Paplašinātā meklēšana

Meklējam C.

Atrasts vārdos (672):

Atrasts vārdu savienojumos (13):

Atrasts skaidrojumos (9843):

standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
Xmas _saīsinājums (Christmas)_ - Ziemassvētki.
lietotāja datogrammu protokols _TCP_ protokolu komplekta protokols, kas ļauj lietojumprogrammai nosūtīt ziņojumu vienam vai vairākiem kāda datora lietojumiem.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
cēči "C" klases skolēni.
kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
C "Čarli" (angļu val. _Charlie_) - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
pro aris et focis "par altāriem un pavardiem" (tā Cicerons raksturoja karu par dzimteni).
aut caesar, aut nihil "vai nu Cēzars, vai nekas"; visu vai neko.
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.)
trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra
trietilamīns (C2H5)3N, ptomaīns, izolēts no pūstošām zivīm
penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē
lutidīni (CH3)2C5H3N, stipras bāzes, atrodamas akmeņogļu un brūnogļu darvā, kaulu eļļā u. c.
izopropils (CH3)2CH, vienvērtīgs radikālis
metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs
paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku
drāvēt (Citus) stipri nodarbināt
iešņavas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē)
īsnaujas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē)
sērstības [Ciemošanās]{e:57082}, [viesošanās]{e:57083}
lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
cauruļtārps 1 - 3 metrus garš sarkanbalts tārps (_Riftia pachyptila_), sastopams Centrālamerikas un Dienvidamerikas dziļjūras karsto avotu apkārtnē, kur tie pulcējas lielos baros
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
RCT A/s "Rīgas Centrālais tirgus"
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana")
ābeļu lapu pasvilnis ābeļlapu māņkode ("Choreutis pariana")
Coleophora anatipenella ābeļu makstkodes "Coleophora bernoulliella" nosaukuma sinonīms
abietināti abietīnskābes sāļi (C~19~H~29~COOMe) vai esteri (C~19~H~29~COOR), (Me - metāls, R - radikālis)
astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
absolūtā nulle absolūtās temperatūras skalas sākumpunkts; temperatūra, kurā atomu un molekulu enerģija ir minimāla, atbilst -273,15 °C
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai
Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene
Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis
Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva
Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu")
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis
Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis
Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju
Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu
Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete
Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs
Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm
Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs
Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus
PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni
eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
kivano Adatu gurķis ("Cucumis metuliferus", angļu val. "kiwano")
carnikavieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Carnikava" iedzīvotāji
Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
garciemieši Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" iedzīvotāji
Bikola administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas Bikolas pussalā un vairākās nelielās apkārtējās salās, administratīvais centrs - Legaspi, robežojas ar Calabrazon, Mimaropas, Austrumu Visajas un Rietumu Visajas reģionu
Galvaspilsētas reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Manila, robežojas ar Centrālās Lusonas un Calabrazon reģionu
Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
Calabarzona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, Poliljo u. c. salās, administratīvais centrs - Kalamba, robežojas ar Galvaspilsētas, Centrālās Lusonas, Bikolas un Mindoro reģionu, austrumos apskalo Filipīnu jūra, rietumos - Lusonas jūra
Kagajanas ieleja administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļaustrumu daļā un salās uz ziemeļiem no tās, robežojas ar Ilokosas, Kordiljeras administratīvo un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos apskalo Filipīnu jūra, ziemeļos - Baši šaurums
Ilokosa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Sanfernando, robežojas ar Kordiljeras administratīvo reģionu, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos un ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra
Kordiljeras administratīvais reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā un vidienē, administratīvais centrs - Bagio, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu
Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta
Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas
Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts
Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem
ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
daltons agrāk lietota atommasas vienība, kas vienāda ar 1/12 daļu no oglekļa izotopa ^12^C atoma masas
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā
koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru
airkāji Airkājvēži ("Copepoda")
kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
gaiļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļi" iedzīvotāji
jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji
jurģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji
remesnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji
rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji
videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
slišiņš Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
slisītis Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
dzelmes puišiņš akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
antracēneļļa Akmeņogļu darvas destilācijas frakcija ar viršanas temperatūru 270-360 C
karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
Carex siegertiana akotainais grīšļa "Carex atherodes" nosaukuma sinonīms
kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu
kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi
Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m
Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi
Alaukstes ezers Alauksts, ezers Cēsu novadā
aldoksīms Aldehīda savienojums, kur -CHO grupā skābeklis aizstājas ar -NOH grupu, veidojot -CHNOH grupu
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu
amilspirti alifāliskie spirti C~5~H~11~OH; izmanto šķīdinātāju ražošanā
kapronskābe alifātiska karbonskābe C~5~H~11~COOH
taukrinda Alifatiskā rinda, metāna (CH3) rindas atvasinājumi
heksāns alifātiskais ogļūdeņradis C~6~H~14~, ir vairāki izomēri
heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums
izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100
mannīts alifātiskais sešvērtīgais spirts HOCH~2~-(CHOH)~4~-CH~2~OH
heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā
kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs
cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes
kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas
kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi
piesātinātie ogļūdeņraži alkāni C~n~H~2n+2~
pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri
olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti
etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes
Arktikas svilpējalks alku dzimtas suga ("Cepphus grille")
ciekaužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ciekauži" iedzīvotāji
Altiplana Altiplano - depresiju josla Centrālajos Andos
Alī Sadra alas alu komplekss Irānā (_Ali Sadr Caves_), Hamadānas ostāna ziemeļos
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Artas alas alu sistēma Spānijā (_Artá, Coves d’_), Baleāru salu Maļorkas salas austrumos
celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji
Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē
Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē
tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas
cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C
eils alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi augstā temperatūrā (16-26°C) un tā notiek tilpnes augšdaļā
lāgers alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi zemā temperatūrā (9-14°C) un tā notiek tilpnes lejasdaļā
pelēkā alva alva temperatūrā zem 13,2 Celsija grādiem pakāpeniski maina krāsu un pie -30 grādiem sairst pelēkā pulverī
trauslā alva alva temperatūrā, kas augstāka par 161 Celsija grādu
baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes
Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km
Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi
Cladrastis kentukea Amerikas dzeltenoka "Cladrastis lutea" nosaukuma sinonīms
ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange")
kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange")
triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH
perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties
ADC analogciparu pārveidotājs (angļu "Analog-to-Digital Converter")
Celsijs Anderss Celsijs - zviedru astronoms un fiziķis (1701.-1744. g.)
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne
Corp. Angļu "Corporation", akciju sabiedrība (ASV)
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa"
Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru
Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā
Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā
COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space")
Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast."
Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju
CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources")
hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu
nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu
tirocidīns Antibiotisku peptīdu maisījums (A, B un C tirocidīns), tirotricīna sastāvdaļa
nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm
Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
kobaltlielgabals aparāts apstarošanai ar radioaktīvo kobaltu, izotopu ^60^Co
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
Amatas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Amatas pagastā
Jaunzosuļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Nītaures pagastā
Mūsa apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā
Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
Zaube apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs
Nītaure apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs
Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.)
Liepa apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs
Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
Dzērbene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Taurene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens
Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
Veismaņi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā
Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
Tutini apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni
Acone apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs
Paulēni apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā
Ārce apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Bangas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Mēmele apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Pumpēni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Ciņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Dāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Guntas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Kundziņkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Rudzukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Strēļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Veizes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Laveri apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā
Mežgarciems apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā
Iecēni apdzīvota vieta (mazciems) Cenu pagastā
Korģeļciems apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā
Marijonka apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā
Rēzes apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Amatas pagastā
Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Āraiši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā
Apši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Alitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Baldišēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Bitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Celmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Cirsti apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Dauguņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Dzērvēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Jēkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Kauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Kleivēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Lodēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Reinkaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Baši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Cebuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Bumbi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Pēterēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā
Obuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā
Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
Dambi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Dzirkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Jaunkalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Pieškalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Bundes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā
Pielekši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā
Drapmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā
Māļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Eicēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Ģūģeri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Lielmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Pinderes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Rāmuļmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Slaņķi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Augstlīci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Baltaci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Annas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
Bērzs apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
Kliģene apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
Anna apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā
Cērteles apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Graši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kārkli apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kārzdaba apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kubas apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Lejieši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Mentes apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Valdes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Sakums apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Taureņi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Vīboti apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Voļģi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Brocenmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā
Lielciecere apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā
Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cīravas pagastā
Ilziņi apdzīvota vieta (mazciems) Codes pagastā
Akmene apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā
Dzērves skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā
Vecciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas novada Cēres pagastā
Garbari apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
Auziņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Bebri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Raubēni apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Cenu pagastā
Ābari apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība")
Balklāvi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā
Oksle apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā
Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
Beķeri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā
Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā
Lilaste apdzīvota vieta (skrajciems) Carnikavas pagastā
Vaive apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs
Aparnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Amatas pagastā
Boļi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Eži apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Lācīši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Rauši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Garkalne apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Kosa apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Skujenes pagastā
Jurģi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
Ravlicas apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Straupes pagastā
Andrēni apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Rāmuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Raskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ormaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Zosēnu pagastā
Ūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Cesvaines pagastā
Tumova apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Ciblas pagastā
Akaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā
Čižiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā
Vornaiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Pušmucovas pagastā
Greči apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Kaļveiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Kondroti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Kozlovski apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Lopsti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Marenpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Mjaiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Lielie Trukšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Ščastļivi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Skrini apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Stocinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Tridņa apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Voiti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Voloji apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Zeļteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Grabste apdzīvota vieta (skrajciems) Cīravas pagastā
Balalaiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Barisi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Degteri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Eversmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Antiži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
Dukani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
Evertova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
Križuti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā; Križuta
Garupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā
Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā
Mežciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā
Lazdiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cenu pagastā
Lācīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Bērziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā
Garciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā
Kalncempji apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji
Pededze apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs
Jancikas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Liellauki apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Elektriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Codes pagastā
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Brocēnu novada Cieceres pagastā
Kalngale apdzīvota vieta (vidējciems) Carnikavas pagastā
Siguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Carnikavas pagastā
Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas
Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress
Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža
Mārsnēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs
Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs
Ineši apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs
Bille apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Līvi apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Ķempji apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
Dukuri apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Auciems apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā
Pērkoņi apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Skujenes pagastā
Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Rīdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Bērzkrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Veselavas pagastā
Kraukļi apdzīvota vieta (vidējciems) Cesvaines pagastā
Kalnsētas apdzīvota vieta (vidējciems) Cieceres pagastā, tagad Saldus pilsētas daļa
Dzērvenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā
Cena apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža"
Jaunpēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Cenu pagastā
Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje
Pušmucova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova
Felicianova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Ozupine apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Oškalni apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Cieceres pagastā
Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa
Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Aužeļi apdzīvota vieta (viensēta) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Bērzkalni apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Amatas pagastā
Pavēņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Kalāči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Liepas pagastā
Benči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Ēdernieki apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Raiskuma pagastā
Ērmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā
Klucīši apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā
Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā
Antilopveli-Krestvjū apdzīvota vieta ASV (_Antelope Valley-Crestview_), Vaiomingas štata ziemeļaustrumu daļā
Ārčersitija apdzīvota vieta ASV (_Archer City_), Teksasas štatā
Kārlaila apdzīvota vieta ASV (_Carlisle_), Pensilvānijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aidahositija apdzīvota vieta ASV (_Idaho City_), Aidaho štata rietumu daļā
Koldvela apdzīvota vieta ASV ("Caldwell"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kalifornija apdzīvota vieta ASV ("California"), Mērilendas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010.g.)
Keimbridža apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Keimbridža apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Keimbridža apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kenbi apdzīvota vieta ASV ("Canby"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Konnektikutas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kārbondeila apdzīvota vieta ASV ("Carbondale"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Karoltona apdzīvota vieta ASV ("Carrollton"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kārtidža apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārtidža apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārtidža apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentervila apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentervila apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentervila apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentreilija apdzīvota vieta ASV ("Centralia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čārlstona apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čārlstona apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šarlota apdzīvota vieta ASV ("Charlotte"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čatahūčī apdzīvota vieta ASV ("Chattahoochee"), Floridas štata ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šaiena apdzīvota vieta ASV ("Cheyenne"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čilikoti apdzīvota vieta ASV ("Chillicothe"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sērklvila apdzīvota vieta ASV ("Circleville"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kleitona apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kleitona apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klārksbērga apdzīvota vieta ASV ("Clarksburg"), Mērilendas štatā, 13750 iedzīvotāju (2010. g.)
Klārksvila apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klārksvila apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klīrfīlda apdzīvota vieta ASV ("Clearfield"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klīvlenda apdzīvota vieta ASV ("Cleveland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kliftona apdzīvota vieta ASV ("Clifton"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kliftona apdzīvota vieta ASV ("Clifton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Konnektikutas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Koldvotera apdzīvota vieta ASV ("Coldwater"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kolumbija apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbija apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Konkorda apdzīvota vieta ASV ("Concord"), Misūri štatā, 16400 iedzīvotāju (2010. g.)
Korninga apdzīvota vieta ASV ("Corning"), Ārkanzas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Korninga apdzīvota vieta ASV ("Corning"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kavingtona apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kavingtona apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kavingtona apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Krivica apdzīvota vieta ASV ("Crivitz"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kraunpointa apdzīvota vieta ASV ("Crownpoint"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamberlenda apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kamberlenda apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Forkornersa apdzīvota vieta ASV ("Four Corners"), Floridas štatā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.)
Forkornersa apdzīvota vieta ASV ("Four Corners"), Teksasas štatā, 12400 iedzīvotāju (2010. g.)
Frūtkova apdzīvota vieta ASV ("Fruit Cove"), Floridas štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonsonsitija apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonsonsitija apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lakrosa apdzīvota vieta ASV ("La Crosse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūkāsla apdzīvota vieta ASV ("New Castle"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Orčardsitija apdzīvota vieta ASV ("Orchard City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pālmsitija apdzīvota vieta ASV ("Palm City"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.)
Pērlsitija apdzīvota vieta ASV ("Pearl City"), Havaju štatā, Honolulu salā, 47700 iedzīvotāju (2014. g.)
Portšarlota apdzīvota vieta ASV ("Port Charlote"), Floridas štatā, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentčārlza apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Merilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentčārlza apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sankarlospārka apdzīvota vieta ASV ("San Carlos Park"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2010. g.)
Taunenkantri apdzīvota vieta ASV ("Town 'n' Country"), Floridas štatā, 78400 iedzīvotāju (2010. g.)
Halskrīka apdzīvota vieta Austrālijā (_Halls Creek_), Rietumaustrālijas štata ziemeļu daļā
Mēmele apdzīvota vieta Bauskas novada Codes pagastā, pie Bauskas pilsētas ziemeļu robežas
Aba apdzīvota vieta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā
Drabeši apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā), 8 km no Cēsīm
Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā
Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā
Konša pie Ušas apdzīvota vieta Francijā (_Conches-en-Ouche_), Augšnormandijas reģionā
Epernona apdzīvota vieta Francijā, Centra reģionā
Mentnona apdzīvota vieta Francijā, Centra reģionā
Iraklija apdzīvota vieta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju
Ajosa apdzīvota vieta Kamerūnā, Centra reģiona dienvidaustrumos
Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs
Tangulašaņa apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā
Veņcjuaņa āpdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā
Urtmuruna apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces rietumu daļā, Narinas upes krastos
Budoncjuaņa apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
Čhumarlepa apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
Darlaka apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
Dzate apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
Mato apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
Ulāna apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
Nančhena apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidos
Jiuduņdzi apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces ziemeļrietumos
Kārdigana apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Cardigan_; _Aberteifi_), Velsā, Taivi upes krastos, tās lejtecē
Karmārtena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Carmarthen_), Velsā, Taui upes labajā krastā
Čārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Chard_), Anglijas dienvidrietumu daļā
Krīfa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Crieff_), Skotijā, Ērnas kreisajā krastā
Gomeļmuiža apdzīvota vieta Ludzas novada Cirmas pagastā
Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī
Altanbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanbulag_), Centra aimakā
Argalanta apdzīvota vieta Mongolijā (_Argalant_), Centra aimakā
Arhusta apdzīvota vieta Mongolijā (_Arhust_), Centra aimaka austrumu daļā
Bajana apdzīvota vieta Mongolijā (_Bajan_), Centra aimakā
Bajandžargalana apdzīvota vieta Mongolijā, Centra aimaka dienvidaustrumu daļā
Bajanundžūla apdzīvota vieta Mongolijā, Centra aimaka dienvidrietumu daļā
Bajancagāna apdzīvota vieta Mongolijā, Centra aimaka dienvidu daļā
Bajanhangaja apdzīvota vieta Mongolijā, Centra aimaka rietumu daļā
Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē
Efretikona apdzīvota vieta Šveicē, Cīrihes kantonā
Embraha apdzīvota vieta Šveicē, Cīrihes kantonā
Afolterne pie Albisas apdzīvota vieta Šveicē, Cīrihes kantonā
Štefa apdzīvota vieta Šveicē, Cīrihes kantonā
Vecikona apdzīvota vieta Šveicē, Cīrihes kantonā
Vēdensvīle apdzīvota vieta Šveicē, Cīrihes kantonā
Zeicaha apdzīvota vieta Šveicē, Cīrihes kantona ziemeļaustrumu daļā
Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā
mezoterms apgabals apgabals ar gada vidējo temperatūru +15-20 Celsija grādu
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu
Rodas koloss Apollona bronzas tēls, tēlnieka Charesa 280. gadā p. m. ē. izgatavots; bija uzstādīts pie Rodas ostas ieejas un kalpoja kā bāka
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi
Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā
Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs
Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis
ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations")
koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu
Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu
UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization")
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm
UNHCR Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ("Office of the United Nations High Commissioner for Refugess")
UNECE Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija ("United Nations Economic Comission for Europe")
UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development")
UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund")
FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem
C. S. N. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai Francijā (franču "Comite superieur de normalisation")
gamma apzīmējums vienam no vielas stāvokļiem, ko nosaka atomu telpiskā struktūra (piemēram, gamma dzelzs, kas izveidojas 912 - 1392 ⁰C temperatūrā)
Mazlandziņa ar ceļojošām kāpām nodalīts Langas upes posms Carnikavas novadā
idrains ar idrām ("Camelina") pieaudzis (linu) lauks
kriokauters ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai
OAPEC Arābu naftas ekspotētājvalstu organizācija ("Organisation of Arab Petroleum Exporting Countries")
Arāja ezers Āraisis, ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā
Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens")
Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.)
Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kordovas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Cordoba” / “Provincia de Cordoba”), platība — 165321 kvadrātkilometrs, 3396700 iedzīvotāju (2010. g.)
Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.)
Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē
Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija
industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm
naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos
Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
TUC Arodbiedrību kongress ("Trade Union Congress")
kanēļskābe Aromātiska nepiesātināta skābe C~6~H~5~CH=CH-COOH
benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela
toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks
naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā
mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai
poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā
benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos
terfenils aromātisks ogļūdeņradis C~6~H~5~-C~6~H~4~-C~6~H~5~, balta, kristāliska viela
Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle
kirī ārpussistēmas mērvienība, ko lieto radionuklīdu aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā; apzīmējums Ci; 1 Ci=3,7·10^10^ Bq
karotne Ārstniecības karotene - karoteņu suga ("Cochlearia officinalis")
kleņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kleņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeres Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeriņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerīši Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerīts Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģernīca Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerpuķīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kreņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kreņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģele Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelītis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģeļpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kringliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
maganeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magatkeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magatkiņas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magotka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magotkis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
medatkas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modogņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modokna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modukna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modukne Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
moduknes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
moduktas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
mogatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
nagodka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
riņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
rozītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
dadzītis Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
kumeļmēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
melnsakne Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
sunīši Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
sunsmēle Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
suņumēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
Cirsium lanceolatum asā dadža "Cirsium vulgare" nosaukuma sinonīms
jukši Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
jukšņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
tīrumdadzis Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
vilceņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
zalatukas Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
cihlasomas Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Cichlasoma"), kuras sugas audzē akvārijos
cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos
oksidēze Asins spēja saistīt skābes; tās pakāpi izteic 1/100 M HCl tilpums, ko var pievienot asinīm, neradot eritrocītu aglutināciju
gultas blakts asinsblakšu dzimtas suga ("Cimex lectularius")
chrysotrix Asku ķērpju dzimtas "Chrysotrichiaceae" ģints
kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga
kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu
cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
cetrēlija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetrelia"), Latvijā konstatēta 1 suga
kalīcijas Asku ķērpju klases rinda ("Caliciales")
kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
cūktrifele Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Choiromyces")
kudonija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Cudonia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
dižspulgaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Caloscypha")
hlorociborija asku sēņu nodalījuma ģints ("Chlorociboria")
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
melnie graudi asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas "Claviceps" ģints suga ("Claviceps purpurea")
milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti
ciborija asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Ciboria")
vāleņstromsēne Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
koronofora Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Coronophorales"), Latvijā konstatēta 2 dzimtas
hetomija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Chaetomiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
dzelzine Aslapu grīslis ("Carex muricata")
paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus
Fortīna aslapu paparde aslapu paparžu suga ("Cyrtomium fortunei")
Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_
aveņu astainītis astainīšu suga ("Callophyrs rubi")
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
Akmoļinska Astana - tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta; pilsētas nosaukums līdz 1961 g., kad to pārdēvēja par Ceļinogradu
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā
korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi
Ķīnas astere asteru suga ("Callistephus chinensis"), ko Latvijā plaši kultivē kā krāšņumaugu
acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā
sarkanais korallis astoņstaraino koraļļu suga ("Corallium rubrum"), ko bieži izmanto rotaslietu izgatavošanai
CNN ASV kabeļtelevīzijas kompānija (angļu "Cable News Networks")
NCAA ASV Koledžu sporta asociācija (angļu National Collegiate Athletic Association)
Elektroniskās industrijas asociācija ASV nacionālā organizācija, kas plaši pazīstama ar saviem datu pārraides sistēmu saskarņu standartiem, piemēram, interfeiss RS-232C, RS-422 u. c., kam ir rekomendāciju raksturs
ABC ASV radio un televīzijas sabiedrība (angļu valodā _American Broadcasting Company_)
Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns
CBS ASV televīzijas sabiedrība (angļu "Columbia Broadcasting System")
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija
Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas
Kiljēglona Ašborna - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cili Dhéagláin_)
Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti
notifikācija ECN atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Explicit Congestion Notification (ECN)")
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni
taukzivs Atlantijas taukzivs - šis dzimtas suga ("Pholis gunnellus syn. Centronotus gunnellus")
karte PCMCIA atmiņas vai perifērijas ierīces karte, kas atbilst PCMCIA standartam
alilgrupa Atomu grupa ar summāro formulu C~3~H~5~- un struktūru CH~2~=CH-CH~2~-
metilgrupa atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi -CH~3~
BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā
Pesku ezers atradās Preiļu rajona Aglonas pagastā, tagad ietilpst Ciriša ūdenskrātuvē
guberņas cietums atradās Rīgā, Citadelē (tagadējā Citadeles ielā 5/7), no 1786. g. līdz 1920. gadam
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
Alpu atragēne atragēņu suga ("Atragene alpina syn. Clematis alpina")
Sibīrijas atragēne atragēņu suga ("Atragene sibirica syn. Clematis sibirica")
lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL)
HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data")
SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface")
Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
Ēri kanāls atrodas ASV ziemeļaustrumos ("Erie Canal"), Ņujorkas štatā, savieno Ēri ezeru ar Hudzonas upi, garums — 540 km, dziļums — 3,7 m
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
Jorkas raga pussala atrodas Austrālijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Cape York Peninsula"), starp Karpentārija līci un Koraļļu jūru, platība - 300000 kvadrātkilometru, garums - 600 km, platums - \~200 km, augstums - līdz 550 m
Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m
Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu
Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas
Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Dravnieku dīķi atrodas Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 5,9 ha
Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
Purblaņķu dzelve atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,1 ha; Purblanku dzelve
Raiskuma muiža atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Raiskuma ezera krastā, apbūves ansambli veido kungu māja, pārvaldnieka māja ar manteļskursteni, dārznieka māja, kūts, stallis, klēts u. c. saimniecības ēkas
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde
Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains
Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t
Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas
Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien"
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns
Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers
Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m
Tikalas nacionālais parks atrodas Gvatemalā, Centrālamerikā, senas civilizācijas drupas, izveidots 1955. g., platība - 576 km^2^
Indijas okeāna Centrālā lielieplaka atrodas Indijas okeāna centrālajā daļā, starp Centrālo Indijas, Maldivu un Austrumindijas zemūdens grēdu, garums - \~3800 km, platums - \~1700 km, dziļums - līdz 6090 m, ziemeļu daļā pacēlums līdz 1549 m zjl.
Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota
Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m
Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas
Kolorādo plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Colorado Plateau”), ASV dienvidrietumu daļā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3861 m
Kolumbijas plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Columbia Plateau”), starp Klinšu un Kaskādu kalniem, ASV, augstums — 700-1000 m, saposmo dziļas kanjonveida ielejas līdz 1500 m dziļumā
Manuela Antonio nacionālais parks atrodas Kostarikā, Centrālamerikā, izveidots 1972. g., platība - 6,83 km^2^
Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m
Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments
Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m
Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums
Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži
Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m
Kordovas grēda atrodas Pampas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Sierra de Cordoba”), Argentīnā, garums — līdz 500 km, augstums — līdz 2884 m, berīlija un volframa atradnes
Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi
Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas)
Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. _Cordillera Iberica_), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu
Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju (_Saint George's Channel_), savieno Īrijas jūru ar Ķeltu jūru, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m
Kukenanas ūdenskritums atrodas šajā upē (sp. val. "Cuquenan"), Roraimas kalna nogāzē, augstums - 610 m
Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m
Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m
Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri
Jurģu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, absolūtais augstums 210,6 m vjl., nogāzes stāvas, rietumu un dienvidu nogāze apaugusi ar kokiem
Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras
Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
Zommerfelta atskabardze atskabardžu suga ("Campylium sommerfeltii")
starainā atskabardze atskabardžu suga ("Campylium stellatum")
dziļumpakāpe Atstatums metros, kurā, ejot dziļumā, temperatūra zemē pieņemas par 1 Celsija grādu
izsaukums RPC attāls procedūras izsaukums (angļu "Remote Procedure Call")
krāsu atdalīšana attēla sadalīšana pa krāsām, lai izveidotu negatīvus un plates krāsainu attēlu drukāšanai. Četrkrāsu process prasa izveidot četru krāsu dalījumus - ciāna, fuksīna, dzeltenajai un melnajai krāsai (_CMYK_ krāsām)
atermāls attiecīgs uz minerālavotu ar temperatūru zem 16 Celsija grādiem
Atvelas kanjons Atvelas upes ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm Argentīnā (_Atuel, Cañon del_), Mendosas provincē
arhitektūra PowerPC atvērta personālo datoru arhitektūra, ko 1992. g. izveidoja firmas _IBM_, _Motorola_ un _Apple_ uz _RISC_ datoru un superskalāro procesoru bāzes
MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas
korporācija COS atvērto sistēmu korporācija (angļu "Corporation for Open Systems (COS)")
COS atvērto sistēmu korporācija (angļu "Corporation for Open Systems")
Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m
Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
koriamirtīns Auga "Coriaria myrtifolia" indīgs glikozīds, kas izraisa krampjus
piturīns Auga "Duboisia hopwoodii" alkaloīds (C~12~H~16~N~2~), nikotīna analogs
kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā
dzelzdadzis Augs ("Centaurea jacea")
Karantūils augstākā virsotne (_Carrauntoohil_ / _Corrán Tuathail_) Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m
Monsento Augstākā virsotne ("Mont Cinto") Korsikas salā, augstums - 2710 m
Almansora kalns augstākā virsotne (2592 m) Centrālajā Kordiljerā, Gredosa grēdā, Spānijas vidienē
Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m
Pijdesansī augstākā virsotne Centrālajā Masīvā, Francijā, atrodas Overņas reģiona vidusdaļā, augstums - 1885 m
Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2
Čirisana kalns augstākā virsotne Korejas pussalā ("Chiri-san"), augstums - 1915 m, ietilpst Sobeksana grēdā Austrumkorejas kalnu dienvidaustrumu atzarā Dienvidkorejā
Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m
Aripo augstākā virsotne Trinidādas salas Ziemeļu grēdā (_Aripo, El Cerro del_), augstums - 940 m
Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m
Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi
Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja
Hercules Graphics karte augstas izšķirtspējas grafikas karte (videoadapters) monohromiem monitoriem, ko izstrādājusi firma "Hercules Computer Technology"
puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija
Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m
Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene)
skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos)
čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai
jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams
Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī
Ceglinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ceglinieki" nosaukuma variants
Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos
Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
kannācejas augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs
mellgalvīši augu suga ("Carex acutiformis")
bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
Ašmora un Kartjē salas Austrālijas ārējā teritorija (_Ashmore and Cartier Islands_) - divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu
Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.)
Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m)
Austrālijas galvaspilsētas teritorija Austrālijas federālā teritorija (_Australian Capital Territory_), kas ietver galvaspilsētu Kanberu un tās apkārtni
Jorkas rags Austrālijas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape York") Jorkas raga pussalā pie Torresa šauruma
dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
masnavī Austrumu dzejas žanriskā forma - poēma, kurā visi beiti savstarpēji atskaņoti: AA BB CC ... utt.
Cotoneaster x matrensis Domokos austrumu klintenes "Cotoneaster orientalis" nosaukuma sinonīms
dzeltenraibais kasiks austrumvālodžu dzimtas suga ("Cacicus cela")
dekāžu soļu komunikācijas sistēma automātiskā telefona centrāle (ATC), kurā par komutācijas elementu izmanto griežmeklētājus un celgriežmeklētājus
refrižeratorautomobilis automobilis ar saldēšanas iekārtu (-18-+4 °C), kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; saldētājautomobilis
ARR Autoremontrūpnīca (kopā ar nosaukumu, piem., Cēsu ARR)
orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība
ūdeņu avotene avoteņu suga ("Catabrosa aquatica")
Svētavots avots Cēsīs pie veselības centra "Cīrulīši"; Mīlestības avots
Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm
Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
mainīgā avotspalve avotspalvju suga ("Cratoneuron commutatum")
paparžu avotspalve avotspalvju suga ("Cratoneuron filicinum")
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
bazendi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
ņamņami Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
sandi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
sikulis āzis ("Capra aegagrus hircus")
Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
āžu biezkāte āžu tīmeklene ("Cortinarius traganus syn. Inoloma traganum")
omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos
Friedrichshof Baižkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
termofilas baktērijas baktērijas, kas attīstās temperatūrā augstākā par 55-60 ⁰C
korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas
baludne balanda (_Chenopodium_)
bala Balanda ("Chenopodium")
balande Balanda ("Chenopodium")
balandene Balanda ("Chenopodium")
balandenes Balanda ("Chenopodium")
balanta Balanda ("Chenopodium")
balante Balanda ("Chenopodium")
balata Balanda ("Chenopodium")
balate Balanda ("Chenopodium")
balatne Balanda ("Chenopodium")
baloda Balanda ("Chenopodium")
balodas Balanda ("Chenopodium")
balodes Balanda ("Chenopodium")
balodiene Balanda ("Chenopodium")
balodine Balanda ("Chenopodium")
balodiņš Balanda ("Chenopodium")
balodne Balanda ("Chenopodium")
bālote Balanda ("Chenopodium")
bālotne Balanda ("Chenopodium")
balotnīte Balanda ("Chenopodium")
bālotnīte Balanda ("Chenopodium")
drīzine Balanda ("Chenopodium")
griestavas Balanda ("Chenopodium")
melde Balanda ("Chenopodium")
meldri Balanda ("Chenopodium")
zosu pēda balandas ("Chenopodium")
riestavas Balandas ("Chenopodium")
truši Balandas ("Chenopodium")
zospēdas Balandas ("Chenopodium")
balodene Balandu dzimtas balandu ģints ("Chenopodium")
kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē
kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
kļavlapu balanda balandu suga ("Chenopodium acerifolium")
nosmailinātā balanda balandu suga ("Chenopodium acuminatum")
baltā balanda balandu suga ("Chenopodium album")
akotainnā balanda balandu suga ("Chenopodium aristatum")
Labā Indriķa balanda balandu suga ("Chenopodium bonus-henricus")
smaržīgā balanda balandu suga ("Chenopodium botrys")
lapainā balanda balandu suga ("Chenopodium foliosum")
zilganā balanda balandu suga ("Chenopodium glaucum")
bastarda balanda balandu suga ("Chenopodium hybridum")
mūru balanda balandu suga ("Chenopodium murale")
irbeņlapainā balanda balandu suga ("Chenopodium opulifolium")
daudzsēklu balanda balandu suga ("Chenopodium polyspermum")
sarkanā balanda balandu suga ("Chenopodium rubrum")
stāvā balanda balandu suga ("Chenopodium strictum")
zaļā balanda balandu suga ("Chenopodium suecicum syn. Chenopodium viride")
pilsētas balanda balandu suga ("Chenopodium urbicum")
Vahela balanda balandu suga ("Chenopodium vachelii")
siļķu balanda balandu suga ("Chenopodium vulvaria")
sarkanās balandas piejūras varietāte balandu sugas varietāte ("Chenopodium rubrum var. botryoides")
Baldiešēnu Baldiešēnu grāvis - ūdenstece Cēsu novada Inešu pagastā, ietek Nedža ezera austrumu daļā
klinšu balodis baložu ģints suga ("Columba livia")
meža balodis baložu ģints suga ("Columba oenas"), Latvijā aizsaqrgājama
lauka balodis baložu ģints suga ("Columba palumbus")
Ozolu iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā
Liepas iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl
gailiņš Baltā maipuķe jeb parastā kreimene ("Convallaria majalis")
pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem
purva dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias palaeno"), kuru kāpuri dzīvo uz zilenēm
dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas
Baltais ezers Baltezers Cieceres pagastā
BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās
BSC Baltijas cukura kompānija (angļu "Baltic Sugar Company")
BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council")
diprofēns Balts kristālisks pulveris C22H2NOSHCl, šķīst ūdenī
diprazīns Balts pulveris C17H20N2SHCl, šķīst ūdenī
aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta
pārtikas ciete balts, ūdenī nešķīstošs pulveris (C~6~H~10~O~5~), ko iegūst no kukurūzas, kviešiem un kartupeļiem; sildot un maisot to ūdenī, iegūst viskozu un lipīgu klīsteri, ko poligrāfijā izmanto kā līmi
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam
centramuizieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Centramuiža" iedzīvotāji
cērpenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" iedzīvotāji
Cierpīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" nosaukums vietējā izloksnē
cērpienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpiene" iedzīvotāji
Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē
celmenieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Celmene" iedzīvotāji
Čiganova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ciganova" nosaukuma variants
Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski
jakpi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos
lindi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos
mbandži Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos
mono Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos
Kudling Bānūžu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmukšu pagastā
Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
kūšu bārzdiņš bārdainais akmeņgrauzis ("Cobitis barbatula" arī "Nemachilus barbatulus")
barības sausna barības līdzekļa sausā daļa, kas paliek pēc ūdens iztvaicēšanas termostatā 100–105 °C vai 130 °C temperatūrā
Darsen Barmaņa muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums
ārcenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ārce" iedzīvotāji
ceraukstieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ceraukste" iedzīvotāji
danieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Dane" iedzīvotāji
liellaucenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji
liellaucieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji
mūsenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
mūsieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski
bērzumnieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" (senāk "Bērzu muiža") iedzīvotāji
Gulbītes Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ciņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
codieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Code" iedzīvotāji
dālinieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji
derpelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Derpele" iedzīvotāji
elektriķieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji
elektriķis Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs
Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā
mēmelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji
reiznieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Reiznieki" iedzīvotāji
Codenskaja Bauskas novada Codes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zohden Bauskas novada Codes pagasta un muižas bijušais nosaukums
kalocera Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases dakrimicēšu rindas dakrimicēšu dzimtas ģints ("Calocera")
tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā
pagrabsēne bazīdijsēņu nodalījuma sēņu ģints ("Coniophora"), kas aug uz skuju koku koksnes
klimakodone Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Climacodon")
Kanādas brebrs bebru suga ("Castor canadensis")
Eirāzijas bebrs bebru suga ("Castor fiber"), kas izplatīta arī Latvijā, dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti
rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta
melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama
Belize Beliza – valsts Centrālamerikā
Kaplis benzīntanks _Circle-K_
fenilgrupa Benzola atlikums - C6H5
bergamots Bergamote – bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, no kura mizas iegūst ēterisku eļļu
Birkenruh Bērzaines muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga
lazda Bērzu dzimtas ģints ("Corylus"), krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem
Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā
sarkanīgā bezdelīga bezdelīgu suga ("Cecropis daurica"), Latvijā nav konstatēta
acetilēns bezkrāsaina gāze (nepiesātināts ogļūdeņradis C~2~H~2~) ar nepatīkamu smaku, indīga; etīns
etilēnoksīds Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vāju smaržu, šķīst ūdenī, viršanas temperatūra 10,7 C
alumīnija hlorīds bezkrāsaina kristāliska viela AlCl~3~, šķīst ūdenī un absolūtajā spirtā, gaisā kūp, jo gaisa mitruma ietekmē hidrolizējas un izdalās hlorūdeņradis
urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli
ciāns bezkrāsaina, ļoti indīga gāze ar asu rūgto mandeļu aromātu (CN)~2~; diciāns
fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde
jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
etilbenzols Bezkrāsains šķidrums, C6H5C2H5, ko kas atrodams akmeņogļu darvā, var iegūt arī sintētiski
etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē
hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns
tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki
Čatirkels Beznoteces ezers Centrālā Tjanšana ieplakā 3530 m vjl., Kirgizstānā, platība - 175 kvadrātkilometri, dziļums līdz 3,8 m
Šergī beznoteces ieplaka Alžīrijā (_Chott ech Chergui_), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā
Džerīds beznoteces ieplaka Tunisijā (_Chott el Djerid_) 16 m vjl., platība - \~5000 kvadrātkilometru, garums - 120 km, platums - 60 km, lietus sezonā (ziemā) izveidojas sāļezers, sausajā sezonā izžūst, veidojas solončaki
Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru
Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai
Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m
Suecas kanāls bezslūžu kuģošanas kanāls Ēģiptē (angļu val "Suez Canal"), garums — 161 km, platums — 120-318 m, dziļums kuģuceļā — līdz 22 m
kolembola bezspārnu kukaiņu kārta ("Collembola"), kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu; šīs kārtas kukaiņi, >4000 sugu, Latvijā konstatēts \~150 sugu; lēcējaste
kalcinētā soda bezūdens soda, nātrija karbonāts Na~2~CO~3~
sniegbaltā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus niveus", arī "Cuphophyllus virgineus", syn. "Hygrocybe virginea")
starainā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus subradiatus")
pļavas biezlapīte biezlapīšu suga ("Cuphophyllus pratensis", syn. "Hygrocybe pratensis")
hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Cuphophyllus")
Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
Āres Bijusī apdzīvotā vieta (vasarnīcu ciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Carnikavas daļa
Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira)
Franču Kongo bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Congo Francais"), tagadējā Kongo Republika
Viduskongo Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Moyen-Congo"), tagad Kongo Republika
Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika
Pentagons Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka Rīgā, Elizabetes ielā
Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā
Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja
Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa
Autzem Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auciems"; Auciema muiža
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
BSC binārie sinhronie sakari (Binary Synchronous Communication)
kurkulis Biogrāfija, dzīves gājums (latīņu "Curriculum vitae")
ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai
koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu
Augšējā Kalifornijas līča un Kolorādo deltas biosfēras rezervāts biosfēras rezervāts Meksikā (_Alto Golfo de California y Delta del Rio Colorado, Reserva de la Biosfera_), aptver Kolorādo upes deltu un Kalifornijas līča ziemeļaustrumu galu
homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot
kolektors bipolārā tranzistora elektrods, kas uzņem no emitera cauri bāzei izgājušos lādiņnesējus; apzīmējums C
Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā
balzampīpene Biškrēsliņu suga - balzama biškrēsliņi ("Tanacetum balsamita", arī "Chrysanthemum balsamita")
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis
Bischenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
Eschenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
novelles Bizantijas ķeizara Justīniāna likumi un pavēles: "Corpus juris civilis" trešā daļa
krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu
Kapblans Blana rags ("Cap Blanc") uz Mauritānijas un Rietumsahāras robežas, Atlantijas okeāna krastā
Corydalis halleri blīvā cīrulīša "Corydalis solida" nosaukuma sinonīms
blumeriella Blumeriella hiemalis - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hipodermu dzimtas sugas "Coccomyces hiemalis" nosaukuma sinonīms
suņu blusa blusu suga ("Ctenocephalides canis"), tumšbrūns, spīdīgs, 2-4 mm garš kukainis, kas lec līdz 40 cm tālu
kaķu blusa blusu suga ("Ctenocephalides felis")
Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.)
Bormann Bormaņa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
BCH kodi Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodi (angļu "Bose-Choudhuri-Hocquenghem codes")
Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā
Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā
Astronomokrulsa Brazīlijas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Astronomo Cruls_), Nelsona salas ziemeļaustrumu piekrastē
cempēnieši Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempi" iedzīvotāji
Cempu muiža Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempmuiža" neprecīzs nosaukuma variants
ķilata Brētliņa ("Spratus spratus", senāk "Clupea sprattus"); konservēta brētliņa
Grūžupīte Briedes kreisā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā, garums - 14 km
Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā
stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu
staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem
dambriedis briežu ģints suga ("Cervus doma"), dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā
zalkšpulkstenīte Briežu pulkstenīte ("Campanula cervicaria")
Cybuli Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļi" nosaukums latgaliski
Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drustu pagastā
kodija Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Codium"), laponis lodveidīgs, spilvenveidīgs vai krūmveidīgs, 5-50 cm augsts, visās jūrās, izņemot arktiskās, \~50 sugu
BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.)
oktogēns Brizanta sprāgstviela, kas pēc sprāgstamības un jutības tuva heksogēna, ar kušanas temperatūru ap 280 Celsija grādiem
Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
ceplenieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplis" iedzīvotāji
Kalnmuiža Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums
cērenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Cēri" iedzīvotāji
ciecernieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciecere" iedzīvotāji
abrometiellas Bromēliju dzimtas augi, lapu rozetes apakšējās lapas lineāri lancentiskas, cietas dzeloņainas, dzimtene Centrālā Amerika, audzē dzīvokļos
kriptante Bromēliju dzimtas ģints ("Cryptanthus"), dekoratīvs augs, kas pārdošanā sastopams arī ar nosaukumu - zemes zvaigzne
bronhomoniliāze Bronhu slimība, ko izraisa "Candida" ģints raugveida sēne
klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella")
bazālā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis basalis")
lielziedu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis grandiflora")
lancetiskā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis lanceolata")
sārtā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis rosea")
krāsu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis tinctoria")
šaurlapu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis verticillata")
lithoderma Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
neribaudiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
pleurocladia Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta
Coniophora cerebella brūnās pagrabu klājpienes "Coniophora puteana" nosaukuma sinonīms
lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs
bālziedu brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche pallidiflora"), aug mitros krūmājos, mežmalās un parazitē uz lēdzerkstes ("Cirsium oleraceum") saknēm
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām
vītolu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Chionapsis salicis")
mīkstā augumāju bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Coccus hesperidum syn. Lecanium hesperidum")
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām
Buenosairesas autonomā pilsēta Buenosairesa - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires")
Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bakupe Bukupe, Cieceres pieteka
Bekupe Bukupe, Cieceres pieteka
Bumbern Bumburu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā
palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums
UVC C ultravioletais starojums
C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa ^14^C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās
nikotirīns C~10~H~10~N~2~, tabakas alkaloīds
sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā
mekonīns C~10~H~10~O~4~, indiferenta viela opijā
trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai
sulfametoksazols C~10~H~11~N~3~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto akūtu urīnceļu infekciju, piodermīta, rētu un mīksto audu infekcijas profilaksei un ārstēšanā
retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos
hordenīns C~10~H~15~NO; alkaloīds dīgstošos miežos
adamantāns C~10~H~16~, telpisks policiklisks ogļūdeņradis, ārstniecības preparātu izejviela
vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem
pulegons C~10~H~16~O, ketons, kas sastopams līdz 80% dažādu lūpziežu ēteriskās eļļās
kamparskābe C~10~H~16~O~4~, iegūst oksidējot kamparu ar slāpekļskābi; balti kristāli, kūst 187 grādu temperatūrā
linalilacetāts C~10~H~17~O~2~C~2~H~3~, pagatavojams acetilējot linaloolu ar etiķskābes anhidridu
fazeolunatīns C~10~H~17~O~6~N, rūgts glikozīds, iegūst no "Phaseolus lunatus"
terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā
semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā
lupinīns C~10~H~19~NO, dažādu lupīnas sugu indīgs alkaloids
dekāns C~10~H~22~, piesātināts ogļūdeņradis (alkāns), bezkrāsains šķidrums; atrodams naftā, dīzeļdegvielas un dažu citu degvielu sastāvdaļa
sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds
naftilēndiamīni C~10~H~6~(NH~2~)~2~, iegūstami, reducējot attiecīgus dinitronaftalīnus
naftohinons C~10~H~6~O~2~, kristāliska viela, naftalīna oksidēšanas produkts; 1,4-naftohinona atlikums ir K vitamīna un daudzu pigmentu molekulu fragments
naftilgrupa C~10~H~7~, naftalīna atlikums
ksanturēnskābe C~10~H~7~NO~4~, zaļgandzeltens pigments, hinolīna atvasinājums; atrodams dzīvnieku urīnā piridoksīna deficīta gadījumā; triptofāna maiņas produkts
naftols C~10~H~7~OH, balta kristāliska viela, iegūta no akmeņoglēm; pastāv divas izomēras formas - alfa naftols un beta naftols
vikasols C~11~H~10~O~5~S, sintētisks K vitamīna preparāts, menadiona (V3 vitamīna) hidrogēnsulfīts; lieto hemorāģiskās diatēzes profilaksei
sulfametoksipiridazīns C~11~H~12~N~4~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto urīnceļu u. c. infekciju ārstēšanā
psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus"
pentobarbitals C~11~H~18~N~2~O~3~, īslaicīgas vai vidēji ilgas darbības barbiturāts
stipticīns C~12~H~13~NO~3~HClH~2~O, dzeltens kristālisks pulveris, narkotīna oksidēšanas produkts, labi šķīst ūdenī
sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā
propofols C~12~H~18~O, anestēzijas un nomierinošs līdzeklis; lieto ievadnarkozei, nomierināšanai vai vispārējai narkozei mazāk nekā 1 h ilgas procedūras gadījumā
trehaloze C~12~H~22~O~11~, disaharīds zemākajos augos (sēnēs, aļģēs); skābju hidrolīzē veidojas divas glikozes molekulas
aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai
oksolīnskābe C~13~H~11~NO~5~, sintētisks hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto urinceļu infekciju ārstēšanā
salicīns C~13~H~18~O~7~, salicilspirta glikozīds, sastopams vītolu un apšu mizā
sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā
prozerīns C~13~H~22~N~2~O~6~S, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; pavājina holīnesterāzes aktivitāti un kavē acetilholīna noārdīšanos, kurāres pretinde
ksantons C~13~H~8~O~2~, ksantēna ketonatvasinājums; dažas krāsvielas un ziedu dzeltenais pigments ir tā atvasinājumi
pentoksifilīns C~13~Hl~8~N~4~O~3~, ksantīna atvasinājums, kas samazina asins viskozitāti un palielina eritrocītu elastību, mikrocirkulāciju un audu skābekļapgādi; lieto simptomātiskai klibošanas ārstēšanā
C C~14~ - radioaktīvs oglekļa izotops, kura daudzums augu vai dzīvnieku atliekās ļauj noteikt arheoloģisku objektu vecumu
miarsenols C~14~H~11~As~2~N~2~Na~2~O~8~S~2~, amorfs, gaiši dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
sambunigrīns C~14~H~17~NO~6~, cianogēns, indīgs glikozīds melnā plūškoka lapās
metapirilēns C~14~H~19~N~3~S, prethistamīna līdzeklis ar mērenu sedatīvu darbību
oksazepāms C~15~H~11~ClN~2~O~2~, benzodiazepīna atvasinājums, nomierinošs līdzeklis; lieto nemiera, trauksmes un alkoholatkarības ārstēšanā
seskviterpēns C~15~H~24~, nepiesātināts ogļūdeņradis, aciklisks, ciklisks vai policiklisks savienojums, satur trīs izoprēna atlikumus; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās
metoprolols C~15~H~25~NO~3~, kardioselektīvs beta-1 adrenoblokators; lieto par antihipertensīvu pretaritmijas un pretstenokardijas līdzekli
sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību
pirēns C~16~H~10~, tetraciklisks ogļūdeņradis akmeņogļu darvā; bezkrāsaini kristāli, nešķīst ūdenī
tripelenamīns C~16~H~21~N~3~, histamīna antagonists
zolmitriptāns C~16~H~21~N~3~O~2~, pretmigrēnas līdzeklis; lieto akūtas migrēnas ārstēšanā
norhiosciamīns C~16~H~21~NO~3~, alkaloīds nakteņu dzimtas augos
omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā
liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela
loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts
pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai
usnīnskābe C~18~H~16~O~7~, antibiotiska viela, ko iegūst no ķērpja "Usnea barbata"
estrāns C~18~H~20~, piesātinātais ogļūdeņradis, tā atvasinājumi ir estrons, estradiols u. c. estrogēnie steroīdi
oksikodons C~18~H~21~NO~4~, morfīna atvasinājums, pretsāpju līdzeklis
tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam
sfingozīns C~18~H~37~NO~2~, bāzisks nepiesātināts aminospirts, sfingomielīna un cerebrozīdu struktūrkomponents
sparfloksacīns C~19~H~22~F~2~N~4~O~3~, plaša spektra, fluoru saturošs hinolonu grupas antimikrobiskais līdzeklis
trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem
tolamolols C~19~H~24~N~2~O~4~, beta adrenoblokators; lieto vainagartēriju vazodilatācijai stenokardijas gadījumā un aritmijas ārstēšanā
pentamidīns C~19~H~24~N~4~O~2~, pretinfekcijas līdzeklis; lieto izetionāta sāls veidā; efektīvs pret "Pneumocystis carinii"
testolaktons C~19~H~24~O~3~, antineoplastisks līdzeklis, kas sintezēts no progesterona, testosterona vai kāda cita steroīda, izmantojot mikroorganismus; lieto progresējoša vai diseminēta krūts vēža paliatīvai ārstēšanai pēc menopauzes
izoandrosterons C~19~H~30~O~2~, androgēns steroīds, izolēts no urīna virsnieru dziedzeru garozas audzēju gadījumos
oksandrolons C~19~H~30~O~3~, androgens steroīdiem radniecīgs laktons, kas veicina slāpekļa, kālija un fosfora retenci; lieto anabolisma veicināšanai un/vai pārmērīga katabolisma mazināšanai
sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam
uretāns C~2~H~5~OCONH~2~; bezkrāsaini kristāli, kas labi šķīst ūdenī
ksantogēnskābe C~2~H~5~OCSSH, ditioogļskābes monoetilesteris
etilspirts C~2~H~5~OH, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu; vīna spirts; etanols
fenoltetrahlorftaleīns C~20~H~10~Cl~4~O~4~, krāsviela, kuras nātrija sāli lieto aknu funkcionālās spējas noteikšanai
prohlorperazīns C~20~H~24~ClN~3~, fenotiazina atvasinājums, pretvemšanas līdzeklis
hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds
pleirotīns C~21~H~22~O~5~, antibiotiska viela, iegūta no bazīdijsēnes "Pleurotus griseus"
triamcinolons C~21~H~27~FO~6~, sintētisks glikokortikoidu grupas preparāts, pretiekaisuma un imūndepresīvs līdzeklis; lieto gk. aizstājterapijai virsnieru mazspējas gadījumā
nikotīnamīdadenīndinukleotīds C~21~H~27~N~7~O~14~P~2~, koenzīms, kas piedalās ūdeņraža atomu un elektronu pārnesē šūnu elpošanas reakcijās
metaciklīns C~22~H~22~N~2~O~8~, pussintētisks plaša darbības spektra tetraciklīnu grupas antibiotiskais līdzeklis, oksitetraciklīna atvasinājums
napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds
narceīns C~23~H~27~NO~8~, opija alkaloīds; iedarbība līdzīga morfīnam, nerada obstipācijas
ramiprils C~23~H~32~N~2~O~5~, angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors; lieto hipertensijas ārstēšanā
sarmentogenīns C~23~H~34~O~5~, sarmentocimarīna aglikons
valsartāns C~24~H~29~N~5~O~3~, angiotensīna II blokators; lieto hipertensijas ārstēšanā
rimeksolons C~24~H~34~O~3~, kortikosteroīds; lieto oftalmoloģijā pēcoperācijas iekaisuma ārstēšanai, kā arī uveīta gadījumā
neriīns C~24~H~40~N~2~, glikozīds "Nerium oleander" mizā un lapās
cerotīnskābe C~26~H~52~O~2~, bišu vaska svarīgākā sastāvdaļa; taukskābe
rubijervīns C~27~H~43~NO~2~, kristālisks veratras ("Veratrum album L.") alkaloīds
protoveratrīns C~27~H~43~NO~9~, baltās veratres ("Veratrum album") alkaloīds; pazemina asinsspiedienu
metilamilketons C~3~H~11~COCH~3~, taukskābju sadalīšanās produkts, kas veidojas tauku bojāšanās procesā un piešķir tiem raksturīgu smaku
pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem
pikrotoksēns C~30~H~34~O~13~, sastopams "Menispermum Cocculus" augļos, ko lieto zivju apdullināšanai, galvenā iedarbīgā sastāvdaļa
sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi
ursolskābe C~30~H~48~O~3~, triterpēnskābe augļu kutikulā un dažu augu lapās; emulsijas līdzeklis farmācijā
probukols C~31~H~48~O~2~S~2~, antiholesterēmisks līdzeklis; lieto primāras hiperholesterinēmijas gadījumā kopā ar seruma holesterīna līmeni pazeminošu diētu
mezoporfirīns C~32~H~36~N~4~(COOH)~2~, kristālisks porfirīns, kas nesatur dzelzi; iegūts no hematīna reducēšanas procesā
mezobilirubīns C~33~H~40~N~4~O~6~, dzeltena kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; veidojas tievajā zarnā
mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu
mezakonitīns C~33~H~45~NO~11~, alkaloīds dažās kurpīšu sugās
protoporfirīns C~34~H~34~N~4~, porfirīnu grupas savienojums, hēma un hemīna molekulas pamatstruktūra
mezohemīns C~34~H~36~O~4~N~4~FeCl, hemīna reducētā forma
rescinnamīns C~35~H~42~N~2~O~9~, rezerpīnam radniecisks alkaloīds dažu rauvolfiju sugu augos
oleandomicīns C~35~H~61~NO~12~, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces antibioticus"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
pseidakonitīns C~36~H~51~NO~12~, "Aconitum ferox" alkaloīds, kuram ir stiprāka iedarbība par akonitīnu
rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā
ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā
truksilīns C~38~H~46~N~2~O~8~, "Erythroxylon coca" lapu alkaloīds
metformīns C~4~H~11~N~5~, antihiperglikēmisks līdzeklis, radniecīgs buformlnam, potencē insulīna darbību; lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā
pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā
metilhidantoīns C~4~H~6~, kristālisks savienojums, kas atrodams svaigā gaļā; kreatīna noārdīšanās produkts
luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai
tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība
rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi
rifampīns C~43~H~58~N~4~O~12~, pusssintētiska rifamicīnu grupas antibiotika, kam piemīt rifamicīnu grupas antibiotiku antibakte-riāla darbība; lieto par tuberkulostatisku līdzekli
frenozīns C~48~H~93~NO~9~, cerebrozīds; hidrolizējot ar skābi, veido galaktozi, sfingozīnu un cerebronskābi
ksiluloze C~5~H~10~O~5~, ketopentoze, ko atrod urīnā pentozūrijas gadījumā
liksoze C~5~H~10~O~5~, sintētiska pentoze, arabinozes, ribozes un ksilozes izomērs
protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem
pirazīnamīds C~5~H~5~N~3~O, antibakteriāls līdzeklis, nikotīnskābes atvasinājums; lieto tuberkulozes ārstēšanā
midatoksīns C~6~H~13~NO~2~, indīgs ptomaīns, kas izdalīts no sapuvušas gaļas
pikramīnskābe C~6~H~2~(NO~2~)~2~NH~2~, pikrīnskābes reducēšanas produkts, atrodams urīnā pēc pikrīnskābes lietošanas; lieto par reaģentu proteīnu noteikšanai, kā arī krāsvielu sintēzei
benzīls C~6~H~5~∙CH~2~-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis
ksenilgrupa C~6~H~5~C~6~H~4~, vienvērtīga grupa
fenilpirovīnogskābe C~6~H~5~CH~2~COCOOH, patoloģisks fenilalanīna metabolīts; izdalās ar urīnu, ja trūkst fenilalanīna hidroksilāzes
acetofenons C~6~H~5~COCH~3~, organisks savienojums, ko iegūst katalītiski acilējot benzolu
metīlanilīns C~6~H~5~NHCH~3~, bezkrāsains iedzeltens šķidrums, ar slāpekļpaskābi viegli rada nitrozosavienojumu
nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē
nitromannīts C~6~H~8~(ONO~2~)~6~, viela, kas iegūta, nitrējot mannītu ar slāpekļskābi un sērskābi
trimetīns C~6~H~9~NO~3~, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
propiltiouracils C~7~H~10~N~2~OS, vairogdziedzera inhibitors; lieto hipertireozes ārstēšanai, kā arī gatavojot slimniekus vairogdziedzera operācijai
metīlcikloheksanols C~7~H~13~OH, 3 izomēro heksahidrokrezolu maisījums, visvairāk lieto kā ziepju piedevu
sarmentoze C~7~H~14~O~4~, monosaharids, ko iegūst, hidrolizējot sarmentocimarīnu; cimarozes izomērs
trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas
paraaminosalicilskābe C~7~H~7~NO~3~, bezkrāsains kristālisks pulveris, grūti šķist ūdenī; bakteriostatiska pret tuberkulozes mikobaktērijām
sulfacetamīds C~8~H~10~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums, ko lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā
piridoksamīns C~8~H~12~N~2~O~2~, piridoksīna transaminēšanas produkts, viena no B6 vitamīna formām, koenzīmu sastāvdaļa, kas piedalās proteīnmaiņā, ogļhidrātmaiņā un lipīdmaiņā
streptidīns C~8~H~18~N~6~O~4~, streptomicīna hidrolīzes produkts
tetrametilputrescīns C~8~H~20~N~2~, indīgs putrescīna atvasinājums, iedarbība līdzīga muskarīnam
riluzols C~8~H~5~F~3~N~2~OS, savienojums amiotropiskās laterālās sklerozes ārstēšanai; paildzina mūžu, bet neuzlabo muskuļu vai neirālās funkcijas
nitrofurantoins C~8~H~6~N~4~O~5~, antibakteriāla viela, dzeltenoranžs pulveris, vāji šķīst ūdenī; lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā
trihlormetiazīds C~8~H~8~Cl~3~N~3~O~4~S~2~, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā
ricinīns C~8~H~8~N~2~O~2~, toksisks alkaloīds rīcinauga sēklās un lapās
piridoksāls C~8~H~9~NO~3~, piridoksīna oksidēšanās produkts, viena no B6 vitamīna formām, dzīvās šūnas koenzīmu sastāvdaļa, kuri piedalās aminoskābju dekarboksilēšanā un transaminēšanā
piridoksīnskābe C~8~H~9~NO~4~, savienojums, kas izdalās urīnā, ja lieto piridoksīnu
melilots C~9~H~10~O, p-metīl-acetofenons; lieto ziepju un tabakas smaršināšanai, kā arī parfimērijā
vanililmandeļskābe C~9~H~10~O~5~, primārs kateholamīnu metabolisma galaprodukts, kas tiek izvadīts ar urīnu un liecina par dažādiem patoloģiskiem procesiem; koncentrāciju urīnā noteic feohromocitomas ekspresdiagnostikā
melilotīns C~9~H~8~O~2~, glikozīds, kas atrodams amoliņa ziedos
timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām
skatoksils C~9~H~9~ON, skatola oksidācijas produkts, kas atrodams urīnā resnās zarnas slimības gadījumā
mezatons C~9~Hl~4~ClNO~2~, sintētisks preparāts, darbības ziņā tuvs adrenalīnam
izosafrols C10H10O2, atrodams ilang-ilangeļļā, mākslīgi iegūst no safrola
opiānskābe C10H10O5, savienojums, kas iegūts, sildot narkotīnu atšķaidītā slāpekļskābē
stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu
tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā
zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā
timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes
mefenezīns C10H14O3, centrālas darbības skeleta muskuļu relaksants
metamfetamīns C10H15N, simpatomimētisks amīns, radniecīgs amfetamīnam un efedrīnam, darbojas līdzīgi amfetamīnam
sabineus C10H16, terpens, kas ietilpst vairākās ēteriskās eļļās
felandrens C10H16, terpens, ļoti nepastāvīgs, nosaukums no ūdens dilles, kurā vispirms atrasts, iegūts arī mākslīgi
mironskābe C10H17NS2O, tās kālija sāls ir sinepju sēklu glikozīds sinigrīns, no kura hidrolīzes procesā veidojas alilizotiocianīds
miristīns C10H17NS2O9, miristīnskābes triglicerīds, spermaceta, muskateļļas u. c. tauku sastāvdaļa
terpīns C10H18(OH)2, divvērtīgs terpēna spirts
mentons C10H18O, kristāliska viela ar piparmētru smaršu, atrodams ēteriskās eļļās, viegli iegūstams oksidējot mentolu
izopulegols C10H18O, mākslīgi iegūstams no citronellāla, pēdējam autooksidējoties gaisā saules ietekmā, kā arī iedarbojoties uz citronellālu ar skābēm
nerols C10H18O, nepiesātināts pirmējais spirts, atrodams daudzās ēteriskajās eļļās; geraniola cisizomērs
linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas
mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela
naftalskābe C10H6(COOH)2, peri-naftalīndikarbonskābe, pagatavojama oksidējot acenaftēnu
pseidoefedrīns C10Hl5NO, efedrīna stereoizomērs ar mazāku presorisko darbību un vājāku centrālo nervu sistēmu stimulējošo aktivitāti
sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā
miristicīns C11H12O3, kristāliska toksiska muskateļļas sastāvdaļa
politiazīds C11H13CLF3N3O4S, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto hipertensijas un tūskas ārstēšanā
hidrastinīns C11H13O3N, hidrastīna oksidācijas produkts
soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos
salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
razoksāns C11H16N4O4, antineoplastiska viela, kas var samazināt doksorubicīna kardiālo toksiskumu, lietojot to kombinācijā ar šo preparātu
primaveroze C11H20O10, disaharīds, primaverīna, gaulterīna un dažu citu glikozīdu enzimātiskas hidrolīzes produkts
tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai
triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā
laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā
kotarnīns C12H13O3N, narkotīna oksidācijas produkts
mefenitoīns C12H14N2O2, pretkrampju līdzeklis; lieto epilepsijas gadījumā
sulfisomidīns C12H14N4O2S, sulfametazīna struktūrizomērs, antibakteriāls līdzeklis; lieto sistēmisku un urīnceļu infekciju ārstēšanā
tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence
hidrokotarnīns C12H15O3N, kristālisks alkaloīds, iegūts no narkotīna; nelielā daudzumā atrodams arī opijā
oksitiamīns C12H16ClN3O2S, tiamīns, kurā NH2 grupas vietā ir OH grupa; spēcīgs tiamīna antagonists
salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
ranimicīns C12H18O6, antibakteriāls līdzeklis, iegūts no "Streptomyces lincolnensis"
kvercitrīns C12H20O12 2H2O, Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" mizas glikozīds
rutinoze C12H22O10, disaharīds rutīnā
turanoze C12H22O11, disaharīds, hidrolīzes produkti ir glikoze un fruktoze
melibioze C12H22O11, disaharīds, ko iegūst, hidrolizējot rafinozi; sastāv no glikozes un galaktozes atlikuma
damolskābe C12H22O2, organiska skābe, sastopama govs urīnā
reducīns C12H24N6O9, leikomaīns, kas radies no urohroma, urīna pigments
ortofenantrolīns C12H8N2, balts kristālisks pulveris; ar dzelzs joniem veido kompleksu savienojumu, ko lieto par indikatoru tilpumanalīzē
fenotiazīns C12H9NS, gaišdzeltens, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī
tolbutamīds C12Hl8N2O3S, sulfonilurīnvielas savienojums, hipoglikēmisks līdzeklis; lieto insulīnneatkarīgā cukura diabēta ārstēšanai
izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu
ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela
ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā
pimpinellīns C13H10O5, rūgtviela noragu saknēs
takrīns C13H14N2, holīnesterāzes inhibitors; lieto kognitīvo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar vieglu vai mērenu Alcheimera (Alzheimer) slimības formu
mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai
sekurinīns C13H15NO2, alkaloīds, kas iegūts no Tālo Austrumu auga "Securinega suffructiosa Reh der."
mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā
lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam
sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā
novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli
metabromsalāns C13H9NO2, dezinficējoša bromsalāna grupas viela ar antibakteriālu un antimikotisku darbību; medicīnisko ziepju sastāvdaļa
ksantilgrupa C13H9O, vienvērtīga grupa
fenantrēns C14H10 - triciklisks arēns, bezkrāsaini kristāli; nešķīst ūdenī, šķīst benzolā, ēterī, hloroformā
ftivazīds C14H13N3O3, gaišdzeltens pulveris, kas šķīst neorganiskās skābēs um sārmos, prettuberkulozes līdzeklis
peristaltīns C14H18O8, Purša krūkļa ("Rhamnus purshiana DC.") mizas glikozīds
piritiamīns C14H20Br2N4O, sintētisks savienojums, kas izraisa tiamīna deficīta simptomus
metīljonons C14H22O, viens no svarīgākajiem vijolīšu ketoniem, plaši lieto smaržu rūpniecībā
metilēnvioletais C14H8N2OS, vāji bāziska tiazīna krāsviela, metilēnzilajam radniecīga viela; krāsviela histoloģijā
fenindions C15H10O2, balts kristālisks pulveris, šķīst spirtā, hloroformā; darbības mehānisma ziņā līdzīgs dikumarīnam, bet iedarbojas ātrāk un mazāk kumulējas
rumicīns C15H10O4, hrizofānskābes izomērs skābeņu sēklās
rabarberons C15H10O5, antrahinona hidroksilatvasinājums, atrodas rabarberos, alvejā un sennā
trijodtironīns C15H12I3NO4, vairogdziedzera hormons, iegūts sintētiski; 3-4 reizes aktīvāks par tiroksīnu
jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā
laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos
tanacetīns C15H20O4, rūgtviela biškrēsliņu seklās, lapās un ziedos
sulpirīds C15H23N3O4S, antidepresants un antipsihotisks līdzeklis; lieto shizofrēnijas u. c. psihožu ārstēšanā
santalols C15H23OH, izšķir alfa un beta santalolu, terpēnspirts, santaleļļas galvenā sastāvdaļa, lieto parfimērijā un par deterģentiem
miricīns C15H31COOC30H61, bišu vaska spirtā nešķīstošā daļa, gk. palmitīnskābes miricilesteris
ramnetīns C16H12O7, dzeltena krāsviela, glikozīda veidā atrodama "Rhamnus cathartica" augļos
temazepāms C16H13ClN2O2, benzodiazepīnu grupas nomierinošs līdzeklis; lieto trauksmes un bezmiega ārstēšanai
lizergīnskābe C16H16N2O2, melno graudu alkaloīds
narcisīns C16H17NO4, narcises sīpola alkaloids
porfiromicīns C16H20N4O5, C mitomicīna metilatvasinājums, antineoplastiska antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces aridus"
noratropīns C16H21NO3, alkaloīds, ko iegūst, norhiosciamīnu racemizējot ar sārmu
likopodīns C16H25NO, kristālisks alkaloīds, ko iegūst no vālīšu staipekņa
triazolāms C17H12Cl2N4, nomierinošs un hipnotisks benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto bezmiega ārstēšanai
ftalazols C17H13N3O5S2, balts vai iedzeltens pulveris, kas nešķīst ūdenī; kuņģa un zarnu traktā uzsūcas lēni
piperīns C17H19O3N, melno piparu alkaloīds
mandragorīns C17H23O3N, mandragoras alkaloids; iedarbība līdzīga atropīnam
ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā
metdilazīns C18H20N2S, prethistamīna preparāts; lieto niezes mazināšanai dermatožu gadījumos
tekodīns C18H21NO4HCl, balts kristālisks pulveris, labi šķīst ūdenī
metalēnestrils C18H22O3, sintētisks nesteroidāls estrogēnu grupas preparāts; lietošanas indikācijas tādas pašas kā estrogēnam
uromelanīns C18H43N7O10, melns pigments, dažreiz atrodams urīnā, urohroma noārdes produkts
fenolsarkanais C19H14O5S, fenola un ortosulfobenzoskābes kondensācijas produkts; sarkans pulveris, ko lieto par pH indikatoru (dzeltens pH <6,8, sarkans pH >8); lieto arī nieru sekretētspējas noteikšanai
prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai
pararozanilins C19H17N3HCl, sarkana trifenilkatjonā krāsviela
oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā
tebaīns C19H21NO3, opija alkaloids; izraisa tetāniskas spazmas līdzīgi strihnīnam
laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam
pizotilīns C19H21NS, anaboliska viela ar antideprīvu un serotonīnu inhibējošu darbību; lieto migrēnas ārstēšanai un ēstgribas veicināšanai
sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus
hidrocinhonidīns C19H24ON2, cinhonas alkaloīds
pentazocine C19H27NO, sintētisks pretsāpju līdzeklis; lieto hidrogēnhlorīda un laktāta sāļu veidā
varfarīns C19H6O4, sintētisks kumarīnu grupas antikoagulants; lieto grauzēju iznīcināšanai, bet lielāka deva izraisa letālu asiņošanu jebkuram zīdītājam
porfīns C20H14N4, heterociklisks savienojums, kas sastāv no četriem pirola gredzeniem, savienotiem ar -CH= grupām; hlorofila, hemīna un porfirīna pamatstruktūra
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa
fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī
ksantalīns C20H19NO5, opija alkaloīds, papaverīna atvasinājums, balta kristāliska viela, tās sāļi ir dzeltenas vielas
moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem
protokurīns C20H23NO3, viens no kurāres alkaloīdiem
laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai
prodigiozins C20H25N3O, antibiotisks sarkans pigments, ko izdala "Serratia marcescens"
lizergīds C20H25N3O, lizergīnskābes dietilamīds; aktīva halucinogēna viela, serotonīna antagonists; saīs.: LSD
laudanidīns C20H25NO4, opija alkaloīds
laudanīns C20H25NO4, opija alkaloīds
lahezīns C20H26ClNO3, muskarīna receptoru agonists
hidrohinīns C20H26N2O2, cinhonas alkaloīds
okestrols C20H26O2, sintētisks balts kristālisks pulveris, labi šķīst spirtā
oksilorfāns C20H27NO2, narkotisko vielu antagonists
primaverins C20H28O13, glikozīds dažās prīmulu sugās
marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās
sovkaīns C20H29N3O2HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
merbromīns C20H8Br2HgNa2O6, dzīvsudrabu saturošs antiseptisks līdzeklis; lieto ādas un ievainojumu dezinfekcijai
fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā
skutelarīns C21H18O12, Baikāla ķiverenes glikozīds; hidrolīzē veidojas skutelareīns un glikouronskābe
palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu
mekonidīns C21H23NO4, dzeltena amorfa viela, opija alkaloīds
florizīns C21H24O10, rūgts dažu augļu koku sakņu mizas glikozīds; izraisa glikozūriju, bloķējot glikozes reabsorbciju nieru kanāliņos
perfenazīns C21H26ClN3OS, fenotiazīnu grupas antipsihotiskā viela ar pretvemšanas darbību
tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem
laudanozīns C21H27NO4, kristālisks opija alkaloīds
kanabīnols C21H30O2, kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, bieza eļļa, kas gaisā pārsveķojas
oksimetolons C21H32O3, anabolisks un androgens steroidals līdzeklis
pregnēns C21H34, nepiesātināts ogļūdeņradis; tā atvasinājumi ir progesterons un kortikosteroīdi
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu
netilmicīns C21H41N5O7, pussintētiska plaša darbības spektra aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, sizomicīna atvasinājums; pēc darbības līdzīgs gentamicīnam un tobramicīnam
skoparīns C22H22O11, glikozīds, kas iegūts no parastā slotzara ("Cytisus scoparius")
oksinarkotīns C22H23O8N, narkotīnam radniecīgs opija alkaloīds
oksitetraciklīns C22H24N2O9, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces rimosus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām, pret riketsijām
tropacīns C22H25NO2, difeniletiķskābes tropīnesteris, hidrogēnhlorldu lieto parkinsonisma ārstēšanā; antiholinerģisks līdzeklis
lobelanīns C22H25NO2, lobēlijas alkaloīds, oksidēta lobelīna forma
puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski
lobelanidīns C22H29NO2, lobēlijas alkaloīds, reducēta lobelīna forma
sulfīnpirazons C23H20N2O3S, fenilbutazona sulfoksīda analogs; lieto podagras ārstēšanā
malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains
lantopīns C23H25NO4, kristāliska viela, opija alkaloids
minociklīns C23H27N3O7, pussintētisks tetraciklīnu grupas plaša spektra antibiotiskais līdzeklis
tiotiksēns C23H29N3O2S, tioksantīna atvasinājums; lieto psihisku traucējumu ārstēšanai
strofantidīns C23H32O6, kardioaktīvs strofantu un tam radniecīgu augu glikozīdu steroidālais aglikons
periplogenīns C23H34O5, periplocīna un periplocimarīna steroids aglikons
viridobufagīns C23H34O5, sirds inde krupja "Bufo viridis" ādas dziedzeros
nervonskābe C23H45COOH, nepiesātināta taukskābe, atrodas nervonā savienojumā ar sfingozīnu un galaktozi
paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām
marinobufagīns C24H32O5, sirds inde, kas atrodama krupja Bufo marinus ādā
stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes
simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs
viomicīns C25H43N13O10, antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces floridae" un "Streptomyces puniceus"; lieto tuberkulozes terapijā
lupulons C26H38O4, apiņu rūgtviela ar antibiotiskām īpašībām
valicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem
vallicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem
hidroksiholesterīns C26H45O, holesterīna oksidēšanas produkts; atrodas vilnas taukos un dažos patoloģiskos stāvokļos arī cilvēka tauku dziedzeru ekskrētā
ramnokatartīns C27H30O14, glikozīds "Rhamnus cathartica L." augļos
timolzilā C27H30O5S, pH indikators: pH <1,2 sarkans, pH=2,8- 8,0 dzeltens, pH >9,6 zils
sambucīns C27H31ClO15, alkaloīds ķirša "Prunus avium" mizā; tā hidrolīzē iegūst cianidīnu un ramnozi
rolitetraciklīns C27H33N3O8, pussintētiska plaša spektra tetraciklīnu grupas antibiotiska viela
filirīns C27H34O11, kristālisks glikozīds dažādu "Phillyrea" sugu mizā un lapās; lietots pret drudzi
zigadenīns C27H43NO7, auga "Zygadenus intermedius" kristālisks alkaloīds
timolftaleīns C28H30O4, pH indikators; pH <9,3 bezkrāsains, pH >10,5 zils
rodamīns C28H31ClN2O3, fluorescējoša sarkana krāsviela, fluoresceīna atvasinājums
ihtuiolsulfoskābe C28H38O6S3, iegūst no bitumena, to apstrādājot ar sērskābi
tribenozīds C29H34O6, glikozīds, sklerotizējoša viela; lieto iekaisušu un varikozu vēnu ārstēšanai
sabadīns C29H47NO8, sabadila un veratres sēklu alkaloīds
stigmasterīns C29H48O, fitosterīns, kas atrodams kopā ar citiem sterīniem augu, piem., sojas eļļā
sitosterīns C29H49OH, sterīns kviešu asnos
rotlerīns C30H28O8, kamalas darbīgā viela
proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem
poligalīns C30H45ClO6, senegas ("Polygala senega L.") rūgts saponīns
periplocimarīns C30H46O8, steroīds glikozīds, ko iegūst no "Periploca graeca L."; hidrolizējot ar skābi, iegūst periplogenīnu un cimarozi
lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām
tarakserols C30H50O, tonizējoša viela alkšņu mizā
piroporfirīns C31H34N4O2, porfirīns, iegūts no hlorofila
rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem
melisalkohols C31H63OH, atrodams bišu vaskos un karnaubvaskos, gk. palmitīnskābes estera veidā, ko pārziepojot viegli iegūstams
rodoporfirīns C32H34O4N, porfirins, kas līdzīgs hlorofilam
lapakonitīns C32H44N2O8, ziemeļu kurpītes "Aconitum septentrionale" alkaloīds
tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam
robinīns C33H40O19, baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") ziedu glikozīds
meniantīns C33H50O14, rūgts glikozīds puplakšu lapās
oksihematīns C34H32N4O7Fe, oksihemoglobīna krāsviela; to oksidējot, rodas hematīnskābe, reducējot - hematoporfirīns
veratridīns C36H51NO11, alkaloīds, kas izolēts no sabadila un zaļās veratres
periplocīns C36H56O13, auga "Periploca graeca L." glikozids, enzīmu klātbūtnē hidrolizējas par glikozi un periplocimarīnu
urokanīnskābe C3H3N2CHCHCOOH, histidīna dezaminācijas produkts, kas atrasts suņu urinā
palmitīns C3H5(C16H31O2)3, glicerīna tripalmiāts, kas kopā ar stearīnu veido cieto tauku lielāko daļu
uroporfirīns C40H38N4O16, hēma sintēzes starpprodukta uroporfirinogēna oksidēšanās produkts; iekšējas asiņošanas, piem., kuņģa čūlas gadījumā novēro uroporfirinūriju
taraksacīns C40H40O5, rūgtviela pieneņu saknēs
zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos
psihozīns C43H45N7O, galaktozīds, frenozīna sastāvdaļa; hidrolizējot rodas galaktoze un sfingozīns, cerebrozīdu biosintēzes starpsavienojums
takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas
pirolīns C4H7N, pirola reducēšanas produkts
treoze C4H8O4 monosaharīds, eritrozes izomērs
tetroze C4H8O4, monosaharīds ar četriem oglekļa atomiem molekulā
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
zorbamicīns C56H100CuN18O24S2 2HCl antibakteriāla antibiotiska viela, kas iegūta no "Streptomyces bikiniensis"
ksantokreatinīns C5H10N4O, indīgs leikomaīns, kas rodas nogurušos muskuļos; veido dzeltenus kristālus; rada depresiju, miegainību, caureju, vemšanu
pentaeritritols C5H12O4, kristāliska viela; izmanto atvasinājumu iegūšanai
orotskābe C5H4N2O4, uracila un cito-zīna biosintēzes izejviela dzīvnieku audos
pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements
tioguanīns C5H5N5S, purīnu grupas analogs, radniecīgs merkaptopurīnam, bloķē purinu nukleotīdu sintēzi un izmantošanos; lieto akūtas mielocītiskās leikozes ārstēšanai
metiltiouracils C5H6N2OS, sintētisks tireostatisks preparāts, kas samazina tiroksīna sintēzi vairogdziedzerī; nomāc hemopoēzi, izraisot agranulocitozi
hidnokarpskābe C5H7(CH2)10-COOH, glicerīda veidā atrodama čolmugras eļļā
purons C5H8N4O2, viela, iegūta, elektrolizējot urīnskābi
melitskābe C6(COOH)6, kristāliska viela, šķīst ūdenī un etilspirtā
vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām
heksahlorbenzols C6Cl6 - sīki balti kristāli ar īpatnēju smaku, lieto kviešu sausai kodināšanai pret cieto melnplauku
ramnoze C6H12O5, metilaldopentoze, monosaharīds, ko dažreiz atrod urīnā; sastopams krūkļa mizā
sorboze C6H12O6, ketoheksoze, kas rodas no sorbīta, rūgstot pīlādžogu sulai
neozīns C6H17NO2, bāziska viela muskuļaudos
mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis
ksilidīns C6H3(CH3)2NH2, dimetilanilīns; lieto krāsvielu sintēzē
ksilenols C6H3(CH3)2OH, dimetilfenols, bezkrāsaina kristāliska viela, pastāv sešu izomēru veidā; tās salicilāti lietoti pret reimatismu
protokatechualdehids C6H3(OH)2CHO, 3,4-dioksibenzaldehids, grūti sintezējams, parasti iegūst no dabā sastopamajiem atvasinājumiem
fenilēngrupa C6H4, divvērtīgs benzola atlikums
ortokrezols C6H4(-CH3)OH, viens no trim krezola izomēriem; lieto par dezinfekcijas līdzekli
ksililēndiamīns C6H4(CH2NH2)2, viela, ko izmanto krāsvielu iegūšanai
parahlorfenols C6H4(Cl)OH, fenola aizvietotājs, aktīvs pret gramnegatīvajiem mikroorganismiem
ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā
ortoftalskābe C6H4(COOH)2, benzildikarbonskābe, ko lieto organiskajā sintēzē
mertiolāts C6H4(COONa)SHgC2H5, bakteriostatisks un fungistatisks līdzeklis; bioloģisko preparātu konservants
jodoksibenzoskābe C6H4(JO2)COOH, bezkrāsains kristālisks savienojums, kura sāļus, galvenokārt kalcija, lieto pret locītavu iekaisumiem un sāpēm
fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas
nitrofenols C6H4(NO2)OH, pH indikators: pH <5 bezkrāsains, pH >7 (dzeltens)
salicilaldehīds C6H4(OH)CHO, eļļa ar patīkamu smaržu, atrodama spirejās, izgatavo arī sintētiski
metilsalicilāts C6H4(OH)COOCH3, metilgrupa, salicilskābes metilesteris, bezkrāsains šķidrums, gandrīz nešķīst ūdeni; lieto ārīgi
fenolsulfonskābe C6H4(OH)SO3H, sastāv no trim izomēriem (orto-, meta- un parafenolsulfonskābes) pēdējo lietoja sāļu veidā par zarnu antiseptisku līdzekli
bromacetanilīds C6H4Br NH CO CH3; balti kristāli, kas ūdenī gandrīz nešķīst, šķīst spirtā
ortodihlorobenzols C6H4Cl2, insekticīds līdzeklis
pteridīns C6H4N4, slāpekļbāze, pterīna sastāvdaļa
parahidroksibenzoskābe C6H4OHCOOH, salicilskābes izomērs; tās esteriem ir antiseptiskas īpašības, un tos lieto medicīnas preparātu konservēšanai
pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā
fenildibromoarsīns C6H5AsBr2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze
fenildihlorarsīns C6H5AsCl2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze
pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai
fenacemīds C6H5CH2CONHCONH2, pretkrampju līdzeklis; lieto psihomotorisko traucējumu un epilepsijas ārstēšanai
fenīletiķskābe C6H5CH2COOH - ķīmisks savienojums, ko iegūst no benzilchlorida, ko darbojoties ar ciankaliju vispirms pārvērš par benzilcianidu
bromobenzilcianīds C6H5CHBr CN; asaru gāze
benzoīls C6H5CO-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis
bromacetofenons C6H5COCH2Br; asaru gāze
metilfenilhidrazīns C6H5N(CH3)NH2, reaģents ketožu atšķiršanai no aldozēm: pirmās veido ozazonus, otrās - hidrazonus
ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā
difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu
fenilhidroksilamīns C6H5NHOH, indīgs nitrobenzola reducēšanās produkts, izraisa methemoglobīna veidošanos
metronidazols C6H9N3O3, pretprotozoju un antibakteriāls līdzeklis, efektīvs pret anaerobiskiem mikroorganismiem; lieto "Trichomonas vaginalis" ierosinātas infekcijas un amebiāzes gadījumā, kā arī anaerobisko baktēriju ierosinātu infekciju profilaksei
paraksantīns C7H,N,O, teobromīna izomērs; niecīgā daudzumā atrodams urīnā
sulfaguanidīns C7H10N4O2S, balts kristālisks pulveris, šķīst minerālskābju šķīdumā; lieto bacilārās dizentērijas ārstēšanā
temulīns C7H12N2O, indīgs alkaloīds reibuma airenes sēklās
damalurskābe C7H12O2, organiska skābe, ož pēc baldriānskābes, sastopama govs urīnā
stahidrīns C7H13NO2, alkaloīds, ko iegūst no "Stachys" ģints augiem
novembihīns C7H14NCl3HCl, balts pulveris, šķīst ūdenī un spirtā
mekonskābe C7H4O7, fizioloģiski mazaktīva viela opijā
patulīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no dažādu sēņu kultūrām
penicidīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas izolēta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām
salicilamīds C7H7NO2, salicilskābes amīds; pretsāpju un pretdrudža līdzeklis
penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī
ribavirins C8H12N4O5, sintētisks nukleozīdu atvasinājums, plaša spektra pretvīrusu līdzeklis
hidrokolidīns C8H13N, indīgs ptomaīns pūstošā gaļā
streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā
oktoze C8H16O8, sintētisks monosaharīds ar astoņiem oglekļa atomiem; dabā nav sastopams
lopress C8H8N4HCl, līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balta kristāliska viela, šķist ūdenī
mureksīds C8H8N6O6, purpurskābes amonija sāls; lieto par indikatoru kompleksometriskajā titrēšanā ar B trilonu; agrāk lietots par krāsvielu
spinulozīns C8H8O5, antibiotisks benzohinona atvasinājums, ko iegūst no "Penicillium spinulosum"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
uropitīns C9H10N2O3, urohroma noārdīšanas produkts
veratrskābe C9H10O4, atrodas sabadilā un baltās veratres sēklās
uroleicīnskābe C9H10O5, kas atrasta urīnā alkaptonūrijas gadījumā
fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs
nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā
uridīns C9H12O6N2 - nukleozīds, kas sastāv no piramidīnbāzes uracila un D-ribozes, sastopams RNS, piedalās ogļhidrātu maiņā
parvolīns C9H13N, ptomaīns pūstošās zivīs vai zirga gaļā
zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā
metarbitāls C9H14N2O3, barbitāla atvasinājums, pretkrampju līdzeklis; lieto epilepsijas lēkmju profilaksei un pārtraukšanai
meprobamāts C9H18N2O4, karbamātu atvasinājums ar trankvilizējošu, muskuļus relaksējošu un pretkrampju darbību
neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe
umbeliferons C9H6O3, viela, kas sastopama vairākos "Umbelliferae" dzimtas augos; lieto ultravioletā starojuma absorbēšanai pretsaules krēmos un losjonos
Ķerubiņu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā
čakstelēns Cakstēns
chalcophora Calcophora mariana - lielās krāšņvaboles "Buprestis mariana" nosaukuma sinonīms
cāļeks Cālēns
calycella Calycella citrina - leociju dzimtas sugas "Bisporella citrina" nosaukuma sinonīms
cabulis Cālis
čābulis Cālis
čāčiņš Cālis
cālietis Cālis
cibis Cālis
cibuks Cālis
cibulis Cālis
cibulītis Cālis
ciciņš Cālis
ciepāns Cālis
čiepsts Cālis
cipa Cālis
cipata Cālis
cipstiņš Cālis
piucis Cālis
tibulis Cālis
tipulis Cālis
vacis Cālis
vācis Cālis
cālene Cālis (jauna vistiņa)
cāle Cālis, jauna vista
vacīši Cālīši
cābulis Cālītis
cibītis Cālītis
ciepītis Cālītis
cipītis Cālītis
knabucis Cālītis
pīvulēns Cālītis
calliclystis Calliclystis rectangulata - ābeļu zaļganais ziedsprīžotājs
cipas Cāļi; cipatas
pulloroze Cāļu baltā caureja, slimo cāļi, tītarēni līdz 20 dienu vecumam, uzņēmīgi arī baloži, truši
Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
iedēklis Cāļu perējamā ligzda
camera Camera obscura - tumša kaste ar nelielu atvērumu, pa kuru ieplūst gaismas stari, kas uz pretējās sienas projicē ārpusē esoša priekšmeta apgrieztu attēlu
cangas Canga
capatā Capatā nest - kukuragās nest
capitophorus Capitophorus ribis - jāņogulāju sarkanās laputs nosaukuma sinonīms
carevičs Cara dēla tituls
katriņa Cara laika nauda (simts rubļu gabals)
leitīši Cara laikos Nīcas pagasta austrumu daļas (vēlāk Dunikas pagasta ziemeļu daļa) iedzīvotāji, pēc valodas pieskaitāmi kuršu pēcnācējiem
carevna Cara meitas tituls
patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (Krievijā līdz 1917)
cariene Cara sieva
cariste Cara valsts; monarhija, kurā valda cars
illegālists Cariskā Krievijā revolucionārs, kas slēpdamies no policijas dzīvoja ar viltotu pasi
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
ģenerālgubernatūra Cariskajā Krievijā dažu guberņu apvienojums ar ģenerālgubernatoru un tā kanceleju, kā vienīgajām kopējām pārvaldes institūcijām
kamerālpalāta Cariskajā Krievijā finanšu ministrijas institūcija kādā guberņā no 1775. g.
kontrolpalāta Cariskajā Krievijā valsts kontroles provinces (guberņas) orgāns
remontieris Cariskās Krievijas armijā - virsnieks, kas iepērk zirgus
maģistrants Cariskās Krievijas universitātēs persona, kas nokārtojusi maģistra eksāmenus
carists Cariskās valsts iekārtas piekritējs Krievijā
gaponiāde Carisma pasākumi valdības kontrolētu legālu strādnieku organizāciju radīšanai Krievijā 20. gs. sākumā
Cormaņa ezers Cārmans, ezers Aulejas pagastā
Cārmaņa ezers Cārmins, ezers Aulejas pagastā
Cārmaņu ezers Cārmins, ezers Aulejas pagastā
Cērmena ezers Cārmins, ezers Aulejas pagastā
Zarnikau Carnikava
Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Carnikava Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Garupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
Saule Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Gaujmala Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
Cēlāji Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa
Sautiņi Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Atpūta 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Sala 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Sala 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Līdums 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Līdums 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Langa 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Langa 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Langa 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Liesma Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
Atpūta Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Salūts Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Zvejnieks Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Līlaste Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" bijušais nosaukums
Dzirnupe Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
čauna Cauna
caune Cauna
čaune Cauna
caunis Cauna
caunītis Cauna
cauna Caunāda
čaunāda Caunāda
caunaine Caunādas cepure
caunene Caunādas cepure
martes Caunas - plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints
caunāda Caunas āda (parasti kažokāda)
Lielā dzelve Caunu dzelve Raiskuma pagastā
Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka
cau Caur
dzer Caur
dzar Caur (1)
dzar Caur (3)
transkutāns Caur ādu izdarāms, arī zemādas
perkutāns Caur ādu izdarāms; zemādas
transsudācija Caur asinsvadu sienām norisoša asiņu šķidrās daļas izsūkšanās ķermeņa audos un dobumos
caurēm Caur caurēm - pilnīgi, pavisam
trambulis Caur centrifūgu malts piens
trambuļpiens Caur centrifūgu malts piens
krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas
duiņāt Caur degunu dungot
žmurkstēt Caur degunu vilkt
kardiomentopeksija Caur diafragmu izvilkta taukplēves segata piešūšana sirdij sirds muskuļa kolaterālās asinsrites uzlabošanai
perorāli Caur muti (medikamentu ievadīšanas veids)
izšņākāt Caur nāsīm izšļākt kādu šķidrumu
nosapurkšties Caur nāsīm izvadīt gaisu un radīt troksni (par dažiem dzīvniekiem)
rocināt Caur rokām laist (darba gaitā)
uzsarvēt Caur sarvi uzbirdināt
mirkā Caur un cauri izmircis
grotšote Caur vairākiem blokiem izvērta trose, ar kuru vada (ievelk vai izlaiž) grotburu
uzšļircēt Caur zobiem uzšļākt
uzšļircināt Caur zobiem uzšļākt
uzšļirkt Caur zobiem uzšļākt
trans- Caur-, šķērs-
per Caur, ar
pļurenica Caura smilts zeme ar vāju ražu
ēleris Caurā vīle
cauraudzīte Cauraugusi gaļa
bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa
iezmauga Caurauklojums
izaust Cauraust
caurbiru Caurbiru zirgs - zirgs, kas braucot bieži izvada izkārnījumus
pūslīši Caurceļotāju putnu sugas, vērojami gk. jūrmalā un ezeru un upju malās
caurduris Caurdura
pakrūtsvaina Caurdure, dūrējs sānos
drušlaks Caurduris
drušļaks Caurduris
duršlags Caurduris
duršlēgs Caurduris
duršlāgs Caurduris, kāstuve
transfiksija Caurduršana
paracentēze Caurduršana; dobuma sienas pārduršana ar dobu adatu vai trokāru, lai izvilktu šķidrumu
taftēt Caurdurt
žaut Caurdurt
caurdurvju Caurdurvju atslēga - atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs; caurduru
atpūtes Caureja
pēkšumnīca Caureja
pēkšums Caureja
plarkšs Caureja
pļorka Caureja
plorkšs Caureja
plūkas Caureja
pļukas Caureja
pļurka Caureja
pļūtāmais Caureja
pļūtas Caureja
pļūti Caureja
pļūtiens Caureja
pļūtījiens Caureja
pļūtīšana Caureja
pļūtīzeris Caureja
pļūtīzers Caureja
stira Caureja
stirkšķis Caureja
tirkšķis Caureja
turšķis Caureja
diareja Caureja - zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās
pļūka Caureja (cūkām)
pļuka Caureja 1
hiloreja Caureja ar bagātīgu gļotu piemaisījumu (līdzība ar hilu)
lientērija Caureja ar gandrīz nesagremotu barību
hloridoreja Caureja ar lielu hlorīdu daudzumu izkārnījumos
pimeloreja Caureja ar taukainiem izkārnījumiem
caurguļa Caureja kā slimība
paradizentērija Caureja, kas atgādina dizentērijas klīnisko ainu
diarreja Caureja; diareja
aizpļūtīt Caurejas dēļ notašķīt
katoterika Caurejas līdzeklis
lenitiva Caurejas līdzekļi
diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri
nopļūtīt Caurejas rezultātā aptašķīt
piepļūtīt Caurejas rezultātā notraipīt (piemēram, bikses)
utene Caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
purgācija Caurejas veicināšana ar zālēm
evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
tanalbīns Caureju apturošs līdzeklis lopārstniecībā (sevišķi jaunlopiem), tanīna un olbaltumvielu savienojums
vendēšana Caurgriešna - burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju
cauren Cauri
fučikāto Cauri; pagalam; sabeigts
pušējums Caurims, plīsums, bojājums (priekšmetā)
mikrocaurulītes Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas
mikrotubuļi Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas
propuska Caurlaide (dokuments)
caurmalu Caurmalu zeme - smilšmālu augsne
rīrprojekcija Caurprojekcija - projicēšanas metode, kur attēlu projicē no vienas, bet aplūko no otras puses; to izmanto kombinēto kadru uzņemšanai, reālu objektu filmēšanai uz citu attēlu fona; televīzijas specefekts, ar ko attēlus kombinē no fona un priekšplāna attēlu signāliem
šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums
cauruna Caurruna
caurš Caurs
caurāts Caurs (1)
hipohipnoze Caurs miegs
caursāpju Caursāpju zāle - mārdadzis
tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite
siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu
caurspīdība Caurskatāmība
caurskati Caurskate
caursk. Caurskatīja; caurskatīts (bibliogrāfijā)
caurduru Caurslēdzams (par atslēgām); caurdurvju
caursmilkšu Caursmilkšu zeme - smilšaina māla augsne
mikrofiša Caurspīdīga fotomateriāla kartīte ar vairākiem samazinātiem teksta, rasējumu u. tml. attēliem
skočs Caurspīdīga līmlente
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai
palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes
tēns Caurspīdīga, ļoti plāna drāna
blisters Caurspīdīgas plastmasas kupolveidīgs izvirzījums lidmašīnas korpusā ieroču un tēmēšanas ierīču novietošanai
salpes Caurspīdīgi kustoņi, muciņas veida, dzīvo dienvidu jūrās, kur tie peld pa vienam vai veselām ķēdēm sakopojušies
naīdas Caurspīdīgi tārpiņi uz ūdens augiem
klārs Caurspīdīgs
klīrs Caurspīdīgs
transparents Caurspīdīgs
žagata Caurspīdīgs akmens
diafānija Caurspīdīgs attēls uz stikla, to iegūst ar dekalkomānijas palīdzību
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem
kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai; kopija, kas iegūta uz šāda materiāla
vizieris Caurspīdīgs sejas vairogs
lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju
košs Caurspīdīgs, dzidrs
rubīns Caurspīdīgs, sarkans minerāls, alumīnija oksīds ar hroma piemaisījumu (sarkans dārgakmens, bet var būt arī brūngans vai violets)
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu)
transparence Caurspīdīgums
transparency Caurspīdīgums
durvis Caurstaigājama aila
prohodņaks Caurstaigājama sēta
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai
caurteka Caurtece (2)
rekanalizācija Caurteces rašanās trombā
perennēt Cauru gadu pastāvēt, pārziemot (it sevišķi runājot par augiem)
caure Caurule
rore Caurule
roris Caurule
strūbe Caurule
torksnis Caurule
trobis Caurule
truba Caurule
trūba Caurule
trube Caurule
trūbe Caurule
tule Caurule
tulle Caurule
aizvadcaurule Caurule (kā) aizvadīšanai
izvadcaurule Caurule (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas)
novadcaurule Caurule (kā) novadīšanai
pievadcaurule Caurule (kā) pievadīšanai
veidcaurule Caurule (kā) profila, formas veidošanai
skatcaurule Caurule (kā) vizuālai kontrolei, arī apskatei
tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai
aerotūba Caurule ar gaisa virsspiedienu (hloretila ampula) vai zemspiedienu (ampula ar adatu bez šļirces asiņu noņemšanai no vēnas)
kapilārs Caurule ar tievu iekšējo kanālu
dūmenis Caurule dūmu izvadīšanai gaisā (piemēram, lokomotīvēm, tvaikoņiem)
dūmcaurule Caurule siltuma pārnešanai no dūmgāzēm uz ūdeni vai gaisu (tvaika ģeneratoros, gaisa sildītājos)
katetrs Caurule šķidruma novadīšanai no ķermeņa dobuma vai dobuma skalošanai caur dabisku atveri
notekcaurule Caurule šķidruma, masas novadīšanai
caurīte Caurule, gredzens, gredzenveida rotājums
kokers Caurule, kurā ievietota stūres vārpsta
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai
sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā
strumpa Caurule, stobrs, šļircene
trubis Caurule; trumulis; priekšmets, priekšmeta daļa, kam ir caurules veids
intubācija Caurules ievadīšana dobā orgānā, lai turētu to atvērtu, sevišķi trahejā tūskas vai difterijas iekaisuma gadījumā, kā arī narkozes nolūkā operācijas laikā
flancis Caurules savienotājelements
pipa Caurules veida trauks Spānijā un Portugālē, kā vīna mērs ap 500 l liels
atloks Caurules, vārpstas vai ieliktņa daļa plakana diska veidā ar caurumiem skrūvēm vai tapām
iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai
rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā
fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu
roratslēga Cauruļatslēga
cauruļsavienojums Cauruļu galu savienojums, kas nodrošina cauruļvadu izturību un hermētismu
trubinieks Cauruļu savienotājdetaļa
ūdensvads Cauruļvads ūdens pārvietošanai
dūmvads Cauruļvads, pa kuru dūmi no kurtuves ieplūst dūmenī; arī dūmenis
cauruļveidīgs Cauruļveida
tubulārs Cauruļveida
klīze Cauruļveida apkalums peldlīdzekļa bortā vai margsienā, kas pasargā pietauvošanās troses no pārrīvēšanās
snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā
stobrs Cauruļveida detaļa, elements, piemēram, kādu vielu plūsmas virzīšanai
uzmava Cauruļveida elements detaļu savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.; arī uzmaucama detaļa
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem
vads Cauruļveida iekārta vielu pārvadīšanai
tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai
mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu
siringosistrofija Cauruļveida orgāna (piem., olvada) sagriešanās
asinsvadi Cauruļveida orgāni (artērijas, vēnas, kapilāri), pa kuriem plūst asinis
vads Cauruļveida orgāns
sifons Cauruļveida orgāns (dažiem gliemjiem)
dējeklis Cauruļveida orgāns olu dēšanai (zivīm, kukaiņiem)
urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē
limfvads Cauruļveida orgāns, pa kuru plūst limfa
cauruļpālis Cauruļveida pālis
urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm
olvadi Cauruļveida pāra sievišķais dzimumorgāns, pa kuru olšūna no olnīcas nonāk dzemdē
stobrs Cauruļveida veidojums (organismā)
apendikss Cauruļveidīga detaļa dirižabļa vai aerostata apakšdaļā, kas kalpo čaulas piepildīšanai ar gāzi un liekās gāzes izvadīšanai lidojuma laikā
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai
orycteropus Cauruļzobji
tubulidentata Cauruļzobji
pārurbšana Cauruma diametra palielināšana urbjot
caurduršana Cauruma izveide sagatavē
kārseknis Caurumaina karote vai siets kāšanai
caurīgs Caurumains
caurumāts Caurumains
retumains Caurumains, ar caurumiņiem (par adījumu)
izcilins Caurumains, irdens, drupans, čaugans
krepele Caurumains, līks un greizs koks
urbulains Caurumains, porains
urbuļains Caurumains, porains
perša Caurumi gar pastalu malām, kur iever auklas
pavērkši Caurumiņi pastalu malās, kur izver auklu
pārausis Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai
pāravi Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai
pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas
izķermināt Caurumot
izķirnīt Caurumot, izdobt
izķirmināt Caurumot, izdobt, veidot ejas kokā
igvarts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī
igvāte Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī
igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī
dobķieģelis Caurumotais ķieģelis - apdedzināta māla būvmateriāls ar vertikāliem apaļas formas dobumiem
caurumains Caurumots
caurumaiņš Caurumots
sietains Caurumots
ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, senākiem telefona aparātiem)
čala Caurums
caumuris Caurums
cobums Caurums
cohums Caurums
coķis Caurums
cokteris Caurums
cokums Caurums
dira Caurums
dore Caurums
kobura Caurums
ulvis Caurums
osa Caurums (cirvī, veserī u. tml.) kāta ielikšanai
vēdcaurums Caurums (kā) vēdināšanai; vēdināšanas caurums
iedobums Caurums (kādā virsmā)
šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai
spunde Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāzni; spundes caurums
urva Caurums (tukšums) zemē
sviķcaurums Caurums alus mucā gaisa pievadīšanai
sviķis Caurums alus mucā gaisa pievadīšanai
gļiza Caurums baļķa galā sastiprinot plostu ar kārti, kas izvērta caur visiem baļķiem
caurtece Caurums brangās, lai ūdens varētu satecēt viszemākajā jahtas vietā
šķērsrīkle Caurums dūmiem krāsns ieros
lūkša Caurums griestos
kaķlūka Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā)
kaķcaurums Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā); kaķlūka
akata Caurums ledū
lesmenis Caurums ledū
vera Caurums pastalas sānu augšdaļā, caur kuru tiek izvērta aukla
kaburs Caurums sienā
rīklīte Caurums vērpjamā ratiņa spārna dzelzij, kur vērpjot ieiet dzija, linu pavediens
dūka Caurums, atvere (apkures iekārtā); arī dūmvads
dūka Caurums, atvere (piemēram, kādā mašīnā, ēkas daļā)
caurlūks Caurums, atvere, caur kur var lūkoties
šķērscaurums Caurums, kas šķērso (ko)
kurcumi Caurums, ko ieurbj kokā sulu tecināšanai
svelpsts Caurums, kur var vilkt gaiss, dūmi utt.; dibens, pakaļa
urvelnieks Caurums, kur vējš cauri pūš; dibens
svelstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa
svulstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa
paseknis Caurums, plaisa; kakts; paslēptuve
pušainums Caurums, plīsums, bojājums (priekšmetā)
pušaiņums Caurums, plīsums, bojājums (priekšmetā)
tece Caurums, sprauga, pa kuru plūst šķidrums
sumba Caurums, tukšums
sumbra Caurums, tukšums
dornieks Caurumsitis
drušlaks Caurumsitis
praboiniks Caurumsitis
perforācija Caurumu izveidošana urbumā iegremdētās caurulēs, lai pa tiem šajās caurulēs varētu ieplūst nafta vai gāze
perforējošs Caururbjošs, caurdurošs
brāma Caurvējš
caurvējs Caurvējš
valka Caurvējš
velga Caurvējš
vērens Caurvelkamais pavediens
caurspiednis Caurvilcim līdzīgs daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem, kuru pārvieto spiežot, ne velkot
caurvelce Caurvilcis
Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums
narkolāns CBr~3~CH~2~OH, balts sīkkristālisks pulveris, šķīst spirtā un ēterī
trihloretiķskābe CCl~3~COOH, bezkrāsaini kristāli; lieto par piededzināšanas līdzekli mikroskopijas preparātu apstrādē, par herbicīdu
ceanothus Ceanoti
Amerikas ceanots ceanotu suga ("Ceanothus americanus"), kas Latvijā introducēta un ir ziemcietīga
bālganais ceanots ceanotu suga ("Ceanothus pallidus")
pušķainais ceanots ceanotu suga ("Ceanothus thyrsiflorus")
Jānis Cebedaja dēls, viens no pirmajiem Jēzus mācekļiem, pēc nostāstiem uzrakstījis Jāņa evaņģēliju, Jāņa vēstules un Atklāsmes grāmatu
glossina Cecemušas
cecin Cecinus
ceci Cecumi, sakumi
pārnodot Cedēt
Curcuma zedoaria Cedoārijas kurkuma
cedrela Cedrela 1
cēdru Cēdru josta - celaine, īpašs jostas paveids
cephalanthera Cefalantēras
garlapu cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera longifolia")
sarkanā cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera rubra")
cephalaria Cefalārijas
Transilvānijas cefalārija cefalāriju suga ("Cephalaria transsylvanica")
cephalocereus Cefalocereji
sirmais cefalocerejs cefalocereju suga ("Cephalocereus senilis")
cephalocarida Cefalokarīdi
Fortina cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus fortunei")
Haringtona cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus harringtonia")
cephalotaceae Cefalotas
Cep Cefejs, zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā
Cepheus Cefejs, zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā
Cigeļņas strauts Cegeļņa, ietek Audzeļu ezerā
Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā
remontcehs Cehs remontdarbu veikšanai
virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu
štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai
kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu
radiocehs Cehs, kurā izgatavo radioaparātus vai to daļas
martencehs Cehs, kurā noris martenprocess
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā
pamatcehs Cehs, kurā veic galveno ražošanas procesu
saiņotava Cehs, nodala, arī telpa, kur saiņo (ko)
pakotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur pako (1)
vedi Ceilonas dravīdisko pirmiedzīvotāju atliekas
Cinnamomum zeylanicum Ceilonas kanēļkoks
cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis)
cekulīte Cekulaina vista
tupsa Cekulaina vista
cekulzīle Cekulainā zīlīte
slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata")
ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus")
cekulaiņš Cekulains
cekulots Cekulains
kutains Cekulains, pušķains
čenkurains Cekulains, pušķains, čemurains
cekuliņš Cekuliņi
ajuga Cekuliņi - lūpziežu dzimts ģints
cekols Cekulis
plutellidae Cekulkožu dzimta
plutella Cekulkožu dzimtas ģints
prays Cekulkožu dzimtas ģints
roeslerstammia Cekulkožu dzimtas ģints
ypsolophus Cekulkožu dzimtas ģints
cakuls Cekuls
ceica Cekuls
čukurs Cekuls
dzegulis Cekuls
cegone Cekuls, čuprs
čuzis Cekuls, čuprs
ceipa Cekuls, izsūruši mati
kuti Cekuls, pušķis
cera Cekuls; mati, īpaši netīri, nevīžīgi
Cekuļupīte Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
Mazuļu strauts Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte
vira Cel augšā! velc augšā! - komanda kraušanas operācijās
cels Cela josta
calaine Celaine
calene Celaine
cals Celaine
cadra Celaine, celu josta
stakles Celaiņu jostu aužamā ierīce
gaisma Cēlas, cildenas jūtas
coelastrum Celastras
celines Celenes
Celenski Celensku ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,2 ha
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
Celišķu kalns Celensku pilskalns Alsviķu pagastā
nobile Cēli, cildeni; dižciltīgi
sublimente Cēli, daiļi
elevato Cēli, diži
cēļi Cēli, lepni
generoso Cēli, lieliski
adiatētisks Cēlies bez slimības uzņēmības
biparentāls Cēlies no diviem vecākiem (vīriešu un sieviešu dzimuma)
kostogēns Cēlies no ribām, īpaši no ribu kaulu smadzenēm
tekmala Celiņa mala
dorožka Celiņš
celīte Celiņš (1)
celīte Celiņš (2)
grīdceliņš Celiņš (3)
atšķirtne Celiņš (matu)
slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā
cekauls Celis
ceļi Celis
celkauls Celis
ceļš Celis
celgals Celis, ceļgals
celkaulgals Celis, ceļgals
ceļkauls Celis; ceļa locītavas kauls
cēlkoksne Cēlkoka koksne
cella Celle
celloautotipija Cellona autotipijas ienaglošanai apaļās plāksnēs
emalīts Celluloīda šķīdinājums dažādos viegli gaistošos šķīdinātājos
celmājs Celmaina vieta, izcirtums
celmiens Celmaina vieta, izcirtums, celmājs
celmots Celmains
celmaine Celmājs
celmainis Celmājs
celmāja Celmājs
celmoksne Celmājs
celmojs Celmājs; celmots
pampars Celme, vecs, sakaltis koka gabals
armillaria Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints
armirallariella Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints, tās sinonīms nosaukums
cēlmetalls Cēlmetāls
platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd)
dirhams Cēlmetālu svara vienība Ēģiptē un Sudānā (3,12 g)
dirhēms Cēlmetālu svara vienība Ēģiptē un Sudānā (3,12 g)
lepturinae Celmgraužu apakšdzimta
leptura Celmgraužu apakšdzimtas ģints
strangalia Celmgraužu apakšdzimtas ģints
ceļlauzis Celmlauzis
celmlauzējs Celmlauzis
priekšcensonis Celmlauzis
priekšcīnītājs Celmlauzis
priekškarotājs Celmlauzis
laphria Celmmušas
celmotains Celmots
calms Celms
ķere Celms
stuba Celms
stubs Celms
stubulzns Celms
stuburkls Celms
štamms Celms (mikrobioloģijā)
kakaža Celms ar 2 saknēm, ko lieto kā celteņa balstu vai pamatu ceļot smagākus priekšmetus
čams Celms ar atvasēm (purvā)
ceceris Celms ar saknēm
žamburs Celms upē
tulms Celms, gals
Celma ezers Celmu ezers Kalvenes pagastā
sveķelis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā
sviķis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā
coelogyne Celogīnes
sekstainā celogīne celogīņu suga ("Coelogyne cristata")
Lorensa celogīne celogīņu suga ("Coelogyne lawrenceana")
splanhnocēls Celoma daļa, no kuras attīstās perikarda, pleiras un vēdera dobums
hipomērs Celoma mezoteliālā slāņa ventrālā daļa; no tās veidojas pleira, perikards un vēderplēve
coelomycetes Celomicētes
kauzalitāte Cēlonība, cēloniskā nosacītība
radeklis Cēlonis
avots Cēlonis (kādam procesam, norisei)
causa Cēlonis, iemesls
pamats Cēlonis, iemesls
dzinulis Cēlonis, ierosinājums (kādai norisei)
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus
atkarība Cēloniska vai nosacījuma sakarība (ar citu parādību, faktoru u.tml.)
determinēt Cēloniski nosacīt (piemēram, kādu parādību)
kauzāls Cēlonisks
kriminoģenēze Cēloņi, kas ir izraisījuši noziegumu
celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda
gaiļsekste Celozija
sārtcekule Celozija
celosia Celozijas
sekstainā celozija celoziju suga ("Celosia argentea var. cristata")
spalvu celozija celoziju suga ("Celosia argentea var. plumosa")
celiens Cels
cēlprātīgs Cēls
dižens Cēls
C Celsija temperatūras skalas saīsināts apzīmējums
cēlsirdīgums Cēlsirdība
bloks Celšanas ierīces daļa - rats ar rievu trosei, virvei, ķēdei; trīsis
pentaspasts Celšanas mašīna ar 5 trīšiem
tvērējierīce Celšanas mašīnu sastāvdaļa, kas satver vai ietver kravu tās pacelšanas vai pārvietošanas laikā
cildīt Celt
orēt Celt
statīt Celt
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi
nocietināt Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai
nocietināties Celt aizstāvēšanās būves (sava novietojuma) aizsardzībai
rakt Celt ar lāpstu vai citu rīku ārā (ko), parasti no zemes
trīsēt Celt ar trīsi
vindināt Celt ar vindas palīdzību
putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju
sliekt Celt augšup, balstīt
militarizēt Celt militārus objektus un izvietot apbruņojumu (kādā teritorijā)
apķērkt Celt neslavu
gnauzt Celt neslavu
iekliegt Celt neslavu
saķengāt Celt neslavu, aprunāt
slāvīt Celt neslavu, aprunāt
ienievāt Celt neslavu, bojāt reputāciju
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu
blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt
pudīt Celt no miega augšā ar steigu
aizcelt Celt prom; ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.)
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem
šuheriķ Celt trauksmi
uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu)
pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu; celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstieptu roku, rīku izstieptā rokā)
smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem)
spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1)
sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.); mest (11)
mest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml)
ķīpāt Celt, nest, vilkt (parasti ko smagu)
brākāties Celt, rotīt uz augšu (apģērbu, tā daļu), ņemt kopā (platu apģērbu)
brākāt Celt, rotīt uz augšu (apģērbu, tā daļu); ņemt kopā (platu apģērbu)
uzsliekt Celt, sasliet
riezt Celt, sliet (ķermeņa daļu, piemēram, asti, galvu) - par dzīvnieku
stīgāt Celt, stiept, nest
svīverēt Celt, vilkt uz augšu
dimīt Celt, vilkt, nest (ko smagu)
stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa)
plēvot Celties augšup un izkliedēties gaisā (par ko sīku, plēvjveidīgu); kūpēt
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt
mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā
staklēties Celties kājās
steģīties Celties kājās
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem)
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem)
nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas)
cināties Celties, kā sūna, kad tā tiek saspiesta, pacelties
uzšpūdzināties Celties, kāpt (rūgstot, briestot)
uzsvērties Celties, pieņemties
padjom Celties! Mosties!
kemerka Celtne
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai
doks Celtne (ostā) kuģu pārbaudei un remontēšanai, arī būvēšanai
pentastīls Celtne ar 5 kolonnām
polistils Celtne ar daudzām kolonnām
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē)
areostils Celtne ar kolonnām, kas 8 vai 10 modulas atstatu cita no citas
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta
krogus Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta
ellings Celtne dirižabļu būvēšanai, remontam, apkopei un glabāšanai
māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām
kaponjērs Celtne forta grāvja dibenā pie eskarpa šāvēju vai ložmetēju izvietošanai
kūts Celtne lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā abās pusēs portālam
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai
rotunda Celtne vai telpa ar apļa plānu
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām
pienūzis Celtne, arī īpaša telpa, kur dzesē un uzglabā pienu
piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka
noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards; arī virtuve; arī priekštelpa, priekšnams
aizbūve Celtne, būve, konstrukcija, kas nošķir (ko)
budavāns Celtne, ēka, piebūve
kūpinātava Celtne, ierīce (zivju, gaļas produktu) žāvēšanai dūmos
būvobjekts Celtne, kas atrodas tapšanas stadijā
blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem - blokiem
ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām; atsevišķs objekts celtņu kompleksā
jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta
pajumte Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums; arī nojume
pajumts Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums; arī nojume
katlumāja Celtne, kur atrodas tvaika katli vai katls
pagastnams Celtne, kurā atradās pagastvalde; pagastmāja
pagastmāja Celtne, kurā atrodas pagastvalde; pagastnams
jahtklubs Celtne, kurā atrodas šāda organizācija
rātsnams Celtne, kurā darbojas (vai ir darbojusies) rāte
dome Celtne, kurā darbojas šāda institūcija
vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce
mašīnmāja Celtne, kurā ir uzstādītas mašīnas
krematorija Celtne, kurā izdara mirušo sadedzināšanu, kremāciju speciālā krāsnī
radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem
palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml.
krustbūve Celtne, kuras daļas (vidū) savienotas krustveidā
manēža Celtne, telpa sportistu treniņiem, sacensībām
novietne Celtne, telpa, arī vieta (kā) novietošanai, uzglabāšanai
padome Celtne, telpa, kur darbojas šāda varas institūcija
rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība
ministrija Celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija
pašvaldība Celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija
policija Celtne, telpa, kurā darbojas šāda izpildu institūcija
policijas iecirknis Celtne, telpa, kurā darbojas šāda vienība
sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē
kinokoncertzāle Celtne, telpas kinofilmu izrādēm un koncertiem
kinolektorijs Celtne, telpas publiskām lekcijām un kinofilmu demonstrējumiem
redakcija Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa
pagastvalde Celtne, telpas, kurās darbojās šīs pārvaldes institūcija
brodēņš Celtnes (parasti guļbūves) zelmiņa galā atstātais caurums
stereobats Celtnes (parasti kāpņveida) pamats
architektonika Celtnes atsevišķo daļu kopa, uzbūve; arhitektonika
spārinīca Celtnes augšējais vainags, kurā iestiprina spāres
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot)
pamats Celtnes daļa, kas pārnes slodzi uz grunti
pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas; telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā
rizalīts Celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā
pudamente Celtnes pamats, fundaments
krustenkurs Celtnes pamatu stūru saistījums, kas veidots, liekot krusteniski pamatu akmeņus
piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai
aila Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm)
aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm)
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai
sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu
sienmale Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu
sienmalis Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas
pusģēvele Celtnes zelmiņa puse
robežstāvoklis Celtniecībā - būvkonstrukcijas stāvoklis, kurā tā zaudē spēju pretoties ārējai iedarbībai un tā tālākā ekspluatācija kļūst neiespējama
sēšanās Celtniecībā - pamatu un visas celtnes vertikāla pārvietošanās, ko izraisa grunšu deformācijas pamatnes aktīvajā zonā
celsme Celtniecība (1)
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens
čipolīns Celtniecībā lietots vērtīgs marmors
būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks
stroibats Celtniecības bataljons (PSRS armijā)
strojbats Celtniecības bataljons (PSRS armijā)
būvveids Celtniecības darbu paņēmiens
būvuzraudzība Celtniecības darbu uzraudzība
hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi
architektūra Celtniecības māksla; arhitektūra
architekts Celtniecības mākslas speciālists; arhitekts
dzelzsbetons Celtniecības materiāls - betons ar tērauda stiegrojumu
ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla
būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts; arī (gatava) celtne
būvbiedrība Celtniecības organizācija
CP Celtniecības pārvalde (kopā ar nosaukumu vai kārtas numuru, piem., 43. CP)
celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss; arī ēka
būvnieks Celtniecības speciālists, celtnieks
būvstili Celtniecības stili
CMP Celtniecības un montāžas pārvalde (kopā ar nosaukumu, kārtas numuru, piem., 42. Olaines CMP)
celtnieki Celtnieks
būvmanis Celtnieks, namdaris
ceļamkrāns Celtnis
krāns Celtnis
derikceltnis Celtnis ar grozāmai kolonnai piekārtu izlici
konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi
tvērējceltnis Celtnis ar tvērēju (2)
kabestāns Celtnis ar vertikālu vārpstu; lieto uz upju kuģiem un dzelzceļa transportā
portālceltnis Celtnis uz portālveida statnes ar riteņiem, kurš pārvietojas pa sliedēm
kabeļceltnis Celtnis, kas sastāv no diviem balstiem un starp tiem novilktu trosi, pa kuru pārvietojas kravas ratiņi
elektroceltnis Celtnis, ko darbina ar elektrisko enerģiju
torņceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir tornis
strope Celtņa āķim piestiprināta ietaise (piem., troses cilpa) dažu veidu kravu pārvietošanai
strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai
kranovšķiks Celtņa vadītājs
celtņauto Celtņautomobilis
izlice Celtņautomobiļa kravas pacelšanas ierīce ar maināmu darba augstumu un leņķi
kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs
būvmateriāli Celtņu, būvju celšanai un remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
pārceltuve Celtuve; prāmis
celtava Celtuve; prāmis, liellaiva
gaisma Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā)
okluzivpesārijs Celuloīda, cietas gumijas vai sudraba aizsargcepurīte dzemdes noslēgšanai (pret grūtniecību)
celluloīds Celuloīds
celluloza Celuloze
celluloze Celuloze
sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes
sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes
etroli Celulozes acetāta, acetobutirāna, nitrāta vai etilcelulozes termoplasti; lieto briļļu ietvaru, automobiļu, lidmašīnu un kuģu stūres ratu, mērinstrumentu paneļu u. c. izgatavošanai
cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi
etilceluloze celulozes etilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OC~2~H~5~)~x~]~n~, ko iegūst no alkalicelulozes, par alkilējošo reaģentu izmantojot etilhlorīdu
celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds
metilceluloze celulozes metilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OCH~3~)~x~]~n~, cieta balta viela bez garšas un smaržas, iegūst uz alkālijcelulozi iedarbojoties ar metilhlorīdu
oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām
nitroceluloze Celulozes slāpekļskābes esteris
acetātceluloze Celulozes un etiķskābes esteris, polimērs; izejviela šķiedrām, arī plastmasām
karboksimetilceluloze celulozes un glikolskābes ēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~ (OCH~2~COOH)~x~]~n~, balta šķiedrveidīga vai pulverveidīga viela
CPF Celulozes un papīra fabrika (parasti Slokas CPF)
ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu
cēlprātība Cēlums
cilda Cēlums 2
cildums Cēlums 2
cildība Cēlums, cildenība
Oreocererus celsianus Celza oreocerejs
ceļup Ceļā
bloks Ceļa aizsprostojums
brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri
nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā)
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā)
maule Ceļā dziļi izbraukta gramba
birziens Ceļa gabals
birzs Ceļa gabals
birzums Ceļa gabals
kusaks Ceļa gabals
strēķe Ceļa gabals, attālums
jūgums Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu jūdzienu
jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu
galenis Ceļa gabals, posms
grebe Ceļā izbraukta bedre
grepe Ceļā izbraukta bedre
dubra Ceļā izbrauktas bedres un grambas
dubras Ceļā izbrauktas bedres un grambas
brīvjosla Ceļa josla, kas atrodas zemes klātnes abās pusēs un ko neaizņem ceļš
patellektomija Ceļa kaula izgriešana
patelopeksija Ceļa kaula nostiprināšana pārmērīga kustīguma gadījumā
vēzaka Ceļa kule, sainis ar ceļamaizi
apceļš Ceļa līkums
apgroza Ceļa līkums
griezums Ceļa līkums; pagrieziens
gonartrotomija Ceļa locītavas atvēršana
gonatocele Ceļa locītavas audzējs
gonīts Ceļa locītavas iekaisums
meniskektomija Ceļa locītavas meniska izgriešana
meniskopeksija Ceļa locītavas meniska nostiprināšana
gonatocele Ceļa locītavas pietūkums
gonagra Ceļa locītavas podagra
gonartromeningīts Ceļa locītavas sinoviālās membrānas iekaisums
ceļmala Ceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē
ceļmāle Ceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē
prarabs Ceļa meistars
aizvara Ceļa nosprostojums
Onckuli Ceļa Onckuli - Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" nosaukuma variants
zveņģe Ceļa palts
žalga Ceļa pančka
pārvads Ceļa pārvads - tilts viena ceļa pārvadīšanai pār otru dažādos līmeņos
apvedceļš Ceļa posms tranzītsatiksmei gar pilsētas vai apdzīvotas vietas malu
kopgabals Ceļa posms, kas jāuztur vairāku saimniecību īpašniekiem
stakle Ceļa sazarojums vai krustojums
makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams)
saķere Ceļa seguma virsmas un riepu protektora savstarpējās iedarbības raksturotājs lielums, kas atkarīgs no seguma virsmas, protektora stāvokļa un kustības ātruma
ēze Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi
nosvaida Ceļa slīpums
nosvaide Ceļa slīpums, ko ziemā veido vienā ceļa pusē sanests sniegs
sakvoajāžs Ceļa soma
torka Ceļa soma
vieķis Ceļa soma
portpleds Ceļa soma vai apvalks pledam un gultas piederumiem
dambis Ceļa uzbērums, nostiprinājums (parasti zemā, mitrā vietā)
vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts"
aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens
ceļamalks Ceļakāja
bruģis Ceļam dūkstī uzmesta žagaru, akmeņu un grants sega tilta vietā
bankets Ceļam ierakumā vismaz 1 m attālumā no nogāzes malas uzbērta trīsstūrveida grunts prizma, kas neļauj virszemes ūdeņiem pa ierakuma nogāzi noplūst uz ceļa
būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā; griežamais celtnis
takelis Ceļama māšina
būvmets Ceļamās būves rasējums plānā, griezumā un skatā
būvgrāvis Ceļamās ēkas pamatu, kanalizācijas un ūdensvada cauruļu, elektrības kabeļa ierīkošanai izrakts grāvis
kravierīce Ceļamās ierīces uz kuģiem
bandura Ceļasoma
ceļvējš Ceļavējš
puķovka Ceļazīme
ķieģelis Ceļazīme "Iebraukt aizliegts"
kirpičs Ceļazīme "Iebraukt aizliegts"
ceļa zīme Ceļazīme (1)
ceļa zīme Ceļazīme (2)
ceļa zīme Ceļazīme (3)
cinksla Ceļgala lielā cīpsla
činksla Ceļgala lielā cīpsla
ceļagals Ceļgals
rīduzis Ceļgalu sildītājs
klikšķstraume Ceļi, ko lietotājs izmanto, klejojot pa hipertelpu
ceļagājējs Ceļinieks
ceļavīrs Ceļinieks
ceļenieks Ceļinieks
ceļgājis Ceļinieks
ceļnieks Ceļinieks
piligrims Ceļinieks
vojažērs Ceļinieks, ceļotājs
ceikauls Ceļkauls
ceļamala Ceļmala
celīnmala Ceļmala
ceļmalis Ceļmala
pacele Ceļmala
mēlene Ceļmallapa
ceļmalas Ceļmalu lapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs
pitrangas Ceļojoša amatnieka darba rīku komplekts
skrejsisenis Ceļojošais sisenis, saranča, kaitīgs, Latvijā nav sastopams
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes
nerrs Ceļojošs aktieris, jokdaris
apkārtstaiga Ceļojošs amatnieks senāk; vanderzellis
piligrims Ceļojošs dievlūdzējs, svētceļnieks
sarenieks Ceļojošs ebreju tirgotājs - saru uzpircējs
skomorohs Ceļojošs komediants Kijevas Krievzemē, Krievijā (no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam)
podnieks Ceļojošs māla izstrādājumu tirgotājs
pragaris Ceļojošs muzikants
histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā)
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem
atceļot Ceļojot atkļūt šurp; ceļojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izreizot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās), ceļojot aptvert (kādu teritoriju); apceļot
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā); apceļot
apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās; ceļojot aptvert (visu teritoriju)
uzceļot Ceļojot sasniegt, nokļūt (kaut kur)
noceļot Ceļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
FIT Ceļojuma apzīmējums, kuru lieto ceļojumu aģentūrās un citos tūrisma uzņēmumos individuālo tūristu apzīmēšanai
trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets
komercčeks Ceļojumčeks - bankas, tūrisma aģentūras vai citas institūcijas izdots čeks, kas ļauj par čekā norādīto summu norēķināties vai saņemt vēlamo summu skaidrā naudā
brauciens Ceļojums, ekskursija
ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai
FIT Ceļojums, ko tūrists organizē pats sev, kontaktējoties ar tūrisma pakalpojumu piegādātājiem vai arī ar tūrisma un ceļojumu aģentūru starpniecību
koncertceļojums Ceļojums, kurā ir paredzēts sniegt koncertus
turpatpakaļceļojums Ceļojums, kura laikā tiek apmeklēta tikai viena tūrisma vieta (galamērķis) un kurš beidzas tajā pašā vietā, kur sācies
ceļš Ceļojums; brauciens, gājiens
CEB Ceļojumu un ekskursiju birojs (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Liepājas CEB)
stopošana Ceļošana ar gadījuma mašīnām; stopi; autostops
alkotūrisms Ceļošana ar nolūku iegādāties lētus alkoholiskos dzērienus
karnete Ceļošanas biļešu grāmatiņa vai kuponi, kas katrs maksā mazāk nekā individuālā biļete, ja to pirktu atsevišķi
peregrīnomanija Ceļošanas kaislība
ceļāt Ceļot
reizot Ceļot
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvietot (to)
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko)
noceļot Ceļot (visu laikposmu) un pabeigt ceļot
aizcelt Ceļot aiztaisīt
aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml, zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri)
atcelt Ceļot attaisīt
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, pie kā u. tml.); ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā)
sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā; ceļot izveidot (kā lielāku daudzumu)
izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
izcelt Ceļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
nosacelties Ceļot ko smagu, nogurt
pārsacelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties
pārcelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties, saslimt
dasacelties Ceļot krēslu, pievirzīties pie kā
piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu)
uzcelt Ceļot novietot stāvus
nocelt Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārcelt Ceļot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
pacelt Ceļot pavirzīt (ko kādā virzienā), arī ceļot pavirzīt, nolikt (ko kur)
piecilāt Ceļot pievienot, nolikt blakus
piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
aizceļot Ceļot prom
balsot Ceļot roku, aicināt garāmbraucošu automašīnu apstāties
vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku)
atceļot Ceļot šurp
uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu)
uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu)
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
vandarēt Ceļot, iet, staigāt
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties
sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; iztaisīt sev sastiepumu (1); arī sastiepties (1)
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt
uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
bedekers Ceļotājiem un tūristiem domāts ceļvedis
ceļinieks Ceļotājs
reizenieks Ceļotājs
vojažieris Ceļotājs
vojažiers Ceļotājs
otrklasnieks Ceļotājs otrās klases vagonā vai kajītē
reizmanis Ceļotājs, braucējs
braucinieks Ceļotājs, braucējs (pretstatā kājniekam)
ceļvīrs Ceļotājs, ceļa vīrs
roveris Ceļotājs, ceļnieks
pieturnieks Ceļotājs, kas izmanto gadījuma transportu
atsacelties Ceļoties atvirzīties nost
izacelties Ceļoties izvirzīties uz augšu
izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.)
slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt
ceļstekla Ceļsteklu lapa - ceļteka ("Plantago")
ceļsteklu Ceļsteklu lapa - ceļteka ("Plantago")
curriculum Ceļš
izvadceļš Ceļš (kā) izvadīšanai
nakats Ceļš ar baļķu segumu
šoseja Ceļš ar cietu segumu; autoceļš ar daudzslāņu segumu
zars Ceļš kokveida struktūrā
maršruts Ceļš starp divām grafa virsotnēm
ulica Ceļš starp diviem žogiem
baznīcceļš Ceļš uz baznīcu
lopceļš Ceļš uz ganībām
mājupceļš Ceļš uz savu dzīvesvietu, mājokli
aleja Ceļš vai iela, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve
caurbrauktuve Ceļš zem viadukta
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atpakaļceļš
slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā
novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai)
gaita Ceļš, ceļojums
štiga Ceļš, gājēju celiņš
gatuve Ceļš, gatve, olnīca
gatva Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; aleja
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; aleja
iegāznis Ceļš, kam viena mala izbraukta dziļāka un zemāka par otru
robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās
sānceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā, lielākā ceļa
apkārtceļš Ceļš, kas ir garāks par kādu citu ceļu, kurš ved uz to pašu vietu
rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties
lūka Ceļš, kas izstrādes procesā speciāli atstāts izstrādājamā programmā vai sistēmā, lai tajā varētu iekļūt, apejot drošības vadīklas
noceļš Ceļš, kas nogriežas no galvenā ceļa
pievedceļš Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli
savienotājceļš Ceļš, kas savieno ass ceļus un/vai rokādes
šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno, lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to
lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu
deifikācija Ceļš, kurā indivīdam iespējams kļūt par dievu
zemesceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts
noskrējiens Ceļš, kuru vielā noiet elementārdaļiņa (elektrons, protons u. c.), līdz tā pilnīgi palēninās un apstājās
šaria Ceļš, pa ko jāiet ticīgam muhamedānim
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu; gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atceļš
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas)
orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu; ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā
neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā; arī strupceļš
tranzītceļš Ceļš, pa kuru noris tranzīta kustība
jājamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties jājot uz zirga
braucamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties zirga pajūgā
ciparkanāls Ceļš, pa kuru sakaru tīklā tiek pārraidīti tikai ciparsignāli
baļķceļš Ceļš, pa kuru ziemā ved baļķus
jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai
loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma
dzīslulapa Ceļteka
celine Ceļteka ("Plantago")
ceļine Ceļteka ("Plantago")
ceļinīca Ceļteka ("Plantago")
celiņlapa Ceļteka ("Plantago")
ceļlapa Ceļteka ("Plantago")
ceļlapiņa Ceļteka ("Plantago")
ceļlapīte Ceļteka ("Plantago")
ceļmala Ceļteka ("Plantago")
ceļmalas Ceļteka ("Plantago")
ceļmale Ceļteka ("Plantago")
ceļmaliņa Ceļteka ("Plantago")
ceļmalīte Ceļteka ("Plantago")
ceļmallapa Ceļteka ("Plantago")
ceļmallapiņa Ceļteka ("Plantago")
ceļmallapīte Ceļteka ("Plantago")
ceļmalulapas Ceļteka ("Plantago")
celmene Ceļteka ("Plantago")
celmenīte Ceļteka ("Plantago")
celmiene Ceļteka ("Plantago")
celmine Ceļteka ("Plantago")
celtaka Ceļteka ("Plantago")
ceļtaka Ceļteka ("Plantago")
ceļteklapa Ceļteka ("Plantago")
ceļvārpa Ceļteka ("Plantago")
ceļvārplapa Ceļteka ("Plantago")
ceļvārplapiņa Ceļteka ("Plantago")
cūkaustiņa Ceļteka ("Plantago")
dzelzlapiņa Ceļteka ("Plantago")
dzīslainīte Ceļteka ("Plantago")
dzīslene Ceļteka ("Plantago")
dzīslenīca Ceļteka ("Plantago")
dzīslenīte Ceļteka ("Plantago")
dzīsliene Ceļteka ("Plantago")
dzīslienīte Ceļteka ("Plantago")
dzīsline Ceļteka ("Plantago")
dzīsllapa Ceļteka ("Plantago")
dzīsllape Ceļteka ("Plantago")
stidzeņa Ceļteka ("Plantago")
stidzene Ceļteka ("Plantago")
stidzenīte Ceļteka ("Plantago")
tripatnieks Ceļteka ("Plantago")
polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā
dzelbežlapa Ceļteka ("Plantago"); šī auga lapa
ceļalapas Ceļtekas
ceļavārpas Ceļtekas
kazaslapas Ceļtekas
plantago Ceļtekas
baiciņi Ceļtekas ("Plantago")
boicovīs Ceļtekas ("Plantago")
celmeņlapas Ceļtekas ("Plantago")
celmiņlapas Ceļtekas ("Plantago")
ceļtaklapas Ceļtekas ("Plantago")
dzeltenes Ceļtekas ("Plantago")
dzelzszāle Ceļtekas ("Plantago")
dzīslapa Ceļtekas ("Plantago")
dzīsleņlapas Ceļtekas ("Plantago")
podorožņiks Ceļtekas ("Plantago")
polis Ceļtekas ("Plantago")
rautine Ceļtekas ("Plantago")
saldati Ceļtekas ("Plantago")
sloksne Ceļtekas ("Plantago")
turki Ceļtekas ("Plantago")
vālītes Ceļtekas ("Plantago")
plantaginaceae Ceļteku dzimta
helone Ceļteku dzimtas ģints ("Chelone"), dekoratīvi augi, ko audzē gk. griezto ziedu ieguvei
hēbe Ceļteku dzimtas ģints ("Hebe"), mūžzaļi dekoratīvi augi, dažas sugas aug krūmveidā ar skujveida lapām, citām sugām ir platākas lapas
krastene Ceļteku dzimtas ģints ("Littorella"), daudzgadīgi lakstaugi, vienmājas augi, viendzimuma ziedi pa 3-5 vārpveida ziedkopās, 3 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos
CBP Ceļu būves pārvalde
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks; cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos
gudronators Ceļu būvmašīna vienmērīgai saistvielu (bitumu, darvas, emulsiju) izliešanai uz ceļa virsmas ceļu būvdarbos un remonta darbos
CBR Ceļu būvniecības rajons (kopā ar kārtas numuru, pietn., 9. CBR)
CCP Ceļu celtniecības pārvalde
DRIVE Ceļu infrastruktūra transporta līdzekļu drošībai Eiropā ("dedicated road infrastructure for vechile safety in Europe")
krustceļš Ceļu krustojums; krustceles (1)
krustceļi Ceļu krustojums; krustceles; krustceļš
krustceles Ceļu krustojums; krustceļš (1)
genufleksija Ceļu locīšana, pielūgšana krītot ceļos
artroskopija Ceļu locītavu trauma; šādu traumu ārstēšanas metode
balisāža Ceļu marķēšana ar blāvu signāluguņu sistēmu, kas tumsā ļauj transportlīdzekļiem pārvietoties ar gandrīz tikpat lielu ātrumu kā dienā
šķērsojummezgls Ceļu mezglu paveids, kad savienotie ceļi atrodas divos vai vairākos līmeņos
ielene Ceļu policiste
mentozavrs Ceļu policists
trīsrocis Ceļu rādītājs (stabs) ar 3 rādītājiem ("rokām")
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija
CSN Ceļu satiksmes noteikumi
ceļūtes Ceļu sazarojums
bruģēšana Ceļu un laukumu virsmas pārklāšana, nostiprināšana, parasti ar akmeņiem
koriģēšana Ceļu, dzelzceļu u. c. atspoguļojums uz kartes vai plāna attiecībā pret topogrāfiskās vides detaļām
ceļūp Ceļup
ceļūtis Ceļūtes
ceļūtnes Ceļūtes
ceļavedis Ceļvedis
pavadonis Ceļvedis
takvedis Ceļvedis
vademecum Ceļvedis, rokasgrāmata
dentālosteoma Cementa un dentīna audzējs, kas sākas no zoba
CŠK Cementa un šīfera kombināts (rāj.; parasti Brocēnu CŠK)
cementēšana Cementācija
cementācija Cementam līdzīgu vielu veidošanās; salipšana; saaugumu rašanās
polimērcementbetons Cementbetons, kura saistvielai pievienota polimēra ūdensemulsija vai ūdenī šķīstoši polimāri
uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam)
sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt; cementējot izveidot
nocementēt Cementēt un pabeigt cementēt
cementoze Cementomas veidošanās
ciments Cements
magneziālcements Cements, ko ražo no minerāla magnezita
cementocīts Cementšūna, šūna zoba cementa lakūnās
sium Cemeres
cēmurs Cemeris
Novorosijskas līcis Cemesas līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos
spīne Cemme, dzintele
cembe Cemme, dzintele, kāsis 1(1)
Zempen Cempu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā
cens Cena
cēns Cena
CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā
banko Cena vai kurss, pēc kura banka pārdod vai pērk vērtspapīrus
kriens Cena vai tās simbols, ar ko pastāvot pirkuma laulībai līgavainis atpirka līgavu no viņas dzimts
pretium Cena, alga
praiss Cena, atalgojums (angļu "price")
c&f Cena, ieskaitot kravas atvešanu (angļu "cost and freight")
nominālcena Cena, kas ir atzīmēta uz preces vai cenrādī
standartcena Cena, kas noteikta pēc standartizēta parauga
pamatcena Cena, kura tiek minēta līgumā par preču pirkšanu-pārdošanu
transfertcena Cena, kuru precēm un pakalpojumiem nosaka saistītie uzņēmumi un kas atšķiras no tirgus vērtības
kurss Cena, par kādu tiek pārdotas akcijas, obligācijas un citi vērtspapīri kredītu finanšu tirgos
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos
dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem
vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos
Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Zennhof Cenas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
piecenojums Cenas paaugstinājums, parsti tirdzniecības izdevumu segšanai
atlaide Cenas pazeminājums (pārdodot preci); nolaide
līgumcenas Cenas un tarifi, kurus līgumos pēc savstarpējas vienošanās nosaka pārdevēji un pircēji
nolaide Cenas, maksas pazeminājums
ķenksle Cenksle, cīpsla pacelē
censulis Censlis, censonis
centībnieks Censonis
censeklis Censonis, karjerists
cītīties Censties
provēt Censties
starāties Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties
lūkot Censties (ko darīt, īstenot)
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot); mēģināt
svetēties Censties (ko) uzzināt
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.)
nocistināt Censties apklusināt sakot "cst!"
okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus
cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt
atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.)
gaināties Censties atbrīvoties (no kā trucējoša, uzmācīga)
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt)
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.)
atsapaģirāties Censties atbrīvoties no paģirām
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām)
minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās
žirbināt Censties atdabūt pie samaņas (paģībušu vai pārlieku piedzērušos)
pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko)
atķepurāties Censties atkal tikt uz kājām
meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam)
nosteigt Censties ātrāk pabeigt; steigā pabeigt
skatīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru)
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai)
piesasieties Censties atrast kļūdas, nelikumības, trūkumus (kādā darbībā, rīcībā)
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.)
gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3)
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma)
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3)
kapīties Censties atvairīties, tikt vaļā
turēties kopā Censties būt blakus
purķīt Censties dabūt (ko kur iekšā vai no kurienes ārā)
furķēt Censties dabūt ārā
gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā)
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma)
dūšināt Censties iedvest drosmi, pašapziņu
kundēties Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties
kantēties Censties iegūt (kāda) simpātijas; lakstoties
apcelt Censties iegūt kāda simpātijas
mēģināties Censties iegūt kādas iemaņas; vingrināties
gauties Censties iegūt, dabūt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt)
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu)
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3)
borēt Censties iestāstīt; pārliecināt; apnicīgi stāstīt
likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē)
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi)
knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla)
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa)
cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus)
baidīt Censties izraisīt (kādā) bailes
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas
kūdīt Censties izraisīt negatīvas emocijas
meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi)
meklēties Censties izraisīt strīdu
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi
tapšņāt Censties iztapt
zīmināt Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmēt
zīmot Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmet; rēķināt, lēst
koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti)
piļīt Censties kaitēt (kādam)
dreselēties Censties kaut kur kāpt, rāpties
labāties Censties kļūt labākam
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot)
piršļāt Censties ļoti ātri (ko) darīt, veikt
žēlot Censties neiztērēt, nedot; arī taupīt (1)
pietaupīt Censties nenolietot
tuvēt Censties nokļūt (kur), pārvarot noteiktu attālumu
gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg)
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot)
pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu)
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas)
vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko)
slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt
slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība)
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu)
meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē)
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt)
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā)
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt
kaisināt Censties panākt, ka iekarst, iekaist
dasalīdzināties Censties panākt, ka ir līdzvērtīgs kādam
piesalīdzināties Censties panākt, ka kļūst līdzvērtīgs (kādam)
vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi)
vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams); censties pasargāt sevi (no kā nevēlama)
vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās)
vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras
jaukt prātu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi
klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni)
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi
ķert rokā Censties panākt, notvert
galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam)
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.)
spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās)
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību)
izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos)
kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli)
piesargāt Censties pasargāt (no kā nevēlama)
gauties Censties patērēt, izlietot (kā pārmērīgi lielu daudzumu)
kūkņāties Censties piecelties
līmēties Censties piesaistīt sev uzmanību, iegūt simpātijas
zelīties Censties piesūkties
pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties
koļīt Censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvināties (3)
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4)
pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus)
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to)
pakacēties Censties sasniegt, paņemt
meklēt Censties sastapt (kādu)
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.)
ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt)
kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu
tivēt Censties tikt klāt
izcensties Censties tikt uz augšu
ķepurāt Censties tikt uz kājām
spīrināties Censties tikt uz priekšu
ķarstīt Censties uztvert (runāto)
sekot Censties uztvert, saprast (ko)
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem)
nagoties Censties, cīnīties
stenkties Censties, dzīties, cīnīties
merkavuot Censties, gādāt, bažīties
jemties Censties, gribēt, rast (zināšanas, iemaņas u. tml.)
ģegot Censties, ilgoties
tiekt Censties, kārot
lūkāt Censties, mēģināt (ko darīt)
pičakāt Censties, mēģināt aizziest
lābt Censties, mēģināt atlabt
izcenst Censties, panākt
tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu)
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
bāzīties Censties, rūpēties
cīsties Censties; mēģināt, cīnīties
cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
hipokrātisms Cenšanās palīdzēt organisma dabiskajiem aizsargspēkiem, ārstējot slimības
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu)
mammonisms Cenšanās pēc pasaules labumiem, tiekšanās pēc mammona
aizcīsties Cenšoties sasniegt
cental Centāls
Cen Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Centaurus Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
censība Centība
censme Centība
censonība Centība
cīte Centība
uzdzinība Centība, censonība
aizgūtne Centība, cītība, dedzīga vaļas brīžu izmantošana
aizgūtnība Centība, dedzība, alkas
centībnieki Centībnieks
eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo
aktīvisms Centieni politiskas pārmaiņas paātrināt ar tiešu rīcību, nevis vienkārši ar teoriju un diskusijām
panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam
ideāls Centienu augstākais galamērķis
uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā
uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā
uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā
uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā; uzstrādāties, uzkalpoties (1)
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību
āķēt Centīgi, čakli strādāt
rūķēt Centīgi, nenogurstoši strādāt, darboties
censīgs Centīgs
urcīgs Centīgs
urbiķis Centīgs strādnieks
pumpītis Centīgs, bet ne sevišķi gudrs cilvēks
krujīgs Centīgs, cītīgs
urbītis Centīgs, čakls cilvēks
starīgs Centīgs, darbīgs, strādīgs
centrs Centīgs, dedzīgs
tīcīgs Centīgs, mērķtiecīgs
ūķis Centīgs, mierīgs strādnieks; rūķis
īverīgs Centīgs, rosīgs
kopīgs Centīgs, rosīgs, kārtīgs, saimniecisks
ēdoņa Centīgs, strādīgs cilvēks
dzinīgs Centīgs, tāds, kas tiecas
mērspieķis Centimetros iedalīts metāla vai cita materiāla stienis dzīvnieka ķermeņa garuma, platuma un augstuma mērīšanai; uz stieņa ir atsevišķas skalas katram parametram
centimetris Centimetrs
centneris Centners (100 kg)
q Centners (arī c, cnt)
Centrs Centra rajons ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, platība - 3 kvadrātkilometri, bet iedzīvotāju skaits (2012. g.) bija 23 500 (vismazākais Rīgā)
kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa
kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni
Ekvatoriālā Āfrika Centrālā Āfrika
Čujas Belki Centrālā Altaja grēdas, kas paceļas virs sniega līnijas
pleroma Centrālā daļa augstāko augu sakņu augšanas zonā, kā arī dzinuma galotnes augšanas zonā
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē
CĢL Centrālā ģenētikas laboratorija (spec.)
ātrijs Centrālā halle, virs kuras ir stiklots jumts
CHL Centrālā hokeja līga (Ziemeļamerikā)
CIA Centrālā izlūkošanas pārvalde (angļu "Central Intelligence Agency"), ASV
CIP Centrālā izlūkošanas pārvalde (ASV)
CIK Centrālā izpildu komiteja
Viļujas zemiene Centrālā Jakutijas zemiene
CK Centrālā komiteja
CKK Centrālā kontroles komisija
CENTO Centrālā līguma organizācija (angļu "Central Treaty Organization")
hidromiēlija Centrālā muguras smadzeņu kanāla izplešanās, uzkrājoties likvoram
CNS Centrālā nervu sistēma (angļu "central nervous system")
indeksreģistrs Centrālā procesora reģistrs, kuru izmanto adrešu modifikācijas konstantes glabāšanai
CSP Centrālā statistikas pārvalde
centrokinēzija Centrāla stimula radīta kustība
CTPS Centrālā taksometru pasūtījumu stacija (Rīgā)
nervs Centrālā tēma, galvenā ievirze (mākslas darbā)
CV Centrālā valde (kopā ar nosaukumu)
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem
CZPL Centrālā zinātniskās pētniecības laboratorija
nervs Centrālā, arī svarīgākā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā)
Goliāts Centrālāfrikā izplatīta skarabeju dzimtas vabole
mbisimo Centrālāfrikas azandu metafizikā smalkās matērijas ķermenis, kas var atdalīties no materiālā ķermeņa
atoro Centrālāfrikas azandu mitoloģijā - mirušo gari, kas dzīvajiem parasti ir labvēlīgi
CĀ Centrālāfrikas Impērija
CĀ Centrālāfrikas Republika
CĀR Centrālāfrikas Republika
CF Centrālāfrikas Republika, valsts divburtu kods
CAF Centrālāfrikas Republika, valsts trīsburtu kods
Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.)
CAHI Centrālais aerohidrodinamikas institūts
CAMK Centrālais automotoklubs
nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo
CKB Centrālais konstruktoru birojs
CPU Centrālais procesors (angļu "Central Processing Unit")
CPKTB Centrālais projektu konstruktoru un tehnoloģiskais birojs
centrālpulkstenis Centrālais pulkstenis, kura darbība sinhronizē periferiālos pulksteņus
centrostigma Centrālais punkts, kurā sastopas visas asis
CRK Centrālais riteņbraukšanas klubs
CSN Centrālais sporta nams (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CSN)
CTK Centrālais tenisa klubs (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CTK)
CVORSC Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvs
slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā)
ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes
Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs
Tonakasiutla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākā dieva Tonakatekutli sieva, kas piedalījās pasaules radīšanā
Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem
čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem
Teskatlipoks Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - nakts un tumsas dievs, viens no galvenajiem maiju cilts dieviem
Siuakoatla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no senākajām dievībām - zemes, bērnu dzimšanas un kara dieviete
Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis
Unapu Centrālamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs ir Šbalanke), kas iznāca no pazemes kā mēness
Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m
Agriocharis ocellata Centrālamerikas tītars
CAVO Centrālamerikas valstu organizācija
Centrālamerikas kopējais tirgus Centrālamerikas valstu reģionāls tirdznieciski ekon. grupējums, izveidots 1961
nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu
tizanidīns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzenes
baklofēns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzeņu nervus
neirocisticerkoze Centrālās nervu sistēmas infekcija ar cūku lenteņa ("Taenia solium") cisticerkiem
neirosifiliss Centrālās nervu sistēmas sifiliss
atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus
neirotomogrāfija Centrālās nervu sistēmas tomogrāfija
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību
divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos
četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesiska institūcija (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam)
Leucosticte nemoricola Centrālāzijas kalnžubīte
Phylloscopus griseolus Centrālāzijas lapuķauķis
Prunella himalayana Centrālāzijas peļkājīte
Rhodopechys mongolica Centrālāzijas tuksneškeģis
apakšcentrāle Centrāle, kas pakļauta lielākai centrālei
Balatons Centrāleiropas lielākais ezers, atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m
CAEV Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis
centrālists Centrālisma piekritējs
centrālkontrolpulkstenis Centralizēta laika kontroles ierīce
fondapgādātība Centralizētās plānošanas sistēmas ekonomikas rādītājs, kas raksturo materiālajā ražošanā nodarbināto apgādātību ar ražošanas pamatfondiem
dispečerdienests Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma
dispečersistēma Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma, dispečerdienests
vienādmaksis Centralizēts tarifs
Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas
boka Centrālo kanālu savienojumu atvere uz vulkānu nogāzi, pa kuru izvirduma laikā izplūst vulkānisma produkti
centraļņiks Centrāltirgus
centranthus Centrantes
sarkanā centrante centrantu suga ("Centranthus ruber")
centrifugalspēks Centrbēdzes spēks
hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem
nocentrēt Centrēt un pabeigt centrēt
lokomotori Centri smadzenēs, kas pārvalda ķermeņa locekļu kustības
ultracentrifūga Centrifūga ar rotācijas ātrumu līdz 70 000 apgr./min.; izmanto makromolekulu un dažādu bioloģisku sistēmu pētīšanā, izotopu atdalīšanai utt.
eksodisks Centrifugāls; tāds, kas virzās uz perifēriju
diplosoma Centriolu pāris zīdītāju dzīvnieku šūnās
abtermināls Centripetāls (elektriskās strāvas virziens muskulī)
ezodisks Centripetāls, aferents
centrophyceae Centriskās kramaļģes
centrists Centrisma piekritējs
kinetohors Centromēra jeb primārā iežmauga
centreņi Centromēri - vietas dubultajā hromosomā jeb māthromosomā, pie kurām šūnu dalīšanās laikā piestiprinās no centriolām nākošie pavedieni
centronotus Centronotus gunnellus - Atlantijas taukzivs "Pholis gunnellus" nosaukuma sinonīms
ektosfēra Centrosomas ārēja zona
centris Centrs; vidusdaļa
ARAS Centrtiecīga, retikulāra aktivizēšanas sistēma smadzenēs
centripetāls Centrtiecīgs, tāds, kas tiecas uz (smadzeņu) centru; aferents
pjorka Centrurbis, ko ievieto patronā
cent Cents
sents Cents - Lietuvas Republikas sīknaudas vienība 1918.-1940. g.
eirocents Cents; eiro simtdaļa
centurions Centūrijas komandieris seno romiešu armijā
cwt Centweight, 100 mārciņas, jeb 50,802 kg
Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
Spartaks Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Āne" bijušais nosaukums padomju laikā
Cenas muiža Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Cena" nosaukuma variants
dalbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji
dalbenieši Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji
irbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Irbes" iedzīvotāji
mežmalnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmalnieki" iedzīvotāji
spartaknieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Spartaks" iedzīvotāji
Tetelminde Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums
tetelnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" iedzīvotāji
tetelmindnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetelminde" iedzīvotāji
preiskurants Cenu rādītājs, cenu saraksts
ceņņiks Cenu saraksts; cena
svārstreklāma Cenu zīme vai reklāma, kuras stiprinājums kustas (svārstās)
cenzitārijs Cenzīvas (mantojamas zemes) īpašnieks Francijā 12.-18. gs.
raudzenieks Cenzors, uzraugs
censs Cenzs
šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos
stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus
skolecits Ceolītu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnās singonijās izstieptos kristālos, bezkrāsains, balts vai iedzeltens
desmīns Ceolitu grupas monoklīns minerāls, parasti balti kulīšu veidīgi vai staraini kristālu sakopojumi
piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums
grill Cepamās restes
duļļāt Cepamo apviļāt miltos
cepens Cepans
cepājs Cepējs; cilvēks, kas labi prot cept (maizi, kūkas u. tml.)
kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
makusis Cepeškrāsnī speciālā režīmē gatavota kartupeļu putra
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals
cepeškrāsne Cepeškrāsns
cepešnīca Cepeškrāsns
cepešnieks Cepeškrāsns
dukauka Cepeškrāsns
krāsns Cepeškrāsns
pečka Cepeškrāsns
plītskrāsne Cepeškrāsns
plītskrāsns Cepeškrāsns
bleķe Cepešpanna cepšanai krāsnī
britans Cepešpanna cepšanai krāsnī
cepešgaļa Cepetim paredzēta gaļa
cepecis Cepetis
cepete Cepetis
cepietis Cepetis
šmorbrātins Cepetis
šmorbrātiņš Cepetis
cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals
cepenis Cepiens
pacepums Cepiens
čūkstināt Cepināt, radot šņācošu troksni
šust Cepināt, sautēt
skaurēties Cepināties; tikt cepinātam
sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības
uzcepināt Cepinot apbrūnināt; apcepināt
sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcepināt
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma
pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
skavards Cepjamais iesms
ziedināt Cepjot (maizi) ļaut saziedēt
atrībenēt Cepjot atdalīties (par maizes garozu)
iecepināt Cepjot izkaltēt; pārcept
atgrust Cepjot, grauzdējot atdalīties
čugunceplis Ceplis dzelzsrūdas reducēšanai par netīru dzelzi vai čugunu
thryothorus Ceplīši - paceplīšu dzimtas ģints
ceplītis Ceplīši (1)
ceplis Ceplītis
ceplīši Ceplītis (1)
Ceplīšu ezers Ceplītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā
ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni
Boma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
Bomīšu ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
Buma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
Cepļupe Cepļa upe Cīravas pagastā
Melnezers Cepļu ezers Rankas pagastā
Melnais ezers Cepļu ezers Rankas pagastā
Cepļa ezers Cepļu ezers Raunas pagastā
sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības
apcepināt Cepot apbrūnināt
apsvilināt Cepot apdedzināt
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm)
sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcept
izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
piecept Cepot papildināt (kā daudzumu)
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas)
piecept Cepot pievienot (pie kā, kam klāt)
apšmorēt Cepot spēcīgi apbrūnināt
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu)
gatavot Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu)
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu); raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu)
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem)
izacepties Cepoties kļūt gatavam
apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm)
piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas)
iecepties Cepoties saistīties, savienoties
dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza
čurāt Cepoties sprakšķēt
izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu)
piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt)
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips
maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums
Cepsis Cepšu ezers Kārķu pagastā
čūžināt Cept
grilēt Cept (gaļu) uz restēm vai speciālā kamerā
atcepties Cept līdz apnikumam
staukšķināt Cept taukos; grauzdēt
izacepties Cept un pabeigt cept
pārcept Cept vēlreiz, no jauna
pekt Cept, cepināt, kvēpināt
hamburgers Cepta gaļas šķēle ar piedevām starp apaļmaizītes divām daļām
romšteks Cepta liellopu fileja šķēle
bifšteks Cepta liellopu filejas šķēle, kas vidū vēl ir sārta
rostbifs Cepta liellopu gaļas šķēle ar neizceptu vidu
biezpienmaizīte Cepta maizīte ar biezpiena kārtu vidusdaļā
cepīte Cepta siļķe
grieze Cepta zivs
spoguļolas Ceptas olas ar mīkstu dzeltenumu
kamere Ceptas vai vārītas gaļas āda
pāpāni Cepti kartupeļi (bērnu valodā)
krikāmi Cepti speķa gabaliņi
krikāmiņi Cepti speķa gabaliņi
dasacepties Cepties līdz vēlamajai gatavības pakāpei
dacept Cepties, tikt ceptam līdz vēlamajai gatavības pakāpei
tetervens Cepts (arī sildīts) jaunpiens
kustampauti Cepts jaunpiens
pīle Cepts mīklas pildījums
kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.)
šnicele Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.)
bakūzis Ceptuve
paslāņi Cepuma vai smalkmaizītes apakšējie slāņi
cepīši Cepumi
biskvīts Cepumi (parasti nelieli, plāni, pasausi)
ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni
tējcepumi Cepumi, ko parasti pasniedz pie tējas
cvībaks Cepums
pernieks Cepums (parasti pirkts) ar sīrupa piedevu
benjē Cepums ar pildījumu
croissant Cepums no kārtainās mīklas; radziņš
kasenis Cepums no mīklas atliekām
svīdene Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
svīdenis Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
svīdiņš Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā
piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas
kuģele Cepumu veids
cepurāt Cepurāt rudzus - statiņos saslietajiem rudzu kūļiem uzlikt resgalī sasietu kūli, lai tos pasargātu no lietus
bļin Cepure
domiks Cepure
golubj Cepure
kabalauska Cepure
kabilauska Cepure
kameļs Cepure
kemeļs Cepure
kepikons Cepure
ķepurele Cepure
ļabene Cepure
ļetaurene Cepure
ļubene Cepure
mice Cepure
ručņaks Cepure
šapo Cepure
šļapa Cepure
šļapene Cepure
šļapka Cepure
šļebene Cepure
tjubiteika Cepure
žļebene Cepure
stopnīca Cepure (kas formas ziņā līdzinās ziemas cepurei)
santenīca Cepure (parasti samta, vai līdzīga materiāla)
šļaumene Cepure (salmu) ar platām, nokarenām malām
ļekause Cepure ar ausu aizsegiem
ļipene Cepure ar ausu atlokiem
bubļiks Cepure ar bumbulīti
ķaupis Cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure
ķaupītis Cepure ar izliekumu; sēnes cepure
ļipene Cepure ar ļipu
kaskete Cepure ar nagu
naģene Cepure ar nagu
nagenīca Cepure ar nagu
plidene Cepure ar nagu
širmene Cepure ar nagu
šņepene Cepure ar nagu
lubene Cepure ar nokarenām malām
lidene Cepure ar platām malām
platcepure Cepure ar platām malām
bolivars Cepure ar platām malām, kas bija modē 19. gs. 20. gados
lidenīca Cepure ar platām malām; lidene
krimilda Cepure ar platu malu
podzene Cepure ar pogu augšā
platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala
stāvmicīte Cepure ar spicu augšgalu
beznaģe Cepure bez naga
bolene Cepure bez naga
bolis Cepure bez naga
tole Cepure bez naga
tolis Cepure bez naga
kalabrēze Cepure ļoti platām malām un smailu augstu vidu
mīkstcepure Cepure no mīksta materiāla
bīre Cepure, berete
izietamcepure Cepure, kas paredzēta svētkiem, svinībām, izbraukumiem
čabene Cepure, pārsegs
šapka Cepure; ausaine
mitra Cepurei līdzīgs galvas pārsējs
encalypta Cepurenes
encalyptaceae Cepureņu dzimta
greznis Cepures lente
grezns Cepures lente
grieze Cepures lente
kozuris Cepures nags
širme Cepures nags
nags Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres
tutina Cepures pušķis
espri Cepures vai matu rotājums ar vieglām (gārņa) spalvām
brilīte Cepurīte
Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha
platēšana Cepuru fabrikācijā - platmaļu vienkāršu spalvu tūbas pārvilkšana ar smalkākām, vērtīgākām spalvām
ceratium Cerācijas
ceramiaceae Cerāmiju dzimta
callithamnnion Cerāmiju dzimtas ģints
ceramium Cerāmiju dzimtas ģints
polysiphonia Cerāmiju dzimtas ģints
rhodomela Cerāmiju dzimtas ģints
ceramiales Cerāmiju rinda
rhodomelaceae Cerāmiju rinda
ceratostigma Ceratostigmas
Plumbagu ceratostigma ceratostigmu suga ("Ceratostigma plumbaginoides")
Vilmota ceratostigma ceratostigmu suga ("Ceratostigma willmotianum")
Zerrauxt Ceraukste
Zehren Cēre
anhidromiēlija Cerebrospinālā šķidruma trūkums muguras smadzeņu kanālā
nervons Cerebrozīds smadzeņu audos
kerazīns Cerebrozīds smadzeņu audos; tanī ir sfingozīns, galaktoze un lignocerīnskābe
cereus Cereji
Jamakuras cerejs cereju suga ("Cereus jamacaru")
Peru cerejs cereju suga ("Cereus peruvianus")
Urugvajas cerejs cereju suga ("Cereus uruguayanus")
cierēties Ceremonēties; gražoties, klīrēties
sadzeršana Ceremoniāla alkohola iedzeršana kopā ar kādu (piemēram, saimniekam ar ciemiņu)
bizantīnisms Ceremoniāla galma dzīve, kas iezīmējas ar lišķību, glaimiem, padevību un avantūrismu (nos. no bizantiešu galma)
izredze Ceremoniāla izrādīšanās, skate
ceremonijmeistars Ceremoniāla kārtības pārraudzītājs
cierišas Ceremonija
ceremoniāls Ceremonija (1)
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana)
sieriša Ceremonija, izdarība
precības Ceremonija, kad līgavainis ar pavadoņiem brauc pie izraudzītās jaunavas, līdzi ņemot ciema kukuli un dzeramo
taklidi-seifs Ceremonija, kas izpilda kronēšanas vietu, pie kam sultānam apjož šķēpu
barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem
barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem
laulība Ceremonija, kurā noslēdz laulību
prezentants Ceremonijas vadītājs, sabiedrības iepazīstināšanā ar jaunu izstrādājumu, produkciju u. tml.
serjeants-at-arms Ceremoniju ierēdņi Anglijas karaļa galmā
Zerrenden Cerendas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
cerenieks Cerenieki
cerenieki Cerenieks
cerinieks Cerenieks
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
minerālvaski Ceresīns - rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā
cirināties Cerēt
spadzivāties Cerēt
kļūdīt Cerēt nokļūt, aizkļūt līdz kaut kam
pasaspadzīvāties Cerēt uz kādu iespēju
ģaubties Cerēt, gaidīt
vildīt Cerēt, paļauties
vildīties Cerēt, paļauties
ceres Ceri
ķeršas Ceri, pirtsakmeņi
cere Cerība
noceja Cerība
spadze Cerība
ceroklis Cerība, patvērums
ceras Cerības
Zeriben Cerības muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
šamade Cerību zaudēšana, nenoteikta rūkoņa, troksnis
ceridiphyllales Ceridifilu rinda
plienderis Ceriķrūms
cerotīns Cerilalkohols, C~26~H~53~OH, kas kopā ar cerotīnskābi ir Ķīnas vasku galvenā sastāvdaļa
besiņi Ceriņi
cerīni Ceriņi
cireles Ceriņi
cirēlijas Ceriņi
cirelini Ceriņi
cireliņi Ceriņi
cirināji Ceriņi
cirīni Ceriņi
cirins Ceriņi
ciruliņi Ceriņi
cirulīni Ceriņi
plēdari Ceriņi
plēderiņi Ceriņi
pliederi Ceriņi
siriņi Ceriņi
sīriņi Ceriņi
syringa Ceriņi
ciriņi Ceriņi ("Syringa")
cirīnkoks Ceriņkoks
ciriņkrāsa Ceriņkrāsa
besazieda Ceriņkrāsas
pliedarājs Ceriņkrūms
cerīnkoks Ceriņu koks
plēderis Ceriņu koks vai zars
ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem vai ziedu pumpuriem)
cerīncers Ceriņu krūms
ceriņkrūms Ceriņu krūms
cerīnkrūms Ceriņu krūms
cirīncers Ceriņu krūms
cirīnkrūms Ceriņu krūms
smerdelis Ceriņu krūms
plēderiņš Ceriņu krūms vai zars
ceriņziedi Ceriņu ziedu skara
cercospora Cerkosporas
Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
cērume Cērme
tērms Cērme
askarīda Cērme - nematožu klases tārps (ap 120 sugām), kas parazitē zīdītāju un cilvēka zarnu traktā
ascaridata Cērmes - veltņtārpu tipa nematožu klases apakškārta
parascaris Cērmju apakškārtas dzimtas "Ascaridae" ģints
neoascaris Cērmju apakškārtas ģints
porrocaecum Cērmju apakškārtas ģints
toxascaris Cērmju apakškārtas ģints
toxocara Cērmju apakškārtas ģints
anoplocefaloze Cērmju ierosināta dzīvnieku (zirgu, aitu, kazu u. c.) slimība, slimību ierosina dažas lentes tārpu sugas, kas parazitē zarnās
ascaridida Cērmju kārta
cedveres Cērmju zāles
cērmuzāles Cērmjuzāles - biškrēsliņi ar cukuru
ceropegia Ceropēgijas
lienošā ceropēgija ceropēgiju suga ("Ceropegia radicans")
Vuda ceropēgija ceropēgiju suga ("Ceropegia woodii")
krūmošana Cerošana
ceroties Cerot
cerotāts Cerotīnskābes sāls
Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts
cērpots Cērpains
uzcirpt Cērpjot radīt ievainojumu
Cierpnīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka
Tērpīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka
aizcirpties Cērpot aiz pārskatīšanās nonākt pa tālu
nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam)
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam)
sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā; cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu)
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu)
piecirpties Cērpot iegūt sev (vilnu) pietiekamā vai lielākā daudzumā; cērpot iegūt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu vilnas)
iecirpties Cērpot nejauši iegriezties
iecirpt Cērpot radīt ievainojumu
apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem); daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu)
Tērpes ezers Cērps, ezers Aulejas pagastā
Cerpa ezers Cērps, ezers Aulejas pagastā
Cērpes ezers Cērps, ezers Aulejas pagastā
ķers Cers
ķērs Cers
zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai
šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā
cērkne Cērte
cērtne Cērte
cērtnis Cērte
kaple Cērte
kaplis Cērte
kāplis Cērte
pakablis Cērte
teseklis Cērte
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem)
virga Cērte āliņģu ciršanai ledū; verga 1(1)
dolabra Cērte, kaplis
Abulstrauts Cērtene - Drandas kreisā krasta pieteka
Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
kampeklis Cērtnis
uzcirst Cērtot (ko, parasti ledu), izveidot (tajā) caurumu
atbelzt Cērtot (sitot) padarīt neasu
ausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi
noausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi
atbadīt Cērtot atdalīt
nocirst Cērtot atdalīt nost
nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko)
atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa)
pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu)
iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā)
piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot
izcirst Cērtot izveidot (kur caurumu, spraugu u. tml)
nokantēt Cērtot izveidot šķautņainu, stūrainu (parasti kokmateriālu)
aizcirst Cērtot izveidot šķērsli
atcirsties Cērtot kļūt neasam (par rīku)
attēst Cērtot nodalīt
nosacirsties Cērtot nogurt
atbolēt Cērtot notrulināt
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem
atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens)
atbuinīt Cērtot padarīt neasu; atcirst
izkantēt Cērtot padarīt, izveidot stūrainu
pārcirst Cērtot pārdalīt
pārcirst Cērtot radīt (kam) caurumu, bojājumu
pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu
sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
sacirst Cērtot sadalīt, sasmalcināt
izcirst Cērtot sagatavot (daudz vai visu)
piecirsties Cērtot sagatavot sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; cērtot sagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt
sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu)
iesacirstiēs Cērtot tikt ievainotam
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu
uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam)
šļaupt Cērtot vai griežot ievainot pirkstu
ciršus Cērtot, ar cirtieniem
sacirst Cērtot, arī griežot, durot savainot
robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā
iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru); iekalt
uzcirst Cērtot, kaļot izveidot (kā virsmu)
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru)
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu)
atcirst Cērtot, sparīgiem vēzieniem nopļaut
iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi
HTH Ceru, ka tas palīdzēs; ceru palīdzēt (angļu "hope this / to help(s)"; īsziņās)
Rosa cieselskii Ceseļska roze
Wenden Cēsis
cestodaria Cestodāriji
cēspusietis Cēsu apkārtnes iedzīvotājs
Lielkalns Cēsu kalns Dikļu pagastā
Doles Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Amatas skola" otrs nosaukums
Putni Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" daļa
kaulēnieši Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Kauļi" iedzīvotāji
jaunpiebaldzēni Cēsu novada apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" iedzīvotāji
Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins"
Jaunpils Cēsu novada apdzīvotās vietas "Zaube" bijušais nosaukums
Zosens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Zosēni" nosaukuma variants
Āraišu mācītājmuiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" bijušais nosaukums
Billes manufaktūra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" bijušais nosaukums
Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas
dubinskieši Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Dubinska" iedzīvotāji
lācīšnieki Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" iedzīvotāji
Agra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" otrs nosaukums
Rāceņu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" bijušais nosaukums
drustēnieši Cēsu novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Drusti" iedzīvotāji
Auļu muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" bijušais nosaukums
Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā
dzērbenieši Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" iedzīvotāji
Pāulēni Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulēni" nosaukuma variants
pāvītieši Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Pāvīte" iedzīvotāji
abrupieši Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Abrupe" iedzīvotāji
Baltīni Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
Lode Cēsu novada Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" daļa
Jaunķempju muiža Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" bijušais nosaukums
ratnieki Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
mārsnēnieši Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēni" iedzīvotāji
Gaitnieki Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" otrs nosaukums
annēnieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
Kavari Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķavari" nosaukuma variants
nītaurēni Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji
nītaurieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji
Nitau Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums
Nitauskaja Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums krieviski
druvēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" iedzīvotāji
dukurieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuri" iedzīvotāji
Jaunkalniņi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē
jaunēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji
Rauguļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Leukādijas" bijušais nosaukums
pieškalnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" iedzīvotāji
Pieškaļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" nosaukuma variants
priekulieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji
Auciema muiža Cēsu novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Auciems" bijušais nosaukums
raiskumieši Cēsu novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Raiskums" iedzīvotāji
Raiskum Cēsu novada Raiskuma pagasta bijušais nosaukums
ļauļēnieši Cēsu novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļauļēni" iedzīvotāji
Pilsskujenes pagasts Cēsu novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums
Pušpūri Cēsu novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" otrs nosaukums
Bānuži Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" nosaukuma variants
Nēķins Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Taurene" daļa
Raimdoti Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļkalns" otrs nosaukums
Noetkenshof Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums
Netkenskaja Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
ģūdzerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji
ģūģerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji
mežmalieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Mežmaļi" iedzīvotāji
rāmulieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rāmuļi" iedzīvotāji
Rāmuļu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas “Rāmuļmuiža” nosaukuma variants
Pauči Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" bijušais nosaukums
rīdzenieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" iedzīvotāji
Kaķukrogs Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" bijušais nosaukums
vaivēnieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" iedzīvotāji
vaivieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" iedzīvotāji
Veismaņu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" bijušais nosaukums
veismanieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" iedzīvotāji
Veismanskaja Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums krieviski
Veisenstein Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums vāciski
Veismaņu pagasts Cēsu novada Vaives pagasta nosaukums līdz 1925. gadam
Barackas Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baruckas" nosaukuma variants
Kaulīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants
Ļūdīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdiņi" nosaukuma variants
Annenhof Cēsu novada Zaubes pagasta Annas muižas bijušais nosaukums vāciski
annēnieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annas" (senāk - "Anna") iedzīvotāji
Annas muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annas" bijušais nosaukums
annasmuizieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
bērzēnieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji
Bērzmuiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" bijušais nosaukums
jaunpilieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpils" iedzīvotāji
Kliģenes muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Kliģene" bijušais nosaukums
kliģenieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Kliģene" iedzīvotāji
Jaunpils muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Zaube" bijušais nosaukums
Juergensburg Cēsu novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums
Jaunpiļskaja Cēsu novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums krieviski
pērļupieši Cēsu novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pērļupe" iedzīvotāji
Schloss Wenden Cēsu pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
cēsēnieši Cēsu pilsētas iedzīvotāji
cēsnieks Cēsu pilsētas iedzīvotājs
Sesswegen Cesvaine
Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā
dreiki Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji
grasēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Graši" iedzīvotāji
krauklēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
pavārieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Pavāri" iedzīvotāji
kārklēnieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārkli" iedzīvotāji
kārklieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārkli" iedzīvotāji
kārzdabieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārzdaba" iedzīvotāji
Sesswegen Cesvaines pagasta bijušais nosaukums
Cesvanskaja Cesvaines pagasta bijušais nosaukums krieviski
Cesvaines pilsētas lauku teritorija Cesvaines pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
cesvainieši Cesvaines pilsētas iedzīvotāji
Sesswegen Cesvaines viduslaiku pils
cekata Cetaļa
cekula Cetaļa
cetuļa Cetaļa
ceture Cetaļa
ceturtale Cetaļa
cetuža Cetaļa
cetraria Cetrārijas
Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā
virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk
cetrelia Cetrēlijas
cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem
ceturtnis Ceturksnis
pierendēlis Ceturksnis
pierendiele Ceturksnis
pierendielis Ceturksnis
vierendele Ceturksnis
vierendiele Ceturksnis
vierendielis Ceturksnis
ceturtnieks Ceturkšņa (1/4 arkla lielas) mājas saimnieks
tetart- Ceturt-, četr-
kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa
ceturtactiņa Ceturtā acs
AB Ceturtā asinsgrupa (ABO sistēmā)
Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji
ceturtdaļa Ceturtā daļa
orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām
Numeri Ceturtā Mozus grāmata
Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām
certotais Ceturtais
četorts Ceturtais
cetrutais Ceturtais
ceturts Ceturtais
quartus Ceturtais
iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti
Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu
zeltkalējs Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu
zeltainītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu
zeltulītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do
bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē
bamalips Ceturtās slēdziena figūras pirmais modus: virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens partikulāri apstiprinošs
čverts Ceturtdaļa
firtelis Ceturtdaļa
kortēlis Ceturtdaļa
kvarts Ceturtdaļa
piendelis Ceturtdaļa
švirte Ceturtdaļa
vērgale Ceturtdaļa mucas
kortelis Ceturtdaļa no pilna mēra
pirtelis Ceturtdaļa; firtelis
pierendelis Ceturtdaļa; piendelis
ceturtdaļtonna Ceturtdaļtonnas jahta - sacīkšu jahtu klase ar sacīkšu balli līdz 5,64 m (18,5 pēdas)
4diena Ceturtdiena
ceturdiena Ceturtdiena
ceturdiene Ceturtdiena
ceturgs Ceturtdiena
ceturtdiene Ceturtdiena
četvergs Ceturtdiena
ceturdien Ceturtdienā
ceturtdien Ceturtdienā
čeka Ceturtdienā dzimusi govs
cetala Ceturtdienā dzimusi govs
cetaļa Ceturtdienā radusies govs
piecvakara Ceturtdienas vakars
bluķa vakars Ceturtdienas vakars vispār jeb piektvakars
brizenes Cezalpīnija krāsošanai
bruzenes Cezalpīnija krāsošanai
caesalpiniaceae Cezalpīniju dzimta
cesalpiniaceae Cezalpīniju dzimta
caesalpinia Cezalpīniju dzimtas ģints
ceratonia Cezalpīniju dzimtas ģints
kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās
jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās
gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu
kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei
logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai
ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā
cēzars Cēzara balva - Francijas kinobalva
didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Cēze Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka
Cezīte Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka
šķirtne Cezūra
perflubrons CF3(CF2)6CF2Br, sintētisks otrās paaudzes bromētais fluorogleklis; lieto par kontrastvielu gastrointestinālā trakta izmeklēšanā ar magnētisko rezonansi
XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
XPF CFP (Klusā okeāna) franks; Francijas Polinēzijas, Jaunkaledonijas un Volisas un Futunas Salu valūtas kods, sīknauda - santīms
aldolkondensācija CH grupas pievienošanās reakcija karbonilgrupai
akrilnitrils CH~2~=CH-CN, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar raksturīgu smaržu, polimēru izejviela; akrilskābes nitrils
propadiēns CH~2~CCH~2~, gāzveida ogļūdeņradis
metilēnjodids CH~2~J~2~, iegūstams reducējot jodoformu ar jodūdeņradi, lieto iežu analīzē dažādu minerālu atšķiršanai pēc īpatnējā svara
pantoīnskābe CH~2~OHC(CH~3~)~2~CHOHCOOH, pantotēnskābes atlikums pēc beta alanīna atšķelšanas; dažos mikroorganismos aizstāj pantotēnskābi kā augšanas faktoru
tropskābe CH~2~OHCH(C~6~H~5~)COOH, atropīna hidrolīzes produkts
psikoze CH~2~OHCO(CHOH)~3~CH~2~OH, ketoheksoze, fruktozes izomērs
undecilgrupa CH~3~(CH~2~)~10~, vienvērtīga alkilgrupa
norvalīns CH~3~(CH~2~)~2~CH(NH~2~)COOH, aminoskābe, atrodama kazeīnā, globīnā un keratīnā
metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā
norleicīns CH~3~(CH~2~)3CH(NH~2~)COOH, aminoskābe, atrodama dažu proteīnu hidrolizātos
metilarsēnpaskābe CH~3~AsO(OH)~2~, kristāliska viela, arsēna organisks atvasinājums
metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli
undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka)
acetaldehīds CH~3~CHO, otrs vienkāršākais aldehīds, etilspirta oksidēšanās produkts, zemā temperatūrā virstošs šķidrums
levulīnskābe CH~3~COCH~2~CH~2~COOH, gamma ketoskābe; rodas, vārot heksozi koncentrētas sālsskābes klātbūtnē
acetilhlorīds CH~3~COCl, etiķskābes hlorīds
metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts
metilalkohols CH~3~OH, metanols, koka spirts, vienkāršākais no spirtiem
fosfoenolpirovīnogskābe CH2:CO(PO3H2)COOH, glikogenolīzes starpprodukts muskuļos
malonskābe CH2(COOH)2, dikarbonskābe, ābolskābes oksidēšanās produkts; kā starpprodukts veidojas oksālacetāts; specifisks sukcīndehidrāzes darbības inhibitors
hidantoīns CH2(NHCO)2, kristāliska bāze, kas rodas alantoīna noārdīšanās procesā
alilspirts CH2=CHCH2OH - nepiesātināts spirts; bezkrāsains šķidrums ar asu smaku; izmanto sintētiskā glicerīna ražošanā, polimēru rūpniecībā
neirīns CH2CHN(CH3)3OH, indīgs ptomaīns, kas rodas, bojājoties lecitīnam
metilēnhlorids CH2Cl2, gaistošs anestezējošs šķidrums
jodetiķskābe CH2JCOOH, nātrija sāļa veidā to lieto muskuļu kontrakciju pētījumos
salicilurskābe CH2NH2COOC6H4COOH, salicilskābes glicīna konjugāts, atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas
mannonskābe CH2OH(CHOH)4COOH, mannozes oksidēšanās produkts
laurinskābe CH3(CH2)10COOH, piesātināta taukskābe augu eļļās un spermacetā
miristīnskābe CH3(CH2)12COOH, vienvērtīga piesātinātā taukskābe, kas atrodama augu un dzīvnieku taukos
margarīnskābe CH3(CH2)15COOH, sintētiska taukskābe
lignocerīnskābe CH3(CH2)22COOH, taukskābe, kas rodas, oksidējoties cerebronskābei
melisskābe CH3(CH2)28COOH, piesātinātā taukskābe bišu vaskā, miricilspirta oksidēšanās produkts
butilidēns CH3(CH2)2CH2, asimetrisks divvērtīgs radikālis
enantols CH3(CH2)5CHO, heptilaldehīds; aromātisks šķidrums
pelargonskābe CH3(CH2)7COOH, taukskābe, ko iegūst, oksidējot oleīnskābi; dabā atrodas dažu augu eļļu glicerīdos
ramnitols CH3(CHOH)4CH2OH, piecvērtīgs spirts, ramnozes redukcijas produkts
ksililgrupa CH3C6H4CH2 vienvērtīgs ogļūdeņraža atlikums
ksililbromīds CH3C6H4CH2Br, metilbenzilbromīds, pastāv ortoizomēru, metaizomēru un paraizomēru veidā; izomēru maisījumu lieto par asaru gāzi
toluilskābe CH3C6H4COOH, benzoskābes homologs, pastāv trīs izomēru veidā; feniletiķskābes izomērs
etilhlorīds CH3CH2Cl, hloretāns - hlogēnūdeņradis (halogēnalkāns), bezkrāsains, ļoti gaistošs šķidrums, lieto organiskajā sintēzē, tauku un eļļu ekstrakcijā
laktilgrupa CH3CHOHCO, vienvērtīgs pienskābes atlikums
laktamīds CH3CHOHCONH2, pienskābes amīds
metilhlorīds CH3Cl, metilgrupa, lieto vietējai anestēzijai
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
acetamīds CH3CONH2, etiķskābes atvasinājums
sarkozīns CH3NHCH2COOH, N-metilaminoetiķskābe, aminoskābe, kas rodas kreatīna hidrolīzes gaitā
metoksigrupa CH3O-grupa, kas bieži sastopama organiskos savienojumos
metilēteris CH3OCH3, dimetilēteris, bezkrāsaina gāze ar anestēziskām īpašībām
selenometionīns CH3SeCH2CH2CH(NH2)COOH, metionīns, kurā selēns aizstāj sēra atomu; radioaktīvo izotopu (75Se) lieto testos, kuros noskaidro metinīna metabolismu audos
metilmerkaptāns CH3SH, metāntiols, smirdoša gāze, kas veidojas zarnās, sadaloties proteīniem
chaetochloris Chaetochloris consociata - tetrasporu rindas dzimtas "Chaetochloridaceae" suga
vinilgrupa CHCH, vienvērtīga organiska grupa
Staļiniri Chinvali pilsētas Gruzijā nosaukums 1934.-1961. g.
chloris Chloris chloris - zaļžubītes "Carduelis chloris" nosaukuma sinonīms
paradimetilaminobenzaldehīds CHOC~6~H~4~N(CH~3~)~2~, reaģents triptofāna vai citu indola atvasinājumu noteikšanai
Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
ciānhematīns Ciāna savienojums ar hematīnu
diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai
oxyphotobacteria Ciānbaktēriju klase (jeb zilaļģes)
stromatolīti Ciānbaktēriju koloniju pārakmeņojumi
cianoģenēze Cianogēna vai zilskābes veidošanās
diciāns Ciāns - skābeņskābes dinitrils, bezkrāsaina gāze ar asu smaku
cianāti Cianskābes sālis
izonitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izocianīdi
izocianīdi Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izonitrili
nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils)
cyathea Ciatejas
serdes ciateja ciateju suga ("Cyathea medullaris")
cyathipodia Cyathipodia macropus - rumpuču dzimtas sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms
čiba Ciba
cibācis Ciba 1
cibe Ciba 1
kārpe Ciba 1
kārpis Ciba 1
aizdarciba Ciba aizdara ievietošanai; ciba, kurā ievietots aizdars
cīkari Cībari
ķībaras Cībari
cibācis Cibas 1 vāks
biezpiencibiņa Cibiņa biezpiena ievietošanai
cibirksta Cibirkste
jakucieši Ciblas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Jakuči" iedzīvotāji
līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
ciblānieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Cibla" iedzīvotāji
Cybla Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Cibla" nosaukums latgaliski
felicianovieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Felicianova" iedzīvotāji
grečānieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Greči" iedzīvotāji
istalsnieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Istalsna" iedzīvotāji
volojieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Voloji" iedzīvotāji
zeltenieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zelteņi" iedzīvotāji
čivžulieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" iedzīvotāji
hmeļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņicki" iedzīvotāji
Līpu sola Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants
meļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Meļņiki" iedzīvotāji
avīsieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Avīši" iedzīvotāji
nūraudzieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Nūraugi" iedzīvotāji
poļacieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Poļaki" iedzīvotāji
smilškalnieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Smilškalns" iedzīvotāji
terecieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Tereki" iedzīvotāji
bērzinieki Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzinieki" iedzīvotāji
lucmuizieši Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lucmuiža" iedzīvotāji
Kaļvīši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļveiši" kļūdains nosaukuma variants
Kondrati Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kondroti" nosaukuma variants
kubulavieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kubulava" iedzīvotāji
kubulovieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kubulava" iedzīvotāji
Lelī Trukšāni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trukšāni" nosaukums latgaliski
Marinpole Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Marenpole" nosaukuma variants
mjaišānieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Mjaiši" iedzīvotāji
Skriņi Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Skrini" nosaukuma variants
Stuocynova Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski
upeskalnieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Upeskalni" iedzīvotāji
Vabali Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski
Vacumnieki Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants
zeltinieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji
Zeltiņi Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļteņi" kļūdains nosaukuma variants
Zeļteni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļteņi" nosaukums latgaliski
spurdžu ciborija ciboriju ģints sēņu suga ("Ciboria amentacea")
cibotium Cibotijas
vilnainā cibotija cibotiju suga ("Cibotium barometz")
zilā cibotija cibotiju suga ("Cibotium glaucum")
Menziesa cibotija cibotiju suga ("Cibotium menziesii")
Šidē cibotija cibotiju suga ("Cibotium schiedei")
cibenieks Cibu izgatavotājs
ķibulis Cibulītis
ķibulītis Cibulītis
ceturtdaļcicero Cicero bieznes (12 punkti) ceturtdaļas apzīmējums - 3 punkti
ciča Cicis - mātes krūts; pups (dzīvniekam)
cice Cicis - mātes krūts; pups (dzīvniekam)
cičuks Cicis (2)
tita Cicis, zīdeklis
tits Cicis, zīdeklis
cyclachaena Cyclahena xanthiifolia - smaillapu skarziedes "Iva xanthiifolia" nosaukuma sinonīms
kvite Cidonija
cydonia Cidonijas
īstā cidonija cidoniju ģints vienīgā suga ("Cydonia oblonga")
Zezern Ciecere
Zezer Ciecere (upe)
Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte
Cieceris Cieceres ezers Saldus paugurainē
Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā
Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts
Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse
Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte
Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe
Gubu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā, garums - 3 km
Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe
Kumeļpurva grāvis Cieceres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km
Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti
Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km
Brocēnmuiža Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Brocenmuiža" nosaukuma variants
Imantas Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" bijušais nosaukums padomju laikā
Zezern Cieceres pagasta bijušais nosaukums
cedrus Ciedri
ciedra Ciedrs
piņolas Ciedru rieksti Itālijā
atlasa ciedrs ciedru suga ("Cedrus atlantica")
Himalaju ciedrs ciedru suga ("Cedrus deodora"), kas var sasniegt līdz 50 m garumu
cielave Cielava
cielavele Cielava
cielaviņa Cielava
cielavīna Cielava
motacilla Cielavas
glaudgalvīte Cielaviņa
motacillidae Cielavu dzimta
dendronanthus Cielavu dzimtas ģints
mežcielava Cielavu dzimtas suga ("Dendronanthus indicus")
palaida Ciema ganāmpulka sapulcēšanās vieta ciema olnīcas galā
palaide Ciema ganāmpulka sapulcēšanās vieta ciema olnīcas galā
palaidne Ciema ganības, kur lopus palaiž
ciemīši Ciema iedzīvotāji; tie, kas dzīvo vienā ciemā
ciemietis Ciema iedzīvotājs
atkukulis Ciema kukulis (maize, gaļa utt.), ko deva līdzi kāzu viesiem prombraucot
salsavets Ciema padome
allmende Ciema vai pagasta sabiedrības kopīgā lietošanā nodota zeme
šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām)
muhtars Ciema vecākais Turcijā
ciemnieks Ciema, ciemata iedzīvotājs
gastnīce Ciemakukulis
kukulis Ciemakukulis
sālsmaize Ciemakukulis (sāls ar maizi vai kāds cits cienasts), ko aiznes, ejot pirmo reizi ciemos pie jaunas mājas vai jauna dzīvokļa iemītniekiem
mārsna Ciemakukulis, dāvana
gastinči Ciemakukuļi
Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
ciematnieks Ciemata iedzīvotājs
miestnieks Ciemata iedzīvotājs
cimāte Ciemāte
Pieslaista ezers Ciematnieka ezers Teiču purvā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Askota Ciemats Anglijas dienvidos, 7 km no Vindzoras, kur kopš 1711. g. ik gadus jūnijā notiek jāšanas sacensības
Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats
Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska
Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju
auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā)
paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā; priekšzīmīgs ciemats
palata Ciemats, kurā dzīvo vairākas lielģimenes
Ciemenis Ciemene, ezers Sēmes pagastā
Sēmenes ezers Ciemene, ezers Sēmes pagastā
Ciemenes ezers Ciemene, ezers Sēmes pagastā
gosti Ciemiņi
ciemeņš Ciemiņš
ciemīns Ciemiņš
sērsējs Ciemiņš
gašķis Ciemiņš, viesis
mārksnis Ciemkukulis, dāvana
mārsniņš Ciemkukulis, dāvana
mārsns Ciemkukulis, dāvana
cieminieks Ciemnieks
klimstēt Ciemos nākt
ciems Ciemošanās
sērsības Ciemošanās, viesošanās
ciemāt Ciemoties
ciemāties Ciemoties
sērsties Ciemoties
sēršus Ciemoties
žārtavāties Ciemoties
aizciemoties Ciemoties pārāk ilgi
viesēt Ciemoties, iet ciemā
gašķoties Ciemoties, viesoties
sērst Ciemoties, viesoties
dorfs Ciems
kafrs Ciems
sāģis Ciems
Abaševa Ciems Čuvašijā (Krievijā) kur 1925. g. arheoloģiskajos izrakumos atklāti Abaševas kultūras priekšmeti
Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda
Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.)
Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas
Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi)
kamponga Ciems Malaizijā un Indonēzijā
Ogreslīči Ciems padomju laikā Ogres rajonā, tagadējā Meņģeles pagasta teritorijā
zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi
apalis Ciems, kurā 8 ēku bloki grupēti vadža veidā ap kopēju laukumu, no kura ir tikai viena izeja
mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem
apaļciems Ciems, kurā ēkas grupētas ap kopēju laukumu, ko šķērso iela
izcienāt Cienājot izdalīt (daudz vai visu)
cieņas Cienasts
gastenci Cienasts
gastinci Cienasts
kukulis Cienasts
pamielojums Cienasts
priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts
līkopi Cienasts par godu tirdzniecības darījumam, saistībām
spriskas Cienasts pēc kādas vienošanās, salīgšanas (darbā)
ciemamaize Cienasts, ko ciemiņam dod līdzi uz mājām
iekuras Cienasts, ko ņem līdzi, ejot pie kāda pirmoreiz jaunā dzīves vietā
mielastība Cienasts, mielasts, dzīres
cienīt Cienāt
gastīt Cienāt
apmielot Cienāt, mielot (daudzus, lielā apkaimē)
balvāt Cienāt, mielot; pacienāt, pamielot
uzstāties Cienāt, parasti ar labu cienastu, cienāt par saviem līdzekļiem
platināt Cienāt, pielaidīgu darīt
gravitāte Cienība, nopietnība, svinīgums
bīte Cienības un baiļu sajaukums
ciemāte Cienīga māte
cienmāte Cienīga māte
opulents Cienīga, miesās apaļīga persona
magnifiks Cienīgais, krāšņais
cumtīgi Cienīgi; lepni
cienmāte Cienīgmāte
respektabls Cienīgs, cienījams, arī ievērojams (par cilvēku)
džentrija Cienījamā ģimenē dzimušie un labi audzinātie
matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte
matrone Cienījama vecuma kundze
honourable Cienījamais, cēlais (angļu "honourable")
respektējams Cienījams
baigais vecis Cienījams vīrietis
respektābils Cienījams, godājams; pieklājīgs
olāt Cienīt, godāt
olīt Cienīt, godāt
draugs Cienītājs, mīļotājs
akatnieks Cienītājs; brīvprātīgais
prēlene Cienmāte
ciena Cieņa
ciens Cieņa, gods, uzmanība
notabilitāte Cieņa, svarīgums, cildenums; ievērojama personība
biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma sociālismā, ko pievienoja personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā, lai aizvietotu "kungs"
cierāt Cierēt
ciese Ciesa
dziesa Ciesa
calamagrostis Ciesas
tērpīt Ciest
badāt Ciest badu
demēt Ciest badu
teipt Ciest badu
mirlot Ciest badu, mirt badu (par dzīvniekiem)
mērnēt Ciest badu, noliesēt
mērēt Ciest badu, noliesēt; mērnēt
štrandēt Ciest katastrofu (par kuģi)
norauties Ciest nepatikšanas
izgāzīties Ciest neveiksmi
nojūgties Ciest neveiksmi
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju)
pļūtāt Ciest no caurejas
stirāt Ciest no caurejas
uzslāpt Ciest no skābekļa trūkuma (zem ledus)
kamāties Ciest sāpes, mokas
močīties Ciest stipras sāpes, mokas
izciest Ciest un pārstāt ciest
daciest Ciest, līdz nonāk kādā, parasti psihiskā, stāvoklī
izkvēpt Ciest, paciest dūmus
ķerpt Ciest, pārciest, izturēt
ķērpt Ciest, pārciest, izturēt
bēdēties Ciest, pārdzīvot bēdas
smaillapu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis acutiflora")
niedru ciesa ciesu suga ("Calamagrostis arundinacea")
iesirmā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis canescens syn. Calamagrostis lanceolata")
slotiņu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis epigeios")
purva ciesa ciesu suga ("Calamagrostis neglecta")
posmainā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis phragmitoides syn. Calamagrostis purpurea subsp. phragmitoides")
stīvā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis stricta syn. Calamagrostis neglecta subsp. stricta")
asziedu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis x acutiflora")
sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība
integritāte Cieša saistība, nedalāmība, veselums
partējība Cieša turēšanās pie savas partijas
klājiens Cieša, blīva kārta, kas sedz kādu virsmu
asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos
pasīvs Ciešamā kārta - darbības vārda kārta, kas izsaka uz objektu vērstu darbību, parasti tieši nenosaucot darbības subjektu
ciešami Ciešams
cieša Ciešanas
ciešas Ciešanas
nocietas Ciešanas, bēdas
ciešana Ciešanas, bēdas, sēras
Oculi Ciešanu laika 3. svētdiena
Laetare Ciešanu laika 4. svētdiena
judica Ciešanu laika 5. svētdiena
invocavit Ciešanu laikā pirmā svētdiena
cieš Cieši
cīši Cieši
biezi Cieši, blīvi
stingrai Cieši, blīvi
sapakāt Cieši, blīvi pārklāt, saklāt
necaurredzams Cieši, blīvi saaudzis (par kokiem, krūmiem)
saštapēt Cieši, blīvi sabāzt, sapildīt
sazloķēt Cieši, blīvi salikt, sakraut
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam)
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties
stingrai Cieši, stabili (piemēram, nostiprināt, sasaistīt)
stiprai Cieši, stabili, stingri (piemēram, nostiprināt, sasaistīt)
cieti Cieši, stingri
grodi Cieši, stingri
nobultēt Cieši, stingri aizbultēt, parasti ar vairākām bultām
nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām
spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā)
apžmiegt Cieši, stingri apņemt; apspīlēt
krampēties Cieši, stingri ķerties (pie kā)
nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko); cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko lielākā daudzumā)
saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to)
žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko)
ciešu Ciešis
ciešmetris Ciešmetrs
ciets Ciešs (1)
guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums
mākulis Ciešs (kā neliela) kopums
rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens
mezgls Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums; mezglojums
spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido)
žmaudziens Ciešs apskāviens, stipri saspiežot, sažņaudzot
kamols Ciešs cilvēku kopums
plenīca Ciešs izdīgušu graudu kopums
simbioze Ciešs kontakts, saikne, mijiedarbība, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs
serado Ciešs krūmu mežs Brazīlijas vidienē, pārejas formācija starp mežu un kampu 2 zālājiem, sertaona paveids
sasaiste Ciešs saistījums (starp priekšmetiem, celtnēm u. tml.)
slēgums Ciešs savienojums, arī piekļāvums
biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums
mūris Ciešs, blīvs (kā) kopums
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām
nešķirams Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām)
kamols Ciešs, parasti apaļš (augu, to daļu) kopums
kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums
muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika; arī kamols (3)
kopība Ciešs, parasti savstarpējs, saistījums, cieša, parasti savstarpēja, vienotība
tamprs Ciešs, piegulošs (piemēram, apģērbs)
ciešains Ciešs, pieguļošs (par apģērbu)
kopsaime Ciešs, vienots kolektīvs, cilvēku grupa
Zesche Ciešu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
cie Ciet
cietā Ciet
cietan Ciet
cietanās Ciet
palmitīnskābe cieta augstākā karbonskābe C~15~H~31~COOH, kušanas temperatūra 62,6 °C; lieto krāsu, mazgāšanas līdzekļu, sveču ražošanai
geloze Cietā barotne baktēriju kultivēšanai
nodalījums Cietā diska atmiņas apgabala daļa, kas izveidota tā, ka operētājsistēma to uztver kā atsevišķu diskatmiņu
krimsla Cieta drupata
krimslis Cieta drupata
krimstala Cieta drupata
korza Cieta garoza
metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām
leduskaramele Cieta karamele bez pildījuma
līdzulis Cieta koka, malās rievots kluģis, formu nolīdzināšanai; augšmala, pa kuru dauza ar veseri, apsista ar ādu
dūrutols Cieta kokoseļļa, ko lieto ziepju ražošanā
pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts
gazifikācija Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogļu, deg akmens, kūdras) pārvēršana deggāzē
macerācija Cieta ķermeņa atmiekšķēšanās ūdens ietekmē
precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu
griulis Cieta maizes garoza
grivlis Cieta maizes garoza
grivelis Cieta maizes garoza; grivlis
blieķis Cieta māla augsne
uzskrausts Cieta māla paugurs tīrumā
ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem)
puansons Cietā materiālā izgriezts reljefs, ar ko varā izveido matrici
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
sakabe Cieta nerūsoša metāla āķveida kustīgās takelāžas piederums, kas kalpo buru un flagu savienošanai ar to fallēm
ols Cieta ola
pāzis Cieta pika mālā
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus
luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai
knobulis Cieta pumpa
kūls Cieta purva zāle
skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu
gouda Cietā siera šķirne (pēc vietvārda Nīderlandē)
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers
sinuzits Cietā smadzeņu apvalka sinu jeb venozo dobumu iekaisums
pahimeningopātija Cietā smadzeņu apvalka slimība
sinusflebīts Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums
sinustromboze Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums ar trombozi
dundulis Cieta sniega pika vai no maizes savelta bumbiņa
sarkšņi Cieta sniega virskārta, pēc atkušņa uznākot salam
kaprilskābe Cieta taukskābe sviestā, kokoseļļā u. c. taukvielās un eļļās
pahileptomeningīts Cietā un mīkstā smadzeņu apvalka iekaisums
slapsna Cieta un sīksta gaļa
slāpsna Cieta un sīksta gaļa
krams Cieta vieta kokā
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām
spulgaiši Cietā virza ("Stellaria holostea")
spulģiši Cietā virza ("Stellaria holostea")
spulģīši Cietā virza ("Stellaria holostea")
spulģītis Cietā virza ("Stellaria holostea")
ciesēja Cieta zāle
ciesva Cieta zāle
cūksari Cieta zāle
pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums; viena šīs vielas, vielu maisījuma doza
okstiņš Cieta, apaļa platmale
oktoberis Cieta, apaļa platmale
prismalis Cieta, asa, iesarkana linu šķiedra
driepe Cieta, darvota virve
karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu
abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai
ķiebla Cieta, izrakņāta zeme
fibrosarkoma Cieta, kolagēnšķiedrām bagāta vārpstveida šūnu sarkoma
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai; vīnskābes skābā kālija sāls
blieķis Cieta, lipīga mālzeme; klons
krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi
pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu
pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500-550 Celsija grādiem
drānsiers Cietais siers, ko sēja drānā
ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu
biezumi Cietākās daļas kādā šķidrumā, zupā tās parasti ir vērtīgākās un tāpēc iekārojamākās ēdiena daļas
kruncis Cietāks zemes kunkulis uz lauka
sakožļāšana Cietas barības sasmalcināšana mutes dobumā, ko nepareizi apzīmē arī par sagremošanu
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji
CDP Cietās degvielas paātrinātājs
ciesnējs Cietās sēnes
katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas
ingesti Cietās un šķidrās uzturvielas kuņģī
biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā)
krecumi Cietas vielas sīkas daļas šķidrumā; biezumi; arī izēdas
sublimācija Cietas vielas tieša pāreja gāzveida agregātstāvoklī, apejot šķidro fāzi; viens no iztvaikošanas veidiem
amorfi Cietas vielas, kam nav noteiktas kristāliskas formas
gabalziepes Cietās ziepes gabalos
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem
cietpieres Cietaudzītes
krapmals Ciete
stēķele Ciete
stērķele Ciete
stērķelis Ciete
stērklis Ciete
stērķule Ciete
stipre Ciete
amilēmija Ciete cirkulējošās asinīs
amilūrija Ciete urīnā
glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā
arorūts Ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
iecietēt Cietējot ieveidoties; kļūt cietam
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem)
piecietēt Cietējot pielipt (pie kā, kam klāt)
bēdnieks Cietējs
mokulītis Cietējs, moceklis
sāpju bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks
cietulis Cietējs, trūkumcietējs
tērpis Cietējs; kāds, kurš it vājš un vārgs, bet strādā smagu darbu
pacienss Cietējs; semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kas pakļauts darbībai
gallizīns Cietes hidrolīzes starpprodukts
amilorekse Cietes ķīmiska sadalīšanās kuņģa sulā, sālsskābei šķīdinot amilopektīnu
gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā
amilolīze Cietes sašķelšana, pārvēršot to cukurā
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā
ahroodekstrīns Cietes šķeļprodukts, kas atšķirībā no amilodekstrīna nekrāsojas ar joda šķīdumu
zeņķēties Cietēt, nosēsties
granulometrija Cietfāžu dispersu sistēmu dispersijas analīze
krampauris Cietgalvis (parasti tiek lietots kā lāsts, lamuvārds)
cietpauris Cietgalvis; stūrgalvis
akmens Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā
kaulaudi Cieti audi - kalcija un fosfora depo organismā
kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs
duņkāt Cieti mīcīt
garoza Cieti sacepusi (maizes) ārējā kārta
garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piemēram, gaļai)
grenadins Cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai
statolīti Cieti veidojumi dzīvnieku līdzsvara orgānos
gramslis Cieti, asi padibeņi zem ūdens
ruvido Cieti, asi, rupji
mašķi Cieti, griezīgi zālaugi
elitras Cieti, hitinizēti kukaiņu priekšspārni, pārvērsti par aizsargspārniem
kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem
plieni Cieti, noblīvēti
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī
sklerotrihija Cieti, trausli mati
ķerna Cietība, stingrums, izturība
dūrometrs Cietības mērītājs - aparāts dažādu materiālu cietības noteikšanai
vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem
stērķelēt Cietināt (1)
stīvināt Cietināt (1)
stērķulēt Cietināt ar cietes šķīdumu
elkšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
elkstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
elsiņš Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
elšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
elstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš
lepidium Cietķērsas
uranorāfija Cieto aukslēju sašūšana
saskarne IDE cieto disku diskdziņu saskarnes standarts, ko izmanto _IBM PC_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros
darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku
uranostafilorāfija Cieto un mīksto aukslēju sašūšana
uranostafiloshīze Cieto un mīksto aukslēju šķeltne
viskoelastība Cieto vielu spēja sevī apvienot elastības un viskozitātes īpašības
retirāde Cietokšņa nocietinājumos - nocietināta vieta atkāpšanās gadījumam
hornverks Cietokšņa priekšnocietinājums
borj Cietokšņa vai pils bruņu tornis vai novērošanas tornis
sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks
eskalāde Cietokšņu mūru ieņemšana ar triecienkāpņu palīdzību
polystichum Cietpapardes
cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte
cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas
crepis Cietpienes
cietpienenes Cietpienes ("Crepis")
cietpienīte Cietpienes ("Crepis")
krepis Cietpienes ("Crepis")
kurpis Cietpienes ("Crepis")
trulsaknis Cietpienes ("Crepis")
divgadīgā cietpiene cietpieņu suga ("Crepis biennis")
mīkstā cietpiene cietpieņu suga ("Crepis mollis")
purva cietpiene cietpieņu suga ("Crepis paludosa")
krūmu cietpiene cietpieņu suga ("Crepis praemorsa")
tīruma cietpiene cietpieņu suga ("Crepis tectorum")
scleroderma Cietpūpēži
sclerodermatacae Cietpūpēžu dzimta
sclerodermatales Cietpūpēžu rinda
cieksts Ciets
cieti Ciets
cīts Ciets
kramains Ciets
skaldīgs Ciets
stīvens Ciets
skrausts Ciets akmens
čaula Ciets apvalks (dzīvniekiem)
čaula Ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem)
antracēns Ciets aromātiskais ogļūdeņradis C14H10, sastāv no trim taisnā virknē kondensētiem benzola gredzeniem
dakriadenoskirs Ciets asaru dziedzera audzējs
epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai
kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju
polikristāls Ciets ķermenis, kas sastāv no neregulāras formas sīkiem, dažādi orientētiem, savstarpēji saistītiem monokristālu agregātiem
cietmetāls Ciets metāls
dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (bezkrāsains, viegli zilgans vai iedzeltens dārgakmens)
plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens
cetāns Ciets ogļūdeņradis C~16~H~34~, kuru lieto par standartu dīzeļdegvielas kvalitātes (cetānskalitļa) noteikšanā, kušanas temperatūra 18 °C
teflons Ciets polimērs, ko izmanto pārklājumiem (piem., virtuves trauku pretpiedeguma pārklājums), starplikām, izolatoriem u. c.; politetrafluoretilēns
reaņimators Ciets priekšmets sišanai
ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā
rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām)
stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C)
skrausts Ciets sēklis upē starp dziļākām vietām
pseidosklerocijs Ciets sēnes hifu un substrāta daļiņu pinums
dzelksnis Ciets un ass izaugums (augiem)
cistoskirs Ciets urīnpūšļa vēzis
cietums Ciets veidojums (organismā)
klompa Ciets zemes kukurznis
ass Ciets, ar smailām formām, ar cietu spilvojumu (par lapām, zāli, stiebriem)
švurksts Ciets, ass (par apmatojumu)
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram
krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals
dražeja Ciets, dozēts lodveida zāļu graudiņš ar gludu virsmu
žulgans Ciets, grūti sagremojams
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai)
osteocements Ciets, kaulam līdzīgs sekundārais cements, parasti izvietojas koncentriskos slāņos ap zoba sakni
akmeņains Ciets, nelokāms (par rakstura īpašībām, psihisko stāvokli), arī stīvs; [akmenisks]{s:1535}
akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli)
akminis Ciets, parasti sāļu, veidojums organismā
adsorbenti Ciets, porains materiāls, kas ar savu virsmu labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem, piem., aktivētā ogle, silikagels, ceolīti
bliekens Ciets, sablīvējies
krimts Ciets, sīksts
spodrkartons Ciets, spīdīgs kartons ar gludu virsu
cietīgs Ciets, stingrs
ciesnējs Ciets, stingrs, grūts
ķernīgs Ciets, stingrs; izturīgs
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra
akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals
šķeltnājs Ciets; tāds, kas nav miltains
akmenssēklis Cietsēkle ("Lithospermumu")
lithospermum Cietsēkles
cietgraudes Cietsēkles ("Lithospermum")
grimtība Cietsirdība
ašņadziris Cietsirdīgs cilvēks
cietsirdis Cietsirdīgs cilvēks
grimba Cietsirdīgs cilvēks
grimts Cietsirdīgs, dusmīgs, nelaipns
kokserdis Cietsirdīgs, nežēlīgs
koksirdis Cietsirdīgs, nežēlīgs
cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks
grins Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns
griņš Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns; grins
kokagabals Cietsirdis
cietspārnis Cietspārņi
cietspuru Cietspuru zivis - kaula zivju apakškārta, Latvijas faunā asari, jūras grunduļi, makreles
disolūcija Cietu ķermeņu izšķīšana, izkušana
gruzdēšana Cietu materiālu degšana bez liesmas, bet bieži ar dūmiem, samērā zemā temperatūrā (400-600 °C)
smalcināšana Cietu materiālu mehāniska apstrāde, samazinot materiāla gabalu izmērus
apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem
zeigerēt Cietu sakausējumu sadalīt sastāvdaļās, izmantojot to kušanas temperatūras starpību
elektroendosmoze Cietu vielu atūdeņošana ar elektriskās strāvas palīdzību
timpanoskleroze Cietu, blīvu saistaudu uzkrāšanās ap dzirdes kauliņiem
ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek
atduļķošana Cietu, smalku daļiņu sadalīšana pēc lielumiem, iejaucot vielu ūdenī; procesa pamatā ir dažāds daļiņu izgulsnēšanās ātrums atkarībā no to izmēriem; izmanto mālu attīrīšanai no rupjiem piejaukumiem
fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija
ciriks Cietuma darbinieks
širmačs Cietuma darbinieks
kūms Cietuma drošības dienesta darbinieks
musors Cietuma drošības dienesta darbinieks
krusttēvs Cietuma drošības dienesta darbinieks, kriminālpolicijas darbinieks
krjostnijs Cietuma drošības dienesta, kriminālpolicijas darbinieks
cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums; laika posms, kas pavadīts cietumā
krovņaks Cietuma ēdiens
krātiņš Cietuma kamera
krāts Cietuma kamera
kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais
sprosts Cietuma kamera; cietums
šmirjs Cietuma kameras dieninieks
goņecs Cietuma līdzstrādnieks
kostiļs Cietuma maizes deva
šmojka Cietuma maizes deva
hoza Cietuma priekšnieks
hozjains Cietuma priekšnieks
kozaņs Cietuma priekšnieks
cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs
vokzals Cietuma uzņemšanas nodaļa
fiļins Cietuma uzraugs
kļučņiks Cietuma uzraugs
ments Cietuma uzraugs
solovejs Cietuma uzraugs
labazs Cietuma veikals
cietumnīca Cietumniece
cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs; cietuma nosacījumiem atbilstošs
šersķ Cietumnieki "aktīvisti"
svītrainais Cietumnieks
lomovois Cietumnieks, kas pārgājis no kameras uz kameru ar administrācijas palīdzību
nolaists Cietumnieks, kas tiek izmantots kā pasīvais pederasts
zeks Cietumnieks; bijušais cietumnieks
šņirs Cietumnieku klasifikācijā - "āžu" pakalpiņš
balanda Cietumnieku maltītes zupa
podogrevs Cietumnieku nelegāla palīdzība citā kamerā esošiem
akadēmija Cietums
būda Cietums
častoks Cietums
cjurma Cietums
čohs Cietums
čoka Cietums
čurķis Cietums
jurci Cietums
jursi Cietums
kalūza Cietums
ķerstikla Cietums
kiča Cietums
kička Cietums
kičman Cietums
kičmans Cietums
kičs Cietums
klada Cietums
kņiga Cietums
komanģirovka Cietums
kontora Cietums
ķuktūzis Cietums
ķurjaga Cietums
ķurjaha Cietums
ķurķis Cietums
ķurķis Cietums
ķurmis Cietums
ķurmulis Cietums
kutūzis Cietums
ķutuzis Cietums
ķutūzis Cietums
meķis Cietums
mūrmuiža Cietums
palica Cietums
pers Cietums
piņķis Cietums
prison Cietums
restes Cietums
staņķis Cietums
stukūzis Cietums
suška Cietums
timba Cietums
timpa Cietums
torba Cietums
trjums Cietums
tuktūzis Cietums
tuptūzis Cietums
tutūzis Cietums
dimpa Cietums, cietumsods
dimpe Cietums, cietumsods
ķerns Cietums, stingrums; izturība
timnīca Cietums, tumša vieta
timnieks Cietums, tumša vieta
čoks Cietums; apcietinājums
vertuhajs Cietumsargs
gauneris Cietušais
ķerpila Cietušais
ļeha Cietušais ir laucinieks
kristāli Cietviela, kurā daļiņas (atomi, joni, molekulas) izvietotas stingri noteiktā kārtībā
pusvadītājs Cietviela, kuras elektrovadītspēja ir vidēja starp metālu un dielektriķu elektrovadītspēju un palielinās, augot temperatūrai
suspendēties Cietvielas daļiņām vai dzīvām šūnām gāzveidīgā vai šķidrā vidē izveidot suspensiju
caurums Cietvielas elektronu enerģijas līmeņos (valentajā zonā u. c.) ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance)
CFI Cietvielu fizikas institūts (LU)
supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai
polārzemes Cietzemes apgabali, kas atrodas aiz abiem polārajiem lokiem
danga Cietzemes mēle purvā, pussala
cyphelium Cifēlija - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints
sēdošā cifēlija cifēliju suga ("Cyphelium sessile"), Latvijā aizsargājama
cigarells Cigarella
česītis cigarešu marka _Chesterfield_
cibara Cigarete
cīga Cigarete
ciga Cigarete
cigarets Cigarete
činčiks Cigarete
dimovuška Cigarete
ģiptsnūdele Cigarete
kaļķis Cigarete
kaļķītis Cigarete
kociņš Cigarete
kočiņš Cigarete
koļķis Cigarete
pīpe Cigarete
spieķis Cigarete
trumpa Cigarete
zāģis Cigarete
zārkanagla Cigarete
zārknagliņa Cigarete
kosjaks Cigarete ar anašu (marihuānu)
cibas Cigaretes
notis Cigaretes
sigriķi Cigaretes
Kosīts Cigaretes "Kosmoss"
ugolki Cigaretes ar hašišu
karburators Cigaretes filtrs
soska Cigaretes gals
špice Cigaretes iemute
mundštiks Cigaretes iemutis
munštiks Cigaretes iemutis
bičoks Cigaretes izsmēķis
spicis Cigaretes, cigāra iemute
cigarella Cigarills
smaršoklis Cigārs
zīdeklis Cigārs
cigārveidīgs Cigārveida
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku; tika izmantots arī kā pasažieru gaisa satiksmes līdzeklis starp Eiropu un ASV 1918.-1937. g.
torpedo Cigārveidīga automobiļa tips
raiška ciglis jeb dadzītis ("Carduelis carduelis")
cigoreņš Cigoriņa sakne
celenes Cigoriņi
cichorium Cigoriņi
cigorīni Cigoriņi
čiguris Cigoriņi
čiguri Cigoriņi ("Cichorium")
cichorioideae Cigoriņu apakšdzimta
liguliflorae Cigoriņu apakšdzimtas "Cichorioideae" nosaukuma sinonīms
endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem
salātcigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia") jeb endīviju cigoriņš, ko dažkārt audzē lapu salātiem
endīvija cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia"), ko mēdz audzēt lapu salātiem; salātcigoriņš
ceļmala Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cigoreņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cigori Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cigureni Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
ciguriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cigurins Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
ciguriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cikariņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cikoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cīkoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cikoriņs Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cīkoriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
ciporiņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
zilpienes Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
zilstares Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs
ci-gun Cigun - austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids
cichlasoma Cihlasomas
cichlidae Cihlidzivis
pterophyllum Cihlidzivju dzimtas ģints
ik Cik - tik; katru reizi, kad
cikkā Cik (vajadzīgs)
cikēji Cik (veidu)
kāds Cik 1(2)
cikai Cik bieži
ciekkārt Cik bieži; bieži
cikai Cik daudz
tikīn Cik daudz
cikām Cik daudz, cik ilgi; kamēr
ciekai Cik daudz, cik tālu; gandrīz
cikādas Cik dažādas
ASAP Cik drīz vien iespējams
garums Cik gari vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.)
cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt)
quousque tandem? Cik ilgi vēl?
cikams Cik ilgi?
cikko Cik necik; kaut cik
platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.)
cikkārtējs Cik reižu
kumš Cik sen
štāmēr Cik tālu
štāteitan Cik tālu
talēt Cik tālu
tamert Cik tālu
cikējādi Cik veidos; cik dažādi
cikāds Cik veidu; cik dažāds
cikējāds Cik veidu; cik dažāds
pēc (sirds) patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā
pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā
possibile Cik vien iespējams
iespējami Cik vien spēj, var
pārvarēm Cik vien spēj, var; arī ļoti (2)
tikiņ Cik, nedaudz, tikko
sāgopalma Cika - līdz 12 metriem augsts, palmai līdzīgs koks, kura stumbra serde satur daudz cietes
cikāda Cikāde
cycadaceae Cikadeju dzimta
cika Cikadeju dzimtas ģints ("Cycas"), dekoratīvs augs ar palmveida lapām, ko mēdz audzēt telpās
cycadatae Cikadeju klase
cycadales Cikadeju rinda
atritinātā cikadeja cikadeju suga ("Cycas revoluta")
cicadinea Cikādes
cicadellidae Cikādīšu dzimta
athysanus Cikādīšu dzimtas ģints
chlorita Cikādīšu dzimtas ģints
cicadella Cikādīšu dzimtas ģints
diplocolenus Cikādīšu dzimtas ģints
elymana Cikādīšu dzimtas ģints
limotettix Cikādīšu dzimtas ģints
cycas Cikas
pipunculidae Cikāžmušu dzimta
auchenorrhyncha Cikāžu kārtas "Cicadinea" nosaukuma sinonīms
cicadodea Cikāžu kārtas "Cicadinea" nosaukuma sinonīms
ragainā cikāde cikāžu kārtas dzeltņcikāžu dzimtas suga ("Centrotus cornutus")
dziedātājcikādes Cikāžu suga ("Cicadidae"), kuru tēviņi spēj radīt čirkstošas skaņas
ciklogramma Cikla diagramma, kas atspoguļo mehānismu darbību mašīnās un agregātos, kuri darbojas pēc uzdotiem cikliem
Alpu vijolīte ciklamena ("Cyclamen")
Kilikijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen cilicum")
kosas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen coum")
efejlapu ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen hederifolium syn. Cyclamen neapolitanum")
Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs
ciclantales Ciklantu rinda
ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli
rite Cikliska (parasti šķidrumu, gāzu) pārvietošanās kādā vidē, sistēmā
niktalbuminūrija Cikliska albuminūria, kas parādās naktī
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos
ergotioneīns Cikliska bāze, histidīna derivāts; atrodams melnajos graudos, dažreiz arī asinsķermenīšos
furanoze Cikliska cukura forma ar piecpantu gredzenu, furāna derivāts
CRC cikliskā redundances pārbaude (angļu "Cyclic Redundancy Check")
fitīns Cikliskā spirta inozīta fosforskābes estera kalcija un magnija sāls; dabas izcelsmes preparāts; lieto pret rahītu un anēmiju
tetrahidrofurāns Cikliskais ēteris, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar dietilētera smaržu; izmanto par šķīdinātāju un polimēru sintēzē
pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām)
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus
laktami Cikliski aminoskābju atvasinājumi, kas ciklā satur atomu grupu -C(O)-NH-; lieto poliamīdu ražošanai u. c.
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu)
talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas
cikloheksāns ciklisks ogļūdeņradis C~6~H~12~, bezkrāsains šķidrums; lieto par šķīdinātāju organiskajā sintēzē
cyclamen Cikllamenas jeb Alpu vijolītes
mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
suberons Cikloheptanons, ko iegūst sausi pārtvaicējot korķu skābes kalcija sāli, šķidrums ar piparmētru smaržu
cikloģenēze Ciklona izcelšanās un attīstība
oklūzija Ciklona siltās un aukstās frontes saplūšana kopējā frontē
ciklotija Ciklopijas veids, ko raksturo apakšžokļa trūkums un ausu savienošanās
cyclopoida Ciklopoīdi
ergasilus Ciklopoīdu apakškārtas ģints
eucyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints
macrocyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints
mesocyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints
oithona Ciklopoīdu apakškārtas ģints
cyclops Ciklopoīdu āpakškārtas ģints
ķiklops Ciklops
cyclosporophyceae Ciklosporu klase
fucales Ciklosporu klase rinda
cyclotella Ciklotellas
cīkstas Cīkstenes
čīkstas Cīkstenes
cīkstiņš Cīkstēšanās; arī kaušanās, plēšanās
čīkstēties Cīkstēties, cīnīties
čīkstonis Cīkstonis
cīstonis Cīkstonis
stiprinieks Cīkstonis (piemēram, cirkā)
pretcīkstonis Cīkstoņa pretinieks
klipināt Cīkstoties paklupināt pretinieku ar kāju
aizcīkstēties Cīkstoties, cīnoties nonākt līdz noteiktam punktam
AFAIK Ciktāl es zinu (angļu "as far as I know"; īsziņās)
AFAIC Ciktāl tas skar mani (angļu "as far as I'm concerned"; īsziņās)
cilas Cila
paravans Cilājams aizklājs, lai aizsargātos no vēja
iecilāt Cilājot iejaukt (ēdienā)
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām
izcilāt Cilājot pārvietot (daudz vai visu)
pārcilāt Cilājot vairākkārt pārvietot (uz citu vietu)
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi)
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi)
kukurznis Cilas
celāt Cilāt
cilnāt Cilāt
kuzāt Cilāt
zorkāt Cilāt (veļu) mazgājot
žļadzināt Cilāt slapju veļu mazgājot
svirāt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību
svīrāt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību
svīrēt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību
calāt Cilāt, daudzkārt celt
ņudzināt Cilāt, jaukt
vitrināt Cilāt, vēcināt
celāties Cilāties
tosīties Cilāties, mēģināt piecelties
cilds Cildens
cils Cildens
gentil Cildens, smalks, patīkams
pindarisks Cildens, svinīgs; tāds, kas līdzīgs grieķu dzejniekam Pindaram (miris 441. g. p. m. ē.)
ozianna Cildinājuma sauciens kristiešu un jūdu dievkalpojumā
uzlielījums Cildinājums
štendhens Cildināšanas, apsveikšanas mūzika, arī serenāde
cilināt Cildināt
zadināt Cildināt, daudzināt
celt Cildināt, slavināt
daudzināt Cildināt, slavināt
apdzejot Cildināt, slavināt, apjūsmot (parasti mākslas darbā)
veltot Cildināt, sumināt
kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas
leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu)
aizcildīt Cildinot, slavējot panākt, ka slava izplatās līdz kādai noteiktai vietai
gladjūlas Cildotā gladiola ("Gladiolus communis")
īstais safrans cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
kraksīši Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
krokus Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
krokusi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
krokusiņi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
safrānkrokuss Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
safrans Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
cikloelektrolīze Ciliārā ķermeņa elektrolīze; lieto intraokulārā spiediena pazemināšanai glaukomas gadījumā
ciklokrioterapija Ciliārā ķermeņa sasaldēšana; izmanto glaukomas ārstēšanā
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī
stedzināt Cilināt uz rokām
cilindroīds Cilindram līdzīgs gļotu veidojums ar eliptiskiem galiem vesela vai slima cilvēka urīnā
pupillidae Cilindrgliemežu dzimta
columella Cilindrgliemežu dzimtas ģints
lauria Cilindrgliemežu dzimtas ģints
pupilla Cilindrgliemežu dzimtas ģints
truncatellina Cilindrgliemežu dzimtas ģints
vertigo Cilindrgliemežu dzimtas ģints
fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums
rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums
tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums; rullis (1)
onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma
cisterna Cilindriska tvertne (parasti šķidruma vai gāzes uzglabāšanai)
kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs)
serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne
kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām
tuļļa Cilindriskas formas kārbiņa; šādā veidā saritināts papīrs
rullis Cilindriskas formas veidojums
krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai)
kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai)
kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu
kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts
bronhektāzes Cilindriski vai maisveidīgi bronhu paplašinājumi (reti iedzimti, parasti iegūti pēc plaušu saslimšanām)
vienmucinis Cilindrisks (par trauku)
sildpudele Cilindrisks fajansa, porcelāna vai metāla ķermenis ar tajā ievietotu sildspirāli
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī
staudzītis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča
staudžītis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča
stauģis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča
stauķis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča
standzeliņa Cilindrisks skārda trauks ar stīpu
mensūra Cilindrisks stikla vai porcelāna trauks šķidrumu mērīšanai
muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu
merosporangijs Cilindrisks zigomicēšu orgāns, kura saturs sadalās sporās
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem)
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi
cylindrosporium Cilindrosporijas
veltenis Cilindrs
gardibenis Cilindrs (cepure)
cilinderis Cilindrs (lampai)
starpcilindrs Cilindrs, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem
apaļš Cilindrveida
cilindrveidīgs Cilindrveida
burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks
prapis Cilindrveida (šaujamieroču patronu) aizbāznis
bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs)
čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu
cilindrocefālija Cilindrveida galvaskauss
mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai
katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai)
rašanās Cilme
celms Cilme, izcelšanās; arī pamats (kādai norisei)
denaturalizēšana Cilmes zīmes noņemšana ražojumiem, lai saņēmējs nevarētu konstatēt, kur prece ražota
pirmiezis Cilmiezis
Gilmija Cilmija, Kujas pieteka
kosa Cilnis, kumbrs
puscilnis Cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma
plakancilnis Cilnis, kurā veidojums placināti paceļas virs pamatplaknes
cilps Cilpa
eiza Cilpa
ēze Cilpa
kalcenis Cilpa
ķelpa Cilpa
ķelpana Cilpa
ķelpans Cilpa
ķilpa Cilpa
lence Cilpa
linga Cilpa
maucēknis Cilpa
savilcis Cilpa
žmauga Cilpa
līkums Cilpa (1)
osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai
pakaramais Cilpa apģērba iekšpusē (piem., pie apkakles, svārku vīlēm) apģērba pakāršanai
sposts Cilpa ar ēsmu meža putnu gūstīšanai
znaugs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti
znauģis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
znauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
znaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
znaujs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
znaule Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
znauls Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
snauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja
snaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja
klangas Cilpa putnu ķeršanai
vanga Cilpa putnu ķeršanai
ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu
kalcenis Cilpa svārku aizpogāšanai
ievalksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai
ievārksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai
dzergzde Cilpa vai mezgls dzijā
dzerkstele Cilpa vai mezgls dzijā
žņurgulis Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt
žņurguls Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt
ļaka Cilpa, austiņa
ļeka Cilpa, austiņa
ļēka Cilpa, austiņa
lemnisks Cilpa, centrālās nervu sistēmas sekundārie sensoriskie neironi, kas krustojas un beidzas redzes uzkalnā
elze Cilpa, cilpiņa
auga Cilpa, kas veidota troses vai virves galā, iepinot galu trosē (virvē)
pritaks Cilpa, ko piešuj apģērba iekšpusē pie apkakles tā pakāršanai
anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta
ģilpa Cilpa, līkums
stripa Cilpa, ļeka, saite
čigris Cilpa, mezgls
kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot
slanga Cilpa, slazds
kalpenis Cilpa, valgs
žmaugs Cilpa, valgs
žmaugus Cilpa, valgs, sprūds
kalciņš Cilpa; austiņa, riņķītis (kā ievēršanai)
ļenka Cilpa; cilpai līdzīgs veidojums
cilpaiņš Cilpains
dzirpalas Cilpas un mezgli dzijā
cilpāniski Cilpas veidā
ķelpiski Cilpas veidā, ar cilpu
vangas Cilpas, važas
čokers Cilpenis - palīgierīce baļķu vilkšanai mežcirtēs
cilpisks Cilpenisks
ķilpiski Cilpiski
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi
izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi)
nocilpot Cilpojot noskriet (par dzīvniekiem)
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem
pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem)
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem
sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem)
uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem)
atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem)
ķilpot Cilpot
aizcilpot Cilpot prom
atcilpot Cilpot šurp
lenčot Cilpot, līkumot
šķērsadīšana Cilpu rindas veidošana uz adāmmašīnas adatām pakāpeniski izliecot vienu vai nedaudzus pavedienus
tamborēšana Cilpu veidošana no dzijas ar āķīti (tamboradatu)
kongrevspiedums Cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, dokumentiem u. tml. iespiež portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus
burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri
bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti
baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi
kaduglikrongi Cilšu grupa (kadugli, krongo, miri, tuleši, keigi u. c.), dzīvo Kordofānā (Sudānā), valodas veido savrupu grupu starp Kordofānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms)
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
kafiri Cilšu grupa Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas ziemeļos - nūrestāņu senāks nosaukums
loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
koalibtagoji Cilšu grupa, dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms)
jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms)
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos
veneti Cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Adrijas jūras piekrastē, uz ZA no Po upes; izcelsme nav izpētīta
nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi
hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās); runā papuasu valodās (~600), kas veido patstāvīgu valodu grupu un izolētu valodu kopumu
gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults)
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
eftalīti Cilšu savienība (5.-6. gs.), kas izveidoja valsti Vidusāzijā, Afganistānā, A-Irānā; iebruka ZA Indijā
amfiktioņi Cilšu un polišu pārstāvji, sarunvedēji Senajā Grieķijā
nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums
meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū
ārieši Ciltis un tautas, kas runā indoirāņu valodās
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji
neiri Ciltis, kas 6.-5. gs. p. m. ē. dzīvoja Dņestras un Dienvidbugas augšteces un Pripetes baseinā
kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm
kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm
tohāri Ciltis, kas dzīvoja Turkestānas austrumos (Siņdzjanā) līdz 9.-10. gs., kad tos asimilēja uiguri
luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes
masageti Ciltis, kas, pēc sengrieķu autoru ziņām, dzīvoja Aizkaspijā un Piearālā; to etniskā izcelsme nav noskaidrota
cilte Cilts
plide Cilts
filoģenija Cilts attīstības vēsture; mācība par organismu tipu (cilšu) attīstības vēsturi
fratrija Cilts daļa, kas pamatā radusies no vienas pirmdzimtas; fratrijas locekļu starpā laulības bija aizliegtas; tā bija sociālās organizācijas forma Atēnās un citās Senās Grieķijas valstīs
menapiji Cilts senajā Beļģijā pie Reinas grīvas
eskijiriki Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
hadžisali Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
haiti Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
honamli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
karahadžili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
karakojunli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
van Cilts vadonis Senajā Ķīnā; valdnieka apzīmējums no 16. gs. p. m. ē., arī valdnieka ģimenes locekļu apzīmējums sākot no \~200. g. p. m. ē.
konungs Cilts vadonis senajiem skandināviem (normaņiem) un ģermāņiem
virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; arī kādas cilvēku grupas vadonis
vecākais Cilts, cilšu grupas vadonis
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms
šākji Cilts, kurai bija piederīgs Buda
cilša Cilts, raduraksti
pamatreģistris Ciltsgrāmata
stemma Ciltskoks, radu raksti, sevišķi ciltskoks, kas rāda kāda literāra avota norakstu attiecības ar oriģinālu un savā starpā
toledots Ciltsraksti
Tivrs Ciltstēvs un kultūrvaronis Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju mītos
cilus Cilu
pasaulis Cilvēce; arī iedzīvotāji
Manu Cilvēces ciltstēvs senindiešu mitoloģijā, kuru Brahma izglābis no lieliem plūdiem
vispārcilvēciskais Cilvēci vienojošu kultūras vērtību kopums
cilvēcīgums Cilvēcība
ļaudisks Cilvēcīgs
cilvēcisks Cilvēcīgs (1)
dehumanizācija Cilvēcīguma, humanitātes zaudēšana (par indivīdiem un sociālo vidi) vai iznīdēšana
cilvēcīgs Cilvēcisks (1)
introjekcija Cilvēcisku īpašību, it sevišķi apziņas, piedēvēšana ārpasaules parādībām; pasaules nodalīšana ārpasaulē un no tā principiāli atšķirīgā iekšējā pasaulē
virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; epiderma (1)
epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; virsāda
portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.)
raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums
stereotipizācija Cilvēka, sociālās grupas, parādības vai notikuma uztveršana, kvalificēšana un vērtēšana atbilstoši noteiktiem shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2)
parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums
ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz dabu, tās norisēm
ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām
dievlīdzība Cilvēkam dotā spēja tuvoties Dievam
antropoīds Cilvēkam līdzīgs
androīds Cilvēkam līdzīgs, automāts cilvēka veidā; cilvēka modelis
piretrīns Cilvēkam maztoksisks augu izcelsmes insekticīds, pieskares insekticīds
asteskauls Cilvēkam mugurkaula pēdējais segments, kas veidojas no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermeņiem, kas saauguši kopā vienā kaulā
blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās
nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās
nemode Cilvēkam nevēlams dzīvnieka izturēšanās veids
viedīgums Cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedums
olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem)
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem)
androfāgs Cilvēkēdājs
antropofags Cilvēkēdājs
antropofāgija Cilvēkēšana, kanibālisms
PPL Cilvēki (angļu "people"; īsziņās)
krāmi Cilvēki (parasti veci, vārgi)
makrokefaļi Cilvēki ar lielu vai augstu galvaskausu
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām
spartieši Cilvēki ar pieticīgu dzīvesveidu
ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni
makrokefali Cilvēki ar visai lielām galvām, kuri esot dzīvojuši ziemeļrītos no Melnās jūras
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā
zaļie Cilvēki un organizācijas, kas aktīvi piedalās vides aizsardzībā; politiskās partijas, kuru uzmanības centrā ir vides aizsardzības jautājumi
mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā
mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā
karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita
papildspēki Cilvēki, cilvēku grupa, kas pastiprina, atbalsta (ko)
pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm
ginta Cilvēki, kam ir kāds kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
ģencis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
ģente Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
ģentis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
ģinta Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
ģinte Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
ģints Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
apkārtējs Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā
viņciemieši Cilvēki, kas dzīvo citā, arī kaimiņu ciemā
pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās)
mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī
visvecais Cilvēki, kas dzīvojuši senākos, agrākos laikos
mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās
asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2)
brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti
kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa
laulībnieki Cilvēki, kas laulājas vai ir paredzējuši laulāties
pāris Cilvēki, kas pa diviem ko dara
internētie Cilvēki, kas pakļauti internēšanai, respektīvi, vienas karojošas valsts teritorijā dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošanai līdz kara beigām
mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši)
nacionālradikāļi Cilvēki, kas pauž nacionāli radikālus uzskatus, ir nacionāli radikālas organizācijas locekļi vai piekritēji
mezocefāļi Cilvēki, kas pēc galvas formas ierindojami starp brahicefāļiem (īsgalvjiem) un dolihocefāļiem (gargalvjiem)
malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalikuši cilvēki
pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam)
dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, strādnieki
kompānija Cilvēki, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses
brahicefāļi Cilvēki, kuriem galvas platuma attiecība pret tās augstumu procentos ir vairāk nekā 80
dolihocefāļi Cilvēki, kuru galvas platuma attiecība procentos pret tās garumu ("galvas rādītājs") ir mazāka par 75
mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā; mežinieki (2)
asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos
grupa Cilvēki, kurus vieno noteiktas pazīmes, kritēriji
loas Cilvēkiem gan labvēlīgi, gan ļauni gari vudū ticējumos
helmintozoonoze Cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas parzītisko tārpu ierosinātas slimības
haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku
cilvēkmīla Cilvēkmīlestība
humānisms Cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte
pongidae Cilvēkpērtiķi
acs Cilvēks
anthropos Cilvēks
auss Cilvēks
būtne Cilvēks
čelovek Cilvēks
cilvaks Cilvēks
cilvēkbērns Cilvēks
cilvis Cilvēks
dvēsele Cilvēks
feiss Cilvēks
pīpls Cilvēks
rom Cilvēks
apspiedējs cilvēks, kas apspiež (1). 2. Cilvēks, kas apspiež (2)
covididiots cilvēks, kurš neievēro _Covid-19_ pandēmijas ierobežojumus
homo Cilvēks; parasti lieto saistījumā ar kādu raksturotājvārdu
purns Cilvēks; persona
gars Cilvēks; personība
mens Cilvēks; vīrietis
10. decembris Cilvēktiesību diena
kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers
kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers
ekumene Cilvēku apdzīvotā zemeslodes daļa
ģilde Cilvēku apvienība, kuriem ir vienādas intereses vai prasmes un kuri apvienojušies, lai atbalstītu cits citu
kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās
pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs; arī mūžamežs
aile Cilvēku dzimta, arī ģimene
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne
psihogrāfija Cilvēku dzīves stilu klasificēšanas metode, kas pēta cilvēku uzvedību, intereses un vērtību orientāciju no tirgvedības viedokļa
apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā
kanibālisms Cilvēku gaļas ēšana (izpildot rituālu vai bada laikā)
ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā
sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas dala), kas veic šādus pienākumus
opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam
kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu
vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu
masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes
tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes
pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli
apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekārtu
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai
soda gājiens Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu
kaiminis Cilvēku grupa, kas dzīvo blakus vai netālu
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
fokusgrupa Cilvēku grupa, kas ir kompetenti kādā šaurā jomā
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai
partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam
dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā
miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību
ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu)
izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko)
ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi
cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi
kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē)
kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopēja negatīva darbība
kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopējs darbs
mafija Cilvēku grupa, ko vieno kopīgas, pārējai sabiedrībai slēptas intereses
tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds
ierinda Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas
statusgrupa Cilvēku grupa, kuras locekļiem kopīgs ir noteikts sociālais statuss, sociālais prestižs
partiņš Cilvēku grupa; pūlis; bars; partija
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām
poligēnisms Cilvēku izcelšanās teorija, kura uzskata, ka katra cilvēku rase ir cēlusies no citiem bioloģiskajiem senčiem, citā vietā un neatkarīgi no pārējām rasēm
izkārtojums Cilvēku izvietojums noteiktā kārtībā, veidā
bukate Cilvēku kopa
bukete Cilvēku kopa
bukets Cilvēku kopa
operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti policijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai
habitāts Cilvēku kopu dzīvestelpa
institucionalizācija Cilvēku kopu vai attiecību organizatoriska noformēšana
etnoss Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, noteiktām tradīcijām; etnoloģijas galvenais pētījumu objekts
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē)
dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai
sociācija Cilvēku kopums, ko apvieno kopēja teritorija, vide
rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.)
sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
astroloģija Cilvēku likteņa un notikumu pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem
dandzis Cilvēku loks, pulciņš
asinsplūdi Cilvēku masveida iznīcināšana; asinsizliešana
eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana
smerdakli Cilvēku mēsli
medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare
kidnepings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnapings
kidnapings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnepings
Viduszeme Cilvēku pasaule skandināvu mitoloģijā, kas atrodas starp tumšo aukstuma pasauli un uguns pasauli
apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta
grūstiņš Cilvēku pūlis
eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis
metisācija Cilvēku rasu sajaukšanās
grūda Cilvēku sadursme
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds
indoktrinācija Cilvēku sistemātiska, ilgstoša pamācīšana vai ideoloģiska apstrāde, lai tie bez iebildumiem pieņemtu kādu mācību, teoriju, ideju u. tml.
komunikabilitāte Cilvēku spēja nodibināt un realizēt sociālos kontaktus
kontrurbanizācija Cilvēku un darba vietu pārvirzīšanās no lielpilsētām uz mazākām pilsētām un lauku ciemiem
ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana
mikrobārkstiņa Cilvēku un dzīvnieku epitēlijšūnu membrānas izaugumi
filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus
fascioloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina sūcējtārpi; helmintoze
tripanosomoze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina tripanosomas
trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā
trihinelloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas
trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas
cestodozes Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimības - helmitozes, ko ierosina lenteņi (cestodes)
akariozes Cilvēku un dzīvnieku parazitārās slimības, ko ierosina ērces
helmintoze Cilvēku un dzīvnieku slimību grupa, ko ierosina dažādi parazītiskie tārpi
monogeneze Cilvēku un kustoņu celšanas no viena pirmatnēja pāra; monoģenēze
teleportācija Cilvēku un priekšmetu pārvietošana, pazušana un materializēšanās medija ietekmes rezultātā
izvietojums Cilvēku vai dzīvnieku atrašanās noteiktā vietā, kārtībā; mērķtiecīga šāda stāvokļa panākšana
loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāds cilvēku izkārtojums, grupējums
himenolepidoze Cilvēku, arī dažu grauzēju (peļu, žurku, kāmju) un putnu invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi; helmintoze
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums
izvietošana Cilvēku, dzīvnieku izkārtošana noteiktā veidā, kārtībā
evakuācija Cilvēku, materiālo vērtību un tehnisko iekārtu izvešana no apdraudētiem apvidiem vai notikuma vietas
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme
humanoīds Cilvēkveidīga būtne; cilvēkveidīgs
elfs Cilvēkveidīgas būtnes ar smailām ausīm, dabas gari ģermāņu mitoloģijā
cilvēkveida Cilvēkveidīgs
antropomorfs Cilvēkveidīgs, cilvēkveida
anaglifs Ciļņa griezums antīkajā mākslā
pretplāksne Ciļņa iespieduma pretforma
cimbuks Cimbaks
cymbalaria Cimbalārijas
trīsdaivu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria aquitriloba")
vizbulīšlapu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria hepaticifolia")
mūru cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria muralis")
cymbella Cimbellas
cymbidium Cimbīdijas
ziloņkaula cimbīdija cimbīdiju suga ("Cymbidium eburneum")
Lova cimbīdija cimbīdiju suga ("Cymbidium lowianum")
cimbala Cimbole
cimbāle Cimbole
ciņģele Cimbole
stulmis Cimda daļa līdz īkšķim; cimda valnis
aizada Cimda daļa no vaļņa līdz īkšķim
delns Cimda daļa, kas aptver delnu
īkšķis Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu
pirsts Cimda daļa, kas aptver rokas pirkstu
īkstis Cimda daļa, kas aptver šo pirkstu
īšķis Cimda daļa, kas aptver šo pirkstu
īksis Cimda daļa, kas aptver šo pirkstu; īkstis (3)
della Cimda daļa, kas aptver šo plaukstas daļu
pirkstgals Cimda daļa, kas sedz pirkstu galus
pirksts Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa
jakuris Cimda raksta kāšveida elements
bumburainītis Cimda raksts
apvalnis Cimda vai zeķes aizadījums
apvalnītis Cimda vai zeķes aizadījums
ricīte Cimda vai zeķes valnis
sveķelis Cimda vaļņa adījuma veids
robs Cimda vaļņa gala adījums, kas pēc formas atgādina robu
ķimdelis Cimdelis
ķindelis Cimdelis
cindi Cimdi
kātaiņi Cimdi ar gariem valnīšiem
dubultaiņi Cimdi ar ieadītu oderi
dubultnieki Cimdi ar ieadītu odferi; dubultaiņi
biķeraiņi Cimdi ar kādu zināmu adījuma rakstu
mūsaiņi Cimdi ar kādu zināmu adījuma rakstu
mūsainīši Cimdi ar kādu zināmu adījuma rakstu
cimdizeķes Cimdi un zeķes
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis
cimdots Cimdos tērpts (par rokām); tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos
cimdains Cimdots
aprocainis Cimds ar (aprocēm)
pušķainis Cimds ar bārkstīm
atadienis Cimds ar garu aproci
puķainis Cimds ar īpašu adījuma rakstu, kurā atdarinātas konkrētas puķes
dubultcimds Cimds ar oderi
naģele Cimds, kuram noadīta tikai puse no pirkstiem nepieciešamā garuma
pautiņi Cimdu adījuma raksta veids
cimdniece Cimdu adītāja, izgatavotāja
cimdnieks Cimdu izgatavotājs, adītājs
pāraiņi Cimdu pāris
galdaiņi Cimdu raksts
blusiņas Cimdu raksts - adījums pārmaiņus ar dažādu krāsu dzijām
krustainis Cimdu raksts ar krustveida zīmēm
ganterija Cimdu veikals vai darbnīca
Cimeļezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā
Ciemeļu ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā
Cimeļa ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā
Ciemeļupe Cimeļupe Limbažu pagastā
Cimele Cimeļupe Limbažu pagastā
Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
pleiohāzijs Cimozas ziedkopas veids, kurai uz galvenās ass attīstās viens zieds, pārējie ziedi attīstās uz sānasīm, kas bieži ir garākas par galveno asi
Zimse Cimzes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
Cimza Cimziņa, Raunas pieteka
Cimze Cimziņa, Raunas pieteka
Cimzupīte Cimziņa, Raunas pieteka
Grīsla Cimziņa, Raunas pieteka
Dzirnavupīte Cimziņas labā krasta pieteka Raunas pagastā
Raunīte Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē
cinaite Cinaine
cināja Cinājs
cināta Cinājs
ciņatas Cinājs
cinota Cinājs
cinata Cinājs - ciņaina vieta
cīnaklis Cīneklis
dipentens Cinens, optiski neaktīvs limonens, atrodams terpentīneļļā, skuju eļļā u. c., sintētiski iegūst polimerizējot izoprenu un sausi pārtvaicējot kaučuku
cineraria Cinerārijas
daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus
kakācis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi)
kakacis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi)
zinnia Cīnijas
cērpis Cinis
čimurs Cinis
cina Cinis
cine Cinis
čingurs Cinis
činka Cinis
cinkulis Cinis
cinkuris Cinis
cins Cinis
cints Cinis
ķinkurs Cinis
krūcis Cinis
krūslis Cinis
cieceris Cinis (purvainā apkārtnē)
vērpis Cinis purvā
krūts Cinis, neliels pakalns
popis Cinis, sūnains pauguriņš purvā
popenis Cinis, sūnains paugurs purvā vai slapjā pļavā
kinisms Cinisms
cīninieks Cīnītājs
čīnīties Cīnīties
cirst Cīnīties
cirsties Cīnīties
cīstēt Cīnīties
stingrēties Cīnīties
trahāties Cīnīties
izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to)
kauties Cīnīties (par dzīvniekiem)
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem
korrāt Cīnīties ar grūtībām
korrāties Cīnīties ar grūtībām
stīmēties Cīnīties ar kaut ko smagu, to stiepjot, veļot, stumjot
izpeizēties Cīnīties ar sarežģītu darbu
šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem
duelēties Cīnīties duelī
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm)
izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā)
spurdzīties Cīnīties, (kaut ko) īstenot
rauties Cīnīties, arī strīdēties; spēkoties
staknīties Cīnīties, kauties
ķīnāties Cīnīties, nogurt
rīklēties Cīnīties, plēsties
boksēt Cīnīties, sacensties boksā
boksēties Cīnīties, sacensties boksā
buksierēties Cīnīties, sacensties boksā
kapāties Cīnīties, spēkoties
šļokāties Cīnīties, spēkoties
grumties Cīnīties, uzmākties
cinkveiss Cinka baltais
dekalkogrāfija Cinka izkodinājuma paņēmiens, grafītētu plāksni noklāj ar gumijas kārtu, zīmējumu ieasē, pārlej ar taukainu krāsu un attīsta ūdenī; pēc tam zīmējumu apkaisa ar asfaltu, kausē un izcili kodina
cinkotipija Cinka klišeju izgatavošana izcilspiedumam, pārvedot zīmējumu, attēlu u. c. ar izturīgu pret skābēm materiālu uz cinka plāksnes
kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās
litofons Cinka sulfīda un barija sulfāta maisījums, balta sedzējkrāsa
litopons Cinka sulfīda un bārija sulfāta maisījums, balts pigments, ko lieto gumijas maisījumos, laku un krāsu materiālos
fotocinkogrāfija Cinkogrāfija - fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam
cinkogrāfs Cinkogrāfijas (1) speciālists - klišeju kodinātājs
nocinkot Cinkot un pabeigt cinkot
Zn Cinks (ķīm. elements)
cinkāti Cinkskābes sālis, ko iegūst šķīdinot cinku, tā oksīdu vai hidroksīdu stipros sārmos
cinksla Cinkslis - kājas aizmugurējā daļa
činksla Cinkslis - kājas aizmugurējā daļa
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem
Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas
cinna Cinna
cinhonidīns Cinohīna izomērs, alkaloīds, iegūst no dažādu sugu cinhona mizām; darbības ziņā atgādina hinīnu
izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko)
melst Cīnoties ar grūtībām, iet (piemēram, pa sliktu ceļu)
iecīnīties Cīnoties iekļūt
iecīnīt Cīnoties ievietot
turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties
mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku)
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku)
pārvarēt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu)
pieveikt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu)
sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem
morrāties Cīnoties valstīties pa grīdu
atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā)
cinstiņa Cintiņa
cintractia Cintrakcijas
cīkste Cīņa
derdzis Cīņa
cīniņš Cīņa (1)
cīniņš Cīņa (2)
cīniņš Cīņa (3)
kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem
kautiņš Cīņa (starp dzīvniekiem)
cīniņš Cīņa (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.)
daimonomachija Cīņa ar daimoniem
tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā
partercīņa Cīņa parterā (3)
pretcīņa Cīņa pret ko, ar ko (parasti aktīvu, iedarbīgu)
ikonomahija Cīņa pret svētbilžu pielūgšanu
ķīna Cīņa, pūles
murģelis Cīņa, pūles
divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem)
batls Cīņa; sacensība
plintauka Ciņaina pļava
cinaine Ciņaina vieta
cinājs Ciņaina zemes platība
čimurains Ciņains
cinains Ciņains
cinaiņš Ciņains
ciņāts Ciņains
ciņburains Ciņains
ciņojs Ciņains
krūšļainis Ciņains
nelīdzans Ciņains
popains Ciņains
spangu Ciņains
cinkuļains Ciņains (par pļavu)
krūšains Ciņains, nelīdzens
krūsnains Ciņains, nelīdzens
krūšots Ciņains, nelīdzens
krūtains Ciņains, nelīdzens
cērpains Ciņains; pilns ar ciņiem
palaistrika Cīņas māksla, vingrošana, ģimnastika
sambo Cīņas sporta veids - pretošanās bez ieroča stiprāka vai apbruņota pretinieka uzbrukumam
džudo Cīņas sporta veids, kas sevišķi populārs Japānā; dziudo
izdedzinātās zemes taktika Cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu
pankratijs Cīņas un dūru sitienu apvienojums atlētu sacīkstēs Senajā Grieķijā
hurrā Cīņas, prieka sauciens, sākumā lietots medībās suņu rīdīšanai; urrā
neaizmirstulīte Ciņu neaizmirstule ("Myosotis caespitosa")
cērpājs Ciņu rinda
cērpiens Ciņu rinda
cinene Ciņusmilga
ciņuzāles Ciņusmilgas
deschampsia Ciņusmilgas
elymus Ciņuvārpata
cionists Cionisma piekritējs
merkaptopurīns Ciostatisks pretvēža līdzeklis, antimetabolīts, kas kavē vielmaiņas norises
cipe Cipa
grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām
astoņnieks Ciparam 8 līdzīga figūra
DAC ciparanalogu pārveidotājs (angļu "Digital-to-Analog Converter")
CD-DA kompaktdisks ciparaudio kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Digital Audio")
vizualizēšana Cipardatu pārveidošana grafiskā formā, lai lietotājam atvieglotu attēlu atpazīšanu
ciparaudio Ciparformā pārraidei un atskaņošanai pierakstīta audioinformācija
attēluzlabošana Ciparformātā glabātu attēlu kvalitātes uzlabošana, apstrādājot attēlu ar grafikas programmatūru
partimento Cipariem apzīmēta basa balss, "continuo"
ciferblate Ciparnīca
cīparblate Ciparnīca
ciparnieks Ciparnīca
cīperblate Ciparnīca
laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu
ciķis Cipars
cīpars Cipars
divnieks Cipars 2
trijnieks Cipars 3
četrinieks Cipars 4
piecnieks Cipars 5
sešnieks Cipars 6
septiņnieks Cipars 7
astoņnieks Cipars 8
deviņnieks Cipars 9
nullis Cipars apļa veidā, pats neko nenozīmē, bet tikai rāda, ka viņa ieņemtā vieta ir tukša un tur nav attiecīgās šķiras skaitļa
trīsnieks Cipars trīs; atzīme trīs
rādītājs Cipars, ar ko apzīmē pakāpi
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus
decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru
kontrolcipars Cipars, ko pievieno skaitlim, lai nodrošinātos pret kļūdām, skaitli glabājot vai apstrādājot ar ESM
desmitnieks Ciparu kopa 10
simtnieks Ciparu kopa 100
tūkstošnieks Ciparu kopa 1000
Verhņaja Cipa Cipas augšteces nosaukums līdz Baunta ezeram
Ņižņaja Cipa Cipas nosaukums posmā no Baunta ezera līdz Uakitas ietekai
cupressus Cipreses
cupressaceae Ciprešu dzimta
thujopsis Ciprešu dzimtas ģins
calocedrus Ciprešu dzimtas ģints
microbiota Ciprešu dzimtas ģints
kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā
paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100
kadiķis Ciprešu dzimtas ģints ("Juniperus"), mūžzaļš krūms vai neliels koks, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
platzaris Ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota"), 1 suga, kas savvaļā aug Ķīnā, Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumkoku
tūja Ciprešu dzimtas ģints ("Thuja"), mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām; dzīvībaskoks
cupressales Ciprešu rinda
lielaugļu ciprese ciprešu suga ("Cupressus macrocarpa")
mūžzaļā ciprese ciprešu suga ("Cupressus sempervirens")
cīkara Cīpsla
cimsla Cīpsla
dzīpsla Cīpsla
dzīpsle Cīpsla
dzīpstala Cīpsla
cimslis Cīpsla (gaļā)
dzīkstele Cīpsla gaļā
lēna Cīpsla gaļā
cenkste Cīpsla pacelē
džīpstala Cīpsla, dzīsla
stīga Cīpsla, dzīsla
stīgra Cīpsla, dzīsla
tendo Cīpsla, dzīsla
cīpstala Cīpsla; dzīsla
čīpstala Cīpsla; dzīsla
cīpstele Cīpsla; dzīsla
skrīpsti Cīpslaina gaļa
cimslains Cīpslains
cīpatains Cīpslains
cīpstalains Cīpslains
cīpstalaiņš Cīpslains
dzīpslains Cīpslains
čīpslains Cīpslains, dzīslains
džīpstalains Cīpslains, dzīslains
cīpatas Cīpslas
cīpšļi Cīpslas
peridesmīts Cīpslas apvalka iekaisums
tenolīze Cīpslas atbrīvošana no saaugumiem
ģergsts Cīpslas iekaisums
ģerkste Cīpslas iekaisums
tendinīts Cīpslas iekaisums
tenonektomija Cīpslas izgriešana
čīksts Cīpslas izmežģījums (plaukstas locītavā)
nītis Cīpslas locītavās
tendovaginīts Cīpslas maksts iekaisums
tenosinovektomija Cīpslas maksts izoperēšana
tekostegnoze Cīpslas maksts sašaurināšanās
ksantosarkoma Cīpslas maksts vai aponeirozes milzu šūnu sarkoma, kurā ir ksantomšūnas
censeles Cīpslas pacelē
osteodesmoze Cīpslas pārkaulošanās
tenonostoze Cīpslas pārkaulošanās
tenodēze Cīpslas piestiprināšana jaunā vietā
fasciodēze Cīpslas piešūšana citai fascijai vai cīpslai
tenalģija Cīpslas sāpes
tenorāfija Cīpslas sašūšana
tenomioplastika Cīpslas un muskuļa kombinēta plastika, cīpslas un muskuļa pārstādīšana
stiegras Cīpslas, dzīslas
stigras Cīpslas, dzīslas
conjunctiva Cīpslene
sklēra Cīpslene, acs ābola apvalka necaurspīdīgā daļa
sklerektomija Cīpslenes gabaliņa izgriešana, ārstējot glaukomu
sklerotomija Cīpslenes pārgriešana
tendomucīns Cīpslu mucins
skrimstalaines Cīpstalaina gaļa, piemēram, locītavās
čīpas Cīpsteles
Zierau Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā
cīravnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Cīrava" iedzīvotāji
Grābste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants
Grāpste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants
kārļenieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Kārļi" iedzīvotāji
marijnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Marijasmuiža" iedzīvotāji
valcenieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Valki" iedzīvotāji
vidusmuižnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Ciravskaja Cīravas pagasta bijušais nosaukums krieviski
circeņi Circenis
circinis Circenis
ķirķis Circenis
mālgrauzis Circenis
mālgrauznis Circenis
skripsts Circenis
svirplis Circenis
brūnsvārcis Circenis ("Gryllus domesticus")
gryllidae Circeņu dzimta
gryllus Circeņu dzimtas ģints
gryllodea Circeņu virsdzimta
Cīrihe Cīrihes kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1729 kvadrātkilometri, 1332900 iedzīvotāju (2009.)
Cirīša ezers Cirišs, ezers Aglonas pagastā
Čerešu ezers Cirišs, ezers Latgales augstienē
Cirīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā
Cīrīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā
antrē Cirkā - sižetiska runas vai pantomīmas aina klaunu izpildījumā
prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana
prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta); cirks, kura izrādes notiek šādā celtnē
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus
akrobātika Cirka mākslas žanrs
dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes)
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves
cirkačs Cirka mākslinieks
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā
žonglieris Cirka mākslinieks, kas uzstājas žonglēšanā
circenses Cirka spēles Senajā Romā
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus
atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību
klauns Cirka vai pantomīmas mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus
Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā
hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens)
Zr Cirkonijs (ķīm. elements)
bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai
dzirksnis Cirksnis - apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
cirka Cirksnis 1
cirkšņi Cirksnis 1
ģerkstēt Cirkstēt, čirkstēt
poradenīts Cirkšņa limfmezglu slimība, kam raksturīga mazu abscesu veidošanās
orhiocēle Cirkšņa trūce, kuras maiss noslīdējis sēklinieku maisiņā; sēklinieka pietūkums
bubonocēle Cirkšņa vai augšstilba trūce, kas izraisa cirkšņa tūsku
apkārtriņķojums Cirkulācja, virpulis, riņķojums
cirkulieris Cirkulārs, apkārtraksts
revaskularizācija Cirkulējošo asiņu daudzuma atjaunošana, piem., pēc traumas
ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem
granulofilocīts Cirkulējošs retikulocīts
vividifūzija Cirkulējošu asiņu pakļaušana dialīzei ārpus organisma un atgriešana organismā bez pakļaušanas gaisa vai kaitīgai ietekmei; šo principu izmanto dialīzē ar mākslīgo nieri
cirķelis Cirkulis
svirķelis Cirkulis
nullcirkulis Cirkulis ļoti mazu apļu vilkšanai
mērcirkulis Cirkulis mērīšanai
Cir Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Circinus Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
mērcirkulis Cirkulis, ko lieto, iezīmējot navigācijas parametrus uz kartes
ārtausts Cirkuļveida mērinstruments lineāro izmēru (detaļu diametru u. tml.) mērīšanai
ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte
Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā
Tutyni Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutini" nosaukums latgaliski
zabolotieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" iedzīvotāji
zabolotjieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" iedzīvotāji
zeļčavieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčava" iedzīvotāji
zeļčevieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčeva" iedzīvotāji
cirminis Cirmenis
anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām
Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
cērpa Cirpšana
cērpe Cirpšana
dzirklēt Cirpt
šķērēt Cirpt (aitas)
trimēt Cirpt (suņa) apmatojumu dekoratīvos nolūkos
aizcirpt Cirpt līdz zināmam punktam
pārcirpt Cirpt vēlreiz, no jauna
štērēt Cirpt; šķērēt 2
cērpuļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres
cirpšļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres
cirpeklis Cirpums; nocirpta vilna
čirkse Cirslis
cirkslis Cirslis
cirksns Cirslis
cirkstiņš Cirslis
cirslītis Cirslis
cirklis Cirslītis
šnicere Cirslītis
šņīpars Cirslītis
šņīpstere Cirslītis
urvilka Cirslītis
ķirtupelis Cirslītis; meža cirslis ("Sorex araneus")
cirsme Cirsma
cirsna Cirsma
cirsne Cirsma
šļaka Cirsma, izcirtums
kailcirsma Cirsma, kur tiek veikta kailcirte
sleja Cirsmas daļa, no kuras visus sagatavotos kokmateriālus izved pa vienu ceļu (starpcirtē - pa tehnoloģisko koridoru)
cirsmojums Cirsmu rinda, kurā cirsmas seko cita citai un kuru nešķērso ciršanai nepiemērotas audzes
cierst Cirst
cirīt Cirst
snāt Cirst
ālēt Cirst (kaut ko cietu); caurumu taisīt ledū, sienā vai citur kur
kārnīt Cirst (kokus kādā platībā, veidojot līdumu); līst; art (tikko nolīstu līdumu)
šķibot Cirst (parasti nelielus) zarus nozāģētam kokam
līst Cirst (visus kokus, krūmus kādā vietā)
dūrēt Cirst āliņģi ar āliņģu cērtamo cērti
šļaubēt Cirst baļķa gala nokantējumu
stērkāt Cirst baļķim, ko grib aptēst, ik pa 2 pēdām ruobus, lai var vieglāk atskaldīt tešamās daļas
atcirst Cirst nost
atcirst Cirst vaļā
slenīt Cirst, gāzt
riest Cirst, griezt
robīt Cirst, kapāt
bricēt Cirst, sist, pērt ar strupu priekšmetu
darināt Cirst, zāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta, koka zarus)
baļķus laist Cirst, zāģēt kokus baļķiem
Zirsten Cirstes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā
Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā
Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka
Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka
malkaskoki Ciršanai paredzēti zemas kvalitātes koki ar līkiem, trupējušiem stumbriem, kas nav izmantojami lietkoksnei; koki, kuru lietkoksnes daļas garums ir mazāks par 2 m
pilnaudze Ciršanas vecumu sasniegusi kokaudze
cirkšņi Ciršļi
caenolestidae Ciršļsomaiņu dzimta
soricidae Ciršļu dzimta
neomys Ciršļu dzimtas ģints
sorex Ciršļu dzimtas ģints
suncus Ciršļu dzimtas ģints
cērta Cirta
cirksts Cirta
cirste Cirta
cirte Cirta
grepstele Cirta
vilnis Cirta
krudze Cirta, cilpa, mezgls dzijā
krudzele Cirta, cilpa, mezgls dzijā
skrudzele Cirta, skrudze
skrulle Cirta, sproga
cirksta Cirta; cirksts
zirguskābenes Cirtainā skābene ("Rumex crispus")
guslis Cirtainais dzelksnis ("Carduus crispus")
pētersile Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
pētersiles Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
pētersiļi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
pētersilis Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
petruška Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
selderiņi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
cērtains Cirtains
cirkstains Cirtains
cirkulains Cirtains
cirkuļains Cirtains
cirstains Cirtains
cirtaiņš Cirtains
cirtens Cirtains
cirtots Cirtains
ķurzulans Cirtains
lokainis Cirtains
skrullains Cirtains
skruļļains Cirtains
skrūzains Cirtains
skrūzans Cirtains
skrūzots Cirtains
verpuļains Cirtains
viļņainis Cirtains
lokains Cirtains (par matiem)
lokaiņš Cirtains (par matiem)
čirkstains Cirtains, sprogains
čirksteļains Cirtains, sprogains
krūzains Cirtains, sprogains
krūzans Cirtains, sprogains
krūzens Cirtains, sprogains
kruzuļains Cirtains, sprogains
kruzuļots Cirtains, sprogains
cerūzains Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem)
cerūzaiņš Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem)
cirkas Cirtas
cirkstes Cirtas
cirstas Cirtas
kruzeles Cirtas
skruzeles Cirtas
kruzuļi Cirtas, sprogas
ietullēt Cirtāt
dastošana Cirtē atstājamo koku iezīmēšana ar krāsu
cirtājs Cirtējs
cirtienis Cirtiens
gvelziens Cirtiens, sitiens
rieza Cirtienu starpa pļaujot
meiselis Cirtnis; kalts (dzelzim vai akmenim)
sirpjveida cirtomija cirtomiju suga ("Cyrtomium falcatum")
lokšķēres Cirtošanas šķēres
cirkstot Cirtot
cirtāt Cirtot
krūzot Cirtot
kuperēt Cirtot
skrudzelēt Cirtot
skrūlēt Cirtot
skrūzēt Cirtot
kupierēt Cirtot (matus ar cirtojamām šķērēm)
lokāt Cirtot (matus)
lokot Cirtot (matus)
lokāties Cirtot sev matus
krullēt Cirtot, sprogāt
krūzēt Cirtot, sprogot
skrulināt Cirtot, sprogot
skrullināt Cirtot, sprogot
skrūvēt Cirtot, sprogot
ieskrullēt Cirtot, sprogot (matus)
krūzāt Cirtot, sprogot; krūzēt
čirkāt Cirtot; sprogot
cirkstoties Cirtoties
cirtāties Cirtoties
dzenksterēties Cirtoties
greitoties Cirtoties
grīnēties Cirtoties
krendzelēties Cirtoties
lokāties Cirtoties
lokoties Cirtoties, būt cirtainiem (par matiem)
čunkuroties Cirtoties, mezgloties, samudžināties
grecelēties Cirtoties, sapīties
sačurmoties Cirtoties, saritināties
krudzelēties Cirtoties, sprogoties
skrulināties Cirtoties, sprogoties
skrullināties Cirtoties, sprogoties
krūzoties Cirtoties; sprogoties
vildens Cirtots
cirpains Cirtots, sprogots
cērtums Cirtums
cilvulis Cīrulis
cirkulis Cīrulis
vivulītis Cīrulis (epitets)
corydalis Cīrulīši
cīruļzāles Cīrulīši (2)
šaurlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis angustifolia")
dobais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cava syn. Corydalis bulbosa"), Latvijā aizsargājama
paparžlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cheilantifolia")
divlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis diphyla")
vidējais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis intermedia"), Latvijā aizsargājama
dzeltenais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis lutea")
dzeltenbaltais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis ochroleuca")
blīvais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis solida syn. Corydalis halleri")
ceirulītis Cīrulītis
ātraudzīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
ausbate Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
auslecite Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
auslēcīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
cīruļsakne Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
cīruļzāle Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
cīruļdziesma Cīruļa dziesma
vīrulis Cīruļa iesauka
alauda Cīruļi
lullula Cīruļi (viena no 4 cīruļu ģintīm)
cīruļvējputenis Cīruļputenis
alaudidae Cīruļu dzimta
alaemon Cīruļu dzimtas ģints
cekulcīrulis Cīruļu dzimtas ģints
chersophilus Cīruļu dzimtas ģints
eremophila Cīruļu dzimtas ģints
galerida Cīruļu dzimtas ģints
mirafra Cīruļu dzimtas ģints
skrējējcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Alaemon")
tuksnešcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Ammomanes")
krūmcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Mirafra")
Ziemeļāfrikas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Chersophilus duponti")
cīrulēns Cīruļu mazulis
Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka
babaunieks Cirvene ("Alisma plantago-aquatica")
circene Cirvene ("Alisma")
ezene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs
gundegcirvene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs
alisma Cirvenes - viendīgļlapju klases cirveņu dzimtas ģints
alismidae Cirveņu apakšlase
alismataceae Cirveņu dzimta
baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene
bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
alismales Cirveņu rinda
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
cirveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi ūdeņu un mitrāju augi, \~20 ģinšu, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
drīveklis Cirvim līdzīgs neass metāla instruments, ar kuru drīvmateriālu sadzen plankojuma spraugās
ambīlis Cirvis
ciris Cirvis
cirīte Cirvis
cirs Cirvis
koluns Cirvis
šutiļņiks Cirvis
žagargrauzis Cirvis
skaldcirvis Cirvis (kā) skaldīšanai
platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai
cērknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cirksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cirsnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cēknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
cēksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
cērksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
Cirīšu ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā
Cirīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā
Cirvīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā
asminis Cirvja asā mala
zods Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam
liemenis Cirvja daļa no asmeņa līdz kātam
cirkātgals Cirvja kāta gals
cirkāts Cirvja kāts
papiere Cirvja piets
piešs Cirvja piets
ūzpiete Cirvja piets uzmetinājums
ciksas Cisas
cisa Cisas
čubas Cisas
cēses Cīsas - miežu un auzu kopiņas
cīshens Cīsiņš
cīsķene Cīsiņš
cīskens Cīsiņš
cīsķens Cīsiņš
cīsķina Cīsiņš
cīskins Cīsiņš
melmiņš Ciska
cingulis Ciska (nokautam lopam)
gulznis Ciska, gurns
rieta Ciska, gurns
striena Ciska, gurns
Oija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka
Ūjiņa Ciska, Īdeņas kanāla pieteka
Vija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka
strēnas Ciskas
platimērija Ciskas kaula ķermeņa augšējās trešdaļas plakanība
ciskkauls Ciskas kauls
hidrocista Cista ar ūdeņainu saturu
enterocista Cista zarnas sienā
tubulocista Cista, kas radusies, aiz-sprostojoties kādam kanāliņam vai vadiņam
ptialocēle Cista, kurā ir siekalas; parasti rodas, aizsprostojoties siekalu dziedzera izvadkanālam
urinoma Cista, kurā ir urīns
cistadenosarkoma Cistadenoma ar sarkomas šūnām
hidromfāls Cistai līdzīga nabas izspiešanās ascīta gadījumā
metrocistoze Cistas dzemdē
cistektomija Cistas izoperēšana
marsupializācija Cistas malu piešūšana pie vēdera sienas brūces malām, ja cistas izņemšana ir tehniski neiespējama
cistoģenēze Cistas veidošanās vai attīstīšanās
trapistieši Cisterciešu ordeņa atzars, dibināts 17. gs., stingri noteikumi, t. sk. aizliegums runāt
joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī
bernardieši Cisteriešu ordeņa atzars cīņai pret ķecerību un kultūras progresu Francijā
vagoncisterna Cisternas veida vagons dažādu kravu, piemēram, cementa, pārvadāšanai
laistītājautomobilis Cisternautomobilis, kas apgādāts ar laistīšanas ierīcēm
finnoze Cisticerkoze - cilvēka un dzīvnieku slimība, ko izraisa lenteņu kāpuri - finnas jeb cisticerki
finoze Cisticerkoze, helmitozes veids, ko izraisa lentes tārpu kāpuri
putrāms Cisticerkozes tievkaklainās finnas
homocistīns Cistīna homologs; uzturā kopā ar holīnu var aizvietot metionīnu
cistadenokarcinoma Cistiska adenokarcinoma
higroma Cistiska limfangioma
cistosarkoma Cistiska sarkoma
inocistoma Cistiski deģenerējusies fibroma
cistoma Cistisks audzējs, biežāk olnīcā
hidrocistoma Cistisks audzējs, kas sācies no sviedru dziedzeriem
epidermoidoma Cistisks epidermas šūnu veidojums
osteocistoma Cistisks kaula audzējs
hidromfalocēle Cistisks pampums nabas trūces maisā
cīstināt Cīstīt
cystitis Cistīts
radiocistīts Cistīts kā rentgenterapijas vai rādijterapijas komplikācija
pneimocistogrāfija Cistogrāfija pēc gaisa ievadīšanas urīnpūslī
cystocoleus Cistokolejas
Cystocoleus niger cistokoleju sugas "Cystocoleus ebeneus" nosaukuma sinonīms
miksocistoma Cistoma, kurā ir gļotas
panendoskops Cistoskopa modifikācija, ar ko var apskatīt gan urīnpūsli, gan urīnizvadkanālu
hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas
ureterocistoskops Cistoskops, ar ko urīnvadā ievada katetru
nefrocistoze Cistu rašanās nierē
aerocēle Cistveida audzējs, kurā atrodas gaiss; gaisa uzkrāšanās audos
Cīšu Cīšu ezers - Salmejs, ezers Rušonas pagastā
amatsavienošana Cita apmaksājama amata vai regulāri apmaksājama darba izpildīšana līdztekus pamatdarbam citā iestādē, uzņēmumā, organizācijā
plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu (literāra, zinātniska darba, izgudrojuma u. tml.), publicēšana ar savu vārdu vai pseidonīmu
iesaistīšana Cita cilvēka pamudināšana izdarīt kādu kopēju darbību
slepkavība Cita cilvēka prettiesiska nonāvēšana
viņistaba Cita dzīvojamā māja, kaimiņu saimniecība
eksploatācija Cita grūta stāvokļa izmantošana
ksenolīts Cita ieža atlūzu ieslēgums magmatiskā iezī
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki
ārļaudis Cita pagasta ļaudis
ārļauži Cita pagasta ļaudis
aizspogulija Cita pasaule, ačgārnā pasaule
vārdamāsa Cita sieviete, kurai ir tas pats vārds
piedudināt Cita starpā dudināt, murmināt
vieta Cita stāvoklī, situācijā
trans- Cita stāvokļa
āriene Cita vide, cita vieta; cituriene
citurene Cita vieta
cituriene Cita vieta
citur Citā vietā
citviet Citā vietā; citur
tāljūra Cita, tālāka jūra, okeāns; arī tāla vieta jūrā
čaks Citāda dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma krāsa
citādi Citādā veidā, ne tā
citāž Citādā veidā, ne tā
alterglobālisti Citādas globalizācijas piekritēji
citād Citādi
citādāk Citādi
citādiņ Citādi
citaidiņ Citādi
citaiņ Citādi
citaiž Citādi
citaižāk Citādi
citaiži Citādi
citāži Citādi
savādāk Citādi (1)
savādai Citādi; atšķirīgi
savādākīs Citādi; atšķirīgi
citādākās Citādi; pretējā gadījumā
citādīgs Citāds
citods Citāds
savāds Citāds
hetero- Citāds, atšķirīgs (piem., heterogēns, heteroseksuāls)
cits Citāds, savādāks, atšķirīgs (parasti labāks)
apkampstīties Citam citu it kā kost, knaibīt ar zobiem
jukas Citam citu pārtraucot, traucējot
piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem
homonoms Citam līdzīgs uzbūves un funkcijas ziņā; pakļauts vienam un tam pašam likumam
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.)
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.)
cītare Cītara
cītars Cītara
cīteris Cītara
apakšprogramma Citas datorprogrammas izpildei izmantojama datora programma, kas veic patstāvīgu informācijas apstrādes posmu un var tikt izmantota vairākkārt un no dažādām citām programmām
lāsme Citas krāsas raibums
zvēdra Citas krāsas svītra kokā, drēbē, spalvā
lāsums Citas krāsas vai nokrāsas plankums, arī raibums
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas
imports Citas programmas vai datu apstrādes sistēmas datnes formāta pārvēršana formātā, ko var izmantot aplūkojamā programma vai sistēma
radiotraucēšana Citas radiostacijas signālu izplatīšana tajā pašā frekvenču diapazonā
heteroģens Citas sugas, homogēna pretstats
cittautas Citas tautas
sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis
superstrāts Citas tautas valodas (iekarotāju valodas, kultūras, pārvaldes valodas) ietekmes pēdas vietējo iedzīvotāju valodā
citticībnieks Citas ticības piederīgais
heterodokss Citas ticības piekritējs, kas atkritis no oficiālās baznīcas
krieviskojums Citas valodas vārda vai nosaukuma pārveide atbilstoši krievu valodas izrunai vai rakstībai
viesstrādnieks Citas valsts iedzīvotājs, kurš tiek legāli nodarbināts uz noteiktu laiku algotā darbā, noformējot darbu veikšanas atļauju
eksekvatūra Citas valsts tiesas sprieduma izpildīšana kādā valstī
citzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; arī ārzemnieks
restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana
apakšzona Citas, lielākas zonas patstāvīga sastāvdaļa
citato Citato loco - citētajā vietā
nocitēt Citēt un pabeigt citēt
pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais)
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai
kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus
klusiņām Citiem nezinot; paslepus
klusiņi Citiem nezinot; paslepus
klusītēm Citiem nezinot; paslepus
klusītiņām Citiem nezinot; paslepus
klusu Citiem nezinot; paslepus
ai. Citiem vārdiem (lat. "alias")
IOW Citiem vārdiem sakot (angļu "in other words"; īsziņās)
citiene Citiena
prosēlitisms Cītīga sekotāju vervēšana kādai mācībai
zaurēt Cītīgi mācīties
zaurēties Cītīgi mācīties
āpēt Cītīgi nodarbināt, pērt; stipri bārt, rāt
āpēt Cītīgi nopūlēties, strādāt
čegnīties Cītīgi strādāt bez ievērojamiem panākumiem
nourbties Cītīgi strādāt un pabeigt darbu
nomeklēt Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt
cytisus Cytisus nigricans - melnējošā ķekarcītiza "Lembotropis nigricans" nosaukuma sinonīms
cikārtiņ Citkārt
citkārtiņ Citkārt
citreiz Citkārt
cikārtijs Citkārtējs
citkārtijs Citkārtējs
poligīnija Citoģenētikā - viena spermatozoīda kodola savienošanās ar vairākiem olšūnas kodoliem
neirolizīns Citolizīns ar specifisku iedarbību uz nervu šūnām
nefrolizīns Citolizīns, kas iedarbojas uz nieru šūnām
hepatolizīns Citolizīns, kas noārda aknu šūnas
sincitiolizīns Citolizīns, kas noārda placentas sincītiju; rodas, injicējot dzīvniekam placentas audu emulsiju
izocitolizīns Citolizīns, kas šķīdina citu tās pašas sugas dzīvnieku šūnas
karioloģija Citoloģijas nozare, kas pētī šūnas kodolu
citologs Citoloģijas speciālists
citohistoloģija Citoloģijas un histoloģijas metožu apvienojums
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu
citoplasma Citoplazma
desmoferments Citoplazmā cieši saistīts ferments, pretēji brīvajam liofermentam
plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties
perikarions Citoplazma, kas aptver šūnas kodolu
ektoplazma Citoplazmas ārējais slānis
bazoplazma Citoplazmas daļa, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām
ozonofors Citoplazmas granula
citomikrosoma Citoplazmas graudiņš
endoplazma Citoplazmas iekšējais slānis
pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa
māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija
cikloze Citoplazmas kustības šūnā, nedeformējot membrānu
oksiplazma Citoplazmas oksifilā daļa
deitoplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmenti, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.)
deiteroplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmentu, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.)
endolīze Citoplazmas sairšana vai izšķīšana
hialoplazma Citoplazmas šķidrā daļa
citosols Citoplazmas šķidrā vide, t. i., citoplazma bez organellām un nešķīstošiem komponentiem
trofoplazma Citoplazmas veģetatīvā, barojoša daļa
arhiplazma Citoplazmas viela, no kuras radušās un sastāv centrosomas, to stari un vārpstas pavedieni mitozē
CVS Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte
citoplazmons Citoplazmatiskās iedzimtības materiālo nesēju (plazmogēnu) kopums, kas atrodas citoplazmā
cytospora Citosporas
citotoksikoze Citotoksīna radīts slimīgs stāvoklis
nefrotoksīns Citotoksīns, kas bojā nieru šūnas
izocitotoksīns Citotoksīns, kas ir toksisks tās pašas sugas dzīvnieku homologām šūnām
epiteliotoksīns Citotoksīns, kas noārda epitēlijšūnas
mielotoksīns Citotoksīns, kas noārda kaulu smadzeņu šūnas
leikotoksīns Citotoksīns, kas noārda leikocītus; rodas nelielā daudzumā visos iekaisuma gadījumos
oftalmotoksīns Citotoksīns, kas rodas, injicējot starenes emulsiju
gastrotoksīns Citotoksīns, kas specifiski iedarbojas uz kuņģa šūnām
splenotoksīns Citotoksīns, kas specifiski iedarbojas uz liesas šūnām
alfi Citplanētieši jeb svešās dzīvības formas (angļu "Alien Live Forms")
citronellāls Citrāla dihidroatvasinājums, optiski aktīvs, iegūts no citroneļļas, mākslīgi iegūst oksidējot citronellolu
geraniāls Citrāls
citad Citreiz
citureiz Citreiz
citkārtējs Citreizējs
citrofens Citrionskābes trifenetidids, balts kristālisks pulveris, viegli šķīst karstā ūdenī
cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza
šizandra Citronliāna
schisandra Citronliānas
schisandraceae Citronliānu dzimta
limons Citrons
itrols Citronskābais sudrabs, balts pulveris, grūti šķīst ūdenī; antiseptisks līdzeklis skalošanai un iešļircināšanai pret gonoreju un acu slimībām
akonītskābe Citronskābe bez vienas ūdens molekulas
citrāti Citronskābes sāļi
grenadins Citronu un apelsīnu (sākotnēji granātābolu) limonāde
bergamote Citrusauga bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, bāldzeltens, apaļš vai olveida, skābs, no augļu mizām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā; bergamots
bergamotkoks Citrusaugu augļu koks
citrus Citrusi
citrusaugi Citrusi
citronaugs Citruss - divdīgļlapju augu ģints rūtu dzimtā
laims Citrusu ģints suga ("Citrus aurantifolia"), augļu koks; šī koka auglis
kafīra laims citrusu ģints suga (“Citrus hystrix”), citrusaugs ar aromātiskām lapām, ko izmanto Dienvidaustrumāzijas virtuvē
greipfrūts Citrusu ģints suga ("Citrus paradisi"), subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem
apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
otrējs Cits
savs Cits (2)
otrais Cits (parasti cilvēks)
kokakolonizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; disnejifikācija; makdonaldizācija
makdonaldizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; disnejifikācija
disnejifikācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; makdonaldizācija
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne
citetnoss Cits etnoss
ārnovads Cits novads (pretstatā savam novadam)
citnovads Cits novads 1(1)
ārvalsts Cits pagasts
ārpagasts Cits pagasts (pretstatā savam pagastam)
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas; šī auga sēkla
vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds
pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo
viņciems Cits, arī kaimiņu ciems
viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts
alo- Cits, atšķirīgs, svešs
jauns Cits, atšķirīgs; ne tāds kā iepriekš
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais
cittautībnieks Cittautietis
svešticīgs Citticībnieks
plaģiātisms Citu autoru veikuma uzdošana par savu, arī ideju "zagšana"
ekspluatācija Citu cilvēku izmantošana savā labā
kompilācija Citu cilvēku radošā vai zinātniskā darba rezultātu izmantošana, visu datu aizgūšana no citu pētījumiem (bez patstāvīga vērtējuma)
introjekcija Citu cilvēku uzskatu, motīvu, priekšstatu, ieviržu pārņemšana, to pārvēršana par savējiem; internalizācijas tālākā attīstība
glumais Citu izmantotājs; cilvēks, kas tiek cauri ar veselu ādu
ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem)
ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā
spirķiks Citu nelegālo preču (biežāk - cigarešu) tirgotājs
vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem
zilvēdaris Citu pagastu ļaužu dota iesauka, palama augstroziešiem
melldirsietis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka, palama rozuliešiem
apgrēcināšana Citu pavedināšana un pamudināšana uz grēku, maldiem, ļaunām domām par cilvēkiem vai Dievu
astrobotānika Citu planētu augu valsts pētīšana ar astronomijas metodēm
otrreiz Citu reizi
viņurīt Citu rītu
paragammacisms Citu skaņu (d, t) izruna "g" un "k" vietā
pararotacisms Citu skaņu (l, v, n, g) izruna "r" vietā
parasigmatisms Citu skaņu izruna "s" un "z" vietā
nukleofagocitoze Citu šūnu kodolu fagocitoze
cittautu Citu tautu; arī ārzemju
citvalodu Citu valodu; svešvalodu
adopcija Citu vecāku bērna pieņemšana savā ģimenē un juridiska stāšanās ar viņu tādās tiesiskajās attiecībās, kādas pastāv starp vecākiem un bērniem
citzemju Citu zemju, citu valstu; ārzemju
svešzemju Citu zemju, citu valstu; ārzemju
citūr Citur
citurž Citur
cituviet Citur, citā vietā
citiena Cituriene
citpuse Cituriene
cituriena Cituriene
citzeme Cituriene
citversēklas Citvarsēklas
introducēšana Citzemju augu vai dzīvnieku ieaudzēšana vide, kura ir citādi dabas apstākli nekā sākotnējie
civetkaķis Civeta
CA Civilā aizsardzība
reģenerators Civilajā aizsardzībā, izolējošas gāzmaskas vai filtrventilācijas iekārtas daļa, kas paredzēta gaisa sastāva atjaunošanai
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem
civils Civilapģērbā
civiltērps Civilapģērbs
vicmundieris Civildienesta ierēdņu formas svārki Krievijā pirms 1917. g.
titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe
DP Civiliedzīvotāji, kas kara apstākļu dēļ atrodas ārpus savas zemes robežām; pārvietotas personas (angļu "Displaced Persons") pēc 2. pasaules kara
nekombatants Civiliedzīvotājs, kas nav pakļauts karojošās puses (valsts) karadarbības veikšanas starpatautiskajiem likumiem, tiesībām un pienākumiem
civilizators Civilizācijas izplatītājs
cīruļlaulība Civillaulība
čigānlaulība Civillaulība; gadījuma rakstura intīmas attiecības
civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā
CL Civillikums
civilists Civilpersona
civils Civilpersona
aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja
duplika Civilprocesā atbildētāja ieruna pret sūdzētāja repliku
Cpk Civilprocesa kodekss
CPL Civilprocesa likums
dispozitivitāte Civilprocesa princips, saskaņā ar ko civillietas puses brīvi var rīkoties ar savām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem
apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
pussieva Civilsieva
pasieva Civilsieva; mīļākā
CAR Civilstāvokļa aktu reģistrācija (piemēram, rajona CAR nodaļa)
parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme
intercesija Civiltiesībās - iejaukšanās lietā, uzņemoties cita parādu, galvojumu u. tml.
zaudējumi Civiltiesībās - materiālo labumu samazinājums, kas radies saistības pārkāpuma rezultātā
akcepts Civiltiesībās - piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus
punktācija Civiltiesībās nesaistoša norma par nākotnē slēdzamu līgumu
glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
tālākdošana Civiltiesībās, cesija - juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai
culpa Civiltiesībās, plašākā nozīmē jebkura vaina; šaurākā (tehniskā) nozīmē neuzmanība kā pretstats ļaunam nolūkam un gadījumam
civilistika Civiltiesību zinātne
glabājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru glabājuma devējs nodod glabātājam glabāšanā mantu; glabātājs apņemas mantu glabāt un atdot bez bojājumiem
civilstrīds Civiltiesisks strīds
jāklis Civilvīrs
pusvīrs Civilvīrs
saduns Civilvīrs
Ciļanšans Cjiliaņšaņs - augstākā virsotne Gaņsu provincē, Ķīnā
Rihthofena grēda Cjiliaņšaņs, kalnu grēda Ķīnā
Cindao Cjindao - pilsēta Ķīnā
Cinhaja Cjinhai - province Ķīnā
Cinhuandao Cjiņhuandao - pilsēta Ķīnā
Cinlins Cjiņlins - kalnu grēda Ķīnā
Cjuandžova Cjuaņdžou - pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
Aļoški Cjurupinska - pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1928. g.
neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
toluidīnzilais Cl5Hl6ClN3S, krāsviela, ko plaši lieto histoloģijā
torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai
orfenadrīns Cl8H23NO, difenhidramīna analogs; antiholīnerģisks, prethistamīna, spazmolītisks līdzeklis ar eiforisku darbību
neopīns Cl8H2lNO3, opija alkaloīds, kodeīna izomērs
clithris Clithris quercina - hipodermu dzimtas sugas "Colpoma quercina" nosaukuma sinonīms
CMYK attēls CMYK sistēmā datorā saglabāts attēls, kas sastāv no četriem atsevišķiem pelēkos toņos attēlotiem pikseļu attēliem, no kuriem katrs atspoguļo attiecīgās krāsas daudzumu
olefīns CnH2n, alkēns
sprāgstsudrabs CNOAg, sprāgstskābes sudraba sāls, lietots sprāgstkonfekšu un sprāgstzirņu pagatavošanai
sprāgstzelts CNOAu, sprāgstskābes zelta sāls
akapnija CO2 trūkums asinīs
linneīts Co3S4, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, veidojot parasti oktaedrus, iesarkanā vai sidrabbaltā krāsā
cobalkāja Cobalkāju vista - vista ar apspalvotām kājām
Zohden Code
ilzinieši Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" iedzīvotāji
colle Colla
tulle Colla
inča Colla (angļu "inch")
colls Colla (aptuveni 2,54 cm)
collumērs Collmērs
colmērs Collmērs
caļauka Collu (2,54 cm) biezs dēlis
collīgs Collu biezs
COM ports COM pieslēgvieta
dalītais programmkomponentu objektmodelis COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows"
congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu
coņ Coņ, nu! - sauciens, ar kuru nomierina govi, slaucot
mukonskābe COOH(CH)4COOH, nepiesātināta dikarbonskābe, benzola oksidēšanās produkts urīnā dzīvniekam, kuram ievadīts benzols
pimelīnskābe COOH(CH~2~)~5~COOH, divvērtīga piesātināta skābe, piedalās mikroorganismu biotīna vielmaiņā
sebacīnskābe COOH(CH2)8COOH, divvērtīga skābe, oleīna oksidēšanas produkts
mezovīnskābe COOH(CHOH)~2~COOH, optiski neaktīvs vīnskābes izomērs
cukurskābe COOH(CHOH)~4~COOH, divvērtīga skābe, kas rodas, oksidējot glikozi
gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi
mannocukurskābe COOH(CHOH)4COOH, mannozes oksidēšanās produkts
oksāletiķskābe COOHCH~2~COCOOH, ogļhidrātmaiņas produkts, kas piedalās trikarbonskābju ciklā
tartronskābe COOHCHOHCOOH, malonskābes oksidēšanas produkts
programmatūra CorelDraw CorelDraw
CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T)
si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu
crassula Crassula aquatica - ūdeņu biezlapītes "Tillaea aquatica" nosaukuma sinonīms
krešendo Crescendo - pakāpenisks skaņas pastiprinājums
cryophytum Cryophytum crystallinum - kristālu pusdienziedes "Mesembryanthemaceae crystallinum" nosaukuma sinonīms
si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku
mēģinājumu ierobežojums CSMA/CD tīkla maksimāli pieļaujamais kadra atkārtotas pārraides mēģinājumu skaits, ar kuru starpniecību cenšas novērst sadursmes
cūkcaurums Cūcaurums
cūcene Cūcenāju oga
cūcenes Cūcene
cūcine Cūcene ("Lactarius turpis")
švampa Cūcene, sivēnmāte
cūces Cūcenes ("Rubus nessensis")
cūcīna Cūciņa (slimība)
cūciškai Cūciski, nekārtīgi
Cucurki Cucurku ezers - atrodas Ludzas novada Istras pagastā, platība - 3,5 ha
Sangaras šaurums Cugaru šaurums starp Honsju un Hokaido salu
Cūga Cūgas kantons Šveices Konfederācijā, platība - 239 kvadrātkilometri, 110800 iedzīvotāju (2009.)
baroksnis Cūka
barotnis Cūka
cūkas Cūka
krīna Cūka
pampa Cūka
ruška Cūka
rušķe Cūka
rušķis Cūka
švinka Cūka
tunnis Cūka
ciga Cūka (bērnu runā)
uša Cūka (bērnu runā)
rakainīte Cūka (pavārds)
joslene Cūka ar jostas veida svītru ap vidu
blauza Cūka ar lielu vēderu
melndirsis Cūka ar melnu pakaļējo daļu
ļekause Cūka ar nokarenām ausīm
pogainis Cūka ar pogas veida piedevām pakaklē
čūčis Cūka līdz gada vecumam, suķis
puscūcis Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem
puscūka Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem; puscūcis (1)
aizgaldnīca Cūka, kas aizgaldā tiek nobarota
kvieka Cūka, kas daudz kviec
mirne Cūka, kas drīz nobeigsies
žņērba Cūka, kas nepietiekoši ēd
ārcūka Cūka, kas tek apkārt ārā: pretstats baroklim; ārtecis
speķcūka Cūka, ko baro speķa iegūšanai; speķa cūka
speķnieks Cūka, ko baro speķa iegūšanai; speķa cūka; speķcūka
baroklis Cūka, ko nobaro kaušanai
baroknis Cūka, ko nobaro kaušanai
ārenieks Cūka, ko pa vasaru tur laukā un nenobaro kaušanai
rekšis Cūka, kuilis
atseris Cūka, kurai sari aug nepareizā virzienā
atspure Cūka, kurai sari, sākot no pusmuguras, aug pretējā virzienā
puscūcis Cūka, kuras lielums ir aptuveni puse no parastā cūkas lieluma
remontcūka Cūka, kuru audzē veco, neproduktīvo vaislas cūku nomaiņai
āracūka Cūka, kuru nebaro kaušanai
ārascūka Cūka, kuru nebaro kaušanai
krina Cūka, netīrelis
truša Cūka, netīrelis
reksis Cūka, puscūcis
pussuķis Cūka, puscūka
cūcietis Cūka, ruksis
sivēnīca Cūka, sivēnmāte
sivēnīce Cūka, sivēnmāte
rakacis Cūka, sivēns
rakainis Cūka, sivēns
rakāns Cūka, sivēns
rakulis Cūka, sivēns
ruksis Cūka; arī sivēns
rukšķis Cūka; arī sivēns; ruksis
cūkacīši Cūkactiņas
suidae Cūkas
cūkaste Cūkas aste
stagacis Cūkas aste, ko vārīja miežu sēšanas laikā, lai miežu vārpas augtu garas un lielas kā cūku astes
ķiugs Cūkas augšžoklis
ķiugs Cūkas augšžokļa ilknis
cūkause Cūkas auss
cūkauss Cūkas auss
ķulis Cūkas ciska
cimbulis Cūkas ciskas gabals
čūkčemeriņš Cūkas deguns
pušgalvis Cūkas galvas puse, parasts Meteņa ēdiens
cūkgaļa Cūkas gaļa
tutursla Cūkas gaļas mugurkaula gabals
tuturslis Cūkas gaļas mugurkaula gabals
čukra Cūkas gaļas treknums
cūksūds Cūkas izkārnījumu gabals
skulduris Cūkas kāja
skuldas Cūkas kājas
krūtacis Cūkas pakakles gabals, kurā ir dūruma vieta
rakšpidīte Cūkas pavārds
rokuliņa Cūkas pavārds
rokulīte Cūkas pavārds
ķinis Cūkas purns, cūkas šņukurs
bedumi Cūkas rakumi, kurmja cēlumi
reks Cūkas rukšķēšanas apzīmējums
vidstrops Cūkas sānu speķa gabals
vidtrops Cūkas sānu speķa gabals
krauns Cūkas snuķa augšējā, cietā daļa
ķunnis Cūkas snuķis
rakstulis Cūkas snuķis
ūkšķis Cūkas stilba kauls
stelte Cūkas stilbiņš
stelts Cūkas stilbiņš
stulpe Cūkas stilbiņš
stulte Cūkas stilbiņš
saļanka Cūkas subproduktu zupa
činklis Cūkas šķiņķis
ķinnis Cūkas šņukurs
bumburi Cūkas zemādas (mandeļu) dziedzeri
calla Cūkauši
lakauši Cūkauši
arales Cūkaušu jeb kallu rinda
purva cūkausis cūkaušu suga ("Calla palustris")
čūkčamariņš Cūkčamariņš
jūrascūka Cūkdelfīns - vaļu kārtas jūras dzīvnieks
jēmums Cūkēdiens
ķepse Cūkēdiens
cūkēdesis Cūkēdiens, cūkbarība
menceklis Cūkēdiens, maisījums
Bezdibenis Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas
Bezdibens Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas
Cūku ezers Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas
cūkmiesa Cūkgaļa
granči Cūkgaļas atliekas pēc tauku tecināšanas
grandži Cūkgaļas atliekas pēc tauku tecināšanas
kilbasi Cūkgaļas desas
melmenis Cūkgaļas filejas gabals
sāltiņš Cūkgaļas un miltu ēdiens
cūcine Cūkgana pātaga
cūkkopis Cūkkopējs
cūkklēvs Cūkkūts
trusinis Cūkmidža un miežu miltu plācenis
cūknātra Cūknātre
cūktabaka Cūknātre ("Scrophularia"), daudzgadīgs lakstaugs
scrophularia Cūknātres
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu
scrophulariaceae Cūknātru dzimta
cūknātraugi Cūknātru dzimta ("Scrophulariaceae")
alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem
lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga
cimbalārija Cūknātru dzimtas ģints ("Cymbalaria"), dekoratīvi augi, ko izmanto akmeņdārzos
uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem
bezlape Cūknātru dzimtas ģints ("Lathraea"), bezhlorofila lakstaugi, 5 sugas (visas parazītaugi), Latvijā konstatēta 1 suga
dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas
torēnija Cūknātru dzimtas ģints ("Torenia")
deviņvīruspēks Cūknātru dzimtas ģints ("Verbascum") \~350 sugas, Latvijā sastopamas 2 autohtonas un 4 adventīvas sugas
vīrcele Cūknātru dzimtas senāks nosaukums
scrophulariales Cūknātru rinda
acanthaceae Cūknātru rindas akantaugu dzimta
strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus
pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta
ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta
nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu
pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
bullene Cūkpiene
cūkpiens Cūkpiene
pienele Cūkpiene
cūkpienis Cūkpiene ("Taraxacum officinale")
baltā cūktrifele cūktrifeļu ģints sēņu suga ("Choiromyces meandriformis")
Tenīss Cūku aizgādnis
pārvārta Cūku aizgalda aiz vārtiem
pārvārti Cūku aizgalda aiz vārtiem
Tunis Cūku aizstāvis
Tunnis Cūku aizstāvis, Tenīss
cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
jāvals Cūku dzēriens; samazgas
phacochoerus Cūku dzimtas ģints
potamochoerus Cūku dzimtas ģints
sus Cūku dzimtas ģints
kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā
babirusa Cūku dzimtas zīdītājs ar diviem pāriem līku ilkņu, dažās salās Malajas arhipelāgā
cūkāre Cūku ganības
cūkganšepte Cūku ganīšana, cūkgana darbs
cūkgans Cūku gans
metastrongiloze Cūku invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes
kape Cūku izrakņāta bedre
skulduņi Cūku kājas
rekets Cūku kāju paralīze
cūkbēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts
cūkstallis Cūku kūts
nopūtas Cūku liekumi (aknas, plaušas)
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte
sivēns Cūku mazulis
cūkabra Cūku plaucējamā sile
pākšenes Cūku pupas
vindzoles Cūku pupu (lielo) šķirne
buduksnis Cūku rakumi
aizauši Cūku slimība - aizauss dziedzeru iekaisums
laukas Cūku slimība, mandeļu iekaisums, sarkanā kaite
karūsa Cūku suga gariem purniem un smailām mugurām
āpsis Cūku suga; maza cūciņa
iešņavas Cūku tauki (aizdaram)
īsnaujas Cūku tauki (aizdaram)
cūkutis Cūku utis - dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis")
hiodezoksiholskābe Cūku žultī atrodama skābe C23H37(OH)2COOH
Cūkezerupīte Cūkupīte, Līgupes kreisā satekupe
glikatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi
glukatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi
glikēmija Cukura daudzums asinīs (cilvēkam norma ir 0,08-0,12%)
hetnohromatoze Cukura diabēts ar pigmenta izgulsnējumiem ādā un iekšējos orgānos, kā arī ar splenomegālisku aknu cirozi
glikoreja Cukura ekskrēcija organisma šķidrumos, piem., glukozūrija
pralinē Cukurā grauzdētu sasmalcinātu riekstu un augļu kauliņu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šādu maisījumu
cukurrūpniecība Cukura ieguve no augiem rūpnieciskā veidā; Latvijā cukurbiešu pārstrāde cukurā
glikozūrija Cukura izdalīšanās ar urīnu, visbiežāk cukura diabēta pazīme
glikopēnija Cukura iztrūkums audos
urosaharometrija Cukura noteikšana urīnā
sulfitācija Cukura ražošanā - difūzijas sulas apstrāde ar sēra dioksīdu, lai samazinātu tās krāsainību un viskozitāti
necukuri Cukura ražošanas blakusprodukti
melase Cukura ražošanas blakusprodukts - tumši brūns sīrupveida šķidrums
cukurnieks Cukura ražotājs
defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi)
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas
cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs
ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai
melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu
dunkuris Cukura vai sāls gabals
glikometabolisms Cukura vielu maiņa organismā
cukurnieks Cukurābols
pudurotājs Cukurbiešu sējumu kultivatora veids, kas uzkarināms traktoram
cukrabiets Cukurbiete
cukurbiets Cukurbiete
sukurbiete Cukurbiete
cukurābele Cukuriņš (2)
cukurītis Cukuriņš (2)
cukurītis Cukuriņš (3)
saccharum Cukurniedres
safra Cukurniedru novākšanas un pārstrādes sezona Kubā
cukurvāvere Cukuroposums
cukurvāverīte Cukuroposums
dragee Cukurotas mandeles vai rieksti
pralines Cukurotas, apcepinātas mandeles
cukurāties Cukuroties
cukurēties Cukuroties
sukurains Cukurots
arenga Cukurpalmas
graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes
filtrkaļķis Cukurrūpniecības atkritums, kas rodas cukurbiešu sulas tīrīšanā ar dedzinātu kaļķi
cucuris Cukurs
cucurs Cukurs
cukrs Cukurs
rosipuha Cukurs
šugers Cukurs
sukurs Cukurs
S/A Cukurs un acetons (angļu "sugar and acetone")
melitūrija Cukurs urīnā
izorodeoze Cukurs, iegūts no cinhonas mizas
cimaroze Cukurs, iegūts, hidrozilējot strofantīna glikozīdus
niedru cukurs Cukurs, kas ir iegūts no cukurniedrēm
indiglucīns Cukurs, kas rodas kopā ar indigo, indikānam noārdoties
digitoksoze Cukurs, ko iegūst, hidrolizējot digitāla glikozīdus
gliceroze Cukurs, ko iegūst, oksidējot glicerīnu (glicerīna aldehīds un dioksiacetons)
aminocukurs Cukurs, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas aizvietotas ar aminogrupām, piem., glukozamīns, galaktozamīns
cukursīraps Cukursīrups
gulonskābe Cukurskābe, kas iegūta, oksidējot glukozes aldehīda grupu; eksistē divas optisko izomēru formas
glukotionskābe Cukurskābe, kuras molekulā ir sērs; atrasta krūts dziedzerī
saharāts Cukurskābes sāls
paradiabēts Cukurslimības pazīmes bez poliūrijas vai glikozūrijas
cukrinīca Cukurtrauks
cukurbiķeris Cukurtrauks
cukurdoze Cukurtrauks
cukurnīca Cukurtrauks
sukurdoze Cukurtrauks
glikozīdi Cukuru esteri, kas viegli hidrolizējas sastāvdaļās
saldinātāji Cukuru nesaturošas vielas, kas dod produktiem saldu garšu
laktoze cukurveida ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens; piencukurs
formoze Cukurvielu (ogļhidrātu) maisījums, ko iegūst iedarbojoties uz formaldehidu ar kalcija vai magnija hidroksidu
cumpurs Cumpurnis
Zunzen Cunces muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
cundurēt Cundurot
viatiks Cunfšu laiku paraža izmaksāt pabalstu no vienas pilsētas uz otru ceļojošiem amatniekiem bezdarbniekiem no speciāli šim nolūkam nodibinātiem fondiem
cumte Cunfte
meisteris Cunftīgs amata pratējs, kas šo pakāpi bija ieguvis pēc īpaša pārbaudījuma; to skaits vienā pilsētā katrā amatā bija ierobežots, lai novērstu konkurenci
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta)
cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls
kovellīns CuS, minerāls zilā krāsā, bieži kā sekundārs veidojums uz halkopirīta
Austrumu šaurums Cusimas šaurums, Korejas šauruma austrumu daļa
Krūzenšterna ceļš Cusimas šaurums, Korejas šauruma austrumu daļa
Čako Čako province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chaco" / "Provincia del Chaco"), administratīvais centrs - Resistensija, platība - 99633 kvadrātkilometri, 1071100 iedzīvotāju (2010. g.)
melnbaltā čakste čakstu dzimtas suga ("Corvinella melanoleuca")
Čangbeja Čangbejas kalni (angļu val. "Changbai Mountins, Changbai Shan") - Mandžurijas-Korejas kalni
Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju
Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā
miedzenica Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
miedzenīca Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
sirdsāderes Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
sirdszāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
sirdszālīte Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
tūkstošzeltis Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
vēderzāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
drudžazāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
sāpeszāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
sāpeszālīte Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem
knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
stobulis Čemurziežu dzimtas ģints ("Conioselinum"), \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros
suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
plumbihlorīds Četrvērtīgā svina hlorīds, PbCl~4~
pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai
cirtainā čigānene čigāneņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caperatus", syn. "Rozites caperata")
sinti čigānu jeb romu tautības atzars, ieceļojuši Centrālajā Eiropā sākot ar 16. gs.
Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu
Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m
Augstrozes paugurvalnis dabas apvidus Idumejas augstienes austrumu daļā, Cēsu un Valmieras novada rietumos, platība - 39900 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 42 km, platums - līdz 16 km
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas
Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums)
Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha)
Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē
Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
helioterma dabisks vai mākslīgs ārstnieciskos nolūkos izveidots, atklāts nātrija hlorīda ūdens baseins ar 38-40⁰ C temperatūru
ciglis dadzītis – zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi
ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns
kumulis Dadzītis jeb ciglis ("Carduelis carduelis")
usne dadžu ģints ("Cirsium") lakstaugu senāks nosaukums
zemais dadzis dadžu suga ("Cirsium acaule")
dažādlapu dadzis dadžu suga ("Cirsium heterophyllum")
lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem
purva dadzis dadžu suga ("Cirsium palustre")
asais dadzis dadžu suga ("Cirsium vulgare syn. Cirsium lanceolatum")
Daiben Daibes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā
cum tacent, clamant daiļrunīga klusēšana; _burtiski_: "Ar to, ka viņi klusē, viņi kliedz" (Cicerons)
cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda
zaraine dakrimicēšu dzimtas sēņu ģints ("Calocera")
pelēkā dakšaste dakšastu ģints tauriņš ("Cerura vinula"), spārnu plētums 55-75 mm, lido no maija līdz augustam, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm
DCOM tehnoloģija dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows"
DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows"
ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J
melnās komponentes pievienošana darbība krāsu dalīšanas procesā, kas ir pretēja UCR jeb melnās komponentes aizstāšanai
mantojuma apsardze darbības, ko veic tiesa Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja mantas saglabāšanu un tās nodošanu mantiniekiem
Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
Darsa Darsas-Cingstes pussalas vidusdaļa, platība - 60 kvadrātkilometru, stipri mežaina
Montbretia crocosmiiflora dārza montbrēcijas "Crocosmia x crocosmiiflora" nosaukuma sinonīms
sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā
teksta datne datne, kurā ir tikai _ASCII_ rakstzīmes
petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība
rokraksta pazīšana datora spēja pazīt ar roku rakstītu tekstu un pārveidot to koda _ASCII_ vai citās rakstzīmēs
CTI datora un telefona integrācija (angļu "Computer Telephone Integration")
firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums
hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums
CGM datorgrafikas metadatne (angļu "Computer Graphics Metafile")
CAI Datorizēta apmācība (angļu "Computer-Aided Instruction")
CAMAC datorizēta mērīšana un kontrole (Computer-Aided Measurement And Control)
CASE datorizēta programminženierija (Computer-Aided Software Engineering)
CAD Datorizētā projektēšana (angļu "Computer aided design")
CAD/CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD-CAM
CAD-CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD/CAM
CAM Datorizēta ražošana (angļu "Computer-Aided Manufacturing")
CBT datorizētās mācības (angļu "Computer-based training")
kopne Q datorkopne, ko izmanto firmas _DEC_ minidatoros, lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm
sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis
klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana)
kontra datorspēle _Counter Strike_
optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls datortīkls, kurā izmantoti gan optiskie, gan arī koaksiālie kabeļi. Optiskais kabelis tiek izmantots lielu abonentu grupu, bet koaksiālie kabeļi - katra atsevišķa abonenta pievienošanai datoru tīklam; HFC tīkls
CERT datortrauksmes reaģēšanas komanda (angļu "Computer Emergency Response Team"); komanda CERT
iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris
tīkls UUCPNET datoru tīkls, kas izveidots galvenokārt no datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, un izmantojot programmu _UUCP_, nodrošina jaunumu un elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņu starp tā lietotājiem
DCE datu ķēdes galiekārta (angļu "Data Circuit-terminating Equipment")
protokols HDLC datu posma augsta līmeņa vadība (angļu "High-level Data Link Control")
DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier")
identifikators DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier")
mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām
simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
bismutils Daudzos bismuta savienojumos sastopamā grupa, BiO- (piem., BiOCl)
fenīls Daudzos organiskos savienojumos sastopamais radikāls C6H5
Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe
cietoksnieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Cietoksnis" iedzīvotāji
cirsieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji
catlaksieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Catlakši" iedzīvotāji
cerebrālijas Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai
cereras Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu
Haldāna dažādlape dažādlapju suga ("Callicladium haldanianum")
strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm
smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās
smageļļa Dažādu darvu un jēlpetrolejas sastāvdaļas ar augstu viršanas punktu (230-270 Celsija grādu), lietoja antracēnam, smēreļļām un kā degvielu dažiem motoriem
izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4)
heksahidrobenzols Dažās naftas šķirnēs, sevišķi Kaukāzā, atrodams bezkrāsains šķidrums; C6H12
kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company"
Cenas Dažkārt rakstos lietots Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Cena" nosaukums
kola dažu "Cola" ģints koku sēklas; darbīgās sastāvdaļas ir kofeīns un teobromīns
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
Altāris debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ara"; saīsinājums "Ara") Piena Ceļā uz dienvidiem no Skorpiona, Latvijā nav novērojams
Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā
Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss
Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams
Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams
Balodis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Columba", saīsinājums "Col") Lielā Suņa tuvumā; spožu zvaigžņu nav
Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne
Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
Vienradzis debess ekvatora apgabala zvaigznājs (latīņu "Monoceros"; saīsinājums "Mon") Piena Ceļā uz austrumiem no Oriona; Latvijā novērojams ziemā
Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals
Citelickara Dedoplisa Ckaro - pilsēta Gruzijā
elektronsakausējums Degmaisījums, kas sastāv no 96% magnija, 3% alumīnija un 1% citām vielām, uzliesmo 600 Celsija grādos un paaugstina temperatūru līdz 2800 grādiem
baltais degunradzis degunradžu suga ("Ceratotherium simum"), izplatīts Āfrikā
universāli Deklaratīvi programmatiska rakstura aicinājumi, kurus 1917. un 1918. g. publicēja Ukrainas Centrālā rada
Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām
Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē
Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu
Augškorsika departaments Francijā (_Haute Corse_), Korsikas reģionā, Korsikas salas ziemeļu daļā
Altiplano depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (_Altiplano_), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m)
hipotermālās atradnes derīgo izrakteņu atradnes, kas veidojušās no karsta minerālu šķīduma līdz 100 km dziļi Zemes dzīlēs zem augsta spiediena un temperatūrā, kas augstāka par 300 ⁰C
sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts desmit etalonprogrammu (etalonuzdevumu) komplekts, kas izveidots, lai pārbaudītu datora vai datoru sistēmas veiktspēju risināt uzdevumus ar veselajiem skaitļiem (_SPEC int_) un skaitļiem ar peldošo komatu (_SPECfp_)
espinela Desmitrindes veids, kas dalās divās piecrindēs, atskaņu kārtība: ABBAACCDDC; nosaukts 16. gs. spāņu dzejnieka Vincenta Espinelas vārdā
Nkongolo Despotisks valdnieks, kas figurē Centrālāfrikas savannu reģionu tautu mitoloģijā
kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
ANC Dienvidāfrikas afrikāņu nacionālais kongress (angļu "African National Congress")
Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece
vaskpalma Dienvidamerikas palmu ģints ("Ceroxylon"), kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu, gadā iegūst \~10 kg vaska
Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē
akmeņnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Akmene" iedzīvotāji
Jurģumuiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Cīrava" daļa
dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" iedzīvotāji
dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvenieki" iedzīvotāji
Dzērves muiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves skola" bijušais nosaukums
dzintarnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintare" (senāk - "Dzintarmuiža") iedzīvotāji
Prūsenieku ciems Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Prūšu ciems" nosaukuma variants
Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
Džūba Dienvidsudānas galvaspilsēta un Centrālās Ekvatorijas vilājas administratīvais centrs, 177300 iedzīvotāju (2000. g.)
Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte
Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur")
cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā
digoksigenīns Digoksīna un C lantazoīda aglukons
DHCP dinamiskais hostdatora konfigurācijas protokols (angļu "Dynamic Host Configuration Protocol")
puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība CGS sistēmā, P; 1 P = 0,1 Pa x s
cerācija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Ceratium")
dichodon Diochodon viscidum - šaubīgās radzenes "Cerastium dubium" nosaukuma sinonīms
ierakstāmā kompaktdiska diskdzinis diskdzinis, kas, izmantojot speciālu programmatūru, nodrošina informācijas ierakstīšanu lasāmatmiņas kompaktdiskos un audio kompaktdiskos; CD-R diskdzinis
starta disks disks, kurā ir sistēmas apslēptās datnes un datne _COMMAND.COM_, kas nepieciešama datora darbības uzsākšanai
hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
vaska palmas divas palmu rindas ģintis - vaskapalmas ("Ceroxilon") un kopernīcijas ("Copernicia")
kēlastrs Divdīgļlapju augu ģints "Celastraceae" dzimtā, tropu un subtropu krūmi
kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā
parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus
kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi)
neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas
vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem
trompetvīns Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Campsis"), Latvijā 2 sugas audzē kā dekoratīvus augus; kampsis
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus
ceridifila Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Ceridiphyllales"), kurā ir 1 dzimta, 1 ģints, 2 sugas
kaukale Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Caucalis"), Latvijā konstatēta 1 suga
kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai
kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu
ķirbis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Cucurbitales"), kurā ir tikai 1 dzimta
kalofila Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tējasaugu rindas asinszāļu dzimtas ģints ("Calophyllum")
carica Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta "Caricaceae", nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā
meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē
cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas
ūdenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Callitrichaceae"), peldoši vai iegrimuši, ļoti mainīgi vienmājas ūdensaugi, 1 ģints
pulkstenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Campanulaceae"), lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, \~40 ģinšu, 800 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 11 sugas; Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
kokžņaudzējs Divdīgļlapju klases dzimta ("Celastraaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai liānas, 58 ģintis, 860 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - segliņš
raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints
cezalpīnija Divdīgļlapju klases dzimta ("Cesalpiniaceae"), daudzveidīgi koki, krūmi, puskrūmi, liānas un lakstaugi ar spilgtiem ziediem un pākšveida augļiem (152 ģintis, \~2800 sugas)
balanda Divdīgļlapju klases dzimta ("Chenopodiaceae"), lakstaugi, puskrūmi, retumis krūmi vai nelieli koki, >100 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 46 sugas
klinšroze Divdīgļlapju klases dzimta ("Cistaceae"), koki, krūmi vai lakstaugi, 8 ģintis, >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - saulrozīte
kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis
krotoni divdīgļlapju klases eiforbiju dzimtas ģints ("Croton"), tropu koki, krūmi, lakstaugi ar pienainu sulu; lielākā daļa indīgi; izmanto ārstnieciski
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās
cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte
smaržmētra Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Clinopodium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
krasula Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas biezlapjaugu dzimtas ģints ("Crasula"), ko Latvijā audzē telpās
segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu
hrizoblanaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Chrysoblanaceae"), \~20 ģinšu, >430 sugu
citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks
cedrāts Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus medica")
cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā
dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas
viengadīgā sausene divgadīgā sausene ("Coltricia perennis")
dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu
Inilčeks Divi garenieleju šļūdoņi Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garumi - 59,5 km (Dienvidinilčeks) un 38,2 km (Ziemeļinilčeks)
divirbuļu krustābele divirbuļu vilkābele ("Crataegus laevigata")
Crataegus oxyacantha divirbuļu vilkābeles "Crataegus laevigata" nosaukuma sinonīms
baktriāns Divkupru kamielis ("Camelus ferus"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Vidusāzijā
katsura Divmāju koku dzimta ("Cercidiphyllaceae")
stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu
Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
naftilēns divvērtīga palieka, C~10~H~6~, kas sastopama daudzos naftalīna atvasinājumos
plumbohlorīds Divvērtīgā svina hlorīds, PbCl~2~
vinilēns Divvērtīgs organisks radikālis -CH:CH-
vinilidēns Divvērtīgs organisks radikālis CH~2~:C=
dīzeļdegviela Dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru degviela, kas sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma, kura viršanas temperatūra ir 180-360 Celsija grādu; kvalitāti raksturo cetānskaitlis
pulkstenpuķe dižā pulkstenīte (_Campanula persicifolia_)
dižā pulksteņpuķe dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
kubuleņš Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
podiņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
pūcīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
pulksteņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
pupucīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
pupulīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
gaišā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium cirrhatum, syn. "Creolophus cirrhatus")
Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem
svirpis Dižknābis ("Coccothraustes"), žubīšu dzimtas ģints
pamīšlapu dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus alternifolius")
skrajais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus diffusus")
brūnais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus fuscus"), Latvijā aizsargājams, sastopams reti
garais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus longus")
sarkstošā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Chlorophyllum rachodes", syn. "Macrolepiota procera")
kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas
liesmainā dižspulgaine dižspulgaiņu ģints sēņu suga ("Caloscypha fulgens")
uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās
žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains
izlocītā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus contortus")
dobā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus fistulosus")
mēles dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus ligula")
milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama
Corydalis bulbosa dobā cīrulīša "Corydalis cava" nosaukuma sinonīms
bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību
dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos
tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā
kailā dobspārne dobspārņu suga ("Cenolophium denudatum"), retumis sastopama Gaujas ielejā un Latvijas austrumu daļā pļavās un krūmājos
zaļā dobziede dobziežu suga ("Coeloglossum viride", senāk "Platanthera viridis"), aizsargājams augs
Dolīte Doles labā krasta pieteka Bauskas novada Codes pagastā
nenoteiktais integrālis dotās funkcijas f(x) primitīvo funkciju F(x) kopa F(x)+C (C - patvaļīga konstante)
Drobusch Drabešu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā
HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hazard Analysis and Critical Control Points")
Drini i Zi Drini kreisā satekupe, garums 133 km, augštece Ziemeļmaķedonijā (saucas - Crna Drima), iztek no Orhidas ezera
CMYK druka drukas process, kurā tiek izmantotas četras poligrāfijas pamatkrāsas (CMYK)
Dubinsky Dubinskas muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
Cepleiši Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukuma variants
natrons Dubultskābais nātrijs jeb nātrija bikarbonāts, caurspīdīgi kristāli, ko iegūst sodas ūdens šķīdumam laižot cauri divogļskābi (CO2) un lieto dziedniecībā kuņģa lieko skābju neitralizēšanā
Saliņu ezers Dukanu ezers Cirmas pagastā
bālganā dūkstenīte dūkstenīšu suga ("Chiloscyphus pallescens")
daudzkausiņu dūkstenīte dūkstenīšu suga ("Chiloscyphus polyanthos")
Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā
Duckern Dukuru muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
liepene dūmainā piltuvene ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis")
mīkstā dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon cordifolium")
lielā dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon giganteum")
dižlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon megalophyllum"), Latvijā aizsargājama
Ričardsona dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon richardsonii")
salmu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon stramineum")
apaļlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon trifarium"), Latvijā aizsargājama
ievu dumbrvabole dumbrvaboļu suga ("Cyphon padi")
mainīgā dumbrvabole dumbrvaboļu suga ("Cyphon variable")
grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas
Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
Cirstesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Cirstes" nosaukuma variants
Cirstsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Cirstes" nosaukuma variants
lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas
pīcka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīckainis Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīkala Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīkāls Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
Dūņupīte Dūņupe, Cieceres ezera pieteka
Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde
Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe
Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe
Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale)
Dwarn Dvaru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
dzegūze Dzeguze ("Cuculidae")
dzeltenā dzegužkurpīte dzegužkurpīšu suga ("Cypripedium calceolus"), Latvijā aizsargājama
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera
austrumu dzeguze dzegužu suga ("Cuculus saturatus"), kas retumis ieceļo Latvijas austrumu daļā
Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus
dzelknes Dzelkšņi ("Carduus")
gušņa Dzelkšņi ("Carduus")
gušņas Dzelkšņi ("Carduus")
gušnes Dzelkšņi ("Carduus")
gušņi Dzelkšņi ("Carduus")
krause Dzelkšņi ("Carduus")
usna Dzelkšņi ("Carduus")
ušņa Dzelkšņi ("Carduus")
usne Dzelkšņi ("Carduus")
ušnes Dzelkšņi ("Carduus")
aktantlapu dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus acanthoides")
akantlapu dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus acanthoides")
cirtainais dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus crispus"), kas bieži sastopama lapkoku mežos, krūmājos, pļavās, gar dzelzceļiem, ceļmalās, nezālienēs
nokarenais dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus nutans")
puišiņš dzelmes puišiņš - akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
Cleome spinosa dzeloņainās kleomes "Cleome hassleriana" nosaukuma sinonīms
bālais dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Certhiaxis pallida")
ādamzāle Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzeguzeskurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzeguzessietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzegužkurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzegužsietava Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
sietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā
siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā
titanīts dzeltenbrūns minerāls, kalcija un titāna silikāts CaTiO(SiO~4~), titāna rūda
Amerikas dzeltenkoks dzeltenkoku suga ("Cladrastis lutea syn. Cladrastis kentukea"), ko Latvijas rietumu daļā audzē kā krāšņumkoku
jodoforms dzeltens pulveris ar asu smaku CHI~3~, brūču dezinfekcijas līdzeklis
haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
Baltava Dzelzcela stacija Ogres novada Taurupes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Auri Dzelzceļa pietura Dobeles novada Auru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. g.
Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā
Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla"
Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg"
Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Daugmale Dzelzceļa pieturas punkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 7 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Garciems Dzelzceļa pieturpunkts Ādažu novada Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Garupe Dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 27 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Gauja dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 32 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
Dalbe Dzelzceļa pieturpunkts Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 29 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1920. g.
Durbe Dzelzceļa pieturpunkts Durbē, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Liepāja, 197 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1929. g.
Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā
Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Gaisma Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Zolitūde Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, \~8,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām
Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām
Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Inčupe Dzelzceļa pieturpunkts Saulkrastu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 43 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe"
Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi"
Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Cena dzelzceļa stacija Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 34 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. gadā
Āraiši dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā (2,5 km no Āraišu ciema), atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 84 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ērgļi Dzelzceļa stacija Ērgļu novada Ērgļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 97 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Cukurfabrika dzelzceļa stacija Jelgavā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Dubulti Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Dubeln", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I"
Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
Aloja dzelzceļa stacija Limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Carnikava Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 30 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1933. gadā
Jaundubulti Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 26,6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene"
Vecāķi Dzelzceļa stacija pie Rīgas-Skultes dzelzceļa līnijas, 18,3 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Bolderāja Dzelzceļa stacija Rīgā, 15 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. kā privātas dzelzceļa līnijas Rīga-Bolderāja galastacija ar tvaika lokomotīvju depo
Jāņavārti Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga pie atzarojuma uz Ērgļiem, \~5,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža"
Augšciems Dzelzceļa stacija Ropažu novada Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 42 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Bajāri Dzelzceļa stacija Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 28 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g. pie dzelzceļa līnijas Rīga-Suntaži
Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Cekule Dzelzceļa stacija Stopiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 18. km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. gadā
Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā
dzelzs nezāle dzelzene ("Centaurea")
skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
smiltāja dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea arenaria")
starainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea calcitrapa")
baltsarmainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea dealbata")
skrajā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea diffusa")
Ibērijas dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea iberica")
pļavas dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea jacea")
lielgalvainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea macrocephala")
kalnu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis
bārkšu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea phrygia")
skaistā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea pulcherrima")
lielā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea scabiosa")
cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām
alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C
kovars Dzelzs sakausējums ar Ni (29%) un Co (18%)
elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai
siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re)
austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska
rodzenice dzelzszāle ("Carex nigra")
roga dzelzszāle ("Carex nigra")
burtaines Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
dzērvpēda Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
grīsla Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
grīšzāle Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
mauklējs Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
viga Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
grīva dzelzszāle (“Carex nigra”), grīšļu suga
viksa Dzelzszāle, grīšļu suga ("Carex nigra")
vikse Dzelzszāle, grīšļu suga ("Carex nigra")
Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā
Schloss-Serben Dzērbenes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem
Turfanas ieplaka dziļākā tektoniskā ieplaka Centrālajā Āzijā (angļu val. "Turfan Depression") un trešā dziļākā pasaulē, atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, Austrumtjanšana atzaros līdz 154 m zjl., garums - \~200 km, platums - līdz 70 km
hauliods dziļjūras zivs _Chaulidous sloani_, dzīvo tropu un subtropu dziļjūrā, garums 20 - 25 cm, tās zobi ir vairāk nekā uz pusi garāki par galvu un apņem žokļus kā restes, kad mute ir aizvērta
Pieņupe Dzirnupes labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
šūnaiņi Dzīvās dabas taksons ("Cellularia"), ko iedala bezkodola šūnaiņos un kodolšūnaiņos, bet pēdējie sadalās dzīvniekos, sēnēs un augos
hromisti Dzīvās dabas taksons ("Chromista"), kas reizēm tiek iedalīts sēņu valstī, bet dažkārt klasificēts kā patstāvīga valsts
sīvī Dzīves gājuma apraksts (CV)
cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks
klavicepstoksikoze Dzīvnieku slimība, kas rodas, ja dzīvnieki uzņem barības līdzekļus, kas inficēti ar "Claviceps paspali" sēni, kas parazitē uz savvaļas graudaugiem
hordaiņi Dzīvnieku tips ("Chordata"), kura pārstāvjiem attīstās horda
knidārija Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu nodalījuma tips ("Cnidaria")
vivere est cogitare dzīvot nozīmē domāt (_Cicerons_)
Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos
īsaugļu džuta džutas suga ("Corchorus capsularis")
garaugļu džuta džutas suga ("Corchorus olitorius")
pīlādzene Ēdama sēne "Clitocybe nebularis"
Camassia esculenta ēdamās kamasijas ("Camassia quamash") nosaukuma sinonīms
Cyclamen neapolitanum efejlapu ciklamenas ("Cyclamen hederifolium") nosaukuma sinonīms
dienvidu efejvīns efejvīnu suga ("Cissus antarctica")
romblapu efejvīns efejvīnu suga ("Cissus rhombifolia")
svītrainais efejvīns efejvīnu suga ("Cissus striata")
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte
Kaira Ēģiptes galvaspilsēta (angļu val. _Cairo_; arābu: القاهرة, _al Qāhirah_), atrodas Nīlas krastos un salās uz dienvidiem no deltas, Āfrikas lielākā pilsēta, 9,54 mlj iedzīvotāju (2017. g.)
klarendons Ēģiptiešu burtu paveids, Oksfordas universitātes spiestuves "Clarendon-Press" burti
Hamecereju ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis chamaecereus", agrāk "Chamaecereus silvestrii")
kodija Eiforbiju dzimtas ģints ("Codiaeum")
pelēkā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone cornix")
melnā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone corone"), Latvijā konstatēta tikai dažas reizes
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union")
Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
ECK Eiropas Ceļojumu komisija; ETC
ECB Eiropas Centrālā banka
ECK Eiropas Cilvēktiesību konvencija
ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Strasbūrā)
UNICE Eiropas Darba devēju asociāciju konfederācija (fr. "Union des Industries de la Communaute europeenne"), izveidota 1958. gada martā, mītne atrodas Briselē
ECDL Eiropas datorlietotāja kvalifikācijas sertifikāts (angļu "European Computer Driving Licence")
asociācija ECMA Eiropas Datoru ražotāju asociācija (angļu "European Computer Manufacturer's Association")
Eurofound Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds ("European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions")
Cenelec Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation electrotechnique")
CERD Eiropas Izpētes un attīstības komiteja (fr. "Comite europeen de la recherche et du developpment")
ECRI Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (angļu "European Commission against Rasism and Intolerance")
EUA Eiropas konta vienība (kuru 1979. g.9. aprīlī nomainīja "ECU", ko savukārt 1999. g. 1. janvārī nomainīja eiro)
Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna
ECHA Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra ("European Chemicals Agency")
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m)
EMCDDA Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction")
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas
CEPT Eiropas pasta un telekomunikāciju pārvalžu konference (fr. "Conference europeenne des administrations des postes et des telecommunications")
ERICA Eiropas Patērētāju jautājumu pētniecības institūts ("European Research Institute for Consumer Affairs")
Eureka Eiropas Pētniecības koordinēšanas aģentūra ("European Research Coordination Agency")
CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies")
Cedefop Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (fr. "Centre Europeen pour le developpement de la formation professionnelle")
EUMC Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre on Racism and Xenophobia")
CERP Eiropas Sabiedrisko attiecību centrs (franču "Centre europeen des relations publiques")
EUSC Eiropas Savienības Satelītcentrs ("European Union Satellite Centre")
Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām
ECDC Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ("European Centre for Disease Prevention and Control")
CEN Eiropas standartu koordinācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation")
vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE)
EOTC Eiropas Testēšanas un sertifikācijas organizācija ("European Organisation for Testing and Certification")
ekijs Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit", ECU), balstījās uz dalībvalstu bruto nacionālo produktu un tirdzniecību; tā vērtība citu valstu valūtās tika aprēķināta un publicēta ik dienas; 1999. g. to aizstāja ar eiro
ECU Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit"), ekijs; tika lietots Eiropas Kopienas valstu bezskaidras naudas norēķinos no 1979. g. 13. marta līdz 1999. 1. janvārim
Codest Eiropas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komiiteja (fr. "Comite de developpment europeen de la science et de la technologie")
EFCA Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģēntūra, ("European Fisheries Control Agency"; arī EZKA)
Ecosoc Ekonomikas un sociālo lietu padome (ANO; "Economic and Social Council")
EC Ekonomiskās sadarbības organizācija "Eiropas asociācijas" (angļu "European Communities"), izveidojusies 1967, apvienojoties EEA (Eiropas ekonomiskā asociācija, dib. 1957), ECSC (Eiropas ogļu un tērauda apv., 1951) un Eiratomam (1957)
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angļu "Organization for Economic Cooperation and Development")
ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities")
virsājs Ekosistēma, kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir sila virsis ("Calluna vulgaris"), viršu audze, arī viršu cers
biodialīze Eksperimentālajā fizioloģijā zarnu skalošana vienu stundu ar Loka un Ringera šķīdumu 37 Celsija grādu temperatūrā
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
COCOM Eksporta kontroles koordinācijas komiteja (angļu "Coordinating Committee for East-West Trade Policy")
Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā
Riomuni Ekvatoriālās Gvinejas kontinentālā daļa (un province), Centrālajā Āfrikā, Gvinejas līča piekrastē, province ietver arī sīkās piekrastes salas
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis
franklins Elektrības daudzuma (elektrības lādiņa) mērvienība CGSFr mērvienību sistēmā, l Fr = 1 CGSE lādiņa vienība = 3,33564 x 10-10 C
kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva
ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu
akumulatora kapacitāte elektriskā lādiņa lielums, kuru tas izlādējoties var atdot barojamā ķēdē; praksē to mēra nevis kulonos ( C ), bet ampērstundās (Ah); 1 Ah = 3600 C
sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās
sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V
kopne Elektriskās sadales iekārtu sastāvdaļa (uz izolatoriem nostiprināti Al, Cu vai tērauda vadītāji), ko izmanto elektriskās enerģijas sadalei starp vairākām vienāda sprieguma ķēdēm
Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā
CGSM Elektromagnētiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma magnētiskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums
elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C
JVC Elektronikas ražotājfirma Japānā (angļu "Japan's Victor Company")
ECN Elektroniskais sakaru tīkls ("Electronic Communication Network")
elektronizācija Elektronisko informĀCIJAS pārraides un datu apstrādes līdzekļu plaša izmantošana un jaunu elektronikas lietošanas iespēju meklēšana un ieviešana
telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros
CGSE Elektrostatiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma dielektriskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums
Cp Elementa lutēcija nosaukuma versijas "kasiopejs" (Cassiopeium) simbols ķīmijā
pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus
paradihlorbenzols Elpošanas inde C6H4Cl2, ko izmanto augsnes kaitēkļu un noliktavu kaitēkļu apkarošanai
trihloracetonnitrils Elpošanas inde, CCl~3~CN - šķidrums ar stipru smaržu, lieto tukšās telpās, neder tur, kur zaļo augi
oktilaldehīds Eļļa ar augu smaržu CH3(CH2)6CHO, atrodama dažās ēteriskās eļļās, vai iegūstama mākslīgi oksidējot oktilalkoholu
oktilalkohols Eļļa ar maigu tējas rožu smaržu CH3(CH2)6CH2OH, atrodama pastinaka eļļā un arī dažās citās eļļās
Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā
cērkstenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji
cērkstnieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji
Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti
Aql Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā
Aquila Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā
Erlaa Ērgļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā
Ahernars Eridānas zvaigznāja spožākā zvaigzne (Eridānas α), tā ir 0,5 zvaigžņlieluma balta zvaigzne ar visrsmas temperatūru aptuveni 15000 °C, attālums - 144 ly
kasandra Ēriku dzimtas ģints ("Chamaedaphne"), 1 suga, tā konsatēta arī Latvijā
kletra Ēriku rindas ģints (Clethra"), vēlu ziedošs dekoratīvs krūms ar smaržīgiem ziediem un krāšņām krāsām rudenī
erythrina Erythrina erythrina - mazā svilpja "Carpodacus erythrinus" nosaukuma sinonīms
ACER ES Energoregulatoru sadarbības aģentūra ("Agency for the Cooperation of Energy Regulators")
PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
etilacetāts Etiķskābes etilesteris CH~3~COOC~2~H~5~, bezkrāsas smaržojošs šķidrums, labs šķīdinātājs
etilgrupa etils - etilspirta radikālis, C~2~H~5~-
Džomolungma Everests - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
Čomolungma Everests, arī Džomolungma - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
Werestmuyža Eversa, arī Veras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā; Eweres muyža
Ezerrožu Ezerrožu ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 13 ha; Zaubes ezers
Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
Cirītis ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2,5 ha; Cirīša ezers; Cīrīša ezers
Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu
Auciema ezers ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, 54,6 m vjl., platība — 41 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,45 km, vidējais dziļums — 1,9 m, eitrofs ezers, 15% platības aizņem niedrāji
Driškins ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 60,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 370 m, lielākais dziļums - 5 m, eitrofs, daļējs aizaugums, dibenā dūņas; Driškina ezers; Drišķu ezers
Brocēnu ezers ezers Austrumkursas augstienē, Cieceres pagastā, 89,4 m vjl., platība — 43,6 ha, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 14,6 m, cauri tek Vēršādas upe
Baltezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Cieceres pagastā, 121,5 m vjl., platība - 35 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,7 m, lielākais dziļums - 17,8 m, eitrofs ezers, aizaugums - 10-15%; Baltais ezers
Pulksteņezers ezers Carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers
Serģis ezers Carnikavas pagastā, platība 26,3 ha, aizaugošs; Sergu ezers; Serģa ezers; Serģu ezers
Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m
Dziļūksnes ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība - <1 ha
Doles ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība — 2,1 ha; Doļu ezers
Alaiņu ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība 3,6 ha; Alainu ezers
Āraišu ezers ezers Cēsu novada Drabešu pagastā, platība - 32,6 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 12,2 m; trīsspārnu ezerdobe, ziemeļrietumu līcī ir sala, kur rekonstruē hidroarheoloģisko pieminekli - ezerpili
Raganītis ezers Cēsu novada Drabešu un Vaives pagastā, platība - 2,8 ha, dziļums - līdz 13 m; Raganas ezers; Raganiņas ezers; Raganu ezers; Rāmuļu ezers
Bezdibens ezers Cēsu novada Inešu pagastā, platība - 1,5 ha
Garais ezers ezers Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 3,8 ha
Dardacis ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība - 1 ha
Dīķīšu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 3,1 ha
Pēterēnu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, stipri aizaugusi dzelvīte Sudas purvā
Austriņezers ezers Cēsu novada Mārsnēnu pagastā, aizaudzis; Radziņezers; Radziņš; Radziņu ezers
Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers
Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha
Pagūzis ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,1 ha; Pagūžu ezers; Ezeriņu ezers
Paežu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,3 ha; Paežas ezers
Būnēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~120 m, lielākais dziļums - 4,3 m; Būķenu ezers
Domeru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 4 ha; Domeris
Alūdzēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība mazāka par 1 ha
Ninieris ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība - 12,5 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,28 km, beznoteces, ar mainīgu līmeni; Niniera ezers
Cepļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — <1 ha
Pieškaļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha; Pieškalnu ezers
Krūmiņu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,2 ha
Dzelvīte ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1 ha; Dzelve
Burlaku dzelve ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1,1 ha
Kūduma ezers ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1,5 ha
Pidēnu ezers ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,4 ha
Bedrītes dzelve ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 3,1 ha
Bebriņu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagasta dienvidos, platība - 2,6 ha; Mežezers
Piparu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagastā, platība - 5,2 ha
Pīslas ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagastā, platība — 1,2 ha
Drapmaņu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagastā, platība — 5,9 ha
Mirkšis ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 2,2 ha; Mirkšezers; Mirkšķa ezers
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 3,1 ha; Pēterīšu ezers; Pēterītis; Teterita ezers
Purva ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - \~1 ha
Eiķēnu ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 10,4 ha; Eiķeni
Pulles ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 2,4 ha; Palles ezers
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,1 ha
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers
Kapainītis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha
Lambardu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha
Vidus ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha
Ezeriņu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1 ha
Gala ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1 ha
Dziļūksnis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,2 ha; Dziļūksnietis; Dziļūksnītes ezers; Dziļūksnes ezers; Dziļūkstes ezers; Dziļūkstis
Kūlānu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,7 ha; Kuļānu ezers
Klebēķītis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,8 ha; Klabēķītis; Klebeku ezers; Klebeķu ezers
Raunis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 2,2 ha; Raunas ezers; Rauņu ezers
Klebēķītis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,2 ha; Klabēķis; Klabēķu ezers; Klebekļu ezers; Klebeķis; Klebēķis; Klebeķu ezers
Draugolis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 3,4 ha; Draugaļa ezers; Draugoļa ezers; Draugoļu ezers
Nelabais ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 19 ha; Annas ezers; Annasmuižas ezers
Āmuru ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 2,8 ha
Ļūkānu ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 8,2 ha; Lūkanu ezers; Lunānu ezers
Mucenieks ezers Cesvaines pagastā, pie Cesvaines pilsētas dienvidu robežas, platība - 1,8 ha; Mucenieku ezers
Lielezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 1,8 ha; Lietezers
Zupānu ezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 3,3 ha; Spārviņu ezers; Zupas ezers
Kaulacezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 7 ha; Kaulacu ezers; Kaulacu-Osvis; Kaulača ezers; Kaulaču ezers; Oša ezers
Blontu ezers ezers Ciblas novada Blontu pagastā, platība — 1,6 ha
Daļkas ezers ezers Ciblas novada Līdumnieku pagastā, platība - 11,5 ha; Doļkas ezers
Velna ezers ezers Ciblas pagastā, platība - <1 ha; Mazais ezers
Melnezers ezers Cieceres pagastā, platība - 1,4 ha
Luknis ezers Cieceres pagastā, platība - 5,9 ha; Luknas ezers; Luknes ezers; Mices ezers; Miču ezers
Celmu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 3,9 ha; Celma ezers
Afreras ezers ezers Etiopijā (_‘Afrēra YeCh’ew Hāyk’_), Afaras kililā, Denakilas ieplakā
Sakovas ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 20,4 ha; Cakovas ezers; Eižvertiņš; Eižvertiņu ezers; Eižvērtiņu ezers
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers
Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis
Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums
Derga ezers ezers Īrijā (angļu _Lough Derg_, īru _Loch Deirgeirt_), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šenona; Lohdergs
Koriba ezers ezers Īrijas rietumu daļā (_Lough Corrib_), Golvejas grāfistē, neliels ziemeļrietumu stūris - Mejo grāfistē, platība - 170 kvadrātkilometru, garums - 44 km, platums - līdz 10 km, bet sažmaugā tikai 1,5 km, dziļums - līdz 50 m
Bolsēnas ezers ezers Itālijā ("Lago di Bolsena"), Centrālo Apenīnu priekškalnē, platība — 115 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 146 m, izveidojies sena vulkāna kalderā, 335 m vjl.
Komo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago di Como_), Alpu priekškalnē 198 m vjl., platība — 146 km^2^, lielākais dziļums — 414 m
Aoncho ezers Ķīnā (_A’ong Co_), Tibetas autonomā apgabala Nari prefektūrā
Andarcho ezers Ķīnā (_Angdar Co_), Tibetas autonomā reģiona Nakčhu prefektūrā
Hohšila ezers ezers Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, caurtek Čhuma
Ķarincho ezers Ķīnā, Cjinhai provincē
Ulānūls ezers Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā
Hohsaihu ezers Ķīnā, Cjinhai provinces rietumu daļā
Gaskels ezers Ķīnā, Cjinhai provinces ziemeļrietumu daļā
Arucho ezers Ķīnā(_Aru Co_), Tibetas autonomā reģiona Nari prefektūrā
Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
Cārmins ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers
Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
Salmejs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers
Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers
Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers
Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis
Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers
Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu
Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers
Hirgisnurs ezers Lielo ezeru ieplakā Mongolijas ziemeļrietumu daļā ("Chirgis Nuur"), 1028 m vjl, platība - 1407 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 80 m
Ģerķēnu ezers ezers Liezēres pagastā, platība — 2 ha; Cierķēnu ezers; Jerķiša ezers; Jerķišezers
Cimelis ezers Limbažu pagastā, platība - 12,7 ha, iztek Cimeļupe; Ciemeļu ezers; Cimeļa ezers; Cimeļezers
Mazezers ezers Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 5,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m, ietek Cimeļupe, atrodas starp Riebezeru un Auziņu ezeru
Riebiņu ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna
Pauguļu ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība - 22 ha
Mazais ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 1,4 ha
Gomeļmuižas ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 9,2 ha
Lūšu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagastā pie Dzelzavas pagasta robežas, platība - 6,4 ha; Daukstes ezers
Banurtu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagasta ziemeļu daļā, platība - <1ha
Raunaisis ezers Mežoles paugurainē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 206,6 m vjl., platība - 31,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, iztek Rauna; Raunaizis; Raunaiža ezers; Raunaižu ezers; Raunas ezers
Nikaragvas ezers ezers Nikaragvā (sp. val. “Lago de Nicaragua”), Centrālamerikas lielākais ezers, platība — 8200 kvadrātkilometru, garums — 177 km, vidējais platums — 58 km, dziļums — 60 m, >400 salas
Laveru ezers ezers Piejūras zemienē, Carnikavas pagastā, 1,5 m vjl., platība — 21,0 ha, garums — 670 m, lielākais platums — 430 m, lielākais dziļums — 2,3 m, stipri aizaudzis
Dzirnezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās
Ummis ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers
Danču ezers ezers Saldus novada Cieceres pagastā, platība — 1 ha
Cieceres ezers ezers Saldus paugurainē, Cieceres pagasta teritorijā, 99,7 m vjl., platība — 276,8 ha, garums — 9,5 km dienvidu — ziemeļu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 7,2 m, lielākais dziļums — 22 m, ezera ziemeļu daļas austrumu krastā izvietojusies Brocēnu pilsēta; Cieceris
Ildzis ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers
Cepļu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība — 1,3 ha; Cepļa ezers
Vālenezers ezers Šveicē, Sanktgallenes kantonā, atrodas augstu kalnu ielenkumā, ūdens temperatūra vasarā nepārsniedz 20 °C
Cūkezers ezers Talsu novada Strazdes pagastā un Tukuma novada Cēres pagastā, platība - 2,7 ha; Cūku ezers; Bezdibens
Ciemene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Ciemenis; Ciemenes ezers; Sēmones ezers
Kīmezers ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca
Cepšu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 25,3 ha; Cepsis
Ieriņezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 4,2 ha; Ieriņu ezers; Jeriņezers; Ceriņu ezers
Mazums ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers
Juveris ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū
Mazais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - \~1 ha
Lielais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 1,1 ha, viens no Dzērbenes ezeriem
Āraisis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~500 m, lielākais dziļums - 18,4 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Araisis; Āraišu ezers; Āraiža ezers; Arāja ezers; Arāju ezers
Odu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Apadu ezers
Asmenis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 4,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Asmaņa ezers, Asmens ezers, Asmeņa ezers; Asmeņu ezers
Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
Bānūžu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, 189,7 m vjl., platība — 42,9 ha, garums — 1,9 km, platums — 250 m, lielākais dziļums — 15,5 m
Gailītis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, 198,4 m vjl., platība - 25,8 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 1,8 m; Ezeragaiļu ezers; Ezergaļu ezers; Gailīša ezers; Gailīšu ezers
Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers
Kārzdabas ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Cesvaines pagastā, platība — 12,3 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Zosins ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers
Asaru ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha
Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers
Amucho ezeru grupa Ķīnā (_Amu Co_), Tibetas autonomā reģiona Nakčhu prefektūrā
Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis
Eschenhof Ežu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā
persiešu valoda farsi - indoeiropiešu valoda, oficiālā valoda Irānā, runā vairākums Afganistānā, izplatīta Centrālāzijā; arābu raksts
heksahloretāns Fasciolīns C2Cl6 - bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai
Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE
Islāmābādas galvaspilsētas teritorija federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība — 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbijas distrikts federāls distrikts ASV (“District of Columbia”), administratīvais centrs — Vašingtona, platība — 177 kvadrātkilometri, 658900 iedzīvotāju (2014. g.)
invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā
WRC FIA pasaules čempionāts rallijā (angļu "World Rally Championship")
Netscape firma _Netscape Communications Corporation_, kas izstrādājusi globālā tīmekļa pārlūkprogrammu _Netscape Navigator_, kā arī tīmekļa serverus un līdzekļus iekštīklu veidošanai
Apple firma "Apple Computer"
DEC Firma "Digital Equipment Corporation"
sistēma "Quick Time" firmas _Apple Computer_ izstrādāta standartizēta video un animācijas sistēma, kas iebūvēta operētājsistēmā _Macintosh_ un tiek izmantota vairumā lietojumu ar videoattēliem vai animāciju; ar speciālu draiveri to var izmatot arī _PC_ datoros
personālo datoru saime Macintosh firmas _Apple Computer, Inc._ personālo datoru saime, kas izstrādāta uz mikroprocesora _Motorola 68000_, kā arī arhitektūras _Power PC_ bāzes
datu bāzes pārvaldības sistēma dBase firmas _Ashton-Tate Corporation_ izveidota datu bāzes pārvaldības sistēma
Kadeti firmas _Cadets de Gascogne_ kafejnīcas Rīgā
cirkulis firmas _Circle K_ degvielas uzpildes stacija
CorelDraw firmas _Corel_ grafikas programmu pakotne, kas darbojas _Microsoft Windows_ vidē; komplektā ietilpst vektorgrafikas redaktors, fotoattēlu un bitkartētu attēlu apstrādes programma, kā arī trīsdimensiju modelēšanas un trīsdimensiju animāciju veidošanas līdzekļi, kas ērti izmantojami informācijas precizēšanai
krokši firmas _Crocs_ ražoti gumijas zābaki un kurpes
kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām
datoru tīkla arhitektūra DNA firmas _DEC_ izstrādātais datoru tīkla arhitektūras modelis, kas paredz sešu slāņu protokolu hierarhiju un kuram atbilstošos datoru tīklus parasti sauc par _DECnet_
arhitektūra PA firmas _Hewlett-Packard_ 1980. gados izstrādāta _RISC_ datora arhitektūra vienotai mikrodatoru un minidatoru saimei
meklētājprogramma Infoseek firmas _Infoseek Corporation_ izveidota meklētājprogramma globālajam tīmeklim, kas ne tikai nodrošina tekstu meklēšanu, bet var atrast arī tīmekļa vietnēs noteiktus kategoriju sarakstus
Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
mikroprocesors Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
mikroprocesors Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabitu atmiņu un 16 bitu datu kopni. Uz šī mikroprocesora bāzes firma _IBM_ 1984. g. izstrādāja personālo datoru PC/AT
programma NetMeeting firmas _Microsoft Corporation_ izstrādāta programma, kas nodrošina interneta pārraides vides izmantošanu telekonferencēm
standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus
datu bāzu pārvaldības sistēma Oracle firmas _Oracle Corp._ relāciju datu bāzu pārvaldības sistēma, ko izmanto plašam datoru spektram - no mikrodatoriem līdz pat lieldatoriem
programmatūra "PointCast Network" firmas _PointCast_ izstrādāta programmatūra, ko izmanto, lai nosūtītu interneta lietotāju datoriem jaunāko, lietotājam nepieciešamo informāciju
skalārā procesora arhitektūra firmas _SUN microsystems_ 1988. g. izstrādāta atvērta _RISC_ datora arhitektūra, kuras centrālā funkcionālā bloka izveide aparatūrā ir relatīvi vienkārša
caurspīdīgā operētājsistēma firmas _Sun Microsystems_ izveidota lokālā tīkla operētājsistēma, kas ļauj apvienot tīklā firmas _Applle_ datorus, personālos datorus _PC_, kā arī _Sun_ darbstacijas, neprasot, lai lietotāji pieskaņotos jaunajai darba videi
makintošs Firmas "Apple Computer Inc." ražotais personālais dators
dBase Firmas "Ashton-Tate Corporation" izveidota datu bāzes pārvaldības sistēma IBM saderīgiem personālajiem datoriem
firmas "Centronics" saskarne firmas "Centronics" izstrādāts IBM PC un ar tiem saderīgu personālo datoru paralēlo pieslēgvietu saskarnes standarts, ko parast izmanto printeru pieslēgšanai datoram
datorkopne Firmas "DEC" minidatoram izmantotā kopnes struktūra
VAX Firmas "DEC" ražoto minidatoru saimes apzīmējums
tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus
tilpdisks Firmas "Iomega Corporation" diskdziņa noņemams cietais disks, kurā varēja ierakstīt līdz 100 megabaitiem informācijas (angļu "zip disk")
operētājsistēma AIX firmas IBM operēgtājsistēmas UNIX versija, kas paredzēta personālajiem datoriem, darbstacijām, minidatoriem un lieldatoriem, kā arī RS/6000 sērijas datoriem ar RISC procesoru
fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā
standarts PnP firmu _Compaq_, _Microsoft_, _Intel_ un _Phoenix_ izstrādāts standarts, ko plaši izmanto aparatūras ražotāji un kas nodrošina automātisku personālo datoru aparatūras konfigurācijas maiņu
Zaļā grāmata firmu _Sony_ un _Philips_ izstrādāto kompaktdisku _CD-I_ un to atskaņotāju standartu kopojums
elektrības daudzums fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu; mērvienība kulons ( C ), praksē lieto arī ampērstundu (Ah); 1 Ah=3600 C
siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā
bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu
skeleta rindas teorija fonoloģijas teorija, kurā par pamatu izmantota līdzskaņu jeb konsonantu ( C ) un vokāļu ( V ) pozīciju secība zilbes struktūrā; CV teorija
CV teorija fonoloģijas teorija, kurā par pamatu izmantota līdzskaņu jeb konsonantu ( C ) un vokāļu ( V ) pozīciju secība zilbes struktūrā; skeleta rindas teorija
paraformaldehīds Formaldehīda polimēru maisījums HO[-CH,O-]nH, glabāšanai un transportēšanai ērts ciets formaldehīda veids; paraforms
trioksāns formaldehīda trimērs [-CH~2~O-]~3~, izejviela poliformaldehīda ražošanai
PCX formāts PCX
IC Foruma veida lomu spēle "Interneta Cūkkārpa", kas interneta vidē norisinās kopš 2003. gada
monacīts fosfātu klases minerāls, cērija, lantāna un torija fosfāts (Ce, La, Th)PO~4~; izejviela cērija, lantāna, torija ieguvei
dimetiltrihloroksietilfosfonāts Fosfororganiskā preparāta hlorofosa (diptereksa) iedarbīgā viela - (CH3O)2POCHOHCCl3
henopodioze Fotofobija un eritematozi ādas izsitumi cilvēkiem, kas lietojuši uzturā balandu vai nakteņu dzimtas ("Chenopodiaceae") augus
dialiti Fotogrāfiski objektīvi ar nelīmētām lēcām, lētāki un tomēr labi anastigmati, piem., Celors, Šinlors, Dogmars, Omnars, Unofokals u. c.
tindalizācija Frakcionēta sterilizācija mitrā tvaikā, 100 Celsija grādu temperatūrā; atkārtotā karsēšana nogalina izdīgušās mikroorganismu sporas
Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena Francijas aizjūras kopienas "Senpjēra un Mikelona" pilnais nosaukums ("Collectivité territoriale de Saint-Pierre-et-Miquelon")
Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces
Franči franču maiznīca Rīgā _Cadets de Gacogne_
fulmināti Fulmīnskābes (karbiloksīma C=N-OH) sāļi, toksiski, trieciena vai berzes ietekmē sprāgst
karbonilgrupa Funkcionālā grupa organiskajos savienojumos >C=O, kas raksturīga, piem., aldehīdiem, ketoniem, karbonskābēm, laktoniem, laktamiem
rigiditāte funkcionāls skeleta muskuļu stāvoklis, kam raksturīgs muskuļu sasprindzinājums, cietums un stīvums, ko izraisa CNS bojājumi un patoloģisks perifēro nervu kairinājums
neveldzētie kaļķi gabalveida vai maltie kaļķi, kuru pamatkomponenti ir kalcija oksīds (CaO) un magnija oksīds (MgO)
Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā
a. C. gadā pēc Kristus dzimšanas (lat. "anno Christi")
a. a. C. gadā pirms Kristus dzimšanas (lat. "anno ante Cristum")
Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs
kuprainā gailenīte gailenīšu sēņu suga ("Cantharellula umbonata")
taurene gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Craterellus")
parastā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cibarius"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
pelēkā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cinereus")
sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni
zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos
tūbainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus tubaeformis")
baltkaļķi gaisā cietējoša saistviela ar lielu CaO (> 95%) daudzumu
ģipša saistvielas gaisā cietējošas saistvielas, ko izgatavo no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) vai anhidrīta (CaSO~4~)
salna gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0 grādiem pēc Celsija skalas, ja dienā tā ir bijusi virs 0 grādiem
nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana
kanangeļļa Gaiši dzeltens šķidrums ar patīkamu smaršu, iegūst no auga "Cananga" ziediem; ilang-ilangeļa
ilang-ilangeļļa Gaiši dzeltens šķidrums ar patīkamu smaršu, iegūst no auga "Cananga" ziediem; kanangeļa
Cegeļņa Gajevā Cegeļņa - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Lakstīgalu purvs Galenieku purvs Codes pagastā
eburoņi Gallijā agri ienākusi ģermāņu cilts, kas bija apmetusies beļģiešu Gallijā starp Ācheni un Latvijēžu, bieži piemin Cēzars savās piezīmēs par Gallijas karu
emetīns Galvenais ipekakuānas alkaloīds, kefalīna metilēteris, balts amorfs pulveris, kūst pie temperatūras 74 Celsija grādi, saules gaismā paliek dzeltens
litofilie elementi galvenie iežveidotāji ķīmiskie elementi (O, Si, Al, Na, K, Ca, Mg u. c.), kas ir vairāk nekā 90% no Zemes garozas masas
Zelta Krasts Gana, tās nosaukums līdz 1957. g. ("Gold Coast"), kad tā bija Lielbritānijas kolonija
Transhimalaji Gandisišaņs - kalnu grēda Centrālajā Āzijā, Ķīnā
Kordiljeri Garākā kalnu sistēma pasaulē (sp. val. "Cordilleras"), stiepjas >18000 km garumā Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumu malā no Aļaskas līdz Ugunszemei
jardangi Garenstieptas, šauras, cita citai paralēlas, līdz 10-12 m augstas grēdas ar asām korēm un stāvām, asimetriskām nogāzēm Centrālāzijas tuksnešos
pakaļkājis Gārgale (novec. "Columbus cristatus")
Gotthardsberg Gataras muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Gataras pagastā
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe
Dzērdupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega
Biemupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, garums - \~2 km
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
Amata Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 67 km, kritums - 193 m
Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe
Pīsla Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Vecpiebalgas novadā, garums - 13 km, kritums - 27 m, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe
Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
Rāmnieku strauts Gaujas kreisā krasta pieteka, Cēsu un Siguldas novada robežupe
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte
Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija
Dzirnupe Gaujas lejteces labā krasta pieteka Carnikavas pagastā, garums - 1 km, iztek no Dzirnezera
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
BTPS Gāzes stāvoklis 37 Celsija grādu temperatūrā faktiskā atmosfēras spiediena apstākļos, ja gāze piesātināta ar ūdens tvaikiem (angļu "body temperature and pressure, saturated with water vapour")
STPD Gāzes tilpums 0 Celsija grādu temperatūrā pie atmosfēras spiediena 760 mm Hg, ja tā ir sausa, t. i. bez ūdens tvaikiem (angļu "standart temperature and pressure, dry")
siltumnīcas efekta gāzes gāzes, kas intensificē siltumnīcas efektu, piemēram, oglekļa dioksīds, ozons, hlorfluoroglekļi (CFC) u. c.; siltumnīcefekta gāzes; siltumnīcefektu izraisošās gāzes
siltumnīcefektu izraisošās gāzes gāzes, kas intensificē siltumnīcefektu, piemēram, oglekļa dioksīds, ozons, hlorfluoroglekļi (CFC) u. c.
baji Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
manži Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
ngbaki Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
blandi Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
bogoti Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
buli Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
kalimiko Geldi kalimiko - kalitriksu dzimtas ģints "Callimico" vienīgā suga ("Callimico goeldii")
augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām
krizotēma Gesnēriju dzimtas ģints ("Chrysothemis")
kolumneja Gesnēriju dzimtas ģints ("Columnea")
sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu
sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga
lielais gliemežtauriņš gliemežtauriņu dzimtas suga ("Cochlidion limacodes")
gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
čaulgliemji gliemju apakštips ("Concifera"); gliemji, kuriem čaula parasti sedz visu ķermeni
galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu
glicīns glikokols, aizstājama aminoskābe, aminoetiķskābe H~2~N–CH~2~COOH
pārlūkprogramma "Netscape Navigator" globālā tīmekļa pārlūkprogramma, ko izstrādājusi firma _Netscape Communications_ un ko bez maksas var izmantot ar protokola _FTP_ starpniecību
GSM Globālo mobilo komunikāciju sistēma, otrās paaudzes mobilais tīkls (angļu "Global System for Mobile Communications")
Bērzaine Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs
Smirdupīte Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs
Vintergrava Glūdas upes grava Cēsīs
parastais gludgliemezis gludgliemežu suga ("Cochlicopa lubrica")
pundurvalis Gludvaļu dzimtas suga ("Capera marginata"), garums - līdz 6,7 m
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
heirantīns Goldlaka "Cheiranthus cheiri" lapu un sēklu glikozīds, darbības ziņā līdzīgs digitālam
dārza goldlaks goldlaku suga ("Cheiranthus cheiri")
Ķīnas gorals goralu suga ("Chinese goral")
cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki
Kembridžšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cambridgeshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Kembridža, platība - 3389 kvadrātkilometru, 847200 iedzīvotāju (2017. g.)
Češīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cheshire"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Čestera, platība - 2343 kvadrātkilometri, 1054100 iedzīvotāju (2017. g.)
Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.)
Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.)
Kambrija Grāfiste Lielbritānijā ("Cumbria"), Anglijas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Kārlaila, platība - 6768 kvadrātkilometru, 498400 iedzīvotāju (2017. g.)
dzeltenā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma amianthinum")
smakojošā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma carcharias")
cinobrsarkanā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella cinnabarina", syn. "Cystoderma terrei")
rūsas graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella granulosa")
puskailā graudsardzene graudsardzeņu ģints sēņu suga ("Cystolepiota seminuda", syn. "Cystolepiota sistrata")
garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra")
aukstā graudu kondicionēšana graudus 15–20 °C temperatūrā samitrina līdz 14,5–16,5% un iztur 6–24 stundas
paātrinātā graudu kondicionēšana graudus 20–40 sekundes silda ar ūdens tvaiku līdz 45–60 °C temperatūrai, atdzesē, kaltē līdz 15–16% mitrumam un 3 stundas iztur 20–25 °C temperatūrā; ar karsto un paātrināto paņēmienu kondicionē tikai kviešus
karstā graudu kondicionēšana graudus pēc samitrināšanas silda 0,8–1,5 stundas līdz 35–60 °C temperatūrai un iztur 2–16 stundas
platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga
hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros
cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga
pampuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Cortaderia"), līdz 6 m augsta divmāju graudzāle Dienvidamerikā
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi
jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās
prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas
Ajonoras Autonomā Klostervalsts Grieķijas administratīvi teritoriāla vienība ar autonomas klostervalsts statusu, platība - 336 km^2^, 2262 iedzīvotāji (2001. g.), administratīvais centrs - Karjes, pirmais klosteris dibināts 963. g., atrodas Ajonoras pussalā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju
Ehidna grieķu mitoloģijā – Forkija un Kēto meita, Gajas (zemes) un Ponta (jūras) mazmeita, pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Cerberu, Himeru u. c.)
grieznis Grieze ("Crex crex")
sloks grimonis ("Cornus")
bezvārdakoks Grimonis ("Cornus")
bezvārde Grimonis ("Cornus")
bezvārdis Grimonis ("Cornus")
grisnons Grimonis ("Cornus")
skaistkārklis Grimonis ("Cornus")
slikons Grimonis ("Cornus")
slīkons Grimonis ("Cornus")
žīdoga Grimonis ("Cornus")
žīdogukrūms Grimonis ("Cornus")
Zviedrijas grimonis grimoņu suga ("Swida suecica syn. Cornus suecica")
grīva grīslis ("Carex")
rogaine grīslis ("Carex")
grīsla Grīslis ("Carex")
grīslans Grīslis ("Carex")
grīsle Grīslis ("Carex")
grīsls Grīslis ("Carex")
grīste Grīslis ("Carex")
grīvlis Grīslis ("Carex")
stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds
dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV
papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai
dižmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Cyperus"), parasti ūdensaugs, kuru izmanto dekoratīvos nolūkos, >600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
slaidais grīslis grīšļu suga ("Carex acuta", senāk "Carex gracilis")
krastmalas grīslis grīšļu suga ("Carex acutiformis")
satuvinātais grīslis grīšļu suga ("Carex appropinquata")
ūdeņu grīslis grīšļu suga ("Carex aquatilis"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
smilts grīslis grīšļu suga ("Carex arenaria")
akotainais grīslis grīšļu suga ("Carex atherodes syn. Carex siegertiana"), Latvijā aizsargājama
vizuļu grīslis grīšļu suga ("Carex brizoides"), Latvijā aizsargājama
brūnganais grīslis grīšļu suga ("Carex brunnescens")
Bjūkenena grīslis grīšļu suga ("Carex buchananii")
Buksbauma grīslis grīšļu suga ("Carex buxbaumii")
ciņu grīslis grīšļu suga ("Carex caespitosa")
matveida grīslis grīšļu suga ("Carex capillaris")
pavasara grīslis grīšļu suga ("Carex caryophyllea")
tievsakņu grīslis grīšļu suga ("Carex chordorrhiza")
iesirmais grīslis grīšļu suga ("Carex cinerea")
vārpainais grīslis grīšļu suga ("Carex contigua")
Devela grīslis grīšļu suga ("Carex davalliana"), Latvijā aizsargājama
divputekšņlapu grīslis grīšļu suga ("Carex diandra")
pirkstainais grīslis grīšļu suga ("Carex digitata")
divmāju grīslis grīšļu suga ("Carex dioica")
divsēklu grīslis grīšļu suga ("Carex disperma"), Latvijā aizsargājama
attālinātais grīslis grīšļu suga ("Carex distans"), Latvijā sastopams ļoti reti Ainažu apkaimē, aizsargājams
divrindu grīslis grīšļu suga ("Carex disticha")
aslapu grīslis grīšļu suga ("Carex echinata")
augstais grīslis grīšļu suga ("Carex elata")
pagarinātais grīslis grīšļu suga ("Carex elongata")
virsāja grīslis grīšļu suga ("Carex ericetorum")
zilganais grīslis grīšļu suga ("Carex flacca")
dzeltenais grīslis grīšļu suga ("Carex flava")
apaļvārpu grīslis grīšļu suga ("Carex globularis")
Greja grīslis grīšļu suga ("Carex grayi")
Hartmaņa grīslis grīšļu suga ("Carex hartmanii")
kūdrāja grīslis grīšļu suga ("Carex heleonastes"), Latvijā aizsargājama
pūkainais grīslis grīšļu suga ("Carex hirta")
Hosta grīslis grīšļu suga ("Carex hostilna")
palu grīslis grīšļu suga ("Carex irrigua syn. Carex paupercula")
pūkaugļu grīslis grīšļu suga ("Carex lasiocarpa")
zvīņaugļu grīslis grīšļu suga ("Carex lepidocarpa")
zaķu grīslis grīšļu suga ("Carex leporina"), lakstaugs ar šaurām lapām un sīkiem ziediem vārpiņās
Ligērijas grīslis grīšļu suga ("Carex ligerica"), Latvijā aizsargājama
dūkstu grīslis grīšļu suga ("Carex limosa")
aireņu grīslis grīšļu suga ("Carex loliacea")
Makenzija grīslis grīšļu suga ("Carex mackenziei"), Latvijā aizsargājama
kalnu grīslis grīšļu suga ("Carex montana")
Morova grīslis grīšļu suga ("Carex morrowii")
vara grīslis grīšļu suga ("Carex muricata")
palmu grīslis grīšļu suga ("Carex muskenguensis")
dzelzszāle Grīšļu suga ("Carex nigra"), pelēkzaļš grīslis, kas aug pļavās un purvos
pleznveida grīslis grīšļu suga ("Carex ornithopoda")
putnkāju grīslis grīšļu suga ("Carex ornithopoda")
Otrubas grīslis grīšļu suga ("Carex otrubae"), Latvijā aizsargājama
bālganais grīslis grīšļu suga ("Carex pallescens")
sāres grīslis grīšļu suga ("Carex panicea")
skarainais grīslis grīšļu suga ("Carex paniculata")
mazziedu grīslis grīšļu suga ("Carex pauciflora")
nokarenais grīslis grīšļu suga ("Carex pendula")
matainais grīslis grīšļu suga ("Carex pilosa"), Latvijā aizsargājama
lodvārpu grīslis grīšļu suga ("Carex pilulifera")
ceļteku grīslis grīšļu suga ("Carex plantaginea")
agrais grīslis grīšļu suga ("Carex praecox")
dižmeldru grīslis grīšļu suga ("Carex pseudocyperus")
blusu grīslis grīšļu suga ("Carex pulicaris")
Reihenbaha grīslis grīšļu suga ("Carex reichenbachii"), Latvijā aizsargājama
attālvārpu grīslis grīšļu suga ("Carex remota")
knābja grīslis grīšļu suga ("Carex rhynchophysa"), Latvijā aizsargājama
pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama
krasta grīslis grīšļu suga ("Carex riparia")
uzpūstais grīslis grīšļu suga ("Carex rostrata")
Skandināvijas grīslis grīšļu suga ("Carex scandinavica syn. Carex pulchella"), Latvijā aizsargājama
vēlais grīslis grīšļu suga ("Carex serotina")
meža grīslis grīšļu suga ("Carex sylvatica")
zemais grīslis grīšļu suga ("Carex supina"), Latvijā satopama ļoti reti, aizsargājama
trīsdaivu grīslis grīšļu suga ("Carex trifida")
makstainais grīslis grīšļu suga ("Carex vaginata")
pūslīšu grīslis grīšļu suga ("Carex vesicaria")
lapsu grīslis grīšļu suga ("Carex vulpina")
Grothusenshof Grotužu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā
Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.)
catopidae Gružvaboļu dzimtas "Cholevidae" nosaukuma sinonīms
cincēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Cinci" iedzīvotāji
ceļmalieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļmalas" iedzīvotāji
Denebs Gulbja zvaigznāja spožākā zvaigzne (Gulbja α), zvaigžņlielums 1,2, gandrīz 100000 reižu spožāka par Sauli, atrodas 2000 gaismas gadu attālumā, tās virsas temperatūra ir gandrīz 11000 °C
ziemeļu gulbis gulbju ģints suga ("Cygnus cygnus")
melnais gulbis gulbju suga ("Cygnus atratus")
mazais gulbis gulbju suga ("Cygnus columbianus")
paugurknābja gulbis gulbju suga ("Cygnus olor"), liels ūdensputns ar melnu pauguru pie knābja pamata un melnām kājām
polimērmateriālu presēšana gumijas maisījumu un termoreaktīvo plastmasu lokšņu u. c. izstrādājumu iegūšanas tehnoloģija, kuras pamatā ir materiāla mīksttapšana, to sildot (80–300 °C), un izstrādājuma formas fiksācija, materiālam sacietējot veidnē izturēšanas laikā
purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sudrabsvece Gundegu dzimtas ģints ("Cimicifuga"), dekoratīvas puķes ar garām, košām ziedu vārpām, kas līdzīgas svecēm
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus
zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
ogūrči Gurķi ("Cucumis sativus")
agurks Gurķis ("Cucumis sativus")
ogurks Gurķis ("Cucumis sativus")
Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns
Gvatemala Gvatemalas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Guatemala"), atrodas kalnienes ieplakā \~1500 m vjl., 1022000 iedzīvotāju (2002. g.)
Konakri Gvinejas galvaspilsēta (fr. val. "Conakry"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, Kalumnas pussalā un Tombo salā (ar kontinentu to savieno dambis), 1494000 iedzīvotāju (2007. g.)
Raiskuma iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā
Raiskuma Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala
Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša
Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
tenkteri Ģermāņu tauta, kas mēģināja kopā ar usipetiem 55 g. p. m. ē. ienākt Gallijā, bet cieta sakāvi no Cēzara; 3. gs. sakusa kopā ar frankiem
Caloplaca puracea ģints "Caloplaca holocarpa" nosaukuma sinonīms
Caloplaca murorum ģints "Caloplaca saxicola" nosaukuma sinonīms
alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā
zemtemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra nepārsniedz 200 °C, kā būvģipsis, veidņu ģipsis (ātri saistās un cietē), augststiprības ģipsis (ātri saistās un cietē
augsttemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra sasniedz līdz 1100 °C, kā anhidrītcements, klona ģipsis (lēni saistās un cietē)
polietilēnpoliamīns H2N(CH2CH2NH)nH (n=1-5), tumši brūns šķidrums, ko lieto epoksīdsveķu cietināšanai
tiourīnviela H2NCSNH2, urīnvielas sēra analogs; viena no sulfidīna ieguves izejvielām
baltā haizivs haizivju suga ("Carcharodon carcharias"), ko uzskata par cilvēkam visbīstamāko, garums - līdz 9 m
milzu haizivs haizivju suga ("Cetorhinus maximus"), garums - \~15 m, pārtiek no planktona
akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans
trifluoretiķskābe halogēnkarbonskābe CF~3~COOH, bezkrāsains, gaisā kūpošs šķidrums ar asu smaku, stipra skābe, inerta pret stiklu; izmanto anhidrīda ražošanā, organiskajā sintēzē
fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem
Chara intermedia haru sugas "Chara aculeolata" nosaukuma sinonīms
Chara ceratophylla haru sugas "Chara tomentosa" nosaukuma sinonīms
Chara foetida haru sugas "Chara vulgaris" nosaukuma sinonīms
platlapu hasmante hasmantu suga ("Chasmantium latifolium")
perhlorskābe HClO4, spēcīgs oksidētājs; lieto ķīmiskajās analīzēs
liektā helone heloņu suga ("Chelone obliqua")
tigurini Helvetu cilts, kas 107. g. p. m. ē. kopā ar kimbriem un teitoņiem iebruka Gallijā un sakāva romiešus, bet 58. g. p. m. ē. tos sakāva un iznīcināja Cēzars
krūmcidonija Henomele ("Chaenomeles") - rožu dzimtas krūms ar spilgtiem, parasti oranžiem, ziediem un skābiem, aromātiskiem, apaļīgiem augļiem
Japānas henomele henomeļu suga ("Chaenomeles japonica"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un augļaugu kopš 19. gs. vidus
krāšņā henomele henomeļu suga ("Chaenomeles speciosa"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
karbazols heterocikliska bāze C~12~H~9~N, bezkrāsas kristāli; lieto organiskajā sintēzē
furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu
akridīns Heterociklisks savienojums C~13~H~9~N; trešējais amīns, akmeņogļu darvas sastāvdaļa, izejviela krāsvielu un daudzu medikamentu sintēzei
pirimidīns heterociklisks savienojums C~4~H~4~N~2~, kura gredzens ir daudzu dabas vielu sastāvā
piridīns heterociklisks savienojums C~5~H~5~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; to izmanto ārstniecības vielu sintēzei, krāsvielu iegūšanai, arī par šķīdinātāju
hinolīns heterociklisks savienojums C~9~H~7~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto par šķīdinātāju par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā
imidazols Heterociklisks savienojums C3H4N2, bezkrāsaini kristāli, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos; pretsēnīšu līdzeklis
kumarons Heterociklisks savienojums C8H6O, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu, iegūst no akmeņogļu darvas
izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei
barbitūrskābe heterociklisks savienojums, pirimidīna atvasinājums CH~2~(CONH)~2~CO; sintētiska organiskā skābe, ko izmanto barbiturātu ražošanai
melamīns Heterociklisks trīsvērtīgs pirmējais amīns C~3~H~6~N~6~; lieto amīnformaldehīda sveķu sintēzei u. c.
chorda Heterogenerātu klases rindas "Chordariales" ģints
centritractus Heterokoku klases dzimtas "Centritractaceae" aļģu ģints
poliēteri Heteroķēžu polimēri, kuru galvenajā virknē ir ēteru grupas -C-O-C-
clavidiusculum Hialoscifu dzimtas ģints "Cistella" nosaukuma sinonīms
pretējlapu hiastofila hiastofilu suga ("Chiastophyllum oppositifolium")
ciprese Hibrīdās cipreses ("x Cupressocyparis"), kas ir ciprešu un paciprešu starpsugu krustojums ("Cupressus macrocarpa x Chamaecyparis nootkatensis")
hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~)
kampanulārija Hidroidpolipu dzimta ("Campanularia"), ar zvanveidīgu periderma segu, bezdzimuma paaudze leptomedūzām
zaļā hidra hidru suga ("Chlorohydra viridissima")
plankumainā hiēna hiēnu suga ("Crocuta crocuta")
koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
brūnā pagrabu klājpiepe himēnija sēņu afilloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas Latvijā bieži atrodama dažādās celtnēs
gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas
kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas
sausene himēnijsēņu klases afilloforu rindas piepju sēņu himenohēšu dzimtas ģints ("Coltricia")
graudcepurīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Cystoderma"), Latvijā konstatētas 4 sugas
tīmeklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Cortinariaceae"), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas
sēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Crepidotaceae"), saprofīti, aug uz nokritušiem zariem, celmiem, retāk augsnē, \~25 sugas
samtmicīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Conocybe" un "Pholiotina")
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu; Latvijā konstatēta 31 suga
plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas
tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas
dzeltenpēdene Himēnijsēņu klases beku rindas zeltkāšu dzimtas ģints ("Chroogomphus"), Latvijā konstatēta 1 suga
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
datronija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Datronia")
smalkpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Ceriporia")
pelēkpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cinereomyces")
citīdija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cytidia")
klimakociste himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Climacocystis")
krimelde Himēnijsēņu klases pūkainsēņu dzimtas piltuveņu ģints suga ("Clitocybe fragrans")
dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni
agrā himonante himonantu suga ("Chimonanthus praceox")
zilzaļā hlorociborija hlorociboriju sēņu ģints suga ("Chlorociboria aeruginascens")
pušķu hlorofīts hlorofītu suga ("Chlorophytum comosum"), telpaugs, izveidotas vairākas šķirnes
chlorococcum Hlorokoku rindas dzimtas "Chloroccoccaceae" ģints
chlorochytrium Hlorokoku rindas dzimtas "Chlorochytriaceae" ģints
perhlorāti hlorpārskābes (HClO~4~) sāļi un esteri
tiramīns HOC6H4(CH2)2NH2, simpatomimētisks amīns, izolēts no melnajiem graudiem
pantoiltaurīns HOCH2C(CH3)2CHOHCONHCH2CH2SO3H, pantoīnskābes un taurīna amīds, pantotēnskābes antagonists dažiem mikroorganismiem, kas nesintezē pantotēnskābi
Jabolunschi Hohenbergen - Veļķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā
Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
mezoksālskābe HOOCCOCOOH, ketodikarbonskābe, izdalīta hidrāta veidā, rodas aloksāna hidrolīzes procesā
sulfosalicilskābe HOOCQH~3~(OH)(SO~3~H), balti vai sārti adataini kristāli, reaģents albumīnu noteikšanai urīnā un dzelzs jonu kvantitatīvai noteikšanai
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas
hromāti hromskābes sāļi H~2~CrO~4~, indīgas vielas, stipri oksidētāji
hromīts hromšpinelīdu grupas minerāls, saliktais dzelzs un hroma oksīds FeCr~2~O~4~, galvenā hroma rūda
coelosphaerium Hrookoku klases rindas "Chroococcales" zilaļģu ģints
gomphosphaeria Hrookoku klases rindas "Croococcales" ģints
tiociānūdeņražskābe HSCN, eļļains, stipri gaistošs šķidrums
jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu
ņidra idra, krustziežu dzimtas ģints ("Camelina")
ņidre idra, krustziežu dzimtas ģints ("Camelina")
idres Idras ("Camelina")
idris Idras ("Camelina")
udri Idras ("Camelina")
idri idras ("Camelina"), nezāles linos un rudzos
linu idra idru suga ("Camelina alyssum"), kādreiz augusi linu sējumos un ceļmalās
sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā
sējas idra idru suga ("Camelina sativa"), augstums 30-80 cm, ziedi dzelteni
Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā
Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m
mieds iegrimusī raglape ("Ceratophyllum demersum")
Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera
krioskops Iekārta šķidrumu sasalšanas temperatūras noteikšanai ar augstu precizitāti (pienam - līdz 0,002 Celsija grādiem)
Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni
Kongo ieplaka ieplaka Centrālajā Āfrikā (gk. Kongo Demokrātiskajā Republikā), to veido Āfrikas platformas ieliece, gk. pārpurvots līdzenums 300-500 m vjl., malās kāpļainas plakankalnes līdz \~1000 m vjl.
Krozē lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Rietumindijas un Centrālo Indijas grēdu, dziļums — līdz 5625 m
CD-R kompaktdisks ierakstāmais kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Recordable")
lasāmatmiņas kompaktdiska diskdzinis ierīce, kas ietilpst CD-ROM atskaņotājā un parasti veic kompaktdiskā ierakstītās informācijas nolasīšanu un pārsūtīšanu datoram; atskaņotājs nodrošina diskdziņa griešanos un lāzera star izveidi kompaktdiskā ierakstīto datu nolasīšanai
televizora pierīce ierīce, kas ļauj izmantot televizoru kā lietotāja saskarni ar internetu; faktiski tas ir specializēts dators, kurā ir instalēta globālā tīmekļa pārlūkprogramma un galvenās interneta programmas, t. sk. _TCP/IP_ protokolu saime
Ramotzky Ieriķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā
Ošupīte Iesalnīcas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Zaubes pagasta un Ogres novada Taurupes pagasta robežupe, augštece Taurupes pagastā; Ošupe
Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete
Carex canescens iesirmā grīšļa "Carex cinerea" nosaukuma sinonīms
Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
izdevējdarbība iespiedprodukcijas un skaņu ierakstu sagatavošana pavairošanai un izdošanai (NACE grupa 22.1)
augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu
CELEX Iestāžu datorizētā Kopienas tiesību dokumentu sistēma ("Communitatis Europaeae Lex")
Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
Auļu ezers Ievalča ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
parastā ieva ievu suga ("Padus avium syn. Padus racemosa", arī "Prunus padus" un "Cerasus padus")
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
Dole Īkstruma labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā
polimiksīns Ikviena no piecām polipeptīdu antibiotikām (A, B, C, D un E), kas iegūtas no augsnes baktērijas "Bacillus polymyxa"; piemīt specifiska aktivitāte pret gramnegatīvajām baktērijām
klostridioze Ikviena slimība, ko ierosinājis kāds "Clostridium" ģints pārstāvis
onkovīruss Ikviens audzēju izraisošs, dezoksiribonukleīnaskābi saturošs "Oncovirinae" dzimtas vīruss; morfoloģiski tiek iedalīti četrās grupās (A, B, C un D)
pekanrieksts Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis") jeb pekanriekstkoka auglis (sēkla), kurā ir līdz 70 % eļļas un ko izmanto uzturā
pekanriekstkoks Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis"), valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; pekans
Purva ezers Ilzes ezera ziemeļu daļas lokāls nosaukums Cēsu novada Dzērbenes pagastā
MSCI Indeksu aģentūra "Morgan Stanley Capital International"
kasiks Indiāņu cilts virsaitis Centrālamerikā un Dienvidamerikā līdz 16. gs.
aimari Indiāņu tauta Centrālajos Andos ap Titikakas ezeru (Bolīvijā, Peru, Čīlē)
ezerrutks Indīgais velnarutks ("Cicuta virosa")
jodrutks Indīgais velnarutks ("Cicuta virosa")
jodurutks Indīgais velnarutks ("Cicuta virosa")
akonitīns Indīgs zilo kurpīšu alkaloīds C~36~H~49~O~11~N, centrālās nervu sistēmas inde, senāk lietota pret sāpēm neiralģijās un reimatismā
indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas
Koromandelas krasts Indostānas pussalas Bengālijas līča piekraste ("Coromandel") uz dienvidiem no Krišnas grīvas, Indijā, garums - 700 km, platums - 80-100 km
cepurieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Cepurītes" iedzīvotāji
cepurītieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Cepurītes" iedzīvotāji
individuālie statistiskie dati informācija par privātpersonām vai valsts institūcijām, kuru Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts institūcija, kas nodarbojas ar valsts statistiku, statistiskiem nolūkiem saņem tieši no respondentiem vai reģistriem, datubāzēm vai citiem avotiem
atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus
kods EBCDIC informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code")
EBCDIC Informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code")
CIREA Informācijas, diskusiju un apmaiņas centrs patvēruma jautājumos ("Centre for Information, Discussion and Exchange on Asylum")
Ānunds Inglingu dzimtas karalis Zviedrijā ("Anund"), rūpējās par ceļu būvi, tādēļ saukts arī par Ceļu Ānundu
kurkuma Ingveraugu dzimtas lakstaugu ģints ("Curcuma"), kas sastopama Dienvidamerikā un Indijā
tumeriks Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma longa"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē
zedoārijs Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma zedoaria"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē
ātrgriezējtēraudi instrumentu materiāls ar lielu siltumnoturību (600-640 °C), cietību, stiprību un nodilumizturību augstā temperatūrā
nepilnā rūdīšana instrumentu tēraudu karsēšana virs 780 °C temperatūrai, saglabājot neizšķīdušas karbīda daļiņas
CTI integrētā datortelefonija (angļu "computer-telephony integration (CTI)")
CD-I Interaktīvs kompaktdisks - īpašs CD-ROM disks ar attēliem un video (angļu "CD Interactive"); attēlu var skatīties datora ekrānā vai televizorā
ISCV Internacionālā studentu celtnieku vienība (kopā ar nosaukumu, piem., ISCV "Freundschaft")
tērzēšanas retranslēšana internetā interneta pakalpojumu kopums, kas ļauj vienam lietotājam sazināties ar citiem lietotājiem reālajā laikā; _IRC_ pakalpojumi
protokols "Telnet" interneta protokols, kas pieder pie protokolu _TCP/IP_ saimes un ko izmanto attālai piekļuvei tīkla resursiem un termināļu emulēšanai, bieži lieto arī skaru nodibināšanai ar ziņojumdēļa sistēmu un lieldatoriem
pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam
ģeotermālā kāpe intervāls Zemes dzīlēs vertikālā virzienā, kurā temperatūra paaugstinās par 1 °C
Inte Intes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā
mohēra īpaši apstrādāta Angoras kazas (_Capta hircus aegagrus_) vilna; šādas vilnas audums
īpatkrāsas īpaši piemeklētas/sajauktas iespiedkrāsas visdažādākajos krāstoņos, ko izmanto, lai papildinātu vienkrāsu darbu vai gadījumos, kad nepieciešamo toni nav iespējams nodrukāt CMYK sistēmā
lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē
Sysmin Īpašs finansēšanas mehānisms ĀKK un AZT kalnrūpniecības produktiem ("special financing facility for ACP and OCT mining products")
Kirī likums īpatnējās magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/T, kur Kirī konstante C=Nm/(3k) (m – materiāla magnētiskā caurlaidība, N – paramagnētisko dipolu skaits; k – Bolcmaņa konstante)
tugajs Īpatnējs galeriju mežs upju ielejās un palienēs ar seklu gruntsūdeni, Centrālāzijā pustuksnešos un tuksnešos
izcilā henomele ir Japānas henomeles un krāšņās henomeles hibrīds ("Chaenomeles x superba"), ko arī audzē kā krāšņumaugu
irons Īriseļļas smaržīgā sastāvdaļa C13H20O, bezkrāsaina eļļa, stipri atšķaidītā veidā ož pēc vijolītēm
Islāmābāda Islāmābādas galvaspilsētas teritorija - federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība - 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
aiva Īstā cidonija ("Cidonia oblonga)
papaija īstais meloņkoks ("Carica papaya"), vijolīšu rindas meloņkoku dzimtas suga, neliels koks vai krūms, kas aug Amerikas tropu zonā
rispeto Itāliešu dzejas strofiskā forma - astoņrinde ar oktāvai līdzīgu atskaņu shēmu: ABABABCC
Forli–Čezēnas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Forli-Cesena"), platība - 2377 kvadrātkilometri, 398300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 30 komūnās
Katānija Itālijas province (_Provincia di Catania_), Sicīlijas reģiona austrumu daļā, platība 3552 kvadrātkilometri, 1090700 iedzīvotāju (2012. g.)
Kaltaniseta Itālijas province ("Provincia di Caltanisseta"), Sicīlijas autonomajā reģionā, platība - 2128 kvadrātkilometru, 275000 iedzīvotāju, iedalās 22 komūnās
Kampobaso Itālijas province ("Provincia di Campobaso"), Molizes reģionā, platība - 2909 kvadrātkilometri, 231000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 84 komūnās
Karbonijas-Iglēziasas province Itālijas province ("Provincia di Carbonia-Iglesias"), Sardīnijas reģionā, divi administratīvie centri - Karbonija un Iglēziasa, platība 1495 kvadrātkilometri, 129800 iedzīvotāju, iedalās 23 komūnās
Kazerta Itālijas province ("Provincia di Caserta"), Kampānijas reģionā, platība - 2639 kvadrātkilometri, 920500 iedzīvotāju (2012. g.)
Katandzāro Itālijas province ("Provincia di Catanzaro"), Kalabrijas reģionā, platība - 2391 kvadrātkilometrs, 368300 iedzīvotāju (2012. g.)
Kjeti Itālijas province ("Provincia di Chieti"), atrodas Abruco reģionā, platība - 2588 kvadrātkilometri, 397400 iedzīvotāju (2012. g.)
Komo Itālijas province ("Provincia di Como"), Lombardijas reģionā, platība - 1288 kvadrātkilometri, 599500 iedzīvotāju (2012. g.)
astoņrinde Itāļu izcelsmes astoņrindu strofa ar atskaņām ABABABCC, radusies ap 13. gs.
CHAP izaicinājumrokasspiediena autentificēšanas protokols (angļu: "Challenge-Handshake Authentication Protocol")
protokols CHAP izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols (angļu "Challenge-Handshake Autentification Protocol")
Marzenhof Īzera muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas
kordaīti Izmirusi skuju koku klases apakšklase ("Cordaitidae"), līdz 30 m augsti koki, mūsdienu skuju koku priekšteči, kas eksistēja no devona beigām līdz triasam; arī no šādu mežu atliekām veidojušies akmeņogļu slāņi
osteolepis Izmirusi zivju ģints "Crossopterygii" rindā ar rombiskām gludām vai punktētām zvīņām un heterocerku astes spuru
poliizobutilēns Izobutilēna jonu polimerizācijas produkts [-C(CH3)2-CH2- -]n, ķīmiski un termiski izturīgs (līdz 350 C), mehāniski neizturīgs; lieto elektroizolācijas un antikorozijas pārklājumiem, līmju, hermetizējošu materiālu izgatavošanai
oglekļa dioksīds izplatītākais oglekļa oksīds CO~2~ (ogļskābā gāze), gāze, kas smagāka par gaisu; slāpē degšanu; pārtikas piedeva E290 (rūpnieciski iegūst raudzēšanas procesā), iesaiņošanas gāze, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, toksisks nervu sistēmai
kalcīts izplatīts iežveidotājs minerāls kalcija karbonāts CaCO~3~, galvenais kaļķakmens komponents
termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu
Celeitāni Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Celitāni" nosaukuma variants
Amatas novads izveidojās Cēsu rajonā 2000. g., apvienojot Drabešu un Amatas pagastu; 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, kas ietvēra arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastu
Amatas pagasta teritorija izveidojās pēc 2. pasaules kara pirmskara Drabešu pagasta dienvidu daļā un bijušā Kosas pagasta ziemeļu galā, nodibināts 1990. g.; 2000.-2009. g. teritorija ietilpa Cēsu rajona Amatas novadā un pagasts nepastāvēja kā administratīva vienība
Līdumnieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Ciblas pagasta austrumu daļu un Briģu pagasta ziemeļu daļu
Isnaudas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa pirmskara Zvirgzdenes, Pildas un Ciblas pagasta teritorijas
Brocēnu novads izveidots 2001. g. Saldus rajona sastāvā, apvienojot Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju un Blīdenes un Remtes pagastu, kopš 2009. g. neatkarīgs novads, kas sastāvēja no Brocēnu pilsētas un Blīdenes, Cieceres, Gaiķu un Remtes pagasta, 2021. g. teritorija iekļauta Saldus novadā
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem
Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen")
Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē
Johannenhof Jāņa muiža (arī Jāņamuiža), kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā
mazda Japānas autobūves korporācijā "Mazda Motor Corporation" ražota vieglā automašīna
hārlijs Jaudīgs motocikls, kas ražots 1903. g. dibinātajā uzņēmumā "Harley-Davidson Company"
YMCA Jaunatnes kristīgā savienība (angļu "Young Men's Christian Association")
YWCA Jaunatnes kristīgā savienība (angļu "Young Women's Christian Association")
Neu-Drostenhof Jaundrustu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā
CCITT Jauninājumu un tehnoloģiju nodošanas konsultatīvā komisija ("Consultative Committee on Innovation and Technology Trahsfer")
ceturtieši Jaunjelgavas pilsētas apdzīvotās vietas "Ceturtais kvartāls" iedzīvotāji
Neu-Pebalg Jaunpiebalgas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā
Ronneburg-Neuhof Jaunraunas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunraunas pagastā
Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. _Mount Cook_), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis
Rembanas līcis Javas jūras līcis, tās dienvidu piekrastē, Javas salas ziemeļos, Centrālas Javas provinces ziemeļaustrumos
nitroprusīds Jebkurš sāls, kurā ir anjons [Fe(CN)5NO]2-
Celmenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
Celminīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
Caunis pūrs Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Caunispūrs" nosaukuma variants
Celminīki Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
cukrinieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukrine" iedzīvotāji
cukurenieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukurene" iedzīvotāji
cukurinieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukurine" iedzīvotāji
Cukurīne Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukuriņi" nosaukuma variants
Druvas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi bijušais nosaukums padomju laikā
Druviņas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" daļa
Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
idišs Jidišs - ģermāņu valodu grupas valoda, ko stipri ietekmējušas citas valodas; tajā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā
Kanādas jūdaskoks jūdaskoku suga ("Cercis canadensis")
parastais jūdaskoks jūdaskoku suga ("Cercis siliquastrum")
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
Jummardehn Jumurdas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jumurdas pagastā
cirstēnieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsti" iedzīvotāji
Kalliroja Jupitera pavadonis ("Callirrhoe"), vidējais attālums no planētas - 24102000 km, izmēri - 7 km
Karme Jupitera pavadonis ("Carme"), vidējais attālums no planētas - 23404000 km, izmēri - 46 km
Karpo Jupitera pavadonis ("Carpo"), vidējais attālums no planētas - 16989000 km, izmēri - 3 km
Haldene Jupitera pavadonis ("Chaldene"), vidējais attālums no planētas - 23179000 km, izmēri - 4 km
Killēne Jupitera pavadonis ("Cyllene"), vidējais attālums no planētas - 24102000 km, izmēri - 2 km
karete jūras bruņurupuču suga _Caretta caretta_
Austrumkarolīnu ieplaka jūras ieplaka Klusā okeāna rietumos (_East Caroline Basin_), starp Karolīnu salām un Bismarka arhipelāgu, dziļums - līdz 7208 m
Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība
Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (_Cardigan Bay_), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m
Česapīka līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Chesapeake Bay"), ASV piekrastē, garums — 315 km, platums — 6-30 km, lielākais dziļums — 27 m
Penandžuna līcis jūras līcis Indonēzijā, Javas salas dienvidu piekrastē, Rietumjavas un Centrālās Javas provincē
Mucu līcis jūras līcis Japānā, Honsju salas ziemeļu piekrastē, dienvidos no Cugaru šauruma, garums - 60 km, platums pie ieejas - 10 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 58 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas 0,4 m
Kalifornijas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumos (sp. val. “Golfo de California”), Ziemeļamerikas rietumu piekrastē, platība — 180000 kvadrātkilometru, garums — 1240 km, platums — līdz 220 km, lielākais dziļums — 3292 m
Bristoles līcis jūras līcis Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol Channel"), Atlantijas okeāna Ķeltu jūras līcis, garums - 230 km, platums pie ieejas - 126 km, dziļums - līdz 50 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 14,4 m
Kampečes līcis jūras līcis Meksikas līča dienvidu daļā (_Bahia de Campeche_), uz rietumiem no Jukatanas pussalas, garums - >300 km, platums pie ieejas - 750 km, dziļums - līdz 3286 m
ECDIS Jūras navigācijas karšu elektroniska sistēma (angļu "Electronic Chart Display and Information System"), kas sastāv no datora, žirokompasa, eholotes un lagas
Gretagrunda sēklis jūras sēklis Rīgas jūras līča ziemeļu daļā, Centrālajā pacēlumā, garums - \~30 km, platums - \~10 km, tā ziemeļu daļā atrodas Roņu sala un dienvidu daļas virsa atrodas tikai dažus metrus zem jūras līmeņa
Kanigao šaurums jūras šaurums Filipīnās, Austrumu Visajas un Centrālās Visajas reģionā, starp Leites un Boholas salu
Taņonas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, atdala Sebu un Negrosas salu, savieno Visaju un Boholas jūru
Mozambikas šaurums jūras šaurums Indijas okeānā (angļu val. “Mozambique Channel”), starp Madagaskaras salu un Āfriku, garums — \~1670 km, platums — 422-1250 km, dziļums — līdz 4250 m, plūdmaiņas — līdz 5 m
Astotā grāda šaurums jūras šaurums Indijas okeānā un Lakšadvīpu jūrā (_Eight Degree Channel_), starp Minikojas salu un Maldīvu salām
Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos
Alalākeiki šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_‘Alalākeiki Channel_), ASV, Havaju salās, starp Maui un Kahoolave salu
Alenuihāhā šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Alenuihāhā Channel_), Havaju salās, starp Maui un Havajas salu, ASV teritorija
Auau šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (Auau Channel), Havaju salās, starp Maui un Lānai salu, ASV teritorija
Ambo šaurums jūras šaurums Māršala salās (_Ambo Channel_), starp Elleras un Leganas salu
Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m
Padekalē jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. _Pas de Calais_, angļu val. _Strait of Dover_), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums
Kuka šaurums jūras šaurums starp Jaunzēlandes Ziemeļsalu un Dienvidsalu (angļu val. "Cook Strait"), savieno Tasmāna jūru ar Kluso okeānu, garums - 107 km, platums - 22-91 km, dziļums - līdz 1092 m
Jukatanas šaurums jūras šaurums starp Jukatanas pussalu un Kubu (sp. val. "Canal de Yucatan"), savieno Karību jūru un Meksikas līci, garums — 55 km, platums — 200-264 km, dziļums — līdz 3100 m
Maltas šaurums jūras šaurums starp Maltas un Sicīlijas salu Vidusjūrā (angļu val. “Malta Channel”), platums — \~93 km, dziļums — 100-150 m
Kabota šaurums jūras šaurums starp Ņūfaundlendas un Keipbretonas salu (angļu val. "Cabot Strait"), viens no galvenajiem šaurumiem, kas savieno Sentlorenca līci ar Atlantijas okeānu, garums — 195 km, platums — 103 km, dziļums — 300-400 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_)
Bīgla šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi ziemeļos un Ostes un Navarino salu dienvidos, savieno Atlantijas un Kluso okeānu (angļu val. "Canal Beagle"), garums - \~370 km, vidējais dziļums - 70-259 m, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h
Otranto šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (it. val. _Canale di Otranto_), starp Apenīnu un Balkānu pussalu, savieno Adrijas un Jonijas jūru, mazākais platums — 75 km, dziļums — līdz 984 m
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā
Juergenshof Jurģu muiža, kas atradās Cēsu pilsētas apkārtnē
Centaurium vulgare jūrmalas augstiņa "Centaurium littorale" nosaukuma sinonīms
jūrmalas sālsķērsa jūrmalas krambe ("Crambe maritima")
paodze kāda senāk zināma čūska ("Coluber viperinus")
ieilgusi pārraide kādas _CSMA/CD_ tīkla stacijas veikta datu pārraide, kuras ilgums pārsniedz vides piekļuves protokola pieļauto pārraides laiku
Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
kofiks kafejnīca _Caffeine_
Arābijas kafijkoks kafijkoku suga ("Coffea arabica")
Kongo kafijkoks kafijkoku suga ("Coffea canephora")
baltspārnu zīriņš kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas zīriņu ģints putnu suga (“Chlidonias leucopterus”) ar baltiem spārniem visos tērpos
cikadeja Kailsēkļu augu dzimta ("Cycadaceae"), 10 ģintis, ap 125 sugas, tropos
megafilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas cikadejaugu zars ("Cycadophytina syn. Cycadiae")
mikrofilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas priežaugu jeb skuju koku zars ("Pinophytina syn. Coniferophytina")
Kayenhof Kaives muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā
baltais dzeltencekula kakadu kakadu suga ("Cacatua galerita"), kas bieži aplūkojama zooloģiskajos dārzos
kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi
karnēgija Kaktusu dzimtas ģints ("Carnegiea")
cefalocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Cephalocereus")
divkrāsainā kalādija kalādiju suga ("Caladium bicolor")
Alberta kalateja kalateju suga ("Calathea albertii")
safrāndzeltenā kalateja kalateju suga ("Calathea crocata")
lancetlapu kalateja kalateju suga ("Calathea lancifolia")
raibā kalateja kalateju suga ("Calathea picturata")
neīstā Veiča kalateja kalateju suga ("Calathea pseudoveitchiana")
Veiča kalateja kalateju suga ("Calathea veitchiana")
svītrainā kalateja kalateju suga ("Calathea zebrina")
vesellapu kalceolārija kalceolāriju suga ("Calceolaria integrifolia")
braunmillerīts Kalcija alumoferīts 4CaO·Al~2~O~3~·Fe~2~O~3~, viens no cementa minerāliem
kaļķslāpeklis Kalcija cianamīds, CaCN2, melns, smalks, kodīgs pulveris
kaļķūdens kalcija hidroksīda Ca(OH)~2~ šķīdums ūdenī
etringīts kalcija hidrosulfoalumināts 3CaO·Al~2~O~3~·3CaSO~4~·31H~2~O; silikātu tehnoloģijā to sauc arī par cementa bacili (ja tas veidojas betonā, betona tilpums palielinās 2,5 reizes un rodas spriegumi un plaisas)
Vaidavas ala Kalējala Cēsu novada Raiskuma pagastā
UCLA Kalifornijas universitāte Losandželosā (angļu "University of California at Los Angeles")
vīrakciedrs Kalifornijas vīrakciedrs - ciprešu dzimtas suga ("Calocedrus decurrens"), ko Latvijas rietumu daļā paretam audzē kā krāšņumaugu
skaistciedrs Kalifornijas vīrakciedrs ("Calocedrus decurrens")
sarkanās asinssālis kālija ferricianīds, K3Fe(CN)6
dzelzsciankalijs Kalija ferrocianīds K4Fe(CN)6; asinssālis
dzeltenās asinssālis kālija ferrocianīds, K4Fe(CN)6
Bertolē sāls kālija hlorāts KClO~3~, labs oksidētājs; lieto medicīnā (dezinficēšanai), kā arī sērkociņu ražošanā un pirotehnikā
chlorkalijs Kālija hlorīds KCl, kālija mēslošanas līdzeklis, ko parasti pārstrādā augstprocentīgos kālijsāļos
ziemeļu kalipso kalipso suga ("Calypso borealis")
Citronu kalistēma kalistēmu suga ("Callistemon citrinus")
Kaļao Kaljao - pilsēta Peru ("Callao")
kalādija Kallu dzimtas ģints ("Caladium"), savvaļā sastopama Amerikas tropos, bumbuļaugs, ziedi neievērojami, lapas lielas, dažādās krāsās ar dažādiem raibumiem
cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa
singonija Kallu dzimtas ģints ("Syngonium"), vairāk nekā 30 sugas, sastopamas Centrālamerikas un Dienvidamerikas mežos
spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi
Kalna Kalna muiža - Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums
Gresten Kalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
Asuls kalna virsotne Galapagu Salās (_Azul Cerro_), Isabelas salas dienvidrietumos, augstums - 1689 m
Asuls kalna virsotne Kostarikā (_Azul Cerro_), Gvanakajas provinces dienvidos, Nikojas pussalā, augstums - 1018 m
Bajans kalna virsotne Ķīnā, Cjinhai provinces ziemeļu daļā, augstums - 5030 m
Asuls kalna virsotne Meksikā (_Azul Cerro_), Sonoras pavalsts ziemeļu daļā, augstums - 2450 m
Kalnapededze Kalnapededzes muiža - bijušās muižas "Charlottenburg" latviskais nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze
Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. _Krušnē-Hory_, vācu val. _Erzgebirge_), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m
Kardamona kalni kalni Indijas dienvidu daļā ("Cardamon Hills"), garums - \~200 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 2019 m (Kotaimalaja kalns)
Kaskādu kalni kalni Kordiljeros (angļu val. "Cascade Range"), ASV, daļēji arī Kanādā, garums - \~1000 km, plakankalnes ar augstumu 1800-2500 m, augstākā virsotne - 4392 m
Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m)
Atakora kalniene Beninas ziemeļrietumos (_Atakora, Chaîne de l’_)
Aņemačhens kalniene Ķīnā (_A’nyēmaqēn Shan_), Cjinhai provinces austrumu daļā
Baznīckalns kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns
Dvartes kalns kalns Centrālajā Kordiljerā ("Pico Duarte"), Haiti salā, Dominikanā, augstākā virsotne Lielajās Antiļu salās - 3175 m; Rusiļa
Zeltkalns kalns Cēsu austrumu nomalē, pilsētas reljefa augstākais punkts, absolūtais augstums - 130,2 m vjl., relatīvais augstums - 20 m rietumu nogāzē
Ozolkalns kalns Cēsu novada Nītaures pagasta ziemeļaustrumu daļā, absolūtais augstums - 248,7 m, relatīvais augstums - līdz 31 m, kupolveida paugurs \~800 x 600 m
Dūmkalns kalns Cēsu novada Skujenes pagastā pie Kaives pagasta robežas, absolūtais augstums - 227 m
Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas
Ciona kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols
Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, absolūtais augstums — 263,7 m vjl., relatīvais augstums — 41 m
Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Kosas ezera, absolūtais augstums — 250 m vjl., relatīvais augstums — 29-30 m, dažreiz sauc arī par Grantskalnu
Gremu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, Cesvaines pagastā, ieapaļš plakanvirsas paugurs ar lēzenām nogāzēm, absolūtais augstums - 155,3 m vjl., relatīvais augstums - 5-6 m
Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
dzelzine Kalnu dzelzene ("Centaurea montana")
Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji
Aulkrīkas kalni kalnu grēda ASV (_Owl Creek Mountains_), Vaiomingas štatā, augstākā virsotne - 3010 m
Austrumkordiljera kalnu grēda Bolīvijā (_Cordillera Oriental_), augstākā virsotne - 6462 m (Iljimani)
Dienvidčujas grēda kalnu grēda Centrālajā Altajā, Krievijas Altaja novadā, garums - 120 km, augstākā virsotne - 3942 m, vairāk nekā 100 šļūdoņi, lielākais - 8 km
Terskejalatau Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā uz dienvidiem no Isikula ieplakas, Kirgizstānā, garums - 375 km, vidējais augstums - 4000-4200 m vjl., lielākais augstums - 5216 m
Inilčektavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~65 km, augstums - līdz 5697 m, mūžīgais sniegs, ledāji
Hantengri Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, lielākais apledojums Tjanšanā, daudz šļūdoņu
Meridionālā grēda kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, uz robežas ar Ķīnu, garums - \~60 km, augstums - līdz 6814 m, nogāzēs - alpīnās pļavas, virsotnēs - apledojums, šļūdoņi (Inilčeks)
Kuilitavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, starp Kuili upi un Učkelas upi, Kirgizstānā, garums - \~500 km, augstums - līdz 5203 km
Saridžazs Kalnu grēda CentrālajāTjanšanā, starp Inilčekas un Saridžazas upi Kirgizstānā, garums - 100 km, augstums - līdz 4799 m, vairāki šļūdoņi
Atamana kalnu grēda Grieķijā (_Athamánon_), Epiras un Tesālijas perifērijā. augstākā virsotne - 239r m (Cumerks)
Austrumkordiljera kalnu grēda Kolumbijā, (_Oriental, Cordillera_), Andu ziemeļaustrumu malā, augstākā virsotne - 5493 m (Ritakuvas kalns), sniega līnija 4400-5000 m vjl.
Čjapasas Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre de Chiapas"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikas dienvidaustrumos, augstums līdz 4092 m
Bajanhars kalnu grēda Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē
Altintags Kalnu grēda Ķīnas rietumu daļā (_Altintag_), Kuņluņa ziemeļu atzars, atdala Caidama ieplaku no Tarimas līdzenuma, garums - 800 km, augstums - līdz 6161 m (Aktags)
Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns)
Čevjotu kalni kalnu grēda Lielbritānijā ("Cheviot Hills"), Skotijas dienvidaustrumos, garums - \~600 km, augstums - līdz 816 m, slānekļi, smilšakmeņi, granīti
Hangaja grēda kalnu grēda Mongolijas centrālajā daļā (mongoļu val. "Changajn Nuruu"), garums - \~700 km, platums - līdz 200 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 3905 m
Harhiraulas grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumos ("Charchiraa Uul"), uz dienvidrietumiem no Ubsunura ezera ieplakas, augstums - līdz 4116 m
Henteja grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļu daļā ("Chentejn Nuruu"), garums - \~250 km, augstums - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 2800 m (Dzalučuds)
Kantabrijas kalni kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (_Cordillera Cantabrica_), gar Biskajas līci, Spānijā, garums — ~500 km, augstākā virsotne — 2648 m
Kantabrijas Kordiljera kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Cordillera Cantabrica”), pie Biskajas līča, Spānijā, garums — 400 km, augstākā virsotne — 2648 m; Kantabrijas kalni
Kailašs Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidos ("Kailas"), Gandisišana kalnos, Ķīnā, garums - \~300 km, augstums - līdz 6714 m, nogāzēs Indas un Cangpo (Bramaputra) iztekas
Bavārijas Alpi kalnu grēda Vācijā un Austrijā, augstākā virsotne - 2961 m (Cūgšpice)
Meridas Kordiljera kalnu grēda ziemeļrietumu Andos (“Cordillera de Merida”), Venecuēlas rietumos, garums — \~400 km, augstums — līdz 5007 m (Bolivara smaile), virs 2800 m - augstkalnu stepes, virs 4600 m — mūžīgais sniegs
dabans kalnu grēda, kalnu pāreja Centrālāzijā un Sibīrijā; davans
alatau Kalnu grēdas Centrālāzijas, Dienvidsibīrijas un Urālu kalnos
Centrālā Kordiljera kalnu grēdu sistēma Spānijā un Portugālē (sp. val. "Cordillera Central"), Mesetas plakankalnes vidienē, garums - \~400 km, augstākā virsotne - 2592 m
gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
ragāzis Kalnu kaza ("Capra ibex")
Parnass Kalnu masīvs Centrālajā Grieķijā, uz ziemeļiem no Korinta līča, augstums - līdz 2457 m vjl.
Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti
Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi
Iļimani Kalnu masīvs Centrālajos Andos, Kordiljera Reālā, Bolīvijā, augstākā virsotne - Kondorblanka 6882 m
Gransaso Kalnu masīvs Centrālajos Apenīnos ("Gran Sasso d'Italia"), Itālijā, Abruco augstākā (ziemeļaustrumu) daļa, augstums - līdz 2914 m, ziemeļu daļā neliels firna šļūdonis - Kalderone (~390 m garš, vienīgais Apenīnos)
Maladeta Kalnu masīvs Centrālajos Pirenejos ("Maladeta"), Spānijā, augstums - līdz 3404 m (Aneto smaile)
Sevēni Kalnu masīvs Francijas dienvidos, Centrālā masīva dienvidaustrumu daļa, augstums - līdz 1702 m, platoveida virsotnes
Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas
Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam
Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā)
Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji
Naņšaņs Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qilian Shan"), starp Caidamas ieplaku un Alašaņa tuksnesi Ķīnā, garums - 800 km, platums - līdz 320 km, augstums - līdz 6346 m, vairākas paralēlas grēdas
Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m
Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m)
Centrālie kalni kalnu sistēma Jaungvinejas salā ("Central Range"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, kas no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem stiepjas visā salas garumā
Nanšans Kalnu sistēma Ķīnas ziemeļu daļā, Kunluna ziemeļu atzara austrumu daļa, ziemeļrietumos robežojas ar Alašana tuksnesi, dienvidrietumos - ar Caidamas ieplaku, garums - \~800 km, platums - līdz 320 km, ietver vairākas grēdas, augstums - līdz 6346 m
Agva del Sakate kalnu virsotne Meksikā (_Agua del Zacate, Cerro_), Sonoras štata dienvidaustrumu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnu ziemeļrietumos
nolaidenais kalocedrs kalocedru ģints suga ("Calocedrus decurrens"), sasniedz 45 m augstumu, aug Ziemeļamerikas rietumu daļā; Kalifornijas kalocedrs
lipīgā kalocera kaloceru suga ("Calocera viscosa")
gramkalorija Kalorija, kuru definējot par masas vienību ņemts grams; siltuma daudzums, kas nepieciešams lai 1 g ūdens temperatūru palielinātu par 1 Celsija grādu
Kaloriss Kalorisa zemiene - viens no lielākajiem krāteriem uz Merkura ("Caloris Planitia"), plata sekla 1300 km liela "bļoda"
veldzēšana Kaļķu (CaO) apstrāde ar ūdeni, lai tos pārvērstu pulverī vai javā, kuru pamatkomponents ir kalcija hidroksīds Ca(OH)2
Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kuzika kamasija kamasiju suga ("Camassia cusickii")
ēdamā kamasija kamasiju suga ("Camassia quamash syn. Camassia esculenta")
Kamberlenda Kamberlendas plato - Apalaču plato dienvidu daļa ("Cumberland Plateau") ASV, augstums no 500 rietumos līdz 1262 m austrumos, kur beidzas ar 300 m augstu krauju
Japānas kamēlija kamēliju suga ("Camellia japonica"), krūms vai neliels koks, ko Latvijā audzē siltumnīcās, zied ziemā
Ķīnas kamēlija kamēliju suga ("Camellia sinensis"), saukta arī par tējaskoku
Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis
divkupru kamielis kamieļu suga ("Camelus bactrianus"), neliela savvaļas populācija saglabājusies Mongolijā; baktrians
vienkupra kamielis kamieļu suga ("Camelus dromedarius"), savvaļā iznīcināta pirms 2000 g., dometicēts 4. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras; dromedārs
salcietīgā kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum algidum"), Latvijā adventīvs augs
noliektā kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum declinatum"), Latvijā adventīvs augs
izoplapu kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum hyssopifolium"), Latvijā adventīvs augs
jūrmalas kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum intermedium"), pirmoreiz Latvijā minēta 1839. g., sastopama reti, aizsargājama
plānspārnu kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum leptopterum"), Latvijā adventīvs augs
Kamizāno Kamizāno Vičentīno - pilsēta Itālijā ("Camisano Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
rūsganā mežstrupaste kāmju dzimtas mežstrupastu suga ("Myodes glareolus", agrāk "Clethrionomys glareolus"), Latvijā visbiežāk sastopamais grauzējs, biežāk uzturas ēnainos, mitros un aizaugušos lapkoku un egļu mežos, kā arī vecos parkos
mežstrupaste Kāmju dzimtas strupastu apakšdzimtas ģints ("Clethrionomys"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 15 cm), Eirāzijā un Ziemeļamerikā, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
kāmjžurka Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Cricetomys"), 4 sugas
Gambijas kāmjžurka kāmjžurku suga ("Cricetomys gambianus"), kurai ir asa oža, tāpēc Āfrikā tām iemācīts meklēt kājnieku mīnas
kačaločki Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
kamolpulkstenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
katlenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
kubuliņi Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
peterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
pēterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
pēterpuķe Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
pulkstenīši Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
zvaneņš Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
mārenica Kamolainā radzene ("Cerastium glomeratum")
Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru
Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm
Kampi Kampi Bizencio - pilsēta Itālijā ("Campi Bisenzio"), Toskānas reģiona Florences provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampi Kampi Salentīna - pilsēta Itālijā ("Campi Salentina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampolongo Kampolongo Madžore - pilsēta Itālijā ("Campolongo Maggiore"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.)
Cornus canadensis Kanādas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum canadense" nosaukuma sinonīms
CBC Kanādas televīzijas sabiedrība (angļu "Canadian Broadcasting Corporation")
CSU/DSU kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks (angļu "Channel Service Unit/Data Service Unit")
Kanaverala Kanaverala rags - atrodas Floridas pussalas austrumu piekrastē ("Cape Canaveral"), ASV, šeit izvietots Dž. Kenedija kosmisko lidojumu centrs (Meritas salā) un kosmodroms
Ķīnas jeb aromātiskais kanēļkoks kanēļkoku suga ("Cinnamomum aromaticum"), kas sastopams tikai kultūrā
Ceilonas kanēļkoks kanēļkoku suga ("Cinnamomum zeylanicum")
Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanjāno Kanjāno Varāno - pilsēta Itālijā ("Cagnano Varano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Agavas kanjons kanjona Agavas upes lejtecē (_Agawa Canyon_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidu daļā, netālu no šīs upes ietekas Augšezerā
Grandkuli kanjons kanjons ASV ("Grand Coulee"), Vašingtonas štatā, Kolumbijas plato ziemeļu daļā, garums - 70 km, platums - 2,5-7 km, dziļums - līdz 270 m
Indijas kanna kannu suga ("Canna indica")
Kanoza Kanoza di Pulja - pilsēta Itālijā ("Canosa di Puglia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kantalupo Kantalupo Sabīnā - pilsēta Itālijā ("Cantalupo in Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 1730 iedzīvotāju (2014. g.)
kaņepējas Kaņepes ("Cannabis")
kaņepēji Kaņepes ("Cannabis")
Indijas kaņepe kaņepju suga ("Cannabis indica")
sējas kaņepe kaņepju suga ("Cannabis sativa")
Kappačo Kapačo, pilsēta Itālijā ("Capaccio")
kapers kapera - garšviela, kaperas ("Capparis") ziedpumpuri vai sālīti nenobrieduši augļi
kleome Kaperu dzimtas ģints ("Cleome"), viengadīga puķe, dzimtene Dienvidamerika, Latvijā audzē stādījumos, zied no jūlija līdz oktobrim sārtās, violetās, līdz 60 cm garās skarās; zirnekļpuķe
dzeloņainā kapera kaperu suga ("Capparis spinosa"), neliels krūms, kura ziedpumpurus lieto garšvielai
plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli
goldlaks Kāpostu dzimtas ģints ("Cheiranthus"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziediem lakas smarža, 12 sugu, dabā ap Vidusjūru, kultivē kā krāšņumaugu
centrante Kaprifoliju dzimtas ģints ("Centranthus"), dekoratīvas puķes ar sārtrozā ziediem un jūras zaļām lapām
iesirmā kāpsmildzene kāpsmildzeņu suga ("Corynephorus canescens")
sudrabainā kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia argentea")
vībotņu kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia artemisiae")
parastā kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia umbratica")
kokveida karagana karaganu suga ("Caragana arborescens")
oranžā karagana karaganu suga ("Caragana aurantiaca")
krūma karagana karaganu suga ("Caragana frutex")
Maksimoviča karagana karaganu suga ("Caragana maximowicziana")
biurets karbamīda termiskās sadalīšanās produkts H~2~NCONHCONH~2~; lieto plastmasu iegūšanai, par uzputošanas aģentu porainās gumijas ražošanā u. c.
guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā
dekarboksilēšana Karboksila grupas -COOH atšķelšana
karboksilgrupa Karboksils - vienatoma grupa COOH, kas raksturīga karbonskābēm
magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā
dekarbonatizācija Karbonātu sadalīšanās un atbrīvošanās no oglekļa dioksīda (CO2)
nitrils Karbonskābju atvasinājums, satur ciāngrupu - CN
silīts Karborunds - silīcija karbīds SiC, ko izmanto augstas temperatūras apstākļos un kā abrazīvu materiālu slīpēšanai
sarkanā kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Cardinalis cardinalis")
purpura kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Cardinalis phoeniceus")
hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos
sirdsveida kārija kāriju suga ("Carya cordiformis"), ziemcietgākā, auglis 2-2,5 cm
ilinoisas kārija kāriju suga ("Carya illinoensis"), ko plaši kultivē siltākos apgabalos, tās sēklkas - pekanriekstus izmanto uzturā
olveida kārija kāriju suga ("Carya ovata"), auglis Latvijā nenogatavojas
pelēkais kariopters kariopteru suga ("Caryopteris incana")
atvašu kariota kariotu suga ("Caryota mitis")
lielaugļu karisa karisu suga ("Carissa macrocarpa")
CMI karjeras brieduma aptauja (angļu "Career Maturity Inventory")
Neu-Geistershof Kārklu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā
Kjaharloka Kārlova - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Ceatharlach_)
Kjaharlaka Kārlova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Ceatharlach_)
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
Karlsberg Kārļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kārļu pagastā
Karmaņola Karmanjola, pilsēta Itālijā ("Carmagnola")
karotne Karotene ("Cochlearia")- divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā ar karotes veida apakšējām lapām
ārstniecības karotene karoteņu suga ("Cochlearia officinalis")
kārpa Karpa ("Cyprinus carpio")
Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m
karūsa Karpu dzimtas ģints ("Carassius"), saldūdens zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām
marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā
sudrabainā karūsa karpu dzimtas suga ("Carasius auratus"), kas Latvijā ieviesta 20. gs. 40. gados
zeltainā karūsa karpu dzimtas suga ("Carassius carassius")
papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta ("Cobitidae"), kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi, \~30 ģinšu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
Karāra Karrāra, pilsēta Itālijā ("Carrara")
precipitinoīds Karsējot (60 Celsija grādos) inaktivēts precipitīns, kas savienojas ar antigēnu, bet neizraisa precipitāciju
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu
fumarola karstu vulkānisko gāzu (virs 200 ⁰C) un tvaiku strūkla, kas izplūst no vulkāna vai pa vēl neatdzisušas lavas plaisām
nimoniks Karstumizturīgs (1000-1100 Celsija grādi) niķeļa un hroma sakausējums; lieto reaktīvo dzinēju turbīnu lāpstiņām
hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al
modificētā ciete kartupeļu vai kukurūzas ciete, kas pakļauta 1% sālsskābes iedarbībai 50 °C temperatūrā un pēc tam apstrādāta ar kālija permanganātu
kārele kārvele ("Chaerophyllum")
smaržīgā kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum aromaticum")
bumbuļu kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum bulbosum")
lapu kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum cerefolium")
reibuma kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum temulum")
Dār el Beida Kasablanka - pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā")
ārkausa kasandra kasandru suga ("Chamaedaphne calyculata"), mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām
šaurlapu kasija kasiju suga ("Cassia angustifolia")
vairogu kasija kasiju suga ("Cassia corymbosa")
dubultķekaru kasija kasiju suga ("Cassia didymobotria")
kaspars Kastaņa ("Castanea vesca")
Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastiljone della Peskaja Kastiljone della Peskaja - pilsēta Itālijā ("Castiglione della Pescaia"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
horioptoze Kašķis, ko ierosina "Chorioptes" ģints ērces, gk. zirgiem, govīm, trušiem
Kašoeiru Kašoeiru di Itapemirima - pilsēta Brazīlijā ("Cachoeiro de Itapemirim"), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.)
ceriņlapu katalpa katalpu suga ("Catalpa bignonioides")
olveida katalpa katalpu suga ("Catalpa ovata"), kas ir ziemcietīgākā
krāšņā katalpa katalpu suga ("Catalpa speciosa")
rozā katarante katarantu suga ("Catharanthus roseus")
vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā
ofices Katoļu baznīcas četras administratīvās iestādes, kas kopā ar 12 kongregācijām un 3 tiesu iestādēm sastāda "Curia Romana"
katons Katons CG - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos un kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu, potenciāls sensibilizētājs
Catharinenhof Katrīnas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā
Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā
Japānas katsura katsuru suga ("Cercidiphyllum japonicum var. japonicum")
diženā katsura katsuru suga ("Cercidiphyllum magnificum")
Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie
platā kaukale kaukaļu suga ("Caucalis radians")
Oša ezers Kaulacezers Cesvaines pagastā
Kaulacu-Osvis Kaulacezers, ezers Cesvaines pagastā
Kaulacu Kaulacu ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā
Kaulača Kaulača ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā
Kaulaču Kaulaču ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā
Kaulezers Kaulezers Cēsu novada Vecumnieku pagastā, platība - <1 ha
lokanā kaulīnija kaulīniju suga ("Caulinia flexilis syn. Najas flexilis")
mazā kaulīnija kaulīniju suga ("Caulinia minor syn. Najas minor")
marenīcas Kaulu zāles suga "Cerastium triviale"
bārkšspure Kaulzivju klases apakšklase ("Crossopterygii"), saldūdeņu un jūras zivis ar spurām, mīt lielā dziļumā, plēsīgas
karpveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Cypriniformes"), nelielas un vidēji lielas saldūdeņu zivis (garums - 6-170 cm) ar daudzveidīgu ārējo izskatu un dzīvesveidu, \~3000 sugu
dorabi Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Chirocentridae")
siļķe Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatīta gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 65 ģintis, \~230 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas - reņģe, brētliņa, palede
siļķzivis Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatītas gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 20-50 ģinšu, \~190 sugu
platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis
Kauļi Kauļu ezers - atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, platība - 1,4 ha; Kaulu ezers
Kaupēnu Kaupēnu ezers - atrodas Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 11,3 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 8 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Kaupēna ezers
kauri Kauri gliemeži - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints ("Cypraeidae")
gludā kausenīte kausenīšu suga ("Cyathus olla")
svītrainā kausenīte Kausenīšu suga ("Cyathus striatus")
auglīgā kausziede kausziežu suga ("Calycanthus fertilis")
Kava Kava de Tirrēni - pilsēta Itālijā ("Cava de' Tirreni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 53600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kavalīno Kavalīno Treporti - pilsēta Itālijā ("Cavallino-Treporti"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Astana Kazahstānas galvaspilsēta kopš 1997. g., atrodas Išimas krastos, 825000 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1831. g., līdz 1961. g. saucās Akmoļinska, 1961.-1991. g. — Ceļinograda, 1991.-1997. — Akmola, 2019.-2022. g. — Nursultana
Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
Kazāle Kazāle Monferrato - pilsēta Itālijā ("Casale Monferrato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 35000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazarča Kazarča Ligūre - pilsēta Itālijā ("Casarza Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
cildenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Cildi" iedzīvotāji
Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte
Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
Kāzu Kāzu iezis - Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
Paeglīšu iezis Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
āzis Kazu tēviņš ("Capra aegagrus hircus")
kazuarīns Kazuarīnu dzimta ("Casuarinaceae") ietilpst divdīgļlapju klasē, mūžzaļi koki un krūmi, gk. Austrālijā, 1 ģints, 60 sugu
koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks
dienvidu kazuārs kazuāru suga ("Casuarius casuarius")
Kembrianu Kembrianu kalni - atrodas Lielbritānijā, Velsas pussalā (angļu val. "Cambrian Mountains"), garums - \~150 km, augstākā virsotne - 1085 m
CISS Kempbela interešu un prasmju pārskats (angļu "Campbell Interest and Skill Survey")
Kentuki Kentuki Sadraudzība - štats ASV ("Kentucky" / "Commonwealth of Kentucky"), administratīvais centrs - Frankforta, platība - 104659 kvadrātkilometri, 4413500 iedzīvotāju (2014. g.)
keramiskās ugunsizturīgās šķiedras keramikas šķiedras ar 40–75% alumīnija oksīda Al~2~O~3~ un iegūšanas temperatūru 1250–1600 °C; lieto par izolācijas materiālu augstā temperatūrā
Kerngorma Kerngormas rezervāts - atrodas Lielbritānijā ("Cairngorms"), Skotijas ziemeļos, Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā, platība - 259,5 kvadrātkilometri, dibināts - 1954. g.
Kešlon Kešlon Nua Hiera - Ņūkāslvesta, pilsēta Īrijā ("an Caislean Nua Thiar"), tās nosaukums īru valodā
Šbalanke Kiču (Centrālamerika) mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs - Unapu), kas piemuļķoja pazemes dievus un iznāca no pazemes kā saule
Škakau Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - kakao pupiņu aizgādne; visu Centrālamerikas tautu vidū vienīgā kakao dievība
Kiklādu Kiklādu salas - arhipelāgs Egejas jūrā (angļu val."Cyclades"), Grieķijas teritorija, platība - 2600 kvadrātkilometru, ietver >200 kalnainu salu, 120000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu
pundurgrimonis Kizilu dzimtas ģints ("Chamaepericlymenum"), krūmaugs ar dekoratīviem ziediem; 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Eiropas kizils kizilu dzimtas suga ("Cornus mas"), ko Latvijā audzē kā krāšnumaugu kopš 19. gs. sākuma
Kjančāno Kjančāno Terme - pilsēta Itālijā ("Chianciano Terme"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kjaramonte Kjaramonte Gulfi - pilsēta Itālijā ("Chiaramonte Gulfi"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dienvidamerikas klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus durissus")
joslainā klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus horridus")
trauslā kladofora kladoforu suga ("Cladophora fracta")
kamolainā kladofora kladoforu suga ("Cladophora glomerata")
lapveida kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia foliacea"), Latvijā ieceļojusi ar migrējošiem putniem, aizsargājama
paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
gleznā klarkija klarkiju suga ("Clarkia elegans")
nagainā klarkija klarkiju suga ("Clarkia unguiculata")
Klawekaln Klavkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kosas pagastā
dzeloņainā kleome kleomju suga ("Cleome hassleriana syn. Cleome spinosa")
Kleperu Kleperu upe - Cepļa upe Cīravas pagastā
skarainais klerodendrs klerodendru suga ("Clerodendrum paniculatum")
Tomsona klerodendrs klerodendru suga ("Clerodendrum thomsoniae")
trīsdaļīgais klerodendrs klerodendru suga ("Clerodendrum trichotomum")
Ugandas klerodendrs klerodendru suga ("Clerodendrum ugandense")
alkšņlapu kletra kletru suga ("Clethra alnifolia")
lielā klijkaija klijkaiju suga ("Catharacta skua"); lielā laupītājkaija
ziemeļu klimakodone klimakodonu ģints sēņu suga ("Climacodon septentrionalis")
Klinču Klinču upe - Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
Labās Cerības rags klinšains rags Āfrikas dienvidos (angļu val. "Cape of Good Hope"), 45 km uz dienvidiem no Keiptaunas (DĀR)
piespiestā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster adpressus")
pūšļu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster bullata"), Latvijā introducēta
lodveida klintene klinteņu suga ("Cotoneaster bullatus")
uzkrītošā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster conspicuus")
Dammera klintene klinteņu suga ("Cotoneaster dammeri")
Dīlsa klintene klinteņu suga ("Cotoneaster dielsianus")
Franšē klintene klinteņu suga ("Cotoneaster franchetii"), Latvijā introducēta
klājeniskā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster horizontalis"), Latvijā introducēta
gludmalu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster integerrimus")
spožā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster lucidus")
melnā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster melanocarpus syn. Cotoneaster niger")
sīklapu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster microphyllus")
daudzziedu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster multiflora"), Latvijā introducēta
austrumu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster orientalis syn. Cotoneaster x matrensis Domokos")
agrā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster praecox")
ķekarziedu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster racemiflorus var. soongoricus")
kārkllapu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster salicifolius")
košā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster splendens")
Sterna klintene klinteņu suga ("Cotoneaster sternianus")
Vorda klintene klinteņu suga ("Cotoneaster wardii")
Voterera klintene klinteņu suga ("Cotoneaster x watereri")
Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav
Klišī Klišī pie Buā - pilsēta Francijā ("Clichy-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 29700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ternatas klitorija klitoriju suga ("Clitoria ternatea")
Mīnija klīvija klīviju suga ("Clivia miniata")
cēlā klīvija klīviju suga ("Clivia nobilis")
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha
mānīgā knīdija knīdiju suga ("Cnidium dubium"), Latvijā aizsargājama
Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.)
kāpelējošā kobeja kobeju suga ("Cobaea scandens")
Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja
parastā kociņsūna kociņsūnu suga ("Climacium dendroides")
raibā kodija kodiju suga ("Codiaeum variegatum")
mežvīteņu kodonopsis kodonopšu suga ("Codonopsis clemantidea")
kokosšķiedra Koira - šķiedra, kas iegūta no auga "Cocos nucifera" augļu apvalka, izmanto arī kā tauvu materiālu
sārtmuguras kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Campylorhamphus trochilirostris")
Kokosu Kokosu (Kīlinga) salas - Austrālijas teritorija Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cocos Islands"), platība - 14 kvadrātkilometru, sastāv no 27 koraļļu saliņām 2 atolos, 596 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Vestailenda
zeltpunktu kokskrējējs kokskrējēju suga ("Calosoma auropunctata")
zaļganais kokskrējējs kokskrējēju suga ("Calosoma inquisitor")
absolūti sausa koksne koksne, kas izžāvēta līdz pastāvīgai masai 103±2 °C temperatūrā
benzilēšana koksnes apstrāde ar benzilhlorīdu C~6~H~5~-CH~2~Cl sārmainā vidē
koksnes pārogļošana koksnes karsēšana bezskābekļa vidē līdz 370 C un augstākā temperatūrā
lielais ozolu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Cerambyx cerdo")
kurantiņš kokteilis _Black Balsam Currant_, gāzēts alkoholisks kokteilis, kura sastāvs bagātināts ar _Rīgas Melno balzamu_ un upeņu sulu
ciāteja kokveida paparžu augu ģints ("Cyathea"), kas sastopama Austrālijas tropu mežu apakšstāvā; suga "Cyathea cooperi" bieži tiek kultivēta
apaļlapu kokžņaudzējs kokžņaudzēju suga ("Celastrus orbiculatus")
Amerikas kokžņaudzējs kokžņaudzēju suga ("Celastrus scandens")
lēcaste Kolembola ("Collembola") - kukainis, augu kaitēklis
Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.)
sarkanmelnais kolobi kolobi suga ("Colobus badius")
baltmelnais kolobi kolobi suga ("Colobus polykomos")
zaļganais kolobi kolobi suga ("Colobus verus")
ēdamā kolokāzija kolokāziju suga ("Colocasia esculenta")
nosmailotā kola kolu suga ("Cola acuminata")
spožā kola kolu suga ("Cola nitida")
Kolumbijas Republika Kolumbija, valsts pilnais nosaukums ("Republic of Colombia")
D.C. Kolumbijas apgabals (ASV) (angļu "District of Columbia")
Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
īsmatainā kolumneja kolumneju suga ("Columnea hirta")
sīklapu kolumneja kolumneju suga ("Columnea microphylla")
kokveida koluteja koluteju suga ("Colutea arborescens")
austrumu koluteja koluteju suga ("Colutea orientalis")
vidējā koluteja koluteju suga ("Colutea x media") ir abu iepriekšminēto sugu hibrīds
komelīna Komelīnu apakšklase ("Commelinidae") - viena no 4 viendīgļlapju klases apakšklasēm
komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā
parastā komelīna komelīnu suga ("Commelina communis")
RFC Komentāru lūgums (angļu "Request For Comments")
Komoru Savienība Komoras, valsts pilnais nosaukums ("Udzima wa Komori" / "Union des Comores")
CD Kompaktdisks - disks optiskai digitālās informācijas ierakstīšanai (angļu "Compact Disc")
lasāmatmiņas kompaktdisks kompaktdisks, ko izmanto teksta un grafikas, kā arī skaņas ierakstīšanai; CD-ROM
ceka Komunistiskās partijas Centrālkomiteja
karaļūdens koncentrētu skābju maisījums: viena tilpuma daļa slāpekļskābes (HNO~3~) un trīs tilpuma daļas sālsskābes (HCl); spēcīgs oksidētājs, šķīdina zeltu, platīnu u. c. metālus, kas nešķīst parastās skābēs
čupītis konfekte _Chupa-chups_>
čupiks konfekte _Cupa-chups_
lietotājnovietojuma serveris konferenču direktorija serveris tīklos, kuri izmanto _TCP/IP_ saimes protokolus
anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.)
Kongo Kongo Demokrātiskā Republika, valsts Centrālajā Āfrikā
Kongo Kongo Republika, valsts Centrālajā Āfrikā
TC Konsorcijs "Tilts Communications"
laika konstante konstante, kas raksturo pārejas procesu norises straujumu elektriskās ķēdēs ar vienu reaktīvu elementu (L vai C); tās lielumu nosaka pēckomutācijas shēmas parametri (R, L, C); apzīmējums τ; mērvienība sekunde (s)
Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas
CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora")
CIS kooperatīvā informācijas sistēma (angļu "Cooperative Information System")
CIS sistēma kooperatīvā informācijas sistēma (angļu "Cooperative Information System")
CUA kopējā lietotāju piekļuve (angļu "Common User Access")
CPI kopējā programmēšanas saskarne (angļu "Common Programming Interface")
saskarne CPI kopējā programmēšanas saskarne (angļu "Common Programming Interface")
CGI kopējā vārtejas saskarne (angļu "Common Gateway Interface")
saskarne CGI kopējā vārtejas saskarne (angļu "Common Gateway Interface")
COM Kopējais objekta modelis (angļu "Common Object Model") - firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē
CSF Kopienas atbalsta shēma ("Community support framework")
CPVO Kopienas Augu šķirņu birojs ("Community Plant Variety Office")
PINC Kopienas ilustratīvā kodolenerģijas programma ("Community's illustrative nuclear programme")
CORDIS Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests ("Community Research and Development Information Service")
JRC Kopīgais pētniecības centrs ("Joint Research Centre")
MICE Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumtūrisma veidiem: darījumu ceļojumi, motivējošais tūrisms, konferences, komercizstādes (angļu "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exibitions")
kopne AT kopne, ko firma IBM 1984. g. ieviesa PC/AT personālajos datoros, to sauc arī par izvēršanas kopni, tā ļauj vienlaicīgi pārraidīt 16 bitu datus
trejdaivu koraļļsakne koraļļsakņu suga ("Corallorhiza trifida"), Latvijā aizsargājama
vārpstene koraļļveidīgo sēņu grupas ģints ("Clavulina")
dienvidu kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline australis")
krūmu kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline fruticosa")
sarkanā kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline rubra")
galotņu kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline terminalis")
Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m)
Ziemeļamerikas Kordiljeri Kordiljeru kalnu sistēmas ziemeļu daļa (angļu val. "Cordilleran Highlands"), garums - \~9000 km, platums - 800-1600 km
KCNA Korejas Centrālā informācijas aģentūra (angļu "Korean Central News Agency"; KTDR)
CTAK Korejas Centrālā informācijas aģentūra (krievu "Centraļnoje teļegrafnoje agenstvo Koreji")
Cusimas šaurums Korejas šauruma austrumu daļa starp Cusimas salām rietumos, Iki un Okinosimu austrumos, mazākais platums — 46 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 92 m; Austrumu šaurums; Krūzenšterna ceļš
Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
sējas koriandrs koriandru suga ("Coriandrum sativum"), sens kultūraugs, savvaļā sastopams kā dārzbēglis
klinteņu korokija korokiju suga ("Corokia cotoneaster")
kroņa vīruss koronavīruss _SARS-CoV-2_, ko pazīst arī kā _Covid-19_
Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2")
Stereum purpureum kortīciju sugas "Chondrostereum purpureum" nosaukuma sinonīms
Corticium vagum kortīciju sugas "Thanetephorus cucumeris Berk. et Curt." nosaukuma sinonīms
Kosenhof Kosas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kosas pagastā
divplūksnu kosmeja kosmeju suga ("Cosmos bipinnatus")
sērdzeltenā kosmeja kosmeju suga ("Cosmos sulphureus")
hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo
bromāti Kosmētikas sastāvdaļa (kalcija, kālija, kalija bromāti), nogatavināšanas viela, var izraisīt elpošanas traucējumus, izsitumus uz ādas, nieru disfunkciju un darbības traucējumus, ieteknme uz CNS
heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu
dibenzotiofēns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva (Itālijā to aizliegts lietot kosmētikā), izmanto šampūnos pret blaugznām un līdzekļos pret pinnēm, var radīt CNS darbības traucējumus, problēmas ar asinsspiedienu, kā arī asinsrites traucējumus
dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju
etoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto kosmētikā, nagu lakās, šampūnos, var izraisīt CNS depresiju, nieru bojājumus, toksisks attīstībai, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var nokļūt organismā caur ādu
COSPAR Kosmiskās pētniecības komiteja (angļu "Committee on Space Research"), starptautiska zinātniska organizācija, dibināta 1958. g., ietilpst UNESCO starptautisko zinātnisko savienību padomē
Kostarikas Republika Kostarika, valsts pilnais nosaukums ("República de Costa Rica")
Sanhosē Kostarikas galvaspilsēta ("San Jose"), provinces administratīvais centrs, atrodas Centrālajā plato 1165 m vjl., 344000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
malahīts koši zaļš minerāls, vara karbonāta hidrāts CuCO~3~(OH)~2~, kam raksturīgi blīvi satecējumagregāti ar koncentrisku dažādas intensitātes zaļu joslu miju; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
Kotdivuāras Republika Kotdivuāra, valsts pilnais nosaukums ("République Côte d'Ivoire")
Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns
saulsargputns Kotingu dzimtas ģints ("Cephalopterus")
Amazones saulsargputns kotingu dzimtas suga ("Cephalopterus ornatus")
vizuļojošais kotings kotingu dzimtas suga ("Cotinga cayana"), viens no skaistākajiem kotingu dzimtas pārstāvjiem, satopams Dienvidamerikā
krāšņais kotings kotingu dzimtas suga ("Cotinga maculata")
divmāju kotula kotulu suga ("Cotula dioica")
sarainā kotula kotulu suga ("Cotula hispida")
zeltpīpeņlapu kotula kotulu suga ("Cotula pyrethrifolia")
retēju kotula kotulu suga ("Cotula potentillina")
skarbā kotula kotulu suga ("Cotula squalida")
Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums)
karons Kovārnis ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca")
kosa Kovārnis ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca")
tālķins Kovārnis ("Corvus monedula")
krasta krabis krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas"); piekrastes peldkrabis
Donavas krāčsūna krāčšūnu suga ("Cinclidotus danubicus"), Latvijā aizsargājama
centriskās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Centrophyceae"), kurām vāciņi ir radiāli bez rafes, mīt jūrās un saldūdeņos gk. planktonā un ir nekustīgas
hetoceras Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Chaetoceraceae"), šūnas īsi cilindriskas, šūnu vāciņi elipsoidāli, retāk apaļi, ķēdesveida kolonijās, gk. jūrās
koscinodiski Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Coscinodiscaceae"), vienšūnas un koloniju kramaļģes, šūnas cilindriskas vai diskveidīgas
ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
sālsķērsa Krambe ("Crambe")
sirdslapu krambe krambju suga ("Crambe cordifolia")
jūrmalas krambe krambju suga ("Crambe maritima"), saukta arī par jūras kāpostu, tās izbalinātus lapu kātus var ēst kā dārzeņus
UCLAF Krāpniecības apkarošanas koordinēšanas nodaļa ("Unit for the Coordination of Fraud Prevention")
glazūrā iekausēta keramiskā krāsa krāsa porcelāna un mākslinieciska fajansa glazētu neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; glazūru apdedzina kopā ar krāsas dekoru 1200 °C un augstākā temperatūrā
virsglazūras keramiskās krāsas krāsas ar neierobežotu toņu daudzumu glazētu keramikas izstrādājumu (galvenokārt saimniecības porcelāna) dekorēšanai; krāsu nostiprina, apdedzinot 780–820 °C temperatūrā
zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā
Cimoškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" nosaukums latgaliski
Cepleiši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukums latgaliski
Pirmās Cimoškas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Otrās Cimoškas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Ūtruos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrās Cimoškas" nosaukums latgaliski
Pyrmuos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Cimoškas" nosaukums latgaliski
Cyrmani Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" nosaukums latgaliski
Logovci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" otrs nosaukums
caunieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" iedzīvotāji
Caunes Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukuma variants
Caunis Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukums latgaliski
apdedzināšanas krāsns krāsns dažādu materiālu un izstrādājumu apdedzināšanai līdz 1450 °C temperatūrā; lieto kaļķakmens, mālu izstrādājumu, cementa klinkera duļķa u. c. apdedzināšanai; pēc konstrukcijas ir gredzenveida, konveijera, rotējošās, šahtu, tuneļa u. c. krāsnis
netiešās darbības elektriskās pretestības krāsns krāsns, kuras kamerā siltumu izdala pie tās sienām un griestiem piestiprinātajos sildelementos plūstošā maiņstrāva; darba temperatūra līdz 2000 °C; tiešās darbības elektriskās pretestības krāsnīs par sildelementu izmanto pašu apstrādājamo materiālu
CES Krasta stacija (angļu "Coast Earth Station")
CMYKOGV krāsu dalījums, kurā izmanto CMYK, kā arī oranžo (orange), zaļo (green) un violeto (violet) iespiedkrāsu
ahromatiskā krāsu dalīšana krāsu dalīšanas paņēmiens, kurā melnās krāsas veidošanās no ciāna, madžentas un dzeltenās tiek aizstāta ar pelēko komponenti; procesu apzīmē ar saīsinājumiem GCR, UCR, ICR.
CGA krāsu grafikas adapters (angļu "Color Graphics Adapter")
četrkrāsu reprodukcija krāsu oriģināla atveidošana ar četrām CMYK krāsām: ciānu (C), madžentu (M), dzeltenu (Y) un melnu (K)
CMYK Krāsu sistēma, kas sastāv no četrām krāsām: C - (Cyan) zila, M - (Magenta) sarkanā jeb fuksīna, Y - (Yellow) dzeltena, K - (black) melnā; ciānfuksīndzeltenmelnā krāsu sistēma
olveida krasula krasulu suga ("Crassula ovata")
Šmita krasula krasulu suga ("Crasula schmidtii")
skābās krāsvielas krāsvielas, kuru molekulas satur sāļus veidojošas grupas (COOH, SO~3~H u. c.)
skābeņu krāšņblakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Coreus marginatus"), kas bieži sastopama skābeņu ziedkopās uz gatavām sēklām, tā ir \~13 mm gara, rūsganbrūna, ar gaišiem plankumiem uz vēdera un sāniem
upes krāšņspārnis krāšņspārņu suga ("Calopteryx splendens")
strauta krāšņspārnis krāšņspārņu suga ("Calopteryx virgo")
krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos
lielā krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Buprestis mariana syn. Calcophora mariana"), Latvijā aizsargājama
zaļā vārna krāšņvārnu dzimtas suga (“Coracias garrulus”), Latvijā aizsargājama
krāšņvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Coraciidae"), drukni putni (masa - 100-200 g) ar lielu galvu un īsu kaklu, spēcīgu knābi, 11 sugu, Latvijā tikai zaļā vārna
zaļvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas krāšņvārnu dzimtas suga ("Coracias garrulus"), kovārņa lieluma putns ar košām zaļām un zilām spalvām, Eiropā aizsargājams
guldas krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Chloebia gouldiae")
Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis
sējas vārna krauķis ("Corvus frugilegus")
parastā kreimene kreimeņu suga ("Convallaria majalis") jeb maijpuķīte
Krimilde Krimelde, Cieceres pieteka
Rītupe Krimelde, Cieceres pieteka
Pauela krīnija krīniju suga ("Crinum powelii")
tievkāta krinipela krinipelu suga ("Crinipellis scabella", syn. "Crinipellis stipitaria")
melnceru kripse kripšu suga ("Crypsis schoenoides")
joslainā kriptante kriptašu suga ("Cryptanthus zonatus")
Japānas kriptomērija kriptomēriju suga ("Cryptomeria japonica")
heksametilēntetramīns kristāliska viela ar bāziskām īpašībām C~6~H~12~N~4~, ko iegūst, kondensējot amonjaku ar formaldehīdu, lieto vielu sintēzē un par antiseptisku līdzekli
dehidrokoridalīns Kristālisks alkaloīds cīrulīšu ("Corydalis") saknēs, koridalīna oksidācijas produkts; pazemina arteriālo spiedienu
homohelidonīns Kristālisks alkaloīds strutenēs ("Chelidonium majus L.") u. c. augos
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
CSU Kristīgi sociālā savienība, konservatīva politiska partija Bavārijā, Vācijā (vācu "Christlich-Soziale Union")
sūdpuķe Krizantēma ("Chrysanthemum")
chrizantemas Krizantēmas ("Chrysanthemum")
hrizantemi Krizantēmas ("Chrysanthemum")
mārtiņpuķes Krizantēmas ("Chrysanthemum")
mārtiņrozes Krizantēmas ("Chrysanthemum")
ķīļveida krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum carinatum")
vainaga krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum coronarium")
cildotā krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum indicum"), kas ir pamatā visām krustošanas ceļā iegūtajām mūsdienu krizantēmu šķirnēm
daudzstumbru krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum multicaule")
krastmalu krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum paludosum")
sējuma krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum segetum")
krūmu krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthenum frutescens")
Roksburga krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthenum roxburgii")
jaukā krizotēma krizotēmu suga ("Chrysothemis pulchella")
Križuta Križuti, apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
šķautngalvas krokodils krokdilu suga ("Crocodilus porosus")
kaimans Krokodilu kārtas aligatoru dzimtas rāpulis (2 sugas); izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
Nīlas krokodils krokodilu suga ("Crocodilus niloticus")
montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Meisona montbrēcija krokosmiju suga ("Crocosmia masonorum")
dārza montbrēcija krokosmiju suga ("Crocosmia x crocosmiiflora syn. Montbretia crocosmiiflora")
krokusi Krokuss ("Crocus")
zeltziedu krokuss krokusu suga ("Crocus chrysanthus")
Korsikas krokuss krokusu suga ("Crocus corsicus")
jauktais krokuss krokusu suga ("Crocus pulchellus")
safrāna krokuss krokusu suga ("Crocus sativus")
krāšņais krokuss krokusu suga ("Crocus speciosus")
Tomazini krokuss krokusu suga ("Crocus tommasinianus")
pavasara krokuss krokusu suga ("Crocus vernus")
dažādkrāsu krokuss krokusu suga ("Crocus versicolor")
cildotais krokuss krokusu suga ("Crocus x cultorum")
Krovlija Kroli, pilsēta Lielbritānijā ("Crawley")
Neuhausen Krusta pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
kailā krustmadara krustmadaru suga ("Cruciata glabra")
skropstainā krustmadara krustmadaru suga ("Cruciata laevipes")
Cru Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
Crux Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
idra Krustziežu dzimtas ģints ("Camelina"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
ķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardamine"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs pļavu, mežu, purvu lakstaugs, 130 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sirdsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaria"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
šķirsēklīte Krustziežu dzimtas ģints ("Chorispora"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
karotene Krustziežu dzimtas ģints ("Cochlearia"), divdīgļlapji ar karotes veida apakšējām lapām
trūkumzāle Krustziežu dzimtas ģints ("Cochleria"), dekoratīvi augi
tīrumkāpostiņš Krustziežu dzimtas ģints ("Conringia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
vārnaspēda Krustziežu dzimtas ģints ("Coronopus"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe
Lubersa ktenante ktenanšu suga ("Ctenanthe lubbersiana")
Openheima ktenante ktenanšu suga ("Ctenanthe oppenheimiana")
matainā ktenante ktenanšu suga ("Ctenanthe pilosa")
Kubas Republika Kuba, valsts pilnais nosaukums ("República de Cuba")
cirtainā kudonija kudoniju ģints sēņu suga ("Cudonia circinans")
izoplapu kufeja kufeju suga ("Cuphea hyssopifolia")
Korintas kanāls kuģojams kanāls Korintas zemesšaurumā (angļu val. “Corinth Canal”), Grieķijas dienvidos, savieno Jonijas jūras Korintas līci ar Mirtejas jūras Saronika līci, garums — 6,3 km, platums — 25 m, dziļums — \~8 m
Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas)
Velenda kanāls kuģojams kanāls starp Ēri un Ontario ezeru ("Welland Canal"), Kanādā, garums — 44 km, dziļums — 8,1 m, kritums — 99,2 m, 8 slūžas, uzcelts 1824.-1829. g., lai apietu Niagaras ūdenskritumu
Panamas kanāls kuģošanas kanāls Centrālamerikā (sp. val. “Canal de Panama”), šķērso zemesšaurumu tā zemākajā daļā, savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums — 81,6 km, platums — 150-300 m, dziļums — 12,8-25,9 m, 12 dubultas slūžas, kas nodrošina satiksmi abos virzienos vienlaikus
Apiņupīte Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte
Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle
Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā
Engelhardshof Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā
asinsblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Cimicidae"), sīkas (2-6 mm) bezspārnainas blaktis ar stipri saplacinātu, ovālu ķermeni, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - gultas blakts un bezdelīgu blakts
cikādīte kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu
tīklcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas
dzelkņcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus")
līķmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
utumuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chamaemyiidae"), 2-5 mm gari, sudrabpelēki mušveidīgie, kas mīt zālē, krūmos, uz dažādu augu ziediem
lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
zeltači kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas
pangodiņš kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas
trīsuļods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu
odu dzimta kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
odi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), pārtiek no sulām un nektāra; pirms oliņu produkcijas mātītes lūko iegūt asinis
miģele kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu
cikāde kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes
vabole kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu
ķērpjutis kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
spožlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta
herkulesvabole kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas suga ("Dynastes hercules"), lielākā vabole, garums - līdz 16 cm, sastopama Centrālajā un Dienvidu Amerikā
Cinhai Kukunors - beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qinghai Hui"), Ķīnas rietumu daļā
Cinhajs Kukunors - ezers Ķīnā, Cjinhai provincē
cerendnieki Kuldīga novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Cerenda" iedzīvotāji
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu)
Kunajala Kunajalas komarka - Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Kuna Yala" / "Comarca Kuna Yala"), administratīvais centrs - Elporvenira, platība - 2393 kvadrātkilometri, 31570 iedzīvotāju (2010. g.)
Kamerūns Kupolveida vulkānisks masīvs Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun"), Biafras līča piekrastē, Kamērūnā, augstums - 4095 m, periodiski notiek izvirdumi (pēdējais 1959. g.)
Kurjanowo Kurjanovas (Kurjanavas) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
garā kurkuma kurkumu suga ("Curcuma longa")
Cedoārijas kurkuma kurkumu suga ("Curcuma zedoaria")
Klektona kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Clacton-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eksesas grāfistē
Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme
Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem
Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
cigoriņš Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta ("Cichorioideae syn. Liguliflorae"), lakstaugi, kuru augiem kurvītī ir tikai mēlziedi un parasti tiem ir piensula
hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs
dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
kliņģerīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Calendula"), krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem, 20 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu un ārstniecības augu audzē 1 sugu
astere Kurvjziežu dzimtas ģints ("Callistephus"), dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem
dzelkšņi Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, reti viengadīgi lakstaugi, stublājs līdz 1,2 m augsts, dzeloņaini spārnains
zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
dzelzene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), \~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi
krizantēma kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas
cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
dadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cirsium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar dzeloņaini zobainām lapām
brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos
kosmeja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cosmos"), sastopama tropiskajā un subtropiskajā Amerikā, 26 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
kuzīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cousinia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos
skarziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Iva syn. Cyclachaena"), 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
ārstniecības kliņģerīte kurvjziežu dzimtas klinģerīšu ģints suga ("Calendula officinalis"), viengadīgs, retumis divgadīgs lakstaugs ar rūgtenu smaržu, no kura gatavo tinktūru, uzlējumus, tējas
tridimīts kvarcs, kas kristalizējies augstā (870-1470 °C) temperatūrā
Kvatro Kastella Kvatro Kastella - pilsēta Itālijā ("Quatro Castella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
krastmalu krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Cettia cetti")
piejūras krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Cettia diphone")
īsastes krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Cettia squameiceps")
cirsēnieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji
kalnu ķeģis ķeģu suga ("Acantis flavirostris syn. Carduelis flavirostris")
gaišais ķeģis ķeģu suga ("Acantis hornemanni syn. Carduelis hornemanni")
melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms
cerinieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Ceriņi" iedzīvotāji
ceplieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Cepļi" iedzīvotāji
Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs
veneti Ķeltu ciltis, kas dzīvoja Atlantijas okeāna piekrastē un ko Jūlijs Cēzars pakļāva gallu karagājiena laikā 58.-51. g. pirms mūsu ēras
Rianona Ķeltu mitoloģijā - Citpasaules valdnieka meita
Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu
Oisins Ķeltu mitoloģijā - karotājs un dzejnieks, varoņa Finna un Citpasaules sievietes Sadbas dēls
Konla Ķeltu mitoloģijā - viens no varoņa Finna līdzgaitniekiem, ko nepazīstama sieviete aizvilināja uz Citpasauli
mīkstā ķemmzare ķemmzaru suga ("Ctenidium molluscum")
lihenīns Ķērpju "Celvaria islandica (L.) Ach." polisaharīds; balta pulverveida viela; hidrolīzē veidojas glikoze
pūkainā ķērsa ķērsu ģints suga ("Cardamine hirsuta"), 7-30 cm augsts lakstaugs, ar vienkāršu vai apakšdaļā zarotu stublāju, Latvijā aizsargājama; skarbā ķērsa
rūgtā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine amara"), ilggadīgs lakstaugs baltiem ziediem ar purpurmēļiem putekšmaciņiem, sastopams gandrīz vienīgi avoksnās
zobainā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine dentata")
izlocītā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine flexuosa"), kas ļoti reti sastopama Latvijas rietumu daļā un ir aizsargājama
sprigaņu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine impatiens"), divgadīgs lakstaugs, sīkiem baltiem ziediem un plūksnotām lapām mežos, gk. Gaujas un Ventas ielejā
pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas)
trīslapu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine trifolia")
ķimini Ķimenes ("Carum")
parastā ķimene ķimeņu suga ("Carum carvi")
sadalīšanās reakcija ķīmiska reakcija, kurā sarežģītas molekulas pārvēršas vienkāršās molekulās (piemēram, CaCO~3~ –> CaO+CO~2~)
inkongruenta kušana ķīmiskā savienojuma kušana sadaloties; piemēram, galvenais cementa minerāls 3CaO·SiO~2~ kūst inkongruenti 2070°C, sadaloties par 2CaO·SiO~2~+CaO
izatīns Ķīmiska viela, o-amīnofenīglikosilskābes laktams, sarkani kristāli, kūst 200-201 Celsija grāda temperatūrā, izmanto krāsvielu pagatavošanai
hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze; simbols Cl, atomnumurs 17, atommasa 35,453, zināmi 9 izotopi, no kuriem divi ir stabili
cērijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls, simbols Ce, atomnumurs - 58, atommasa - 140,12, zināmi 15 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu, periodiskās sistēmas 27. elements, Co, atommasa - 58,9332, zināmi 10 izotopi, no tiem 1 stabils
varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu, Cu, atomnumurs - 29, atommasa - 63,546, zināmi 12 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos
kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, simbols - Ca, atomnumurs - 20, atommasa - 40,08, zināmi 12 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls, simbols Cr, atomnumurs 24, atommasa 51,996, zināmi 11 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos
alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C
ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības
titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
cēzijs Ķīmiskais elements, simbols Cs - ļoti mīksts zeltainas krāsas metāls, atomnumurs - 55, atommasa - 132,905, zināmi 22 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
dialdehidi Ķīmiski savienojumi ar 2 aldehidgrupām (-CEO) molekulā
izologs Ķīmiski savienojumi, līdzīgi struktūras un īpašību ziņā, bet atšķirīgi ar vienas un tās pašas periodiskās grupas elementiem, piem., HCl un HBr
difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos
makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu
glikozamīns Ķīmisks savienojums C~6~H~13~NO~5~, aminocukurs, d-glikozes aminoderivāts
astrine Ķīnas astere ("Callistephus chinensis")
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
Huandi Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, galvenais no pasaules pušu valdniekiem - Centra valdnieks, kas bijis ļoti liela auguma, ar četrām sejām un četrām acīm, lai labāk varētu vērot debespuses
Suņukuns Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, galvenais tēls U. Čeneņa romānā "Ceļojums uz Rietumiem" (14. gs.)
ķirbiss Ķirbis ("Cucurbita")
patisons Ķirbjaugu dzimtas suga ("Cucurbita pepo var. patison"), viengadīgs dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas
ķirbjaugi ķirbju dzimta ("Cucurbitaceae"); ķirbis (2)
gurķis Ķirbju rindas ģints ("Cucumis"), viengadīgi lakstaugi, izplatīti gk. Āfrikā, \~30 sugu
lielaugļu ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita maxima")
muskata ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita moschata")
parastais ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita pepo")
dekoratīvais ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita turbaniformis")
cisidae Ķirpju dzimtas "Ciidae" nosaukuma sinonīms
kārsis Ķirsis ("Cerasus")
ķezbēre Ķirsis ("Cerasus")
ķezberis Ķirsis ("Cerasus")
ķirša Ķirsis ("Cerasus")
ķiršas Ķirsis ("Cerasus")
ķiršiņi Ķirsis ("Cerasus")
ķirškoks Ķirsis ("Cerasus")
vīšne Ķirsis ("Cerasus")
saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas
skābais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus vulgaris")
ķīvulis Ķivulis ("Carduelis spinus")
saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā
CDU/CSU Labējo politisko spēku apvienība Vācijā "Kristīgo demokrātu savienība / Kristīgi sociālā savienība (vācu "Christlich Demokratische Union / Christlich-Soziale Union")
lachnea Lachnea stercorea - humāriju dzimtas sugas "Cheilymelia stercorea" nosaukuma sinonīms
tilpuma lādiņu blīvums lādiņu daudzums tilpuma vienībā; mēra kulonos uz kubikmetru (C/m^3^)
lineārais lādiņu blīvums lādiņu daudzums uz garuma vienību; mēra kulonos uz metru (C/m)
virsmas lādiņu blīvums lādiņu daudzums uz laukuma vienību; mēra kulonos uz kvadrātmetru (C/m^2^)
Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi
aprites laiks laika intervāls, kas vienāds ar divkāršu bitu pārraides laiku tām _CSMA/CD_ tīkla stacijām, kuras viena no otras atrodas vistālāk
sadursmes logs laika intervāls, kurā pēc pārraides sākuma CSMA/CD tīklos stacija var sagaidīt sadursmi
sastrēguma ilgums laika intervāls, kurš ir pietiekams, lai visas _CSMA/CD_ tīkla stacijas konstatētu, ka radusies sadursme
Sporādas Lainas salas Centrālajā Polinēzijā
Garupe Langa - upe Rīgā un Carnikavas pagastā
Laņa Laņs Caihe - daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem
Laņs Laņs Caihe, daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem
Lapinsky Lapas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
plankumainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Chalmydera maculata")
vairogvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Cassidinae"), Latvijā konstatēts >20 sugu
sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem
slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši
sārtgalve lapiņu sēņu ģintis ("Clitopilus" un "Clitocella")
gailenīte lapiņu sēņu ģints ("Cantharellula")
graudsardzene lapiņu sēņu ģints ("Cystolepiota")
krinipela Lapiņu sēņu ģints ("Crinipellis")
kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība
divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
vienkāji Lapsu grīslis ("Carex vulpina")
ragzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Ceratodon"), \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
suņzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Cynodontium"), kas Latvijā sastopama samērā reti
sīkvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Catoscopiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
kociņsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Climaciaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
ķemmzare Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ctenidium"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Cirriphyllum"), Latvijā konstatētas 2 sugas
dumbrene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergon"), gk. divmāju augi, kas aug līdz 30 cm augstās velēnās vai atsevišķi; gk. arktiskajā un mērenajā joslā. 14 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
smailzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergonella"), 1 suga
atskabardzes Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Campylium"), parasti veido blīvas, dzeltenbrūnas vai dzeltenzaļas, 1-12 cm augstas velēnas, gk. mitrās un slapjās, karbonātiem bagātās vietās, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
avotspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Cratoneuron"), 1-10 cm gari divmāju augi, \~19 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
dažādlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases zīmlapju dzimtas ģints ("Callicladium"), Latvijā konstatēta 1 suga
parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
jāņogulāju sarkanpangu laputs laputu apakškārtas suga ("Cryptomyzus ribis syn. Capitophorus ribis")
Lasjota Lasiota - pilsēta Francijā ("La Ciotat")
Cesvaine latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, kurā ietilpa tagadējā Madonas rajona austrumu daļa (Dzelzavas, Lubānas, Meirānu, Barkavas apkaime) ar centru Cesvaines pilskalnā
Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne
Jersika Latgaļu valsts 13. gs. sākumā, nestabila novadu apvienība, ar varbūtējām robežām no Daugavpils līdz Cēsīm
Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas
hronogramma Latīņu valodā rakstīta vārsma, kurā tie lielie burti, kas ir arī romiešu cipari (I, V, X, L, C, D, M), vārdos izvietoti tā, ka, kopā salikti, tie veido tā notikuma gadskaitli, par ko vārsmā ir rakstīts
cepļa dievs latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Ceplinieks
Ceplinieks Latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Cepļa dievs
zaļais slēpgalvis Latvijā bieži sastopama slēpgalvju ģints suga ("Cryptocephalus sericeus")
atsevišķais artilērijas divizions Latvijas armijas vienība 1930.-1940. g. artilēristu apmācībai, bija izvietota Cēsīs
LCA Latvijas Ceļinieku asociācija
LCIK Latvijas Centrālā izpildkomiteja
LCP Latvijas Centrālā padome
LCD Latvijas Centrālais depozitārijs
LCVVA Latvijas Centrālais Valsts vēstures arhīvs (spec.)
LCESC Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs
LCAA Latvijas Cūku audzētāju asociācija
CVORA Latvijas PSR Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas arhīvs
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
mājas kaza lauksaimniecības dzīvnieki ("Capra hircus"), kurus pēc izmantošanas virziena iedala piena, dūnvilnas, vilnas, piena – dūnvilnas – gaļas un gaļas – ādiņu kazās
Launekaln Launkalnes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā
kamparkoks Lauru dzimtas kanēļkoku ģints suga ("Cinnamomum camphora"), mūžzaļš, līdz 50 m augsts koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu
himonante Lauru rindas ģints ("Chimonanthus"), sala neizturīgi dekoratīvi krūmi, zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas
lazds Lazda ("Corylus")
lagzda Lazda ("Corylus") - bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem
dižlazda Lazdu ģints suga ("Corylus maxima"), dekoratīvs krūms ar dzeltenām skarām un brūnsarkanām lapām
parastā lazda lazdu suga ("Corylus avellana")
Ciertums Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Cirtums" nosaukuma variants
lecanium Lecanium hesperidum - mīkstās augmāju bruņuts "Coccus hesperidum" nosaukuma sinonīms
Catillaria leucoplaca lecideju sugas "Catinaria grossa" nosaukuma sinonīms
Catillaria graniformis lecideju sugas "Cliostumum graniforme" nosaukuma sinonīms
Catillaria griffithii lecideju sugas "Cliostumum griffithii" nosaukuma sinonīms
ciemgalieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Ciemgaļi" iedzīvotāji
krešdaiss Leduskross, jauns sporta veids (radies 2000. gadā, angļu "Crashed Ice"), nobrauciens uz slidām hokejista formā un bruņās
lēdzeknis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum")
līdzēkši Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum")
lēdakša Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdurkšni Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
ledzēkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzekne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzēkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzēksne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzeksnis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzeksta Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzēkste Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzekstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzēkstis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzeksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzēksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzerknes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
ledzērkšņi Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzerkstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdziekša Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzieksnes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirknes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirksni Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirkšņi Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirksnis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
ļedzirkste Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirkstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
liedzeksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
ledzēksnis Lēdzerkste ("Cirsum oleraceum")
lēdzeksnīte Lēdzerkste ("Cirsum oleraceum")
uzlabojamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar 0,30–0,50% oglekļa un līdz 5% leģējošo elementu (Cr, Ni, Mn, Si); izmanto atbildīgu mašīnu detaļu izgatavošanai
karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C)
Nervensberg Leimaņu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā
Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts Lejaskalifornija, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Baja California")
lēlens Lēlis ("Caprimulgus europaeus")
vakarlēpis Lēlis ("Caprimulgus europaeus"), slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu
lēcis Lēlis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
Lemsern Lemzeres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
Lenzenhof Lenču muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lenču pagastā
Bisnieku upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā
Dūkupīte Lenžupes kreisā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā, izveidojas satekot Rideļupītei un Cēsniekupītei
plere Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
pleris Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja
dekarboksilāzes Liāžu klases fermenti, kas katalīzē CO2 atšķelšanos no organisko skābju karboksilgrupām
Karpentārija līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Carpentaria"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Jorkas raga un Arnemlendas pussalu, platība - 328000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, lielākais dziļums - 71 m
Fērtofklaids līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Firth of Clyde_), Skotijas rietumu piekrastē, garums - \~140 km, platums pie ieejas - 40 km, dziļums - līdz 164 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m; Klaidas līcis
Cemesas līcis līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos, Kaukāza ziemeļrietumu piekrastē, garums 15 km, platums pie ieejas 9 km, dziļums 21-27 m, ietek Cemesa, osta Novorosijska; Novorosijskas līcis
Lodes iežājs Līču-Laņģu klintis Cēsu novada Liepas pagastā
Bieļupe Līčupes kreisā krasta pieteka (Raunas baseinā) Cēsu novadā
Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā
A. S. Sandino lidosta lidosta Nikaragvā (_Augusto C. Sandino_), Managvas departamentā, austrumos no Managvas pilsētas un dienvidos no Managvas ezera
plūsis Līdz 6 m augsts "Caprifoliaceae" dzimtas krūms "Sambucus nigra L.", bagātīgu lapojumu un lielu daudzumu vairogveidīgu baltu ziedu
Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos
Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North China Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums
Džangtanga Līdzenums Tibetas kalnienes vidienes rietumu daļā ("Chang Tang"), Ķīnā, augstums - >5000 m, atsevišķu grēdu relatīvais augstums 500-1000 m, sāļezeri, tuksneši, pustuksneši
Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā
Liepmuižas ala Lielā Ellīte, ala Cēsu novada Liepas pagastā
kilokalorija Lielā kalorija (simbols - kcal), mērvienība siltuma daudzumam, kāds nepieciešams l kg ūdens sasildīšanai no 14,5 līdz 15,5 Celsija grādiem l atm spiedienā; 1000 kaloriju
Svanetijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu atzars Gruzijā, starp Inguri un Chenisckali augšteci, garums — 85 km, augstums — līdz 4008 m (Lailas kalns), virsotnēs apledojums (šļūdoņi)
Ain Sālaha liela oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā (“In Salah”), atrodas Centrālajā Sahārā, pie Transsahāras autoceļa (Agvāta-Zindera), <10000 iedzīvotāju
asinszāle Lielā strutene ("Chelidonium majus")
badenes Lielā strutene ("Chelidonium majus")
ciņgļi Lielā strutene ("Chelidonium majus")
manduļi Lielā strutene ("Chelidonium majus")
punenīte Lielā strutene ("Chelidonium majus")
sarkanas Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strucenes Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutele Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutelene Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutenājs Lielā strutene ("Chelidonium majus")
struteņi Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutenīte Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutēns Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutine Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutines Lielā strutene ("Chelidonium majus")
strutulenes Lielā strutene ("Chelidonium majus")
sūrene Lielā strutene ("Chelidonium majus")
trutine Lielā strutene ("Chelidonium majus")
tūkzāles Lielā strutene ("Chelidonium majus")
vandule Lielā strutene ("Chelidonium majus")
vanduli Lielā strutene ("Chelidonium majus")
vanduļi Lielā strutene ("Chelidonium majus")
vandulis Lielā strutene ("Chelidonium majus")
vārdule Lielā strutene ("Chelidonium majus")
varduļi Lielā strutene ("Chelidonium majus")
zalktine Lielā strutene ("Chelidonium majus")
žalktine Lielā strutene ("Chelidonium majus")
žulktene Lielā strutene ("Chelidonium majus")
žultene Lielā strutene ("Chelidonium majus")
žultines Lielā strutene ("Chelidonium majus")
Čiloje Lielākā sala Čīles arhipelāgā (sp. val. "Chiloe"), Čīles teritorija, platība - 8300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 820 m, kartupeļu dzimtene
Poliljo lielākā sala Poliljo salās Filipīnu jūras rietumu daļā, Filipīnu Calabrazonas reģiona teritorija, no Lusonas salas atdala Poliljo šaurums
Čapalas ezers lielākais ezers Meksikā ("Lago de Chapala"), atrodas Meksikas kalnienes dienvidu daļā 1500 m vjl., platība 1038 kvadrātkilometri, dziļums līdz 33 m
Mergupe Lielās Juglas kreisā satekupe Cēsu un Siguldas novadā, garums - 53 km, kritums - 140 m, iztek no Būnēnu ezera; Mērgupe
čipendeils Lielbritānijā dibināta ASV firmas seksapīlu vīriešu trupa, tās dalībnieks (angļu "Chippendales")
Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti
Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga
Kroidona Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvs rajons ("Croydon"), atrodas pilsētas daļā uz dienvidiem no centra
Gross-Zeezern Lielcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
Lietezers Lielezers Cesvaines pagastā
Elkas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, absolūtais augstums — 261 m vjl., relatīvais augstums — 40 m, garums — 1 km, platums — 0,8 km
kazuārs liels skrējējputns ("Casuarius") ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas, sastopams Austrālijā un Jaungvinejā, līdzīgs emu, 3 sugas
Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī
Gross-Roop Lielstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā
atommasas vienība lielums, kas vienāds ar oglekļa nuklīda ^12^C 1/12 masu kilogramos, t.i., 1,6605402 x 10^-27^ kg
Zizma Lielupes labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m
Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe
Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe
Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis
džuta Liepu dzimtas ģints ("Corchorus"), viengadīgs, līdz 4,5 m augsts tropu šķiedraugs, no kura šķiedras izgatavo, piemēram, brezentu, auklas, maisu audeklu
ACAP lietojumkonfigurācijas piekļuves protokols (angļu "Application Configuration Access Protocol")
protokols ACAP lietojumkonfigurācijas piekļuves protokols (angļu "Application Configuration Access Protokol")
reklāmkarogs lietošanai ārā un iekštelpās paredzētā lielformāta reklāma, parasti ar lielformāta printeri nodrukāta uz PVC materiāla; baneris
baneris lietošanai ārā un iekštelpās paredzētā lielformāta reklāma, parasti ar lielformāta printeri nodrukāta uz PVC materiāla; reklāmkarogs
Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā
Egļupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, iztek no Ratnieku ezera
Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā _Liechtenstein_), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu
niedru lija liju ģints suga ("Circus aeruginosus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama
pļavas lija liju ģints suga (“Circus pygargus”), gājputns, mazākā no lijām, Latvijā sastopama samērā reti, gk. R daļā
lauka lija liju suga ("Circus cyaneus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama
stepes lija liju suga ("Circus macrourus"), Latvijā caurceļotāja
līkšņibītis Līkknābja šņibītis ("Calidris ferrugunea")
kamasija Liliju dzimtas ģints ("Camassia"), krāšņumaugi, 5 sugas, savvaļā sastopamas Ziemeļamerikā, ziedi lielos ķekaros, tumšāk vai gaišāk zili, retāk balti, ziednesis 35-90 cm augsts
sniedzīte Liliju dzimtas ģints ("Chionodoxa"), krāšņumaugs, ģintī 5 vai 6 sugas, savvaļā aug Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos
hlorofīts Liliju dzimtas ģints ("Chlorophytum"), daudzgadīgi krāšņumaugi, vairāk nekā 100 sugu, ziedi sīki, balti, skrajos ķekaros stublāju galos
vēlziede Liliju dzimtas ģints ("Colchicum"), daudzgadīgs augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kreimene Liliju dzimtas ģints ("Convallaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte
bokarneja Liliju dzimtas kokveida sukulents, savvaļā sastopams Centrālamerikā, stumbra pamatdaļa plata, pudeļveida paplašināta; pārziemo vēsās siltumnīcās vai dzīvokļos, vasarā novieto laukā, zālājos, skaits un īpatnējs krāšņumaugs
sabadils Liliju dzimtas sīpolaugs, kas aug Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas kalnu pļavās; sēklas lieto veterinārijā un medicīnā
kordilīne Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Cordyline"), augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām
klīvija Liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Clivia"), daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem
Crataegus calycina Lindmaņa vilkābeles "Crataegus lindmanii" nosaukuma sinonīms
Camelina linicola linu idras ("Camelina alyssum") nosaukuma sinonīms
lipīgā zeltkāte lipīgā dzeltenpēdene ("Chroogomphus rutilus")
zeltkāte Lipīgā zeltkāte - lipīgā dzeltenpēdene ("Chroogomphus rutilus")
Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā
Lissenhof Lisas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
pelnene Literatūra sastopams cinerāriju ("Cineraria") sugas nosaukms, kurvjziežu dzimtas augs
cirsenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" iedzīvotāji
Cirsinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" nosaukuma variants
cirsinieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsinieki" iedzīvotāji
Ceukauss Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ceukausis" nosaukuma variants izloksnē
Cīlauka Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Cielauka" nosaukuma variants
Caunis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukums latgaliski
Ceļa Onckuli Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas “Ceļa Onckuļi” nosaukuma variants
Laudas Onckuļi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" otrs nosaukums
Laudys Onckuli Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" otrs nosaukums latgaliski
Ceukuli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Cūkuļi" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Dorvas Cepļi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukuma variants
Ceplis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukums latgaliski
Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā
cietlode Lodēšanai izmantojams metālu sakausējums ar kušanas temperatūru virs 400 Celsija grādiem, sastāvā biežāk varš, sudrabs un cinks, bet izmanto arī citus metālus
Viljamsa lofofora lofoforu suga ("Lophophora williamsii"), kuru Centrālamerikas indiāņi sauc par peiotu un izmanto šī auga daļas kā apreibinošu vielu
LLC apakšslānis loģiskā posma vadības apakšslānis (angļu "Logical Link Control sublayer (LLC Sublayer)")
LLC protokols loģiskā posma vadības protokols (angļu "Logical Link Control protocol")
vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_
tīkls Fast Ethernet lokālā tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē, saglabājot standarta _IEEE 802.3_ paredzēto paketes formātu un vides piekļuves metodi _CSMA/CD_
vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim
loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim
loģiskā posma vadības protokols lokālo tīklu protokols, kas vada kadru pārraidi starp datu stacijām neatkarīgi no tā, kā izmantota datu pārraides vide; _LLC_ protokols
vides piekļuves vadības protokols lokālo tīklu protokols, kas, ievērojot lokālā tīkla topoloģiju, vada piekļuvi datu pārraides videi un nodrošina datu apmaiņu starp datu stacijām; _MAC_ protokols
Najas flexilis lokanās kaulīnijas "Caulinia flexilis" nosaukuma sinonīms
Sitija Londonas centrālā, vecākā daļa ("City of London"), Temzas kreisajā krastā, pilsētas vēsturiskais centrs
vardulenes Ložņu gundegas ("Chelidonium majus")
vardulis Ložņu gundegas ("Chelidonium majus")
Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte
Kondratu strauts Ludzas labā krasta pieteka Ciblas pagastā
Djatlovka Ludzas labā krasta pieteka Ludzas novada Līdumnieku pagastā, augšteces nelielā posmā arī Līdumnieku un Ciblas pagastu robežupe
eversmuizieši Ludzas novada apdzīvotās vietas "Cibla", agrāk "Eversmuiža" iedzīvotāji
Cabuļi Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Cabuli" neprecīzs nosaukuma variants
jaskānieši Ludzas novada Ciblas novada apdzīvotās vietas "Jaski" iedzīvotāji
bobīšānieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Bobīši" iedzīvotāji
Dekteri Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Degteri" nosaukuma variants
dekterieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Dekteri" iedzīvotāji
dubinovieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Dubinova" iedzīvotāji
Luopsti Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lopsti" nosaukums latgaliski
ozupieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" iedzīvotāji
Ozupiene Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" kļūdains nosaukuma variants
Punculi Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
bobīšieši Ludzas novada Cilbas pagasta apdzīvotās vietas "Bobīši" iedzīvotāji
cirmānieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Cirma" iedzīvotāji
evertovieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Evertova" iedzīvotāji
garbarieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Garbari" iedzīvotāji
kleperieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Kleperi" iedzīvotāji
pokuminieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Pokumina" iedzīvotāji
putrinieki Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Putrinieki" iedzīvotāji
šķincevieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Šķinčeva" iedzīvotāji
tutinieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutiņi" iedzīvotāji
Cucurki Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Cucuri" neprecīzs nosaukuma variants
Luknas ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā
Mices ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā
Miču ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā
Luknes ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā
haitura Lūpziežu dzimta ģints ("Chaiturus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
kalnmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Acinos syn. Calamintha"), \~10 sugu, Latvijā 1 suga
kariopters Lūpziežu dzimtas ģints ("Caryopteris"), Austrumāzijas izcelsmes dekoratīvi krūmi, nav ziemcietīgi
skaistnātre Lūpziežu dzimtas ģints ("Coleus"), tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām, ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; raibnātre
karakals lūsim līdzīgs dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos), kaķu dzimtas suga ("Caracal caracal"), sastopamas 8 pasugas Rietumāzijā un Āfrikā
Luxenhof Lūša muiža, kas atradās Cēsu pilsētā
Daukstes ezers Lūšu ezers Cesvaines pagastā
Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru
krokjoslu haizivs ļoti primitīva haizivju kārtas suga (_Chlamydoselachus anguineus_), kas dzīvo dziļvagās ap Japānas salām, izskatās kā vairākus simtus miljonu gadus vecas fosilijas, kas atrastas visā pasaulē; patiesībā tā īpaši nelīdzinās haizivīm, bet vairāk atgādina lielus, spēcīgus zušus
botulīns ļoti spēcīga inde, ko bojātos pārtikas produktos izdala mikroorganisms "Clostridium botulinum"
dreicēnieši Madonas novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji
jukānieši Madonas novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Jukāni" iedzīvotāji
cērpelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Cērpelnieki" iedzīvotāji
tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli
bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam
ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība CGS mērvienību sistēmā; saīs. - Oe; 1 Oe ir magnētiskā lauka intensitāte, kas rodas 2 cm attālumā no bezgalīgi gara, taisna vada, ja pa to plūst 10 A stipra strāva; 1 Oe = 79,5775 A/m
gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība CGSM un Gausa mērvienību sistēmā; 1 Gs = 10^-4^ T
vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu
maksvels Magnētiskās plūsmas mērvienība CGSM mērvienību sistēmā, Mx
gilberts magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība CGSM un Gausa mērvienību sistēmās; 1 Gb = 0,795775 A
mervinīts magneziālo ugunsizturīgo materiālu sastāvdaļa 3CaO·MgO·2SiO
hrommagnezīts Magneziāls ugunsizturīgs materiāls (MgO vismaz 40%, Cr2O3 vismaz 13%)
neskvegonīts magnija karbonāta trihidrāts (MgCO~3~·3H~2~O), fāze, kas veidojas magneziālo saistvielu hidratācijā
auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle
strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga
cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
CSMA/CA tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CA metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi
CSMA/CD tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CD metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi
Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru
rezonanses pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs ar šauru frekvenču caurlaides joslu; parasti satur rezonanses LC kontūru
Muēhromta Makrūma - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Maigh Chromtha_)
CIHA Mākslas vēstures starptautiskā komiteja (franču Comite International d'histoire de l'art)
Cērtenes dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe uz Cērtenes upes, Smiltenes novada Brantu pagastā, 138 m vjl., platība - 2 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~40 m
kopernikijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements ar simbolu Cn ("Copernicium") un atomnumuru 112, stabilākā izotopa pussabrukšanas periods \~30 sekundes, pirmo reizi radīts 1996. gadā, līdz 2010. gadam konstatēti aptuveni 75 šī elementa atomi
ābeļu makstkode makstkožu suga ("Coleophora bernoulliella syn. Coleophora anatipennella")
lapegļu makstkode makstkožu suga ("Coleophora laricella")
ugunsizturīgie māli māli, kur ugunsizturība ir >1580 Celsija grādiem, parasti sastāv no kaolinīta, kam ir neliels citu materiālu piemaisījums; ugunsturīgie māli
Muilangāra Malingāra - pilsēta Īrijā ("An Muileann gCearr"), tās nosaukums īru valodā
Zinohlen Mālu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem
Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m
abietīts Mannītam līdzīga cukurviela Eiropas sudrabegles jeb baltegles "Abies pectinata DC" skujās
lāsumainais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus guttatus")
mazais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus minimus")
sīkais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus ustulatus")
linu pogaļu tinējs māņtinēju dzimtas suga ("Cochylis epilinana")
pelēkais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Callaeas cinereus")
mazais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Creadion carunculatus")
kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem
ktenante Marantu dzimtas ģints ("Ctenanthe"), kas sastopama Dienvidamerikā, Eiropā tiek audzēta kā dekoratīvi telpaugi
Marienberg Marijkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā
vairākprotokolu maršrutētājs maršrutētājs, kas atbalsta divus vai vairākus komunikāciju protokols, piemēram, _IPX_, _TCP/IP_ un/vai _DECnet_. Šo maršrutētāju izmanto, lai pārslēgtu tīkla trafiku starp dažādiem uzņēmuma lokālajiem tīkliem vai arī lai pieslēgtu lokālā tīkla trafiku teritoriālajam datoru tīklam
celtnieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Celtnieku ciemats" iedzīvotāji
cerenieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Ceri" iedzīvotāji
cerieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Ceri" iedzīvotāji
Masačūsetsa Masačūsetsas Sadraudzība - štats ASV ("Massachusets" / "Commonwealth of Massachusetts"), atrodas valsts austrumos, Jaunanglijā, administratīvais centrs - Bostona, platība - 27237 kvadrātkilometri, 6745400 iedzīvotāju (2014. g.)
kvintāls masas mērvienība vairākās Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīs, Francijā, Spānijā, Portugālē (svārstās starp 45 un 69 kg); īsais centners
blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
ūdensatdeve materiāla īpašība atdot ūdeni apkārtējam gaisam; šo īpašību raksturo ūdens daudzums, ko materiāls zaudē diennaktī, ja apkārtējā gaisa relatīvais mitrums ir 60% un temperatūra 20 °C
apdedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni; gk. kalcija oksīds (CaO)
Kregona Mauntbeljū - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_an Creagan_)
Urga Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Tīnūžu pagastā; Caunupīte
Najas minor mazās kaulīnijas "Caulinia minor" nosaukuma sinonīms
kilkas Mazas silķītes ("Clupea sprattus"), ko zvejo Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā un marinē
benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos
Klein-Zeezern Mazcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
Mazērmaņu Mazērmaņu dīķis - atrodas Cīravas pagastā, platība - 2,3 ha
saskarne SCSI mazo datorsistēmu saskarne (angļu "Small Computer System Interface")
Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams
Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam
Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams
Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs
Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, vislabāk novērojams vasarā
Greblis mazs, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Caelum", saīsinājums "Cae"), spožākās jeb α zvaigžņlielums ir 4,5; Latvijā nav redzams
Klein-Roop Mazstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mazstraupes pagastā
Mazupīte Mazupe, Cieceres ezera pieteka
Zarupīte Mazupes (Cieceres augšteces) labā krasta pieteka Blīdenes pagastā
mazā mazvīrcele mazvīrceļu suga ("Chaenorhinum minus")
MRC Medicīnas pētījumu padome (angļu "Medical Research Council")
CIOMS Medicīnas zinātņu starptautisko organizāciju padome (angļu "Council for International Organizations of Medical Sciences")
klonis medikaments _Clonazepam_
levomepromazīns Medikaments, antipsihotisks līdzeklis ar vāju farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc CNS, neradot apziņas traucējumus un spēj mazināt psihožu simptomus
Cūkusola Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Cūkusala" nosaukums latgaliski
vēršacs medūza medūzu suga ("Cotylorhiza tuberculata"), viena no nedaudzajām medūzu sugām, kas nepārvietojas, ļaujoties straumei - tā pati kustas, kurp vēlas
cycadiae Megafilo kailsēkļu "Cycadophytina" nosaukuma sinonīms
Čongrāda Meģe Ungārijas dienvidos ("Csongrad"), platība - 4263 kvadrātkilometri, 425800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Segeda
Meiershof Meijera (Meira) muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Līvu pagastā
pelotīns Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii (Xemaire) Coult." alkaloīds; izraisa centrālās nervu sistēmas depresiju
Centrālā Mesa Meksikas kalnienes dienvidu daļa (“Mesa Central”), Meksikā, 2000-2400 m augsts lavas plato ar vulkānu konusu virsotnēm
Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.)
Kampeče Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kampečes Valsts ("Campeche" / "Estado Libre y Soberano de Campeche"), platība - 57727 kvadrātkilometri, 7547000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kolima Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kolimas Valsts ("Colima" / "Estado Libre y Soberano de Colima"), platība - 5627 kvadrātkilometri, 711200 iedzīvotāju (2015. g.)
Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.)
Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.)
uipils Meksikas un citu Centrālamerikas reģionu iedzimmto tautu sieviešu tradicionālais tērps no diviem vai trim četrstūra drānas gabaliem, ko sastiprināja ar lentītēm
Gloeosporium fructigenum melankoniju dzimtas sugas "Collectotrichum gloeosporioides" nosaukuma sinonīms
melasoma Melasoma populi - lielā apšu lapgrauža "Chrysomela populi" nosaukuma sinonīms
Clavaria ligula mēles dižvālenes "Clavariadelphus ligula" nosaukuma sinonīms
Meliljas autonomā pilsēta Melilja, Spānijas anklāvs Āfrikā ("Ciudad Autonoma de Melilla”)
Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.)
goris melnais stārķis ("Ciconia nigra")
Cotoneaster niger melnās klintenes "Cotoneaster melanocarpus" nosaukuma sinonīms
mellplauka Melnie graudi ("Claviceps purpurea ")
melnplauka Melnie graudi ("Claviceps purpurea")
pēnezis Melnie graudi ("Claviceps purpurea")
rudzuvilks Melnie graudi ("Claviceps purpurea")
vilkzobi Melnie graudi ("Claviceps purpurea")
zirgzobi Melnie graudi ("Claviceps purpurea")
kārkaulis Melnkakla gārgale ("Gavia arctica", senāk "Colymbus arcticus")
Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru
baložguzna Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
plikstiņš Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
puliši Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
pusliši Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
pūslīši Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
silene Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
supoļi Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
plikšķiņš Melnodzene ("Cucubalus")
cintrakcijas Melnplauku sēņu ustilāgu dzimtas antrakoīdeju ģints sēņu grupa, kas senāk bija klasificēta kā atsevišķa ģints ("Cintractia")
papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru
himopapaīns Meloņkoka "Carica papaya" sulas ferments, kas sarecina pienu
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte
Ķīku strauts Mēmeles kreisā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Likvertenu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštecē arī Vecsaules un Codes pagasta robežupe, garums — 4 km; Likvertene
Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte
Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe
Krasta Kordiljeras meridionāla kalnu grēdu ķēde Andos (sp. val. "Cordillera de la Costa"), stiepjas gar Klusā okeāna piekrasti (Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīlē), augstākā virsotne - 3200 m
atgāzu analizators Mēriekārta spēkratu atgāzu vai izplūdes gāzu koncentrācijas mērīšanai, kas parasti ļauj noteikt HC, CO, CO~2~ un O~2~ sastāvu un dīzeļmotoriem - arī dūmainību. To izmanto kā diagnostikas, tā regulēšanas vajadzībām, var izmantot arī motora griešanās frekvences un eļļas temperatūras mērīšanai
mangabeji mērkaķu dzimtas ģints ("Cercocebus"), ķermeņa garums - 40-60 cm, masa - 7-11 kg, dzīvo mežos grupās (pa 4-12 dzīvnieki) Āfrikā, uzturas gk. kokos, fitofāgi, 5 sugas
kolobi mērkaķu dzimtas ģints ("Colobus"), ķermeņa garums - 50-70 cm, masa - 3-5 kg, apmatojums zīdains, dekoratīvs, dzīvo lielos baros biezos mežos, Āfrikā, 4 sugas, \~40 pasugu
gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē
zaļganais mērkaķis mērkaķu suga ("Cercopithecus sabaeus")
parametriskie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, uz kuriem iedarbojoties, mērāmais neelektriskais lielums maina elektriskās vai magnētiskās ķēdes parametrus R, C, L, M
cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā
tetraetilsvins metālorganisks savienojums Pb(C~2~H~5~)~4~, toksisks, agrāk lietots par benzīna antidetonatoru
mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 Celsija grādiem
vieglkūstošie sakausējumi metālu sakausējumi, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par Sn kušanas temperatūru (<232 C)
kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem
volastonīts metamorfs silikātu minerāls, kalcija silikāts CaSiO~3~; izmanto keramikā, laku, krāsu un papīra rūpniecībā
drakonīdas Meteoru plūsma ar radiantu Pūķa zvaigznājā; novērojamas 7.-12. oktobrī; saistīta ar Džakobīni-Cinnera komētu
Kocki Meža Kocki - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
burkāns Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris", senāk arī "Chaerophyllum silvestre")
FSC meža uzraudzības padome (angļu "Forest Stewardship Council")
Glāznieki Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Ceplis" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā
PEFC Mežu sertifikācijas novērtēšanas programma (angļu "Programm for the Endorsement of Forest Certification schemes") ir neatkarīga, nevalstiska sertifikācijas sistēma
vesellapu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis integrifolia")
lielziedu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis macropetala")
kalnu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis montana")
austrumu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis orientalis")
taisnais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis recta"), konstatēta pāris vietās Daugavas ielejā
Tangūtijas mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis tangutica")
baltais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis vitalba")
violetais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis viticella")
Bonšteta mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis x bonnstedtii")
Djuranda mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis x durandii")
Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe
hara Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Chara"), makroskopiskas, līdz 50 cm garas aļģes, ārēji līdzīgas kosām, izplatītas stāvošos saldūdeņos, retāk mazāk sāļās jūras līču piekrastēs 1-5 m, dažreiz 30-40 cm dziļumā, \~70 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
sprācenes mīklenāja jeb vilkābeles ("Crataegus") ogas
arhitektūra MCA mikrokanāla arhitektūra (angļu "Micro Channel Architecture")
psihrofilie mikroorganismi mikroorganismi, kas spēj augt 0 C un zemākā temperatūrā (līdz -10 C)
8088 mikroprocesors "Intel 8088"- firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas IBM personālos datorus PC un PC/XT
konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas
stomatomikoze Mikroskopisko sēņu (visbiežāk "Candida" ģints) ierosināta mutes dobuma slimība
rūsganais mīkstspārnis mīkstspārņu suga ("Cantharis fusca"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
galvainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps capitata"), kas sastopama uz briežtrifelēm
miltainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps farinosa"), kas sastopama uz pieaugušiem naktstauriņiem
kara milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps militaris"), kas attīstās uz tauriņu kūniņām meža zemsedzē
čūsku milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps ophioglossoides"), kas attīstās uz trifeļu augļķermeņim
sazarotā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps polyarthra"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām
irbuļu milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps stylophora"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām
anhidrīts minerāls - ūdeni nesaturošs kalcija sulfāts CaSO~4~; Latvijā sastopams ģipšakmeņos sīku ieslēgumu veidā
trona Minerāls (Na2CO3 NaHCO3 2H2O), kas veidojas no ogļskābes sālīm, gk. nogulsnējoties atsevišķos ezeros
taumasīts minerāls Ca~3~\[CO~3~/SO~4~/SiO~4~\](OH)~6~·12H~2~O, kas veidojas ģipša, cementa un pucolānu saistvielu izstrādājumos hidratācijas un cietēšanas procesā
rodohrozīts minerāls sārtos un zaļganpelēkos toņos, mangāna karbonāts MnCO~3~, mangāna rūda
kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu
ģipsis minerāls, kalcija sulfāta dihidrāts CaSO~4~·2H~2~O, ģipšakmens galvenā sastāvdaļa; lieto ģipša saistvielu izgatavošanai un portlandcementa ražošanā
kristobalīts minerāls, silīcija dioksīda SiO~2~ polimorfa modifikācija, augsttemperatūras (virs 1470 °C) silīcija dioksīda paveids, kas kristalizējas silikātmateriālos
kalistēma Miršu dzimtas ģints ("Callistemon"), savvaļā Austrālijā, Latvijā bieži audzēti krāšņumaugi
guava Miršu dzimtas kultūraugs, ko kultivē gk. Centrālamerikā un Indijā; arī tā auglis ar muskata aromātu un plānu zaļi dzeltenu mizu
gvajave miršu dzimtas suga ("Psidium guajava"), augļu koks, kura dzimtene ir Amerikas tropi; šā koka auglis ābola lielumā, kurā ir daudz C un A vitamīna
Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī
spicdeguns Mizložņa ("Certhia familiaris")
dienvidu mizložņa mizložņu suga ("Certhia brachydactyla")
parastā mizložņa mizložņu suga ("Certhia familiaris"), kas sastopama arī Latvijā, pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām
kalnu mizložņa mizložņu suga ("Certhia himalayana")
parastā mizvabole mizvaboļu suga ("Cerylon histeroides")
kompaktdisks Modernas tehnoloģijas metāla skaņuplate, kuras ierakstu nolasa ar lāzera palīdzību (apzīmējums CD)
dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks
hloretiķskābes Monohloretiķskābe CH2ClCOOH (kušanas temperatūra 63 C) un trihloetiķskābe CCl3COOH (kušanas temperatūra 57,5 C) ir bezkrāsaini higroskopiski kristāli, dihloretiķskābe CHCl2COOH - bezkrāsains šķidrums, viršanas temperatūra 194 C
vinilacetāts Monomērs vairāku polimēru ražošanai CH~2~=CH-O-CO-CH3
arabinoze Monosaharīdu grupas ogļhidrāts ar 5 oglekļa atomiem C5H10O5
monozes monosaharīdu saīsināts nosaukums, biežāk attiecina uz pentozēm (C~5~H~10~O~5~) un heksozēm (C~6~H~12~O~6~)
mannoze monoze, viena no izplatītākajiem vienkāršajiem cukuriem - heksozēm C~6~H~12~O~6~
Mucenieku ezers Mucenieks, ezers Cesvaines pagastā
himērveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ("Chimaeriformes")
Eversmuiža muiža tagadējā Ludzas novada Ciblas pagastā, kuras teritorijā izveidojās Ciblas ciems; muižas kungu māja vairākkārt pārbūvēta, tajā ierīkots Ciblas vidusskolas internāts
Carnikavas muiža muiža, kuras teritorijā izveidojies Carnikavas ciems, tās dzīvojamā ēka nodegusi 1917. g., saglabājusies tikai muižas pārvaldnieka ēka, bijušais nosaukums vāciski — Zarnikau
folverks Muižnieku saimniecības veids Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēs līdz 19. gs. vidum (Polijā līdz 1944. g.)
multimediji Multivide - tehniski organizēts vairāku komunikācijas vai informācijas reproducēšanas un apstrādes veidu (skaņas, nekustīga attēla, video, rakstīta teksta) kopums; visbiežāk tā sauc speciālu kompaktdisku iekārtu (CD-ROM) izmantošanu datoros, arī videokonferences u. tml.
Stabulīte Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā, garums - 6 km; Stabules grāvis
lakvjeti Mūsdienu vjetnamiešu senči, kas dzīvoja Centrālajā Vjetnamā un Z-Vjetnamā 3. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē.
muskulīns Muskuļaudu proteīns ar zemu koagulācijas temperatūru (47 Celsija grādi)
Karnivāļi mūzikas grupa _Carnival Youth_
kanēļkoks Mūžzaļš Lauru dzimtas ģints ("Cinnamomum"), mūžzaļš koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem, izžāvēta šī koka miza ir garšviela kanēlis
NARIC Nacionālais akadēmiskās izglītības apliecinošo dokumentu atzīšanas informācijas centrs ("National Academic Recognition Information Centre")
Andrē-Feliksa nacionālais parks nacionālais parks Centrālāfrikas Republikā (_André-Félix, Parc National_), Vakagas provinces austrumu daļā
Bamingi-Bangoranas nacionālais parks nacionālais parks Centrālāfrikas Republikā, Bamingi-Bangoranas prefektūrā
Bandingilo nacionālais parks nacionālais parks Dienvidsudānā, Centrālās Ekvatorijas, Džūnkalī un Austrumu Ekvatorijas vilājā
Bakas-Rajas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Centrālās Kalimantānas un Rietumkalimantānas provincē
Aoraki/Kuka kalna nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Aoraki/Mount Cook National Park_), Dienvidsalā, Kenterberijas reģionā
Amotapes kalnu nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Cerros deAmotape, Parque Nacional_), Tumbesas reģionā
NRC Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC "Vaivari")
NCI Nacionālais Vēža institūts (ASV) (angļu "National Cancer Institute")
ligroīns naftas destilācijas frakcija; ogļūdeņražu maisījums (viršanas temperatūra 120-235 °C), arī smagais benzīns
OPEC Naftas eksportētājvalstu organizācija (angļu "Organisation of the Petroleum Exporting Countries")
petrolēteris Naftas frakcija ar viszemāko viršanas temperatūru (40-70 °C); lieto par šķīdinātāju
kaulīnija Najādu dzimtas ģints ("Caulinia"), maigi, trausli, ūdenī iegrimuši viengadīgi augi, lapas šauri lineāras, ar sīkzobainu malu, īsu maksti un austiņām, 45 sugas, Latvijā 2 sugas, abas aizsargājamas un ļoti reti sastopamas
velnābols Nakteņu dzimtas ģints ("Datura"), koki, krūmi, lakstaugi ar lieliem, stipri smaržojošiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu pogaļu, 10-25 sugas (gk. Centrālamerikā), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas
fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus
koijoti naktsklubs _Coyote Fly_
Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā)
ugunspuķe naktssveču dzimtas ģints ("Chamaenerion"), daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
raganzālīte Naktssveču dzimtas ģints ("Circaea"), daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
klarkija Naktssveču dzimtas ģints ("Clarkia"), viengadīgs dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, 10 sugu (pēc citiem datiem 4 sugas), Latvijā audzē kā krāšņumaugu 1 sugu un tās šķirnes
natronkaļķi NaOH un Ca(OH)~2~ maisījums, ko lieto laboratorijās CO~2~ absorbēšanai
Našupīte Naša, Cieceres pieteka
soda nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris; formula: Na~2~CO~3~; molekulmasa: 105,9888 g/mol
boraks Nātrija tetraborāts (Na~2~B~4~O~7~∙10H~2~O), bezkrāsaini kristāli, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; lieto emalju, glazūru, optisko un krāsaino stiklu ražošanā, farmaceitiskajā rūpniecībā u. c.
Cysovka Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciskova" nosaukums latgaliski
Cyukuori Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukums latgaliski
apstrāde ultraaugstā temperatūrā neiesaiņotu šķidru produktu apstrāde augstā temperatūrā (132-150 °C) īsā laikā (3-10 s) ar sekojošu aseptisku pildīšanu
Dienvidu Vainags neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Australis", saīsinājums "CrA") Piena Ceļā uz dienvidiem no Strēlnieka, Latvijā nav novērojams
Žirafe neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Camelopardalis"; saīsinājums "Cam") starp Polārzvaigzni un Kapellu, Latvijā nenoriet
Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu
Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros
krototoksīns Neirotoksīns klaburčūskas "Crotalus terrificus" indē
katalītiskie neitralizatori neitralizatori, kuros izmanto ar platīnu, protaktīniju, niķeli, varu vai dzelzi klātas keramiskas lodītes; darba temperatūra 400-600 Celsija grādu; pievadot gaisa papilddevu, tiek neitralizēti 85% ogļūdeņražu un 90% oglekļa oksīda
Noetkenshof Nēķena muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā
Annas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā
Annasmuižas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā
pīkste neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste
Balesina neliela sala Filipīnās, Calabarzonas reģionā, Lusonas salas dienvidaustrumu daļas Lamonas līcī
Arenasa neliela sala Meksikas līcī (_Arenas, Cayo_), Meksikas teritorija
Hameleons neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Chamaeleon", saīsinājums "Cha"), galvenā zvaigzne Hameleona α atrodas 63 ly attālumā, un tās spožums ir 4,1. zvaigžņlielums; Latvijā nav novērojams
Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā
Ziemeļu Vainags neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Borealis"; saīsinājums "CrB") uz dienvidiem no Herkulesa, spožākā zvaigzne (α) - Gemma; Latvijā novērojams pavasarī
manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās
tingass neliels krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā)
Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ)
Amboina nelielu salu grupa (_Amboyna Cay_), Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; vjetnamiešu - Anbana (_An Bang, Đảo_)
Ambergrisu salas nelielu salu grupa Atlantijas okeāna rietumos (_Am bergris Cays_), Kaikosu salu dienvidos, Tērksas un Kaikosas teritorija
Albukerkes salas nelielu salu grupa Karību jūras rietumu daļā (_Albuquerque, Cayos de_), Kolumbijas teritorija
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
radzene Neļķu dzimtas ģints ("Cerastium", senāk "Cornea"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar baltām, tūbainām lapām, baltiem ziediem, \~225 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
spulgnaglene Neļķu dzimtas ģints ("Coronaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rozetes lapām, Latvijā konstatēta 1 suga
melnodzene Neļķu dzimtas ģints ("Cucubalus"), 1 suga, kas sastopama arī Latvijā
kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi
cerejs Neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Cereus"), kaktuss ar cilindrveida stumbru
neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
tiociānskābe Neorganiska skābe H-S-C=N, rodānūdeņražskābe
rodānūdeņražskābe Neorganiska skābe, tiociānskābe H-S-C=N, nozīmīga analītiskajā ķīmijā
linolēnskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe C~2~H~5~(CH=CHCH~2~)~3~–(CH~2~)~6~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas u. c. augu eļļu sastāvā
linolskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe CH~3~(CH~2~)~3~(CH=CHCH~2~)~2~–(CH~2~)~7~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas un kaņepju eļļas sastāvā; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, emulgatoru, antistatiķi
oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos
alkēni nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti, vispārējā formula C~n~H~2n~
akrilaldehīds Nepiesātināts aldehīds, propenāls CH~2~=CH-CHO; bezkrāsains, viegli gaistošs un uzliesmojošs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto plastmasu ražošanā, organiskajā sintēzē u. c.
propilēns nepiesātināts ogļūdeņradis C~3~H~6~, viena no naftas pārstrādes gāzu maisījumu sastāvdaļām
izobutilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis C4H10, bezkrāsas gāze; lieto organiskajā sintēze
cistokoleja Nepilnīgi pazīstamo ķērpju grupas ģints ("Cystocoleus"), Latvijā konstatēta 1 suga
melnā cistokoleja nepilnīgi pazīstamo ķērpju suga ("Cystocoleus ebeneus syn. Cystocoleus niger"), Latvijā aizsargājama
cryptococcaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rindas "Cryptococcales" dzimta, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 29 sugas
candida Nepilnīgi pazīstamo sēņu dzimtas "Cryptococcaceae" ģints
kandidas nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas; parasti slimību ierosina "Candida albicans"
cerkosporas nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma demāciju dzimtas ģints ("Cercospora"), parazitē uz augu lapām, stumbriem, augļiem, \~1270 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas
kladosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints ("Cladosporium"), Latvijā kontatētas 10 sugas
blastomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Blastomycetes"), kurai pieder t. s. asporogēnie raugi, kas iedalās 2 rindās - "Cryptococcales" un "Sporobolomycetales"
celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu
cilindrosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Cylindrosporium"), sēnes parzitē uz augu lapām, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
citosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Cytospora"), saprofīti vai parazīti, kas aug uz koku un krūmu zariem, retāk uz lakstaugiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu
CSMA/CD nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Detection)
CSMA/CA nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Avoidance)
netropisks Netropiskais apgabals - viens no sauszemes zooģeogrāfiskajiem pamatapgabaliem, ietver Centrālo Ameriku un Dienvidameriku
vuornadži nezāle vārnkājas ("Comsrum")
taurīns NH~2~(CH~2~)~2~SO~2~OH, cisteīna noārdīšanās produkts, atrodams žultī savienojumā ar holskābi; nelielā daudzumā atrodams arī plaušu un muskuļu audos
putrescīns NH~2~(CH~2~)~4~NH~2~, ornitīna vai arginīna dekarboksilēšanas produkts; indīgs ptomaīns
naftionskābe NH~2~C~10~H~6~SO~2~OH, tās nātrija sāli lieto par hemostatisku līdzekli; agrāk lietota pret saindēšanos ar nitrītiem, arī - jodisma ārstēšanai
paraaminohipūrskābe NH~2~C~6~H~4~COHNCH~2~COOH, skābe, ko lieto nieru kanāliņu ekskretoriskās funkcijas pārbaudei, noteicot šās vielas izdalīšanos ar urīnu pēc injekcijas vēnā
metilantranilāts NH~2~C~6~H~4~COOCH~3~, metilgrupa, daudzu ēterisko eļļu smaržīgā sastāvdaļa, izmanto arī kā satāvdaļu smaržās un iedeguma losjonos, var radīt ādas kairinājumus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
spermidīns NH2(CH2)4NH(CH2)3NH2, bāze, kas izolēta no dzīvnieku spermas un audiem
metanilskābe NH2C6H4SO3H, anilīn-m-sulfonskābe, iegūstama sulfurējot nitrobenzolu un iegūto produktu reducējot, lieto kākrāsvielu komponentu
oksamīds NH2COCONH2, skābeņskābes diamīds; var pierādīt ar biureta reakciju
metilhidantoīnskābe NH2CON(CH3)CH2COOH, kreatinīna noārdīšanās produkts
hidroksilamīns NH2OH, kristalizējas adatiņās, kas mitrā gaisā izplūst, kūst 33 Celsija grādu temperatūrā, vārās pie 58 grādiem
cenkoņnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Cenkone" iedzīvotāji
banānu republikas nievājošs nelielu (gk. Centrālamerikas) republiku apzīmējums, kurās galvenais ienākumu avots ir augļu audzēšana
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
pundurnīlzirgs nīlzirgu dzimtas suga ("Choeropsis liberiensis"), ķermeņa garums 170-185 cm, astes garums 15-17 cm, masa 250-275 kg, sastopama reti
atgāze no krāsns aizejošās gāzes, kas rodas, sadegot kurināmam, kā arī apdedzināmā materiāla pārvērtībās (piem., ogļskābā gāze CO~2~ kaļķakmens apdedzināšanā, ražojot kaļķus)
azbestpapīrs no malta azbesta un organiskajām saistvielām ar kokvilnas šķiedru izgatavots 0,2-1,5 mm biezs papīrs, ko lieto siltumizolācijai līdz 500 C temperatūrā, kā arī elektroizolācijai, antikorozīviem pārklājumiem, elektrolīzes iekārtu diafragmu izgatavošanai
ortonitrofenilpropiolskābe NO2C6H4CC COOH, lieto alkaloīdu un glikozes noteikšanai urīnā
nitrozilhlorīds NOCl, iegūstams iedarbojoties ar sērskābi uz nātrija hlorīdu
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
formil- norāda uz to, ka vielas sastāvā ir skudrskābes radikālis (CH==O)
metil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilgrupa CH~3~
NC Norēķinu centrs (piem.: Rīgas NC)
standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km)
aksu Nosaukums kalnu upēm ar dzidru ūdeni Eirāzijā no Balkānu pussalas līdz Altajam un Centrālāzijā
merserizācija Nostiepta kokvilnas auduma vai dzijas īslaicīga apstrādāšana ar koncentrētu nātrija hidroksīda šķīdumu 16-20 ⁰C temperatūrā, lai iegūtu spīdumu un palielinātu krāsošanās spēju
Ādažu novads novads ar administratīvo centru Ādažos, ietver Ādažu un Carnikavas pagastus, teritorija no Baltezera līdz Lilastes ezeram, robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2009.-2021. g. novads bija pašreizējā pagasta robežās
Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām
astoņi nemirstīgie nozīmīgi tēli daoisma mitoloģijā, pēc secības, kā viņi ieguvuši nemirstību, tie ir Ļi Sjuaņs, Ļui Dunbiņs, Haņs Džunļi, Haņs Sjans, Cao Godzju, Džans Go, Laņs (vai Laņa) Caihe un He Sjaņgu
nukleotīdi Nukleīnskābju monomēri, kas sastāv no slāpekļa purīnbāzes (adenīns, guanīns, tos apzīmē attiecīgi ar simboliem A un G) vai pirimidīnbāzes (timīns, citozīns, uracils, simboli T, C, U), ribozes (ribonukleīnskābes) vai dezoksiribozes (dezoksiribonukleīnskābes) un fosforskābes atlikuma
inozīns Nukleozīds C10H12N4O5, sastāv no purīnbāzes 6-oksipurīna (hipoksantīna) un D-ribozes, atrodas visos organismos
DJ Ņujorkas Fondu biržas likvīdāko akciju tirgus indekss, kuru katru dienu publicē "Dow Jones and Company"
DJIA Ņujorkas Fondu biržas likvīdāko akciju tirgus indekss, kuru katru dienu publicē "Dow Jones and Company" (angļu "Dow Jones Industrial Average")
Kāsnevīza Ņūporta, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Casnewydd_)
valoda Java objektorientēta programmēšanas valoda, kas atvasināta no valodas _C++_, atmetot mazāk veiksmīgās un potenciāli bīstamās šīs valodas konstrukcijas
CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
standarts CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
klostrīdijas Obligāti anaerobiskas, sporulējošas, grampozitīvas, nūjiņveidīgas baktērijas ("Clostridium"), atrodas augsnē, dūņās, gremošanas traktā
OCTAA OCTA - obligātā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana
Apadu ezers Odu ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
tvana gāze oglekļa (II) oksīds CO (indīga gāze)
aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem
ogļskābā gāze oglekļa dioksīds CO~2~
oglekļa oksīdi oglekļa monoksīds jeb tvana gāze, CO un oglekļa dioksīds jeb ogļskābā gāze, CO~2~
tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres
celuloze ogļhidrāts (C~6~H~10~O~5~)~n~ jeb (C~6~H~7~O~2~(OH)~3~)~n~, lielmolekulāra dabas viela, kas veidojas fotosintēzes procesā, augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa
perkarbonāti Ogļpārskābes, H2C2O6, sālis, ko iegūst vai nu apstrādājot karbonātu šķīdumus ar ūdeņraža peroksīdu, vai arī elektrolizējot karbonātu šķīdumus noteiktos apstākļos
nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā
nātrija bikarbonāts ogļskābes skābais sāls NaHCO~3~, dzeramā soda
narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā
puskoksēšana Ogļu karsēšana bez gaisa klātbūtnes ap 700 °C temperatūrā (zemākā par koksēšanas temperatūru), lai iegūtu lielāku šķidrā produkta iznākumu - darvu
hemiterpēns Ogļūdeņradis ar formulu C5H8 (piem., izoprēns), kas radniecīgs terpēniem
alkīni Ogļūdeņradis ar trīskāršo oglekļa - oglekļa saiti, vispārējā formula C~n~H~n-2~
perilēns Ogļūdeņradis C~20~H~12~, ko iegūst karsējot naftalīnu kopā ar bezūdens alumīnija hlorīdu
alēni Ogļūdeņraži, kuru molekulā ir atomu grupa =C=C=C= ar divām dubultsaitēm pie viena oglekļa atoma
Pāvīte Ogres labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, iztek no Pāvītes ezera
Ogerhof Ogres muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ogres pagastā
ciemupieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Ciemupe" iedzīvotāji
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna
melilotskābe OHC~6~H~4~ (CH)~6~COOH; atrodama amoliņā, iegūst arī no kumarīna
Oselshof Ohselshof, Mazozolu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ogres pagastā
Oxeln Oksles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā
OCX OLE vadīklu paplašinājums (angļu "OLE Control Extension")
karisa Oleandru dzimtas ģints ("Carissa")
katarante Oleandru dzimtas ģints ("Catharanthus")
ceropēgija Oleandru dzimtas ģints ("Ceropegia"), kas veido ļoti sarežģītus ziedus
hionants Olīvu dzimtas ģints ("Chionanthus"), vasarā ziedoši, stāvi krūmi, kas rudenī krāsojas dzelteni; sniegpārslu koks
operētājsistēma DOS operētājsistēma firmas IBM personālo datoru saimēm "IBM PC" un "IBM PS/2", ko parasti sauc par "PC-DOS", lai atšķirtu no "MS-DOS"
protokols NCP operētājsistēmas _NetWare_ kodolprotokols (angļu "NetWare Core Protocol")
COM datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne kuras paplašinājumā ietilpst sufikss "COM". Šo sufiksu izmanto lai apzīmētu datni, kas satur nepārvietojamu, no viena segmenta sastāvošu izpildāmu programmu, kura ietilpst atmiņas apgabalā, kas mazāks par 64 kilobaitiem
PC-DOS operpetājsistēma PC-DOS
ophiostoma Ophiostoma ulmi - ofiostomu dzimtas sugas "Ceratocystis ulmi" nosaukuma sinonīms
HFC tīkls optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls (angļu "Hybrid Fiber-Coax network")
Orishof Ores muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
baldriānskābe Organiska alifātiska skābe C~4~H~9~-COOH, baldriāna sakņu smaržvielas un daudzu mākslīgo smaržvielu sastāvdaļa
citozīns Organiska bāze, pirimidīna atvasinājums C~4~H~5~N~3~O, ietilpst visu nukleīnskābju sastāvā
ābolskābe Organiska oksiskābe HOOO-CH~2~-CH(OH)-COOH, cieta, ūdenī šķīstoša viela; ir negatavos augļos
karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
stearīnskābe organiska skābe C~17~H~35~COOH, cieta, ūdenī nešķīstoša viela, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 69,6 °C
sviestskābe organiska skābe C~3~H~7~COOH, biezs, bezkrāsains šķidrums ar asu, vecam sviestam raksturīgu, nepatīkamu smaku
akrilskābe Organiska skābe CH~2~=CH-COOH, polimēru izejviela
pienskābe organiska skābe CH~3~CH(OH)COOH - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā; pārtikas piedeva E270, konservants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā
etiķskābe organiska skābe CH~3~COOH, bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku; pārtikas piedeva E260
kaprolaktams organiska viela C~6~H~11~NO, bezkrāsaini kristāli; lieto polimēra kaprona iegūšanai
askorbīnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieku organismā; arī C vitamīns; pārtikas piedeva E300
glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
serotonīns organiska, bioloģiski aktīva viela C~10~H~12~N~2~O, biogēnais amīns, neiromediators, kas sintezējas gk. nervu, tievās zarnas un aizkuņģa dziedzera šūnās; [hormons]{s:1628} , kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā
abietīnskābe Organiska, nepiesātināta monokarbonskābe C~19~H~29~COOH, kolofonija galvenā sastāvdaļa, iegūst no skuju koku sveķiem ar destilāciju
kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam)
izocianāti Organiskas vielas, kuru sastāvā ietilpst viena vai vairākas funkcionālas grupas -N=C=O, svarīgas izejvielas poliuretānu ražošanai
ketēni Organiski savienojumi, kas satur grupējumu >C=C=O ar 2 kumulētām dubultsaitēm
nepiesātinātie ogļūdeņraži organiski savienojumi, kuru atomu virknē ir vismaz viena divkārša vai trīskārša saite (C=C, C=C)
notekūdeņu radiolītiskā attīrīšana organisko piesārņojumu sagraušana līdz CO~2~ un H~2~O, izmantojot jonizējošā starojuma netiešo iedarbību uz organisko piesārņojumu
ketogrupa Organiskos savienojumos - CO- grupa, kas saistīta ar 2 radikāliem
propils Organiskos savienojumos sastopamais radikālis C3H7
heptils Organiskos savienojumos sastopamais radikālis C7H5
fenīlens Organiskos savienojumos sastopams divvērtīgs radikālis -C6H4-
acetils Organiskos savienojumos satopamais etiķskābes radikālis CH~3~CO
vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā
etils Organisks radikālis C~2~H~5~-; etilgrupa
naftalīns organisks savienojums C~10~H~8~, svarīga ķīmiska izejviela, bezkrāsaini kristāli ar asu smaku, ko izmanto arī insektu atbaidīšanai
acetons organisks savienojums CH~3~COCH~3~, viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu, labs organisko vielu šķīdinātājs; propanons; dimetilketons
izobutāns organisks savienojums, butāna izomērs (CH~3~)~2~CHCH~3~
rezorcīns organisks savienojums, divvērtīgs fenols C~6~H~4~(OH)~2~; lieto krāsvielu ražošanā un par dezinfekcijas līdzekli
metilamīns Organisks savienojums, vienkāršs amīns CH3NH2, amonjakam līdzīga gāze, kas rodas siļķu sālījumā, koksnes sausajā pārtvaicē utt.
dihloretāns Organisks šķīdinātājs CH2Cl-CH2Cl
lakbenzīns Organisks šķīdinātājs, naftas pārtvaices benzīna frakcija ar viršanas temperatūru 150-200 Celsija grādi; lieto metāla virsmu attaukošanai, laku un krāsu materiālu šķīdināšanai
termofili organismi organismi (gk. mikroskopiski), kas spēj dzīvot relatīvi augstā (līdz 70 ⁰C) temperatūrā; to dabiskā dzīves vide ir karstie avoti un termālie ūdeņi
CODASYL organizācija, kas izveidota ASV 1959. g. datu apstrādes valodu izstrādāšanai (angļu "COnference on DAta SYstems Language")
datortrauksmes reaģēšanas komanda organizācija, kas izveidota, lai palīdzētu interneta lietotājiem risināt drošības problēmas. Komandas CERT pakalpojumi pieejami visu diennakti, tā kontrolē interneta drošību un brīdina sistēmas administratoru par draudiem tās drošībai; CERT
cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
cimbīdija Orhideju dzimtas ģints ("Cymbidium")
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga
dobziede Orhideju dzimtas ģints ("Coeloglossum"), daudzgadīgi lakstaugi, 15-35 cm augsti, ar 2-5 lapām, ziedi dzeltenzaļi, reizēm sarkanbrūni vai purpursarkani, pa 2-25 skrajā vārpā, 2 sugas, Latvijā 1 suga
koraļļsakne Orhideju dzimtas ģints ("Corallorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi ar sulīgu, koraļļveidīgi sazarotu sakneni \~15 sugu, Latvijā sastopama viena suga
ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā
Karakorums Otra augstākā (aiz Himalajiem) kalnu sistēma pasaulē (angļu val. "Karakoram"), atrodas Centrālajā Āzijā, uz ziemeļrietumiem no Himalajiem, garums - \~500 km, platums - 150-250 km, grēdu vidējais augstums - 6000 m, 4 virsotnes >8000 m, augstākā virsotne - 8611 m
Deiterocaharija Otrais Caharija; pēc daudzu teologu domām, Caharijas grāmatas 9.-11. nodaļas autors
Lielupe Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Brankas" bijušais nosaukums padomju laikā
brancenieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Brankas" iedzīvotāji
cenenieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Cenas" iedzīvotāji
Pēternieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpēternieki" bijušais nosaukums padomju laikā
lejasbēnūžnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasbēnūži" iedzīvotāji
līdumnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
lielupnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji
magazinieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Magazinieki" iedzīvotāji
mežciemnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji
pauļenieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļi" iedzīvotāji
pēternieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji
spartakieši Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Spartaks" iedzīvotāji
Progress Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums padomju laikā
titelmindnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Titelminde" iedzīvotāji
ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu
Austrālijas-Antarktīdas pacēlums pacēlums Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā, starp 80 un 160 austrumu garuma grādiem, savieno Centrālo Indijas grēdu ar Klusā okeāna dienvidu pacēlumu, garums - 6000-6500 km, platums - 500-550 km, mazākais dziļums 1648 m austrumu daļā
kaktusu paceplītis paceplīšu dzimtas suga ("Campylorhynchus brunneicapillus")
muzikālais paceplītis paceplīšu dzimtas suga ("Cyphorhinus arada")
Pahzen Pāces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
Losona paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis lawsoniana")
Aļaskas paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis nootkatensis")
Hinoki paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis obtusa")
zirņu paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis pisifera")
Atlantijas paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis thyoides")
pagasttiesa Pagasta pašvaldības izveidota institūcija, kura šajā teritorijā veic bāriņtiesas funkcijas; atsevišķos gadījumos, ko paredz Civillikums, tā pilda materiālo funkciju, sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā
Carnikavas pagasts pagasts Ādažu novadā (1992.-2009. g. Rīgas rajonā, 2009.-2021. g. pagasta teritorijā bija izveidots Carnikavas novads), pirms 2. pasaules kara teritorijas lielākā daļa ietilpa Ādažu pagastā un neliela daļa Mangaļu pagastā
Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts
Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
Īslīces pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Rītausmās, robežojas ar Rundāles pagastu, Bauskas pilsētu, Ceraukstes un Gailīšu pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Bornsmindes pagasts, vāciski — Bornsmunde, krieviski — Vornemindskaja
Gailīšu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Uzvarā, robežojas ar Īslīces, Ceraukstes un Brunavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; pagasts izveidots pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Ceraukstes pagasta rietumu daļa Mūsas kreisajā krastā un Īslīces pagasta austrumu mala
Ceraukstes pagasts pagasts Bauskas novadā starp Mūsu un Mēmeli, robežojas ar Codes, Vecsaules, Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zerrauxtsche, krieviski — Cerraukstskaja
Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu
Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja
Codes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Mežotnes, Iecavas, Dāviņu un Vecsaules pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zohden, krieviski — Codenskaja
Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja
Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu
Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu
Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja
Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja
Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja
Taurenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastu; bijušie nosaukumi: Nēķena pagasts, vāciski — Noetkenshof, krieviski — Netkenskaja
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
Inešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Kaives un Vecpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu
Mārsnēnu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Kauguru un Brenguļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Marzenhof, krieviski — Marsņenskaja
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja
Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
Zaubes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Nītaures un Skujenes pagastu, kā arī ar Ogres un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpils pagasts, vāciski — Jurgensburg, Neuhof, krieviski — Jaunpiļskaja
Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja
Kaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Skujenes, Taurenes, Vecpiebalgas un Inešu pagastu, kā arī ar Madonas un Ogres novadu
Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un Limbažu novadu
Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu
Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja
Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja
Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja
Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja
Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja
Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
Ozolnieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Valgundes un Cenu pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paulsgnade, krieviski — Paulsgnadskaja
Umurgas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Limbažu pilsētu, Katvaru un Limbažu pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ubbenorm-Saarum, krieviski — Ubbenorm-Sarumskaja
Pureņu pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Kivdolovā, robežojas ar Cirmas, Isnaudas un Ņukšu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas pagasta ziemeļrietumu daļu un Rēznas pagasta ziemeļaustrumu daļu
Isnaudas pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Martišos, robežojas ar Ludzas pilsētu, Zvirgzdenes, Briģu, Nirzas, Pildas, Nukšas, Pureņu un Cirmas pagastu, kā arī ar Ciblas novadu
Blontu pagasts pagasts Ludzas novadā, kura teritorija līdz 1945. g. ietilpa Mērdzenes pagastā, robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastu, kā arī ar Krieviju
Līdumnieku pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Ciblas un Blontu pagastu, kā arī ar Krieviju (2009.-2021. g. Ciblas novadā, bet 2000.-2009. g. ietilpa Ciblas novadā un nepastāvēja kā patstāvīga administratīva vienība)
Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja
Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā
Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja
Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja
Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja
Ērgļu pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Jumurdas, Vestienas un Sausnējas pagastu, kā arī ar Cēsu un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Erlaa, krieviski — Ergeļskaja
Jumurdas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Liezēres, Vestienas un Ērgļu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Jummerden, krieviski — Jumurdskaja
Taurupes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Mazozolu, Meņģeles, Madlienas un Ķeipenes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Aderkaši, vāciski — Fistehlen, krieviski — Aderkasskaja
Ķeipenes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Taurupes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Jaunķeipenes pagasts, vāciski — Kaipen, krieviski — Keipenskaja
Lendžu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Griškānu, Vērēmu un Bērzgales pagastu, kā arī ar Ciblas un Ludzas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Bērzgales pagasta dienvidu daļu un Rāznas pagasta ziemeļaustrumu daļu
Cieceres pagasts pagasts Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā), aptver Cieceres ezeru un Brocēnu pilsētu, administratīvais centrs Brocēnos, robežojas ar Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu
Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu
Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja
Blīdenes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zvārdes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; iepriekšējie nosaukumi: Blīdenes-Stūru pagasts, Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts
Sējas pagasts pagasts Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā); daudz mazākā teritorijā pastāvēja līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Zogenhof, krieviski — Cegenskaja
Mores pagasts pagasts Siguldas novadā (2003.-2009. g. Rīgas rajona Siguldas novadā, 1990.-2003. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Siguldas pagastu, kā arī ar Līgatnes, Amatas un Mālpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Moritzberg, krieviski — Moreskaja
Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja
Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja
Lēdurgas pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Krimuldas pagastu, kā arī ar Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lodiger, krieviski — Loddigerskaja
Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja
Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja
Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja
Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja
Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu
Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja
Zentenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Sēmes, Pūres un Cēres pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Senten, krieviski — Zentenskaja
Pūres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Sēmes, Tumes, Jaunsātu, Kandavas un Cēres pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Puhren, krieviski — Purenskaja
Kauguru pagasts pagasts Valmieras novadā ar administratīvo centru Mūrmuižā, robežojas ar Kocēnu un Valmieras pagastu, Valmieras pilsētu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kaugershof, krieviski - Kaugerskaja
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
Vaidavas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Kocēnu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waidau, krieviski — Vaidauskaja
brūnā pagrabsēne pagrabsēņu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas izraisa skujkoku un lapkoku koksnes brūno trupi
paipole Paipala ("Coturnix coturnix")
puspelava Paipala ("Coturnix coturnix")
puspelēda Paipala ("Coturnix coturnix")
vaķis Paipala ("Coturnix coturnix")
pamīšlapu pakrēslīte pakrēslīšu suga ("Chrysosplenium alternifolium")
Pakse Paksīte, Cieceres pieteka
Pakstīte Paksīte, Cieceres pieteka
klitorija Pākšaugu dzimtas ģints ("Clitoria")
cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu
Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve
sīkziedu palazda palazdu suga ("Corylopsis pauciflora")
vārpainā palazda palazdu suga ("Corylopsis spicata")
čemuru palēks palēku suga ("Chimaphila umbellata", senāk "Pyrola umbellata"), Latvijā aizsargājama, dekoratīvs un ārstniecisks augs
pundurpalma Palmu dzimtas ģints ("Chamaerops"), neliela auguma palmu dzimtas augs ar starainām lapām
rotangpalma Palmu dzimtas liānu ģints ("Calamus"), kuras garos, tievos un lokanos stublājus izmanto vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai
vaskapalma Palmu rindas ģints ("Ceroxylon"), sastopama Dienvidamerikā, tās 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu
eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Corozo")
eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Elaeis"), stumbrs 20-30 m garš (kultūrā 10-15 m), Centrālās Āfrikas rietumu daļā, tikai 1 suga
Carex paupercula palu grīšļa "Carex irrigua" nosaukuma sinonīms
Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti
krēsliņi Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium")
kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī
Sello pampuzāle pampuzāļu suga ("Cortaderia selloana"), populāra dekoratīva graudzāle, ko audzē atsevišķos puduros
sīpolu muša pamušu dzimtas suga ("Chortophila antiqua")
Emberas–Vounānas komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Embera" / "Comarca Embera-Wounaan"), administratīvais centrs - Unjončoko, platība - 4384 kvadrātkilometri, 9550 iedzīvotāju (2010. g.)
Ngobes-Bugles komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Ngobe-Bugle" / "Comarca Ngobe-Bugle"), administratīvais centrs - Čičika, platība - 6968 kvadrātkilometri, 154350 iedzīvotāju (2010. g.)
Panama Panamas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Panama"), Panamas zemesšaurumā, ietilpst >1600 piekrastes salu, platība - 75517 kvadrātkilometri, 3410600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 9 provinces un 3 pamatiedzīvotāju komarkas, robežojas ar Kostariku un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
Panama Panamas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Panama"), provinces centrs, osta Klusā okeāna krastā, 404000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pjandža Pandža, upe Centrālajā Āzijā
ozolu sarkansvītru panglapsene panglapseņu suga ("Cynips longiventris")
ozolu ābolveida panglapsene panglapseņu suga ("Cynips quercus-folii")
itonididae Pangodiņu dzimtas "Cecidomyiidae" nosaukuma sinonīms
bumbieru pangodiņš pangodiņu suga ("Contarinia pyrivora")
korella Papagaiļu ģints ("Cacatua") apakšģints ("Licmetis") 6 sugas, kas brīvā dabā sastopamas no Austrālijas līdz Filipīnām
pelēkgalvas papagaiļvireons papagaiļvireonu suga ("Cyclarhis gujanensis")
kariota Paparžaugu nodalījuma ģints ("Caryota"), kuras dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzijas tropu apgabali
ciateja Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyathea"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
cibotija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cibotium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
cirtomija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
C formāti papīra standarti aploksnēm, kur A formāti ir saskaņoti ar C formātiem – A4 loksne ietilpst C4 aploksnē
protokolu steks par protokolu steku parasti sauc atvērto sistēmu sadarbības etalonmodeli, kurā ir septiņi protokolu slāņi, kā arī _TCP/IP_ protokolu saimi, kas nosaka datu apmaiņu internetā
cēlais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Cicinnurus regius")
Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja
Kirī–Veisa likums paramagnētiķu magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/(T–D) (C, D ir konstantes, kas vispārina Kirī likumu)
gaīline Parastā gailene ("Cantharellus cibarius")
gailiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
govmēlīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
ieleje Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimelene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimelīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimenīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimine Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
krejmene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
lakši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landari Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landiši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landišs Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landuši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landusis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
lilija Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
lilijas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maiglehens Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpuķītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenīši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenītis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķe Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulksteņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulksteniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulkstenis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulkstentiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maizvaniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
naktsvijolītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdele Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdeles Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdzenāji Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdzene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaukļi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaukliņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaušas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžauši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaustiņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaustiņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaustiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēzavas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžavas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžavi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžokli Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžokļi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vīnziediņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķaustiņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķaustiņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķaustiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķauziņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zīdlapas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zvaniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis"), daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā
čimine Parastā ķimene ("Carum carvi")
čimini Parastā ķimene ("Carum carvi")
čimuni Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķēmele Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķēmeles Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķēmenes Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķērmele Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķērmeles Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķiemele Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķiemeles Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimane Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimans Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimelenes Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimeles Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimenāji Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimenājs Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimeni Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimeņi Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimenīte Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimenītes Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimens Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimine Parastā ķimene ("Carum carvi")
kimini Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimini Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimiņi Parastā ķimene ("Carum carvi")
kiminīši Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimins Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķinepe Parastā ķimene ("Carum carvi")
ķimele Parastā ķimene ("Catum carvi")
lagzda Parastā lazda ("Corylus avellana")
lagzdas Parastā lazda ("Corylus avellana")
lagzde Parastā lazda ("Corylus avellana")
lagzdi Parastā lazda ("Corylus avellana")
lagzds Parastā lazda ("Corylus avellana")
lagžu Parastā lazda ("Corylus avellana")
lazdas Parastā lazda ("Corylus avellana")
lazde Parastā lazda ("Corylus avellana")
lazds Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzda Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzde Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzdi Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzdkoks Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzdkrūms Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzds Parastā lazda ("Corylus avellana")
lezda Parastā lazda ("Corylus avellana")
lezds Parastā lazda ("Corylus avellana")
logzds Parastā lazda ("Corylus avellana")
sunine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare", senāk "Chrysanthemum leucanthemum")
rudzupuķe Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem
sekstene Parastā sekstaine ("Cynosurus cristatus")
sekstenes Parastā sekstaine ("Cynosurus cristatus")
suņaste Parastā sekstaine ("Cynosurus cristatus")
Šinca šņibītis parastā šņibīša pasuga ("Calidris alpina schinzii"), kas sastopama arī Latvijā, aizsargājama
boa Parastā žņaudzējčūska ("Constrictor constrictor syn. Boa constrictor"), žņaudzējčūsku dzimtas suga, mīt Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos mežos, līdz 4 m garš rāpulis
zilā pienene parastais cigoriņš ("Cichorium intibus")
zvirpis Parastais dižknābis ("Coccothraustes coccothraustes", senāk "Lotia coccothraustes")
krauklis Parastais krauklis ("Corvus corax")
ābols Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
arbūzs Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
kabači Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
ķiberberis Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
ķirbīši Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
ķirbsis Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
putrābols Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
putrasābols Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
knausis Parastais ods ("Culex pipiens")
knauslis Parastais ods ("Culex pipiens")
badikne Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
badiknis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
gankulīte Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
gankulītes Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
kazusieriņš Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
naudulīte Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
naudulītis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
pešķene Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
pēškenīca Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
pierškiunīca Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plaktine Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plaktiņi Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plaukinis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plikša Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plikši Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plikšis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plikšķis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
plīkšķis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
pliška Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
trūcene Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
baltskabardzis Parastais skābardis ("Carpinus betula")
skabarda Parastais skābardis ("Carpinus betula")
skābarde Parastais skābardis ("Carpinus betula")
skabārdis Parastais skābardis ("Carpinus betula")
skābardze Parastais skābardis ("Carpinus betula")
skābarži Parastais skābardis ("Carpinus betula")
vīksna Parastais skābardis ("Carpinus betula")
tārtiņveidīgie parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni
hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem
dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos
Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts
sadursmes pastiprināšana pārraide, ko veic CSMA/CD tīkla stacija pēc sadursmes atklāšanas, lai pārliecinātos, ka pārējās stacijas ir informētas par to, ka notikusi sadursme
protokols TCP pārraides vadības protokols (angļu "Transmission Control Protocol")
TCP Pārraides vadības protokols (angļu "Transmission Control Protocol")
protokoli TCP/IP pārraides vadības protokols / intertīkla protokols (angļu "Transmission Control Protocol / Internet Protocol")
TCP/IP pārraides vadības protokols / intertīkla protokols (angļu "Transmission Control Protocol / Internet Protocol")
CA pārtikas kodekss (latīņu "Codex Alimentarius")
nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^
tvaicēšana pārtikas produktu gatavošana verdoša ūdens tvaikos (100 Celsija grādu temperatūrā) speciālos katlos ar dubultdibenu vai ieliekamu caurumotu pamatni
sutināšana pārtikas produktu karsēšana ļoti niecīgā šķidruma daudzumā vai pat pavisam bez šķidruma (piem., sulīgus augļus vai ogas) vienmērīgā 75-90 Celsija grādu temperatūrā
sasaldēšana pārtikas produktu konservēšanas veids, svaigi produkti tiek sasaldēti līdz -40 Celsija grādiem, un pēc tam uzglabāti -18 Celsija grādu temperatūrā
vārīšana pārtikas produktu termiskā apstrāde lielā ūdens, buljona vai retāk piena daudzumā 100 C temperatūrā atmosfēras spiedienā vai augstākā temperatūrā virsspiedienā
E129 pārtikas uzlabotājs - alūra sarkanais AC, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, alerģijas
E300 pārtikas uzlabotājs - askorbīnskābe (C vitamīns), antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, piemīt daudzveidīga, labvēlīga ietekme uz veselību
E160e pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotināls (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E160f pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotīnskābes etilesteris (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E133 pārtikas uzlabotājs - briljantzilais FCF, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem
E959 pārtikas uzlabotājs - neohesperidīns DC, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E231 pārtikas uzlabotājs - ortofenilfenols, konservants, iespējamā iedarbība - kancerogēns, krampji, nelabums, iedarbojas uz CNS un aknām
Amerikas parūkkoks parūkkoku suga ("Cotimus obovatus"), introducēta 20. gs. 70. gados
parastais parūkkoks parūkkoku suga ("Cotinus coggygria"), introducēta 19. gs. 70. gados, augļi 15-30 cm garās konusveida skarās ("parūkās")
gērs Pārvietojama, apaļa telts, pārklāta ar filcu vai ādām, kas kalpo par mājokli nomadiem Centrālāzijas stepēs, jurtas paveids
govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai
UWC Pasaules Apvienotās koledžas (angļu "United World Colleges")
Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu
WCTF Pasaules Bērnu transplantātu fonds (angļu "World Children's Transplant Fund")
WBC Pasaules Boksa padome, nodibināta 1963. gadā (angļu "World Boxing Council")
PCTP Pasaules Ceļojumu un tūrisma padome - starptautiska organizācija, ko veido dažādu tūrisma sektoru pasaulē lielāko uzņēmumu pārstāvji
WCPT Pasaules Fizioterapijas konfederācija (angļu "World Confederation for Physical Therapy")
WCA Pasaules Hiroprakses alianse (angļu "World Chiropractic Alliance")
WFC Pasaules Hiroprakses federācija (angļu "World Federation of Chiropractic")
WDCM Pasaules Mikroorganismu datu centrs (angļu "World Data Centre for Microorganisms")
WOC Pasaules Ortopēdijas koncerns (angļu "World Orthopaedic Concern")
PTC Pasaules tirdzniecības centrs (angļu World Trade Center)
WTC Pasaules tirdzniecības centrs Ņujorkā (angļu "World Trade Center"), divas ēkas, kurās 2001. gada 11. septembrī ietriecās divas teroristu lidmašīnas; dvīņu torņi; PTC
WAHEC Pasaules Veselības, vides un kultūras asociācija (angļu "World Association of Health, Environment and Culture")
PNKAO Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "WONCA")
DC Pasažieru un transporta lidmašīnu marka, kuras ražo "McDonnell Douglas Co.", ASV
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
Cesvaines novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Cesvaines pilsētu un Cesvaines pagastu, robežojās ar Gulbenes un Madonas novadu
Dzērves pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cīravas, Aizputes un Lažas pagastā
Bauskas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Codes, Ceraukstes, Īslīces un Rundāles pagastā un Bauskas pilsētā
Pāvītes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1936. g.; līdz 1925. g. saucās Briņģu pagasts, 1936. g. pievienots Vecpiebalgas pagastam
Kūduma pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g., teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma un Stalbes pagastā
Rozulas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rozbeķu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Stalbes pagastā
Lautera-Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1922. gadam, kad pārdēvēts par Viesienas pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
Unguru pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kūduma pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Raiskuma un Stalbes pagastā
Rozbeķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rozulas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Stalbes pagastā
Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā
Līvu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Cēsu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Drabešu pagastā, neliela daļa Vaives pagastā un Cēsu pilsētā
Cirstu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1936. gadam, kad tas pievienots Jumurdas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Inešu un Jumurdas pagastā
Kosas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Amatas, Skujenes un Kaives pagastā
Sērmūkšu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Skujenes, Taurenes un Vaives (neliela daļa) pagastā
Rāmuļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Vaives pagastā
Kārļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Drabešu pagastā
Ogres pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Mazozolu pagastā un Ērgļu novada Sausnējas pagastā
Jaunraunas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu pagastā
Lenču pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma pagastā
Baižkalna pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raunas pagastā
Gatartas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Drustu pagastā
Mazstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā
Lielstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā
Veļķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vecpiebalgas un Liezēres pagastā
Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
Pēternieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Olaines novada Olaines pagastā un Ozolnieku novada Cenu pagastā
Eversmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Ciblas pagastu
Oļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Oļu-Apeltienes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā
Oļu–Apeltienes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Oļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā
Grašu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
Kraukļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
Kārzdabas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
Paltmales pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Līgatnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā
Jaunpils pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zaubes pagastu (tagad Cēsu novadā)
Ķempju pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Līgatnes pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā
Mangaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Carnikavas pagastā un Rīgas pilsētā
Cēsu pagasts pastāvēja Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu, Vaives, Drabešu pagastā un Cēsu pilsētā
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
Carnikavas novads pastāvēja Vidzemes jūrmalā 2009.-2021. g, tagadējā Carnikavas pagasta robežās
Dienvidosetija Pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, administratīvais centrs - Chinvali, 50000 iedzīvotāju (2008. g.), platība - 3900 kvadrātkilometru
valsts cilvēktiesību birojs patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"
Kandavas novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g., 1999.-2009. g. Tukuma rajona sastāvā, ietvēra Kandavas pilsētu, Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagastus
adiri Paugurainas, tuksnešainas priekškalnes vai atsevišķas izolētas augstienes Centrālāzijā
Čivava Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Čivavas Valsts ("Chihuahua" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), platība - 247487 kvadrātkilometri, 3241400 iedzīvotāju (2005. g.)
Čina Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Chin"), mežains augstkalnu apvidus, administratīvais centrs - Hakha, platība - 36019 kvadrātkilometru, 495000 iedzīvotāju (2002. g.)
celestīnieši Pāvesta Celestīna V 1254. g. dibināts mūku ordenis, turējās pie sv. Benedikta mācībām
Pievītes ezers Pāvītes ezers Cēsu novada Inešu pagastā
termālie ūdeņi pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20 ⁰C
piesalt Pazemināties par dažiem grādiem zem nulles (pēc Celsija skalas) - par gaisa temperatūru
Libānas ciedrs pazīstamākā ciedru suga ("Cedrus libani"), kas sasniedz 1000 g. vecumu
SC pēc senāta lēmuma (latīņu "Senatus Consulto"), uzraksts uz Romas ķeizaru monētām
homologa rinda pēc struktūras un funkcionālajām grupām līdzīgu, bet pēc CH grupu skaita atšķirīgu organisku savienojumu saime
Cieceres pagasta teritorija pēckara administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cieceres pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Remtes, Blīdenes, Saldus un Novadnieku pagastā, kā arī Saldus pilsētā
cimzieši Pedagoga un mūzikas kopēja J. Cimzes audzēkņi
Carex pediformis pēdveida grīšļa "Carex rhizina" nosaukuma sinonīms
Peksis Pekša ezers - atrodas Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība - 9,7 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs; Pēkša ezers; Pekšes ezers; Pekšu ezers; Pēkšu ezers
Ziemeļjūras garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Crangodinae" suga ("Crangon crangon")
crangon Peldvēžu apakškārtas dzimtas "Crngonidae" ģints
Pensilvānija Pensilvānijas Sadraudzība - štats ASV ("Pennsylvania" / "Commonwealth of Pennsylvania"), administratīvais centrs - Harisbērga, platība - 119282 kvadrātkilometri, 12787200 iedzīvotāju (2014. g.)
pentrīts Pentaeritrīttetranitrāts C(CH2ONO2)4, sprāgstviela, balts adatveidīgu kristālu pulveris
Austrummaķedonija un Trāķija perifērija Grieķijā (_Anatoliki Makedonía kai Thráki_), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju, kā arī ar Bulgāriju un Turciju, apskalo Trāķijas jūra
klimatiskā vasara periods, kad gaisa vidējā diennakts temperatūra ir stabili virs 15 Celsija grādiem
klimatiskā ziema periods, kad gaisa vidējā diennakts temperatūra ir stabili zem 0 Celsija grādos
klimatiskais pavasaris periods, kad gaisa vidējā diennakts temperatūra mainās 0-15 Celsija grādu robežās
klimatiskais rudens periods, kad gaisa vidējā diennakts temperatūra mainās 15-0 Celsija grādu robežās
Alupīte Pērkoņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru
Cīrulīšu minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta augšējās daļas maz mineralizēts (2,5 g/l) kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens, satur samērā daudz magnija, kā arī bromu (7 mg/l), varu, mangānu, dzelzi, cinku; temperatūra - 15 °C, izmanto ārstniecībā
mecēns persona, kas savā dāsnā devīgumā kā literātu un mākslinieku atbalstītājs līdzinās Mecēnam ("Gaius Cilnius Maccenas"), cēzara Augusta ministram senajā Romā
tastatūra XT personālā datora _PC/XT_ tastatūra ar 83 taustiņiem, no kuriem 10 ir funkcionālie taustiņi, kas izvietoti tastatūras labajā pusē
PC/AT personālais dators PC/AT
PC/XT personālais dators PC/XT
arhitektūra ALPHA AXP personālajiem skaitļotājiem, darbstacijām un superskaitļotājiem paredzēta firmas "DEC" "RISC" procesora slēgta arhitektūra, kurā izmantota superskalārā instrukciju izpilde, fiksēta un peldoša konata procesori, kā arī datu un instrukciju kešatmiņas
paplašinātā industriālā standartarhitektūra personālo datoru kopnes arhitektūras standarts, ko, konkurējot ar arhitektūru _MCA_ 1988. g. ieviesa Elektronikas rūpniecības standartu asociācija; tā dod iespēju paplašināt arhitektūras _ISA_ datu kopni līdz 32 bitiem. Kopnes, kas izveidotas atbilstoši šai arhitektūrai, bieži sauc par _EISA_ kopnēm
pundurpērtiķis Pērtiķu kārtas dzimta ("Callithricidae"), mazākie pērtiķi ar zīdainu kažoku un garu asti, ēd augus un kukaiņus, Dienvidamerikā (izņemot Andus), 4 ģintis, 33 sugas
phleosporella Phleosporella hiemale - cilindrosporiju sugas "Cylindrosporium hiemale" nosaukuma sinonīms
čiļiks picērija _Chilli Pizza_
čillene picērija _Chilli Pizza_
sēklkopības grupa pieaugušas audzes selekcijas novērtējums, iedalot četrās grupās: A – izcila audze, B – sēklaudze, C – normāla audze un D – mīnusaudze
Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m
pirols pieclocekļu heterociklisks savienojums C~4~H~4~NH
Amalfi piekraste piekrastes josla Itālijā (_Costiera Amalfitana_), dienvidos no Neapoles, no kuras paveras skats uz Tirēnu jūru un Salerno līci
Piekrastes kalni Piekrastes kalni - atrodas Kordiljeros (angļu val. "Coast Mountains"), ASV un Kanādā, stiepjas 1700 km garumā gar Klusā okeāna piekrasti no Atlina ezera ziemeļos līdz Freizeras upei dienvidos
peldkrabis Piekrastes peldkrabis - krasta krabis, krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas")
lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas
piencukurs piena ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, ko iegūst, no sūkalām atdalot olbaltumvielas un nodzidrinātās sūkalas iebiezinot; no iebiezinātām sūkalām izkristalizētos kristālus skalo un kaltē; laktoze
stasanizācija Piena pasterizācijas veids ar ātru un īslaicīgu (~15 s) karsēšanu līdz 75 Celsija grādiem un ļoti strauju atdzesēšanu
Bānūžu upe Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
vītolu citīdija piepju sēņu grupas citīdiju ģints suga ("Cytidia salicina")
parastā datronija piepju sēņu grupas datroniju ģints suga ("Cerioporus mollis", syn. "Datronia mollis")
kātiņpiepe piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Polyporus", arī "Lentinus" un "Picipes")
ziemeļu klimakociste piepju sēņu grupas klimakocistu ģints suga ("Climacocystis borealis")
Lindblada pelēkpore piepju sēņu grupas pelēkporu ģints suga ("Cinereomyces lindbladii", syn. "Diplomitoporus lindbladii")
purpura sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Chondrostereum purpureum", syn. "Stereum purpureum")
violetā smalkpiepe piepju sēņu grupas smalkpiepju ģints suga ("Ceriporia excelsa")
zvīņainā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Cerioporus squamosus", syn. "Polyporus squamosus")
mainīgā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Cerioporus varius", syn. "Polyporus varius")
divgadīgā sausene piepju sēņu sauseņu ģints sēņu suga ("Coltricia perennis")
adipīnskābe piesātināta dikarbonskābe HOOC-(CH~2~)~4~-COOH, ko iegūst, ar slāpekļskābi iedarbojoties uz naftas pārtvaices produktiem; lieto poliamīdu un neilona ražošanai
pārkarsēšana Piesātināta tvaika uzkarsēšana līdz vēlamai temperatūrai (dažreiz līdz 350 Celsija grādiem) tvaika mašīnām
butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela
alicikliskie savienojumi piesātināti vai nepiesātināti cikliskie ogļūdeņraži un to atvasinājumi, kuru molekulā ir 1 vai vairāki cikli ar 3, 4 vai vairākiem C atomiem
alkāni Piesātinātie ogļūdeņraži, vispārējā formula C~n~H~2n+2~; var būt gāzveidīgi (dabasgāzē), šķidri (naftas produktos) vai cieti (parafīns)
oktāns piesātināts ogļūdeņradis (naftas sastāvdaļa), kura molekulā ir 8 oglekļa un 18 ūdeņraža atomi, C~8~H~18~
propāns piesātināts ogļūdeņradis C~3~H~8~, bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo; pārtikas piedeva E944, propelents, aerators, lielā koncentrācijā var būt narkotiska iedarbība
butāns piesātināts ogļūdeņradis, alkans C~4~H~10~, sašķidrinātās gāzes (propāna–butāna) sastāvdaļa; lieto par gāzveida kurināmo un metālgriešanai
parastā piestenīte piestenīšu suga ("Crucibulum laeve"), sēnes augļķermeņi gandrīz apaļi, vēlāk cilindriski, 0,5—1 cm augsti, sākumā okerdzelteni, vēlāk rūsganbrūni līdz melngani
negrilli Pigmeji - ciltis Centrālajā Āfrikā, neliela auguma cilvēki
pipekolīni Pikolīnu hidrēšanas produkti C~5~H~10~N(CH~3~); heksahidropikolīni
pīkstelis Pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
šķobris Pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
šķobrs Pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
Cesvaines pils pils Cesvainē, Pils ielā 1, celta 1890.-1896. g., ir izcils eklektisma stila arhitektūras piemineklis, celta no kaltiem laukakmeņiem, sastāv no 3 savstarpēji savienotiem divstāvu korpusiem, kas izvietoti U veidā ap daļēji noslēgtu pagalmu, pie pils ir parks ar pilskalnu
Čārīkāra pilsēta Afganistānas austrumos ("Chārīkār"), Hindukuša kalnu dienvidrietumu ielejā >5000 m vjl., Parvānas vilajeta administratīvais centrs
Širšāla pilsēta Alžīrijā ("Cherchell"), Tibisas vilājā, kūrorts Vidusjūras krastā, 48000 iedzīvotāju (2008. g.), pastāv sākot no IV gs. p. m. ē.
Konstantina pilsēta Alžīrijā ("Constantine"), valsts ziemeļaustrumu daļā, 544700 iedzīvotāju (2004. g.)
Kabinda pilsēta Angolā ("Cabinda"), provinces administratīvais centrs, 287000 iedzīvotāju (2004. g.)
Kampana Pilsētā Argentīnā ("Campana"), osta Paranas attekas labajā krastā, 94300 iedzīvotāju (2010. g.)
Konkordija pilsēta Argentīnā ("Concordia"), osta Urugvajas labajā krastā, 145200 iedzīvotāju (2007. g.)
Kordova pilsēta Argentīnā ("Cordoba"), provinces administratīvais centrs, 1319000 iedzīvotāju (2005. g.)
Katamarka pilsēta Argentīnas ziemeļrietumos ("Catamarca"), Andu priekškalnē, provinces administratīvais centrs, 212000 iedzīvotāju (2010. g.)
Huhuja pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Jujuy"), Centrālajos Andos, Riograndes ielejā 1260 m vjl., provinces administratīvais centrs, 719000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ārkanzassitija pilsēta ASV (_Arkansas City_), Kanzasas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Keri pilsēta ASV (_Cary_), Ilinoisas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Keri pilsēta ASV (_Cary_), Ziemeļkarolīnas štatā, 155200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kāslroka pilsēta ASV (_Castle Rock_), Kolorādo štatā, 55700 iedzīvotāju (2014. g.)
Čestera pilsēta ASV (_Chester_), Pensilvānijas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.)
Čestera pilsēta ASV (_Chester_), Virdžīnijas štatā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.)
Česterfīlda pilsēta ASV (_Chesterfield_), Misūri štatā, 47800 iedzīvotāju (2014. g.)
Aleksandersitija pilsēta ASV ("Alexander City"), Alabamas štatā, 14850 iedzīvotāju (2014. g.)
Atlantiksitija pilsēta ASV ("Atlantic City"), Ņūdžersijas štatā, 39500 iedzīvotāju (2015. g.), viens no lielākajiem kūrortiem pasaulē
Betlkrīka pilsēta ASV ("Battle Creek"), Mičiganas štatā, Kalamazū krastā, 51800 iedzīvotāju (2014. g.)
Božersitija pilsēta ASV ("Bossier City"), Luiziānas štatā, 67500 iedzīvotāju (2014. g.)
Boldersitija pilsēta ASV ("Boulder City"), Nevadas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Brigemsitija pilsēta ASV ("Brighan City"), Jūtas štatā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bulhedsitija pilsēta ASV ("Bullhead City"), Arizonas štatā, 39350 iedzīvotāju (2014. g.)
Kabota pilsēta ASV ("Cabot"), Ārkanzasas štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kadilaka pilsēta ASV ("Cadillac"), Mičiganas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Koldvela pilsēta ASV ("Caldwell"), Aidaho štatā, 50200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalidonija pilsēta ASV ("Caledonia"), Viskonsinas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaleksiko pilsēta ASV ("Calexico"), Kalifornijas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalhuna pilsēta ASV ("Calhoun"), Džordžijas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalifornijasitija pilsēta ASV ("California City"), Kalifornijas štatā, 13250 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalaveja pilsēta ASV ("Callaway"), Floridas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kembrija pilsēta ASV ("Cambria"), Kalifornijas štatā, Klusā okeāna piekrastē
Keimbridža pilsēta ASV ("Cambridge"), Massačūsetas štatā, 109700 iedzīvotāju (2014. g.)
Keimbridža pilsēta ASV ("Cambridge"), Mērilendas štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Keimbridža pilsēta ASV ("Cambridge"), Ohaio štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kemdena pilsēta ASV ("Camden"), Ārkanzasas štatā, 11550 iedzīvotāju (2014. g.)
Kemdena pilsēta ASV ("Camden"), Ņūdžersijas štatā, 77300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamdena pilsēta ASV ("Camden"), Ņūdžersijas štatā, Filadelfijas piepilsēta, jūras osta Delavēras kreisajā krastā, 77300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kameronpārka pilsēta ASV ("Cameron Park"), Kalifornijas štatā, 18200 iedzīvotāju (2010. g.)
Kempvērda pilsēta ASV ("Camp Verde"), Arizonas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Šampeina pilsēta ASV ("Campaign"), Ilinoisas štatā, 84500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kempbelsvila pilsēta ASV ("Campbellsville"), Kentuki štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanandeigva pilsēta ASV ("Canandaigua"), Ņujorkas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kenbi pilsēta ASV ("Canby"), Oregonas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanjona pilsēta ASV ("Canyon"), Teksasas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanjonsitija pilsēta ASV ("Canon City"), Kolorādo štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kantona pilsēta ASV ("Canton"), Ilinoisas štatā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kantona pilsēta ASV ("Canton"), Misisipi štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kantona pilsēta ASV ("Canton"), Ohaio štatā, 72300 iedzīvotāju (2014. g.)
Keipkorala pilsēta ASV ("Cape Coral"), Floridas štatā, 169800 iedzīvotāju (2014. g.)
Keipžirado pilsēta ASV ("Cape Girardeau"), Misūri štatā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārbondeila pilsēta ASV ("Carbondale"), Ilinoisas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārlsbāda pilsēta ASV ("Carlsbad"), Kalifornijas štatā, 112300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārlsbāda pilsēta ASV ("Carlsbad"), Ņūmeksikas štatā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kerola pilsēta ASV ("Carroll"), Aiovas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Karoltona pilsēta ASV ("Carrollton"), Džordžijas štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Karoltona pilsēta ASV ("Carrollton"), Teksasas štatā, 128400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārsonsitija pilsēta ASV ("Carson City"), Sjerranevadas piekājē 1430 m vjl., Nevadas štata administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārsona pilsēta ASV ("Carson"), Kalifornijas štatā, 93200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārtesvila pilsēta ASV ("Cartesville"), Džordžijas štatā, 20000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārtidža pilsēta ASV ("Carthage"), Misūri štatā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasasadobsa pilsēta ASV ("Casa Adobes"), Arizonas štatā, 66800 iedzīvotāju (2010. g.)
Kasagrande pilsēta ASV ("Casa Grande"), Arizonas štatā, 51500 iedzīvotāju (2014. g.)
Katalinafulhilsa pilsēta ASV ("Catalina Foothills"), Arizonas štatā, 50800 iedzīvotāju (2010. g.)
Katīdralsitija pilsēta ASV ("Cathedral City"), Kalifornijas štatā, 53400 iedzīvotāju (2014. g.)
Keispringa pilsēta ASV ("Cave Spring"), Virdžīnijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
Sīdarsitija pilsēta ASV ("Cedar City"), Jūtas štatā, 29500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīdarfolsa pilsēta ASV ("Cedar Falls"), Aiovas štatā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīdarpārka pilsēta ASV ("Cedar Park"), Teksasas štatā, 63600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīdarrepidsa pilsēta ASV ("Cedar Rapids"), Aiovas štatā, 129200 iedzīvotāju (2014. g.)
Selina pilsēta ASV ("Celina"), Ohaio štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Senteniala pilsēta ASV ("Centennial"), Kolorādo štatā, 107200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentervila pilsēta ASV ("Centerville"), Jūtas štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentervila pilsēta ASV ("Centerville"), Ohaio štatā, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentrala pilsēta ASV ("Central"), Luiziānas štatā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentreilija pilsēta ASV ("Centralia"), Ilinoisas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentreilija pilsēta ASV ("Centralia"), Vašingtonas štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
Čeimbersbērga pilsēta ASV ("Chambersburg"), Pensilvējas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
Čāndlera pilsēta ASV ("Chandler"), Arizonas štatā, 254200 iedzīvotāju (2014. g.)
Šaparala pilsēta ASV ("Chaparral"), Ņūmeksikas štatā, 14600 iedzīvotāju (2010. g.)
Čapelhila pilsēta ASV ("Chapel Hill"), Ziemeļkarolīnas štatā, 59400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čārlstona pilsēta ASV ("Charleston"), Dienvidkarolīnas štatā, 130100 iedzīvotāju (2014. g.)
Čārlstona pilsēta ASV ("Charleston"), Ilinoisas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čārlstona pilsēta ASV ("Charleston"), Rietumvirdžīnijas štata administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2014. g.)
Šarlota pilsēta ASV ("Charlotte"), Ziemeļkarolīnas štatā, 810000 iedzīvotāju (2014. g.), vairākas universitātes
Šarlotsvila pilsēta ASV ("Charlottesville"), Virdžīnijas štatā, 45600 iedzīvotāju (2010. g.)
Časka pilsēta ASV ("Chaska"), Minesotas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Četema pilsēta ASV ("Chatham"), Ilinoisas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Čatanūga pilsēta ASV ("Chattanooga"), Tenesī štatā, osta Tenesī kreisajā krastā, 173800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1886. g.)
Čīktovaga pilsēta ASV ("Cheektowaga"), Ņujorkas štatā, 75200 iedzīvotāju (2010. g.)
Šaiena pilsēta ASV ("Cheyenne"), Klinšu kalnu piekājē 1850 m vjl., Vaiomingas štata administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čīni pilsēta ASV ("Cheney"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čeini pilsēta ASV ("Cheney"), Vašingtonas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čerikrīka pilsēta ASV ("Cherry Creek"), Kolorādo štatā, 11100 iedzīvotāju (2010. g.)
Česapīka pilsēta ASV ("Chesapeake"), Virdžīnijas štatā, 233400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čestertona pilsēta ASV ("Chesterton"), Indiānas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čikāga pilsēta ASV ("Chicago"), Ilinoisas štatā, Mičigana ezera dienvidrietumu krastā, 2722000 iedzīvotāju (2014. g.), trešā lielākā ASV pilsēta
Čikaša pilsēta ASV ("Chickasha"), Oklahomas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Čiko pilsēta ASV ("Chico"), Kalifornijas štatā, 89100 iedzīvotāju (2014. g.)
Čilikoti pilsēta ASV ("Chillicothe"), Ohaio štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Činoveli pilsēta ASV ("Chino Valley"), Arizonas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čipevafolsa pilsēta ASV ("Chippewa Falls"), Viskonsinas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čaučila pilsēta ASV ("Chowchilla"), Kalifornijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
Čulavista pilsēta ASV ("Chula Vista"), Kalifornijas štatā, 261000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sisero pilsēta ASV ("Cicero"), Ilinoisas štatā, 84300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sinsinati pilsēta ASV ("Cincinnati"), Ohaio štatā, 298200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sērklvila pilsēta ASV ("Circleville"), Ohaio štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sitrushaitsa pilsēta ASV ("Citrus Heights"), Kalifornijas štatā, 86100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kleitona pilsēta ASV ("Clayton"), Misūri štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kleitona pilsēta ASV ("Clayton"), Ohaio štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kleitona pilsēta ASV ("Clayton"), Ziemeļkarolīnas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Klēmonta pilsēta ASV ("Claremont"), Kalifornijas štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.)
Klērmonta pilsēta ASV ("Claremont"), Ņūhempšīras štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Klērmora pilsēta ASV ("Claremore"), Oklahomas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Klārksbērga pilsēta ASV ("Clarksburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Klārksdeila pilsēta ASV ("Clarksdale"), Misisipi štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Klārksvila pilsēta ASV ("Clarksville"), Indiānas štatā, 21900 iedzīvotāju (2014. g.)
Klārksvila pilsēta ASV ("Clarksville"), Tenesī štatā, 146800 iedzīvotāju (2014. g.)
Klīrfīlda pilsēta ASV ("Clearfield"), Jūtas štatā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Klīrleika pilsēta ASV ("Clearlake"), Kalifornijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Klīrvotera pilsēta ASV ("Clearwater"), Floridas štatā, 110700 iedzīvotāju (2014. g.)
Klīburna pilsēta ASV ("Cleburne"), Teksasas štatā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.)
Klemonsa pilsēta ASV ("Clemmons"), Ziemeļkarolīnas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Klemsona pilsēta ASV ("Clemson"), Dienvidkarolīnas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Klīvlenda pilsēta ASV ("Cleveland"), Misisipi štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Klīvlenda pilsēta ASV ("Cleveland"), Ohaio štatā, pie Ēri ezera, 389500 iedzīvotāju (2014. g.)
Klīvlenda pilsēta ASV ("Cleveland"), Tenesī štatā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kliftona pilsēta ASV ("Clifton"), Kolorādo štatā, 19900 iedzīvotāju (2010. g.)
Kliftona pilsēta ASV ("Clifton"), Ņūdžersijas štatā, 85900 iedzīvotāju (2014. g.)
Klintona pilsēta ASV ("Clinton"), Aiovas štatā, 28200 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona pilsēta ASV ("Clinton"), Jūtas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Klintona pilsēta ASV ("Clinton"), Misisipi štatā, 25400 iedzīvotāju (2007. g.)
Klokē pilsēta ASV ("Cloquet"), Minesotas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Klovisa pilsēta ASV ("Clovis"), Kalifornijas štatā, 102200 iedzīvotāju (2014. g.)
Klovisa pilsēta ASV ("Clovis"), Ņūmeksikas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolinga pilsēta ASV ("Coalinga"), Kalifornijas štatā, 16450 iedzīvotāju (2014. g.)
Kordeleina pilsēta ASV ("Coeur d'Alene"), Aidaho štatā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
Koldvotera pilsēta ASV ("Coldwater"), Mičiganas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolinsvila pilsēta ASV ("Colinsville"), Ilinoisas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolidžsteišena pilsēta ASV ("College Station"), Teksasas štatā, 103500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolorādospringsa pilsēta ASV ("Colorado Springs"), Kolorādo štatā, Klinšu kalnu Frontālās grēdas piekājā 1830 m vjl., 445800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbija pilsēta ASV ("Columbia"), Dienvidkarolīnas štata administratīvais centrs, 132000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbija pilsēta ASV ("Columbia"), Ilinoisas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbija pilsēta ASV ("Columbia"), Mērilendas štatā, 99600 iedzīvotāju (2010. g.)
Kolumbija pilsēta ASV ("Columbia"), Misūri štatā, 116900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbija pilsēta ASV ("Columbia"), Pensilvānijas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbija pilsēta ASV ("Columbia"), Tenesī štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbusa pilsēta ASV ("Columbus"), Džordžijas štatā, 200900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbusa pilsēta ASV ("Columbus"), Indiānas štatā, 46100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbusa pilsēta ASV ("Columbus"), Misisipi štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbusa pilsēta ASV ("Columbus"), Nebraskas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbusa pilsēta ASV ("Columbus"), pie Saito upes, Ohaio štata administratīvais centrs, 836000 iedzīvotāju (2015. g.)
Konkorda pilsēta ASV ("Concord"), Kalifornijas štatā, 127500 iedzīvotāju (2014. g.)
Konkorda pilsēta ASV ("Concord"), Ņūhempšīras štata administratīvais centrs, 42400 iedzīvotāju (2014. g.)
Konkorda pilsēta ASV ("Concord"), Ziemeļkarolīnas štatā, 85500 iedzīvotāju (2014. g.)
Konīota pilsēta ASV ("Conneaut"), Ohaio štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Konro pilsēta ASV ("Conroe"), Teksasas štatā, 65900 iedzīvotāju (2014. g.)
Konveja pilsēta ASV ("Conway"), Ārkanzasas štatā, 64500 iedzīvotāju (2014. g.)
Konveja pilsēta ASV ("Conway"), Dienvidkalorīnas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Konveja pilsēta ASV ("Conway"), Floridas štatā, 13500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kukvila pilsēta ASV ("Cookeville"), Tenesī štatā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kūlidža pilsēta ASV ("Coolidge"), Arizonas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kūsbeja pilsēta ASV ("Coos Bay"), Oregonas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Koperaskova pilsēta ASV ("Copperas Cove"), Teksasas štatā, 32900 iedzīvotāju (2014. g.)
Koralspringsa pilsēta ASV ("Coral Springs"), Floridas štatā, 128000 iedzīvotāju (2014. g.)
Korkorana pilsēta ASV ("Corcoran"), Kalifornijas štatā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kordila pilsēta ASV ("Cordele"), Džordžijas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Korinta pilsēta ASV ("Corinth"), Misisipi štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Korninga pilsēta ASV ("Corning"), Ņujorkas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Koronādo pilsēta ASV ("Coronado"), Kalifornijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
Korpuskristi pilsēta ASV ("Corpus Christi"), Teksasas štatā, 320400 iedzīvotāju (2014. g.)
Korsikāna pilsēta ASV ("Corsicana"), Teksasas štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kortlenda pilsēta ASV ("Cortland"), Ņujorkas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
Korvalisa pilsēta ASV ("Corvallis"), Oregonas štatā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kotidžgrova pilsēta ASV ("Cottage Grove"), Minesotas štatā, 35600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kotonvuda pilsēta ASV ("Cottonwood"), Arizonas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaunsilblafsa pilsēta ASV ("Counsil Bluffs"), Aiovas štatā, 62200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kavingtona pilsēta ASV ("Covington"), Džordžijas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kavingtona pilsēta ASV ("Covington"), Kentuki štatā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.)

C citās vārdnīcās:

MLVV