spurciens
spurciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spurciens | spurcieni |
| Ģen. | spurciena | spurcienu |
| Dat. | spurcienam | spurcieniem |
| Akuz. | spurcienu | spurcienus |
| Lok. | spurcienā | spurcienos |
1.Spurdziens1.
2.Spurdziens2.
3.Spurdziens3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rute izgrūž no sevis tādu kā sausu spurcienu par Lipsta atlaišanu.
- Oo, es novelku un nenovaldu spurcienu.
- Bille norija spurcienu, jo laikus dabūja no mammuča elkoni sānā.
- " Mums nāca skaļie smiekli, bet brīvībā palaidām sīkus spurcienus.
- ( Nevar noturēt spurcienu, piemiedz ar aci pārējām.)