daudz tiek lietots kartonāžas fabrikācijā salokāmo kārbu pagatavošanai.
- oglekļa konstrukciju tēraudi tēraudi ar 0,08–0,65% oglekļa; lieto konstrukciju, mašīnu un detaļu izgatavošanai.
- oglekļa instrumentu tēraudi tēraudi ar 0,7-1,3% oglekļa; cieti, nodilumizturīgi; ; lieto vienkāršu, nelielu griezējinstrumentu izgatavošanai.
- štanču tēraudi tēraudi ar lielu stiprību, nodilumizturību, triecienstiprību, labu siltumnoturību un minimālām tilpuma izmaiņām termiskajā apstrādē; izmanto štanču un presformu izgatavošanai.
- placdarms Teritorija, ko kāda valsts izmanto uzbrukuma sagatavošanai citai valstij.
- noslēdzošā termiskā apstrāde termiskā apstrāde, kurā izveido gatavām detaļām nepieciešamas ekspluatācijas īpašības: stiprību, cietību, nodilumizturību u. c.
- sākotnējā termiskā apstrāde termiskā apstrāde, kurā uzlabo materiālu un sagatavojumu tehnoloģiskās īpašības.
- polikarbonāti Termoplastiski polimēri [-ORO-CO-O-R-]n (R - radikālis); raksturīga augsta kušanas temperatūra un ļoti liela triecienizturība, fizioloģisks inertums, caurspīdīgums; lieto aparātbūve precīzu detaļu izgatavošanai, protēzēm, lokšņu, plēvju, cauruļu ražošanai.
- polimetilmetakrilāts Termoplastisks polimērs [-CH2-C(CH3)(COOCH3)-]n, bezkrāsains, caurspīdīgs materiāls; lieto kontaktlēcām, līmēm, apgaismes tehnikā, aviorūpniecībā dažāda biezuma organiskā stikla lokšņu izgatavošanai u. c.
- pentaplasts Termoplastisks polimērs, ciets, bezkrāsains produkts, šķīst tikai cikloheksanonā, hlorbenzolā, ķīmiski izturīgs; izmanto cauruļvadu un ķīmisko iekārtu pretkorozijas pārklājumiem, sevišķi precīzu detaļu izgatavošanai mašīnbūvē.
- polietilēntereftalāts termoplasts [-(O)C-C~6~H~4~-C(O)-O-(CH~2~)~2~-O-]~n~; lieto poliesteru šķiedru, plēvju, taras, konstrukcijas un elektrotehnisku izstrādājumu izgatavošanai; lavsāns; terilēns.
- testamentifactio Testatoram testamenta taisīšanai nepieciešama testēšanas spēja, kā arī mantiniekiem un legatariem vajadzēja būt spējīgiem iegūt mantojumu.
- pietēst Tēšot izgatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
- iztēst Tēšot izgatavot (priekšmetu, tā daļu).
- iztest Tēšot izgatavot; iztēst.
- notēst Tēšot izveidot, izgatavot.
- satēst Tēšot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā; tēšot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- lungs Tibetas tantristu tradīcijā iesvētīšana zemākajā pakāpē, kas nepieciešama, gatavojoties jebkurai garīgai attīstībai, sākot ar alfabēta mācīšanos vai reliģiskas grāmatas lasīšanu, līdz mantru runāšanai un meditācijai.
- izcepties Tiekot ceptam, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
- uzcepties Tiekot ceptam, iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
- nosālīties Tiekot sālītam, sasniegt vajadzīgo gatavības pakāpi.
- papildu pierādījumi tiesu pierādījumi, kuru nepieciešamība lietu pareizai izspriešanai atklājas, sagatavojot civillietu iztiesāšanai vai nododot apsūdzēto tiesai, vai arī iztiesājot šīs lietas tiesas sēdē.
- tiesneša palīgs tiesu resora amatpersona, kuras pienākums ir pieņemt apmeklētājus un viņu iesniegumus, veikt nepieciešamos pasākumus lietu sagatavošanai izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pildīt citus tiesneša dotos uzdevumus.
- internegatīvkopija Tieši no krāsu beznegatīva filmas izgatavota negatīva kopija; internegatīvs.
- internegatīvs tieši no krāsu beznegatīva filmas izgatavota negatīva kopija.
- sirks tikai daļēji apsārtis (tāds, kas nav pilnībā nogatavojies, piemēram, zemene)
- iemeklis Tīkls, kas iesākts gatavot.
- apknosīties Tikt galā ar lēnu, nesteidzīgu sagatavošanos.
- izkaražoties Tikt galā, kļūt gatavam.
- gatavoties Tikt gatavotam izmantošanai (par ierīci, transportlīdzekli).
- vārīties Tikt gatavotam šādā šķidrumā.
- izdoties Tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi.
- izadoties Tikt izgatavotam, izveidotam, izdarītam labi, prasmīgi.
- izataisīties Tikt izgatavotam.
- pasadoties Tikt izgatavotam.
- izagriezties Tikt izgrieztam, griežot izgatavotam.
- veidoties Tikt izstrādātam, gatavotam (par priekšmetiem).
- iznākt Tikt izveidotam, izgatavotam; būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai).
- noēsties Tikt noēstam; tikt izlietotam ēdiena gatavošanai.
- nosamegžties Tikt pagatavotam (par zvejas tīklu).
- izadarities Tikt pagatavotam (parasti par alu).
- padoties Tikt pagatavotam, izveidotam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām.
- iesasākties Tikt radītam, izgatavotam, izveidotam sākuma posmā.
- sasataisīties Tikt sagatavotam, izveidotam.
- dasust Tikt sautētam līdz vēlamai gatavības pakāpei.
- nostāvēties Tikt uzglabātam īpašos apstākļos, līdz iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi.
- lieties Tikt veidotam, gatavotam no izkausētas vielas, javas.
- skābbarības tvertne tilpne skābbarības gatavošanai, konservēšanai un uzglabāšanai (skābbarības tornis vai skābbarības tranšeja); tvertnes tips un tilpums atkarīgs no konservējošās masas veida, no mehānismiem tās iepildīšanai, noblīvēšanai, iztukšošanai u. c. faktoriem.
- tītenis Tinot gatavots, iegarens (kāda materiāla) veidojums.
- sleja Tipogrāfiskā salikuma rindu kopums, no kura veido noteikta formāta lappuses; no šāda rindu kopuma izgatavots korektūras novilkums.
- atdura Tipogrāfisks materiāla kopnosaukums: pildeņi, kvadrāti, plēksnes; lieto pagatavotā salikuma paplašināšanai vai pagarināšanai.
- pārvedums Tipogrāfisks paņēmiens, ar tauku kārtu pagatavotus novilkumus pārvest iespiešanai uz litogrāfijas akmens vai iespiežamā skārda.
- celoidīns Tīra, no kolodija gatavota nitroceluloze, ko lieto fotopapīra gatavošanai.
- kulinārija Tirdzniecībā - ēdienu pusfabrikātu vai gatavu ēdienu kopums, kas paredzēts pārdošanai.
- gatavie apģērbi tirdzniecībā vai rūpniecībā - pašūti, izgatavoti apģērbi.
- rafināde Tīrītais graudu cukurs, ko izgatavo no smalkā cukura.
- galamontāža to tehnoloģisko operāciju kopums, ar kurām no detaļām un mezgliem saliek gatavus izstrādājumus, ko rūpnīcā parasti veic uz konveijera.
- deserta vīni tokajiešu tipa vīni, kagors, malaga, saldie portvīni un muskati, ko gatavo, neļaujot vīnogu (arī citu ogu un dažu augļu) sulai pilnīgi norūgt un pieliekot tai cukuru; raksturīgs liels alkohola procents (13% un vairāk).
- dinitrotoluols Toluols, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO~2~; to lieto sprāgstvielu izgatavošanā.
- Nukualofa Tongas galvaspilsēta (tongiešu val. "Nuku'alofa"), atrodas Klusā okeāna rietumos, Tongatapu salā, 24000 iedzīvotāju (2007. g.).
- tortilla Tortija - no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja; tortiļa.
- lemingtons tradicionāla austrāliešu biskvīta kūka, kas pagatavota no biskvīta, šokolādes masas, kakao un kokosriekstu skaidiņām.
- dārza smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē; ventilatora smidzinātājs.
- ventilatora smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē.
- lauka smidzinātājs traktoram piekabināma, uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (pesticīdu, minerālmēslu šķīduma, suspensijas, emulsijas) sagatavošanai un izsmidzināšanai uz augsnes vai augiem; stieņa smidzinātājs.
- linu plūcējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna linu plūkšanai un noklāšanai uz lauka; ar linu plūcēju arī sagatavo lauku darbam ar linu kombainu – applūc lauka malas un sadala lauku slejās.
- transporta rotors transporta ietaise, kas nepārtraukti griežas un ar saviem satvērējiem pārnes pusfabrikātus no viena darba rotora uz citu, kā arī veic sagatavju padošanas un apstrādāto priekšmetu noņemšanas funkcijas.
- kanna Trauks (ar osu un snīpi) dzēriena (parasti kafijas vai tējas) sagatavošanai vai pasniegšanai galdā.
- perkolators Trauks kafijas gatavošanai.
- džezva Trauks kafijas pagatavošanai, ar šaurāku augšdaļu.
- fondī Trauks šāda ēdiena gatavošanai.
- vezelis Trauks, kas izgatavots no smalkiem vītolu zariem un salmiem.
- iesala baļļa trauks, kurā ber samalto iesalu un sagatavo to tecināšanai.
- traucenieks Trauku izgatavotājs.
- testēšana Treniņa procesa vērtēšana pēc izmaiņām sportista sagatavotībā.
- mašīnadīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana ar adāmmašīnu no nepārtraukta pavediena ar iepriekšēju pavediena izliekšanu vai bez pavediena izliekšanas.
- adīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana no nepārtrauktiem pavedieniem, izliecot tos cilpās.
- piegrieztā trikotāža trikotāžas izstrādājumi, kas izgatavoti no adījuma ar visu izstrādājuma detaļu piegriešanu un sekojošu sašūšanu.
- pusregulārā trikotāža trikotāžas izstrādājumi, kas izgatavoti no detaļām ar izadītu apakšmalu.
- regulārā trikotāža trikotāžas izstrādājumi, kas izgatavoti no gatavām detaļām vai adīti ar specializētām adāmmašīnām vai automātiem.
- garenadīšana Trikotāžas izstrādājumu izgatavošana, veidojot cilpu rindas vienlaikus uz visām adāmmašīnas adatām no paralēlām pamatņu pavedienu sistēmām.
- tricikls Trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura izgatavotāja noteiktais maksimālais ātrums pārsniedz 50 km stundā vai kuram ir iekšdedzes motors ar 50 kubikcentimetru vai lielāku darba tilpumu (arī jebkurš cita tipa atbilstīgas jaudas motors) un kura pašmasa nepārsniedz 550 kg.
- savācējtrose trose, ar kuru cirsmā sagatavotos kokmateriālus savāc saiņos pirms to treilēšanas vai pievešanas, tās viens gals ir nostiprināts uz traktora vinčas spoles; atkarībā no traktora jaudas un darba tehnoloģijas garums ir 25—50 m, diametrs 15—25 mm.
- autotuberkulīns Tuberkulīns, kas izgatavots no tuberkulozes mikobaktērijām slimnieka paša krēpās.
- satūļāties Tūļājoties sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.).
- čūlēties Tūļīgi un neveikli sagatavoties.
- sapompaļāties Tūļīgi, gausi sagatavoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
- izpindzelēties Tūļīgi, gausi sagatavoties un iesākt (ko darīt).
- sapičīties Tūļīgi, gausi sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
- bisters Tumšbrūna minerālkrāsviela, ko lieto ūdens un eļļas krāsas pagatavošanai un krāsošanai ar otu vai spalvu.
- orseja Tumši mēļa jeb violeta krāsviela, ko pagatavo no ķērpjiem un lietā zīdu un vilnas krāsošanai; lakmus.
- akmeņogļu darva tumšs, biezs šķidrums, kas rodas akmeņogļu koksēšanas procesā, izmanto krāsu, medikamentu un konservantu ražošanai, bet atlikumu izmanto, piemēram, jumta papes izgatavošanai un ceļu segumam.
- muarē Tumšu un gaišu joslu kopums nepareizi izgatavotas klišejas novilkumā.
- sūkāt Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrināt (ko) ar siekalām, gatavojot rīšanai; turēt mutē un vairākkārt lēni sūkt (no kā) ko ēšanai, dzeršanai derīgu.
- mērcēt Turot (ko) šķidrumā vai kādā masā, gatavot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
- gatavināt Turot īpašos apstākļos (piemēram, augļus), panākt, ka gatavojas, sasniedz noteiktu gatavības pakāpi.
- rūpes Turpmākā darbība, turpmāko (parasti neatliekamu, nozīmīgu) darbība kopums, kuru veikšanai nepieciešams sagatavoties, aktīvi darboties.
- briedēt Tuvināt gatavībai (augļus, sēklas u. tml.).
- katla barošanas ūdens tvaika katlā ar katla barošanas sūkni (ar vajadzīgo spiedienu) ievadāmais attiecīgi sagatavotais ūdens.
- ciparvideo Tveršanai, apstrādei un glabāšanai ciparformā sagatavota informācija.
- makaronu izstrādājumi ūdenī gatavotas neraudzētas kviešu mīklas izstrādājumi, izkaltēti līdz 13% mitrumam (makaroni, nūdeles, spageti u. c.).
- pektoze Ūdenī nešķīstošs polisaharīds negatavos augļos, kurš nogatavojoties pārvēršas pektīnā.
- akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas.
- polietilēnoksīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs. [-CH2-CH2O-]n; lieto šķīstošu plēvju un diegu izgatavošanai, par biezinātāju lateksiem u. c.
- kafijas ūdens ūdens, ko vāra kafijas gatavošanai.
- tējas ūdens ūdens, ko vāra tējas gatavošanai.
- higiēnisko salvešu papīra pamatne ūdensizturīgs krepēts papīrs ar labu uzsūkšanas spēju; paredzēts pēc speciālas piesūcināšanas vienreizējas lietošanas higiēnisko salvešu izgatavošanai.
- hidroizolācijas ruļļmateriāli ūdensnecaurlaidīgi materiāli, ko izgatavo dažāda platuma un garuma ruļļu veidā.
- Akhits Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - valdnieka Danela dēls, kuram dievišķais amatnieks izgatavoja loku un bultas, kas izsauca dievietes Anates skaudību.
- sedzējuguns Uguns, ko jūras desanta operācijā atklāj pirms desanta izsēdināšanas, lai nosegtu sagatavošanās operācijas, tādas kā zemūdens šķēršļu iznīcināšana vai atmīnēšanas darbi.
- lečo Ungāru virtuves ēdiens, ko gatavo galvenokārt no paprikas, tomātiem un sīpoliem.
- rotējošo nažu ecēšas universāla augsnes apstrādes mašīna, kas labi loba augsni, samazina un mulčē daudzgadīgo zālāju velēnas, izlīdzina un sagatavo augsni pirms sējas.
- programmējamā ierīce universāla pielietojuma integrētā shēma, kuras izpildāmās funkcijas pēc tās lietotāja vēlēšanās var tikt noteiktas, izdarot izmaiņas tās struktūrā izgatavošanas vai ekspluatācijas procesā.
- Talačaja Upe Azerbaidžānā, Žagatalas rajonā, Ganihas kreisā krasta pieteka, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē.
- Agano upe Japānā, Honsju salā, Fukušimas un Ņiigatas prefektūrā.
- raklete Uz galda grila gatavots ēdiens ar sieru; produktus iepriekš sagatavo - sagriež nelielos vai porciju gabalos, dažkārt tos iemarinē, sieru sagriež vai sarīvē, vai liek lielā gabalā, ļaujot viesim pašam nogriezt atbilstīga lieluma siera gabalu, un novieto tos uz galda tādā secībā, kā tie ir jāpagatavo.
- sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes; šādā veidā gatavots ēdiens.
- smiltis Uz smiltīm attiecīgs, no smiltīm gatavots.
- dekols Uz speciāla papīra ar keramiskajām krāsām poligrāfiski izgatavots zīmējums, kuru samitrina un uzlīmē dekorējamā stikla vai keramikas izstrādājuma virsmai; nostiprina, apdedzinot 780-820 Celsija grādu temperatūrā.
- krēmliķieris Uz spirta bāzes gatavots dzēriens ar saldo krējumu un dažādām garšvielu un saldumu piedevām.
- pretuzbrukums Uzbrukums, ko sagatavo un izdara aizstāvēšanās operācijas laikā.
- uzdot stundu uzdot (skolēnam) sagatavot stundu.
- pasūtīt Uzdot izgatavot (ko).
- izturēt Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nostāvināt Uzglabāt (ko) īpašos apstākļos, līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi.
- podrjadčiks Uzņēmējs, kurš vada mežizstrādes darbus un baļķu nogādi upes krastā plostu sagatavošanai.
- nepabeigtā ražošana uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu daļa, ieskaitot produkciju, kas atrodas ražošanas procesa starpstadijās un neietilpst gatavā produkcijā; naudas izteiksmē tā ietver konkrētā ražošanas stadijā izmantoto izejvielu, materiālu, kurināmā, enerģijas vērtību, amortizācijas atskaitījumus, aprēķināto darba algu un sociālo nodokli.
- ražošanas specializācija uzņēmuma darbības aprobežošana ar noteiktu izstrādājumu un detaļu izgatavošanu.
- neto apgrozījums uzņēmuma ienākumi no pamatnodarbības, preču, gatavās produkcijas pārdošanas un maksas pakalpojumu un darbu veikšanas, no kuriem atskaitītas piešķirtās trdzniecības un citas atlaides, kā arī ieņēmumu sastāvā ietvertie nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu.
- vadības grāmatvedība uzņēmuma pārvaldībai nepieciešamās informācijas (finanšu un operatīvās) klasifikācijas, mērīšanas, uzkrāšanas, analīzes, sagatavošanas, skaidrošanas un paziņošanas process, lai plānotu, novērtētu un kontrolētu uzņēmuma darbību un nodrošinātu resursu visizdevīgāko izlietojumu.
- ražotājfirma Uzņēmums izgatavotājs; uzņēmums, kas kaut ko ražo.
- darbnīca Uzņēmums vai rūpnīcas, uzņēmuma nodaļa, kur labo vai izgatavo dažādus izstrādājumus (parasti sadzīves priekšmetus); arī ateljē.
- lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus.
- tipogrāfija Uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, arī darbnīca, kur izgatavo iespieddarbus (parasti augstspieduma tehnikā).
- tipolitogrāfija Uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, kur iespieddarbus izgatavo ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem.
- cinkogrāfija Uzņēmums, arī tipogrāfijas nodaļa, kas izgatavo klišejas fotomehāniski.
- fotocinkogrāfija Uzņēmums, arī tipogrāfijas nodaļa, kas izgatavo klišejas fotomehāniski.
- arsenāls Uzņēmums, kur izgatavo, remontē un glabā ieročus, munīciju un uzkabes priekšmetus.
- modeļu nams uzņēmums, kurā modelē un izgatavo pēc individuāliem pasūtījumiem apģērba, galantērijas piederumus.
- ekspromtom Uzreiz, bez gatavošanās.
- ex abrupto uzreiz, pēkšņi, bez sagatavošanās.
- aizadīt Uzsākt gatavot vīzi, savelkot tās purngalu vai gatavojot dubultu zoli.
- uzgozēt Uzsildīt, sildot no jauna pagatavot.
- žildiņi Uzsildīts, atsulots biezpiens, no kā gatavo sieru.
- uzstellēt Uzstādīt, sagatavot (piemēram, ierīci, mašīnu) lietošanai, darbināšanai.
- produkts Uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai; izstrādājums, kas sagatavots ēšanai.
- zamuķiķ Uzvārīt, pagatavot.
- zavariķ Uzvārīt, pagatavot.
- augu ziloņkauls Vairāku palmu ģinšu sēklu endosperms, ko izmanto ziloņkaula imitācijai (gatavo pogas, rotaslietas).
- patakas Vājš alus (ar nelielu alkohola daudzumu), ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- autovakcīna Vakcīna, kas gatavota no baktērijām, kuras izraisījušas saslimšanu tam pašam slimniekam, kura ārstēšanai vakcīna paredzēta.
- ehidnovakcīna Vakcīna, pagatavota no karsētas (līdz 68 grādiem) odžu indes; lieto zirgu imunizācijai, lai iegūtu antiserumu.
- autovakcinācija Vakcīnas ievadīšana tam pašam cilvēkam, no kura mikrobiem tā pagatavota.
- leģitimācija valdošās varas atzīšana no tiem, kam jāpakļaujas šai varai; piekrišana tās mērķiem un darbībai, uzticēšanās tai, gatavība sadarboties ar to.
- demobilizācija valsts bruņoto spēku un tautsaimniecības vai tās atsevišķu nozaru pārkārtošanās no kara gatavības uz miera stāvokli.
- asinsdonoru centrs valsts iestāde, kas sagatavo asinis un asins komponentus, pārbauda asins paraugus un apgādā ārstniecības iestādes ar kvalitatīvām konservētām asinīm, asins komponentiem un preparātiem.
- papīra nauda valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
- Tieslietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto tiesisko politiku - izstrādā tiesību aktu projektus, dod atzinumus par citu sagatavotiem tiesību aktu projektiem, sistematizē un kodificē tiesību aktus, veic tiesu darba organizatorisko vadību un nodrošina tiesu darbību materiāli un tehniski, organizē tiesu izpildītāju darbu, uzrauga notāru, advokātu un juriskonsultu darbību, vada dzimtsarakstu iestāžu un arhīvu darbību, reģistrē nekustamos īpašumus, uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī koordinē cilvēka tiesību, nacionālo, valsts valodas, reliģisko organizāciju u. c. organizāciju problēmu risināšanu.
- piektā kolonna valsts pilsoņi un iedzīvotāji, kas kara gadījumā ir gatavi sadarboties ar ienaidnieku; valsts, tautas nodevēji.
- izvērtēšanas ziņojums Valsts probācijas dienesta sagatavota informācija, kas raksturo probācijas klientu.
- civildienests Valsts profesionāli sagatavotu ierēdņu nepolitisks kopums, ar kura palīdzību tiek panākta uzdoto valsts funkciju un politisku lēmumu realizācija.
- revīzijas pakalpojums valsts un pašvaldību institūciju finansu revīzija un revīzijas pārskata sagatavošana, kā arī atzinuma sniegšana par saimnieciskā gada pārskatu.
- valsts aparāts valsts varu apkalpojošo iestāžu un cilvēku kopums, kas nodrošina to ar informāciju, sagatavo tās lēmumu projektus un praktiski īsteno tās lēmumus.
- argentāns Vara (73-80%), niķeļa (15-20%) un cinka (7%) sakausējums; lieto rotaslietu un sadzīves priekšmetu gatavošanai; alpaks.
- regales Vara vai misiņa skārda strēmeles ar kvadrātisku šķērsgriezumu, ko lieto stieples izgatavošanai.
- draudi Vārdi vai darbība, ar kuriem sola vai gatavojas sagādāt kādam ko ļaunu.
- davirt Vārīt līdz noteiktai gatavības pakāpei.
- zilcdesa Vārīta desa, ko gatavo no vārītas gaļas, vārītām cūku vai liellopu kājām, galvām, mēlēm u. c.
- jāņpiens Vārītā pienā iedrupināts biezpiens; vārīts piens ar biezpiena vai rūgušpiena piedevu; šāds ēdiens gatavots Jāņu vakarā un parasti ēsts silts.
- miltēdiens Vārīts ēdiens (piemēram, putra, mērce), kas ir gatavots galvenokārt no miltiem un šķidruma.
- katlkalis Varkalis, katlu izgatavotājs.
- ievārīt Vārot (augļus, ogas ar cukuru), sagatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
- virties Vārot gatavot sev ēdienu.
- virt Vārot gatavot.
- izvārīt Vārot izgatavot (parasti ēdienu).
- izvārīt Vārot izmantot (kā) gatavošanai.
- savārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; vārot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt (1).
- uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi; arī izvārīt.
- novārīt Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
- izvārīt Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārvārīt Vārot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievirināt Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- varinis Varš, no vara izgatavots.
- ievēcināt Vēcinot sagatavot (kādai darbībai).
- palmira Vēdekļpalma tropu Āzija; satur cukurainu sulu; lapu pumpuri ir ēdami; izturīgo uri ārkārtīgi cieto koksni lieto kā būvmateriālu, kā arī sīkizstrādājumu izgatavošanai.
- lufa Veģetārs sūklis, ko gatavo no šī auga augļu šķiedrām.
- nogatavināt Veicināt (augu, to daļu) attīstību līdz pilnīgai bioloģiskai gatavībai (par parādībām dabā).
- strādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- sastrādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, sagatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- darināt Veicot noteiktas darbības, ar noteiktiem paņēmieniem veidot (priekšmetu); gatavot, taisīt.
- lejveidne Veidne (no veidzemes) metāla lējumu izgatavošanai.
- kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no mīklas, kas gatavota no miltiem, sviesta, olām, cukura, rozīnēm.
- koka galva veidne parūku izgatavošanai, to frizēšanai.
- nomegžt Veidojot cilpas, mezglus, pagatavot (piemēram, tīklu).
- liekt Veidojot lokveida formu gatavot (piemēram, riteni, stīpu).
- siet Veidojot noteiktu mezglu, cilpu sistēmu, darināt, gatavot (ko).
- izvītņot Veidojot vītnes, izgatavot (ko).
- montēt Veidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), grupējot gatavas sastāvdaļas; grupēt (gatavas sastāvdaļas), lai veidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
- montēt Veidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.); saistīt kopā (gatavas detaļas).
- valcēt Veidot, apstrādāt (ko, piemēram, vēlamā formā), spiežot starp rotējošiem veltņiem; gatavot ar šādu metodi.
- ļuļļināt Veidot, gatavot (no kādas mīkstas masas).
- cept augšā veidot, taisīt, gatavot.
- veidnēšana Veidzemes veidnes dobuma ielietņu sistēmas izgatavošana, izmantojot veiduli vai šablonu.
- kulinārijas veikals veikals, kur pārdod ēdienu pusfabrikātus vai gatavus ēdienus.
- konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus; ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
- peinēt Veikli, ātri (ko) gatavot.
- apstrādāt Veikt agrotehniskus pasākumus, sagatavojot (zemi, tīrumu) sējai vai kopjot sējumus, stādījumus.
- pievelēt Velējot sagatavot (pietiekami, daudz).
- zvērināts Vēlētas tiesas komisijas loceklis, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- uzvilkt Velkot, stiepjot, parasti (kā) atsperi, stiegru, nostādīt (to) darbošanās gatavībā; velkot, stiepjot noregulēt, nostādīt noteiktā sprieguma pakāpē (slīgu, stiegru, atsperi u. tml.).
- uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko).
- slabings Velmēšanas stāvs slabu (tērauda lokšņu) izgatavošanai.
- Leitnera velosipēdu fabrika velosipēdu un automobiļu ražošanas uzņēmums, atradās Rīgā, Brīvības ielā 135/137, dibināts 1886. g., ēkas celtas 1894.-1907. g. ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, 1899. g. izgatavoja pirmo motociklu Latvijā, ražoja arī vieglos automobiļus; 1915. g. evakuēja uz Harkivu.
- baltveļa Veļa, kas gatavota no nekrāsota (balināta) auduma.
- veltenis Veļot izgatavots veidojums, piemēram, tekstilmateriāls.
- savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
- pievērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
- kodaļa Vērpšanai sagatavots (linu, pakulu, vilnas u. tml.) šķiedru kopums.
- ērkulis Vērpšanai sagatavots (vilnas, linu, pakulu) vīšķis.
- standa Vertikāls trauks, toveris, kas izgatavots no viena koka gabala.
- aptieka Veselības aizsardzības iestāde, kurā gatavo un izsniedz medikamentus.
- ievēzēt Vēzējot sagatavot (kādai darbībai).
- ievēzēties Vēzējot sagatavoties (kādai darbībai).
- ievicināt Vicinot sagatavot (kādai darbībai).
- dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību).
- karaskola Vidējā mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
- komercskola Vidējā mācību iestāde, kas gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus.
- medicīnas skola vidējā speciālā mācību iestāde medicīnas darbinieku sagatavošanai.
- sovhoztehnikums Vidējā speciālā mācību iestāde, kur sagatavoja lauksaimniecības speciālistus un kas veidoja vienotu saimniecisku kompleksu ar sovhozu.
- skolotāju seminārs vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
- seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
- Rīgas licejs vidēja vispārizglītojoša mācību iestāde ("Schola Carolina) Rīgā, 1675. g. - 1804. g., gatavoja ierēdņus guberņu un pilsētu administrācijas iestādēm.
- vlogeris Video blogu sagatavotājs un publicētājs.
- domskola Viduslaikos katoļu valstīs īpaša mācību iestāde pie doma baznīcām, par klosteru skolām augstāka mācību iestāde, kurā gatavoja garīdzniekus, galma un pilsētu pašpārvalžu darbiniekus.
- pedagoģijs Viduslaiku beigās rietumu un centrālajā Eiropā skola, kas gatavoja reflektantus universitātei; vēlāk - vidusskola ar internātu.
- koka grāmatas viduslaiku grāmatas, kurām lapas izgatavotas no koka plāksnītēm, bet attēli un teksts izgriezti kā kokgriezumā.
- skriptors Viduslaiku mūks, kurš, izgatavojot grāmatas ar tinti rakstīja visu galveno tekstu.
- Cimzes skolotāju seminārs Vidzemes skolotāju seminārs - mācību iestāde draudzes skolas skolotāju sagatavošanai.
- šeikeris Viegli aizverams un noslēdzams trauks, ko lieto jaukto dzērienu gatavošanai bārā.
- lēcināt Viegli dauzot atdalīt mizu (piemēram, stabulīti gatavojot).
- magnētmīkstie magnētiskie materiāli viegli pārmagnetizējami materiāli ar šauru histerēzes cilpu un lielu magnētisko caurlaidību (elektrotehniskais tērauds, permaloji, alsifers u. c., arī ferīti); izmanto magnētisko seržu izgatavošanai maiņstrāvas iekārtās.
- tehnoloģiska konstrukcija viegli un lēti izgatavojama konstrukcija.
- čības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti apavi bez papēžiem (piemēram, valkāšanai mājās, sportam).
- rītačības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās; rītakurpes.
- rītakurpes Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās.
- alpaka Viegls audums, ko izgatavo no šī dzīvnieka vilnas.
- akmens vate viegls, ķīmiski stabils, nedegošs termoizolācijas materiāls, ko izgatavo no izkausētas akmensmasas, izpūšot diegveida šķiedru; lieto termoizolācijai celtniecībā, rūpniecībā.
- pārtikas piedeva viela, ko parasti nelieto pārtikā, bet ko pievieno pārtikai tehnoloģiskiem (ieskaitot organoleptiskiem) mērķiem ražošanas, apstrādes, sagatavošanas, iesaiņošanas vai uzglabāšanas gaitā un kas kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu vai ietekmē to īpašības.
- līmviela Viela, kurai ir līmei raksturīgas īpašības; viela, no kuras var izgatavot līmi.
- prekursors Viela, kuru var izmantot narkotisko un psihotropo vielu nelegālai izgatavošanai.
- pildvielas Vielas, ko pievieno materiāliem, sagatavojot plastmasu kompozīcijas, gumijas maisījumus, laku un krāsu materiālus un betonu, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas.
- varka Vienā gatavošanas reizē iztecināts pašdarināts degvīns, alus.
- holanders Viena no papīra ražošanas cikla iekārtām, kurā gatavo šķidro papīra masu, maļ to starp nažiem un samaisa.
- vārsne Viena no saaugušajām augļlapām auglī (piemēram, pākstīm), kas, sēklām nogatavojoties, atdalās no citam augļlapām to saauguma vietās.
- adjunktūra Viena no zinātnisko un zinātniski pedagoģisko kadru sagatavošanas formām, kas tika izmantota PSRS bruņotajos spēkos.
- speltpapīrs Vienā pusē gluds ietinamais papīrs, gatavots no papīra atkritumiem ar džutas un celulozes atkritumu piejaukumu.
- šķindeļi Vienā sānā rievotas skaidiņas jumtu segšanai, garums - 50-70 cm, platums parasti - 17,5 cm, biezums - 13 mm, labākie no egļu koka, bet gatavoja arī no priedes un apses; jumstiņi.
- uzdevumu pārslēgšana viena uzdevuma izpildes pārtraukšana, tā tekošā stāvokļa saglabāšana un cita uzdevuma inicializācija, piemēram, gadījumā, ja gatavs izpildei ir uzdevums ar augstāku prioritāti.
- patentlīdzekļi Vienāda sastāva farmaceitiskie līdzekļi ar īpatnēju nosaukumu vienādā iepakojumā, t. i. dažādās firmās ražoti medikamenti, kas gatavoti pēc viena un tā paša patentēta paņēmiena.
- biezenis viendabīga masa, ko pagatavo, saspaidot, samaļot, izberžot caur sietu vai citādi sasmalcinot augļus, ogas, saknes pākšaugus, arī gaļu un zivis.
- griešana Viengabala materiāla (sagataves, pusfabrikāta) daļas mehāniska atdalīšana.
- kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ("Cuminum cyminum"), kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā.
- bamija Viengadīgs malvu dzimtas augs, ļoti siltumprasīgs, Latvijā audzē tikai iepriekš sagatavotu dēstu, ko izstāda pēc pavasara salnu izbeigšanās.
- trāba Vienkārša rokassoma (izgatavota no lūksnes, auklas, auduma vai ādas).
- anilīns vienkāršākais aromātiskais amīns C~6~H~5~NH~2~, bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai; aminobenzols.
- kronglass Vienkāršs stikls, no kura kopā ar flintglasu izgatavo ahromatiskus stiklus.
- elektrogravēšana Vienkrāsas un vairākkrāsas klišeju elektromehāniska izgatavošana.
- liekti līmētas sagataves vienlaikus liektas un līmētas koka sagataves no finieriem.
- liešana apvalkveida veidnēs vienreizlietojamās veidnes izgatavo no kvarca smilšu un 6–7% sintētisko sveķu maisījuma, kas saskarē ar sakarsēto veiduļu paplāti sakarst, sveķi saķepina smilti un veido apvalkveida veidnes vienu pusi; pēc sveķu pilnīgas sacietēšanas (200–220 °C) veidnes puses savieno; gatavā veidnē lej tēraudu, čugunu vai krāsainos metālus.
- pašpalīdzības grupa viens no atbalsta grupu veidiem, ko raksturo cilvēku brīvprātīga apvienošanās grupā, kuru nevada profesionāli sagatavots vadītājs; grupas dalībniekus apvieno līdzīgas problēmas (piemēram, alkohola atkarība, bezdarbs) vai dzīves situācijas (piemēram, vecāki, kuri audzina bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem).
- spārnulis Viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās.
- ratatujs viens no franču virtuves ēdieniem ("ratatouille"), dārzeņu sautējums, kuru katra saimniece gatavo pēc savas receptes un saskaņā ar ģimenes tradīcijām, bet parasti no tomātiem, sīpoliem, cukini, baklažāna un paprikas, garšai pievienojot olīveļļu, baziliku, ķiploku un majorānu.
- dežūrkuģis Viens no kuģu vienības kuģiem, kas nozīmēts dežūrā un atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā.
- autogrāfija Viens no litogrāfiskās iespiedformas sagatavošanas veidiem, kad lieto īpašu autogrāfisko papīru.
- božolē Viens no pasaulē pazīstamākajiem sarkanvīniem, ko parasti gatavo no vīnogām Božolē apvidū Francijas austrumu daļā Ronas departamentā.
- heteroauksīns Viens no visvairāk izplatītiem auksīniem, fizioloģiski ļoti aktīva viela, kas stimulē augšanu; izgatavo sintētiski un lieto augkopībā.
- miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
- zāģbaļķu krautuve vieta, kas paredzēta zāģbaļku uzglabāšanai un sagatavošanai zāģēšanai.
- viltotava Vieta, telpa, nelegāla darbnīca, kur tiek izgatavoti viltojumi.
- savīdināt Vijot izgatavot lielākā daudzumā.
- izvīt Vijot izgatavot.
- novīt Vijot izgatavot.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pievīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko).
- vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml.; šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
- vīkst Vīkšt - gatavot, taisīt, post.
- minerālvīle Vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.); smirgļa vīle.
- smirgļa vīle vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.).
- izvīlēt Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
- divirbuļu vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus laevigata syn. Crataegus oxyacantha"), Latvijā aizsargājama.
- mungo Vilnas šķiedra vai audums, kas izgatavots no vecām drēbēm un lupatām.
- velšana Vilnas tekstilizstrādājumu (filca, tūbas, velto apavu) izgatavošanas vai apdares process, kurā izmanto vilnas šķiedru uzbūves īpatnības (zvīņveida virsmu, cirtainību, plastiskumu, elastību), kuru dēļ vilnas izstrādājumi spēj savelties, kļūstot biezāki, blīvāki, siltāki un izturīgāki.
- villeņu Vilnas, no vilnas gatavots.
- vīndarināšana Vīna gatavošanas process sākot no augļu šķirošanas, sulas izspiešanas un raudzēšanas līdz iepildīšanai pudelēs.
- sārtvīni Vīna šķirnes, ko gatavo tāpat kā sarkanvīnus, tikai vīnogu mizas atdala no sulas agrākā raudzēšanas stadijā.
- solfedžo vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, balsi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
- sausais vīns vīns, kas ir gatavots tikai no ogu, augļu sulas bez spirta, cukura piedevām.
- medvīns Vīns, kas izgatavots ar medus piedevu.
- ledusvīns Vīns, kas pagatavots no sasalušu vīnogu sulas; ledus vīns.
- kūkša Virēja, sieviete, kas gatavo ēdienu.
- līgavainis Vīrietis, kam ir līgava un kas gatavojas stāties laulībā.
- precētājs Vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu).
- karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu, uz kura apstrādā lielas masas izstrādājumu sagataves, kam biezums ir samērā mazs salīdzinājumā ar diametru.
- savirpot Virpojot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; virpojot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- uzvirpot Virpojot izgatavot (ko).
- izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
- sadreijāt Virpojot sagatavot.
- forma Virsma (ar iedobtu, reljefu vai cita veida attēlu), kas sagatavota iespiešanai; rāmī iestiprināts tipogrāfiskais salikums, kas sagatavots iespiešanai.
- ūdens resursu lietošana virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti.
- kluceklis Virtuves rīks, ar ko apmaisīja krāsnī podā gatavojamu biezputru.
- virtuves galdskapis virtuves skapis ar darba virsmu ēdiena gatavošanai.
- pamatvirums Virums, kuru sagatavo kā bāzi dažādu buljona ēdienu gatavošanā izmantojot dažādas piedevas.
- driepniecība Virvju vīšana; ražošanas nozare, kas nodrošināja virvju izgatavošanu.
- vērt Virzīt (ko) pa (tā) caurumiem, dūruma vietām uz kā tieva, samērā gara (piemēram, uz pavediena, stieples); šādā veidā gatavot (ko, piemēram, virteni).
- mērkt Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, lai gatavotu (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
- liet Virzot (izkausētu vielu, javu) formā, veidnē, gatavot, veidot (ko no tās).
- liet Virzot (kādu masu) veidnē, apvalkā, gatavot (ko no tās).
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- VFS Vispārējā fiziskā sagatavotība.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (1).
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (3).
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (4).
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārgatavība Vispārināta īpašība --> pārgatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad (kas) ir pārgatavs.
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> pusgatavs (1).
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> pusgatavs (3).
- darbaudzināšana Vispusīga jaunās paaudzes gatavošana darbam.
- geiša Vispusīgi izglītota, profesionāli sagatavota japāņu dziedātāja un dejotāja, kas kavē laiku viesiem, piemēram, tējnīcās, viesībās.
- peringa Vista, kas gatavojas perēšanai.
- porcellāns Vistīrākais māls, ko lieto smalku trauku pagatavošanai, un paši šie trauki; porcelāns.
- farmakopeja Visu ārstniecības līdzekļu aprakstu sakopojums ar norādījumiem par zāļu vielu izgatavošanu, uzglabāšanu un izsniegšanu.
- papīrmasas kompozīcija visu masas komponentu attiecības papīra (kartona) izgatavošanai.
- palpiens Vīšanai sagatavotas linu un kaņepāju šķipsniņas pavedienu resnumā.
- vīžinieks Vīžu izgatavotājs.
- voks Vokpannā gatavots ēdiens.
- specialtērauds Volframa, molibdena un citu līdzīgu tēraudu nocietinošu piejaukumu uzdižots tērauds - darba rīku, sevišķi urbju izgatavošanai.
- trāns Zābaku smēre ar specifisku smaku (to gatavoja no zivju un jūras dzīvnieku taukiem).
- Zakatali Zagatala - pilsēta Azerbaidžānas ziemeļrietumos.
- nirjaķ Zagt bez iepriekšējas sagatavošanās.
- izzāģēt Zāģējot izgatavot (priekšmetu).
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; zāģējot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt.
- konstrukciju zāģmateriāli zāģmateriāli ar noteiktiem, garantētiem stiprības rādītājiem nesošo (slogoto) koka konstrukciju elementu izgatavošanai.
- sagatave no koksnes zāģmateriāls ar izmēriem un kvalitāti, kas atbilst no tā izgatavojamiem izstrādājumiem un detaļām ar apstrādes un rukuma uzlaidi; koksnes sagatave.
- siena pļauja zāles pļauja siena gatavošanai.
- rokfors Zaļo pelējuma sēņu siers ar asu smaržu un garšu, šo sieru iegūst, gatavošanas procesā masai pievienojot speciālas pelējuma sēnītes "Penicillium roquefortii"; Rokforas siers.
- pūšana zāļu gatavošana pūšļojot
- bacilli Zāļu irbulīši (spieķīši), ko sagatavoja iestrādājot dažas zāles kakao taukos vai želatīna masā.
- haimalbumīns Zāļu līdzeklis, pagatavots no haimatīna, haimoglobīna, serumalbumīna, paraglobulīna un asins minerālvielām.
- cissa Zaļžagata.
- Āzijas zaļžagata zaļžagatu suga ("Cissa chinensis"); zaļā žagata.
- zasis Zass, negatavs.
- izgatavošanas zaudējumi zaudējumi, kas rodas eksportētājam, izgatavojot trešās valsts pircēja pasūtīto produktu.
- kotonmašīna Zeķu adāmā mašīna, ar kuru izgatavo taisnu audumu.
- speķis Zemādas tauku slānis (cūkai); šāda tauku slāņa šķēle, gabals; šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
- bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
- aerofotogrāfija Zemes virsmas un atmosfēras slāņu fotografēšana no lidojoša objekta (gaisakuģa, pavadoņa u. c.); izmanto topogrāfijā, ģeogrāfisko karšu un apkārtnes (apvidus) plānu izgatavošanā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, aerofotoizlūkošanā u. c. zinātniskās un tehniskās izpētes nozarēs.
- kūķi Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, ka gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala; kūčas.
- kūčas Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, kas gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala.
- kuskuss Ziemeļāfrikas izcelsmes ēdiens, gatavots no kviešu graudiem (vai granulām), sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, to pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kus-kus.
- bombo Ziemeļamerikā 19. gs. gatavots degvīns no ruma, muskata un cukura.
- ziepnieks Ziepju vārītājs, gatavotājs; ziepenieks.
- ziepenieks Ziepju vārītājs, gatavotājs; ziepnieks.
- ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
- uzsmērēt Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- uzziest Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju); arī zilums (3).
- lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls).
- Cyanopica cyana zilspārnu žagata.
- urocissa Zilžagatas.
- buru plāni zīmējumi, pēc kuriem buru šuvējs gatavo buras.
- leukografija Zīmējumu pagatavošana gaismas novilkumu, fotolitografiju u. c. negatīviem.
- leikogrāfija Zīmējumu pagatavošana gaismas novilkumu, fotolitogrāfiju u. c. negatīviem.
- tamaki Zīmols: iecienīta rīsu šķirne: īsgraudu baltie rīsi, piemēroti susi gatavošanai.
- kamerālzinātnes Zināšanas, kas nepieciešamas kamerālīpašumu pārvaldīšanai; valsts un pašvaldību ierēdņu sagatavošanas sistēma; kamerālistika.
- mežzinības Zināšanu kopums par mežsaimniecību; studiju programma, kuras mērķis ir sagatavot mežsaimniecības speciālistus.
- komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību - tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
- kartogrāfija Zinātne par kartēm, to sastādīšanas, izgatavošanas un lietošanas metodēm.
- mašīnzinātne Zinātnes nozare, kas pētī mehānismu, aparātu, mašīnu, agregātu, automātu, automātisko līniju, automātisko ražotņu un līdzīgu objektu vai elementu funkcionēšanu, veic to aprēķinus, projektēšanu, mērīšanu, izgatavošanu, izmēģināšanu un diagnostiku, kā arī veic pētījumus par ražošanas sagatavošanu un izstrādā tehnoloģiskos procesus.
- farmācija Zinātnes nozaru komplekss, kas aptver medicīnā un veterinārijā lietojamo ārstniecības līdzekļu un preparātu iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu, izsniegšanu.
- mašīnmācība Zinātnes nozaru kopums, kas pētī mašīnu projektēšanas, izgatavošanas un racionālas ekspluatācijas problēmas.
- aspirantūra zinātnieku un augstskolu mācībspēku gatavošanas forma (gk. bijušajā PSRS; Latvijā līdz 1992. g., vēlāk - doktorantūra).
- profesionālā orientācija zinātniski pamatota jauniešu sagatavošana apzinātai profesijas izvēlei.
- doktorantūra Zinātņu doktoru sagatavošanas sistēma augstskolās un valsts zinātniskajos centros.
- komandu uzvedne ziņojums, kurš norāda, ka sistēma ir gatava saņemt nākamo komandu.
- provaiders Ziņu gatavotājs (interneta portālā).
- receptūra Ziņu kopums par (piemēram, ēdiena, vielu maisījuma) sastāvu un pagatavošanu.
- uzdinīki zirga iemaukti, pagatavoti no ādas bez mutes dzelžiem.
- Kergelēnu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna virgata").
- ratindāns Zoocīdu grupas stipri indīgs pesticīds, ūdenī nešķīstošs pulveris bez smakas, saindētu ēsmu gatavošanai piejauc pie maizes, miltiem, klijām.
- biezeņzupa Zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī.
- batviņas Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- bočiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- borciņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- bučiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- baršķi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm.
- plaktene Zvagulis - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- plaktiņš Zvagulis ("Rhinanthus") - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- verdzenieks Zvejnieks (zemnieks), kas ar vergu gatavo caurumu ledū.
- revīzijas pārskats zvērināta revidenta sagatavots dokuments par valsts vai pašvaldības institūcijas finansu revīzijas rezultātiem.
- revidenta ziņojums zvērināta revidenta sagatavots dokuments, kurā ietverts: ievads; veiktā revīzijas darba apjoma apraksts un atsauce uz revīzijā ievērotajiem revīzijas standartiem; zvērināta revidenta atzinums vai atteikums sniegt atzinumu; norādījums uz visiem apstākļiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību; zvērināta revidenta viedoklis par to, vai vadības ziņojums atbilst finanšu pārskatiem, bet attiecīgos gadījumos — vai konsolidētais ziņojums atbilst konsolidētajiem finanšu pārskatiem.
- atzinums Zvērināta revidenta ziņojuma neatņemama daļa, kurā skaidri izteikts viedoklis par to, vai gada pārskatā, arī konsolidētajā gada pārskatā, ietvertie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par attiecīgā klienta finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu saskaņā ar attiecīgajiem finanšu pārskatu sagatavošanas principiem (standartiem) un atbilst normatīvajiem aktiem.
- žļedzināt Žadzināt, kliegt (kā žagata).
- žaga Žagata ("Pica pica").
- žvidzene Žagata, pļāpa.
- raibaļa žagata.
- žagaste Žagata.
- žagate Žagata.
- žaguta Žagata.
- žagatēns Žagatas mazulis.
- Žogoty Žagatas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
- žegatas Žagatas.
- izžaudēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piemēram, gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- izžāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piemēram, gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nožāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (produkts) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izžāvēt (2).
- pāržāvēt Žāvējot (parasti dūmos), pieļaut, ka (produkts) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko, piemēram, augļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus, ogas) ilgstošai uzglabāšanai.
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- piežāvēties Žāvējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; žāvējot sagatavot sev (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
- kollargors Želatīnā vai citā aizsargkolloīdā pagatavots koloīdāls sudrabs; lieto pret dažādām sēptiskām slimībām.
- kollaurīns Želatīnā vai citā aizsargkolloīdā pagatavots koloidāls zelts; lieto pret dažādām septiskām slimībām.
- želejsalāti Želejas veidā sagatavoti salāti.
- žogata Žogata.
- nīšu žogs žogs, ko gatavoja iepinot nodarinātus, bet nemizotus paegļu vai egļu (retāk cita koka) zarus starp trīs horizontāli novietotām kārtīm, kuras abos galos piestiprinātas stabiem.
- iztilāties Žūstot, balojot (kādu laiku), sasniegt vēlamo gatavības pakāpi (par šķiedraugiem).
- tiloties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem liniem); tilāties.
- tilāties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem, liniem).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gata.