Paplašinātā meklēšana

Meklējam Sp.

Atrasts vārdos (200):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (5698):

spaiseris _Just5 Spacer_, _Just5 2 Spacer_ vai _Spacers2s_ telefons.
Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
germinācija (Sporas, sēklas) dīgšana.
mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals.
Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
spieķieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji.
spīkānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji.
Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski.
garrote Agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi.
rančerosi Agrāko Spānijas koloniju zemkopji Amerikā, krietni jātnieki un mednieki.
spridzēnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Spridzēni" iedzīvotāji.
Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
Lakoruņa Akoruņa, pilsēta Spānijā.
Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem.
Araba Alava - province Spānijā, Basku Zemes rietumos.
Alsasva Alčasu - pilsēta Spānijā, Navarras autonomā apgabala rietumos, tās nosaukums spāņu valodā (_Alsasua_).
Artas alas alu sistēma Spānijā (_Artá, Coves d’_), Baleāru salu Maļorkas salas austrumos
azulēchi Alvētas glūdas plātnes, ko Spānijas mauri 13. gs. sāka lietot klonu un sienu izgreznošanai.
Alhesirasas līcis Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - ~10km.; Gibraltāras līcis.
sprekēlija Amariļļu dzimtas ģints ("Sprekelia").
spārēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji.
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
andalūzietis Andalūzijas - Spānijas dienvidrietumu vēsturiskā novada iedzīvotājs.
Bētikas Kordiljera Andalūzijas kalni Spānijā.
Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space").
Atarfe aodzīvota vieta Spānijā (_Atarfe_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai.
Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
Ogresgals Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs.
Holispringsa Apdzīvota vieta ASV ("Holly Springs"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Silverspringsa Apdzīvota vieta ASV ("Silver Spring"), Mērilendas štatā, 71400 iedzīvotāju (2010. g.).
Spensera Apdzīvota vieta ASV ("Spenser"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Spensera Apdzīvota vieta ASV ("Spenser"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Springhila Apdzīvota vieta ASV ("Spring Hill"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Springveli Apdzīvota vieta ASV ("Spring Valley"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
Grentauna pie Spejas apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes kreisajā krastā, pie Evimoras - Kītas ceļa
Evimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes rietumu krastā
Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos
Ajora apdzīvota vieta Spānijā (_Ayora_), Valensijas autonomajā apgabalā
Alagona apdzīvota vieta Spānijā (_Alagón_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē
Alajora apdzīvota vieta Spānijā (_Alaior_), Baleāru salu Menorkas salā
Alvoksa apdzīvota vieta Spānijā (_Albox_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē
Alvurkerke apdzīvota vieta Spānijā (_Alburquerque_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces ziemeļrietumu daļā
Alama de Granada apdzīvota vieta Spānijā (_Alhama de Granada_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
Almaseļesa apdzīvota vieta Spānijā (_Almacelles_), Katalonijas autonomā apgabala rietumu pierobežā
Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos
Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē
Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē
Almudevara apdzīvota vieta Spānijā (_Almudévar_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces rietumu daļā
Alora apdzīvota vieta Spānijā (_Álora_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidu daļā
Arkabeļa apdzīvota vieta Spānijā (_Arcabell_), Katalonijas autonomā apgabala Ļeidas provinces ziemeļos, pie Andoras dienvidu robežas
Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
Arta apdzīvota vieta Spānijā (_Artá_), Baleāru salās, Maļorkas salas austrumos
Truhiljo Apdzīvota vieta Spānijā ("Trujillo"), Estremaduras autonomajā apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Almerimara apdzīvota vieta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumu daļā, Alvoranas jūras piekrastē
Argamasilja de Alba apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
Argamasilja de Kalatrava apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
Balasote apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Alvasetes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos.
Spoķiks aplikācija _Spotify_
Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā.
Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā.
illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
banderilja Ar lentēm izgreznots šķēps; lieto vēršu cīņās Spānijā.
garote Ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
mozarabi Arābu nosaukums kristīgiem, kurus viņi Spānijā uzvarēja un kuri dzīvoja starp viņiem un zem viņu valdības.
Alhambra Arābu valdnieku pils ansamblis Spānijas austrumos, Granadā: celts vēlajā mauru stilā 13.-14. gs.
plataresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā ar vijīgu, plastisku, filigrānu ornamentiku.
plateresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā, raksturīga vijīga, plastiska, filigrāna ornamentika.
internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko
lāpstenīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Spathularia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas.
NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (angļu "National Aeronautics and Space Administration").
Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats.
Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība.
Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data")
Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums
Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m
Spuldzenieku purvs atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, dienvidu daļā dzērvenāju liegums; Spuļģu purvs
Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. _Cordillera Iberica_), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m
Alanhes ūdenskrātuve atrodas Spānijā (_Alange, Embalse de_), Estremaduras autonomajā apgabalā, izveidota uz Matačelas upes
Teides nacionālais parks atrodas Spānijā, Kanāriju Salās, izveidots 1954. g., platība - 190 km^2^
Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats
Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine
sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm)
spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus
eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
sjerra Augsta, asi izrobota kalnu grēda Spānijā un valstīs, kur lieto spāņu valodu.
arhakets Augstākā amatpersona Senajā Spartā, amats bija mantojams, tomēr to salīdzinoši viegli varēja atstādināt; vienlaicīgi valdīja divi arhaketi.
Almansora kalns augstākā virsotne (2592 m) Centrālajā Kordiljerā, Gredosa grēdā, Spānijas vidienē
Mulasens Augstākā virsotne (3479 m) Pireneju pussalā, Sjerranevadas grēdā, Spānijā, ziemeļu nogāzē neliels šļūdonis.
grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
speleogrifaceja Augstāko vēžu kārtas ("Spelaeogriphacea") vienīgā suga, bezkrāsains, bezacains primitīvs vēžveidīgais (ķermeņa garums - 7,5 mm), ekstremitātes veidotas kā ejkājas.
gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola.
aunene Aunu beka, ēdama sēne ("Sparossia crispa").
Dienvidaustrālija Austrālijas štats starp 129 un 141 austrumu garuma grādu, Lielā Austrālijas, Spensera un Sentvinsenta līča piekrastē, platība - 984400 kvadrātkilometru.
Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.).
Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.).
Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.)
Kastīlija-Lamanča Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Toledo, platība - 79463 kvadrātkilometri, 2044000 iedzīvotāju (2009.).
Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.)
Madrides apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, platība — 8030 kvadrātkilometru, 6303000 iedzīvotāju (2009. g.)
Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.)
spilvieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Spilve" iedzīvotāji.
spuņņciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Spuņņciems" iedzīvotāji.
campylobacter Baktēriju dzimtas "Spirillaceae" ģints.
sālszāle Balandu dzimtas apakšdzimta ("Spirolobeae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
Sprūdzinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sprodzenieki" nosaukuma variants.
spirdzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spirgi" iedzīvotāji.
Spirģis Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spriģi" nosaukuma variants.
sprodzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" iedzīvotāji.
Sprūgas Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" nosaukuma variants.
lodmete Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sphaerobolales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja
Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
pikareskais romāns blēžu romāns (radās 16. gs. Spānijā; ietekmēja arī citu tautu literatūru)
Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera.
ķilata Brētliņa ("Spratus spratus", senāk "Clupea sprattus"); konservēta brētliņa.
neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības.
kavaljero Bruņinieks, muižnieks (Spānijā).
sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds.
pipa Caurules veida trauks Spānijā un Portugālē, kā vīna mērs ap 500 l liels.
spartaknieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Spartaks" iedzīvotāji.
sprukstieši Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sprukti" iedzīvotāji.
Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts.
Denija Denja - pilsēta Spānijā.
Arjēža departaments Francijā (_Ariège_), Dienvidu-Pireneju reģionā, pie Spānijas un Andoras robežas
uzspīle detaļu savienojuma veida raksturojums. Spīļsavienojumā urbuma diametrs ir mazāks par tajā iespīlētās ass diametru, un šī starpība nosaka uzspīli. Detaļu spīļsavienojumu ar uzspīli veido, detaļas sapresējot
baski Dienvideiropas tauta, dzīvo pie Biskajas līča Francijā, Basku zemē un Navarrā Spānijā.
sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
sprikstelnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Spriksteles" iedzīvotāji.
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
ESA Eiropas kosmosa aģentūra ("European Space Agency").
ESRO Eiropas kosmosa izpētes organizācija (angļu "European Space Research Organization"), darbojās 1964-75, ESA priekštece.
SNK Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja.
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development").
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā.
Elče Elča - pilsēta Spānijā ("Elche").
Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.).
Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m)
Sprogu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Balvu novada Vīksnas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 55,9 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,8 m, lielākais dziļums — 7,4 m, sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — 5 %; Sproģu ezers
Spīganas ezers ezers Aiviekstes pagastā, platība — 6,4 ha, dziļums — līdz 1,4 m; Spiganes ezers; Spīganu ezers
Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers
Zupānu ezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 3,3 ha; Spārviņu ezers; Zupas ezers
Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā)
Asaru ezers ezers Gulbenes pilsētā, Spārītes parkā
Spārnu ezers ezers Īles pagastā, 92,2 m vjl., platība — 14 ha, garums — 600 m, lielākais platums — 500 m, lielākais dziļums — 4,5 m, sala (0,04 ha); Spārņu ezers; Spārnes ezrs
Leimaņu ezers ezers Kaives pagastā, platība — 19,3 ha; Leimanis; Spilvenu ezrs; Spilvēnu ezers
Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers
Sporņa ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 25,8 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Spārna ezers; Sporna ezers; Strīdus ezers
Mazais Sprestišku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 3 ha; Sprestiškas ezers
Sprestišķu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,4 ha; Lielais Sprestišku ezers; Sprestiškas ezers
Špogu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha, dziļums - līdz - 4,1 m; Spodas ezers; Spogu ezers; Špaga ezers; Špagas ezers
Špieļu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 18,8 ha, dziļums — līdz 2,9 m; Spēļu ezers; Špeļu ezers; Špēļu ezers
Spuldzeņu ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 4,7 ha, dziļums - līdz 2,7 m; Spuldziņu ezers
Spicieris Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris.
Gauratas ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Dobeles novada Dobeles pagastā, 43,4 m vjl., platība — 13,8 ha, garums — 760 m, lielākais platums — 250 m, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 15,5 m; Gaurata ezers; Griežezers
Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers
Bratišku ezers ezers Upmalas pagastā, pie Vārkavas pagasta robežas, platība — 3,4 ha, cauri tek Ūdzeņa1; Braciška ezers; Spuļu ezers; Spūļu ezers
Vepru ezers ezers Upmalas pagastā, platība - 3,9 ha; Spūļu ezers
Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers
Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
šaurlapu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium angustifolium"), Latvijā aizsargājama
vienkāršā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium emersum syn. Sparganium simplex")
lielā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium erectum")
kamolainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium glomeratum"), Latvijā aizsargājama
zālainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium gramineum syn. Sparganium friesii"), Latvijā aizsargājama
sīkaugļu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium microcarpum")
mazā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium minimum")
almohadi Fanātiski noskaņotas musulmaņu ciltis Ziemeļāfrikā, kas 12. gs. iebruka Spānijā pēc kristiešu mēģinājuma atkarot Spāniju no musulmaņiem.
falanga fašistiska partija Spānijā (1933.-1977. g.)
Elferola Ferola - pilsēta Spānijā.
Flindersa Flindrsa grēda - kalni Dienvidaustrālijā ("Flinders Range"), uz ziemeļaustrumiem no Spensera līča, garums - \~400 km, augstums - līdz 1189 m
Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
frankists Franko vadītās fašistiskās kustības piekritējs, dalībnieks (Spānijā).
Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags
Tarifas rags galējais Eiropas dienvidu punkts, atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Marroki rags
Gaļega Galjego - upe Spānijā.
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte.
egļi Gauri ("Spergula").
eglis Gaurs ("Spergula").
tīruma gauris gauru suga ("Spergula arvensis")
pavasara gauris gauru suga ("Spergula morisonii"), kas literatūrā minēta 19. gs. beigās
pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas.
spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām.
spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai.
Polideiks Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Kastoru pazīstami kā Dioskūri.
Kastors Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Polideiku pazīstami kā Dioskūri.
Eiridike grieķu mitoloģijā - Lakedaimona un Spartas meita, Agrosas valdnieka Akrisija sieva, Danajas māte
Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks.
Sperhejs Grieķu mitoloģijā - Okeāna un Tētijas dēls, Sperhejas upes dievs Tesālijā.
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras.
Hiakints Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Amikla dēls, dieva Apollona mīlulis, kuru Apollons diska mešanas sacīkstēs nejauši nosita ar disku.
Hermione Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Menelāja un Helenas meita.
Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte.
Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu.
Menelājs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Atreja dēls, Agamemnona brālis un Helenas pirmais vīrs.
Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs.
Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība
Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai
Driops grieķu mitoloģijā - upes dieva Sperheja dēls, driopu cilts valdnieks un eponīms, Driopes tēvs
Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā
spicenes Grupa "Spice Girls"; šīs grupas locekles.
basku valoda ģenealoģiski izolēta valoda, oficiālā valoda Basku zemē, Spānijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm.
HST Habla kosmiskais teleskops ("Hubble Space Telescope").
āmurzivs Haizivju kārtas dzimta ("Sphymidae").
sfenodons hatērija ("Sphenodon punctatus")
kazbārde Himēnijsēņu klases dzimta ("Sparassidaceae"), 2 ģintis, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
spinozisms Holandiešu filozofa B. Spinozas (1632-1677) filozofijas mācība.
kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.).
spāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, ofic. valoda Spānijā un vairākās Latīņamerikas valstīs
katalāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda (līdzās spāņu valodai) Katalonijā un dažos citos Spānijas autonomajos apgabalos, kā arī (līdzās spāņu un franču valodai) Andorā
perioiki Iedzīvotāju kārta senajā Spartā, kam nebij pilsoņu tiesību, bet kas tomēr bij brīvi ļaudis un varēja iegūt arī zemes īpašumus.
Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā
novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli. Izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai. Dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai. Spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus
Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m
autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
interbrigāde Internacionāla brigāde - brīvprātīgo kaujas vienība, kas Spānijas pilsoņu karā (1936-38) cīnījās republikāņu pusē.
tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas
Spandarmata irāņu mitoloģijā - apstrādātas zemes dieviete, dzīvības devēja, reliģiskās tikumības personifikācija, viena no Ameša Spentas dievībām; Spenta Armaiti
Vohu Mana irāņu mitoloģijā - pēc augstākā dieva Ahuramazdas nākamais no septiņām Ameša Spentas dievībām, kas personificē taisnīgo domu
Haurvatāts Irāņu mitoloģijā - viena no Ameša Spentas dievībām, kuras radījis augstākais dievs Ahuramazda.
Spenta Armaiti irāņu mitoloģijā - viena no Armeša Spentas dievībām, gars - zemes aizgādne un uzticības - dievticības personifikācija, reliģiskās tikumības iemiesojums
almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.).
tramontāna Itālijā un Spānijā ziemeļu vējš.
ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network").
skrejveltnis izmēģināšanas iekārtas daļa - veltnis, kas stendā imitē ceļu vai piedzen riteņus. Spēkratus stendā nostiprina ar riteņiem uz skrejveltņa, kura diametrs parasti pārsniedz spēkratu riteņu diametru. Riteņi griež skrejveltni (ceļa imitācijas režīmā), vai skrejveltnis griež riteņus. Parasti lieto vienu skrejveltni uz vienas ass riteņiem
spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta
specifikācija EMS izvērstās atmiņas specifikācija (angļu "Expanded Memory Specification (EMS)")
EMS izvērstās atmiņas specifikācija (angļu "Expanded Memory Specification")
spēlēnieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" iedzīvotāji.
Spālāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" nosaukums vietējā izloksnē.
Purmalspāģi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Spāģi" bijušais nosaukums.
spurģenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Spurģi" iedzīvotāji.
spīdolieši Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni.
Sponde Jupitera pavadonis ("Sponde"), vidējais attālums no planētas - 23487000 km, izmēri - 2 km
flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem.
bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri.
Biskajas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, starp Franciju un Spāniju, platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 1715 m, lielākais - 5120 m
Arousas līcis jūras līcis Spānijā (_Arousa, Ria de_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provinces rietumu piekrastē
Alkudijas līcis jūras līcis Spānijā (_d’Alcúdia, Badia_), Vidusjūras Maļorkas salas ziemeļaustrumu daļā
Almerijas līcis jūras līcis Spānijas dienvidos (_Almeria, Golfo de_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Alvoranas jūras ziemeļaustrumos
zeltainā jūraskarūsa jūraskarūsu suga ("Sparus aurata"); dorada
Gasterosteus spinachia jūrasstagara "Spinachia spinachia" nosaukuma sinonīms
jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem
Spergularia salina jūrmalas pagaura "Spergularia marina" nosaukuma sinonīms
banderiljero Kājnieks, kas, bruņojies ar banderilju, piedalās vēršu cīņās Spānijā.
spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi.
Kalna Kalna Spridzēnu dzirnavezers - atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha
Baltazana kalna virsotne Spānijā, Katalonijas autonomā apgabala Taragonas provincē, augstums - 1201 m
Baigura kalna virsotne Spānijā, Navarras autonomajā apgabalā, Pireneju dienvidrietumos, augstums - 1477 m
Alegeini kalni Apalaču plato rietumu malā (_Allegheny Mountains_), ASV, augstākā virsotne - Sprūsnoba kalns - 1481 m
Flindersa grēda kalni Dienvidaustrālijā ("Flinders Range"), uz ziemeļaustrumiem no Spensera līča, garums — \~400 km, augstums — līdz 1189 m
Sjerramorena Kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m
Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m)
Aickori kalns Spānijā (_Aitzkorri_), Basku Zemē, augstums 1544 m
Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu
Kantabrijas kalni kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (_Cordillera Cantabrica_), gar Biskajas līci, Spānijā, garums — ~500 km, augstākā virsotne — 2648 m
Kantabrijas Kordiljera kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Cordillera Cantabrica”), pie Biskajas līča, Spānijā, garums — 400 km, augstākā virsotne — 2648 m
Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass)
Špesarts Kalnu grēda Vācijā ("Spessart"), Mainas labajā krastā, garums - \~50 km, augstums - līdz 585 m, skujkoku un dižskābaržu meži.
Mauntlofti grēdas kalnu grēdas Dienvidaustrālijā, uz austrumiem no Spensera un Sentvinsenta līča, garums dienvidu-ziemeļu virzienā - >3000 km, augstums ziemeļu daļā - līdz 934 m (Braiana kalns), dienvidu daļā - eikaliptu meži un savanna
Centrālā Kordiljera kalnu grēdu sistēma Spānijā un Portugālē (sp. val. "Cordillera Central"), Mesetas plakankalnes vidienē, garums - \~400 km, augstākā virsotne - 2592 m
kordiljeras Kalnu grēdu virknes Spānijā un Latīņamerikā.
Maladeta Kalnu masīvs Centrālajos Pirenejos ("Maladeta"), Spānijā, augstums - līdz 3404 m (Aneto smaile).
Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām
Pireneji kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. _Pirineos_, fr. val. _Pyrenees_), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m
Aneto kalnu virsotne Pirenejos (_Aneto, Pico_), uz Spānijas un Francijas robežas, augstums - 3404 m
Anjē kalnu virsotne Pirenejos (_Anie, Pic d’_ / _Auñamendi_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 2504 m
Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m
korehidors karaļa ierēdnis feodālajā Spānijā (13. gs. - 1835. g.) un tās kolonijās; pilsētās un provincēs tam bija administratora un tiesneša funkcijas
ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās
algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai
gvards Karavīrs Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums.
venta Karbonāru organizācija un pulcēšanās vieta Francijā un Spānijā.
solano Karsts vējš Spānijā.
estamento Kārtu saeima, tautas vietniecība Spānijā un Portugālē.
Kasteļona de la Plana Kasteljona de la Plana, pilsēta Spānijā.
Plana Kasteļo de la Plana - pilsēta Spānijā, Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2006. g.); Kasteljona de la Plana.
krokainā kazbārde kazbāržu ģints sēņu suga ("Sparassis crispa")
Splendids kinoteātris Rīgā _Splendid Palace_
karlisti Klerikālmonarhiskas politiskās kustības pārstāvji Spānijā 19. gs.
Kliģu Kliģu ezers - atrodas Spārenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 56,5 m vjl., platība - 21,8 ha, garums - 590 m, platums - 450 m, vidējais dziļums līdz dūņām - 5,7 m, lielākais dziļums - 15,1 m, eitrofs, aizaugums - neliels (5-15%).
sprīdīši Kocēnu novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sprīdīši" iedzīvotāji.
Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.).
CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora").
alkalds Kopienas vecākais, tiesnesis - Spānijā un Latīņamerikas zemēs.
Ērvinga rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā, Spratlija (Nanšas / Čionšas / Kalanjana) salās, Filipīnu teritorija
COSPAR Kosmiskās pētniecības komiteja (angļu "Committee on Space Research"), starptautiska zinātniska organizācija, dibināta 1958. g., ietilpst UNESCO starptautisko zinātnisko savienību padomē.
Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums).
Sprūgi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūģi" nosaukums latgaliski.
Kaļvusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūģi" otrs nosaukums.
Spaļvi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalvi" nosaukuma variants.
spalvieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalvi" vai "Spalvji" iedzīvotāji.
Spaļviški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalviški" nosaukuma variants.
Spuņģēni Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Spunģēni" nosaukuma variants.
spuņģēnieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Spuņģēni" iedzīvotāji.
puvummuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sphaeroceridae"), ķermeņa garums - 1-3 mm, sastopamas zem nobirušām lapām, grauzēju alās, dažādās ligzdās, atkritumos, mēslos.
racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
spēlenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Spēles" iedzīvotāji.
spēlnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Spēles" iedzīvotāji.
Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m)
Mils Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotājs, kura tēvocis, ieraudzījis Īriju no augsta torņa Spānijā, ieradies Īrijā, kur to nogalinājuši danieši.
Hellera ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum helleranium syn. Sphenolobus helleranus"), Latvijā aizsargājama
mazā ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum minutum syn. Sphenolobus minutus"), Latvijā aizsargājama
hatērija ķīļzobjveidīgo kārtas suga ("Sphenodon punctatus"), kas saglabājusies no mezozoja triasa perioda; ķirzakai līdzīgs, līdz 75 cm garš rāpulis; sastopama salās uz austrumiem no Jaunzēlandes; sfenodons
Vieglgrāvis Ķipstvalks, Spāres upes pieteka.
Sama de Langreja Langreo, pilsēta Spānijā.
vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus
kūdras sūnas lapu sūnu apakšklase (_Sphagnidae_); daudzgadīgi augi, kas veido blīvas audzes, atmirstot veido kūdru un veicina teritoriju pārpurvošanos
sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām.
mēslsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Splachnaceae"), viengadīgi vai pārziemojoši vienmājas vai divmāju augi, veido blīvas, līdz 8 cm augstas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
Laspalmasa Laspalmasa de Grankanārija, pilsēta Spānijā, Kanāriju Salās.
Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
LSBA Latvijas Spēļu biznesa asociācija.
LSDF Latvijas Sporta deju federācija.
LSFP Latvijas Sporta federāciju padome.
LSP Latvijas Sporta pārvalde.
LSPA Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija.
plaza laukums vai tirguslaukums (gk. Spānijas pilsētās)
malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju.
lēgitimisti Leģitimisma teorijas aizstāvji; Francijā Burbonu dinastijas, Spānijā Donkarlosa atbalstītāji.
Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa.
govju spongiformā encefalopātija lēnas gaitas infekcijas slimība, kam raksturīgas centrālās nervu sistēmas patoloģiskas pārmaiņas (angļu "Bovine Spongiform Encephalopathy"; BSE); govju trakuma slimība
moderādosi Liberāli konservatīva partija Spānijā 1820. gadā.
Valensijas līcis līcis Vidusjūras rietumu daļā ("Golfo de Valencia"), Spānijas austrumu piekrastē, dziļums — līdz 500 m, plūdmaiņas neregulāras, līdz 0,1 m
Astūrijas lidosta lidosta Spānijas ziemeļos (_Asturias_), Astūrijas autonomajā apgabalā, Biskajas līča piekrastē
Šprēvalde Līdzenums Vācijas austrumos ("Spreewald"), Šprē vidusteces labajā krastā, lejpus Kotbusas, sandri ar pārpurvotām ieplakām, daudz upju, ezeri, meži.
neuzvaramā armāda liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi
govju trakuma slimība liellopu spongiformā encefalopātija, ļoti bīstama liellopu slimība; arī BSE jeb "Bovine Spongiform Encephalopathy"
sprodzēnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" iedzīvotāji.
kortesi Likumdevēja sapulce, parlaments (Spānijā, arī Portugālē līdz 1911. gadam).
spricieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Spriči" iedzīvotāji.
konseptisms Literatūras stils 17. gs. Spānijā, kurā izpaudās renesanses mākslas "aristrokratizācija", galvenā uzmanība tika pievērsta literāro darbu formai (sarežģītas metaforas, negaidīti salīdzinājumi, vārdu spēle u. c.).
Sprūdži Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski.
Sprūgi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski.
Sprūdi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukuma variants.
Spryudi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukums latgaliski.
sprodzieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" iedzīvotāji.
Spēles Ķeiri Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas “Spēlesķeiri” nosaukuma variants.
zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama.
Logroņa Logronjo, pilsēta Spānijā.
spirohetas Lokanas spirālveidīgas vienšūnas baktērijas, pieder pie rindas "Spirochaetales" dzimtām "Spirochaetaceae" un "Leptospiraceae".
Ospitaleta Lospitaleta de Ļobregata - pilsēta Spānijā.
klērs Lozējot iegūtā daļa Senajā Grieķijā, sevišķi zemes gabals (īpaši izplatīta šāda sistēma bija Spartā).
Špeneri Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Speneri" nosaukuma variants.
sprīzdānieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sprīzdāni" iedzīvotāji.
matorāls Makvisa vietējais nosaukums Spānijā.
Manresa Manresa, pilsēta Spānijā.
marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
Kļavas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
Spuņņciems Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
Marbelja Marvelja, pilsēta Spānijā ("Marbella").
kvintāls masas mērvienība vairākās Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīs, Francijā, Spānijā, Portugālē (svārstās starp 45 un 69 kg); īsais centners
Matara Mataro, pilsēta Spānijā, Katalonijā.
mondejari Mauri Spānijā, kas pēc Granadas krišanas nāca zem kristīgo valdības.
golilja Maza, apaļa, iestīvināta apkakle vīriešu apģērbā 17. gs. Spānijā.
Honighof Medus muiža, kuras teritorijā, tagadējā Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies apdzīvotā vieta "Spuņciems".
Meliljas autonomā pilsēta Melilja, Spānijas anklāvs Āfrikā ("Ciudad Autonoma de Melilla”).
Meliļa Melilja, Spānijas autonoma pilsēta Vidusjūras Āfrikas piekrastē.
Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.).
Melurga Mellurga, Spaļupes pieteka.
Melurgupīte Mellurga, Spaļupes pieteka.
pūslīšu mēslsūna mēslsūnu suga ("Splachnum ampullaceum")
Pensilvānijas mēslsūna mēslsūnu suga ("Splachnum pensylvanicum")
sarkanā mēslsūna mēslsūnu suga ("Splachnum rubrum")
šaurpūslīšu mēslsūna mēslsūnu suga ("Splachnum sphaericum")
serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās.
gēzi Muižnieku savienības locekļi, kas Nīderlandes revolūcijas (16. gs.) sākumā bija opozīcijā pret Spānijas valdību; vēlāk tautas partizāni.
Umajādi Musulmaņu halīfu dinastija (661.-750. g.), kuru iedibināja Omeiju ģimene no Mekas, tās 11 halīfu valdīšanas laikā islāms izplatījās līdz Spānijai un Indijai.
sarsuela Muzikāli skatuviska darba nacionālais paveids Spānijā, tuvs operetes žanram, radies 17. gs. sākumā.
makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe.
Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā
renasimjento Nacionālās atdzimšanas kustība Spānijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
stegļi Nagleņziežu ģints ("Spergula") ar svabadām (nesaaugušām) kauslapiņām, diegveidīgām lapām - pa vairākām kopā mieturī, baltiem ziediem.
peseta Naudas vienība Spānijā no 18. līdz 20. gs., attiecīgā naudas zīme, monēta.
rokregulēšana neautomātiska regulēšana ar rokām. Spēkratu mezglu rokregulēšanu iedala iestatīšanas regulēšanā, ar kuru sākotnēji panāk vēlamos darbības parametrus, un pieregulēšanā, precizējot vai atjaunojot šos parametrus
Alvorana Neliela sala Alvoranas jūras centrālajā daļā, pieder Spānijai.
Tagomaga Neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
Mažupīte Neliela upe Abula baseinā, Spindupes kreisā pieteka, garums - \~4 km
Spriņģupīte Neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis.
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
gauri Neļķu dzimtas ģints ("Spergula"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles), \~5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pagaurs Neļķu dzimtas ģints ("Spergularia"), lakstaugs, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
kazulis Neļķu dzimtas viengadīgs lakstaugs ("Spergula arvensis") ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles); gauri.
sferopsīds Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Sphaeropsidaceae"), saprofīti un parazīti - augu slimību izraisītāji, \~500 ģinšu, 5200 sugu, Latvijā konstatēts 60 ģinšu, 700 sugu.
blastomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Blastomycetes"), kurai pieder t. s. asporogēnie raugi, kas iedalās 2 rindās - "Cryptococcales" un "Sporobolomycetales".
sporobolomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma rinda ("Sporobolomycetales").
perieki Nepilntiesīgie pilsoņi Spartā, seno ahaju pēcteči, kurus iekarotāji bija atspieduši valsts nomalēs.
sproģēnieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" iedzīvotāji.
sikaņi No Spānijas ieceļojusi iberiska Itālijas sentauta, kas no Itālijas rietumu piekrastes pārcēlusies un apmetusies Sicīlijā.
alkazars Nocietināta pils Spānijā; lielākā daļa šādu piļu celta mauru stilā.
alkabala Nodeva (galvenokārt tirdzniecības) Spānijā (12. gs.-1845) un tās kolonijās, 5-14% no preces vērtības.
Visuma izplešanās novērojamais attāluma pieaugums starp galaktiku grupām vai kopām, kura iespējamais cēlonis ir Lielais Sprādziens
spriestinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Sprēstiņi" (arī "Spriestiņi") iedzīvotāji.
sprēstinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Sprēstiņi" iedzīvotāji.
Formentera Otrā lielākā sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
Orense Ourense, pilsēta Spānijā.
Ovjeda Ovjedo, pilsēta Spānijā.
spartakieši Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Spartaks" iedzīvotāji.
Krustpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Spunģēnos, robežojas ar Variešu, Kūku un Sēlpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Jēkabpils pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreuzburg, krieviski — Kreicburgskaja
Griškānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sprūžovā, robežojas ar Verēmu, Lendžu, Stoļerovas, Čornajas un Ozolaines pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu un Ludzas novadu
jūrmalas pagaurs pagauru suga ("Spergularia marina syn. Spergularia salina")
rožainais pagaurs pagauru suga ("Spergularia rubra")
specifikācija XMS paplašinātās atmiņas specifikācija (angļu "eXtended Memory Specification (XMS)")
XMS Paplašinātās atmiņas specifikācija (angļu "eXtended Memory Specification").
vigriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea filipendula").
vidgriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria").
vīdrieksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria").
vigristgaila Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria").
zalktenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum", senāk "Spiraea ulmaria").
Andora parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (katalāņu un angļu val. _Andorra_ arī _Principat d'Andora_), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju
gerilja Partizānu karš Spānijā un Latīņamerikas zemēs; ievērojamākā bija spāņu gerilja (1808.-1814. g.).
herontokrātija Pārvaldes princips, kad vara pieder vecākajiem kopienas pārstāvjiem, kas bija plaši izplatīts pirmatnējā sabiedrībā un valstu veidošanās laikā; šaurākā nozīmē ar to saprotvalsts pārvaldi Senajā Spartā u. c. Senās Grieķijas polisās; gerontokrātija.
prado Pastaigu vieta Spānijā; birze, pļava, dārzs.
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Pažupe Pāze, Sprincupes pieteka.
tehniskā stāvokļa pārbaude periodiski izpildāmu pārbaudes operāciju kopums, ko veic, lai izzinātu spēkratu vai citu mašīnu un to sistēmu faktisko tehnisko stāvokli. Spēkratu tehniskā stāvokļa pārbaudi regulāri, piemēram, pirms ikdienas darba uzsākšanas, izdara vadītājs vai cita kompetenta persona, lai vajadzības gadījumā veiktu iespējamos preventīvos pasākumus tehniskās kārtības uzturēšanai
kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā, kas kopš mazotnes tika pieradināti pie pieticīga dzīvesveida un izturības.
fiditijas Pilntiesīgu pilsoņu kopējas maltītes Spartā, senajā Grieķijā.
Albalate del Arsobispo pilsāta Spānijā (_Albalate del Arzobispo_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces ziemeļu daļā
Altamontspringsa pilsēta ASV (_Altamonte Springs_), Floridas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bigspringa Pilsēta ASV ("Big Spring"), Teksasas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
Bonitaspringsa Pilsēta ASV ("Bonita Springs"), Floridas štatā, 49300 iedzīvotāju (2014. g.).
Keispringa Pilsēta ASV ("Cave Spring"), Virdžīnijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.).
Kolorādospringsa Pilsēta ASV ("Colorado Springs"), Kolorādo štatā, Klinšu kalnu Frontālās grēdas piekājā 1830 m vjl., 445800 iedzīvotāju (2014. g.).
Koralspringsa Pilsēta ASV ("Coral Springs"), Floridas štatā, 128000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ekselsjorspringsa Pilsēta ASV ("Excelsior Springs"), Misūri štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
Holispringsa Pilsēta ASV ("Holly Springs"), Džordžijas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Holispringsa Pilsēta ASV ("Holly Springs"), Ziemeļkarolīnas štatā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
Homosaspringsa Pilsēta ASV ("Homosassa Springs"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.).
Hotspringsvilidža Pilsēta ASV ("Hot Springs Village"), Ārkanzasas štatā, 12800 iedzīvotāju (2010. g.).
Hotspringsa Pilsēta ASV ("Hot Springs"), Ārkanzasas štatā, Vošitas kalnu piekājē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.), balneoloģiskais kūrorts (47 karstie minerālūdeņu avoti).
Pālmspringsa Pilsēta ASV ("Palm Springs"), Floridas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pālmspringsa Pilsēta ASV ("Palm Springs"), Kalifornijas štatā, 46800 iedzīvotāju (2014. g.).
Rokspringsa Pilsēta ASV ("Rock Springs"), Vaiomingas štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sendispringsa Pilsēta ASV ("Sandy Springs"), Džordžijas štatā, 101900 iedzīvotāju (2014. g.).
Saratogspringsa Pilsēta ASV ("Saratoga Springs"), Jūtas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
Saratogspringsa Pilsēta ASV ("Saratoga Springs"), Ņujorkas štatā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sailomspringsa Pilsēta ASV ("Siloam Springs"), Ārkanzasas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Spanišforka Pilsēta ASV ("Spanish Fork"), Jūtas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
Spanišspringsa Pilsēta ASV ("Spanish Springs"), Nevadas štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.).
Spārksa Pilsēta ASV ("Sparks"), Nevadas štatā, 94700 iedzīvotāju (2010. g.).
Spārtanbērga Pilsēta ASV ("Spartanburg"), Dienvidkarolīnas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
Spīrfiša Pilsēta ASV ("Spearfish"), Dienviddakotas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
Spensera Pilsēta ASV ("Spenser"), Aiovas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Spokena Pilsēta ASV ("Spokane"), Vašingtonas štatā, 212000 iedzīvotāju (2014. g.).
Springkrīka Pilsēta ASV ("Spring Creek"), Nevadas štatā, 12400 iedzīvotāju (2010. g.).
Springhila Pilsēta ASV ("Spring Hill"), Floridas štatā, 98600 iedzīvotāju (2010. g.).
Springhila Pilsēta ASV ("Spring Hill"), Tenesī štatā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
Springveli Pilsēta ASV ("Spring Valley"), Kalifornijas štatā, Sandjego piepilsēta, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
Springveli Pilsēta ASV ("Spring Valley"), Nevadas štatā, 178400 iedzīvotāju (2010. g.).
Springveli Pilsēta ASV ("Spring Valley"), Ņujorkas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
Springdeila Pilsēta ASV ("Springdale"), Ārkanzasas štatā, 76500 iedzīvotāju (2014. g.).
Springdeila Pilsēta ASV ("Springdale"), Ņūdžersijas štatā, 14500 iedzīvotāju (2010. g.).
Springdeila Pilsēta ASV ("Springdale"), Ohaio štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Ilinoisas štata administratīvais centrs, 116800 iedzīvotāju (2014. g.).
Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Masačūsetsas štatā, 154000 iedzīvotāju (2014. g.).
Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Misūri štatā, 165400 iedzīvotāji (2014. g.).
Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Ohaio štatā, 60000 iedzīvotāju (2014. g.).
Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Oregonas štatā, 60200 iedzīvotāju (2014. g.).
Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Tenesī štatā, 16750 iedzīvotāju (2014. g.).
Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Virdžīnijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.).
Springvila Pilsēta ASV ("Springville"), Jūtas štatā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
Stīmbotspringsa Pilsēta ASV ("Steamboat Springs"), Kolorādo štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Salfursprungsa Pilsēta ASV ("Sulphur Springs"), Teksasas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Portpiri Pilsēta Austrālijā ("Port Pirie"), Dienvidaustrālijas štata dienvidos, rūdu izvedosta Spensera līča ziemeļaustrumu krastā, 14200 iedzīvotāju (2015. g.).
Vaiala Pilsēta Austrālijā ("Whyalla"), Dienvidaustrālijas štatā, Spensera līča ziemeļrietumu krastā, 21800 iedzīvotāju (2016. g.).
Alisspringsa Pilsēta Austrālijas vidienē ("Alice Springs"), Ziemeļu teritorijā, 25200 iedzīvotāju (2012. g.), līdz 1933. g. saucās Stjuarta.
Spīlberga Pilsēta Austrijā ("Spielberg bei Knittelfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Špitāle Pilsēta Austrijā ("Spittal an der Drau"), Karintijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Spā pilsēta Beļģijā (_Spa_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Springsa Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Springs"), Hautenas provincē 1627 m vjl., 121600 iedzīvotāju (2011. g.).
Hvara Pilsēta Horvātijā ("Hvar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
Imotski Pilsēta Horvātijā ("Imotski"), Splitas-Dalmācijas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
Kaštela Pilsēta Horvātijā ("Kaštela"), Splitas-Dalmācijas županijā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.).
Komiža Pilsēta Horvātijā ("Komiža"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.).
Makarska Pilsēta Horvātijā ("Makarska"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
Omiša Pilsēta Horvātijā ("Omiš"), Splitas-Dalmācijas županijā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.).
Siņa Pilsēta Horvātijā ("Sinj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.).
Solina Pilsēta Horvātijā ("Solin"), Splitas-Dalmācijas županijā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.).
Splita Pilsēta Horvātijā ("Split"), Splitas-Dalmācijas županijas administratīvais centrs, 178100 iedzīvotāju (2011. g.).
Stari Grada pilsēta Horvātijā ("Stari Grad"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
Supetara Pilsēta Horvātijā ("Supetar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
Triļa Pilsēta Horvātijā ("Trilj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.).
Trogira Pilsēta Horvātijā ("Trogir"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.).
Visa Pilsēta Horvātijā ("Vis"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
Vrgoraca Pilsēta Horvātijā ("Vrgorac"), Splitas-Dalmācijas županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
Vrlika Pilsēta Horvātijā ("Vrlika"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
Arkola Pilsēta Itālijā ("Arcola"), Ligūrijas reģiona Spēcijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Spēcija Pilsēta Itālijā ("La Spezia"), Ligūrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 92800 iedzīvotāju (2014. g.).
Leriči Pilsēta Itālijā ("Lerici"), Ligūrijas reģiona Spēcijas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sarzāna Pilsēta Itālijā ("Sarzana"), Ligūrijas reģiona Spēcijas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Spadafora Pilsēta Itālijā ("Spadafora"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Spekja Pilsēta Itālijā ("Specchia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Spello Pilsēta Itālijā ("Spello"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sperlonga Pilsēta Itālijā ("Sperlonga"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
Spilimbergo Pilsēta Itālijā ("Spilimbergo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Spinačola Pilsēta Itālijā ("Spinazzola"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Spineja Pilsēta Itālijā ("Spinea"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
Spoleto Pilsēta Itālijā ("Spoleto"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
Spoltore Pilsēta Itālijā ("Spoltore"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
Spongāno Pilsēta Itālijā ("Spongano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
Bednodemjanovska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, pilsētas tiesības kopš 1779. g., līdz 1925. g. saucās Spaska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
Spaska-Rjazanska Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1929. g. saucās Spaska.
Speikenise pilsēta Nīderlandē (_Spijkenisse_), Dienvidholandes provincē, 72500 iedzīvotāju (2014. g.)
Spīrdeika Pilsēta Nīderlandē ("Spierdijk"), Ziemeļholandes provincē, 1480 iedzīvotāju (2014. g.).
Akoruņa pilsēta Spānijā (_A Coruña_), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, 244800 iedzīvotāju (2014. g.)
Aestrada pilsēta Spānijā (_A Estrada_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Agvarda pilsēta Spānijā (_A Guarda_), Galisijas autonomā apgabala dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē
Apobra de Tribesa pilsēta Spānijā (_A Pobra de Trives_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē
Arua pilsēta Spānijā (_A Rúa_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provinces ziemeļaustrumu daļā
Agvadulse pilsēta Spānijā (_Aguadulce_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provinces dienvidos, Alvoranas jūras Almerijas līča piekrastē
Agudo pilsēta Spānijā (_Agudo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provinces rietumu daļā
Agilara de Kampo pilsēta Spānijā (_Aguilar de Campoo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Palensijas provincē
Agilara de la Frontera pilsēta Spānijā (_Aguilar de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē
Agilasa pilsēta Spānijā (_Águilas_), Mursijas autonomā apgabala dienvidos, Vidusjūras piekrastē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ainsa pilsēta Spānijā (_Aínsa_), Aragonas autnomā apgabala Veskas provincē
Alakuasa pilsēta Spānijā (_Alacuas_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
Alba de Tormesa pilsēta Spānijā (_Alba de Tormes_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē
Alboraja pilsēta Spānijā (_Alboraya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā (_Alcala de Guadaira_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkala la Reala pilsēta Spānijā (_Alcala la Real_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkanara pilsēta Spānijā (_Alcanar_), Katalonijas autonomā reģiona Taragonas provinces dienvidos
Alkanjisa pilsēta Spānijā (_Alcañiz_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā
Alkantariļa pilsēta Spānijā (_Alcantarilla_), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkantarilja pilsēta Spānijā (_Alcantarilla_), Mursijas autonomajā reģionā, Mursijas rietumu piepilsēta
Alkarasa pilsēta Spānijā (_Alcaraz_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provinces rietumu daļā
Alkaudete pilsēta Spānijā (_Alcaudete_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces dienvidrietumu daļā
Alkasara de Sanhuana pilsēta Spānijā (_Alcázar de San Juan_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alsira pilsēta Spānijā (_Alcira_), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkobendasa pilsēta Spānijā (_Alcobendas_), Madrides apgabala Madrides provincē, 112200 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkovendasa pilsēta Spānijā (_Alcobendas_), Madrides autonomajā apgabalā, Madrides ziemeļu piepilsēta
Alkorkona pilsēta Spānijā (_Alcorcón_), Madrides apgabala Madrides provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkorisa pilsēta Spānijā (_Alcorisa_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā
Alkveskara pilsēta Spānijā (_Alcuéscar_), Estremaduras autonomā reģiona Kaseresas provinces dienvidos
Aldaja pilsēta Spānijā (_Aldaya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.)
Aldeadavila de la Rivera pilsēta Spānijā (_Aldeadávila de la Ribera_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provinces ziemeļrietumos, netālu no Portugāles robežas
Alfafara pilsēta Spānijā (_Alfafar_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alfaro pilsēta Spānijā (_Alfaro_), Larjohas autonomā apgabala austrumos
Alfasa del Pi pilsēta Spānijā (_Alfaz del Pi_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alhesirasa pilsēta Spānijā (_Algeciras_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā
Alhemesi pilsēta Spānijā (_Algemesi_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Alžemezi pilsēta Spānijā (_Algemesí_), Valensijas autonomajā apgabala Valensijas provincē
Alhete pilsēta Spānijā (_Algete_), Madrides apgabala Madrides provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alama de Mursija pilsēta Spānijā (_Alhama de Murcia_), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alaurina de la Torre pilsēta Spānijā (_Alhaurin de la Torre_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 36700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alhaurina el Grande pilsēta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Aļarisa pilsēta Spānijā (_Allariz_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē
Almansa pilsēta Spānijā (_Almansa_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Almasora pilsēta Spānijā (_Almassora_), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Almasana pilsēta Spānijā (_Almazán_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala austrumu daļā
Almendraleho pilsēta Spānijā (_Almendralejo_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Almonte pilsēta Spānijā (_Almonte_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Almunjekara pilsēta Spānijā (_Almuñécar_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Altea pilsēta Spānijā (_Altea_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Alčasu pilsēta Spānijā (_Altsasu_), Navarras autonomā apgabala rietumos; spāņu valodā - Alsasva
Alzira pilsēta Spānijā (_Alzira_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas provincē
Amesa pilsēta Spānijā (_Ames_), Galisijas autonomā apgabala Alkoruņas provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
Amposta pilsēta Spānijā (_Amposta_), Katalonijā, Taragonas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Amurio pilsēta Spānijā (_Amurrio_), Basku Zemes rietumu daļā
Andorra pilsēta Spānijā (_Andorra_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provincē
Anduhara pilsēta Spānijā (_Andújar_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, Gvadalkiviras labajā krastā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
Antekera pilsēta Spānijā (_Antequera_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 41800 iedzīvotāju (2014. g.)
Aoisa pilsēta Spānijā (_Aoiz_), Navarras autonomajā apgabalā (provincē)
Arasena pilsēta Spānijā (_Aracena_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provinces ziemeļu daļā
Araala pilsēta Spānijā (_Arahal_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē
Aranda de Dvero pilsēta Spānijā (_Aranda de Duero_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.)
Aranhvesa pilsēta Spānijā (_Aranjuez_), Madrides apgabala Madrides provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Arčena pilsēta Spānijā (_Archena_), Mursijas autonomajā apgabalā
Arkosa de Halona pilsēta Spānijā (_Arcos de Jalon_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces dienvidos
Arkosa de la Frontera pilsēta Spānijā (_Arcos de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.)
Arenasa de Sanpedro pilsēta Spānijā (_Arenas de San Pedro_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Avilas provinces dienvidos
Arevalo pilsēta Spānijā (_Arévalo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Avilas provinces ziemeļaustrumos
Arganda del Reja pilsēta Spānijā (_Arganda del Rey_), Madrides apgabala Madrides provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.)
Armilja pilsēta Spānijā (_Armilla_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Arnedo pilsēta Spānijā (_Arnedo_), Larjohas autonomajā apgabalā
Arona pilsēta Spānijā (_Arona_), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 79900 iedzīvotāju (2014. g.)
Arasate pilsēta Spānijā (_Arrasate_), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Arresife pilsēta Spānijā (_Arrecife_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salas dienvidaustrumu piekrastē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.)
Arrojo de la Enkomjenda pilsēta Spānijā (_Arroyo de la Encomienda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē
Arrojo de la Lusa pilsēta Spānijā (_Arroyo de la Luz_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē
Arteišo pilsēta Spānijā (_Arteixo_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Arukasa pilsēta Spānijā (_Arucas_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.)
Arsua pilsēta Spānijā (_Arzŭa_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē
Aspontesa pilsēta Spānijā (_As Pontes de Gracia Rodriguez_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē
Aspe pilsēta Spānijā (_Aspe_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Astorga pilsēta Spānijā (_Astorga_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē
Asvaga pilsēta Spānijā (_Azuaga_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces dienvidu daļā
Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā (_Azuqueca de Henares_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Baena pilsēta Spānijā (_Baena_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Baesa pilsēta Spānijā (_Baeza_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē
Basa pilsēta Spānijā (_Baza_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sjesa pilsēta Spānijā (_Cieza_), Mursijas reģionā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
Asplugasa de Ļobregata pilsēta Spānijā (_Esplugas de Llobregat_), Katalonijā, Barselonas provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.)
Aro pilsēta Spānijā (_Haro_), Larjohas autonomā apgabala ziemeļos
Olesa de Monserata pilsēta Spānijā (_Olesa de Montserrat_), Katalonijā, Barselonas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
Salvatjerra pilsēta Spānijā (_Salvatierra_), Basku Zemē; spānu valodā - Aguraina (_Agurain_)
Valjadolida pilsēta Spānijā (_Valladolid_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1346. g.)
Vika pilsēta Spānijā (_Vic_), Katalonijā, Barselonas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
Adehe Pilsēta Spānijā ("Adeje"), Kanāriju salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidrietumu daļā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
Adra Pilsēta Spānijā ("Adra"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
Aguimesa Pilsēta Spānijā ("Aguimes"), Kanāriju salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ajamonte Pilsēta Spānijā ("Ayamonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkala de Enaresa pilsēta Spānijā ("Alcala de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 200800 iedzīvotāju (2014. g.)
Badalona Pilsēta Spānijā ("Badalona"), Katalonijā, Vidusjūras krastā, Barselonas piepilsēta, 217200 iedzīvotāju (2014. g.).
Baraņaina Pilsēta Spānijā ("Baran~ain"), Navarras apgabala Navarras provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Barbate Pilsēta Spānijā ("Barbate"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
Barbera del Valjesa pilsēta Spānijā ("Barbera del Vallesa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.)
Basauri Pilsēta Spānijā ("Basauri"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 42000 iedzīvotāju (2014. g.).
Benalmadena Pilsēta Spānijā ("Benalmadena"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66900 iedzīvotāju (2014. g.).
Benikarlo Pilsēta Spānijā ("Benicarlo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
Benidorma Pilsēta Spānijā ("Benidorm"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
Betera Pilsēta Spānijā ("Betera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Blanesa Pilsēta Spānijā ("Blanes"), Katalonijā, Žironas provincē, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
Boadilja del Monte pilsēta Spānijā ("Boadilla del Monte"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
Burhasota Pilsēta Spānijā ("Burjasot"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
Burrjana Pilsēta Spānijā ("Burriana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kavra Pilsēta Spānijā ("Cabra"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kadisa Pilsēta Spānijā ("Cadiz"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 121700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalafelja Pilsēta Spānijā ("Calafell"), Katalonijā, Taragonas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalaorra Pilsēta Spānijā ("Calahorra"), Larjohas autonomajā apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalatajuda Pilsēta Spānijā ("Calatayud"), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalpe Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpa.
Kalpa Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpe.
Kalvija Pilsēta Spānijā ("Calvia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kamargo Pilsēta Spānijā ("Camargo"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kamasa Pilsēta Spānijā ("Camas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kambre Pilsēta Spānijā ("Cambre"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kambrilsa Pilsēta Spānijā ("Cambrils"), Katalonijā, Taragonas provincē, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kampeljo Pilsēta Spānijā ("Campello"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kandelarija Pilsēta Spānijā ("Candelaria"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kangasa Pilsēta Spānijā ("Cangas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
Karavaka de la Krusa pilsēta Spānijā ("Caravaca de la Cruz"), Mursijas reģionā, 26400 iedzīvotāju (2014. g.)
Karbaļo Pilsēta Spānijā ("Carballo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Karkaišenta Pilsēta Spānijā ("Carcaixent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
Karmona Pilsēta Spānijā ("Carmona"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kartahena Pilsēta Spānijā ("Cartagena"), Mursijas reģionā, Vidusjūras krastā, 216500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kartama Pilsēta Spānijā ("Cartama"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasteldefelsa Pilsēta Spānijā ("Casteldefels"), Katalonijā, Barselonas provincē, 63300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasteljara del Valjesa pilsēta Spānijā ("Castellar del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasteljona de la Plana pilsēta Spānijā ("Castellon de la Plana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 173800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastriljona Pilsēta Spānijā ("Castrillon"), Astūrijas autonomajā apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastro-Urdjalesa Pilsēta Spānijā ("Castro-Urdiales"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kataroha Pilsēta Spānijā ("Catarroja"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
Seuta Pilsēta Spānijā ("Ceuta"), Spānijas teritorijas anklāvs Ziemeļāfrikā, iepretī Gibraltāram, autonoma pilsēta, 85000 iedzīvotāju (2014. g.).
Čiklana de la Frontera pilsēta Spānijā ("Chiclana de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 82300 iedzīvotāju (2014. g.)
Čirivelja Pilsēta Spānijā ("Chirivella"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sjemposuelosa Pilsēta Spānijā ("Ciempozuelos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sjudadreala Pilsēta Spānijā ("Ciudad Real"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sjutadeļa de Menorka pilsēta Spānijā ("Ciutadella de Menorca"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, Menorkas salas rietumu piekrastē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kojna Pilsēta Spānijā ("Coin"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kolmenarvjeho Pilsēta Spānijā ("Colmenar Viejo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 62600 iedzīvotāju (2014. g.).
Konila de la Frontera pilsēta Spānijā ("Conil de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kordova Pilsēta Spānijā ("Cordoba"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.).
Korija del Rio pilsēta Spānijā ("Coria del Rio"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kornelja de Ļobregata pilsēta Spānijā ("Cornella de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 86200 iedzīvotāju (2014. g.)
Koslada Pilsēta Spānijā ("Coslada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 88800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kreviļenta Pilsēta Spānijā ("Crevillente"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kuarta de Pobleta pilsēta Spānijā ("Cuart de Poblet"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kvenka Pilsēta Spānijā ("Cuenca"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kuļera Pilsēta Spānijā ("Cullera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kuļeredo Pilsēta Spānijā ("Culleredo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
Denja Pilsēta Spānijā ("Denia"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 44500 iedzīvotāju (2014. g.).
Donbenito Pilsēta Spānijā ("Don Benito"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
Dosermanasa Pilsēta Spānijā ("Dos Hermanas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 130400 iedzīvotāju (2014. g.).
Durango Pilsēta Spānijā ("Durango"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
Esiha Pilsēta Spānijā ("Ecija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.).
Eibara Pilsēta Spānijā ("Eibar"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
Elehido Pilsēta Spānijā ("El Ejido"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 84100 iedzīvotāju (2014. g.).
Elmasnou Pilsēta Spānijā ("El Masnou"), Katalonijā, Barselonas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
Elprata de Ljobregata pilsēta Spānijā ("El Prat de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.)
Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.)
Elda Pilsēta Spānijā ("Elda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 53500 iedzīvotāju (2014. g.).
Elča Pilsēta Spānijā ("Elx"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 228600 iedzīvotāju (2014. g.); Elče.
Erandio Pilsēta Spānijā ("Erandio"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
Esparagvera Pilsēta Spānijā ("Esparraguera"), Katalonijā, Barselonas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
Esplugasa de Ļobregata pilsēta Spānijā ("Esplugas de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.)
Estepona Pilsēta Spānijā ("Estepona"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ferola Pilsēta Spānijā ("Ferrol"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 70400 iedzīvotāju (2014. g.).
Figeresa Pilsēta Spānijā ("Figueras"), Katalonijā, Žironas provincē, 45400 iedzīvotāju (2014. g.).
Fuenhirola Pilsēta Spānijā ("Fuengirola"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 75900 iedzīvotāju (2014. g.).
Fuenlavrada Pilsēta Spānijā ("Fuenlabrada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
Galapagara Pilsēta Spānijā ("Galapagar"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
Galdakano Pilsēta Spānijā ("Galdacano"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Galdara Pilsēta Spānijā ("Galdar"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
Gandja Pilsēta Spānijā ("Gandia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 76500 iedzīvotāju (2014. g.).
Gava Pilsēta Spānijā ("Gava"), Katalonijā, Barselonas provincē, 46300 iedzīvotāju (2014. g.).
Žirona Pilsēta Spānijā ("Gerona"), Katalonijā, provinces administratīvais centrs, 97200 iedzīvotāju (2014. g.).
Hetafe Pilsēta Spānijā ("Getafe"), Madrides apgabala Madrides provincē, 173000 iedzīvotāju (2014. g.).
Granada Pilsēta Spānijā ("Granada"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 237500 iedzīvotāju (2014. g.).
Granadilja de Avona pilsēta Spānijā ("Granadilla de Abona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
Granoļersa Pilsēta Spānijā ("Granollers"), Katalonijā, Barselonas provincē, 59900 iedzīvotāju (2014. g.).
Gvadalahara Pilsēta Spānijā ("Guadalajara"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83700 iedzīvotāju (2014. g.).
Gvadiksa Pilsēta Spānijā ("Guadix"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
Gečo Pilsēta Spānijā ("Guecho"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
Eljina Pilsēta Spānijā ("Hellin"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 31200 iedzīvotāju (2014. g.).
Velva Pilsēta Spānijā ("Huelva"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 147200 iedzīvotāju (2014. g.).
Veska Pilsēta Spānijā ("Huesca"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ibi Pilsēta Spānijā ("Ibi"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ibica Pilsēta Spānijā ("Ibiza"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 49700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ikoda de los Vinosa pilsēta Spānijā ("Icod de los Vinos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Jekla Pilsēta Spānijā ("Yecla"), Mursiijas reģiona Mursijas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
Igvalada Pilsēta Spānijā ("Igualada"), Katalonijā, Barselonas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
Iljeskasa Pilsēta Spānijā ("Illescas"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
Inka Pilsēta Spānijā ("Inca"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
Inhenio Pilsēta Spānijā ("Ingenio"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas austrumu daļā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.).
Iruna Pilsēta Spānijā ("Irun"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
Islakristina pilsēta Spānijā ("Isla Cristina"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.)
Haena Pilsēta Spānijā ("Jaen"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 115800 iedzīvotāju (2014. g.).
Hativa Pilsēta Spānijā ("Jativa"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29500 iedzīvotāju (2014. g.).
Havea Pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja.
Heresa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Jerez de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 212200 iedzīvotāju (2014. g.)
Humilja Pilsēta Spānijā ("Jumilla"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
Lospitaleta de Ļobregata pilsēta Spānijā ("L'Hospitalet de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 253500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lalineja de la Konsepsjona pilsēta Spānijā ("La Linea de la Concepcion"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.), 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Gibraltāra, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija
Laoliva Pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
Laorotava Pilsēta Spānijā ("La Orotava"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 41700 iedzīvotāju (2014. g.).
Larinkonada Pilsēta Spānijā ("La Rinconada"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
Laguna de Dvero pilsēta Spānijā ("Laguna de Duero"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lalina Pilsēta Spānijā ("Lalin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
Langreo Pilsēta Spānijā ("Langreo"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
Lasrosasa de Madride pilsēta Spānijā ("Las Rozas de Madrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 92800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lostoresa de Kotiljasa pilsēta Spānijā ("Las Torres de Cotillas"), Mursijas reģionā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lebriha Pilsēta Spānijā ("Lebrija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
Leganesa Pilsēta Spānijā ("Leganes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 186700 iedzīvotāju (2014. g.).
Lehona Pilsēta Spānijā ("Lejona"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
Leona Pilsēta Spānijā ("Leon"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 129600 iedzīvotāju (2014. g.).
Lepe Pilsēta Spānijā ("Lepe"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
Linaresa Pilsēta Spānijā ("Linares"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
Lirija Pilsēta Spānijā ("Liria"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ļoreta de Mara pilsēta Spānijā ("Lloret de Mar"), Katalonijā, Žironas provincē, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļukmažora Pilsēta Spānijā ("Lluchmayor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.).
Loha Pilsēta Spānijā ("Loja"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Lorka Pilsēta Spānijā ("Lorca"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 91800 iedzīvotāju (2014. g.).
Losbarjosa Pilsēta Spānijā ("Los Barrios"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
Losrealohosa Pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
Lusena Pilsēta Spānijā ("Lucena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 42600 iedzīvotāju (2014. g.).
Lugo Pilsēta Spānijā ("Lugo"), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 98600 iedzīvotāju (2014. g.).
Mao Pilsēta Spānijā ("Mahon"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
Mairena del Alharafe pilsēta Spānijā ("Mairena del Aljarafe"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 42800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mahadaonda Pilsēta Spānijā ("Majadahonda"), Madrides apgabalā, 70400 iedzīvotāju (2014. g.).
Manakora Pilsēta Spānijā ("Manacor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
Manisesa Pilsēta Spānijā ("Manises"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
Manļeva Pilsēta Spānijā ("Manlleu"), Katalonijā, Barselonas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
Manreza Pilsēta Spānijā ("Manresa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
Marasena Pilsēta Spānijā ("Maracena"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
Marvelja Pilsēta Spānijā ("Marbella"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 138700 iedzīvotāju (2014. g.).
Marina pilsēta Spānijā ("Marin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Marači Pilsēta Spānijā ("Marrachi"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
Martoreļa Pilsēta Spānijā ("Martorell"), Katalonijā, Barselonas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
Martosa Pilsēta Spānijā ("Martos"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mataro Pilsēta Spānijā ("Mataro"), Katalonijā, Barselonas provincē, 124300 iedzīvotāju (2014. g.).
Masarrona Pilsēta Spānijā ("Mazarron"), Mursijas reģionā, 35500 iedzīvotāju (2014. g.).
Mehorada del Kampo pilsēta Spānijā ("Mejorada del Campo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Merida Pilsēta Spānijā ("Merida"), Estremaduras autonomā apgabala administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mjeresa Pilsēta Spānijā ("Mieres"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
Mihasa Pilsēta Spānijā ("Mijas"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77500 iedzīvotāju (2014. g.).
Mislata Pilsēta Spānijā ("Mislata"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mogana Pilsēta Spānijā ("Mogan"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
Mogera pilsēta Spānijā ("Moguer"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Molina de Segura pilsēta Spānijā ("Molina de Segura"), Mursijas reģionā, 68800 iedzīvotāju (2014. g.)
Molinsa de Reja pilsēta Spānijā ("Molins de Rey"), Katalonijā, Barselonas provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
Moljeta de Vaļesa pilsēta Spānijā ("Mollet del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 51700 iedzīvotāju (2014. g.)
Monkada Pilsēta Spānijā ("Moncada"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
Montilja Pilsēta Spānijā ("Montilla"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
Mostolesa Pilsēta Spānijā ("Mostoles"), Madrides apgabala Madrides provincē, 205700 iedzīvotāju (2014. g.).
Motrila Pilsēta Spānijā ("Motril"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 60900 iedzīvotāju (2014. g.).
Mučamela Pilsēta Spānijā ("Muchamiel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
Mursija Pilsēta Spānijā ("Murcia"), reģiona administratīvais centrs, 439700 iedzīvotāju (2014. g.).
Narona Pilsēta Spānijā ("Naron"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
Navalkarnero Pilsēta Spānijā ("Navalcarnero"), Madrides apgabala Madrides provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
Nerha Pilsēta Spānijā ("Nerja"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
Nihara Pilsēta Spānijā ("Nijar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
Novelda Pilsēta Spānijā ("Novelda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
Oleirosa Pilsēta Spānijā ("Oleiros"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
Oliva Pilsēta Spānijā ("Oliva"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ulota Pilsēta Spānijā ("Olot"), Katalonijā, Žironas provincē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
Onda Pilsēta Spānijā ("Onda"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ontiņenta Pilsēta Spānijā ("Ontinyent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ourense Pilsēta Spānijā ("Orense"), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē, 106900 iedzīvotāju (2014. g.).
Orivela Pilsēta Spānijā ("Orihuela"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 83400 iedzīvotāju (2014. g.).
Paiporta Pilsēta Spānijā ("Paiporta"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
Pahara Pilsēta Spānijā ("Pajara"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
Palafružeļa Pilsēta Spānijā ("Palafrugell"), Katalonijā, Žironas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
Palensija Pilsēta Spānijā ("Palencia"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2014. g.).
Palma Pilsēta Spānijā ("Palma"), Baleāru salu autonomajā apgabalā, Maļorkas salā, 428000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pamplona Pilsēta Spānijā ("Pamplona"), Navarras privileģētā apgabala administratīvais centrs, 196200 iedzīvotāju (2014. g.).
Parla Pilsēta Spānijā ("Parla"), Madrides apgabala Madrides provincē, 125300 iedzīvotāju (2014. g.).
Paterna Pilsēta Spānijā ("Paterna"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 67200 iedzīvotāju (2014. g.).
Petrela Pilsēta Spānijā ("Petrel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pikasenta Pilsēta Spānijā ("Picasent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjelagosa Pilsēta Spānijā ("Pielagos"), Kantarbijas autonomā apgabala Kantarbijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pilara de la Oradada pilsēta Spānijā ("Pilar de la Horadada"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pineda de Mara pilsēta Spānijā ("Pineda de Mar"), Katalonijā, Barselonas provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pinto Pilsēta Spānijā ("Pinto"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47600 iedzīvotāju (2014. g.).
Plasensija Pilsēta Spānijā ("Plasenica"), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ponferrada Pilsēta Spānijā ("Ponferrada"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
Pontebedra Pilsēta Spānijā ("Pontevedra"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 82900 iedzīvotāju (2014. g.).
Portugalete Pilsēta Spānijā ("Portugalete"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 47100 iedzīvotāju (2014. g.).
Posuelo de Alarkona pilsēta Spānijā ("Pozuelo de Alarcon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 84400 iedzīvotāju (2014. g.)
Premija de Mara pilsēta Spānijā ("Premia de Mar"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
Priego de Kordova pilsēta Spānijā ("Priego de Cordoba"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Puentehenila Pilsēta Spānijā ("Puente Genil"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ponteareasa Pilsēta Spānijā ("Puenteareas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Puertoreala Pilsēta Spānijā ("Puerto Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
Puertoljano Pilsēta Spānijā ("Puertollano"), Kastīlijass-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.).
Redondela Pilsēta Spānijā ("Redondela"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
Reinosa Pilsēta Spānijā ("Reinosa"), Kantabrijas autonomajā apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2016. g.).
Renterija Pilsēta Spānijā ("Renteria"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
Rekena Pilsēta Spānijā ("Requena"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Reusa Pilsēta Spānijā ("Reus"), Katalonijā, Taragonas provincē, 105000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ribaroha del Turija pilsēta Spānijā ("Ribarroja del Turia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Rinkona de la Viktorija pilsēta Spānijā ("Rincon de la Victoria"), Andalūzijas apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ripoleta Pilsēta Spānijā ("Ripollet"), Katalonijā, Barselonas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
Rivasa-Vasiamadride Pilsēta Spānijā ("Rivas-Vaciamadrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 80500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ribeira Pilsēta Spānijā ("Riveira"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
Rohalesa Pilsēta Spānijā ("Rojales"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ronda Pilsēta Spānijā ("Ronda"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
Roketasa de Mara pilsēta Spānijā ("Roquetas de Mar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 91700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rota Pilsēta Spānijā ("Rota"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
Rubi Pilsēta Spānijā ("Rubi"), Katalonijā, Barselonas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sabadeļa Pilsēta Spānijā ("Sabadell"), Katalonijā, Barselonas provincē, 207400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sagunta Pilsēta Spānijā ("Sagunt"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 65000 iedzīvotāju (2014. g.); Sagunto.
Salamanka Pilsēta Spānijā ("Salamanca"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2014. g.).
Salou Pilsēta Spānijā ("Salou"), Katalonijā, Taragonas provincē, 26200 iedzīvotāju (2014. g.).
Salta Pilsēta Spānijā ("Salt"), Katalonijā, Žironas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanadriana de Besosa pilsēta Spānijā ("San Adrian de Besos"), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanandresa de la Barka pilsēta Spānijā ("San Andres de la Barca"), Katalonijā, Barselonas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanandresa del Rabanedo pilsēta Spānijā ("San Andres del Rabanedo"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanantonio Abada pilsēta Spānijā ("San Antonio Abad"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanboi de Ļebregara pilsēta Spānijā ("San Baudilio de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 83100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sankristovala de la Laguna pilsēta Spānijā ("San Cristobal de la Laguna"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 153000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sankugara del Valjesa pilsēta Spānijā ("San Cugat del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 87100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfeliū de Gišolsa pilsēta Spānijā ("San Feliu de Guixols"), Katalonijā, Žironas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfeliū de Ļobregata pilsēta Spānijā ("San Feliu de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfernando de Enaresa pilsēta Spānijā ("San Fernando de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfernando Pilsēta Spānijā ("San Fernando"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 96300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanhavjera Pilsēta Spānijā ("San Javier"), Mursijas reģionā, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanhosē Pilsēta Spānijā ("San Jose"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhuana de Asnalfarače pilsēta Spānijā ("San Juan de Aznalfarache"), Anadlūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhuana Despi pilsēta Spānijā ("San Juan Despi"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanpedro de Ribasa pilsēta Spānijā ("San Pedro de Ribas"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanpedro del Pinatara pilsēta Spānijā ("San Pedro del Pinatar"), Mursijas reģionā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanroke Pilsēta Spānijā ("San Roque"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sansebastjāna de los Rejesa pilsēta Spānijā ("San Sebastian de los Reyes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 83300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sansevastjana Pilsēta Spānijā ("San Sebastian"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, Biskajas līča piekrastē, 186100 iedzīvotāju (2014. g.); Donostija.
Sanvisente dels Ortsa pilsēta Spānijā ("San Vicente dels Horts"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanlukara de Barrameda pilsēta Spānijā ("Sanlucar de Barrameda"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santakoloma de Gramaneta pilsēta Spānijā ("Santa Coloma de Gramanet"), Katalonijā, Barselonas provincē, 118700 iedzīvotāju (2014. g.)
Santakrusa de Tenerife pilsēta Spānijā ("Santa Cruz de Tenerife"), Kanāriju Salu autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 205300 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaeulalja Pilsēta Spānijā ("Santa Eulalia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, Eivisas (Ivisas) salas austrumu piekrastē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaperpetua de Mogoda pilsēta Spānijā ("Santa Perpetua de Moguda"), Katalonijā, Barselonas provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Santapola Pilsēta Spānijā ("Santa Pola"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
Santjago de Kompostela pilsēta Spānijā ("Santiago de Compostela"), Spānijas Karalistes Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 95100 iedzīvotāju (2009. g.)
Santurse Pilsēta Spānijā ("Santurce"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sardaņola del Vaļesa pilsēta Spānijā ("Sardañola del Vallés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 57400 iedzīvotāju (2014. g.)
Segovija Pilsēta Spānijā ("Segovia"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Segovijas provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sestao Pilsēta Spānijā ("Sestao"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sjero Pilsēta Spānijā ("Siero"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sidžesa Pilsēta Spānijā ("Sitges"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sorija Pilsēta Spānijā ("Soria"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sueka Pilsēta Spānijā ("Sueca"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Takoronte Pilsēta Spānijā ("Tacoronte"), Basku Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Talavera de la Reina pilsēta Spānijā ("Talavera de la Reina"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 132200 iedzīvotāju (2014. g.)
Terasa Pilsēta Spānijā ("Tarrasa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 215500 iedzīvotāju (2014. g.).
Tegise Pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Telde Pilsēta Spānijā ("Telde"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankārijas salas austrumu daļā, 102100 iedzīvotāju (2014. g.).
Tervela Pilsēta Spānijā ("Teruel"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
Tiasa Pilsēta Spānijā ("Tias"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
Toledo Pilsēta Spānijā ("Toledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83300 iedzīvotāju (2014. g.).
Tomaresa Pilsēta Spānijā ("Tomares"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Tomeljosa Pilsēta Spānijā ("Tomelloso"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.).
Torrepačeko Pilsēta Spānijā ("Torre Pacheco"), Mursijas reģionā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
Torrehona de Ardosa pilsēta Spānijā ("Torrejon de Ardoz"), Madrides apgabala Madrides provincē, 126900 iedzīvotāju (2014. g.)
Torrelavega Pilsēta Spānijā ("Torrelavega"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
Torrelodonesa Pilsēta Spānijā ("Torrelodones"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
Torremolinosa Pilsēta Spānijā ("Torremolinos"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
Torenta Pilsēta Spānijā ("Torrente"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
Torrevjeha Pilsēta Spānijā ("Torrevieja"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 91400 iedzīvotāju (2014. g.).
Tortoza Pilsēta Spānijā ("Tortosa"), Katalonijā, Taragonas provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
Totana Pilsēta Spānijā ("Totana"), Mursijas reģionā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
Treskantosa Pilsēta Spānijā ("Tres Cantos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41300 iedzīvotāju (2014. g.).
Tudela Pilsēta Spānijā ("Tudela"), Navarras autonomajā apgabalā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ubeda Pilsēta Spānijā ("Ubeda"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 35900 iedzīvotāju (2014. g.).
Utrera Pilsēta Spānijā ("Utrera"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
Valdemoro Pilsēta Spānijā ("Valdemoro"), Madrides apgabala Madrides provincē, 72300 iedzīvotāju (2014. g.).
Valdepenjasa Pilsēta Spānijā ("Valdepen~as"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
Valla de Ušo pilsēta Spānijā ("Vall de Uxo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaļsa Pilsēta Spānijā ("Valls"), Katalonijā, Taragonas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
Velesa-Managa Pilsēta Spānijā ("Velez-Malaga"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vendrela Pilsēta Spānijā ("Vendrell"), Katalonijā, Taragonas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vikara Pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Viladekansa Pilsēta Spānijā ("Viladecans"), Katalonijā, Barselonas provincē, 65400 iedzīvotāju (2014. g.).
Bilagarsija de Arousa pilsēta Spānijā ("Vilagarcia de Arousa"), Galisijas autonomā apgabala Ponterbedras provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilaseka Pilsēta Spānijā ("Vilaseca"), Katalonijā, Taragonas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vilafranka del Penedesa pilsēta Spānijā ("Villafranca del Panadés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
Villahojosa Pilsēta Spānijā ("Villajoyosa"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
Viljanueva de la Serena pilsēta Spānijā ("Villanueva de la Serena"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilanova i la Želtru pilsēta Spānijā ("Villanueva y Geltru"), Katalonijā, Barselonas provincē, 65900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilareala Pilsēta Spānijā ("Villareal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Viljarreala.
Viljarreala Pilsēta Spānijā ("Villarreal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Vilareala.
Viljarrovledo Pilsēta Spānijā ("Villarrobledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vilavisjosa de Odona pilsēta Spānijā ("Villaviciosa de Odon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
Viljena Pilsēta Spānijā ("Villena"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vinarosa Pilsēta Spānijā ("Vinaroz"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vitorija Pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa.
Šabja Pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea.
Samora Pilsēta Spānijā ("Zamora"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sarauca Pilsēta Spānijā ("Zarauz"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
Laspalmasa de Grankanārija pilsēta Spānijā (“Las Palmas de Gran Canaria”), Kanāriju salu Grankanārijas salā, Kanāriju Salu autonomā apgabala administratīvais centrs, 382300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mairena del Alkora pilsēta Spānijā (“Mairena del Alcor”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Medina del Kampo pilsēta Spānijā (“Medina del Campo”), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjalolidas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Monkada i Rešada pilsēta Spānijā (“Moncada y Reixach”), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Morona de la Frontera pilsēta Spānijā (“Morón de la Frontera”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Palma del Rio pilsēta Spānijā (“Palma del Rio”), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Puebla de Valbona pilsēta Spānijā (“Puebla de Vallbona”), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bailena pilsēta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē
Donostija Pilsēta Spānijā, Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas līča piekrastē, 183100 iedzīvotāju (2007. g.); Sansevastjana.
Vigo Pilsēta Spānijā, Galisijas autonomajā apgabalā, Pontebedras provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 297700 iedzīvotāju (2014. g.).
Santandera Pilsēta Spānijā, Kantabrijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 175700 iedzīvotāju (2014. g.).
Burgosa Pilsēta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 177800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ļeida Pilsēta Spānijā, Katalonijā, provinces administratīvais centrs, 139200 iedzīvotāju (2014. g.).
Balagera pilsēta Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabala Ļeidas provincē
Baņolesa pilsēta Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs
Logronjo Pilsēta Spānijā, Larjohas autonomā apgabala administratīvais centrs, Ebro labajā krastā, 152000 iedzīvotāju (2014. g.).
Alakanta pilsēta Spānijā, Valensijas apgabalā, Vidusjūras piekrastē, 312400 iedzīvotāju (2006. g.)
Valensija pilsēta Spānijas austrumu daļā (spāņu valodā _Valencia_), autonomā apgabala administratīvais centrs, 786400 iedzīvotāju (2014. g.)
Avila pilsēta Spānijas centrālajā daļā (_Ávila_), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkoja pilsēta Spānijas dienvidaustrumos (_Alcoy_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alvasete pilsēta Spānijas dienvidaustrumu daļā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 172500 iedzīvotāju (2014. g.)
Almerija pilsēta Spānijas dienvidos (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas
Malaga Pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.).
Sevilja Pilsēta Spānijas dienvidos (sp. val. "Sevilla"), Andalūzijas autonomā apgabala un provinces administratīvais centrs, 696700 iedzīvotāju (2014. g.).
Badahosa Pilsēta Spānijas dienvidrietumos ("Badajoz"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, Gvadjanas kreisajā krastā, 150500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaseresa Pilsēta Spānijas rietumos ("Caceres"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 95900 iedzīvotāju (2014. g.).
Barselona pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (_Barcelona_), Vidusjūras krastā, Katalonijas galvaspilsēta, 1602400 iedzīvotāju (2014. g.)
Taragona Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos ("Tarragona"), Katalonijā, osta Vidusjūras krastā, 132200 iedzīvotāju (2014. g.).
Saragosa Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (sp. val. _Zaragoza_), Ebro krastos, Aragonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 666100 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1474. g.).
Avilesa pilsēta Spānijas ziemeļos (_Avilés_), Astūrijā, osta Biskajas līča krastā, 81700 iedzīvotāju (2014. g.)
Barakaldo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Baracaldo"), Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas provincē, 100080 iedzīvotāju (2014. g.).
Bilbao Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Bilbao"), pie Biskajas līča, Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provinces administratīvais centrs, 346600 iedz (2014. g.).
Hihona Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Gijon"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, Biskajas līča piekrastē, 285000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ovjedo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Oviedo"), Astūrijas autonomā apgabala (Astūrijas katralistes) administratīvais centrs, 223800 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 757. gadā, 810. g. kļuva par Astūrijas karalistes galvaspilsētu.
Špīsa Pilsēta Šveicē ("Spiez"), Bernes kantonā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Špreitenbaha Pilsēta Šveicē ("Spreitenbach"), Ārgavas kantonā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Splūgene Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Spluegen", it "Spluga", retoromāņu "Spleia"), Graubiondenes kantonā, 400 iedzīvotāju (2013. g.).
Firstenvalde Pilsēta Vācijā ("Fuerstenwalde am Spree"), Branderburgas federālās zemes austrumu daļā, 32900 iedzīvotāju (2008. g.).
Neizalca-Špremberga Pilsēta Vācijā ("Neusalza-Spremberg"), Saksijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Špaihingene Pilsēta Vācijā ("Spaichingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
Špalta Pilsēta Vācijā ("Spalt"), Bavārijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Špangenberga Pilsēta Vācijā ("Spangenberg"), Hesenes federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Špeihere Pilsēta Vācijā ("Speicher"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Špeiere Pilsēta Vācijā ("Speyer"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 49700 iedzīvotāju (2013. g.).
Špenge Pilsēta Vācijā ("Spenge"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
Špremberga Pilsēta Vācijā ("Spremberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 22400 iedzīvotāju (2013. g.).
Špringe Pilsēta Vācijā ("Springe"), Lejassaksijas federālajā zemē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.).
Šprokhēvele Pilsēta Vācijā ("Sprockhoevel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gibraltāra Pilsēta, Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Gibraltārs" administratīvais centrs, 28000 iedzīvotāju, 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Spānijas pilsētas Lanilejas de la Konsepsjonas.
Spīdzenieku pilskalns pilskalns Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Spīdzenieku mājām, ir \~26 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, datējums nav zināms
Spārnu kalns pilskalns Īles pagastā, ir paugurs Spārnu ezera krastā, kura augšdaļā ir 10 m augstas, ļoti stāvas nogāzes, plakums - 40 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc vēsturnieku domām šeit bijusi 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene") - zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs
Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne"
Aneto smaile Pireneju augstākā virsotne (spāņu valodā "Pico de Aneto", 3404 m), atrodas Spānijas ziemeļos, pie Francijas robežas, Maladetas kristālisko iežu masīvā, Pireneju kalnu vidusdaļā.
kasiks Politisks darbinieks Spānijā un Latīņamerikā, kurš ieguvis varu kādā valsts rajonā.
Pontevedra Pontebedra, pilsēta Spānijā.
Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
quarto Portugāles, Spānijas, Gibraltāra, Marokas, Bombejas, Meksikas u. c. dažāda laika un lieluma monēta.
Pirmī Sparāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Sparāni" nosaukums latgaliski.
infanta Princeses tituls Spānijā, Portugālē; princese (parasti monarha vecākā meita).
infants Prinča tituls Spānijā, Portugālē; princis (monarha otrais dēls).
LOTOS programmēšanas valoda, ko izmanto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā (angļu "Language of Temporal Ordering Specification")
Spēcija Province Itālijā ("Provincia di La Spezia"), Ligūrijas reģionā, platība - 881 km^2^, 223600 iedzīvotāju (2012. g.).
Akoruņa province Spānijā (_A Coruña_), Galisijas autonomajā apgabalā, Atlantijas okeāna piekrastē
Alakanta province Spānijā (_Alacant_), Valensijas apgabala dienvidos
Alvasete province Spānijā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
Almerija province Spānijā (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā
Avila province Spānijā (_Ávila_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu daļā
Alava province Spānijā (basku _Álava_), Basku Zemes rietumu daļā; spāņu _Araba_
Badahosa province Spānijas dienvidrietumos ("Badajoz"), Estremaduras autonomā apgabala dienvidu daļā
Puertoļana Puertoljano, pilsēta Spānijā.
plānčaulas pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium corneum")
platā pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium rivicola")
ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
purvājs Purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Sphagnosa"), kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze, retumis ar purva bērza mistrojumu.
siesta Pusdienas atpūta; viskarstākais dienas laiks (Spānijā, Itālijā un dažās citās zemēs).
Alminas pussala pussala Āfrikas ziemeļrietumos, izvirzījums Alvoranas jūrā, tās dienvidrietumos, Gibraltāra šauruma dienvidaustrumos, Spānijas teritorija
Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra
zvirbuļstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas divas ģintis ("Spizella" un "Zonotrichia").
Putriņu Putriņu ezers - Sprīvuļu ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā.
auto Reliģiska drāma viduslaiku Spānijā; to uzveda ielās un laukumos.
begīnes Reliģiskas labdarības savienības locekles; savienība radās 12. gs. beigās Brabantē un 13. gs. izplatījās Nīderlandē, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Polijā; Rīgā begīnes pieminētas jau 1295. gadā.
fiesta Reliģiski svētki; svētki un brīvdienas; svinības par godu kādam notikumam, kura laikā tiek rīkoti gājieni, koncerti, uguņošana; karnevāls Spānijā un spāniski runājošās zemēs.
spruktānieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sprukti" iedzīvotāji.
sprūževieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sprūževa" iedzīvotāji.
Sprūžova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sprūževa" nosaukuma variants.
Spirgiņi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Spirgini" nosaukuma variants.
Sprestiškas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprestišķi" nosaukuma variants.
Sprestiški Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprestišķi" nosaukuma variants.
Sprestiškys Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprestišķi" nosaukums latgaliski.
Sprūžaunīki Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūževnieki" nosaukuma variants.
spundžānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Spundžāni" iedzīvotāji.
sprindieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" iedzīvotāji.
Sprynda Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" nosaukuma variants latgaliski.
Kotodoņanas rezervāts rezervāts Spānijas dienvidu daļā, uz rietumiem no Gvadalkiviras ietekas Kadisas līcī, platība - 250 kvadrātkilometru, dibināts 1966 g., ietver 40 km garu kāpu joslu, aiz kuras - sāļpurvs, ziemeļu daļā - savanna, mīt dažādi dzīvnieki, ziemo un pārlido daudz putnu
sprindžānieši Riebiņu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sprindži" iedzīvotāji.
sprindzieši Riebiņu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sprindži" iedzīvotāji.
sprukstinieši Riebiņu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Sprukstiņi" iedzīvotāji.
Spriņdži Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sprindži" nosaukuma variants.
Alisijas Annas rifs rifs Dienvidķīnas jūras austrumu daļā, Spratlija salu grupas vidienē
Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
Iļģuciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Buļļu ielu un Daugavas atteku Zundu, dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs, robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm.
Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu.
Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm.
Podrags Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā Spilves apkaimē.
alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā.
alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda.
blēžu romāns romāns par klaidoņu un dēkaiņu piedzīvojumiem, bieži sarakstīts pirmajā personā, radies 16. gs. Spānijā
Spriči Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Spričvecumi" nosaukuma variants.
Spričvacumi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Spričvecumi" nosaukuma variants.
spireja Rožu dzimtas apakšdzimta ("Spiraeoideae"), no kuras Latvijā kā adventīvas sugas sastopami fizokarpi un sorbārijas.
spireja Rožu dzimtas ģints ("Spiraea"), līdz 3 metriem augsts vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~70 sugu un dekoratīvo formu.
TTS Runas sintēze no teksta (angļu "Text-to-Speech").
Sprecele Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, garums - 8 km; Sprecene.
Spuļdzeni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Spuldzeņi" nosaukums latgaliski.
Spuļdziņi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Spuļdzeņi" nosaukuma variants.
Savadeļa Sabadeļa, pilsēta Spānijā.
hunta Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs).
vēršu cīņas sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi
Sagunto Sagunta, pilsēta Spānijā ("Sagunto").
Alegransa sala Atlantijas okeānā (_Alegranza_), Kanāriju salu ziemeļaustrumos, Spānijas teritorija
Fuerteventura Sala Atlantijas okeānā ("Fuerteventura"), Kanāriju salu grupā (Spānijā), platība 1700 kvadrātkilometru, augstums - līdz 724 m
Tenerife Sala Kanāriju Salās, Atlantijas okeānā, Spānijas Karalistes sastāvā.
Grankanārija Sala Kanāriju Salu grupā, Atlantijas okeānā, Spānijas Karalistes sastāvā, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1949 m
Maļorka Sala Vidusjūrā ("Mallorca"), Baleāru salu grupā, Spānijā, platība - 3600 kvadrātkilometru, pauguraine, līdz 1445 m augsti kalni.
Menorka Sala Vidusjūrā ("Menorca"), Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 754 kvadrātkilometri, līdz 358 m augsts kaļķakmens plato, stāvkrasts.
Eivisa Sala Vidusjūrā, Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 572 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2005. g.).
Spaļupe Salacas kreisā krasta pieteka Alojas pagastā; Spalupe; Spaļupīte.
Ziemeļsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (angļu val. "The Northern Sporades"), pieder Grieķijai, ietver 77 salas, kalnainas, platība - \~540 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 793 m
Torensa ezers sāļezers Dienvidaustrālijā ("Lake Torrens"), garenā (190 km) nomata iedobē, uz ziemeļiem no Spensera līča, ziemas lietus sezonā uzplūst līdz 5700 kvadrātkilometriem (2. lielākais ezers kontinentā), sausajā - izsīkst (sāls garoza)
Torrensa ezers sāļezers Dienvidaustrālijā (angļu val. "Lake Torrens"), uz ziemeļiem no Spensera līča, 2. lielākais ezers Austrālijā, garums - 240 km, platums - 65 km, lietus sezonā platība - \~5900 kvadrātkilometru, dabiskā stāvoklī ezers ir izsīcis (ar sāls kārtiņu)
Lalaguna Sankristovala de la Laguna, pilsēta Spānijā, Kanāriju salās.
tempraniljo Sarkano vīnogu šķirne, izplatīta Spānijā un Jaunajā pasaulē; tempranillo.
milieši Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - sestie Īrijas iekarotāji, kas tika dēvēti par Mila dēliem, pēc viņu vadoņa Mila Espaina (no latīņu "Miles Hispaniae" - "Spānijas karavīrs").
betizu Savvaļas liellopu šķirne, autohtona Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidaustrumos, Pireneju kalnos.
smaillapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum capillifolium")
bārkstlapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fimbriatum")
brūnais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fuscum")
Girgensona sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum girgensohnii")
mīkstais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum molle"), Latvijā aizsargājama
piecrindu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum quinquefarium")
iesarkanais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum rubellum")
Rusova sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum russowii")
rudais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subfulvum"), Latvijā aizsargājama
spīdīgais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subnitens"), Latvijā aizsargājama
Varnstorfa sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum warnstorfii")
šaurlapu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum angustifolium")
gredzenporu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum annulatum"), Latvijā aizsargājama
Baltijas sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum balticum")
garsmailes sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum cuspidatum")
īssmailes sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum fallax")
struplapu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum flexuosum")
Lindberga sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum lindbergii"), Latvijā aizsargājama
lielais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum majus")
strupais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum obtusum"), Latvijā aizsargājama
skaistais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum pulchrum"), Latvijā aizsargājama
krasta sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum riparium")
smalkais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum tenellum")
centriskais sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum centrale")
jumstiņu sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum imbricatum"), Latvijā aizsargājama
Magelāna sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum magellanicum")
purva sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum palustre")
kārpainais sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum papillosum"), Latvijā aizsargājama
Vulfa sfagns sekcijas "Polyclada" sfagnu suga ("Sphagnum wulfianum")
blīvais sfagns sekcijas "Rigida" sfagnu suga ("Sphagnum compactum"), Latvijā aizsargājama
spurainais sfagns sekcijas "Squarrosa" sfagnu suga ("Sphagnum squarrosum")
gludais sfagns sekcijas "Squarrosa" sfagnu suga ("Sphagnum teres")
grieztais sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum contortum")
Leskerjē sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum lescurii"), Latvijā aizsargājama
platlapu sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum platyphyllum")
sirpjlapu sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum subsecundum")
maravedi Sena Spānijas monēta.
skitale Senā Spartā slepenraksta veids, zizlim uztina no viena gala līdz otram siksnu, uz kuras rakstīja vēstules tekstu, siksnu notina un sūtīja adresātam, kuram bija identisks zizlis, uz kura uztinot siksnu varēja izlasīt tekstu.
reāls Sena sudraba monēta (Spānijā, Meksikā, Portugālē).
unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā, Meksikā); sena sudraba monēta (Marokā).
pistole Sena zelta monēta (Spānijā, vēlāk arī Francijā, Itālijā, Vācijā un citās zemēs).
pavana Sena, svinīga pāru deja lēnā tempā; iespējams, ka cēlusies Spānijā, 16.-17. gs. bija izplatīta Francijas galma ceremonijās.
piastrs Senāk - dažādu Eiropas valstu, piem., Spānijas, monētu nosaukums.
marco Senāka dārgmetālu un naudas svara vienība Spānijā un Latīņamerikā \~230 g, arī Augšitālijā - 234.-245. g.
mandiļa Senāku laiku mētelis Spānijā un Portugālē.
ibēri Senas ciltis Spānijā, kuras 6.-3. gs. p. m. ē. sajaucās ar ķeltiem, bet, pakļautas Romai, pamazām romanizējās.
ķeltibēri Senas ciltis ZA Spānijā, cēlušies 6.-3. gs. p. m. ē., ieceļojušajiem ķeltiem sajaucoties ar vietējām ibēru ciltīm; 2. gs. p. m. ē. pakļāva romieši.
Atri senindiešu mitoloģijā - viens no senākajiem riši un zvaigzne Sptiņu Riši jeb Lielā Lāča zvaigznājā, daudzu Rigvēdas himnu autors
Atapuerkas senvieta senvieta Spānijā (_Archeological Site of Atapuerca_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē
Seviļa Sevilja, pilsēta Spānijā.
ceriņu sfings sfingu dzimtas suga ("Sphinx ligustri")
mantiļa Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu.
Sils Sila iela - Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" daļa.
brētliņa siļķu dzimtas suga ("Sprattus sprattus"), neliela zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi; Baltijas jūrā sastopama Baltijas pasuga ("Sprattus sprattus balticus") ir 10-14 cm gara zivs, kas dzīvo baros un uzturas stipri sāļos ūdeņos
Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla.
sprūdēnieši Skrīveru novada apdzīvotās vietas "Sprūdi" iedzīvotāji.
vendi Slāviskie Augšlausitzas un Lejlausitzas iedzīvotāji Vācijā, valoda (vendu jeb sorbu valoda) pieder pie rietumslāvu valodām un sadalās augšsorbu un lejsorbu dialektos, vēl 20. gs. 1. pusē to pa daļai runāja Sprēvaldē un Lausitzā.
piknīdija Slēgts, sīks augļu ķermenis ar vai bez atvārsnes, kas satur sporas; attīstās "Fungi imperfecti" grupas "Sphaeropsidales" sēnēm.
kriptijas Soda ekspedīcijas (arī soda vienības) Senajā Spartā, ko regulāri rīkoja pret helotiem.
maigi Spaidi, žņaugi.
apspaidība Spaidi.
spaidība Spaidi.
kamāšana Spaidīšana, ņurdzīšana.
painīt Spaidīt (ko mīkstu).
burzīt Spaidīt (papīru, audumu, parasti ar pirkstiem).
murdzināt Spaidīt un glaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); nelikt mieru.
mušīt Spaidīt un mīlēt.
zmaidzīt Spaidīt, apčamdīt.
ņurkāt Spaidīt, burzīt, gumzīt.
žnaibīt Spaidīt, burzīt.
ņurcīt Spaidīt, cieši glaudīt (mazu dzīvnieku).
vīstīt Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
grumīt Spaidīt, grūstīt; grumdīt.
pencēt Spaidīt, mīcīt (piemēram, kartupeļus, zirņus) ar stampu.
maigt Spaidīt, mīcīt, laitīt, glāstīt.
maidzīt Spaidīt, mīcīt; arī burzīt.
kamāt Spaidīt, mīcīt; mocīt.
tomīt Spaidīt, mīcīt.
tucīt Spaidīt, mīcīt.
murīt Spaidīt, mocīt; staipīt, žņaudzīt.
murzīt Spaidīt, mocīt.
žņorgāt Spaidīt, mocīt.
mokurēt Spaidīt, murdzīt, pamocīt.
mužīt Spaidīt, mušīt.
mikt Spaidīt, ņurcīt, burzīt.
pičīt Spaidīt, ņurcīt; bāzt.
ņucīt Spaidīt, ņurcīt.
žmūdzīt Spaidīt, saburzīt.
plaņķāt Spaidīt, saspiest.
žulgāt Spaidīt, saspiest.
žulkāt Spaidīt, saspiest.
knaibīt Spaidīt, saspiežot starp pirkstu galiem (parasti, ko meklējot).
taukāt Spaidīt, slodzīt.
maigdīt Spaidīt, smalcināt.
mulīt Spaidīt, spiest, berzt.
bankāt Spaidīt, stampāt.
mendžit Spaidīt, stampāt.
bakāt Spaidīt, šķaidīt smalcināt (piemēram, ar stampu).
triekšt Spaidīt, šķaidīt.
murņīt Spaidīt, žņaudzīt.
ņaidzīt Spaidīt, žņaudzīt.
žuldzīt Spaidīt, žņaugt, saspiest.
blokāt Spaidīt.
dūkāt Spaidīt.
gumzīt Spaidīt.
mīkstīt Spaidīt.
mokāt Spaidīt.
muidzīt Spaidīt.
naidzīt Spaidīt.
smaidzīt Spaidīt.
spaidalēt Spaidīt.
spaidelēt Spaidīt.
traikšīt Spaidīt.
žņurdzīt Spaidīt.
tuševaķ Spaidīties (transpotlīdzeklī, veikalā), lai novērstu uzmanību no kabatzādzības.
mīcīties Spaidīties, grūstīties (drūzmā).
tūcīties Spaidīties, plosīties.
žmaudzīties Spaidīties, staipīties.
maidzīties Spaidīties.
spaidelēties Spaidīties.
žnaibīties Spaidīties.
nožņurkāt Spaidot (burzot) nomocīt.
nospaidīt Spaidot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
nospaidīt Spaidot (ko), atdalīt šķidrumu (no tā).
aprietināt Spaidot apglāstīt govs pupus pirms slaukšanas (un nogaidīt, līdz sāk plūst piens).
apspaidīt Spaidot apvārdot.
iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā).
iedūcīt Spaidot iedabūt, ietūcīt.
izspaidīt Spaidot izveidot (noteiktā formā).
žņurkāt Spaidot mocīt.
gļaubt Spaidot noapaļot.
saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas).
izspaidīt Spaidot panākt, ka (kas) izirst, sadalās.
uzspaidīt Spaidot panākt, ka (kas) rodas, parādās (kā virspusē, uz kā).
izžņaudzīt Spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
izspaidīt Spaidot panākt, ka izdalās (parasti sula).
izspaidīt Spaidot panākt, ka izdalās sula (piemēram, no augļiem).
izžņaudzīt Spaidot panākt, ka iztek (šķidrums no kā slapja).
piespaidīt Spaidot pieblīvēt.
pārspaidīt Spaidot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spaidot pārdalīt.
iedūkāt Spaidot sabāzt (drēbes).
saspaidīt Spaidot sabojāt, parasti pilnīgi.
nospaidīt Spaidot saplacināt, noblīvēt.
saspaidīt Spaidot sasmalcināt, arī pārvērst, parasti pilnīgi, masā.
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi.
gumzīt Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu); burzīt.
berzt Spaidot, spiežot (pret kādu virsmu), dalīt sīkās daļiņās; drupināt, smalcināt.
pietriekšt Spaidot, šķaidot izspiest (ogu sulu) pietiekami, daudz.
nožņaudzīt Spaidot, žņaugot panākt, ka (no kā) izdalās šķidrums.
kautavas Spaids, slogs.
spaida Spaids.
mikromānija Spaidu ideja par sava ķermeņa mazumu vai savas personas niecību.
piespiešus Spaidu kārtā, piespiesti.
represālijas Spaidu līdzekļi, varmācīga pretdarbība (parasti starptautiskajās attiecībās).
nipelis Spaile vadītāja izolācijai elektriskajās spuldzēs.
talons Spaile, stīgu instrumentu lociņa apakšējais gals ar skrūvi astru saspīlējuma regulēšanai.
sprūde Spailes, knaibles.
paldriķis Spainis (kāds īpašs spaiņa veids).
villops Spainis ar garu rokturi.
osainis Spainis ar osām 1(1).
ēstnesis Spainis ar vāku un diviem rokturiem.
divdibins Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens.
duidibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens.
divdibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka.
degutnieks Spainis deguta ieliešanai.
stāvene Spainis piena raudzēšanai un glabāšanai.
stāvenis Spainis piena raudzēšanai un glabāšanai.
stāvine Spainis piena raudzēšanai un glabāšanai.
kadis Spainis.
pice Spainis.
podiķis Spainis.
spaņģis Spainis.
spanis Spainis.
spannis Spainis.
drūnesis Spainītis ar vāciņu piena raudzēšānai.
dolītis Spainītis bez osas.
kampis Spaiņa oss.
spannis Spaiņa saturs; daudzums, kas ietilps spainī.
pasains Spaiņa vai groza rokturis.
stance Spaists.
pārbalss Spalga balss, falsets.
iespiegties Spalgi iekaukties, iekviekties, iepīkstēties (par dzīvniekiem).
pļiršķēt Spalgi skanēt (piemēram, kā sitot pa skārdu).
žadzēt Spalgi skanēt, atskanēt.
zvinēt Spalgi skanēt.
nokladzināt Spalgi, ātri norunāt.
klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (par soļiem, sitieniem u. tml.).
klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (parasti par sliedēm, kāpnēm, pa kurām brauc, iet).
svalbi Spalgi, skaļi.
spilgts Spalgs (1).
spelgs Spalgs (2).
cirtiens Spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, cērtot.
spaljera Spalieris.
zvīgzna Spalis.
smailastes Spalīši.
spicastes Spalīši.
oksiuriāze Spalīšu invāzija.
akotmati Spalva, kas veido akotu (2).
piukšis Spalva.
piukšķis Spalva.
skūra Spalva.
spalla Spalva.
spolva Spalva.
pele Spalvaina dzimumzīme.
šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
noplūsnēt Spalvainam kļūt.
ķeblains Spalvainas kājas.
ceblains Spalvains, apspalvots; cablains.
cablains Spalvains, apspalvots.
pesks Spalvains, ar spalvām apaudzis.
tulpains Spalvains, spalvām apaudzis.
pakarāts Spalvains.
plūksnots Spalvains.
rūkans Spalvains.
spallains Spalvains.
spalvaiņš Spalvains.
spilna Spalvas aizmetnis (putniem).
spalvkāts Spalvas kāts.
sērties Spalvas mest, mainīt (par dažiem dzīvniekiem).
nopluzganoties Spalvas mest.
pīkstiņš Spalvas stobra trauciņš.
ķīle Spalvas stobrs; kurpnieka nagliņa.
ķīla Spalvas stobrs.
spūstele Spalvas stumbrs ar apgrieztiem galiem, ko izmantoja, lai ievadītu (iepūstu) zāles dzīvnieka slimajā acī.
pēkste Spalvas stumbrs.
vilkums Spalvas vai otas vilciena platums (pikseļos), zīmējot attēlu displeja ekrānā vai drukāto rakstzīmju biezums, ko veido, piem., lāzerprinteris.
kontūrspalvas Spalvas, kas sedz (putna) ķermeni un veido tā ārējo formu.
dermoglyphidae Spalvērču dzimta.
analgesidea Spalvērču dzimtai līdzīga ērču dzimta.
mallofagi Spalvgrauži.
menopon Spalvgraužu grupas ģints.
garelot Spalvots metamais šķēps 9.-12. gs.
rūkains Spalvots.
ptiliidae Spalvspārnīšu dzimta.
pterophoridae Spalvspārņu dzimta.
buckleria Spalvspārņu dzimtas ģints.
platyptilia Spalvspārņu dzimtas ģints.
apspalvojums Spalvu kopums, kas klāj (putna) ķermeni.
bakenes Spalvu kušķis putna galvas sānos.
rēdot Spalvu mest.
sērt Spalvu mest.
naglene Spalvu neļķe ("Dianthus plumarius").
nīģeļķenes Spalvu neļķe ("Dianthus plumarius").
plimāža Spalvu pušķis (kā, piemēram, tērpa, cepures, zirglietu) greznošanai.
panašs Spalvu pušķis, sultāns pie cepures.
nasipka Spalvu, dūnu audums spilveniem.
spalvveidīgs Spalvveida.
pennisetum Spalvzāles.
sprauslains Spaļains, plūksnains.
sprausls Spaļains, plūksnains.
spalains Spaļains.
spaļāts Spaļains.
spaļots Spaļains.
strogulains Spaļains.
svīksnains Spaļains.
vērķaiņš Spaļains.
zīdains Spaļains.
zvīnas Spaļi (linu).
ķērpāji Spaļi.
Spaļupīte Spaļu strauts, Cieceres pieteka.
Spalupe Spaļupe, Salacas pieteka.
Spaļupīte Spaļupe, Salacas pieteka.
Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte.
spam Spams - elektroniskais surogātpasts.
poņģes Spanda.
banstaklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai.
banstāklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai.
bansteklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai.
spandāgs Spandags - mucinieka darbarīks stīpu uzvilkšanai; balstāķis.
spendeklis Spandags.
spandeks Spandekss.
spangots Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm; ciņains.
spangu Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm.
spangļu Spangļu valoda - spāņu un angļu valodas mikslis (angļu val. "spanglish").
spangulas Spangoles - dzērveņu ogas.
spangules Spangoles - dzērveņu ogas.
spangūles Spangoles - dzērveņu ogas.
spanelis Spaniels.
spanielis Spaniels.
spanjels Spaniels.
spenjels Spaniels.
spāņi Spānieši (2).
spāniete Spānieši.
germania Spāniešu blēžu valoda.
spaņolets Spāniešu cigaretes.
polo Spāniešu čigānu dejas dziesma 3/8 taktī.
gvachira Spāniešu deja, kurā 3/4 takts pastāvīgi mainās ar 6/8 takti; izplatīta variētā veidā arī Kubā.
piments Spāniešu jeb Jamaikas neļķu pipars, negatavi, kaltēti, tumšbrūni un sūri pimentmirtes augļi.
legua Spāniešu jūdze, 5,573 km; Portugālē un Argentīnā 5 km, Meksikā 4,11 km
trabukariji Spāniešu juras laupītāji un kontrabandisti.
mocarabi Spāniešu kristieši, kas islāma uzvaras gaitā palika arābu virskundzībā un saglabāja tur savas kulta, varbūt arī dogmu īpatnības, kas sakņojas Spānijas vestgotu baznīcā.
dominikāņi Spāniešu mūka Dominika dibinātā katoļu mūku ordeņa locekļi.
sovrana Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or".
sovrano Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or".
suvrendors Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or".
rotangs Spāniešu niedra, izplatīta palmu ģints.
pandero Spāniešu nosaukums basku bundziņām, ko latviski sauc par sietiņu, itāliski - tamburino.
rokambols Spāniešu sīpols, līdzīgs ķiplokam; rokambolis.
romancero Spāniešu tautas dziesmu krājums.
comedia Spāniešu teātra ziedu laikos laicīgu drāmu nosaukums, neatkarīgi no tā, vai saturs ir jautrs vai nopietns.
kancionero Spāniešu un portugāliešu mākslas dzeja.
espagnol Spāniešu, spānietis; putnu suns.
duenja Spānijā - mājas pārzine, ekonome; vecāka sieviete - jaunas meitenes pavadone.
geriļas Spānijā apbruņoti iedzīvotāju pulciņi, kas ienaidniekam iebrūkot vai pilsoņu kara gadījumā karo uz savu roku; partizāni.
guerillas Spānijā apbruņoti iedzīvotāju pulciņi, kas ienaidniekam iebrūkot vai pilsoņu kara gadījumā karo uz savu roku; partizāni.
tartana Spānijā divriči ar audekla jumtu.
meneni Spānijā īstenu prinču skolas biedri.
mudahar-stils Spānijā pēc mauru izdzīšanas (1492) nodibinājies jaukts arhitektūras stils, no gotikas, renesanses un mauru arhitektūras elementiem.
proceri Spānijā pilsētas augstmaņi, valsts padomnieki, augšnama locekļi; vispār ievērojamākie, dižciltīgie.
pronunsjamento Spānijā un Latīņamerikā - militārs valsts apvērsums, kā arī kūdīšana uz apvērsumu.
patio Spānijā un Latīņamerikā – mājas iekšpagalms, uz kuru iziet dzīvojamās telpas
infante Spānijā un Portugālē karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls.
ES Spānija, valsts divburtu kods.
Spānijas Karaliste Spānija, valsts Rietumeiropā.
ESP Spānija, valsts trīsburtu kods.
quartillo Spānijas 16. gs. 1/4 reāla monēta, kas vērtībā vienāda ar 8-8,5 maravedi.
kvadrupla Spānijas 18. gs. zelta 4 pistoļu monēta; quadrupla.
quadrupla Spānijas 18. gs. zelta 4 pistoļu monēta.
Baleāru Salas Spānijas autonomais apgabals Vidusjūrā, 998000 iedzīvotāju (2006. g.), galvaspilsēta - Palma (Palma de Maļorka).
abies pinsapo Spānijas baltegle.
Karlistu kari Spānijas Burbonu dinastijas pārstāvju savstarpējie kari 1833.-1840. un 1872.-1876. g.
kastīlieši Spānijas centrālā apgabala - Kastīlijas - iedzīvotāji.
gitano Spānijas čigānu nosaukums.
kaudiljo Spānijas diktatora F. Franko tituls no 1939. līdz 1973. g.
Genista hispanica Spānijas irbulene.
Estremaduras autonomais apgabals Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs — Merida, platība — 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.).
Andalūzija Spānijas Karalistes Andalūzijas autonomais apgabals (_Andalucia_), administratīvais centrs - Sevilja, statuss - autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība - 47719 kvadrātkilometri, 1320760 iedzīvotāju (2009. g.).
Valensijas apgabals Spānijas Karalistes autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība — 23255 kvadrātkilometri, 5024000 iedzīvotāju (2006. g.).
Mursijas reģions Spānijas Karalistes autonoms apgabals, platība — 11313 kvadrātkilometru, 1455000 iedzīvotāju (2009.).
Galisija Spānijas Karalistes Galisijas autonomais apgabals ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Santjago de Kompostela, platība - 29574 kvadrātkilometri, 2737000 iedzīvotāju (2009.).
Madride Spānijas Karalistes galvaspilsēta (spāņu valodā "Madrid") un autonomā apgabala administratīvais centrs, atrodas Spānijas centrālajā daļā, Mesetas plakankalnē (~650 m virs jūras līmeņa), 3,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
Kantabrija Spānijas Karalistes sastāvdaļa (_Cantabria_; _Comunidad Autonoma de Cantabria_), atrodas valsts ziemeļos Biskajas līča piekrastē, administratīvais centrs - Santandera, platība - 5321 km^2^, 578700 iedzīvotāju (2009.).
ģenerālkapteinis Spānijas karaļa iecelts kādas kolonijas teritorijas pārvaldnieks.
Goija Spānijas kinobalva, Oskara nacionālais analogs.
asiento Spānijas līgumi ar Ameriku un Angliju, 16.-18. gs. par vergu tirdzniecību Spānijas Amerikas kolonijās.
patagons Spānijas Nīderlandē kaltā t. s. Alberta dāldera vai krusta dāldera spāniskais nosaukums.
Nigella hispanica Spānijas nigella.
Ibērija Spānijas nosaukums pirms romiešu iekarojumiem 3.-2. gs. p. m. ē.
Hyacinthoides hispanica Spānijas pahiacinte.
hermandada Spānijas pilsētu savienība vidus laikos, lai uzturētu zemē iekšēju mieru un aprobežotu muižnieku varmācības.
ermandada Spānijas pilsētu savienība viduslaikos cīņai pret feodāļu patvaļu.
Izabella Spānijas pirmā karaliene (no 1479. g.; Isabel, 1451.-1504. g.), 1474.-1479. g. bija Kastīlijas karaliene, precējusies ar Ferdinandu V, kurš bija Aragonas troņmantnieks, apvienoto Spāniju viņi pārvaldīja kopā, atbalstīja inkvizīciju, sedza Kolumba 1492.-1493. g. ekspedīciju (Amerikas atklāšanas) izdevumus.
Platanus hispanica Spānijas platāna.
falangists Spānijas politiskās partijas "Spānijas falanga" biedrs.
melnsakne Spānijas raudupe ("Scorzonera hispanica").
Scorzonera hispanica Spānijas raudupe.
čija Spānijas salvija ("Salvia hispanica"), tās sēklas ir vērtīgs pārtikas produkts.
pataka Spānijas sudraba peso nosaukums Brazīlijā, kas bija apgrozībā līdz 1848. gadam.
Alusemasa Spānijas teritorija Alvoranas jūras dienvidu piekrastē (_Alhucemas, Penon de_), pie Marokas krastiem, trīs salu grupa ar kopējo platību - 4,6 ha
Vaccaria hispanica Spānijas vakārija.
Vaccaria pyramidata Spānijas vakārijas "Vaccaria hispanica" nosaukuma sinonīms.
asjento Spānijas valdības līgums 16.-18. gs. ar atsevišķām personām, tirdzniecības kompānijām, valstīm par nēģeru vergu ievešanas monopolu spāņu kolonijās Amerikā.
caudillo Spānijas valsts un valdības vadītāja 1939.-1975. g. (Francisko Franko) tituls.
spāniete Spāņi.
boucaniers Spāņiem naidīgi jūras laupītāji, darbojās 16. un 17. gs. Karību jūrā.
paelja Spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu; paella.
gongorisms Spāņu 17. gs. dzejas skola.
malageņa Spāņu dejas dziesma, parasti minorā, ar vienmuļu harmonisko fonu un improvizētu melodiju, trīsdaļīgā taktsmērā.
sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna un minerālūdens un pasniedz ar sagrieztiem augļiem.
dženets Spāņu dženets - zirgu šķirne, kas 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā.
silva Spāņu liriskās dzejas četrrindu strofiskā forma, kurā parasti secīgi mijas vienpadsmitzilbju un septiņzilbju rindas, retākos gadījumos astoņzilbju un četrzilbju rindas.
turons Spāņu nacionālais gardums - saldena riekstu masa, kuras galvenās sastāvdaļas ir mandeles, medus, cukurs, olas baltums.
redondilja Spāņu strofiskā forma - četrrinde ar atskaņu ceturtajā rindā ar pirmo un trešajā rindā ar otro.
fandango Spāņu tautas deja, ko dejo pāros, mērenā tempā; taktsmērs - trīsdaļīgs.
idleo Spāņu tautas deja.
romansero Spāņu tautas romanču kopums - gan atsevišķu ciklu, gan pilns to kopojums; jaunākajā laikā tā sauc arī atsevišķu autoru vai vairāku autoru antoloģiju krājumus.
haleo Spāņu tautas solo deja 3/8 taktsmērā, mērenā tempā.
bolero Spāņu tautasdeja 3/4 taktsmērā ar raksturīgām trioļu formulām, mērenā tempā, bet spriegā, sakāpinātā raksturā; šīs dejas mūzika.
bolero Spāņu tautastērpa daļa - īsa jaciņa bez piedurknēm.
mambo Spāņu un kubiešu deja četru ceturtdaļu vai divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
gvad- Spāņu upju un vietu vārdos: upe, ieleja.
konkistadors Spāņu vai portugāļu koloniāls iekarotājs, kas 15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā ieņēma plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
kaudiljo Spāņu valodas valstīs - militārais vai politiskais vadonis.
idalgo Spāņu vidējās un zemākās muižniecības pārstāvis, bruņinieks viduslaikos; 16. gs. daļa izputējušo idalgo kļuva par konkistadoriem.
kansjonero Spāņu viduslaiku dzejas krājums.
Krānas Spāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - fejas, kuras iztēlojās kā brīnumskaistas garmatainas maza auguma sievietes, kas dzīvoja alās un avotos.
sp. Spāņu; spāņu valoda.
spagnolo Spāņu.
spagnuolo Spāņu.
dzenrats Spara rats.
stumdeklis Spara rats.
vēzeknis Spara rats.
vēzrats Spararats, sparrats.
spēkrats Spararats.
švankrats Spararats.
vēzritenis Spararats.
žvunkritenis Spararats.
spardeķis Spārdeks.
atspārdīt Spārdīt nost (sānis, atpakaļ).
aizspārdīt Spārdīt prom.
atspārdīt Spārdīt šurp.
tremt Spārdīt, mīdīt kājām.
spardīt Spārdīt.
steberēt Spārdīties (bērnu runā).
sperties Spārdīties (parasti par dzīvniekiem).
aikāties Spārdīties, bļaustīties.
kaparoties Spārdīties, censties izkulties.
kapuroties Spārdīties, censties izkulties.
ķepurot Spārdīties, ķepuroties.
sasperināties Spārdīties, ķepuroties.
tiroties Spārdīties, ķepuroties.
dikalēties Spārdīties, raustīties.
dikāties Spārdīties, raustīties.
kuinīties Spārdīties, raustīties.
ķengāties Spārdīties, rokas un kājas staipīt kā mazs bērns.
spīrāties Spārdīties, spirināties.
karcenēt Spārdīties, turēties pretim.
jakarēt Spārdīties.
šķārdīties Spārdīties.
spārdelēties Spārdīties.
sperināties Spārdīties.
spīrēties Spārdīties.
aizspārdīt Spārdot aizdabūt prom.
kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
atspārdīt Spārdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atspārdīt Spārdot atvirzīt šurp; spārdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iespārdīt Spārdot ievirzīt (kur iekšā).
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
nospārdīt Spārdot nonāvēt.
izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
saspārdīt Spārdot sabojāt, parasti pilnīgi.
saspārdīt Spārdot sašķelt, saplēst.
saspārdīt Spārdot savainot.
nospārdīt Spārdot virzīt (visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
nospārdīt Spārdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nospārdīt Spārdot, spārdoties novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
aizkarpīt Spārdoties aizgrūst.
iespārdīties Spārdoties ievirzīties (kur iekšā).
īkšņāties Spārdoties zviegt (par zirgu).
nosaspardīties Spārdoties, parasti miegā, nogrūst sev apsegu.
nosaspirāties Spārdoties, parasti miegā, nogrūst sev apsegu.
spārdelis Spārdulis.
spardoņa Spārdulis.
spārdoņa Spārdulis.
spardulis Spārdulis.
durba Spāre - plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs ("Abramis ballerus"), kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; [spāre]{s:1760}.
daduns Spāre (kukainis).
špara Spāre 1.
libella Spāre, kas tur savus spārnus vienmēr līmeniski.
libelis Spāre.
šķilspāre Spāre.
sparvis Spāre.
sparvs Spāre.
spārvs Spāre.
vējkārte Spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis.
piekārtnīca Spāres atbalsta baļķis.
piekārtnīce Spāres atbalsta baļķis.
Spares ezers Spāres ezers Ģibuļu pagastā.
kakaža Spāres gals, kaba.
Sparenhof Spāres muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
Spahrenhof Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
Spahren Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Spāres pagastā.
penkas Spāres savienojošās apakšējas sijas.
Ķipstvalks Spāres upes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, iztek no Viegļa ezera; Vieglgrāvis.
odonata Spāres, kukaiņu kārta.
skujeņa Sparģelis ("Asparagus officinalis").
kogulītis Sparģeļa sakne.
kogurs Sparģeļa sakne.
vīnpuķīte Sparģeļaugu ģints, stublājs tikai ar divām, sirdsveidīgām, kātainām lapām, ziedi galotnes ķekarā, auglis sarkana oga.
crioceris Sparģeļgrauži.
sparviži Sparģeļi.
dazvelties Sparīgi atgāzties.
iecirst Sparīgi ietriekt (kur iekšā, piemēram, lāpstu).
drēbt Sparīgi mest.
dastāt Sparīgi sākt (ko darīt).
knazot Sparīgi sist, pērt.
sirdīgs Sparīgi, enerģiski.
dūšīgai Sparīgi; arī cītīgi.
družnai Sparīgi.
ercinīgs Sparīgs, enerģisks, kustīgs, iznesīgs.
ektīgs Sparīgs, enerģisks, uzstājīgs, uzņēmīgs, arī izdarīgs.
šmurtīgs Sparīgs, jūsmīgs.
naiks Sparīgs, spēcīgs, dusmīgs.
jestīgs Sparīgs, žigls, veikls.
cirtenisks Sparīgs.
sirdība Sparīgums, drosme, dedzība.
spaušanās Sparīgums, spēks kaut ko darot.
sparingpartneris Sparinga dalībnieks; boksa trenincīņu partneris; arī treniņsacensību partneris citos sporta veidos.
sparrings Sparingpartneris.
sparrings Sparings.
sparkstēt Sparkšķēt.
spārnojs Spārmnots.
spārngals Spārna (1) gals.
spārngals Spārna (3) gals.
priekšspārnis Spārna mehanizācijas elements lidaparāta spārna priekšā, ar kuru palielina spārna aptekamību un aerodinamisko cēlējspēku, lidojot ar lielu uzplūdes leņķi.
spārneklis Spārnainis.
spārnauglis Spārnains auglis.
fissidens Spārnenes.
pterygota Spārneņi.
fissidentaceae Spārneņu dzimta.
holometabola Spārneņu infraklases nodalījums.
plīva Spārni.
sfenoidīts Spārnkaula dobuma iekaisums.
sfenoidotomija Spārnkaula sinusa atvēršana.
drudzis Spārnota kode, tauriņš.
tālārijas Spārnotas kurpes Merkūrijam.
faravahars Spārnots disks, zoroatrisma svarīgākais simbols.
pteris Spārnpapardes.
pliva Spārns.
sporns Spārns.
Spārņu ezers Spārnu ezers Īles pagastā.
Spārnes ezers Spārnu ezers Īles pagastā.
spārniņsūknis Spārnu sūknis.
vīcinis Spārnu vicinājums.
ieplezdināties Spārnus sitot ieiet.
aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisā, attālināties (par putniem).
pterīgijs Spārnveida plēve, trīsstūraina konjunktīvas kroka acs spraugas apvidū, biežāk mediāli, saaugusi ar radzenes virsmu.
spārnveidīgs Spārnveida.
Spārnes ezers Spārņu ezers Naudītes pagastā.
šparīties Sparoties.
ekte Spars, enerģija, uzstājība, uzņēmība.
spara Spars, enerģija.
aume Spars, straujums; nevaldāmība.
štīme Spars, uzņēmība.
štīmis Spars, uzņēmība.
švunka Spars, uzņēmība.
jonis Spars.
skuba Spars.
špara Spars.
spors Spars.
efors Spartā - viena no piecām tautas sapulcē ik gadus ievēlētām augstākām amatpersonām, kas uzraudzīja administratīvo darbību, kārtoja tieslietas un ārlietas.
sisitijas Spartā fiditijas - pilntiesīgu pilsoņu kopīgas maltītes dažās senās Grieķijas valstīs (Krētas salā, Spartā).
Peloponēsas savienība Spartas vadītā grieķu militārpolitiskā savienība, dibināta 6. gs. p. m. ē. 2. pusē, pastāvēja līdz 362. g. p. m. ē.
Leda Spartas valdnieka Tindareja sieva un Zeva mīļākā, kas vienlaikus kļuva grūta no Zeva un Tindareja un laida pasaulē dvīņu pārus Kastoru un Polluksu, kā arī Helēnu un Klitaimnestru.
heiloti Spartas valsts vergi, cēlušies no zemes pirmiedzīvotājiem (ahajiešiem).
spartiati Spartieši, valdošā kārta Lakonijā, kas sastāvēja no iekarotājiem doriešiem un kam vienīgiem piederēja pilsoņu tiesības.
spartium Spartijas.
doņu spartija spartiju suga ("Spartium junceum")
spartina Spartīnas.
ķemmveida spartīna spartīnu suga ("Spartina pectinata")
spartānisks Spartisks.
kaksis Spāru baļķis.
libellulidae Spāru dzimta.
purvspāre Spāru dzimtas ģints ("Leucorrhinia"), ķermeņa garums - 21-28 mm, uzturas purvos un pie tiem, kā arī pārpurvotu ezeru krastos, Latvijā konstatētas 5 sugas.
ezerspāre Spāru dzimtas ģints ("Orthetrum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
klajumspāre Spāru dzimtas ģints ("Sympetrum"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 19-35 mm garš, parasti dzeltenīgs, brūns vai sārts, lido atklātās vietās, bieži tālu no ūdenstilpnēm.
libellula Spāru dzimtas ģints.
tempelis Spāru nesējs lubu jumtā.
piespāre Spāru sijas balsts.
šparnejs Spāru svētki.
spārnīcas Spāru svētki.
bizenes Spāru un dunduru laiks, kad govis bizo.
bizenis Spāru un dunduru laiks.
spārveidīgs Spārveida.
Spaska Spaskas-Rjazanskas pilsētas Krievijā (Rjazaņas apgabalā) nosaukums līdz 1929. g.
uterisms Spastiska dzemdes kontrakcija.
proktalģija Spastiskas sāpes tūplī (vai taisnajā zarnā).
spasmatisks Spastisks, krampjains, kam piemīt krampju raksturs; savilkts, sažņaugts.
spathiphyllum Spatifīlas.
Patīna spatifīla spatifīlu suga ("Spathiphyllum patinii")
Volisa spatifīla spatifīlu suga ("Spathiphyllum wallisii")
spatula Spatula clypeata - platknābja "Anas clypeata" nosaukuma sinonīms.
spausme Spaušanās - sparīgums, spēks kaut ko darot.
spasma Spazma.
žņauga Spazmas.
spasmofilija Spazmofilija.
spazmveidīgs Spazmveida.
caurprojekcija Specefekts televīzijā attēla kombinēšanai no fona un priekšplāna attēlu signāliem.
dipols Speciāla antena īsviļņu raidīšanai un uztveršanai.
anketa Speciāla aptaujas lapa informācijas iegūšanai.
leprozorijs Speciāla ārstniecības un profilakses iestāde lepras slimniekiem.
dispansers Speciāla ārstniecības un profilakses iestāde, kas nodrošina noteikta veida slimību ārstēšanu un profilaksi.
topkross Speciāla atlases metode, pēc kuras radnieciskā pārošanā iegūtu vaislinieku pāro ar tās pašas šķirnes neradnieciskā pārošanā iegūtu mātīti.
atlīdze Speciāla atlīdzība par konkrētu publiskas apvienības pakalpojumu.
savācējmašīna Speciāla automašīna, kas kaut ko savāc un pārvieto.
specbalva Speciāla balva.
speciālbalva Speciāla balva.
depozitārijs Speciāla bibliotēka vai krātuve, kurā pastāvīgi glabā noteiktus (arī maz pieprasītus) izdevumus.
breikvoters Speciāla būve, kas mazina viļņošanos ostas tuvumā.
patentpakalpojums Speciāla dienesta veikts darbs, kas ir saistīts ar tehnisko risinājumu novitātes ekspertīzi, patenttiesību pārbaudi, metodiskās palīdzības sniegšanu izgudrojumu pieteikumu noformēšanā.
attēllicis Speciāla drukas ierīce, ar kuras starpniecību uz gaismas jutīga materiāla iespējams izvadīt no datora augstas izšķirtspējas attēlus.
burtveidols Speciāla drukāto rakstzīmju izveide, kam raksturīgs noteikts slīpums un līniju biezums.
SEZ Speciālā ekonomiskā zona.
hidroeļļa Speciāla eļļa (hidrauliskā eļļa), ko lieto hidroiekārtās.
sedzējemulsija Speciāla emulsija, kas uzklāta uz filmas, lai novērstu dažu kadra daļu ekspozīciju.
integrāllogaritms Speciāla funkcija ko definē ar īpašu integrāli.
integrālkosinuss Speciāla funkcija, kuru definē ar īpašu integrāli.
integrālsinuss Speciāla funkcija, kuru definē ar īpašu integrāli.
balerīna Speciāla ierīce seifu uzlaušanai.
aizsargierīce Speciāla ierīce, kas aizsargā (no kā).
videociparotājs Speciāla ierīce, kas paredzēta tieši no videokameras vai cita videoattēla avota saņemto grafisko attēlu ievietošanai datora atmiņā tā, lai tiktu nodrošināta to tālākā apstrāde.
arodizglītība Speciālā izglītība, ko parasti iegūst profesionāli tehniskajās skolās.
korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku.
vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
SKTN Speciālā konstruktoru tehniskā nodaļa.
patentkrāsa Speciāla krāsa ar indīgu vielu piejaukumu kuģu zemūdens daļu krāsošanai, lai tās pasargātu no apaugšanas ar gliemežvākiem un aļģēm.
kontūrkrāsa Speciāla krāsa kontūru uzzīmēšanai, uzvilkšanai (piem., uz stikla vai zīda).
ceplis Speciāla krāsns dažādu materiālu (parasti māla izstrādājumu vai kaļķu) apdedzināšanai.
tīģeļkrāsns Speciāla krāsns, parasti metāla, kausēšanai, sakausēšanai vai karsēšanai tīģeļos.
videolente Speciāla lente (2) videosignāla un skaņas ierakstīšanai, uzglabāšanai un reproducēšanai.
SLV Speciālā lietojuma valoda.
aizsargmaska Speciāla maska, kas aizsargā seju.
savienotājmašīna Speciāla mašīna ar hermētisku virsbūvi, kas paredzēta raķetes galvas daļas savienošanai ar raķeti, un kurā izvietota raķetes galvas daļa, manipulators un aparatūra raķetes galvas daļas pārbaudei, noteiktā temperatūras un mitruma režīma uzturēšanai.
patentrēvers Speciāla mehāniska ierīce grotbomja galā pie masta, ko izmantojot, buru var uztīt uz grotbomja, tādējādi samazinot tās laukumu.
zīdvesters Speciāla no eļļota vai gumijota auduma izgatavota cepure, ko lieto jūrnieki lietus un vētras laikā; tā veidota ar platu apmali, kas nosedz kaklu un plecus.
šēds Speciāla nojume kažokzvēru sprostu izvietošanai.
emeritūra Speciāla pensija, naudas pabalsts, piem., zinātniekiem, garīdzniekiem.
cietinātājs Speciāla piedeva, kas izraisa materiāla vai kompozīcijas neatgriezenisku cietēšanu.
bandāža Speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi.
atzīme Speciāla rakstzīme, ko izmanto teksta procesors, lai atšķirtu rediģēto tekstu no sākotnējā.
stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (cariskajā Krievijā).
aizsargbloķēšana Speciāla sistēma aizsardzībai pret iekārtas vai cilvēka nepareizu darbību.
autopiekabe Speciāla slēgta vieglā autotransporta piekabe, kas ir aprīkota ar nepieciešamajām ērtībām tūristu īslaicīgai izmitināšanai; treilers.
slacīkla Speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm) klāja mazgāšanai.
švabra Speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm), kas labi satur ūdeni, izmanto klāja mazgāšanai.
ķengursoma Speciāla soma zīdaiņa nēsāšanai, kurā zīdainis tiek piestiprināts pie nēsātāja ķermeņa uz krūtīm.
radiomāja Speciāla telpa uz kuģa, kas aprīkota ar uztveršanai un raidīšanai paredzētiem radiosakaru līdzekļiem.
saldētava Speciāla telpa, celtne, arī uzņēmums ar saldēšanas iekārtu produkcijas uzglabāšanai un saldēšanai.
monopolcena Speciāla tirgus cena, kas parasti ir augstāka par preces vērtību un nodrošina monopolam virspeļņas ieguvi.
savācējpiekabe Speciāla traktorpiekabe, ar ko, braucot pa vālu, savāc lopbarību tilpnē.
mesendžers Speciāla trose, piem., traļa pievilkšanai.
kolonija Speciāla uzdevuma (parasti audzināšanas) iestāde.
bibliotēka Speciālā veidā organizēta datne, kas sastāv no satura rādītāja un nodaļām, kurās ierakstītas programmas un programmu elementi.
klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai.
uzmale Speciāla, ne visai augsta līste, kas iet gar abām klāja malām un paredzēta kāju atbalstam, kad jahtai sānsvere.
uzšuve Speciāla, parasti auduma, (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam) uzšūta zīme dienesta pakāpes, apbalvojuma veida u. tml. apzīmēšanai.
lente Speciāla, samērā šaura sloksne kā (piemēram, skaņas, attēlu) fiksēšanai.
specaģents Speciālais aģents.
specdienests Speciālais dienests.
specefekts Speciālais efekts.
inženierkaraspēks Speciālais karaspēks, kas veic militārus inženiertehniskus uzdevumus.
ielaidums Speciālais televīzijas efekts - viena attēla aizstāšana ar citu kādā kadra daļā.
bokss Speciālam nolūkam iekārtota telpa, kamera.
kamera Speciālam nolūkam paredzēta atsevišķa telpa (piemēram, iestādē); norobežota vieta (piemēram, darba, ražošanas iecirknī).
dežūrkuģis Speciālam uzdevumam norīkots kuģis, lai ļautu citu jūras spēku kuģu kaujas gatavības pakāpei būt zemākai.
aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (no kā kaitīga, piemēram, no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
komandoss Speciālas desanta vienības karavīrs (ASV, Lielbritānijā un dažās citās valstīs).
kostotoms Speciālas knaibles vai nazis ribu pārgriešanai.
stiepļuzmava Speciālas konstrukcijas dzelzs stieple, ko lieto dzirkstošo vīnu pudeļu korķu nostiprināšanai.
sāngrābeklis Speciālas konstrukcijas ierīce siena grābšanai, ārdīšanai, vālu apgriešanai.
elektromašīnpastiprinātājs Speciālas konstrukcijas līdzstrāvas ģenerators, ko lieto elektriskās jaudas pastiprināšanai.
duļķes Speciālas nogulsnes - klinkera izejmateriāls, ko lieto cementa rūpniecībā.
aizsargstrupceļš Speciālas nozīmes ceļš, no kura ritošais sastāvs nevar izbraukt uz vilcienu kustības maršrutiem.
emulācija Speciālas programmatūras un aparatūras izmantošana, lai ar kādu datoru izpildītu programmas, kas izstrādātas citas sistēmas datoram, un, izmantojot tos pašus datus, iegūtu identiskus rezultātus.
emulēšana Speciālas programmatūras un aparatūras izmantošana, lai ar kādu datoru izpildītu programmas, kas izstrādātas citas sistēmas datoram, un, izmantojot tos pašus datus, iegūtu identiskus rezultātus.
sekators Speciālas šķēres vai knaibles koku un krūmu dzinumu un sauso zaru noņemšanai.
puante Speciāli apavi, kam ir ciets purngals un ko izmanto sieviešu klasiskajās dejās.
kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs.
aviosignālpostenis Speciāli aprīkots punkts, kas lidaparātu ekipāžām noraida norunātos signālus un norāda mērķus, izmantojot audeklus, pirotehniskos, gaismas un radiotehniskos līdzekļus.
konservēt Speciāli apstrādājot (piemēram, audus), gatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku; uzvelt.
izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku.
šervoāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro.
ševroāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro.
ševro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševroāda.
sevro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko lieto elegantu apavu virsu izgatavošanai.
lakāda Speciāli apstrādāta, ar laku pārklāta āda.
asorti Speciāli atlasīts komplekts, maisījums.
aizsargcimdi Speciāli cimdi roku aizsargāšanai.
konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
virssardze Speciāli iekārtota aresta telpa militārpersonām.
depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija lokomotīvju, dzelzceļa vagonu, tramvaju vagonu, trolejbusu novietošanai un to kārtējam remontam.
kontrolligzda Speciāli iekārtota olu dēšanas vieta, pēc kuras veic individuālu dējības uzskaiti.
ložmetējligzda Speciāli iekārtota pozīcija šaušanai ar ložmetēju.
darbnīca Speciāli iekārtota telpa mākslinieka darbam.
studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai.
parks Speciāli iekārtota teritorija (parasti ar attiecīgām celtnēm) transportlīdzekļu un mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
parks Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
kartodroms Speciāli iekārtota vieta gokartu jeb kārtu sacensībām.
čiekurkalte Speciāli iekārtotas celtnes sēklu izkulšanai no čiekuriem - sausā, siltā gaisa plūsmā (18-36 stundu laikā čiekuri atveras, un no tiem izkrata sēklas).
starterautomobilis Speciāli iekārtots automobilis lidaparāta motora iedarbināšanai; starteris.
starteris Speciāli iekārtots automobilis lidaparātu motora iedarbināšanai; starterautomobilis.
tankodroms Speciāli iekārtots laukums apmācībām tanku vadīšanā.
tribīne Speciāli iekārtots paaugstinājums, parasti publiskajam runātājam, diriģentam.
virssardzne Speciāli ierīkota aresta telpa militārpersonām.
mototrase Speciāli ierīkota trase sacensībām motokrosā.
remontbedre Speciāli izbūvēta bedre mašīnu (piemēram, automobiļu) apakšējo daļu remontēšanai.
filtraudums Speciāli izgatavots audums filtrēšanai filtrpresēs, centrifūgās u. c.
bugfenders Speciāli izgatavots pīts fenders, kas no abiem sāniem apņem peldlīdzekļa priekšgalu, izplatīts gk. uz velkoņiem.
mobings Speciāli izplānots psiholoģiskais terors darbavietā, kurš ietver ļaunprātīgas priekšnieku un kolēģu darbības.
kriminālreģistrācija Speciāli izstrādātas noteiktu kategoriju personu, dzīvnieku, priekšmetu uzskaites sistēma, kas tiek veidotas, lai veicinātu noziegumu atklāšanu, atsevišķu objektu identifikāciju un noziegumu profilaksi.
testdati Speciāli izveidota datu kopa, ko izmanto, lai pārbaudītu, kā datora vai sistēmas darbība atbilst paredzētajām prasībām.
autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu.
trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei); ietve.
ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
peldētava Speciāli izveidotas iedzīvotāju peldēšanās vietas ar sauļošanās laukumiem.
autotrase Speciāli izveidots ceļš autosacīkstēm.
kolpomikroskops Speciāli izveidots instruments mikroskopiskai dzemdes kakla šūnu apskatei "in situ"; tam ir lielāks palielinājums nekā kolposkopam.
ietve Speciāli izveidots kājceliņš.
būvkrājkases Speciāli kredītinstitūti dzīvokļu būvniecības finansēšanai.
matstikls Speciāli matēts stikls, uz kura tieši projicējas fotoobjektīva veidotais attēls.
eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori.
eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
ludotēka Speciāli organizēta telpa, kur var notikt bērna, kam ir fiziski vai garīgi traucējumi, traucējumu kompensācija un garīgās veselības korekcija.
e-studijas Speciāli organizētas mācības (kursi, programmas), kurās izmanto dažādas elektroniskas tehnoloģijas.
plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
laglīne Speciāli pīta zāļu trosīte aizborta lagas piestiprināšanai; garums atkarīgs no kuģa ātruma.
velokurpes Speciāli riteņbraucēju apavi (parasti ar īpaši izveidotu zoli saskarsmei ar velosipēda pedāli).
hidroaerodroms Speciāli sagatavota akvatorija, no kuras paceļas un kur nolaižas vai stāv hidrolidmašīnas un kurā ietilpst ēku un aprīkojuma komplekss hidroplānu ekspluatācijai.
boila Speciāli sagatavota zivju ēsmas lodīte; boilija.
ēdiens Speciāli sagatavoti pārtikas produkti.
šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
lidjosla Speciāli sagatavots zemes iecirknis, kas nodrošina lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos divos savstarpēji pretējos virzienos.
slidzābaki Speciāli slidotāju zābaki, kuriem piestiprināmas slidas; šādi zābaki ar piestiprinātām slidām.
rezolvente Speciāli veidota funkcija vai operators, kuru izmantojot var izteikt noteikta tipa vienādojumu atrisinājumus pēc kopīgas formulas.
asistents Speciālista palīgs; darbības galvenā, atbildīgā veicēja palīgs.
standartlikme Speciālista, profesionāla pakalpojumu sniedzēja stundas cena (stundas likme), kas tiek piedāvāta potenciālajiem klientiem, neierēķinot atlaidi.
treneris Speciālists (kādā sporta veidā), kas vada sportistu treniņus.
sintētiķis Speciālists (parasti ķīmiķis), kas nodarbojas ar vielu sintēzi.
redaktors Speciālists (redakcijā, izdevniecībā), kas gatavo (piemēram, grāmatu, periodisku izdevumu, skaņdarbu) laišanai klajā - organizē, pasūta, rediģē rakstus, ilustrācijas, organizē raidījumus u. tml.
andrologs Speciālists androlooģijā.
ārsts Speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību un tiesībām ārstēt.
inženieris Speciālists ar augstāko tehnisko izglītību.
veterinārārsts Speciālists ar augstāko veterināro izglītību.
kultūrinženieris Speciālists ar inženiera izglītību meliorācijas darbu projektēšanā un izpildīšanā.
kultūrtehniķis Speciālists ar tehniķa izglītību meliorācijas darbu projektēšanā un izpildīšanā.
aromterapeits Speciālists aromaterapijā.
podiatrs Speciālists ārstnieciskajā pēdu aprūpē un atveseļošanā.
asinslaidis Speciālists asins nolaišanā.
otorinolaringologs Speciālists ausu, deguna un rīkles (kakla) slimībās.
bibliotekologs Speciālists bibliotēku zinātnē.
rinologs Speciālists deguna un deguna dobuma slimībās.
ģeometrs Speciālists ģeometrijā.
dabaszinātnieks Speciālists kādā dabaszinātņu nozarē.
modelētājs Speciālists kāda izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
kontraceptologs Speciālists kontracepcijas jomā.
pilots Speciālists lidaparāta vadīšanā.
ortodontists Speciālists ortodontijā.
ortogrāfs Speciālists ortogrāfijā.
polittehnologs Speciālists polittehnoloģijā.
stereotipieris Speciālists stereotipu 1(1) gatavošanā.
metrs Speciālists tādā zinātnē, kuras nosaukums beidzas ar -metrija, piem., ģeometrs.
jurists Speciālists tiesību zinātnes un likumu jautājumos.
burtlicis Speciālists tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju salikšanā.
ketelētājs Speciālists trikotāžas izstrādājumu ražošanā, kura uzdevums ir savienot detaļas, izmantojot ketelēšanas metodi (cilpa cilpā).
flebologs Speciālists vēnu slimībās.
vestibulogs Speciālists vestibulārā aparāta pētniecībā.
vīnzinis Speciālists vīnu zinībās, strādā restorānos, vīna pagrabos, vīnu tirgotavās. Latvijā samērā jauna profesija, pārzina vīnogu šķirnes, vīnu ražotājus, vīnu markas un lietošanu.
odontologs Speciālists zobu slimībās (odontoloģijā).
ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi.
analītiķis Speciālists, kas analizē datus.
kurinātājs Speciālists, kas apgādā kurtuvi ar kurināmo, regulē un uzrauga apkurināšanas gaitu.
kinomehāniķis Speciālists, kas apkalpo kinoiekārtu.
justētājs Speciālists, kas burtu lietuvēs sagatavo matricas nolējumam novietojot klišejas pareizā augstumā un taisnstūrī, kā arī salikumā vienmērīgi izlīdzinot tekstu.
preparētājs Speciālists, kas gatavo (kā) preparātus (2); preparators.
preparators Speciālists, kas gatavo (kā) preparātus (2); preparētājs (2).
klišejists Speciālists, kas gatavo klišejas.
konditors Speciālists, kas gatavo konditorejas izstrādājumus.
treneris Speciālists, kas iebrauc vai iejāj zirgus, gatavo tos sacensībām.
ieregulētājs Speciālists, kas ieregulē (piemēram, ierīci, mašīnu).
analītiķis Speciālists, kas izdara vielu analīzes.
juvelieris Speciālists, kas izgatavo juvelierizstrādājumus.
optiķis Speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus.
iluminators Speciālists, kas izkrāso kartes, plānus, zīmējumus.
programmētājs Speciālists, kas izstrādā programmas automātiskām iekārtām, ierīcēm.
montāžists Specialists, kas montē filmu, radioraidījumu, videoraidījumu.
konstruktors Speciālists, kas nodarbojas ar dažādu tehnisko sistēmu konstruēšanu.
dokumentālists Speciālists, kas nodarbojas ar dokumentu (2) apstrādi.
galvanoplastiķis Speciālists, kas nodarbojās ar klišeju kopiju sagatavošanu galvanoplastikas ceļā.
aviokonstruktors Speciālists, kas nodarbojas ar lidaparātu konstruēšanu.
frizieris Speciālists, kas nodarbojas ar matu kopšanu, griešanu, sakārtošanu u. tml., kā arī bārdas skūšanu un kopšanu.
kokkopis Speciālists, kas nodarbojas ar stādīto koku un krūmu kopšanu, vainaga veidošanu, zaru izzāģēšanu u. tml.
optometrists Speciālists, kas nodrošina primāro veselības aprūpi kvalitatīvas un komfortablas redzes nodrošināšanai.
deviators Speciālists, kas nosaka kompasa deviāciju.
datorspeciālists Speciālists, kas pārzina datoru uzbūvi un to darbību.
bioritmologs Speciālists, kas pēta bioloģisko ritmu (ciklu) ietekmi uz cilvēku, viņa fizisko, emocionālo un intelektuālo stāvokli.
bioelektromagnetologs Speciālists, kas pētī elektromagnētiskā lauka (EML) iedarbību uz dzīvo dabu.
paleoklimatologs Speciālists, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu klimata apstākļus.
paleontologs Speciālists, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to attīstību.
hendlers Speciālists, kas prot izstādē parādīt suni atbilstoši šķirnes standartam, temperamentam un prasībām.
regulētājs Speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml.
iestādītājs Speciālists, kas sagatavo tehnisku iekārtu noteiktu operāciju veikšanai.
sekretčiks Speciālists, kas saistīts ar slepenu informāciju.
tīrskaņotājs Speciālists, kas skaņo, arī remontē (parasti) klavieres, ērģeles.
konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
akušieris Speciālists, kas sniedz palīdzību sievietei dzemdību laikā un grūtniecības stāvoklī.
datoroperators Speciālists, kas strādā ar datoru, ievadot tajā informāciju.
defektoskopists Speciālists, kas strādā ar defektoskopu.
radiotelefonists Speciālists, kas strādā ar radiotelefonu.
radiotelegrāfists Speciālists, kas strādā ar radiotelegrāfu.
radists Speciālists, kas strādā ar radiotelegrāfu.
planšetists Speciālists, kas uz speciālas ierīces, planšetes, ar nosacītām zīmēm ataino situāciju gaisā (virs zemes, virs jūras) pēc radiotehniskās izlūkošanas līdzekļu, vizuālās novērošanas vai citu informācijas avotu datiem.
donkeimens Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
donkermanis Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
dunkemanis Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
dunkermanis Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
dunkermans Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
dunkimanis Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
dunkimans Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
dunkmanis Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
donkeimens Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
donkermanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
dunkemanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
dunkermanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
dunkermans Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
dunkimanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
dunkimans Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
dunkmanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
operators Speciālists, kas uzņem kinofilmu.
montieris Speciālists, kas uzstāda mašīnas, iekārto elektrolīnijas, montē ierīces.
locis Speciālists, kas vada kuģi kuģošanai sarežģītās vietās (piemēram, iebraucot ostās, kanālos).
operators Speciālists, kas vada, apkalpo kādu, parasti sarežģītu, iekārtu, ierīci u. tml.
aviodispečers Speciālists, kas vada, regulē gaisa satiksmi noteiktā rajonā.
analītiķis Speciālists, kas veic (piem., ekonomisko vai politisko procesu) analīzi.
darbaudzinātājs Speciālists, kas veic amata apmācību darba vietā.
degazētājs Speciālists, kas veic degazāciju.
kastrētājs Speciālists, kas veic kastrāciju.
kinologs Speciālists, kas veic noziedznieku meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību.
praktiķis Speciālists, kas veic praktisku darbu.
sistēmanalītiķis Speciālists, kas veic sistēmanalīzi.
ornamentists Speciālists, kas veido ornamentus (1).
rasētājs Speciālists, kas veido rasējumus.
diagnosts Speciālists, kas, labi pārzinot tehniskās diagnostikas veikšanas tehnoloģisko procesu, iekārtas un aparatūru, kā arī diagnoscējamo mašīnu un mehānismu uzbūvi un darbību, prot veikt tehniskās diagnostikas operācijas.
stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
surdotulks Speciālists, kurš prot gan tieši, gan atgriezeniski tulkot tekstus latviešu skaņu un zīmju valodā saziņā starp nedzirdīgu cilvēku un dzirdīgo cilvēku, spēj tulkot lekcijas, uzrunas, kā arī citas mutiskas saziņas formas latviešu valodā.
fachmanis Speciālists.
profiņš Speciālists.
speciņš Speciālists.
specis Speciālists.
specs Speciālists.
spečuks Speciālists.
ekspertīze Speciālistu grupa (arī organizācija), kas veic šādu izpēti, pārbaudi.
žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piemēram, konkursā, sacensībās, izstādē).
pašnovērtējums Speciālistu vērtējums par sava uzņēmuma, iestādes ekonomisko stāvokli.
specis Specialitāte (mācību priekšmets augstskolā).
profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
novirziens Specializācijas sistēma (kādā nozarē).
videotvērējplate Specializēta ātrdarbīga karte, kas videoattēlu pārveido ciparsignāla formā un ļauj ierakstīt to datora atmiņā turpmākajai apstrādei.
akadēmija Specializēta augstākās izglītības mācību iestāde.
pakešdatne Specializēta datne ar secīgi vienu pēc otras izpildāmu operētājsistēmas komandu sarakstu.
fotošops Specializēta datorprogramma attēlu apstrādei.
spermatofors Specializēta kapsula (dažiem dzīvniekiem), kurā atrodas spermatozoīdi.
kūrortpoliklīnika Specializēta poliklīnika kūrortā.
RPG Specializēta programmēšanas valoda ekonomiskās informācijas apstrādei, pārskatu ģenerators (angļu "Report Program Generator").
reproduktors Specializēta saimniecība, ferma, komplekss jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
kempingpiekabe Specializēta, ar attiecīgām iekārtām aprīkota piekabe, kurā cilvēkiem uzturēties automobiļa stāvēšanas laikā.
pekainis Specializētas ecēšas, ar maziem lemesīšiem katra zara galā, izsēto miežu iestrādei zemē.
neiroepitēlijs Specializētas epiteliālas struktūras, kas veido jušanas nervu galus, piem., tīklenes nūjiņas un vālītes, deguna ožas šūnas, iekšējās auss matiņšūnas, garšas šūnas garšas pumpuros.
fagocīti Specializētas saistaudu šūnas, kas spēj satvert un iznīcināt organismā iekļuvušās dzīvās daļiņas (mikroorganismus, šūnu fragmentus).
osmoreceptors Specializēti jušanas nervgaļi, kas uztver osmotiskā spiediena pārmaiņas apkārtējā vidē.
nervgaļi Specializēti nervu šķiedru galaveidojumi, izšķir jušanas jeb receptoriskos un kustību jeb efektoriskos.
paneļvedis Specializēts automobilis (arī autovilciens) lielpaneļu transportēšanai.
vedējautomobilis Specializēts automobilis (kā, parasti vielu) transportēšanai.
avārijautomobilis Specializēts automobilis ar iekārtu tehniskās palīdzības sniegšanai.
vilcējautomobilis Specializēts automobilis ar sakabes iekārtu, pneimatiskās bremžu sistēmas un elektroiekārtas izvadiem piekabes vai puspiekabes pievienošanai.
faksserveris Specializēts datoru tīkla serveris, kas nodrošina faksa pakalpojumus visām datoru tīkla darbstacijām.
mehanoreceptors Specializēts jušanas nervgalis, kas uztver mehāniskus kairinājumus, piem., taustes receptors, proprioreceptors u. c.
termoreceptors Specializēts jušanas nervu galaparāts orgānos un audos, kas spēj reaģēt uz temperatūras maiņām.
autouzpildītājs Specializēts kravas automobilis ar cisternu un tilpnēm degvielas un ziežvielu pārvadāšanai un transportlīdzekļu uzpildei ar degvielu, eļļu, ziežvielām vai ūdeni.
cisternautomobilis Specializēts kravas automobilis, kura šasijai uzmontēta viena vai vairākas cisternas.
dumpkārs Specializēts kravas pašizkrāvējvagons rūdas un birstošu celtniecības materiālu pārvadāšanai; aprīkots ar automātiski atvāžamiem bortiem kravu izkraušanai.
balkeris Specializēts kuģis beramkravu pārvadāšanai.
skaitāmmašīna Specializēts mehānisks vai elektronisks taustiņskaitļotājs ar ciparu iespiešanas ierīci.
transpjūters Specializēts mikroprocesors, kura sastāvā ietilpst palīgshēmas daudzu (vairāku) transpjūteru vienlaicīgai paralēlai darbībai.
faksmodems Specializēts modems, kas ļauj izmantot personālo datoru faksu pārraidīšanai un saņemšanai.
fotomuzejs Specializēts muzejs fotomāklas un fototehnikas attīstības vēstures atspoguļošanai.
līdzprocesors Specializēts procesors, kas papildina centrālā procesora funkcionālās iespējas.
hopers Specializēts segts kravas vagons ar grīdā atveramām lūkām beramkravas pārvadāšanai un ātrai izkraušanai.
bunkurvagons Specializēts segts kravas vagons bituma pārvadāšanai.
atkritumvedējs Specializēts transportlīdzeklis atkritumu pārvadāšanai.
cementvedējs Specializēts transportlīdzeklis cementa javas vešanai.
konteinervedis Specializēts transportlīdzeklis, kas piemērots konteineru pārvadāšanai.
refrižeratorvilciens Specializēts vilciens ātrbojīgo pārtikas produktu pārvadāšanai ar autonomu dīzeļelektrostaciju sastāvā.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
SUV Speciālo uzdevumu vienība.
sjuimitaņ Speciāls altāris, kas simbolizēja Meru kalnu ķīniešu čaņbudistu klosteros.
ksilometrs Speciāls aparāts koksnes tilpuma noteikšanai.
oscilators Speciāls aparāts, ko lieto elektriskajā metināšanā, lai pārveidotu rūpnieciskās frekvences (50 Hz) zemsprieguma maiņstrāvu augstfrekvences (150-200 kHz) augstsprieguma (2000-3000 V) maiņstrāvā.
speciālapģērbs Speciāls apģērbs.
meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss (Mākslas augstskolā), ko vada izcils mākslinieks pedagogs.
meistarklase Speciāls apmācības kurss, ko vada, piemēram, izcils mākslinieks.
signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
delfinārijs Speciāls baseins, kurā tur, pētī un demonstrē delfīnus, jūras lauvas u. c.
telebinoklis Speciāls binoklis, ar kuru var skaidri saskatīt pat ļoti tālus priekšmetus.
snovbords Speciāls dēlis braukšanai no kalna pa sniegu.
konvojdienests Speciāls dienests, kas apsargā un pavada (konvojē) arestētos, notiesātos, gūstekņus, valsts robežas pārkāpējus, kā arī ārvalstu kuģus, kuri nelikumīgi iebraukuši valsts teritoriālajos ūdeņos.
banka Speciāls dobs veidojums, ko sasildītu liek uz kādas ķermeņa daļas lai izraisītu vietēju asins pieplūdumu.
deflektors Speciāls elektrods elektronstaru lampā elektronu kūļa novirzīšanai.
fotokinoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem.
fotoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem.
cepurīte Speciāls galvas apsegs (parasti no balta auduma), piemēram, medicīnas darbiniekiem, pārtikas rūpniecības darbiniekiem.
amazone Speciāls garš sieviešu tērps jāšanai.
zīme Speciāls grafisks atveidojums ar zināmu, nosacītu nozīmi.
suvenīrizdevums Speciāls grezns, parasti mazformāta, izdevums, kas ir veltīts (kā) piemiņai, jubilejai u. tml.
blīve Speciāls ielikums, starplika, kas veido ciešu divu detaļu savienojumu.
špalierrezģis Speciāls iežogojums, pie kā piesien krūmu vai koku, lai piešķirtu tam noteiktu formu.
sildkabelis Speciāls kabelis ar lielu pretestību, ko lieto apsildei, to iebūvējot grīdās, sienās, notekcaurulēs u. tml.
aviometeostacija Speciāls laika birojs, kas sastāda laika kartes un izdara laika prognozes lidotāju vajadzībām.
superlietotājs Speciāls lietotāja konts, kas tā lietotājam piešķir neierobežotas resursu izmantošanas iespējas.
atšķetnis Speciāls loceklis ķēdē tās atšķetināšanai, kad tā sagriezusies un sametusies; griežulis.
griežulis Speciāls loceklis ķēdē tās atšķetināšanai, kad tā sagriezusies un sametusies.
bruņustikls Speciāls organiskais stikls, ko iestiklo kaujasmašīnu (lidaparātu) kabīnēs, lai pasargātu ekipāžu pret lodēm un šķembām.
filtrpapīrs Speciāls papīrs filtrēšanai.
zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā (dokumentu vai darbības apstiprināšanai).
spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā; zīmogs (1).
vimpelis Speciāls priekšmets, piemēram, futrālis ar ziņojumu, kuram piestiprināta samērā gara, spilgta lente un kuru nomet no lidaparāta.
maska Speciāls sejas aizsegs vai pārklājs (piemēram, elpošanas orgānu aizsargāšanai, kādu vielu ievadīšanai).
starteris Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā; starterbarība.
starterbarība Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā; starteris (2).
uviolstikls Speciāls stikls, kam raksturīga caurlaidība spektra ultravioletajā daļā.
zāģis Speciāls šāda veida instruments cietu priekšmetu zāģēšanai.
bistelārs Speciāls teleobjektīvs portreju un dabas skatu mākslas uzņēmumiem.
videomonitors Speciāls televizors attēla vizuālai kontrolei (televīzijas centrā) dažādos videosignāla apstrādes posmos.
speciāltērps Speciāls tērps.
spectērps Speciāls tērps.
ātenis Speciāls tīkls akmeņplekstu zvejošanai.
aerosols Speciāls trauks (balons), kurā iepildīta kāda izsmidzināma viela un propelents.
bole Speciāls trauks punšam vai citiem līdzīgiem dzērieniem.
bols Speciāls trauks punšam vai citiem līdzīgiem dzērieniem.
vizierlineāls Speciāls trīsstūrveida lineāls, kura virsotni (augšējo daļu) izmanto vizēšanai, noteicot savu atrašanās vietu kartē.
grunts Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
speciālvilciens Speciāls vilciens.
cerāts Speciāls zāļu veids aptiekās, cietāks par ziedi, bet mīkstāks par plāksteri.
šleperis Speciāls, ar jaudīgu dzinēju aprīkots kuģis citu peldlīdzekļu vilkšanai vai stumšanai.
uzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
ūzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
buferizācija Speciālu atmiņas apgabalu izmantošana operatīvajā atmiņā datu īslaicīgai glabāšanai, lai īstenotu datu apmaiņu starp atmiņu un ārējām ierīcēm.
bužēšana Speciālu instrumentu ievadīšana dobos orgānos (barības vadā, urīnizvadkanālā) diagnostikas un ārstniecības nolūkos.
kvēlsietiņš Speciālu materiālu sietiņš, ko ievietoja gāzes liesmā lai iegūtu vienmērīgi baltu gaismu; kvēlzeķe; kvēlzeķīte.
radiofonija Speciālu programmu (teksta un mūzikas) veidošana un pārraidīšana pa radio klausītājiem plašā teritorijā.
kriptoanalīze Speciālu šifrēta teksta apstrādes paņēmienu kopums, kas ļauj atjaunot teksta semantisko jēgu personai, kura nezina šifrēšanas atslēgu vai tās izmantošanas algoritmu.
specializācija Speciālu zināšanu, iemaņu, prasmju ieguve (kādā darbības nozarē).
bāzlīnija Specifikācija vai produkts, ko formāli novērtē un akceptē, lai izmantotu to kā pamatu turpmākajām izstrādnēm.
specificatio Specifikācija.
spesifikacija Specifikācija.
specene Specifikācijas lapa (rasēšanā).
precipitins Specifiska antiviela asins serumā, kas, savienojoties ar atbilstošo antigēnu, veido precipitātu.
bakterioprecipitīns Specifiska antiviela serumā, kas nogulsnē baktērijas.
adrenotoksīns Specifiska antiviela, kas rodas ievadot dzīvniekam virsnieru dziedzeru ekstraktu.
patoklīze Specifiska audu jutība pret noteiktiem toksīniem.
runa Specifiska cilvēku darbība, ko veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem un kas nodrošina sakarus starp cilvēkiem.
karesa Specifiska dzimumakta tehnika, kas ļauj kontrolēt ejakulācijas iestāšanos.
ķimiorezistence Specifiska rezistence, ko šūnas ieguvušas pret ķīmiska aģenta iedarbību.
ķīmijrezistence Specifiska rezistence, ko šūnas ieguvušas pret ķīmiska reaģenta iedarbību.
tvertne Specifiska šūna, šādu šūnu grupa, starpšūnu telpa (auga) audos, kur uzkrājas vielmaiņas gala produkti.
imobilizīns Specifiska termostabila antiviela sifilisa slimnieku asinīs.
filaksīns Specifiska vai nespecifiska antiviela, kas pasargā no infekcijas un tās sekām.
citolizīns Specifiska vai nespecifiska antiviela, kas rodas pēc organismam svešu šūnu injekcijas; ierosina atbilstošo šūnu līzi.
suverenitāte Specifiska valsts kvalitāte - valsts augstākā vara savās iekšējās lietās un neatkarība no citām valstīm starptautiskajās attiecībās.
rēps Specifiskai vajadzībai paredzēts zināma garuma gals, virve, tauva, trose vai līne.
SAR Specifiskais absorbcijas ātrums (angļu "specific absorption rate").
SAVE Specifiskas darbības aktīvai enerģijas efektivitātei ("specific actions for vigorous energy efficiency").
krači Specifiskas dzijas tītavas.
mataklānis Specifiskas konstrukcijas tītavas.
fermenti Specifiskas olbaltumvielas, kas paātrina bioķīmiskos procesus organismā; enzīmi.
paralerģija Specifiskas sensibilizācijas ierosināta pastiprināta jutība pret nespecifisku antigēnu.
specifikas Specifiski līdzekļi, noteiktas zāles pret tādu un tādu slimību.
tranšejsiena Specifiski veidota apakšzemes būves siena.
parenhīma Specifiskie, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas; pamataudi (1).
pantomīma Specifisks aktiera tēlojuma veids, kurā dažādas darbības, norises tiek atspoguļotas ar nosacītām ķermeņa kustībām un vaibstiem; uzvedums, izrāde, kurā izmanto šādu tēlojuma veidu.
apotemnofilija Specifisks fetišisma un sadomazohisma saplūšanas gadījums, ļoti reta perversija, kas izpaužas seksuālā iekārē uz personu, kam amputēts kāds loceklis.
difezils Specifisks preparāts, ko izmanto trihocefalozes ārstēšanā.
pēcrediģēšana Specifisks rediģēšanas process, kurā pārbauda, precizē un labo mašīntulkojuma tekstu tieši pēc mašīntulkojuma.
modalitāte Specifisks skaņkārtiskas domāšanas veids.
specifisms Specifiskums.
straume Spēcīga (gaisa, gaismas, siltuma) plūsma.
gāzma Spēcīga (lietus) līšana, spēcīgs lietus; spēcīga (vēja) brāzma.
gāzme Spēcīga (lietus) līšana, spēcīgs lietus; spēcīga (vēja) brāzma.
gāze Spēcīga (lietus) līšana; spēcīgs lietus.
grūdiens Spēcīga (parasti vēja) brāzma.
kvēla Spēcīga (piemēram, psihiska stāvokļa) izpausme.
kvēle Spēcīga (piemēram, psihiska stāvokļa) izpausme.
brāzma Spēcīga (piemēram, vēja, lietus) plūsma, uzplūdums.
kaisums Spēcīga (psihiska vai fizioloģiska) stāvokļa izpausme.
straume Spēcīga (šķidruma, šķidras vielas) plūsma.
gāziens Spēcīga (ūdens vai cita šķidruma) šalts.
gāzma Spēcīga (ūdens, viļņu) šalts, brāzma.
gāzme Spēcīga (ūdens, viļņu) šalts, brāzma.
iekāre Spēcīga baudkāra tieksme iegūt (pretējā dzimuma cilvēku).
pērkons Spēcīga dusmu, naida izpausme.
zibens Spēcīga dusmu, naida izpausme.
suta Spēcīga fiziska iedarbība, arī ietekmēšana.
apžilbums Spēcīga gaismas uzliesmojuma izraisīta redzes pasliktināšanās, kas izpaužas kā īslaicīgs vai neatgriezenisks redzes funkciju zudums un kurā var rasties arī tīklenes apdegums.
šņaukt Spēcīgā ieelpā virzīt degunā (parasti pulverveida vielu).
kurāre Spēcīga inde, ko iegūst no dažiem Dienvidamerikas augiem; paralizē skeleta muskulatūru.
šņaukt Spēcīgā izelpā virzīt ārā no deguna (piemēram, izdalījumus, netīrumus).
vilnis Spēcīga izpausme, arī kāpinājums, pastiprinājums (darbībai, norisei).
šārva Spēcīga lietus brāzma.
šturma Spēcīga lietus brāzma.
šķiedienis Spēcīga lietus gāze.
šturme Spēcīga lietus gāze.
žļāga Spēcīga lietus gāze.
gāzienis Spēcīga lietus līšana; spēcīgs lietus.
gāzis Spēcīga lietus līšana; spēcīgs lietus.
šarva Spēcīga lietus vai vēja brāzma.
gāzne Spēcīga lietusgāze.
plītenis Spēcīga lietusgāze.
vara Spēcīgā pakļautībā (pārdzīvojumam, uzskatiem u. tml.).
vētra Spēcīga psihiska stāvokļa, arī protesta, prasību, viedokļu u. tml. izpausme; sabiedriska parādība, notikums, kas izraisa dziļas pārmaiņas sabiedrības dzīvē
seksapīls Spēcīga seksuāla pievilcība.
brukteri Spēcīga seno ģermāņu cilts Vācijas ZR, romiešu iekaroti 12. g. p. m. ē., minēti vēl 4. un 5. gs.
žļārga Spēcīga strūkla urinējot.
briganti Spēcīga tauta senās Britānijas ziemeļos, kas ilgi un neatlaidīgi pretojās romiešiem; uzvarēti Domiciāna laikā, bieži sacēlās līdz pat Antonīna Pija laikam.
dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā); spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
miesaskārība Spēcīga tieksme pēc seksuālas baudas.
slavaskāre Spēcīga tieksme pēc slavas.
valdītkāre Spēcīga tieksme valdīt, būt vadībā.
kārdinājums Spēcīga tieksme, velēšanās (pēc kā, ko darīt).
vurpis Spēcīga vēja brāzma.
viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
iedvesma Spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē).
zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
naudaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
varaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
lietusgāze Spēcīga, brāzmaina (lietus) līšana; spēcīgs, brāzmains lietus.
krusasgāze Spēcīga, brāzmaina krusa, ar neparasti lielām ledus daļiņām.
snieggāze Spēcīga, brāzmaina snigšana; spēcīgs, brāzmains sniegs.
versme Spēcīga, iedarbīga (kā, piemēram, gaisa) plūsma.
alkas Spēcīga, kaislīga vēlēšanās, lielas ilgas.
straume Spēcīga, parasti ilgstoša (psihiska stāvokļa, domu, atmiņu u. tml.) izpausme.
iekāre Spēcīga, parasti savtīga, vēlēšanās iegūt.
izvirdums Spēcīga, pēkšņa (jūtu, parasti dusmu, naida) izpausme.
trieciens Spēcīga, pēkšņa, parasti kaitīga (fizikālas parādības) iedarbība.
viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
sturme Spēcīga, postoša parādība dabā (parasti vētra, lietus).
šalts Spēcīga, spēja (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme.
virpulis Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
heteroze Spēcīgāka attīstība, lielāka dzīvotspēja un produktivitāte (augu un dzīvnieku hibrīdiem salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
stiegra Spēcīgākā dzīsla (auga lapā).
stingrēties Spēcīgākam, stingrākam kļūt.
drausmas Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas; stāvoklis, apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas.
bifelis Spēcīgas miesas būves cilvēks.
būda Spēcīgas miesasbūves cilvēks.
apdullināt Spēcīgi (emocionāli, psiholoģiski u.tml.) ietekmēt.
vigorosamente Spēcīgi (mūzikā).
dasacirsties Spēcīgi (nejauši) iecirsties kur iekšā.
žņaudzīt Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
būda Spēcīgi attīstīts ķermenis; liels, smagnējs augums.
izšķorīties Spēcīgi degt; izkurināt.
ksilenoli Spēcīgi dezinficējoši līdzekļi, oksiloli, dimetīlfenoli, īpašībās līdzīgi fenolam un krezoliem, bet apmēram 15 reizes stiprāki kā dezinficētāji.
skroderēt Spēcīgi dzelt, kost.
uzcirst Spēcīgi iecirst (ar knābi, nagiem u. tml.) - par dzīvniekiem.
plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
raut Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) - par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
topspins Spēcīgi iegriezts uzbrukuma sitiens galda tenisā.
iešturnīt Spēcīgi iegrūst, iesist ar dūri, ragiem.
uzmest Spēcīgi iesist (kādam, kam, pa ko).
uzsist Spēcīgi iesist (kādam).
sapunīt Spēcīgi iesist (pa galvu), sadunkāt.
ietriekt Spēcīgi iesist (pa ko).
iesaut Spēcīgi iesist kādam.
sadrāzt Spēcīgi iesist, parasti vairākkārt.
nobliezt Spēcīgi iesist; iebliezt.
iebliezt Spēcīgi iesist.
iedrāzt Spēcīgi iesist.
iekļaut Spēcīgi iesist.
iekrāmēt Spēcīgi iesist.
iekraut Spēcīgi iesist.
iešaut Spēcīgi iesist.
iezvelēt Spēcīgi iesist.
iezvelt Spēcīgi iesist.
iešvunkāt Spēcīgi iešūpot.
iešvunkāties Spēcīgi iešūpoties, sakustēties.
pārvarēt Spēcīgi ietekmēt (cilvēku) - par (tā) psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
spiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi, jūtas u. tml.).
ķerties Spēcīgi ietekmēt, iedarboties (piemēram, par sauli, vēju, aukstumu).
uzvarēt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
uzveikt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
apstrādāt Spēcīgi ietekmēt, pierunāt, pārliecināt.
nolīt Spēcīgi izpausties (attieksmē pret kādu) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
kūsāt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
kūsēt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
kūsot Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
gavilēt Spēcīgi izpausties (par pozitīvām jūtām).
virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
izlīt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli).
virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); arī mutuļot (4).
aizdusa Spēcīgi izteikts elpas trūkums.
pūst Spēcīgi izvadīt pa muti gaisu no elpošanas orgāniem.
saklaudzēt Spēcīgi klaudzot, klikšķot sabraukt kopā.
malt Spēcīgi košļāt.
attricināties Spēcīgi kratoties atbraukt.
lauzt Spēcīgi liekt (parasti ķermeņa daļas).
sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
piegāzt Spēcīgi līstot, sniegot, arī šļācot ūdeni, piepildīt (ko).
gāzt Spēcīgi līt.
kārst Spēcīgi līt.
baltāt Spēcīgi maisīt, kult, putot.
vurnīt Spēcīgi mest.
virt Spēcīgi mutuļot, viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi).
notrīt Spēcīgi noberzēt (1).
nodrebēties Spēcīgi nodrebēt.
sagāzt Spēcīgi nolīt (par lietu); nogāzt (9).
nogāzt Spēcīgi nolīt.
degt Spēcīgi norisēt (par psihiskiem procesiem).
kaist Spēcīgi norisēt, būt ļoti intensīvam, spraigam (par psihiskiem procesiem).
nospraukšķēties Spēcīgi nospraukšķēt.
nospraukstēties Spēcīgi nospraukšķēt.
dihromāti Spēcīgi oksidētāji, dihromskābes sāļi.
sašmidzināt Spēcīgi plikšķināt (ar pātagu).
zēģelēt Spēcīgi pūst (par vēju).
zēvelēt Spēcīgi pūst (par vēju).
brēkšķēt Spēcīgi raudāt.
nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
plucināt Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
kārties Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku).
uzlādēt Spēcīgi rosināt (kādu); padarīt spēcīgu (psihisku stāvokli).
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par karstu vai kodīgu šķidrumu).
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par sauli, vēju, aukstumu).
samalt Spēcīgi sakošļāt.
samatot Spēcīgi saplūkāt aiz matiem.
saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplūkāt (3).
saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt (3).
sazvīrot Spēcīgi sašūpot kaut ko, kas atrodas ūdenī.
iededzināt Spēcīgi satraukt, saviļņot; ļoti ieinteresēt.
saraut Spēcīgi savilkt, arī cieši saliekt (ķermeņa dalu).
spanderēt Spēcīgi savilkt.
šmārīt Spēcīgi sist (ar pātagu).
šņaukt Spēcīgi sist (ar rīksti, pātagu).
gremdēt Spēcīgi sist bumbu uz leju (piemēram, volejbolā, tenisā).
veksēt Spēcīgi sist, pērt.
drāzt Spēcīgi sist.
gāzt Spēcīgi sist.
jozt Spēcīgi sist.
kraut Spēcīgi sist.
veķis Spēcīgi sist.
zlānīt Spēcīgi sist.
zmelt Spēcīgi sist.
zveilēt Spēcīgi sist.
zvektēt Spēcīgi sist.
zvelt Spēcīgi sist.
ietriekt Spēcīgi sitot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, piemēram, naglu).
ieblietēt Spēcīgi sitot, stampājot, ievirzīt (kur iekšā).
žņaudzīt Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
žņaudzīt Spēcīgi spaidīt, lai iztecētu (šķidrums) no kā slapja.
žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
savizuļot Spēcīgi spīguļot, zaigot.
ļumdēties Spēcīgi šūpoties.
sadragāties Spēcīgi triecoties (pret kaut ko citu), parasti pilnīgi salūzt, sagrūt, izputēt.
satripināt Spēcīgi un ātri šūpot uz augšu un uz leju.
uzgāzt Spēcīgi uzlīt (par lietu).
uzšaut Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko u. tml.).
uzdauzīt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko), lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
uzbliezt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzcirst Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzdrāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzgāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzklāt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzlaist Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzplāt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzvilkt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzzvelt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzspert Spēcīgi uzsist (kāju uz ka, kam).
zvelēt Spēcīgi vairākkārt sist.
velvēt Spēcīgi viļņoties, bangot.
vārīties Spēcīgi viļņoties, virpuļot, mutuļot, arī izdalīt tvaikus, garaiņus (parasti par ūdenstilpi).
bangāties Spēcīgi viļņoties.
bangot Spēcīgi viļņoties.
zālīt Spēcīgi zaļot.
plēst Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
dārdēt Spēcīgi, dobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
aizgrābt Spēcīgi, dziļi saviļņot; aizraut.
kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
alkt Spēcīgi, kaislīgi vēlēties, ilgoties, tiekties.
liesmot Spēcīgi, kaislīgi, aizrautīgi pārdzīvot.
svēši Spēcīgi, ļoti.
griezt Spēcīgi, nepatīkami kairināt (parasti par gaismu).
griezties Spēcīgi, nepatīkami kairināt (parasti par gaismu).
plosīt Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
grandēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.); dārdēt (4).
grandīt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.); dārdēt (4).
dārdēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) - piemēram, par jūtām, domām.
iesist Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu); iesisties (3).
iesisties Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
dimdēt Spēcīgi, samērā spalgi skanēt (par mūzikas instrumentiem, mūzikas skaņām).
uzsvērt Spēcīgi, skaļi izpildīt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
forte Spēcīgi, skaļi.
vālēt Spēcīgi, smagnēji sist, triekt, parasti ar vāli.
šļakata Spēcīgi, spēji lidojošs, plūstošs samērā neliels (šķidras vielas) kopums.
šalts Spēcīgi, spēji plūstošs (gāzes, parasti gaisa) kopums.
šalts Spēcīgi, spēji plūstošs (šķidras vielas) kopums.
robustamente Spēcīgi, stipri, droši, bezbailīgi.
robusto Spēcīgi, stipri, droši, bezbailīgi.
vigoroso Spēcīgi, stipri, enerģigki; vareni, krāšņi.
dikts Spēcīgi, stipri.
šermuļi Spēcīgi, strauji drebuļi.
cirst Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
šmaknēt Spēcīgi, strauji sist (parasti ar pātagu).
sacirst Spēcīgi, strauji sitot, savainot.
izspaidīt Spēcīgi, viscaur spaidīt.
violento Spēcīgi; neganti, nevaldāmi; dedzīgi.
intensivo Spēcīgi.
močna Spēcīgi.
cullēt Spēcīgiem soļiem iet.
spēkpilns Spēcīgs (2).
spēkpilns Spēcīgs (6).
zibens Spēcīgs (dusmu) atspoguļojums (acīs).
sparīgs Spēcīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzelžains Spēcīgs (par gribu, raksturu); dzelzs (4).
dzelzs Spēcīgs (par gribu, raksturu); dzelžains (4).
kvēlains Spēcīgs (par psihisku stāvokli).
kvēls Spēcīgs (par psihisku stāvokli).
krampis Spēcīgs cilvēks.
deņķis Spēcīgs darbinieks.
uguns Spēcīgs emocionāls stāvoklis; kaislība; liela aizrautība, dedzība.
saviļņojums Spēcīgs emocionāls stāvoklis.
ozoldēls Spēcīgs jaunietis.
stresors Spēcīgs kairinātājs (piemēram, nelabvēlīgs ārējās vides faktors), kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
psoas Spēcīgs kājas muskulis (ciska, gurns), kas sākas no jostas skriemeļiem un beidzas pie ciskas kaula augšējās daļas; arī psoas muskulis.
voklīze Spēcīgs karsta avots, kas neizsīkst arī mazūdens periodos.
kvārkstoņa Spēcīgs krāciens, skaļa gārdzoņa.
basets Spēcīgs medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām nokarenām ausīm; augstums skaustā sasniedz 33-38 cm; attiecīgā suņu šķirne.
konsomejs Spēcīgs novārījums, buljons no gaļas.
negaiss Spēcīgs pārdzīvojums, arī liels garīgs sasprindzinājums.
šoks Spēcīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, ko izraisa kas pēkšņi, parasti negatīvi, iedarbīgs.
sabris Spēcīgs radījums (salīdzinājumā: puisis kā sabris).
katehu Spēcīgs savelkošs līdzeklis, iegūts no akācijas "Acacia catechu (L. fil.)" koksnes; senāk lietots pret caureju, vietēji - kakla skalošanai.
zmēliens Spēcīgs sitiens.
liesma Spēcīgs spilgtums (parasti sarkanai krāsai).
brīkšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
briukšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
brākšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
lērums Spēcīgs troksnis.
blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
spējš Spēcīgs un straujš (par darbību, procesu).
dominante Spēcīgs uzbudinājums, kas ir pārsvarā pār citiem uzbudinājumiem.
norters Spēcīgs vējš Meksikas līča rajonā, arī pie Austrālijas krastiem.
aknainis Spēcīgs vīrs, cilvēks "ar aknām".
gabalnieks Spēcīgs zirgs.
spriegs Spēcīgs, arī enerģisks (parasti par kustību).
dzelzs Spēcīgs, arī ļoti izturīgs (par organismu, ķermeņa daļām); stiprs (par veselību).
stampis Spēcīgs, arī neveikls cilvēks.
zaļš Spēcīgs, arī plaukstošs.
tvirts Spēcīgs, arī stiprs (par gaisu, tā strāvu).
ciets Spēcīgs, ass (par vēju); tāds (laiks), kad pūš spēcīgs, ass vējš.
burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā.
kacēns Spēcīgs, brangs puisis.
dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs motoru, ierīču troksnis.
dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, kas skan kādā vietā, telpā.
dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada kas grūstošs, krītošs.
dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons, arī ūdeņi.
graujas Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parasti pērkons; dārdi (1).
drāka Spēcīgs, dusmīgs cilvēks, kas bieži kaujas.
švuncīgs Spēcīgs, enerģisks; sparīgs; ātrs, straujš.
ražens Spēcīgs, intensīvs (parasti par lietu).
virpulis Spēcīgs, intensīvs (psihisku, parasti emocionālu, stāvokļu) kopums; spēcīga, intensīva (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme, norise.
sīksts Spēcīgs, izturīgs (par augiem).
spīvs Spēcīgs, izturīgs.
dārs Spēcīgs, izveicīgs (darbā).
nagainis Spēcīgs, izveicīgs cilvēks ar drošu roku.
ņiprs Spēcīgs, izveicīgs, veikls (par ķermeņa daļām).
laķis Spēcīgs, korpulents cilvēks.
lācis Spēcīgs, liela auguma cilvēks.
tēvainis Spēcīgs, liela auguma vīrietis.
duze Spēcīgs, lielmanīgs, izveicīgs cilvēks.
dūze Spēcīgs, lielmanīgs, izveicīgs cilvēks.
lielgabalnieks Spēcīgs, liels zirgs.
dumbrs Spēcīgs, masīvs.
švarcs Spēcīgs, muskuļots vīrietis.
pantīgs Spēcīgs, muskuļots.
dārds Spēcīgs, nevienmērīgs cilvēka balss, runas skanējums.
tvirts Spēcīgs, noteikts (par skaņu, parasti par balsi).
ciets Spēcīgs, noteikts, stingrs (par kustību); ciešs (2).
dziļš Spēcīgs, noturīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
uzbudinājums Spēcīgs, parasti emocionāls, aktīvs, psihisks stāvoklis.
šalts Spēcīgs, parasti pēkšņi radies (skaņu) kopums.
grandi Spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons; dārdi (1).
svēšs Spēcīgs, pārliecinošs.
pampars Spēcīgs, plecīgs vīrietis.
smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
viesuļvējš Spēcīgs, postošs vējš (parasti viesuļvētras laikā); arī viesulis.
lietīgs Spēcīgs, rosīgs, aktīvs.
pērkondimdošs Spēcīgs, samērā dobjš (par skaņu).
patētika Spēcīgs, saviļņojošs, aizraujošs emocionāls stāvoklis; spēcīgu, saviļņojošu, aizraujošu jūtu atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
forte Spēcīgs, skaļš.
zaļains Spēcīgs, spirgts.
rumaks Spēcīgs, stalts zirgs.
ciešs Spēcīgs, stingrs, noteikts (par kustību).
sīksts Spēcīgs, stiprs (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
pamatīgs Spēcīgs, stiprs (par skaņu).
dzelžains Spēcīgs, stiprs (piemēram, par rokām, tvērienu).
spelgoņa Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums; spalgonis (1).
spelgonis Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums; spalgonis (1).
spalgonis Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums.
potents Spēcīgs, stiprs, varens.
gremde Spēcīgs, uz leju virzīts bumbas sitiens (piemēram, volejbolā, tenisā).
varīns Spēcīgs, varošs.
svitrs Spēcīgs, veselīgs, spirgts.
steberīgs Spēcīgs, vingrs (par bērnu, kas sāk staigāt).
šerps Spēcīgs; arī straujš.
intensīvs Spēcīgs; spraigs.
dukātīgs Spēcīgs.
eņģīgs Spēcīgs.
močņijs Spēcīgs.
mūdīgs Spēcīgs.
pērkons Spēcīgu, dobju trokšņu kopums.
forte Spēcīgums, skaļums.
species Specija (1, 2).
spēcināties Spēcināt (1) sevi.
spēcināties Spēcināt (2) sevi.
roborantia Spēcinātāji līdzekļi.
virgt Spēcināties.
spēcnieks Spēcinieks.
tonizējošs Spēcinošs zāļu līdzeklis.
spēdelīte Spēdele; četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē.
spēdeliņa Spēdele.
spēdeliņš Spēdele.
spēdelis Spēdele.
spēdzele Spēdele.
sperute Spēdele.
ēncietība Spēja (augam) augt ēnā, panest ēnu.
hidrotropisms Spēja (augu orgāniem) augt mitruma virzienā.
prasme Spēja (dzīvniekiem) izturēties kādā veidā.
viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; stigrība.
stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
kritums Spēja (kā) samazināšanās, zudums (parasti pēc spraiga, aktīva posma).
stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
stiepjamība Spēja (materiālam, priekšmetam) stiepes iedarbībā mainīt garumu, spriegumu u. tml.
rūkamība Spēja (materiālam) rūkt.
patogenitāte Spēja (parasti mikroorganismiem) izraisīt slimību.
segtspēja Spēja (parasti vielai, materiālam) segt (ko).
saspiežamība Spēja (parasti vielai, priekšmetam) slogošanas iedarbībā mainīt savu tilpumu.
agrīnība Spēja (piemēram, lauksaimniecības augiem) nobriedināt sēklu vai nest augļus, arī uzplaukt agrāk par citiem, citām šķirnēm; agrīnums.
svārstībspēja Spēja (piemēram, priekšmetam, veidojumam) svārstīties.
starlauzība Spēja (priekšmetam, vielai) lauzt gaismas starus.
vestspēja Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu kravas masu vai pasažieru skaitu.
saistspēja Spēja (vielai) saistīt (ko, parasti būvdetaļu).
sabiezināmība Spēja (vielai) veidot biezu vai biezāku konsistenci.
dimorfisms Spēja (vielai) veidot divas dažādas kristāliskas struktūras; vielas pastāvēšana divās dažādās kristāliskās struktūrās.
tekstpratība Spēja apieties ar rakstīto vārdu plašākā nozīmē - tekstu izpratnē un veidošanā.
pieskaitāmība Spēja apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
pievilcība Spēja ar savu būtību, personību piesaistīt citu cilvēku uzmanību un izraisīt viņos patiku.
grafestēzija Spēja ar taustes maņu uztvert un pazīt skaitļus un figūras, ko zīmē uz ādas.
elastība Spēja atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas.
elasticitāte Spēja atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas.
informācijpratība Spēja atrast, atlasīt, novērtēt, pārvaldīt un izmantot informāciju.
atskārta Spēja atskārst.
intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
reģistrjutība Spēja atšķirt un šķirot augšējā un apakšējā reģistra rakstzīmes (lielos un mazos burtus).
dzīvotspēja Spēja bioloģiski eksistēt (parasti dzīvniekiem, augiem).
esprit Spēja būt atjautīgam.
spars Spēja darboties (ķermenim, tā daļām).
rezistence Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām); pretestība (1).
pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
degamība Spēja degt (piemēram, priekšmetiem, vielām).
degtspēja Spēja degt (vielai).
dīgtspēja Spēja dīgt (putekšņiem).
dīgtspēja Spēja dīgt, ko raksturo ar sēklu skaitu (procentos), kuras sadīgst katram kultūraugam noteiktā laikā dīgšanai piemērotos apstākļos.
termobioze Spēja dzīvot augstā temperatūrā.
dzīvotspēks Spēja dzīvot, eksistēt (parasti par cilvēkiem).
dzīvotspēja Spēja eksistēt un attīstīties (idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
gaistamība Spēja gaist (vielai), fugicitāte.
empātija Spēja iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.
amfierotisms Spēja iejusties vīrieša vai sievietes lomā vai abās vienā laikā.
ieteice Spēja iestāstīt.
kapacitāte Spēja ietilpināt, uzkrāt.
kapacitāte Spēja ietvert (piemēram, informācijas, estētiskā pārdzīvojuma) noteiktu daudzumu.
sajūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības); izjūta (2).
psihografoloģija Spēja intuitīvi uzzināt personas rakstura īpašības no tās raksta ainas, neizdarot nekādu sīkāku grafoloģisku analīzi.
sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
diadohokinēze Spēja izdarīt ātrā secībā antagonistiskas kustības nosacītā kārtībā, piem., apakšdelma pronāciju un supināciju.
dzimumspēja Spēja izdarīt dzimumaktu.
eipraksija Spēja izdarīt koordinētas kustības.
decentrācija Spēja iziet ārpus sava redzējuma un iedomāties, kā cits indivīds uztver un pārdzīvo notiekošo.
valodas prasme Spēja izmantot visu valodas līmeņu vienības un funkcionālos paveidus valodas normām un konkrētai saziņas situācijai atbilstoša teksta veidošanai mutvārdos un rakstos.
karcinogenitāte Spēja izraisīt vēzi.
stereognostika Spēja izzināt ar taustes palīdzību (cieto) ķermeņu formas.
saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
iespēja Spēja ko veikt; arī dotības.
vigilitāte Spēja koncentrēt uzmanību uz jauniem iespaidiem, vērīgums.
konkurētspēja Spēja konkurēt (ar kādu, kādā jomā u. tml.).
dihromofilisms Spēja krāsoties kā ar skābu, tā ar bāzisku krāsvielu.
ambidekstrija Spēja lietot vienādi veikli abas rokas.
manevrspēja Spēja mainīt kustības virzienu, manevrēt.
nekonkurētspēja Spēja nekonkurēt.
nērsība Spēja nērst.
nestrādātspēja Spēja nestrādāt.
negociabilitāte Spēja noderēt par darījuma priekšmetu, speciāli par tirdzniecības darījuma priekšmetu, kredīta spēja.
baktericiditāte Spēja nonāvēt baktērijas.
stereognozija Spēja noteikt priekšmetu lielumu un formu ar tausti.
tura Spēja noturēties; stāja.
acumērs Spēja novērtēt attālumu, apjomu, svaru, ātrumu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
barognoze Spēja novērtēt svaru; svara sajūta.
pašatziņa Spēja objektīvi novērtēt savus darbus un rīcību.
reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem.
vara Spēja pakļaut, ietekmēt (kādu, ko).
invariance Spēja palikt nemainīgam (kādā norisē, kādos apstākļos).
anticipācija Spēja paredzēt rīcības, darbības rezultātus, spēja apziņā prognozēt, "modelēt" gaidāmos notikumus; paredzējums; iepriekšējs pieņēmums, priekšstats.
saprasme Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus; sapratne
sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
apziņa Spēja pareizi uztvert īstenības iespaidus un uz tiem atbilstoši reaģēt.
dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālas skaņas.
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
pašsavaldība Spēja pārvarēt savu psihisko stāvokli, tā izpausmi.
lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidotspēja.
lidotspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidspēja.
dzīvotspēks Spēja pastāvēt (idejām, teorijām u. tml.).
ilgmūžība Spēja pastāvēt ilgu laiku (piemēram, augiem, elementārdaļiņām).
spontaneitate Spēja pašam no sevis iesākt kaut ko, pašnoteikšanās.
simbolija Spēja pazīt priekšmetus ar tausti.
peldspēja Spēja peldēt (parasti ūdens transportlīdzekļiem, priekšmetiem).
valence Spēja piemēroties (kam), saskaņoties (ar ko, piemēram, apstākļiem).
pantomorfija Spēja pieņemt jebkuru formu.
magnētisms Spēja piesaistīt apkārtējo uzmanību, pievilcība.
maksātspēja Spēja pildīt savas maksāšanas saistības.
plūstamība Spēja plūst (vielai).
spīts Spēja pretoties nevēlamu (piemēram, vides) apstākļu ietekmei.
atturētājs Spēja pretoties vai nodarīt postījumus, kas nodrošina atturēšanu.
ilgtspēja Spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai.
izdoma Spēja radīt domāšanas procesā ko jaunu (tēla, priekšstata, idejas u. tml. veidā); attiecīgais psihiskais process.
radītspēja Spēja radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); spēja radīt, radīšanas spēja.
reaģētspēja Spēja reaģēt (parasti vielai).
dihromāzija Spēja redzēt tikai divas no trim pamatkrāsām (sarkanās, zilās un dzeltenās).
skotopija Spēja redzēt tumsā; tumsas adaptācija.
vārds Spēja rīkoties, lemt; arī ietekme.
apjēgšana Spēja risināt uzdevumus ar nepilnu vai nenoteiktu nosacījumu, šis process.
gaišdzirdība Spēja sadzirdēt skaņas ar frekvenci, augstāku par normālās dzirdamības robežu.
dzīvotspēja Spēja saglabāt bioloģisko aktivitāti (sēklām).
paškompetence Spēja saistīt pašnovērošanu ar vides dinamiskajiem procesiem, un saglabājot līdzsvaru, veidot nākotni.
fagocitoze Spēja satvert un sagremot svešķermeņus, arī mikroorganismus un bojāgājušo šūnu atliekas.
autohipnoze Spēja sevi hipnotizēt, novērojama pie tiem, kas ilgāku laiku ārstēti ar hipnozi.
sprāgstamība Spēja sprāgt (parasti vielai).
izstiepjamība Spēja tikt izstieptam.
pārvēršamība Spēja tikt pārvērstam (piemēram, vielai).
uzglabājamība Spēja tikt uzglabātam.
mācāmība Spēja un gatavība mācīties, kas raksturo dotības un iespējas mācīties ar citu cilvēku palīdzību.
radošums Spēja uz jaunradi, radoša aktivitāte, ideju bagātība.
uzliesmojamība Spēja uzliesmot.
atminība Spēja uzminēt.
ietilpība Spēja uzņemt, ietvert (kā) noteiktu daudzumu.
uzrāve Spēja uzņemt, palielināt ātrumu.
čekspēja Spēja uzņemties saistības, tiesības un pienākumus ar čeku.
higroskopiskums Spēja uzsūkt mitrumu.
mitrumkapacitāte Spēja uzsūkt, uzkrāt mitrumu noteiktā pakāpē; mitrumietilpība.
mitrumietilpība Spēja uzsūkt, uzkrāt mitrumu noteiktā pakāpē; mitrumkapacitāte.
algestēzija Spēja uztvert sāpju sajūtas.
dzirde Spēja uztvert skaņas.
izjūta Spēja uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
smalkjutība Spēja uztvert un reģistrēt ļoti niecīgas izmaiņas.
iegaume Spēja uztvert, atcerēties.
klonalitāte Spēja veidot klonus.
zilbiskums Spēja veidot zilbes kodolu.
elastība Spēja viegli pielāgoties, arī iespēja viegli pielāgot mainīgiem apstākļiem.
sensibilitāte Spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
daudzauglība Spēja vienā atnešanās reizē dot vairāk nekā vienu pēcnācēju (par dzīvniekiem).
dimorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot divas formas; divu formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
trimorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot trīs formas; triju formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
ambidekstija Spēja vienlīdz veikli darboties ar abām rokām.
caurgājība Spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos (piemēram, automobiļiem).
varēšana Spēja, arī iespēja; varējums.
sprādziens Spēja, būtiska pārmaiņa, pārvērtība.
slīdīpašība Spēja, īpašība slīdēt (1).
izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību).
gribasspēks Spēja, prasme realizēt savus nodomus, pārvarot kādas grūtības.
vāre Spēja, spējīgums.
vīža Spēja, spēks.
paspēja Spēja, varēšana.
paspēks Spēja, varēšana.
veice Spēja, veikums.
travade Spēja, zibeņa un pērkona pavadīta vētra uz jūras.
varējums Spēja; arī iespēja.
īpašība Spēja.
dotības Spējas (kādā noteiktā nozarē).
darbaspējas Spējas strādāt; darba veikšanai nepieciešamās fiziskās un psihiskās spējas.
iekša Spējas, varēšana; drosme.
sacirsties Spēji aprauties (par balsi, skaņu).
atgāzties Spēji atkrist, atvirzīties atpakaļ.
atkrist Spēji atrauties (no kā).
uzbangot Spēji atskanēt, spēcīgi skanēt.
nolīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi; spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
pārlīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
iecirsties Spēji iebrāzties, ietriekties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, lietu, sniegu.
noņaukšt Spēji ieņaudēties.
iesvilt Spēji iesāpēties.
iesadurties Spēji izpausties (par asām sāpēm).
iedzelt Spēji izpausties (par smeldzošām sāpēm).
iedzelt Spēji izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām).
iedurt Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu; spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
iedurties Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu; spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
iedzelt Spēji izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
iedurties Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji asi iesāpēties; iedurt (3).
iedurt Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji asi iesāpēties; iedurties (2).
uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzbrāzmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzkūsāt Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzkūsot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzliesmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzvirmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzvirst Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
izspļaut Spēji izvadīt, izmest (no sevis) - par ierīcēm.
iegaismoties Spēji kļūt gaišam, tiekot apgaismotam; īsu brīdi spēji kļūt gaišam, tiekot apgaismotam.
apraut Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.).
aizcirst Spēji pārtraukt (piemēram, elpu).
nocirst Spēji pārtraukt (runu, domu u. tml.); apraut (2).
izgrūst Spēji radīt (paīsu skaņu) - par dzīvām būtnēm.
iedzirkstēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
iedzirkstīties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
iegailēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
iemirdzēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
uzskriet Spēji rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
apdedzināt Spēji satraukt, saviļņot, apmulsināt.
aizsisties Spēji slīdot, aizdarīties.
iedzalkstīties Spēji spilgti, arī īsu bildi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām, pārdzīvojumu.
iegailēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
iezalgoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
iezibēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
iezvēroties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par spēcīgām dusmām, naidu u. tml.
iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
ievizēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā, retāk sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3).
iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iesprūst (2), iestrēgt (3).
iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem).
aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).
aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi); aizspriesties (2).
sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu); kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem).
pārsist Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojuma, bojājumu.
pārcirst Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojumu, bojājumu.
atrauties Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem; pacelties gaisā (par lidaparātiem).
atsisties Spēji, ar triecienu atdurties (pret ko).
atsasisties Spēji, ar triecienu atdurties pret ko.
plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
plaiksnīties Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) -- par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp; spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
aumakām Spēji; ar drūzmu, spiešanos, ar steigu kaut kur mēģināt nokļūt vai kaut ko izdarīt.
joņiem Spējiem grūdieniem, pa brīžam; nevienmērīgi, strauji.
bilingvāls Spējīgs brīvi runāt divās valodās.
ģīvaliņš Spējīgs dzīvot (par jaundzimušu).
amfībisks Spējīgs dzīvot kā uz sauszemes, tā ūdenī.
skrietns Spējīgs lidot.
eiritermisks Spējīgs panest ievērojamas temperatūras svārstības, piem., daži mikroorganismi.
idiotrofisks Spējīgs pats sagādāt sev barību.
hirognostisks Spējīgs pazīt priekšmetu, to aptaustot; atšķirt ķermeņa labo pusi no kreisās.
blīzīgs Spējīgs pieņemties miesās, svarā.
jemīgs Spējīgs, apdāvināts.
varīgs Spējīgs; arī spēcīgs.
koučings Spējraisis - personiskās izaugsmes treniņš (angļu "coaching").
gumba Spējš izliekums zirga lokā.
grūdiens Spējš satricinājums, trieciens.
krass Spējš, ass (par virziena maiņu).
sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme.
atestācija Spēju atzīšana, darbības pozitīvs vērtējums.
prasme Spēju un īpašību kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai), mācēšana.
darbība Spēju, enerģijas izmantošana, lai ko pārveidotu, lai radītu (ko jaunu).
atdeve Spēju, jūtu u. tml. veltīšana (darbam, daiļradei).
kodifikācija Spēkā esošo kādas tiesību nozares normatīvo aktu sistematizēšana.
dinamika Spēka gradācija (skaņām).
gf Spēka grams.
spiesties Spēka iedarbībā virzīties (kur iekšā) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
ņūtonsekunde Spēka impulsa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
dinamometrija Spēka mērīšana ar speciāliem aparātiem (dinamo-metriem).
kilograms Spēka mērvienība – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu – 9,80665 ņūtoni; spēka kilograms.
ņūtons Spēka mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 N ir spēks, kas ķermenim, kura masa ir 1 kg, piešķir 1 m/s^2^ lielu paātrinājumu, kas vērsts spēka darbības virzienā.
dins Spēka mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 dins ir vienāds ar spēku, kas l g masai piešķir paātrinājumu l cm/s2; 1 dyn=0,00001 N (N - ņūtons).
stens Spēka mērvienība MTS mērvienību sistēmā; 1 sn = 1000 N.
ponds Spēka mērvienība, ko lieto Vācijā, Austrijā, Zviedrijā; l p = 0,00980665 N.
ņūtonmetrs Spēka momenta mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
spēkpilns Spēka pilns; spēcīgs (1).
hipostēnija Spēka samazināšanās, vārgums.
tf Spēka tonna.
nespēks Spēka trūkums, fizisks vājums; bezspēks.
bezspēks Spēka trūkums; nespēks.
stēnija Spēka un aktivitātes stāvoklis.
dinamoģenēze Spēka vai enerģijas, īpaši muskuļu vai nervu enerģijas rašanās.
hiperstēnija Spēka vai tonusa pieaugums.
atlētisms Spēka vingrojumu sporta veids, kurā ar vingrojumu palīdzību tiek veicināta muskuļota auguma un labas stājas izveidošanās; kultūrisms; bodibildings.
Herkuless Spēka vīrs, atlēts.
Samsons Spēkavīrs.
bagātinātājpiedevas Spēkbarības koncentrāti, kas satur olbaltumvielas, minerālvielas, vitamīnus, fermentus, aminoskābes un ir paredzēti graudu vai citas barības maisījumu bagātināšanai.
prestarteri Spēkbarības maisījums barības piedevām jaundzīvnieku pirmajās dzīves nedēļās; parasti lieto iknedēļu vecu atšķirtu sivēnu ēdināšanai; prestarterbarība.
kodolspēki Spēki atoma kodolā, kuri darbojas starp nukloniem.
molekulārspēki Spēki, kas darbojas starp vielas molekulām un saistīti ar molekulu elektronu apvalku mijiedarbību.
sedzējspēki Spēki, kas darbojas šķirti no galvenajiem spēkiem, lai pārtvertu, iesaistītu kaujā, aizkavētu, dezorganizētu un maldinātu pretinieku, pirms tas uzbrūk spēkiem, kas tiek piesegti.
mitiņš Spēkošamās, laušanās.
laušanās Spēkošanās, cīnīšanās.
cīkstēties Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt; cīnīties.
cīkstīties Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt; cīnīties.
ķīkstēties Spēkoties, cīkstēties, kauties.
mīties Spēkoties, cīkstēties.
čīkstīties Spēkoties, cīnīties.
cīkstoties Spēkoties.
spēkāties Spēkoties.
akselerators Spēkrata vadības svira kustības ātruma mainīšanai.
žirobuss Spēkrati, parasti autobuss kalnu apstākļiem un raktuvēm, aprīkots ar lielu papildu spararatu - žiroskopu, kas akumulē mehānisko enerģiju; kalnu ceļos, braucot lejup, tas iegriež spararatu, tā uzkrāto enerģiju izmantojot līdzenumā vai braucot kalnup.
spēkvāģi Spēkrati.
pārgājība Spēkratu ekspluatācijas īpašība, kas nosaka to spēju pārvietoties pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu (smiltīm, karjeriem, lauku, mežu, sniegu).
piekļuve Spēkratu īpašība, kas raksturo iespēju viegli un ērti piekļūt apkalpojamiem mezgliem. Piekļuve nosaka papildoperāciju, speciālu instrumentu un palīgiekārtu nepieciešamību un laika izlietojumu tehniskajās apkopēs veicamo pārbaudes, regulēšanas un detaļu nomaiņas darbu izpildei.
akvaplanēšana Spēkratu kustības veids: slīdēšana pa ūdens slāni, kas atdala dzinekli (3) no balstvirsmas; šajā gadījumā pilnīgi zūd dzinekļa (piemēram, riepas) kontakts ar ceļu un līdz ar to arī spēkrata vadīšanas iespēja.
manevrējamība Spēkratu spēja viegli pagriezties uz iespējami mazāka laukuma.
plānotā diagnostika Spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu, to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbi ir plānoti un izpildāmi pēc noteiktiem spēkratu darba periodiem.
bremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, lietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto trumuļu vai veltņu bremzēšanas stendus, ar kuriem iegūst precīzus mērījumu rezultātus. Stendu slogošanas iekārtas imitē dabisko slodzi, bremzējot spēkratu riteņus vai motora kloķvārpstu.
bezbremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, nelietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto vārpstu attīstīto paātrinājumu (vārpstas iegriešanas metode), motora cilindru pakāpenisku ieslēgšanu vai izslēgšanu (cilindru izslēgšanas metode), vai citus paņēmienus.
bezpakāpju regulēšana spēkratu vai to agregātu nepārtrauktas vadības operācija, ko veic, lai iegūtu vai mainītu noteiktu to darbības režīmu. Spēkratu un to agregātu darbības norisi regulē galvenokārt automātiski ar regulatoriem
dziesna Spēks, (fiziska un garīga) varēšana.
lietība Spēks, aktivitāte.
sūcējspēks Spēks, ar kādu (kas) tiek sūkts, sūknēts.
elektroafinitāte Spēks, ar kuru joni piesaista elektriskos lādiņus.
svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes (debess ķermeņa) gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
spars Spēks, arī ātrums (darbībai, norisei); augsta (darbības, norises) izpausmes pakāpe.
šmerte Spēks, drosme.
erka Spēks, enerģija, drosme; iedvesma, pacilāta sajūta, īpaši labs garastāvoklis.
duka Spēks, enerģija, drosme.
kurāža Spēks, enerģija.
kuraža Spēks, enerģija.
makte Spēks, enerģija.
makts Spēks, enerģija.
tūte Spēks, enerģija.
ievasa Spēks, iespēja.
spējeklis Spēks, jauda, spēja.
moļa Spēks, jauda.
bionerģija Spēks, kas attīstās dzīvā organismā.
dzinējspēks Spēks, kas darbina (mašīnu, mehānismu).
pretestība Spēks, kas darbojas kam pretī.
spiediens Spēks, kas perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
smagumspēks Spēks, kas rodas gravitācijas rezultātā un ir vērsts vertikāli uz leju; vienāds ar masas un brīvās krišanas paātrinājuma (uz Zemes g=9,81 m/s^2^) reizinājumu.
vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piemēram, sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
vilcējspēks Spēks, kuru vilcējs (3) vai lokomotīve pārnes uz velkamo mašīnu, piekabi, vilcienu u. tml.
jauda Spēks, spēja (cilvēkam).
krepeste Spēks, stiprums, izturīgums.
spēcība Spēks, stiprums.
potestas Spēks, vara, iespēja.
jūgs Spēks, vara, kas ierobežo, apspiež cilvēku; spaidi.
force Spēks, vara, stiprā puse.
umaka Spēks, vara; steigšanās.
gvalta Spēks, vara.
ummaka Spēks, vara.
duks Spēks; enerģija (cilvēkam).
nožs Spēks; spars.
intensitāte Spēks; spraigums.
tērpa Spēks; tārpa.
vare Spēks; varēšana.
forza Spēks.
iņģe Spēks.
koda Spēks.
krampis Spēks.
krapte Spēks.
krefte Spēks.
krunka Spēks.
sila Spēks.
sīle Spēks.
tārpa Spēks.
verņa Spēks.
spektrogrāfs Spektrālaparāts (kā) spektra reģistrēšanai ar fotogrāfiskām vai elektroniskām metodēm.
spektroskops Spektrālaparāts (kā) spektra vizuālai novērošanai.
astrospektrogrāfs Spektrālaparāts astronomisko objektu spektra reģistrēšanai ar fotogrāfiskām vai elektroniskām metodēm.
spektroheliogrāfs Spektrālaparāts Saules attēla iegūšanai monohromātiskā gaismā.
monohromators Spektrālaparāts, ko izmanto šauru viļņu garumu intervālu nodalīšanai optiskajā spektrā.
izšķirtspēja Spektrālaparātu spēja izšķirt divus spektrā tuvu esošus viļņa garumus.
multiplēti Spektrāllīniju daudzkārtņi.
hematospektrofotometrs Spektrofotometrs hemoglobīna daudzuma noteikšanai asinīs.
spektrobolometrs Spektrometrs, kura okulāra vietā pierīkots ļoti mazs bolometrs (2), ar ko var mērīt enerģijas sadalījumu spektrā.
molekulspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī molekulu spektrus.
vakuumspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī UV starojuma īsviļņu apgabalu un mīksto rentgenstarojumu (viļņu garumu diapazons \~200-0,4 nm); tā kā šo starojumu stipri absorbē gaiss, tad visas iekārtas (sākot ar starojuma avotu un beidzot ar starojuma uztvērēju) jānovieto vakuumā vai arī cēlgāzu atmosfērā.
SPL Spektroskopijas problēmu laboratorija.
mikrospektroskops Spektroskops, ko lieto kopā ar mikroskopu mikroskopisku objektu spektra pētījumos.
līnijspektrs Spektrs, kas sastāv no atsevišķām līnijām; līniju spektrs.
spektrometrija Spektru parametru noteikšana.
spektrogrāfija Spektru reģistrēšana ar fotogrāfiskām vai elektroniskām metodēm.
triecienešelons Spēku apakšvienība, kuras plānotais uzdevums ir dot sākotnējo triecienu objekta zonai.
pamatpretestība Spēku kopums, kas vērsti pretī ierīces, transportlīdzekļa vai tml. mehāniskai kustībai.
polidinamija Spēku pārpilnība.
pārspēks Spēku pārsvars (cīņā).
atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
šarnīrmoments Spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi.
potenciāls Spēku, spēju, līdzekļu kopums, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
farca Spekulācija (ar kontrabandas precēm).
farcs Spekulācija (ar kontrabandas precēm).
spekulantene Spekulante.
farca Spekulants (ar kontrabandas precēm).
farcovščiks Spekulants (ar kontrabandas precēm).
farcs Spekulants (ar kontrabandas precēm).
riteņkrodzinieks Spekulants, kas iepērk degvīnu un slepus to pārdod.
šīberis Spekulants, sevišķi tirgotājs, kas biržā pērk vai pārdod preču dokumentus, tirdzniecībā ierobežotas vai aizliegtas preces, dārgmetālus, ārzemju valūtu u. tml.
špekulants Spekulants.
promesse Spekulatīvs darījums ar loterijas lozēm, sakarā ar kuru noslēdz pirkuma līgumu par gaidāmo laimestu.
saspekulēt Spekulējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; spekulējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
aizspekulēties Spekulējot sasniegt kādu lielāku apjomu.
ažiotēt Spekulēt (biržā).
špekulēt Spekulēt.
spiguļot Spekulēt.
kamara Speķa (parasti žāvēta) āda.
švarte Speķa āda, kamara.
sale Speķa gabals.
salga Speķa gabals.
salis Speķa gabals.
sals Speķa gabals.
selga Speķa gabals.
šmats Speķa gabals.
kamare Speķa šķēles āda.
speķzīlīte Speķa zīlīte - lielā zīlīte, tauku zīlīte.
spēķi Spēķes.
lašiņa Speķis, trekna gaļa; žāvēta, vītēta gaļa.
lašinis Speķis, trekna gaļa.
Spelan Spēlānu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
popa Spēle - ķegļu paveids.
klase Spēle - lēkšana pa zīmētiem kvadrātiem.
saspēle Spēle (parasti skatuves mākslā, mūzikā), kuras dalībnieki savstarpēji saskaņo savas darbības.
partija Spēle (piemēram, šahā, dambretē, kāršu spēlē) no sākuma līdz beigām.
vienspēle Spēle (piemēram, tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
špīle Spēle (sportā).
fiška Spēle ar apaļajiem, bilžainajiem žetoniem.
dambrete Spēle ar baltiem un melniem kauliņiem, kurus pārvieto pa galdiņu, kas sadalīts 64, 100 vai 144 lauciņos.
biljards Spēle ar bumbiņām uz speciāla galda ar caurumiem, kuros spēles gaitā jāievirza bumbiņas.
minigolfs Spēle ar nūjām un bumbiņu 18 speciāli izbūvētos celiņos (6-20 m gar.) ar eternīta, betona vai filca segumu; katrai bedrītei savs celiņš ar mākslīgiem šķēršļiem.
bilbokē Spēle ar nūjiņas galā piesietu bumbiņu, kuru met gaisā un uzķer ar nūjiņas smaili vai groziņā.
domino Spēle ar plāksnītēm, uz kurām ir punkti (arī attēli, krāsas); šīs spēles plāksnīšu komplekts.
novuss Spēle ar ripām uz speciāla galda ar stūros izveidotiem groziem, kuros spēles gaitā jāievirza ripas.
boča Spēle brīvā dabā ar dažādu krāsu koka bumbām, tiek izmesta maza bumbiņa, un spēlētāji ar savām bumbām mēģina nokļūt tai pēc iespējas tuvāk.
ceturtdaļfināls Spēle sporta sacensībās, kurā noskaidro četrus labākos dalībniekus vai četras komandas.
boulings Spēle telpās ar cietu plastikāta bumbu (maks. masa - 7,25 kg), kurai trīs padziļinājumi satveršanai, un tā tiek ripināta pret 10 trīsstūrveidā nostādītiem koka ķegļiem.
videospēle Spēle, izmantojot spēļu automātu ar ekrānu, uz kura parādās spēlei nepieciešamais attēls.
puzlis Spēle, kas sastāv no daudzām mazām daļiņām, kas jāsaliek kopā tā, lai rezultātā tiktu izveidots konkrēts attēls.
snukers Spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas (kopskaitā divdesmit vienu - 15 sarkanas un 6 citās krāsās); snūkers.
datorspēle Spēle, ko spēlē, izmantojot datoru interaktīvā režīmā, izplatīts izklaidēšanās veids.
viktorīna Spēle, kurā (mutvārdos vai rakstveidā) jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas parasti ir saistīti ar dažādām zinātnes vai mākslas nozarēm.
serso Spēle, kurā divi vai četri dalībnieki met ar nūjiņu cits citam stīpu.
kopspēle Spēle, kurā ir vairāki vai daudzi dalībnieki (parasti mūziķi, aktieri).
kārts Spēle, kurā izmanto šādu lapu komplektu.
puzle Spēle, kurā jāsaliek dažādas formas krāsaini kartona gabaliņi, lai iegūtu noteiktu attēlu.
azartspēle Spēle, kurā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no nejaušībām.
acīte Spēle, kurā spēlētājiem jāsavāc 21 punkts.
kurpnieks Spēle, kurā starp dalībniekiem un centrālo personu noris dialogs, pēc kura tā nomet nūju un visi mainās vietām.
vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
loto Spēle, kuras dalībniekiem uz īpašām kārtīm jāaizsedz nosauktie numuri vai attēli.
basāt Spēle, kuras laikā viens otram uzsauc: "parādi man savu basu!".
āmars Spēle, kuras laikā visi, izveido apli, izņemot vienu, kam rokā ir tā sauktais āmariņš vai ziediņš.
ķeglis Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniskas figūras.
ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
laimesspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības; azartspēle.
laimes spēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības; laimesspēle (1), azartspēle.
jeu Spēle, laimes spēle.
play Spēle, luga, izrāde.
kaita Spēle, rotaļa, joks.
īgra Spēle, rotaļa.
miesla Spēle, spēlēšanās.
miesle Spēle, spēlēšanās.
mieslis Spēle, spēlēšanās.
igra Spēle.
atkartavāt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
atspēlēt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
atspēlēt Spēlējot (sporta spēles), atvirzīt (bumbu, ripu) šurp, atpakaļ.
apspēlēt Spēlējot (šahu, kārtis u. tml.), pieveikt (partneri).
saspēlēt Spēlējot iegūt, laimēt.
iespēlēties Spēlējot iejusties, spēlējot iegūt iemaņas, veiklību (parasti sporta spēlē).
notrumpēt Spēlējot kārtis, panākt, ka (citiem spēlētājiem) jāizdod trumpji.
apkārtavāt Spēlējot kārtis, pieveikt (pretinieku).
iekoklēt Spēlējot kokli ieiet vai ienākt.
izkoklēt Spēlējot kokli izvilināt laukā, ārā.
nosaspēlēties Spēlējot mūzikas instrumentu, nogurt.
iztrumpēt Spēlējot noteiktu kāršu spēli, panākt, ka pretiniekam ir jāizspēlē, jāatdod trumpja kārts.
paringot Spēlējoties (trakojot) kādu brīdi šurp un turp skraidīt.
morskāties Spēlējoties (vai cīnoties) vāļāties pa grīdu.
mērķēties Spēlējoties ar ieroci vairākkārt norādīt uz kaut ko vai mērķēt.
sašņakstīties Spēlējoties kost (viens otram).
muškuļoties Spēlējoties savelties ciešā kamolā.
iesakavēties Spēlējoties, rotaļājoties aizmirsties (parasti par bērnu).
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
spelaeogriphacea Speleogrifaceju kārta.
speleologs Speleoloģijas speciālists.
spēlesprieks Spēles (1) prieks.
spēlesprieks Spēles (2) prieks.
spēlesprieks Spēles (3) prieks.
spēlesprieks Spēles (4) prieks.
manders Spēles dalībnieks.
sets Spēles daļa (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
Keiri Spēles Keiri - Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Spēlesķeiri" nosaukuma variants.
spēlnauda Spēles nauda.
tūre Spēles, sacensību posms.
buskings Spēlēšana uz ielas (angļu "busking").
bungot Spēlēt (bungas).
bumbāt Spēlēt (mētāt, sist, spārdīt) bumbu.
pļirkstināt Spēlēt (mūzikas instrumentu, nemākulīgi).
zurzināt Spēlēt (mūzikas instrumentu, parasti harmonikas).
skandināt Spēlēt (mūzikas instrumentu).
dūkt Spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru).
vīlēt Spēlēt (parasti lociņinstrumentu), parasti slikti, arī apnicīgi.
nospēlēt Spēlēt (piemēram, sporta spēli, galda spēli, rotaļu visu laikposmu) un pabeigt spēlēt.
lulināt Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
lūlināt Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
lulot Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
lūlot Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
pūst Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
sist Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
atskaņot Spēlēt (skaņuplates, kompaktdiskus).
laist lažu Spēlēt (sporta spēlē) nepietiekami centīgi.
stīgot Spēlēt (stīgu instrumentu); arī skaņot (stīgu instrumentu).
nospēlēt Spēlēt (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt (piemēram, orķestrī).
nospēlēt Spēlēt (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt (skaņdarbu).
bedņāt Spēlēt bērnu rotaļu, panākot (bēgošo) un pieskaroties, piesitot ar roku.
blikatāt Spēlēt blīkatas, jeb blikatas sist.
bambot Spēlēt bumbu.
mečukavāt Spēlēt bumbu.
ripulēties Spēlēt bumbu.
barabanīt Spēlēt bungas.
bungāt Spēlēt bungas.
šaškavāt Spēlēt dambreti.
geimot Spēlēt datorspēles (angļu "to game").
padraugoties Spēlēt draugus, draudzīgi izturēties.
ērģelēt Spēlēt ērģeles.
varganāt Spēlēt ērģeles.
vargaņāt Spēlēt ērģeles.
bundulēt Spēlēt kādu bērnu spēli ar metāla pogām.
zāgāties Spēlēt kādu bērnu spēli, kas atdarina zāģēšanu.
birbināt Spēlēt kādu pūšamo (vai līdzīga skanējuma) mūzikas instrumentu.
plāškāt Spēlēt kādu spēli (rotaļu).
bumbot Spēlēt kādu sporta spēli vai rotaļāties ar bumbu.
trindināt Spēlēt kādu stīgu instrumentu.
buriķ Spēlēt kārtis.
dūžot Spēlēt kārtis.
kaķiķ Spēlēt kārtis.
kāršot Spēlēt kārtis.
kartavāt Spēlēt kārtis.
lakšiķ Spēlēt kārtis.
poļeteķ Spēlēt kārtis.
spēlāt Spēlēt kārtis.
trumpāt Spēlēt kārtis.
trumpot Spēlēt kārtis.
zamasķiriķ Spēlēt kārtis.
klavurēt Spēlēt klavieres.
klimpināt Spēlēt klavieres.
klimšķināt Spēlēt klavieres.
koklēt Spēlēt kokli.
strumpāt Spēlēt mežragu.
biūāt Spēlēt mutes harmonikas.
biūvāt Spēlēt mutes harmonikas.
tripakavāt Spēlēt paslēpes.
akompanēt Spēlēt pavadījumu.
bīčot Spēlēt pludmales volejbolu.
stabulēt Spēlēt stabuli (1).
dūdēt Spēlēt stabuli (arī flautu).
taurēt Spēlēt tauri, signalizēt ar tauri.
izspēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt (piemēram, sporta spēli, rotaļu).
nospēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt (skaņdarbu, tā daļu).
dakārtavāt Spēlēt un pabeigt spēlēt kārtis.
nospēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt sporta spēli, galda spēli (parasti sacensībās).
bumbināt Spēlēt uz kāda mūzikas instrumenta.
klimpēt Spēlēt uz naudas gabaliem, metot tos pret sienu.
saspēlēt Spēlēt vienam ar otru, citam ar citu (sporta spēli, galda spēli).
skripkāt Spēlēt vijoli (dažkārt arī kādu citu mūzikas instrumentu).
bāgot Spēlēt vijoli.
duidāt Spēlēt vijoli.
pīvulēt Spēlēt vijoli.
zolēt Spēlēt zolīti.
ļurļināt Spēlēt, čīgāt.
treļļot Spēlēt, dziedāt trilleri.
plinkšināt Spēlēt, parasti nemākulīgi (piemēram, klavieres), arī atskaņot (ko, piemēram, uz klavierēm), parasti nemākulīgi.
plinkšķināt Spēlēt, parasti nemākulīgi (piemēram, klavieres), arī atskaņot (ko, piemēram, uz klavierēm), parasti nemākulīgi.
rotņāt Spēlēt, piedalīties spēlē.
grabināt Spēlēt; atskaņot.
dainēt Spēlēt.
dzīdzināt Spēlēt.
igrāt Spēlēt.
laist Spēlēt.
pļerkstināt Spēlēt.
šlagbaums Spēlētāja aizturēšana ar paceltu nūju (hokejā).
špīleris Spēlētājs (sporta spēlēs).
špīlers Spēlētājs (sporta spēlēs).
špīlmanis Spēlētājs (sporta spēlēs).
fintotājs Spēlētājs (sportaspēlēs), kas izmanto māņu kustības.
plaieris Spēlētājs.
spēlētāja Spēlētājs.
ligzdoties Spēlēties (nicinoši).
pelšķoties Spēlēties (par bērniem).
urpuļot Spēlēties (par bērniem).
ņarināties Spēlēties ar kucēnu.
paripelēt Spēlēties ar ripu; paripoties.
meņģēt Spēlēties, jokot.
rītēties Spēlēties, mīlināties.
kairināties Spēlēties, rotaļāties.
nodzīvoties Spēlēties, rotaļāties.
temēt Spēlēties, rotaļāties.
kreimalēties Spēlēties, skraidelēt, citam citu ķerstīt.
trēsties Spēlēties, skraidīt, kustēties, jokoties (par bērniem).
randoties Spēlēties, trokšņot.
dzīvāties Spēlēties.
spelga Spelgonis.
speldzīgs Spelgs.
spēlnieks Spēlmanis.
aučuks Spēļu automāts.
laimētava Spēļu automātu zāle.
mečuks Spēļu bumba.
abcugs Spēļu kāršu iezīmēšana ar adatas dūrieniem.
biļetieris Spēļu kāršu izdalītājs.
kava Spēļu kāršu suga (piemēram, kāravi, sirdis, krusti, pīķi).
krusts Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
kāravs Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu rombu; šīs sugas kārts.
astoņacis Spēļu kārtas ar astoņām acīm.
treils Spēļu kārtīs krusts.
bibļija Spēļu kārtis.
boj Spēļu kārtis.
bojs Spēļu kārtis.
gadalki Spēļu kārtis.
kazeres Spēļu kārtis.
kolotuški Spēļu kārtis.
lapiņa Spēļu kārtis.
puļemjoti Spēļu kārtis.
sķiri Spēļu kārtis.
sķirki Spēļu kārtis.
spēlas Spēļu kārtis.
stoss Spēļu kārtis.
svjatci Spēļu kārtis.
astaņacis Spēļu kārts ar astoņām acīm.
astoņnieks Spēļu kārts ar astoņām acīm.
četrinieks Spēļu kārts ar četrām acīm.
desmitnieks Spēļu kārts ar desmit acīm.
deveņacis Spēļu kārts ar deviņām acīm.
deviņnieks Spēļu kārts ar deviņām acīm.
divnieks Spēļu kārts ar divām acīm.
trumpis Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
piecnieks Spēļu kārts ar piecām acīm.
septiņnieks Spēļu kārts ar septiņām acīm.
sešacis Spēļu kārts ar sešām acīm (6).
sešnieks Spēļu kārts ar sešām acīm.
krists Spēļu kārts ar shematisku āboliņa lapas zīmi.
dāma Spēļu kārts ar sievietes attēlu.
červs Spēļu kārts ar sirds attēlu; ercens.
ercens Spēļu kārts ar sirds attēlu.
ercīns Spēļu kārts ar sirds attēlu.
trijnieks Spēļu kārts ar trim acīm.
kungs Spēļu kārts ar vecāka vīrieša (parasti valdnieka) attēlu.
tuze Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā); dūzis.
dūzis Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā).
netrumpis Spēļu kārts, kas nav trumpis.
kārta Spēļu kārts.
karts Spēļu kārts.
kozeris Spēļu kārts.
kozers Spēļu kārts.
trumpa Spēļu kārts.
virpulis Spēļu kauliņš.
krupjē Spēļu namos - bankas turētājs, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē pazaudēto naudu.
kazino Spēļu nams.
kija Spēļu nūja ar smailu galu (parasti biljardā).
ludotēka Spēļu un rotaļlietu krātuve.
fiška Spēļu žetons (neliels, apaļš attēls).
spencers Spenseris.
spensers Spenseris.
spenzers Spenseris.
špērags Spērāgs (1).
špērags Spērāgs (2).
spertuks Speramais, liels gabals.
pendele Spēriens (pa dibenu).
spērienis Spēriens.
sēkla Sperma.
spermatūrija Spermas iztecēšana kopā ar urīnu.
spermareja Spermas iztecēšana no urīnizvadkanāla bez erekcijas un orgasma.
aspermatisms Spermas veidošanās vai ejakulācijas trūkums.
parasoma Spermatīdas mitohondriju sakopojums ass pavediena apvalka veidošanai.
spermatoblasts Spermatīds.
spermoblasts Spermatīds.
hematospermatocēle Spermatocēle, kurā ir asinis.
spermatocēlektomija Spermatoceles izgriešana.
idiosoma Spermatocīta centrosoma kopā ar Goldži aparātu un mitohondrijām.
spermioģenēze Spermatoģenēze.
spermatorreja Spermatoreja.
centromērs Spermatozoīda kakls.
nematospermija Spermatozoīdi ar garu pavedienveida asti, raksturīgi cilvēka spermai.
spermatozojs Spermatozoīds.
spermijs Spermatozoīds.
teratospermija Spermatozoīdu attīstības traucējums.
spermakrāzija Spermatozoīdu daudzuma samazināšanās spermā.
diszoospermija Spermatozoīdu ģenēzes traucējums.
aspermatoģenēze Spermatozoīdu nenobriešana.
spermatolīze Spermatozoīdu noārdīšana vai šķīdināšana.
oligospermija Spermatozoīdu skaita samazinātība spermā.
aspermija Spermatozoīdu trūkums spermā.
sperma Spermatozoīdu un dažu vīrišķo dzimumdziedzeru sekrētu maisījums.
spermatoģenēze Spermatozoīdu veidošanās process, kas noris sēklinieku kanālos.
astenospermija Spermotozoīdu kustību zudums vai samazināšanās.
azoospermija Spermotozoīdu trūkums spermā.
nospert Sperot nonāvēt.
izspert Sperot panākt, ka (kas) izkrīt, izlīst.
saspert Sperot sabojāt, parasti pilnīgi.
saspert Sperot sašķelt, saplēst.
saspert Sperot savainot.
aizspert Sperot soli, aizlikt (kāju kam priekšā).
iespert Sperot soli, ievirzīt (kur iekšā kāju).
pārmīt Sperot soli, liekot (kāju), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
nomīt Sperot soli, nolikt kāju (garām, sānis u. tml.).
pārspert Sperot soli, pārvirzīt (kāju pāri kam, pār ko).
uzspert Sperot soli, uzlikt (kāju uz kā, kam).
iespert Sperot trāpīt (kam, pa ko, kur).
piespert Sperot trāpīt (kam).
sperināt Spert ar kāju (vairākkārtīgi).
aizspert Spert ciet.
aizspert Spert prom; ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
nostapt Spert soļus, rīkoties, atrast, uziet.
atspert Spert šurp.
atspert Spert, likt atpakaļ (kāju, soli).
sastirināt Spert, noraustīt kājas.
zēvelēt Spert.
izturēt Spēt (ilgāku laiku) veikt (iesākto), spēt paveikt (iesākto).
ņemties Spēt (ko veikt, izpildīt) un apņemties (to darīt), arī uzdrošināties (ko darīt).
izturēt Spēt apgādāt ar barību, telpām u. tml. (lauksaimniecības dzīvniekus); arī izmitināt.
izturēt Spēt atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
sniegties Spēt atveidot apziņā (par atmiņu).
pārspēt Spēt būt tādam, kura darbības rezultāts ir pārāks (salīdzinot ar kādas citas darbības rezultātu).
padēt Spēt dēt.
izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
izdzīvot Spēt eksistēt, nodzīvot (kur), parasti, pārvarot kādas grūtības.
izvilkt Spēt izdzīvot trūcīgos apstākļos (laika posmu).
trivīt Spēt izturēt, pārvarēt ko nevēlamu.
trivēt Spēt izturēt.
iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
izturēt Spēt nepievērst uzmanību (kam); spēt savaldīties.
nosanesties Spēt nonest.
panest Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās); paciest.
paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (fiziskām sāpēm, mokām u. tml.) un izturēt (tās).
paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to).
paciest Spēt pārciest, izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām.
izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; spēt pārvarēt (ko nelabvēlīgu).
izturēt Spēt pārciest, paciest (piemēram, sāpes); spēt pārdzīvot (piemēram, jūtas).
iztikt Spēt pārtikt.
pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu); spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to).
iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
rubīt Spēt saprast.
turēt Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
turēties līdzi Spēt veikt to pašu, ko pārējie; būt ar tādām pašām īpašībām, kādas ir pārējiem.
pārvarēt Spēt veikt, parasti ar pūlēm (attālumu).
paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
iespēt Spēt, varēt (ko veikt) - par cilvēku.
pacelāt Spēt, varēt cilāt.
padzemdēt Spēt, varēt dzemdēt.
krutēt Spēt, varēt ko darīt; būt tādā veselības stāvoklī, ka ir iespējams strādāt.
palekt Spēt, varēt lēkt.
sazvanīt Spēt, varēt piezvanīt (kādam) pa telefonu.
parīt Spēt, varēt rīt.
prast Spēt, varēt; [mācēt]{s:224}.
jaudāt Spēt, varēt.
mācēt Spēt, varēt.
apspēt Spēt.
dūgt Spēt.
džavāt Spēt.
šnīpdegune Spicdegune.
šņīpdegune Spicdegune.
skurīt Spicēt (ausis).
spicglāze Spicglāzīte.
Spiciera Spiciera ezers - spicieris Launkalnes pagastā.
Spicieru ezers Spicieris, ezers Launkalnes pagastā.
Spiciera ezers Spicieris, ezers Launkalnes pagastā.
Špicieris Spicieris, ezers Launkalnes pagastā.
spitzkopjes Spickopjes.
spicenes Spickurpes.
špics Spics.
polārdistance Spīdekļa deklinācijas papildinājums līdz taisnam leņķim.
rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem.
zenītdistance Spīdekļa leņķiskā augstuma papildinājums līdz taisnam leņķim.
kristālluminiscence Spīdēšana, kas novērojama, dažas kristāliskas vielas saskaldot.
pēcspīdēšana Spīdēšana, kas turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs.
caurspīdēt Spīdēt cauri.
varot Spīdēt kā varš.
blāzmot Spīdēt lēktā vai rietā (par debess spīdekļiem).
laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
izspīdēt Spīdēt uz āru.
piģelēt Spīdēt violetā krāsā.
liesmot Spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem).
starot Spīdēt, atstarojot gaismu.
mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
spulgot Spīdēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
margot Spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
gailot Spīdēt, gailēt.
blindēt Spīdēt, laistīties.
spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
žilbēt Spīdēt, mirdzēt, dzirkstīt.
lāsmot Spīdēt, mirdzēt, parasti nevienmērīgi (par acīm).
vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
blāzt Spīdēt, mirdzēt, vizuļot.
mirgt Spīdēt, mirdzēt.
žibt Spīdēt, mirdzēt.
zudināt Spīdēt, mirdzēt.
mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
rūsot Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2 ); rūsoties 2.
rūsoties Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2); rūsot 2.
kvitēt Spīdēt, vizēt.
bližģēt Spīdēt, zaigot.
degt Spīdēt.
laismot Spīdēt.
spīgoties Spīdēt.
spīst Spīdēt.
spozmēt Spīdēt.
zviedrot Spīdēt.
zvigot Spīdēt.
zvildzēt Spīdēt.
zvirgzdēt Spīdēt.
spīdkrāsa Spīdīga krāsa.
lasinas Spīdīgas bikses.
blaizgums Spīdīgs plankums.
blaizums Spīdīgs plankums.
spīdums Spīdīgs priekšmets, veidojums; spīdulis (2).
spīdulis Spīdīgs priekšmets, veidojums.
blaiskums Spīdīgs vai gaišāks plankums.
spiltens Spīdīgs, gaišs.
zvīļots Spīdīgs, mirdzošs, spožs.
spīdakmens Spīdīgs, spīguļojošs akmens.
glantains Spīdīgs, spožs.
liberti Spīdīgs, vienkrāsains vai raibs atlasa audums (parasti zīda).
libertizīds Spīdīgs, vienkrāsains vai raibs atlasa audums (parasti zīda).
lāsains Spīdīgs.
spīdušs Spīdīgs.
sprikstināt Spīdināt (acis), zibeņot (ar acīm); dzīvi, dedzīgi mirkšķināt acis.
kvitināt Spīdināt, vizēt, vizināt.
zibsņot Spīdināt.
spidiķis Spidometrs.
atspīdēt Spīdoši atspoguļoties (kur).
strats Spīdoši slāņi, kas periodiski atkārtojas zemspiediena elektriskās gāzizlādes pozitīvajā stabā.
korona Spīdošs rajons, apgabals ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā gāzu izlādē.
fosforisks Spīdošs, gaišs.
iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) - par gaismas avotu.
apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) - par gaismas avotu; apgaismot, krītot (uz ko) - par gaismu.
pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu; apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - pargaismu.
nitidulidae Spīduļu dzimta.
nitidula Spīduļu dzimtas ģints.
līķspīdulis Spīduļu dzimtas vaboļu ģints ("Omosita"), Latvijā konstatētas 3 sugas, ķermenis 2-5 mm garš, plakans, plats, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, kauliem, dažreiz arī sausos kūtsmēslos.
vizeklis Spīdums, atmirdzums.
pēcspīdums Spīdums, kas turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs.
uguns Spīdums, mirdzums (acīs), ko (parasti) izraisa emocionāls stāvoklis.
zalga Spīdums, mirdzums.
zalgums Spīdums, vizma.
spodra Spīdums, zaiga.
spīgula Spīdums.
spīža Spīdums.
žibeklis Spīdums.
lampyridae Spīdvaboļu dzimta.
jāņtārpiņš Spīdvaboļu dzimtas ("Lampyridae") suga ("Lampyris noctiluca"), vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
lampyris Spīdvaboļu dzimtas ģints.
phosphaenus Spīdvaboļu dzimtas ģints.
euphausiacea Spīdvēži.
eksekūcija Spīdzināšana, mocīšana.
kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
tērpināt Spīdzināt, ķircināt.
spirdzināt Spīdzināt, mocīt.
spirdzīt Spīdzināt, mocīt.
ceidināt Spīdzināt, vārdzināt.
nonāvīt Spīdzinot lēnām nogalināt.
nospīdzināt Spīdzinot nonāvēt.
tilpumštancēšana Spiedapstrāde, kurā štancējamā karstā metāla tecēšanu visā tilpumā ierobežo štanču veiddobuma virsmas.
štance Spiedapstrādes instruments (kā) veidošanai no plakana materiāla, plakanas sagataves, piemēram, to cērtot, griežot, lokot, velkot.
paplašināšana Spiedapstrādes operācija caurules vai dobas sagataves dobuma diametra palielnāšanai.
kalšana Spiedapstrādes process, kurā instruments veic alkārtotu trieciendarbību uz sakarsētu sagatavi, pakāpeniski piešķirot tai nepieciešamo formu un izmērus.
velmēšana Spiedapstrādes veids - materiālu deformēšana starp diviem rotējošiem velmjiem.
vilkšana Spiedapstrādes veids stiepļu izgatavošanai - apaļu vai fasonprofila sagatavi aukstā stāvoklī izvelk caur spraugu, kuras šķērsgriezums ir mazāks par sagataves šķērsgriezumu; v-as procesā metāls plastiski deformējas un uzkaldinās; tā plastiskumu var atjaunot ar atkvēlināšanu.
štancēšana Spiedapstrādes veids, kurā detaļas izgatavo ar štanci no lokšņu, lenšu un slokšņu izejmateriāla.
magnētimpulsapstrāde Spiedapstrādes veids, kurā izmanto spēcīga magnētiskā lauka impulsa un metāla sagatavē inducētās elektriskās strāvas mijiedarbības radīto mehānisko spēku.
barestēzija Spiediena maņa, viens no dziļo maņu veidiem.
ventrikulometrija Spiediena mērīšana smadzeņu ventrikulos.
milibārs Spiediena mērvienība, bāra tūkstošdaļa (plaši lieto meteoroloģijā); apzīmējums - mbar.; SI mērvienību sistēmā milibāram atbilst hektopaskāls (hPa).
tors Spiediena mērvienība, kas atbilst 1 mm dzīvsudraba staba spiedienam.
megapaskāls Spiediena mērvienība, miljons paskālu; apzīmējums MPa.
kilopaskāls Spiediena mērvienība, tūkstoš paskālu; apz. kPa.
bārs Spiediena mērvienība, vienāda ar spiedienu, kuru rada 1000000 dinu liels spēks, darbojoties uz 1 kvadrātcentimetru, kas atbilst 750,08 mm dzīvsudraba staba spiedienam.
cistometrija Spiediena noteikšana urīnpūslī ar cistometru.
kamols Spiediena sajūta (kaklā, krūtīs), parasti aiz pārdzīvojuma, arī pretīguma.
dekompresija Spiediena samazināšanās.
sūcenis Spiediena sūknis.
pjeza Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība.
pjeziestēzija Spiediena uztvere.
baro- Spiediena, spiedien- (piem., barokamera, barometrs).
pretspiediens Spiediens (piemēram, gāzei, tvaikam) izplešanās procesa beigās siltuma dzinējā.
ekscentropiēze Spiediens no iekšas uz āru.
neirotlipse Spiediens uz nerva vai nerva kairinājums.
spaidonis Spiediens, apspiestība.
pārspiediens Spiediens, kas pārsniedz normālo, pieļaujamo spiedienu.
spaidoņa Spiediens, nasta.
druka Spiediens; slogs.
spiedienis Spiediens.
spiedienveidīgs Spiedienveida.
spiedošs Spiedīgs (1).
spiedošs Spiedīgs (2).
spiedošs Spiedīgs (3).
nospaidīgs Spiedīgs, spaidīgs, grūts.
spīdzīgs Spiedīgs.
skrūvspiedne Spiedne, kurā spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu; skrūvprese.
spiede Spiedne.
pretspiedogs Spiedogs dzīles iesišanai.
pretforma Spiedogs, kopā ar matricu nepieciešams izcilspiedumiem; burtu lietuvēs to lieto arī burtu lējumu vara matricu izgatavošanā; patrica.
patrica Spiedogs, kopā ar matricu nepieciešams izcilspiedumiem; burtu lietuvēs to lieto arī burtu lējumu vara matricu izgatavošanā.
knope Spiedpoga; arī poga.
drukeris Spiedpoga.
drukknope Spiedpoga.
drukkņope Spiedpoga.
drukne Spiedpoga.
kņopka Spiedpoga.
knēpes Spiedpogas abas daļas.
trafaretspiedums Spiedums, kurā novilkumu iegūst, krāsu ar rakeli caur iespiedformu izspiežot uz papīra vai cita materiāla.
spiedzienis Spiedziens.
nospiegt Spiedzīgā balsī noteikt, pateikt.
sirigmofonija Spiedzīga balss.
ķērciski Spiedzoši, rejoši.
saspiegties Spiedzot apmainīties ar ziņām.
izspiegt Spiedzot pateikt, izrunāt; spiedzot izdziedāt.
izspiegt Spiedzot radīt (skaņas).
izspiegot Spiegojot iegūt (informāciju).
izspiegot Spiegojot izsekot (kādu, kāda darbību).
spionaža Spiegošana.
špionāža Spiegošana.
blenst Spiegot, izklaušināt.
spigāt Spiegot, pētīt.
spiegt Spiegot.
spigot Spiegot.
špijonēt Spiegot.
špionēt Spiegot.
spiedze Spiegotāja; izlūkdienesta līdzstrādniece.
špiga Spiegs, izlūks.
čuderis Spiegs, izokšķerētājs.
jukuris Spiegs, izošņātājs.
ūkšķeklis Spiegs, izošņātājs.
ūkņa Spiegs, izošņotājs.
špijons Spiegs, izspiegotājs.
kamaris Spiegs, okšķerētājs.
špiegs Spiegs; špijons.
mušārs Spiegs.
ošņātājs Spiegs.
slepenlīža Spiegs.
špags Spiegs.
spiga Spiegs.
spijons Spiegs.
spions Spiegs.
špions Spiegs.
spiedze Spiegšana.
spengt Spiegt.
spieķakauls Spieķa kauls - apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
rādiuss Spieķa kauls (apakšdelmā).
spieķkauls Spieķa kauls.
spiņķis Spieķis (1).
kņāva Spieķis ar liektu galu.
bijstarags Spieķis ar zariem, vāle milna.
bīstarags Spieķis ar zariem, vāle, milna.
pieduris Spieķis, atbalsts.
kneija Spieķis, kūja.
ķeņķis Spieķis, nūja ar aizliektu augšgalu.
ķenka Spieķis, nūja ar izliektu rokturi.
ķenkla Spieķis, nūja ar izliektu rokturi.
ķepe Spieķis, nūja, zizlis.
ķepis Spieķis, nūja, zizlis.
kūļa Spieķis, nūja.
spoķis Spieķis, runga, šautrs.
mērcamais Spieķis, sitamais.
kneģis Spieķis; apdarināts koks atbalstam ejot.
bezinis Spieķis; spieķis kā garuma mērs.
speģis Spieķis.
spēķis Spieķis.
spiķis Spieķis.
štoka Spieķis.
štoks Spieķis.
zizlis Spieķis.
spieķveidīgs Spieķveida.
kniebt Spiest (kopā, parasti lūpas).
spraust Spiest (piemēram, rokas sānos).
urbties Spiest (pirkstus), parasti ar spiedienu (kur iekšā).
gulties Spiest ar savu smagumu (uz ko), balstīties (uz kā).
dot pa mēmajiem Spiest bremžu pēdāli, bremzēt.
aizspiest Spiest ciet.
špundēt Spiest ko darīt.
sasulināt Spiest un grūst (kāpostus), kamēr parādās sula.
apmiegt Spiest visapkārt.
kost Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
kļaut Spiest, arī virzīt (ķermeņa daļas cieši citu pie citas vai pie ķermeņa).
kļaut Spiest, arī virzīt, likt (ko kam cieši klāt).
mīcīt Spiest, bāzt (kur iekšā).
gnauzt Spiest, burzīt, griezt kā slapju veļu, pērt, žņaudzīt (rokas).
gnauzīt Spiest, burzīt, žņaudzīt (rokas).
mūdzīt Spiest, ilgstoši spaidīt rokās, mocīt.
kniebt Spiest, piemēram, ar spīlēm (par dzīvniekiem).
apmaidzīt Spiest, saspiest, nospiest, spaidīt.
spānēt Spiest, saspiest.
zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
žļurdzīt Spiest, spaidīt, saspiest.
meigt Spiest, spaidīt.
ņugāt Spiest, spaidīt.
traikšēt Spiest, spaidīt.
traikšķīt Spiest, spaidīt.
traišķīt Spiest, spaidīt.
žņūgt Spiest, spaidīt.
braut Spiest, spiesties, berzties, bružāties (gar kaut ko).
stampāt Spiest, stumt (kur iekšā).
ņumdzīt Spiest, žņaugt.
zmiegt Spiest, žņaugt.
speģīt Spiest.
burzīties Spiesties (caur drūzmu).
pārsprausties Spiesties cauri, izspiesties cauri.
kosties Spiesties iekšā (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par vielām, parasti krāsām.
dukmēties Spiesties kopā barā, pūlī.
ņaugot Spiesties, drūzmēties.
kosties Spiesties, griezties (kur iekšā) - par ko cietu, asu.
mūdzīties Spiesties, grūstīties, stumdīties.
murdzīties Spiesties, spaidīties (par cilvēkiem).
sprudzināties Spiesties, spraukties.
zīsties Spiesties, sūkties (kur iekšā, arī cauri kam) - piemēram, par vēsumu, mitrumu.
ēsties Spiesties, virzīties (kur iekšā) - parasti par priekšmetiem.
kļauties Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt).
denkties Spiesties.
pontanuķ Spiesties.
presēties Spiesties.
sprenst Spiesties.
žmaugties Spiesties.
metranpāžs Spiestuvē burtlicis, kas saliktos burtus sakopo pa lappusēm; metieris, kopotājs.
drukātava Spiestuve.
spiestava Spiestuve.
lūžņas Spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiālu atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
grāmatrūpnieks Spiestuves īpašnieks.
apakšfaktors Spiestuves tehniskā vadītāja palīgs (lielos uzņēmumos).
būdzīšanās Spiešanās, grūstīšanās.
iespietot Spietojot ievirzīties (kur iekšā).
izspietot Spietojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
aukņāt Spietot (par bitēm).
cīpuļot Spietot (par bitēm).
nospietot Spietot un pabeigt spietot.
spiest Spietot.
spiet Spietot.
spietāt Spietot.
bānis Spiets.
spēsts Spiets.
spietls Spiets.
spietnīca Spietuve.
apstiprinājumpoga Spiežampoga grafiskā dialoglodziņā, ar kuru lietotājs apstiprina savu izvēli un iniciē komandas izpildi.
komandpoga Spiežampoga grafiskās lietotāju saskarnes dialoglodziņā, kas iniciē tādas darbības kā izvēlētās komandas izpildi, komandas atcelšanu vai cita dialoglodziņā izspīdināšanu displeja ekrānā.
kniebt Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piemēram, robu, caurumu).
nospiest Spiežot (kādu) lejup, panākt, ka (tas) noguļas, nosēžas, notupjas.
uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, zīmi, tā, attēlu).
nospiest Spiežot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
nospiest Spiežot (ko), atdalīt šķidrumu (no tā).
izspiest Spiežot (no iekšpuses), izvirzīt (piemēram, uz sāniem, uz ārpusi).
izspiest Spiežot (piemēram, pedāli, slēdzi), pārtraukt (ierīces, mehānisma) darbību.
piespiest Spiežot (piemēram, slēdzi, pogu), iedarbināt (ierīci, mehānismu).
nospiest Spiežot (pret ko, kur u. tml.), apdzēst (ko degošu).
aizspiest Spiežot aizdarīt.
aptūcīt Spiežot apmaisīt.
atspiest Spiežot attaisīt, atgrūst vaļā.
piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, burku, pudeli).
piespiest Spiežot augļus, pievienot (iegūto šķidrumu pie kā, kam klāt).
teukāt Spiežot drupināt, smalcināt; grūst.
grūst Spiežot drupināt, smalcināt.
tūkāt Spiežot drupināt, smalcināt.
iespiest Spiežot ieliekt, ielauzt (kādu priekšmetu).
pārspiest Spiežot ievainot.
iespiest Spiežot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, rievu).
iespiest Spiežot ievirzīt (kur iekšā); stingri, cieši iebāzt (kur iekšā).
izspiest Spiežot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izspiest Spiežot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
atžņiebt Spiežot nolauzt, atkniebt.
nognauzt Spiežot nolauzt.
nospiest Spiežot nonāvēt (parasti dzīvnieku); spiežoties virsū, nonāvēt.
nomaidzīt Spiežot nonāvēt; nokniebt.
nomiegt Spiežot nonāvēt.
paspiest Spiežot novietot zem (kā).
izžņaugt Spiežot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
izmiegt Spiežot panākt, ka atdalās (piemēram, šķidrums).
izspiest Spiežot panākt, ka atdalās (piemēram, šķidrums).
izspiest Spiežot panākt, ka atdalās šķidrums (no kā).
nomiegt Spiežot panākt, ka izbeidz kvēlot.
izžņaugt Spiežot panākt, ka iztek (šķidrums no kā slapja).
piespiest Spiežot pievirzīt, cieši piekļaut (pie kā, kam klāt).
daspiest Spiežot pievirzīties pie kā.
pārspiest Spiežot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spiežot pārdalīt.
sagrūst Spiežot sadrupināt, sasmalcināt.
uzspiest Spiežot uzliekt (uz augšu).
uzspiest Spiežot uzlikt (ko, parasti kāju, roku) virsū (piemēram, pedālim, signālierīcei), lai iedarbinātu (kādu mehānismu, sistēmu u. tml.).
uzspiest Spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam); spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam), lai izveidotu (ko).
uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam).
nospiest Spiežot virzīt (ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu), parasti līdz galam; šādā veidā virzīt ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.).
saspiest Spiežot, ar spiedienu savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
iemīcīt Spiežot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
pārmalt Spiežot, beržot pārdalīt.
atspiest Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
piespiest Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
uzspiest Spiežot, piemēram, slēdzi, iedarbināt (ierīci, mehānismu).
sašķaidīt Spiežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas, parasti vienveidīga, masa, šķidrums.
piestampāt Spiežot, stumjot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
stampīt Spiežot, stumjot (ko), pildīt.
sastampāt Spiežot, stumjot ievietot (kur, parasti daudz).
berzt Spiežot, trinot dabūt laukā, lobīt.
iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā); spiežoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vieta); iespraukties.
iespiesties Spiežoties iekļūt, ievietoties (kur, starp ko).
griezties Spiežoties iekšā (piemēram, ādā), beržot izraisīt sāpes (par apģērba daļām, apaviem u. tml.).
ķērstiņa Spīgana, lauma.
spīgaina Spīgana.
špīgans Spīgana.
Spīgana Spīganas ezers - atrodas Aiviekstes pagastā, platība - 6,4 ha, dziļums - līdz 1,4 m; Spiganes ezers; Spīganu ezers.
Spiganes ezers Spīganas ezers Aiviekstes pagastā.
Spīganu ezers Spīganas ezers Aiviekstes pagastā.
spīgains Spīgans.
spigolis Spīgulis.
spigulis Spīgulis.
psathyrella Spīgulītes.
spīduļains Spīguļains.
spīdulīgs Spīguļains.
spiguļains Spīguļains.
spurdzīte Spīguļojošs burbulis; spurdze (5).
spurdze Spīguļojošs burbulis.
spulgezers Spīguļojošs ezers.
spaldzēt Spīguļot, laistīties 2(1) (par kāda šķidruma virsmu).
spogoties Spīguļot, mirdzēt.
vižņot Spīguļot, mirdzēt.
spīgaņot Spīguļot.
spigulot Spīguļot.
spiguļot Spīguļot.
spilguļot Spīguļot.
svīloties Spīguļot.
svīļoties Spīguļot.
zīļot Spīguļot.
zvīņāt Spīguļot.
Rūcekļa ala Spiģu ala Kārķu pagastā.
speaker Spīkers.
sprudiķis Spīla, koka tapa starp arkla ilksīm.
spīla Spīle.
klamburs Spīlei līdzīgs friziera darbarīks viļņu ieveidošanai matos.
kautavas Spīles (maigles) dēļu salīmēšanai.
veļturis Spīles (žāvējamās veļas piestiprināšanai pie auklas); knaģis.
knaģis Spīles (žāvējamas veļas piestiprināšanai pie auklas); veļturis.
skrūvspīles Spīles, kurās spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu.
sprandags Spīles, spaile (4).
kārkles Spīles.
lyuškys Spīles.
mailes Spīles.
spailes Spīles.
spīle Spīles.
spriedības Spīles.
kniept Spīlēt.
spīlāt Spīlēt.
spillēt Spīlēt.
stars Spilgta (piemēram, psihiska stāvokļa) iezīme, izpaudums.
liesma Spilgta blāzma, gaisma.
uguns Spilgta gaisma; koša, spilgta (kā) krāsa.
pažars Spilgta gaisma.
dzirkstele Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
dzirksts Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
žički Spilgta vilnas dzija, kas nav krāsota.
fiška Spilgta, būtiska īpatnība; īpatnējs paņēmiens; kaut kas aizraujošs, intriga, noslēpums.
loris Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā) ar otveida mēli.
lori Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā).
atplaiksnīties Spilgti atainojies, atspoguļoties (mākslas darbā).
atdzīvināt Spilgti attēlot (mākslas darbā).
izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
lāpa Spilgti fotosfēras veidojumi Saules aktīvajos rajonos, kas redzami baltā gaismā (galvenokārt Saules diska malu tuvumā).
izliet Spilgti izpaust (psihisku stāvokli).
demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, rīcība, izturēšanās.
spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
liesmot Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par pārdzīvojumu.
mirdzēt Spilgti izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību).
izlieties Spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
laistīties Spilgti izpausties (parasti acīs, sejā) - par pozitīvu emocionālu stāvokli.
zvīļot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvām, jūtām, emocionālu stāvokli.
zalgot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli.
mirdzēt Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
kvēlot Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) - par spēcīgu pārdzīvojumu.
mirdzēt Spilgti izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
ziedēt Spilgti izpausties (sejā, acīs) - par pozitīvām jūtām, emocionālu stāvokli.
dzalkstīt Spilgti izpausties (skatienā, acīs) - parasti par negatīviem pārdzīvojumiem.
iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties.
demonstratīvs Spilgti izpausts, izaicinošs (par rīcību, izturēšanos).
morfīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un paradums lietot morfīnu.
kofeīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kofeīnu; saindēšanās ar kofeīnu.
kokaīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kokaīnu.
toksikomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
servilisms Spilgti izteikta pāžisma izpausme.
nikotīnisms Spilgti izteikta tieksme un pieradums lietot nikotīnu.
spiccato Spilgti izteikti; skaidri; atrauti.
skarbkrāsains Spilgti krāsains.
starot Spilgti paust (parasti pozitīvas jūtas) - piemēram, par acīm, seju.
laistīties Spilgti paust pozitīvu emocionālu stāvokli (parasti par acīm, seju).
kumačs Spilgti sarkana krāsviela, pārtikas piedeva E124, var veicināt astmu, siena drudzi, nātreni.
košenile Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no šīm kukaiņu sugām; karmīns.
karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no vairākām tropu kukaiņu sugām.
karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana lūpu krāsa, kurā izmantota šī krāsviela.
kumačs Spilgti sarkans vai raibs kokvilnas audums.
karmīnsarkans Spilgti sarkans, purpursarkans.
šarlaksarkans Spilgti sarkans.
spilgtsarkans Spilgti sarkans.
karmīnsārts Spilgti sārts.
sarkansārts Spilgti sārts.
unikāls Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu).
starot Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm.
zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
spilgt Spilgti spīdēt; spilgot.
spilgot Spilgti spīdēt; spilgt.
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvām domām, jūtām, psihisku stāvokli).
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.).
rubīnsarkans Spilgti, intensīvi sarkans.
rubīnsārts Spilgti, intensīvi sārts.
ugunīgs Spilgti, koši sarkans, arī spilgti, koši dzeltenīgi sarkans.
ugunssarkans Spilgti, koši sarkans.
zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
spilgši Spilgti.
spilgtkrāsu Spilgtkrāsains.
kā uguns Spilgts (par ko sarkanu).
košs Spilgts (par krāsu, tās toņiem).
kvēls Spilgts (parasti par ko sarkanu).
efekts Spilgts iespaids, ko izraisa, piemēram, kāda parādība, darbība.
kvēls Spilgts un karsts (piemēram, par nosarkumu, notvīkumu).
kvēls Spilgts, ar ļoti spožu gaismu.
spilšs Spilgts, izteikts, izteiksmīgs.
ugunssārts Spilgts, koši sārts.
piedzīvojums Spilgts, negaidīts, arī satraucošs notikums.
krāšņs Spilgts, niansēm bagāts, arī augstvērtīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
svalbs Spilgts, skarbs.
reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā); attiecīgais publicistikas žanrs.
kodīgs Spilgts, žilbinošs.
skadrs Spilgts, žilbinošs.
spaigs Spilgts.
spilgs Spilgts.
spilgtans Spilgts.
spilkts Spilgts.
bālasinība Spilgtu iezīmju, nozīmības trūkums (piemēram, mākslas darbā).
plāksma Spilgtumu zaudējusi ugunsgrēka blāzma.
kabe Spīlīte, knaģis.
spilga Spilva.
Spilwe Spilva.
spilvauglis Spilvains auglis.
spilvots Spilvains.
baltgalvji Spilvas - pūkas, lidmatiņi (augam).
spilvoties Spilvāties.
bajārs Spilve ("Eriophorum").
cērpa Spilve ("Eriophorum").
ciesa Spilve ("Eriophorum").
maugaļne Spilve ("Eriophorum").
maugaļva Spilve ("Eriophorum").
maugauļa Spilve ("Eriophorum").
melgalves Spilve ("Eriophorum").
melgalvi Spilve ("Eriophorum").
melgalvis Spilve ("Eriophorum").
melngalviņi Spilve ("Eriophorum").
melngalvis Spilve ("Eriophorum").
melngalvji Spilve ("Eriophorum").
pīļsmilga Spilve ("Eriophorum").
pogalīši Spilve ("Eriophorum").
pūcīši Spilve ("Eriophorum").
pūga Spilve ("Eriophorum").
pūgala Spilve ("Eriophorum").
pūka Spilve ("Eriophorum").
pūkas Spilve ("Eriophorum").
pukins Spilve ("Eriophorum").
pūķis Spilve ("Eriophorum").
puks Spilve ("Eriophorum").
spilga Spilve ("Eriophorum").
spilgas Spilve ("Eriophorum").
spilves Spilve ("Eriophorum").
tillerijas Spilve ("Eriophorum").
vienstilbīte Spilve ("Eriophorum").
villnesis Spilve ("Eriophorum").
zaķļipiņas Spilve ("Eriophorum").
spilva Spilve (1).
spilvas Spilve (1).
spilla Spilve (3) - vinča enkura celšanai; arī ierīce kravas tīkla pacelšanai vai vilkšanai.
spille Spilve (3) - vinča enkura celšanai.
spilva Spilve (3) - vinča enkura celšanai.
spilvenmaiss Spilvena (1) sastāvdaļa, kurā iepilda, piemēram, spalvas.
ķisinšleijers Spilvena pārklājs.
ķisinbīre Spilvena pārvalks; spilvendrāna.
ķisinbīris Spilvena pārvalks; spilvendrāna.
ķisinkule Spilvena pārvalks; spilvendrāna.
apsedzamais Spilvena pārvalks.
spilvenpārvalks Spilvena pārvalks.
pārmauči Spilvena pārvelkamais, pārvalks.
naulečka Spilvendrāna; nauločka.
apvilka Spilvendrāna.
ķisenbiers Spilvendrāna.
ķisenbīrs Spilvendrāna.
ķisenkule Spilvendrāna.
nauločka Spilvendrāna.
smiliks Spilvendrāna.
spilvenkule Spilvendrāna.
sviliķi Spilvendrāna.
sildspilvens Spilvens ar elektriskiem sildelementiem.
ķauzis Spilvens saku iekšpusē.
ķusis Spilvens sēdēšanai ratos vai ragavās.
ķisins Spilvens, ko liek bišu stropā siltināšanai.
ķuslis Spilvens, ko paliek mīkstākai sēdēšanai ratos vai ragavās, arī ar salmiem piebāzts maiss gulēšanai.
dūnis Spilvens.
ķisenis Spilvens.
ķisens Spilvens.
kisins Spilvens.
ķisins Spilvens.
ķisis Spilvens.
pabalstnieks Spilvens.
paduška Spilvens.
poduška Spilvens.
spalvenis Spilvens.
spilbans Spilvens.
spilvainis Spilvens.
spilvans Spilvens.
spilvenis Spilvens.
spilvēns Spilvens.
spilvins Spilvens.
adatnieks Spilventiņš adatu glabāšanai.
pelote Spilventiņš, piem., trūces saitē, kuru novieto pret trūces vārtiem.
pagalvis Spilvenveida atbalsts galvai (automobiļu, lidaparātu) sēdekļa atzveltnes augšdaļa.
spilventiņš Spilvenveida izaugums (uz dzīvnieka pēdas), kam nav apmatojuma.
spilvenveidīgs Spilvenveida.
ehīns Spilvenveidīgs elements doriskā ordera kapitelī zem abaka.
eriophorum Spilves.
pogulīši Spilves.
apmatojums Spilviņas (uz lapām, augļiem u. tml.).
dziedzerīte Spilvītes (spilvas) paveids, kas ražo dažādas smaržvielas un nektāru.
spilvāt Spilvot.
melngalvīši Spilvu nosaukums ziedošā stāvoklī.
balsts Spīļarkla augšējā daļa, kurā ir iestiprinātas ilksis; šī daļa kopā ar rokturiem.
balse Spīļarkla balsts.
balss Spīļarkla balsts.
balstenica Spīļarkla balsts.
lemesnīca Spīļarkla centrālā koka daļa uz kuras uzdzen vai kurai pieskrūvē dzelzs lemešus.
balste Spīļarkla daļa - balsts.
vērstava Spīļarkla daļa, kas arot gāž (vērš) velēnu.
balzens Spīļarkla detaļa - balsts.
balziens Spīļarkla detaļa - balsts.
ilkšturis Spīļarkla detaļa - ilkšu starpkoks.
lemesnīce Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus.
lemesniece Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus.
lemešs Spīļarkla lemesis.
skaldi Spīļarkla lemeša zari.
skaldri Spīļarkla lemeša zari.
krāģis Spīļarkla paveids.
raguļi Spīļarkla rokturi.
balstiņš Spīļarkla rokturis; arī spīļarkla augšējā daļa.
balsts Spīļarkla rokturis.
ragots Spīļarkla rokturis.
špandags Spīļarkla sastāvdaļa - ilkšu starpkoks un valgs, kas notur ilksis vajadzīgajā platumā.
španvica Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu; španriņķis.
španriņķis Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu.
žumbrs Spīļarkla sastāvdaļa, lāpstveida dēlītis ar ieapaļu galu, ko vagas izdzenot ieliek spraugā starp abiem lemešiem.
cilpa Spīļarkla spanda.
čača Spīļarkls.
čāčis Spīļarkls.
dakšainis Spīļarkls.
spīļarklis Spīļarkls.
spīle Spīļarkls.
spīlnieks Spīļarkls.
stakļarklis Spīļarkls.
stakle Spīļarkls.
staklis Spīļarkls.
starainis Spīļarkls.
žuburarkls Spīļarkls.
tanaidacea Spīļkāju kārta.
spīļzāle Spīļniedra.
spīļžoklis Spīļu (1) žoklis.
atspīļu Spīļu (arkls).
ķilburis Spīļu arkla daļa, kuru kopā satur ilksis.
auklis Spīļu arkla detaļa, kas pagriež uzarto velēnu.
klēpītis Spīļu arkla detaļa, koks apakš ilksīm virs lemesnīcas.
apīši Spīļu arkla ilksis.
apīžas Spīļu arkla ilksis.
dzenis Spīļu arkla sastāvdaļa, kas satur kopā rokturu apakšdaļu un pie kuras ir piestiprināta lemesnīca.
ragolis Spīļu arkls; arkla balsts.
kājarkls Spīļu arkls.
ragainis Spīļu arkls.
spīlaiņa Spīļu arkls.
spīļveidīgs Spīļveida.
Spilves ezers Spiļvu ezers Mežāres pagastā.
spinakerbloks Spinakera bloks.
spinakerforma Spinakera forma.
spinakermaiss Spinakera maiss.
spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu.
spinakeršote Spinakera vadības trose (gals), kas piestiprināta spinakera šotstūrī un pa aizvēja pusi (lēpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā un pēc tam - uz kokpitu; pēc halzes maiņas spinakeršote kļūst par spinakerbrasi, bet spinakerbrase - par spinakeršoti.
spinakerbura Spinakers.
špinalkers Spinakers.
spinnakers Spinakers.
rahianestēzija Spinālā anestēzija, ķermeņa lejasdaļas anestēzija, ko panāk, injicējot anestezējošo vielu mugurkaula kanālā.
angiodisģenēzija Spinālā angiodisģenēzija - muguras smadzeņu angiomatoze ar muguras smadzeņu nervu funkcijas traucējumu simptomiem; patoloģiskas pārmaiņas muguras smadzeņu šķidruma koloīdreakcijās.
rahioplēģija Spināla paralīze.
barbotāža Spinālās anestēzijas metode: izsūc daļu likvora, pievieno tam anestēzijas līdzekli un ievada atpakaļ mugurkaula kanālā.
spinacia Spināti.
špinati Spināts.
dārza spināts spinātu suga ("Spinacia oleracea"), tikai kultūrā, Latvijā audzē kā lapu dārzeni
spinzele Spindele (1), spindzele 1(1).
spindala Spindele.
spindze Spindele.
spindeļpodīns Spindeļpodīns sētmalī - saka zobodamies par raudošu bērnu.
spindelēt Spindzēt (par insektiem).
ziņģēt Spindzēt (par kukaiņiem).
spiegt Spindzēt, sisināt (par kukaiņiem).
dingt Spindzēt.
spindēt Spindzēt.
spindzelēt Spindzēt.
spindzināt Spindzēt.
atspindzēt Spindzot atlidot šurp; spindzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml).
aizspindzēt Spindzot attālināties, aizlidot.
izspindzēt Spindzot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izspindzēt Spindzot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
paspindzēt Spindzot palidot.
paspingt Spindzot palidot.
nospindzēt Spindzot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
nospingt Spindzot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
epinette Spinets - klavesīna paveids, klaviatūra aptver 4 oktāvas, katram taustiņam atbilst tikai viena stīga.
spingstēt Spingt.
spinifex Spinifekss.
kastings Spiningošanas daudzcīņa - sacensības mērķī mešanā un tālmešanā ar spiningu un mākslīgās mušiņas makšķeri.
špiningot Spiningot.
špinings Spinings.
Ģirupīte Spinnis, Loša pieteka.
Spinne Spinnis, Loša pieteka.
Spiņņupe Spinnis, Loša pieteka.
Spinupe Spinnis, Loša pieteka.
spinalioma Spinocelulārs vēzis, ādas un čūlojošs gļotādas vēzis.
spinorbitāls Spinorbitālā mijiedarbība ir elementārdaļiņu mijiedarbība, kas nosaka sistēmas enerģijas līmeņu sīkstruktūru; atkarīga no daļiņu spina un orbitālā impulsa momenta lieluma un to savstarpējās orientācijas.
mezencefalotomija Spinotalāmiskā trakta pārgriešana vidussmadzenēs; senāk lietota stipru sāpju remdināšanai; tagad nelieto dizestēzijas dēļ.
spinds Spints.
Speinupīte Spīnupīte, Gaujas pieteka.
piburs Spira.
hirotēka Spirālais rokas pirkstu pārsējs.
negators Spirālē cieši satīta, iepriekš plastiski deformēta, plāna atspere, ko lieto precīzu aparātu atsperes dzinējos.
krecele Spirāle, gredzens.
slūtaģis Spirāles atspere atslēgā.
slūtāģis Spirāles atspere atslēgā.
slūtāķis Spirāles atspere atslēgā.
spirālmiglājs Spirāliska galaktika.
spirillas Spirāliskas, kustīgas baktērijas, kam vienā vai abos galos ir viciņa vai viciņu pušķis, pieder pie nodalījuma "Gracilicutes" klases "Scotobacteria" dzimtas "Spirillaceae".
skrūveniski Spirāliski, skrūvveidīgi.
razda Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja; rozete.
rozete Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja.
vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
spirālatspere Spirālveida atspere.
serpentīna Spīrālveida caurule dēstilējamā kublā.
spirālkāpnes Spirālveida kāpnes.
loksodroma Spirālveida līnija uz sfēras, kas ar visiem meridiāniem veido vienādus leņķus.
vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam.
spirāls Spirālveida līnijai līdzīgs.
vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piemēram, detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
slingatrons Spirālveida starta iekārta, griezkatapulta Zemes mākslīgo pavadoņu palaišanai (projekts).
spirālveidīgs Spirālveida.
spirālgredzens Spirālveidīgi darināts gredzens; gredzens ar spirālveida reljefu.
treponēma Spirālveidīgo vienšūnas baktēriju spirohetu ģints ("Treponema").
spirot Spirāt.
spirdza Spirdze.
spirdze Spirdzinājums.
spirdzēt Spirdzināt.
cibukoks Spireja ("Spiraea").
graizeszāles Spireja ("Spiraea").
spireji Spireja ("Spiraea").
spirejs Spireja ("Spiraea").
vīgrieži Spireja ("Spiraea").
špireji Spireja.
spiraea Spirejas.
spireoideae Spireju apakšdzimta.
spireja Spireju dzimta ("Spireaceae"), kas dažkārt tiek nodalīta no rožu dzimtas.
spireaceae Spireju dzimta, ko dažkārt nodala no rožu dzimtas.
baltā spireja spireju suga ("Spiraea alba")
baltziedu spireja spireju suga ("Spiraea albiflora")
izliektā spireja spireju suga ("Spiraea arcuata")
skaistā spireja spireju suga ("Spiraea bella")
bijāra spireja spireju suga ("Spiraea billardii")
lodveida spireja spireju suga ("Spiraea bullata")
raupjā spireja spireju suga ("Spiraea callosa")
goblapu spireja spireju suga ("Spiraea chamaedryfolia", senāk "Spirea ulmifolia")
Duglasa spireja spireju suga ("Spiraea douglasii")
asinszāļlapu spireja spireju suga ("Spiraea hypericifolia")
Japānas spireja spireju suga ("Spiraea japonica")
vidējā spireja spireju suga ("Spiraea media")
plūmjlapu spireja spireju suga ("Spiraea prunifolia")
vītollapu spireja spireju suga ("Spiraea salicifolia")
Tumberga spireja spireju suga ("Spiraea thumbergii")
mataugļu spireja spireju suga ("Spiraea trichocarpa")
Vilsona spireja spireju suga ("Spiraea wilsonii")
asā spireja spireju suga ("Spiraea x arguta")
pelēkā spireja spireju suga ("Spiraea x cinerea")
pērļu spireja spireju suga ("Spiraea x margaritae")
Bumalda spireja spireju suga ("Spirea x bumalda")
Vanhuta spireja spireju suga ("Spirea x vanhouttei")
Spirgen Spirgas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
frescamente Spirgti, svaigi.
ragainis Spirgts plosīgs puika.
žirmīgs Spirgts, dūšīgs, sprigans.
spruksts Spirgts, možs zirgs.
smuidrs Spirgts, skaists (par cilvēku).
skridins Spirgts, straujš.
brišs Spirgts, svaigs.
jauks Spirgts, veldzējošs (piemēram, par lietu, gaisu).
spirgls Spirgts, žirgts.
prišs Spirgts; jauneklīgs; tāds, kas labi izskatās.
atspirgls Spirgts.
špierglys Spirgts.
spirgans Spirgts.
spirgnis Spirgts.
spirgns Spirgts.
spirgs Spirgts.
spirgtns Spirgts.
spodīgs Spirgts.
žirme Spirgtums, spars, dūša.
spiričuelis Spiričuels.
spirituālis Spiričuels.
spirituals Spiričuels.
spirituels Spiričuels.
spirilli Spirillas.
spirillum Spirillas.
spirillaceae Spirillu dzimta.
spirochetas Spiriloses izraisītājs parazīts.
nospirināties Spirināties un pabeigt spirināties.
atspirināt Spirinoties atbrīvot (sasietus locekļus).
atspīrināties Spirinoties atbrīvoties.
uzspirināties Spirinoties nokļūt (uz kā).
ektoplazma Spiritismā par ektoplazmu sauc psihisko enerģiju, kura plūst no medija un no kuras tiek materializēti dažādi priekšmeti un būtnes.
spiritists Spiritisma piekritējs; cilvēks, kas tic iespējai kontaktēties ar mirušo dvēselēm.
spirituālists Spirituālisma piekritējs.
nullibisti Spirituālisti, kas apgalvo, ka gars, nebūdams miesisks, nevar pastāvēt izplatījumā.
spirgši Spirkstis.
spirgsti Spirkstis.
spirgstis Spirkstis.
spirksnis Spirkstis.
spirodela Spirodela 1 - ūdensziedu dzimtas ģints.
parastā spirodela spirodelu suga ("Spirodela polyrrhiza")
spirogyra Spirogīras.
vītaļģes Spirogīras.
bronhospirogrāfija Spirogrāfijas veids, kas reģistrē elpošanu tikai vienā plaušā vai pat tikai vienā tās daivā.
spirohetēmija Spirohetas asinīs.
spirohetdrija Spirohetas urīnā.
spirohetūrija Spirohetas urīnā.
spirocheta Spirohetas.
leptospiraceae Spirohetu baktēriju dzimta.
leptospira Spirohetu baktēriju ģints ("Leptospira") smalki spirālveida kustīgi pavedieni ar āķveidīgi liektiem galiem, grūti krāsojami, labāk konstatējami tumšā redzes laukā.
spirochaetaceae Spirohetu dzimta.
leptospira Spirohetu dzimtas "Leptospiraceae" ģints.
spironēmas Spirohetu dzimtas baktērijas, kas tagad iekļautas "Borrelia" un "Treponema" ģintī.
borēlija Spirohetu ģints; gramnegatīvas anaerobas spirālveida sīkbūtnes, patogēnas cilvēkam un siltasiņu dzīvniekiem.
spirohetoze Spirohetu ierosināta slimība.
spirohetolize Spirohetu izšķīdināšana.
cristispira Spirohetu klases komensālu vienšūnu baktēriju ģints.
spirochetales Spirohetu rinda.
grippotyphosa Spirohetu sugas "Leptospira interrogans" serogrupa.
hidrospirometrs Spirometrs, kurā izelpotā gaisa daudzumu noteic, mērot no rezervuāra izspiestā ūdens tilpumu.
spirometris Spirometrs.
špirktbrūzis Spirta dedzinātava.
sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu; fūzeļeļļa.
fūzeļeļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu.
luterūdens Spirta rektifikācijas atlikumprodukts, kas paliek, kad no epirāta atdestilē vieglāk gaistošos savienojumus, kuru galvenā sastāvdaļa ir etilspirts.
spirtrūpniecība Spirta rūpniecība.
katatermometrs Spirta termometrs, kas paredzēts ar gaisu izdarīta atdzesējuma mērīšanai; lieto katatermometrijā.
spirtmērs Spirtometrs.
mistela Spirtota vīnogu sula.
spirtains Spirtots (2).
spirtīgs Spirtots (2).
propilspirts Spirtrūgšanas blakusprodukts, piesātinātais pirmējais spirts, izmanto kā šķīdinātāju un organiskajā sintēzē.
zimāze Spirtrūgšanas fermenti, ko izdala raugs; tie izraisa ogļhidrātu sadalīšanos spirta un ogļskābajā gāzē un veicina cukura pārvēršanos spirtā.
klavieres Spirts "Royal".
klavierspirts Spirts "Royal".
anīsspirts Spirts, ko iegūst no anīsa.
špirats Spirts.
spirķiks Spirts.
špirkts Spirts.
špirktus Spirts.
špirts Spirts.
alkoholāti Spirtu R-OH (R - brīvais radikālis) atvasinājumi, kuros ūdeņradis hidroksilgrupā ir aizstāts ar metāla atomu; lieto organiskajā sintēzē.
Saulgriežu kalns Spirukalns Madonas novada Vestienas pagastā.
Dzērves kalns Spirukalns Madonas novada Vestienas pagastā.
Vesa Spišska Nova Vesa - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2012. g.).
Vesa Spišska Stara Vesa - pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.).
leontiaze Spitālības veids sejā, kad tās mezgli tā izdalīti (saauguši), ka tā izskatās pēc lauvas purna.
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
izspītēt Spītējot censties (ko) panākt.
atspītēties Spītējoties atdarīt, atmaksāt.
nospītināt Spītējoties panākt savu.
notītīt Spītējoties panākt savu.
spītls Spītenis, spiets.
āžerēties Spītēt, izturēties spītīgi, stūrgalvīgi.
tītīt Spītēt, kaitināt, ķircināt.
izbrīdinēt Spītēt.
kuražīties Spītēt.
skūtēt Spītēt.
spīgstēt Spītēt.
spīkstēt Spītēt.
špītēt Spītēt.
spītināt Spītēt.
stēnīt Spītēt.
šukstēt Spītēt.
tītēt Spītēt.
atskarbīties Spītēties, ietiepties.
lekties Spītēties, runāt pretī kādam.
lēkties Spītēties, runāt pretī kādam.
timēties Spītēties, tiepties.
timmēties Spītēties, tiepties.
timmoties Spītēties, tiepties.
spītīties Spītēties.
triezēties Spītēties.
stīmiņš Spītība, pretestība.
atspīte Spītība, spīvums, stūrgalvība, ietiepība.
spītiņš Spītība, stūrgalvība.
tiepa Spītība, tiepšanās.
tiepe Spītība, tiepšanās.
kuraža Spītība.
spītnība Spītība.
spītums Spītība.
tītas Spītība.
svempele Spītīga, nedaudz stūrgalvīga ķēve.
aizspītēt Spītīgi pierādīt.
iespīrāties Spītīgi pretoties (turēties pretim).
činkulis Spītīgs cilvēks, kam vienmēr ir iebildumi.
pauska Spītīgs cilvēks.
spītnieks Spītīgs cilvēks.
spītūzis Spītīgs cilvēks.
utbunga Spītīgs cilvēks.
spītnieks Spītīgs dzīvnieks.
triezīgs Spītīgs, izaicinošs.
buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks.
krolis Spītīgs, nepaklausīgs zēns.
stūrlika Spītīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
kuražns Spītīgs.
špītīgs Spītīgs.
spītnīgs Spītīgs.
stengrs Spītīgs.
spītnīca Spītniece.
abuks Spītnieks, stūrgalvis.
grimba Spītnieks, stūrgalvis.
atskarbins Spītnieks, tiepša.
ēzelis Spītnieks.
spīgstulis Spītnieks.
spītavnieks Spītnieks.
spīteklis Spītnieks.
spītmanis Spītnieks.
spītulis Spītnieks.
špīte Spīts.
jestrs Spīvs, rūgts, ass.
spīve Spīvums (1).
spīve Spīvums (2).
špleise Spleise - izturīgs virvju vai trošu galu savienojums.
spleen Splīns.
špļaudas Spļaudekļi, krēpas.
izspļāvas Spļaudekļi.
spļaudakas Spļaudekļi.
špļaudakas Spļaudekļi.
spļaudalas Spļaudekļi.
spļaudaļas Spļaudekļi.
spļaudas Spļaudekļi.
spļaudekli Spļaudekļi.
špļaudekļi Spļaudekļi.
špļaudeklis Spļaudekļi.
špļaudekls Spļaudekļi.
šplaudnis Spļaudekļi.
spļāvekļi Spļaudekļi.
špļaudīt Spļaudīt, spļaudīties.
šļirckāt Spļaudīt.
spļaustīt Spļaudīt.
ņergāties Spļaudīties, spurkšķēt caur zobiem.
sļirkatāt Spļaudīties.
špļaudīties Spļaudīties.
spļaustīties Spļaudīties.
apspļaudīt Spļaudot aptraipīt; vairākkārt uzspļaut.
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
nospļaudīt Spļaudot notraipīt.
spļautuve Spļaujamais; trauks spļaušanai.
krēpotava Spļaujamtrauks.
siekalnīca Spļaujamtrauks.
siekalnīce Spļaujamtrauks.
spļaudene Spļaujamtrauks.
apspļaut Spļaujot aptraipīt; vairākkārt uzspļaut.
atspļauties Spļaujot atbrīvoties no kaut kā.
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
nokrēpāt Spļaujot notraipīt.
nospļaut Spļaujot notraipīt.
aizspļaudīt Spļaut aiz kaut kā.
krākaļot Spļaut, spļaudīt.
pļaut Spļaut, spļaudīt.
kraukulēt Spļaut, traipīt ar gļotām, krēpām.
harčīt Spļaut.
harčot Spļaut.
špļaut Spļaut.
harča Spļāviens.
spļaudiens Spļāviens.
špļāviens Spļāviens.
spocība Spocīga parādība.
nodēkoties Spocīgi parādīties.
spocisks Spocīgs.
Spodas Spodas ezers - Špoģu ezers Lūznavas pagastā.
spodršuvums Spodrdūriens.
spode Spodrināmā ziede.
spūdzināt Spodrināt
uzspodrināt Spodrināt un pabeigt spodrināt, parasti mazliet.
vaksēt Spodrināt, apstrādāt ar vasku.
polēt Spodrināt, gludinot un pārvelkot ar sevišķu laku, politūru.
ģērbināt Spodrināt, tīrīt, pušķot.
spožināt Spodrināt, tīrīt.
svilt Spodrināt, tīrīt.
gļancavāt Spodrināt.
spodēt Spodrināt.
spodrēt Spodrināt.
spodrot Spodrināt.
spožot Spodrināt.
spuldzināt Spodrināt.
pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu; spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
presšpans Spodrpape.
spodrīgs Spodrs.
baltums Spodrums, tīrība.
dieviņš Spogulis (pa jokam).
dievredzītis Spogulis (pa jokam).
konhoskops Spogulis deguna dobuma apskatei.
rinoskops Spogulis deguna dobuma medicīniskai izmeklēšanai.
odontoskops Spogulis zobu apskatei.
greizais spogulis Spogulis, kas rāda izkropļotu attēlu.
ļustra Spogulis.
mordogļads Spogulis.
obezjana Spogulis.
speculum Spogulis.
spieģelis Spogulis.
spīģelis Spogulis.
špīģelis Spogulis.
spoguļattēls Spoguļa radītais attēls.
reverbērs Spoguļa reflektors, metālisks spogulis pie gaismas avota, kurš savirza gaismu vienā virzienā.
spoguļvirsma Spoguļa virsma.
atspoga Spoguļattēls.
spoga Spoguļattēls.
pentaprizma Spoguļkameras skatumeklētāja optiskā sistēma, kas dod tiešu, neapvērstu attēlu.
spogulot Spoguļot.
spieģelēties Spoguļoties; skatīties spogulī.
spiegloties Spoguļoties.
spogulēties Spoguļoties.
spoguloties Spoguļoties.
zīķēties Spoguļoties.
zīlēties Spoguļoties.
spogulveidīgs Spoguļveida.
spoguļveidīgs Spoguļveida.
ēnīgs Spokains.
špocīgs Spokains.
špokains Spokains.
Spokana Spokena - pilsēta ASV.
māži Spoki, iedomas.
mošķība Spokošanās.
ēnot Spokoties.
peikoties Spokoties.
spogoties Spokoties.
spokāties Spokoties.
spokot Spokoties.
špokot Spokoties.
špokoties Spokoties.
vaikstīties Spokoties.
mormo Spoks (sievietes izskatā), ar ko grieķu mātes baidīja savus bērnus.
duņa Spoks sievietes izskatā.
samoklis Spoks, baidēklis.
baigainis Spoks, ērms; rēgs.
poltergeists Spoks, kas rada troksni, ārdās, bojā mantu.
pamēglis Spoks, ķēms.
stomāklis Spoks, ķēms.
stomeklis Spoks, ķēms.
āmeglis Spoks, lietuvēns.
māžeklis Spoks, māņu tēls.
ēns Spoks, mirušo gars.
mādžs Spoks, mokšķis, rēgs; burvība.
argucis Spoks, parādība.
vaiksts Spoks, parādība.
baideklis Spoks, rēgs, ērms.
baidekls Spoks, rēgs.
iemeklis Spoks, rēgs.
vilzenis Spoks, sapņu tēls.
neputns Spoks, velns.
žmogs Spoks; ērms, ķēms.
urgucis Spoks; velis.
āmākslis Spoks.
bricis Spoks.
dāks Spoks.
emeklis Spoks.
ērms Spoks.
grebētājs Spoks.
māņa Spoks.
mānis Spoks.
metens Spoks.
mēžs Spoks.
modzēklis Spoks.
mošks Spoks.
mosls Spoks.
muisls Spoks.
somēklis Spoks.
spogs Spoks.
špoks Spoks.
spukstiņi Spokstiņi.
ampērvijumi Spolē plūstošās elektriskās strāvas stipruma reizinājums ar spoles vijumu skaitu; raksturo strāvas radītā magnētiskā lauka intensitāti.
katuška Spole, spolīte.
skrule Spole.
špole Spole.
atspolēt Spolējot notīt (kādu dzijas, diegu daudzumu).
nospolēt Spolējot notīt (ko uztītu uz spoles).
pārspolēt Spolējot pārtīt (ko uztītu uz citas spoles).
piespolēt Spolējot pietīt (spoli).
iespolēt Spolējot uztīt (spolei diegus, dziju).
ķausēt Spolēt.
stiģelis Spolīte šaudeklē.
ķauce Spolīte, kuru ar uztītu dziju liek atspolē.
dancītis Spoļu tītaviņas.
spoļveidīgs Spoļveida.
sponsija Sponsio.
labdevis Sponsors, atbalstītājs.
sponsers Sponsors.
platispondilija Spontāna aseptiska skriemeļu epifizeonekroze (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): parasti slimo 2-15 g. v. zēni; slimība sākas pakāpeniski, bieži pēc traumas; sāpes mugurā, kuras izstaro uz vēderu, muskuļu vājums, nestabila gaita; pēc dažiem gadiem rodas kifoze.
autoterapija Spontāna izveseļošanās.
pašsakropļošanās Spontāna ķermeņa daļu atdalīšanās, kas raksturīga dažiem dzīvniekiem, tiem atbrīvojoties no (piemēram, uzbrucēja) satvēriena (parasti pašaizsardzības nolūkā).
kolostroreja Spontāna pirmpiena izdalīšanās.
idioģenēze Spontāna slimības izcelšanās.
mentisms Spontāna slimīgu iedomu tēlu rašanās.
atstiklošanās Spontāna stikla kristalizācija.
nistagms Spontānas, ātras, ritmiskas acābolu kustības.
amiotaksija Spontānas, nesaskaņotas, nekoordinētas muskuļu kustības.
SBP Spontāns bakteriālais peritonīts (angļu "spontaneous bacterial peritonitis").
miksospora Spora ar gļotainu apvalku.
diktiospora Spora ar vertikālu vai horizontālu starpsienu.
endospora Spora šūnas iekšienē.
artrospora Spora, kas radusies pēc hifas segmentācijas.
zigospora Spora, kas veidojas sēņu dzimumprocesā - zigogāmija.
sporonts Sporaiņa šūna, kas veido sporas incistējoties un tad daloties.
sporozoa Sporaiņi - vienšūņu tips.
trofozoīts Sporaiņu (piem., kokcīdiju un plazmodiju) dzimumgatavā, kustīgā stadija.
hemosporidijas Sporaiņu klases 0,6-7 mikroni lieli vienšūnas asins parazīti, kas parazitē gk. siltasiņu mugurkaulnieku eritrocītos.
telosporīdijas Sporaiņu tipa (klases) vienšūņi ("Telosporidia") pie kuriem pieder gregarīnas, kokcīdijas un asinssporaiņi.
kokcīdija Sporaiņu tipa klase ("Coccidiomorpha"), vienšūņi (ap 100 sugām), kas parazitē dzīvnieku epitēliju šūnās un ierosina kokcidiozi.
gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas.
eimērijas Sporaiņu tipa kokcīdiju klases dzimta ("Eimeriidae"), >800 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
piroplazma Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Piroplasma syn. Babesia"); zīdītāju (piemēram, govju, suņu) eritrocītu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas.
muskuļsporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Sarcocystis"), vienšūņi, kas zīdītājiem (retāk cilvēkam), putniem un rāpuļiem ierosina invāzijas slimību sarkosporidiozi; Latvijā konstatētas 3 sugas.
asinssporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases kārta ("Haemosporidia"), vienšūņi, zīdītāju, putnu un rāpuļu eritrocītu un endotēliju šūnu parazīti.
mucorales Sporangijpelējumu rinda.
makrosporangijs Sporangijs, kurā attīstās makrosporas jeb megasporas, megasporangijs.
mikrosporangijs Sporangijs, kurā attīstās mikrosporas.
sporaņģijs Sporangijs.
soras Sporangiju kopas zem paparžu lapām.
endospora Sporas iekšējais apvalks.
sporogēns Sporas veidojošs.
gonīdijas Sporas, dažu pavedienveida baktēriju un dažu zilaļģu vairošanās šūnas.
eksosporas Sporas, kas rodas uz sporveidojošā orgāna virsmas un pakāpeniski no tā noraisās (piem., konīdijas).
tetraspora Sporas, kas sporangijā veidojas pa četrām.
bisporas Sporas, kas sporangijā veidojas pa divām.
endosporas Sporas, kas veidojas slēgtos orgānos (piem., sporangijos, askos) un ārējā vidē nonāk, tiem atveroties vai sabrūkot.
polisporas Sporas, kas veidojušās sporangijā ar daudzām sporām.
blastosporas Sporas, kas veidojušās, atpumpurojoties no hifas šūnām vai vienšūnas sēnes.
sporangijs Sporauga orgāns, kurā attīstās sporas.
paparde Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām.
papardes Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnainin šķeltām vai dalītām lapām.
paparžaugi Sporaugu grupa ("Pteridophyta"), kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa, Latvijā augošie ietilpst 3 nodalījumos - staipekņu ("Lycopodiophyta"), kosu ("Equisetophyta") un paparžu nodalījumā ("Polypodiophyta").
Spārna ezers Sporņa ezers Nirzas pagastā.
Sporna Sporņa ezers Nirzas pagastā.
apogāmija Sporofīta rašanās no gametofīta veģetatīvajām šūnām vai arī no sporofīta, neveidojoties vai arī nesaplūstot gametām.
sporogonija Sporozoītu veidošanās.
haimosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības.
hemosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības.
diskvalificēt Sportā - aizliegt sportistam piedalīties sacensībās (sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanas dēļ).
diskvalifikācija Sportā - aizliegums piedalīties sacensībās (par sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanu).
apvest Sportā - apiet (pretinieka komandas spēlētāju).
krosings Sportā - ceļa aizšķērsošana distancē.
astoņnieks Sportā - komanda, kurā ir astoņi locekli; laiva ar astoņiem airētājiem.
meistarklase Sportā - kvalifikācijas pakāpe, kurā ietilpst augstākās klases sportisti.
finta Sportā - māņu kustība, viltus izklupiens.
hronometrists Sportā - persona, kas ar hronometru (pulksteni, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,1 sekundei) atzīmē laiku sacensībās un nosaka sacensību rezultātu (skriešanā u. c.).
starteris Sportā - tiesnesis, kas dod starta signālu sacensībās.
treniņš Sportā - vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība.
fārmklubs Sportā - zemākās līgas klubs, kas pieder vai piesaistīts augstākās līgas klubam.
sekundants Sporta (piemēram, boksa, paukošanas, šaha) sacensību dalībnieka starpnieks un palīgs.
nagliņkurpes Sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu; naglu kurpes; naglenes.
botas Sporta apavi.
dipenes Sporta apavi.
koči Sporta apavi.
krosenes Sporta apavi.
SAF Sporta apgāda fonds.
SAT Sporta arbitrāžas tiesa.
ferari Sporta automašīnu marka.
SB Sporta biedrība (kopā ar nosaukumu, piem., SB "Daugava").
sportenes Sporta biksītes; īsās apakšbikses.
treks Sporta būve riteņbraukšanas, motosporta, skriešanas sacensībām - noslēgts ovāls celiņš ar slīpu pamatu.
tramplīns Sporta būve, ierīce sportista lēciena tāluma, augstuma un ilguma palielināšanai (piemēram, slēpošanā, ūdensslēpošanā, daiļlēkšanā).
virāža Sporta celiņa (piemēram, velotreka) pagrieziena vieta ar slīpumu uz pagrieziena iekšpusi.
turnīrs Sporta cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
ķeškas Sporta čībiņas bez aukliņām.
ķeškiņas Sporta čībiņas bez aukliņām.
autokross Sporta disciplīna - braukšana ar automašīnām pa speciāli būvētu šķēršļotu trasi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
motokross Sporta disciplīna - motobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
kross Sporta disciplīna - skriešana, braukšana vai jāšana apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
mešana Sporta disciplīna - sporta rīka (šķēpa, diska, granātas, vesera) raidīšana pa gaisu, lai sasniegtu kādu attālumu.
velokross Sporta disciplīna - velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
grūšana Sporta disciplīna svarcelšanā - stieņa pacelšana uz krūtīm un no krūtīm iztaisnotās rokās virs galvas.
fiksītis Sporta divritenis, kas paredzēts braukšanai trekā.
florete Sporta ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni.
SI Sporta internātskola.
meistarkandidāts Sporta klase, ko dažās valstīs piešķir sportistam, kurš izpildījis sporta klasifikācijā šai klasei noteiktās normas un prasības; sportists, kam ir šāda sporta klase.
leģionārs Sporta kluba komandas dalībnieks - ārzemju algotnis.
SK Sporta klubs.
skrejceļš Sporta laukumā iekārtots ceļš, kas ir paredzēts skriešanas, arī slidošanas sacensībām un kam ir vairākas paralēlas joslas.
stadions Sporta laukumu, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss.
GDA Sporta normatīvs jaunatnei bijušajā Padomju savienībā "Gatavs darbam un PSRS aizsardzībai".
jahtklubs Sporta organizācija, kuras biedri nodarbojas ar burāšanu, vindsērfingu u. tml. ūdenssporta veidiem; klubs organizē sacensības, apmāca burātājus utt.
fakcijas Sporta organizācijas Bizantijas pilsētās (4.-7. gs.).
skrituļdēlis Sporta rīks - koka, plastmasas vai stiklšķiedras dēlis (60-70 cm garš, 18-20 cm plats) ar diviem skrituļu pāriem; skeitbords.
kārts Sporta rīks - tievs koka vai cita materiāla stienis, ko izmanto par atbalstu augstlēkšanā.
ekspanders Sporta rīks (atsperes vai gumijas lentes ar rokturiem) muskuļu attīstīšanai.
lode Sporta rīks (grūšanai tālumā), kam ir šāda ķermeņa forma.
veseris Sporta rīks mešanai tālumā - metāla lode, ko tērauda trose savieno ar metāla rokturi.
šķēps Sporta rīks mešanai tālumā - samērā garš metāla kāts ar aptinumu vidū un asu galu.
granāta Sporta rīks mešanai tālumā vai mērķī.
kamaniņas Sporta rīks nobraucieniem pa īpaši izveidotu ledus trasi.
komandspēle Sporta sacensība starp komandām individuālā sporta veidā (spēlē).
komandcīņa Sporta sacensība starp komandām individuālā sporta veidā.
komandčempionāts Sporta sacensība starp komandām par čempiona titula iegūšanu individuālā sporta veidā.
ledus stadions Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
totalizators Sporta sacensībās - derību spēle, kuras pamatā ir par atsevišķiem sacensība dalībniekiem iemaksātās naudas summas, ko iemaksātājs zaudē, ja nav uzminējis sacensību rezultātu.
memoriāls Sporta sacensības (izcilu sportistu vai ar sporta attīstību saistītu cilvēku) atcerei.
rallijs Sporta sacensības pēc noteikta kustības grafika ar automobiļiem, motocikliem, motorolleriem.
starpfinišs Sporta sacensības starpposma finišs.
nonstops Sporta sacensības vai kāda cita darbība, kas notiek bez pārtraukuma.
daudzcīņa Sporta sacensības, arī sporta vingrinājumu komplekss, kurā ietilpst vairākas kāda sporta veida disciplīnas vai vairāki sporta veidi.
turnīrs Sporta sacensības, kurās dalībnieki vai komandas pēc kārtas cīnās viens ar otru.
meistarsacīkstes Sporta sacensības, kurās uzvarētājs iegūst čempiona nosaukumu.
kauss Sporta sacensības.
mītiņš Sporta sacensību cikls.
aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
superfināls Sporta sacensību posms (pēc finālsacensībām), kurās piedalās čempionāta pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību četras labākās komandas (četri labākie sportisti), lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
čempions Sporta sacensību uzvarētājs (sportists vai komanda), pirmās vietas ieguvējs.
arēna Sporta sacensību vieta.
SSC Sporta servisa centrs.
palestra Sporta skola zēniem Senajā Grieķijā.
s/k Sporta skola.
SS Sporta skola.
croskauntri Sporta skrējiens pa lauku, gk. 10 km distancē.
kērlings Sporta spēle - saplacinātu metāla bumbu vai speciālu akmeņu slidināšana pa ledu, cenšoties to maksimāli pietuvināt iezīmētam mērķim.
saspēle Sporta spēlē – savstarpēja darbību saskaņošana starp komandas spēlētājiem.
lānteniss Sporta spēle ar bumbiņu un raketēm zālāja laukumā.
launtenniss Sporta spēle ar bumbiņu un raketēm zālāja laukumā.
lavnteniss Sporta spēle ar bumbiņu un raketēm zālāja laukumā.
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko pretinieki ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam.
skvošs Sporta spēle ar raketēm un bumbiņu, ko sit pret iežogojuma sienām.
badmintons Sporta spēle ar raketi un vieglu, (korķa, plastmasas) bumbiņu, kam piestiprināts spalvu vai plastmasas vainadziņš.
sēdvolejbols Sporta spēle cilvēkiem ar dažādiem kustību traucējumiem -- volejbols, ko spēlē sēdus.
priekšspēle Sporta spēle dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
mačs Sporta spēle starp diviem sportistiem vai divām komandām; vienreizēja sacensība starp, parasti divām, komandām.
kara spēle Sporta spēle, arī rotaļa, kas atdarina karadarbību; karaspēle (2).
karaspēle Sporta spēle, arī rotaļa, kas atdarina karadarbību.
krokets Sporta spēle, kurā ar koka āmuriem vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
golfs Sporta spēle, kurā bumbiņa ar nūju jāieraida laukuma bedrītēs.
bloķēt Sporta spēlēs - aizšķērsot ceļu (bumbai vai pretinieka spēlētājam).
driblis Sporta spēlēs - bumbas vai ripas individuāla vadīšana.
presingot Sporta spēlēs - cieši segt (pretinieka komandas spēlētājus) visā laukumā.
iespēlēt Sporta spēlēs - ieraidīt (bumbu, ripu u. tml. kādā spēles laukuma vietā).
dribls Sporta spēlēs - individuāla bumbas vai ripas vadīšana.
driblēt Sporta spēlēs - individuāli vadīt bumbu vai ripu.
dublieris Sporta spēlēs - komandas otrais sastāvs, kas sacensībās piedalās paralēli pamatsastāvam.
papildlaiks Sporta spēlēs - laiks, ko piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultātsir neizšķirts.
nosargāt Sporta spēlēs - nepieļaut pretinieka darbību (piemēram, laukuma daļā).
nodrošināt Sporta spēlēs - panākt, ka (kas, piemēram, vārti, laukuma daļa) tiek aizsargāts pret pretinieka uzbrukumiem.
piespēlēt Sporta spēlēs - pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, piemēram, bumbu, ripu).
nobloķēt Sporta spēlēs - pilnīgi aizšķērsot ceļu (bumbai, ripai, pretinieka spēlētājam).
izkombinēt Sporta spēlēs - saspēlē izveidot noteiktu kombināciju.
bloks Sporta spēlēs - sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
snaiperis Sporta spēles dalībnieks, kas precīzi raida bumbu, ripu.
vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus - nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
zona Sporta spēles laukuma daļa, kurā jāievēro attiecīgi noteikumi.
pussargs Sporta spēļu (parasti futbola) komandas dalībnieks, kas palīdz gan aizsargiem, gan uzbrucējiem un spēles laikā uztur sakarus starp tiem.
uzbrucējs Sporta spēļu (piemēram, futbola) komandas dalībnieks, kura pamatuzdevums ir veikt tiešās darbības punktu ieguvei.
STK Sporta tehniskā komisija.
masķorka Sporta tērps.
skeitbords Sporta un atpūtas veids - braukšana ar skrituļdēli.
skibobs Sporta un atpūtas veids - braukšana ar šādu sporta rīku.
Baiļi Sporta un slēpošanas centrs Valmieras novada Kauguru pagastā pie Valmieras pilsētas austrumu robežas.
automodelisms Sporta veids - automodeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
aviomodelisms Sporta veids - aviomodeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
airēšana Sporta veids - braukšana ar airu laivām (noteiktā distancē).
ūdensslaloms Sporta veids - braukšana ar airu laivu pa līkumotu trasi; slaloms (2).
ūdensmotosports Sporta veids - braukšana ar motorlaivām; ūdens motosports.
rodeļsports Sporta veids - braukšana ar rodeļkamaniņām.
autosports Sporta veids - braukšana ar sacīkšu, sporta un sērijveida automobiļiem.
motosports Sporta veids - braukšana ar sacīkšu, sporta, sērijveida motocikliem, retāk ar mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem.
skijorings Sporta veids - braukšana ar slēpēm, kurā slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls, mopēds) vai dzīvnieks (parasti zirgs, briedis).
smaiļošana Sporta veids - braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
kartings Sporta veids - braukšana ar sporta mikroautomobiļiem - gokartiem jeb kartiem.
skeletons Sporta veids - braukšana ar šādām kamaniņām.
ūdensslaloms Sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas; slaloms (3).
velosports Sporta veids - braukšana ar velosipēdu; riteņbraukšana.
riteņbraukšana Sporta veids - braukšana ar velosipēdu; velosports
snovbords Sporta veids - braukšana no kalna ar šādiem dēļiem.
ledusburāšana Sporta veids - burāšana ar ledusjahtām; ledusjahtu burāšana.
paukošana Sporta veids - cīņa ar aukstajiem sporta ieročiem, kuras mērķis ir skart ar ieroci pretinieku un aizsargāt sevi.
daiļslidošana Sporta veids - dažādu figūru, arī deju izpilde uz ledus ar slidām.
bokss Sporta veids - divcīņa ringā ar dūrēm speciālos cimdos.
strītbols Sporta veids - ielas jeb bruģa basketbols (katrā komandā trīs spēlētāji).
jāšana Sporta veids - jājamzirgu iejāde un sacensības, jājot ar tiem.
alpīnisms Sporta veids - kāpšana grūti pieejamās, augstās kalnu virsotnēs, pārgājieni augstos kalnos u. tml.
parašutisms Sporta veids - lēkšana ar izpletni; izpletņlēkšana.
tramplīnlēkšana Sporta veids - lēkšana no tramplīna (slēpošanā, ūdensslēpošanā).
daiļlēkšana Sporta veids - lēkšana ūdenī no tramplīna vai torņa.
lidmodelisms Sporta veids - lidmodeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem; aviomodelisms.
planierisms Sporta veids - lidošana ar planieriem.
orientierisms Sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa; orientēšanās sports.
ūdensslēpošana Sporta veids - pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera.
skriešana Sporta veids - pārvietošanās skrienot dažādās distancēs, pa dažāda veida ceļiem, trasēm.
deltaplanierisms Sporta veids - planēšana ar deltaplānu.
ārmreslings Sporta veids - roku divcīņa, kurā atbalstam izmanto speciālu galdu.
skrituļslēpošana Sporta veids - slēpošana ar skrituļslēpēm.
skrituļslidošana Sporta veids - slidošana ar skrituļslidām.
bodibildings Sporta veids - spēka vingrojumi, kas veicina muskuļota, glīta auguma un labas stājas izveidošanos, kultūrisms.
svarcelšana Sporta veids - svaru stieņa pacelšana.
kultūrisms Sporta veids - šāda vingrinājumu sistēma un ķermeņa muskulatūras demonstrējumi, parasti efektīgās pozās; bodibildings.
šaušana Sporta veids - šaušana mērķī ar rokas šaujamieroci, loku.
voltižēšana Sporta veids - vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids.
peldēšana Sporta veids - virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā un cenšoties sasniegt maksimālu ātrumu.
soļošana Sporta veids - virzīšanās sporta solī.
makšķerēšana Sporta veids - zivju zveja ar makšķeri.
leduskross Sporta veids (radies 2000. gadā), nobrauciens ar slidām hokejista formā un bruņās, angliski "Crashe Ice"; krešdaiss.
dragracing Sporta veids ar speciālām automašīnām (dragsters) un motocikliem; pēc iespējas ātrāk jānobrauc 1/4 angļu jūdzes (402,33 m) pa taisnu, asfaltētu ceļu.
BMX Sporta veids, braukšana ar īpašas konstrukcijas velosipēdiem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi (ar tramplīniem, ieplakām).
radiosports Sporta veids, kas ietver radiotehnikas pamatu apgūšanu, radiosakaru uzturēšanu, radiopelengāciju.
kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un dažu Austrumu cīņas veidu elementi, piem., spērieni augstāk par jostasvietu.
frisbijs Sporta veids, kurā izmanto šo disku jeb lidojošo šķīvīti.
disciplīna Sporta veids, nozare.
barjerskriešana Sporta veids, pārvietošanās skrienot un vienlaicīgi pārvarot šķēršļus, barjeras (2).
slidburāšana Sporta veids, slidošana ar buru (maks. 8,8 m2), kuras khverkoks balstās uz slidotāja pleciem, slidotājam turoties pie rājas un klīverkoka. Sacensības notiek trīsstūrveida trasē, veicot 2 vai 3 pilnus lokus, kopā 10 000 m
vindskeitings Sporta veids, slidošana vienlaicīgi kopā ar pūķa laišanu; vējainā laikā var panākt, ka pūķis velk slidotāju.
vieglatlētika Sporta veidu grupa, kurā ietilpst skriešana, soļošana, lēkšana, mešana, lodes grūšana.
modelisms Sporta veidu kopums - dažādu (piemēram, transportlīdzekļu, mehānismu) modeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
ūdenssports Sporta veidu kopums, kuri ir saistīti ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
treniņzāle Sporta zāle treniņa nodarbībām.
sportene Sporta zāle.
sp. Sporta-; sports.
klase Sporta, sacensību tips, paveids (piemēram, atkarība no grūtības, meistarības pakāpes).
rallijkross Sporta, standarta un kravas automobiļu sacensības noslēgtā trasē ar grants vai asfalta segumu.
slipons Sportisks reglāna griezuma mētelis.
supersmagsvars Sportista smagsvara augstāka kategorija (piemēram, cīņas sportā); supersmagais svars.
favorīte Sportiste, arī sportistu komanda, kurai ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
dejotāji uz ledus Sportisti, kas specializējušies dejās uz ledus.
soloklase Sportists (parasti riteņbraucējs), kas piedalās sacensībās individuāli.
šosejnieks Sportists (piemēram, autobraucējs, riteņbraucējs), kas specializējies braukšanā pa šoseju.
autsaiders Sportists vai zirgs, kas nepieder pie sacensību favorītiem; sportists vai komanda, kas ieņem kādu no pēdējām vietām sacensībās.
lēcējs Sportists vieglatlēts, kas specializējies lēkšanā (2).
gargabalskrējējs Sportists, garo distanču skrējējs.
favorīts Sportists, kam ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
pirmrekordists Sportists, kas ir sasniedzis pirmrekordu.
rekordists Sportists, kas ir sasniedzis rekordu.
alpīnists Sportists, kas nodarbojas ar alpīnismu.
boksētājs Sportists, kas nodarbojas ar boksu.
kastingists Sportists, kas nodarbojas ar kastingu - spiningošanas daudzcīņu.
kērlingists Sportists, kas nodarbojas ar kērlingu.
skeiters Sportists, kas nodarbojas ar skeitbordu; skrituļdēļu braucējs.
šorttrekists Sportists, kas nodarbojas ar šorttreku.
atlēts Sportists, kas nodarbojas ar vieglatlētiku vai smagatlētiku.
ūdensslalomists Sportists, kas specializē lies ūdensslalomā (2); slalomists (3).
airētājs Sportists, kas specializējies airēšanā.
ātrslidotājs Sportists, kas specializējies ātrslidošanā.
augstlēcējs Sportists, kas specializējies augstlēkšanā.
automodelists Sportists, kas specializējies automodelismā.
autosportists Sportists, kas specializējies autosportā.
aviomodelists Sportists, kas specializējies aviomodelismā.
badmintonists Sportists, kas specializējies badmintonā; cilvēks, kas spēlē badmintonu.
basketbolists Sportists, kas specializējies basketbolā.
biatlonists Sportists, kas specializējies biatlonā.
bobslejists Sportists, kas specializējies bobslejā.
bokseris Sportists, kas specializējies boksā.
bagijists Sportists, kas specializējies braukšanā ar bagiju.
gokartists Sportists, kas specializējies braukšana ar gokartu.
mopēdists Sportists, kas specializējies braukšanā ar mopēdu.
motociklists Sportists, kas specializējies braukšanā ar motociklu.
skeletonists Sportists, kas specializējies braukšanā ar skeletonu.
skibobists Sportists, kas specializējies braukšanā ar skibobu.
skeitbordists Sportists, kas specializējies braukšanā ar skrituļdēli.
tandēmists Sportists, kas specializējies braukšanā ar tandēmu (2).
burātājs Sportists, kas specializējies burāšanā.
cīkstonis Sportists, kas specializējies cīņas sportā.
četrcīņnieks Sportists, kas specializējies četrcīņa.
daiļlēcējs Sportists, kas specializējies daiļlēkšanā.
daiļslidotājs Sportists, kas specializējies daiļslidošanā.
dambretists Sportists, kas specializējies dambretes spēlē.
daudzcīņnieks Sportists, kas specializējies daudzcīņa.
deltaplanierists Sportists, kas specializējies deltaplanierismā.
desmitcīņnieks Sportists, kas specializējies desmitcīņā.
divcīņnieks Sportists, kas specializējies divcīņā (2).
džudists Sportists, kas specializējies džudo.
futbolists Sportists, kas specializējies futbolā.
staieris Sportists, kas specializējies garajās distancēs (piemēram, skriešanā, ātrslidošanā).
gargabalnieks Sportists, kas specializējies garo distanču veikšanā.
golfists Sportists, kas specializējies golfa spēlē.
handbolists Sportists, kas specializējies handbolā.
hokejists Sportists, kas specializējies hokejā.
izpletņlēcējs Sportists, kas specializējies izpletņlēkšanā.
jātnieks Sportists, kas specializējies jāšanas sportā; speciālists, kas iejāj un trenē sporta zirgus.
metējs Sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā.
trekists Sportists, kas specializējies kādā no treka disciplīnām.
kanoists Sportists, kas specializējies kanoe airēšanā; kanoe airētājs.
karatists Sportists, kas specializējies karatē.
kartingists Sportists, kas specializējies kartingā; gokartists.
kārtslēcējs Sportists, kas specializējies kārtslēkšanā.
kikbokseris Sportists, kas specializējies kikboksā.
krosists Sportists, kas specializējies krosā; krosa dalībnieks.
kultūrists Sportists, kas specializējies kultūrismā.
ledusburātājs Sportists, kas specializējies ledusburāšanā.
tramplīnlēcējs Sportists, kas specializējies lēkšanā no tramplīna; tramplīna lēcējs.
lidmodelists Sportists, kas specializējies lidmodelismā; aviomodelists.
makšķernieks Sportists, kas specializējies makšķerēšanā.
maratonskrējējs Sportists, kas specializējies maratonskrējienā.
modelists Sportists, kas specializējies modelismā.
motobolists Sportists, kas specializējies motobolā.
motokrosists Sportists, kas specializējies motokrosā.
motobraucējs Sportists, kas specializējies motosportā.
motosportists Sportists, kas specializējies motosportā.
nirējs Sportists, kas specializējies niršanā.
orientierists Sportists, kas specializējies orientēšanās sportā.
floretists Sportists, kas specializējies paukošanā ar floreti.
špagists Sportists, kas specializējies paukošanā ar špagu.
zobenists Sportists, kas specializējies paukošanā ar zobenu.
paukotājs Sportists, kas specializējies paukošanā.
peldētājs Sportists, kas specializējies peldēšanā.
pieccīņnieks Sportists, kas specializējies pieccīņa.
planierists Sportists, kas specializējies planierismā.
rallists Sportists, kas specializējies rallijā.
regbists Sportists, kas specializējies regbijā.
velobraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā; riteņbraucējs (2).
riteņbraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā.
rokasbumbists Sportists, kas specializējies rokasbumbā.
sambists Sportists, kas specializējies sambo.
skijoringists Sportists, kas specializējies skijoringā.
skrējējs Sportists, kas specializējies skriešanā.
skrituļslēpotājs Sportists, kas specializējies skrituļslēpošana.
skrituļslidotājs Sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
slalomists Sportists, kas specializējies slalomā (1).
slalomists Sportists, kas specializējies slalomā (2).
slalomists Sportists, kas specializējies slalomā (3).
slidotājs Sportists, kas specializējies slidošanā.
smagatlēts Sportists, kas specializējies smagatlētikā.
smaiļotājs Sportists, kas specializējies smaiļošanā.
soļotājs Sportists, kas specializējies soļošanā (2).
spīdvejists Sportists, kas specializējies spīdvejā.
sprinteris Sportists, kas specializējies sprintā.
svarcēlājs Sportists, kas specializējies svarcelšanā.
šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
šāvējs Sportists, kas specializējies šaušanā (2).
snaiperis Sportists, kas specializējies šaušanas sportā.
tālburātājs Sportists, kas specializējies tālburāšana.
tāllēcējs Sportists, kas specializējies tāllēkšanā.
tenisists Sportists, kas specializējies tenisā.
triatlonists Sportists, kas specializējies triatlonā.
trīscīņnieks Sportists, kas specializējies trīscīņa.
trīssoļlēcējs Sportists, kas specializējies trīssoļlēkšanā.
ūdensmotosportists Sportists, kas specializējies ūdensmotosportā; ūdens motosportists.
ūdenspolists Sportists, kas specializējies ūdenspolo.
ūdensslalomists Sportists, kas specializējies ūdensslalomā (1); slalomists (2).
ūdensslēpotājs Sportists, kas specializējies ūdensslēpošanā.
ūdenssportists Sportists, kas specializējies ūdenssportā.
velobolists Sportists, kas specializējies velobolā.
velosportists Sportists, kas specializējies velosportā, riteņbraukšanā.
vieglatlēts Sportists, kas specializējies vieglatlētikā.
vindsērfingists Sportists, kas specializējies vindsērfingā (1).
vingrotājs Sportists, kas specializējies vingrošanā.
volejbolists Sportists, kas specializējies volejbolā.
voltižētājs Sportists, kas specializējies voltižēšana.
konkūrists Sportists, kas specializēties konkūrā.
maratonists Sportists, kas startē ļoti garās distancēs.
rezervists Sportists, kura uzdevums ir vajadzības gadījumā aizstāt kādu sacensības dalībnieku.
aviosportists Sportists, kurš nodarbojas ar aviosportu.
komanda Sportistu grupa, ko vada kapteinis.
četrinieks Sportistu komanda, kurā ir četri locekļi; laiva ar četriem airētājiem.
divnieks Sportistu komanda, kurā ir divi locekļi; laiva ar diviem airētājiem.
piecnieks Sportistu komanda, kurā ir pieci locekļi; laiva ar pieciem airētājiem.
sportmanis Sportsmenis.
sportmenis Sportsmenis.
sportsmanis Sportsmenis.
sportsmens Sportsmenis.
sporofills Sporu lapa, paparžaugiem tā lapa (vēdeklis), kas attīsta sporas, bet augstākiem augiem augļlapa vai putekšlapa.
sporģenēze Sporu veidošanās process.
sporoģenēze Sporu veidošanās process.
sporulācija Sporu veidošanās; sporu izsviešana no sporangija, ko novēro dažos augos.
sproksts Sposts, lamatas.
sposta Sposts.
spostas Sposts.
sposme Spozme.
spilgme Spoža gaisma.
spodrsaulīte Spoža sule.
spodrainīte Spožā, spīdošā.
spodraliņa Spožā, spīdošā.
Aiters Spožais augšējais gaiss ("ēters"), viena no pirmatnējām dievībām, kas saskaņā ar Hēsioda "Teogoniju" piedzima pasaules radīšanas sākumā.
Sadalmeliks Spožākā zvaigzne Ūdensvīra zvaigznājā.
spodractiņas Spožas, spīdošas actiņas.
kandids Spoži balts, gaišs; nemākslots, atklāts, sirsnīgs; laimīgs.
spilts Spoži balts, glīts.
nožvirkstēt Spoži nomirdzēt.
kvēlot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu.
zvērot Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
zildzēt Spoži zilgani spīdēt, mirdzēt.
dzirkstīties Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties (parasti atkārtoti, ilgstoši).
dzirkstīt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; dzirkstēt (1).
dzirkstēt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; dzirkstīt (1).
zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu); būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu).
brillante Spoži, spīdoši.
iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (celtnes, ielas, dārzus, parasti svētkos, svinībās).
chalcididae Spožlapseņu dzimta.
kāvi Spožs atspīdums (parasti naktī).
bolīds Spožs meteors.
illūstrs Spožs, slavens, ievērojams.
glancīgs Spožs, spīdīgs.
splendids Spožs, spīdošs, izcils.
spuldzīgs Spožs, spīdošs.
iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains (celtņu, ielu, dārzu) apgaismojums (parasti svētkos, svinībās).
spogs Spožs, spodrs; spods.
spods Spožs, spodrs.
vizulis Spožs, vizuļojošs priekšmets, ko (parasti) izmanto rotāšanai; spoža, vizuļojoša rota.
gails Spožs.
spogulīgs Spožs.
spulgans Spožs.
starojošs Spožs.
svīļš Spožs.
zaigojošs Spožs.
zviļš Spožs.
spozme Spožums (2).
spozme Spožums (3).
spozme Spožums (4).
aureola Spožums ap dievību vai svēto tēliem mākslā.
gloriola Spožums ap svēto galvu; maza slava, sīka godkārība.
spožība Spožums, krāšņums.
gailums Spožums, mirdzums, spīdums.
spīla Spožums, zaiga.
glance Spožums.
spīda Spožums.
spīdols Spožums.
spoža Spožums.
spozma Spožums.
spulganums Spožums.
agrafa Sprādze, agrafe.
šnelle Sprādze, šnalle.
šnalle Sprādze.
šņalle Sprādze.
spanga Sprādze.
sprēdze Sprādze.
spreža Sprādze.
nosprādzēt Sprādzējot (ko), apņemt (ar to), parasti cieši.
uzsprādzēt Sprādzējot nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
nosprādzēties Sprādzējoties cieši aplikt, uzlikt sev (ko).
spradzenāji Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga.
spradzenājs Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga.
sprādzene Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga.
spradzenes Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga.
sprādzenes Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga.
sprādzine Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga.
brakšene Spradzene.
sprādzens Sprādzenis.
ostiņš Sprādzes mēlīte.
zolens Sprādzes mēlīte.
zosene Sprādzes mēlīte.
zosine Sprādzes mēlīte.
zosinīte Sprādzes mēlīte.
zosīte Sprādzes mēlīte.
zosle Sprādzes mēlīte.
zoslens Sprādzes mēlīte.
zoslēns Sprādzes mēlīte.
zosliņs Sprādzes mēlīte.
zosne Sprādzes mēlīte.
zoste Sprādzes mēlīte.
zostiņa Sprādzes mēlīte.
sprādzēties Sprādzēt sev, piemēram, jostu.
atsprādzēt Sprādzēt vaļā.
pārsprādzēt Sprādzēt vēlreiz, no jauna.
sprēdzēt Sprādzēt.
štrimmēt Sprādzēt.
nospridzināties Sprādziena rezultātā tikt nonāvētam.
nospridzināt Sprādziena rezultātā zaudēt (locekli, ķermeņa daļu).
brākš Sprādziena trokšņa atdarinājums.
triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties; eksplodēt.
implozija Sprādziens "uz iekšu", piem., uzsprāgstot kineskopam, tā stikli iekšējā vakuuma un ārējā gaisa spiediena dēļ tiek "iesūkti" kineskopā.
kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija.
tilpumsprādziens Sprādziens, kurā no sprāgstvielas vispirms tiek radīts aerosolu mākonis, kura uzsprāgšamnu ierosina detonators.
sprādzienis Sprādziens.
sprādzienveidīgs Sprādzienveida.
spradze Spradzis 1.
dievkauts Sprādzis, nobeidzies.
halticinae Spradžu apakšdzimta.
phyllotreta Spradžu apakšdzimtas ģints.
haltica Spradžu dzimtas ģints.
sprādžu Sprādžu puķe - melnodzene ("Cucubalus").
dumdumlode Sprāgstoša lode ar iešķeltu apvalku, kura nodara daudz lielākus bojājumus nekā parastā lode; lietošana aizliegta Hāgas konferencē 1899. g.
pugači Sprāgstoši korķi rotaļu ieročiem.
sasprāgt Sprāgstot sadalīties.
aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
tetranitropentaeritrīts Sprāgstviela, balti kristāli, jutīgi pret mehānisku iedarbību, izmanto detonējošo auklu, detonatoru, munīcijas, kā arī medicīnisku preparātu izgatavošanai.
tetranitrobenzols Sprāgstviela, jaudīgāka par trinitrobenzolu, bet jūtīgāka pret triecieniem un dārgāka, tādēļ lietošanā mazvērtīgāka.
tetranitronaftalins Sprāgstviela, jaudīgāka par trinitronaftalinu, bet jūtīgāka pret triecieniem un dārgāka, tādēļ lietošanā mazvērtīgāka.
tetranitrotoluols Sprāgstviela, jaudīgāka par trinitrotoluolu, bet jūtīgāka pret triecieniem un dārgāka, tādēļ lietošanā mazvērtīgāka.
perdīts Sprāgstviela, kas sastāv no 72% amonija nitrāta, 10% kālija perhlorāta, 15%trinitrotoluola ub=n dinitrotoluola maisījuma un 3% koka miltu.
ekrazīts Sprāgstviela, ko 1. pasaules karā lietoja Austroungārijas armijā šāviņu pildīšanai un spridzināšanai.
piroksilīns Sprāgstviela, ko iegūst, apstrādājot celulozi ar sērskābes un slāpekļskābes maisījumu.
oksilikvīts Sprāgstviela, kurā oksidētājs ir sašķidrināts skābeklis vai sašķidrināts gaiss.
nitrolīts Sprāgstviela, sastāv no amonija nitrāta, koka miltiem, nitroglicerīna un trotila.
sprāgstamviela Sprāgstviela.
lādiņš Sprāgstvielas doza (spridzināšanai).
ārdītājdarbība Sprāgstvielas eksplozijas iedarbīgums.
šimoze Sprāgstvielas melinita japāniskais nosaukums.
sprāgstlādiņš Sprāgstvielas pildījums uzspridzināšanai paredzētā munīcijā u. c. kaujas līdzekļos, kā arī dažādos spridzināšanas darbos tautsaimniecībā.
brizantums Sprāgstvielas spēja eksplodējot radīt ārdošus postījumus vidē, kas saskaras ar lādiņu.
amonīti Sprāgstvielas, kas satur amonija nitrātu NH~4~NO~3~ kopā ar citiem savienojumiem; kopā ar trinitrotoluolu nosaukums ir amotols, kopā ar trinitrotoluolu un alumīnija pulveri - amonāls, kopā ar trinitrotoluolu, heksogēnu un alumīnija pulveri - klinšu amonīts.
karbonīti Sprāgstvielas, vāji (jaukti) dinamīti, kas sastāv no 24-30% nitroglicerīna, rudzu miltiem un salpetra.
petarde Sprāgstvielu lādiņš, ko izmanto signalizēšanai, arī spridzināšanai.
deflagrācija Sprāgstvielu sadegšana bez sprādziena.
eksudācija Sprāgstvielu šķidro komponentu (piem., nitroglicerīna) izdalīšanās, kas notiek, ja sprāgstvielas nepareizi glabā vai izgatavo.
uzvilkšana Sprāgstvielu, ieroču vai ieroču sistēmu pārslēgšana no droša stāvokļa uz kaujas gatavību.
detonēt Sprāgt detonācijas (2) ietekmē.
detonēt Sprāgt kāda cita sprādziena radīto gaisa viļņu ietekmē.
fulminēt Sprāgt, eksplodēt.
plīst Sprāgt, eksplodēt.
sprēgāt Sprāgt, radot īslaicīgu, asu troksni (par, parasti nelieliem, šāviņiem, lādiņiem).
sprēgt Sprāgt.
pelada Sprāgušu aitu vilna; to lietā voilokam, vērpšanai nav derīga.
dzīvība Spraiga darbība, kustība, rosme.
stiept Spraigi iztaisnot, arī iztaisnot un vērst kādā virzienā (ķermeņa daļu).
stiepties Spraigi iztaisnoties, arī iztaisnoties un vērsties kādā virzienā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
locīties Spraigi kustināt ķermeni (piemēram, cenšoties atbrīvoties no kā).
noraut Spraigi nostrādāt (visu laikposmu).
noraut Spraigi strādājot, darbojoties, nopelnīt, iegūt.
noraut Spraigi strādājot, pabeigt (visu darāmo).
ieraut Spraigi strādāt.
raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties (ar ko).
rauties Spraigi, intensīvi darīt ko, darboties.
liesmot Spraigi, trauksmaini norisēt (par parādībām sabiedrībā).
kompakts Spraigs, intensīvs, arī vienots (par procesu, darbību); tāds, kurā (kas) noris spraigi, intensīvi.
īsts Spraigs, intensīvs, nozīmīgs.
atonija Spraiguma, elastīguma trūkums (audiem, orgāniem).
heterotonija Spraiguma, tonusa (arī asinsspiediena) svārstības.
dinamika Spraigums (norisē, kustībā).
karstums Spraigums, intensitāte (darbā, cīņā u. tml.).
dinamisms Spraigums, kustīgums, mainīgums.
sprindzība Spraigums.
sprieslis Spraislis (1).
spraisls Spraislis 1, sprieslis.
sprēģele Spraislis 1(1).
kupole Spraislis, kas apsedz ēku, ar apaļu vai daudzstūrainu pamatu, līdzīgi uz acīm apgāztam podam.
virbs Spraislis, trepju pakāpiens no apaļkoka.
prieslis Spraislis.
rigelis Spraislis.
sprīsliņš Spraislis.
lokvelve Spraišļa velve.
elvēt Spraišļot (taisīt spraišļus).
spraislains Spraišļots (1).
spraišļains Spraišļots (1).
spraišļains Spraišļots (2).
korains Spraišļots, ar kori vidū.
spraislots Spraišļots.
sprieslots Spraišļots.
spragstēt Sprakstēt.
sprāgstēt Sprakstēt.
sprākstēt Sprakstēt.
sprikšķēt Sprakstēt.
sprakšķējiens Sprakstiens.
atsprakstēt Sprakstot atkļūt šurp; sprakstot atkļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizsprakstēt Sprakstot attālināties.
iesprakstēt Sprakstot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
iepirkstēties Sprakstot īslaicīgi uzliesmot.
izsprakstēt Sprakstot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
prīkšķēt Sprakšķēt, brīkšķēt.
spraikšķēt Sprakšķēt, brīkšķēt.
krumšķēt Sprakšķēt, knakšķēt.
sprikšķināt Sprakšķēt, sprēgāt, spraukšķēt.
prikšēt Sprakšķēt, sprēgāt.
prikšķēt Sprakšķēt, sprēgāt.
švirkštēt Sprakšķēt, sprēgāt.
plūkšēt Sprakšķēt.
spreikšt Sprakšķēt.
ņakšināt Sprakšķināt (laužot zarus).
sprakstināt Sprakšķināt.
sprikšķis Sprakšķis, spraukšķis.
atsprakšēt Sprakšķot atkļūt šurp; sprakšķot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atsprakšķēt Sprakšķot atkļūt šurp; sprakšķot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizsprakšēt Sprakšķot attālināties.
aizsprakšķēt Sprakšķot attālināties.
iesprakšķēt Sprakšķot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
iesprašķēt Sprakšķot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
izsprakšēt Sprakšķot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
izsprakšķēt Sprakšķot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
piesprakšķēt Sprakšķot piepildīties.
uzsprakšēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
selatosomus Sprakšķu 2 dzimtas ģints.
elateridae Sprakšķu dzimta.
corymbites Sprakšķu dzimtas ģints.
drātstārps Sprakšķu kāpurs ("Elateridae").
cērmulis Sprakšķu kāpurs jeb drātstārps ("Elateridae").
iesprakšēt Sprakšot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
škirka Spranda.
spranta Spranda.
sprants Spranda.
spronda Spranda.
sprunda Spranda.
sprunds Spranda.
sprandis Sprands.
stampa Sprands.
štampa Sprands.
aizspiesties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizspraukties.
atspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt šurp; spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties; spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
nolīst Spraucoties cauri kam, virzoties pa ko šauru, noslēpties (kur).
iespraukties Spraucoties iekļūt (kur iekšā); spraucoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vietā).
iespraukties Spraucoties iekļūt, ievietoties (kur, starp ko).
aizsprudzināties Spraucoties iesprūst.
izspraukties Spraucoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izspraukties Spraucoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
pārspraukties Spraucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paspraukties Spraucoties pavirzīties.
piespraukties Spraucoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piesprengties Spraucoties pievirzīties.
saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
nospraukties Spraucoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
dursteklis Spraudenis.
durteklis Spraudenis.
spraudeklis Spraudenis.
kniepe Spraudīte.
knopka Spraudīte.
knopočka Spraudīte.
piespraude Spraudīte.
štifte Spraudīte.
štepsele Spraudkontakts.
štepselis Spraudkontakts.
apspraudīt Spraudot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
nospraudīt Spraudot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piespraudīt Spraudot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
nospraudīt Spraudot (ko) visgarām, iezīmēt, apzīmēt (ar to).
saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudāt ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
izspraudīt Spraudot izlietot (daudz vai visu).
apspraudīt Spraudot norobežot, arī pārklāt (ar ko).
piespraudīt Spraudot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
saspraudīt Spraudot savienot, sastiprināt.
uzspraudīt Spraudot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
izspraudīt Spraudot viscaur izgreznot; spraudot izvietot.
pseidokoloboma Spraudziņa vai rēta varavīksnenē, kas atgādina kolobomu.
čigums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem.
čugums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem.
čoksts Sprauga starp ciskām, dibens.
čūksts Sprauga starp ciskām, dibens.
klīrenss Sprauga starp divām pretējām struktūrām.
osteodiastāze Sprauga starp diviem pāra kauliem attīstības anomālijas gadījumā; patoloģiska divu kaulu attālināšanās.
pažobele Sprauga starp jumta apakšējo daļu un celtnes augšējā stāva pārsegumu.
aizkrāsne Sprauga starp krāsni un sienu.
aizkrāsns Sprauga starp krāsni un sienu.
kuļsprauga Sprauga starp kuļtrumuli un kuļkurvi, kurā graudi, sēklas atdalās no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
pirza Sprauga starp priekšējiem zobiem.
spēle Sprauga starp salāgojamām detaļām (piemēram, starp [urbumu]{s:1210} un vārpstu).
atvērums Sprauga, atvere (ierīcē, būvē u. tml.).
atvere Sprauga, atvērums (ierīcē).
atvere Sprauga, atvērums (organismā vai atsevišķā orgānā).
eja Sprauga, ko izveidojuši dzīvnieki (piemēram, zemē, koku mizās).
šķeltne Sprauga, plaisa (piemēram, priekšmetā).
čieksta Sprauga, plaisa.
čiekstena Sprauga, plaisa.
šerva Sprauga, plīsums, plaisa.
šķiemele Sprauga, starptelpa, plaisa.
interstīcijs Sprauga, starptelpa; spraugveida telpas audos, kuras var būt brīvas vai aizpildītas.
šķiemene Sprauga, starptelpa.
šķiemenis Sprauga, starptelpa.
šķiemiņš Sprauga, starptelpa.
šķīmenis Sprauga, starptelpa.
eja Sprauga, tunelis, gaitenis u. tml., pa kuru iespējams pārvietoties kājām.
šķīra Sprauga; apģērba, auduma šķēluma vai iegriezuma vieta.
šķīrenis Sprauga; apģērba, auduma šķēluma vai iegriezuma vieta.
šķīriens Sprauga; apģērba, auduma šķēluma vai iegriezuma vieta.
šķīris Sprauga; apģērba, auduma šķēluma vai iegriezuma vieta.
šķīrs Sprauga; apģērba, auduma šķēluma vai iegriezuma vieta.
šķirba Sprauga; arī plaisa.
narva Sprauga; grope.
skripsta Sprauga; neliela atstarpe.
škierba Sprauga.
spraudze Sprauga.
sprāgains Spraugains, plaisains.
spraugāts Spraugains.
colydiidae Spraugložņu dzimta.
Fragenhof Spraugu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
hondroporoze Spraugu vai dobumu veidošanās skrimšļos; normāli tas notiek pārkaulošanās laikā.
spraugveidīgs Spraugveida.
špīss Sprauklis.
spraugšēt Spraukšēt.
spalgstēt Spraukšķēt (raksturo troksni, kāds rodas ejot pa sasalušu sniegu).
ņakšēt Spraukšķēt, grabēt.
prakšēt Spraukšķēt, sprakšķēt.
spirkstēt Spraukšķēt.
spraukstēt Spraukšķēt.
aizsprudzināties Spraukties kādam garām.
sprūst Spraukties, spiesties (ārā).
sprausties Spraukties.
sprauties Spraukties.
forsunka Sprausla.
aizsprauslāt Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
aizsprauslot Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
piesprauslāt Sprauslājot apslapināt.
uzspurslāt Sprauslājot apsmidzināt.
sasprauslāt Sprauslājot aptašķīt.
saspraušļāt Sprauslājot aptašķīt.
atsprauslāties Sprauslājot atsaukties, atbildēt.
atsprauslāt Sprauslājot attīrīt kaklu (kur kaut kas iestrēdzis).
iesprauslāt Sprauslājot ievirzīt (kur iekšā).
iesprauslot Sprauslājot ievirzīt (kur iekšā).
izpurkšļāt Sprauslājot izšļakstīt, izlaistīt.
atspurkt Sprauslājot izšļākt.
aizsprauslot Sprauslājot pārklāt ar šķidrumu.
burzgalēt Sprauslājot rakņāties ar purnu kādā šķidrumā.
uzsprausļot Sprauslājot uzburt.
uzsprauslāt Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
uzsprauslot Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
sprauslis Sprauslas.
spurdzināt Sprauslāt (1).
spurgt Sprauslāt (1).
spurkšēt Sprauslāt (1).
spurkšķēt Sprauslāt (1).
prūšļot Sprauslāt (par zirgu, arī par cilvēku, kas mazgājoties sprauslo); prūstēt.
prūstēt Sprauslāt (par zirgu, arī par cilvēku, kas mazgājoties sprauslo).
aizbrūzgāties Sprauslāt īsu laika sprīdi, iesprauslāties.
špurkt Sprauslāt, aizturēti smieties.
prūšļāt Sprauslāt, prūšļot.
sprukštāt Sprauslāt, spurkšķēt kā zirgs.
sprukšļāt Sprauslāt, šķaudīt.
sprukšļot Sprauslāt, šķaudīt.
sprūšļāties Sprauslāt, šķaudīt.
spurgalāt Sprauslāt, šķaudīt.
brūzgalēt Sprauslāt, šļākt.
prauslāt Sprauslāt.
prauslot Sprauslāt.
purskāt Sprauslāt.
puršķēt Sprauslāt.
purslāt Sprauslāt.
puršļāt Sprauslāt.
spraislāt Sprauslāt.
spraukslāt Sprauslāt.
spraukšļāt Sprauslāt.
spraukšļot Sprauslāt.
spraušļot Sprauslāt.
sprūkšļāt Sprauslāt.
sprūslāt Sprauslāt.
sprūšļāt Sprauslāt.
sprūžlet Sprauslāt.
spurkšt Sprauslāt.
špurkšt Sprauslāt.
apsprauslāt Sprauslojot apriebt (kaiti, kas radusies no izbailēm).
apsprauslot Sprauslojot apšķiest (parasti ar siekalām).
izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izsprauslot Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
purkšēt Sprauslot.
purkšķēt Sprauslot.
purkstēt Sprauslot.
sprauslāties Sprauslot.
sprūkslot Sprauslot.
spurslāt Sprauslot.
spraudīt Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu.
špilkāt Spraust ar spraužamadatu.
aizspraust Spraust ciet.
štepselēt Spraust elektrības kontaktligzdā spraudkontaktu.
spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
dakstīt Spraust, spraudīt.
sprausta Spraustava, kurā iesprauž aizdegtu skalu.
spraustene Spraustava.
sprengties Sprausties, spraukties, līst.
lāters Spraustuve - tureklis degošam skalam.
lāteris Spraustuve jeb bābiņa - tureklis degošam skalam.
spraustulis Spraustuve.
pleitadata Spraužamadata.
špilka Spraužamadata.
spraudadata Spraužamadata.
spraudene Spraužamadata.
apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
nospraust Spraužot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nospraust Spraužot (ko) visgarām, iezīmēt, apzīmēt (ar to).
saspraust Spraužot (parasti matus), nostiprināt (tos kādā kopumā, sakārtojumā).
nobadīt Spraužot (vairākus, daudz) norobežot.
aizspraust Spraužot aizdarīt; spraužot savienot (parasti drēbes malas).
iespraust Spraužot iestiprināt sasaistīšanai, arī rotāšanai (piemēram, saktu, saspraužamo adatu).
saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
iespraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā); spraužot ievietot, iestiprināt (kur iekšā).
izspraust Spraužot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
apspraust Spraužot norobežot, arī pārklāt (ar ko).
uzspraust Spraužot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
spoķēt Spraužot nostiprināt.
aizspraust Spraužot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizbāzt.
piespraust Spraužot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
saspraust Spraužot savienot, sastiprināt.
aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam.
uzspraust Spraužot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
Sprecene Sprecele, Ruņas pieteka.
kapucināda Sprediķis pa jokam.
prediķis Sprediķis.
prediķēt Sprediķot.
priekšpātarnieks Sprediķu priekšālasītājs mājas dievkalpojumā.
atsprēgāt Sprēgājot atkļūt šurp; sprēgājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izsprēgāt Sprēgājot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
aizsprēgāt Sprēgājot, dzirkstot aizlidot (aiz kaut kā).
spreijas Sprēgas - dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
vībotne Sprēgas (zirgu slimība).
špate Sprēgas.
strempt Sprēgāt (kā svece, skals).
plaisāt Sprēgāt (par ādu); kļūt lādam, kur sprēgā āda (par ķermeņa dalām).
dzirkstināt Sprēgāt ar humoru, jokot.
plīst Sprēgāt, plaisāt (par ādu); kļūt tādam, kam sprēgā, plaisā āda (par ķermeņa daļām).
izaizāt Sprēgāt, plaisāt (par zemi, ledu).
skrēgāt Sprēgāt, plaisāt; skrēdāt.
ņīkšēt Sprēgāt, plaisāt.
skrēdāt Sprēgāt, plaisāt.
spraigāt Sprēgāt.
sprēgot Sprēgāt.
spriegāt Sprēgāt.
vīpotnes Spreijas, sprēgas (zirgu slimība).
grauna Spreijas.
šprēgas Spreijas.
sprejas Spreijas.
sprējas Spreijas.
streijas Spreijas.
sprekelia Sprekēlijas.
skaistā sprekēlija sprekēliju suga ("Sprekelia formosissima")
prēsliņa Sprēslīca - vērpjamā detaļa, uz kuras uztin linu gursti (kodaļu) un tad iesprauž ratiņa rociņā.
sprēsliņa Sprēslīca - vērpjamā detaļa, uz kuras uztin linu gursti (kodaļu) un tad iesprauž ratiņa rociņā.
ceris Sprēslīca; cere.
cerītis Sprēslīca; cere.
ķeda Sprēslīca; kodaļa.
prēslīca Sprēslīca; vērpjamā ratiņa sastāvdaļa.
cere Sprēslīca.
ķedra Sprēslīca.
ķedriņa Sprēslīca.
koda Sprēslīca.
laipsta Sprēslīca.
laipstiņa Sprēslīca.
sprēdekle Sprēslīca.
sprēdule Sprēslīca.
sprēslenīca Sprēslīca.
sprēsliņš Sprēslīca.
sprēslīte Sprēslīca.
sprēslītis Sprēslīca.
sprēsnīca Sprēslīca.
sprēstiča Sprēslīca.
sprieleica Sprēslīca.
sprieslīce Sprēslīca.
sprieslīte Sprēslīca.
spūrlice Sprēslīca.
vaķe Sprēslīca.
vaķīte Sprēslīca.
vērpklis Sprēslīca.
vērpkulis Sprēslīca.
vuķis Sprēslīca.
Proebstingshof Sprēstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
Spurnal Sprēstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
Spurnal Sprēstiņu muiža, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals.
Sprestiškas ezers Sprestišķu ezers Kaunatas pagastā.
Lielais Sprestišku ezers Sprestišķu ezers Kaunatas pagastā.
spremt Spricēt.
šķaistīties Spricēties.
sprīde Sprīdis.
sprīdītis Sprīdīši.
sprīdīši Sprīdītis.
ugunscaurulīte Spridzdeglis.
spridzekls Spridzeklis.
bombočkas Spridzekļi.
sprigacis Spridzīgs, dzīvs.
spricīgs Spridzīgs.
ksiloidīns Spridzināma viela, dabū kokvielas izšķīdinot salpetra skābē.
lignoze Spridzināmā viela, ko gatavoja no nitroglicerīna un nitrētiem koku miltiem.
bobinīts Spridzināma viela, melnam pulverim līdzīgs maisījums, lietoja ogļraktuvēs, gk. Anglijā.
donarīts Spridzināma viela, sastāv 70 daļām amonija nitrāta, 25 daļām trinitrotoluola un 5 daļām nitroglicerīna.
gelignīts Spridzināma viela, sastāv no 54-64% nitroglicerīna, 3-6% spridzināmās kokvilnas, 24-34% kālija nitrāta, 6-10% koka miltu.
dāmenīts Spridzināma viela, sastāv no 90 daļām ammonija nitrāta, 65 daļām naftalīna un 35 daļām kālija bichromāta.
makarīts Spridzināmā viela: 28,1 daļas trinitrotoluola un 71,9 daļas svina nitrāta.
ammonāls Spridzināma viela: alumīnija pulvera maisījums ar slāpekļskābo amoniju.
petroklastīts Spridzināmais salpetris, ko lietoja akmeņu u. c. spridzināšanai, sastāv no 69% nātrijsalpetra, 5% kālijsalpetra, 10% sēra, 15% akmeņogļu piķa un 1% kālijbihromāta.
laist (arī spert) gaisā Spridzināt.
spert (arī laist) gaisā Spridzināt.
plīsināt Spridzināt.
sprādzināt Spridzināt.
sprēdzināt Spridzināt.
sprīdzināt Spridzināt.
šahidiete Spridzinātāja pašnāvniece.
šahīds Spridzinātājs pašnāvnieks; šahids.
šahids Spridzinātājs pašnāvnieks; šahīds.
apspridzināt Spridzinot apgāzt.
atspridzināt Spridzinot atdalīt, atšķelt nost.
izspridzināt Spridzinot ievainot.
izspridzināt Spridzinot iznīcināt (daudz vai visu).
aizspridzināt Spridzinot nosprostot.
izspridzināt Spridzinot panākt, ka izsprāgst (1).
piesprādzināt Spridzinot piepildīt ar šķembām.
piespridzināt Spridzinot piepildīt.
pārspridzināt Spridzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spridzinot pārdalīt.
izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
piespridzināt Spridzinot sagatavot.
uzspridzināt Spridzinot sagraut, iznīcināt.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
iespridzināt Spridzinot, arī skaldot, laužot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, šķembu).
politizēt Spriedelēt par politikas jautājumiem.
verificējamība Sprieduma (atziņas, hipotēzes, konstatējuma utt.) pārbaudāmība - tas, ka iespējams pārbaudīt, vai attiecīgais spriedums ir patiess.
predikāts Sprieduma elements (loceklis) - jēdziens par subjekta pazīmi.
subjekts Sprieduma elements (loceklis) - jēdziens par to, kas tiek raksturots predikātā.
kopula Sprieduma elements, kas saista kādās attieksmēs sprieduma locekļus.
apelācija Sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
modalitāte Sprieduma raksturojums pēc tajā izteiktā apgalvojuma ticamības.
civilspriedums Spriedums civillietā.
morālspriedums Spriedums par darbības labumu vai ļaunumu.
vērtējums Spriedums, atziņa, secinājums, kas izveidojies (par kā atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām); paveikta darbība, rezultāts --> [vērtēt]{s:2400}
slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
aloģisms Spriedums, kas ir pretrunā ar loģikas likumiem.
antitēze Spriedums, kas ir pretrunīgs dotajam spriedumam.
empīrēm Spriedums, kas izveidojies uz pieredzes pamata.
papildspriedums Spriedums, ko tiesa pieņem papildus jau pieņemtajam spriedumam.
premisa Spriedums, no kā slēdzienā secina jaunu spriedumu.
atzinums Spriedums, vērtējums (kas radies novērojumu, pētījumu rezultātā).
spriediens Spriedums.
kontrāpozicija Spriedumu konversijas veids loģikā.
teorija Spriedumu, nosacījumu, likumsakarību kopums (piemēram, praktiskā darbībā, sadzīvē).
pārspriedze Spriedze, kas pārsniedz normālo, pieļaujamo spriedzi.
nospriegot Spriegojot radīt (kam) vajadzīgo sprieguma pakāpi.
sprindzīgs Spriegs, elastisks.
atspriegums Sprieguma mazināšanās politiskās attiecībās; detante.
izotonija Sprieguma, spiediena vienādība.
špannungs Spriegums (elektrībai).
španungs Spriegums (elektrībai).
līnijspriegums Spriegums starp elektrolīnijas fāzes vadiem; starpfāžu spriegums.
tīkliņspriegums Spriegums tīkliņā (4).
tensija Spriegums, spiediens.
spraigums Spriegums.
spriešļains Spriesļots (2).
ekstrapolēt Spriest par priekšmetu vai parādību, zinot tikai par kādas tā daļas īpašībām.
notaisnot Spriest tiesu, atlaist grēkus, attaisnot.
lāgadīt Spriest tiesu.
ceikināt Spriest, gudrot, rēķināt.
spiesties Spriesties (2).
disloģija Spriešanas spēju pavājināšanās.
akrīzija Spriešanas spēju un kritikas trūkums; nenoteikts stāvoklis slimībā.
spriešļains Spriešļots (1).
arka Spriešļu loks, divu balstu starpas lokveida pārsegums.
nospriest Spriežot, apsverot, pārdomājot izsecināt (ko).
nospriest Spriežot, apsverot, pārdomājot nolemt (ko).
lemt Spriežot, domājot pieņemt lēmumu likuma noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
sprēgacīte Sprigacīte.
sprēgactiņa Sprigacīte.
spridzacīte Sprigacīte.
balzame Sprigane ("Impatiens").
balzamīne Sprigane ("Impatiens").
mežbalzamine Sprigane ("Impatiens").
mežbalzamiņi Sprigane ("Impatiens").
spriganes Sprigane ("Impatiens").
tārkšķenes Sprigane ("Impatiens").
taukšķene Sprigane, balzamīņu dzimtas lakstaugs.
impatiens Spriganes.
šprauns Sprigans; iznesīgs.
spierglis Sprigans.
sprigains Sprigans.
sprigs Sprigans.
sprikans Sprigans.
Wilhelminenhof Sprigauļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
sprigols Sprigulis - sens labības kulšanas rīks.
rocenieks Sprigulis.
springulis Sprigulis.
sprugulis Sprigulis.
vangale Spriguļa vāle.
sprikšķi Sprikstis.
spriksti Sprikstis.
iesprikstēt Sprikstot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
sprikšķiens Sprikšķis.
sprincene Sprince.
Sālija Sprincupe, Lējējupes pieteka.
Sprinčupe Sprincupe, Lējējupes pieteka.
Pāze Sprincupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Pelču pagastā, garums - 8 km; Pažupe.
Mazsālija Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles un Snēpeles pagastā, garums - \~5 km
Krogsētu valks Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, garums — \~7 km
Āpa Sprincupes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
springt Sprindzināt.
sprūdzinis Springulis, sprungulis.
sprinkleris Sprinklers.
sprinters Sprinteris.
aizspriņģot Spriņģojot aizskriet.
spriņģāt Spriņģot.
Līgatnes iezis Spriņģu iezis.
Springen Spriņģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā.
Spriņģu grāvis Spriņģupīte, Acupītes pieteka.
spriukstēt Spriukšēt.
Sprivuļa ezers Sprīvuļu ezers Beļavas pagastā.
Sprivuļu ezers Sprīvuļu ezers Beļavas pagastā.
Putriņu ezers Sprīvuļu ezers Beļavas pagastā.
sprīdēt Sprīžot.
sprīdot Sprīžot.
sprīdainis Sprīžotājs ("Geometridae").
sprīdmetis Sprīžotājs ("Geometridae").
sprīžmetis Sprīžotājs (2).
cilpotājs Sprīžotāju dzimtas balts tauriņš ar dzelteniem un melniem plankumiem ("Abraxas grossulariata").
salnsprīžotājs Sprīžotāju dzimtas divas ģintis ("Erannis" un "Agriopis"), tauriņi sastopami vēlu rudenī vai agri pavasarī, Latvijā konstatētas 4 sugas; par salnsprīžotājiem dēvē arī dažas citas sprīžotāju dzimtas sugas.
biston Sprīžotāju dzimtas ģints.
bupalus Sprīžotāju dzimtas ģints.
epirhoe Sprīžotāju dzimtas ģints.
geometra Sprīžotāju dzimtas ģints.
operophtera Sprīžotāju dzimtas ģints.
ourapteryx Sprīžotāju dzimtas ģints.
semiothisa Sprīžotāju dzimtas ģints.
geometridae Sprīžotāju jeb sprīžmešu dzimta.
sprodzine Sprodze (1).
spurdze Sproga (matiem).
dzarūksts Sproga, cirta dzijā.
cirpa Sproga, cirta.
sprodze Sproga, cirta.
verpele Sproga, cirta.
lēšķe Sproga, kārstas vilnas gabals, vilnas tīstoklis.
lēšķis Sproga, kārstas vilnas gabals, vilnas tīstoklis.
vizbulis Sproga, matu cirta.
burte Sproga.
cerba Sproga.
krūze Sproga.
sprogs Sproga.
sprogste Sproga.
vervele Sproga.
skura Sprogaina galva.
skurra Sprogaina galva.
skurre Sprogaina galva.
ulota Sprogaines.
krūzainīši Sprogaini mati.
krūzgalvis Sprogainis.
sprogāts Sprogainis.
marodzīte Sprogainīte.
vijīgs Sprogains, arī pakļāvīgs, viegli veidojams (parasti par matiem).
čokarains Sprogains, cirtains, samezglojies, sarāvies, savilcies, kruzuļots.
čirkains Sprogains, cirtains.
krūzots Sprogains, cirtains.
buntains Sprogains.
burtains Sprogains.
cirpuļains Sprogains.
krūzs Sprogains.
skrauzains Sprogains.
sprogaiņš Sprogains.
sprogājs Sprogains.
sprogojs Sprogains.
sprogots Sprogains.
turkains Sprogains.
sprogt Sprogāt (par matiem).
tullēt Sprogāt, cirtot.
ceceris Sproggalvis cilvēks.
ķergalvis Sproggalvis.
sproģis Sproggalvis.
sprogkājis Sprogkājvēzis.
cirripedia Sprogkājvēži.
balanus Sprogkājvēžu ģints.
sakņvēži Sprogkājvēžu kārta ar \~120 sugu; vēži, kas parazitē krabjos, omāros un garnelēs, gk. silta klimata zonās.
sakrūzāt Sprogot, cirtot.
sakrūzēt Sprogot, cirtot.
sakrūzot Sprogot, cirtot.
uzkrūzēt Sprogot, cirtot.
uzkrūzot Sprogot, cirtot.
burtēt Sprogot, lokot.
ondulēt Sprogot, veidot (matus).
sprogāties Sprogoties.
Sproģu ezers Sprogu ezers Vīksnas pagastā.
Sproģu avotcirku rezervāts Sproģu gravas.
sprudināt Sprostot (2).
zeņķēt Sprostot, dambēt, blīvēt.
korēt Sprostot, spraust, pārklāt.
ķendelēt Sprostot.
sprostēt Sprostot.
sposts Sprosts (dzīvniekiem).
sprāsts Sprosts, putnu būrītis.
spoksts Sprosts.
aizsarguguns Sprostuguns - intensīva apšaude, kas kavē pretinieka pārvietošanos.
spudīties Sprūdīties.
sprudzenis Sprūds (2).
sprūdzenis Sprūds (2).
sunītis Sprūds (2).
aizsprūds Sprūds (kā) noslēgšanai.
gailis Sprūds (šautenei), mēlīte.
aizsargsprūds Sprūds, kas paredzēts aizsardzībai.
sprūdzins Sprūds, tapiņa, ko izmanto apģērba aizpogāšanai.
sprūsls Sprūds; vīkšķis.
springulis Sprūds.
spruksts Sprukas
spruciens Sprukas.
spruga Sprukas.
sprukstis Sprukas.
ugunī Sprukās.
pasprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt; izsprukt (3).
izsprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt.
sprunkstes Sprukstes.
kaikaris Sprukstiņš, nevaldāms cilvēks.
sprikstenis Sprukstiņš, padauža, nemierīgs bērns, straujš cilvēks.
rausteklis Sprukstiņš, pļēgurs, delveris.
kaicums Sprukstiņš, vējagrābslis, nemierīgs cilvēks.
tresa Sprukstiņš, vējagrābslis.
lēkšis Sprukstiņš, vējgrābslis.
lēkšķis Sprukstiņš, vējgrābslis.
amzeklis Sprukstiņš.
fruktiņš Sprukstiņš.
sprukstenis Sprukstiņš.
sprukstiņs Sprukstiņš.
spruksnes Sprukstis.
sprukstes Sprukstis.
sprūksts Sprukstis.
prikasilis Spruksts, skraidelis, nerimša.
šprukt Sprukt (ārā).
pasprūst Sprukt.
sprūgt Sprukt.
sprūkt Sprukt.
sprungulot Sprungulēt.
zmaudzenis Sprungulis, ko ievieto cūkai mutē pirms kaušanas.
stripenis Sprungulis, koka gabals; metamais.
stripens Sprungulis, koka gabals; metamais.
buleņģis Sprungulis, runga.
buliņģis Sprungulis, runga.
skaustiņš Sprungulis, sprūds, vadzis.
sprundzelis Sprungulis, sprūds.
sprundzels Sprungulis, sprūds.
sprundzulis Sprungulis, sprūds.
sprundzuls Sprungulis, sprūds.
stipans Sprungulis; atslēga; stipens.
sprūslis Sprungulis; sprūds.
springulis Sprungulis.
sprudulis Sprungulis.
sprūdzenis Sprungulis.
spruksts Sprungulis.
sprunga Sprungulis.
sprungals Sprungulis.
spruņģis Sprungulis.
sprunguls Sprungulis.
spruņķis Sprungulis.
strumbulis Sprungulis.
strumbuls Sprungulis.
strungulis Sprungulis.
strūpens Sprungulis.
šupulis Sprungulis.
skudiņi Spudiņi.
spudas Spudiņi.
spudi Spudiņi.
spuldzes Spuldze (1).
punktspuldze Spuldze, kas izstaro gaismu ar mazu telpisku leņķi.
termolampa Spuldze, kas reizē der apgaismošanai un apsildīšanai.
spīdspuldze Spuldze, kurā gaismu rada tajā iepildītās gāzes vai metālu tvaiki elektriskā laukā.
Spuldzinieku purvs Spuldzenieku purvs Kalna pagastā.
Spuldziņu ezers Spuldzeņu ezers Rušonas pagastā.
spuldze Spuldzes (1).
lampočka Spuldzīte.
spulgs Spulga.
spulgains Spulgans, spožs.
spulgnaglenes Spulgnaglene ("Coronaria").
līmpuķe Spulgnaglene ("Lychnis flos cuculi").
darvaspuķe Spulgnaglene, sveķene.
līmzieds Spulgnaglene; līmpuķe.
coronaria Spulgnaglenes.
atspulgot Spulgojoši atspoguļot.
atspulgot Spulgojoši atspoguļoties (kur).
zvērs Spulgojošs, dedzīgs.
zvērošs Spulgojošs, spīdošs.
spulga Spulgojums.
žibsnīt Spulgot, nevienmērīgi zibināt.
žibstēt Spulgot, nevienmērīgi zibināt.
žībstēt Spulgot, spīguļot.
blezinēt Spulgot.
spulgt Spulgot.
spulguļot Spulgot.
melandrium Spulgotnes.
melandryum Spulgotnes.
schistostega Spulgsūna.
schistostegiaceae Spulgsūnu dzimta.
Alpu spulgsūna spulgsūnu suga ("Schistostega pennata"), kas 1970. gados konstatēta Spulgsūnas alā Priekuļu novada Priekuļu pagastā, bet vēlāk izzudusi
niedra Spulgzāles ("Phalarius").
niedrzāle Spulgzāles ("Phalarius").
phalaris Spulgzāles.
spuļģīši Spuļģītis.
spunds Spunda spainis jeb duidubenis.
stira Spunde misas kublam.
nāre Spunde.
nārs Spunde.
spunds Spunde.
spunis Spunde.
spunnis Spunde.
tapenīca Spunde.
spundenieks Spundes (6) īpašnieks.
nospundēt Spundēt un pabeigt spundēt.
spundāt Spundēt.
spunnēt Spundēt.
tēvēņš Spundēveles nazis.
Grāvgals Spuņņupe Mārupes novada Salas pagastā.
Jaunupe Spuņņupe Mārupes novada Salas pagastā.
špura Spura.
spurdze Spura.
spure Spura.
špure Spura.
spuris Spura.
spurs Spura.
rhytidiadelphus Spuraines.
stirāji Spuraini (dažu augu) salmi.
buzulens Spurains (1).
špurains Spurains (1).
spurīgs Spurains (1).
spurots Spurains (1).
spurīgs Spurains (2).
spurots Spurains (2).
spurīgs Spurains (3).
spurots Spurains (3).
spurīgs Spurains (4).
spurots Spurains (4).
spurīgs Spurains (5).
apkucis Spurains, pinkains.
plūsnains Spurains, spalvains.
brakšķi Spuras, bārkstveida izaugumi.
brakšķis Spuras, bārkstveida izaugumi.
spuri Spuras.
saspurkšt Spurcot (ūdeni), samitrināt.
saspurkt Spurcot (ūdeni), samitrināt.
uzspurkt Spurcot uzvirzīt (šķidrumu uz kā, kam virsū).
spurgala Spurdze (1).
spurga Spurdze, apiņu galviņa.
spurgana Spurdze, apiņu galviņa.
cerbuls Spurdze, skara.
spurēt Spurdzenēt.
spurciens Spurdziens (1).
spurciens Spurdziens (2).
spurciens Spurdziens (3).
izspurgt Spurdzoši ieskanēties (par smiekliem).
nospurgt Spurdzoši noskanēt (par smiekliem).
atspurgt Spurdzot atlidot nost (sānis, atpakaļ).
atspurgt Spurdzot atlidot šurp (par putniem); spurdzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizspurgt Spurdzot attālināties; spurdzot nokļūt (kur, aiz kā, uz kurieni u. tml.) - par putniem.
iespurgt Spurdzot ielidot (kur iekšā) - parasti par putniem.
iespurgties Spurdzot iesmieties.
izspurgt Spurdzot izlidot (parasti par putniem).
nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - parasti par putniem.
nospurgties Spurdzot nosmieties; nospurgt (4).
nospurgt Spurdzot nosmieties; nospurgties.
paspurgt Spurdzot palidot.
pārspurgt Spurdzot pārlidot (pāri kam, pār ko).
saspurgt Spurdzot salidot (parasti par vairākiem, daudziem putniem).
uzspurgt Spurdzot uzsākt lidot; spurdzot uzlidot (parasti par putniem).
spurdžziedaiņi Spurdžzieži.
vītolzieži Spurdžziežu dzimta, divmāju koki un krūmi ar ziediem spurdzēs, ar auglenīcām un putekšnīcām aiz zvīņveidīgām plēkšņlapām, zied pirms lapu plaukšanas.
vaskaugi Spurdžziežu dzimta, mirikacejas un tās ģints - mirikas, stipri smaržojošs kaugs (krūms), spurdžu zvīņas plikas, auglenīcu spurdzes sīciņas.
miekstave Spureklis, atgremotāju kuņģa pirmā, lielākā daļa.
rumenogrāfija Spurekļa kustību grafisks pieraksts.
spurdzēt Spurgt 1.
spurkt Spurgt 1(1).
spurkt Spurgt 1(2).
spurkt Spurgt 1(3).
spurguļains Spurgulains.
špurkstēt Spurkšēt (1).
spurkstēt Spurkšēt.
sprukšināt Spurkšķināt.
sprukšķināt Spurkšķināt.
spurgt Spurkt 2.
bulbķīlis Spurķīļa konstrukcija, kas sastāv no plakanas vai profilētas metāla plāksnes, kurai apakšmalā pierīkots cigārveida bulbs.
skalārija Spurlape - asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara.
homomallium Spurlapes 2.
plūznīties Spuroties.
spurveidīgs Spurveida.
jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets.
ISS Starptautiskā kosmosa stacija ("International Space Station").
ISPA Starptautiskā kūrortu asociācija (angļu "International Spa Association").
SDR Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienība (angļu "Special Drawing Rights" - speciālās aizņemšanās tiesības).
darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs
koku zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Spizella arborea")
palsā zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Spizella pallida")
tīrumu zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Spizella pusilla")
Strīdus Strīdus ezers - Sporņa ezers Nirzas pagastā.
peso Sudraba monēta Spānijā 16.-19. gs.
Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis
birztalu sulasvabole sulasvaboļu dzimtas suga ("Sphaerites glabratus"), Latvijā sastopama gk. mežos pie ievainotiem kokiem, no kuriem izdalās sula, ziemo zemsegā
Laika Suns, pirmais dzīvnieks, kas tika nosūtīts kosmosā (1957. g. 3. novembrī, PSRS mākslīgajā Zemes pavadonī "Sputņik 2").
hispaniolietis Suņu šķirne, kas ievesta Anglijā caur Spāniju no Haiti, gara pacieta spalva, garas ausis, glīta aste.
Speilukolns Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spilukalns" nosaukuma variants.
Spogeva Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spoģeva" nosaukuma variants.
Spoģova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spoģeva" nosaukuma variants.
Spuoģova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spoģeva" nosaukums latgaliski.
marrāni Šādā vārdā Spānijā vai Portugālē nievīgi dēvēti vietējie ebreji, kuri 14. un 15. gadsimtā pārgāja kristīgajā ticībā, lai izvairītos no inkvizīcijas vajāšanām un nāvessoda.
goliļa Šaura, šķīvja veida, stīva linu apkakle 17. gs. vīriešu apģērbam Spānijā.
Sparganium affine šaurlapu ežgalvītes "Sparganium angustifolium" nosaukuma sinonīms
ežgalvīte Šis dzimtas ģints ("Sparganium"), daudzgadīgi vienmājas līdz 150 cm augsti lakstaugi, kas aug mitrās vietās vai ūdenī; ģintī 20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
pundurgliemene Šīs dzimtas ģints ("Sphaerium"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
lodmete Šīs dzimtas ģints ("Sphaerobolus"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
āmurzivs Šīs dzimtas ģints ("Sphyma").
mēslsūna Šīs dzimtas ģints ("Splachnum"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
sporobolomicētes Šīs dzimtas ģints ("Sporobolomyces").
zaļā vālodze šīs dzimtas suga ("Sphecotheres viridis")
druvu stegļi šīs ģints suga ("Spergula arvensis"), 10-50 cm gari, baltiem ziediem pačemuros, pēc ziedlaika lejup nolīkušiem ziedkātiņiem, sastopami ļoti bieži smilšainos laukos
gludā āmurzivs šīs ģints suga ("Sphyma zygaena")
sfērija Šīs rindas dzimta ("Sphaeriaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
lodmete Šīs rindas dzimta ("Sphaerobolaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
sporobolomicētes Šīs rindas dzimta ("Sporobolomycetaceae").
esparto Šķiedras, ko iegūst no Spānijas kaviļas lapām.
Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
spārnenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" (senāk "Spārne") iedzīvotāji.
Spārne Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" bijušais nosaukums.
Spāres muiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" daļa.
spārenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji.
spārnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji.
Spārnesmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums.
Spārnsmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums.
spraudzenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Spraugas" iedzīvotāji.
spraudznieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Spraugas" iedzīvotāji.
Tarragona Taragona - pilsēta Spānijā.
sfings Tauriņu kārtas dzimta ("Sphingidae"), kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
spartija Tauriņziežu dzimtas ģints ("Spartium"), dekoratīvi krūmi ar spilgti zaļiem zariem, kuri veido "slotu".
galisieši Tauta Spānijā (gk. Galisijā), Latīņamerikā, runā galisiešu valodā, ticīgie - katoļi.
katalāņi Tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Valensijā, Baleāru s-s; nedaudz arī Francijā, Andorā, Itālijā; runā katalāņu valodā, ticīgie - katoļi.
spānieši Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; [spāņi]{s:2139}
spāņi Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
cortes Tautas priekšstāvība Spānijā un Portugalē (kortesi).
apela Tautas sapulce Senajā Spartā, kas tika sasaukta reizi mēnesī, piedalījās 30 g. vecumu sasnieguši pilsoņi, tā apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus, balsoja kliedzot.
apella Tautas sapulce Spartā, senajā Grieķijā, kas apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus; balsoja kliedzot.
tempranillo Tempraniljo - sarkano vīnogu šķirne, izplatīta Spānijā un Jaunajā pasaulē.
Tarrasa Terasa - pilsēta Spānijā.
ģenerālkapteinija Teritorija spāņu kolonijās Amerikas kontinentā 16. gs. - 19. gs. sāk., ko pārvaldīja ģenerālkapteinis, kuru iecēla Spānijas karalis.
algvasils Tiesu, kā arī policijas dienesta pakāpe Spānijā.
standarts DGIS tiešās grafiskās saskarnes specifikācija (angļu "Direct Graphics Interface Specification (DGIS)")
DGIS tiešās grafiskās saskarnes specifikācija (angļu "Direct Graphics Interface Specification")
specifikācija NDIS tīkla draivera saskarnes specifikācija (angļu "Network Driver Interface Specification")
tinto Tintes vīns, biezs sarkans vīns no Spānijas.
urulis Tīruma gauris ("Spergula arvensis"), nezāle; curulis.
cūkmidzis Tīruma gauris ("Spergula arvensis").
gauris Tīruma gauris ("Spergula arvensis").
gaurs Tīruma gauris ("Spergula arvensis").
pāglis Tīruma gauris ("Spergula arvensis").
uruļi Tīruma gauris ("Spergula arvensis").
curulis Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
egļi Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
eglis Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
eglītes Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
gaurene Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
gauriņi Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
grīstene Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
kauzuļi Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
kauzulis Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
ķezis Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
paegle Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
pulveri Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
stekļi Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
vornoga Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Spānijā un Itālijā (lieto vārda priekšā).
starpremontu nobraukums transportlīdzekļa nobraukums no viena remonta līdz otram, km. Spēkratiem parasti nosaka nobraukumu starp diviem kapitālremontiem
cladotrix Trihobaktēriju ģints "Sphaerotilus" nosaukuma sinonīms.
Cladotrix natans trihobaktēriju sugas "Sphaerotilus natans" nosaukuma sinonīms
Portofspeina Trinidādas un Tobāgo galvaspilsēta (angļu val. "Port of Spain"), osta Parijas līča krastā, Trinidādas salā, 50000 iedzīvotāju (2007. g.).
sprigauļnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Sprigauļi" iedzīvotāji.
spirdzenieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Spirgus" iedzīvotāji.
Gvadalavjara Turija - upe Spānijā, tās augšteces nosaukums.
paradors Tūristu mītņu tips Spānijā, tūristiem pielāgota mītne vēsturiskās celtnēs (pilīs un klosteros), kur piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumus, un tās atrodas valsts pārziņā.
sproģieši Turku pagasta apdzīvotās vietas "Spriģi" iedzīvotāji.
Alarkonas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alarcón, Embalse de_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, izveidota uz Hukaras upes
Alkantaras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alcântara, Embalse de_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, uzpludināta uz Taro un Alagonas upes
Almendras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Almendra, Embalse del_), uz Tormesas upes Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala rietumu daļā
Kačupīte Ūdenstece Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, iztek no Lielā Jūdiņu ezera, ietek Sprogu ezerā.
spirodela Ūdensziedu dzimtas ģints ("Spirodela"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdeni brīvi peldoši ūdensaugi, kuru veģetatīvie orgāni reducēti par sīku, apaļu vai otrādi olveidīgu plakanu plātnīti, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Garonna Upe Francijas dienvidrietumos (fr. val. "Garonne"), garums - 650 km, sākas Spānijā, Pirenejos, Aneto masīva ziemeļu nogāzēs, ietekot Biskajas līcī veido estuāru (garums - 75 km, platums - 3-10 km), sniegūdeņu un lietus ūdeņu uzplūdieni (līdz 12 m), estuāra paisums (5 m).
Dursupe Upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva.
Abava Upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka, garums - 129 km, kritums - 47 m, iztek no Lestenes ezera Spārnenes viļņotajā līdzenumā Lestenes-Ēnavas purvā.
Istalsna Upe Ludzas novada Nirzas un Istalsnas pagastā, garums - 20 km, kritums - 26,4 m, iztek no Sporņa ezera Rāznavas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Nirzas, tek caur Istalsnas ezeru, ietek Lielā Ludzas ezera dienvidaustrumu galā, augšpus Istalsnas ezera saucas arī Ļadiņa, Ļadinas strauts.
Taho Upe Pireneju pussalas vidienē, Spānijā un Portugālē (sp. val. "Tajo", port. val. "Tejo"), garums - 1010 km, ietek Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no Lisabonas; Težu.
Ebro upe Pireneju pussalas ziemeļaustrumos, Spānijā, garums - 928 km, sākas Kantabrijas Kordiljerā 850 m vjl., ietek Vidusjūrā
Doru Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Portugālē (port. val. "Douro"), Spānijā - Dvero (sp. val. "Duero"), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
Dvero Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Spānijā (sp. val. _Duero_), Portugālē - Doru (port. val. _Douro_), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
Ageda upe Spānijā (_Agueda_), Dvero kreisā krasta pieteka, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, lejtecē \~25 km robežupe ar Portugāli
Alagona upe Spānijā (_Alagón_), Taho labā krasta pieteka, Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, augštece Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē
Albreče upe Spānijā (_Albreche_), Taho labā krasta pieteka Toledo provincē, augštece Alvilas provincē
Alkanadre upe Spānijā (_Alcanadre_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provincē, Sinkas labā krasta pieteka
Alfambra upe Spānijā (_Alfambra_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provincē
Algodora upe Spānijā (_Algodor_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, Taho kreisā krasta pieteka
Alama upe Spānijā (_Alhama_), Ebro labā krasta pieteka Larjohas autonomā apgabala austrumos
Alhusena upe Spānijā (_Aljucén_), Gvadjanas labā krasta pieteka Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, augštece Kaseresas provincē
Almara upe Spānijā (_Almar_), Tormesas labā krasta pieteka Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, augštece Avilas provincē
Almonte upe Spānijā (_Almonte_), Taho kreisā krasta pieteka, ietek Alkantaras ūdenskrātuves augšgalā
Ara upe Spānijā (_Ara_), Sinkas labā krasta pieteka, Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces ziemeļu daļā, izceļas Pirenejos netālu no Viņmāla
Aragona upe Spānijā (_Aragón_), Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 160 km
Aravjana upe Spānijā (_Araviana_), Dvero kreisā krasta pieteka
Arva upe Spānijā (_Arba_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, Erbo kreisā krasta pieteka
Arga upe Spānijā (_Arga_), Navarras privileģētajā apgabalā, Aragonas labā krasta pieteka
Argosa upe Spānijā (_Argos_), Mursijas autonomajā apgabalā, Mundo labā krasta pieteka
Arlansa upe Spānijā (_Arlanza_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas un Palensijas provincē, Arlansonas kreisā krasta pieteka
Asvera upe Spānijā (_Azuer_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgaballa Sjudadrealas provincē, Gvadjanas kreisā krasta pieteka
Kavrjela Upe Spānijā ("Cabriel"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka, garums - 218 km
Sinka Upe Spānijā ("Cinca"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka, garums - 192 km
Henila Upe Spānijā ("Genil"), Gvadalkiviras kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Sjerranevadā, Mulasena nogāzē 2900 m vjl., šķērso Andalūzijas kalnus, lejtece Andalūzijas zemienē.
Gvadalimara Upe Spānijā ("Guadalimar"), Gvadalkiviras labā krasta pieteka.
Magre Upe Spānijā ("Magre"), Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka.
Nogera Paraļesa upe Spānijā ("Noguera Pallaresa"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka
Gvadalkivira Upe Spānijā (sp. val. "Guadalquivir"), Pireneju pussalas dienvidos, garums - 650 km, izteka Andalūzijas kalnos, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī, veido 7 km platu estuāru.
Alkarrače upe Spānijā un Portugālē (_Alcarrache_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka, ietek Alkevas ūdenskrātuvē Portugālē, augštece un lielākā daļa tecējuma Spānijas Estremaduras autonomā apgabala Bardahosas provincē
Ardila upe Spānijā un Portugālē (_Ardila_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka
Gvadjana Upe Spānijā un Portugāles dienvidos (sp. val. "Guadiana"), garums - 820 km, izteka Lamančas plato 890 m vjl, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī.
Adaha Upe Spānijā, Duero kreisā krasta pieteka, garums - 191 km
Tormesa Upe Spānijā, Duero kreisā krasta pieteka, garums - 284 km
Galjego Upe Spānijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 190 km
Halona Upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka, garums - 234 km
Gvadalope Upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka.
Hardina upe Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomā reģiona dienvidrietumu daļā, Hukaras labā krasta pieteka
Balasote upe Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Hardinas labā krasta pieteka
Hukara Upe Spānijas austrumos ("Jucar"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, garums - 506 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūras Valensijas līcī.
Turija Upe Spānijas austrumos, garums - 243 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūrā pie Valensijas.
Mundo Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Mundo"), Seguras kreisā krasta pieteka.
Sangonera Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Sangonera"), Seguras labā krasta pieteka.
Segura Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Segura"), garums - 341 km, izteka Betikas Kordiljerā, ietek Vidusjūrā.
Segre Upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā.
Arlansona upe Spānijas ziemeļos (_Arlanzón_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas un Palensijas provincē, Pisvergas kreisā krasta pieteka
Boedo Upe Spānijas ziemeļos ("Boedo"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
Sea Upe Spānijas ziemeļos ("Cea"), Eslas kreisā krasta pieteka tās vidustecē, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
Esla Upe Spānijas ziemeļos ("Esla"), Dvero labā krasta pieteka, garums 280 km, izteka Kantabrijas kalnu augstākajā daļā.
Pisverga Upe Spānijas ziemeļos ("Pisuerga"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Dvero labā krasta pieteka, garums - 283 km, sākas Kantabrijas Kordiljērā, dziļā ielejā tek pa Veckastīlijas plakankalni.
Porma Upe Spānijas ziemeļos ("Porma"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
Torio Upe Spānijas ziemeļos ("Torio"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
Karrjona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
Miņo Upe Spānijas ziemeļrietumos, lejtecē Spānijas un Portugāles (kur saucas - Miņu) robežupe, garums - 340 km, ietek Atlantijas okeānā.
Aliste Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Aliste"), Eslas labā krasta pieteka tās lejtecē.
Esgeva Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Esgueva"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
Orvigo Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Orbigo"), Eslas labā krasta pieteka tās vidustecē.
Tera Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Tera"), Eslas labā krasta pieteka tās lejteces posmā.
Vidusupe Upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs.
Spāre Upe Talsu un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 4 m, iztek no Spāres ezera, ietek Ilziķī.
Šprē Upe Vācijā ("Spree"), Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums - 398 km, izteka Lužicas kalnos 500 m vjl. (pie Čehijas robežas), ieteka Berlīnes rietumu daļā.
Spūlis Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Spūles" nosaukuma variants latgaliski.
Sphacelotecha panici-miliacei ustilāgu sugas "Sporisorium destruens" nosaukuma sinonīms
spēkregulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto spēku, kas darba laikā attīstās kādā no uzkares mehānisma locekļiem. Parasti par regulējošo parametru izmanto spiedes spēku uzkares mehānisma augšējā stiepnī. Ja, pieaugot apstrādes dziļumam, šis spēks palielinās, regulators rosina mašīnas pacelšanu, un otrādi. Spēkregulēšanu lieto, traktoragregātam strādājot vienveidīgās augsnēs
Spaļupītes ūdenskrātuve uzpludināta uz Spaļu strauta (Spaļupītes) Saldus novada Novadnieku pagastā, platība — 0,8 ha
dūņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Spercheidae"), 5 sugas, Eiropā un Latvijā konstatēta 1 suga, vaboles ķermenis stipri izliekts, 5-7 mm garš, sastopamas stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu krastos, zem izskalojumiem vai mitrā augsnē.
punktvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sulasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeritidae"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, ķermenis 4,5-5,5 mm garš, ovāls, izliekts, zaļganmelns, spīdīgs, segspārni nenosedz vēdera galu.
piepjgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Sphindiidae"), maz pētītas vaboles ar melnu vai tumšbrūnu ķermeni 1-2 mm garumā, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga - "Sphindus dubius".
Antikominternes pakts Vācijas un Japānas sadarbības līgums, ko noslēdza Berlīnē 1936. g. 25. novembrī, vēlāk tam pievienojās Itālija, Ungārija un Spānija; beidza pastāvēt 1945. g. maijā.
DSF Vācu televīzijas kompānija, kuras raidījumu galvenā tematika ir sports (vācu "Deutsche SportFernsehen GbmH").
Spathularia clavata vāles lāpstenītes "Spathularia flavida" nosaukuma sinonīms
Vaļadolida Valjadolida, pilsēta Spānijā.
konsulta Valsts padome, sevišķi Itālijā un Spānijā.
Spānija valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā, platība - 504782 kvadrātkilometri, 40525000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Madride, administratīvais iedalījums - 17 autonomu apgabalu, no tiem 8 ar nācijas nosaukumu, robežojas ar Portugāli, Franciju un Andoru, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu; Spānijas Karaliste
sprukstieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Sprukti" iedzīvotāji.
spricvecumieši Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Spricvecumi" iedzīvotāji.
Spūlis Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Spūles" nosaukums latgaliski.
Dūre Vārmes kreisā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 36 m; Dūrupe; Spārupīte; augštecē Strumpe, Strumpīte.
kvadrupls Veca zelta monēta Spānijā: 4 dukāti.
gerontes Vecajo padomes locekļi senā Spartā; bijuši pavisam 28.
gerūzija Veco padome Spartā.
spuldzēnieši Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Spuldzēni" iedzīvotāji.
sprinckalnieši Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sprickalne" iedzīvotāji.
Huelva Velva - pilsēta Spānijā.
agela Vergturu aristrokrātijas pārstāvju dēlu (7-18 g. vecuma) slēgta tipa valsts audzināšanas iestāde senajā Spartā.
korrida Vēršu cīņu izrāde Spānijā, Portugālē, D-Francijā un Latīņamerikas zemēs; piedalās 3 toreadori, kuriem ar zobenu katram jānogalina 2 vērši.
Hueska Veska - pilsēta Spānijā.
Rusijona Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Roussillon"), Vidusjūras piekrastē, pie Spānijas robežas, ietver Austrumpireneju departamentu.
Leona Vēsturisks novads Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, platība 38400 kvadrātkilometru, ietver Leonas, Salamankas un Samoras provinci.
Jaunkastīlija Vēsturisks novads Spānijas centrālajā daļā ("Castilia la Nueva"), ietver tagadējo Madrides apgabalu un rajonus ap to, kopējā platība - 72300 kvadrātkilometru.
Astūrija vēsturisks novads Spānijas ziemeļos (_Asturias_) un autonoms apgabals "Astūrijas karaliste" Biskajas līča piekrastē, platība - 10604 kvadrātkilometri, 1057200 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Ovjedo, robežojas ar Kantarbiju, Kastīliju un Leonu un Galisiju
Basku-Navarras Zeme vēsturisks novads Spānijas ziemeļos ("Pais Basco-navarro"), platība - 17600 kvadrātkilometru, ietver aptuveni tagadējo Basku Zemi un Navarru
Veckastālija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļu un centrālajā daļā, tagadējā Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu un centrālā daļa.
Azūra krasts Vidusjūras piekraste no Marseļas (Francijā) līdz Spēcijai (Itālijā), garums - \~370 km; Rivjēra.
Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs.
marāni Viduslaiku Spānijā - ebreji un mauri, kas formāli bija pieņēmuši kristīgo ticību, bet slepeni turējās pie savas vecās reliģijas; tos nežēlīgi vajāja inkvizīcija.
Ūzs Vidusupe, Spāres ezera pieteka.
Vidsupe Vidusupe, Spāres ezera pieteka.
skiriti Viegli apbruņotu kājnieku pulks Spartā, kas sastāvēja no 600 izlasītiem kareivjiem un rekrutējās no Spartai pakļautā Skiras novada iedzīvotājiem.
sefārdi Viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai.
patakaungs Viena no galvenajām Brazīlijas sudraba naudas vienībām, ar Brazīlijas zīmogu apzīmogots Spānijas sudraba peso, no 1805-48 arī Brazīlijā kalta 3 pataku monēta.
ežgalvīte Viendīgļlapju klases pandānu rindas dzimta ("Sparganiaceae"), 1 ģints.
spināts Viengadīgs balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegarenām lapām ("Spinacia oleracea").
spilants Viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs "Spilanthes alevacea L.", saukts arī "Paragvajas krese", pa daļai lieto kā garšaugu, vairāk ārstniecībā, sēj lecektīs agri pavasarī, vēlāk izstāda.
Sparganium simplex vienkāršās ežgalvītes "Sparganium emersum" nosaukuma sinonīms
Ligūrija Viens no 20 Itālijas reģioniem ("Liguria"), administratīvais centrs - Dženova, platība - 5420 kvadrātkilometru, 1586000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Dženovas, Impērijas, Spēcijas un Savonas, robežojas ar Pjemontas, Lombardijas, Emīlijas Romanjas un Toskānas reģionu, kā arī ar Franciju, apskalo Ligūrijas jūra.
lielā sieva viens no sieviešu kārtas Spoka pavārdiem; varmācīgā un priekšlaicīgā nāvē mirušas sievietes gars
Aragona viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem un vēsturisks novads (_Aragón_), platība - 47719 kvadrātkilometru, 1325000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos
sporaiņi Vienšūņu tips ("Sporozoa"), mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku parazīti, iedalās 2 klasēs - gregarīnas un kokcīdijas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
posāda Viesnīca, krogs Spānijā.
posadero Viesnīcas, kroga saimnieks Spānijā.
Bigo Vigo - pilsēta Spānijā.
Abjons virsotne (_Avión, Faro de_) Pireneju pussalas ziemeļrietumos, Spānijā, Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē
Monkajo virsotne Ibērijas kalnos, Spānijā, augstums - 2313 m
Torreserredo virsotne Kantabrijas Kordiljerā, Pireneju pussalas ziemeļos, Spānijā, augstums - 2648 m
Viņmāls virsotne Pirenejos (_Vignemale_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 3303 m
Balaituss virsotne Pireneju rietumu daļā, uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 3151 m
Aitana virsotne Spānijā (_Aitana_), Valensijas autonomā apgabala Alakantas reģionā, augstums 1558 m
Almansors virsotne Spānijā (_Almazor, Pico_), Centrālajā Kordiljērā, agstums 2592 m
Amors virsotne Spānijā (_Amor, Riscos del_), Toledo kalnos, Kastīlijas un Lamanžas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidos, augstums - 1377 m
Banjuela virsotne Spānijā, Kastīlijas-Lamančas provinces dienvidrietumos, Sjerramorenas kalnu grēdas austrumu daļā, augstums - 1323 m
sēklaugi Visaugstāk attīstīto augu nodalījums ("Spermatophyta"), kuru raksturīga pazīme ir sēklu veidošanās, \~301000 sugu.
cibukoks Vītollapu spireja ("Spiraea salicifolia").
Gasteisa Vitorija, pilsēta Spānijā.
Kanāriju salas vulkānisku salu grupa Atlantijas okeānā (sp. val. "Islas Canarias"), 100-120 km no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, Spānijas autonoms apgabals, platība - 7447 kvadrātkilometri, 2089700 iedzīvotāju (2009. g.)
Ibērijas zaķis zaķu suga ("Lepus granatensis"), plaši izplatīta Spānijā
Sparganium friesii zālainās ežgalvītes "Sparganium gramineum" nosaukuma sinonīms
sprodzieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" iedzīvotāji.
sproģieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" iedzīvotāji.
spirogīra Zaļaļģu nodalījuma zignēmu rindas ģints ("Spirogyra"), pavedienveida nezarots lapotnis, stāvošu vai lēni tekošu saldūdeņu virspusē bieži veido zaļganus, vatei līdzīgus sakopojumus, 300 sugu, Latvijā konstatētas 62 sugas.
onza Zelta unce, līdz 1848. g. kalta Spānijas zelta monēta, kvadrupls (4 pistoli jeb 8 eskudo).
dorada Zeltainā jūraskarūsa ("Sparus aurata").
dorāda Zeltainā jūraskarūsa ("Sparus aurata").
repartimjenta Zemes, vietējo iedzīvotāju un preču sadalīšana starp kolonistiem Spānijas kolonijās Amerikā, sākot ar 15. gs. beigām.
Gatas rags zemesrags Ibērijas pussalas dienvidaustrumos, Spānijā, Andalūzijā
Trafalgaras rags zemesrags Pireneju pussalas dienvidu daļā ("Cabo de Trafalgar"), Spānijā, Atlantijas okeāna piekrastē, \~50 km uz ziemeļrietumiem no Gibraltāla šauruma
Aho rags zemesrags Spānijā (_Ajo, Cabo de_), Kantabrijā, Pireneju pussalas ziemeļos, izvirzījums Biskajas līcī
Artruča rags zemesrags Spānijā (_Artrutx, Cap d’_), Baleāru Salās, Menorkas salas dienvidrietumos
Anagas rags zemesrags Tenerifes salas ziemeļaustrumos (_Anaga, Punta de_), Kanāriju Salās, Spānijā
Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils.
heloti Zemkopji Senajā Spartā - spartiešu iekaroto vietu iedzīvotāji, kurus uzskatīja par valsts īpašumu un kuru stāvoklis līdzinājās verga stāvoklim.
iloti zemkopji senajā Spartā, viņi piederēja valstij un viņu sabiedriskais stāvoklis gandrīz neatšķīrās no vergu stāvokļa
smiltājsisenis Zilspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Sphingonotus coerulans"), Latvijā aizsargājama.
barbs Zirgu šķirne, kas 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā; berberu zirgs.
soraija Zirgu šķirne, kas mūsdienās savvaļā dzīvo Portugāles teritorijā, 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā.
medniekzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Sparassidae"), Latvijā konstatēta 1 suga "Micrommata roseum", liels zirneklis (ķermeņa graums līdz 15 mm), dzīvo kokos, krūmos un garā zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams reti.
jūraskarūsa Zivju kārtas asaru virsdzimtas jūras karūsu dzimtas ģints ("Sparus").
Jaunava zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Virgo", saīsinājums "Vir"), tajā atrodas rudens punkts, spožākās zvaigznes - Spika, Porrima un Vindemiatrikse; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
platknābis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Anas clypeata syn. Spatula clypeata", senāk "Rhynchaspis clypeata"), putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis.
Spilves kauja Zviedrijas un Saksijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1701. g. 19. jūlijā Spilves pļavās pie Rīgas, kurā zviedri sakāva sakšus, kas nodrošināja Zviedrijai pārsvaru Ziemeļu kara sākumposmā; atkāpjoties sakši uzspridzināja Kobronskansti.
Herona Žirona - pilsēta Spānijā ("Gerona").

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sp.