Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
varēšana
varēšana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.varēšanavarēšanas
Ģen.varēšanasvarēšanu
Dat.varēšanaivarēšanām
Akuz.varēšanuvarēšanas
Lok.varēšanāvarēšanās
Spēja, arī iespēja; varējums.
PiemēriMēs darītu visu, kas mūsu spēkos, un visu iespējamo, liekot lietā visu savu varēšanu.
  • Mēs darītu visu, kas mūsu spēkos, un visu iespējamo, liekot lietā visu savu varēšanu.
  • Ir tikai paša gribēšana, varēšana un rīcība, par kuru nav nevienam jāatskaitās.
  • Tā ir himna vecmāmiņas varēšanai.
  • — Lemj tie, kuriem pašiem nav dūšas un varēšanas.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Stāvoklis ↔ Būt stāvoklī: varēt1Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit
Saistītie šķirkļi:
atvasināts no varēt