celmainis
celmainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | celmainis | celmaiņi |
| Ģen. | celmaiņa | celmaiņu |
| Dat. | celmainim | celmaiņiem |
| Akuz. | celmaini | celmaiņus |
| Lok. | celmainī | celmaiņos |
Avoti: Sin
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Celmaiņu zemi iegādājās Zariņi, Caunes, Nebēdnieki, Ozoliņi, Apiņi, Svarinieki.
- Pēc meža izstrādes muiža sāka celmaiņu pārdošanu.
- 1890. gada pavasarī Svarinieki sāka cīņu ar celmaini — dedzināja un lauza celmus, raka grāvjus.