antitēze
antitēze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | antitēze | antitēzes |
| Ģen. | antitēzes | antitēžu |
| Dat. | antitēzei | antitēzēm |
| Akuz. | antitēzi | antitēzes |
| Lok. | antitēzē | antitēzēs |
1.joma: loģika Spriedums, kas ir pretrunīgs dotajam spriedumam.
2.joma: filozofija Sākuma stāvokļa noliegšana attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā – otrā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
3.joma: literatūrzinātne Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums kā stilistisks paņēmiens.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dabīgā kārtā veidojās antitēze: individuālisms, subjektīvisms, egocentrisms.
- Par antitēzi sauc atzinumu, kas ir pretrunīgs tēzei.
- Mobija pēdējā albuma antitēze - neatkārto pats sevi.
- Un skaisti tieši tāpēc, ka eksistē šī antitēze, šī transformācijas iespēja.”
- Pieņemsim, ka iepriekš sacītais bija antitēze.