sarumbējums
sarumbējums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sarumbējums | sarumbējumi |
| Ģen. | sarumbējuma | sarumbējumu |
| Dat. | sarumbējumam | sarumbējumiem |
| Akuz. | sarumbējumu | sarumbējumus |
| Lok. | sarumbējumā | sarumbējumos |
Vārpstveidīgi uzbriedusi rēta, kas izveidojusies kaula lūzuma vietā, kaulam sadzīstot.
Avoti: LLVV