sarullēt
sarullēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarullēju | sarullējam | sarullēju | sarullējām | sarullēšu | sarullēsim |
| 2. pers. | sarullē | sarullējat | sarullēji | sarullējāt | sarullēsi | sarullēsiet, sarullēsit |
| 3. pers. | sarullē | sarullēja | sarullēs | |||
Pavēles izteiksme: sarullē (vsk. 2. pers.), sarullējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarullējot (tag.), sarullēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarullētu
Vajadzības izteiksme: jāsarullē
1.Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
2.Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
3.apvidvārds Sasmalcināt ar veltni.
4.apvidvārds Izgludināt ar veltni.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mīklu no vienas malas sarullē, kārtīgi aizspiež malas un galus.
- Sarullēju, ietinu pārtikas plēvē, ieliku ledusskapī uz pāris stundām.
- Sarullētu kartonu vari izmantot arī siksniņkurpēm, lai tās saglabātu formu.
- Pēcpusdienā lapas saspaida, sarullē un ievieto māla podā ar vāku.
- Arī tās veidoja pašu audumu pastiepjot, sarullējot un sasienot mezglos.