ruksis
ruksis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ruksis | rukši |
| Ģen. | rukša | rukšu |
| Dat. | ruksim | rukšiem |
| Akuz. | ruksi | rukšus |
| Lok. | ruksī | rukšos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā patiešām nebija nekāda minicūciņa, bet liels, trekns ruksis.
- Kur radies teiciens, ka uzvedas kā cūka, kā ruksis?
- Ruksis vēl kādu brīdi pikti lūrējis no krūmiem, līdz aizgājis.
- Derēs viņam rukša sile, šļūks pa dubļiem – viena vīle!
- — Mans jaunskungs sūt kā ruksis, — vīrietis noteica.