aizsprāgt1
aizsprāgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsprāgstu | aizsprāgstam | aizsprāgu | aizsprāgām | aizsprāgšu | aizsprāgsim |
| 2. pers. | aizsprāgsti | aizsprāgstat | aizsprāgi | aizsprāgāt | aizsprāgsi | aizsprāgsiet, aizsprāgsit |
| 3. pers. | aizsprāgst | aizsprāga | aizsprāgs | |||
Pavēles izteiksme: aizsprāgsti (vsk. 2. pers.), aizsprāgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsprāgstot (tag.), aizsprāgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsprāgtu
Vajadzības izteiksme: jāaizsprāgst
1.Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brākš, blusas iekšas aizsprāga izplatījumā.
- Kukuriski vien aizsprādzis lielu gabalu un palaidis cilvēku vaļam. "
- Tad muļķis atkal paķēra savus divi ieračus un kā trieca velnam pa galvām astoņas uz reizi aizsprāga
- Saules meita nolaupīta , dzinies bēgļiem pakaļ , panācis tos un saspārdījis vainīgo tik briesmīgi , ka asinis tālu visapkārt aizsprāgušas
- Saites aizsprāgušas simtu jūdžu tālumā un Velns tūlīt savēcinājis rokas ar Dievu cīkstoties.