smerčs
smerčs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smerčs | smerči |
| Ģen. | smerča | smerču |
| Dat. | smerčam | smerčiem |
| Akuz. | smerču | smerčus |
| Lok. | smerčā | smerčos |
Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krievijā to sauc par trombu ( ) vai smerču ( " смерч").
- Visu laiku līdzās ir dabas tēlojums ─ sākumā tuvojošais smerčs, kura dēļ mīnu tralerim neparedzēti jāienāk ostā, vēlāk apkārtējo kalnu un nakts ainas tēlojums, kurā īpaši nozīmīgas ir skaņas.
- Tiem ir daudz dažādu nosaukumu virpulis , tvisters , smerčs un citi
- Pie tam ne taisnā līnijā , bet riņķojot vienam ap otru , līdzīgi kā smerčā vai tornādo
- 1868 c nis bij pastiprināts ae sevišķu peldus bateriju Smerč , ko noenkuroja jū ā Daugavas ietekas priekšā