aizsprakšķēt
aizsprakšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsprakšķu | aizsprakšķam | aizsprakšķēju | aizsprakšķējām | aizsprakšķēšu | aizsprakšķēsim |
| 2. pers. | aizsprakšķi | aizsprakšķat | aizsprakšķēji | aizsprakšķējāt | aizsprakšķēsi | aizsprakšķēsiet, aizsprakšķēsit |
| 3. pers. | aizsprakšķ | aizsprakšķēja | aizsprakšķēs | |||
Pavēles izteiksme: aizsprakšķi (vsk. 2. pers.), aizsprakšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsprakšķot (tag.), aizsprakšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsprakšķētu
Vajadzības izteiksme: jāaizsprakšķ
Sprakšķot attālināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Garām aiziet vilciens, lēni aizsprakšķ tumsā kā izdegot brīnumsvece, barjeras atveras, un mašīnu straume sāk kustēties, bet es netieku no vietas, mēģinādams izkārpīties no savas vīzijas.