spura
spura sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spura | spuras |
| Ģen. | spuras | spuru |
| Dat. | spurai | spurām |
| Akuz. | spuru | spuras |
| Lok. | spurā | spurās |
1.Ūdensdzīvnieku (piemēram, zivju, abinieku, galvkāju) pārvietošanās orgāns.
2.Atsevišķs, nepiekļāvīgs (apmatojuma, apspalvojuma) veidojums.
3.Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
4.Sīks izaugums (augiem, to daļām).
5.apvidvārds Izkapts rokturis.
Stabili vārdu savienojumiAcu spuras. Sacelt spuras (arī seksti). Spuras gaisā. Uzmest spuru.
- Acu spuras apvidvārds, frazeoloģisms — skropstas
- Sacelt spuras (arī seksti) sarunvaloda, idioma — apvainoties; arī saskaisties
- Spuras gaisā sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies
- Uzmest spuru sarunvaloda, idioma — piktoties, niknoties; kļūt iedomīgam
Avoti: EH, LLVV, KiV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēcāk par pētījuma objektu kļuva spuras tipa propulsijas iekārta ūdens vidē.
- 3. Gailīši nav tie ātrākie peldētāji un tiem ir garas spuras.
- Homo sapienam vien var būt nepatīkama saskaršanās ar viņas dzelkšņainajām spurām.
- AIJA SPURA*** Kāds burvīgs klusums,tavs tuvums blakus snauž.
- Vairākums dzīvnieku pārvietojas ar kājām, spārniem, pleznām vai spurām.