aizsprakstēt
aizsprakstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsprakstu | aizsprakstam | aizsprakstēju | aizsprakstējām | aizsprakstēšu | aizsprakstēsim |
| 2. pers. | aizspraksti | aizsprakstat | aizsprakstēji | aizsprakstējāt | aizsprakstēsi | aizsprakstēsiet, aizsprakstēsit |
| 3. pers. | aizsprakst | aizsprakstēja | aizsprakstēs | |||
Pavēles izteiksme: aizspraksti (vsk. 2. pers.), aizsprakstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsprakstot (tag.), aizsprakstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsprakstētu
Vajadzības izteiksme: jāaizsprakst
Sprakstot attālināties.
Avoti: LLVV