sarullēties
sarullēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarullējos | sarullējamies | sarullējos | sarullējāmies | sarullēšos | sarullēsimies |
| 2. pers. | sarullējies | sarullējaties | sarullējies | sarullējāties | sarullēsies | sarullēsieties, sarullēsities |
| 3. pers. | sarullējas | sarullējās | sarullēsies | |||
Pavēles izteiksme: sarullējies (vsk. 2. pers.), sarullējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarullējoties (tag.), sarullēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarullētos
Vajadzības izteiksme: jāsarullējas
1.Satīties rullī; tikt sarullētam (1).
2.Tikt sarullētam (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, kādreiz glancētie tūrisma plakāti ir izbalējuši un aiz vecuma sarullējušies.
- Mēs plūcām pienenes, griezām sloksnītēs, mērcām ūdenī un priecājāmies, cik skaisti tās sarullējas varenās cirtās.
- Nevajag gaidīt, kamēr sivēnastē sarullējas, jo kāts tad kļūst ciets, šķiedrains un pārtikā vairs neder.
- Kad kalmārs apcepies un sarullējies, to noņem no pannas un sagriež kumosa lieluma gabalos, sajauc ar sparģeļiem.
- Sostens šos pārmetumus pārcieta ar sev vien zināma stoiskā miera izpratni — viņa lūpas sarullējās caurulītē, zods nostiepās, un acis meta zibeņus. “