spurainums
spurainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spurainums | spurainumi |
| Ģen. | spurainuma | spurainumu |
| Dat. | spurainumam | spurainumiem |
| Akuz. | spurainumu | spurainumus |
| Lok. | spurainumā | spurainumos |
1.Vispārināta īpašība → spurains1, šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība1.
2.Vispārināta īpašība → spurains2, šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība2.
3.Vispārināta īpašība → spurains3, šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība3.
4.Vispārināta īpašība → spurains4, šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība4.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemita pusaudzes spurainums, nemitīga taisnības meklēšana.
- Viņš juta lapiņu sīko graudainumu, juta, cik blīvas un atsperīgas ir daļiņas, kas veido ezītī apgrieztā viduča spurainumu, juta zīdainās, maigās ziedlapas.
- Piemēram, Kārļa dzīvespriecīgā rosīšanās perfekti saspēlējas ar viņa enerģisko mammu, kas kopā ar puikām spēlē hokeju, tikmēr Gļeba spurainums kļūst saprotamāks, atklājot, cik uzcītīgi tēvs no viņa vēlas izveidot uzvarētāju un teicamnieku, bet Anastasijas fantāzijas nešaubīgi sakņojas vecāku mākslinieciskajās personībās.
- Patiesais kažoka spurainums ir pilnībā apjaušams vienīgi, kaķim pieaugot.
- Smieklīgi, ka nereti šī vecuma bērnu uzvedību pat pielīdzina pusaudžu spurainumam.