cariste
cariste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | cariste | caristes |
Ģen. | caristes | caristu |
Dat. | caristei | caristēm |
Akuz. | caristi | caristes |
Lok. | caristē | caristēs |
Cara valsts; monarhija, kurā valda cars.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krievijas Impērijas dokumentos tā tiek saukta par " Polijas caristi".
- Regulāri kari ar Krievijas caristi notika arī vēlākās Polijas-Lietuvas ūnijas laikā.
- No 1547. līdz 1721. gadam Maskaviju aizvien biežāk dēvēja par Krievijas caristi.
- Veiksmīgu karadarbību rezultātā Krievijas cariste ieguva nozīmīgu osmaņu cietoksni Azovā.
- Lielmorāvija un Pirmā Bulgārijas cariste pieņēma grieķu kristietību no Bizantijas misionāriem.