Paplašinātā meklēšana

Meklējam C.

Atrasts vārdos (702):

Atrasts vārdu savienojumos (14):

Atrasts skaidrojumos (9999):

standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
Xmas _saīsinājums (Christmas)_ - Ziemassvētki.
lietotāja datogrammu protokols _TCP_ protokolu komplekta protokols, kas ļauj lietojumprogrammai nosūtīt ziņojumu vienam vai vairākiem kāda datora lietojumiem.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
cēči "C" klases skolēni.
kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
pro aris et focis "par altāriem un pavardiem" (tā Cicerons raksturoja karu par dzimteni).
aut caesar, aut nihil "vai nu Cēzars, vai nekas"; visu vai neko.
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.).
trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra.
trietilamīns (C2H5)3N, ptomaīns, izolēts no pūstošām zivīm.
penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē.
lutidīni (CH3)2C5H3N, stipras bāzes, atrodamas akmeņogļu un brūnogļu darvā, kaulu eļļā u. c.
izopropils (CH3)2CH, vienvērtīgs radikālis.
metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs.
paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku.
drāvēt (Citus) stipri nodarbināt.
iešņavas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē).
īsnaujas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē).
lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
RCT A/s "Rīgas Centrālais tirgus".
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km.
māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana").
ābeļu lapu pasvilnis ābeļlapu māņkode ("Choreutis pariana").
Coleophora anatipenella ābeļu makstkodes "Coleophora bernoulliella" nosaukuma sinonīms.
abietināti abietīnskābes sāļi (C~19~H~29~COOMe) vai esteri (C~19~H~29~COOR), (Me - metāls, R - radikālis).
astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni.
LCP Abreviatūra no Latvijas Centrālā padome.
absolūtā nulle absolūtās temperatūras skalas sākumpunkts; temperatūra, kurā atomu un molekulu enerģija ir minimāla, atbilst -273,15 °C.
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai.
Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis.
Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu").
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni.
eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu.
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni.
klimakodone adateņu sēņu ģints ("Climacodon").
kivano Adatu gurķis ("Cucumis metuliferus", angļu val. "kiwano").
carnikavieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Carnikava" iedzīvotāji.
Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
garciemieši Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" iedzīvotāji.
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta.
Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā.
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa.
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam.
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas.
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas.
Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā.
Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts.
Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā.
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu.
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā.
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja.
daltons agrāk lietota atommasas vienība, kas vienāda ar 1/12 daļu no oglekļa izotopa ^12^C atoma masas.
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā.
koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru.
airkāji Airkājvēži ("Copepoda").
kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas.
hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
gaiļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļi" iedzīvotāji.
jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji.
jurģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
remesnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji.
videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera.
dzelmes puišiņš akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs.
slišiņš Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia").
slisītis Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia").
pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
antracēneļļa Akmeņogļu darvas destilācijas frakcija ar viršanas temperatūru 270-360 C.
karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai.
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
Carex siegertiana akotainais grīšļa "Carex atherodes" nosaukuma sinonīms.
kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi.
Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km.
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots.
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri.
Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m.
Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
Alaukstes ezers Alauksts, ezers Cēsu novadā.
aldoksīms Aldehīda savienojums, kur -CHO grupā skābeklis aizstājas ar -NOH grupu, veidojot -CHNOH grupu.
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu.
amilspirti alifāliskie spirti C~5~H~11~OH; izmanto šķīdinātāju ražošanā.
kapronskābe alifātiska karbonskābe C~5~H~11~COOH.
taukrinda Alifatiskā rinda, metāna (CH3) rindas atvasinājumi.
heksāns alifātiskais ogļūdeņradis C~6~H~14~, ir vairāki izomēri.
heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums.
izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100.
mannīts alifātiskais sešvērtīgais spirts HOCH~2~-(CHOH)~4~-CH~2~OH.
heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā.
kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs.
cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes.
kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas.
kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi.
piesātinātie ogļūdeņraži alkāni C~n~H~2n+2~.
pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri.
olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti.
etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes.
Arktikas svilpējalks alku dzimtas suga ("Cepphus grille").
ciekaužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ciekauži" iedzīvotāji.
Altiplana Altiplano - depresiju josla Centrālajos Andos.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji.
Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē.
tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas.
cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C.
pelēkā alva alva temperatūrā zem 13,2 Celsija grādiem pakāpeniski maina krāsu un pie -30 grādiem sairst pelēkā pulverī.
trauslā alva alva temperatūrā, kas augstāka par 161 Celsija grādu.
baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls.
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes.
Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km.
Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata.
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
Cladrastis kentukea Amerikas dzeltenoka "Cladrastis lutea" nosaukuma sinonīms.
ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH.
perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā.
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
ADC analogciparu pārveidotājs (angļu "Analog-to-Digital Converter").
Celsijs Anderss Celsijs - zviedru astronoms un fiziķis (1701.-1744. g.).
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne.
Corp. Angļu "Corporation", akciju sabiedrība (ASV).
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa".
Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā.
Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space").
Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources").
hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu.
nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu.
tirocidīns Antibiotisku peptīdu maisījums (A, B un C tirocidīns), tirotricīna sastāvdaļa.
nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm.
Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
kobaltlielgabals Aparāts apstarošanai ar radioaktīvo kobaltu, izotopu ^60^Co.
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
Amatas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
Jaunzosuļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Nītaures pagastā.
Mūsa Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā.
Jauncode Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele.
Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe.
Zaube Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nītaure Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs.
Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.).
Liepa Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Priekuļi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs.
Vecpiebalga Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs.
Dzērbene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē.
Veismaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā.
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā.
Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
Tutini Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni.
Acone Apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2.
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs.
Paulēni apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā.
Ārce Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Bangas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Mēmele Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Pumpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Ciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Dāliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Guntas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Kundziņkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Rudzukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Strēļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Veizes Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Laveri apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā.
Mežgarciems apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā.
Iecēni apdzīvota vieta (mazciems) Cenu pagastā.
Korģeļciems apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
Marijonka apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
Rēzes apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
Āraiši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā.
Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Apši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Dzērvēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Jēkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Kauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Kleivēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Lodēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Reinkaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Alitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Baldišēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Cirsti Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Dauguņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Baši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Cebuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Bumbi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Pēterēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā.
Obuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā.
Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Dambi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Dzirkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Jaunkalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Pieškalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Bundes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Pielekši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Drapmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
Māļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā.
Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Eicēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Ģūģeri Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Lielmaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Pinderes Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Rāmuļmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Slaņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Augstlīči apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Baltaci Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Anna Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā.
Bērzs apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
Kliģene apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
Annas Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
Cērteles apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kārkli apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kārzdaba apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kubas apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Lejieši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Mentes apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Valdes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Sakums apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Taureņi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Vīboti apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Voļģi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Graši Apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Brocenmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā.
Lielciecere apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā.
Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cīravas pagastā.
Ilziņi apdzīvota vieta (mazciems) Codes pagastā.
Dzērves skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
Akmene Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
Vecciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas novada Cēres pagastā.
Garbari Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Auziņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Bebri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Raubēni Apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Cenu pagastā.
Ābari Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība").
Oksle apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā.
Balklāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā.
Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
Beķeri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā.
Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā.
Lilaste apdzīvota vieta (skrajciems) Carnikavas pagastā.
Vaive Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs.
Aparnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
Boļi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Eži apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Lācīši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Rauši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Garkalne apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Kosa apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
Jurģi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Stalbes pagastā.
Ravlicas apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Straupes pagastā.
Andrēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Rāmuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Raskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Ormaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Zosēnu pagastā.
Ūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Cesvaines pagastā.
Tumova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Ciblas pagastā.
Akaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā.
Čižiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā.
Vornaiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Pušmucovas pagastā.
Greči apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Kaļveiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Kondroti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Kozlovski apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Lopsti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Marenpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Mjaiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Lielie Trukšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Ščastļivi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Skrini apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Stocinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Tridņa apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Voiti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Voloji apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Zeļteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā.
Grabste apdzīvota vieta (skrajciems) Cīravas pagastā.
Barisi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Eversmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Balalaiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Degteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Križuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā; Križuta.
Dukani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Evertova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Antiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Garupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā.
Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā.
Mežciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā.
Lazdiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cenu pagastā.
Lācīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Bērziņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Garciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā.
Kalncempji Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji.
Pededze Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs.
Jancikas Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Liellauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Elektriķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Emburga Apdzīvota vieta (vidējciems) Brocēnu novada Cieceres pagastā.
Kalngale apdzīvota vieta (vidējciems) Carnikavas pagastā.
Siguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Carnikavas pagastā.
Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas.
Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress.
Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens.
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs.
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža.
Mārsnēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Ineši Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs.
Bille apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Līvi Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Ķempji apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Dukuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Auciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā.
Pērkoņi apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Rīdzene Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Bērzkrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Veselavas pagastā.
Kraukļi apdzīvota vieta (vidējciems) Cesvaines pagastā.
Kalnsētas apdzīvota vieta (vidējciems) Cieceres pagastā, tagad Saldus pilsētas daļa.
Dzērvenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
Cena Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža".
Jaunpēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Cenu pagastā.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje.
Pušmucova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova.
Felicianova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Ozupine apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Oškalni apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Cieceres pagastā.
Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa.
Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Aužeļi Apdzīvota vieta (viensēta) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Bērzkalni Apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Amatas pagastā.
Pavēņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Kalāči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Liepas pagastā.
Benči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Ēdernieki apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Ērmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā.
Klucīši apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā.
Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā.
Aidahositija apdzīvota vieta ASV (_Idaho City_), Aidaho štata rietumu daļā.
Beisitija Apdzīvota vieta ASV ("Bay City"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Koldvela Apdzīvota vieta ASV ("Caldwell"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kalifornija Apdzīvota vieta ASV ("California"), Mērilendas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010.g.).
Keimbridža Apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Keimbridža Apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Keimbridža Apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kenbi Apdzīvota vieta ASV ("Canby"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Konnektikutas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kārbondeila Apdzīvota vieta ASV ("Carbondale"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kārlaila Apdzīvota vieta ASV ("Carlisle"), Pensilvānijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
Karoltona Apdzīvota vieta ASV ("Carrollton"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kārtidža Apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kārtidža Apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kārtidža Apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentervila Apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentervila Apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentervila Apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentreilija Apdzīvota vieta ASV ("Centralia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čārlstona Apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čārlstona Apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šarlota Apdzīvota vieta ASV ("Charlotte"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čatahūčī Apdzīvota vieta ASV ("Chattahoochee"), Floridas štata ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šaiena Apdzīvota vieta ASV ("Cheyenne"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čestera Apdzīvota vieta ASV ("Chester"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čestera Apdzīvota vieta ASV ("Chester"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čestera Apdzīvota vieta ASV ("Chester"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čestera Apdzīvota vieta ASV ("Chester"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čilikoti Apdzīvota vieta ASV ("Chillicothe"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sērklvila Apdzīvota vieta ASV ("Circleville"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kleitona Apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kleitona Apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klārksbērga Apdzīvota vieta ASV ("Clarksburg"), Mērilendas štatā, 13750 iedzīvotāju (2010. g.).
Klārksvila Apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klārksvila Apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klīrfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Clearfield"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klīvlenda Apdzīvota vieta ASV ("Cleveland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kliftona Apdzīvota vieta ASV ("Clifton"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kliftona Apdzīvota vieta ASV ("Clifton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Konnektikutas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Koldvotera Apdzīvota vieta ASV ("Coldwater"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kolumbija Apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kolumbija Apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Konkorda Apdzīvota vieta ASV ("Concord"), Misūri štatā, 16400 iedzīvotāju (2010. g.).
Korninga Apdzīvota vieta ASV ("Corning"), Ārkanzas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Korninga Apdzīvota vieta ASV ("Corning"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Krivica Apdzīvota vieta ASV ("Crivitz"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kraunpointa Apdzīvota vieta ASV ("Crownpoint"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kamberlenda Apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kamberlenda Apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Forkornersa Apdzīvota vieta ASV ("Four Corners"), Floridas štatā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.).
Forkornersa Apdzīvota vieta ASV ("Four Corners"), Teksasas štatā, 12400 iedzīvotāju (2010. g.).
Frūtkova Apdzīvota vieta ASV ("Fruit Cove"), Floridas štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
Džonsonsitija Apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Džonsonsitija Apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Lakrosa Apdzīvota vieta ASV ("La Crosse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("New Castle"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Orčardsitija Apdzīvota vieta ASV ("Orchard City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Pālmsitija Apdzīvota vieta ASV ("Palm City"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.).
Pērlsitija Apdzīvota vieta ASV ("Pearl City"), Havaju štatā, Honolulu salā, 47700 iedzīvotāju (2014. g.).
Portšarlota Apdzīvota vieta ASV ("Port Charlote"), Floridas štatā, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentčārlza Apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Merilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentčārlza Apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sankarlospārka Apdzīvota vieta ASV ("San Carlos Park"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2010. g.).
Taunenkantri Apdzīvota vieta ASV ("Town 'n' Country"), Floridas štatā, 78400 iedzīvotāju (2010. g.).
Mēmele Apdzīvota vieta Bauskas novada Codes pagastā, pie Bauskas pilsētas ziemeļu robežas.
Aba apdzīvota vieta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā.
Drabeši Apdzīvota vieta Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, pagasta centrs.
Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā.
Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Lejasnormandijas reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā.
Iraklija apdzīvota vieta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju.
Čerapundži Apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos ("Cherapunji"), Asamas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā.
Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs.
Gomeļmuiža Apdzīvota vieta Ludzas novada Cirmas pagastā.
Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī.
Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā.
mezoterms apgabals apgabals ar gada vidējo temperatūru +15-20 Celsija grādu.
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu.
Rodas koloss Apollona bronzas tēls, tēlnieka Charesa 280. gadā p. m. ē. izgatavots; bija uzstādīts pie Rodas ostas ieejas un kalpoja kā bāka.
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi.
Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā.
Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs.
Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis.
ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations").
koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu.
UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization").
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
UNHCR Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ("Office of the United Nations High Commissioner for Refugess").
UNECE Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija ("United Nations Economic Comission for Europe").
UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development").
UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund").
FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem.
C. S. N. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai Francijā (franču "Comite superieur de normalisation").
gamma apzīmējums vienam no vielas stāvokļiem, ko nosaka atomu telpiskā struktūra (piemēram, gamma dzelzs, kas izveidojas 912 - 1392 ⁰C temperatūrā).
Mazlandziņa Ar ceļojošām kāpām nodalīts Langas upes posms Carnikavas novadā.
idrains Ar idrām ("Camelina") pieaudzis (linu) lauks.
kriokauters Ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai.
OAPEC Arābu naftas ekspotētājvalstu organizācija ("Organisation of Arab Petroleum Exporting Countries").
Arāja ezers Āraisis, ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā.
Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens").
Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.).
Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.).
Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.).
Kordovas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Cordoba” / “Provincia de Cordoba”), platība — 165321 kvadrātkilometrs, 3396700 iedzīvotāju (2010. g.).
Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē.
Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija.
industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm.
naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais.
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
TUC Arodbiedrību kongress ("Trade Union Congress").
kanēļskābe Aromātiska nepiesātināta skābe C~6~H~5~CH=CH-COOH.
benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela.
toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks.
naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā.
benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos.
terfenils aromātisks ogļūdeņradis C~6~H~5~-C~6~H~4~-C~6~H~5~, balta, kristāliska viela.
Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle.
kirī ārpussistēmas mērvienība, ko lieto radionuklīdu aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā; apzīmējums Ci; 1 Ci=3,7·10^10^ Bq.
karotne Ārstniecības karotene - karoteņu suga ("Cochlearia officinalis").
kleņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kleņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģeres Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģeriņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģerīši Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģerīts Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģernīca Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģerpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģerpuķīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kreņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kreņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģele Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģelene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģelītis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģeļpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kringliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
maganeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
magatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
magatkeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
magatkiņas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
magotka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
magotkis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
medatkas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
modogņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
modokna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
modukna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
modukne Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
moduknes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
moduktas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
mogatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
nagodka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
riņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
rozītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
dadzītis Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
kumeļmēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
melnsakne Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
sunīši Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
sunsmēle Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
suņumēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
Cirsium lanceolatum asā dadža "Cirsium vulgare" nosaukuma sinonīms.
jukši Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
jukšņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
tīrumdadzis Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
vilceņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
zalatukas Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
cihlasomas Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Cichlasoma"), kuras sugas audzē akvārijos.
cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos.
oksidēze Asins spēja saistīt skābes; tās pakāpi izteic 1/100 M HCl tilpums, ko var pievienot asinīm, neradot eritrocītu aglutināciju.
gultas blakts asinsblakšu dzimtas suga ("Cimex lectularius").
chrysotrix Asku ķērpju dzimtas "Chrysotrichiaceae" ģints.
kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi.
cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu.
cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
cetrēlija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetrelia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kalīcijas Asku ķērpju klases rinda ("Caliciales").
kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
cūktrifele Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Choiromyces").
kudonija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Cudonia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
dižspulgaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Caloscypha").
hlorociborija asku sēņu nodalījuma ģints ("Chlorociboria").
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
melnie graudi asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas "Claviceps" ģints suga ("Claviceps purpurea")
milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti.
ciborija asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Ciboria").
vāleņstromsēne Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
koronofora Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Coronophorales"), Latvijā konstatēta 2 dzimtas.
hetomija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Chaetomiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
dzelzine Aslapu grīslis ("Carex muricata").
paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
Fortīna aslapu paparde aslapu paparžu suga ("Cyrtomium fortunei").
Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_.
aveņu astainītis astainīšu suga ("Callophyrs rubi").
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
Akmoļinska Astana - tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta; pilsētas nosaukums līdz 1961 g., kad to pārdēvēja par Ceļinogradu.
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi.
Ķīnas astere asteru suga ("Callistephus chinensis"), ko Latvijā plaši kultivē kā krāšņumaugu.
acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā.
sarkanais korallis astoņstaraino koraļļu suga ("Corallium rubrum"), ko bieži izmanto rotaslietu izgatavošanai.
CNN ASV kabeļtelevīzijas kompānija (angļu "Cable News Networks").
NCAA ASV Koledžu sporta asociācija (angļu National Collegiate Athletic Association).
Elektroniskās industrijas asociācija ASV nacionālā organizācija, kas plaši pazīstama ar saviem datu pārraides sistēmu saskarņu standartiem, piemēram, interfeiss RS-232C, RS-422 u. c., kam ir rekomendāciju raksturs.
ABC ASV radio un televīzijas sabiedrība (angļu valodā _American Broadcasting Company_).
Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns.
CBS ASV televīzijas sabiedrība (angļu "Columbia Broadcasting System").
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija.
Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti.
notifikācija ECN atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Explicit Congestion Notification (ECN)").
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
taukzivs Atlantijas taukzivs - šis dzimtas suga ("Pholis gunnellus syn. Centronotus gunnellus").
karte PCMCIA atmiņas vai perifērijas ierīces karte, kas atbilst PCMCIA standartam.
alilgrupa Atomu grupa ar summāro formulu C~3~H~5~- un struktūru CH~2~=CH-CH~2~-.
metilgrupa atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi -CH~3~
BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās.
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā.
Pesku ezers atradās Preiļu rajona Aglonas pagastā, tagad ietilpst Ciriša ūdenskrātuvē.
guberņas cietums atradās Rīgā, Citadelē (tagadējā Citadeles ielā 5/7), no 1786. g. līdz 1920. gadam.
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
Alpu atragēne atragēņu suga ("Atragene alpina syn. Clematis alpina").
Sibīrijas atragēne atragēņu suga ("Atragene sibirica syn. Clematis sibirica").
lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL).
HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data").
SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface").
Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā.
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas.
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
Ēri kanāls atrodas ASV ziemeļaustrumos ("Erie Canal"), Ņujorkas štatā, savieno Ēri ezeru ar Hudzonas upi, garums — 540 km, dziļums — 3,7 m.
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km.
Jorkas raga pussala atrodas Austrālijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Cape York Peninsula"), starp Karpentārija līci un Koraļļu jūru, platība - 300000 kvadrātkilometru, garums - 600 km, platums - \~200 km, augstums - līdz 550 m.
Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene.
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja.
Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m.
Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu.
Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas.
Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs.
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Dravnieku dīķi atrodas Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 5,9 ha.
Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem.
Purblaņķu dzelve atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,1 ha; Purblanku dzelve.
Raiskuma muiža atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Raiskuma ezera krastā, apbūves ansambli veido kungu māja, pārvaldnieka māja ar manteļskursteni, dārznieka māja, kūts, stallis, klēts u. c. saimniecības ēkas.
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde.
Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains.
Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas.
Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums.
Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien".
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns.
Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns.
Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers.
Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m.
Tikalas nacionālais parks atrodas Gvatemalā, Centrālamerikā, senas civilizācijas drupas, izveidots 1955. g., platība - 576 km^2^.
Indijas okeāna Centrālā lielieplaka atrodas Indijas okeāna centrālajā daļā, starp Centrālo Indijas, Maldivu un Austrumindijas zemūdens grēdu, garums - \~3800 km, platums - \~1700 km, dziļums - līdz 6090 m, ziemeļu daļā pacēlums līdz 1549 m zjl.
Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota.
Derga ezers atrodas Īrijā (angļu "Lough Derg", īru "Loch Deirgeirt"), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šanona; Lohdergs.
Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m.
Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas.
Kolorādo plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Colorado Plateau”), ASV dienvidrietumu daļā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3861 m.
Kolumbijas plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Columbia Plateau”), starp Klinšu un Kaskādu kalniem, ASV, augstums — 700-1000 m, saposmo dziļas kanjonveida ielejas līdz 1500 m dziļumā.
Manuela Antonio nacionālais parks atrodas Kostarikā, Centrālamerikā, izveidots 1972. g., platība - 6,83 km^2^.
Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m.
Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m.
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments.
Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m.
Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums.
Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži.
Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m.
Kordovas grēda atrodas Pampas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Sierra de Cordoba”), Argentīnā, garums — līdz 500 km, augstums — līdz 2884 m, berīlija un volframa atradnes.
Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi.
Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas).
Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. "Cordillera Iberica"), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m.
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu.
Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku.
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju ("Saint George's Channel"), savieno Īrijas jūru ar Atlantijas okeānu, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m.
Kukenanas ūdenskritums atrodas šajā upē (sp. val. "Cuquenan"), Roraimas kalna nogāzē, augstums - 610 m.
Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m.
Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m.
Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri.
Jurģu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, absolūtais augstums 210,6 m vjl., nogāzes stāvas, rietumu un dienvidu nogāze apaugusi ar kokiem.
Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras.
Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti.
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
Zommerfelta atskabardze atskabardžu suga ("Campylium sommerfeltii").
starainā atskabardze atskabardžu suga ("Campylium stellatum").
dziļumpakāpe Atstatums metros, kurā, ejot dziļumā, temperatūra zemē pieņemas par 1 Celsija grādu.
izsaukums RPC attāls procedūras izsaukums (angļu "Remote Procedure Call").
krāsu atdalīšana attēla sadalīšana pa krāsām, lai izveidotu negatīvus un plates krāsainu attēlu drukāšanai. Četrkrāsu process prasa izveidot četru krāsu dalījumus - ciāna, fuksīna, dzeltenajai un melnajai krāsai (_CMYK_ krāsām).
atermāls Attiecīgs uz minerālavotu ar temperatūru zem 16 Celsija grādiem.
arhitektūra PowerPC atvērta personālo datoru arhitektūra, ko 1992. g. izveidoja firmas _IBM_, _Motorola_ un _Apple_ uz _RISC_ datoru un superskalāro procesoru bāzes.
MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas.
korporācija COS atvērto sistēmu korporācija (angļu "Corporation for Open Systems (COS)").
COS atvērto sistēmu korporācija (angļu "Corporation for Open Systems").
Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts.
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m.
Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
koriamirtīns Auga "Coriaria myrtifolia" indīgs glikozīds, kas izraisa krampjus.
piturīns Auga "Duboisia hopwoodii" alkaloīds (C~12~H~16~N~2~), nikotīna analogs.
kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
dzelzdadzis Augs ("Centaurea jacea").
Karantūils augstākā virsotne ("Carrauntoohil" / "Corrán Tuathail") Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m.
Monsento Augstākā virsotne ("Mont Cinto") Korsikas salā, augstums - 2710 m.
Almansora kalns augstākā virsotne (2592 m) Centrālajā Kordiljerā, Gredosa grēdā, Spānijas vidienē.
Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m.
Pijdesansī Augstākā virsotne Centrālajā Masīvā, Francijā, atrodas Overņas reģiona vidusdaļā, augstums - 1885 m.
Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2.
Čirisana kalns augstākā virsotne Korejas pussalā ("Chiri-san"), augstums - 1915 m, ietilpst Sobeksana grēdā Austrumkorejas kalnu dienvidaustrumu atzarā Dienvidkorejā.
Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m.
Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m.
Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi.
Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m.
kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
Hercules Graphics karte augstas izšķirtspējas grafikas karte (videoadapters) monohromiem monitoriem, ko izstrādājusi firma "Hercules Computer Technology".
puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija.
Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m.
Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene).
skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos).
čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai.
jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams.
Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī.
Ceglinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ceglinieki" nosaukuma variants.
Gajavā Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukuma variants.
Gailā Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukuma variants.
Gajavuo Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukums latgaliski.
Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos.
Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās.
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis.
Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
kannācejas Augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs.
mellgalvīši Augu suga ("Carex acutiformis").
bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā.
Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.).
Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m).
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos (angļu val. "Cape Byron"); atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā.
Jorkas rags Austrālijas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape York") Jorkas raga pussalā pie Torresa šauruma.
dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej.
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
masnavī Austrumu dzejas žanriskā forma - poēma, kurā visi beiti savstarpēji atskaņoti: AA BB CC ... utt.
Cotoneaster x matrensis Domokos austrumu klintenes "Cotoneaster orientalis" nosaukuma sinonīms.
dzeltenraibais kasiks austrumvālodžu dzimtas suga ("Cacicus cela").
dekāžu soļu komunikācijas sistēma automātiskā telefona centrāle (ATC), kurā par komutācijas elementu izmanto griežmeklētājus un celgriežmeklētājus.
refrižeratorautomobilis automobilis ar saldēšanas iekārtu (-18-+4 °C), kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; saldētājautomobilis.
ARR Autoremontrūpnīca (kopā ar nosaukumu, piem., Cēsu ARR).
orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība.
ūdeņu avotene avoteņu suga ("Catabrosa aquatica").
Svētavots avots Cēsīs pie veselības centra "Cīrulīši"; Mīlestības avots.
Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm.
Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus.
mainīgā avotspalve avotspalvju suga ("Cratoneuron commutatum").
paparžu avotspalve avotspalvju suga ("Cratoneuron filicinum").
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
bazendi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
ņamņami Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
sandi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
sikulis āzis ("Capra aegagrus hircus").
Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
āžu biezkāte āžu tīmeklene ("Cortinarius traganus syn. Inoloma traganum").
omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos.
Friedrichshof Baižkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
termofilas baktērijas baktērijas, kas attīstās temperatūrā augstākā par 55-60 ⁰C.
korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas.
bala Balanda ("Chenopodium").
balande Balanda ("Chenopodium").
balandene Balanda ("Chenopodium").
balandenes Balanda ("Chenopodium").
balanta Balanda ("Chenopodium").
balante Balanda ("Chenopodium").
balata Balanda ("Chenopodium").
balate Balanda ("Chenopodium").
balatne Balanda ("Chenopodium").
baloda Balanda ("Chenopodium").
balodas Balanda ("Chenopodium").
balodes Balanda ("Chenopodium").
balodiene Balanda ("Chenopodium").
balodine Balanda ("Chenopodium").
balodiņš Balanda ("Chenopodium").
balodne Balanda ("Chenopodium").
bālote Balanda ("Chenopodium").
bālotne Balanda ("Chenopodium").
balotnīte Balanda ("Chenopodium").
bālotnīte Balanda ("Chenopodium").
drīzine Balanda ("Chenopodium").
griestavas Balanda ("Chenopodium").
melde Balanda ("Chenopodium").
meldri Balanda ("Chenopodium").
zosu pēda balandas ("Chenopodium").
riestavas Balandas ("Chenopodium").
truši Balandas ("Chenopodium").
zospēdas Balandas ("Chenopodium").
balodene Balandu dzimtas balandu ģints ("Chenopodium").
kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē.
kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
kļavlapu balanda balandu suga ("Chenopodium acerifolium").
nosmailinātā balanda balandu suga ("Chenopodium acuminatum").
baltā balanda balandu suga ("Chenopodium album").
akotainnā balanda balandu suga ("Chenopodium aristatum").
Labā Indriķa balanda balandu suga ("Chenopodium bonus-henricus").
smaržīgā balanda balandu suga ("Chenopodium botrys").
lapainā balanda balandu suga ("Chenopodium foliosum").
zilganā balanda balandu suga ("Chenopodium glaucum").
bastarda balanda balandu suga ("Chenopodium hybridum").
mūru balanda balandu suga ("Chenopodium murale").
irbeņlapainā balanda balandu suga ("Chenopodium opulifolium").
daudzsēklu balanda balandu suga ("Chenopodium polyspermum").
sarkanā balanda balandu suga ("Chenopodium rubrum").
stāvā balanda balandu suga ("Chenopodium strictum").
zaļā balanda balandu suga ("Chenopodium suecicum syn. Chenopodium viride").
pilsētas balanda balandu suga ("Chenopodium urbicum").
Vahela balanda balandu suga ("Chenopodium vachelii").
siļķu balanda balandu suga ("Chenopodium vulvaria").
sarkanās balandas piejūras varietāte balandu sugas varietāte ("Chenopodium rubrum var. botryoides").
Baldiešēnu Baldiešēnu grāvis - ūdenstece Cēsu novada Inešu pagastā, ietek Nedža ezera austrumu daļā.
klinšu balodis baložu ģints suga ("Columba livia").
meža balodis baložu ģints suga ("Columba oenas"), Latvijā aizsaqrgājama.
lauka balodis baložu ģints suga ("Columba palumbus").
Ozolu iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā.
Liepas iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl.
gailiņš Baltā maipuķe jeb parastā kreimene ("Convallaria majalis").
pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem.
purva dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias palaeno"), kuru kāpuri dzīvo uz zilenēm.
dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Baltais ezers Baltezers Cieceres pagastā.
BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās.
BSC Baltijas cukura kompānija (angļu "Baltic Sugar Company")
BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council").
diprofēns Balts kristālisks pulveris C22H2NOSHCl, šķīst ūdenī.
diprazīns Balts pulveris C17H20N2SHCl, šķīst ūdenī.
aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta.
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam.
centramuizieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Centramuiža" iedzīvotāji.
cērpenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" iedzīvotāji.
Cierpīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" nosaukums vietējā izloksnē.
cērpienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpiene" iedzīvotāji.
Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
celmenieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Celmene" iedzīvotāji.
Čiganova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ciganova" nosaukuma variants.
Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski.
jakpi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
lindi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
mbandži Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
mono Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
Kudling Bānūžu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmukšu pagastā.
Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
kūšu bārzdiņš bārdainais akmeņgrauzis ("Cobitis barbatula" arī "Nemachilus barbatulus").
barības sausna barības līdzekļa sausā daļa, kas paliek pēc ūdens iztvaicēšanas termostatā 100–105 °C vai 130 °C temperatūrā.
Darsen Barmaņa muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums.
ārcenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ārce" iedzīvotāji.
ceraukstieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ceraukste" iedzīvotāji.
danieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Dane" iedzīvotāji.
liellaucenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
liellaucieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
mūsenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
mūsieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
bērzumnieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" (senāk "Bērzu muiža") iedzīvotāji.
Gulbītes Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ciņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
codieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Code" iedzīvotāji.
dālinieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji.
derpelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Derpele" iedzīvotāji.
elektriķieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji.
elektriķis Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs.
Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā.
mēmelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji.
reiznieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Reiznieki" iedzīvotāji.
Codenskaja Bauskas novada Codes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Zohden Bauskas novada Codes pagasta un muižas bijušais nosaukums.
kalocera Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases dakrimicēšu rindas dakrimicēšu dzimtas ģints ("Calocera").
tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
pagrabsēne bazīdijsēņu nodalījuma sēņu ģints ("Coniophora"), kas aug uz skuju koku koksnes.
klimakodona Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Climacodon").
Kanādas brebrs bebru suga ("Castor canadensis").
Eirāzijas bebrs bebru suga ("Castor fiber"), kas izplatīta arī Latvijā, dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta.
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta.
melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama.
Belize Beliza – valsts Centrālamerikā.
Kaplis benzīntanks _Circle-K_.
fenilgrupa Benzola atlikums - C6H5.
bergamots Bergamote – bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, no kura mizas iegūst ēterisku eļļu.
Birkenruh Bērzaines muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
lazda Bērzu dzimtas ģints ("Corylus"), krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
sarkanīgā bezdelīga bezdelīgu suga ("Cecropis daurica"), Latvijā nav konstatēta.
acetilēns bezkrāsaina gāze (nepiesātināts ogļūdeņradis C~2~H~2~) ar nepatīkamu smaku, indīga; etīns
etilēnoksīds Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vāju smaržu, šķīst ūdenī, viršanas temperatūra 10,7 C.
alumīnija hlorīds bezkrāsaina kristāliska viela AlCl~3~, šķīst ūdenī un absolūtajā spirtā, gaisā kūp, jo gaisa mitruma ietekmē hidrolizējas un izdalās hlorūdeņradis
urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli.
fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde.
jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
etilbenzols Bezkrāsains šķidrums, C6H5C2H5, ko kas atrodams akmeņogļu darvā, var iegūt arī sintētiski.
etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē.
hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns.
tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki.
Čatirkels Beznoteces ezers Centrālā Tjanšana ieplakā 3530 m vjl., Kirgizstānā, platība - 175 kvadrātkilometri, dziļums līdz 3,8 m.
Šergi Beznoteces ieplaka Alžīrijā ("Chott ech Chergui"), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
Džerids Beznoteces ieplaka Tunisijā ("Chott el Djerid") 16 m vjl., platība - \~5000 kvadrātkilometru, garums - 120 km, platums - 60 km, lietus sezonā (ziemā) izveidojas sāļezers, sausajā sezonā izžūst, veidojas solončaki.
Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru.
Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m.
Suecas kanāls bezslūžu kuģošanas kanāls Ēģiptē (angļu val "Suez Canal"), garums — 161 km, platums — 120-318 m, dziļums kuģuceļā — līdz 22 m.
kolembola bezspārnu kukaiņu kārta ("Collembola"), kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu; šīs kārtas kukaiņi, >4000 sugu, Latvijā konstatēts \~150 sugu; lēcējaste.
kalcinētā soda bezūdens soda, nātrija karbonāts Na~2~CO~3~.
sniegbaltā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus niveus", arī "Cuphophyllus virgineus", syn. "Hygrocybe virginea").
starainā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus subradiatus").
pļavas biezlapīte biezlapīšu suga ("Cuphophyllus pratensis", syn. "Hygrocybe pratensis").
hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes.
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Cuphophyllus").
Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
Āres Bijusī apdzīvotā vieta (vasarnīcu ciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Carnikavas daļa.
Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira).
Franču Kongo bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Congo Francais"), tagadējā Kongo Republika.
Viduskongo Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Moyen-Congo"), tagad Kongo Republika.
Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika.
Pentagons Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka Rīgā, Elizabetes ielā.
Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā.
Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja.
Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa.
Autzem Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auciems"; Auciema muiža.
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis.
BSC binārie sinhronie sakari (Binary Synchronous Communication)
kurkulis Biogrāfija, dzīves gājums (latīņu "Curriculum vitae").
ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai.
koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu.
homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot.
kolektors bipolārā tranzistora elektrods, kas uzņem no emitera cauri bāzei izgājušos lādiņnesējus; apzīmējums C.
Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
balzampīpene Biškrēsliņu suga - balzama biškrēsliņi ("Tanacetum balsamita", arī "Chrysanthemum balsamita").
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis.
Bischenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
Eschenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
novelles Bizantijas ķeizara Justīniāna likumi un pavēles: "Corpus juris civilis" trešā daļa.
krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu.
Kapblans Blana rags ("Cap Blanc") uz Mauritānijas un Rietumsahāras robežas, Atlantijas okeāna krastā.
Corydalis halleri blīvā cīrulīša "Corydalis solida" nosaukuma sinonīms.
blumeriella Blumeriella hiemalis - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hipodermu dzimtas sugas "Coccomyces hiemalis" nosaukuma sinonīms.
suņu blusa blusu suga ("Ctenocephalides canis"), tumšbrūns, spīdīgs, 2-4 mm garš kukainis, kas lec līdz 40 cm tālu.
kaķu blusa blusu suga ("Ctenocephalides felis").
Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.).
Bormann Bormaņa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
BCH kodi Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodi (angļu "Bose-Choudhuri-Hocquenghem codes").
Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā.
Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā.
Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km.
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km.
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā.
ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
cempēnieši Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempi" iedzīvotāji.
Cempu muiža Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempmuiža" neprecīzs nosaukuma variants.
ķilata Brētliņa ("Spratus spratus", senāk "Clupea sprattus"); konservēta brētliņa.
Grūžupīte Briedes kreisā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā, garums - 14 km.
Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
dambriedis briežu ģints suga ("Cervus doma"), dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
zalkšpulkstenīte Briežu pulkstenīte ("Campanula cervicaria").
Cybuli Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļi" nosaukums latgaliski.
Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drustu pagastā.
kodija Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Codium"), laponis lodveidīgs, spilvenveidīgs vai krūmveidīgs, 5-50 cm augsts, visās jūrās, izņemot arktiskās, \~50 sugu.
BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.).
oktogēns Brizanta sprāgstviela, kas pēc sprāgstamības un jutības tuva heksogēna, ar kušanas temperatūru ap 280 Celsija grādiem.
Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
ceplenieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplis" iedzīvotāji.
Kalnmuiža Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums.
cērenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Cēri" iedzīvotāji.
ciecernieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciecere" iedzīvotāji.
abrometiellas Bromēliju dzimtas augi, lapu rozetes apakšējās lapas lineāri lancentiskas, cietas dzeloņainas, dzimtene Centrālā Amerika, audzē dzīvokļos.
kriptante Bromēliju dzimtas ģints ("Cryptanthus"), dekoratīvs augs, kas pārdošanā sastopams arī ar nosaukumu - zemes zvaigzne.
bronhomoniliāze Bronhu slimība, ko izraisa "Candida" ģints raugveida sēne.
klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella").
bazālā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis basalis").
lielziedu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis grandiflora").
lancetiskā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis lanceolata").
sārtā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis rosea").
krāsu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis tinctoria").
šaurlapu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis verticillata").
lithoderma Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints.
neribaudiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints.
pleurocladia Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints.
ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta.
Coniophora cerebella brūnās pagrabu klājpienes "Coniophora puteana" nosaukuma sinonīms.
lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs.
bālziedu brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche pallidiflora"), aug mitros krūmājos, mežmalās un parazitē uz lēdzerkstes ("Cirsium oleraceum") saknēm.
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
vītolu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Chionapsis salicis").
mīkstā augumāju bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Coccus hesperidum syn. Lecanium hesperidum").
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
Buenosairesas autonomā pilsēta Buenosairesa - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires").
Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.).
Bakupe Bukupe, Cieceres pieteka.
Bekupe Bukupe, Cieceres pieteka.
Bumbern Bumburu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums.
UVC C ultravioletais starojums.
C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa 14C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās.
nikotirīns C~10~H~10~N~2~, tabakas alkaloīds.
sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā.
mekonīns C~10~H~10~O~4~, indiferenta viela opijā.
trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
sulfametoksazols C~10~H~11~N~3~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto akūtu urīnceļu infekciju, piodermīta, rētu un mīksto audu infekcijas profilaksei un ārstēšanā.
retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos.
hordenīns C~10~H~15~NO; alkaloīds dīgstošos miežos.
adamantāns C~10~H~16~, telpisks policiklisks ogļūdeņradis, ārstniecības preparātu izejviela.
vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem.
pulegons C~10~H~16~O, ketons, kas sastopams līdz 80% dažādu lūpziežu ēteriskās eļļās.
kamparskābe C~10~H~16~O~4~, iegūst oksidējot kamparu ar slāpekļskābi; balti kristāli, kūst 187 grādu temperatūrā.
linalilacetāts C~10~H~17~O~2~C~2~H~3~, pagatavojams acetilējot linaloolu ar etiķskābes anhidridu.
fazeolunatīns C~10~H~17~O~6~N, rūgts glikozīds, iegūst no "Phaseolus lunatus".
terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā.
semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā.
lupinīns C~10~H~19~NO, dažādu lupīnas sugu indīgs alkaloids.
dekāns C~10~H~22~, piesātināts ogļūdeņradis (alkāns), bezkrāsains šķidrums; atrodams naftā, dīzeļdegvielas un dažu citu degvielu sastāvdaļa.
sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds.
naftilēndiamīni C~10~H~6~(NH~2~)~2~, iegūstami, reducējot attiecīgus dinitronaftalīnus.
naftohinons C~10~H~6~O~2~, kristāliska viela, naftalīna oksidēšanas produkts; 1,4-naftohinona atlikums ir K vitamīna un daudzu pigmentu molekulu fragments.
naftilgrupa C~10~H~7~, naftalīna atlikums.
ksanturēnskābe C~10~H~7~NO~4~, zaļgandzeltens pigments, hinolīna atvasinājums; atrodams dzīvnieku urīnā piridoksīna deficīta gadījumā; triptofāna maiņas produkts.
naftols C~10~H~7~OH, balta kristāliska viela, iegūta no akmeņoglēm; pastāv divas izomēras formas - alfa naftols un beta naftols.
vikasols C~11~H~10~O~5~S, sintētisks K vitamīna preparāts, menadiona (V3 vitamīna) hidrogēnsulfīts; lieto hemorāģiskās diatēzes profilaksei.
sulfametoksipiridazīns C~11~H~12~N~4~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto urīnceļu u. c. infekciju ārstēšanā.
psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus".
pentobarbitals C~11~H~18~N~2~O~3~, īslaicīgas vai vidēji ilgas darbības barbiturāts.
stipticīns C~12~H~13~NO~3~HClH~2~O, dzeltens kristālisks pulveris, narkotīna oksidēšanas produkts, labi šķīst ūdenī.
sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā.
propofols C~12~H~18~O, anestēzijas un nomierinošs līdzeklis; lieto ievadnarkozei, nomierināšanai vai vispārējai narkozei mazāk nekā 1 h ilgas procedūras gadījumā.
trehaloze C~12~H~22~O~11~, disaharīds zemākajos augos (sēnēs, aļģēs); skābju hidrolīzē veidojas divas glikozes molekulas.
aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai.
oksolīnskābe C~13~H~11~NO~5~, sintētisks hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto urinceļu infekciju ārstēšanā.
salicīns C~13~H~18~O~7~, salicilspirta glikozīds, sastopams vītolu un apšu mizā.
sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā.
prozerīns C~13~H~22~N~2~O~6~S, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; pavājina holīnesterāzes aktivitāti un kavē acetilholīna noārdīšanos, kurāres pretinde.
ksantons C~13~H~8~O~2~, ksantēna ketonatvasinājums; dažas krāsvielas un ziedu dzeltenais pigments ir tā atvasinājumi.
pentoksifilīns C~13~Hl~8~N~4~O~3~, ksantīna atvasinājums, kas samazina asins viskozitāti un palielina eritrocītu elastību, mikrocirkulāciju un audu skābekļapgādi; lieto simptomātiskai klibošanas ārstēšanā.
C C~14~ - radioaktīvs oglekļa izotops, kura daudzums augu vai dzīvnieku atliekās ļauj noteikt arheoloģisku objektu vecumu.
miarsenols C~14~H~11~As~2~N~2~Na~2~O~8~S~2~, amorfs, gaiši dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
sambunigrīns C~14~H~17~NO~6~, cianogēns, indīgs glikozīds melnā plūškoka lapās.
metapirilēns C~14~H~19~N~3~S, prethistamīna līdzeklis ar mērenu sedatīvu darbību.
oksazepāms C~15~H~11~ClN~2~O~2~, benzodiazepīna atvasinājums, nomierinošs līdzeklis; lieto nemiera, trauksmes un alkoholatkarības ārstēšanā.
seskviterpēns C~15~H~24~, nepiesātināts ogļūdeņradis, aciklisks, ciklisks vai policiklisks savienojums, satur trīs izoprēna atlikumus; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās.
metoprolols C~15~H~25~NO~3~, kardioselektīvs beta-1 adrenoblokators; lieto par antihipertensīvu pretaritmijas un pretstenokardijas līdzekli.
sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību.
pirēns C~16~H~10~, tetraciklisks ogļūdeņradis akmeņogļu darvā; bezkrāsaini kristāli, nešķīst ūdenī.
tripelenamīns C~16~H~21~N~3~, histamīna antagonists.
zolmitriptāns C~16~H~21~N~3~O~2~, pretmigrēnas līdzeklis; lieto akūtas migrēnas ārstēšanā.
norhiosciamīns C~16~H~21~NO~3~, alkaloīds nakteņu dzimtas augos.
omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela.
loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts.
pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai.
usnīnskābe C~18~H~16~O~7~, antibiotiska viela, ko iegūst no ķērpja "Usnea barbata".
estrāns C~18~H~20~, piesātinātais ogļūdeņradis, tā atvasinājumi ir estrons, estradiols u. c. estrogēnie steroīdi.
oksikodons C~18~H~21~NO~4~, morfīna atvasinājums, pretsāpju līdzeklis.
tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam.
sfingozīns C~18~H~37~NO~2~, bāzisks nepiesātināts aminospirts, sfingomielīna un cerebrozīdu struktūrkomponents.
sparfloksacīns C~19~H~22~F~2~N~4~O~3~, plaša spektra, fluoru saturošs hinolonu grupas antimikrobiskais līdzeklis.
trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem.
tolamolols C~19~H~24~N~2~O~4~, beta adrenoblokators; lieto vainagartēriju vazodilatācijai stenokardijas gadījumā un aritmijas ārstēšanā.
pentamidīns C~19~H~24~N~4~O~2~, pretinfekcijas līdzeklis; lieto izetionāta sāls veidā; efektīvs pret "Pneumocystis carinii".
testolaktons C~19~H~24~O~3~, antineoplastisks līdzeklis, kas sintezēts no progesterona, testosterona vai kāda cita steroīda, izmantojot mikroorganismus; lieto progresējoša vai diseminēta krūts vēža paliatīvai ārstēšanai pēc menopauzes.
izoandrosterons C~19~H~30~O~2~, androgēns steroīds, izolēts no urīna virsnieru dziedzeru garozas audzēju gadījumos.
oksandrolons C~19~H~30~O~3~, androgens steroīdiem radniecīgs laktons, kas veicina slāpekļa, kālija un fosfora retenci; lieto anabolisma veicināšanai un/vai pārmērīga katabolisma mazināšanai.
sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
uretāns C~2~H~5~OCONH~2~; bezkrāsaini kristāli, kas labi šķīst ūdenī.
ksantogēnskābe C~2~H~5~OCSSH, ditioogļskābes monoetilesteris.
etilspirts C~2~H~5~OH, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu; vīna spirts; etanols.
fenoltetrahlorftaleīns C~20~H~10~Cl~4~O~4~, krāsviela, kuras nātrija sāli lieto aknu funkcionālās spējas noteikšanai.
prohlorperazīns C~20~H~24~ClN~3~, fenotiazina atvasinājums, pretvemšanas līdzeklis.
hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds.
pleirotīns C~21~H~22~O~5~, antibiotiska viela, iegūta no bazīdijsēnes "Pleurotus griseus".
triamcinolons C~21~H~27~FO~6~, sintētisks glikokortikoidu grupas preparāts, pretiekaisuma un imūndepresīvs līdzeklis; lieto gk. aizstājterapijai virsnieru mazspējas gadījumā.
nikotīnamīdadenīndinukleotīds C~21~H~27~N~7~O~14~P~2~, koenzīms, kas piedalās ūdeņraža atomu un elektronu pārnesē šūnu elpošanas reakcijās.
metaciklīns C~22~H~22~N~2~O~8~, pussintētisks plaša darbības spektra tetraciklīnu grupas antibiotiskais līdzeklis, oksitetraciklīna atvasinājums.
napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds.
narceīns C~23~H~27~NO~8~, opija alkaloīds; iedarbība līdzīga morfīnam, nerada obstipācijas.
ramiprils C~23~H~32~N~2~O~5~, angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors; lieto hipertensijas ārstēšanā.
sarmentogenīns C~23~H~34~O~5~, sarmentocimarīna aglikons.
valsartāns C~24~H~29~N~5~O~3~, angiotensīna II blokators; lieto hipertensijas ārstēšanā.
rimeksolons C~24~H~34~O~3~, kortikosteroīds; lieto oftalmoloģijā pēcoperācijas iekaisuma ārstēšanai, kā arī uveīta gadījumā.
neriīns C~24~H~40~N~2~, glikozīds "Nerium oleander" mizā un lapās.
cerotīnskābe C~26~H~52~O~2~, bišu vaska svarīgākā sastāvdaļa; taukskābe.
rubijervīns C~27~H~43~NO~2~, kristālisks veratras ("Veratrum album L.") alkaloīds.
protoveratrīns C~27~H~43~NO~9~, baltās veratres ("Veratrum album") alkaloīds; pazemina asinsspiedienu.
metilamilketons C~3~H~11~COCH~3~, taukskābju sadalīšanās produkts, kas veidojas tauku bojāšanās procesā un piešķir tiem raksturīgu smaku.
pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem.
pikrotoksēns C~30~H~34~O~13~, sastopams "Menispermum Cocculus" augļos, ko lieto zivju apdullināšanai, galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi.
ursolskābe C~30~H~48~O~3~, triterpēnskābe augļu kutikulā un dažu augu lapās; emulsijas līdzeklis farmācijā.
probukols C~31~H~48~O~2~S~2~, antiholesterēmisks līdzeklis; lieto primāras hiperholesterinēmijas gadījumā kopā ar seruma holesterīna līmeni pazeminošu diētu.
mezoporfirīns C~32~H~36~N~4~(COOH)~2~, kristālisks porfirīns, kas nesatur dzelzi; iegūts no hematīna reducēšanas procesā.
mezobilirubīns C~33~H~40~N~4~O~6~, dzeltena kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; veidojas tievajā zarnā.
mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu.
mezakonitīns C~33~H~45~NO~11~, alkaloīds dažās kurpīšu sugās.
protoporfirīns C~34~H~34~N~4~, porfirīnu grupas savienojums, hēma un hemīna molekulas pamatstruktūra.
mezohemīns C~34~H~36~O~4~N~4~FeCl, hemīna reducētā forma.
rescinnamīns C~35~H~42~N~2~O~9~, rezerpīnam radniecisks alkaloīds dažu rauvolfiju sugu augos.
oleandomicīns C~35~H~61~NO~12~, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces antibioticus"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
pseidakonitīns C~36~H~51~NO~12~, "Aconitum ferox" alkaloīds, kuram ir stiprāka iedarbība par akonitīnu.
rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā.
truksilīns C~38~H~46~N~2~O~8~, "Erythroxylon coca" lapu alkaloīds.
metformīns C~4~H~11~N~5~, antihiperglikēmisks līdzeklis, radniecīgs buformlnam, potencē insulīna darbību; lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā.
pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā.
metilhidantoīns C~4~H~6~, kristālisks savienojums, kas atrodams svaigā gaļā; kreatīna noārdīšanās produkts.
luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai.
tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība.
rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi.
rifampīns C~43~H~58~N~4~O~12~, pusssintētiska rifamicīnu grupas antibiotika, kam piemīt rifamicīnu grupas antibiotiku antibakte-riāla darbība; lieto par tuberkulostatisku līdzekli.
frenozīns C~48~H~93~NO~9~, cerebrozīds; hidrolizējot ar skābi, veido galaktozi, sfingozīnu un cerebronskābi.
ksiluloze C~5~H~10~O~5~, ketopentoze, ko atrod urīnā pentozūrijas gadījumā.
liksoze C~5~H~10~O~5~, sintētiska pentoze, arabinozes, ribozes un ksilozes izomērs.
protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem.
pirazīnamīds C~5~H~5~N~3~O, antibakteriāls līdzeklis, nikotīnskābes atvasinājums; lieto tuberkulozes ārstēšanā.
midatoksīns C~6~H~13~NO~2~, indīgs ptomaīns, kas izdalīts no sapuvušas gaļas.
pikramīnskābe C~6~H~2~(NO~2~)~2~NH~2~, pikrīnskābes reducēšanas produkts, atrodams urīnā pēc pikrīnskābes lietošanas; lieto par reaģentu proteīnu noteikšanai, kā arī krāsvielu sintēzei.
benzīls C~6~H~5~∙CH~2~-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis.
ksenilgrupa C~6~H~5~C~6~H~4~, vienvērtīga grupa.
fenilpirovīnogskābe C~6~H~5~CH~2~COCOOH, patoloģisks fenilalanīna metabolīts; izdalās ar urīnu, ja trūkst fenilalanīna hidroksilāzes.
acetofenons C~6~H~5~COCH~3~, organisks savienojums, ko iegūst katalītiski acilējot benzolu.
metīlanilīns C~6~H~5~NHCH~3~, bezkrāsains iedzeltens šķidrums, ar slāpekļpaskābi viegli rada nitrozosavienojumu.
nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē.
nitromannīts C~6~H~8~(ONO~2~)~6~, viela, kas iegūta, nitrējot mannītu ar slāpekļskābi un sērskābi.
trimetīns C~6~H~9~NO~3~, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
propiltiouracils C~7~H~10~N~2~OS, vairogdziedzera inhibitors; lieto hipertireozes ārstēšanai, kā arī gatavojot slimniekus vairogdziedzera operācijai.
metīlcikloheksanols C~7~H~13~OH, 3 izomēro heksahidrokrezolu maisījums, visvairāk lieto kā ziepju piedevu.
sarmentoze C~7~H~14~O~4~, monosaharids, ko iegūst, hidrolizējot sarmentocimarīnu; cimarozes izomērs.
trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas.
paraaminosalicilskābe C~7~H~7~NO~3~, bezkrāsains kristālisks pulveris, grūti šķist ūdenī; bakteriostatiska pret tuberkulozes mikobaktērijām.
sulfacetamīds C~8~H~10~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums, ko lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā.
piridoksamīns C~8~H~12~N~2~O~2~, piridoksīna transaminēšanas produkts, viena no B6 vitamīna formām, koenzīmu sastāvdaļa, kas piedalās proteīnmaiņā, ogļhidrātmaiņā un lipīdmaiņā.
streptidīns C~8~H~18~N~6~O~4~, streptomicīna hidrolīzes produkts.
tetrametilputrescīns C~8~H~20~N~2~, indīgs putrescīna atvasinājums, iedarbība līdzīga muskarīnam.
riluzols C~8~H~5~F~3~N~2~OS, savienojums amiotropiskās laterālās sklerozes ārstēšanai; paildzina mūžu, bet neuzlabo muskuļu vai neirālās funkcijas.
nitrofurantoins C~8~H~6~N~4~O~5~, antibakteriāla viela, dzeltenoranžs pulveris, vāji šķīst ūdenī; lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā.
trihlormetiazīds C~8~H~8~Cl~3~N~3~O~4~S~2~, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
ricinīns C~8~H~8~N~2~O~2~, toksisks alkaloīds rīcinauga sēklās un lapās.
piridoksāls C~8~H~9~NO~3~, piridoksīna oksidēšanās produkts, viena no B6 vitamīna formām, dzīvās šūnas koenzīmu sastāvdaļa, kuri piedalās aminoskābju dekarboksilēšanā un transaminēšanā.
piridoksīnskābe C~8~H~9~NO~4~, savienojums, kas izdalās urīnā, ja lieto piridoksīnu.
melilots C~9~H~10~O, p-metīl-acetofenons; lieto ziepju un tabakas smaršināšanai, kā arī parfimērijā.
vanililmandeļskābe C~9~H~10~O~5~, primārs kateholamīnu metabolisma galaprodukts, kas tiek izvadīts ar urīnu un liecina par dažādiem patoloģiskiem procesiem; koncentrāciju urīnā noteic feohromocitomas ekspresdiagnostikā.
melilotīns C~9~H~8~O~2~, glikozīds, kas atrodams amoliņa ziedos.
timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām.
skatoksils C~9~H~9~ON, skatola oksidācijas produkts, kas atrodams urīnā resnās zarnas slimības gadījumā.
mezatons C~9~Hl~4~ClNO~2~, sintētisks preparāts, darbības ziņā tuvs adrenalīnam.
izosafrols C10H10O2, atrodams ilang-ilangeļļā, mākslīgi iegūst no safrola.
opiānskābe C10H10O5, savienojums, kas iegūts, sildot narkotīnu atšķaidītā slāpekļskābē.
stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu.
tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā.
zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes.
mefenezīns C10H14O3, centrālas darbības skeleta muskuļu relaksants.
metamfetamīns C10H15N, simpatomimētisks amīns, radniecīgs amfetamīnam un efedrīnam, darbojas līdzīgi amfetamīnam.
sabineus C10H16, terpens, kas ietilpst vairākās ēteriskās eļļās.
felandrens C10H16, terpens, ļoti nepastāvīgs, nosaukums no ūdens dilles, kurā vispirms atrasts, iegūts arī mākslīgi.
mironskābe C10H17NS2O, tās kālija sāls ir sinepju sēklu glikozīds sinigrīns, no kura hidrolīzes procesā veidojas alilizotiocianīds.
miristīns C10H17NS2O9, miristīnskābes triglicerīds, spermaceta, muskateļļas u. c. tauku sastāvdaļa.
terpīns C10H18(OH)2, divvērtīgs terpēna spirts.
mentons C10H18O, kristāliska viela ar piparmētru smaršu, atrodams ēteriskās eļļās, viegli iegūstams oksidējot mentolu.
izopulegols C10H18O, mākslīgi iegūstams no citronellāla, pēdējam autooksidējoties gaisā saules ietekmā, kā arī iedarbojoties uz citronellālu ar skābēm.
nerols C10H18O, nepiesātināts pirmējais spirts, atrodams daudzās ēteriskajās eļļās; geraniola cisizomērs.
linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas.
mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela.
naftalskābe C10H6(COOH)2, peri-naftalīndikarbonskābe, pagatavojama oksidējot acenaftēnu.
pseidoefedrīns C10Hl5NO, efedrīna stereoizomērs ar mazāku presorisko darbību un vājāku centrālo nervu sistēmu stimulējošo aktivitāti.
sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā.
miristicīns C11H12O3, kristāliska toksiska muskateļļas sastāvdaļa.
politiazīds C11H13CLF3N3O4S, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto hipertensijas un tūskas ārstēšanā.
hidrastinīns C11H13O3N, hidrastīna oksidācijas produkts.
soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos.
salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns.
razoksāns C11H16N4O4, antineoplastiska viela, kas var samazināt doksorubicīna kardiālo toksiskumu, lietojot to kombinācijā ar šo preparātu.
primaveroze C11H20O10, disaharīds, primaverīna, gaulterīna un dažu citu glikozīdu enzimātiskas hidrolīzes produkts.
tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai.
triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
kotarnīns C12H13O3N, narkotīna oksidācijas produkts.
mefenitoīns C12H14N2O2, pretkrampju līdzeklis; lieto epilepsijas gadījumā.
sulfisomidīns C12H14N4O2S, sulfametazīna struktūrizomērs, antibakteriāls līdzeklis; lieto sistēmisku un urīnceļu infekciju ārstēšanā.
tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence.
hidrokotarnīns C12H15O3N, kristālisks alkaloīds, iegūts no narkotīna; nelielā daudzumā atrodams arī opijā.
oksitiamīns C12H16ClN3O2S, tiamīns, kurā NH2 grupas vietā ir OH grupa; spēcīgs tiamīna antagonists.
salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
ranimicīns C12H18O6, antibakteriāls līdzeklis, iegūts no "Streptomyces lincolnensis".
kvercitrīns C12H20O12 2H2O, Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" mizas glikozīds.
rutinoze C12H22O10, disaharīds rutīnā.
turanoze C12H22O11, disaharīds, hidrolīzes produkti ir glikoze un fruktoze.
melibioze C12H22O11, disaharīds, ko iegūst, hidrolizējot rafinozi; sastāv no glikozes un galaktozes atlikuma.
damolskābe C12H22O2, organiska skābe, sastopama govs urīnā.
reducīns C12H24N6O9, leikomaīns, kas radies no urohroma, urīna pigments.
ortofenantrolīns C12H8N2, balts kristālisks pulveris; ar dzelzs joniem veido kompleksu savienojumu, ko lieto par indikatoru tilpumanalīzē.
fenotiazīns C12H9NS, gaišdzeltens, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī.
tolbutamīds C12Hl8N2O3S, sulfonilurīnvielas savienojums, hipoglikēmisks līdzeklis; lieto insulīnneatkarīgā cukura diabēta ārstēšanai.
izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu.
ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela.
ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā.
pimpinellīns C13H10O5, rūgtviela noragu saknēs.
takrīns C13H14N2, holīnesterāzes inhibitors; lieto kognitīvo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar vieglu vai mērenu Alcheimera (Alzheimer) slimības formu.
mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai.
sekurinīns C13H15NO2, alkaloīds, kas iegūts no Tālo Austrumu auga "Securinega suffructiosa Reh der.".
mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā.
lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam.
sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā.
novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli.
metabromsalāns C13H9NO2, dezinficējoša bromsalāna grupas viela ar antibakteriālu un antimikotisku darbību; medicīnisko ziepju sastāvdaļa.
ksantilgrupa C13H9O, vienvērtīga grupa.
fenantrēns C14H10 - triciklisks arēns, bezkrāsaini kristāli; nešķīst ūdenī, šķīst benzolā, ēterī, hloroformā.
ftivazīds C14H13N3O3, gaišdzeltens pulveris, kas šķīst neorganiskās skābēs um sārmos, prettuberkulozes līdzeklis.
peristaltīns C14H18O8, Purša krūkļa ("Rhamnus purshiana DC.") mizas glikozīds.
piritiamīns C14H20Br2N4O, sintētisks savienojums, kas izraisa tiamīna deficīta simptomus.
metīljonons C14H22O, viens no svarīgākajiem vijolīšu ketoniem, plaši lieto smaržu rūpniecībā.
metilēnvioletais C14H8N2OS, vāji bāziska tiazīna krāsviela, metilēnzilajam radniecīga viela; krāsviela histoloģijā.
fenindions C15H10O2, balts kristālisks pulveris, šķīst spirtā, hloroformā; darbības mehānisma ziņā līdzīgs dikumarīnam, bet iedarbojas ātrāk un mazāk kumulējas.
rumicīns C15H10O4, hrizofānskābes izomērs skābeņu sēklās.
rabarberons C15H10O5, antrahinona hidroksilatvasinājums, atrodas rabarberos, alvejā un sennā.
trijodtironīns C15H12I3NO4, vairogdziedzera hormons, iegūts sintētiski; 3-4 reizes aktīvāks par tiroksīnu.
jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā.
laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos.
tanacetīns C15H20O4, rūgtviela biškrēsliņu seklās, lapās un ziedos.
sulpirīds C15H23N3O4S, antidepresants un antipsihotisks līdzeklis; lieto shizofrēnijas u. c. psihožu ārstēšanā.
santalols C15H23OH, izšķir alfa un beta santalolu, terpēnspirts, santaleļļas galvenā sastāvdaļa, lieto parfimērijā un par deterģentiem.
miricīns C15H31COOC30H61, bišu vaska spirtā nešķīstošā daļa, gk. palmitīnskābes miricilesteris.
ramnetīns C16H12O7, dzeltena krāsviela, glikozīda veidā atrodama "Rhamnus cathartica" augļos.
temazepāms C16H13ClN2O2, benzodiazepīnu grupas nomierinošs līdzeklis; lieto trauksmes un bezmiega ārstēšanai.
lizergīnskābe C16H16N2O2, melno graudu alkaloīds.
narcisīns C16H17NO4, narcises sīpola alkaloids.
porfiromicīns C16H20N4O5, C mitomicīna metilatvasinājums, antineoplastiska antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces aridus".
noratropīns C16H21NO3, alkaloīds, ko iegūst, norhiosciamīnu racemizējot ar sārmu.
likopodīns C16H25NO, kristālisks alkaloīds, ko iegūst no vālīšu staipekņa.
triazolāms C17H12Cl2N4, nomierinošs un hipnotisks benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto bezmiega ārstēšanai.
ftalazols C17H13N3O5S2, balts vai iedzeltens pulveris, kas nešķīst ūdenī; kuņģa un zarnu traktā uzsūcas lēni.
piperīns C17H19O3N, melno piparu alkaloīds.
mandragorīns C17H23O3N, mandragoras alkaloids; iedarbība līdzīga atropīnam.
ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
metdilazīns C18H20N2S, prethistamīna preparāts; lieto niezes mazināšanai dermatožu gadījumos.
tekodīns C18H21NO4HCl, balts kristālisks pulveris, labi šķīst ūdenī.
metalēnestrils C18H22O3, sintētisks nesteroidāls estrogēnu grupas preparāts; lietošanas indikācijas tādas pašas kā estrogēnam.
uromelanīns C18H43N7O10, melns pigments, dažreiz atrodams urīnā, urohroma noārdes produkts.
fenolsarkanais C19H14O5S, fenola un ortosulfobenzoskābes kondensācijas produkts; sarkans pulveris, ko lieto par pH indikatoru (dzeltens pH <6,8, sarkans pH >8); lieto arī nieru sekretētspējas noteikšanai.
prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai.
pararozanilins C19H17N3HCl, sarkana trifenilkatjonā krāsviela.
oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā.
tebaīns C19H21NO3, opija alkaloids; izraisa tetāniskas spazmas līdzīgi strihnīnam.
laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam.
pizotilīns C19H21NS, anaboliska viela ar antideprīvu un serotonīnu inhibējošu darbību; lieto migrēnas ārstēšanai un ēstgribas veicināšanai.
sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus.
hidrocinhonidīns C19H24ON2, cinhonas alkaloīds.
pentazocine C19H27NO, sintētisks pretsāpju līdzeklis; lieto hidrogēnhlorīda un laktāta sāļu veidā.
varfarīns C19H6O4, sintētisks kumarīnu grupas antikoagulants; lieto grauzēju iznīcināšanai, bet lielāka deva izraisa letālu asiņošanu jebkuram zīdītājam.
porfīns C20H14N4, heterociklisks savienojums, kas sastāv no četriem pirola gredzeniem, savienotiem ar -CH= grupām; hlorofila, hemīna un porfirīna pamatstruktūra.
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa.
fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī.
ksantalīns C20H19NO5, opija alkaloīds, papaverīna atvasinājums, balta kristāliska viela, tās sāļi ir dzeltenas vielas.
moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem.
protokurīns C20H23NO3, viens no kurāres alkaloīdiem.
laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai.
prodigiozins C20H25N3O, antibiotisks sarkans pigments, ko izdala "Serratia marcescens".
lizergīds C20H25N3O, lizergīnskābes dietilamīds; aktīva halucinogēna viela, serotonīna antagonists; saīs.: LSD.
laudanidīns C20H25NO4, opija alkaloīds.
laudanīns C20H25NO4, opija alkaloīds.
lahezīns C20H26ClNO3, muskarīna receptoru agonists.
hidrohinīns C20H26N2O2, cinhonas alkaloīds.
okestrols C20H26O2, sintētisks balts kristālisks pulveris, labi šķīst spirtā.
oksilorfāns C20H27NO2, narkotisko vielu antagonists.
primaverins C20H28O13, glikozīds dažās prīmulu sugās.
marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās.
sovkaīns C20H29N3O2HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
merbromīns C20H8Br2HgNa2O6, dzīvsudrabu saturošs antiseptisks līdzeklis; lieto ādas un ievainojumu dezinfekcijai.
fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā.
skutelarīns C21H18O12, Baikāla ķiverenes glikozīds; hidrolīzē veidojas skutelareīns un glikouronskābe.
palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu.
mekonidīns C21H23NO4, dzeltena amorfa viela, opija alkaloīds.
florizīns C21H24O10, rūgts dažu augļu koku sakņu mizas glikozīds; izraisa glikozūriju, bloķējot glikozes reabsorbciju nieru kanāliņos.
perfenazīns C21H26ClN3OS, fenotiazīnu grupas antipsihotiskā viela ar pretvemšanas darbību.
tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem.
laudanozīns C21H27NO4, kristālisks opija alkaloīds.
kanabīnols C21H30O2, kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, bieza eļļa, kas gaisā pārsveķojas.
oksimetolons C21H32O3, anabolisks un androgens steroidals līdzeklis.
pregnēns C21H34, nepiesātināts ogļūdeņradis; tā atvasinājumi ir progesterons un kortikosteroīdi.
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
netilmicīns C21H41N5O7, pussintētiska plaša darbības spektra aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, sizomicīna atvasinājums; pēc darbības līdzīgs gentamicīnam un tobramicīnam.
skoparīns C22H22O11, glikozīds, kas iegūts no parastā slotzara ("Cytisus scoparius").
oksinarkotīns C22H23O8N, narkotīnam radniecīgs opija alkaloīds.
oksitetraciklīns C22H24N2O9, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces rimosus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām, pret riketsijām.
tropacīns C22H25NO2, difeniletiķskābes tropīnesteris, hidrogēnhlorldu lieto parkinsonisma ārstēšanā; antiholinerģisks līdzeklis.
lobelanīns C22H25NO2, lobēlijas alkaloīds, oksidēta lobelīna forma.
puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski.
lobelanidīns C22H29NO2, lobēlijas alkaloīds, reducēta lobelīna forma.
sulfīnpirazons C23H20N2O3S, fenilbutazona sulfoksīda analogs; lieto podagras ārstēšanā.
malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
lantopīns C23H25NO4, kristāliska viela, opija alkaloids.
minociklīns C23H27N3O7, pussintētisks tetraciklīnu grupas plaša spektra antibiotiskais līdzeklis.
tiotiksēns C23H29N3O2S, tioksantīna atvasinājums; lieto psihisku traucējumu ārstēšanai.
strofantidīns C23H32O6, kardioaktīvs strofantu un tam radniecīgu augu glikozīdu steroidālais aglikons.
periplogenīns C23H34O5, periplocīna un periplocimarīna steroids aglikons.
viridobufagīns C23H34O5, sirds inde krupja "Bufo viridis" ādas dziedzeros.
nervonskābe C23H45COOH, nepiesātināta taukskābe, atrodas nervonā savienojumā ar sfingozīnu un galaktozi.
paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām.
marinobufagīns C24H32O5, sirds inde, kas atrodama krupja Bufo marinus ādā.
stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes.
simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs.
viomicīns C25H43N13O10, antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces floridae" un "Streptomyces puniceus"; lieto tuberkulozes terapijā.
lupulons C26H38O4, apiņu rūgtviela ar antibiotiskām īpašībām.
valicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
vallicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
hidroksiholesterīns C26H45O, holesterīna oksidēšanas produkts; atrodas vilnas taukos un dažos patoloģiskos stāvokļos arī cilvēka tauku dziedzeru ekskrētā.
ramnokatartīns C27H30O14, glikozīds "Rhamnus cathartica L." augļos.
timolzilā C27H30O5S, pH indikators: pH <1,2 sarkans, pH=2,8- 8,0 dzeltens, pH >9,6 zils.
sambucīns C27H31ClO15, alkaloīds ķirša "Prunus avium" mizā; tā hidrolīzē iegūst cianidīnu un ramnozi.
rolitetraciklīns C27H33N3O8, pussintētiska plaša spektra tetraciklīnu grupas antibiotiska viela.
filirīns C27H34O11, kristālisks glikozīds dažādu "Phillyrea" sugu mizā un lapās; lietots pret drudzi.
zigadenīns C27H43NO7, auga "Zygadenus intermedius" kristālisks alkaloīds.
timolftaleīns C28H30O4, pH indikators; pH <9,3 bezkrāsains, pH >10,5 zils.
rodamīns C28H31ClN2O3, fluorescējoša sarkana krāsviela, fluoresceīna atvasinājums.
ihtuiolsulfoskābe C28H38O6S3, iegūst no bitumena, to apstrādājot ar sērskābi.
tribenozīds C29H34O6, glikozīds, sklerotizējoša viela; lieto iekaisušu un varikozu vēnu ārstēšanai.
sabadīns C29H47NO8, sabadila un veratres sēklu alkaloīds.
stigmasterīns C29H48O, fitosterīns, kas atrodams kopā ar citiem sterīniem augu, piem., sojas eļļā.
sitosterīns C29H49OH, sterīns kviešu asnos.
rotlerīns C30H28O8, kamalas darbīgā viela.
proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem.
poligalīns C30H45ClO6, senegas ("Polygala senega L.") rūgts saponīns.
periplocimarīns C30H46O8, steroīds glikozīds, ko iegūst no "Periploca graeca L."; hidrolizējot ar skābi, iegūst periplogenīnu un cimarozi.
lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām.
tarakserols C30H50O, tonizējoša viela alkšņu mizā.
piroporfirīns C31H34N4O2, porfirīns, iegūts no hlorofila.
rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
melisalkohols C31H63OH, atrodams bišu vaskos un karnaubvaskos, gk. palmitīnskābes estera veidā, ko pārziepojot viegli iegūstams.
rodoporfirīns C32H34O4N, porfirins, kas līdzīgs hlorofilam.
lapakonitīns C32H44N2O8, ziemeļu kurpītes "Aconitum septentrionale" alkaloīds.
tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam.
robinīns C33H40O19, baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") ziedu glikozīds.
meniantīns C33H50O14, rūgts glikozīds puplakšu lapās.
oksihematīns C34H32N4O7Fe, oksihemoglobīna krāsviela; to oksidējot, rodas hematīnskābe, reducējot - hematoporfirīns.
veratridīns C36H51NO11, alkaloīds, kas izolēts no sabadila un zaļās veratres.
periplocīns C36H56O13, auga "Periploca graeca L." glikozids, enzīmu klātbūtnē hidrolizējas par glikozi un periplocimarīnu.
urokanīnskābe C3H3N2CHCHCOOH, histidīna dezaminācijas produkts, kas atrasts suņu urinā.
palmitīns C3H5(C16H31O2)3, glicerīna tripalmiāts, kas kopā ar stearīnu veido cieto tauku lielāko daļu.
uroporfirīns C40H38N4O16, hēma sintēzes starpprodukta uroporfirinogēna oksidēšanās produkts; iekšējas asiņošanas, piem., kuņģa čūlas gadījumā novēro uroporfirinūriju.
taraksacīns C40H40O5, rūgtviela pieneņu saknēs.
zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos.
psihozīns C43H45N7O, galaktozīds, frenozīna sastāvdaļa; hidrolizējot rodas galaktoze un sfingozīns, cerebrozīdu biosintēzes starpsavienojums.
takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas.
pirolīns C4H7N, pirola reducēšanas produkts.
treoze C4H8O4 monosaharīds, eritrozes izomērs.
tetroze C4H8O4, monosaharīds ar četriem oglekļa atomiem molekulā.
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma.
zorbamicīns C56H100CuN18O24S2 2HCl antibakteriāla antibiotiska viela, kas iegūta no "Streptomyces bikiniensis".
ksantokreatinīns C5H10N4O, indīgs leikomaīns, kas rodas nogurušos muskuļos; veido dzeltenus kristālus; rada depresiju, miegainību, caureju, vemšanu.
pentaeritritols C5H12O4, kristāliska viela; izmanto atvasinājumu iegūšanai.
orotskābe C5H4N2O4, uracila un cito-zīna biosintēzes izejviela dzīvnieku audos.
pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements.
tioguanīns C5H5N5S, purīnu grupas analogs, radniecīgs merkaptopurīnam, bloķē purinu nukleotīdu sintēzi un izmantošanos; lieto akūtas mielocītiskās leikozes ārstēšanai.
metiltiouracils C5H6N2OS, sintētisks tireostatisks preparāts, kas samazina tiroksīna sintēzi vairogdziedzerī; nomāc hemopoēzi, izraisot agranulocitozi.
hidnokarpskābe C5H7(CH2)10-COOH, glicerīda veidā atrodama čolmugras eļļā.
purons C5H8N4O2, viela, iegūta, elektrolizējot urīnskābi.
melitskābe C6(COOH)6, kristāliska viela, šķīst ūdenī un etilspirtā.
vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām.
heksahlorbenzols C6Cl6 - sīki balti kristāli ar īpatnēju smaku, lieto kviešu sausai kodināšanai pret cieto melnplauku.
ramnoze C6H12O5, metilaldopentoze, monosaharīds, ko dažreiz atrod urīnā; sastopams krūkļa mizā.
sorboze C6H12O6, ketoheksoze, kas rodas no sorbīta, rūgstot pīlādžogu sulai.
neozīns C6H17NO2, bāziska viela muskuļaudos.
mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis.
ksilidīns C6H3(CH3)2NH2, dimetilanilīns; lieto krāsvielu sintēzē.
ksilenols C6H3(CH3)2OH, dimetilfenols, bezkrāsaina kristāliska viela, pastāv sešu izomēru veidā; tās salicilāti lietoti pret reimatismu.
protokatechualdehids C6H3(OH)2CHO, 3,4-dioksibenzaldehids, grūti sintezējams, parasti iegūst no dabā sastopamajiem atvasinājumiem.
fenilēngrupa C6H4, divvērtīgs benzola atlikums.
ortokrezols C6H4(-CH3)OH, viens no trim krezola izomēriem; lieto par dezinfekcijas līdzekli.
ksililēndiamīns C6H4(CH2NH2)2, viela, ko izmanto krāsvielu iegūšanai.
parahlorfenols C6H4(Cl)OH, fenola aizvietotājs, aktīvs pret gramnegatīvajiem mikroorganismiem.
ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā.
ortoftalskābe C6H4(COOH)2, benzildikarbonskābe, ko lieto organiskajā sintēzē.
mertiolāts C6H4(COONa)SHgC2H5, bakteriostatisks un fungistatisks līdzeklis; bioloģisko preparātu konservants.
jodoksibenzoskābe C6H4(JO2)COOH, bezkrāsains kristālisks savienojums, kura sāļus, galvenokārt kalcija, lieto pret locītavu iekaisumiem un sāpēm.
fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas.
nitrofenols C6H4(NO2)OH, pH indikators: pH <5 bezkrāsains, pH >7 (dzeltens).
salicilaldehīds C6H4(OH)CHO, eļļa ar patīkamu smaržu, atrodama spirejās, izgatavo arī sintētiski.
metilsalicilāts C6H4(OH)COOCH3, metilgrupa, salicilskābes metilesteris, bezkrāsains šķidrums, gandrīz nešķīst ūdeni; lieto ārīgi.
fenolsulfonskābe C6H4(OH)SO3H, sastāv no trim izomēriem (orto-, meta- un parafenolsulfonskābes) pēdējo lietoja sāļu veidā par zarnu antiseptisku līdzekli.
bromacetanilīds C6H4Br NH CO CH3; balti kristāli, kas ūdenī gandrīz nešķīst, šķīst spirtā.
ortodihlorobenzols C6H4Cl2, insekticīds līdzeklis.
pteridīns C6H4N4, slāpekļbāze, pterīna sastāvdaļa.
parahidroksibenzoskābe C6H4OHCOOH, salicilskābes izomērs; tās esteriem ir antiseptiskas īpašības, un tos lieto medicīnas preparātu konservēšanai.
pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā.
fenildibromoarsīns C6H5AsBr2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze.
fenildihlorarsīns C6H5AsCl2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze.
pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai.
fenacemīds C6H5CH2CONHCONH2, pretkrampju līdzeklis; lieto psihomotorisko traucējumu un epilepsijas ārstēšanai.
fenīletiķskābe C6H5CH2COOH - ķīmisks savienojums, ko iegūst no benzilchlorida, ko darbojoties ar ciankaliju vispirms pārvērš par benzilcianidu.
bromobenzilcianīds C6H5CHBr CN; asaru gāze.
benzoīls C6H5CO-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis.
bromacetofenons C6H5COCH2Br; asaru gāze.
metilfenilhidrazīns C6H5N(CH3)NH2, reaģents ketožu atšķiršanai no aldozēm: pirmās veido ozazonus, otrās - hidrazonus.
ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā.
difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu.
fenilhidroksilamīns C6H5NHOH, indīgs nitrobenzola reducēšanās produkts, izraisa methemoglobīna veidošanos.
metronidazols C6H9N3O3, pretprotozoju un antibakteriāls līdzeklis, efektīvs pret anaerobiskiem mikroorganismiem; lieto "Trichomonas vaginalis" ierosinātas infekcijas un amebiāzes gadījumā, kā arī anaerobisko baktēriju ierosinātu infekciju profilaksei.
paraksantīns C7H,N,O, teobromīna izomērs; niecīgā daudzumā atrodams urīnā.
sulfaguanidīns C7H10N4O2S, balts kristālisks pulveris, šķīst minerālskābju šķīdumā; lieto bacilārās dizentērijas ārstēšanā.
temulīns C7H12N2O, indīgs alkaloīds reibuma airenes sēklās.
damalurskābe C7H12O2, organiska skābe, ož pēc baldriānskābes, sastopama govs urīnā.
stahidrīns C7H13NO2, alkaloīds, ko iegūst no "Stachys" ģints augiem.
novembihīns C7H14NCl3HCl, balts pulveris, šķīst ūdenī un spirtā.
mekonskābe C7H4O7, fizioloģiski mazaktīva viela opijā.
patulīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no dažādu sēņu kultūrām.
penicidīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas izolēta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām.
salicilamīds C7H7NO2, salicilskābes amīds; pretsāpju un pretdrudža līdzeklis.
penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī.
ribavirins C8H12N4O5, sintētisks nukleozīdu atvasinājums, plaša spektra pretvīrusu līdzeklis.
hidrokolidīns C8H13N, indīgs ptomaīns pūstošā gaļā.
streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā.
oktoze C8H16O8, sintētisks monosaharīds ar astoņiem oglekļa atomiem; dabā nav sastopams.
lopress C8H8N4HCl, līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balta kristāliska viela, šķist ūdenī.
mureksīds C8H8N6O6, purpurskābes amonija sāls; lieto par indikatoru kompleksometriskajā titrēšanā ar B trilonu; agrāk lietots par krāsvielu.
spinulozīns C8H8O5, antibiotisks benzohinona atvasinājums, ko iegūst no "Penicillium spinulosum"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
uropitīns C9H10N2O3, urohroma noārdīšanas produkts.
veratrskābe C9H10O4, atrodas sabadilā un baltās veratres sēklās.
uroleicīnskābe C9H10O5, kas atrasta urīnā alkaptonūrijas gadījumā.
fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs.
nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā.
uridīns C9H12O6N2 - nukleozīds, kas sastāv no piramidīnbāzes uracila un D-ribozes, sastopams RNS, piedalās ogļhidrātu maiņā.
parvolīns C9H13N, ptomaīns pūstošās zivīs vai zirga gaļā.
zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā.
metarbitāls C9H14N2O3, barbitāla atvasinājums, pretkrampju līdzeklis; lieto epilepsijas lēkmju profilaksei un pārtraukšanai.
meprobamāts C9H18N2O4, karbamātu atvasinājums ar trankvilizējošu, muskuļus relaksējošu un pretkrampju darbību.
neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe.
umbeliferons C9H6O3, viela, kas sastopama vairākos "Umbelliferae" dzimtas augos; lieto ultravioletā starojuma absorbēšanai pretsaules krēmos un losjonos.
Ķerubiņu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
Cebišku ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
Cebišķu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
Čabišķu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
čakstelēns Cakstēns.
chalcophora Calcophora mariana - lielās krāšņvaboles "Buprestis mariana" nosaukuma sinonīms.
cāļeks Cālēns.
calycella Calycella citrina - leociju dzimtas sugas "Bisporella citrina" nosaukuma sinonīms.
cālene Cālis (jauna vistiņa).
cāle Cālis, jauna vista.
cabulis Cālis.
čābulis Cālis.
čāčiņš Cālis.
cālietis Cālis.
cibis Cālis.
cibuks Cālis.
cibulis Cālis.
cibulītis Cālis.
ciciņš Cālis.
ciepāns Cālis.
čiepsts Cālis.
cipa Cālis.
cipata Cālis.
cipstiņš Cālis.
piucis Cālis.
tibulis Cālis.
tipulis Cālis.
vacis Cālis.
vācis Cālis.
vacīši Cālīši.
cābulis Cālītis.
cibītis Cālītis.
ciepītis Cālītis.
cipītis Cālītis.
knabucis Cālītis.
pīvulēns Cālītis.
calliclystis Calliclystis rectangulata - ābeļu zaļganais ziedsprīžotājs.
cipas Cāļi; cipatas.
cipatas Cāļi.
pulloroze Cāļu baltā caureja, slimo cāļi, tītarēni līdz 20 dienu vecumam, uzņēmīgi arī baloži, truši.
Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
iedēklis Cāļu perējamā ligzda.
camera Camera obscura - tumša kaste ar nelielu atvērumu, pa kuru ieplūst gaismas stari, kas uz pretējās sienas projicē ārpusē esoša priekšmeta apgrieztu attēlu.
cangas Canga.
capatā Capatā nest - kukuragās nest.
capitophorus Capitophorus ribis - jāņogulāju sarkanās laputs nosaukuma sinonīms.
carevičs Cara dēla tituls.
katriņa Cara laika nauda (simts rubļu gabals).
leitīši Cara laikos Nīcas pagasta austrumu daļas (vēlāk Dunikas pagasta ziemeļu daļa) iedzīvotāji, pēc valodas pieskaitāmi kuršu pēcnācējiem.
carevna Cara meitas tituls.
patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (Krievijā līdz 1917).
cariene Cara sieva.
cariste Cara valsts; monarhija, kurā valda cars.
illegālists Cariskā Krievijā revolucionārs, kas slēpdamies no policijas dzīvoja ar viltotu pasi.
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
ģenerālgubernatūra Cariskajā Krievijā dažu guberņu apvienojums ar ģenerālgubernatoru un tā kanceleju, kā vienīgajām kopējām pārvaldes institūcijām.
kamerālpalāta Cariskajā Krievijā finanšu ministrijas institūcija kādā guberņā no 1775. g.
kontrolpalāta Cariskajā Krievijā valsts kontroles provinces (guberņas) orgāns.
remontieris Cariskās Krievijas armijā - virsnieks, kas iepērk zirgus.
pārkrievošana Cariskās Krievijas un PSRS valdības politika, kas bija vērsta uz nekrievu tautību piespiedu asimilāciju.
maģistrants Cariskās Krievijas universitātēs persona, kas nokārtojusi maģistra eksāmenus.
carists Cariskās valsts iekārtas piekritējs Krievijā.
gaponiāde Carisma pasākumi valdības kontrolētu legālu strādnieku organizāciju radīšanai Krievijā 20. gs. sākumā.
Cormaņa ezers Cārmans, ezers Aulejas pagastā.
Cārmaņa ezers Cārmins, ezers Aulejas pagastā.
Cārmaņu ezers Cārmins, ezers Aulejas pagastā.
Cērmena ezers Cārmins, ezers Aulejas pagastā.
Zarnikau Carnikava.
Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Carnikava Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Garupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
Saule Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Gaujmala Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
Sautiņi Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Atpūta 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Sala 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Sala 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Cēlāji Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa.
Liesma Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
Atpūta Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Salūts Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Zvejnieks Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Līlaste Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" bijušais nosaukums.
Dzirnupe Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
Līdums 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Līdums 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Langa 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Langa 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Langa 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
čauna Cauna.
caune Cauna.
čaune Cauna.
caunis Cauna.
caunītis Cauna.
cauna Caunāda.
čaunāda Caunāda.
caunaine Caunādas cepure.
caunene Caunādas cepure.
martes Caunas - plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints.
caunāda Caunas āda (parasti kažokāda).
Lielā dzelve Caunu dzelve Raiskuma pagastā.
taira Caunu sugas dzīvnieks, kas pēc ķermeņa uzbūves drīzāk atgādina zebieksti, dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem.
Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka.
dzar Caur (1).
dzar Caur (3).
transkutāns Caur ādu izdarāms, arī zemādas.
perkutāns Caur ādu izdarāms; zemādas.
transsudācija Caur asinsvadu sienām norisoša asiņu šķidrās daļas izsūkšanās ķermeņa audos un dobumos.
caurēm Caur caurēm - pilnīgi, pavisam.
trambulis Caur centrifūgu malts piens.
trambuļpiens Caur centrifūgu malts piens.
krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
duiņāt Caur degunu dungot.
žmurkstēt Caur degunu vilkt.
kardiomentopeksija Caur diafragmu izvilkta taukplēves segata piešūšana sirdij sirds muskuļa kolaterālās asinsrites uzlabošanai.
perorāli Caur muti (medikamentu ievadīšanas veids).
izšņākāt Caur nāsīm izšļākt kādu šķidrumu.
nosapurkšties Caur nāsīm izvadīt gaisu un radīt troksni (par dažiem dzīvniekiem).
rocināt Caur rokām laist (darba gaitā).
uzsarvēt Caur sarvi uzbirdināt.
mirkā Caur un cauri izmircis.
grotšote Caur vairākiem blokiem izvērta trose, ar kuru vada (ievelk vai izlaiž) grotburu.
uzšļircēt Caur zobiem uzšļākt.
uzšļircināt Caur zobiem uzšļākt.
uzšļirkt Caur zobiem uzšļākt.
trans- Caur-, šķērs-.
per Caur, ar.
cau Caur.
dzer Caur.
pļurenica Caura smilts zeme ar vāju ražu.
ēleris Caurā vīle.
cauraudzīte Cauraugusi gaļa.
bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
iezmauga Caurauklojums.
izaust Cauraust.
caurbiru Caurbiru zirgs - zirgs, kas braucot bieži izvada izkārnījumus.
pūslīši Caurceļotāju putnu sugas, vērojami gk. jūrmalā un ezeru un upju malās.
caurduris Caurdura.
pakrūtsvaina Caurdure, dūrējs sānos.
duršlāgs Caurduris, kāstuve.
drušlaks Caurduris.
drušļaks Caurduris.
duršlags Caurduris.
duršlēgs Caurduris.
paracentēze Caurduršana; dobuma sienas pārduršana ar dobu adatu vai trokāru, lai izvilktu šķidrumu.
transfiksija Caurduršana.
taftēt Caurdurt.
žaut Caurdurt.
caurdurvju Caurdurvju atslēga - atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs; caurduru.
diareja Caureja - zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās.
pļūka Caureja (cūkām).
pļuka Caureja 1.
hiloreja Caureja ar bagātīgu gļotu piemaisījumu (līdzība ar hilu).
lientērija Caureja ar gandrīz nesagremotu barību.
hloridoreja Caureja ar lielu hlorīdu daudzumu izkārnījumos.
pimeloreja Caureja ar taukainiem izkārnījumiem.
caurguļa Caureja kā slimība.
paradizentērija Caureja, kas atgādina dizentērijas klīnisko ainu.
diarreja Caureja; diareja.
atpūtes Caureja.
pēkšumnīca Caureja.
pēkšums Caureja.
plarkšs Caureja.
pļorka Caureja.
plorkšs Caureja.
plūkas Caureja.
pļukas Caureja.
pļurka Caureja.
pļūtāmais Caureja.
pļūtas Caureja.
pļūti Caureja.
pļūtiens Caureja.
pļūtījiens Caureja.
pļūtīšana Caureja.
pļūtīzeris Caureja.
pļūtīzers Caureja.
pļutka Caureja.
stira Caureja.
stirkšķis Caureja.
tirkšķis Caureja.
turšķis Caureja.
aizpļūtīt Caurejas dēļ notašķīt.
katoterika Caurejas līdzeklis.
diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri.
lenitiva Caurejas līdzekļi.
nopļūtīt Caurejas rezultātā aptašķīt.
piepļūtīt Caurejas rezultātā notraipīt (piemēram, bikses).
utene Caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica").
purgācija Caurejas veicināšana ar zālēm.
evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
tanalbīns Caureju apturošs līdzeklis lopārstniecībā (sevišķi jaunlopiem), tanīna un olbaltumvielu savienojums.
vendēšana Caurgriešna - burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju.
fučikāto Cauri; pagalam; sabeigts.
cauren Cauri.
pušējums Caurims, plīsums, bojājums (priekšmetā).
mikrocaurulītes Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
mikrotubuļi Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
propuska Caurlaide (dokuments).
caurmalu Caurmalu zeme - smilšmālu augsne.
rīrprojekcija Caurprojekcija - projicēšanas metode, kur attēlu projicē no vienas, bet aplūko no otras puses; to izmanto kombinēto kadru uzņemšanai, reālu objektu filmēšanai uz citu attēlu fona; televīzijas specefekts, ar ko attēlus kombinē no fona un priekšplāna attēlu signāliem.
šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums; plīvurs (3).
cauruna Caurruna.
caurāts Caurs (1).
hipohipnoze Caurs miegs.
caurš Caurs.
caursāpju Caursāpju zāle - mārdadzis.
tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite.
siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu.
caurspīdība Caurskatāmība.
caurskati Caurskate.
caursk. Caurskatīja; caurskatīts (bibliogrāfijā).
caurduru Caurslēdzams (par atslēgām); caurdurvju.
caursmilkšu Caursmilkšu zeme - smilšaina māla augsne.
mikrofiša Caurspīdīga fotomateriāla kartīte ar vairākiem samazinātiem teksta, rasējumu u. tml. attēliem.
skočs Caurspīdīga līmlente.
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes.
tēns Caurspīdīga, ļoti plāna drāna.
blisters Caurspīdīgas plastmasas kupolveidīgs izvirzījums lidmašīnas korpusā ieroču un tēmēšanas ierīču novietošanai.
salpes Caurspīdīgi kustoņi, muciņas veida, dzīvo dienvidu jūrās, kur tie peld pa vienam vai veselām ķēdēm sakopojušies.
naīdas Caurspīdīgi tārpiņi uz ūdens augiem.
žagata Caurspīdīgs akmens.
diafānija Caurspīdīgs attēls uz stikla, to iegūst ar dekalkomānijas palīdzību.
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai; kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
vizieris Caurspīdīgs sejas vairogs.
lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju.
košs Caurspīdīgs, dzidrs.
rubīns Caurspīdīgs, sarkans minerāls, alumīnija oksīds ar hroma piemaisījumu (sarkans dārgakmens, bet var būt arī brūngans vai violets).
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
klārs Caurspīdīgs.
klīrs Caurspīdīgs.
transparents Caurspīdīgs.
transparence Caurspīdīgums.
transparency Caurspīdīgums.
durvis Caurstaigājama aila.
prohodņaks Caurstaigājama sēta.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
caurteka Caurtece (2).
rekanalizācija Caurteces rašanās trombā.
perennēt Cauru gadu pastāvēt, pārziemot (it sevišķi runājot par augiem).
aizvadcaurule Caurule (kā) aizvadīšanai.
izvadcaurule Caurule (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
novadcaurule Caurule (kā) novadīšanai.
pievadcaurule Caurule (kā) pievadīšanai.
veidcaurule Caurule (kā) profila, formas veidošanai.
skatcaurule Caurule (kā) vizuālai kontrolei, arī apskatei.
tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai.
aerotūba Caurule ar gaisa virsspiedienu (hloretila ampula) vai zemspiedienu (ampula ar adatu bez šļirces asiņu noņemšanai no vēnas).
kapilārs Caurule ar tievu iekšējo kanālu.
dūmenis Caurule dūmu izvadīšanai gaisā (piemēram, lokomotīvēm, tvaikoņiem).
dūmcaurule Caurule siltuma pārnešanai no dūmgāzēm uz ūdeni vai gaisu (tvaika ģeneratoros, gaisa sildītājos).
katetrs Caurule šķidruma novadīšanai no ķermeņa dobuma vai dobuma skalošanai caur dabisku atveri.
notekcaurule Caurule šķidruma, masas novadīšanai.
caurīte Caurule, gredzens, gredzenveida rotājums.
kokers Caurule, kurā ievietota stūres vārpsta.
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai.
sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
strumpa Caurule, stobrs, šļircene.
trubis Caurule; trumulis; priekšmets, priekšmeta daļa, kam ir caurules veids.
caure Caurule.
rore Caurule.
roris Caurule.
strūbe Caurule.
torksnis Caurule.
trobis Caurule.
truba Caurule.
trūba Caurule.
trube Caurule.
trūbe Caurule.
tule Caurule.
tulle Caurule.
intubācija Caurules ievadīšana dobā orgānā, lai turētu to atvērtu, sevišķi trahejā tūskas vai difterijas iekaisuma gadījumā, kā arī narkozes nolūkā operācijas laikā.
flancis Caurules savienotājelements.
pipa Caurules veida trauks Spānijā un Portugālē, kā vīna mērs ap 500 l liels.
atloks Caurules, vārpstas vai ieliktņa daļa plakana diska veidā ar caurumiem skrūvēm vai tapām.
iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā.
fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
roratslēga Cauruļatslēga.
cauruļsavienojums Cauruļu galu savienojums, kas nodrošina cauruļvadu izturību un hermētismu.
trubinieks Cauruļu savienotājdetaļa.
ūdensvads Cauruļvads ūdens pārvietošanai.
dūmvads Cauruļvads, pa kuru dūmi no kurtuves ieplūst dūmenī; arī dūmenis.
klīze Cauruļveida apkalums peldlīdzekļa bortā vai margsienā, kas pasargā pietauvošanās troses no pārrīvēšanās.
snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
stobrs Cauruļveida detaļa, elements, piemēram, kādu vielu plūsmas virzīšanai.
uzmava Cauruļveida elements detaļu savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.; arī uzmaucama detaļa.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
vads Cauruļveida iekārta vielu pārvadīšanai.
tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai.
mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
siringosistrofija Cauruļveida orgāna (piem., olvada) sagriešanās.
asinsvadi Cauruļveida orgāni (artērijas, vēnas, kapilāri), pa kuriem plūst asinis.
sifons Cauruļveida orgāns (dažiem gliemjiem).
dējeklis Cauruļveida orgāns olu dēšanai (zivīm, kukaiņiem).
urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
limfvads Cauruļveida orgāns, pa kuru plūst limfa.
vads Cauruļveida orgāns.
cauruļpālis Cauruļveida pālis.
urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
olvadi Cauruļveida pāra sievišķais dzimumorgāns, pa kuru olšūna no olnīcas nonāk dzemdē.
stobrs Cauruļveida veidojums (organismā).
cauruļveidīgs Cauruļveida.
tubulārs Cauruļveida.
apendikss Cauruļveidīga detaļa dirižabļa vai aerostata apakšdaļā, kas kalpo čaulas piepildīšanai ar gāzi un liekās gāzes izvadīšanai lidojuma laikā.
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
orycteropus Cauruļzobji.
tubulidentata Cauruļzobji.
pārurbšana Cauruma diametra palielināšana urbjot.
caurduršana Cauruma izveide sagatavē.
kārseknis Caurumaina karote vai siets kāšanai.
retumains Caurumains, ar caurumiņiem (par adījumu).
izcilins Caurumains, irdens, drupans, čaugans.
krepele Caurumains, līks un greizs koks.
urbulains Caurumains, porains.
urbuļains Caurumains, porains.
caurīgs Caurumains.
caurumāts Caurumains.
perša Caurumi gar pastalu malām, kur iever auklas.
pavērkši Caurumiņi pastalu malās, kur izver auklu.
pārausis Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai.
pāravi Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai.
pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas.
izķirmināt Caurumot, izdobt, veidot ejas kokā.
izķirnīt Caurumot, izdobt.
izķermināt Caurumot.
igvarts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
igvāte Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
dobķieģelis Caurumotais ķieģelis - apdedzināta māla būvmateriāls ar vertikāliem apaļas formas dobumiem.
ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, senākiem telefona aparātiem).
caurumains Caurumots.
caurumaiņš Caurumots.
sietains Caurumots.
osa Caurums (cirvī, veserī u. tml.) kāta ielikšanai.
vēdcaurums Caurums (kā) vēdināšanai; vēdināšanas caurums.
iedobums Caurums (kādā virsmā).
šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
spunde Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāzni; spundes caurums.
urva Caurums (tukšums) zemē.
sviķcaurums Caurums alus mucā gaisa pievadīšanai.
sviķis Caurums alus mucā gaisa pievadīšanai.
gļiza Caurums baļķa galā sastiprinot plostu ar kārti, kas izvērta caur visiem baļķiem.
caurtece Caurums brangās, lai ūdens varētu satecēt viszemākajā jahtas vietā.
šķērsrīkle Caurums dūmiem krāsns ieros.
lūkša Caurums griestos.
kaķcaurums Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā); kaķlūka.
kaķlūka Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā).
akata Caurums ledū.
lesmenis Caurums ledū.
vera Caurums pastalas sānu augšdaļā, caur kuru tiek izvērta aukla.
kaburs Caurums sienā.
rīklīte Caurums vērpjamā ratiņa spārna dzelzij, kur vērpjot ieiet dzija, linu pavediens.
dūka Caurums, atvere (apkures iekārtā); arī dūmvads.
dūka Caurums, atvere (piemēram, kādā mašīnā, ēkas daļā).
caurlūks Caurums, atvere, caur kur var lūkoties.
šķērscaurums Caurums, kas šķērso (ko).
kurcumi Caurums, ko ieurbj kokā sulu tecināšanai.
svelpsts Caurums, kur var vilkt gaiss, dūmi utt.; dibens, pakaļa.
urvelnieks Caurums, kur vējš cauri pūš; dibens.
svelstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa.
svulstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa.
paseknis Caurums, plaisa; kakts; paslēptuve.
pušainums Caurums, plīsums, bojājums (priekšmetā).
pušaiņums Caurums, plīsums, bojājums (priekšmetā).
tece Caurums, sprauga, pa kuru plūst šķidrums.
sumba Caurums, tukšums.
sumbra Caurums, tukšums.
čala Caurums.
caumuris Caurums.
cobums Caurums.
cohums Caurums.
coķis Caurums.
cokteris Caurums.
cokums Caurums.
dira Caurums.
dore Caurums.
kobura Caurums.
ulvis Caurums.
dornieks Caurumsitis.
drušlaks Caurumsitis.
praboiniks Caurumsitis.
perforācija Caurumu izveidošana urbumā iegremdētās caurulēs, lai pa tiem šajās caurulēs varētu ieplūst nafta vai gāze.
perforējošs Caururbjošs, caurdurošs.
brāma Caurvējš.
caurvējs Caurvējš.
valka Caurvējš.
velga Caurvējš.
vērens Caurvelkamais pavediens.
caurspiednis Caurvilcim līdzīgs daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem, kuru pārvieto spiežot, ne velkot.
caurvelce Caurvilcis.
Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums.
narkolāns CBr~3~CH~2~OH, balts sīkkristālisks pulveris, šķīst spirtā un ēterī.
trihloretiķskābe CCl~3~COOH, bezkrāsaini kristāli; lieto par piededzināšanas līdzekli mikroskopijas preparātu apstrādē, par herbicīdu.
ceanothus Ceanoti.
Amerikas ceanots ceanotu suga ("Ceanothus americanus"), kas Latvijā introducēta un ir ziemcietīga.
bālganais ceanots ceanotu suga ("Ceanothus pallidus").
pušķainais ceanots ceanotu suga ("Ceanothus thyrsiflorus").
Jānis Cebedaja dēls, viens no pirmajiem Jēzus mācekļiem, pēc nostāstiem uzrakstījis Jāņa evaņģēliju, Jāņa vēstules un Atklāsmes grāmatu.
glossina Cecemušas.
cecin Cecinus.
ceci Cecumi, sakumi.
pārnodot Cedēt.
Curcuma zedoaria Cedoārijas kurkuma.
cedrela Cedrela 1.
cēdru Cēdru josta - celaine, īpašs jostas paveids.
cephalanthera Cefalantēras.
garlapu cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera longifolia").
sarkanā cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera rubra").
cephalaria Cefalārijas.
Transilvānijas cefalārija cefalāriju suga ("Cephalaria transsylvanica").
cephalocereus Cefalocereji.
sirmais cefalocerejs cefalocereju suga ("Cephalocereus senilis").
cephalocarida Cefalokarīdi.
Fortina cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus fortunei").
Haringtona cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus harringtonia").
cephalotaceae Cefalotas.
Cep Cefejs, zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā.
Cepheus Cefejs, zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā.
Cigeļņas strauts Cegeļņa, ietek Audzeļu ezerā.
Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā.
remontcehs Cehs remontdarbu veikšanai.
virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
radiocehs Cehs, kurā izgatavo radioaparātus vai to daļas.
martencehs Cehs, kurā noris martenprocess.
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
pamatcehs Cehs, kurā veic galveno ražošanas procesu.
saiņotava Cehs, nodala, arī telpa, kur saiņo (ko).
pakotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur pako (1).
vedi Ceilonas dravīdisko pirmiedzīvotāju atliekas.
Cinnamomum zeylanicum Ceilonas kanēļkoks.
cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis).
cekulīte Cekulaina vista.
tupsa Cekulaina vista.
cekulzīle Cekulainā zīlīte.
slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata").
ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus").
čenkurains Cekulains, pušķains, čemurains.
kutains Cekulains, pušķains.
cekulaiņš Cekulains.
cekulots Cekulains.
ajuga Cekuliņi - lūpziežu dzimts ģints.
cekuliņš Cekuliņi.
cekols Cekulis.
plutellidae Cekulkožu dzimta.
plutella Cekulkožu dzimtas ģints.
prays Cekulkožu dzimtas ģints.
roeslerstammia Cekulkožu dzimtas ģints.
ypsolophus Cekulkožu dzimtas ģints.
cegone Cekuls, čuprs.
čuzis Cekuls, čuprs.
ceipa Cekuls, izsūruši mati.
kuti Cekuls, pušķis.
cera Cekuls; mati, īpaši netīri, nevīžīgi.
cakuls Cekuls.
ceica Cekuls.
čukurs Cekuls.
dzegulis Cekuls.
Cekuļupīte Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā.
Mazuļu strauts Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā.
Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka.
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
vira Cel augšā! velc augšā! - komanda kraušanas operācijās.
cels Cela josta.
cadra Celaine, celu josta.
calaine Celaine.
calene Celaine.
cals Celaine.
stakles Celaiņu jostu aužamā ierīce.
gaisma Cēlas, cildenas jūtas.
coelastrum Celastras.
celines Celenes.
Celenski Celensku ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,2 ha.
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Celišķu kalns Celensku pilskalns Alsviķu pagastā.
nobile Cēli, cildeni; dižciltīgi.
sublimente Cēli, daiļi.
elevato Cēli, diži.
cēļi Cēli, lepni.
generoso Cēli, lieliski.
adiatētisks Cēlies bez slimības uzņēmības.
biparentāls Cēlies no diviem vecākiem (vīriešu un sieviešu dzimuma).
kostogēns Cēlies no ribām, īpaši no ribu kaulu smadzenēm.
tekmala Celiņa mala.
celīte Celiņš (1).
celīte Celiņš (2).
grīdceliņš Celiņš (3).
atšķirtne Celiņš (matu).
slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
dorožka Celiņš.
celgals Celis, ceļgals.
celkaulgals Celis, ceļgals.
ceļkauls Celis; ceļa locītavas kauls.
cekauls Celis.
ceļi Celis.
celkauls Celis.
ceļš Celis.
cēlkoksne Cēlkoka koksne.
cella Celle.
celloautotipija Cellona autotipijas ienaglošanai apaļās plāksnēs.
emalīts Celluloīda šķīdinājums dažādos viegli gaistošos šķīdinātājos.
celmiens Celmaina vieta, izcirtums, celmājs.
celmājs Celmaina vieta, izcirtums.
celmots Celmains.
celmojs Celmājs; celmots.
celmaine Celmājs.
celmainis Celmājs.
celmāja Celmājs.
celmoksne Celmājs.
pampars Celme, vecs, sakaltis koka gabals.
armirallariella Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints, tās sinonīms nosaukums.
armillaria Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints.
cēlmetalls Cēlmetāls.
platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd).
dirhams Cēlmetālu svara vienība Ēģiptē un Sudānā (3,12 g).
dirhēms Cēlmetālu svara vienība Ēģiptē un Sudānā (3,12 g).
lepturinae Celmgraužu apakšdzimta.
leptura Celmgraužu apakšdzimtas ģints.
strangalia Celmgraužu apakšdzimtas ģints.
ceļlauzis Celmlauzis.
celmlauzējs Celmlauzis.
priekšcensonis Celmlauzis.
priekšcīnītājs Celmlauzis.
priekškarotājs Celmlauzis.
laphria Celmmušas.
celmotains Celmots.
štamms Celms (mikrobioloģijā).
kakaža Celms ar 2 saknēm, ko lieto kā celteņa balstu vai pamatu ceļot smagākus priekšmetus.
čams Celms ar atvasēm (purvā).
ceceris Celms ar saknēm.
žamburs Celms upē.
tulms Celms, gals.
calms Celms.
ķere Celms.
stuba Celms.
stubs Celms.
stubulzns Celms.
stuburkls Celms.
Celma ezers Celmu ezers Kalvenes pagastā.
sveķelis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā.
sviķis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā.
coelogyne Celogīnes.
sekstainā celogīne celogīņu suga ("Coelogyne cristata").
Lorensa celogīne celogīņu suga ("Coelogyne lawrenceana").
splanhnocēls Celoma daļa, no kuras attīstās perikarda, pleiras un vēdera dobums.
hipomērs Celoma mezoteliālā slāņa ventrālā daļa; no tās veidojas pleira, perikards un vēderplēve.
coelomycetes Celomicētes.
kauzalitāte Cēlonība, cēloniskā nosacītība.
avots Cēlonis (kādam procesam, norisei).
causa Cēlonis, iemesls.
pamats Cēlonis, iemesls.
dzinulis Cēlonis, ierosinājums (kādai norisei).
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
radeklis Cēlonis.
atkarība Cēloniska vai nosacījuma sakarība (ar citu parādību, faktoru u.tml.).
determinēt Cēloniski nosacīt (piemēram, kādu parādību).
kauzāls Cēlonisks.
kriminoģenēze Cēloņi, kas ir izraisījuši noziegumu.
celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda.
gaiļsekste Celozija.
sārtcekule Celozija.
celosia Celozijas.
sekstainā celozija celoziju suga ("Celosia argentea var. cristata").
spalvu celozija celoziju suga ("Celosia argentea var. plumosa").
celiens Cels.
cēlprātīgs Cēls.
dižens Cēls.
C Celsija temperatūras skalas saīsināts apzīmējums.
cēlsirdīgums Cēlsirdība.
bloks Celšanas ierīces daļa - rats ar rievu trosei, virvei, ķēdei; trīsis.
pentaspasts Celšanas mašīna ar 5 trīšiem.
tvērējierīce Celšanas mašīnu sastāvdaļa, kas satver vai ietver kravu tās pacelšanas vai pārvietošanas laikā.
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
nocietināt Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai.
nocietināties Celt aizstāvēšanās būves (sava novietojuma) aizsardzībai.
rakt Celt ar lāpstu vai citu rīku ārā (ko), parasti no zemes.
trīsēt Celt ar trīsi.
vindināt Celt ar vindas palīdzību.
putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
sliekt Celt augšup, balstīt.
militarizēt Celt militārus objektus un izvietot apbruņojumu (kādā teritorijā).
saķengāt Celt neslavu, aprunāt.
slāvīt Celt neslavu, aprunāt.
ienievāt Celt neslavu, bojāt reputāciju.
blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt.
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
apķērkt Celt neslavu.
gnauzt Celt neslavu.
iekliegt Celt neslavu.
pudīt Celt no miega augšā ar steigu.
aizcelt Celt prom; ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
šuheriķ Celt trauksmi.
uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu; celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstieptu roku, rīku izstieptā rokā).
spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1).
smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem).
sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.); mest (11).
mest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml).
ķīpāt Celt, nest, vilkt (parasti ko smagu).
brākāties Celt, rotīt uz augšu (apģērbu, tā daļu), ņemt kopā (platu apģērbu).
brākāt Celt, rotīt uz augšu (apģērbu, tā daļu); ņemt kopā (platu apģērbu).
uzsliekt Celt, sasliet.
riezt Celt, sliet (ķermeņa daļu, piemēram, asti, galvu) - par dzīvnieku.
stīgāt Celt, stiept, nest.
svīverēt Celt, vilkt uz augšu.
dimīt Celt, vilkt, nest (ko smagu).
cildīt Celt.
orēt Celt.
statīt Celt.
stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa).
plēvot Celties augšup un izkliedēties gaisā (par ko sīku, plēvjveidīgu); kūpēt.
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt.
mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā.
staklēties Celties kājās.
steģīties Celties kājās.
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem).
nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
cināties Celties, kā sūna, kad tā tiek saspiesta, pacelties.
uzšpūdzināties Celties, kāpt (rūgstot, briestot).
uzsvērties Celties, pieņemties.
padjom Celties! Mosties!
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
doks Celtne (ostā) kuģu pārbaudei un remontēšanai, arī būvēšanai.
pentastīls Celtne ar 5 kolonnām.
polistils Celtne ar daudzām kolonnām.
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
areostils Celtne ar kolonnām, kas 8 vai 10 modulas atstatu cita no citas.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
krogus Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
ellings Celtne dirižabļu būvēšanai, remontam, apkopei un glabāšanai.
māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
kaponjērs Celtne forta grāvja dibenā pie eskarpa šāvēju vai ložmetēju izvietošanai.
kūts Celtne lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā abās pusēs portālam.
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
rotunda Celtne vai telpa ar apļa plānu.
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
pienūzis Celtne, arī īpaša telpa, kur dzesē un uzglabā pienu.
piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai.
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards; arī virtuve; arī priekštelpa, priekšnams.
aizbūve Celtne, būve, konstrukcija, kas nošķir (ko).
budavāns Celtne, ēka, piebūve.
kūpinātava Celtne, ierīce (zivju, gaļas produktu) žāvēšanai dūmos.
būvobjekts Celtne, kas atrodas tapšanas stadijā.
blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem - blokiem.
ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām; atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
pajumte Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums; arī nojume.
pajumts Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums; arī nojume.
katlumāja Celtne, kur atrodas tvaika katli vai katls.
pagastnams Celtne, kurā atradās pagastvalde; pagastmāja.
pagastmāja Celtne, kurā atrodas pagastvalde; pagastnams.
jahtklubs Celtne, kurā atrodas šāda organizācija.
rātsnams Celtne, kurā darbojas (vai ir darbojusies) rāte.
dome Celtne, kurā darbojas šāda institūcija.
vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
mašīnmāja Celtne, kurā ir uzstādītas mašīnas.
krematorija Celtne, kurā izdara mirušo sadedzināšanu, kremāciju speciālā krāsnī.
radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml.
krustbūve Celtne, kuras daļas (vidū) savienotas krustveidā.
manēža Celtne, telpa sportistu treniņiem, sacensībām.
novietne Celtne, telpa, arī vieta (kā) novietošanai, uzglabāšanai.
padome Celtne, telpa, kur darbojas šāda varas institūcija.
rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
ministrija Celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
pašvaldība Celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
policija Celtne, telpa, kurā darbojas šāda izpildu institūcija.
policijas iecirknis Celtne, telpa, kurā darbojas šāda vienība.
sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
kinokoncertzāle Celtne, telpas kinofilmu izrādēm un koncertiem.
kinolektorijs Celtne, telpas publiskām lekcijām un kinofilmu demonstrējumiem.
redakcija Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
pagastvalde Celtne, telpas, kurās darbojās šīs pārvaldes institūcija.
kemerka Celtne.
brodēņš Celtnes (parasti guļbūves) zelmiņa galā atstātais caurums.
stereobats Celtnes (parasti kāpņveida) pamats.
architektonika Celtnes atsevišķo daļu kopa, uzbūve; arhitektonika.
spārinīca Celtnes augšējais vainags, kurā iestiprina spāres.
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
pamats Celtnes daļa, kas pārnes slodzi uz grunti.
pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas; telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
rizalīts Celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā.
pudamente Celtnes pamats, fundaments.
krustenkurs Celtnes pamatu stūru saistījums, kas veidots, liekot krusteniski pamatu akmeņus.
piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
aila Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai.
sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
sienmale Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
sienmalis Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
pusģēvele Celtnes zelmiņa puse.
būve Celtnes, sarežģītas ierīces izgatavošana; būvēšana; darbība, process --> būvēt.
robežstāvoklis Celtniecībā - būvkonstrukcijas stāvoklis, kurā tā zaudē spēju pretoties ārējai iedarbībai un tā tālākā ekspluatācija kļūst neiespējama.
sēšanās Celtniecībā - pamatu un visas celtnes vertikāla pārvietošanās, ko izraisa grunšu deformācijas pamatnes aktīvajā zonā.
celsme Celtniecība (1).
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
čipolīns Celtniecībā lietots vērtīgs marmors.
būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks.
stroibats Celtniecības bataljons (PSRS armijā).
strojbats Celtniecības bataljons (PSRS armijā).
būvveids Celtniecības darbu paņēmiens.
būvuzraudzība Celtniecības darbu uzraudzība.
hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
architektūra Celtniecības māksla; arhitektūra.
architekts Celtniecības mākslas speciālists; arhitekts.
dzelzsbetons Celtniecības materiāls - betons ar tērauda stiegrojumu.
ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts; arī (gatava) celtne.
būvbiedrība Celtniecības organizācija.
CP Celtniecības pārvalde (kopā ar nosaukumu vai kārtas numuru, piem., 43. CP).
celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss; arī ēka.
būvnieks Celtniecības speciālists, celtnieks.
būvstili Celtniecības stili.
CMP Celtniecības un montāžas pārvalde (kopā ar nosaukumu, kārtas numuru, piem., 42. Olaines CMP).
būvmanis Celtnieks, namdaris.
celtnieki Celtnieks.
derikceltnis Celtnis ar grozāmai kolonnai piekārtu izlici.
konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
tvērējceltnis Celtnis ar tvērēju (2).
kabestāns Celtnis ar vertikālu vārpstu; lieto uz upju kuģiem un dzelzceļa transportā.
portālceltnis Celtnis uz portālveida statnes ar riteņiem, kurš pārvietojas pa sliedēm.
kabeļceltnis Celtnis, kas sastāv no diviem balstiem un starp tiem novilktu trosi, pa kuru pārvietojas kravas ratiņi.
elektroceltnis Celtnis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
torņceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir tornis.
ceļamkrāns Celtnis.
krāns Celtnis.
strope Celtņa āķim piestiprināta ietaise (piem., troses cilpa) dažu veidu kravu pārvietošanai.
strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
kranovšķiks Celtņa vadītājs.
celtņauto Celtņautomobilis.
izlice Celtņautomobiļa kravas pacelšanas ierīce ar maināmu darba augstumu un leņķi.
kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
būvmateriāli Celtņu, būvju celšanai un remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
celtava Celtuve; prāmis, liellaiva.
pārceltuve Celtuve; prāmis.
gaisma Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
okluzivpesārijs Celuloīda, cietas gumijas vai sudraba aizsargcepurīte dzemdes noslēgšanai (pret grūtniecību).
celluloīds Celuloīds.
sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes.
sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes.
celluloza Celuloze.
celluloze Celuloze.
etroli Celulozes acetāta, acetobutirāna, nitrāta vai etilcelulozes termoplasti; lieto briļļu ietvaru, automobiļu, lidmašīnu un kuģu stūres ratu, mērinstrumentu paneļu u. c. izgatavošanai.
cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
etilceluloze celulozes etilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OC~2~H~5~)~x~]~n~, ko iegūst no alkalicelulozes, par alkilējošo reaģentu izmantojot etilhlorīdu.
celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi.
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds.
metilceluloze celulozes metilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OCH~3~)~x~]~n~, cieta balta viela bez garšas un smaržas, iegūst uz alkālijcelulozi iedarbojoties ar metilhlorīdu.
oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām.
nitroceluloze Celulozes slāpekļskābes esteris.
acetātceluloze Celulozes un etiķskābes esteris, polimērs; izejviela šķiedrām, arī plastmasām.
karboksimetilceluloze celulozes un glikolskābes ēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~ (OCH~2~COOH)~x~]~n~, balta šķiedrveidīga vai pulverveidīga viela.
CPF Celulozes un papīra fabrika (parasti Slokas CPF).
ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu.
cilda Cēlums 2.
cildums Cēlums 2.
cildība Cēlums, cildenība.
cēlprātība Cēlums.
Oreocererus celsianus Celza oreocerejs.
bloks Ceļa aizsprostojums.
bezceļš Ceļa apstākļi apvidū, kur braukšanai nav iekārtots ceļš ar veidotu segumu. Šādos apstākļos viegli iespējama spēkratu iestigšana.
brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
maule Ceļā dziļi izbraukta gramba.
strēķe Ceļa gabals, attālums.
jūgums Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu jūdzienu.
jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu.
galenis Ceļa gabals, posms.
birziens Ceļa gabals.
birzs Ceļa gabals.
birzums Ceļa gabals.
kusaks Ceļa gabals.
grebe Ceļā izbraukta bedre.
grepe Ceļā izbraukta bedre.
dubra Ceļā izbrauktas bedres un grambas.
dubras Ceļā izbrauktas bedres un grambas.
brīvjosla Ceļa josla, kas atrodas zemes klātnes abās pusēs un ko neaizņem ceļš.
patellektomija Ceļa kaula izgriešana.
patelopeksija Ceļa kaula nostiprināšana pārmērīga kustīguma gadījumā.
vēzaka Ceļa kule, sainis ar ceļamaizi.
griezums Ceļa līkums; pagrieziens.
apceļš Ceļa līkums.
apgroza Ceļa līkums.
gonartrotomija Ceļa locītavas atvēršana.
gonatocele Ceļa locītavas audzējs.
gonīts Ceļa locītavas iekaisums.
meniskektomija Ceļa locītavas meniska izgriešana.
meniskopeksija Ceļa locītavas meniska nostiprināšana.
gonatocele Ceļa locītavas pietūkums.
gonagra Ceļa locītavas podagra.
gonartromeningīts Ceļa locītavas sinoviālās membrānas iekaisums.
ceļmala Ceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
ceļmāle Ceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
prarabs Ceļa meistars.
aizvara Ceļa nosprostojums.
Onckuli Ceļa Onckuli - Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" nosaukuma variants.
zveņģe Ceļa palts.
žalga Ceļa pančka.
pārvads Ceļa pārvads - tilts viena ceļa pārvadīšanai pār otru dažādos līmeņos.
apvedceļš Ceļa posms tranzītsatiksmei gar pilsētas vai apdzīvotas vietas malu.
kopgabals Ceļa posms, kas jāuztur vairāku saimniecību īpašniekiem.
stakle Ceļa sazarojums vai krustojums.
makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams).
saķere Ceļa seguma virsmas un riepu protektora savstarpējās iedarbības raksturotājs lielums, kas atkarīgs no seguma virsmas, protektora stāvokļa un kustības ātruma.
ēze Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
nosvaide Ceļa slīpums, ko ziemā veido vienā ceļa pusē sanests sniegs.
nosvaida Ceļa slīpums.
portpleds Ceļa soma vai apvalks pledam un gultas piederumiem.
sakvoajāžs Ceļa soma.
torka Ceļa soma.
vieķis Ceļa soma.
dambis Ceļa uzbērums, nostiprinājums (parasti zemā, mitrā vietā).
vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem.
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
ceļup Ceļā.
ceļamalks Ceļakāja.
bruģis Ceļam dūkstī uzmesta žagaru, akmeņu un grants sega tilta vietā.
bankets Ceļam ierakumā vismaz 1 m attālumā no nogāzes malas uzbērta trīsstūrveida grunts prizma, kas neļauj virszemes ūdeņiem pa ierakuma nogāzi noplūst uz ceļa.
būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā; griežamais celtnis.
takelis Ceļama māšina.
būvmets Ceļamās būves rasējums plānā, griezumā un skatā.
būvgrāvis Ceļamās ēkas pamatu, kanalizācijas un ūdensvada cauruļu, elektrības kabeļa ierīkošanai izrakts grāvis.
kravierīce Ceļamās ierīces uz kuģiem.
bandura Ceļasoma.
ceļvējš Ceļavējš.
ķieģelis Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
kirpičs Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
ceļa zīme Ceļazīme (1).
ceļa zīme Ceļazīme (2).
ceļa zīme Ceļazīme (3).
puķovka Ceļazīme.
cinksla Ceļgala lielā cīpsla.
činksla Ceļgala lielā cīpsla.
ceļagals Ceļgals.
rīduzis Ceļgalu sildītājs.
klikšķstraume Ceļi, ko lietotājs izmanto, klejojot pa hipertelpu.
vojažērs Ceļinieks, ceļotājs.
ceļagājējs Ceļinieks.
ceļavīrs Ceļinieks.
ceļenieks Ceļinieks.
ceļgājis Ceļinieks.
ceļnieks Ceļinieks.
piligrims Ceļinieks.
ceikauls Ceļkauls.
ceļamala Ceļmala.
celīnmala Ceļmala.
ceļmalis Ceļmala.
pacele Ceļmala.
mēlene Ceļmallapa.
ceļmalas Ceļmalu lapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
pitrangas Ceļojoša amatnieka darba rīku komplekts.
skrejsisenis Ceļojošais sisenis, saranča, kaitīgs, Latvijā nav sastopams.
minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
nerrs Ceļojošs aktieris, jokdaris.
apkārtstaiga Ceļojošs amatnieks senāk; vanderzellis.
piligrims Ceļojošs dievlūdzējs, svētceļnieks.
sarenieks Ceļojošs ebreju tirgotājs - saru uzpircējs.
skomorohs Ceļojošs komediants Kijevas Krievzemē, Krievijā (no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
podnieks Ceļojošs māla izstrādājumu tirgotājs.
pragaris Ceļojošs muzikants.
histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
atceļot Ceļojot atkļūt šurp; ceļojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izreizot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās), ceļojot aptvert (kādu teritoriju); apceļot.
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā); apceļot.
apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās; ceļojot aptvert (visu teritoriju).
uzceļot Ceļojot sasniegt, nokļūt (kaut kur).
noceļot Ceļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
FIT Ceļojuma apzīmējums, kuru lieto ceļojumu aģentūrās un citos tūrisma uzņēmumos individuālo tūristu apzīmēšanai.
trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets.
komercčeks Ceļojumčeks - bankas, tūrisma aģentūras vai citas institūcijas izdots čeks, kas ļauj par čekā norādīto summu norēķināties vai saņemt vēlamo summu skaidrā naudā.
brauciens Ceļojums, ekskursija.
ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
FIT Ceļojums, ko tūrists organizē pats sev, kontaktējoties ar tūrisma pakalpojumu piegādātājiem vai arī ar tūrisma un ceļojumu aģentūru starpniecību.
koncertceļojums Ceļojums, kurā ir paredzēts sniegt koncertus.
turpatpakaļceļojums Ceļojums, kura laikā tiek apmeklēta tikai viena tūrisma vieta (galamērķis) un kurš beidzas tajā pašā vietā, kur sācies.
ceļš Ceļojums; brauciens, gājiens.
CEB Ceļojumu un ekskursiju birojs (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Liepājas CEB).
stopošana Ceļošana ar gadījuma mašīnām; stopi; autostops.
alkotūrisms Ceļošana ar nolūku iegādāties lētus alkoholiskos dzērienus.
karnete Ceļošanas biļešu grāmatiņa vai kuponi, kas katrs maksā mazāk nekā individuālā biļete, ja to pirktu atsevišķi.
peregrīnomanija Ceļošanas kaislība.
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvietot (to).
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
noceļot Ceļot (visu laikposmu) un pabeigt ceļot.
aizcelt Ceļot aiztaisīt.
aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt.
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml, zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
atcelt Ceļot attaisīt.
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, pie kā u. tml.); ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā; ceļot izveidot (kā lielāku daudzumu).
izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
izcelt Ceļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nosacelties Ceļot ko smagu, nogurt.
pārcelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties, saslimt.
pārsacelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties.
dasacelties Ceļot krēslu, pievirzīties pie kā.
piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu).
uzcelt Ceļot novietot stāvus.
nocelt Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārcelt Ceļot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pacelt Ceļot pavirzīt (ko kādā virzienā), arī ceļot pavirzīt, nolikt (ko kur).
piecilāt Ceļot pievienot, nolikt blakus.
piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizceļot Ceļot prom.
balsot Ceļot roku, aicināt garāmbraucošu automašīnu apstāties.
vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
atceļot Ceļot šurp.
uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
vandarēt Ceļot, iet, staigāt.
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; iztaisīt sev sastiepumu (1); arī sastiepties (1).
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt.
uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
ceļāt Ceļot.
reizot Ceļot.
bedekers Ceļotājiem un tūristiem domāts ceļvedis.
otrklasnieks Ceļotājs otrās klases vagonā vai kajītē.
braucinieks Ceļotājs, braucējs (pretstatā kājniekam).
reizmanis Ceļotājs, braucējs.
ceļvīrs Ceļotājs, ceļa vīrs.
roveris Ceļotājs, ceļnieks.
pieturnieks Ceļotājs, kas izmanto gadījuma transportu.
ceļinieks Ceļotājs.
reizenieks Ceļotājs.
vojažieris Ceļotājs.
vojažiers Ceļotājs.
atsacelties Ceļoties atvirzīties nost.
izacelties Ceļoties izvirzīties uz augšu.
izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
ceļstekla Ceļsteklu lapa - ceļteka ("Plantago").
ceļsteklu Ceļsteklu lapa - ceļteka ("Plantago").
izvadceļš Ceļš (kā) izvadīšanai.
nakats Ceļš ar baļķu segumu.
šoseja Ceļš ar cietu segumu; autoceļš ar daudzslāņu segumu.
zars Ceļš kokveida struktūrā.
maršruts Ceļš starp divām grafa virsotnēm.
ulica Ceļš starp diviem žogiem.
baznīcceļš Ceļš uz baznīcu.
lopceļš Ceļš uz ganībām.
mājupceļš Ceļš uz savu dzīvesvietu, mājokli.
aleja Ceļš vai iela, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve.
caurbrauktuve Ceļš zem viadukta.
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atpakaļceļš.
slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai).
gaita Ceļš, ceļojums.
štiga Ceļš, gājēju celiņš.
gatuve Ceļš, gatve, olnīca.
gatva Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; aleja.
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; aleja.
iegāznis Ceļš, kam viena mala izbraukta dziļāka un zemāka par otru.
robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
sānceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā, lielākā ceļa.
apkārtceļš Ceļš, kas ir garāks par kādu citu ceļu, kurš ved uz to pašu vietu.
rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
lūka Ceļš, kas izstrādes procesā speciāli atstāts izstrādājamā programmā vai sistēmā, lai tajā varētu iekļūt, apejot drošības vadīklas.
noceļš Ceļš, kas nogriežas no galvenā ceļa.
pievedceļš Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
savienotājceļš Ceļš, kas savieno ass ceļus un/vai rokādes.
šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno, lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to.
lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
deifikācija Ceļš, kurā indivīdam iespējams kļūt par dievu.
zemesceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
noskrējiens Ceļš, kuru vielā noiet elementārdaļiņa (elektrons, protons u. c.), līdz tā pilnīgi palēninās un apstājās.
šaria Ceļš, pa ko jāiet ticīgam muhamedānim.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu; gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atceļš.
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu; ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā; arī strupceļš.
tranzītceļš Ceļš, pa kuru noris tranzīta kustība.
jājamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties jājot uz zirga.
braucamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties zirga pajūgā.
ciparkanāls Ceļš, pa kuru sakaru tīklā tiek pārraidīti tikai ciparsignāli.
baļķceļš Ceļš, pa kuru ziemā ved baļķus.
jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
curriculum Ceļš.
polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
dzelbežlapa Ceļteka ("Plantago"); šī auga lapa.
celine Ceļteka ("Plantago").
ceļine Ceļteka ("Plantago").
ceļinīca Ceļteka ("Plantago").
celiņlapa Ceļteka ("Plantago").
ceļlapa Ceļteka ("Plantago").
ceļlapiņa Ceļteka ("Plantago").
ceļlapīte Ceļteka ("Plantago").
ceļmala Ceļteka ("Plantago").
ceļmalas Ceļteka ("Plantago").
ceļmale Ceļteka ("Plantago").
ceļmaliņa Ceļteka ("Plantago").
ceļmalīte Ceļteka ("Plantago").
ceļmallapa Ceļteka ("Plantago").
ceļmallapiņa Ceļteka ("Plantago").
ceļmallapīte Ceļteka ("Plantago").
ceļmalulapas Ceļteka ("Plantago").
celmene Ceļteka ("Plantago").
celmenīte Ceļteka ("Plantago").
celmiene Ceļteka ("Plantago").
celmine Ceļteka ("Plantago").
celtaka Ceļteka ("Plantago").
ceļtaka Ceļteka ("Plantago").
ceļteklapa Ceļteka ("Plantago").
ceļvārpa Ceļteka ("Plantago").
ceļvārplapa Ceļteka ("Plantago").
ceļvārplapiņa Ceļteka ("Plantago").
cūkaustiņa Ceļteka ("Plantago").
dzelzlapiņa Ceļteka ("Plantago").
dzīslainīte Ceļteka ("Plantago").
dzīslene Ceļteka ("Plantago").
dzīslenīca Ceļteka ("Plantago").
dzīslenīte Ceļteka ("Plantago").
dzīsliene Ceļteka ("Plantago").
dzīslienīte Ceļteka ("Plantago").
dzīsline Ceļteka ("Plantago").
dzīsllapa Ceļteka ("Plantago").
dzīsllape Ceļteka ("Plantago").
stidzeņa Ceļteka ("Plantago").
stidzene Ceļteka ("Plantago").
stidzenīte Ceļteka ("Plantago").
tripatnieks Ceļteka ("Plantago").
dzīslulapa Ceļteka.
baiciņi Ceļtekas ("Plantago").
boicovīs Ceļtekas ("Plantago").
celmeņlapas Ceļtekas ("Plantago").
celmiņlapas Ceļtekas ("Plantago").
ceļtaklapas Ceļtekas ("Plantago").
dzeltenes Ceļtekas ("Plantago").
dzelzszāle Ceļtekas ("Plantago").
dzīslapa Ceļtekas ("Plantago").
dzīsleņlapas Ceļtekas ("Plantago").
podorožņiks Ceļtekas ("Plantago").
polis Ceļtekas ("Plantago").
rautine Ceļtekas ("Plantago").
saldati Ceļtekas ("Plantago").
sloksne Ceļtekas ("Plantago").
turki Ceļtekas ("Plantago").
vālītes Ceļtekas ("Plantago").
ceļalapas Ceļtekas.
ceļavārpas Ceļtekas.
kazaslapas Ceļtekas.
plantago Ceļtekas.
plantaginaceae Ceļteku dzimta.
helone Ceļteku dzimtas ģints ("Chelone"), dekoratīvi augi, ko audzē gk. griezto ziedu ieguvei.
hēbe Ceļteku dzimtas ģints ("Hebe"), mūžzaļi dekoratīvi augi, dažas sugas aug krūmveidā ar skujveida lapām, citām sugām ir platākas lapas.
krastene Ceļteku dzimtas ģints ("Littorella"), daudzgadīgi lakstaugi, vienmājas augi, viendzimuma ziedi pa 3-5 vārpveida ziedkopās, 3 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos.
CBP Ceļu būves pārvalde.
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks; cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
gudronators Ceļu būvmašīna vienmērīgai saistvielu (bitumu, darvas, emulsiju) izliešanai uz ceļa virsmas ceļu būvdarbos un remonta darbos.
CBR Ceļu būvniecības rajons (kopā ar kārtas numuru, pietn., 9. CBR).
CCP Ceļu celtniecības pārvalde.
DRIVE Ceļu infrastruktūra transporta līdzekļu drošībai Eiropā ("dedicated road infrastructure for vechile safety in Europe").
krustceļš Ceļu krustojums; krustceles (1).
krustceļi Ceļu krustojums; krustceles; krustceļš.
krustceles Ceļu krustojums; krustceļš (1).
genufleksija Ceļu locīšana, pielūgšana krītot ceļos.
artroskopija Ceļu locītavu trauma; šādu traumu ārstēšanas metode.
balisāža Ceļu marķēšana ar blāvu signāluguņu sistēmu, kas tumsā ļauj transportlīdzekļiem pārvietoties ar gandrīz tikpat lielu ātrumu kā dienā.
šķērsojummezgls Ceļu mezglu paveids, kad savienotie ceļi atrodas divos vai vairākos līmeņos.
ielene Ceļu policiste.
mentozavrs Ceļu policists.
trīsrocis Ceļu rādītājs (stabs) ar 3 rādītājiem ("rokām").
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
CSN Ceļu satiksmes noteikumi.
ceļūtes Ceļu sazarojums.
bruģēšana Ceļu un laukumu virsmas pārklāšana, nostiprināšana, parasti ar akmeņiem.
koriģēšana Ceļu, dzelzceļu u. c. atspoguļojums uz kartes vai plāna attiecībā pret topogrāfiskās vides detaļām.
ceļūp Ceļup.
ceļūtis Ceļūtes.
ceļūtnes Ceļūtes.
vademecum Ceļvedis, rokasgrāmata.
ceļavedis Ceļvedis.
pavadonis Ceļvedis.
takvedis Ceļvedis.
dentālosteoma Cementa un dentīna audzējs, kas sākas no zoba.
CŠK Cementa un šīfera kombināts (rāj.; parasti Brocēnu CŠK).
cementēšana Cementācija.
cementācija Cementam līdzīgu vielu veidošanās; salipšana; saaugumu rašanās.
polimērcementbetons Cementbetons, kura saistvielai pievienota polimēra ūdensemulsija vai ūdenī šķīstoši polimāri.
uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt; cementējot izveidot.
nocementēt Cementēt un pabeigt cementēt.
cementoze Cementomas veidošanās.
magneziālcements Cements, ko ražo no minerāla magnezita.
ciments Cements.
cementocīts Cementšūna, šūna zoba cementa lakūnās.
sium Cemeres.
cēmurs Cemeris.
Novorosijskas līcis Cemesas līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos.
cembe Cemme, dzintele, kāsis 1(1).
spīne Cemme, dzintele.
Zempen Cempu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
banko Cena vai kurss, pēc kura banka pārdod vai pērk vērtspapīrus.
kriens Cena vai tās simbols, ar ko pastāvot pirkuma laulībai līgavainis atpirka līgavu no viņas dzimts.
pretium Cena, alga.
praiss Cena, atalgojums (angļu "price").
c&f Cena, ieskaitot kravas atvešanu (angļu "cost and freight").
nominālcena Cena, kas ir atzīmēta uz preces vai cenrādī.
standartcena Cena, kas noteikta pēc standartizēta parauga.
pamatcena Cena, kura tiek minēta līgumā par preču pirkšanu-pārdošanu.
transfertcena Cena, kuru precēm un pakalpojumiem nosaka saistītie uzņēmumi un kas atšķiras no tirgus vērtības.
kurss Cena, par kādu tiek pārdotas akcijas, obligācijas un citi vērtspapīri kredītu finanšu tirgos.
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
cens Cena.
cēns Cena.
dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem.
vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos.
Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
Zennhof Cenas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
piecenojums Cenas paaugstinājums, parsti tirdzniecības izdevumu segšanai.
atlaide Cenas pazeminājums (pārdodot preci); nolaide.
līgumcenas Cenas un tarifi, kurus līgumos pēc savstarpējas vienošanās nosaka pārdevēji un pircēji.
nolaide Cenas, maksas pazeminājums.
ķenksle Cenksle, cīpsla pacelē.
censulis Censlis, censonis.
censeklis Censonis, karjerists.
centībnieks Censonis.
starāties Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties.
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot); mēģināt.
lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
svetēties Censties (ko) uzzināt.
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
nocistināt Censties apklusināt sakot "cst!".
ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecināt (kādu).
ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecināt (kādu).
okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.).
gaināties Censties atbrīvoties (no kā trucējoša, uzmācīga).
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
atsapaģirāties Censties atbrīvoties no paģirām.
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās.
žirbināt Censties atdabūt pie samaņas (paģībušu vai pārlieku piedzērušos).
pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko).
atķepurāties Censties atkal tikt uz kājām.
meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
nosteigt Censties ātrāk pabeigt; steigā pabeigt.
skatīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
piesasieties Censties atrast kļūdas, nelikumības, trūkumus (kādā darbībā, rīcībā).
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3).
gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3).
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
kapīties Censties atvairīties, tikt vaļā.
turēties kopā Censties būt blakus.
purķīt Censties dabūt (ko kur iekšā vai no kurienes ārā).
furķēt Censties dabūt ārā.
gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā).
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
dūšināt Censties iedvest drosmi, pašapziņu.
kundēties Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
kantēties Censties iegūt (kāda) simpātijas; lakstoties.
apcelt Censties iegūt kāda simpātijas.
mēģināties Censties iegūt kādas iemaņas; vingrināties.
gauties Censties iegūt, dabūt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3).
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
borēt Censties iestāstīt; pārliecināt; apnicīgi stāstīt.
likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
baidīt Censties izraisīt (kādā) bailes.
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
kūdīt Censties izraisīt negatīvas emocijas.
meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
meklēties Censties izraisīt strīdu.
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
tapšņāt Censties iztapt.
zīmot Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmet; rēķināt, lēst.
zīmināt Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmēt.
koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
piļīt Censties kaitēt (kādam).
dreselēties Censties kaut kur kāpt, rāpties.
labāties Censties kļūt labākam.
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
piršļāt Censties ļoti ātri (ko) darīt, veikt.
žēlot Censties neiztērēt, nedot; arī taupīt (1).
pietaupīt Censties nenolietot.
tuvēt Censties nokļūt (kur), pārvarot noteiktu attālumu.
gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt.
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu).
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
kaisināt Censties panākt, ka iekarst, iekaist.
dasalīdzināties Censties panākt, ka ir līdzvērtīgs kādam.
piesalīdzināties Censties panākt, ka kļūst līdzvērtīgs (kādam).
vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams); censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
ķert rokā Censties panākt, notvert.
galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
piesargāt Censties pasargāt (no kā nevēlama).
gauties Censties patērēt, izlietot (kā pārmērīgi lielu daudzumu).
kūkņāties Censties piecelties.
līmēties Censties piesaistīt sev uzmanību, iegūt simpātijas.
zelīties Censties piesūkties.
pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties.
karot Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
koļīt Censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos.
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvināties (3).
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
pakacēties Censties sasniegt, paņemt.
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
meklēt Censties sastapt (kādu).
ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu.
tivēt Censties tikt klāt.
izcensties Censties tikt uz augšu.
ķepurāt Censties tikt uz kājām.
spīrināties Censties tikt uz priekšu.
ķarstīt Censties uztvert (runāto).
sekot Censties uztvert, saprast (ko).
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot.
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
nagoties Censties, cīnīties.
stenkties Censties, dzīties, cīnīties.
merkavāt Censties, gādāt, bažīties.
jemties Censties, gribēt, rast (zināšanas, iemaņas u. tml.).
ģegot Censties, ilgoties.
tiekt Censties, kārot.
mērkavāt Censties, mēģināt (ko darīt, veikt).
lūkāt Censties, mēģināt (ko darīt).
pičakāt Censties, mēģināt aizziest.
lābt Censties, mēģināt atlabt.
izcenst Censties, panākt.
tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
bāzīties Censties, rūpēties.
cīsties Censties; mēģināt, cīnīties.
cītīties Censties.
provēt Censties.
cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
hipokrātisms Cenšanās palīdzēt organisma dabiskajiem aizsargspēkiem, ārstējot slimības.
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
mammonisms Cenšanās pēc pasaules labumiem, tiekšanās pēc mammona.
aizcīsties Cenšoties sasniegt.
cental Centāls.
Cen Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Centaurus Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
c Centi-, (simtā daļa).
uzdzinība Centība, censonība.
aizgūtne Centība, cītība, dedzīga vaļas brīžu izmantošana.
aizgūtnība Centība, dedzība, alkas.
censība Centība.
censme Centība.
censonība Centība.
cīte Centība.
centībnieki Centībnieks.
eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo.
aktīvisms Centieni politiskas pārmaiņas paātrināt ar tiešu rīcību, nevis vienkārši ar teoriju un diskusijām.
panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam.
ideāls Centienu augstākais galamērķis.
uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā; uzstrādāties, uzkalpoties (1).
uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
āķēt Centīgi, čakli strādāt.
rūķēt Centīgi, nenogurstoši strādāt, darboties.
urbiķis Centīgs strādnieks.
pumpītis Centīgs, bet ne sevišķi gudrs cilvēks.
krujīgs Centīgs, cītīgs.
urbītis Centīgs, čakls cilvēks.
starīgs Centīgs, darbīgs, strādīgs.
centrs Centīgs, dedzīgs.
tīcīgs Centīgs, mērķtiecīgs.
ūķis Centīgs, mierīgs strādnieks; rūķis.
kopīgs Centīgs, rosīgs, kārtīgs, saimniecisks.
īverīgs Centīgs, rosīgs.
ēdoņa Centīgs, strādīgs cilvēks.
dzinīgs Centīgs, tāds, kas tiecas.
censīgs Centīgs.
urcīgs Centīgs.
mērspieķis Centimetros iedalīts metāla vai cita materiāla stienis dzīvnieka ķermeņa garuma, platuma un augstuma mērīšanai; uz stieņa ir atsevišķas skalas katram parametram.
cm Centimetrs (1/100 m).
centimetris Centimetrs.
centneris Centners (100 kg).
q Centners (arī c, cnt).
cnt Centners (arī c, q).
c Centners.
Centrs Centra rajons ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, platība - 3 kvadrātkilometri, bet iedzīvotāju skaits (2012. g.) bija 23 500 (vismazākais Rīgā).
kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
Ekvatoriālā Āfrika Centrālā Āfrika.
Čujas Belki Centrālā Altaja grēdas, kas paceļas virs sniega līnijas.
pleroma Centrālā daļa augstāko augu sakņu augšanas zonā, kā arī dzinuma galotnes augšanas zonā.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
CĢL Centrālā ģenētikas laboratorija (spec.).
ātrijs Centrālā halle, virs kuras ir stiklots jumts.
CHL Centrālā hokeja līga (Ziemeļamerikā).
CIA Centrālā izlūkošanas pārvalde (angļu "Central Intelligence Agency"), ASV.
CIP Centrālā izlūkošanas pārvalde (ASV).
CIK Centrālā izpildu komiteja.
Viļujas zemiene Centrālā Jakutijas zemiene.
CK Centrālā komiteja.
CKK Centrālā kontroles komisija.
CENTO Centrālā līguma organizācija (angļu "Central Treaty Organization").
hidromiēlija Centrālā muguras smadzeņu kanāla izplešanās, uzkrājoties likvoram.
CNS Centrālā nervu sistēma (angļu "central nervous system").
indeksreģistrs Centrālā procesora reģistrs, kuru izmanto adrešu modifikācijas konstantes glabāšanai.
CSP Centrālā statistikas pārvalde.
centrokinēzija Centrāla stimula radīta kustība.
CTPS Centrālā taksometru pasūtījumu stacija (Rīgā).
nervs Centrālā tēma, galvenā ievirze (mākslas darbā).
CV Centrālā valde (kopā ar nosaukumu).
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
CZPL Centrālā zinātniskās pētniecības laboratorija.
nervs Centrālā, arī svarīgākā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā).
Goliāts Centrālāfrikā izplatīta skarabeju dzimtas vabole.
mbisimo Centrālāfrikas azandu metafizikā smalkās matērijas ķermenis, kas var atdalīties no materiālā ķermeņa.
atoro Centrālāfrikas azandu mitoloģijā - mirušo gari, kas dzīvajiem parasti ir labvēlīgi.
CĀ Centrālāfrikas Impērija.
Centrālāfrika Centrālāfrikas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Republique Centrafrique"), platība - 622984 kvadrātkilometri, 4511500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 14 prefektūras, 2 ekonomikas prefektūras un 1 komūna.
CF Centrālāfrikas Republika, valsts divburtu kods.
CAF Centrālāfrikas Republika, valsts trīsburtu kods.
CĀ Centrālāfrikas Republika.
CĀR Centrālāfrikas Republika.
Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.).
CAHI Centrālais aerohidrodinamikas institūts.
CAMK Centrālais automotoklubs.
nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo.
CKB Centrālais konstruktoru birojs.
CPU Centrālais procesors (angļu "Central Processing Unit").
CPKTB Centrālais projektu konstruktoru un tehnoloģiskais birojs.
centrālpulkstenis Centrālais pulkstenis, kura darbība sinhronizē periferiālos pulksteņus.
centrostigma Centrālais punkts, kurā sastopas visas asis.
CRK Centrālais riteņbraukšanas klubs.
CSN Centrālais sporta nams (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CSN).
CTK Centrālais tenisa klubs (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CTK).
CVORSC Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvs.
slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā).
ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes.
Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs.
Tonakasiutla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākā dieva Tonakatekutli sieva, kas piedalījās pasaules radīšanā.
Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
Teskatlipoks Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - nakts un tumsas dievs, viens no galvenajiem maiju cilts dieviem.
Siuakoatla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no senākajām dievībām - zemes, bērnu dzimšanas un kara dieviete.
Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
Unapu Centrālamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs ir Šbalanke), kas iznāca no pazemes kā mēness.
Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m.
Agriocharis ocellata Centrālamerikas tītars.
CAVO Centrālamerikas valstu organizācija.
Centrālamerikas kopējais tirgus Centrālamerikas valstu reģionāls tirdznieciski ekon. grupējums, izveidots 1961.
nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
tizanidīns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzenes.
baklofēns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzeņu nervus.
neirocisticerkoze Centrālās nervu sistēmas infekcija ar cūku lenteņa ("Taenia solium") cisticerkiem.
neirosifiliss Centrālās nervu sistēmas sifiliss.
atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
neirotomogrāfija Centrālās nervu sistēmas tomogrāfija.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos.
četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem.
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesiska institūcija (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
Leucosticte nemoricola Centrālāzijas kalnžubīte.
Phylloscopus griseolus Centrālāzijas lapuķauķis.
Prunella himalayana Centrālāzijas peļkājīte.
Rhodopechys mongolica Centrālāzijas tuksneškeģis.
apakšcentrāle Centrāle, kas pakļauta lielākai centrālei.
Balatons Centrāleiropas lielākais ezers (ungāru val. "Balaton"), atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m.
CAEV Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis.
centrālists Centrālisma piekritējs.
centrālkontrolpulkstenis Centralizēta laika kontroles ierīce.
fondapgādātība Centralizētās plānošanas sistēmas ekonomikas rādītājs, kas raksturo materiālajā ražošanā nodarbināto apgādātību ar ražošanas pamatfondiem.
dispečersistēma Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma, dispečerdienests.
dispečerdienests Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma.
vienādmaksis Centralizēts tarifs.
Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas.
boka Centrālo kanālu savienojumu atvere uz vulkānu nogāzi, pa kuru izvirduma laikā izplūst vulkānisma produkti.
centraļņiks Centrāltirgus.
centranthus Centrantes.
sarkanā centrante centrantu suga ("Centranthus ruber").
centrifugalspēks Centrbēdzes spēks.
hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem.
nocentrēt Centrēt un pabeigt centrēt.
lokomotori Centri smadzenēs, kas pārvalda ķermeņa locekļu kustības.
ultracentrifūga Centrifūga ar rotācijas ātrumu līdz 70 000 apgr./min.; izmanto makromolekulu un dažādu bioloģisku sistēmu pētīšanā, izotopu atdalīšanai utt.
eksodisks Centrifugāls; tāds, kas virzās uz perifēriju.
diplosoma Centriolu pāris zīdītāju dzīvnieku šūnās.
abtermināls Centripetāls (elektriskās strāvas virziens muskulī).
ezodisks Centripetāls, aferents.
centrophyceae Centriskās kramaļģes.
centrists Centrisma piekritējs.
kinetohors Centromēra jeb primārā iežmauga.
centreņi Centromēri - vietas dubultajā hromosomā jeb māthromosomā, pie kurām šūnu dalīšanās laikā piestiprinās no centriolām nākošie pavedieni.
centronotus Centronotus gunnellus - Atlantijas taukzivs "Pholis gunnellus" nosaukuma sinonīms.
ektosfēra Centrosomas ārēja zona.
centris Centrs; vidusdaļa.
ARAS Centrtiecīga, retikulāra aktivizēšanas sistēma smadzenēs.
centripetāls Centrtiecīgs, tāds, kas tiecas uz (smadzeņu) centru; aferents.
pjorka Centrurbis, ko ievieto patronā.
sents Cents - Lietuvas Republikas sīknaudas vienība 1918.-1940. g.
c Cents (aiz summas cipariem).
eirocents Cents; eiro simtdaļa.
cent Cents.
centurions Centūrijas komandieris seno romiešu armijā.
cwt Centweight, 100 mārciņas, jeb 50,802 kg.
Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
Spartaks Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Āne" bijušais nosaukums padomju laikā.
Cenas muiža Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Cena" nosaukuma variants.
dalbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji.
dalbenieši Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji.
irbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Irbes" iedzīvotāji.
mežmalnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmalnieki" iedzīvotāji.
spartaknieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Spartaks" iedzīvotāji.
Tetelminde Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums.
tetelnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" iedzīvotāji.
tetelmindnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetelminde" iedzīvotāji.
preiskurants Cenu rādītājs, cenu saraksts.
ceņņiks Cenu saraksts; cena.
svārstreklāma Cenu zīme vai reklāma, kuras stiprinājums kustas (svārstās).
cenzitārijs Cenzīvas (mantojamas zemes) īpašnieks Francijā 12.-18. gs.
raudzenieks Cenzors, uzraugs.
censs Cenzs.
šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos.
stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus.
skolecits Ceolītu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnās singonijās izstieptos kristālos, bezkrāsains, balts vai iedzeltens.
desmīns Ceolitu grupas monoklīns minerāls, parasti balti kulīšu veidīgi vai staraini kristālu sakopojumi.
piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
grill Cepamās restes.
duļļāt Cepamo apviļāt miltos.
cepens Cepans.
cepājs Cepējs; cilvēks, kas labi prot cept (maizi, kūkas u. tml.).
kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
makusis Cepeškrāsnī speciālā režīmē gatavota kartupeļu putra.
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns.
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals.
cepeškrāsne Cepeškrāsns.
cepešnīca Cepeškrāsns.
cepešnieks Cepeškrāsns.
dukauka Cepeškrāsns.
krāsns Cepeškrāsns.
pečka Cepeškrāsns.
plītskrāsne Cepeškrāsns.
plītskrāsns Cepeškrāsns.
bleķe Cepešpanna cepšanai krāsnī.
britans Cepešpanna cepšanai krāsnī.
cepešgaļa Cepetim paredzēta gaļa.
cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals.
cepecis Cepetis.
cepete Cepetis.
cepietis Cepetis.
šmorbrātins Cepetis.
šmorbrātiņš Cepetis.
cepenis Cepiens.
pacepums Cepiens.
čūkstināt Cepināt, radot šņācošu troksni.
šust Cepināt, sautēt.
skaurēties Cepināties; tikt cepinātam.
sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
uzcepināt Cepinot apbrūnināt; apcepināt.
sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcepināt.
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
skavards Cepjamais iesms.
ziedināt Cepjot (maizi) ļaut saziedēt.
atrībenēt Cepjot atdalīties (par maizes garozu).
iecepināt Cepjot izkaltēt; pārcept.
atgrust Cepjot, grauzdējot atdalīties.
čugunceplis Ceplis dzelzsrūdas reducēšanai par netīru dzelzi vai čugunu.
thryothorus Ceplīši - paceplīšu dzimtas ģints.
ceplītis Ceplīši (1).
ceplīši Ceplītis (1).
Ceplīšu ezers Ceplītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
ceplis Ceplītis.
ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni.
Boma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā.
Bomīšu ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā.
Buma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā.
Cepļupe Cepļa upe Cīravas pagastā.
Melnezers Cepļu ezers Rankas pagastā.
Melnais ezers Cepļu ezers Rankas pagastā.
Cepļa ezers Cepļu ezers Raunas pagastā.
sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
apcepināt Cepot apbrūnināt.
apsvilināt Cepot apdedzināt.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcept.
izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
piecept Cepot papildināt (kā daudzumu).
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas).
piecept Cepot pievienot (pie kā, kam klāt).
apšmorēt Cepot spēcīgi apbrūnināt.
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
gatavot Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu).
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu); raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
izacepties Cepoties kļūt gatavam.
piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas).
iecepties Cepoties saistīties, savienoties.
dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza.
čurāt Cepoties sprakšķēt.
izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips.
maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
Cepsis Cepšu ezers Kārķu pagastā.
grilēt Cept (gaļu) uz restēm vai speciālā kamerā.
atcepties Cept līdz apnikumam.
staukšķināt Cept taukos; grauzdēt.
izacepties Cept un pabeigt cept.
pārcept Cept vēlreiz, no jauna.
pekt Cept, cepināt, kvēpināt.
čūžināt Cept.
hamburgers Cepta gaļas šķēle ar piedevām starp apaļmaizītes divām daļām.
romšteks Cepta liellopu fileja šķēle.
bifšteks Cepta liellopu filejas šķēle, kas vidū vēl ir sārta.
rostbifs Cepta liellopu gaļas šķēle ar neizceptu vidu.
biezpienmaizīte Cepta maizīte ar biezpiena kārtu vidusdaļā.
cepīte Cepta siļķe.
grieze Cepta zivs.
spoguļolas Ceptas olas ar mīkstu dzeltenumu.
kamere Ceptas vai vārītas gaļas āda.
pāpāni Cepti kartupeļi (bērnu valodā).
krikāmi Cepti speķa gabaliņi.
krikāmiņi Cepti speķa gabaliņi.
dasacepties Cepties līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
dacept Cepties, tikt ceptam līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
tetervens Cepts (arī sildīts) jaunpiens.
kustampauti Cepts jaunpiens.
rulbiskvīts Cepts kulinārijas izstrādājums, ko noziež ar ievārījumu un sarullē.
pīle Cepts mīklas pildījums.
kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
šnicele Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
bakūzis Ceptuve.
paslāņi Cepuma vai smalkmaizītes apakšējie slāņi.
biskvīts Cepumi (parasti nelieli, plāni, pasausi).
ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
tējcepumi Cepumi, ko parasti pasniedz pie tējas.
cepīši Cepumi.
pernieks Cepums (parasti pirkts) ar sīrupa piedevu.
benjē Cepums ar pildījumu.
croissant Cepums no kārtainās mīklas; radziņš.
kasenis Cepums no mīklas atliekām.
svīdene Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
svīdenis Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
svīdiņš Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
cvībaks Cepums.
kuģele Cepumu veids.
cepurāt Cepurāt rudzus - statiņos saslietajiem rudzu kūļiem uzlikt resgalī sasietu kūli, lai tos pasargātu no lietus.
stopnīca Cepure (kas formas ziņā līdzinās ziemas cepurei).
santenīca Cepure (parasti samta, vai līdzīga materiāla).
šļaumene Cepure (salmu) ar platām, nokarenām malām.
ļekause Cepure ar ausu aizsegiem.
ļipene Cepure ar ausu atlokiem.
bubļiks Cepure ar bumbulīti.
ķaupis Cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure.
ķaupītis Cepure ar izliekumu; sēnes cepure.
ļipene Cepure ar ļipu.
kaskete Cepure ar nagu.
naģene Cepure ar nagu.
nagenīca Cepure ar nagu.
plidene Cepure ar nagu.
širmene Cepure ar nagu.
šņepene Cepure ar nagu.
lubene Cepure ar nokarenām malām.
bolivars Cepure ar platām malām, kas bija modē 19. gs. 20. gados.
lidenīca Cepure ar platām malām; lidene.
lidene Cepure ar platām malām.
platcepure Cepure ar platām malām.
krimilda Cepure ar platu malu.
podzene Cepure ar pogu augšā.
platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
stāvmicīte Cepure ar spicu augšgalu.
beznaģe Cepure bez naga.
bolene Cepure bez naga.
bolis Cepure bez naga.
tole Cepure bez naga.
tolis Cepure bez naga.
kalabrēze Cepure ļoti platām malām un smailu augstu vidu.
mīkstcepure Cepure no mīksta materiāla.
bīre Cepure, berete.
izietamcepure Cepure, kas paredzēta svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
čabene Cepure, pārsegs.
šapka Cepure; ausaine.
bļin Cepure.
capure Cepure.
domiks Cepure.
golubj Cepure.
kabalauska Cepure.
kabilauska Cepure.
kameļs Cepure.
kemeļs Cepure.
kepikons Cepure.
ķepurele Cepure.
ļabene Cepure.
ļetaurene Cepure.
ļubene Cepure.
mice Cepure.
ručņaks Cepure.
šapo Cepure.
šļapa Cepure.
šļapene Cepure.
šļapka Cepure.
šļebene Cepure.
tjubiteika Cepure.
žļebene Cepure.
mitra Cepurei līdzīgs galvas pārsējs.
encalypta Cepurenes.
encalyptaceae Cepureņu dzimta.
greznis Cepures lente.
grezns Cepures lente.
grieze Cepures lente.
kozuris Cepures nags.
širme Cepures nags.
nags Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres.
tutina Cepures pušķis.
espri Cepures vai matu rotājums ar vieglām (gārņa) spalvām.
brilīte Cepurīte.
Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha.
platēšana Cepuru fabrikācijā - platmaļu vienkāršu spalvu tūbas pārvilkšana ar smalkākām, vērtīgākām spalvām.
ceratium Cerācijas.
ceramiaceae Cerāmiju dzimta.
callithamnnion Cerāmiju dzimtas ģints.
ceramium Cerāmiju dzimtas ģints.
polysiphonia Cerāmiju dzimtas ģints.
rhodomela Cerāmiju dzimtas ģints.
ceramiales Cerāmiju rinda.
rhodomelaceae Cerāmiju rinda.
ceratostigma Ceratostigmas.
Plumbagu ceratostigma ceratostigmu suga ("Ceratostigma plumbaginoides").
Vilmota ceratostigma ceratostigmu suga ("Ceratostigma willmotianum").
Zerrauxt Ceraukste.
Zehren Cēre.
anhidromiēlija Cerebrospinālā šķidruma trūkums muguras smadzeņu kanālā.
kerazīns Cerebrozīds smadzeņu audos; tanī ir sfingozīns, galaktoze un lignocerīnskābe.
nervons Cerebrozīds smadzeņu audos.
cereus Cereji.
Jamakuras cerejs cereju suga ("Cereus jamacaru").
Peru cerejs cereju suga ("Cereus peruvianus").
Urugvajas cerejs cereju suga ("Cereus uruguayanus").
cierēties Ceremonēties; gražoties, klīrēties.
sadzeršana Ceremoniāla alkohola iedzeršana kopā ar kādu (piemēram, saimniekam ar ciemiņu).
bizantīnisms Ceremoniāla galma dzīve, kas iezīmējas ar lišķību, glaimiem, padevību un avantūrismu (nos. no bizantiešu galma).
izredze Ceremoniāla izrādīšanās, skate.
ceremonijmeistars Ceremoniāla kārtības pārraudzītājs.
ceremoniāls Ceremonija (1).
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana).
sieriša Ceremonija, izdarība.
precības Ceremonija, kad līgavainis ar pavadoņiem brauc pie izraudzītās jaunavas, līdzi ņemot ciema kukuli un dzeramo.
taklidi-seifs Ceremonija, kas izpilda kronēšanas vietu, pie kam sultānam apjož šķēpu.
barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
laulība Ceremonija, kurā noslēdz laulību.
cierišas Ceremonija.
prezentants Ceremonijas vadītājs, sabiedrības iepazīstināšanā ar jaunu izstrādājumu, produkciju u. tml.
serjeants-at-arms Ceremoniju ierēdņi Anglijas karaļa galmā.
Zerrenden Cerendas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
cerenieks Cerenieki.
cerenieki Cerenieks.
cerinieks Cerenieks.
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā.
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
minerālvaski Ceresīns - rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
kļūdīt Cerēt nokļūt, aizkļūt līdz kaut kam.
pasaspadzīvāties Cerēt uz kādu iespēju.
ģaubties Cerēt, gaidīt.
vildīt Cerēt, paļauties.
vildīties Cerēt, paļauties.
cirināties Cerēt.
spadzivāties Cerēt.
ķeršas Ceri, pirtsakmeņi.
ceres Ceri.
ceroklis Cerība, patvērums.
cere Cerība.
noceja Cerība.
spadze Cerība.
Zeriben Cerības muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
ceras Cerības.
šamade Cerību zaudēšana, nenoteikta rūkoņa, troksnis.
ceridiphyllales Ceridifilu rinda.
Ce Cērijs (ķīm. elements).
plienderis Ceriķrūms.
cerotīns Cerilalkohols, C~26~H~53~OH, kas kopā ar cerotīnskābi ir Ķīnas vasku galvenā sastāvdaļa.
ciriņi Ceriņi ("Syringa").
besiņi Ceriņi.
cerīni Ceriņi.
cireles Ceriņi.
cirēlijas Ceriņi.
cirelini Ceriņi.
cireliņi Ceriņi.
cirināji Ceriņi.
cirīni Ceriņi.
cirins Ceriņi.
ciruliņi Ceriņi.
cirulīni Ceriņi.
plēdari Ceriņi.
plēderiņi Ceriņi.
pliederi Ceriņi.
siriņi Ceriņi.
sīriņi Ceriņi.
syringa Ceriņi.
cirīnkoks Ceriņkoks.
ciriņkrāsa Ceriņkrāsa.
besazieda Ceriņkrāsas.
pliedarājs Ceriņkrūms.
plēderis Ceriņu koks vai zars.
cerīnkoks Ceriņu koks.
ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem vai ziedu pumpuriem).
plēderiņš Ceriņu krūms vai zars.
cerīncers Ceriņu krūms.
ceriņkrūms Ceriņu krūms.
cerīnkrūms Ceriņu krūms.
cirīncers Ceriņu krūms.
cirīnkrūms Ceriņu krūms.
smerdelis Ceriņu krūms.
laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
ceriņziedi Ceriņu ziedu skara.
cercospora Cerkosporas.
Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
askarīda Cērme - nematožu klases tārps (ap 120 sugām), kas parazitē zīdītāju un cilvēka zarnu traktā.
cērume Cērme.
tērms Cērme.
ascaridata Cērmes - veltņtārpu tipa nematožu klases apakškārta.
parascaris Cērmju apakškārtas dzimtas "Ascaridae" ģints.
neoascaris Cērmju apakškārtas ģints.
porrocaecum Cērmju apakškārtas ģints.
toxascaris Cērmju apakškārtas ģints.
toxocara Cērmju apakškārtas ģints.
anoplocefaloze Cērmju ierosināta dzīvnieku (zirgu, aitu, kazu u. c.) slimība, slimību ierosina dažas lentes tārpu sugas, kas parazitē zarnās.
ascaridida Cērmju kārta.
cedveres Cērmju zāles.
cērmuzāles Cērmjuzāles - biškrēsliņi ar cukuru.
ceropegia Ceropēgijas.
lienošā ceropēgija ceropēgiju suga ("Ceropegia radicans").
Vuda ceropēgija ceropēgiju suga ("Ceropegia woodii").
krūmošana Cerošana.
ceroties Cerot.
cerotāts Cerotīnskābes sāls.
Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts.
cērpots Cērpains.
uzcirpt Cērpjot radīt ievainojumu.
Cierpnīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka.
Tērpīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka.
aizcirpties Cērpot aiz pārskatīšanās nonākt pa tālu.
nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā; cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
piecirpties Cērpot iegūt sev (vilnu) pietiekamā vai lielākā daudzumā; cērpot iegūt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu vilnas).
iecirpties Cērpot nejauši iegriezties.
iecirpt Cērpot radīt ievainojumu.
apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem); daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
Tērpes ezers Cērps, ezers Aulejas pagastā.
Cerpa ezers Cērps, ezers Aulejas pagastā.
Cērpes ezers Cērps, ezers Aulejas pagastā.
ķers Cers.
ķērs Cers.
zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā.
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem).
virga Cērte āliņģu ciršanai ledū; verga 1(1).
dolabra Cērte, kaplis.
cērkne Cērte.
cērtne Cērte.
cērtnis Cērte.
kaple Cērte.
kaplis Cērte.
kāplis Cērte.
pakablis Cērte.
teseklis Cērte.
Abulstrauts Cērtene - Drandas kreisā krasta pieteka.
Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
kampeklis Cērtnis.
uzcirst Cērtot (ko, parasti ledu), izveidot (tajā) caurumu.
atbelzt Cērtot (sitot) padarīt neasu.
ausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi.
noausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi.
nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
nocirst Cērtot atdalīt nost.
atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt.
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
atbadīt Cērtot atdalīt.
pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā).
piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
izcirst Cērtot izveidot (kur caurumu, spraugu u. tml).
nokantēt Cērtot izveidot šķautņainu, stūrainu (parasti kokmateriālu).
aizcirst Cērtot izveidot šķērsli.
atcirsties Cērtot kļūt neasam (par rīku).
attēst Cērtot nodalīt.
nosacirsties Cērtot nogurt.
atbolēt Cērtot notrulināt.
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju.
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
atbuinīt Cērtot padarīt neasu; atcirst.
izkantēt Cērtot padarīt, izveidot stūrainu.
pārcirst Cērtot pārdalīt.
pārcirst Cērtot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
sacirst Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
izcirst Cērtot sagatavot (daudz vai visu).
piecirsties Cērtot sagatavot sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; cērtot sagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt.
iesacirstiēs Cērtot tikt ievainotam.
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam).
šļaupt Cērtot vai griežot ievainot pirkstu.
ciršus Cērtot, ar cirtieniem.
sacirst Cērtot, arī griežot, durot savainot.
robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā.
iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru); iekalt.
uzcirst Cērtot, kaļot izveidot (kā virsmu).
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu).
atcirst Cērtot, sparīgiem vēzieniem nopļaut.
iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
HTH Ceru, ka tas palīdzēs; ceru palīdzēt (angļu "hope this / to help(s)"; īsziņās).
Rosa cieselskii Ceseļska roze.
Wenden Cēsis.
cestodaria Cestodāriji.
cēspusietis Cēsu apkārtnes iedzīvotājs.
Lielkalns Cēsu kalns Dikļu pagastā.
Doles Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Amatas skola" otrs nosaukums.
Putni Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" daļa.
kaulēnieši Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Kauļi" iedzīvotāji.
jaunpiebaldzēni Cēsu novada apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" iedzīvotāji.
Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins".
Jaunpils Cēsu novada apdzīvotās vietas "Zaube" bijušais nosaukums.
Zosens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Zosēni" nosaukuma variants.
Āraišu mācītājmuiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" bijušais nosaukums.
Billes manufaktūra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" bijušais nosaukums.
Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas.
dubinskieši Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Dubinska" iedzīvotāji.
lācīšnieki Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" iedzīvotāji.
Agra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" otrs nosaukums.
Rāceņu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" bijušais nosaukums.
drustēnieši Cēsu novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Drusti" iedzīvotāji.
Auļu muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" bijušais nosaukums.
Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā.
dzērbenieši Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" iedzīvotāji.
Pāulēni Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulēni" nosaukuma variants.
pāvītieši Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Pāvīte" iedzīvotāji.
abrupieši Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Abrupe" iedzīvotāji.
Baltīni Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
Lode Cēsu novada Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" daļa.
Jaunķempju muiža Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" bijušais nosaukums.
ratnieki Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji.
mārsnēnieši Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēni" iedzīvotāji.
Gaitnieki Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" otrs nosaukums.
annēnieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
Kavari Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķavari" nosaukuma variants.
nītaurēni Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji.
nītaurieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji.
Nitauskaja Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Nitau Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums.
druvēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" iedzīvotāji.
dukurieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuri" iedzīvotāji.
Jaunkalniņi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums.
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē.
jaunēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji.
Rauguļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Leukādijas" bijušais nosaukums.
pieškalnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" iedzīvotāji.
Pieškaļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" nosaukuma variants.
priekulieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji.
Auciema muiža Cēsu novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Auciems" bijušais nosaukums.
raiskumieši Cēsu novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Raiskums" iedzīvotāji.
Raiskum Cēsu novada Raiskuma pagasta bijušais nosaukums.
ļauļēnieši Cēsu novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļauļēni" iedzīvotāji.
Pilsskujenes pagasts Cēsu novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums.
Pušpūri Cēsu novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" otrs nosaukums.
Bānuži Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" nosaukuma variants.
Nēķins Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Taurene" daļa.
Raimdoti Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļkalns" otrs nosaukums.
Netkenskaja Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Noetkenshof Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums.
ģūdzerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji.
ģūģerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji.
mežmalieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Mežmaļi" iedzīvotāji.
rāmulieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rāmuļi" iedzīvotāji.
Pauči Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" bijušais nosaukums.
rīdzenieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" iedzīvotāji.
Kaķukrogs Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" bijušais nosaukums.
vaivēnieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" iedzīvotāji.
vaivieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" iedzīvotāji.
Veismaņu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" bijušais nosaukums.
veismanieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" iedzīvotāji.
Rāmuļu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas “Rāmuļmuiža” nosaukuma variants.
Veismanskaja Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Veisenstein Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Veismaņu pagasts Cēsu novada Vaives pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
Barackas Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baruckas" nosaukuma variants.
Kaulīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants.
Ļūdīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdiņi" nosaukuma variants.
Annenhof Cēsu novada Zaubes pagasta Annas muižas bijušais nosaukums vāciski.
annēnieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annas" (senāk - "Anna") iedzīvotāji.
Annas muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annas" bijušais nosaukums.
annasmuizieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
bērzēnieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji.
Bērzmuiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" bijušais nosaukums.
jaunpilieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpils" iedzīvotāji.
Kliģenes muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Kliģene" bijušais nosaukums.
kliģenieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Kliģene" iedzīvotāji.
Jaunpils muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Zaube" bijušais nosaukums.
Jaunpiļskaja Cēsu novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Juergensburg Cēsu novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums.
pērļupieši Cēsu novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pērļupe" iedzīvotāji.
Schloss Wenden Cēsu pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
cēsēnieši Cēsu pilsētas iedzīvotāji.
cēsnieks Cēsu pilsētas iedzīvotājs.
Sesswegen Cesvaine.
Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
dreiki Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji.
grasēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Graši" iedzīvotāji.
krauklēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
pavārieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Pavāri" iedzīvotāji.
kārklēnieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārkli" iedzīvotāji.
kārklieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārkli" iedzīvotāji.
kārzdabieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārzdaba" iedzīvotāji.
Cesvanskaja Cesvaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sesswegen Cesvaines pagasta bijušais nosaukums.
Cesvaines pilsētas lauku teritorija Cesvaines pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
cesvainieši Cesvaines pilsētas iedzīvotāji.
Sesswegen Cesvaines viduslaiku pils.
cekata Cetaļa.
cekula Cetaļa.
cetuļa Cetaļa.
ceture Cetaļa.
ceturtale Cetaļa.
cetuža Cetaļa.
cetraria Cetrārijas.
Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā.
virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk.
cetrelia Cetrēlijas.
cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem.
ceturtnis Ceturksnis.
pierendēlis Ceturksnis.
pierendiele Ceturksnis.
pierendielis Ceturksnis.
vierendele Ceturksnis.
vierendiele Ceturksnis.
vierendielis Ceturksnis.
ceturtnieks Ceturkšņa (1/4 arkla lielas) mājas saimnieks.
tetart- Ceturt-, četr-.
kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa.
ceturtactiņa Ceturtā acs.
AB Ceturtā asinsgrupa (ABO sistēmā).
Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji.
orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
ceturtdaļa Ceturtā daļa.
Numeri Ceturtā Mozus grāmata.
Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām.
iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti.
Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
zeltkalējs Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
zeltainītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
zeltulītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
certotais Ceturtais.
četorts Ceturtais.
cetrutais Ceturtais.
ceturts Ceturtais.
quartus Ceturtais.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē.
bamalips Ceturtās slēdziena figūras pirmais modus: virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens partikulāri apstiprinošs.
calemes Ceturtās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs.
dimatis Ceturtās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums pa daļai apgalvojošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai apgalvojošs.
vērgale Ceturtdaļa mucas.
kortelis Ceturtdaļa no pilna mēra.
pirtelis Ceturtdaļa; firtelis.
pierendelis Ceturtdaļa; piendelis.
čverts Ceturtdaļa.
firtelis Ceturtdaļa.
kortēlis Ceturtdaļa.
kvarts Ceturtdaļa.
piendelis Ceturtdaļa.
švirte Ceturtdaļa.
ceturtdaļtonna Ceturtdaļtonnas jahta - sacīkšu jahtu klase ar sacīkšu balli līdz 5,64 m (18,5 pēdas).
čeka Ceturtdienā dzimusi govs.
cetala Ceturtdienā dzimusi govs.
cetaļa Ceturtdienā radusies govs.
4diena Ceturtdiena.
C Ceturtdiena.
ceturdiena Ceturtdiena.
ceturdiene Ceturtdiena.
ceturgs Ceturtdiena.
ceturtdiene Ceturtdiena.
četvergs Ceturtdiena.
ceturdien Ceturtdienā.
ceturtdien Ceturtdienā.
bluķa vakars Ceturtdienas vakars vispār jeb piektvakars.
piecvakara Ceturtdienas vakars.
brizenes Cezalpīnija krāsošanai.
bruzenes Cezalpīnija krāsošanai.
caesalpiniaceae Cezalpīniju dzimta.
cesalpiniaceae Cezalpīniju dzimta.
kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās.
jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu.
kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei.
caesalpinia Cezalpīniju dzimtas ģints.
ceratonia Cezalpīniju dzimtas ģints.
logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai.
ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā.
cēzars Cēzara balva - Francijas kinobalva.
didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Cs Cēzijs (ķīm. elements).
Cēze Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka.
Cezīte Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka.
šķirtne Cezūra.
perflubrons CF3(CF2)6CF2Br, sintētisks otrās paaudzes bromētais fluorogleklis; lieto par kontrastvielu gastrointestinālā trakta izmeklēšanā ar magnētisko rezonansi.
XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
XPF CFP (Klusā okeāna) franks; Francijas Polinēzijas, Jaunkaledonijas un Volisas un Futunas Salu valūtas kods, sīknauda - santīms.
aldolkondensācija CH grupas pievienošanās reakcija karbonilgrupai.
akrilnitrils CH~2~=CH-CN, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar raksturīgu smaržu, polimēru izejviela; akrilskābes nitrils.
propadiēns CH~2~CCH~2~, gāzveida ogļūdeņradis.
metilēnjodids CH~2~J~2~, iegūstams reducējot jodoformu ar jodūdeņradi, lieto iežu analīzē dažādu minerālu atšķiršanai pēc īpatnējā svara.
pantoīnskābe CH~2~OHC(CH~3~)~2~CHOHCOOH, pantotēnskābes atlikums pēc beta alanīna atšķelšanas; dažos mikroorganismos aizstāj pantotēnskābi kā augšanas faktoru.
tropskābe CH~2~OHCH(C~6~H~5~)COOH, atropīna hidrolīzes produkts.
psikoze CH~2~OHCO(CHOH)~3~CH~2~OH, ketoheksoze, fruktozes izomērs.
undecilgrupa CH~3~(CH~2~)~10~, vienvērtīga alkilgrupa.
norvalīns CH~3~(CH~2~)~2~CH(NH~2~)COOH, aminoskābe, atrodama kazeīnā, globīnā un keratīnā.
metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā.
norleicīns CH~3~(CH~2~)3CH(NH~2~)COOH, aminoskābe, atrodama dažu proteīnu hidrolizātos.
metilarsēnpaskābe CH~3~AsO(OH)~2~, kristāliska viela, arsēna organisks atvasinājums.
metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli.
undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka).
acetaldehīds CH~3~CHO, otrs vienkāršākais aldehīds, etilspirta oksidēšanās produkts, zemā temperatūrā virstošs šķidrums.
levulīnskābe CH~3~COCH~2~CH~2~COOH, gamma ketoskābe; rodas, vārot heksozi koncentrētas sālsskābes klātbūtnē.
acetilhlorīds CH~3~COCl, etiķskābes hlorīds.
metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts.
metilalkohols CH~3~OH, metanols, koka spirts, vienkāršākais no spirtiem.
fosfoenolpirovīnogskābe CH2:CO(PO3H2)COOH, glikogenolīzes starpprodukts muskuļos.
malonskābe CH2(COOH)2, dikarbonskābe, ābolskābes oksidēšanās produkts; kā starpprodukts veidojas oksālacetāts; specifisks sukcīndehidrāzes darbības inhibitors.
hidantoīns CH2(NHCO)2, kristāliska bāze, kas rodas alantoīna noārdīšanās procesā.
alilspirts CH2=CHCH2OH - nepiesātināts spirts; bezkrāsains šķidrums ar asu smaku; izmanto sintētiskā glicerīna ražošanā, polimēru rūpniecībā.
neirīns CH2CHN(CH3)3OH, indīgs ptomaīns, kas rodas, bojājoties lecitīnam.
metilēnhlorids CH2Cl2, gaistošs anestezējošs šķidrums.
jodetiķskābe CH2JCOOH, nātrija sāļa veidā to lieto muskuļu kontrakciju pētījumos.
salicilurskābe CH2NH2COOC6H4COOH, salicilskābes glicīna konjugāts, atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas.
mannonskābe CH2OH(CHOH)4COOH, mannozes oksidēšanās produkts.
laurinskābe CH3(CH2)10COOH, piesātināta taukskābe augu eļļās un spermacetā.
miristīnskābe CH3(CH2)12COOH, vienvērtīga piesātinātā taukskābe, kas atrodama augu un dzīvnieku taukos.
margarīnskābe CH3(CH2)15COOH, sintētiska taukskābe.
lignocerīnskābe CH3(CH2)22COOH, taukskābe, kas rodas, oksidējoties cerebronskābei.
melisskābe CH3(CH2)28COOH, piesātinātā taukskābe bišu vaskā, miricilspirta oksidēšanās produkts.
butilidēns CH3(CH2)2CH2, asimetrisks divvērtīgs radikālis.
enantols CH3(CH2)5CHO, heptilaldehīds; aromātisks šķidrums.
pelargonskābe CH3(CH2)7COOH, taukskābe, ko iegūst, oksidējot oleīnskābi; dabā atrodas dažu augu eļļu glicerīdos.
ramnitols CH3(CHOH)4CH2OH, piecvērtīgs spirts, ramnozes redukcijas produkts.
ksililgrupa CH3C6H4CH2 vienvērtīgs ogļūdeņraža atlikums.
ksililbromīds CH3C6H4CH2Br, metilbenzilbromīds, pastāv ortoizomēru, metaizomēru un paraizomēru veidā; izomēru maisījumu lieto par asaru gāzi.
toluilskābe CH3C6H4COOH, benzoskābes homologs, pastāv trīs izomēru veidā; feniletiķskābes izomērs.
etilhlorīds CH3CH2Cl, hloretāns - hlogēnūdeņradis (halogēnalkāns), bezkrāsains, ļoti gaistošs šķidrums, lieto organiskajā sintēzē, tauku un eļļu ekstrakcijā.
laktilgrupa CH3CHOHCO, vienvērtīgs pienskābes atlikums.
laktamīds CH3CHOHCONH2, pienskābes amīds.
metilhlorīds CH3Cl, metilgrupa, lieto vietējai anestēzijai.
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
acetamīds CH3CONH2, etiķskābes atvasinājums.
sarkozīns CH3NHCH2COOH, N-metilaminoetiķskābe, aminoskābe, kas rodas kreatīna hidrolīzes gaitā.
metoksigrupa CH3O-grupa, kas bieži sastopama organiskos savienojumos.
metilēteris CH3OCH3, dimetilēteris, bezkrāsaina gāze ar anestēziskām īpašībām.
selenometionīns CH3SeCH2CH2CH(NH2)COOH, metionīns, kurā selēns aizstāj sēra atomu; radioaktīvo izotopu (75Se) lieto testos, kuros noskaidro metinīna metabolismu audos.
metilmerkaptāns CH3SH, metāntiols, smirdoša gāze, kas veidojas zarnās, sadaloties proteīniem.
chaetochloris Chaetochloris consociata - tetrasporu rindas dzimtas "Chaetochloridaceae" suga.
vinilgrupa CHCH, vienvērtīga organiska grupa.
Staļiniri Chinvali pilsētas Gruzijā nosaukums 1934.-1961. g.
chloris Chloris chloris - zaļžubītes "Carduelis chloris" nosaukuma sinonīms.
paradimetilaminobenzaldehīds CHOC~6~H~4~N(CH~3~)~2~, reaģents triptofāna vai citu indola atvasinājumu noteikšanai.
Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Cy Ciāna ķīmiskais simbols.
ciānhematīns Ciāna savienojums ar hematīnu.
diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai.
oxyphotobacteria Ciānbaktēriju klase (jeb zilaļģes).
stromatolīti Ciānbaktēriju koloniju pārakmeņojumi.
cianoģenēze Cianogēna vai zilskābes veidošanās.
diciāns Ciāns - skābeņskābes dinitrils, bezkrāsaina gāze ar asu smaku.
cianāti Cianskābes sālis.
izonitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izocianīdi.
izocianīdi Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izonitrili.
nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils).
cyathea Ciatejas.
serdes ciateja ciateju suga ("Cyathea medullaris").
cyathipodia Cyathipodia macropus - rumpuču dzimtas sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms.
cibācis Ciba 1.
cibe Ciba 1.
kārpe Ciba 1.
kārpis Ciba 1.
aizdarciba Ciba aizdara ievietošanai; ciba, kurā ievietots aizdars.
čiba Ciba.
cīkari Cībari.
ķībaras Cībari.
cibācis Cibas 1 vāks.
biezpiencibiņa Cibiņa biezpiena ievietošanai.
cibirksta Cibirkste.
jakucieši Ciblas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Jakuči" iedzīvotāji.
līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
ciblānieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Cibla" iedzīvotāji.
Cybla Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Cibla" nosaukums latgaliski.
felicianovieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Felicianova" iedzīvotāji.
grečānieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Greči" iedzīvotāji.
istalsnieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Istalsna" iedzīvotāji.
volojieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Voloji" iedzīvotāji.
zeltenieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zelteņi" iedzīvotāji.
čivžulieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" iedzīvotāji.
hmeļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņicki" iedzīvotāji.
Līpu sola Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants.
meļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Meļņiki" iedzīvotāji.
avīsieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Avīši" iedzīvotāji.
nūraudzieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Nūraugi" iedzīvotāji.
poļacieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Poļaki" iedzīvotāji.
smilškalnieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Smilškalns" iedzīvotāji.
terecieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Tereki" iedzīvotāji.
bērzinieki Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzinieki" iedzīvotāji.
lucmuizieši Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lucmuiža" iedzīvotāji.
Kaļvīši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļveiši" kļūdains nosaukuma variants.
Kondrati Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kondroti" nosaukuma variants.
kubulavieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kubulava" iedzīvotāji.
kubulovieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kubulava" iedzīvotāji.
Lelī Trukšāni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trukšāni" nosaukums latgaliski.
Marinpole Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Marenpole" nosaukuma variants.
mjaišānieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Mjaiši" iedzīvotāji.
Skriņi Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Skrini" nosaukuma variants.
Stuocynova Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski.
upeskalnieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Upeskalni" iedzīvotāji.
Vabali Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski.
Vacumnieki Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
zeltinieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Zeltiņi Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļteņi" kļūdains nosaukuma variants.
Zeļteni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļteņi" nosaukums latgaliski.
spurdžu ciborija ciboriju ģints sēņu suga ("Ciboria amentacea").
cibotium Cibotijas.
vilnainā cibotija cibotiju suga ("Cibotium barometz").
zilā cibotija cibotiju suga ("Cibotium glaucum").
Menziesa cibotija cibotiju suga ("Cibotium menziesii").
Šidē cibotija cibotiju suga ("Cibotium schiedei").
cibenieks Cibu izgatavotājs.
ķibulis Cibulītis.
ķibulītis Cibulītis.
ceturtdaļcicero Cicero bieznes (12 punkti) ceturtdaļas apzīmējums - 3 punkti.
ciča Cicis - mātes krūts; pups (dzīvniekam).
cice Cicis - mātes krūts; pups (dzīvniekam).
cičuks Cicis (2).
tita Cicis, zīdeklis.
tits Cicis, zīdeklis.
cyclachaena Cyclahena xanthiifolia - smaillapu skarziedes "Iva xanthiifolia" nosaukuma sinonīms.
kvite Cidonija.
cydonia Cidonijas.
īstā cidonija cidoniju ģints vienīgā suga ("Cydonia oblonga").
Zezer Ciecere (upe).
Zezern Ciecere.
Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte.
Cieceris Cieceres ezers Saldus paugurainē.
Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts.
Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā.
Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse.
Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte.
Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe.
Gubu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā, garums - 3 km.
Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe.
Kumeļpurva grāvis Cieceres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km.
Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km.
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti.
Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km.
Brocēnmuiža Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Brocenmuiža" nosaukuma variants.
Imantas Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" bijušais nosaukums padomju laikā.
Zezern Cieceres pagasta bijušais nosaukums.
cedrus Ciedri.
ciedra Ciedrs.
piņolas Ciedru rieksti Itālijā.
atlasa ciedrs ciedru suga ("Cedrus atlantica").
Himalaju ciedrs ciedru suga ("Cedrus deodora"), kas var sasniegt līdz 50 m garumu.
cielave Cielava.
cielavele Cielava.
cielaviņa Cielava.
cielavīna Cielava.
motacilla Cielavas.
glaudgalvīte Cielaviņa.
motacillidae Cielavu dzimta.
dendronanthus Cielavu dzimtas ģints.
mežcielava Cielavu dzimtas suga ("Dendronanthus indicus").
palaida Ciema ganāmpulka sapulcēšanās vieta ciema olnīcas galā.
palaide Ciema ganāmpulka sapulcēšanās vieta ciema olnīcas galā.
palaidne Ciema ganības, kur lopus palaiž.
ciemīši Ciema iedzīvotāji; tie, kas dzīvo vienā ciemā.
ciemietis Ciema iedzīvotājs.
atkukulis Ciema kukulis (maize, gaļa utt.), ko deva līdzi kāzu viesiem prombraucot.
salsavets Ciema padome.
allmende Ciema vai pagasta sabiedrības kopīgā lietošanā nodota zeme.
šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām).
muhtars Ciema vecākais Turcijā.
ciemnieks Ciema, ciemata iedzīvotājs.
sālsmaize Ciemakukulis (sāls ar maizi vai kāds cits cienasts), ko aiznes, ejot pirmo reizi ciemos pie jaunas mājas vai jauna dzīvokļa iemītniekiem.
mārsna Ciemakukulis, dāvana.
gastnīce Ciemakukulis.
kukulis Ciemakukulis.
gastinči Ciemakukuļi.
Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
ciematnieks Ciemata iedzīvotājs.
miestnieks Ciemata iedzīvotājs.
cimāte Ciemāte.
Pieslaista ezers Ciematnieka ezers Teiču purvā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Askota Ciemats Anglijas dienvidos, 7 km no Vindzoras, kur kopš 1711. g. ik gadus jūnijā notiek jāšanas sacensības.
Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats.
Arukila Ciemats Igaunijā netālu no Tartu.
Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā.
Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska.
Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju.
auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā; priekšzīmīgs ciemats.
palata Ciemats, kurā dzīvo vairākas lielģimenes.
c-ts Ciemats.
Ciemenis Ciemene, ezers Sēmes pagastā.
Sēmenes ezers Ciemene, ezers Sēmes pagastā.
Ciemenes ezers Ciemene, ezers Sēmes pagastā.
gosti Ciemiņi.
gašķis Ciemiņš, viesis.
ciemeņš Ciemiņš.
ciemīns Ciemiņš.
sērsējs Ciemiņš.
mārksnis Ciemkukulis, dāvana.
mārsniņš Ciemkukulis, dāvana.
mārsns Ciemkukulis, dāvana.
cieminieks Ciemnieks.
klimstēt Ciemos nākt.
sērsības Ciemošanās, viesošanās.
sērstības Ciemošanās, viesošanās.
ciems Ciemošanās.
aizciemoties Ciemoties pārāk ilgi.
viesēt Ciemoties, iet ciemā.
gašķoties Ciemoties, viesoties.
sērst Ciemoties, viesoties.
ciemāt Ciemoties.
ciemāties Ciemoties.
sērsties Ciemoties.
sēršus Ciemoties.
žārtavāties Ciemoties.
Abaševa Ciems Čuvašijā (Krievijā) kur 1925. g. arheoloģiskajos izrakumos atklāti Abaševas kultūras priekšmeti.
Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas.
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku.
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.).
Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi).
kamponga Ciems Malaizijā un Indonēzijā.
Ogreslīči Ciems padomju laikā Ogres rajonā, tagadējā Meņģeles pagasta teritorijā.
zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi.
apalis Ciems, kurā 8 ēku bloki grupēti vadža veidā ap kopēju laukumu, no kura ir tikai viena izeja.
mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
apaļciems Ciems, kurā ēkas grupētas ap kopēju laukumu, ko šķērso iela.
dorfs Ciems.
kafrs Ciems.
sāģis Ciems.
izcienāt Cienājot izdalīt (daudz vai visu).
priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
līkopi Cienasts par godu tirdzniecības darījumam, saistībām.
spriskas Cienasts pēc kādas vienošanās, salīgšanas (darbā).
ciemamaize Cienasts, ko ciemiņam dod līdzi uz mājām.
iekuras Cienasts, ko ņem līdzi, ejot pie kāda pirmoreiz jaunā dzīves vietā.
mielastība Cienasts, mielasts, dzīres.
cieņas Cienasts.
gastenci Cienasts.
gastinci Cienasts.
kukulis Cienasts.
pamielojums Cienasts.
apmielot Cienāt, mielot (daudzus, lielā apkaimē).
balvāt Cienāt, mielot; pacienāt, pamielot.
uzstāties Cienāt, parasti ar labu cienastu, cienāt par saviem līdzekļiem.
platināt Cienāt, pielaidīgu darīt.
cienīt Cienāt.
gastīt Cienāt.
gravitāte Cienība, nopietnība, svinīgums.
bīte Cienības un baiļu sajaukums.
ciemāte Cienīga māte.
cienmāte Cienīga māte.
opulents Cienīga, miesās apaļīga persona.
magnifiks Cienīgais, krāšņais.
cumtīgi Cienīgi; lepni.
cienmāte Cienīgmāte.
respektabls Cienīgs, cienījams, arī ievērojams (par cilvēku).
džentrija Cienījamā ģimenē dzimušie un labi audzinātie.
matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
matrone Cienījama vecuma kundze.
honourable Cienījamais, cēlais (angļu "honourable").
baigais vecis Cienījams vīrietis.
respektābils Cienījams, godājams; pieklājīgs.
respektējams Cienījams.
olāt Cienīt, godāt.
olīt Cienīt, godāt.
draugs Cienītājs, mīļotājs.
akatnieks Cienītājs; brīvprātīgais.
prēlene Cienmāte.
ciens Cieņa, gods, uzmanība.
notabilitāte Cieņa, svarīgums, cildenums; ievērojama personība.
ciena Cieņa.
biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma sociālismā, ko pievienoja personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā, lai aizvietotu "kungs".
cierāt Cierēt.
ciese Ciesa.
dziesa Ciesa.
calamagrostis Ciesas.
mirlot Ciest badu, mirt badu (par dzīvniekiem).
mērēt Ciest badu, noliesēt; mērnēt.
mērnēt Ciest badu, noliesēt.
badāt Ciest badu.
demēt Ciest badu.
teipt Ciest badu.
štrandēt Ciest katastrofu (par kuģi).
norauties Ciest nepatikšanas.
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
izgāzīties Ciest neveiksmi.
nojūgties Ciest neveiksmi.
pļūtāt Ciest no caurejas.
stirāt Ciest no caurejas.
uzslāpt Ciest no skābekļa trūkuma (zem ledus).
kamāties Ciest sāpes, mokas.
močīties Ciest stipras sāpes, mokas.
izciest Ciest un pārstāt ciest.
daciest Ciest, līdz nonāk kādā, parasti psihiskā, stāvoklī.
izkvēpt Ciest, paciest dūmus.
ķerpt Ciest, pārciest, izturēt.
ķērpt Ciest, pārciest, izturēt.
bēdēties Ciest, pārdzīvot bēdas.
tērpīt Ciest.
smaillapu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis acutiflora").
niedru ciesa ciesu suga ("Calamagrostis arundinacea").
iesirmā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis canescens syn. Calamagrostis lanceolata").
slotiņu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis epigeios").
purva ciesa ciesu suga ("Calamagrostis neglecta").
posmainā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis phragmitoides syn. Calamagrostis purpurea subsp. phragmitoides").
stīvā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis stricta syn. Calamagrostis neglecta subsp. stricta").
asziedu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis x acutiflora").
sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
integritāte Cieša saistība, nedalāmība, veselums.
partējība Cieša turēšanās pie savas partijas.
klājiens Cieša, blīva kārta, kas sedz kādu virsmu.
asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
pasīvs Ciešamā kārta - darbības vārda kārta, kas izsaka uz objektu vērstu darbību, parasti tieši nenosaucot darbības subjektu.
ciešami Ciešams.
ciešana Ciešanas, bēdas, sēras.
nocietas Ciešanas, bēdas.
cieša Ciešanas.
ciešas Ciešanas.
Oculi Ciešanu laika 3. svētdiena.
Laetare Ciešanu laika 4. svētdiena.
judica Ciešanu laika 5. svētdiena.
invocavit Ciešanu laikā pirmā svētdiena.
sapakulot Cieši aizbāzt, piepildīt (piemēram, nelielas spraugas) ar pakulām.
noslēgt Cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
samigt Cieši aizmigt.
aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
aizmiegt Cieši aizvērt (acis, plakstiņus).
aizžmiegt Cieši aizvērt (acis).
aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
gņauzt Cieši aizvērt; spaidīt, saspiest.
aizverkšķīties Cieši aizvērties (par acīm).
aizveršķīties Cieši aizvērties (par acīm).
bābiņa Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
bābīna Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
bābiņš Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt; pārvilkt; apšūt.
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
apstiept Cieši apkļaut, apņemt (par drēbēm).
apkniebties Cieši apkļauties (par apģērbu, tā daļu).
apķirināties Cieši apķerties, apkampt.
apķibties Cieši apķerties.
siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
aptvert Cieši apņemt (par audiem).
nospraņģēt Cieši apņemt (piemēram, jostu, siksnu) un sasprādzēt; cieši nosprādzēt.
piekrampēt Cieši apņemt (rokas) ap ko.
iekļauties Cieši apņemt sev apkārt; ietīties.
aptvert Cieši apņemt, arī apvīt (par augiem, to daļām).
sajozt Cieši apņemt, piemēram, ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
spruņģēt Cieši aptīt, ietīt.
nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām.
apkļaut Cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm).
saslēgties Cieši apvienoties (kādai darbībai).
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
krauties Cieši drūzmēties (par dzīvniekiem).
iesprostot Cieši iekļaut no vairākām vai visām pusēm.
iesist Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežmiegt.
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
iesacirstiēs Cieši ieķerties, ieāķēties.
iekrampēties Cieši ieķerties.
iežmaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
iežmiegt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
iežņaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
iekost Cieši iespiest (kur iekšā zobus).
iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
saspriest Cieši iespiest (rokas sānos).
iespīlēt Cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku).
iespīlēties Cieši ietērpties (šaurā apģērbā, apavos).
paņāties Cieši ietīties (apģērbā).
spruņģēties Cieši ietīties (apklāties vai apģērbties).
iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
samūrējies Cieši klāt, tā, ka nav iespējams atdalīt.
spiest Cieši kļaut (ko kam klāt, pie kā).
skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
čupa Cieši kopā (par priekšmetiem).
riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
čenčeris Cieši kopā savēlies juceklis.
kurmī Cieši kopā, barā.
nospingāt Cieši nosiet.
sprenst Cieši nosiet.
digestors Cieši noslēdzams katls, kur lielā karstumā var izvārīt vaļējos katlos neizvārāmas vielas.
hermetizēt Cieši noslēgt (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums).
iluminators Cieši noslēgts (vai noslēdzams) logs (kuģī, lidaparātā).
žausteklis Cieši nostiepta aukla, kur izžaut veļu žāvēties.
nosiksnāt Cieši notīt ar siksnu.
nosasieties Cieši notīt sava ķermeņa daļu ar ko.
nosprandzēties Cieši notīties (ar jostu).
nosiksnāties Cieši notīties ar siksnu.
pasakalties Cieši paskatīties acīs.
laivīna Cieši piegulošas izejamās sieviešu kurpes bez aizdares, ar palielu izgriezumu.
kapri Cieši piegulošas trīsceturtdaļgaruma sieviešu bikses.
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
šmaugs Cieši pieguļošs (par apģērbu, apaviem, to dalām).
samiegt Cieši piekļaut (parasti ausis) - par dzīvniekiem.
pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
piekniebties Cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem).
lipt Cieši piekļauties, pieķerties.
brankti Cieši piekļauts, saspiests.
riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
uzlipt Cieši pieķerties; rāpties, kāpt.
iekremties Cieši pieķerties.
piekrampēties Cieši pieķerties.
pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
pieblīvēt Cieši piepildīt (ko, piemēram, ar priekšmetiem).
noslēgt Cieši piepildīt (plaisu, caurumu).
saplakt Cieši pieplakt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
piežņaugt Cieši piesaistīt, piesiet.
pietušīt Cieši piesegt (pretspēlētāju sporta spēlē).
iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu).
pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
piežmiegt Cieši piespiest (1).
piežņaugt Cieši piespiest (1).
pieplacināt Cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
piemiegt Cieši piespiest.
piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
balzīt Cieši sabāzt segu starp gultas malu un maisu, starp kamanu sāniem un sēdekli u. tml.
nosprungulot Cieši sagriezt (ar sprūdu).
sasprungāt Cieši sagriezt (ar sprūdu).
sasprungulēt Cieši sagriezt (ar sprūdu).
sapopināt Cieši saģērbt, ievīstīt.
kopība Cieši saistīta, vienota grupa, kopums, sistēma.
lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
integrāls Cieši saistīts, nedalāms, vesels.
saaudzenis Cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals.
saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
sasamiegties Cieši sakļauties.
šķeteršķeterēm Cieši samudžināties (par dziju).
sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
saprakāt Cieši sapakot.
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
saslānīties Cieši sasēsties.
sasprendzelēt Cieši sasiet, sašņorēt.
vīkšķis Cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei.
zibīte Cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei.
iekosties Cieši saspiest (ar zobiem).
samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
samiegt Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
sasprendzēt Cieši sasprādzēt.
sasprengt Cieši sašņorēt.
sasprendzelēties Cieši sašņorēties, sasprādzēties.
sasprengties Cieši sašņorēties.
spundēt Cieši satīt (bērnu).
pieķerties Cieši satvert (ar zobiem, spīlēm u. tml.).
iekosties Cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem).
ieķerties Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem.
ieķerties Cieši satvert ar rokām, pirkstiem.
pieķerties Cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā).
apkampt Cieši satvert; sakampt.
sasprandzēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu) ar sprādzi.
saspraņģēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu).
grīzns Cieši savērpts, stipri sagriezts.
salādēties Cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.).
sakolēt Cieši savilkt un sapīt.
sprindzēt Cieši savilkt.
sažņaugties Cieši savilkties (ap ko).
sažņirgties Cieši savilkties.
saspiest Cieši savirzīt (ķermeņa daļas).
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa dalās pie ķermeņa).
dušīt Cieši segt (pretspēlētāju sporta spēlē).
tušīt Cieši segt pretinieka spēlētāju.
kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām).
izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
miegt Cieši spiest, žņaugt.
vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
plakt Cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas).
apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
uzspiest Cieši uzmaukt (piemēram, cepuri).
sapakāt Cieši, blīvi pārklāt, saklāt.
necaurredzams Cieši, blīvi saaudzis (par kokiem, krūmiem).
saštapēt Cieši, blīvi sabāzt, sapildīt.
sazloķēt Cieši, blīvi salikt, sakraut.
biezi Cieši, blīvi.
stingrai Cieši, blīvi.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties.
stingrai Cieši, stabili (piemēram, nostiprināt, sasaistīt).
stiprai Cieši, stabili, stingri (piemēram, nostiprināt, sasaistīt).
nobultēt Cieši, stingri aizbultēt, parasti ar vairākām bultām.
nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām.
spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
apžmiegt Cieši, stingri apņemt; apspīlēt.
krampēties Cieši, stingri ķerties (pie kā).
nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko); cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko lielākā daudzumā).
saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
cieti Cieši, stingri.
grodi Cieši, stingri.
cieš Cieši.
cīši Cieši.
ciešu Ciešis.
ciešmetris Ciešmetrs.
ciets Ciešs (1).
guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
mākulis Ciešs (kā neliela) kopums.
rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens.
mezgls Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums; mezglojums.
spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
žmaudziens Ciešs apskāviens, stipri saspiežot, sažņaudzot.
kamols Ciešs cilvēku kopums.
plenīca Ciešs izdīgušu graudu kopums.
simbioze Ciešs kontakts, saikne, mijiedarbība, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs.
serado Ciešs krūmu mežs Brazīlijas vidienē, pārejas formācija starp mežu un kampu 2 zālājiem, sertaona paveids.
sasaiste Ciešs saistījums (starp priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
slēgums Ciešs savienojums, arī piekļāvums.
biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
mūris Ciešs, blīvs (kā) kopums.
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
nešķirams Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām).
kamols Ciešs, parasti apaļš (augu, to daļu) kopums.
kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums.
muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika; arī kamols (3).
kopība Ciešs, parasti savstarpējs, saistījums, cieša, parasti savstarpēja, vienotība.
tamprs Ciešs, piegulošs (piemēram, apģērbs).
ciešains Ciešs, pieguļošs (par apģērbu).
kopsaime Ciešs, vienots kolektīvs, cilvēku grupa.
Zesche Ciešu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
cie Ciet.
cietā Ciet.
cietan Ciet.
cietanās Ciet.
palmitīnskābe cieta augstākā karbonskābe C~15~H~31~COOH, kušanas temperatūra 62,6 °C; lieto krāsu, mazgāšanas līdzekļu, sveču ražošanai.
geloze Cietā barotne baktēriju kultivēšanai.
nodalījums Cietā diska atmiņas apgabala daļa, kas izveidota tā, ka operētājsistēma to uztver kā atsevišķu diskatmiņu.
krimsla Cieta drupata.
krimslis Cieta drupata.
krimstala Cieta drupata.
korza Cieta garoza.
metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām.
leduskaramele Cieta karamele bez pildījuma.
līdzulis Cieta koka, malās rievots kluģis, formu nolīdzināšanai; augšmala, pa kuru dauza ar veseri, apsista ar ādu.
dūrutols Cieta kokoseļļa, ko lieto ziepju ražošanā.
pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts.
gazifikācija Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogļu, deg akmens, kūdras) pārvēršana deggāzē.
macerācija Cieta ķermeņa atmiekšķēšanās ūdens ietekmē.
precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu.
grivelis Cieta maizes garoza; grivlis.
griulis Cieta maizes garoza.
grivlis Cieta maizes garoza.
blieķis Cieta māla augsne.
uzskrausts Cieta māla paugurs tīrumā.
ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
puansons Cietā materiālā izgriezts reljefs, ar ko varā izveido matrici.
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
sakabe Cieta nerūsoša metāla āķveida kustīgās takelāžas piederums, kas kalpo buru un flagu savienošanai ar to fallēm.
ols Cieta ola.
pāzis Cieta pika mālā.
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai.
knobulis Cieta pumpa.
kūls Cieta purva zāle.
skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu.
gouda Cietā siera šķirne (pēc vietvārda Nīderlandē).
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
sinuzits Cietā smadzeņu apvalka sinu jeb venozo dobumu iekaisums.
pahimeningopātija Cietā smadzeņu apvalka slimība.
sinustromboze Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums ar trombozi.
sinusflebīts Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums.
dundulis Cieta sniega pika vai no maizes savelta bumbiņa.
sarkšņi Cieta sniega virskārta, pēc atkušņa uznākot salam.
kaprilskābe Cieta taukskābe sviestā, kokoseļļā u. c. taukvielās un eļļās.
pahileptomeningīts Cietā un mīkstā smadzeņu apvalka iekaisums.
slapsna Cieta un sīksta gaļa.
slāpsna Cieta un sīksta gaļa.
krams Cieta vieta kokā.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
spulgaiši Cietā virza ("Stellaria holostea").
spulģiši Cietā virza ("Stellaria holostea").
spulģīši Cietā virza ("Stellaria holostea").
spulģītis Cietā virza ("Stellaria holostea").
ciesēja Cieta zāle.
ciesva Cieta zāle.
cūksari Cieta zāle.
pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums; viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
okstiņš Cieta, apaļa platmale.
oktoberis Cieta, apaļa platmale.
prismalis Cieta, asa, iesarkana linu šķiedra.
driepe Cieta, darvota virve.
karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu.
abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
ķiebla Cieta, izrakņāta zeme.
fibrosarkoma Cieta, kolagēnšķiedrām bagāta vārpstveida šūnu sarkoma.
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība.
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai; vīnskābes skābā kālija sāls.
blieķis Cieta, lipīga mālzeme; klons.
krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi.
pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500-550 Celsija grādiem.
drānsiers Cietais siers, ko sēja drānā.
ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu.
biezumi Cietākās daļas kādā šķidrumā, zupā tās parasti ir vērtīgākās un tāpēc iekārojamākās ēdiena daļas.
kruncis Cietāks zemes kunkulis uz lauka.
sakožļāšana Cietas barības sasmalcināšana mutes dobumā, ko nepareizi apzīmē arī par sagremošanu.
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
CDP Cietās degvielas paātrinātājs.
ciesnējs Cietās sēnes.
katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
ingesti Cietās un šķidrās uzturvielas kuņģī.
biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā).
krecumi Cietas vielas sīkas daļas šķidrumā; biezumi; arī izēdas.
sublimācija Cietas vielas tieša pāreja gāzveida agregātstāvoklī, apejot šķidro fāzi; viens no iztvaikošanas veidiem.
amorfi Cietas vielas, kam nav noteiktas kristāliskas formas.
gabalziepes Cietās ziepes gabalos.
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
cietpieres Cietaudzītes.
amilēmija Ciete cirkulējošās asinīs.
amilūrija Ciete urīnā.
glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā.
arorūts Ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem.
krapmals Ciete.
stēķele Ciete.
stērķele Ciete.
stērķelis Ciete.
stērklis Ciete.
stērķule Ciete.
stipre Ciete.
iecietēt Cietējot ieveidoties; kļūt cietam.
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
piecietēt Cietējot pielipt (pie kā, kam klāt).
mokulītis Cietējs, moceklis.
sāpju bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
cietulis Cietējs, trūkumcietējs.
tērpis Cietējs; kāds, kurš it vājš un vārgs, bet strādā smagu darbu.
pacienss Cietējs; semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kas pakļauts darbībai.
bēdnieks Cietējs.
gallizīns Cietes hidrolīzes starpprodukts.
amilorekse Cietes ķīmiska sadalīšanās kuņģa sulā, sālsskābei šķīdinot amilopektīnu.
gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
amilolīze Cietes sašķelšana, pārvēršot to cukurā.
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
ahroodekstrīns Cietes šķeļprodukts, kas atšķirībā no amilodekstrīna nekrāsojas ar joda šķīdumu.
zeņķēties Cietēt, nosēsties.
granulometrija Cietfāžu dispersu sistēmu dispersijas analīze.
krampauris Cietgalvis (parasti tiek lietots kā lāsts, lamuvārds).
cietpauris Cietgalvis; stūrgalvis.
akmens Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā.
kaulaudi Cieti audi - kalcija un fosfora depo organismā.
kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs.
duņkāt Cieti mīcīt.
garoza Cieti sacepusi (maizes) ārējā kārta.
garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piemēram, gaļai).
grenadins Cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai.
statolīti Cieti veidojumi dzīvnieku līdzsvara orgānos.
gramslis Cieti, asi padibeņi zem ūdens.
ruvido Cieti, asi, rupji.
mašķi Cieti, griezīgi zālaugi.
elitras Cieti, hitinizēti kukaiņu priekšspārni, pārvērsti par aizsargspārniem.
kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem.
plieni Cieti, noblīvēti.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
sklerotrihija Cieti, trausli mati.
ķerna Cietība, stingrums, izturība.
dūrometrs Cietības mērītājs - aparāts dažādu materiālu cietības noteikšanai.
tenuji Cietie līdzskaņi p, t, k.
vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
stērķelēt Cietināt (1).
stīvināt Cietināt (1).
stērķulēt Cietināt ar cietes šķīdumu.
elkšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elkstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elsiņš Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš.
lepidium Cietķērsas.
uranorāfija Cieto aukslēju sašūšana.
saskarne IDE cieto disku diskdziņu saskarnes standarts, ko izmanto _IBM PC_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros.
darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
uranostafilorāfija Cieto un mīksto aukslēju sašūšana.
uranostafiloshīze Cieto un mīksto aukslēju šķeltne.
viskoelastība Cieto vielu spēja sevī apvienot elastības un viskozitātes īpašības.
retirāde Cietokšņa nocietinājumos - nocietināta vieta atkāpšanās gadījumam.
hornverks Cietokšņa priekšnocietinājums.
borj Cietokšņa vai pils bruņu tornis vai novērošanas tornis.
sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks.
eskalāde Cietokšņu mūru ieņemšana ar triecienkāpņu palīdzību.
polystichum Cietpapardes.
cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte.
cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas.
cietpienenes Cietpienes ("Crepis").
cietpienīte Cietpienes ("Crepis").
krepis Cietpienes ("Crepis").
kurpis Cietpienes ("Crepis").
trulsaknis Cietpienes ("Crepis").
crepis Cietpienes.
divgadīgā cietpiene cietpieņu suga ("Crepis biennis").
mīkstā cietpiene cietpieņu suga ("Crepis mollis").
purva cietpiene cietpieņu suga ("Crepis paludosa").
krūmu cietpiene cietpieņu suga ("Crepis praemorsa").
tīruma cietpiene cietpieņu suga ("Crepis tectorum").
scleroderma Cietpūpēži.
sclerodermatacae Cietpūpēžu dzimta.
sclerodermatales Cietpūpēžu rinda.
skrausts Ciets akmens.
čaula Ciets apvalks (dzīvniekiem).
čaula Ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem).
antracēns Ciets aromātiskais ogļūdeņradis C14H10, sastāv no trim taisnā virknē kondensētiem benzola gredzeniem.
dakriadenoskirs Ciets asaru dziedzera audzējs.
epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves.
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju.
polikristāls Ciets ķermenis, kas sastāv no neregulāras formas sīkiem, dažādi orientētiem, savstarpēji saistītiem monokristālu agregātiem.
cietmetāls Ciets metāls.
dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (bezkrāsains, viegli zilgans vai iedzeltens dārgakmens).
plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens.
cetāns Ciets ogļūdeņradis C~16~H~34~, kuru lieto par standartu dīzeļdegvielas kvalitātes (cetānskalitļa) noteikšanā, kušanas temperatūra 18 °C.
teflons Ciets polimērs, ko izmanto pārklājumiem (piem., virtuves trauku pretpiedeguma pārklājums), starplikām, izolatoriem u. c.; politetrafluoretilēns.
reaņimators Ciets priekšmets sišanai.
ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā.
rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām).
stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C).
skrausts Ciets sēklis upē starp dziļākām vietām.
pseidosklerocijs Ciets sēnes hifu un substrāta daļiņu pinums.
dzelksnis Ciets un ass izaugums (augiem).
cistoskirs Ciets urīnpūšļa vēzis.
cietums Ciets veidojums (organismā).
klompa Ciets zemes kukurznis.
ass Ciets, ar smailām formām, ar cietu spilvojumu (par lapām, zāli, stiebriem).
švurksts Ciets, ass (par apmatojumu).
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals.
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals.
dražeja Ciets, dozēts lodveida zāļu graudiņš ar gludu virsmu.
žulgans Ciets, grūti sagremojams.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai).
osteocements Ciets, kaulam līdzīgs sekundārais cements, parasti izvietojas koncentriskos slāņos ap zoba sakni.
akmeņains Ciets, nelokāms (par rakstura īpašībām, psihisko stāvokli), arī stīvs; [akmenisks]{s:1535}.
akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
akminis Ciets, parasti sāļu, veidojums organismā.
adsorbenti Ciets, porains materiāls, kas ar savu virsmu labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem, piem., aktivētā ogle, silikagels, ceolīti.
bliekens Ciets, sablīvējies.
krimts Ciets, sīksts.
spodrkartons Ciets, spīdīgs kartons ar gludu virsu.
ciesnējs Ciets, stingrs, grūts.
ķernīgs Ciets, stingrs; izturīgs.
cietīgs Ciets, stingrs.
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
šķeltnājs Ciets; tāds, kas nav miltains.
cieksts Ciets.
cieti Ciets.
cīts Ciets.
kramains Ciets.
skaldīgs Ciets.
stīvens Ciets.
akmenssēklis Cietsēkle ("Lithospermumu").
cietgraudes Cietsēkles ("Lithospermum").
lithospermum Cietsēkles.
grimtība Cietsirdība.
ašņadziris Cietsirdīgs cilvēks.
cietsirdis Cietsirdīgs cilvēks.
grimba Cietsirdīgs cilvēks.
grimts Cietsirdīgs, dusmīgs, nelaipns.
cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
griņš Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns; grins.
grins Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns.
kokserdis Cietsirdīgs, nežēlīgs.
koksirdis Cietsirdīgs, nežēlīgs.
kokagabals Cietsirdis.
cietspārnis Cietspārņi.
cietspuru Cietspuru zivis - kaula zivju apakškārta, Latvijas faunā asari, jūras grunduļi, makreles.
hidrotermāla atradne Cietu derīgo izrakteņu iegula, kas veidojusies no Zemes garozā cirkulējošiem karstajiem ūdens šķīdumiem.
disolūcija Cietu ķermeņu izšķīšana, izkušana.
gruzdēšana Cietu materiālu degšana bez liesmas, bet bieži ar dūmiem, samērā zemā temperatūrā (400-600 °C).
smalcināšana Cietu materiālu mehāniska apstrāde, samazinot materiāla gabalu izmērus.
apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem.
zeigerēt Cietu sakausējumu sadalīt sastāvdaļās, izmantojot to kušanas temperatūras starpību.
elektroendosmoze Cietu vielu atūdeņošana ar elektriskās strāvas palīdzību.
timpanoskleroze Cietu, blīvu saistaudu uzkrāšanās ap dzirdes kauliņiem.
ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek.
atduļķošana Cietu, smalku daļiņu sadalīšana pēc lielumiem, iejaucot vielu ūdenī; procesa pamatā ir dažāds daļiņu izgulsnēšanās ātrums atkarībā no to izmēriem; izmanto mālu attīrīšanai no rupjiem piejaukumiem.
fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija.
ciriks Cietuma darbinieks.
širmačs Cietuma darbinieks.
krusttēvs Cietuma drošības dienesta darbinieks, kriminālpolicijas darbinieks.
kūms Cietuma drošības dienesta darbinieks.
musors Cietuma drošības dienesta darbinieks.
krjostnijs Cietuma drošības dienesta, kriminālpolicijas darbinieks.
cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums; laika posms, kas pavadīts cietumā.
krovņaks Cietuma ēdiens.
kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais.
sprosts Cietuma kamera; cietums.
krātiņš Cietuma kamera.
krāts Cietuma kamera.
šmirjs Cietuma kameras dieninieks.
goņecs Cietuma līdzstrādnieks.
kostiļs Cietuma maizes deva.
šmojka Cietuma maizes deva.
hoza Cietuma priekšnieks.
hozjains Cietuma priekšnieks.
kozaņs Cietuma priekšnieks.
cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs.
vokzals Cietuma uzņemšanas nodaļa.
fiļins Cietuma uzraugs.
kļučņiks Cietuma uzraugs.
ments Cietuma uzraugs.
solovejs Cietuma uzraugs.
labazs Cietuma veikals.
cietumnīca Cietumniece.
cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs; cietuma nosacījumiem atbilstošs.
šersķ Cietumnieki "aktīvisti".
lomovois Cietumnieks, kas pārgājis no kameras uz kameru ar administrācijas palīdzību.
nolaists Cietumnieks, kas tiek izmantots kā pasīvais pederasts.
zeks Cietumnieks; bijušais cietumnieks.
svītrainais Cietumnieks.
šņirs Cietumnieku klasifikācijā - "āžu" pakalpiņš.
balanda Cietumnieku maltītes zupa.
podogrevs Cietumnieku nelegāla palīdzība citā kamerā esošiem.
dimpa Cietums, cietumsods.
dimpe Cietums, cietumsods.
ķerns Cietums, stingrums; izturība.
timnīca Cietums, tumša vieta.
timnieks Cietums, tumša vieta.
čoks Cietums; apcietinājums.
akadēmija Cietums.
būda Cietums.
častoks Cietums.
cjurma Cietums.
čohs Cietums.
čoka Cietums.
čurķis Cietums.
jurci Cietums.
jursi Cietums.
kalūza Cietums.
ķerstikla Cietums.
kiča Cietums.
kička Cietums.
kičman Cietums.
kičmans Cietums.
kičs Cietums.
klada Cietums.
kņiga Cietums.
komanģirovka Cietums.
kontora Cietums.
ķuktūzis Cietums.
ķurjaga Cietums.
ķurjaha Cietums.
ķurķis Cietums.
ķurķis Cietums.
ķurmis Cietums.
ķurmulis Cietums.
kutūzis Cietums.
ķutuzis Cietums.
ķutūzis Cietums.
meķis Cietums.
mūrmuiža Cietums.
palica Cietums.
pers Cietums.
piņķis Cietums.
prison Cietums.
restes Cietums.
staņķis Cietums.
stukūzis Cietums.
suška Cietums.
timba Cietums.
timpa Cietums.
torba Cietums.
trjums Cietums.
tuktūzis Cietums.
tuptūzis Cietums.
tutūzis Cietums.
vertuhajs Cietumsargs.
ļeha Cietušais ir laucinieks.
gauneris Cietušais.
ķerpila Cietušais.
kristāli Cietviela, kurā daļiņas (atomi, joni, molekulas) izvietotas stingri noteiktā kārtībā.
pusvadītājs Cietviela, kuras elektrovadītspēja ir vidēja starp metālu un dielektriķu elektrovadītspēju un palielinās, augot temperatūrai.
suspendēties Cietvielas daļiņām vai dzīvām šūnām gāzveidīgā vai šķidrā vidē izveidot suspensiju.
caurums Cietvielas elektronu enerģijas līmeņos (valentajā zonā u. c.) ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance).
CFI Cietvielu fizikas institūts (LU).
supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai.
polārzemes Cietzemes apgabali, kas atrodas aiz abiem polārajiem lokiem.
danga Cietzemes mēle purvā, pussala.
cyphelium Cifēlija - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints.
sēdošā cifēlija cifēliju suga ("Cyphelium sessile"), Latvijā aizsargājama.
cigarells Cigarella.
česītis cigarešu marka _Chesterfield_.
kosjaks Cigarete ar anašu (marihuānu).
cibara Cigarete.
cīga Cigarete.
ciga Cigarete.
cigarets Cigarete.
činčiks Cigarete.
dimovuška Cigarete.
ģiptsnūdele Cigarete.
kaļķis Cigarete.
kaļķītis Cigarete.
kociņš Cigarete.
kočiņš Cigarete.
koļķis Cigarete.
pīpe Cigarete.
spieķis Cigarete.
trumpa Cigarete.
zāģis Cigarete.
zārkanagla Cigarete.
zārknagliņa Cigarete.
Kosīts Cigaretes "Kosmoss".
ugolki Cigaretes ar hašišu.
karburators Cigaretes filtrs.
soska Cigaretes gals.
špice Cigaretes iemute.
mundštiks Cigaretes iemutis.
munštiks Cigaretes iemutis.
bičoks Cigaretes izsmēķis.
spicis Cigaretes, cigāra iemute.
cibas Cigaretes.
notis Cigaretes.
sigriķi Cigaretes.
cigarella Cigarills.
smaršoklis Cigārs.
zīdeklis Cigārs.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku; tika izmantots arī kā pasažieru gaisa satiksmes līdzeklis starp Eiropu un ASV 1918.-1937. g.
cigārveidīgs Cigārveida.
torpedo Cigārveidīga automobiļa tips.
raiška ciglis jeb dadzītis ("Carduelis carduelis").
cigoreņš Cigoriņa sakne.
čiguri Cigoriņi ("Cichorium").
celenes Cigoriņi.
cichorium Cigoriņi.
cigorīni Cigoriņi.
čiguris Cigoriņi.
cichorioideae Cigoriņu apakšdzimta.
liguliflorae Cigoriņu apakšdzimtas "Cichorioideae" nosaukuma sinonīms.
endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem.
salātcigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia") jeb endīviju cigoriņš, ko dažkārt audzē lapu salātiem.
endīvija cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia"), ko mēdz audzēt lapu salātiem; salātcigoriņš.
parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs.
ceļmala Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigoreņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigori Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigureni Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
ciguriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigurins Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
ciguriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cikariņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cikoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cīkoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cikoriņs Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cīkoriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
ciporiņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
zilpienes Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
zilstares Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
ci-gun Cigun - austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids.
cichlasoma Cihlasomas.
cichlidae Cihlidzivis.
pterophyllum Cihlidzivju dzimtas ģints.
ik Cik - tik; katru reizi, kad.
cikkā Cik (vajadzīgs).
cikēji Cik (veidu).
kāds Cik 1(2).
ciekkārt Cik bieži; bieži.
cikai Cik bieži.
cikām Cik daudz, cik ilgi; kamēr.
ciekai Cik daudz, cik tālu; gandrīz.
cikai Cik daudz.
tikīn Cik daudz.
ciki Cik daudzi.
cikādas Cik dažādas.
ASAP Cik drīz vien iespējams.
garums Cik gari vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.).
cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt).
cikams Cik ilgi?
cikko Cik necik; kaut cik.
platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
cikkārtējs Cik reižu.
kumš Cik sen.
štāmēr Cik tālu.
štāteitan Cik tālu.
talēt Cik tālu.
tamert Cik tālu.
cikējādi Cik veidos; cik dažādi.
cikāds Cik veidu; cik dažāds.
cikējāds Cik veidu; cik dažāds.
pēc (sirds) patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
possibile Cik vien iespējams.
pārvarēm Cik vien spēj, var; arī ļoti (2).
iespējami Cik vien spēj, var.
tikiņ Cik, nedaudz, tikko.
ciek Cik.
cikšu Cik.
sāgopalma Cika - līdz 12 metriem augsts, palmai līdzīgs koks, kura stumbra serde satur daudz cietes.
cikāda Cikāde.
cycadaceae Cikadeju dzimta.
cika Cikadeju dzimtas ģints ("Cycas"), dekoratīvs augs ar palmveida lapām, ko mēdz audzēt telpās.
cycadatae Cikadeju klase.
cycadales Cikadeju rinda.
atritinātā cikadeja cikadeju suga ("Cycas revoluta").
cicadinea Cikādes.
cicadellidae Cikādīšu dzimta.
athysanus Cikādīšu dzimtas ģints.
chlorita Cikādīšu dzimtas ģints.
cicadella Cikādīšu dzimtas ģints.
diplocolenus Cikādīšu dzimtas ģints.
elymana Cikādīšu dzimtas ģints.
limotettix Cikādīšu dzimtas ģints.
cycas Cikas.
pipunculidae Cikāžmušu dzimta.
auchenorrhyncha Cikāžu kārtas "Cicadinea" nosaukuma sinonīms.
cicadodea Cikāžu kārtas "Cicadinea" nosaukuma sinonīms.
ragainā cikāde cikāžu kārtas dzeltņcikāžu dzimtas suga ("Centrotus cornutus").
dziedātājcikādes Cikāžu suga ("Cicadidae"), kuru tēviņi spēj radīt čirkstošas skaņas.
ciklogramma Cikla diagramma, kas atspoguļo mehānismu darbību mašīnās un agregātos, kuri darbojas pēc uzdotiem cikliem.
Alpu vijolīte ciklamena ("Cyclamen").
Kilikijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen cilicum").
kosas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen coum").
efejlapu ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen hederifolium syn. Cyclamen neapolitanum").
Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs.
ciclantales Ciklantu rinda.
ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
rite Cikliska (parasti šķidrumu, gāzu) pārvietošanās kādā vidē, sistēmā.
niktalbuminūrija Cikliska albuminūria, kas parādās naktī.
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
ergotioneīns Cikliska bāze, histidīna derivāts; atrodams melnajos graudos, dažreiz arī asinsķermenīšos.
furanoze Cikliska cukura forma ar piecpantu gredzenu, furāna derivāts.
CRC cikliskā redundances pārbaude (angļu "Cyclic Redundancy Check").
fitīns Cikliskā spirta inozīta fosforskābes estera kalcija un magnija sāls; dabas izcelsmes preparāts; lieto pret rahītu un anēmiju.
tetrahidrofurāns Cikliskais ēteris, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar dietilētera smaržu; izmanto par šķīdinātāju un polimēru sintēzē.
pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām).
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
laktami Cikliski aminoskābju atvasinājumi, kas ciklā satur atomu grupu -C(O)-NH-; lieto poliamīdu ražošanai u. c.
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas.
cikloheksāns ciklisks ogļūdeņradis C~6~H~12~, bezkrāsains šķidrums; lieto par šķīdinātāju organiskajā sintēzē.
cyclamen Cikllamenas jeb Alpu vijolītes.
mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
suberons Cikloheptanons, ko iegūst sausi pārtvaicējot korķu skābes kalcija sāli, šķidrums ar piparmētru smaržu.
cikloģenēze Ciklona izcelšanās un attīstība.
oklūzija Ciklona siltās un aukstās frontes saplūšana kopējā frontē.
ciklotija Ciklopijas veids, ko raksturo apakšžokļa trūkums un ausu savienošanās.
cyclopoida Ciklopoīdi.
ergasilus Ciklopoīdu apakškārtas ģints.
eucyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints.
macrocyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints.
mesocyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints.
oithona Ciklopoīdu apakškārtas ģints.
cyclops Ciklopoīdu āpakškārtas ģints.
ķiklops Ciklops.
kyklops Ciklops.
fucales Ciklosporu klase rinda.
cyclosporophyceae Ciklosporu klase.
cyclotella Ciklotellas.
cīkstas Cīkstenes.
čīkstas Cīkstenes.
cīkstiņš Cīkstēšanās; arī kaušanās, plēšanās.
čīkstēties Cīkstēties, cīnīties.
stiprinieks Cīkstonis (piemēram, cirkā).
čīkstonis Cīkstonis.
cīstonis Cīkstonis.
pretcīkstonis Cīkstoņa pretinieks.
klipināt Cīkstoties paklupināt pretinieku ar kāju.
aizcīkstēties Cīkstoties, cīnoties nonākt līdz noteiktam punktam.
AFAIK Ciktāl es zinu (angļu "as far as I know"; īsziņās).
AFAIC Ciktāl tas skar mani (angļu "as far as I'm concerned"; īsziņās).
cilas Cila.
paravans Cilājams aizklājs, lai aizsargātos no vēja.
iecilāt Cilājot iejaukt (ēdienā).
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
izcilāt Cilājot pārvietot (daudz vai visu).
pārcilāt Cilājot vairākkārt pārvietot (uz citu vietu).
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
kukurznis Cilas.
zorkāt Cilāt (veļu) mazgājot.
žļadzināt Cilāt slapju veļu mazgājot.
svirāt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību.
svīrāt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību.
svīrēt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību.
calāt Cilāt, daudzkārt celt.
ņudzināt Cilāt, jaukt.
vitrināt Cilāt, vēcināt.
celāt Cilāt.
cilnāt Cilāt.
kuzāt Cilāt.
tosīties Cilāties, mēģināt piecelties.
celāties Cilāties.
gentil Cildens, smalks, patīkams.
pindarisks Cildens, svinīgs; tāds, kas līdzīgs grieķu dzejniekam Pindaram (miris 441. g. p. m. ē.).
cilds Cildens.
cils Cildens.
ozianna Cildinājuma sauciens kristiešu un jūdu dievkalpojumā.
uzlielījums Cildinājums.
štendhens Cildināšanas, apsveikšanas mūzika, arī serenāde.
zadināt Cildināt, daudzināt.
apdzejot Cildināt, slavināt, apjūsmot (parasti mākslas darbā).
celt Cildināt, slavināt.
daudzināt Cildināt, slavināt.
veltot Cildināt, sumināt.
cilināt Cildināt.
kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
aizcildīt Cildinot, slavējot panākt, ka slava izplatās līdz kādai noteiktai vietai.
gladjūlas Cildotā gladiola ("Gladiolus communis").
īstais safrans cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
kraksīši Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
krokus Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
krokusi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
krokusiņi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
safrānkrokuss Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
safrans Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
cikloelektrolīze Ciliārā ķermeņa elektrolīze; lieto intraokulārā spiediena pazemināšanai glaukomas gadījumā.
ciklokrioterapija Ciliārā ķermeņa sasaldēšana; izmanto glaukomas ārstēšanā.
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
stedzināt Cilināt uz rokām.
cilindroīds Cilindram līdzīgs gļotu veidojums ar eliptiskiem galiem vesela vai slima cilvēka urīnā.
pupillidae Cilindrgliemežu dzimta.
columella Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
lauria Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
pupilla Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
truncatellina Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
vertigo Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums; rullis (1).
onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma.
cisterna Cilindriska tvertne (parasti šķidruma vai gāzes uzglabāšanai).
kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs).
serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām.
tuļļa Cilindriskas formas kārbiņa; šādā veidā saritināts papīrs.
rullis Cilindriskas formas veidojums.
krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu.
kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts.
bronhektāzes Cilindriski vai maisveidīgi bronhu paplašinājumi (reti iedzimti, parasti iegūti pēc plaušu saslimšanām).
vienmucinis Cilindrisks (par trauku).
sildpudele Cilindrisks fajansa, porcelāna vai metāla ķermenis ar tajā ievietotu sildspirāli.
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
staudzītis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
staudžītis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
stauģis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
stauķis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
standzeliņa Cilindrisks skārda trauks ar stīpu.
mensūra Cilindrisks stikla vai porcelāna trauks šķidrumu mērīšanai.
muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
merosporangijs Cilindrisks zigomicēšu orgāns, kura saturs sadalās sporās.
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
cylindrosporium Cilindrosporijas.
gardibenis Cilindrs (cepure).
cilinderis Cilindrs (lampai).
starpcilindrs Cilindrs, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
veltenis Cilindrs.
burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks.
prapis Cilindrveida (šaujamieroču patronu) aizbāznis.
bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
cilindrocefālija Cilindrveida galvaskauss.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
spole Cilindrveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin; šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai).
apaļš Cilindrveida.
cilindrveidīgs Cilindrveida.
celms Cilme, izcelšanās; arī pamats (kādai norisei).
rašanās Cilme.
denaturalizēšana Cilmes zīmes noņemšana ražojumiem, lai saņēmējs nevarētu konstatēt, kur prece ražota.
pirmiezis Cilmiezis.
Gilmija Cilmija, Kujas pieteka.
kosa Cilnis, kumbrs.
puscilnis Cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma.
plakancilnis Cilnis, kurā veidojums placināti paceļas virs pamatplaknes.
līkums Cilpa (1).
osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai.
pakaramais Cilpa apģērba iekšpusē (piem., pie apkakles, svārku vīlēm) apģērba pakāršanai.
sposts Cilpa ar ēsmu meža putnu gūstīšanai.
znauģis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
znauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
znaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
znaujs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
znaule Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
znauls Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
snauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
snaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
znaugs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti.
klangas Cilpa putnu ķeršanai.
vanga Cilpa putnu ķeršanai.
ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu.
kalcenis Cilpa svārku aizpogāšanai.
ievalksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
ievārksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
dzergzde Cilpa vai mezgls dzijā.
dzerkstele Cilpa vai mezgls dzijā.
žņurgulis Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
žņurguls Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
ļaka Cilpa, austiņa.
ļeka Cilpa, austiņa.
ļēka Cilpa, austiņa.
lemnisks Cilpa, centrālās nervu sistēmas sekundārie sensoriskie neironi, kas krustojas un beidzas redzes uzkalnā.
elze Cilpa, cilpiņa.
auga Cilpa, kas veidota troses vai virves galā, iepinot galu trosē (virvē).
pritaks Cilpa, ko piešuj apģērba iekšpusē pie apkakles tā pakāršanai.
anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta.
ģilpa Cilpa, līkums.
stripa Cilpa, ļeka, saite.
čigris Cilpa, mezgls.
kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
slanga Cilpa, slazds.
žmaugus Cilpa, valgs, sprūds.
kalpenis Cilpa, valgs.
žmaugs Cilpa, valgs.
kalciņš Cilpa; austiņa, riņķītis (kā ievēršanai).
ļenka Cilpa; cilpai līdzīgs veidojums.
cilps Cilpa.
eiza Cilpa.
ēze Cilpa.
kalcenis Cilpa.
ķelpa Cilpa.
ķelpana Cilpa.
ķelpans Cilpa.
ķilpa Cilpa.
lence Cilpa.
linga Cilpa.
maucēknis Cilpa.
savilcis Cilpa.
žmauga Cilpa.
cilpaiņš Cilpains.
dzirpalas Cilpas un mezgli dzijā.
ķelpiski Cilpas veidā, ar cilpu.
cilpāniski Cilpas veidā.
vangas Cilpas, važas.
čokers Cilpenis - palīgierīce baļķu vilkšanai mežcirtēs.
cilpeniski Cilpenisks.
cilpisks Cilpenisks.
ķilpiski Cilpiski.
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi.
izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
nocilpot Cilpojot noskriet (par dzīvniekiem).
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem).
uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem).
aizcilpot Cilpot prom.
atcilpot Cilpot šurp.
lenčot Cilpot, līkumot.
ķilpot Cilpot.
šķērsadīšana Cilpu rindas veidošana uz adāmmašīnas adatām pakāpeniski izliecot vienu vai nedaudzus pavedienus.
tamborēšana Cilpu veidošana no dzijas ar āķīti (tamboradatu).
kongrevspiedums Cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, dokumentiem u. tml. iespiež portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus.
burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu.
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti.
baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi.
kaduglikrongi Cilšu grupa (kadugli, krongo, miri, tuleši, keigi u. c.), dzīvo Kordofānā (Sudānā), valodas veido savrupu grupu starp Kordofānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
kafiri Cilšu grupa Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas ziemeļos - nūrestāņu senāks nosaukums.
loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi.
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
koalibtagoji Cilšu grupa, dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms).
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
veneti Cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Adrijas jūras piekrastē, uz ZA no Po upes; izcelsme nav izpētīta.
nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi.
hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās); runā papuasu valodās (~600), kas veido patstāvīgu valodu grupu un izolētu valodu kopumu.
gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults).
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
eftalīti Cilšu savienība (5.-6. gs.), kas izveidoja valsti Vidusāzijā, Afganistānā, A-Irānā; iebruka ZA Indijā.
amfiktioņi Cilšu un polišu pārstāvji, sarunvedēji Senajā Grieķijā.
nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums.
meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū.
ārieši Ciltis un tautas, kas runā indoirāņu valodās.
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
neiri Ciltis, kas 6.-5. gs. p. m. ē. dzīvoja Dņestras un Dienvidbugas augšteces un Pripetes baseinā.
kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm.
kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
tohāri Ciltis, kas dzīvoja Turkestānas austrumos (Siņdzjanā) līdz 9.-10. gs., kad tos asimilēja uiguri.
luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās.
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
masageti Ciltis, kas, pēc sengrieķu autoru ziņām, dzīvoja Aizkaspijā un Piearālā; to etniskā izcelsme nav noskaidrota.
filoģenija Cilts attīstības vēsture; mācība par organismu tipu (cilšu) attīstības vēsturi.
fratrija Cilts daļa, kas pamatā radusies no vienas pirmdzimtas; fratrijas locekļu starpā laulības bija aizliegtas; tā bija sociālās organizācijas forma Atēnās un citās Senās Grieķijas valstīs.
menapiji Cilts senajā Beļģijā pie Reinas grīvas.
eskijiriki Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
hadžisali Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
haiti Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
honamli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
karahadžili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
karakojunli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
van Cilts vadonis Senajā Ķīnā; valdnieka apzīmējums no 16. gs. p. m. ē., arī valdnieka ģimenes locekļu apzīmējums sākot no \~200. g. p. m. ē.
konungs Cilts vadonis senajiem skandināviem (normaņiem) un ģermāņiem.
virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; arī kādas cilvēku grupas vadonis.
vecākais Cilts, cilšu grupas vadonis.
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms.
šākji Cilts, kurai bija piederīgs Buda.
cilša Cilts, raduraksti.
cilte Cilts.
plide Cilts.
pamatreģistris Ciltsgrāmata.
stemma Ciltskoks, radu raksti, sevišķi ciltskoks, kas rāda kāda literāra avota norakstu attiecības ar oriģinālu un savā starpā.
toledots Ciltsraksti.
Tivrs Ciltstēvs un kultūrvaronis Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju mītos.
cilus Cilu.
pasaulis Cilvēce; arī iedzīvotāji.
Manu Cilvēces ciltstēvs senindiešu mitoloģijā, kuru Brahma izglābis no lieliem plūdiem.
vispārcilvēciskais Cilvēci vienojošu kultūras vērtību kopums.
cilvēcīgums Cilvēcība.
cilvēcisks Cilvēcīgs (1).
ļaudisks Cilvēcīgs.
dehumanizācija Cilvēcīguma, humanitātes zaudēšana (par indivīdiem un sociālo vidi) vai iznīdēšana.
cilvēcīgs Cilvēcisks (1).
introjekcija Cilvēcisku īpašību, it sevišķi apziņas, piedēvēšana ārpasaules parādībām; pasaules nodalīšana ārpasaulē un no tā principiāli atšķirīgā iekšējā pasaulē.
dibins Cilvēka (arī dzīvnieka) ķermeņa pakaļējā daļa; sēžamvieta.
vidstropis Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
vidstrops Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
vidtropis Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
vidtrops Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
ortropsija Cilvēka acs spēja redzēt labāk rītausmā vai krēslā nekā spilgtā saules gaismā.
nenovēršams Cilvēka aiziešana no dzīves; nāve.
cilvēkfaktors Cilvēka anatomisko, fizioloģisko un psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē cilvēka darbību noteiktas sistēmas ietvaros.
ekocīds Cilvēka apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
vokācija Cilvēka apzināts Dieva aicinājums īpašam darbam vai uzdevumam.
atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
megalografija Cilvēka attēla pagatavošana dabiskā lielumā.
garīgā seja Cilvēka būtība.
ehovīrusi Cilvēka citopatogēnie vientuļie zarnu vīrusi, kas pieder pie pikornavīrusu dzimtas enterovīrusu ģints.
asinis Cilvēka daba; arī temperaments.
ergometrija Cilvēka darbaspēju, organisma funkcionālo pārmainu noteikšana ar ergometru.
šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdība, krāpšana.
ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
taka Cilvēka darbība, darbības virziens; dzīves gaita, gājums.
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
antropogēns Cilvēka darbības izraisīts faktors, antropogēnais faktors.
lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
antropogēns Cilvēka darbības radīts, sociogēns.
antropogēnisks Cilvēka darbības radīts.
izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
antropoteisms Cilvēka dievināšana, Dieva spēka meklēšana cilvēkā.
dzimumdiena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja; dzimšanas diena.
dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja.
dzimumaktivitāte Cilvēka dzimumsistēmas funkcionalitāte un tās attīstība.
biogrāfija Cilvēka dzīve un darbība.
liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
ceļš Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens; dzīves gaita, gājums.
sejs Cilvēka ēna.
urogastrons Cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas.
neoantrops Cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā.
hominizēšanās Cilvēka evolucionāra veidošanās.
somatomērs Cilvēka figūras mērgarumu vai citu mērlielumu (piem., masas, plecslīpes leņķa) mērījuma vai aprēķina rezultāts, ko izmanto apģērbu konstruēšanā.
pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
somatika Cilvēka fiziskais un fizioloģiskais raksturojums.
antropometrija Cilvēka fiziskās attīstības pētīšanas metode.
elektroihnogrāfija Cilvēka gaitas pētīšana un vadīšana ar speciālu aparātu - elektroihnogrāfu.
šmauksture Cilvēka galva.
seja Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
miroņgalva Cilvēka galvas skelets.
pamatdarbs Cilvēka galvenā, nozīmīgākā darbība vērtību radīšanā kādā nozarē.
psīhogeneze Cilvēka gara darbības attīstība (jūtu, gribas, domu, valodas u. t. t).
pašattīstība Cilvēka garīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
ietekme Cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (4).
izmantošana Cilvēka iesaistīšana kāda uzdevuma izpildē vai pasākumā.
HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS.
portrets Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
erizipeloīds Cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina cūku sarkanguļas ierosinātājs, galvenais simptoms - norobežots ādas iekaisums infekcijas iekļūšanas vietā.
garadāvanas Cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas.
ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
fēce Cilvēka izkārnījumi; fekālijas.
dirsali Cilvēka izkārnījumi.
fekālijas Cilvēka izkārnījumi.
strunkulis Cilvēka izkārnījumu gabals.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
pliknis Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; arī akts.
akts Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
cibuks Cilvēka kāja no pēdas līdz ikriem.
veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
biokinemātika Cilvēka kustību darba procesā aprakstīšana, neanalizējot to cēloņus un mērķus.
biodinamika Cilvēka kustību mācības daļa kas pētī dažādu iespējamo kustību cēloņus un spēku savstarpējo iedarbību.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
antropotomija Cilvēka ķermeņa anatomija.
krists Cilvēka ķermeņa apvidus mugurpusē ap jostas vietu; dzīvnieka muguras apvidus ap gūžām.
manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (parasti tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste.
biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; krūšutēls.
mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
seksīgs Cilvēka ķermeņa formas vai rīcība, kas rada seksuālo pievilcību, atmodina erotiskas tieksmes.
pantomīmika Cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums.
čemodāns Cilvēka ķermeņa lejasdaļa, dibens.
temperatūra Cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi.
pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai); arī poza (1).
fantoms Cilvēka ķermeņa vai tā daļas modelis dabiskā lielumā ķirurģisku u. c. paņēmienu apgūšanai vai mācību demonstrējumiem.
pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts; veikums, paveiktais.
ligzda Cilvēka mājoklis, māja.
lizda Cilvēka mājoklis.
homunkuls Cilvēka miesas auglis; pundurītis.
krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
mūlas Cilvēka mute (kā lamuvārds).
dzīve Cilvēka mūža gaita, biogrāfija.
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
incapacitas Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
inkapacitāte Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas.
aloplastika Cilvēka orgānu (to daļu) aizstāšana ar audiem svešu vielu (piem., plastmasu) vai ar protēzi.
pārdievošana Cilvēka pacelšana dievības stāvoklī, pārlaicīgā sfērā.
iegāļi Cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragiem un ausīm.
iegālis Cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragu un ausi.
jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi; emocijas.
iniciācija Cilvēka pāriešana jaunā sociālajā statusā; rituāli un ceremonijas, kas saistīti ar šo pāreju.
attaisnošana Cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā.
foršmaks Cilvēka pazemošanas veids cietumā, izdarot ar viņu pederastijas aktu.
parafīns Cilvēka pazemošanas veids.
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1).
valstspiederība Cilvēka piederība kādai valstij - pilsonība vai pavalstniecība.
antropolatrija Cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele.
empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
dermatoglifika Cilvēka plaukstu un pēdu ādas papillārlīniju un to zīmējumu pētīšana.
atsvešināšanās Cilvēka praktiskās un teorētiskās darbības un tās produktu pārvēršanās par patstāvīgiem, no cilvēka neatkarīgiem spēkiem, kuri valda pār viņu un kļūst tam naidīgi.
pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
antropopātisms Cilvēka psihes īpašību piedēvēšana reālās un izdomātās pasaules priekšmetiem un parādībām.
joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem.
dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
agrocenoze Cilvēka radīta un uzturēta fitocenoze.
kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts.
torss Cilvēka rumpis.
tehnogēns Cilvēka saimnieciskās darbības radīts, ietekmēts.
levitācija Cilvēka sajūta, ka viņš brīvi lido (parasti sapnī).
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem.
maska Cilvēka sejas vai dzīvnieka purna skulpturāls lējums.
apziņa Cilvēka smadzeņu funkcija - objektīvās realitātes augstākā atspoguļošanas forma.
uzskati Cilvēka sociālās un dabiskās vides paradumu redzējumi.
darbspējas Cilvēka spēja ilgu laiku saglabāt pietiekamu darba produktivitāti (ražīgumu).
atspēriens Cilvēka spējas ar kāju atgrūšanās spēku palēkties uz augšu.
dzjaga Cilvēka spēks, enerģija.
iekāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
kāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
apgrēcināšana Cilvēka tiekšanās uz ļaunu, ko ierosina ārēji apstākļi un viņa paša grēks.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairekļus.
implantācija Cilvēka un augstāko zīdītāju dīgļa iekļūšana dzemdes gļotādā.
antropobioloģija Cilvēka un cilvēkveida pērtiķu pētīšana bioloģijas aspektā.
dzimumcikls Cilvēka un dzīvnieku dzimumnobriedušo sievišķo indivīdu morfoloģisko un fizioloģisko pārmaiņu komplekss, kas regulāri atkārtojas un ir saistīts ar vairošanās funkciju.
aktinomikoze Cilvēka un dzīvnieku hroniska infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās aktinomicētes.
leišmanioze Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina leišmanijas; izšķir ādas un iekšējo orgānu (viscerālo) leišmaniozi.
leptospirozes Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu.
opistorhoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī.
cisticerkoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa parazitējošs cisticerks.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
enterovīrusi Cilvēka un dzīvnieku zarnu vīrusi.
haimatozoji Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki.
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
galvaskauss Cilvēka un mugurkaulnieku dzīvnieku galvas skelets.
epifīze Cilvēka un mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas nepāra dziedzeris, starpsmadzeņu veidojums, kas atrodas galvaskausā.
homicīds Cilvēka vai cilvēku nogalināšana.
fasciolopsidoze Cilvēka vai cūku helmintoze, ko ierosina fasciolopses.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress.
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
figūra Cilvēka vai dzīvnieka tēls (gleznā, grafikā, fotouzņēmumā u. tml.).
vešana Cilvēka vai dzīvnieka virzīšana noteiktā virzienā.
sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
pašizolācija Cilvēka vai sociālās grupas nošķiršanās no citiem cilvēkiem vai sociālām grupām pēc personiskās iniciatīvas.
auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības (18 gadu vecuma) sasniegšanai.
pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
enterobioze Cilvēka zarnu invāzijas slimība, ko ierosina spalīši.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; epiderma (1).
epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; virsāda.
portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums.
stereotipizācija Cilvēka, sociālās grupas, parādības vai notikuma uztveršana, kvalificēšana un vērtēšana atbilstoši noteiktiem shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2).
parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz dabu, tās norisēm.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
dievlīdzība Cilvēkam dotā spēja tuvoties Dievam.
androīds Cilvēkam līdzīgs, automāts cilvēka veidā; cilvēka modelis.
antropoīds Cilvēkam līdzīgs.
piretrīns Cilvēkam maztoksisks augu izcelsmes insekticīds, pieskares insekticīds.
asteskauls Cilvēkam mugurkaula pēdējais segments, kas veidojas no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermeņiem, kas saauguši kopā vienā kaulā.
blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
nemode Cilvēkam nevēlams dzīvnieka izturēšanās veids.
olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks.
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm.
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem).
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem).
androfāgs Cilvēkēdājs.
antropofags Cilvēkēdājs.
antropofāgija Cilvēkēšana, kanibālisms.
PPL Cilvēki (angļu "people"; īsziņās).
krāmi Cilvēki (parasti veci, vārgi).
makrokefaļi Cilvēki ar lielu vai augstu galvaskausu.
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
spartieši Cilvēki ar pieticīgu dzīvesveidu.
ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
makrokefali Cilvēki ar visai lielām galvām, kuri esot dzīvojuši ziemeļrītos no Melnās jūras.
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
zaļie Cilvēki un organizācijas, kas aktīvi piedalās vides aizsardzībā; politiskās partijas, kuru uzmanības centrā ir vides aizsardzības jautājumi.
mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā.
karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
papildspēki Cilvēki, cilvēku grupa, kas pastiprina, atbalsta (ko).
pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
ginta Cilvēki, kam ir kāds kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
ģencis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
ģente Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
ģentis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
ģinta Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
ģinte Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
ģints Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
apkārtējs Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
viņciemieši Cilvēki, kas dzīvo citā, arī kaimiņu ciemā.
pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī.
visvecais Cilvēki, kas dzīvojuši senākos, agrākos laikos.
mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2).
brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti.
kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa.
laulībnieki Cilvēki, kas laulājas vai ir paredzējuši laulāties.
pāris Cilvēki, kas pa diviem ko dara.
internētie Cilvēki, kas pakļauti internēšanai, respektīvi, vienas karojošas valsts teritorijā dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošanai līdz kara beigām.
mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
nacionālradikāļi Cilvēki, kas pauž nacionāli radikālus uzskatus, ir nacionāli radikālas organizācijas locekļi vai piekritēji.
mezocefāļi Cilvēki, kas pēc galvas formas ierindojami starp brahicefāļiem (īsgalvjiem) un dolihocefāļiem (gargalvjiem).
malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalikuši cilvēki.
pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli.
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, strādnieki.
kompānija Cilvēki, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
brahicefāļi Cilvēki, kuriem galvas platuma attiecība pret tās augstumu procentos ir vairāk nekā 80.
dolihocefāļi Cilvēki, kuru galvas platuma attiecība procentos pret tās garumu ("galvas rādītājs") ir mazāka par 75.
mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā; mežinieki (2).
asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
grupa Cilvēki, kurus vieno noteiktas pazīmes, kritēriji.
loas Cilvēkiem gan labvēlīgi, gan ļauni gari vudū ticējumos.
helmintozoonoze Cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas parzītisko tārpu ierosinātas slimības.
haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
humānisms Cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
cilvēkmīla Cilvēkmīlestība.
pongidae Cilvēkpērtiķi.
mežonis Cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
gulga Cilvēks (arī dzīvnieks), kas guldzās, skaļi atraugājas.
upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
stelberis Cilvēks (arī dzīvnieks), kas lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
hilbilijs Cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs").
bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
ciskāns Cilvēks (gailis, cālis) ar garām kājām.
ekspresis Cilvēks (gk. eksprešu firmas darbinieks), kas iesaiņo un transportē mantas.
parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
bocmanis Cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa.
leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
šviskstiņš Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas (ko) dara, rīkojas ātri, neapdomīgi, steigā.
joška Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas klaiņo apkārt.
šķeteklis Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties.
peckelis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži notraipās, ātri kļūst netīrs.
pinkšis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
pinkšķis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
vēkša Cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
nezinītis Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
jādalis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kāpelēt.
kārsteklis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu.
ķaucis Cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas.
lečītājs Cilvēks (parasti bez ārsta diploma), kas nodarbojas ar ārstēšanu.
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
dūša Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
dvēsele Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
ādainis Cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas).
ādinieks Cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas).
pavadītājs Cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks.
izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
inscenētājs Cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai.
zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
valdnieks Cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu; cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
jubilārs Cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja.
plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks.
ņerga Cilvēks (vai dzīvnieks), kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
bariencefālis Cilvēks ar aprobežotu intelektu.
bariencefāls Cilvēks ar aprobežotu intelektu.
baltrocis Cilvēks ar baltām, nesastrādātām rokām.
baltmatis Cilvēks ar baltiem matiem; blondīns.
baltbārdis Cilvēks ar baltu bārdu.
baltacis Cilvēks ar baltu, maigu seju.
bālģīmis Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
baltģīmis Cilvēks ar bālu seju.
biezpienģīmis Cilvēks ar bālu seju.
čūrlūpis Cilvēks ar biezām lūpām.
vadmallūpa Cilvēks ar biezām lūpām.
bižainis Cilvēks ar bizi vai bizēm.
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
brūnacis Cilvēks ar brūnām acīm.
brunets Cilvēks ar brūniem, tumšiem matiem.
dižsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām; tāds, kas ir augstsirdīgs.
cēlsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām.
deģenerāts Cilvēks ar fiziskām vai psihiskām deģenerācijas pazīmēm.
blondīns Cilvēks ar gaišiem matiem; gaišmatis.
gaišmatis Cilvēks ar gaišiem matiem.
baltmutis Cilvēks ar gaišu sejas krāsu; baltvaidzis.
baltseja Cilvēks ar gaišu sejas krāsu.
baltsejis Cilvēks ar gaišu sejas krāsu.
baltvaidzis Cilvēks ar gaišu sejas krāsu.
ķilkāns Cilvēks ar garām kājām.
dolihokefals Cilvēks ar garenu galvas kausu.
gargurnis Cilvēks ar gariem gurniem.
gargūža Cilvēks ar gariem gurniem.
garkaulis Cilvēks ar gariem kauliem.
viliķis Cilvēks ar gariem, nekoptiem matiem.
vilniķis Cilvēks ar gariem, nekoptiem matiem.
gardeguns Cilvēks ar garu degunu.
šmāgans Cilvēks ar garu kaklu.
ķeķis Cilvēks ar greiziem zobiem.
lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
meka Cilvēks ar īsām kājām.
brahikefals Cilvēks ar īsu, apaļu galvas kausu.
bozacis Cilvēks ar izbolītām acīm; arī dusmģs, īgns cilvēks.
linaleitis Cilvēks ar izspūrušiem matiem un bārdu.
cerbuks Cilvēks ar izspūrušiem matiem; ļauns, vardarbīgs cilvēks.
abuzis Cilvēks ar izspūrušiem matiem.
plauķis Cilvēks ar izspūrušiem, nesukātiem matiem.
personība Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
kuplmatis Cilvēks ar kupliem matiem.
vaibstīķis Cilvēks ar kustīgiem sejas pantiem, arī tāds, kam patīk žestikulēt.
efendi Cilvēks ar labu izglītību vai stāvokli sabiedrībā (gk. Vidusjūras austrumu reģiona valstīs).
žirafe Cilvēks ar lēnu domāšanu.
čapa Cilvēks ar lielām pastalām, resnām kājām.
ķepzobis Cilvēks ar lieliem, paretiem zobiem.
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks.
zirglūpa Cilvēks ar lielu, atkārušos apakšlūpu.
zirgmūlis Cilvēks ar lielu, neglītu seju.
lenkuris Cilvēks ar līkām kājām, neveiklu gaitu.
greinis Cilvēks ar līkām kājām.
kluīnis Cilvēks ar līkām, klibām kājām; cilvēks, kas ejot stipri klanās.
kleinis Cilvēks ar līkām, nepareizi veidotām kājām.
zvinacis Cilvēks ar ļaunām, spīdīgām acīm.
bajārs Cilvēks ar ļoti gaišiem (blondiem) matiem; iesauka zēnam ar blondiem matiem.
balgalvis Cilvēks ar ļoti gaišiem matiem.
baltgalvis Cilvēks ar ļoti gaišiem matiem.
linmatis Cilvēks ar ļoti gaišiem, parasti blondiem, matiem.
stūrks Cilvēks ar ļoti garām kājām.
ķēms Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
suns Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
stampakāja Cilvēks ar ļoti resnām kājām un neveiklu gaitu.
stentors Cilvēks ar ļoti spēcīgu balsi - pēc kāda Homēra varoņa vārda.
melnacis Cilvēks ar melnām vai ļoti tumšām acīm.
melmatains Cilvēks ar melniem matiem.
melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
fiksatijs Cilvēks ar metāla zobu kronīšiem vai zobu protēzēm.
būdeļbārda Cilvēks ar nekoptu bārdu.
vācdegunis Cilvēks ar nelielu, palīku degunu.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējām.
plekša Cilvēks ar netīrām, saplēstām drēbēm.
rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām; īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
trihromāts Cilvēks ar normālu krāsu atšķiršanas spēju, kas uztver trīs pamatkrāsas.
gremokle Cilvēks ar nosmērētu apģērbu.
bremze Cilvēks ar palēninātu domāšanu.
pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
pislis Cilvēks ar pastiprinātu dzimumtieksmi.
pisraģis Cilvēks ar pastiprinātu dzimumtieksmi.
pelēkacis Cilvēks ar pelēkām acīm.
pelēkmatis Cilvēks ar pelēkiem matiem.
sociopāts Cilvēks ar personības traucējumiem, kas izpaužas kā antisociāla attieksme un uzvedība.
perversonis Cilvēks ar perversām tieksmēm.
cerbans Cilvēks ar pinkainiem matiem.
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
plezniķis Cilvēks ar platām un leinām kājām.
stilbiķis Cilvēks ar plikiem stilbiem.
tilkainis Cilvēks ar plikiem, tieviem stilbiem.
antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
rudgalvis Cilvēks ar rudiem matiem.
rudmatis Cilvēks ar rudiem matiem.
rūsganmatis Cilvēks ar rūsganiem matiem.
pusmuļķis Cilvēks ar samērā vāji attīstītām prāta spējām.
pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām; garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
sarkanvaidzis Cilvēks ar sarkaniem vaigiem.
sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
sirmgalvis Cilvēks ar sirmiem matiem; arī vecs cilvēks.
sirmmatis Cilvēks ar sirmiem matiem.
šķīstsirdis Cilvēks ar skaidru sirdsapziņu.
atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku; stiprinieks.
stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
sproggalvis Cilvēks ar sprogainiem matiem; sprogainis (2).
sprogainis Cilvēks ar sprogainiem matiem.
glāžacis Cilvēks ar stikla aci.
leptostafilīns Cilvēks ar šaurām un augstām aukslējām; aukslēju indekss ir 79,9 vai mazāks.
ķerzobis Cilvēks ar šķībi saaugušiem zobiem.
grizlis Cilvēks ar šķībiem zobiem.
kocannijs Cilvēks ar tetovējumu, rētu vai citu sevišķu pazīmi.
stilbiķis Cilvēks ar tievām, garām kājām.
tīterkājis Cilvēks ar tievām, garām kājām.
leptosoms Cilvēks ar trauslu, kalsnēju, astēnisku augumu.
logopats Cilvēks ar trūkumiem izrunā.
tumšacis Cilvēks ar tumšām acīm.
tumšgalvis Cilvēks ar tumšiem matiem.
tumšmatis Cilvēks ar tumšiem matiem.
kopčonij Cilvēks ar tumšu ādas krāsu.
kopčonijs Cilvēks ar tumšu ādas krāsu.
tumšvaidzis Cilvēks ar tumšu sejas krāsu.
bezdvēselis Cilvēks ar vāju, klusu balsi vai balsi bez iekšēja spēka.
lupnadzis Cilvēks ar vārgām, bezspēcīgām rokām vai stīviem, neveikliem pirkstiem, kurš nespēj neko noturēt rokās.
žartavnieks Cilvēks ar veiklu, jautu valodu.
zeltmatis Cilvēks ar zeltainiem matiem.
zilacis Cilvēks ar zilām acīm.
privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, ārpus oficiālas darbības; arī cilvēks, kas neieņem valsts vai sabiedrisku amatu.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem; pēcnācējs.
pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
baltkājis Cilvēks baltās zeķēs.
pļukata Cilvēks bez cilvēcīga stāvokļa.
ļēlāgs Cilvēks bez gribasspēka un spēka.
ļeļaks Cilvēks bez gribasspēka un spēka.
ļēļāks Cilvēks bez gribasspēka un spēka.
bezlūpis Cilvēks bez lūpām.
bomžs Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bezpajumtnieks.
bomzis Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bomžs.
mihrutka Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas.
pļecka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
pļocka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
pļoka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
ļamaka Cilvēks bez staltas stājas, lempis.
ignorants Cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks.
pazudis cilvēks Cilvēks bezizejas stāvoklī.
bezdarbnieks Cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu.
deģenerants Cilvēks garīgas izvirtības stāvoklī, izvirtulis.
atstumtais Cilvēks grupā, kurš gandrīz nemaz nav iekļauts grupas komunikācijā un mijiedarbībā, kam ir zems sociometriskais statuss un kura viedoklis citiem grupas locekļiem ir nenozīmīgs.
pandits Cilvēks Indijā, kas savu zināšanu un gudrības dēļ ir iemantojis lielu autoritāti iedzīvotāju vidū.
kluncis Cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks.
mikrokosms Cilvēks kā samazināts Visuma (makrokosma) modelis.
rezoners Cilvēks kas dzīvo vienīgi no prāta aprēķina, bez jūtām.
rezoners Cilvēks kas lieki prāto un ar savām pamācībām moka citus cilvēkus.
fazāns Cilvēks komandējumā.
drellis Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2.
hačiks Cilvēks no Kaukāza.
žukovitij Cilvēks no kriminālvides.
žukovitijs Cilvēks no kriminālvides.
žuks Cilvēks no kriminālvides.
lampainis Cilvēks nodilušās, saplēstās drēbēs, nepieklājīgs cilvēks.
skrandulācis Cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandu lācis; skrandainis.
novicis Cilvēks pārbaudes laikā pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
cerba Cilvēks pinkainiem matiem.
rekonvalescents Cilvēks rekonvalescences stāvoklī.
pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
hermafrodīts Cilvēks vai dzīvnieks ar abiem dzimumiem raksturīgām pazīmēm.
perpelis Cilvēks vai dzīvnieks ar netīru muti (vai purnu).
rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
kobris Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
kobrs Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
ļermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
ņermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
narcaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
narcaks Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
nercaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
bizzaķis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ātri skrien.
slokatnis Cilvēks vai dzīvnieks, kas blandās apkārt.
caurbire Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
caurbiris Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
žļampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz un nesātīgi dzer.
ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
gremslis Cilvēks vai dzīvnieks, kas maz ēd.
slampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
slompa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
sluika Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
slumpa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
uzmākoņa Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas; uzmāka.
uzmāka Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
sprudzeklis Cilvēks vai dzīvnieks, kas visur iespraucas.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
kusonis Cilvēks vai dzīvnieks, kurš ātri pagurst.
donors Cilvēks vai dzīvnieks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai.
aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piemēram, naudu); kreditors.
dalba Cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa.
dalbs Cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa.
naika Cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam.
naikars Cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam.
galva Cilvēks vai mājlops (kā skaitīšanas vienība).
nepilngadīgais Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
nepilngadīgs Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
pazīstams Cilvēks, ar ko (kādam) ir vai ir bijusi samērā cieša, arī biedriska saskare.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas.
draugs Cilvēks, ar ko saista draudzība.
pusdraugs Cilvēks, ar ko saista samērā vāja draudzība.
darbabiedrs Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā).
biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas _u. tml._ cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
līdzbiedrs Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klases biedrs.
kursabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā kursā; kursa biedrs.
solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; kara biedrs.
paziņa Cilvēks, ar kuru saista pazīšanās, ar kuru ir pazīstams.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
baltzobis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir balti zobi.
vienacis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
dzērējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer.
smarkačs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
guļava Cilvēks, arī dzīvnieks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt.
slīcējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
iniciators Cilvēks, cilvēku grupa vai organizācija, kas ierosina, uzsāk (kādu pasākumu).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
subjekts Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
sargs Cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā.
abonents Cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements.
virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
smertņiks Cilvēks, kam atcelts nāvessods.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
disponents Cilvēks, kam bankas korespondentu vai komisionāru kontos ir brīvas summas.
neveiksminieks Cilvēks, kam bieži neveicas.
līdzjutējs Cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
nāvinieks Cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ).
kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
pogainis Cilvēks, kam drēbes ar (daudzām uzkrītošām) pogām.
apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
barigloss Cilvēks, kam grūta valoda.
dulbinis Cilvēks, kam grūti ko atrast, grūti kur orientēties.
dulbinis Cilvēks, kam grūti padodas lasīšana.
pauperis Cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu.
parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
lielmanis Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
krāsredzis Cilvēks, kam ir bagātīgi izkopta krāsu uztvere.
disidents Cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam.
darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
baņķieris Cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod.
naudinieks Cilvēks, kam ir daudz naudas; bagātnieks.
dzimtnomnieks Cilvēks, kam ir dzimtnomas tiesība.
biseksuālists Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
puscilvēks Cilvēks, kam ir fiziski vai psihiski defekti.
matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme kādā nozarē, kvalificēts strādnieks vai amatnieks.
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi.
zvaigzne Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē).
dižmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā).
lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
eirofils Cilvēks, kam ir izteikti pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts dalību tajā.
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu; cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
pumpis Cilvēks, kam ir kūkums, kumpa mugurā; kuprains cilvēks.
ķumpis Cilvēks, kam ir kumpa mugura.
kuprainis Cilvēks, kam ir kupris (1); kuprītis.
kuprītis Cilvēks, kam ir kupris (1).
kazbārdis Cilvēks, kam ir ķīļbārda.
profesionālis Cilvēks, kam ir labas zināšanas, iemaņas (kādā nozarē).
speciālists Cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē).
radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
sineastisks Cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem.
balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
erudīts Cilvēks, kam ir lielas zināšanas, laba izglītība.
lutausis Cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis.
ķeburkājis Cilvēks, kam ir līkas, nepareizi veidotas kājas.
pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
melnbārdis Cilvēks, kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
pusķumpis Cilvēks, kam ir mugurā neliels kūkums.
obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; tumsonis.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
diktators Cilvēks, kam ir neierobežota vara valstī.
pahicefālis Cilvēks, kam ir neparasti biezas galvaskausa sienas.
negausis Cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
zaķlūpa Cilvēks, kam ir nesaaugusi virslūpa.
hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā); cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
nindzja Cilvēks, kam ir prasme nindžitsā; nindža.
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli iebildumi, aizspriedumi pret ko.
idiots Cilvēks, kam ir psihiskas attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem); arī despots (2).
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
pusmežonis Cilvēks, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe.
skeptiķis Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
šķelmis Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
pašlabumnieks Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
karjerists Cilvēks, kam ir raksturīgs karjerisms.
maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms (1).
palaidnis Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps.
optimists Cilvēks, kam ir raksturīgs optimisms.
pesimists Cilvēks, kam ir raksturīgs pesimisms.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
talmudists Cilvēks, kam ir raksturīgs talmudisms (2).
urāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urāpatriotisms; urrāpatriots.
urrāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urrāpatriotisms; urāpatriots.
daltoniķis Cilvēks, kam ir redzes defekts - daltonisms.
morda Cilvēks, kam ir riebīga izskata seja.
mordaks Cilvēks, kam ir riebīga izskata seja.
rudbārdis Cilvēks, kam ir ruda bārda.
jauns Cilvēks, kam ir samērā neliels vecums; jaunietis, jauniete.
pusinteliģents Cilvēks, kam ir samērā zema inteliģence (2).
pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra; arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
sarkanbārdis Cilvēks, kam ir sarkanīga bārda.
sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi mati.
sārtlūpis Cilvēks, kam ir sārtas lūpas.
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko).
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
simtgadnieks Cilvēks, kam ir simt un vairāk gadu.
sirmbārdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
sirmbārzdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
kaligrāfs Cilvēks, kam ir skaidrs un skaists rokraksts.
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts vietu tajā.
sklerotiķis Cilvēks, kam ir skleroze.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
sprigacis Cilvēks, kam ir spriganas acis, sprigans skatiens.
puņķutapa Cilvēks, kam ir stipras iesnas.
neprātīgs Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
neprātis Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
alts Cilvēks, kam ir šāda balss.
baritons Cilvēks, kam ir šāda balss.
bass Cilvēks, kam ir šāda balss.
mecosoprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
soprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
tenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
varoņtenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
dzeltens Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
cietpaurains Cilvēks, kam ir šādas īpašības.
gaiša (arī gudra) galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
koloratūrsoprāns Cilvēks, kam ir šāds soprāns.
baronets Cilvēks, kam ir šāds tituls.
bēdbrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem; bēdubrālis.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
sovārģis Cilvēks, kam ir tāds pats vārds, kā runātājam; sovārdis.
filozofs Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
analītiķis Cilvēks, kam ir tieksme, arī spēja analizēt.
trīsdesmitgadnieks Cilvēks, kam ir trīsdesmit gadu.
tumšbārdis Cilvēks, kam ir tumša bārda.
budzis Cilvēks, kam ir uz augšu izslējies matu kušķis.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu; šādu cilvēku grupa.
cāļgalva Cilvēks, kam ir vāja atmiņa.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
mīkstmiesis Cilvēks, kam ir vājš raksturs; arī laisks, izlutināts cilvēks.
kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
vienkājis Cilvēks, kam ir viena kāja.
vienrocis Cilvēks, kam ir viena roka.
domubiedrs Cilvēks, kam ir vienādi uzskati, intereses ar kādu.
pārijs Cilvēks, kam ir viszemākais sociālais stāvoklis un visgrūtākie dzīves apstākļi.
vīžainis Cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes.
pratējs Cilvēks, kam ir zināšanas (kādā nozarē).
speciālists Cilvēks, kam ir zināšanas, iemaņas, prasme (kādā specialitātē); profesijas pārstāvis.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
klekarkājis Cilvēks, kam kāju pēdas sagrieztas uz iekšu.
kuziķis Cilvēks, kam līka mugura, kūkums mugurā.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
beznoža Cilvēks, kam maz prāta.
mežinieks Cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā.
snaudulis Cilvēks, kam nāk snauda; cilvēks, kas bieži snauž; miegains cilvēks.
platāns Cilvēks, kam nav aizpogāts apģērbs.
mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
tvarjs Cilvēks, kam nav autoritātes kriminālvidē.
tukšsirdis Cilvēks, kam nav dziju jūtu.
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu; cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
vieninieks Cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem.
tukšdirša Cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
tukšpakaļa Cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
profāns Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas; klaidonis.
nesmēķētājs Cilvēks, kam nav paraduma smēķēt.
neredzīgs Cilvēks, kam nav redzes spēju.
bezrocis Cilvēks, kam nav roku.
neticīgs Cilvēks, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam).
nepraša Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
goļavkij Cilvēks, kam nekā nav.
goļavkijs Cilvēks, kam nekā nav.
trubaļots Cilvēks, kam nekā nav.
nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk; negausis (2).
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
buģis Cilvēks, kam nepieciešama skubināšana, pamudinājums; kāds, kurš ir saīdzis, sliktā omā.
dimza Cilvēks, kam nesokas darbs; neveikls cilvēks, kas visu sev apkārt gāž.
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
apakšnomnieks Cilvēks, kam objekta nomātājs iznomājis šo objektu vai tā daļu.
recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda donora audus.
sadziedātājs Cilvēks, kam patīk dziedāt, kas daudz un bieži dzied.
kazaks Cilvēks, kam patīk iet, skriet, rīkot.
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
kleķeris Cilvēks, kam patīk triepties (piemēram, ar krāsvielām, māliem).
dzimtīpašnieks Cilvēks, kam pieder dzimtīpašums.
pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības; cilvēks, kam ir daudz naudas.
lieluzņēmējs Cilvēks, kam pieder lieluzņēmums.
sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums (līdz 10 ha).
privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums.
domātājs Cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas; arī filozofs.
fotomodelis Cilvēks, kam piemīt fotogēniskums un kas pozē fotogrāfam (gk. kā profesija).
grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
maniaks Cilvēks, kam piemīt mānija (2).
sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
brīnumsavants Cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms un spējas kādā šaurā jomā ir sevišķi izcilas, kā piemēram, spēja dažās sekundēs iegaumēt sarežģītu attēlu un pēc tam to precīzi reproducēt.
savants Cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
eidētiķis Cilvēks, kam piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas.
telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīks zaglis.
karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
smertņiks Cilvēks, kam piespriests nāvessods.
nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; pleiķis (2).
pleiķis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; plikgalvis.
diplomāts Cilvēks, kam raksturīga diplomātija (2).
ekstraverts Cilvēks, kam raksturīga palielināta sociālā aktivitāte, bieža rīkošanās mirkļa iespaidā.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
piromāns Cilvēks, kam raksturīga slimīga, maniakāla tieksme dedzināt.
altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms, nesavtība.
dogmatiķis Cilvēks, kam raksturīgs dogmatisms; dogmatisma piekritējs.
brahikerks Cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu.
pirzobis Cilvēks, kam starp zobiem ir pirzas, t. i. tukšas zobu vietas.
savārdis Cilvēks, kam tāds pat vārds, kā runātājam.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē).
netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
karodznieks Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu.
kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
labrocis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse.
veiksminieks Cilvēks, kam veicas, laimējas.
badakāsis Cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek.
badkāsis Cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek.
pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
plutokrāts Cilvēks, kam viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
padegulis Cilvēks, kam visa manta sadegusi.
katodonts Cilvēks, kam zobi ir tikai apakšžoklī.
traversants Cilvēks, kas (alpīnismā) veic traversu (2).
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē; cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
pusburis Cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot.
pusburvis Cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus; oficiants.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
gigants Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
kaimiņš Cilvēks, kas (kādā situācijā, vietā) ir tieši blakus.
biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
nornieks Cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
eksaminētājs Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
kalpinātājs Cilvēks, kas (kādu) kalpina.
pavedējs Cilvēks, kas (kādu) paved (3).
vulgarizators Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž.
taisītājs Cilvēks, kas (ko) gatavo, veido, darina.
krāmētājs Cilvēks, kas (ko) krauj.
metājs Cilvēks, kas (ko) met.
mīļotājs Cilvēks, kas (ko) mīl (3).
reprezentants Cilvēks, kas (ko) reprezentē (1).
izrīkotājs Cilvēks, kas (ko) rīko, kārto, vada.
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs.
gaišreģis Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni; pareģis.
krācējs Cilvēks, kas (parasti miegā) krāc.
radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus.
pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
narrs Cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej.
piensaimnieks Cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
galdabiedrs Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
atgādinātājs Cilvēks, kas [atgādina]{s:1211}
aģitators Cilvēks, kas aģitē (1), kas nodarbojas ar aģitāciju.
airētājs Cilvēks, kas airē.
eremīts Cilvēks, kas aiz reliģiskiem apsvērumiem dzīvo tālu no cilvēkiem un vairās no saskares ar tiem, vientuļnieks.
aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas; parādnieks.
audiofils Cilvēks, kas aizraujas ar augstas klases skaņu ierakstu atskaņošanas aparatūru un cenšas panākt arvien kvalitatīvāku atskaņojumu.
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas; grāmatu mīļotājs.
aizrunātājs Cilvēks, kas aizrunā (par kādu); aizstāvis.
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
dublieris Cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā); arī dublētājs (2).
aizstājējs Cilvēks, kas aizstāj kādu.
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (1).
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (2).
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (3); aktīvs piekritējs, atbalstītājs.
algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
bakste Cilvēks, kas aiztiek citus, uzmācas citiem.
aizturētājs Cilvēks, kas aiztur (kādu).
sienāskrējējs Cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi.
āksts Cilvēks, kas ākstās (1).
ākstoņa Cilvēks, kas ākstās.
āvākls Cilvēks, kas ākstās.
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs.
pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; [kalps]{s:778}.
kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas kādas ideoloģijas labā.
vakara cilvēks Cilvēks, kas aktīvi darbojas vakarā.
alcējs Cilvēks, kas alkst (pēc kā).
bizins Cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs.
diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu (2).
kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
apkārtklejotājs Cilvēks, kas apceļo pasauli, bieži dodas ceļojumos.
apmeklētājs Cilvēks, kas apciemo (kādu).
apdziedātājs Cilvēks, kas apdzied.
iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
apgādātājs Cilvēks, kas apgādā (2) kādu; apgādnieks (1).
apmācāmais Cilvēks, kas apgūst teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
mašīnists Cilvēks, kas apkalpo mašīnas; mašīnstrādnieks.
bufetnieks Cilvēks, kas apkalpo viesus bufetē.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
atmīnētājs Cilvēks, kas apmācīts atmīnēšanai.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
tirdzāns Cilvēks, kas apmeklē tirgu.
apmiglotājs Cilvēks, kas apmiglo (2).
apputinātājs Cilvēks, kas apputina (3).
aprēķinātājs Cilvēks, kas aprēķina (1).
apspiedējs Cilvēks, kas apspiež (1). 2. Cilvēks, kas apspiež (2).
liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
rieženieks Cilvēks, kas apstrādā riežas (1).
apsūdzētājs Cilvēks, kas apsūdz.
apsveicējs Cilvēks, kas apsveic, kas izsaka vai nosūta apsveikumu.
pašnāvnieks Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
veģetārietis Cilvēks, kas apzināti uzturā lieto galvenokārt augu valsts produktus un pilnībā atsakās no gaļas (bet atkarībā no uzskatiem, var lietot zivis, olas vai piena produktus).
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
kapačātājs Cilvēks, kas ar ķeksi rauj kūtsmēslus no vezuma.
krukņa Cilvēks, kas ar lielu pacietību sēž pie kāda darba.
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
mačetero Cilvēks, kas ar mačeti novāc cukurniedres.
demagogs Cilvēks, kas ar meliem, glaimiem un faktu sagrozīšanu cenšas iegūt popularitāti vai realizēt kādus citus nodomus.
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
breģis Cilvēks, kas ar rokām maisa kādu šķidrumu, netīrumus vai dubļus.
komiķis Cilvēks, kas ar saviem vārdiem vai izturēšanos izraisa smieklus.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
izstrādātājs Cilvēks, kas ar savu darbu (ko) izstrādā, izveido.
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
simulants Cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
bītniks Cilvēks, kas ar savu morāli, uzvedību un apģērbu protestē pret sabiedrības tradicionālo dzīvesveidu (gk. rietumvalstu jaunietis 20. gs. 50. gados un 60. gadu sākumā).
zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
gorlohvats Cilvēks, kas ar skaļu uzstājību panāk sev vēlamo.
blēdis Cilvēks, kas ar viltu, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
arājs Cilvēks, kas ar zemi (ar zirgu).
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
farizejs Cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj.
apriebējs Cilvēks, kas ārstē ar maģiskām vārdu formulām, darbībām.
pūšļnieks Cilvēks, kas ārstē ar pūšļošanu, vārdošanu.
dziedinātājs Cilvēks, kas ārstē ar tautas ārstniecības līdzekļiem.
kūrviesis Cilvēks, kas ārstējas vai atpūšas kūrortā.
atbalsts Cilvēks, kas atbalsta (2).
atbildētājs Cilvēks, kas atbild (1, 2).
atgremotāji Cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna.
papagajs Cilvēks, kas atkārto tikai svešas domas un vārdus.
atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
atnācējs Cilvēks, kas atnācis, ieradies.
patalcnieks Cilvēks, kas atnāk uz talkas nobeiguma svinībām; patalcinieks.
peldviesis Cilvēks, kas atpūšas pie jūras vai kūrortā.
berbelis Cilvēks, kas ātri un neskaidri runā.
vursulis Cilvēks, kas ātri un neskaidri runā.
pitriņš Cilvēks, kas ātri uztraucas, dusmojas, izturas nesavaldīgi.
atriebējs Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas.
ieslodzītais Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā (2).
stagnāts Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī; stagnants 2.
stagnants Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī; stagnāts.
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos); kompānijas (1) dalībnieks.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
atskujotājs Cilvēks, kas atskujo kokus.
bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
fakirs Cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks.
attīstītājs Cilvēks, kas attīsta (filmas, plates).
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
komunists Cilvēks, kas atzīst un pauž komunisma idejas.
dārzeņaudzētājs Cilvēks, kas audzē dārzeņus.
rožkopējs Cilvēks, kas audzē rozes; arī rožkopis.
prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
sifilofobiķis Cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem.
balinātājs Cilvēks, kas balina.
balsinātājs Cilvēks, kas balsina.
ēdinātājs Cilvēks, kas baro, ēdina, kopj (mājdzīvniekus).
epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
bēgulis Cilvēks, kas bēguļo; cilvēks, kas vairās (no kā).
beidzējs Cilvēks, kas beidz (kādu darbu).
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents.
zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
betonētājs Cilvēks, kas betonē; betonēšanas speciālists.
filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā.; labdaris.
valkata Cilvēks, kas bezmērķīgi klaiņo, izvairās no darba.
bokšis Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
bokšķis Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
bokšs Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
čīksts Cilvēks, kas bieži činkst, gaužas, žēlojas.
peķis Cilvēks, kas bieži dusmojas, ķildojas, īgnojas.
ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs cilvēks.
ģīblis Cilvēks, kas bieži ģībst; vārgs, slimīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
reiboņa Cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī; alkoholiķis.
pūce Cilvēks, kas bieži ir īgns, dusmīgs.
gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
niknulis Cilvēks, kas bieži ir nikns.
piktulis Cilvēks, kas bieži ir pikts.
krekšans Cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē.
krekšis Cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē.
purpulis Cilvēks, kas bieži ķildojas, baras, ir neapmierināts.
ķildnieks Cilvēks, kas bieži ķildojas.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu; arī klaidonis.
liveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
ļiveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
livurs Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
piļļa Cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
strīdekls Cilvēks, kas bieži mēdz strīdēties.
mietnieks Cilvēks, kas bieži mij, maina (ko).
bezdelis Cilvēks, kas bieži nolaiž vēdera gāzes.
skandālists Cilvēks, kas bieži rada skandālus.
raudulis Cilvēks, kas bieži raud; cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
šaipla Cilvēks, kas bieži smej, arī izsmej.
šiepla Cilvēks, kas bieži smejas; izsmējējs, ņirdzējs; šiepa.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
uzdzīvotājs Cilvēks, kas bieži uzdzīvo.
garvilka Cilvēks, kas bieži vilcinās un lēni dara darbu.
čīkste Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas, raud.
čīkstulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas; arī cilvēks, kas bieži raud.
ņaudulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus; arī alkoholiķis.
represēts Cilvēks, kas bijis pakļauts represijām.
kanoniķis Cilvēks, kas birokrātiski ievēro dogmas un likumus.
bokātājs Cilvēks, kas bokā; kūlējs.
pretībraucējs Cilvēks, kas brauc (gājējam, braucējam) pretējā virzienā.
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
braucējs Cilvēks, kas brauc (uz kādu vietu).
velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu.
zirdzinieks Cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu.
garāmbraucējs Cilvēks, kas brauc kam garām.
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
mežābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā cirst un vest malku, sagatavot kokmateriālus.
malkābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā pēc malkas.
zirdzenieks Cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, ka ko pārvadā pajūgā.
zirdznieks Cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, kas ko pārvadā pajūgā.
pakaļābraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, kāda.
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
pretībraucējs Cilvēks, kas brauc sagaidīt (atbraucēju).
apkārtbraucējs Cilvēks, kas braukā apkārt pa mājām (ko uzpērkot, tirgojoties).
bļodnieks Cilvēks, kas braukā apkārt, pārdodams (māla) traukus.
bridējs Cilvēks, kas brien pa dubļiem, vircu u. tml., strādājot smagu darbu.
volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā; brīvprātīgais (fr. "volontaire").
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu.
vindsērfingists Cilvēks, kas burā ar vējdēli.
burātājs Cilvēks, kas burā.
cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
augšācēlājs Cilvēks, kas ceļ labību uz kuļmašīnas.
rīta cilvēks Cilvēks, kas ceļas laicīgi un aktīvi darbojas no rīta.
ceļotājs Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz citu rēķina.
reformators Cilvēks, kas cenšas īstenot vai īsteno reformu.
piršlis Cilvēks, kas cenšas ļoti ātri visu padarīt.
snobs Cilvēks, kas cenšas sekot augstākās sabiedrības modei, gaumei, manierēm u. tml., nicinot tos, kas atrodas zemākā bagātības un sociālā stāvokļa līmenī.
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
šovists Cilvēks, kas cenšas sevi izrādīt.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
badacietējs Cilvēks, kas cieš badu.
dislektiķis Cilvēks, kas cieš no disleksijas.
cietušais Cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā).
baltgvards Cilvēks, kas cīnījies balto armijā, Pilsoņu karā Krievijā.
krusts un bēdas Cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu.
gremznis Cilvēks, kas citiem pastāvīgi uzmācas ar savu runu.
nelaimes bērns Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
čāpstans Cilvēks, kas čāpstina.
čīkoņa Cilvēks, kas čīkst.
čīkstins Cilvēks, kas čīkst.
širpotrjebščiks Cilvēks, kas dara kaut ko ar rokām.
labdaris Cilvēks, kas dara labu, palīdz.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita; cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas izpildītājmākslā.
aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā: pilnvarotais, pārstāvis.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē.
minimālists Cilvēks, kas darbojas mazuma robežās ar nelielām prasībām.
loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā; politisks darbinieks.
smērmiķelis Cilvēks, kas darot kādu darbu mēdz notraipīties.
gulšņa Cilvēks, kas daudz gulšņā, guļ.
miegapūznis Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1).
miegulis Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1).
miega mice Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1).
miegamice Cilvēks, kas daudz guļ.
mieguža Cilvēks, kas daudz guļ.
pankšķis Cilvēks, kas daudz kliedz, baras; bļauris (1).
bļambata Cilvēks, kas daudz kliedz, baras; kliedzējs, bļāvējs.
bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, baras.
klieģis Cilvēks, kas daudz kliedz, bļāvējs.
ģieza Cilvēks, kas daudz krāpj un stāstot melo.
bībelnieks Cilvēks, kas daudz lasa Bībeli; cilvēks, kas pārzin un bieži izmanto Bībeles tekstu.
grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs.
bļorstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
bļurstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
rezonieris Cilvēks, kas daudz prāto, apcer, bet aktīvi nedarbojas.
žurģis Cilvēks, kas daudz pūlas, raizējas.
grābslis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
grābstiķis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
grabeklis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
blorstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
blurstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
lielmutis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
klers Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā; pļāpa.
lerkšis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā.
čaliņa Cilvēks, kas daudz runā.
čaliņš Cilvēks, kas daudz runā.
pluncka Cilvēks, kas daudz ūdens patērē.
čamma Cilvēks, kas daudz un neestētiski, bez īpašas izvēles ēd.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balamuts Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
blaužgoņa Cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā.
kaukāns Cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā.
kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām; arī kājāmgājējs.
remska Cilvēks, kas daudz, bieži klepo, kāsē.
pusmācītājs Cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu).
gāmeklis Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma.
gāma Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs.
larkšis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
larkšķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
laršķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību; cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
aulis Cilvēks, kas dej, trako, lēkā; skrien auļiem.
dejotājs Cilvēks, kas dejo.
delveris Cilvēks, kas delverējas.
manekens Cilvēks, kas demonstrē tērpus (piemēram, modes skatē).
denuncētājs Cilvēks, kas denuncē.
dezertieris Cilvēks, kas dezertē (1).
dezertieris Cilvēks, kas dezertē (2).
bramanis Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
galvinieks Cilvēks, kas dod galvojumu.
padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
asinsdonors Cilvēks, kas dod savas asinis pārliešanai, donors (1).
donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā.
rauguļnieks Cilvēks, kas dodas apraudzīt jaunpiedzimušo.
promgājējs Cilvēks, kas dodas projām; projāmgājējs.
projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām; promgājējs.
ceļinieks Cilvēks, kas dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
aizbraucējs Cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā.
empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas uz pieredzes pamata.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
drošinātājs Cilvēks, kas drošina (kādu).
purkšis Cilvēks, kas dusmojoties iebilst.
pēddzinis Cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās).
pretīdzērājs Cilvēks, kas dzer kopā ar kādu (alkoholisku dzērienu).
ļāļa Cilvēks, kas dzied vai runā bez īpaša satura.
dziedātājs Cilvēks, kas dzied, kam patīk dziedāt; dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī).
rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
mileniālis Cilvēks, kas dzimis laikā no 1980. g. līdz 2000. g. un uzaudzis tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā.
piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī).
aizsilietis Cilvēks, kas dzīvo aiz meža.
aizpurvietis Cilvēks, kas dzīvo aiz purva.
aizupietis Cilvēks, kas dzīvo aiz upes.
suhars Cilvēks, kas dzīvo ar citu vārdu.
ekspatriants Cilvēks, kas dzīvo ārpus savas dzimtenes (bēglis, emigrants, trimdinieks).
dīkdienis Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
purvmalietis Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
purvmalnieks Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.); cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
viņpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo citā, arī kaimiņu pagastā.
gatavēdājs Cilvēks, kas dzīvo citu apgādībā, negrib strādāt.
ezermalnieks Cilvēks, kas dzīvo ezermalā, ezera tuvumā.
vivērs Cilvēks, kas dzīvo jautri, bez nekādas nodarbošanās.
iedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo kādā noteiktā dzīvoklī, celtnē u. tml.
centrinieks Cilvēks, kas dzīvo kādas teritorijas centrā.
krastinieks Cilvēks, kas dzīvo krastā; cilvēks, kas atrodas krastā.
krastmalnieks Cilvēks, kas dzīvo krastā; krastinieks.
ķaupietis Cilvēks, kas dzīvo Ķaupju (arī tām tuvākajās) mājās.
askēts Cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
rantjē Cilvēks, kas dzīvo no aizdota kapitāla procentiem, no ienākumiem, ko tam dod vērtspapīri (akcijas, obligācijas u. tmi.).
nomaļnieks Cilvēks, kas dzīvo nomalē.
ostmalnieks Cilvēks, kas dzīvo ostas krastmalas tuvumā.
aizezernieks Cilvēks, kas dzīvo otrpus ezeram.
pārupietis Cilvēks, kas dzīvo pārupē.
askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma (1) principiem.
robežnieks Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
pirtinieks Cilvēks, kas dzīvo pirtī.
viņgalietis Cilvēks, kas dzīvo pretējā kādas teritorijas galā.
dūkņa Cilvēks, kas dzīvo purvainā vietā un to apstrādā.
tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas; tuvumnieks.
tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
aizsedietis Cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā.
pārsedietis Cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā.
tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas; tālumnieks.
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
piejūrietis Cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras.
upmalietis Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
upmalnieks Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
ārnovadnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārnovadā.
ārpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārpagastā.
citnovadnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis citā novadā.
citpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis citā pagastā.
laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
siltzemnieks Cilvēks, kas dzīvo zemē ar siltu klimatu.
nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspiratīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
federētājs Cilvēks, kas ecē ar atsperu ecēšām.
pederētājs Cilvēks, kas ecē ar atsperu ecēšām.
ecētājs Cilvēks, kas ecē.
kanibāls Cilvēks, kas ēd cilvēka gaļu; cilvēkēdājs (2).
šļema Cilvēks, kas ēd izrakņādams labākos kumosus no ēdiena.
šļemozis Cilvēks, kas ēd izrakņādams labākos kumosus no ēdiena.
ēdājs Cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku.
ēdējs Cilvēks, kas ēd.
čāpste Cilvēks, kas ēdot skaļi čāpstina.
plesniķis Cilvēks, kas ejot kājas leiniski jeb uz āru met.
nagotājs Cilvēks, kas enerģiski, intensīvi strādā; enerģisks strādnieks.
ērmeklis Cilvēks, kas ērmīgi ģērbjas, jocīgi, dīvaini izturas.
čudaks Cilvēks, kas ērmojas, joko.
falsifikators Cilvēks, kas falsificē (1).
falsifikators Cilvēks, kas falsificē (2).
gādnieks Cilvēks, kas gādā, rūpējas (par kādu); apgādnieks.
gans Cilvēks, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
pieguļnieks Cilvēks, kas gana zirgus pieguļā.
guļņa Cilvēks, kas gandrīz pastāvīgi guļ.
gauša Cilvēks, kas gari, plaši un garlaicīgi kaut ko stāsta.
taisītājs Cilvēks, kas gatavo (ēdienu, dzērienu).
brūveris Cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu.
darītājs Cilvēks, kas gatavo (parasti) alu vai vīnu.
virtuvene Cilvēks, kas gatavo ēdienu; virēja.
virēja Cilvēks, kas gatavo ēdienu.
lūkplēsis Cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas.
sviestkūlējs Cilvēks, kas gatavo sviestu.
sviestmeistars Cilvēks, kas gatavo sviestu.
radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē melīgas informācijas pārraides pa radio.
adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
kondotjers Cilvēks, kas gatavs cīnīties par visu ko, ja par to pienācīgi samaksāts.
loska Cilvēks, kas gausi iet jeb loskā.
klemperis Cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā.
klempermanis Cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā.
gardienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis.
gausulis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis.
gausdienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas.
glūņa Cilvēks, kas glūn (2).
glūnētājs Cilvēks, kas glūn, izspiego; glūņa.
ļebiņš Cilvēks, kas gļēvi, nemākulīgi, bezspēcīgi (ko) dara, strādā.
bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
kasējs Cilvēks, kas grābj sienu.
kasītājs Cilvēks, kas grābj sienu.
godenis Cilvēks, kas grib būt cienījams.
postulants Cilvēks, kas grib iestāties klosterī.
gribētājs Cilvēks, kas grib ko iegūt, dabūt.
griezējs Cilvēks, kas griež kādu mašīnu.
kalvinieks Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
līdzāsgulētājs Cilvēks, kas guļ (kādam) blakus, vienā telpā ar kādu.
slāponis Cilvēks, kas guļ ciešā miegā.
slāpons Cilvēks, kas guļ ciešā miegā.
gulētājs Cilvēks, kas guļ; cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
mīžka Cilvēks, kas guļasvietā urinē.
haļavščiks Cilvēks, kas gūst labumu uz citu rēķina.
piziķis Cilvēks, kas ģērbies īsā, šaurā apģērbā.
porbiksis Cilvēks, kas ģērbies lielās, platās biksēs.
domino Cilvēks, kas ģērbies šādā tērpā.
ģībulis Cilvēks, kas ģībst.
hipnotizētājs Cilvēks, kas hipnotizē.
pretīrunātājs Cilvēks, kas iebilst, izsakās pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.).
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās).
autodidakts Cilvēks, kas ieguvis zināšanas pašmācības ceļā.
ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
maišelnieks Cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu.
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas (kur, kādā vietā) ar noteiktu nolūku.
rutinieris Cilvēks, kas iesīkstējis rutīnā, kas nespēj izjust jauno.
vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
interpelants Cilvēks, kas iesniedz interpelāciju.
stumpāns Cilvēks, kas iet gorīdamies.
kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām; gājējs.
gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
garāmgājējs Cilvēks, kas iet kam garām.
iekšāgājējs Cilvēks, kas iet kur iekšā.
ķekatnieks Cilvēks, kas iet ķekatās 1.
tenteris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; tentaris.
tentaris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties.
ļēpis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi; ļēpucis.
ļēpainis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
ļēpucis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
loipata Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
raugulis Cilvēks, kas iet raudzībās.
tripins Cilvēks, kas iet sīkiem soļiem.
klemberis Cilvēks, kas iet smagiem soļiem, neveikli, streipuļodams.
klamzaks Cilvēks, kas iet smagiem soļiem, radot lielu troksni.
ķeņķeris Cilvēks, kas iet streipuļodams, grīļodamies.
durinis Cilvēks, kas iet, noliecis galvu.
gājējs Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu); cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
gvards Cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā.
sienenieks Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
sieninieks Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
sienotājs Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
zakoņņiks Cilvēks, kas ievēro kriminālās pasaules likumus, paražas.
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā.
ilgguļa Cilvēks, kas ilgi guļ, vēlu ceļas.
grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
vārgs Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
telemāns Cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā.
improvizators Cilvēks, kas improvizē (1); cilvēks, kam ir spējas improvizēt (1); improvizētājs.
inspirators Cilvēks, kas inspirē (1); iedvesmotājs; arī musinātājs.
hakeris Cilvēks, kas interesējas par datoriem, programmēšanu u. tml., gk. lai nelegāli piekļūtu datiem; urķis (2).
pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
nekama Cilvēks, kas internetā izliekas par pretējā dzimuma pārstāvi.
iereibis Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
medaļnieks Cilvēks, kas ir apbalvots ar medaļu.
ordeņnesējs Cilvēks, kas ir apbalvots ar ordeni.
apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
rokas puisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2).
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš.
kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piemēram, no darba attiecībām.
mnemonists Cilvēks, kas ir attīstījis liela informācijas daudzuma ātras iegaumēšanas iemaņas uz mnemonisku paņēmienu pamata ar mākslīgu asociāciju izveidošanas palīdzību.
bijušais Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
sabiedrotais Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
pusamatnieks Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis kādu amatu.
pusanalfabēts Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
vecs Cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu.
mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura; arī izlutināts cilvēks.
ačka Cilvēks, kas ir gudrs un izliekas zinām noslēpumus.
triumfators Cilvēks, kas ir guvis triumfu (2) kādā darbībā.
baltsvārcis Cilvēks, kas ir ģērbies baltos svārkos.
slavenība Cilvēks, kas ir ieguvis slavu.
izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
internētais Cilvēks, kas ir internēts.
baideklis Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
baidekls Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1).
slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
netiklis Cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās; izvirtulis.
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
nākamais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt notikumā.
bāva Cilvēks, kas ir ļoti biezi saģērbies.
krāpnieks Cilvēks, kas ir neuzticīgs (attiecībās, laulības dzīvē).
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā; mežrūpniecības speciālists.
pirtinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
nomirušais Cilvēks, kas ir nomiris.
kritušais Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
opozicionārs Cilvēks, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu.
moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai; cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
malacis Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
dzimtcilvēks Cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
kristītais Cilvēks, kas ir saņēmis kristības sakramentu.
pieaudzis Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu 1; cilvēks, kas dzīvo trimdā 1.
neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts draudzē, tikko iesvētīts garīdznieku kārtā vai par mūku.
īrnieks Cilvēks, kas īrē kādu telpu vai telpas.
ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1).
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
celočņiks Cilvēks, kas izcieš sodu par izvarošanu.
abortmahers Cilvēks, kas izdara abortu ārpus slimnīcas.
degazators Cilvēks, kas izdara degazāciju, degazētājs.
diversants Cilvēks, kas izdara diversiju.
eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (1).
eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (2).
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks.
butlegers Cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; būtlegers; kontrabandists.
homoseksuālis Cilvēks, kas izjūt dzimumtieksmi pret sava dzimuma indivīdiem.
homoseksuālists Cilvēks, kas izjūt dzimumtieksmi pret sava dzimuma indivīdiem.
pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
čorts Cilvēks, kas izliekas par kriminālvidei piederīgu.
rogaķiks Cilvēks, kas izliekas piederīgs kriminālvidei.
augurs Cilvēks, kas izliekas, ka viņam uzticēti sevišķi noslēpumi.
bakšķi Cilvēks, kas izliekas, kaut ko slēpj.
pontorezs Cilvēks, kas izliekas.
pontovila Cilvēks, kas izliekas.
izlūks Cilvēks, kas izlūko (1).
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
nešļavnieks Cilvēks, kas iznēsā nešļavas (2).
kritušais eņģelis Cilvēks, kas izpelnījies kādas sabiedrības nosodījumu un ticis izraidīts no tās.
kamikadze Cilvēks, kas izpilda cita gribu.
luņs Cilvēks, kas izpilda citu pavēles.
bende Cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina.
šavka Cilvēks, kas izpilda netīru darbu.
mēlnesis Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
rieboņa Cilvēks, kas izraisa riebumu.
mīla Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
mīlestība Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
izsmieklinis Cilvēks, kas izsmej, pauž nievīgu, nicīgu vērtējumu, attieksmi.
glūņa Cilvēks, kas izspiego, izseko.
disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
taktiķis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
šķīrējtiesnesis Cilvēks, kas izšķir strīdu, konfliktu.
kamikadze Cilvēks, kas izšķīries par ārkārtīgi riskantu, neprātīgu rīcību.
bļodlaiža Cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību.
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
frej-freja Cilvēks, kas izturas lepni.
mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
leitēns Cilvēks, kas izturas vai ģērbjas kā lietuvietis.
noziedznieks Cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3).
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
dulburis Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
dulburs Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
baltrocis Cilvēks, kas izvairās no fiziska darba; cilvēks, kas nav radis strādāt.
mīkstrocis Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba; cilvēks, kas nav radis strādāt.
novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā); cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
jātnieks Cilvēks, kas jāj.
dezorganizators Cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju.
karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam).
puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
viņējs Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
tuvcilvēks Cilvēks, kas kādam ir tuvs (6); arī tuvākais.
pavadonis Cilvēks, kas kādu (retāk ko) pavada (1).
privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
apmelotājs Cilvēks, kas kādu apmelo.
emigrants Cilvēks, kas kādu iemeslu dēļ izceļo vai ir izceļojis uz citu valsti.
baksts Cilvēks, kas kādu rīko, mudina, komandē.
strīkers Cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu.
melomāns Cilvēks, kas kaislīgi ciena mūziku.
aspirants Cilvēks, kas kandidē uz kādu vietu.
eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
strāpētājs Cilvēks, kas kastrē sivēnus.
cīkstonis Cilvēks, kas kaujas, cīkstas.
podsadčiks Cilvēks, kas kaut ko izdara pavirši.
ķērceklis Cilvēks, kas kaut ko sabojā, arī kašķa meklētājs.
vāķeris Cilvēks, kas kaut ko savāc, kaut kādu labumu ievācējs no citiem.
demonstrators Cilvēks, kas kaut ko uzskatāmi rāda, demonstrē.
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
vanderzellis Cilvēks, kas klaiņo, staigā apkārt.
klājējs Cilvēks, kas klāj (ko).
klājējs Cilvēks, kas klāj uz zemes izmērcētos linus.
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto); cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
bļauka Cilvēks, kas kliedz, brēc; cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas.
kliedzējs Cilvēks, kas kliedz, mēdz kliegt.
vēkšis Cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud.
ņauga Cilvēks, kas klusu, neveikli un neskaidri runā.
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
skolnieks Cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda).
partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
mērnieks Cilvēks, kas ko iemērī (kādā platībā).
mantinieks Cilvēks, kas ko manto (2).
mantinieks Cilvēks, kas ko manto (3); darba turpinātājs; pēctecis.
nezinis Cilvēks, kas ko nezina, neizprot.
pretimņēmējs Cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī.
pretīņēmējs Cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī.
jēmājs Cilvēks, kas ko ņem, arī novāc.
ņēmājs Cilvēks, kas ko ņem, novāc.
vezminieks Cilvēks, kas ko pārvadā, transportē vezumā; vezumnieks.
pratējs Cilvēks, kas ko prot (kādā nozarē).
ļurka Cilvēks, kas ko traucē, jauc, kavē u. tml.
akalpārdevējs Cilvēks, kas ko uzpērk un pārdod tālāk; atkalpārdevējs.
atkalpārdevējs Cilvēks, kas ko uzpērk un pārdod tālāk.
pašdarbnieks Cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
biblioklasts Cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas.
kombinators Cilvēks, kas kombinē (1).
kombinators Cilvēks, kas kombinē (2).
komentētājs Cilvēks, kas komentē (1); komentāru autors.
komentators Cilvēks, kas komentē (2); komentētājs (1).
komentētājs Cilvēks, kas komentē (2).
kontrolieris Cilvēks, kas kontrolē (1).
putnkopējs Cilvēks, kas kop; mājputnus; arī putnkopis.
aitkopējs Cilvēks, kas kopj aitas; aitkopis.
cūkkopējs Cilvēks, kas kopj cūkas.
zvērkopējs Cilvēks, kas kopj kažokzvērus; arī zvērkopis.
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
lopkopējs Cilvēks, kas kopj lopus; arī lopkopis.
pīļkopējs Cilvēks, kas kopj pīles; pīļkopis.
puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes; arī puķkopis.
teļkopis Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopējs.
teļkopējs Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopis.
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists.
kazkopis Cilvēks, kas kopj un baro kazas; kazkopības speciālists.
zirgkopējs Cilvēks, kas kopj zirgus; arī zirgkopis.
zivkopējs Cilvēks, kas kopj zivis; arī zivkopis.
zoskopējs Cilvēks, kas kopj zosis; arī zoskopis.
krākoņa Cilvēks, kas krāc.
kritiķis Cilvēks, kas kritiski analizē, vērtē kādu parādību, procesu.
kruknis Cilvēks, kas krukn(ē) - bezdarbīgi, gaidot (nekustīgi) sēž.
kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
devējs Cilvēks, kas kulšanā padod tālāk kūļus.
atrausējs Cilvēks, kas kulšanas laikā atvirza nost (piemēram, pelavas).
nesējs Cilvēks, kas kulšanas laikā nes salmus un krauj tos kaudzē.
kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
ugunskūrējs Cilvēks, kas kur uguni.
pirtskuris Cilvēks, kas kurina pirts krāsni.
rijkuris Cilvēks, kas kurina rijas krāsni.
vēžotājs Cilvēks, kas ķer vēžus.
kruisteklis Cilvēks, kas ķeras pie kā aizliegta, neatļauta vai arī alkst, tīko pēc kā.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
svarinieks Cilvēks, kas labo svarus.
devējs Cilvēks, kas labprāt dod ko savu; kas labprāt dalās ar citiem.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
gānīklis Cilvēks, kas lamājas un lādas; gāneklis.
gāneklis Cilvēks, kas lamājas un lādas.
lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.).
priekšālasītājs Cilvēks, kas lasa (kādam) ko priekšā.
diktors Cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu.
koreferents Cilvēks, kas lasa koreferātu.
starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
laulabnieks Cilvēks, kas laulājas.
laupītājs Cilvēks, kas laupa 1 (1).
parašutists Cilvēks, kas lec ar izpletni; sportists, kas specializējies lēkšanā ar izpletni; izpletņlēcējs.
gramža Cilvēks, kas lēni, gausi ēd.
deideris Cilvēks, kas lēni, neveikli iet, klibo.
denderis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet, klibo.
čāpītis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet.
ļekainis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet.
čoča Cilvēks, kas lēni, neveikli kustas.
bedekls Cilvēks, kas lēni, tūļīgi strādā.
raglicējs Cilvēks, kas liek bankas, nolaiž asinis.
pielīdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; līdējs.
līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs.
lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
glūža Cilvēks, kas lien un glūnēdams slepeni dara blēņas.
lūris Cilvēks, kas lūr, neskatās atklāti.
iztapoņa Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
izēdājs Cilvēks, kas ļoti daudz ēd.
celmlauzis Cilvēks, kas ļoti daudz strādā fizisku darbu.
rīļa Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
rīma Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
neticīgais Cilvēks, kas ļoti šaubās (par ko).
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (bijušajā PSRS, Latvijā līdz 1992. g.).
māceklis Cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē).
klātnieks Cilvēks, kas mācās klātienē (3).
kursants Cilvēks, kas mācās kursos.
otrkursnieks Cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā.
neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
vakarskolnieks Cilvēks, kas mācās vakarskola.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
čanga Cilvēks, kas maisa ēdienu (ēdot no kopējā katla).
žaba Cilvēks, kas maisās citiem pa kājām, jokus taisa, dauzās.
žāba Cilvēks, kas maisās citiem pa kājām, jokus taisa, dauzās.
liķis Cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties; liķins.
liķins Cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties.
apsēklātājs Cilvēks, kas mākslīgi apsēklo mājlopus.
spraisls Cilvēks, kas māksloti izturas.
makšķernieks Cilvēks, kas makšķerē.
krāpnieks Cilvēks, kas maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) māna kādu.
krāpnieks Cilvēks, kas māna, maldina kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu.
ķirlis Cilvēks, kas manīgs uz zivīm.
manipulators Cilvēks, kas manipulē.
marķieris Cilvēks, kas marķē (2).
sīkēdājs Cilvēks, kas maz ēd.
kazaks Cilvēks, kas maz uzturas mājā, mēdz staigāt apkārt.
mazgātājs Cilvēks, kas mazgā; darītājs no [mazgāt]{s:331}.
piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
kveksis Cilvēks, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
nagpalaidējs Cilvēks, kas mēdz aizskart citus ar rokām.
kaņģermanis Cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus.
pūtelis Cilvēks, kas mēdz ātri sadusmoties.
lonturis Cilvēks, kas mēdz bezmērķīgi staigāt apkārt, klaiņot; klaidonis.
skaisteklis Cilvēks, kas mēdz bieži dusmoties.
ķocka Cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko).
bolacis Cilvēks, kas mēdz bolīt, grozīt acis.
bukņica Cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks.
karčaunieks Cilvēks, kas mēdz citus izrīkot.
čanksts Cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties.
sadancotājs Cilvēks, kas mēdz daudz dejot.
saēdājs Cilvēks, kas mēdz daudz ēst.
saballētājs Cilvēks, kas mēdz daudz iet uz ballēm, viesībām.
sagājējs Cilvēks, kas mēdz daudz iet uz viesībām, sarīkojumiem.
prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt; pārgudrinieks.
žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
tukšķesele Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
tukštabaka Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepatiesu, nepamatotu.
vējgrabis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu.
vāreklis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
sarunātājs Cilvēks, kas mēdz daudz runāt.
sabraucējs Cilvēks, kas mēdz daudz un ātri braukt.
sagulētājs Cilvēks, kas mēdz daudz un ilgi gulēt.
strīdeklis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties.
svilpmanis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži svilpot.
mieglācis Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
miegmice Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
miegpūznis Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
izpērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
sapērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
gremzis Cilvēks, kas mēdz dusmoties, skaisties, kurnēt.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
gramstīklis Cilvēks, kas mēdz izdarīt sīkas zādzības.
šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
sofists Cilvēks, kas mēdz izmantot sofismus.
jaukteve Cilvēks, kas mēdz izplatīt baumas.
smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa.
šļunduris Cilvēks, kas mēdz klaiņot apkārt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaidonis.
daudzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
dauzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
tikumnieks Cilvēks, kas mēdz klaji, arī uzmācīgi paust tikumiskus uzskatus un pamācīt.
sakliedzējs Cilvēks, kas mēdz kliegt, skaļi runāt.
duderis Cilvēks, kas mēdz lēkāt.
dūderis Cilvēks, kas mēdz lēkāt.
iemetājs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
iemetējs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
morālists Cilvēks, kas mēdz moralizēt.
āzēklis Cilvēks, kas mēdz muļķot, izsmiet citus.
dētuvnieks Cilvēks, kas mēdz nekārtīgi, nevīžīgi ko nolikt.
dirbelis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
dirbins Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
dirbulis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
žeburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis.
žaburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ņirgāties.
bikstīklis Cilvēks, kas mēdz otram piebikstīt.
sprediķotājs Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
mandrāžists Cilvēks, kas mēdz pārāk uzraukties.
miskastnieks Cilvēks, kas mēdz pārmeklēt atkritumu tvertnes.
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
plošņa Cilvēks, kas mēdz plosīties; draiskulis; nerātns, nevaldāms cilvēks.
grabulis Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu; pļāpa.
muldonis Cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
niekvalodis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.
maiseklis Cilvēks, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākām pretēja dzimuma personām, mainīt tās.
duderis Cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi.
dūderis Cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi.
brēka Cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties.
pīlīšpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
santiņpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
jaukteklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus; jauceklis.
jauceklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus.
naktsputns Cilvēks, kas mēdz vēlu iet gulēt, arī strādāt naktīs.
nagpalaidējs Cilvēks, kas mēdz zagt.
bretērs Cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties.
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
mēzājs Cilvēks, kas mēž kūtsmēslus.
mežinieks Cilvēks, kas mežā slēpjas no iesaukšanas karadienestā.
migrants Cilvēks, kas migrē.
mīļotājs Cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu).
žampa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
žompa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
kiška Cilvēks, kas mīl daudz ēst.
šņapstiņš Cilvēks, kas mīl iedzert.
patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
bojāgājušais Cilvēks, kas miris nelaimes gadījumā, karā u.tml.
mirējs Cilvēks, kas mirst; cilvēks, kam drīz jāmirst.
mistifikators Cilvēks, kas mistificē (2).
pakutnieks Cilvēks, kas mokās, cieš.
liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
reperis Cilvēks, kas muzicē repa stilā, repotājs.
pakaļnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam, kam) aizmugurē.
pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
nācējs Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu); cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
pakaļānācējs Cilvēks, kas nāk pēc kā, pēc kāda.
pakaļnācējs Cilvēks, kas nāk pēc kā, pēc kāda.
nebrālis Cilvēks, kas nav (kādam) brālis.
nerads Cilvēks, kas nav (kādam) radinieks.
ģemberis Cilvēks, kas nav drošs uz kājām, kas grīļojas.
bezpartejisks Cilvēks, kas nav kādas partijas biedrs.
antikrists Cilvēks, kas nav kristīts un netic dievam.
nekungs Cilvēks, kas nav kungs.
dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
nerezidents Cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās vietas, valsts iedzīvotājs.
profāns Cilvēks, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem; arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
nespeciālists Cilvēks, kas nav speciālists (kādā nozarē).
ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas; cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
abaris Cilvēks, kas nav uzticams darbā.
biezmizis Cilvēks, kas ne par ko neuztraucs.
murga Cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks.
murgs Cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks.
nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
mēmis Cilvēks, kas neatbild uz jautājumiem, apzināti nerunā.
mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
pozorņiks Cilvēks, kas neattaisno uztocību.
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; atturībnieks.
atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; nedzērājs.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst reliģiju; cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam).
disidents Cilvēks, kas neatzīst savas valsts politisko sistēmu, valdību u. tml.; cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam.
adnaličniks Cilvēks, kas nebija iestājies kolhozā 20. gs. 40. gadu beigās un 50. g. sākumā.
demons Cilvēks, kas nebūdams noziedznieks, uzdodas par tādu.
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
puscilvēks Cilvēks, kas nedzīvo darbīgu, pilnvērtīgu dzīvi.
blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks.
nekriškāns Cilvēks, kas neievēro reliģijas normas; cilvēks, kas netic reliģijai, arī kam pārdabiskam.
bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu; cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
ļēļāks Cilvēks, kas nejauki dzied.
tūrists Cilvēks, kas nejauši nokļuvis cietumā.
laidāks Cilvēks, kas nekā netaupa, kas visu izšķērdē.
svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
šķītūzis Cilvēks, kas nekārtīgi (ko) dara, kaisot, šķiežot u. tml. (ko) uz visām pusēm.
blūzga Cilvēks, kas nekārtīgi strādā un ir nekārtīgs.
čomma Cilvēks, kas nekārtīgi, neglīti ēd.
čainiks Cilvēks, kas neko nesaprot no datoriem.
čaiņiks Cilvēks, kas neko nesaprot no datoriem.
tumans Cilvēks, kas neko nesaprot.
soloha Cilvēks, kas neko nevar kārtīgi izdarīt.
formālists Cilvēks, kas nekritiski ievēro formalitātes, ignorējot konkrētos apstākļus.
doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
videopirāts Cilvēks, kas nelikumīgi tiražē, izplata un demonstrē videokasetēs ierakstītus materiālus.
kleķeris Cilvēks, kas nemākulīgi (ko) dara (piemēram, zīmē, krāso).
pindzelmanis Cilvēks, kas nemākulīgi glezno.
šeiplis Cilvēks, kas nemākulīgi strādā.
smērmanis Cilvēks, kas nemākulīgi, neprofesionāli glezno, arī raksta.
žeiris Cilvēks, kas nemierīgi kustas, ar rokām plātās u. tml.
ūķis Cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt.
miroņpirdinātājs Cilvēks, kas nenormāli interesējas par mirušiem.
gubšķis Cilvēks, kas nepabeidzis vienu darbu, ķeras pie otra.
labģeris Cilvēks, kas nepalīdz, kad nepieciešama palīdzība, un solās palīdzēt, kad tas nav nepieciešams.
klaberkaste Cilvēks, kas nepārtraukti runā.
kleberkaste Cilvēks, kas nepārtraukti runā.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
disidents Cilvēks, kas nepieder pie valdošās (valsts oficiālās) reliģiskās organizācijas vai to neatzīst.
ļargata Cilvēks, kas nepieklājīgi runā.
ļergata Cilvēks, kas nepieklājīgi runā.
fufližņiks Cilvēks, kas nepilda solīto.
nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko darīt).
paskrebelis Cilvēks, kas neprot labi rakstīt.
lasītnepratējs Cilvēks, kas neprot lasīt 1(1).
ēmulis Cilvēks, kas neprot pateikt neko prātīgu, kas velti cenšas būt asprātīgs.
peldētnepratējs Cilvēks, kas neprot peldēt.
rakstītnepratējs Cilvēks, kas neprot rakstīt (1).
nezinātnieks Cilvēks, kas neprot, nepārzina kādu darbu; nepratējs.
mironis Cilvēks, kas nereaģē uz vidi.
sendvičs Cilvēks, kas nes divus reklāmas plakātus - vienu uz krūtīm, otru uz muguras.
promots Cilvēks, kas nesamaksā paspēlēto parādu.
sunduks Cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar noziedzniekiem.
gračs Cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar noziedznieku.
vaņoks Cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar zagļiem.
pusciemiņš Cilvēks, kas nesen pārnācis dzīvot (pie kāda) un vēl nav iedzīvojies.
svepstētājs Cilvēks, kas neskaidri runā, svepst.
svepstiķis Cilvēks, kas neskaidri runā, svepst.
memurs Cilvēks, kas neskaidri, nesakarīgi runā.
penteris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; arī pļāpa.
murkšis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
muršķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
bebele Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
bebelis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
murmulis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
bolderis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
rotaļlieta Cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai.
nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
loderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists.
planderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
ploderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
ļenderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā.
nestrādnieks Cilvēks, kas nestrādā, nevar strādāt.
lozeris Cilvēks, kas netaupa apavus un drēbes.
neticīgais Cilvēks, kas netic dieva eksistēšanai un noliedz reliģiju; ateists.
bezdievis Cilvēks, kas netic dievam; arī ateists.
kaikars Cilvēks, kas netiek līdzii otram ne darbos, ne iešanā.
čurums Cilvēks, kas nevajadzīgi pārstāsta visu.
špurkstuliņš Cilvēks, kas nevajadzīgi trokšņo.
meimuris Cilvēks, kas neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet.
čapa Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo; arī tūļīgs, neveikls cilvēks (kam neveicas darbs).
čapainis Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo.
čāpiņš Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo.
čuiba Cilvēks, kas neveikli, neprasmīgi ko dara, strādā; muļķīgs cilvēks.
kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
šļabers Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien dubļos.
šļambāns Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien pa dubļiem.
perhs Cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem.
pes Cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem.
pess Cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem.
izdzinējs Cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā.
bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
mizantrops Cilvēks, kas nīst citus cilvēkus, vairās, atsvešinās no tiem.
līkstinieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
līkstnieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
līkstenieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti.
bāška Cilvēks, kas nobāž savas lietas, tā ka vēlāk pašam grūti atrast.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
mijējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenografēšanu; cilvēks, kas prot stenografēt.
stenotipists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu; cilvēks, kas prot stenotipēt.
darvdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (koku) darvas tecināšanu; deģis.
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
dīriķis Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām, dēkainis, blēdis.
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību; aitkopības speciālists.
aizzīmētājs Cilvēks, kas nodarbojas ar aizzīmēšanu.
akumulatorists Cilvēks, kas nodarbojas ar akumulatoru uzpildīšanu, maiņu, remontiem.
akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
aldaris Cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu.
apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u.tml.; kurpnieks.
astrologs Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību; augļkopības speciālists.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augļošanu.
audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists.
autotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar autotūrismu.
aukle Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; cilvēks, kas auklē bērnu.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību; briežkopības speciālists.
žinātājs Cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, zīlēšanu.
burvis Cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu.
cepurniece Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
cepurnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību; cūkkopības speciālists.
daiļamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļamatniecību.
dārzeņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību; dārzeņkopības speciālists.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists.
daunhilists Cilvēks, kas nodarbojas ar daunhilu.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
vīndedzis Cilvēks, kas nodarbojas ar degvīna vai spirta tecināšanu (dedzināšanu, pārtvaicēšanu).
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
dīķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dīķsaimniecību (1).
dirātājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dīrāšanu.
dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
ķērējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
faleristiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar faleristiku.
feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu; feļetona autors.
filatēlists Cilvēks, kas nodarbojas ar filatēliju.
filofoniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar filofoniju.
filokartists Cilvēks, kas nodarbojas ar filokartiju.
filumēnists Cilvēks, kas nodarbojas ar filumēniju.
florists Cilvēks, kas nodarbojas ar floristiku.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu; grāmatsiešanas speciālists.
grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām.
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu (1).
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
kazuists Cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2).
klasifikators Cilvēks, kas nodarbojas ar klasifikāciju.
kompilators Cilvēks, kas nodarbojas ar kompilāciju (1), kompilācijas (1) autors.
šmugleris Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu; kontrabandists.
kontrabandists Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju; cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
korumpants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju.
kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu.
laukkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar laukkopību; laukkopības speciālists.
rāmeklis Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs.
rāmičs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs.
ramčs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists.
mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; zintnieks.
mahinators Cilvēks, kas nodarbojas ar mahinācijām.
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (1).
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (2).
mašīnrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar mašīnrakstīšanu.
kalējs Cilvēks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu; metālu kalšanas speciālists.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
tanatologs Cilvēks, kas nodarbojas ar nāves cēloņu pētīšanu.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju.
novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
nūjotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar nūjošanu.
numerologs Cilvēks, kas nodarbojas ar numeroloģiju.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
flagelants Cilvēks, kas nodarbojas ar paššaustīšanos kā seksuālu kairinājumu.
pīļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pīļkopību; pīļkopības speciālists.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
pļavkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pļavkopību; pļavkopības speciālists.
kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar preču (piem., grāmatu) pārdošanu, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
dziedonis Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists.
pūšļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.
putnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar putnkopību; putnkopības speciālists.
radioamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu.
radiopirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar radiopirātismu.
radiosportists Cilvēks, kas nodarbojas ar radiosportu.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu izstrādi.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
rīskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rīskopību; rīskopības speciālists.
rokdarbniece Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbiem (1); rokdarbu speciālists.
rožkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību; rožkopības speciālists.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību; sēklkopības speciālists.
sierrūpnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar siera ražošanu; siera rūpniecības speciālists.
sīkražotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu.
spekulants Cilvēks, kas nodarbojas ar spekulāciju (1).
speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
jahtsmenis Cilvēks, kas nodarbojas ar sporta burāšanu, burātājs.
jahtsmens Cilvēks, kas nodarbojas ar sporta burāšanu, burātājs.
sumists Cilvēks, kas nodarbojas ar sumo cīņu.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas tirgojas ar precēm; arī tirgotājs.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību; truškopības speciālists.
ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni; ūdens nesējs.
ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot; cilvēks, kas ved ūdeni.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; sportists, kas specializējies ūdenstūrismā.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
veikers Cilvēks, kas nodarbojas ar veikbordu; veikbordists.
veikbordists Cilvēks, kas nodarbojas ar veikbordu.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā.
vējdēlists Cilvēks, kas nodarbojas ar vindsērfingu, sērfotājs.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists.
virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi: arī zeltraktuves strādnieks.
zemracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem; arī grāvracis.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
zīdkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zīdkopību; zīdkopības speciālists.
zīlnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists.
zoskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zoskopību; zoskopības speciālists.
zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zveju; zvejas speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists.
spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
polītikāns Cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā.
onānists Cilvēks, kas nododas onānijai.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus; ziņnesis.
ziņnesis Cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus; arī vēstnesis.
uhars Cilvēks, kas noklausās.
gūsteknis Cilvēks, kas nokļuvis gūstā (1).
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
izpalīgs Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai.
laulājams Cilvēks, kas noslēdz laulību.
karpeļlasītājs Cilvēks, kas novāc kartupeļus.
kartupeļlasītājs Cilvēks, kas novāc kartupeļus.
novērotājs Cilvēks, kas novēro, kam ir labas novērošanas spējas.
rējējs Cilvēks, kas ņirgājas par kādu, izzobo kādu.
irķis Cilvēks, kas ņirgājas, izsmej (kādu, ko).
irska Cilvēks, kas ņirgājas, izsmej (kādu, ko).
iesniedzējs Cilvēks, kas oficiāli nodod (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u.tml.).
ogotājs Cilvēks, kas ogo.
okšķeris Cilvēks, kas okšķerē.
vadītājs Cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to; darītājs --> vadīt (1).
pledekls Cilvēks, kas pa gaisu lidinās, vējgrābslis.
pledeksnis Cilvēks, kas pa gaisu lidinās, vējgrābslis.
naktsaukle Cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop.
diktators Cilvēks, kas pakļauj citus savai gribai.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu.
patvērums Cilvēks, kas palīdz, aizstāv, glābj; glābiņš, atbalsts.
adepts Cilvēks, kas pamatīgi iedziļinājies kādas mācības, mākslas utt. noslēpumos.
pamudinātājs Cilvēks, kas pamudina, ierosina.
vadītājs Cilvēks, kas panāk, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā, u. tml.; darītājs --> vadīt (2).
truļļa Cilvēks, kas par daudz ēd un dzer.
ratiņstūmējs Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
bandžalis Cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs.
bandžolis Cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs.
bandžulis Cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs.
darbaholiķis Cilvēks, kas pārāk daudz laika un enerģijas ziedo darbam; vārds veidots pēc analoģijas ar "alkoholiķis".
risaks Cilvēks, kas parasti ātri, strauji iet.
īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
nagcepure Cilvēks, kas parasti nēsā cepuri ar nagu.
pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
dušeļnieks Cilvēks, kas pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu.
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
velorikša Cilvēks, kas pārvadā pasažierus ar vieglajiem divričiem.
orators Cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
braucējs Cilvēks, kas pārvietojas ar transportlīdzekli.
sekotājs Cilvēks, kas pārvietojas līdzi, aiz (kāda, kā); cilvēks, kas vēro, izseko (ko), interesējas (par ko).
baļnieks Cilvēks, kas pārzin vada velkamās vinčas.
darbvedis Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
rijnieks Cilvēks, kas pārzina darbus rijā; arī rijkuris.
dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists.
polihistors Cilvēks, kas pārzina daudz zinātņu.
konformists Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.
līrlūris Cilvēks, kas paslepus skatās, glūn.
mureklis Cilvēks, kas pastāvīgi kaut ko strādā.
krecelis Cilvēks, kas pastāvīgi klepo, kāsē.
didaktiķis Cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi).
čiebulis Cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas par savu nabadzību.
kverulants Cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas, vienmēr ir neapmierināts un aizdomīgs.
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
prostitūta Cilvēks, kas pašlabuma dēļ maina uzskatus, kļūst par nodevēju u. tml.
aculiecinieks Cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis.
selfmēdmens Cilvēks, kas pats sev izlauzis ceļu dzīvē.
pašmoceklis Cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām.
skvoters Cilvēks, kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (gk. Lielbritānijā).
individuālists Cilvēks, kas pauž individuālismu (1); cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības.
pļāpa Cilvēks, kas pauž ko slēpjamu.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu); cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
šņauknāsis Cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba.
atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu, atpūšas kūrortā, atpūtas namā u. tml.
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
haltūrists Cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā.
atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves nav apprecējies.
ģīmbrālis Cilvēks, kas pēc izskata, pēc sejas ir līdzīgs kādam citam.
vaigbrālis Cilvēks, kas pēc izskata, pēc sejas ir līdzīgs kādam citam.
pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma (intervijā, aptaujā) sniedz kādu informāciju.
otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
ņergāns Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
ņergava Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
ņergavs Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
ņeršķis Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
šņērglis Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko).
pērājs Cilvēks, kas peras pirtī.
pirtinieks Cilvēks, kas peras, mazgājas pirtī; cilvēks, kas tikko pārnācis no pēršanās pirtī.
pircējs Cilvēks, kas pērk (ko).
diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
avantūrists Cilvēks, kas piedalās avantūrās; dēku meklētājs.
ballenieks Cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks.
ballnieks Cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks.
bērinieks Cilvēks, kas piedalās bērēs.
cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
dievgaldnieks Cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā.
disputants Cilvēks, kas piedalās disputā.
karotājs Cilvēks, kas piedalās karā; cīnītājs.
aplātnieks Cilvēks, kas piedalās katoļu baznīcas svētkos par godu kādam svētajam (aplātā 2(2)).
kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju; bruņotas cīņas dalībnieks.
konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā (1).
pārkāsnieks Cilvēks, kas piedalās norūguša alus pārliešanā no kubla mucās.
piketētājs Cilvēks, kas piedalās piketā.
polemists Cilvēks, kas piedalās polemikā; polemiķis.
polemiķis Cilvēks, kas piedalās polemikā.
rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā; rotaļas dalībnieks.
sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā; cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu; sportists, kas specializējies tūrismā.
aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas (1).
buržujs Cilvēks, kas pieder pie buržuāzijas.
neticīgs Cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
bušmeņi Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
zulusi Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
neformālis Cilvēks, kas pieder pie neformālas grupas, neoficiālas organizācijas u. tml.
proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
sīkburžujs Cilvēks, kas pieder pie sīkburžuāzijas.
sīkgruntnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkgruntniecības.
sīkzemnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkzemniecības.
pārijs Cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām.
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie patriciāta (2).
apgādnieks Cilvēks, kas piegādā, sagādā ko vajadzīgu; piegādātājs; sagādnieks.
piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
sātanists Cilvēks, kas pielūdz dēmonus, sātanu.
pienesējs Cilvēks, kas pienes labību pie kuļmašīnas galdiņa.
aģitators Cilvēks, kas pierunā, pārliecina.
viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
kaklakungs Cilvēks, kas piesavinās citu tiesības, citu darba augļus; izmantotājs.
izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
darbenieks Cilvēks, kas pilda klaušas - darbinieks.
darbinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
bidlo Cilvēks, kas pilda pavēles bez ierunām.
šķūtnieks Cilvēks, kas pilda šķūtis.
transseksuālists Cilvēks, kas pilnīgi identificējas ar pretējo dzimumu, uzskatīdams, ka piedzimis nepareizā dzimumā.
nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
pīpētājs Cilvēks, kas pīpē; arī smēķētājs.
pirmapguvējs Cilvēks, kas pirmais (ko) apgūst.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais veic (kā) atklājumu.
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
svētdienaspērājs Cilvēks, kas pirtī peras vieglā siltumā.
ļermaka Cilvēks, kas pļāpā, (daudz) runā.
pussienpļāvējs Cilvēks, kas pļauj (kādam) sienu, par atalgojumu saņemot pusi no nopļautā siena daudzuma.
pļāvējs Cilvēks, kas pļauj.
popularizators Cilvēks, kas popularizē (1); popularizētājs (1).
popularizētājs Cilvēks, kas popularizē (1).
popularizators Cilvēks, kas popularizē (2); popularizētājs (2).
popularizētājs Cilvēks, kas popularizē (2).
pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
pretestībnieks Cilvēks, kas pretojas (kam nevēlamam).
baklans Cilvēks, kas problēmas risina ar dūres palīdzību.
rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
propagandētājs Cilvēks, kas propagandē (ko).
rakstītpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1); rakstpratējs.
rakstpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1).
poliglots Cilvēks, kas prot daudzas valodas.
esperantists Cilvēks, kas prot esperanto.
lasītpratējs Cilvēks, kas prot lasīt 1 (1).
rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
koluns Cilvēks, kas prot panākt atzīšanos.
peldētpratējs Cilvēks, kas prot peldēt.
glumīzers Cilvēks, kas prot veikli izvairīties (no atbildības, pienākuma izpildes u. tml.).
provokators Cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1).
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
šautējs Cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs.
ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā; pavadonis (ceļotājiem).
ģenerators Cilvēks, kas rada jaunas idejas u. tml.
jaunradītājs Cilvēks, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
kārneklis Cilvēks, kas rada nekārtību, rakņājas.
rakstinieks Cilvēks, kas raksta (ar grūtībām, pūlēm).
protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1); darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
protokolētājs Cilvēks, kas raksta protokolu (1).
tulkotājs Cilvēks, kas rakstiski tulko vārdus, tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies vienā valodā rakstīta teksta tulkošanā citā valodā.
blatņiks Cilvēks, kas regulāri izmanto izdevīgu pazīšanos.
lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
rakstītājs Cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam).
renteskungs Cilvēks, kas rentē muižu.
ballētājs Cilvēks, kas rīko balles 1; arī piedalās ballēs 1.
dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis.
robots Cilvēks, kas rīkojas mehāniski, bez domāšanas.
grēcinieks Cilvēks, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām.
noklīdusi avs Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi; cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu.
grēkpagale Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
zababoņščiks Cilvēks, kas rīkojas pēc tautas ticējumiem.
vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējagrābslis, gaisagrābslis.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējgrābslis, gaisagrābslis.
gaisagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; vējagrābslis.
sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga; aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
aplamnieks Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
kasējs Cilvēks, kas rok kartupeļus.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs; arī dumpinieks.
babelis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
babelmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
babalmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs.
gvelšķis Cilvēks, kas runā aplamības.
bokšis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
bokšķis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
bokšs Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
bošķis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
viršķis Cilvēks, kas runā blēņas, taisa tukšu troksni.
čērkstele Cilvēks, kas runā čērkstošā balsī.
mīkstmēlis Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši; runīgs cilvēks.
baltuns Cilvēks, kas runā ko nepatiesu.
bļuzņa Cilvēks, kas runā niekus, melš.
čuinis Cilvēks, kas runā svešā izloksnē vai valodā.
frankofons Cilvēks, kas runā un raksta franču valodā.
dolburis Cilvēks, kas runā, rīkojas, izturas nenopietni, bez jēgas.
muldeklis Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.
brāķis Cilvēks, kas sabiedrības vērtējumā tiek atzīts par neatbilstošu pozitīviem morāli ētiskiem kritērijiem.
sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; arī sacensību dalībnieks.
peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus; rakstnieks; arī publicists.
sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
kuruha Cilvēks, kas sadarbojas ar policiju.
štemļara Cilvēks, kas sadarbojas ar vairākiem kriminālgrupējumiem vai atsevišķiem noziedzniekiem, kas savstarpēji konkurē.
sagādnieks Cilvēks, kas sagādā (1) kādam ko.
ubags Cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot; arī nabags (1).
apgādātājs Cilvēks, kas sagādā, apgādā (1).
cirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
mežcirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
sācējs Cilvēks, kas sāk (kādu darbu).
priekšāteicējs Cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā.
muldoņa Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
onkopacients Cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību kādas onkoloģiskas saslimšanas ārstēšanai.
pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākušos plostus un novada tos līdz ekspluatācijas vietai (līdz kokzāģētavai, iekraušanai kuģī, dzelzceļa vagonos u. tml.).
pretīņēmājs Cilvēks, kas saņem pretī uzcelto siena, salmu u. tml. klēpi.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
biksteklis Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
bikstis Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
notiesātais Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
tabētiķis Cilvēks, kas saslimis ar tabesu.
mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
pieaugušais Cilvēks, kas sasniedzis fizisko un garīgo briedumu; pieaudzis cilvēks.
melderis Cilvēks, kas satin virvi (velkot kādu smagumu, piemēram, kuģi ārā no jūras).
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
seksists Cilvēks, kas savā rīcībā vai attieksmē pauž seksismu.
pirdeklis Cilvēks, kas savu darbu dara steigā, pavirši.
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks.
durņa Cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies.
durnis Cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies.
erotokrāts Cilvēks, kas seksualitāti un mīlestību izmanto, lai iegūtu varu pār citiem cilvēkiem.
sēņotājs Cilvēks, kas sēņo; arī cilvēks, kas labprāt sēņo.
sērfists Cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar vējdēli, vētrasdēli; arī cilvēks, kas "ceļo" internetā; sērferis; sērfotājs.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
pretīsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
līdzāssēdētājs Cilvēks, kas sēž līdzās (kādam).
sajējs Cilvēks, kas sien kūļus, linu saujas.
ģermanofils Cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai.
germanofils Cilvēks, kas simpatizē vāciskajam, vācu kultūrai.
stokers Cilvēks, kas sirgst ar izsekošanas māniju.
osteoporotiķis Cilvēks, kas sirgst ar osteoporozi.
sirinieks Cilvēks, kas siro.
mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām; medību speciālists.
sportists Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar sportu.
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu; cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
sportsmenis Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodrabojas ar sportu.
bundzinieks Cilvēks, kas sit uz bungām takti (gājienā) vai, sitot uz bungām, signalizē.
tulks Cilvēks, kas skaidro, izprot (kā jēgu, nozīmi u. tml.).
malkascirtējs Cilvēks, kas skalda malku.
ļāļa Cilvēks, kas skaļi runā.
vēpla Cilvēks, kas skaļi un nesaturīgi runā.
skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
slapstoņa Cilvēks, kas slapstās.
slapsts Cilvēks, kas slapstās.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
biezausis Cilvēks, kas slikti dzird.
ačka Cilvēks, kas slikti redz.
nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
kleķermanis Cilvēks, kas slikti, neprasmīgi (ko) dara.
nespējnieks Cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
alāliķis Cilvēks, kas slimo ar alāliju.
astmatiķis Cilvēks, kas slimo ar astmu.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
krītonis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju jeb krītamo kaiti.
epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
hemofiliķis Cilvēks, kas slimo ar hemofiliju.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
šņupdeguns Cilvēks, kas slimo ar iesnām.
ausnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu auss slimību.
plaužnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi); plaušnieks.
plaušnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi).
kleptomāns Cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju.
kretīns Cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1).
maniaks Cilvēks, kas slimo ar māniju (1).
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
neiropāts Cilvēks, kas slimo ar neiropātiju.
neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
paralītiķis Cilvēks, kas slimo ar paralīzi.
paranoiķis Cilvēks, kas slimo ar paranoju.
psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
rahītiķis Cilvēks, kas slimo ar rahītu.
reimatiķis Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
shizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar shizofrēniju.
sifilitiķis Cilvēks, kas slimo ar sifilisu.
sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar somnambulismu.
somnambulis Cilvēks, kas slimo ar somnambulismu.
spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar šizofrēniju.
aucērumnieks Cilvēks, kas slimo ar tuberkulozi.
slimnieks Cilvēks, kas slimo.
herētiķis Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris.
slemperis Cilvēks, kas smagi, neveikli iet.
klamsts Cilvēks, kas smagnēji un neveikli iet.
smaiļotājs Cilvēks, kas smaiļo.
svētdienaspīpmanis Cilvēks, kas smēķē reti, tikai dažreiz.
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju; informētājs.
instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem.; filantrops.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
sutočņiks Cilvēks, kas sodīts ar arestu līdz 15 diennaktīm.
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
brīnumdarītājs Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus; arī pareģis.
gaišreģis Cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast.
lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties pa gaisu
reālists Cilvēks, kas spēj savā darbībā objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
akustiķis Cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus.
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
kocnieks Cilvēks, kas spēlē koka pūšamo instrumentu.
spēlētājs Cilvēks, kas spēlē; tas, kas piedalās spēlē; spēles dalībnieks.
astinieks Cilvēks, kas spiež trijbriža asti pie grunts.
pripis Cilvēks, kas spiežas citu starpā.
spolētājs Cilvēks, kas spolē tekstilmateriālus.
plēsējs Cilvēks, kas spridzina akmeņus.
boksts Cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā.
bleņķeris Cilvēks, kas staigā apkārt, slinko.
kūjenieks Cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams; ubags, nabags.
dudulis Cilvēks, kas staigā dudinādams.
duduris Cilvēks, kas staigā dudinādams.
jukums Cilvēks, kas staigā izjukušā un nošļukušā apģērbā.
stormanis Cilvēks, kas staigā šurp un turp (pa istabu), klaiņo.
klapcis Cilvēks, kas staigājot rada troksni.
bumbiņpūtējs Cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs.
godasargs Cilvēks, kas stāv godasardzē.
strjomščiks Cilvēks, kas stāv sardzē, kamēr citi veic nelikumīgas darbības.
stažieris Cilvēks, kas stažējas.
skrējējs Cilvēks, kas steidzas kaut kur, [skrien]{s:1213}
dristīns Cilvēks, kas steigā un pavirši strādā, nepabeidz iesākto (darbu).
stostītājs Cilvēks, kas stostās (1).
stostiķis Cilvēks, kas stostās; stosteklis.
buksirs Cilvēks, kas stostās.
rausteklis Cilvēks, kas stostās.
stosteklis Cilvēks, kas stostās.
amatnieks Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
akordstrādnieks Cilvēks, kas strādā akorddarbu.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni.
pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
buldozerists Cilvēks, kas strādā ar buldozeru.
salmenieks Cilvēks, kas strādā ar salmiem.
celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā; celtniecības speciālists.
bitenieks Cilvēks, kas strādā dravā.
grāmatnieks Cilvēks, kas strādā grāmatniecībā.
graudkopis Cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists.
izsūtāmais Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
spalvaskātjājējs Cilvēks, kas strādā kādā iestādē un veic rakstu darbus.
transportdarbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē; transporta darbinieks.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
kūdrinieks Cilvēks, kas strādā kūdras rūpniecībā.
lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā; lauksaimniecības speciālists.
pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar darba devēju, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā; meliorācijas speciālists.
pretnieks Cilvēks, kas strādā pārī, kopā (ar kādu).
dampinieks Cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas (dampja).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā (pret viņu gribu).
ložkomoiņiks Cilvēks, kas strādā virtuvē.
haltūrists Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu; cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem.
denderis Cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis.
klambāns Cilvēks, kas streipuļo, iet grīļodamies.
ģeņģeris Cilvēks, kas streipuļo.
streipelis Cilvēks, kas streipuļo.
streipulis Cilvēks, kas streipuļo.
sāpulis Cilvēks, kas sūdzas par visu; pārlieku jūtīgs.
kalvenieks Cilvēks, kas sūtīts pie kalēja (kalvja) pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt.
kalenieks Cilvēks, kas sūtīts pie kalēja pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt.
okstoņa Cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā.
okstonis Cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā.
svistuns Cilvēks, kas svilpo.
šantāžists Cilvēks, kas šantažē (kādu).
aloksnis Cilvēks, kas šaubās, maldās, kļūdās.
šķielacis Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
greizacis Cilvēks, kas šķielē.
šļupstētājs Cilvēks, kas šļupst.
šļupsts Cilvēks, kas šļupst.
fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
mistiķis Cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam.
māžeklis Cilvēks, kas tic māņiem, burvībām.
konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu; cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
negalis Cilvēks, kas tiecas uz pārmērībām.
pasažieris Cilvēks, kas tiek vests ar transportlīdzekli.
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību.
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
nomirušs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
asinssūcējs Cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt; nežēlīgs ekspluatators.
Narciss Cilvēks, kas tīksminās par savu skaistumu, kas iemīlējies pats sevī.
tipainis Cilvēks, kas tipina.
juvelieris Cilvēks, kas tirgojas ar juvelierizstrādājumiem.
barošņiks Cilvēks, kas tirgojas ar zirgiem.
tirdzinieks Cilvēks, kas tirgū ko pērk vai pārdod.
pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē.
maiseklis Cilvēks, kas traucē, kavē (kādam) ko darīt.
zvankšķis Cilvēks, kas tukšu runā; suns, kas nepārtraukti rej.
zvalkšķis Cilvēks, kas tukšu runā.
turpinātājs Cilvēks, kas turpina kāda darbu, tradīcijas; pēctecis (2).
sandvičs Cilvēks, kas uz krūtīm un muguras nēsā reklāmas un sludinājumus.
baksteklis Cilvēks, kas uzmācas citiem, aizskar citus.
bakstīklis Cilvēks, kas uzmācas citiem, aizskar citus.
sargs Cilvēks, kas uzmana, novēro (ko).
atbildētājs Cilvēks, kas uzņemas atbildību.
bruņinieks Cilvēks, kas uzņemas grūtības, ciešanas citu labā, kas uzupurējas, citus aizstāvēdams.
piejēmājs Cilvēks, kas uzpērk, pieņem no iedzīvotājiem preces.
daiļlasītājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu; daiļrunātājs; deklamators.
daiļrunātājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļrunu; daiļlasītājs.
runātājs Cilvēks, kas uzstājas ar runu (1).
mannekens Cilvēks, kas uzstājas un rīkojas kā mašīna, bez savas gribas.
roners Cilvēks, kas uztur dezertējušos jūrniekus vai arī pats tos aizvilina no kuģa un sagādā tiem vietas uz citiem kuģiem.
laktoveģetārietis Cilvēks, kas uzturā izmanto gk. augu un piena produktus un atsakās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
mondēns Cilvēks, kas uzturas, dzīvo sabiedrībā un seko modei.
estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
dzirdētājs Cilvēks, kas uztver skaņu.
kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē vienveidīgus priekšmetus, veido kolekciju.
kolektors Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
lasītājs Cilvēks, kas vāc, piemēram, ogas, sēnes.
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
valdinieks Cilvēks, kas vada (piemēram, saimniecību).
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā).
automobilists Cilvēks, kas vada automobili.
dievvārdnieks Cilvēks, kas vada dievvārdus.
kombainieris Cilvēks, kas vada kombainu (2).
lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu; pilots.
mopēdists Cilvēks, kas vada mopēdu.
motociklists Cilvēks, kas vada motociklu.
motorollerists Cilvēks, kas vada motorolleru.
motovelosipēdists Cilvēks, kas vada motovelosipēdu.
pajūdznieks Cilvēks, kas vada pajūgu.
šovmenis Cilvēks, kas vada pasākumu, izklaidējot publiku ar dziesmām, dejām, jokiem u. tml.
planierists Cilvēks, kas vada planieri.
pātarnieks Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
maršals Cilvēks, kas vada sarīkojumu, svinības.
braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli (parasti automobili, pajūgu).
mehanizators Cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces; cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā.
vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju; cilvēks, kam pieder uzņēmums.
administrators Cilvēks, kas vada, rīko.
vagātājs Cilvēks, kas vago.
vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
mazpratējs Cilvēks, kas vāji prot rakstīt, rēķināt; mazizglītots cilvēks.
pastalnieks Cilvēks, kas valkā pastalas.
makaris Cilvēks, kas vandās.
aizmugure Cilvēks, kas var palīdzēt; atbalsts.
visvaris Cilvēks, kas var, spēj visu.
spaidītājs Cilvēks, kas vārdojot masē, lai ārstētu (slimību, slimo ķermeņa daļu).
aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
utilizators Cilvēks, kas veic (kā) utilizāciju (1).
šeftmanis Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs.
šeptmanis Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs.
šeftinieks Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus.
šeptnieks Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus.
aizbildnis Cilvēks, kas veic aizbildnības (1) pienākumus.
apdarnieks Cilvēks, kas veic apdari.
asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
kaskadieris Cilvēks, kas veic bīstamus trikus, bīstamas darbības (parasti kinofilmās).
bruģētājs Cilvēks, kas veic bruģēšanas darbus.
mājražotājs Cilvēks, kas veic darbu mājražošana.
mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
dezinfektors Cilvēks, kas veic dezinfekciju.
dežurants Cilvēks, kas veic dežūru.
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumus kosmosā; astronauts.
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu.
darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
politinformators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības; politiskais informators.
racionalizators Cilvēks, kas veic racionalizāciju.
emuārists Cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; blogeris.
sabotētājs Cilvēks, kas veic sabotāžu; sabotieris.
sabotieris Cilvēks, kas veic sabotāžu.
līferants Cilvēks, kas veic sagādnieka, starpnieka u. tml. uzdevumus.
līperants Cilvēks, kas veic sagādnieka, starpnieka u. tml. uzdevumus.
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā).
sterilizētājs Cilvēks, kas veic sterilizāciju (1).
ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
izpildītājs Cilvēks, kas veic, īsteno (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto)
kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
dibinātājs Cilvēks, kas veicot organizatoriskus pasākumus, (ko) rada, izveido.
maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
acapmānētājs Cilvēks, kas veido maldīgus, šķietamus redzes priekšstatus; iluzionists.
acapmānītājs Cilvēks, kas veido maldīgus, šķietamus redzes priekšstatus; iluzionists.
gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā; gudrinieks.
gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
makāns Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
šaudeklis Cilvēks, kas veikli, ātri šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts cilvēks.
lidotgribētājs Cilvēks, kas vēlas lidot.
birgotājs Cilvēks, kas velk birzes.
biržotājs Cilvēks, kas velk birzes.
naktskālis Cilvēks, kas vēlu iet gulēt; tāds, kas pa naktīm vazājas apkārt.
naktskrēba Cilvēks, kas vēlu iet gulēt.
naktskrība Cilvēks, kas vēlu iet gulēt.
vēlājs Cilvēks, kas veļ (vadmalu, tūbu).
kājlaiža Cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu.
antiglobālists Cilvēks, kas vēršas pret globālismu; globālisma pretinieks.
antikomunists Cilvēks, kas vēršas pret komunismu; komunisma pretinieks.
antimilitārists Cilvēks, kas vēršas pret militārismu un karu.
tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
vērtētājs Cilvēks, kas vērtē, nosaka (kā) vērtību, kvalitāti.
arpavātājs Cilvēks, kas vētī labību ar vētījamo mašīnu.
versifikators Cilvēks, kas viegli un veikli sacer dzejoļus, bet kam trūkst īsta dzejnieka talanta; pantu kalējs.
ambidektrs Cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis; ambidekstrs (1).
ambidekstrs Cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis.
abrocis Cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku; ambidekstrs.
emetrops Cilvēks, kas vienlīdz skaidri redz tuvumā un tālumā.
kurnētājs Cilvēks, kas vienmēr ar kaut ko ir nemierā.
gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas; gaudulīgs cilvēks.
vipuļs Cilvēks, kas vienmēr laimē kāršu spēlē.
zvīgulis Cilvēks, kas vienmēr skaļi smejas.
šušars Cilvēks, kas visiem pakalpo.
greizons Cilvēks, kas visu dara ačgārni, jokupēteris; greizonis.
greizonis Cilvēks, kas visu dara ačgārni, jokupēteris.
ačgārnis Cilvēks, kas visu dara ačgārni; nemākulīgs cilvēks; aplamnieks.
pļuriņš Cilvēks, kas visu dara steidzīgi un neapdomīgi.
haļava Cilvēks, kas visu grib par velti.
promots Cilvēks, kas visu nodzēris.
smādētājs Cilvēks, kas visu noniecina.
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
pļipasts Cilvēks, kas visur grib pielīst klāt.
faktotums Cilvēks, kas visur iejaucas, visur bāž savu degunu.
antilopa Cilvēks, kas visur meklē sev izdevību, pašlabuma meklētājs.
jauceklis Cilvēks, kas visur rada jucekli.
volontieris Cilvēks, kas volontē.
gatarščiks Cilvēks, kas zāģē ar gateri.
kokgāzējs Cilvēks, kas zāģē, cērt kokus.
zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
čorts Cilvēks, kas zaudējis cieņu, nevīžīgs.
pernatij Cilvēks, kas zaudējis cieņu.
pernatijs Cilvēks, kas zaudējis cieņu.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
bruņinieks Cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai.
zīmētājs Cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
konspirators Cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes.
glemža Cilvēks, kas zobu bojājuma vai trūkuma dēļ nevar sakošļāt barību, kārtīgi ēst.
zaglis Cilvēks, kas zog.
bridējs Cilvēks, kas zvejo ar bridni.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
žaudētājs Cilvēks, kas žāvē (gaļu, zivis).
jūdass Cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus.
blazdars Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
blazders Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdis, krāpnieks.
robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
krievnieks Cilvēks, kas, pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu.
censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt kādu mērķi.
vainīgs Cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
luteklis Cilvēks, ko lutina, lolo.
mīlulis Cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo; cilvēks, pret ko izjūt simpātijas.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
notespuļķis Cilvēks, ko nepieciešamības gadījumā var norīkot dažādu darbu, uzdevumu veikšanā.
hipohondriķis Cilvēks, ko pārņēmusi hipohondrija.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
grebeņs Cilvēks, ko piespiedu kārtā pazemo, izmantojot par pasīvo pederastu.
tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
smīkņa Cilvēks, kura attieksme (pret kādu, ko) ir nicīga, nievīga, izsmējīga.
setuks Cilvēks, kura augums mazāks par vidējo.
miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
darbonis Cilvēks, kura darbība no kāda viedokļa vērtējama negatīvi.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
kagebešņiks Cilvēks, kura darbs ir bijis saistīts ar KGB jeb Valsts drošības komiteju (čeku).
kinodarbinieks Cilvēks, kura darbs saistīts ar kinofilmu veidošanu, iznomāšanu, demonstrēšanu.
zambo Cilvēks, kura dzīslās rit indiāņa un afrikāņa vai metisa un mulata asinis.
padsmitgadnieks Cilvēks, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
hipomorfs Cilvēks, kura garums kāju īsuma dēļ stāvot ir relatīvi īsāks nekā sēžot.
izdzimtenis Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām; arī necilvēks.
mājīpašnieks Cilvēks, kura īpašumā ir māja.
miljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
multimiljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
multimiljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
negatīvists Cilvēks, kura izturēšanās veidam, rīcībai, runai ir raksturīgs negatīvisms (1).
pagāns Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma; dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
nejēga Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, runa ir nejēdzīga.
šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
mežmalietis Cilvēks, kura mītne ir meža tuvumā, mežmalā.
rubrikators Cilvēks, kura nodarbošanās bija saistīta ar teksta rubrikāciju.
audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana; pedagogs.
laivinieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar laivu.
prāmnieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar prāmi.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
spridzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir spridzināšana.
kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
svērājs Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir svēršana.
izmēģinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās, uzdevums ir (jaunu mašīnu, mehānismu, ierīču) izmēģināšana.
dialektiķis Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska; dialektikas piekritējs.
kristīgs Cilvēks, kura reliģija ir kristietība.
ačka Cilvēks, kura rīcība šķiet traka, ekstravagants cilvēks.
ļaunprātis Cilvēks, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna.
zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
jēlnadzis Cilvēks, kura rokām, pirkstiem trūkst muskuļu spraiguma.
čavans Cilvēks, kura runa atgādina (ūdens) čalošanu.
novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (2).
signalizētājs Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1).
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
eklektiķis Cilvēks, kura uzskatos, darbībā izpaužas eklektisms.
krakeris Cilvēks, kura vaļasprieks ir iekļūt aizsargātās datoru sistēmās, lai veiktu tajās izmaiņas, bieži nevēlamas.
jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
angloīrs Cilvēks, kura viens no vecākiem ir angļu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā).
skotoīrs Cilvēks, kura viens no vecākiem ir skotu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā).
mujaklis Cilvēks, kuram darbs nesokas.
mujākls Cilvēks, kuram darbs nesokas.
vaļascilvēks Cilvēks, kuram ir brīvs laiks, kuram nav steidzama darba.
daltonists Cilvēks, kuram ir daļējs krāsu aklums.
tukšziedis Cilvēks, kuram nav pēcnācēju.
kūjenieks Cilvēks, kuram nepiederēja zirgs un kurš pārvietojās kājām.
žļurka Cilvēks, kuram nevar uzticēties.
siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas.
šovmenis Cilvēks, kuram piemīt spēja izklaidēt, piesaistīt citus.
dvēsele Cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
ubikvists Cilvēks, kuram visur vienādi labi.
sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
indētājs Cilvēks, kurš (ko) indē, kura darba pienākumos ietilpst, piemēram, grauzēju indēšana.
garleņķis Cilvēks, kurš ar daudz vārdiem maz izsaka.
līpiķis Cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu; lipiķis.
lipiķis Cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu.
cīņasbiedrs Cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā.
cīņubiedrs Cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā.
eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem; kādas cilvēku grupas pārstāvis.
smidzins Cilvēks, kurš ātri un izveicīgi kustās.
ķerbelis Cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus; kerbelis.
kerbelis Cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus.
priesteris Cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi.
dzēsējs Cilvēks, kurš dzēš uguni.
piedzīvotājs Cilvēks, kurš dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kuram (ar to) ir intīmas attiecības.
deportēts Cilvēks, kurš ir ticis piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
lambārts Cilvēks, kurš izpilda miesas sodu.
lambāts Cilvēks, kurš izpilda miesas sodu.
lamburts Cilvēks, kurš izpilda miesas sodu.
lamposts Cilvēks, kurš izpilda miesas sodu.
apdegulis Cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve.
galznis Cilvēks, kurš mēdz daudz pļāpāt, klačoties.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
covididiots cilvēks, kurš neievēro _Covid-19_ pandēmijas ierobežojumus.
frīstailists Cilvēks, kurš nodarbojas ar frīstailu.
haidaivers Cilvēks, kurš nodarbojas ar haidaivingu.
hiphopers Cilvēks, kurš nodarbojas ar hiphopu - dejo, dzied, atbilstoši ģērbjas vai uzvedas.
klifdaivers Cilvēks, kurš nodarbojas ar klifdaivingu.
publicists Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs.
vuārists Cilvēks, kurš nodarbojas ar vuārismu; lūriķis.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
dūja Cilvēks, kurš politiskos jautājumos ieņem mērenu, dažkārt pacifistisku nostāju; pretmets - vanags.
fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts; cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
blakussēdētājs Cilvēks, kurš sēž kādam blakus.
ačkis Cilvēks, kurš slikti redz.
ķurmulis Cilvēks, kurš uzmācas citiem ar muļķīgām runām.
vegāns Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans.
veganietis Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
lupatlasis Cilvēks, kurš vāc atkritumus.
stāvenis Cilvēks, kurš vairāk stāv nekā strādā.
rekreants Cilvēks, kurš veic rekreatīvas darbības; galvenokārt tādi ir lielo pilsētu un pilsētu aglomerāciju iedzīvotāji, kuri apmeklē rekreācijas vietas, lai veiktu rekreatīvo darbību dienas garumā vai īsākā laikā.
strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
apvainots Cilvēks, kuru apvaino, kurš ir apvainots.
asinsradinieks Cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība.
eksaminands Cilvēks, kuru eksaminē, kurš kārto eksāmenu.
jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc aktīvajā karadienestā.
audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina vai māca vai ir audzinājis vai mācījis.
šopholiķis Cilvēks, kuru pārņēmusi iepirkšanas mānija.
gavilnieks Cilvēks, kuru publiski godina; arī jubilārs.
gaviļnieks Cilvēks, kuru publiski godina; arī jubilārs.
biedrs Cilvēks, kuru saista kas kopējs ar citu cilvēku.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas; arī svešs, nepazīstams cilvēks.
aizbilstamais Cilvēks, par kuru aizbilst.
aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība (1).
kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
mīļots Cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
iemīļotais Cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas.
iemīļots Cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas.
dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
mīļš Cilvēks, pret kuru izjūt mīlestību, simpātijas, draudzību.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību; ļoti tuvs cilvēks.
kājpamesls Cilvēks, pret kuru izturas nievājoši, pazemojoši.
brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
roka Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.
pļuka Cilvēks, vai dzīvnieks, kam ir caureja.
zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
homme Cilvēks, vīrs.
homo Cilvēks; parasti lieto saistījumā ar kādu raksturotājvārdu.
purns Cilvēks; persona.
gars Cilvēks; personība.
mens Cilvēks; vīrietis.
acs Cilvēks.
anthropos Cilvēks.
auss Cilvēks.
būtne Cilvēks.
čelovek Cilvēks.
cilvaks Cilvēks.
cilvēkbērns Cilvēks.
cilvis Cilvēks.
dvēsele Cilvēks.
feiss Cilvēks.
pīpls Cilvēks.
rom Cilvēks.
10. decembris Cilvēktiesību diena.
kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers.
kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers.
ekumene Cilvēku apdzīvotā zemeslodes daļa.
ģilde Cilvēku apvienība, kuriem ir vienādas intereses vai prasmes un kuri apvienojušies, lai atbalstītu cits citu.
kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās.
pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs; arī mūžamežs.
aile Cilvēku dzimta, arī ģimene.
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
psihogrāfija Cilvēku dzīves stilu klasificēšanas metode, kas pēta cilvēku uzvedību, intereses un vērtību orientāciju no tirgvedības viedokļa.
apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
kanibālisms Cilvēku gaļas ēšana (izpildot rituālu vai bada laikā).
ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas dala), kas veic šādus pienākumus.
opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
draudze Cilvēku grupa ar kopīgiem mērķiem, darbu, pārliecību.
vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli.
apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekārtu.
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
soda gājiens Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
kaiminis Cilvēku grupa, kas dzīvo blakus vai netālu.
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
fokusgrupa Cilvēku grupa, kas ir kompetenti kādā šaurā jomā.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā.
miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopēja negatīva darbība.
kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopējs darbs.
mafija Cilvēku grupa, ko vieno kopīgas, pārējai sabiedrībai slēptas intereses.
tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
ierinda Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas.
statusgrupa Cilvēku grupa, kuras locekļiem kopīgs ir noteikts sociālais statuss, sociālais prestižs.
partiņš Cilvēku grupa; pūlis; bars; partija.
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
poligēnisms Cilvēku izcelšanās teorija, kura uzskata, ka katra cilvēku rase ir cēlusies no citiem bioloģiskajiem senčiem, citā vietā un neatkarīgi no pārējām rasēm.
izkārtojums Cilvēku izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti policijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
bukate Cilvēku kopa.
bukete Cilvēku kopa.
bukets Cilvēku kopa.
draudze Cilvēku kopa.
habitāts Cilvēku kopu dzīvestelpa.
institucionalizācija Cilvēku kopu vai attiecību organizatoriska noformēšana.
etnoss Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, noteiktām tradīcijām; etnoloģijas galvenais pētījumu objekts.
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
sociācija Cilvēku kopums, ko apvieno kopēja teritorija, vide.
rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
astroloģija Cilvēku likteņa un notikumu pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem.
dandzis Cilvēku loks, pulciņš.
asinsplūdi Cilvēku masveida iznīcināšana; asinsizliešana.
eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
smerdakli Cilvēku mēsli.
medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare.
kidnepings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnapings.
kidnapings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnepings.
Viduszeme Cilvēku pasaule skandināvu mitoloģijā, kas atrodas starp tumšo aukstuma pasauli un uguns pasauli.
apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
grūstiņš Cilvēku pūlis.
eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
metisācija Cilvēku rasu sajaukšanās.
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
grūda Cilvēku sadursme.
indoktrinācija Cilvēku sistemātiska, ilgstoša pamācīšana vai ideoloģiska apstrāde, lai tie bez iebildumiem pieņemtu kādu mācību, teoriju, ideju u. tml.
komunikabilitāte Cilvēku spēja nodibināt un realizēt sociālos kontaktus.
kontrurbanizācija Cilvēku un darba vietu pārvirzīšanās no lielpilsētām uz mazākām pilsētām un lauku ciemiem.
ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi.
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
mikrobārkstiņa Cilvēku un dzīvnieku epitēlijšūnu membrānas izaugumi.
filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos.
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
fascioloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina sūcējtārpi; helmintoze.
tripanosomoze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina tripanosomas.
trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
trihinelloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas.
cestodozes Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimības - helmitozes, ko ierosina lenteņi (cestodes).
akariozes Cilvēku un dzīvnieku parazitārās slimības, ko ierosina ērces.
helmintoze Cilvēku un dzīvnieku slimību grupa, ko ierosina dažādi parazītiskie tārpi.
monogeneze Cilvēku un kustoņu celšanas no viena pirmatnēja pāra; monoģenēze.
teleportācija Cilvēku un priekšmetu pārvietošana, pazušana un materializēšanās medija ietekmes rezultātā.
izvietojums Cilvēku vai dzīvnieku atrašanās noteiktā vietā, kārtībā; mērķtiecīga šāda stāvokļa panākšana.
loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
himenolepidoze Cilvēku, arī dažu grauzēju (peļu, žurku, kāmju) un putnu invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi; helmintoze.
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
izvietošana Cilvēku, dzīvnieku izkārtošana noteiktā veidā, kārtībā.
evakuācija Cilvēku, materiālo vērtību un tehnisko iekārtu izvešana no apdraudētiem apvidiem vai notikuma vietas.
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
humanoīds Cilvēkveidīga būtne; cilvēkveidīgs.
elfs Cilvēkveidīgas būtnes ar smailām ausīm, dabas gari ģermāņu mitoloģijā.
antropomorfs Cilvēkveidīgs, cilvēkveida.
cilvēkveida Cilvēkveidīgs.
anaglifs Ciļņa griezums antīkajā mākslā.
pretplāksne Ciļņa iespieduma pretforma.
cimbuks Cimbaks.
cymbalaria Cimbalārijas.
trīsdaivu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria aquitriloba").
vizbulīšlapu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria hepaticifolia").
mūru cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria muralis").
cymbella Cimbellas.
cymbidium Cimbīdijas.
ziloņkaula cimbīdija cimbīdiju suga ("Cymbidium eburneum").
Lova cimbīdija cimbīdiju suga ("Cymbidium lowianum").
cimbala Cimbole.
cimbāle Cimbole.
ciņģele Cimbole.
cimbalists Cimbolists - mūziķis, kas spēlē cimboli.
cimbālists Cimbolists - mūziķis, kas spēlē cimboli.
stulmis Cimda daļa līdz īkšķim; cimda valnis.
aizada Cimda daļa no vaļņa līdz īkšķim.
delns Cimda daļa, kas aptver delnu.
īkšķis Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu.
pirsts Cimda daļa, kas aptver rokas pirkstu.
īksis Cimda daļa, kas aptver šo pirkstu; īkstis (3).
īkstis Cimda daļa, kas aptver šo pirkstu.
īšķis Cimda daļa, kas aptver šo pirkstu.
della Cimda daļa, kas aptver šo plaukstas daļu.
pirkstgals Cimda daļa, kas sedz pirkstu galus.
pirksts Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa.
jakuris Cimda raksta kāšveida elements.
bumburainītis Cimda raksts.
apvalnis Cimda vai zeķes aizadījums.
apvalnītis Cimda vai zeķes aizadījums.
ricīte Cimda vai zeķes valnis.
sveķelis Cimda vaļņa adījuma veids.
robs Cimda vaļņa gala adījums, kas pēc formas atgādina robu.
ķimdelis Cimdelis.
ķindelis Cimdelis.
kātaiņi Cimdi ar gariem valnīšiem.
dubultaiņi Cimdi ar ieadītu oderi.
dubultnieki Cimdi ar ieadītu odferi; dubultaiņi.
biķeraiņi Cimdi ar kādu zināmu adījuma rakstu.
mūsaiņi Cimdi ar kādu zināmu adījuma rakstu.
mūsainīši Cimdi ar kādu zināmu adījuma rakstu.
cimdizeķes Cimdi un zeķes.
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
cindi Cimdi.
cimdības Cimdībās iešana - paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstmās meitenes dāvināja cimdus.
cimdots Cimdos tērpts (par rokām); tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
cimdains Cimdots.
aprocainis Cimds ar (aprocēm).
pušķainis Cimds ar bārkstīm.
atadienis Cimds ar garu aproci.
puķainis Cimds ar īpašu adījuma rakstu, kurā atdarinātas konkrētas puķes.
dubultcimds Cimds ar oderi.
naģele Cimds, kuram noadīta tikai puse no pirkstiem nepieciešamā garuma.
pautiņi Cimdu adījuma raksta veids.
cimdniece Cimdu adītāja, izgatavotāja.
cimdnieks Cimdu izgatavotājs, adītājs.
pāraiņi Cimdu pāris.
blusiņas Cimdu raksts - adījums pārmaiņus ar dažādu krāsu dzijām.
krustainis Cimdu raksts ar krustveida zīmēm.
galdaiņi Cimdu raksts.
ganterija Cimdu veikals vai darbnīca.
Cimeļezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā.
Ciemeļu ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā.
Cimeļa ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā.
Ciemeļupe Cimeļupe Limbažu pagastā.
Cimele Cimeļupe Limbažu pagastā.
Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
pleiohāzijs Cimozas ziedkopas veids, kurai uz galvenās ass attīstās viens zieds, pārējie ziedi attīstās uz sānasīm, kas bieži ir garākas par galveno asi.
Zimse Cimzes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
Cimza Cimziņa, Raunas pieteka.
Cimze Cimziņa, Raunas pieteka.
Cimzupīte Cimziņa, Raunas pieteka.
Grīsla Cimziņa, Raunas pieteka.
Dzirnavupīte Cimziņas labā krasta pieteka Raunas pagastā.
Raunīte Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē.
cinaite Cinaine.
cinata Cinājs - ciņaina vieta.
cināja Cinājs.
cināta Cinājs.
ciņatas Cinājs.
cinota Cinājs.
cīnaklis Cīneklis.
dipentens Cinens, optiski neaktīvs limonens, atrodams terpentīneļļā, skuju eļļā u. c., sintētiski iegūst polimerizējot izoprenu un sausi pārtvaicējot kaučuku.
cineraria Cinerārijas.
daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus.
kakācis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi).
kakacis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi).
zinnia Cīnijas.
cieceris Cinis (purvainā apkārtnē).
vērpis Cinis purvā.
krūts Cinis, neliels pakalns.
popis Cinis, sūnains pauguriņš purvā.
popenis Cinis, sūnains paugurs purvā vai slapjā pļavā.
cērpis Cinis.
čimurs Cinis.
cina Cinis.
cine Cinis.
čingurs Cinis.
činka Cinis.
cinkulis Cinis.
cinkuris Cinis.
cins Cinis.
cints Cinis.
ķinkurs Cinis.
krūcis Cinis.
krūslis Cinis.
kinisms Cinisms.
cīninieks Cīnītājs.
karot Cīnīties (5).
izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
kauties Cīnīties (par dzīvniekiem).
karot Cīnīties (par kādu mērķi).
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem.
korrāt Cīnīties ar grūtībām.
korrāties Cīnīties ar grūtībām.
stīmēties Cīnīties ar kaut ko smagu, to stiepjot, veļot, stumjot.
izpeizēties Cīnīties ar sarežģītu darbu.
šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem.
duelēties Cīnīties duelī.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
spurdzīties Cīnīties, (kaut ko) īstenot.
rauties Cīnīties, arī strīdēties; spēkoties.
staknīties Cīnīties, kauties.
ķīnāties Cīnīties, nogurt.
rīklēties Cīnīties, plēsties.
boksēt Cīnīties, sacensties boksā.
boksēties Cīnīties, sacensties boksā.
buksierēties Cīnīties, sacensties boksā.
kapāties Cīnīties, spēkoties.
šļokāties Cīnīties, spēkoties.
grumties Cīnīties, uzmākties.
čīnīties Cīnīties.
cirst Cīnīties.
cirsties Cīnīties.
cīstēt Cīnīties.
stingrēties Cīnīties.
trahāties Cīnīties.
cinkveiss Cinka baltais.
dekalkogrāfija Cinka izkodinājuma paņēmiens, grafītētu plāksni noklāj ar gumijas kārtu, zīmējumu ieasē, pārlej ar taukainu krāsu un attīsta ūdenī; pēc tam zīmējumu apkaisa ar asfaltu, kausē un izcili kodina.
cinkotipija Cinka klišeju izgatavošana izcilspiedumam, pārvedot zīmējumu, attēlu u. c. ar izturīgu pret skābēm materiālu uz cinka plāksnes.
kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās.
litofons Cinka sulfīda un barija sulfāta maisījums, balta sedzējkrāsa.
litopons Cinka sulfīda un bārija sulfāta maisījums, balts pigments, ko lieto gumijas maisījumos, laku un krāsu materiālos.
fotocinkogrāfija Cinkogrāfija - fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam.
cinkogrāfs Cinkogrāfijas (1) speciālists - klišeju kodinātājs.
nocinkot Cinkot un pabeigt cinkot.
Zn Cinks (ķīm. elements).
cinkāti Cinkskābes sālis, ko iegūst šķīdinot cinku, tā oksīdu vai hidroksīdu stipros sārmos.
cinksla Cinkslis - kājas aizmugurējā daļa.
činksla Cinkslis - kājas aizmugurējā daļa.
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas.
cinna Cinna.
cinhonidīns Cinohīna izomērs, alkaloīds, iegūst no dažādu sugu cinhona mizām; darbības ziņā atgādina hinīnu.
izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
melst Cīnoties ar grūtībām, iet (piemēram, pa sliktu ceļu).
iecīnīties Cīnoties iekļūt.
iecīnīt Cīnoties ievietot.
turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
pārvarēt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
pieveikt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
morrāties Cīnoties valstīties pa grīdu.
atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
cinstiņa Cintiņa.
cintractia Cintrakcijas.
cīniņš Cīņa (1).
cīniņš Cīņa (2).
cīniņš Cīņa (3).
kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
kautiņš Cīņa (starp dzīvniekiem).
cīniņš Cīņa (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
daimonomachija Cīņa ar daimoniem.
tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
partercīņa Cīņa parterā (3).
pretcīņa Cīņa pret ko, ar ko (parasti aktīvu, iedarbīgu).
ikonomahija Cīņa pret svētbilžu pielūgšanu.
ķīna Cīņa, pūles.
murģelis Cīņa, pūles.
divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
karš Cīņa, sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu).
batls Cīņa; sacensība.
cīkste Cīņa.
derdzis Cīņa.
plintauka Ciņaina pļava.
cinaine Ciņaina vieta.
cinājs Ciņaina zemes platība.
cinkuļains Ciņains (par pļavu).
krūšains Ciņains, nelīdzens.
krūsnains Ciņains, nelīdzens.
krūšots Ciņains, nelīdzens.
krūtains Ciņains, nelīdzens.
cērpains Ciņains; pilns ar ciņiem.
čimurains Ciņains.
cinains Ciņains.
cinaiņš Ciņains.
ciņāts Ciņains.
ciņburains Ciņains.
ciņojs Ciņains.
krūšļainis Ciņains.
nelīdzans Ciņains.
popains Ciņains.
spangu Ciņains.
palaistrika Cīņas māksla, vingrošana, ģimnastika.
sambo Cīņas sporta veids - pretošanās bez ieroča stiprāka vai apbruņota pretinieka uzbrukumam.
džudo Cīņas sporta veids, kas sevišķi populārs Japānā; dziudo.
izdedzinātās zemes taktika Cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu.
pankratijs Cīņas un dūru sitienu apvienojums atlētu sacīkstēs Senajā Grieķijā.
hurrā Cīņas, prieka sauciens, sākumā lietots medībās suņu rīdīšanai; urrā.
neaizmirstulīte Ciņu neaizmirstule ("Myosotis caespitosa").
cērpājs Ciņu rinda.
cērpiens Ciņu rinda.
cinene Ciņusmilga.
ciņuzāles Ciņusmilgas.
deschampsia Ciņusmilgas.
elymus Ciņuvārpata.
cionists Cionisma piekritējs.
merkaptopurīns Ciostatisks pretvēža līdzeklis, antimetabolīts, kas kavē vielmaiņas norises.
cipe Cipa.
grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām.
astoņnieks Ciparam 8 līdzīga figūra.
DAC ciparanalogu pārveidotājs (angļu "Digital-to-Analog Converter").
CD-DA kompaktdisks ciparaudio kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Digital Audio")
vizualizēšana Cipardatu pārveidošana grafiskā formā, lai lietotājam atvieglotu attēlu atpazīšanu.
ciparaudio Ciparformā pārraidei un atskaņošanai pierakstīta audioinformācija.
attēluzlabošana Ciparformātā glabātu attēlu kvalitātes uzlabošana, apstrādājot attēlu ar grafikas programmatūru.
partimento Cipariem apzīmēta basa balss, "continuo".
ciferblate Ciparnīca.
cīparblate Ciparnīca.
ciparnieks Ciparnīca.
cīperblate Ciparnīca.
laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu.
vieninieks Cipars 1.
divnieks Cipars 2.
trijnieks Cipars 3.
četrinieks Cipars 4.
piecnieks Cipars 5.
sešnieks Cipars 6.
septiņnieks Cipars 7.
astoņnieks Cipars 8.
deviņnieks Cipars 9.
nullis Cipars apļa veidā, pats neko nenozīmē, bet tikai rāda, ka viņa ieņemtā vieta ir tukša un tur nav attiecīgās šķiras skaitļa.
trīsnieks Cipars trīs; atzīme trīs.
rādītājs Cipars, ar ko apzīmē pakāpi.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
kontrolcipars Cipars, ko pievieno skaitlim, lai nodrošinātos pret kļūdām, skaitli glabājot vai apstrādājot ar ESM.
ciķis Cipars.
cīpars Cipars.
desmitnieks Ciparu kopa 10.
simtnieks Ciparu kopa 100.
tūkstošnieks Ciparu kopa 1000.
acīte Ciparu summa 21.
Verhņaja Cipa Cipas augšteces nosaukums līdz Baunta ezeram.
Ņižņaja Cipa Cipas nosaukums posmā no Baunta ezera līdz Uakitas ietekai.
cupressus Cipreses.
cupressaceae Ciprešu dzimta.
thujopsis Ciprešu dzimtas ģins.
kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā.
paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100.
kadiķis Ciprešu dzimtas ģints ("Juniperus"), mūžzaļš krūms vai neliels koks, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
platzaris Ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota"), 1 suga, kas savvaļā aug Ķīnā, Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumkoku.
tūja Ciprešu dzimtas ģints ("Thuja"), mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām; dzīvībaskoks.
calocedrus Ciprešu dzimtas ģints.
microbiota Ciprešu dzimtas ģints.
cupressales Ciprešu rinda.
lielaugļu ciprese ciprešu suga ("Cupressus macrocarpa").
mūžzaļā ciprese ciprešu suga ("Cupressus sempervirens").
cimslis Cīpsla (gaļā).
dzīkstele Cīpsla gaļā.
lēna Cīpsla gaļā.
cenkste Cīpsla pacelē.
džīpstala Cīpsla, dzīsla.
stīga Cīpsla, dzīsla.
stīgra Cīpsla, dzīsla.
tendo Cīpsla, dzīsla.
cīpstala Cīpsla; dzīsla.
čīpstala Cīpsla; dzīsla.
cīpstele Cīpsla; dzīsla.
cīkara Cīpsla.
cimsla Cīpsla.
dzīpsla Cīpsla.
dzīpsle Cīpsla.
dzīpstala Cīpsla.
skrīpsti Cīpslaina gaļa.
čīpslains Cīpslains, dzīslains.
džīpstalains Cīpslains, dzīslains.
cimslains Cīpslains.
cīpatains Cīpslains.
cīpstalains Cīpslains.
cīpstalaiņš Cīpslains.
dzīpslains Cīpslains.
peridesmīts Cīpslas apvalka iekaisums.
tenolīze Cīpslas atbrīvošana no saaugumiem.
ģergsts Cīpslas iekaisums.
ģerkste Cīpslas iekaisums.
tendinīts Cīpslas iekaisums.
tenonektomija Cīpslas izgriešana.
čīksts Cīpslas izmežģījums (plaukstas locītavā).
nītis Cīpslas locītavās.
tendovaginīts Cīpslas maksts iekaisums.
tenosinovektomija Cīpslas maksts izoperēšana.
tekostegnoze Cīpslas maksts sašaurināšanās.
ksantosarkoma Cīpslas maksts vai aponeirozes milzu šūnu sarkoma, kurā ir ksantomšūnas.
censeles Cīpslas pacelē.
osteodesmoze Cīpslas pārkaulošanās.
tenonostoze Cīpslas pārkaulošanās.
tenodēze Cīpslas piestiprināšana jaunā vietā.
fasciodēze Cīpslas piešūšana citai fascijai vai cīpslai.
tenalģija Cīpslas sāpes.
tenorāfija Cīpslas sašūšana.
tenomioplastika Cīpslas un muskuļa kombinēta plastika, cīpslas un muskuļa pārstādīšana.
stiegras Cīpslas, dzīslas.
stigras Cīpslas, dzīslas.
cīpatas Cīpslas.
cīpšļi Cīpslas.
sklēra Cīpslene, acs ābola apvalka necaurspīdīgā daļa.
conjunctiva Cīpslene.
sklerektomija Cīpslenes gabaliņa izgriešana, ārstējot glaukomu.
sklerotomija Cīpslenes pārgriešana.
tendomucīns Cīpslu mucins.
skrimstalaines Cīpstalaina gaļa, piemēram, locītavās.
čīpas Cīpsteles.
Zierau Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
cīravnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Cīrava" iedzīvotāji.
Grābste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants.
Grāpste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants.
kārļenieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Kārļi" iedzīvotāji.
marijnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Marijasmuiža" iedzīvotāji.
valcenieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Valki" iedzīvotāji.
vidusmuižnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Ciravskaja Cīravas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
brūnsvārcis Circenis ("Gryllus domesticus").
circeņi Circenis.
circinis Circenis.
ķirķis Circenis.
mālgrauzis Circenis.
mālgrauznis Circenis.
skripsts Circenis.
svirplis Circenis.
gryllidae Circeņu dzimta.
gryllus Circeņu dzimtas ģints.
gryllodea Circeņu virsdzimta.
Cīrihe Cīrihes kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1729 kvadrātkilometri, 1332900 iedzīvotāju (2009.).
Cirīša ezers Cirišs, ezers Aglonas pagastā.
Čerešu ezers Cirišs, ezers Latgales augstienē.
Cirīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā.
Cīrīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā.
antrē Cirkā - sižetiska runas vai pantomīmas aina klaunu izpildījumā.
prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta); cirks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
akrobātika Cirka mākslas žanrs.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
žonglieris Cirka mākslinieks, kas uzstājas žonglēšanā.
cirkačs Cirka mākslinieks.
circenses Cirka spēles Senajā Romā.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību.
klauns Cirka vai pantomīmas mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus.
Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.
ligzda Cirknis.
hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
Zr Cirkonijs (ķīm. elements).
bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai.
dzirksnis Cirksnis - apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
cirka Cirksnis 1.
cirkšņi Cirksnis 1.
ģerkstēt Cirkstēt, čirkstēt.
poradenīts Cirkšņa limfmezglu slimība, kam raksturīga mazu abscesu veidošanās.
orhiocēle Cirkšņa trūce, kuras maiss noslīdējis sēklinieku maisiņā; sēklinieka pietūkums.
bubonocēle Cirkšņa vai augšstilba trūce, kas izraisa cirkšņa tūsku.
apkārtriņķojums Cirkulācja, virpulis, riņķojums.
cirkulieris Cirkulārs, apkārtraksts.
revaskularizācija Cirkulējošo asiņu daudzuma atjaunošana, piem., pēc traumas.
ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem.
granulofilocīts Cirkulējošs retikulocīts.
vividifūzija Cirkulējošu asiņu pakļaušana dialīzei ārpus organisma un atgriešana organismā bez pakļaušanas gaisa vai kaitīgai ietekmei; šo principu izmanto dialīzē ar mākslīgo nieri.
nullcirkulis Cirkulis ļoti mazu apļu vilkšanai.
mērcirkulis Cirkulis mērīšanai.
Cir Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Circinus Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
mērcirkulis Cirkulis, ko lieto, iezīmējot navigācijas parametrus uz kartes.
cirķelis Cirkulis.
svirķelis Cirkulis.
ārtausts Cirkuļveida mērinstruments lineāro izmēru (detaļu diametru u. tml.) mērīšanai.
ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks.
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte.
Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
Tutyni Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutini" nosaukums latgaliski.
zabolotieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" iedzīvotāji.
zabolotjieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" iedzīvotāji.
zeļčavieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčava" iedzīvotāji.
zeļčevieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčeva" iedzīvotāji.
cirminis Cirmenis.
anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām.
Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
cērpa Cirpšana.
cērpe Cirpšana.
šķērēt Cirpt (aitas).
trimēt Cirpt (suņa) apmatojumu dekoratīvos nolūkos.
aizcirpt Cirpt līdz zināmam punktam.
pārcirpt Cirpt vēlreiz, no jauna.
štērēt Cirpt; šķērēt 2.
dzirklēt Cirpt.
cērpuļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres.
cirpšļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres.
cirpeklis Cirpums; nocirpta vilna.
čirkse Cirslis.
cirkslis Cirslis.
cirksns Cirslis.
cirkstiņš Cirslis.
cirslītis Cirslis.
ķirtupelis Cirslītis; meža cirslis ("Sorex araneus").
cirklis Cirslītis.
šnicere Cirslītis.
šņīpars Cirslītis.
šņīpstere Cirslītis.
urvilka Cirslītis.
šļaka Cirsma, izcirtums.
kailcirsma Cirsma, kur tiek veikta kailcirte.
cirsme Cirsma.
cirsna Cirsma.
cirsne Cirsma.
sleja Cirsmas daļa, no kuras visus sagatavotos kokmateriālus izved pa vienu ceļu (starpcirtē - pa tehnoloģisko koridoru).
cirsmojums Cirsmu rinda, kurā cirsmas seko cita citai un kuru nešķērso ciršanai nepiemērotas audzes.
ālēt Cirst (kaut ko cietu); caurumu taisīt ledū, sienā vai citur kur.
kārnīt Cirst (kokus kādā platībā, veidojot līdumu); līst; art (tikko nolīstu līdumu).
šķibot Cirst (parasti nelielus) zarus nozāģētam kokam.
līst Cirst (visus kokus, krūmus kādā vietā).
dūrēt Cirst āliņģi ar āliņģu cērtamo cērti.
šļaubēt Cirst baļķa gala nokantējumu.
stērkāt Cirst baļķim, ko grib aptēst, ik pa 2 pēdām ruobus, lai var vieglāk atskaldīt tešamās daļas.
atcirst Cirst nost.
atcirst Cirst vaļā.
slenīt Cirst, gāzt.
riest Cirst, griezt.
robīt Cirst, kapāt.
bricēt Cirst, sist, pērt ar strupu priekšmetu.
darināt Cirst, zāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta, koka zarus).
baļķus laist Cirst, zāģēt kokus baļķiem.
cierst Cirst.
cirīt Cirst.
snāt Cirst.
Zirsten Cirstes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā.
Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
malkaskoki Ciršanai paredzēti zemas kvalitātes koki ar līkiem, trupējušiem stumbriem, kas nav izmantojami lietkoksnei; koki, kuru lietkoksnes daļas garums ir mazāks par 2 m.
pilnaudze Ciršanas vecumu sasniegusi kokaudze.
cirkšņi Ciršļi.
caenolestidae Ciršļsomaiņu dzimta.
soricidae Ciršļu dzimta.
neomys Ciršļu dzimtas ģints.
sorex Ciršļu dzimtas ģints.
suncus Ciršļu dzimtas ģints.
krudze Cirta, cilpa, mezgls dzijā.
krudzele Cirta, cilpa, mezgls dzijā.
skrudzele Cirta, skrudze.
skrulle Cirta, sproga.
cirksta Cirta; cirksts.
cērta Cirta.
cirksts Cirta.
cirste Cirta.
cirte Cirta.
grepstele Cirta.
vilnis Cirta.
zirguskābenes Cirtainā skābene ("Rumex crispus").
guslis Cirtainais dzelksnis ("Carduus crispus").
pētersile Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
pētersiles Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
pētersiļi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
pētersilis Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
petruška Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
selderiņi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
lokains Cirtains (par matiem).
lokaiņš Cirtains (par matiem).
čirkstains Cirtains, sprogains.
čirksteļains Cirtains, sprogains.
krūzains Cirtains, sprogains.
krūzans Cirtains, sprogains.
krūzens Cirtains, sprogains.
kruzuļains Cirtains, sprogains.
kruzuļots Cirtains, sprogains.
cerūzains Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem).
cerūzaiņš Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem).
cērtains Cirtains.
cirkstains Cirtains.
cirkulains Cirtains.
cirkuļains Cirtains.
cirstains Cirtains.
cirtaiņš Cirtains.
cirtens Cirtains.
cirtots Cirtains.
ķurzulans Cirtains.
lokainis Cirtains.
skrullains Cirtains.
skruļļains Cirtains.
skrūzains Cirtains.
skrūzans Cirtains.
skrūzots Cirtains.
verpuļains Cirtains.
viļņainis Cirtains.
kruzuļi Cirtas, sprogas.
cirkas Cirtas.
cirkstes Cirtas.
cirstas Cirtas.
kruzeles Cirtas.
skruzeles Cirtas.
ietullēt Cirtāt.
dastošana Cirtē atstājamo koku iezīmēšana ar krāsu.
cirtājs Cirtējs.
gvelziens Cirtiens, sitiens.
cirtienis Cirtiens.
rieza Cirtienu starpa pļaujot.
meiselis Cirtnis; kalts (dzelzim vai akmenim).
sirpjveida cirtomija cirtomiju suga ("Cyrtomium falcatum").
lokšķēres Cirtošanas šķēres.
kupierēt Cirtot (matus ar cirtojamām šķērēm).
lokāt Cirtot (matus).
lokot Cirtot (matus).
lokāties Cirtot sev matus.
krullēt Cirtot, sprogāt.
ieskrullēt Cirtot, sprogot (matus).
krūzāt Cirtot, sprogot; krūzēt.
krūzēt Cirtot, sprogot.
skrulināt Cirtot, sprogot.
skrullināt Cirtot, sprogot.
skrūvēt Cirtot, sprogot.
čirkāt Cirtot; sprogot.
cirkstot Cirtot.
cirtāt Cirtot.
krūzot Cirtot.
kuperēt Cirtot.
skrudzelēt Cirtot.
skrūlēt Cirtot.
skrūzēt Cirtot.
lokoties Cirtoties, būt cirtainiem (par matiem).
čunkuroties Cirtoties, mezgloties, samudžināties.
grecelēties Cirtoties, sapīties.
sačurmoties Cirtoties, saritināties.
krudzelēties Cirtoties, sprogoties.
skrulināties Cirtoties, sprogoties.
skrullināties Cirtoties, sprogoties.
krūzoties Cirtoties; sprogoties.
cirkstoties Cirtoties.
cirtāties Cirtoties.
dzenksterēties Cirtoties.
greitoties Cirtoties.
grīnēties Cirtoties.
krendzelēties Cirtoties.
lokāties Cirtoties.
cirpains Cirtots, sprogots.
vildens Cirtots.
cērtums Cirtums.
vivulītis Cīrulis (epitets).
cilvulis Cīrulis.
cirkulis Cīrulis.
cīruļzāles Cīrulīši (2).
corydalis Cīrulīši.
šaurlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis angustifolia").
dobais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cava syn. Corydalis bulbosa"), Latvijā aizsargājama.
paparžlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cheilantifolia").
divlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis diphyla").
vidējais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis intermedia"), Latvijā aizsargājama.
dzeltenais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis lutea").
dzeltenbaltais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis ochroleuca").
blīvais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis solida syn. Corydalis halleri").
ātraudzīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
ausbate Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
auslecite Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
auslēcīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
cīruļsakne Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
cīruļzāle Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
ceirulītis Cīrulītis.
cīruļdziesma Cīruļa dziesma.
vīrulis Cīruļa iesauka.
lullula Cīruļi (viena no 4 cīruļu ģintīm).
alauda Cīruļi.
cīruļvējputenis Cīruļputenis.
alaudidae Cīruļu dzimta.
skrējējcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Alaemon").
tuksnešcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Ammomanes").
krūmcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Mirafra").
alaemon Cīruļu dzimtas ģints.
cekulcīrulis Cīruļu dzimtas ģints.
chersophilus Cīruļu dzimtas ģints.
eremophila Cīruļu dzimtas ģints.
galerida Cīruļu dzimtas ģints.
mirafra Cīruļu dzimtas ģints.
Ziemeļāfrikas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Chersophilus duponti").
cīrulēns Cīruļu mazulis.
Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka.
babaunieks Cirvene ("Alisma plantago-aquatica").
ezene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs.
gundegcirvene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs.
circene Cirvene ("Alisma").
alisma Cirvenes - viendīgļlapju klases cirveņu dzimtas ģints.
alismidae Cirveņu apakšlase.
alismataceae Cirveņu dzimta.
baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene.
bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
alismales Cirveņu rinda.
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
cirveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi ūdeņu un mitrāju augi, \~20 ģinšu, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
drīveklis Cirvim līdzīgs neass metāla instruments, ar kuru drīvmateriālu sadzen plankojuma spraugās.
skaldcirvis Cirvis (kā) skaldīšanai.
platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai.
cēknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cēksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cērksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cērknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
cirksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
cirsnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
ambīlis Cirvis.
ciris Cirvis.
cirīte Cirvis.
cirs Cirvis.
koluns Cirvis.
šutiļņiks Cirvis.
žagargrauzis Cirvis.
Cirīšu ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā.
Cirīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā.
Cirvīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā.
asminis Cirvja asā mala.
zods Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam.
liemenis Cirvja daļa no asmeņa līdz kātam.
cirkātgals Cirvja kāta gals.
cirkāts Cirvja kāts.
ūzpiete Cirvja piets uzmetinājums.
papiere Cirvja piets.
piešs Cirvja piets.
cēses Cīsas - miežu un auzu kopiņas.
ciksas Cisas.
cisa Cisas.
čubas Cisas.
cīshens Cīsiņš.
cīsķene Cīsiņš.
cīskens Cīsiņš.
cīsķens Cīsiņš.
cīsķina Cīsiņš.
cīskins Cīsiņš.
cingulis Ciska (nokautam lopam).
gulznis Ciska, gurns.
rieta Ciska, gurns.
striena Ciska, gurns.
Oija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka.
Ūjiņa Ciska, Īdeņas kanāla pieteka.
Vija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka.
melmiņš Ciska.
platimērija Ciskas kaula ķermeņa augšējās trešdaļas plakanība.
ciskkauls Ciskas kauls.
strēnas Ciskas.
hidrocista Cista ar ūdeņainu saturu.
enterocista Cista zarnas sienā.
tubulocista Cista, kas radusies, aiz-sprostojoties kādam kanāliņam vai vadiņam.
ptialocēle Cista, kurā ir siekalas; parasti rodas, aizsprostojoties siekalu dziedzera izvadkanālam.
urinoma Cista, kurā ir urīns.
cistadenosarkoma Cistadenoma ar sarkomas šūnām.
hidromfāls Cistai līdzīga nabas izspiešanās ascīta gadījumā.
metrocistoze Cistas dzemdē.
cistektomija Cistas izoperēšana.
marsupializācija Cistas malu piešūšana pie vēdera sienas brūces malām, ja cistas izņemšana ir tehniski neiespējama.
cistoģenēze Cistas veidošanās vai attīstīšanās.
trapistieši Cisterciešu ordeņa atzars, dibināts 17. gs., stingri noteikumi, t. sk. aizliegums runāt.
joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī.
bernardieši Cisteriešu ordeņa atzars cīņai pret ķecerību un kultūras progresu Francijā.
vagoncisterna Cisternas veida vagons dažādu kravu, piemēram, cementa, pārvadāšanai.
laistītājautomobilis Cisternautomobilis, kas apgādāts ar laistīšanas ierīcēm.
finnoze Cisticerkoze - cilvēka un dzīvnieku slimība, ko izraisa lenteņu kāpuri - finnas jeb cisticerki.
finoze Cisticerkoze, helmitozes veids, ko izraisa lentes tārpu kāpuri.
putrāmi Cisticerkozes tievkaklainās finnas.
homocistīns Cistīna homologs; uzturā kopā ar holīnu var aizvietot metionīnu.
cistadenokarcinoma Cistiska adenokarcinoma.
higroma Cistiska limfangioma.
cistosarkoma Cistiska sarkoma.
inocistoma Cistiski deģenerējusies fibroma.
cistoma Cistisks audzējs, biežāk olnīcā.
hidrocistoma Cistisks audzējs, kas sācies no sviedru dziedzeriem.
epidermoidoma Cistisks epidermas šūnu veidojums.
osteocistoma Cistisks kaula audzējs.
hidromfalocēle Cistisks pampums nabas trūces maisā.
cīstināt Cīstīt.
radiocistīts Cistīts kā rentgenterapijas vai rādijterapijas komplikācija.
cystitis Cistīts.
pneimocistogrāfija Cistogrāfija pēc gaisa ievadīšanas urīnpūslī.
cystocoleus Cistokolejas.
Cystocoleus niger cistokoleju sugas "Cystocoleus ebeneus" nosaukuma sinonīms.
miksocistoma Cistoma, kurā ir gļotas.
panendoskops Cistoskopa modifikācija, ar ko var apskatīt gan urīnpūsli, gan urīnizvadkanālu.
hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas.
ureterocistoskops Cistoskops, ar ko urīnvadā ievada katetru.
nefrocistoze Cistu rašanās nierē.
aerocēle Cistveida audzējs, kurā atrodas gaiss; gaisa uzkrāšanās audos.
Cīšu Cīšu ezers - Salmejs, ezers Rušonas pagastā.
amatsavienošana Cita apmaksājama amata vai regulāri apmaksājama darba izpildīšana līdztekus pamatdarbam citā iestādē, uzņēmumā, organizācijā.
plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu (literāra, zinātniska darba, izgudrojuma u. tml.), publicēšana ar savu vārdu vai pseidonīmu.
iesaistīšana Cita cilvēka pamudināšana izdarīt kādu kopēju darbību.
slepkavība Cita cilvēka prettiesiska nonāvēšana.
viņistaba Cita dzīvojamā māja, kaimiņu saimniecība.
eksploatācija Cita grūta stāvokļa izmantošana.
ksenolīts Cita ieža atlūzu ieslēgums magmatiskā iezī.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
ārļaudis Cita pagasta ļaudis.
ārļauži Cita pagasta ļaudis.
aizspogulija Cita pasaule, ačgārnā pasaule.
vārdamāsa Cita sieviete, kurai ir tas pats vārds.
piedudināt Cita starpā dudināt, murmināt.
vieta Cita stāvoklī, situācijā.
trans- Cita stāvokļa.
āriene Cita vide, cita vieta; cituriene.
citviet Citā vietā; citur.
citurene Cita vieta.
cituriene Cita vieta.
citur Citā vietā.
tāljūra Cita, tālāka jūra, okeāns; arī tāla vieta jūrā.
čaks Citāda dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma krāsa.
citādi Citādā veidā, ne tā.
citāž Citādā veidā, ne tā.
alterglobālisti Citādas globalizācijas piekritēji.
savādāk Citādi (1).
savādai Citādi; atšķirīgi.
savādākīs Citādi; atšķirīgi.
citādākās Citādi; pretējā gadījumā.
citād Citādi.
citādāk Citādi.
citādiņ Citādi.
citaidiņ Citādi.
citaiņ Citādi.
citaiž Citādi.
citaižāk Citādi.
citaiži Citādi.
citāži Citādi.
hetero- Citāds, atšķirīgs (piem., heterogēns, heteroseksuāls).
cits Citāds, savādāks, atšķirīgs (parasti labāks).
citādīgs Citāds.
citods Citāds.
savāds Citāds.
apkampstīties Citam citu it kā kost, knaibīt ar zobiem.
jukas Citam citu pārtraucot, traucējot.
piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem.
homonoms Citam līdzīgs uzbūves un funkcijas ziņā; pakļauts vienam un tam pašam likumam.
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
cītare Cītara.
cītars Cītara.
cīteris Cītara.
apakšprogramma Citas datorprogrammas izpildei izmantojama datora programma, kas veic patstāvīgu informācijas apstrādes posmu un var tikt izmantota vairākkārt un no dažādām citām programmām.
lāsme Citas krāsas raibums.
zvēdra Citas krāsas svītra kokā, drēbē, spalvā.
lāsums Citas krāsas vai nokrāsas plankums, arī raibums.
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas.
imports Citas programmas vai datu apstrādes sistēmas datnes formāta pārvēršana formātā, ko var izmantot aplūkojamā programma vai sistēma.
radiotraucēšana Citas radiostacijas signālu izplatīšana tajā pašā frekvenču diapazonā.
heteroģens Citas sugas, homogēna pretstats.
sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis.
superstrāts Citas tautas valodas (iekarotāju valodas, kultūras, pārvaldes valodas) ietekmes pēdas vietējo iedzīvotāju valodā.
cittautas Citas tautas.
citticībnieks Citas ticības piederīgais.
heterodokss Citas ticības piekritējs, kas atkritis no oficiālās baznīcas.
krieviskojums Citas valodas vārda vai nosaukuma pārveide atbilstoši krievu valodas izrunai vai rakstībai.
viesstrādnieks Citas valsts iedzīvotājs, kurš tiek legāli nodarbināts uz noteiktu laiku algotā darbā, noformējot darbu veikšanas atļauju.
eksekvatūra Citas valsts tiesas sprieduma izpildīšana kādā valstī.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; arī ārzemnieks.
citzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs.
restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
apakšzona Citas, lielākas zonas patstāvīga sastāvdaļa.
citato Citato loco - citētajā vietā.
nocitēt Citēt un pabeigt citēt.
pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus.
klusiņām Citiem nezinot; paslepus.
klusiņi Citiem nezinot; paslepus.
klusītēm Citiem nezinot; paslepus.
klusītiņām Citiem nezinot; paslepus.
klusu Citiem nezinot; paslepus.
ai. Citiem vārdiem (lat. "alias").
IOW Citiem vārdiem sakot (angļu "in other words"; īsziņās).
citiene Citiena.
prosēlitisms Cītīga sekotāju vervēšana kādai mācībai.
zaurēt Cītīgi mācīties.
zaurēties Cītīgi mācīties.
āpēt Cītīgi nodarbināt, pērt; stipri bārt, rāt.
āpēt Cītīgi nopūlēties, strādāt.
čegnīties Cītīgi strādāt bez ievērojamiem panākumiem.
nourbties Cītīgi strādāt un pabeigt darbu.
nomeklēt Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt.
cytisus Cytisus nigricans - melnējošā ķekarcītiza "Lembotropis nigricans" nosaukuma sinonīms.
cikārtiņ Citkārt.
citkārtiņ Citkārt.
citreiz Citkārt.
cikārtijs Citkārtējs.
citkārtijs Citkārtējs.
poligīnija Citoģenētikā - viena spermatozoīda kodola savienošanās ar vairākiem olšūnas kodoliem.
neirolizīns Citolizīns ar specifisku iedarbību uz nervu šūnām.
nefrolizīns Citolizīns, kas iedarbojas uz nieru šūnām.
hepatolizīns Citolizīns, kas noārda aknu šūnas.
sincitiolizīns Citolizīns, kas noārda placentas sincītiju; rodas, injicējot dzīvniekam placentas audu emulsiju.
izocitolizīns Citolizīns, kas šķīdina citu tās pašas sugas dzīvnieku šūnas.
karioloģija Citoloģijas nozare, kas pētī šūnas kodolu.
citologs Citoloģijas speciālists.
citohistoloģija Citoloģijas un histoloģijas metožu apvienojums.
CMV Citomegalovīrusi.
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
desmoferments Citoplazmā cieši saistīts ferments, pretēji brīvajam liofermentam.
plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties.
perikarions Citoplazma, kas aptver šūnas kodolu.
citoplasma Citoplazma.
ektoplazma Citoplazmas ārējais slānis.
bazoplazma Citoplazmas daļa, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām.
ozonofors Citoplazmas granula.
citomikrosoma Citoplazmas graudiņš.
endoplazma Citoplazmas iekšējais slānis.
pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa.
māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija.
cikloze Citoplazmas kustības šūnā, nedeformējot membrānu.
oksiplazma Citoplazmas oksifilā daļa.
deitoplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmenti, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.).
deiteroplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmentu, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.).
endolīze Citoplazmas sairšana vai izšķīšana.
hialoplazma Citoplazmas šķidrā daļa.
citosols Citoplazmas šķidrā vide, t. i., citoplazma bez organellām un nešķīstošiem komponentiem.
trofoplazma Citoplazmas veģetatīvā, barojoša daļa.
arhiplazma Citoplazmas viela, no kuras radušās un sastāv centrosomas, to stari un vārpstas pavedieni mitozē.
CVS Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte.
citoplazmons Citoplazmatiskās iedzimtības materiālo nesēju (plazmogēnu) kopums, kas atrodas citoplazmā.
cytospora Citosporas.
citotoksikoze Citotoksīna radīts slimīgs stāvoklis.
nefrotoksīns Citotoksīns, kas bojā nieru šūnas.
izocitotoksīns Citotoksīns, kas ir toksisks tās pašas sugas dzīvnieku homologām šūnām.
epiteliotoksīns Citotoksīns, kas noārda epitēlijšūnas.
mielotoksīns Citotoksīns, kas noārda kaulu smadzeņu šūnas.
leikotoksīns Citotoksīns, kas noārda leikocītus; rodas nelielā daudzumā visos iekaisuma gadījumos.
oftalmotoksīns Citotoksīns, kas rodas, injicējot starenes emulsiju.
gastrotoksīns Citotoksīns, kas specifiski iedarbojas uz kuņģa šūnām.
splenotoksīns Citotoksīns, kas specifiski iedarbojas uz liesas šūnām.
C Citozīns (ģenētikā).
alfi Citplanētieši jeb svešās dzīvības formas (angļu "Alien Live Forms").
citronellāls Citrāla dihidroatvasinājums, optiski aktīvs, iegūts no citroneļļas, mākslīgi iegūst oksidējot citronellolu.
geraniāls Citrāls.
citad Citreiz.
citureiz Citreiz.
citkārtējs Citreizējs.
citrofens Citrionskābes trifenetidids, balts kristālisks pulveris, viegli šķīst karstā ūdenī.
cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza.
šizandra Citronliāna.
schisandra Citronliānas.
schisandraceae Citronliānu dzimta.
limons Citrons.
itrols Citronskābais sudrabs, balts pulveris, grūti šķīst ūdenī; antiseptisks līdzeklis skalošanai un iešļircināšanai pret gonoreju un acu slimībām.
akonītskābe Citronskābe bez vienas ūdens molekulas.
citrāti Citronskābes sāļi.
grenadins Citronu un apelsīnu (sākotnēji granātābolu) limonāde.
bergamote Citrusauga bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, bāldzeltens, apaļš vai olveida, skābs, no augļu mizām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā; bergamots.
bergamotkoks Citrusaugu augļu koks.
citrus Citrusi.
citrusaugi Citrusi.
citronaugs Citruss - divdīgļlapju augu ģints rūtu dzimtā.
laims Citrusu ģints suga ("Citrus aurantifolia"), augļu koks; šī koka auglis.
greipfrūts Citrusu ģints suga ("Citrus paradisi"), subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem.
apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
kafīra laims citrusu ģints suga (“Citrus hystrix”), citrusaugs ar aromātiskām lapām, ko izmanto Dienvidaustrumāzijas virtuvē.
savs Cits (2).
otrais Cits (parasti cilvēks).
kokakolonizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; disnejifikācija; makdonaldizācija.
makdonaldizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; disnejifikācija.
disnejifikācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; makdonaldizācija.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
citetnoss Cits etnoss.
ārnovads Cits novads (pretstatā savam novadam).
citnovads Cits novads 1(1).
ārpagasts Cits pagasts (pretstatā savam pagastam).
ārvalsts Cits pagasts.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas; šī auga sēkla.
vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds.
pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
viņciems Cits, arī kaimiņu ciems.
viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
otrais Cits, atšķirīgs (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
alo- Cits, atšķirīgs, svešs.
jauns Cits, atšķirīgs; ne tāds kā iepriekš.
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais.
otrējs Cits.
cittautībnieks Cittautietis.
svešticīgs Citticībnieks.
plaģiātisms Citu autoru veikuma uzdošana par savu, arī ideju "zagšana".
ekspluatācija Citu cilvēku izmantošana savā labā.
kompilācija Citu cilvēku radošā vai zinātniskā darba rezultātu izmantošana, visu datu aizgūšana no citu pētījumiem (bez patstāvīga vērtējuma).
introjekcija Citu cilvēku uzskatu, motīvu, priekšstatu, ieviržu pārņemšana, to pārvēršana par savējiem; internalizācijas tālākā attīstība.
glumais Citu izmantotājs; cilvēks, kas tiek cauri ar veselu ādu.
ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem).
ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
spirķiks Citu nelegālo preču (biežāk - cigarešu) tirgotājs.
vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem.
zilvēdaris Citu pagastu ļaužu dota iesauka, palama augstroziešiem.
melldirsietis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka, palama rozuliešiem.
apgrēcināšana Citu pavedināšana un pamudināšana uz grēku, maldiem, ļaunām domām par cilvēkiem vai Dievu.
astrobotānika Citu planētu augu valsts pētīšana ar astronomijas metodēm.
otrreiz Citu reizi.
viņurīt Citu rītu.
paragammacisms Citu skaņu (d, t) izruna "g" un "k" vietā.
pararotacisms Citu skaņu (l, v, n, g) izruna "r" vietā.
parasigmatisms Citu skaņu izruna "s" un "z" vietā.
nukleofagocitoze Citu šūnu kodolu fagocitoze.
cittautu Citu tautu; arī ārzemju.
citvalodu Citu valodu; svešvalodu.
adopcija Citu vecāku bērna pieņemšana savā ģimenē un juridiska stāšanās ar viņu tādās tiesiskajās attiecībās, kādas pastāv starp vecākiem un bērniem.
citzemju Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
svešzemju Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
cituviet Citur, citā vietā.
citūr Citur.
citurž Citur.
citiena Cituriene.
citpuse Cituriene.
cituriena Cituriene.
citzeme Cituriene.
citversēklas Citvarsēklas.
introducēšana Citzemju augu vai dzīvnieku ieaudzēšana vide, kura ir citādi dabas apstākli nekā sākotnējie.
civetkaķis Civeta.
CA Civilā aizsardzība.
reģenerators Civilajā aizsardzībā, izolējošas gāzmaskas vai filtrventilācijas iekārtas daļa, kas paredzēta gaisa sastāva atjaunošanai.
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
civils Civilapģērbā.
civiltērps Civilapģērbs.
vicmundieris Civildienesta ierēdņu formas svārki Krievijā pirms 1917. g.
titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
DP Civiliedzīvotāji, kas kara apstākļu dēļ atrodas ārpus savas zemes robežām; pārvietotas personas (angļu "Displaced Persons") pēc 2. pasaules kara.
nekombatants Civiliedzīvotājs, kas nav pakļauts karojošās puses (valsts) karadarbības veikšanas starpatautiskajiem likumiem, tiesībām un pienākumiem.
civilizators Civilizācijas izplatītājs.
civilkodeks Civilkodekss.
Ck Civilkodekss.
čigānlaulība Civillaulība; gadījuma rakstura intīmas attiecības.
cīruļlaulība Civillaulība.
civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā.
CL Civillikums.
civilists Civilpersona.
civils Civilpersona.
aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu.
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja.
duplika Civilprocesā atbildētāja ieruna pret sūdzētāja repliku.
Cpk Civilprocesa kodekss.
CPL Civilprocesa likums.
dispozitivitāte Civilprocesa princips, saskaņā ar ko civillietas puses brīvi var rīkoties ar savām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem.
apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
pasieva Civilsieva; mīļākā.
pussieva Civilsieva.
CAR Civilstāvokļa aktu reģistrācija (piemēram, rajona CAR nodaļa).
parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme.
intercesija Civiltiesībās - iejaukšanās lietā, uzņemoties cita parādu, galvojumu u. tml.
zaudējumi Civiltiesībās - materiālo labumu samazinājums, kas radies saistības pārkāpuma rezultātā.
akcepts Civiltiesībās - piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus.
punktācija Civiltiesībās nesaistoša norma par nākotnē slēdzamu līgumu.
glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
tālākdošana Civiltiesībās, cesija - juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai.
culpa Civiltiesībās, plašākā nozīmē jebkura vaina; šaurākā (tehniskā) nozīmē neuzmanība kā pretstats ļaunam nolūkam un gadījumam.
civilistika Civiltiesību zinātne.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
glabājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru glabājuma devējs nodod glabātājam glabāšanā mantu; glabātājs apņemas mantu glabāt un atdot bez bojājumiem.
civilstrīds Civiltiesisks strīds.
jāklis Civilvīrs.
pusvīrs Civilvīrs.
saduns Civilvīrs.
Ciļanšans Cjiliaņšaņs - augstākā virsotne Gaņsu provincē, Ķīnā.
Rihthofena grēda Cjiliaņšaņs, kalnu grēda Ķīnā.
Cindao Cjindao - pilsēta Ķīnā.
Cinhaja Cjinhai - province Ķīnā.
Cinhuandao Cjiņhuandao - pilsēta Ķīnā.
Cinlins Cjiņlins - kalnu grēda Ķīnā.
Cjuandžova Cjuaņdžou - pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē.
Aļoški Cjurupinska - pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1928. g.
neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
toluidīnzilais Cl5Hl6ClN3S, krāsviela, ko plaši lieto histoloģijā.
torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai.
orfenadrīns Cl8H23NO, difenhidramīna analogs; antiholīnerģisks, prethistamīna, spazmolītisks līdzeklis ar eiforisku darbību.
neopīns Cl8H2lNO3, opija alkaloīds, kodeīna izomērs.
clithris Clithris quercina - hipodermu dzimtas sugas "Colpoma quercina" nosaukuma sinonīms.
olefīns CnH2n, alkēns.
sprāgstsudrabs CNOAg, sprāgstskābes sudraba sāls, lietots sprāgstkonfekšu un sprāgstzirņu pagatavošanai.
sprāgstzelts CNOAu, sprāgstskābes zelta sāls.
akapnija CO2 trūkums asinīs.
linneīts Co3S4, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, veidojot parasti oktaedrus, iesarkanā vai sidrabbaltā krāsā.
cobalkāja Cobalkāju vista - vista ar apspalvotām kājām.
Zohden Code.
ilzinieši Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" iedzīvotāji.
inča Colla (angļu "inch").
colls Colla (aptuveni 2,54 cm).
inch Colla, angļu garuma mērs, 25,4 mm.
colle Colla.
tulle Colla.
collumērs Collmērs.
colmērs Collmērs.
caļauka Collu (2,54 cm) biezs dēlis.
collīgs Collu biezs.
COM ports COM pieslēgvieta.
dalītais programmkomponentu objektmodelis COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu.
coņ Coņ, nu! - sauciens, ar kuru nomierina govi, slaucot.
mukonskābe COOH(CH)4COOH, nepiesātināta dikarbonskābe, benzola oksidēšanās produkts urīnā dzīvniekam, kuram ievadīts benzols.
pimelīnskābe COOH(CH~2~)~5~COOH, divvērtīga piesātināta skābe, piedalās mikroorganismu biotīna vielmaiņā.
sebacīnskābe COOH(CH2)8COOH, divvērtīga skābe, oleīna oksidēšanas produkts.
mezovīnskābe COOH(CHOH)~2~COOH, optiski neaktīvs vīnskābes izomērs.
cukurskābe COOH(CHOH)~4~COOH, divvērtīga skābe, kas rodas, oksidējot glikozi.
gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi.
mannocukurskābe COOH(CHOH)4COOH, mannozes oksidēšanās produkts.
oksāletiķskābe COOHCH~2~COCOOH, ogļhidrātmaiņas produkts, kas piedalās trikarbonskābju ciklā.
tartronskābe COOHCHOHCOOH, malonskābes oksidēšanas produkts.
programmatūra CorelDraw CorelDraw.
CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T).
si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu.
crassula Crassula aquatica - ūdeņu biezlapītes "Tillaea aquatica" nosaukuma sinonīms.
krešendo Crescendo - pakāpenisks skaņas pastiprinājums.
cryophytum Cryophytum crystallinum - kristālu pusdienziedes "Mesembryanthemaceae crystallinum" nosaukuma sinonīms.
si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
mēģinājumu ierobežojums CSMA/CD tīkla maksimāli pieļaujamais kadra atkārtotas pārraides mēģinājumu skaits, ar kuru starpniecību cenšas novērst sadursmes.
cūkcaurums Cūcaurums.
cūcene Cūcenāju oga.
cūcine Cūcene ("Lactarius turpis").
švampa Cūcene, sivēnmāte.
cūcenes Cūcene.
cūces Cūcenes ("Rubus nessensis").
cūcīna Cūciņa (slimība).
cūciškai Cūciski, nekārtīgi.
Cucurki Cucurku ezers - atrodas Ludzas novada Istras pagastā, platība - 3,5 ha.
Sangaras šaurums Cugaru šaurums starp Honsju un Hokaido salu.
Cūga Cūgas kantons Šveices Konfederācijā, platība - 239 kvadrātkilometri, 110800 iedzīvotāju (2009.).
ciga Cūka (bērnu runā).
uša Cūka (bērnu runā).
rakainīte Cūka (pavārds).
joslene Cūka ar jostas veida svītru ap vidu.
blauza Cūka ar lielu vēderu.
melndirsis Cūka ar melnu pakaļējo daļu.
ļekause Cūka ar nokarenām ausīm.
pogainis Cūka ar pogas veida piedevām pakaklē.
čūčis Cūka līdz gada vecumam, suķis.
puscūka Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem; puscūcis (1).
puscūcis Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem.
aizgaldnīca Cūka, kas aizgaldā tiek nobarota.
kvieka Cūka, kas daudz kviec.
mirne Cūka, kas drīz nobeigsies.
žņērba Cūka, kas nepietiekoši ēd.
ārcūka Cūka, kas tek apkārt ārā: pretstats baroklim; ārtecis.
speķnieks Cūka, ko baro speķa iegūšanai; speķa cūka; speķcūka.
speķcūka Cūka, ko baro speķa iegūšanai; speķa cūka.
baroklis Cūka, ko nobaro kaušanai.
baroknis Cūka, ko nobaro kaušanai.
ārenieks Cūka, ko pa vasaru tur laukā un nenobaro kaušanai.
rekšis Cūka, kuilis.
atseris Cūka, kurai sari aug nepareizā virzienā.
atspure Cūka, kurai sari, sākot no pusmuguras, aug pretējā virzienā.
puscūcis Cūka, kuras lielums ir aptuveni puse no parastā cūkas lieluma.
remontcūka Cūka, kuru audzē veco, neproduktīvo vaislas cūku nomaiņai.
āracūka Cūka, kuru nebaro kaušanai.
ārascūka Cūka, kuru nebaro kaušanai.
krina Cūka, netīrelis.
truša Cūka, netīrelis.
reksis Cūka, puscūcis.
pussuķis Cūka, puscūka.
cūcietis Cūka, ruksis.
sivēnīca Cūka, sivēnmāte.
sivēnīce Cūka, sivēnmāte.
rakacis Cūka, sivēns.
rakainis Cūka, sivēns.
rakāns Cūka, sivēns.
rakulis Cūka, sivēns.
rukšķis Cūka; arī sivēns; ruksis.
ruksis Cūka; arī sivēns.
baroksnis Cūka.
barotnis Cūka.
cūkas Cūka.
krīna Cūka.
pampa Cūka.
ruška Cūka.
rušķe Cūka.
rušķis Cūka.
švinka Cūka.
tunnis Cūka.
cūkacīši Cūkactiņas.
stagacis Cūkas aste, ko vārīja miežu sēšanas laikā, lai miežu vārpas augtu garas un lielas kā cūku astes.
cūkaste Cūkas aste.
ķiugs Cūkas augšžoklis.
ķiugs Cūkas augšžokļa ilknis.
cūkause Cūkas auss.
cūkauss Cūkas auss.
ķulis Cūkas ciska.
cimbulis Cūkas ciskas gabals.
čūkčemeriņš Cūkas deguns.
pušgalvis Cūkas galvas puse, parasts Meteņa ēdiens.
cūkgaļa Cūkas gaļa.
tutursla Cūkas gaļas mugurkaula gabals.
tuturslis Cūkas gaļas mugurkaula gabals.
čukra Cūkas gaļas treknums.
cūksūds Cūkas izkārnījumu gabals.
skulduris Cūkas kāja.
skuldas Cūkas kājas.
krūtacis Cūkas pakakles gabals, kurā ir dūruma vieta.
rakšpidīte Cūkas pavārds.
rokuliņa Cūkas pavārds.
rokulīte Cūkas pavārds.
ķinis Cūkas purns, cūkas šņukurs.
bedumi Cūkas rakumi, kurmja cēlumi.
reks Cūkas rukšķēšanas apzīmējums.
vidstrops Cūkas sānu speķa gabals.
vidtrops Cūkas sānu speķa gabals.
krauns Cūkas snuķa augšējā, cietā daļa.
ķunnis Cūkas snuķis.
rakstulis Cūkas snuķis.
ūkšķis Cūkas stilba kauls.
stelte Cūkas stilbiņš.
stelts Cūkas stilbiņš.
stulpe Cūkas stilbiņš.
stulte Cūkas stilbiņš.
saļanka Cūkas subproduktu zupa.
činklis Cūkas šķiņķis.
ķinnis Cūkas šņukurs.
bumburi Cūkas zemādas (mandeļu) dziedzeri.
suidae Cūkas.
calla Cūkauši.
lakauši Cūkauši.
arales Cūkaušu jeb kallu rinda.
purva cūkausis cūkaušu suga ("Calla palustris").
čūkčamariņš Cūkčamariņš.
jūrascūka Cūkdelfīns - vaļu kārtas jūras dzīvnieks.
cūkēdesis Cūkēdiens, cūkbarība.
menceklis Cūkēdiens, maisījums.
jēmums Cūkēdiens.
ķepse Cūkēdiens.
Bezdibenis Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas.
Bezdibens Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas.
Cūku ezers Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas.
cūkmiesa Cūkgaļa.
granči Cūkgaļas atliekas pēc tauku tecināšanas.
grandži Cūkgaļas atliekas pēc tauku tecināšanas.
kilbasi Cūkgaļas desas.
melmenis Cūkgaļas filejas gabals.
sāltiņš Cūkgaļas un miltu ēdiens.
cūcine Cūkgana pātaga.
cūkkopis Cūkkopējs.
cūkklēvs Cūkkūts.
trusinis Cūkmidža un miežu miltu plācenis.
cūktabaka Cūknātre ("Scrophularia"), daudzgadīgs lakstaugs.
cūknātra Cūknātre.
scrophularia Cūknātres.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
cūknātraugi Cūknātru dzimta ("Scrophulariaceae").
scrophulariaceae Cūknātru dzimta.
alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem.
lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga.
cimbalārija Cūknātru dzimtas ģints ("Cymbalaria"), dekoratīvi augi, ko izmanto akmeņdārzos.
uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
bezlape Cūknātru dzimtas ģints ("Lathraea"), bezhlorofila lakstaugi, 5 sugas (visas parazītaugi), Latvijā konstatēta 1 suga.
dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas.
torēnija Cūknātru dzimtas ģints ("Torenia").
deviņvīruspēks Cūknātru dzimtas ģints ("Verbascum") \~350 sugas, Latvijā sastopamas 2 autohtonas un 4 adventīvas sugas.
vīrcele Cūknātru dzimtas senāks nosaukums.
scrophulariales Cūknātru rinda.
acanthaceae Cūknātru rindas akantaugu dzimta.
strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus.
pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta.
ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta.
nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu.
pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
cūkpienis Cūkpiene ("Taraxacum officinale").
bullene Cūkpiene.
cūkpiens Cūkpiene.
pienele Cūkpiene.
baltā cūktrifele cūktrifeļu ģints sēņu suga ("Choiromyces meandriformis").
Tenīss Cūku aizgādnis.
pārvārta Cūku aizgalda aiz vārtiem.
pārvārti Cūku aizgalda aiz vārtiem.
Tunnis Cūku aizstāvis, Tenīss.
Tunis Cūku aizstāvis.
cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
jāvals Cūku dzēriens; samazgas.
phacochoerus Cūku dzimtas ģints.
potamochoerus Cūku dzimtas ģints.
sus Cūku dzimtas ģints.
kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.
pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā.
babirusa Cūku dzimtas zīdītājs ar diviem pāriem līku ilkņu, dažās salās Malajas arhipelāgā.
cūkāre Cūku ganības.
cūkganšepte Cūku ganīšana, cūkgana darbs.
cūkgans Cūku gans.
metastrongiloze Cūku invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes.
kape Cūku izrakņāta bedre.
skulduņi Cūku kājas.
rekets Cūku kāju paralīze.
cūkbēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
cūkstallis Cūku kūts.
nopūtas Cūku liekumi (aknas, plaušas).
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
sivēns Cūku mazulis.
cūkabra Cūku plaucējamā sile.
pākšenes Cūku pupas.
vindzoles Cūku pupu (lielo) šķirne.
buduksnis Cūku rakumi.
aizauši Cūku slimība - dziedzeru iekaisums.
laukas Cūku slimība, mandeļu iekaisums, sarkanā kaite.
karūsa Cūku suga gariem purniem un smailām mugurām.
āpsis Cūku suga; maza cūciņa.
iešņavas Cūku tauki (aizdaram).
īsnaujas Cūku tauki (aizdaram).
cūkutis Cūku utis - dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis").
hiodezoksiholskābe Cūku žultī atrodama skābe C23H37(OH)2COOH.
Cūkezerupīte Cūkupīte, Līgupes kreisā satekupe.
glikatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi.
glukatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi.
glikēmija Cukura daudzums asinīs (cilvēkam norma ir 0,08-0,12%).
hetnohromatoze Cukura diabēts ar pigmenta izgulsnējumiem ādā un iekšējos orgānos, kā arī ar splenomegālisku aknu cirozi.
glikoreja Cukura ekskrēcija organisma šķidrumos, piem., glukozūrija.
pralinē Cukurā grauzdētu sasmalcinātu riekstu un augļu kauliņu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šādu maisījumu.
cukurrūpniecība Cukura ieguve no augiem rūpnieciskā veidā; Latvijā cukurbiešu pārstrāde cukurā.
glikozūrija Cukura izdalīšanās ar urīnu, visbiežāk cukura diabēta pazīme.
glikopēnija Cukura iztrūkums audos.
urosaharometrija Cukura noteikšana urīnā.
sulfitācija Cukura ražošanā - difūzijas sulas apstrāde ar sēra dioksīdu, lai samazinātu tās krāsainību un viskozitāti.
necukuri Cukura ražošanas blakusprodukti.
melase Cukura ražošanas blakusprodukts - tumši brūns sīrupveida šķidrums.
cukurnieks Cukura ražotājs.
defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs.
ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu.
dunkuris Cukura vai sāls gabals.
glikometabolisms Cukura vielu maiņa organismā.
cukurnieks Cukurābols.
pudurotājs Cukurbiešu sējumu kultivatora veids, kas uzkarināms traktoram.
cukrabiets Cukurbiete.
cukurbiets Cukurbiete.
sukurbiete Cukurbiete.
cukurābele Cukuriņš (2).
cukurītis Cukuriņš (2).
cukurītis Cukuriņš (3).
saccharum Cukurniedres.
safra Cukurniedru novākšanas un pārstrādes sezona Kubā.
cukurvāvere Cukuroposums.
cukurvāverīte Cukuroposums.
dragee Cukurotas mandeles vai rieksti.
pralines Cukurotas, apcepinātas mandeles.
cukurāties Cukuroties.
cukurēties Cukuroties.
sukurains Cukurots.
arenga Cukurpalmas.
graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
filtrkaļķis Cukurrūpniecības atkritums, kas rodas cukurbiešu sulas tīrīšanā ar dedzinātu kaļķi.
S/A Cukurs un acetons (angļu "sugar and acetone").
melitūrija Cukurs urīnā.
izorodeoze Cukurs, iegūts no cinhonas mizas.
cimaroze Cukurs, iegūts, hidrozilējot strofantīna glikozīdus.
niedru cukurs Cukurs, kas ir iegūts no cukurniedrēm.
indiglucīns Cukurs, kas rodas kopā ar indigo, indikānam noārdoties.
digitoksoze Cukurs, ko iegūst, hidrolizējot digitāla glikozīdus.
gliceroze Cukurs, ko iegūst, oksidējot glicerīnu (glicerīna aldehīds un dioksiacetons).
aminocukurs Cukurs, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas aizvietotas ar aminogrupām, piem., glukozamīns, galaktozamīns.
cucuris Cukurs.
cucurs Cukurs.
cukrs Cukurs.
rosipuha Cukurs.
šugers Cukurs.
sukurs Cukurs.
cukursīraps Cukursīrups.
gulonskābe Cukurskābe, kas iegūta, oksidējot glukozes aldehīda grupu; eksistē divas optisko izomēru formas.
glukotionskābe Cukurskābe, kuras molekulā ir sērs; atrasta krūts dziedzerī.
saharāts Cukurskābes sāls.
paradiabēts Cukurslimības pazīmes bez poliūrijas vai glikozūrijas.
cukrinīca Cukurtrauks.
cukurbiķeris Cukurtrauks.
cukurdoze Cukurtrauks.
cukurnīca Cukurtrauks.
sukurdoze Cukurtrauks.
glikozīdi Cukuru esteri, kas viegli hidrolizējas sastāvdaļās.
saldinātāji Cukuru nesaturošas vielas, kas dod produktiem saldu garšu.
laktoze cukurveida ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens; piencukurs
formoze Cukurvielu (ogļhidrātu) maisījums, ko iegūst iedarbojoties uz formaldehidu ar kalcija vai magnija hidroksidu.
cumpurs Cumpurnis.
Zunzen Cunces muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
cundurēt Cundurot.
viatiks Cunfšu laiku paraža izmaksāt pabalstu no vienas pilsētas uz otru ceļojošiem amatniekiem bezdarbniekiem no speciāli šim nolūkam nodibinātiem fondiem.
cumte Cunfte.
meisteris Cunftīgs amata pratējs, kas šo pakāpi bija ieguvis pēc īpaša pārbaudījuma; to skaits vienā pilsētā katrā amatā bija ierobežots, lai novērstu konkurenci.
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
kovellīns CuS, minerāls zilā krāsā, bieži kā sekundārs veidojums uz halkopirīta.
Austrumu šaurums Cusimas šaurums, Korejas šauruma austrumu daļa.
Krūzenšterna ceļš Cusimas šaurums, Korejas šauruma austrumu daļa.
Čada Čadas Republika — valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Tchad"), platība — 1284000 kvadrātkilometru, 10329200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Ndžamena, administratīvais iedalījums — 18 reģioni, robežojas ar Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru.
Čako Čako province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chaco" / "Provincia del Chaco"), administratīvais centrs - Resistensija, platība - 99633 kvadrātkilometri, 1071100 iedzīvotāju (2010. g.).
melnbaltā čakste čakstu dzimtas suga ("Corvinella melanoleuca").
Čangbeja Čangbejas kalni (angļu val. "Changbai Mountins, Changbai Shan") - Mandžurijas-Korejas kalni.
Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju.
Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā.
miedzenica Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
miedzenīca Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
sirdsāderes Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
sirdszāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
sirdszālīte Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
tūkstošzeltis Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
vēderzāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
drudžazāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
sāpeszāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
sāpeszālīte Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
stobulis Čemurziežu dzimtas ģints ("Conioselinum"), \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
plumbihlorīds Četrvērtīgā svina hlorīds, PbCl~4~.
pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai.
cirtainā čigānene čigāneņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caperatus", syn. "Rozites caperata").
sinti čigānu jeb romu tautības atzars, ieceļojuši Centrālajā Eiropā sākot ar 16. gs.
Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu.
Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru.
Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m.
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem.
Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums).
Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha.
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha).
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes.
Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha).
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m.
Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku.
helioterma dabisks vai mākslīgs ārstnieciskos nolūkos izveidots, atklāts nātrija hlorīda ūdens baseins ar 38-40⁰ C temperatūru.
ciglis Dadzītis - zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi.
ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns.
kumulis Dadzītis jeb ciglis ("Carduelis carduelis").
usne Dadžu ģints lakstaugu ("Cirsium") senāks nosaukums.
zemais dadzis dadžu suga ("Cirsium acaule").
dažādlapu dadzis dadžu suga ("Cirsium heterophyllum").
lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
purva dadzis dadžu suga ("Cirsium palustre").
asais dadzis dadžu suga ("Cirsium vulgare syn. Cirsium lanceolatum").
Daiben Daibes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā.
cum tacent, clamant daiļrunīga klusēšana; _burtiski_: "Ar to, ka viņi klusē, viņi kliedz" (Cicerons).
cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda.
zaraine dakrimicēšu dzimtas sēņu ģints ("Calocera").
pelēkā dakšaste dakšastu ģints tauriņš ("Cerura vinula"), spārnu plētums 55-75 mm, lido no maija līdz augustam, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
DCOM tehnoloģija dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J.
mantojuma apsardze darbības, ko veic tiesa Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja mantas saglabāšanu un tās nodošanu mantiniekiem.
Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m.
Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m.
Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
Darsa Darsas-Cingstes pussalas vidusdaļa, platība - 60 kvadrātkilometru, stipri mežaina.
Montbretia crocosmiiflora dārza montbrēcijas "Crocosmia x crocosmiiflora" nosaukuma sinonīms.
sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā.
teksta datne datne, kurā ir tikai _ASCII_ rakstzīmes.
petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība.
rokraksta pazīšana datora spēja pazīt ar roku rakstītu tekstu un pārveidot to koda _ASCII_ vai citās rakstzīmēs.
CTI datora un telefona integrācija (angļu "Computer Telephone Integration").
firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums.
hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums.
CGM datorgrafikas metadatne (angļu "Computer Graphics Metafile").
CAI Datorizēta apmācība (angļu "Computer-Aided Instruction").
CAMAC datorizēta mērīšana un kontrole (Computer-Aided Measurement And Control).
CASE datorizēta programminženierija (Computer-Aided Software Engineering).
CAD Datorizētā projektēšana (angļu "Computer aided design").
CAD/CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD-CAM.
CAD-CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD/CAM.
CAM Datorizēta ražošana (angļu "Computer-Aided Manufacturing").
CBT datorizētās mācības (angļu "Computer-based training").
kopne Q datorkopne, ko izmanto firmas _DEC_ minidatoros, lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm.
sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis.
klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana).
kontra datorspēle _Counter Strike_.
optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls datortīkls, kurā izmantoti gan optiskie, gan arī koaksiālie kabeļi. Optiskais kabelis tiek izmantots lielu abonentu grupu, bet koaksiālie kabeļi - katra atsevišķa abonenta pievienošanai datoru tīklam; HFC tīkls.
CERT datortrauksmes reaģēšanas komanda (angļu "Computer Emergency Response Team"); komanda CERT.
iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris.
tīkls UUCPNET datoru tīkls, kas izveidots galvenokārt no datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, un izmantojot programmu _UUCP_, nodrošina jaunumu un elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņu starp tā lietotājiem.
DCE datu ķēdes galiekārta (angļu "Data Circuit-terminating Equipment").
protokols HDLC datu posma augsta līmeņa vadība (angļu "High-level Data Link Control").
DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier").
identifikators DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier").
mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
bismutils Daudzos bismuta savienojumos sastopamā grupa, BiO- (piem., BiOCl).
fenīls Daudzos organiskos savienojumos sastopamais radikāls C6H5.
Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis.
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe.
cietoksnieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Cietoksnis" iedzīvotāji.
cirsieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji.
catlaksieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Catlakši" iedzīvotāji.
cerebrālijas Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai.
cereras Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai.
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
Haldāna dažādlape dažādlapju suga ("Callicladium haldanianum").
strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm.
smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
smageļļa Dažādu darvu un jēlpetrolejas sastāvdaļas ar augstu viršanas punktu (230-270 Celsija grādu), lietoja antracēnam, smēreļļām un kā degvielu dažiem motoriem.
izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4).
heksahidrobenzols Dažās naftas šķirnēs, sevišķi Kaukāzā, atrodams bezkrāsains šķidrums; C6H12.
kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company".
Cenas Dažkārt rakstos lietots Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Cena" nosaukums.
kola Dažu "Cola" ģints koku sēklas; darbīgās sastāvdaļas ir kofeīns un teobromīns.
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs.
Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta.
Altāris debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ara"; saīsinājums "Ara") Piena Ceļā uz dienvidiem no Skorpiona, Latvijā nav novērojams.
Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā.
Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss.
Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams.
Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams.
Balodis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Columba", saīsinājums "Col") Lielā Suņa tuvumā; spožu zvaigžņu nav.
Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts.
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā.
Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne.
Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
Vienradzis debess ekvatora apgabala zvaigznājs (latīņu "Monoceros"; saīsinājums "Mon") Piena Ceļā uz austrumiem no Oriona; Latvijā novērojams ziemā.
Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε).
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī.
Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā.
Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals.
Citelickara Dedoplisa Ckaro - pilsēta Gruzijā.
elektronsakausējums Degmaisījums, kas sastāv no 96% magnija, 3% alumīnija un 1% citām vielām, uzliesmo 600 Celsija grādos un paaugstina temperatūru līdz 2800 grādiem.
baltais degunradzis degunradžu suga ("Ceratotherium simum"), izplatīts Āfrikā.
universāli Deklaratīvi programmatiska rakstura aicinājumi, kurus 1917. un 1918. g. publicēja Ukrainas Centrālā rada.
Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām.
Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē.
Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu.
Altiplano Depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (spāņu valodā "Altiplano"), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m).
hipotermālās atradnes derīgo izrakteņu atradnes, kas veidojušās no karsta minerālu šķīduma līdz 100 km dziļi Zemes dzīlēs zem augsta spiediena un temperatūrā, kas augstāka par 300 ⁰C.
sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts desmit etalonprogrammu (etalonuzdevumu) komplekts, kas izveidots, lai pārbaudītu datora vai datoru sistēmas veiktspēju risināt uzdevumus ar veselajiem skaitļiem (_SPEC int_) un skaitļiem ar peldošo komatu (_SPECfp_).
espinela Desmitrindes veids, kas dalās divās piecrindēs, atskaņu kārtība: ABBAACCDDC; nosaukts 16. gs. spāņu dzejnieka Vincenta Espinelas vārdā.
Nkongolo Despotisks valdnieks, kas figurē Centrālāfrikas savannu reģionu tautu mitoloģijā.
kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta.
ANC Dienvidāfrikas afrikāņu nacionālais kongress (angļu "African National Congress").
Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece.
vaskpalma Dienvidamerikas palmu ģints ("Ceroxylon"), kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu, gadā iegūst \~10 kg vaska.
Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē.
akmeņnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Akmene" iedzīvotāji.
Jurģumuiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Cīrava" daļa.
dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" iedzīvotāji.
dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvenieki" iedzīvotāji.
Dzērves muiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves skola" bijušais nosaukums.
dzintarnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintare" (senāk - "Dzintarmuiža") iedzīvotāji.
Prūsenieku ciems Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Prūšu ciems" nosaukuma variants.
Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
Džūba Dienvidsudānas galvaspilsēta un Centrālās Ekvatorijas vilājas administratīvais centrs, 177300 iedzīvotāju (2000. g.).
Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku.
Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte.
Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur").
cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā.
digoksigenīns Digoksīna un C lantazoīda aglukons.
DHCP dinamiskais hostdatora konfigurācijas protokols (angļu "Dynamic Host Configuration Protocol").
puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība CGS sistēmā, P; 1 P = 0,1 Pa s.
cerācija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Ceratium").
dichodon Diochodon viscidum - šaubīgās radzenes "Cerastium dubium" nosaukuma sinonīms.
ierakstāmā kompaktdiska diskdzinis diskdzinis, kas, izmantojot speciālu programmatūru, nodrošina informācijas ierakstīšanu lasāmatmiņas kompaktdiskos un audio kompaktdiskos; CD-R diskdzinis.
starta disks disks, kurā ir sistēmas apslēptās datnes un datne _COMMAND.COM_, kas nepieciešama datora darbības uzsākšanai.
hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
vaska palmas divas palmu rindas ģintis - vaskapalmas ("Ceroxilon") un kopernīcijas ("Copernicia")
kēlastrs Divdīgļlapju augu ģints "Celastraceae" dzimtā, tropu un subtropu krūmi.
kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā.
parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus.
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē.
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps.
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi).
neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
trompetvīns Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Campsis"), Latvijā 2 sugas audzē kā dekoratīvus augus; kampsis.
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus.
ceridifila Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Ceridiphyllales"), kurā ir 1 dzimta, 1 ģints, 2 sugas.
kaukale Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Caucalis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai.
kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu.
ķirbis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Cucurbitales"), kurā ir tikai 1 dzimta.
kalofila Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tējasaugu rindas asinszāļu dzimtas ģints ("Calophyllum").
carica Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta "Caricaceae", nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē.
cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga.
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas.
ūdenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Callitrichaceae"), peldoši vai iegrimuši, ļoti mainīgi vienmājas ūdensaugi, 1 ģints.
pulkstenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Campanulaceae"), lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, \~40 ģinšu, 800 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 11 sugas; Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
kokžņaudzējs Divdīgļlapju klases dzimta ("Celastraaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai liānas, 58 ģintis, 860 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - segliņš.
raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints.
cezalpīnija Divdīgļlapju klases dzimta ("Cesalpiniaceae"), daudzveidīgi koki, krūmi, puskrūmi, liānas un lakstaugi ar spilgtiem ziediem un pākšveida augļiem (152 ģintis, \~2800 sugas).
balanda Divdīgļlapju klases dzimta ("Chenopodiaceae"), lakstaugi, puskrūmi, retumis krūmi vai nelieli koki, >100 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 46 sugas.
klinšroze Divdīgļlapju klases dzimta ("Cistaceae"), koki, krūmi vai lakstaugi, 8 ģintis, >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - saulrozīte.
kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis.
krotoni divdīgļlapju klases eiforbiju dzimtas ģints ("Croton"), tropu koki, krūmi, lakstaugi ar pienainu sulu; lielākā daļa indīgi; izmanto ārstnieciski.
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās.
cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte.
smaržmētra Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Clinopodium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
krasula Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas biezlapjaugu dzimtas ģints ("Crasula"), ko Latvijā audzē telpās.
segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu.
hrizoblanaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Chrysoblanaceae"), \~20 ģinšu, >430 sugu.
citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks.
cedrāts Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus medica").
cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā.
dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas.
viengadīgā sausene divgadīgā sausene ("Coltricia perennis").
dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu.
Inilčeks Divi garenieleju šļūdoņi Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garumi - 59,5 km (Dienvidinilčeks) un 38,2 km (Ziemeļinilčeks).
divirbuļu krustābele divirbuļu vilkābele ("Crataegus laevigata").
Crataegus oxyacantha divirbuļu vilkābeles "Crataegus laevigata" nosaukuma sinonīms.
baktriāns Divkupru kamielis ("Camelus ferus"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Vidusāzijā.
katsura Divmāju koku dzimta ("Cercidiphyllaceae").
stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu.
naftilēns divvērtīga palieka, C~10~H~6~, kas sastopama daudzos naftalīna atvasinājumos.
plumbohlorīds Divvērtīgā svina hlorīds, PbCl~2~.
vinilēns Divvērtīgs organisks radikālis -CH:CH-.
vinilidēns Divvērtīgs organisks radikālis CH~2~:C=.
dīzeļdegviela Dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru degviela, kas sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma, kura viršanas temperatūra ir 180-360 Celsija grādu; kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
dižā pulksteņpuķe dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
kubuleņš Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
podiņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
pūcīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
pulksteņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
pupucīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
pupulīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
gaišā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium cirrhatum, syn. "Creolophus cirrhatus").
Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem.
svirpis Dižknābis ("Coccothraustes"), žubīšu dzimtas ģints.
pamīšlapu dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus alternifolius").
skrajais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus diffusus").
brūnais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus fuscus"), Latvijā aizsargājams, sastopams reti.
garais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus longus").
sarkstošā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Chlorophyllum rachodes", syn. "Macrolepiota procera").
kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas.
liesmainā dižspulgaine dižspulgaiņu ģints sēņu suga ("Caloscypha fulgens").
uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās.
žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains.
izlocītā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus contortus").
dobā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus fistulosus").
mēles dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus ligula").
milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama.
Corydalis bulbosa dobā cīrulīša "Corydalis cava" nosaukuma sinonīms.
bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību.
dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos.
tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā.
kailā dobspārne dobspārņu suga ("Cenolophium denudatum"), retumis sastopama Gaujas ielejā un Latvijas austrumu daļā pļavās un krūmājos.
zaļā dobziede dobziežu suga ("Coeloglossum viride", senāk "Platanthera viridis"), aizsargājams augs.
Dolīte Doles labā krasta pieteka Bauskas novada Codes pagastā.
nenoteiktais integrālis dotās funkcijas f(x) primitīvo funkciju F(x) kopa F(x)+C (C - patvaļīga konstante).
Drobusch Drabešu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hasard Analysis and Critical Control Points").
Drini i Zi Drini kreisā satekupe, garums 133 km, augštece Ziemeļmaķedonijā (saucas - Crna Drima), iztek no Orhidas ezera.
Dubinsky Dubinskas muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
Baljaoklia Dublina - Īrijas galvaspilsēta ("Baile Átha Cliath"), tās nosaukums īru valodā.
Cepleiši Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukuma variants.
natrons Dubultskābais nātrijs jeb nātrija bikarbonāts, caurspīdīgi kristāli, ko iegūst sodas ūdens šķīdumam laižot cauri divogļskābi (CO2) un lieto dziedniecībā kuņģa lieko skābju neitralizēšanā.
Saliņu ezers Dukanu ezers Cirmas pagastā.
bālganā dūkstenīte dūkstenīšu suga ("Chiloscyphus pallescens").
daudzkausiņu dūkstenīte dūkstenīšu suga ("Chiloscyphus polyanthos").
Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Duckern Dukuru muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
liepene dūmainā piltuvene ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis").
mīkstā dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon cordifolium").
lielā dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon giganteum").
dižlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon megalophyllum"), Latvijā aizsargājama.
Ričardsona dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon richardsonii").
salmu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon stramineum").
apaļlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon trifarium"), Latvijā aizsargājama.
ievu dumbrvabole dumbrvaboļu suga ("Cyphon padi").
mainīgā dumbrvabole dumbrvaboļu suga ("Cyphon variable").
grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Cirstesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Cirstes" nosaukuma variants.
Cirstsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Cirstes" nosaukuma variants.
lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas.
pīcka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīckainis Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīkala Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
pīkāls Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
Dūņupīte Dūņupe, Cieceres ezera pieteka.
Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde.
Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte.
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe.
Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale).
Dwarn Dvaru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
dzegūze Dzeguze ("Cuculidae").
dzeltenā dzegužkurpīte dzegužkurpīšu suga ("Cypripedium calceolus"), Latvijā aizsargājama.
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
austrumu dzeguze dzegužu suga ("Cuculus saturatus"), kas retumis ieceļo Latvijas austrumu daļā.
Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus.
dzelknes Dzelkšņi ("Carduus").
gušņa Dzelkšņi ("Carduus").
gušņas Dzelkšņi ("Carduus").
gušnes Dzelkšņi ("Carduus").
gušņi Dzelkšņi ("Carduus").
krause Dzelkšņi ("Carduus").
usna Dzelkšņi ("Carduus").
ušņa Dzelkšņi ("Carduus").
usne Dzelkšņi ("Carduus").
ušnes Dzelkšņi ("Carduus").
aktantlapu dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus acanthoides").
akantlapu dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus acanthoides").
cirtainais dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus crispus"), kas bieži sastopama lapkoku mežos, krūmājos, pļavās, gar dzelzceļiem, ceļmalās, nezālienēs.
nokarenais dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus nutans").
puišiņš dzelmes puišiņš - akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs.
Cleome spinosa dzeloņainās kleomes "Cleome hassleriana" nosaukuma sinonīms.
bālais dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Certhiaxis pallida").
ādamzāle Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzeguzeskurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzeguzessietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzegužkurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzegužsietava Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
sietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā.
siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~.
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
titanīts dzeltenbrūns minerāls, kalcija un titāna silikāts CaTiO(SiO~4~), titāna rūda.
Amerikas dzeltenkoks dzeltenkoku suga ("Cladrastis lutea syn. Cladrastis kentukea"), ko Latvijas rietumu daļā audzē kā krāšņumkoku.
jodoforms dzeltens pulveris ar asu smaku CHI~3~, brūču dezinfekcijas līdzeklis.
haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
Baltava Dzelzcela stacija Ogres novada Taurupes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Auri Dzelzceļa pietura Dobeles novada Auru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. g.
Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla".
Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg".
Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Daugmale Dzelzceļa pieturas punkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 7 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Garciems Dzelzceļa pieturpunkts Ādažu novada Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Garupe Dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 27 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Gauja dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 32 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
Dalbe Dzelzceļa pieturpunkts Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 29 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1920. g.
Durbe Dzelzceļa pieturpunkts Durbē, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Liepāja, 197 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1929. g.
Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Gaisma Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Zolitūde Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, \~8,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām.
Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām.
Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Inčupe Dzelzceļa pieturpunkts Saulkrastu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 43 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe".
Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi".
Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Cena dzelzceļa stacija Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 34 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. gadā.
Āraiši Dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā (2,5 km no Āraišu ciema), atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 84 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ērgļi Dzelzceļa stacija Ērgļu novada Ērgļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 97 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Cukurfabrika dzelzceļa stacija Jelgavā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Dubulti Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Dubeln", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I".
Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
Aloja dzelzceļa stacija Limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Carnikava Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 30 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1933. gadā.
Jaundubulti Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 26,6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
Vecāķi Dzelzceļa stacija pie Rīgas-Skultes dzelzceļa līnijas, 18,3 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Bolderāja Dzelzceļa stacija Rīgā, 15 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. kā privātas dzelzceļa līnijas Rīga-Bolderāja galastacija ar tvaika lokomotīvju depo.
Jāņavārti Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga pie atzarojuma uz Ērgļiem, \~5,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža".
Augšciems Dzelzceļa stacija Ropažu novada Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 42 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Bajāri Dzelzceļa stacija Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 28 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g. pie dzelzceļa līnijas Rīga-Suntaži.
Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Cekule Dzelzceļa stacija Stopiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 18. km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. gadā.
Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919.g.
Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā.
dzelzs nezāle dzelzene ("Centaurea").
skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
smiltāja dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea arenaria").
starainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea calcitrapa").
baltsarmainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea dealbata").
skrajā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea diffusa").
Ibērijas dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea iberica").
pļavas dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea jacea").
lielgalvainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea macrocephala").
kalnu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis.
bārkšu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea phrygia").
skaistā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea pulcherrima").
lielā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea scabiosa").
cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām.
alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C.
kovars Dzelzs sakausējums ar Ni (29%) un Co (18%).
elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai.
siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re).
austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska.
burtaines Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
dzērvpēda Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
grīsla Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
grīšzāle Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
grīva Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
mauklējs Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
viga Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
rodzenice dzelzszāle ("Carex nigra").
roga dzelzszāle ("Carex nigra").
viksa Dzelzszāle, grīšļu suga ("Carex nigra").
vikse Dzelzszāle, grīšļu suga ("Carex nigra").
Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
Schloss-Serben Dzērbenes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā.
Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem.
Turfanas ieplaka dziļākā tektoniskā ieplaka Centrālajā Āzijā (angļu val. "Turfan Depression") un trešā dziļākā pasaulē, atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, Austrumtjanšana atzaros līdz 154 m zjl., garums - \~200 km, platums - līdz 70 km.
Pieņupe Dzirnupes labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
šūnaiņi Dzīvās dabas taksons ("Cellularia"), ko iedala bezkodola šūnaiņos un kodolšūnaiņos, bet pēdējie sadalās dzīvniekos, sēnēs un augos.
hromisti Dzīvās dabas taksons ("Chromista"), kas reizēm tiek iedalīts sēņu valstī, bet dažkārt klasificēts kā patstāvīga valsts.
sīvī Dzīves gājuma apraksts (CV).
cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
klavicepstoksikoze Dzīvnieku slimība, kas rodas, ja dzīvnieki uzņem barības līdzekļus, kas inficēti ar "Claviceps paspali" sēni, kas parazitē uz savvaļas graudaugiem.
hordaiņi Dzīvnieku tips ("Chordata"), kura pārstāvjiem attīstās horda.
knidārija Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu nodalījuma tips ("Cnidaria").
vivere est cogitare dzīvot nozīmē domāt (_Cicerons_).
Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos.
īsaugļu džuta džutas suga ("Corchorus capsularis").
garaugļu džuta džutas suga ("Corchorus olitorius").
pīlādzene Ēdama sēne "Clitocybe nebularis".
Camassia esculenta ēdamās kamasijas ("Camassia quamash") nosaukuma sinonīms.
Cyclamen neapolitanum efejlapu ciklamenas ("Cyclamen hederifolium") nosaukuma sinonīms.
dienvidu efejvīns efejvīnu suga ("Cissus antarctica").
romblapu efejvīns efejvīnu suga ("Cissus rhombifolia").
svītrainais efejvīns efejvīnu suga ("Cissus striata").
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte.
Kaira Ēģiptes galvaspilsēta (angļu val. "Cairo"; arābu: القاهرة, al Qāhirah), atrodas Nīlas krastos un salās uz dienvidiem no deltas, Āfrikas lielākā pilsēta, 9,54 mlj iedzīvotāju (2017. g.).
klarendons Ēģiptiešu burtu paveids, Oksfordas universitātes spiestuves "Clarendon-Press" burti.
Hamecereju ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis chamaecereus", agrāk "Chamaecereus silvestrii").
kodija Eiforbiju dzimtas ģints ("Codiaeum").
pelēkā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone cornix").
melnā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone corone"), Latvijā konstatēta tikai dažas reizes.
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union").
Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā.
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
ECK Eiropas Ceļojumu komisija; ETC.
ECB Eiropas Centrālā banka.
ECK Eiropas Cilvēktiesību konvencija.
ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Strasbūrā).
UNICE Eiropas Darba devēju asociāciju konfederācija (fr. "Union des Industries de la Communaute europeenne"), izveidota 1958. gada martā, mītne atrodas Briselē.
ECDL Eiropas datorlietotāja kvalifikācijas sertifikāts (angļu "European Computer Driving Licence").
asociācija ECMA Eiropas Datoru ražotāju asociācija (angļu "European Computer Manufacturer's Association").
Eurofound Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds ("European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions").
Cenelec Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation electrotechnique").
CERD Eiropas Izpētes un attīstības komiteja (fr. "Comite europeen de la recherche et du developpment").
ECRI Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (angļu "European Commission against Rasism and Intolerance").
EUA Eiropas konta vienība (kuru 1979. g.9. aprīlī nomainīja "ECU", ko savukārt 1999. g. 1. janvārī nomainīja eiro).
Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
ECHA Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra ("European Chemicals Agency").
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m).
EMCDDA Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction").
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas.
CEPT Eiropas pasta un telekomunikāciju pārvalžu konference (fr. "Conference europeenne des administrations des postes et des telecommunications").
ERICA Eiropas Patērētāju jautājumu pētniecības institūts ("European Research Institute for Consumer Affairs").
Eureka Eiropas Pētniecības koordinēšanas aģentūra ("European Research Coordination Agency").
CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies").
Cedefop Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (fr. "Centre Europeen pour le developpement de la formation professionnelle").
EUMC Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre on Racism and Xenophobia").
CERP Eiropas Sabiedrisko attiecību centrs (franču "Centre europeen des relations publiques").
EUSC Eiropas Savienības Satelītcentrs ("European Union Satellite Centre").
Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
ECDC Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ("European Centre for Disease Prevention and Control").
CEN Eiropas standartu koordinācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation").
vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE).
EOTC Eiropas Testēšanas un sertifikācijas organizācija ("European Organisation for Testing and Certification").
ekijs Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit", ECU), balstījās uz dalībvalstu bruto nacionālo produktu un tirdzniecību; tā vērtība citu valstu valūtās tika aprēķināta un publicēta ik dienas; 1999. g. to aizstāja ar eiro
ECU Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit"), ekijs; tika lietots Eiropas Kopienas valstu bezskaidras naudas norēķinos no 1979. g. 13. marta līdz 1999. 1. janvārim.
Codest Eiropas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komiiteja (fr. "Comite de developpment europeen de la science et de la technologie").
EFCA Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģēntūra, ("European Fisheries Control Agency"; arī EZKA).
Ecosoc Ekonomikas un sociālo lietu padome (ANO; "Economic and Social Council").
EC Ekonomiskās sadarbības organizācija "Eiropas asociācijas" (angļu "European Communities"), izveidojusies 1967, apvienojoties EEA (Eiropas ekonomiskā asociācija, dib. 1957), ECSC (Eiropas ogļu un tērauda apv., 1951) un Eiratomam (1957).
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angļu "Organization for Economic Cooperation and Development").
ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities").
virsājs Ekosistēma, kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir sila virsis ("Calluna vulgaris"), viršu audze, arī viršu cers.
biodialīze Eksperimentālajā fizioloģijā zarnu skalošana vienu stundu ar Loka un Ringera šķīdumu 37 Celsija grādu temperatūrā.
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
COCOM Eksporta kontroles koordinācijas komiteja (angļu "Coordinating Committee for East-West Trade Policy").
Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā.
Riomuni Ekvatoriālās Gvinejas kontinentālā daļa (un province), Centrālajā Āfrikā, Gvinejas līča piekrastē, province ietver arī sīkās piekrastes salas.
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
franklins Elektrības daudzuma (elektrības lādiņa) mērvienība CGSFr mērvienību sistēmā, l Fr = 1 CGSE lādiņa vienība = 3,33564 x 10-10 C.
kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva.
ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu.
akumulatora kapacitāte elektriskā lādiņa lielums, kuru tas izlādējoties var atdot barojamā ķēdē; praksē to mēra nevis kulonos ( C ), bet ampērstundās (Ah); 1 Ah = 3600 C.
sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V.
kopne Elektriskās sadales iekārtu sastāvdaļa (uz izolatoriem nostiprināti Al, Cu vai tērauda vadītāji), ko izmanto elektriskās enerģijas sadalei starp vairākām vienāda sprieguma ķēdēm.
Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā.
CGSM Elektromagnētiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma magnētiskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums.
elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C.
JVC Elektronikas ražotājfirma Japānā (angļu "Japan's Victor Company").
ECN Elektroniskais sakaru tīkls ("Electronic Communication Network").
elektronizācija Elektronisko informĀCIJAS pārraides un datu apstrādes līdzekļu plaša izmantošana un jaunu elektronikas lietošanas iespēju meklēšana un ieviešana.
telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros.
CGSE Elektrostatiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma dielektriskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums.
Cp Elementa lutēcija nosaukuma versijas "kasiopejs" (Cassiopeium) simbols ķīmijā.
pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus.
paradihlorbenzols Elpošanas inde C6H4Cl2, ko izmanto augsnes kaitēkļu un noliktavu kaitēkļu apkarošanai.
trihloracetonnitrils Elpošanas inde, CCl~3~CN - šķidrums ar stipru smaržu, lieto tukšās telpās, neder tur, kur zaļo augi.
oktilaldehīds Eļļa ar augu smaržu CH3(CH2)6CHO, atrodama dažās ēteriskās eļļās, vai iegūstama mākslīgi oksidējot oktilalkoholu.
oktilalkohols Eļļa ar maigu tējas rožu smaržu CH3(CH2)6CH2OH, atrodama pastinaka eļļā un arī dažās citās eļļās.
Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
cērkstenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji.
cērkstnieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Cērkste" iedzīvotāji.
Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti.
Aql Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā.
Aquila Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā.
Erlaa Ērgļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā.
Ahernars Eridānas zvaigznāja spožākā zvaigzne (Eridānas α), tā ir 0,5 zvaigžņlieluma balta zvaigzne ar visrsmas temperatūru aptuveni 15000 °C, attālums - 144 ly.
kasandra Ēriku dzimtas ģints ("Chamaedaphne"), 1 suga, tā konsatēta arī Latvijā.
kletra Ēriku rindas ģints (Clethra"), vēlu ziedošs dekoratīvs krūms ar smaržīgiem ziediem un krāšņām krāsām rudenī.
erythrina Erythrina erythrina - mazā svilpja "Carpodacus erythrinus" nosaukuma sinonīms.
ACER ES Energoregulatoru sadarbības aģentūra ("Agency for the Cooperation of Energy Regulators").
PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
etilacetāts Etiķskābes etilesteris CH~3~COOC~2~H~5~, bezkrāsas smaržojošs šķidrums, labs šķīdinātājs.
etilgrupa etils - etilspirta radikālis, C~2~H~5~-.
Džomolungma Everests - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m.
Čomolungma Everests, arī Džomolungma - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m.
Werestmuyža Eversa, arī Veras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā; Eweres muyža.
Ezerrožu Ezerrožu ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 13 ha; Zaubes ezers.
Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains; Franopoles ezers.
Cirītis Ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2,5 ha; Cirīša ezers; Cīrīša ezers.
Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu.
Auciema ezers ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, 54,6 m vjl., platība — 41 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,45 km, vidējais dziļums — 1,9 m, eitrofs ezers, 15% platības aizņem niedrāji.
Driškins Ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 60,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 370 m, lielākais dziļums - 5 m, eitrofs, daļējs aizaugums, dibenā dūņas; Driškina ezers; Drišķu ezers.
Cabišku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība - 6,1 ha; Cebišku ezers; Cebišķu ezers; Čabišķu ezers; Ķerubiņu ezers.
Brocēnu ezers ezers Austrumkursas augstienē, Cieceres pagastā, 89,4 m vjl., platība — 43,6 ha, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 14,6 m, cauri tek Vēršādas upe.
Baltezers Ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Cieceres pagastā, 121,5 m vjl., platība - 35 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,7 m, lielākais dziļums - 17,8 m, eitrofs ezers, aizaugums - 10-15%; Baltais ezers.
Pulksteņezers Ezers Carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers.
Serģis ezers Carnikavas pagastā, platība 26,3 ha, aizaugošs; Sergu ezers; Serģa ezers; Serģu ezers.
Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m.
Dziļūksnes ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība - <1 ha.
Doles ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība — 2,1 ha; Doļu ezers.
Alaiņu ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība 3,6 ha; Alainu ezers.
Āraišu ezers ezers Cēsu novada Drabešu pagastā, platība - 32,6 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 12,2 m; trīsspārnu ezerdobe, ziemeļrietumu līcī ir sala, kur rekonstruē hidroarheoloģisko pieminekli - ezerpili.
Raganītis ezers Cēsu novada Drabešu un Vaives pagastā, platība - 2,8 ha, dziļums - līdz 13 m; Raganas ezers; Raganiņas ezers; Raganu ezers; Rāmuļu ezers.
Bezdibens Ezers Cēsu novada Inešu pagastā, platība - 1,5 ha.
Garais ezers ezers Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 3,8 ha.
Dardacis ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība - 1 ha.
Dīķīšu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 3,1 ha.
Pēterēnu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, stipri aizaugusi dzelvīte Sudas purvā.
Austriņezers ezers Cēsu novada Mārsnēnu pagastā, aizaudzis; Radziņezers; Radziņš; Radziņu ezers.
Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers.
Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha.
Pagūzis ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,1 ha; Pagūžu ezers; Ezeriņu ezers.
Paežu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,3 ha; Paežas ezers.
Būnēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~120 m, lielākais dziļums - 4,3 m; Būķenu ezers.
Domeru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 4 ha; Domeris.
Alūdzēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Ninieris ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība - 12,5 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,28 km, beznoteces, ar mainīgu līmeni; Niniera ezers.
Cepļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — <1 ha.
Pieškaļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha; Pieškalnu ezers.
Krūmiņu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,2 ha.
Dzelvīte ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1 ha; Dzelve.
Burlaku dzelve ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1,1 ha.
Kūduma ezers ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1,5 ha.
Pidēnu ezers ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,4 ha.
Bedrītes dzelve ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 3,1 ha.
Bebriņu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagasta dienvidos, platība - 2,6 ha; Mežezers.
Piparu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagastā, platība - 5,2 ha.
Pīslas ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagastā, platība — 1,2 ha.
Drapmaņu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagastā, platība — 5,9 ha.
Mirkšis ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 2,2 ha; Mirkšezers; Mirkšķa ezers.
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 3,1 ha; Pēterīšu ezers; Pēterītis; Teterita ezers.
Purva ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - \~1 ha.
Eiķēnu ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 10,4 ha; Eiķeni; Ēķenu ezers.
Pulles ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 2,4 ha; Palles ezers.
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,1 ha.
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers.
Lambardu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha.
Vidus ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha.
Kapainītis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha.
Ezeriņu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1 ha.
Gala ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1 ha.
Dziļūksnis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,2 ha; Dziļūksnietis; Dziļūksnītes ezers; Dziļūksnes ezers; Dziļūkstes ezers; Dziļūkstis.
Kūlānu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,7 ha; Kuļānu ezers.
Klebēķītis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,8 ha; Klabēķītis; Klebeku ezers; Klebeķu ezers.
Raunis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 2,2 ha; Raunas ezers; Rauņu ezers.
Klebēķītis Ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,2 ha; Klabēķis; Klabēķu ezers; Klebekļu ezers; Klebeķis; Klebēķis; Klebeķu ezers.
Draugolis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 3,4 ha; Draugaļa ezers; Draugoļa ezers; Draugoļu ezers.
Nelabais ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 19 ha; Annas ezers; Annasmuižas ezers.
Āmuru ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 2,8 ha.
Ļūkānu ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 8,2 ha; Lūkanu ezers; Lunānu ezers.
Mucenieks ezers Cesvaines pagastā, pie Cesvaines pilsētas dienvidu robežas, platība - 1,8 ha; Mucenieku ezers.
Lielezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 1,8 ha; Lietezers.
Zupānu ezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 3,3 ha; Spārviņu ezers; Zupas ezers.
Kaulacezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 7 ha; Kaulacu ezers; Kaulacu-Osvis; Kaulača ezers; Kaulaču ezers; Oša ezers.
Blontu ezers ezers Ciblas novada Blontu pagastā, platība — 1,6 ha.
Daļkas ezers ezers Ciblas novada Līdumnieku pagastā, platība - 11,5 ha; Doļkas ezers.
Velna ezers ezers Ciblas pagastā, platība - <1 ha; Mazais ezers.
Melnezers ezers Cieceres pagastā, platība - 1,4 ha.
Luknis ezers Cieceres pagastā, platība - 5,9 ha; Luknas ezers; Luknes ezers; Mices ezers; Miču ezers.
Celmu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 3,9 ha; Celma ezers.
Afreras ezers ezers Etiopijā (_‘Afrēra YeCh’ew Hāyk’_), Afaras kililā, Denakilas ieplakā.
Sakovas ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 20,4 ha; Cakovas ezers; Eižvertiņš; Eižvertiņu ezers; Eižvērtiņu ezers.
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers.
Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis.
Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums.
Koriba ezers ezers Īrijas rietumu daļā ("Lough Corrib"), platība - 170 kvadrātkilometru, garums - 44 km, platums - līdz 10 km, bet sažmaugā tikai 1,5 km, dziļums - līdz 50 m.
Bolsēnas ezers ezers Italijā ("Lago di Bolsena"), Centrālo Apenīnu priekškalnē, platība — 115 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 146 m, izveidojies sena vulkāna kalderā, 335 m vjl.
Komo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (“Lago di Como”), Alpu priekškalnē 198 m vjl., platība — 146 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 414 m.
Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers.
Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers.
Salmejs Ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers.
Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers.
Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers.
Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis.
Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers.
Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu.
Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers.
Hirgisnurs Ezers Lielo ezeru ieplakā Mongolijas ziemeļrietumu daļā ("Chirgis Nuur"), 1028 m vjl, platība - 1407 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 80 m.
Ģerķēnu ezers ezers Liezēres pagastā, platība — 2 ha; Cierķēnu ezers; Gercenu ezers; Gerkenu ezers; Gērķēnu ezers; Jerķiša ezers; Jerķišezers.
Cimelis ezers Limbažu pagastā, platība - 12,7 ha, iztek Cimeļupe; Ciemeļu ezers; Cimeļa ezers; Cimeļezers.
Mazezers ezers Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 5,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m, ietek Cimeļupe, atrodas starp Riebezeru un Auziņu ezeru.
Riebiņu ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna; Riebinu ezers.
Pauguļu ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība - 22 ha.
Mazais ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 1,4 ha.
Gomeļmuižas ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 9,2 ha.
Lūšu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagastā pie Dzelzavas pagasta robežas, platība - 6,4 ha; Daukstes ezers.
Banurtu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagasta ziemeļu daļā, platība - <1ha.
Raunaisis Ezers Mežoles paugurainē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 206,6 m vjl., platība - 31,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, iztek Rauna; Raunaizis; Raunaiža ezers; Raunaižu ezers; Raunas ezers.
Nikaragvas ezers ezers Nikaragvā (sp. val. “Lago de Nicaragua”), Centrālamerikas lielākais ezers, platība — 8200 kvadrātkilometru, garums — 177 km, vidējais platums — 58 km, dziļums — 60 m, >400 salas.
Laveru ezers ezers Piejūras zemienē, Carnikavas pagastā, 1,5 m vjl., platība — 21,0 ha, garums — 670 m, lielākais platums — 430 m, lielākais dziļums — 2,3 m, stipri aizaudzis.
Dzirnezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās.
Ummis Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers.
Danču ezers ezers Saldus novada Cieceres pagastā, platība — 1 ha.
Cieceres ezers ezers Saldus paugurainē, Cieceres pagasta teritorijā, 99,7 m vjl., platība — 276,8 ha, garums — 9,5 km dienvidu — ziemeļu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 7,2 m, lielākais dziļums — 22 m, ezera ziemeļu daļas austrumu krastā izvietojusies Brocēnu pilsēta; Cieceris.
Ildzis Ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers.
Cepļu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība — 1,3 ha; Cepļa ezers.
Cūkezers ezers Talsu novada Strazdes pagastā un Tukuma novada Cēres pagastā, platība - 2,7 ha; Cūku ezers; Bezdibens.
Ciemene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Ciemenis; Ciemenes ezers; Sēmones ezers.
Kīmezers Ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca.
Cepšu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 25,3 ha; Cepsis.
Ieriņezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 4,2 ha; Ieriņu ezers; Jeriņezers; Ceriņu ezers.
Mazums Ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers.
Juveris Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū.
Mazais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - \~1 ha.
Lielais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 1,1 ha, viens no Dzērbenes ezeriem.
Āraisis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~500 m, lielākais dziļums - 18,4 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Araisis; Āraišu ezers; Āraiža ezers; Arāja ezers; Arāju ezers.
Odu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Apadu ezers.
Asmenis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 4,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Asmaņa ezers, Asmens ezers, Asmeņa ezers; Asmeņu ezers.
Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers.
Bānūžu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, 189,7 m vjl., platība — 42,9 ha, garums — 1,9 km, platums — 250 m, lielākais dziļums — 15,5 m.
Gailītis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, 198,4 m vjl., platība - 25,8 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 1,8 m; Ezeragaiļu ezers; Ezergaļu ezers; Gailīša ezers; Gailīšu ezers.
Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers.
Kārzdabas ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Cesvaines pagastā, platība — 12,3 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
Zosins Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers.
Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers.
Asaru ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha.
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers.
Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis.
Eschenhof Ežu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā.
persiešu valoda farsi - indoeiropiešu valoda, oficiālā valoda Irānā, runā vairākums Afganistānā, izplatīta Centrālāzijā; arābu raksts.
heksahloretāns Fasciolīns C2Cl6 - bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai.
Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE.
Islāmābādas galvaspilsētas teritorija federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība — 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kolumbijas distrikts federāls distrikts ASV (“District of Columbia”), administratīvais centrs — Vašingtona, platība — 177 kvadrātkilometri, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā.
WRC FIA pasaules čempionāts rallijā (angļu "World Rally Championship").
Netscape firma _Netscape Communications Corporation_, kas izstrādājusi globālā tīmekļa pārlūkprogrammu _Netscape Navigator_, kā arī tīmekļa serverus un līdzekļus iekštīklu veidošanai.
Apple firma "Apple Computer".
DEC Firma "Digital Equipment Corporation".
sistēma "Quick Time" firmas _Apple Computer_ izstrādāta standartizēta video un animācijas sistēma, kas iebūvēta operētājsistēmā _Macintosh_ un tiek izmantota vairumā lietojumu ar videoattēliem vai animāciju; ar speciālu draiveri to var izmatot arī _PC_ datoros.
personālo datoru saime Macintosh firmas _Apple Computer, Inc._ personālo datoru saime, kas izstrādāta uz mikroprocesora _Motorola 68000_, kā arī arhitektūras _Power PC_ bāzes.
datu bāzes pārvaldības sistēma dBase firmas _Ashton-Tate Corporation_ izveidota datu bāzes pārvaldības sistēma.
Kadeti firmas _Cadets de Gascogne_ kafejnīcas Rīgā.
cirkulis firmas _Circle K_ degvielas uzpildes stacija.
CorelDraw firmas _Corel_ grafikas programmu pakotne, kas darbojas _Microsoft Windows_ vidē. Komplektā ietilpst vektorgrafikas redaktors, fotoattēlu un bitkartētu attēlu apstrādes programma, kā arī trīsdimensiju modelēšanas un trīsdimensiju animāciju veidošanas līdzekļi, kas ērti izmantojami informācijas precizēšanai.
krokši firmas _Crocs_ ražoti gumijas zābaki un kurpes.
kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām.
datoru tīkla arhitektūra DNA firmas _DEC_ izstrādātais datoru tīkla arhitektūras modelis, kas paredz sešu slāņu protokolu hierarhiju un kuram atbilstošos datoru tīklus parasti sauc par _DECnet_.
arhitektūra PA firmas _Hewlett-Packard_ 1980. gados izstrādāta _RISC_ datora arhitektūra vienotai mikrodatoru un minidatoru saimei.
meklētājprogramma Infoseek firmas _Infoseek Corporation_ izveidota meklētājprogramma globālajam tīmeklim, kas ne tikai nodrošina tekstu meklēšanu, bet var atrast arī tīmekļa vietnēs noteiktus kategoriju sarakstus.
Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_.
mikroprocesors Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_.
mikroprocesors Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabitu atmiņu un 16 bitu datu kopni. Uz šī mikroprocesora bāzes firma _IBM_ 1984. g. izstrādāja personālo datoru PC/AT.
programma NetMeeting firmas _Microsoft Corporation_ izstrādāta programma, kas nodrošina interneta pārraides vides izmantošanu telekonferencēm.
standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā.
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus.
datu bāzu pārvaldības sistēma Oracle firmas _Oracle Corp._ relāciju datu bāzu pārvaldības sistēma, ko izmanto plašam datoru spektram - no mikrodatoriem līdz pat lieldatoriem.
programmatūra "PointCast Network" firmas _PointCast_ izstrādāta programmatūra, ko izmanto, lai nosūtītu interneta lietotāju datoriem jaunāko, lietotājam nepieciešamo informāciju.
skalārā procesora arhitektūra firmas _SUN microsystems_ 1988. g. izstrādāta atvērta _RISC_ datora arhitektūra, kuras centrālā funkcionālā bloka izveide aparatūrā ir relatīvi vienkārša.
caurspīdīgā operētājsistēma firmas _Sun Microsystems_ izveidota lokālā tīkla operētājsistēma, kas ļauj apvienot tīklā firmas _Applle_ datorus, personālos datorus _PC_, kā arī _Sun_ darbstacijas, neprasot, lai lietotāji pieskaņotos jaunajai darba videi.
makintošs Firmas "Apple Computer Inc." ražotais personālais dators.
dBase Firmas "Ashton-Tate Corporation" izveidota datu bāzes pārvaldības sistēma IBM saderīgiem personālajiem datoriem.
firmas "Centronics" saskarne firmas "Centronics" izstrādāts IBM PC un ar tiem saderīgu personālo datoru paralēlo pieslēgvietu saskarnes standarts, ko parast izmanto printeru pieslēgšanai datoram.
datorkopne Firmas "DEC" minidatoram izmantotā kopnes struktūra.
VAX Firmas "DEC" ražoto minidatoru saimes apzīmējums.
tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus.
tilpdisks Firmas "Iomega Corporation" diskdziņa noņemams cietais disks, kurā varēja ierakstīt līdz 100 megabaitiem informācijas (angļu "zip disk").
operētājsistēma AIX firmas IBM operēgtājsistēmas UNIX versija, kas paredzēta personālajiem datoriem, darbstacijām, minidatoriem un lieldatoriem, kā arī RS/6000 sērijas datoriem ar RISC procesoru.
fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā.
standarts PnP firmu _Compaq_, _Microsoft_, _Intel_ un _Phoenix_ izstrādāts standarts, ko plaši izmanto aparatūras ražotāji un kas nodrošina automātisku personālo datoru aparatūras konfigurācijas maiņu.
Zaļā grāmata firmu _Sony_ un _Philips_ izstrādāto kompaktdisku _CD-I_ un to atskaņotāju standartu kopojums.
elektrības daudzums fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu; mērvienība kulons ( C ), praksē lieto arī ampērstundu (Ah); 1 Ah=3600 C.
siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā.
bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
kalanētika Fizisko vingrinājumu programma, ko izstrādājusi Kalana Pinknija ("Callan Pinckney", ASV).
skeleta rindas teorija fonoloģijas teorija, kurā par pamatu izmantota līdzskaņu jeb konsonantu ( C ) un vokāļu ( V ) pozīciju secība zilbes struktūrā; CV teorija.
CV teorija fonoloģijas teorija, kurā par pamatu izmantota līdzskaņu jeb konsonantu ( C ) un vokāļu ( V ) pozīciju secība zilbes struktūrā; skeleta rindas teorija.
paraformaldehīds Formaldehīda polimēru maisījums HO[-CH,O-]nH, glabāšanai un transportēšanai ērts ciets formaldehīda veids; paraforms.
trioksāns formaldehīda trimērs [-CH~2~O-]~3~, izejviela poliformaldehīda ražošanai.
PCX formāts PCX.
IC Foruma veida lomu spēle "Interneta Cūkkārpa", kas interneta vidē norisinās kopš 2003. gada.
monacīts fosfātu klases minerāls, cērija, lantāna un torija fosfāts (Ce, La, Th)PO~4~; izejviela cērija, lantāna, torija ieguvei.
dimetiltrihloroksietilfosfonāts Fosfororganiskā preparāta hlorofosa (diptereksa) iedarbīgā viela - (CH3O)2POCHOHCCl3.
henopodioze Fotofobija un eritematozi ādas izsitumi cilvēkiem, kas lietojuši uzturā balandu vai nakteņu dzimtas ("Chenopodiaceae") augus.
dialiti Fotogrāfiski objektīvi ar nelīmētām lēcām, lētāki un tomēr labi anastigmati, piem., Celors, Šinlors, Dogmars, Omnars, Unofokals u. c.
tindalizācija Frakcionēta sterilizācija mitrā tvaikā, 100 Celsija grādu temperatūrā; atkārtotā karsēšana nogalina izdīgušās mikroorganismu sporas.
Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena Francijas aizjūras kopienas "Senpjēra un Mikelona" pilnais nosaukums ("Collectivité territoriale de Saint-Pierre-et-Miquelon").
Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
Franči franču maiznīca Rīgā _Cadets de Gacogne_.
fulmināti Fulmīnskābes (karbiloksīma C=N-OH) sāļi, toksiski, trieciena vai berzes ietekmē sprāgst.
karbonilgrupa Funkcionālā grupa organiskajos savienojumos >C=O, kas raksturīga, piem., aldehīdiem, ketoniem, karbonskābēm, laktoniem, laktamiem.
rigiditāte funkcionāls skeleta muskuļu stāvoklis, kam raksturīgs muskuļu sasprindzinājums, cietums un stīvums, ko izraisa CNS bojājumi un patoloģisks perifēro nervu kairinājums.
neveldzētie kaļķi gabalveida vai maltie kaļķi, kuru pamatkomponenti ir kalcija oksīds (CaO) un magnija oksīds (MgO).
Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā.
a. C. gadā pēc Kristus dzimšanas (lat. "anno Christi").
a. a. C. gadā pirms Kristus dzimšanas (lat. "anno ante Cristum").
Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs.
kuprainā gailenīte gailenīšu sēņu suga ("Cantharellula umbonata").
taurene gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Craterellus").
parastā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cibarius"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
pelēkā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cinereus").
sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni.
zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos.
tūbainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus tubaeformis").
baltkaļķi gaisā cietējoša saistviela ar lielu CaO (> 95%) daudzumu.

C citās vārdnīcās:

MLVV