izdarināt
Lietojuma biežums :
izdarināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdarinu | izdarinām | izdarināju | izdarinājām | izdarināšu | izdarināsim |
| 2. pers. | izdarini | izdarināt | izdarināji | izdarinājāt | izdarināsi | izdarināsiet, izdarināsit |
| 3. pers. | izdarina | izdarināja | izdarinās | |||
Pavēles izteiksme: izdarini (vsk. 2. pers.), izdariniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdarinot (tag.), izdarināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdarinātu
Vajadzības izteiksme: jāizdarina
1.Izgatavot.
2.Apcirst (kokam zarus).
3.apvidvārds Uzlabot, koriģēt.
4.apvidvārds Nolīst, nocirst mežu.
5.Izdarināt (alu).
6.Izkastrēt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hilda Vīka savu pieminekli šim laikam ir jau izdarinājusi.
- Kugrēna Pindacīšu izdarinājusi no filigrāniem pretstatiem — viņa maļas kā reflektors uz policijas mašīnas jumta.
- Aģentus jeb rutinētājus, kas plaši šķērdējas ar savu nabadzību un izdarina svētkus no rēgainā tukšuma.
- Šiem šķietamajiem šabloniem pārgudrā ironija tic daudz vairāk nekā pašām lietām, tā ir varen izšķērdīga savā nabadzībā un no rēgainā tukšuma izdarina sev svētkus.
- Viss te bija drūms, sanīcis, sen nelietots, dzedrs, nemājīgs; un, lai arī sievietes bija sašķinušas viņai vēlās rudens puķes no dārza un meža zāļu bagātībām - ģeorģīnes, asteres, dažas smagas, jau salnas aizkostas rozes, taču zili apgleznotā senā vāze bija ieplīsusi, mēģināta salīmēt, taču neveikli, un tagad pa sāniem uz galdauta, kas vietām jau bija nodilis līdz ataudiem, pamazām sūcās ūdens; milzīgais akmens kamīns, virs kura bija iekalts viņu ģerbonis, Asaka, protams, bija tīrīts un birstēts, taču mutes augšdaļa un dzega bija nolaistas un sodrējiem nokvēpušas, un viņa nodrebēja, iedomājoties vien, cik daudz malkas ziemā aprīs šī nepiesātināmā rīkle, kas dod tik maz siltuma; smagās mēbeles, savulaik dārgas, pārvilktas ar reljefos rakstos izdarinātu ādu, tagad bija nobružātas, svešu, sen mirušu sēžamvietu sasēdētas dobumu dobumos, vairākām konsolēm zeltījums nolupis un izblāvojis, pie sen nekustinātu mēbeļu kājām redzami neiztīrītu putekļu pleķi, spoguļi - satumsuši un apsūbējuši no vecuma, bet vienam pat iesprādzis stūris, sienas svečturu kausiņi - izļodzījušies, un sveces tajos sašķiebušās kā vecuma izmežģīti pirksti, persiešu paklāja mala apspūrusi, un viņai, no galda ceļoties, aiz tās gandrīz aizķērās kāja, un viņai šķita, ka šai namā, kas tik ilgu laiku palicis bez īstiem saimniekiem, nemitīgi atbalsojas nez kādas tālas, mirušas nopūtas un tāls,