sarūķēt
sarūķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarūķēju | sarūķējam | sarūķēju | sarūķējām | sarūķēšu | sarūķēsim |
| 2. pers. | sarūķē | sarūķējat | sarūķēji | sarūķējāt | sarūķēsi | sarūķēsiet, sarūķēsit |
| 3. pers. | sarūķē | sarūķēja | sarūķēs | |||
Pavēles izteiksme: sarūķē (vsk. 2. pers.), sarūķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarūķējot (tag.), sarūķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarūķētu
Vajadzības izteiksme: jāsarūķē
Čakli strādājot, savākt, sagatavot.
Avoti: LLVV