aizsprakšēt
aizsprakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizsprakšu | aizsprakšam | aizsprakšēju | aizsprakšējām | aizsprakšēšu | aizsprakšēsim |
2. pers. | aizsprakši | aizsprakšat | aizsprakšēji | aizsprakšējāt | aizsprakšēsi | aizsprakšēsiet, aizsprakšēsit |
3. pers. | aizsprakš | aizsprakšēja | aizsprakšēs |
Pavēles izteiksme: aizsprakši (vsk. 2. pers.), aizsprakšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsprakšot (tag.), aizsprakšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsprakšētu
Vajadzības izteiksme: jāaizsprakš
Sprakšķot attālināties.
Avoti: LLVV