vareņiks
vareņiks [vareņiks] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vareņiks | vareņiki |
| Ģen. | vareņika | vareņiku |
| Dat. | vareņikam | vareņikiem |
| Akuz. | vareņiku | vareņikus |
| Lok. | vareņikā | vareņikos |
Vārīts mīklas izstrādājums, parasti ar biezpiena pildījumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz burinieka klāja rosījās vairāki vareņiki, izkraujot melno piparu maisus.
- Vareņiki bez vārda runas pacēla rokas gaisā un nokāpa no brigantīnas.
- Pelmeņiem radniecīgie vareņiki ir slāvu, jo īpaši ukraiņu, virtuvei raksturīgs ēdiens.
- Ukrainā lielā cieņā ir vareņiki ar ķiršu pildījumu.
- Piemēram, mūsu nacionālo ēdienu vareņikus.