spārnulis
spārnulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: botānikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spārnulis | spārnuļi |
| Ģen. | spārnuļa | spārnuļu |
| Dat. | spārnulim | spārnuļiem |
| Akuz. | spārnuli | spārnuļus |
| Lok. | spārnulī | spārnuļos |
Viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Auglis — spārnulis ( riekstiņš ar 3—4 cm garu, plēvjainu spārnu) ir nedaudz savīts, elipsoīds.
- Ziedi ir skarās, bet augļi ir kaulenis, spārnulis vai pogaļa.
- Auglis ir plakans spārnulis.
- Auglis - spārnulis.
- Auglis spārnulis ar šauru , plēvjainu malu , augļa seglapa dziļi šķelta