Paplašinātā meklēšana

Meklējam už.

Atrasts vārdos (519):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3291):

iestāšanās (kā) aizstāvēšana, cīnīšanās (par ko), paužot noteiktu viedokli, nostāju
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.).
(pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
(pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
rezonieris 17.-18. gs. literatūras (parasti komēdiju) personāžs, kas moralizē, paužot autora domas.
ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
gramatiskā nozīme abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas gramatiskā formā.
skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
dermestidae Ādgraužu dzimta.
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas.
baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio").
Smirnova ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus smirnovi").
jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius").
graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem.
parafēmija Afāzijas veids, kas izpaužas ar nepiemērotu vārdu lietošanu.
disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot.
disgramatisms Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja pareizi lietot vārdus.
akatafāzija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja sintaktiski pareizi veidot frāzi.
pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
griešanās aitu slimība, kas izpaužas kā aitas riņķošana ap sevi
griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji.
paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms.
aizlaušķināt Aizskriet laužot (piem., zarus).
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
oļgrauži Akmeņgrauži.
misgurnus Akmeņgraužu dzimtas ģints.
noemacheilus Akmeņgraužu dzimtas ģints.
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās.
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Allepi Ālapuža - pilsēta Indijas dienvidos.
atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts.
Kvinkes tūska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar tūsku plakstiņos, lūpās, mēlē, balsenē, dzimumorgānos.
epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
acidēmija Alkāliju rezervju samazināšanās asinīs, kas izpaužas kā pH pazemināšanās.
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
anužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" ("Anužas") iedzīvotāji.
ciekaužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ciekauži" iedzīvotāji.
Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze.
disfunkcija aparatūras fizikālā defekta vai programmas kļūdas rezultāts, kas izpaužas to nepareizā vai neapmierinošā funkcionēšanā.
sažulnīt apbružāt, sakošļāt.
apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
apsabružāties Apbružāties.
apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes.
Strūžāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni.
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
vide apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā.
bražāt Apnēsāt, nobružāt.
lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias").
kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats).
saperda Apšgrauži.
Saperda populnea apšgraužu suga.
Saperda scalaris apšgraužu suga.
krešāt Aptraipīt, apbružāt (apģērbu).
ķiept Aptraipīt, apbružāt.
nopļekšēt Aptraipīt, apbružāt.
nopļekšķēt Aptraipīt, apbružāt.
nošķurstēt Aptraipīt, apbružāt.
nošķurstīt Aptraipīt, apbružāt.
nošļerpēt Aptraipīt, apbružāt.
notemēt Aptraipīt, apbružāt.
saķezināt Aptraipīt, apbružāt.
saķezināties Aptraipīties, apbružāties.
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas.
rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
nesankcionēta pieeja apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kas izpaužas datu lasīšanā, modificēšanā vai iznīcināšanā.
nočužot Ar čužiem (gružiem) nokaisīt.
apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji; ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
nogružoties Ar gružiem samaisīties.
ieskāties Ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās.
kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
stangots Ar laužņiem apgādāts (par zirgu).
raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
iskužināt Ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam); izkužināt.
mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu.
noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
izvilināt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu).
pingāt ar zariem vai kociņiem nospraužot robežas, izslēgt no lietošanas.
ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas ekstāze.
paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja.
Dactylorhiza cruenta asinssarkanā dzegužpirkstīte.
Orchis cruenta asinssarkanās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza cruenta" nosaukuma sinonīms.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
žužu Atkārtojumā vai savienojumā ar "žužū" lieto šūpojot bērnu.
aizbraucīt Atkārtoti glaužot, velkot, nobraukot ļaut nonākt aiz kaut kā vai aizvākt.
pāršaustīt Atkārtoti strauji virzīt atspoli (aužot).
ķuza Atkritumi, gruži, draza.
draza Atkritumi, gruži.
atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku.
pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers.
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns.
eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem.
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
shizogīrija Attīstības anomālija, kas izpaužas ar plaisām smadzeņu vītnēs.
melotija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā auss gliemežnīcas pārvietošanās uz vaigu.
hemikardija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā sirds vienas puses trūkums; izšķir kreiso un labo h.
hamartija Attīstības anomālija, kas izpaužas nepareiza audu samēra vai embrionālo audu atlieku veidā.
makrokardija Attīstības kroplība, kas izpaužas kā neparasti liela sirds.
hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes).
aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
nītainis Audekls, ko auž vairākās nītīs.
putnactens audekls, kuru aužot veidojas reljefs raksts ar bedrītēm.
trine Auduma svītra, kas rodas trinīti aužot.
lāpsene Audums, kuram izveidots reljefains raksts aužot vairākas dzijas daudzkārtnī un pārmaiņus vienkārtnī.
divkārtnīšu Audums, kuru aužot izmanto speciālu nīšu iekārtojumu ar īsacainām un garacainām nītīm.
Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs.
augstenieki Augstmaņi, augstākajai ļaužu kārtai piederīgie.
Kierkuži Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski.
aužgulānieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužgulāni" (arī "Aužgulēni") iedzīvotāji.
Aužgalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužguļāni" bijušais nosaukums.
joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos.
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
šautava Aužamā atspole, saiva.
šautave aužamā atspole.
šauteve Aužamā atspole.
seivala aužamā šķieta apmale.
zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte.
sīlava Aužamā šķieta mala.
strastis Aužamā šķieta zari.
birds Aužamais šķiets.
četrminas Aužamās stelles ar četrām paminām.
stāvi Aužamās stelles.
kangas Aužamie stāvi (Kursā).
laipstules Aužamie stāvi, stelles.
stāve Aužamie stāvi; stelles.
birde Aužamie stāvi.
pakaļbomis Aužamo stāvu bomis, uz kura pirms aušanas tiek uztīti meti jeb velki.
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki.
blāķis Aužamo stāvu daļa - sānkoki.
augšvilenis Aužamo stāvu daļa, kur uztīti jeb uzvilkti meti; velbomis; velenis.
slunas Aužamo stāvu daļa, steļļu abi sāni, steļļu sānu koki.
tīseklis Aužamo stāvu daļa.
vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ.
dzērvīte Aužamo stāvu detaļa uz kuras savērtas paminas.
kamlāde Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu.
ķemmlāde Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu.
šķietvāks Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu.
birulis Aužamo stāvu elements - trizuļa ripa, kam apmet auklu.
lomenis Aužamo stāvu jeb steļļu sastāvdaļa.
lomens Aužamo stāvu jeb steļļu sastāvdaļa.
ausles Aužamo stāvu koka detaļas, starp kurām ievieto aužamo šķietu.
apakšvilenis Aužamo stāvu koks, ap ko tinas audekls.
bauze Aužamo stāvu krūšu bomis.
līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai.
maidava Aužamo stāvu pamina.
pakāja Aužamo stāvu pamina.
cilavas Aužamo stāvu paminas.
mintaras Aužamo stāvu paminas.
minturis Aužamo stāvu paminu stienis (uz kura uzmaukts paminu gals).
atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni.
atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos.
buka Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis.
āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
krūšbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, pār kuru virzās noaustais audekls.
valbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin noausto audumu.
baķis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus.
vellbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus.
vellens Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus.
vērsītis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls.
vērstava Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls.
beņķis Aužamo stāvu sastāvdaļa – sols, uz kura sēž audēja.
drīzuļkoks Aužamo stāvu sastāvdaļa, augšējs šķērskoks, pie kura piekar drīzuļus ar nītīm.
drīzulis Aužamo stāvu sastāvdaļa, iekārta detaļa, pie kuras piesien nītis.
ķemlāde Aužamo stāvu sastāvdaļa, kur ievieto šķietu.
līkāns Aužamo stāvu sviras, kas minot paminas paceļ un nolaiž veldenes ar nītīm.
sankalis Aužamo stāvu šķērskoks.
šķīvenis Aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums; šķīvbomis.
boķis Aužamo stāvu veltnis.
boze Aužamo stāvu veltnis.
bozerags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā).
bozsrags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā).
veldine Aužamo steļļu detaļa - koks uz kura uzmauc nītis.
ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin.
šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
mietava Aužamo steļļu paminas.
veldīte Aužamo steļļu paminu stiprinājuma stienis.
aizsaitava Aužamo steļļu piederums - tieva līste pie kuras piesēja auduma velkus.
klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis.
veldene Aužamo steļļu sastāvdaļa - apaļš koks uz kura uzver nītis.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
laidene Aužamo steļļu sastāvdaļa.
žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805).
atlaidiens Aužamos stāvos ar vienu paņēmienu uz priekšu pavilktais velku garums.
atmukas Aužot atmukušas un atkritušas šķiedras.
ieaust Aužot ieveidot (kur).
ieaudināt Aužot ieveidot.
izaust Aužot izgatavot (audumu); noaust.
saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
saaust Aužot izgatavot (no kāda materiāla); noaust (1).
noaust Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
saausties Aužot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko); noaust (1).
noaust Aužot izgatavot.
izaust Aužot izlietot (daudz vai visu).
pārausties Aužot kļūdīties.
nosaausties Aužot nogurt.
pārausties Aužot nolietoties (īpaši par nītīm).
izaust Aužot nolietoties.
pieausties Aužot pagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; aužot pagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
riest aužot pagriezt bomi, lai pavirzītu uz priekšu metus.
pieaudināt Aužot papildināt.
dasist Aužot pievilkt, pievirzīt (atspoli vai mustavas), lai blīvētu audeklu.
saaust Aužot savienot.
laulāt Aužot tīklam beidzamo kārtu, salaist kopā ikkatras divas tīkla acis.
saut Aužot virzīt atspoli caur velku atvērumu.
kazulis Āzīši, kas aužamos stāvos cilā nītis, paminas minot.
māte Bajonetsavienojuma (un citu kabeļu savienojumu) daļa ar kontaktligzdu, kurā iesprauž pretējo savienojuma pusi ar kontaktu.
luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni.
Dactylorhiza baltica Baltijas dzegužpirkstīte.
Orchis baltica Baltijas dzegužpirkstītes "Dactylorhiza baltica" nosaukuma sinonīms.
redeļapuža Barības redeļu apakšējā daļa; vieta zem barības redelēm; redelapuža.
kama Bars, pūlis (ļaužu, bišu).
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju.
Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
ēsti Bēdas, sāpes, kas grauž, izsauc raizes.
izdzist Bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
ledains bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam.
etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta.
formkriticisms Bībeles pētniecības metode, kas izpaužas teksta formas un satura kritiskā analīzē.
bužot Biedēt bērnus ar bužu.
krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos.
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties.
neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties.
Brankužu Brankužu ezers - Brenkūžu ezers Katvaru pagastā.
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe.
Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe.
izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
fibula Bronzas un dzelzs laikmeta sprādze, kas ir līdzīga saspraužamajai adatai.
Orchis militaris bruņcepuru dzegužpuķe.
dzeguzene Bruņucepuru dzegužpuķe ("Orchis militaris").
nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
bružgāt Bružāt.
bružot Bružāt.
bružgāties Bružāties.
skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa.
stāvburtene Burtene atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumu; metieris.
burska Burza, drūzma ļaužu pūlī.
Bušezers Bušezers I – Lejas Bužezers Virešu pagastā.
Bušezers Bušezers II – Kalna Bužezers Virešu pagastā.
apšņurkt Būt neizskatīgam, netīram, arī apbružātam.
piesērēt Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
paasināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk.
iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums; panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes); būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko).
zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
izturēties Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem.
rādīt Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem.
izbiedēt Būt tādam, kurā izpaužas bailes.
samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju); būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ii grūti radīt (parasti par smaidu).
raudzīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
skatīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
smieties Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
kaist Būt tādam, kurā izpaužas spēcīgi psihiski procesi.
pārmest Būt tādam, kurā izpaužas šāds nosodījums.
pārplūst Būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju.
starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
kutēt Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
gruzis Būvgruži, smiltis, gruveši.
šlaga Būvgruži.
grūžas Būvguži, smiltis, gruveši.
purkšt Bužināt (matus).
sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
iebužināt Bužinot ievirzīt (kur iekšā).
izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu).
izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa dalās).
izbužināties Bužinot izpurināties.
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
sabužināt Bužinot sajaukt (parasti matus).
uzbužināt Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru).
Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums.
stakles Celaiņu jostu aužamā ierīce.
lepturinae Celmgraužu apakšdzimta.
leptura Celmgraužu apakšdzimtas ģints.
strangalia Celmgraužu apakšdzimtas ģints.
zaļais celmgrauzis celmgraužu suga ("Anoplodera virens").
sarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
skujkoku melnsarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda.
mehāniskā (elastiskā) deformācija cietu ķermeņa daļiņu savstarpējā novietojuma izmaiņa, kas izpaužas mehāniskos spriegumos, ķermeņa formas un izmēru izmaiņa.
kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
valodas traucējumi cilvēka attīstības traucējumi, kas izpaužas valodas sapratnes vai lietošanas grūtībās.
dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
nacionālradikāļi Cilvēki, kas pauž nacionāli radikālus uzskatus, ir nacionāli radikālas organizācijas locekļi vai piekritēji.
sociopāts Cilvēks ar personības traucējumiem, kas izpaužas kā antisociāla attieksme un uzvedība.
snaudulis Cilvēks, kam nāk snauda; cilvēks, kas bieži snauž; miegains cilvēks.
aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž.
aizstāvis cilvēks, kas aktīvi pauž piekrišanu noteiktiem uzskatiem, vērtībām, [aizstāv]{s:2137}, pamato tās; aktīvs piekritējs, atbalstītājs
komunists Cilvēks, kas atzīst un pauž komunisma idejas.
čīksts Cilvēks, kas bieži činkst, gaužas, žēlojas.
ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs cilvēks.
čīkste Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas, raud.
čīkstulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas; arī cilvēks, kas bieži raud.
raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
izsmieklinis Cilvēks, kas izsmej, pauž nievīgu, nicīgu vērtējumu, attieksmi.
individuālists Cilvēks, kas pauž individuālismu (1); cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības.
pļāpa Cilvēks, kas pauž ko slēpjamu.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu); cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
šņauknāsis Cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba.
seksists Cilvēks, kas savā rīcībā vai attieksmē pauž seksismu.
gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas; gaudulīgs cilvēks.
eklektiķis Cilvēks, kura uzskatos, darbībā izpaužas eklektisms.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem).
vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem.
zilvēdaris Citu pagastu ļaužu dota iesauka, palama augstroziešiem.
melldirsietis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka, palama rozuliešiem.
šmidzināt Čirkstēt, čirkstināt; sanēt, žužināt.
gastrobroze Čūla, kas sagrauž un perforē kuņģi; kuņģa sienas sairšana, veidojoties čūlai.
čužņas Čužas 1.
pentaphylloides Čužas 1.
čužuļi Čuži 1.
dasiphora Čužu ģints "Pentaphylloides" nosaukuma sinonīms.
krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem.
Fridrihsena čuža čužu suga ("Pentaphylloides x friedrichsenii"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
Dasiphora fruticosa čužu sugas "Pentaphylloides fruticosa" nosaukuma sinonīms.
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas.
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas.
DAF Darbaļaužu apvienotā fronte.
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam.
konkludenta darbība darbība, kuras sekas ir līguma slēgšana; izpaužas vārdos neizteiktā gatavībā noslēgt līgumu.
amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona.
austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž.
apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
pužināt Darīt čauganu, irdenu; arī bužināt.
okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu.
kiberspiegošana datu izvilināšana no svešām datorsistēmām, tās uzlaužot; bieži vien tā notiek starp dažādām valstīm.
ņudzums Daudz ļaužu kopā; sasviesti žagari.
autiskā spektra traucējumi daudzveidīgi un dažādas pakāpes, taču individuāli neiroloģiskie attīstības traucējumi, kas izpaužas kā samazinātas komunikācijas spējas, iztēle, domāšanas elastība.
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
sakaši Dažādi atkritumi, būvgruži.
šlāga Dažādi būvgruži.
počas Dažādi gruži.
pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem.
kodolu aplāzija dažu galvas smadzeņu nervu kodolu iedzimts attīstības traucējums; izpaužas kā zīšanas un rīšanas grūtības.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
mehanostrikcija Deformācijas, kas izpaužas feromagnētiķos, ferimagnētiķos un antiferomagnētiķos, ja mehāniska sprieguma iedarbībā mainās to magnetizācija.
degumdzeguzene Deguma dzegužpuķe ("Orchis ustulata").
Orchis ustulata deguma dzegužpuķe.
čužiņa Dem. --> čuža.
kugužiņa Dem. --> kuguža.
mellužīte Dem. --> melluža.
neļautiņi Dem. --> neļauži.
ružaveņš Dem. --> ružavs.
demogrāfiskais trends demogrāfisko procesu tendence (virziens), kas izpaužas dinamiskas statistiskas likumsakarības veidā.
endogēnā depresija depresijas veids, kas izpaužas kā bipolāri afektīvie un rekurenti (atkārtoti) depresīvie traucējumi, tā var būt pamatslimība.
buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem.
liekātnis Diegi (pavedieni), kas aužot netika ieausti audumā, bet palika uz auduma virsmas.
kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.
Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot.
angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē.
labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus.
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
Lajziny Dlužņevas (Laizēnu) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
disimbolija Domāšanas traucējums, kas izpaužas kā nespēja izteikt domas vārdos.
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
piedrāznāt Drāžot piegružot.
varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
grumslas Drumslas, gruži.
brunči Drupas un gruži.
piedrupināt Drupinot piegružot.
ēsma Drūzma, ļaužu pūlis.
Allenburga Družba, apdzīvota vieta Krievijas Kaļņingradas apgabalā.
Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums.
Družkovka Družkivka - pilsētas nosaukums padomju laikā.
Kerkuži Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski.
Ķerkuži Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants.
Ķierkuži Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants.
dumpinieks Dumpja 1 dalībnieks, nemiernieks; cilvēks, kas pauž neapmierinātība (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi 1.
Kuckucks-Berg Dzegužkalns.
dzeltenā dzegužkurpīte dzegužkurpīšu suga ("Cypripedium calceolus"), Latvijā aizsargājama.
cypripedium Dzegužkurpītes.
ķeizara cirtas dzegužlini.
dzegužu lini dzegužlini.
polytrichum Dzegužlini.
polytrichaceae Dzegužlinu dzimta.
parastais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum commune").
krāšņais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum formosum").
kadiķu dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum juniperinum").
garsetas dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum longisetum").
matainais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum piliferum").
Baltijas dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza baltica").
asinssarkanā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza cruenta").
Fuksa dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza fuchsii").
stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts.
plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama.
Rusova dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza russowii").
Dactylorhiza praetermissa dzegužpirkstīšu suga.
dzeguzene Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza") - orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros.
čūskenaji Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza").
dzegužpuķe Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza").
orchidejas Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza").
dactylorhiza Dzegužpirkstītes.
ērkulis Dzegužpuķe ("Orchis maculata").
čūsku puķes dzegužpuķes.
dzegužpiestiņi Dzegužpuķes.
orchis Dzegužpuķes.
velnaķepas Dzegužpuķes.
vīru dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis mascula").
bruņcepuru dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis militaris", arī "Orchis rivini").
zalkšu dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis morio").
deguma dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis ustulata").
ani Dzegužputnu ģints, gk. Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
cuculidae Dzegužu dzimta.
cuculus Dzegužu dzimtas ģints.
purne dzegužu purne - Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
austrumu dzeguze dzegužu suga ("Cuculus saturatus"), kas retumis ieceļo Latvijas austrumu daļā.
cuculiformes Dzegužveidīgie.
turaks Dzegužveidīgo putnu dzimta ("Musophagidae"), 5 ģintis, \~20 sugu, Āfrikā.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
ādamzāle Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzeguzeskurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzeguzessietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzegužkurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzegužsietava Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
sietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
Cypripedium calceolus dzeltenā dzegužkurpīte.
pārstaipienis dzija, kas aužot neaužas līdz, bet iet vaļēja pa audekla vienu vai otru pusi.
auds Dzija, kas aužot stiepjas auduma platumā, šķērsām pāri velkiem.
pasms Dzijas pavedienu kopums audekla velkos; noteikta skaita dzijas vai diegu pavedienu kopums, parasti aužot.
saivīte dzijas spolīte, no kuras aužot izveido audus.
vārstīkļi Dzijas tinot un aužot radušies pārpalikumi, dziju gabali.
pāsms Dziju posms uz aužamā šķieta ar noteiktu pavedienu skaitu.
heterotallisms Dzimumšķirtība zemākiem augiem haploīdajā paaudzē; tā neizpaužas ārēji, bet parādās tikai dzimumprocesā.
necilindriskums dzinēja cilindra ģeometriskās formas kropļojums, kas izpaužas cilindra sienu neparalelitātē un cilindrs iegūst mazliet konisku formu; defekts, kas rodas izgatavošanas vai (biežāk) izdiluma dēļ.
šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība).
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
biotiskie faktori dzīvās vides faktori, kas ietekmē organismu dzīvotspēju un nosaka to izplatību; izpaužas organismu savstarpējā mijiedarbībā.
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes; mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis.
maidi Egļu zari, ko ziemā nosprauž gar ceļu, lai pēc puteņa tas būtu vieglāk atrodams.
Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās.
iekšējais fotoefekts elektronu pāreja auz kvazihibrīdiem stāvokļiem, kas pusvadītājos un dielektriķos izpaužas kā fotovadāmība un fotohromisms.
īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
energoefektivitāte Enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida un kvalitātes samērs ar enerģijas patēriņu.
kuražīgs Enerģisks, uzņēmīgs, neatlaidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
akantrocīts Eritrocīts, kuram ir ģenētiski nosacītas formas izmaiņas, kas izpaužas kā dzeloņaini citoplazmas izaugumi.
asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam.
Silītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,1 ha; Alaužu ezers; Sīlītis.
Karaļu ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 14,8 ha; Plaužu ezers.
Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
Grūžņu ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība - 12,5 ha; Grūžnis; Gružnis; Velnamārka ezers; Velnamorka ezers
Paužezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 15,5 ha; Paužas ezers; Paužu ezers.
Lubūzis ezers Raunas pagastā, platība - 14,2 ha; Lubūža ezers; Lubužu ezers; Lubūžu ezers.
Slutaisis ezers Raunas pagastā, platība - 2,8 ha; Ramaužu ezers; Slutaušu ezers; Slutaužu ezers; Žūru-Slutausis.
Služevas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 6,2 ha; Nušina ezers; Nušinas ezers; Nušino ezers; Služeva ezers; Služinas ezers; Služinu ezers.
Meirauka ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 5,2 ha; Meirišķu ezers; Meirovka ezers; Melaušu ezers; Melaužu ezers.
Kārtūžu ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība — 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers.
Ķūžu ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 6,8 ha; Ķužu ezers.
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers.
prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo.
či Ezoterismā vitāls spēks, kas izpaužas materiālajā pasaulē.
Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts.
magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
deģenerētā sistēma fizikāla sistēma, kurā izpaužas identisku daļiņu kvantmehāniska mijiedarbība.
tīklojums formāla vai neformāla saikne starp cilvēkiem vai organizācijām, kas izpaužas iespējā dalīties resursos, prasmēs, sociālos konntaktos un zināšanās.
Pentaphylloides x friedrichsenii Fridrihsena čuža.
Dactylorhiza fuchsii Fuksa dzegužpirkstīte.
Orchis fuchsii Fuksa dzegužpirkstītes "Dactylorhiza fuchsii" nosaukuma sinonīms.
locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
bērnu cerebrālā trieka galvas smadzeņu bojājuma (pirms dzimšanas, dzemdībās, tūlīt pēc dzemdībām) sekas, kas izpaužas kustību traucējumos vai epileptiskās lēkmēs un garīgās attīstības atpalicībā.
psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
tīra Gandrīz, gluži.
maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
koherence garīgā sakarība, kas izpaužas rakstos un runā.
izdegšanas sindroms garīgo un fizisko spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam un nelabsajūtai darbā.
milna Garš, apaļš koks ar smailu galu, ko sprauž alus darināmās baļļas dibenā.
kakogeizija Garšas sajūtas traucējums, kas izpaužas kā pretīga garša; bieži idiopātiskās epilepsijas simptoms.
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
sūras asaras gaužas asaras.
gaužām Gauži (2); ļoti.
traišķīties Gauži raudāt.
nogausties Gaužoties noteikt, pateikt.
nočinkstēt Gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt; žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
gauds Gaužs (1).
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
aizglaust Glaužot aizbīdīt (aiz kā).
apglaust Glaužot apmīļot.
atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
pieglaust Glaužot pielīdzināt (parasti matus).
pieglaustīt Glaužot pielīdzināt.
glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture.
tui Gluži (it kā), gandrīz (it kā).
ikls Gluži tumšs.
īls Gluži tumšs.
visnotaļ Gluži, pavisam, viscaur; parasti; arī īpaši.
caur un cauri gluži, pavisam.
pavisam gluži, pilnīgi; ļoti.
justument Gluži, tieši.
tīr Gluži, vienīgi.
tīrs gluži; pilnīgi, pavisam
višķim Gluži.
uzgrābāt Grābājot savākt (piemēram, gružus); uzgrābstīt (1).
uzgrābt Grābjot savākt (piemēram, gružus).
uzgrābstīt Grābstot savākt (piemēram, gružus); uzgrābāt (1).
piegraizīt Graizot (ko), piegružot (ar to).
atspraudene Grāmatu spiestuvēs burtenes atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
kramt Grauž.
kremslis Graužamā kaite zirgam.
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
nograuzt Graužot atdalīt nost.
iegrauzt Graužot iebojāt.
izkrubināt Graužot izēst; izmantojot barībai, sabojāt (par grauzējiem).
izgremzties Graužot izkļūt, izlauzties.
izgrauzt Graužot iznīcināt.
urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem.
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
pārgrauzt Graužot pārdalīt.
piegrauzties Graužot pietuvoties.
pārgrauzt Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
izgrauzt Graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
iegrauzt Graužot radīt (kur robu, caurumu).
nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem).
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
uzkrimst Graužot, kremtot atklāt.
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē).
aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka.
pityogenis Gremdgraužu dzimtas ģints.
tomicus Gremdgraužu dzimtas ģints.
scolytidae Gremzdgraužu dzimta.
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas.
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs.
ips Gremzdgraužu dzimtas ģints.
egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi.
egļu sešzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus")
mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks.
lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
spožais gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus laevis").
mazais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus multistriatus").
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
lielais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus scolytus").
Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību.
grūta griešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas griešanai nepieciešamā spēka palielināšanās virs normālā; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir nodilušas nevienmērīgi vai arī ja eļļošana bijusi nepietiekama vai nekvalitatīva.
aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi.
skāba grimase grimase, kurā izpaužas neapmierinātība, īgnums.
Grothusenshof Grotužu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā.
bruzgi Gruveši, gruži, šķembas.
šoti Gruzīnu laužamā maize, kas tiek daudz lietota ar asajiem ēdieniem, Latvijā to tirgo kā lavašu.
lāsains Gružains, tāds, kur ir daudz salmu, atkritumu.
gruzains Gružains.
gružaiņš Gružains.
grūzains Gružains.
grūžojs Gružains.
žogains Gružains.
Ilzes ezers Gruženieku ezers Vīpes pagastā.
daikši Gruži, atbiras, saslaukas.
čozas Gruži, atkritumi, drazas; arī mizas, (graudu, sēklu) apvalki u. tml.
ķeza Gruži, atkritumi, netīrumi.
bruģis Gruži, atkritumi, saslaukas.
musuris Gruži, atkritumi.
mužļi Gruži, gruveši, atkritumi.
graušļi Gruži, gruveši, mēsli.
griva Gruži, gruveši, mēsli.
sakrišņi gruži, gruveši.
grauslis Gruži, gruveši.
grūbulis Gruži, gruveši.
našis Gruži, netīrumi, drazas.
niši Gruži, netīrumi, drazas.
raida gruži, netīrumi.
trūsla Gruži, pārpalikumi.
trūslas Gruži, pārpalikumi.
rūsis Gruži, saslaukas, netīrumi, atkritumi, kas sabērti kaudzē.
ruida gruži, saslaukas, netīrumi.
roida Gruži, saslaukas, netīrumi.
roiska Gruži, saslaukas, netīrumi.
gruižļi Gruži, saslaukas.
žogas Gruži, saslaukas.
žogi Gruži, saslaukas.
šandri gruži.
grausli Gruži.
grouži Gruži.
grūzis Gruži.
naršķi Gruži.
kružļi Gružļi.
roidot Gružot, atstāt netīrumus.
roidoties Gružot, atstāt netīrumus.
gružāt Gružot.
grūžot Gružot.
roidčupa Gružu, saslauku kaudze.
roidmēsli Gružu, saslauku kaudze.
rūsa Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums.
Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā.
čammāt Gružus taisīt.
cholevidae Gružvaboļu dzimta.
catopidae Gružvaboļu dzimtas "Cholevidae" nosaukuma sinonīms.
choleva Gružvaboļu dzimtas senāks nosaukums, kad to klasificēja kā līķvaboļu dzimtas ģinti.
catops Gružvaboļu sugu grupa, kas senāk bija iekļauta līķvaboļu dzimtā kā atsevišķa ģints.
jānuzieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Jānuži" iedzīvotāji.
Gužīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants.
Gūžīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants.
čaviņš Gultas vieta, kas izveidota kareivim saimes ļaužu kopējā istabā.
puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos.
kalorikums Hipotētiska substance (šķidrums) bez svara (masas) un citām vielas īpašībām, kas izpaužas kā siltums (17.-18. gs. priekštatos); flogistons.
sistava Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
dermatoskleroze Hroniska saistaudu slimība, kolagenoze, kas izpaužas ar saistaudu sacietējumu (sklerozi) un sabiezējumu jebkurā orgānā, bet gk. ādā; sklerodermija.
humānists Humānisma piekritējs; cilvēks, kura rīcībā izpaužas humānisms.
orenda Huro indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
krāsapuža Iedobums, vieta zem krāsns mūra; krāsnsapuža.
lepns Iedomīgs, augstprātīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
atrahelocefālija Iedzimta kroplība, kas izpaužas kā kakla un galvas trūkums.
asomija Iedzimta kroplība, kas izpaužas kā rudimentārs viduklis un bezveidīga galva.
ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments.
diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā.
shistāze Iedzimts defekts, kas izpaužas ar ķermeņa daļas vai orgāna šķeltni.
AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis.
stelles iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem; aužamie stāvi.
ieslēpt Iekļaut (piemēram, tekstā kādu saturu) tā, ka neizpaužas tieši.
ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
iesalauzties Iekļūt ar varu vai uzlaužot, piemēram, durvis, logus.
saslāvīt Iekļūt ļaužu valodās, baumās.
iekratens Iekritens - ne gluži pilns.
iežabot Ielikt laužņus zirga mutē.
sažabot ielikt zirgam mutē laužņus.
apauši Iemaukti bez laužņiem, ko lieto zirga piesiešanai stallī un atpūtas laikā starp darba cēlieniem.
žabeklis Iemauktu laužņi.
klipkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā; no šīs kopas izvēlas atsevišķus objektus un iesprauž veidojamajos dokumentos.
baroskops Ierīce, ar ko demonstrē, ka Arhimēda likums izpaužas arī tajos gadījumos, kad ķermenis atrodas gāzē.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
lai piķis parauj iesaucas neapmierinātībā, sašutumā, dusmās, vēloties ko neesam; saka, paužot vienaldzību pret ko.
uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
žautrs Iesms; irbulis; koks, ko iesprauž alus kubulā.
paspraust Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt.
paspriest Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt.
uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
laušķinēt Iet (pa mežu) laužot zarus.
ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.); arī iejautāties.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
nospraust Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē.
iezuzināt Iežužināt.
leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.).
insulinopātija Ikviens defekts ģenētiski nosacītajā insulīna molekulas struktūrā; parasti izpaužas ar hiperinsulinēmiju un viegli izteiktu sindromu, kas līdzīgs 2. tipa cukura diabētam.
izkūkoties Ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot); ilgāku laiku sēdēt snaužot.
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni.
iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
čandalā Indijā viszemākā jaukta ļaužu šķira (kasta).
konformisms indivīda pakļaušanās reālam vai iedomātam grupas spiedienam, kas izpaužas viņa izturēšanās vai uzskatu maiņā.
dzīvesstils Indivīda paradumu kopums, kas izpaužas preču un pakalpojumu izmantošanā, brīvā laika pavadīšanā un sociālajās attiecībās.
iemācīšanās Individuālās pieredzes apgūšanas process, kas izpaužas sistemātiskās pakāpeniskās vai pēkšņās kvalitatīvās un kvantitatīvās uzvedības pārmaiņās, kad tiek atkārtota viena un tā pati stimula situācija.
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
konflikta atrisināšana interešu pretrunu samazināšana vai likvidēšana starp indivīdiem vai sociālajām grupām, kad zūd interešu sadursmes cēlonis; visbiežāk izpaužas kompromisu atrašanā un pieņemšanā, saskaņas panākšanā, bet reizēm vienas puses pilnīgā kapitulācijā.
celi Īpaši aužamie galdiņi.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
nesaderība īpašība, kas izpaužas detaļu un agregātu komplektēšanā: detaļu vai agregātu nespēja savstarpēji sastrādāties, tās pamatā var būt izmēru vai raksturojumu atšķirība, konstruktīvas īpatnības.
stagnātisms Īpašība, kas izpaužas kā attīstības trūkums, stāvēšana uz vietas.
zvalstīgums Īpašība, kas piemīt kuģiem un izpaužas svārstībās vējā, viļņu u. c. faktoru ietekmē.
transfobija iracionālas bailes no personas tādēļ, ka tā pauž savu piederību citam dzimumam, nevis tam, kas norādīts piedzimstot, piemēram, izmantojot hormonu terapiju, ķirurģisku operāciju, apģērbu vai kosmētiku.
virbuls Irbulis, puļķis ar ko piesprauž kodeļu.
virpuļdurvju sindroms īstermiņa pacientu atkārtota (ar izteikti ciklisku raksturu) uzņemšana institūcijā; visbiežāk izpaužas situācijās, kad pacienti ar hroniskām psihiska rakstura slimībām pēc recidīva tiek vairākas reizes atkārtoti uzņemti psihiatrijas nodaļā pēc viņu izrakstīšanas no slimnīcas.
uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
pulčinella Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs, kurā lauku puiša vientiesība apvienota ar pilsētas vienkāršo ļaužu izveicību un attapību.
saspurdzināt Izbužināt, sakratīt.
aust Izgatavot (audumu) aužamajos stāvos.
gruķemme Izliekta ķemme, ko sievietes sprauž matos.
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
izskanēt Izpausties (mākslas darbā); būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu).
vardarbība pret senioriem izpaužas kā fiziska, emocionāla, finansiāla vardarbība un pamešana novārtā, arī kā psiholoģiska un seksuāla vardarbība.
koksnes akustiskās īpašības izpaužas koksnes mijiedarbībā ar mehāniskajām svārstībām, kas koksnē izplatās elastīgo viļņu veidā.
instrumentālā agresija izpaužas situācijās, kad agresija tiek īstenota mērķtiecīgi, piemēram, kad agresija tiek veikta pret upuri, kurš ir traucējis agresoram sasniegt kādu mērķi.
hidrostatiskais paradokss izpaužas tādējādi, ka spēks, ar kādu traukā ieliets šķidrums spiež uz trauka pamatu, var atšķirties no šā šķidruma smaguma spēka.
koksnes mehāniskās īpašības izpaužas, ja uz koksni iedarbojas ārējie spēki, kas var izraisīt koksnes deformāciju vai sagraušanu.
izrakstīt Izrotāt ar rakstiem, ornamentiem (piemēram, tos izšujot, izaužot, iekaļot).
izkorkšēties Izrunāties, paužot īgnumu, neapmierinātību.
nolāpīts ar vienu aci izsaucas, paužot dusmas, sašutumu, nepatiku.
pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
piķis ar ārā izsaucas, paužot neapmierinātību ar ko, dusmojoties, raizējoties, brīnoties.
pie joda izsaucas, paužot neapmierinātību, sašutumu.
sasper jods izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, pārsteigumu, apņemšanos ko darīt.
jupis parāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, neizpratni, pārsteigumu.
jods parāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, pārsteigumu, vienaldzību.
rauj piķis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, vienaldzību.
ka tevi deviņi pērkoni saspertu izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
kaut tevi jupis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
velns lai parauj izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
rauj kociņš izsaucas, paužot vienaldzību, nepatiku, neapmierinātību, sašutumu pret ko.
Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
trīsnīši Izsienamie koki aužot trīnītī.
tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
runājošs Izteiksmīgs; tāds, kas spilgti pauž (ko).
rēma Izteikuma dalījuma elements, ar ko pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
sūdzība izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
ideācija Iztēles spēja; prāta aktivitāte, kas izpaužas ideju, priekšstatu un jēdzienu veidošanā.
izknierēt Iztīrīt, izlasīt gružus, netīrumus.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
līkums Izturēšanās, rīcība, runa, kurā kas neizpaužas tieši.
Feimaņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielas platības no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime).
Silmalas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst gandrīz viss pirmskara Ružinas pagasts un bijušā Maltas pagasta rietumu mala.
uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos; arī uzaust.
sariest Izveidot auduma pamatni (aužamajos slāvos).
sariekt Izveidot auduma pamatni (aužamajos stāvos); sariest.
uzriest Izveidot auduma pamatni (uz veltņa aužamajos stāvos).
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
iešķietot Izvērt pavedienus caur aužamo stāvu šķietu.
izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
šķietot Izvilkt aužamos šķērus caur šķieta zobiem.
bierdot Izvilkt diegus caur aužamo stāvu šķietu.
mieloze Jebkura slimība, kas izpaužas kā kaulu smadzeņu šūnelementu hiperplāzija, aplāzija, deģenerācija, paātrināta vai aizkavēta nobriešana.
Ružusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružusala" nosaukuma variants.
veldinēt Jostas aužot šķirt iestiepto dziju.
atteikšanās Juridiska metode, ar kuras palīdzību tiesību subjekts pēc savas vēlēšanās, skaidri paužot savu gribu, atsakās no savām tiesībām vai priekšrocībām.
aģentoperācija Juridisku darbību veikšana, kas izpaužas kā preču pirkšana un pārdošana norunātā teritorijā pēc vienas puses (principāla) rīkojuma un ko veic no principāla neatkarīga otra puse (aģents) saskaņā ar principāla rīkojumu, uz viņa rēķina un viņa vārdā.
tiesas vara jurisdiktīvā darbība izpaužas tiesas spriešanā, patiesi tiesisku lēmumu pieņemšanā dažādu konfliktu izšķiršanas procesā; atbilstoši valsts varas dalīšanas principam - viena no vienotās valsts varas galvenajām funkcijām.
mellužnieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Melluži" iedzīvotāji.
Jaundubulti Jūrmalas pilsētas daļa starp Dubultiem un Mellužiem, ietver arī Pumpurus.
dizestēzija Jutības traucējums, kas parasti izpaužas kā sāpes.
Tojohara Južnosahaļinska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums 1905.-1946. g.
notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību.
Polytrichum juniperinum kadiķu dzegužlins.
cinava Kāds aužamo stāvu piederums.
dārbens Kāds komplicēti aužams raksts.
skrimšķins Kāds, kas grauž kaulus.
terglis Kāds, kas mēdz iedzert, bet ne gluži piedzerties.
izdidenis Kāds, kas metas virsū ēdienam bez jebkāda uzaicinājuma, gluži kā badmira.
lipšķis Kāds, kas pielabinās, pieglaužas.
pliknis Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
Kalna Kalna Bužezers - ezers Virešu pagastā, platība - 10,3 ha; Bušezers II; Bužezers II; Kalnezers; Vizlas kalna ezers.
Kalnezers Kalna Bužezers Virešu pagastā.
Vizlas kalna ezers Kalna Bužezers Virešu pagastā.
adatkamoliņš Kamoliņš, kur iesprauž un glabā adatas.
apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
kokēdis Kāpurs, kas grauž koksni.
drāts tārpi kāpuru stadija vaboļu dzimtas "Elateridae" kukaiņiem, kas dzīvo zemē līdz 5 g. ilgi un grauž saknes.
phratora Kārklgrauži.
akmeņzivis Karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta, nelioelas zivis (gar. līdz 30 cm) cigārveidīgu ķermeni ar sīkām zvīņām vai bez tām \~200 sugu.
minums Kārtība, kādā jānomin paminas audumu aužot ar stellēm.
šeperis kārts, ko iesprauž zemē blakus pupiņu stādiem, lai dīgstiem būtu kur pieķerties.
Kārtūži Kārtūžu ezers - atrodas Siguldas novada Mores pagastā, platība - 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers.
Kartužu Kartužu ezers - Kārtūžu ezers Mores pagastā.
Schoeneck Kārtužu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
persona kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes.
čunča Kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt.
čunčuks Kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt.
būra Kaut kas skaitā vai apjomā liels; bars, pulciņš, kādu ļaužu kopa.
Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks.
klapačas Klaudzināms instruments, ko izmanto saimes ļaužu aicināšanai mājās no laiuku darbiem un ganībām.
klusuciešot Klusējot; nesakot, neizpaužot.
placains Kļūda audumā, kas radusies aužot pārtrūkstot kādam no velkiem, kas nav savlaicīgi sastiprināts.
blaka Kļūda audumā, piemēram, aužot pārtrūkušās dzijas nav sasietas.
nodzist Kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
piesērt Kļūt netīram, piegružotam.
pieroidāties Kļūt netīram; piegružoties.
sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
nomiegoties Kļūt tādam, kurā izpaužas miegainums (par acīm).
aptumšoties Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
aptumst Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
sagurt Kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks.
saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība (par seju, acīm u. tml.).
uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
aplūzāt Kļūt trauslam, viegli laužamam.
saīgt Kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kurā izpaužas saīgums, dusmas.
ķibuļi Knaģi, ar ko stiprina veļu, sasprauž (piesprauž).
šķiemele Kociņš, ko iesprauž šķērumos, kur šķērējot iemest audekla krustu.
domāšanas kļūdas kognitīvi biheiviorālajā teorijā lietots jēdziens, kas apzīmē automātiskas domas, kuras izpaužas kā neloģiski, apšaubāmi, iracionāli spriedumi.
luženes Koka tupeles bez papēža un kapes; lužas.
kašeklis Koka vai dzelzs adata, ar kuru linu vai pakulu kodeļu piesprauž pie sprēslīcas.
vērsis Koks, ar ko griež velku veltni (liekot velkus uz aužamiem stāviem).
sprauslis Koks, kuru citreiz iesprauž tīklā, lai tas neveras ciet.
pseidokodols Koksnes bojājums, kas izpaužas kā tumšāk iekrāsota stumbra centrālā daļa bezkodola lapu kokiem, atšķiras no īstā kodola ar neviendabīgu struktūru un mazāk regulāru formu.
koksnes žāvēšana koksnes hidrotermiskā apstrāde, kas izpaužas mitruma izvadīšanā no tās.
radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību.
raganiņas Koksngrauži.
cerambycidae Koksngraužu dzimta jeb ūsaiņi.
ūsaiņu dzimta koksngraužu dzimta.
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas.
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem.
asemum Koksngraužu dzimtas ģints.
callidium Koksngraužu dzimtas ģints.
cerambyx Koksngraužu dzimtas ģints.
cryocephalus Koksngraužu dzimtas ģints.
ergates Koksngraužu dzimtas ģints.
hylotrupes Koksngraužu dzimtas ģints.
lamia Koksngraužu dzimtas ģints.
necydalis Koksngraužu dzimtas ģints.
spondilis Koksngraužu dzimtas ģints.
xylotrechus Koksngraužu dzimtas ģints.
vītolu zaļais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Aromia moschata").
lielais ozolu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Cerambyx cerdo").
dižais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber"), Latvijā aizsargājama.
lielais dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber").
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni.
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs.
divkrāsu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Rhamnusium virgo").
rūsganbrūnais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Stenocorus meridianus").
skujkoku dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Tragosoma depsarium").
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
Callidium violaceum koksngraužu suga.
koku tārpi koksngraužu, mizgraužu kāpuri.
sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē); radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne.
grupa komercsabiedrību apvienība, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas.
modernists Komponists, kura daiļradē izpaužas modernisms (2).
hematoporfīrija Konstitucionāls porfīna metabolisma traucējums, kas izpaužas kā uroporfirīna un koproporfirīna izdale urīnā un fekālijās un kā nogulsnēšanās kaulos un ādā.
kramplauzējs Kramplauzis, zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
ružupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružupole" iedzīvotāji.
Polytrichum formosum krāšņais dzegužlins.
Sahalīnas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, ietver Sahalīnu un Kuriļu salas, platība — 87100 kvadrātkilometru, 514520 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Južnosahaļinska.
liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs.
apsūdzības celšana kriminālprocesuāla darbība, kas izpaužas lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības sastādīšanā un uzrādīšanā personai, par kuru savākti pietiekami pierādījumi, lai viņu varētu saukt pie kriminālatbildības par konkrēta nozieguma izdarīšanu.
kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
sistemātiskums Krimināltiesībās - noteikta noziedzīgās darbības tendence, kas izpaužas vairāk nekā divu tādu pašu noziedzīgu nodarījumu vai citu darbību izdarīšanā.
viltošana Krimināltiesībās noziegums, kas izpaužas neīsta dokum. izgatavošanā vai īsta dokum. falsificējam.
antitrinitārisms Kristietības novirzieni, kas noliedz trīsvienības doktrīnas atsevišķus aspektus, mūsu dienās antitrinitārismu pauž galvenokārt unitārisms.
abelīti Kristītu ļaužu sekta mūsu ēras 1. gs., kuras locekļi gan devās laulībā, bet atturējās no dzimumdzīves; laulātie adoptēja 1 zēnu un 1 meiteni, kas nākotnē apņēmās dzīvot pēc sektas tradīcijām.
brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži.
psihiskā krīze krīzes veids, kuram raksturīga cilvēka iekšējo pārmaiņu nepieciešamības pašizjūta, kas izpaužas nespējā dzīvot tā, kā agrāk (distresā, apātijā, nepamatotās dusmās utt.).
krūmplatkājis Krūma čuža - retēju suga ("Potentilla fruticosa").
Pentaphylloides fruticosa krūma čuža.
klinšrozīte Krūma čuža.
antuzieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" ("Antuži") iedzīvotāji.
šķērsts Krūšu bomis aužamajās stellēs.
baratērija Kuģa kapteiņa vai ļaužu nelikumīga rīcība, no kā kuģa īpašniekam ceļas zaudējumi.
atmusturēšana Kuģa ļaužu formāla atlaišana no dienesta, ko izdara kādā iestādē.
ledgriezis Kuģis, kas lauž ledu, griežot to ar aso priekšgalu, pretstatā ledlauzim, kas ledu lauž ar sava priekšgala svaru.
ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām.
grauznis Kukaiņi, kas grauž un bojā kā augošu tā sagatavotu koksni.
kolis Kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku; arī ķirmji.
alošana Kukaiņu kāpuru barošanās veids un dzīvesveids: kāpuri izgrauž lapas audus, neskarot epidermu, un veido caur to labi saskatāmas ejas.
pseudorhynchota Kukaiņu kārta, pie kuras pieder utis un spalvgrauži.
anoplodera Kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints.
paružnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Paružas" iedzīvotāji.
bauženieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Baužas" iedzīvotāji.
novadnieki Kurzemē kuršu ķoniņu ciemu brīvo ļaužu jeb brīvnieku nosaukums.
brauktava Kustīgi iestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
brauceklis Kustīgi piestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
priecīgs Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
raustīt plecus kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
nāberģis Ķemlāde (aužamo stāvu sastāvdaļa).
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
pārkaršana Ķermeņa temperatūras paaugstināšanā ko izraisa termoregulācijas mehānisma pārslodze; izpaužas kā karstuma dūriens vai saules dūriens.
Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem.
Kampenhauzena patversme labdarības iestāde Rīgā, nodibināta 1492. g., uzturēta no ziedojumiem, bija domāta gan pilsētas vienkāršo ļaužu, gan namnieku atraitnēm, pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem.
sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
serozais labirintīts labirinta sekundāra reakcija pret vidusauss iekaisumu vai traumu; izpaužas ar paaugstinātu perilimfas spiedienu bez strutošanas.
atrichum Lācītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints.
palaidene Laidene - aužamo steļļu sastāvdaļa.
Mēness-Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu; vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši; lunāri solārais kalendārs.
spraustava Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu.
spraustuve Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu.
chrysomelidae Lapgraužu dzimta.
vairogvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Cassidinae"), Latvijā konstatēts >20 sugu.
zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas.
sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem.
slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši.
chrysolina Lapgraužu dzimtas ģints.
chrysomela Lapgraužu dzimtas ģints.
clytra Lapgraužu dzimtas ģints.
leptinotarsa Lapgraužu dzimtas ģints.
phaedon Lapgraužu dzimtas ģints.
lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas.
cassidinae Lapgraužu dzimtas vairogvaboļu apakšdzimta.
donaciinae Lapgraužu dzimtas zaigvaboļu apakšdzimta.
lācīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Atrichum"), \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
bārdaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Pogonatum), \~210 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
lāčsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; dzegužlini.
Cryptophagus pseudodentatus Latvijā biežāk sastopamā pelējumgraužu suga.
Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus.
gardīnu sprediķis laulātu ļaužu pārmetumi savā starpā.
drezgas Lauskas, lūžņi, būvgruži.
aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties.
dzelzes Laužņi (pie iemauktiem).
žeboklis Laužņi, dzelzs pie apaušiem.
lauzeknis Laužņi, iemauktu sastāvdaļa.
kožņi Laužņi.
lauži Laužņi.
lauziņi Laužņi.
lauznis Laužņi.
sprundžu Laužņu (iemaukti).
atlauzt Laužot atdalīt (daļu no veselā).
izlauzt Laužot atdalīt (no kā).
nolauzt Laužot atdalīt nost.
atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu).
apostāzija Laužot doto zvērestu, izstāšanās no klostera.
pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
ielauzt Laužot ieliekt (uz iekšu).
izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
izlauzt Laužot izveidot (ko).
uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams; laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
pielauzt Laužot papildināt (kā daudzumu).
pārlauzt Laužot pārdalīt.
izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu); laužot padarīt robainu.
salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu); sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
salauzt Laužot sadalīt, sasmalcināt.
nolauzt Laužot, atdalot daļu (no kā), sabojāt (to).
pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās dalās; sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās.
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
laužoti Laužoti iemauti - laužņu iemaukti.
izalauzties Laužoties cauri drūzmai, izkļūt.
Vadaiņa grāvis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā; Vadainis.
Vadainis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā.
brāķis Ledus salaužņi jūrā.
Lejasezers Lejas Bužezers Virešu pagastā.
Lejas ezers Lejas Bužezers Virešu pagastā.
plūdīt Lejot ūdeni (piemēram, uz grūbām, putraimiem), panākt, ka ūdens virspusē nostājas sēnalas, sīki gruži.
sekste Lējuma atlikums, ko nolauž un pēc tam apvīlē.
lemperis Lempis, apkārtdauža; neveikls, neizdarīgs cilvēks; arī gļēvulīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
brāzdaiķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kurš visu sadauza un salauž.
Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
pelnu vanna līdzeklis cīņai ar putnu spalvgraužiem - koka kaste ar blīvu dibenu, kurā 15-20 cm biezā slānī ieber sausu smilšu un koka pelnu maisījumu (vienam spainim maisījuma vēlams pievienot 200 g sēra pulvera).
bezpersonu fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki; bezļaužu fonds; ārštata fonds.
eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā.
polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem).
Blastophagus piniperda lielā priežu lūksngrauža nosaukuma sinonīms.
sociālā makrosistēma liela sabiedriska sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi, piemēram, valstiskas institūcijas, kuru darbība un tās rezultāts izpaužas valsts sociālajā politikā.
meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
uica Lieto kā izsaucienu paužot prieku, lepojoties.
braiks Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot.
braikt Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot.
skrapst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, ko cietu graužot, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu.
šā Lieto, mudinot klusēt vai apklust, arī izpaužot pārsteigumu.
nošļampāt Lietū, dubļos apbružāt.
nosaucējfunkcija Lietvārda pamatfunkcija, kas izpaužas kā priekšmeta vai parādības nosaukšana; nominatīvā funkcija.
stangāt Likt iemauktus ar laužņiem.
aplikšana Likumdošanā noteiktu valsts institūciju darbību sistēma, saistību uzlikšana, kas izpaužas kā valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu, nodevu maksājumu aprēķināšanā par precēm, īpašumiem, pakalpojumiem u. c. un kuri tiek iekasēti likumdošanā noteiktajā kārtībā.
bioģenētiskais likums likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
lilioceris Lilijgrauži.
melnkāju lilijgrauzis lilijgraužu suga ("Lilioceris lilii"), Latvijā savairojies dārzos uz liliju dzimtas augiem.
Lilioceris merdiger lilijgraužu suga.
rūstužnieki Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūstuži" iedzīvotāji.
Limbuschen Limbuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
Pokelsa efekts lineārs elektrooptisks efekts – refrakcijas koeficienta izmaiņa kristālos, ja tiem uzliek ārēju elektrisko lauku, kas izpaužas kā gaismas dubultlaušana; novērojams vienīgi segnetoelektriķos; izmanto koherenta optiskā starojuma vadīšanai.
izopletes līnijas, kas rādafizikālu lielumu, kurš izpaužas kā divu mainīgu lielumu funkcija (piemēram, ūdenstilpes sāļums atkarībā no dziļuma un attāluma no krasta).
Livžanka Liužanka, Rēzeknes pieteka.
Saltupīte Liužankas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā.
akrotrofoneiroze Locekļu distālo daļu slimību grupa, kuras izpaužas kā asinsrites trofikas traucējumi.
kaupuzieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaupuži" iedzīvotāji.
blastophagus Lūksngaužu ģints nosaukuma sinonīms.
hylesinus Lūksngrauži.
mazais ošu lūksngrauzis lūksngraužu suga ("Hylesinus fraxini").
svetecis Lustra, lampa, svečturis; Skalu iespraužamais lākturis; gaismas avots.
izlutinātība Lutināšanas audzināšanas stila rezultāts, kas izpaužas paaugstinātās pretenzijās un prasībās pret citiem, nekonstruktīvā neapmierinātībā ar apkārtējo vidi, kaprīzēs utt.
uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu.
serbi Lužicas serbi - sorbi.
ļaužs Ļauži.
burkste Ļaužu drūzma.
frakcija ļaužu grupa ar kopīgām profesionālajām vai cunftes interesēm.
nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam.
šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta.
vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
koliberti Ļaužu šķira Bretaņā, kas cēlusies no uzvarētām tautiņām un tiek nicināta.
ļaužu mutē ļaužu valodās.
gargote Ļaužu virtuve, arī slikta viesnīca.
traks Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nodrāzt Ļoti nobružāt, novalkāt.
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
ābeces gudrība ļoti vienkārša, elementāra atziņa (ko kāds pauž).
vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
parliekam Ļoti; visai; gauži; varen.
Lukno Ļuknas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ružinas pagastā.
kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi.
nenotīrīšanās Mājlopu dzemdību komplikācija, kas izpaužas kā augļu segu neizdīšana vai nepilnīga izdzīšana pēc dzemdībām.
mierizlīgums Maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par parādnieka saistību izpildi likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.
himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.
dekadents mākslinieks, kura darbos izpaužas dekadence; sākotnēji (19. gs. 80. gados) - kādas franču rakstnieku grupas pārstāvis.
naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms; naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
pantang Malajiešu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
acanthocinus Malkcirši - vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints.
Mancupīte Mančupīte, Gružupītes pieteka.
Podnieku grāvis Mančupīte, Gružupītes pieteka.
amenomānija Mānija, kuras simptomi izpaužas jautrībā, tieksmē skaisti ģērbties, kā dižošanās ar savu sociālo stāvokli u. tml.; priecīgs un jautrs delīrijs; slimīga jūsma; maniakāli depresīvās psihozes maniakālā fāze.
apofonija mantotā patskaņu mija - no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā.
oedemeridae Māņkoksngraužu dzimta.
oedemera Māņkoksngraužu dzimtas ģints.
zaļganais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera lurida").
zaļais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera viridis").
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās.
biešu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Subcoccinella vigintiquatuorpunctata"), sarkanbrūna vabole 3-4 mm garumā, uz virsspārniem 24 melni, daļēji saplūstoši punktveida laukumiņi, grauž biešu, spinātu, balandu, lucernas, āboliņa un neļķu lapas.
kardmašīna Mašīna šķiedras kāršanai pirms vērpšanas, lai no tās attīrītu sīkās šķiedras un gružus.
Polytrichum piliferum matainais dzegužlins.
lauks matērijas forma, kas izpaužas fizikālu objektu mijiedarbībā.
gyropidae Matgraužu dzimta.
suņu spalvgrauzis matgraužu grupas suga ("Trichodectes canis"), līdz 1,5 mm garš, gaišdzeltens ar tumšiem laukumiem.
trichodectes Matgraužu grupas suga.
govju matgrauzis matgraužu suga ("Bovicola bovis"), garums līdz 1,4 mm, bālgans ar tumšiem sāniem.
ruženieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji.
pugaža Maza auguma sieviete; peguža.
Blastophagus minor mazā priežu lūksngrauža nosaukuma sinonīms.
apsvīnīt Mazliet aptraipīt; apbružāt.
pačaganēt Mazliet irdināt, uzbužināt.
iebužināt Mazliet, arī vietumis sabužināt.
Bakvanga Mbužimaji - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
melasoma Melasoma populi - lielā apšu lapgrauža "Chrysomela populi" nosaukuma sinonīms.
Karlsbad Melluži.
Mellūzis Mellužu ezers Zvārtavas pagastā.
biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus.
biešu melnais kapracis melna, plakana vabole 11-15 mm garumā, ķermeņa virspuse reti matota, gandrīz kaila, vaboles un kāpuri apgrauž biešu lapas.
biešu blāvais kapracis melna, plakana vabole 9-12 mm garumā, ar dzeltenbrūniem matiņiem, kas rada blāvu izskatu, vaboles sakošļā lapu malas un izsūc sulu, kāpuri grauž lapas.
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
muižļi Mēsli, gruži, saslaukas.
gruza Mēsli, gruži; ēku gruveši.
dražava Mēsli, saslaukas, gruži.
šandrot mēslot, gružot.
našāt Mēslot, gružot.
gružot Mest, kaisīt, atstāt aiz sevis gružus.
atpumpurošana Metode skujkoku, galvenokārt priedes, izaudzēšanai ar bezzarainu stumbru, ik gadu izlaužot galotnē visus sānpumpurus (sākot ar 3. mieturi), līdz koks sasniedz iecerēto augstumu (baļķiem 6-7 m).
aizmēzt Mēžot aizvākt, aizslaucīt (mēslus, gružus, netīrumus).
ļammāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot).
ļemmāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot).
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts.
myelophilus Myelophilus minor - mazā priežu lūksngrauža "Tomicus minor" nosaukuma sinonīms.
myelophilus Myelophilus piniperda - lielā priežu lūksngrauža "Tomicus piniperda" nosaukuma sinonīms.
omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam.
akremonioze Mikroskopiskas sēnes ierosināta slimība, kas izpaužas kā drudzis un gumām līdzīgi pampumi.
ķirmis Miltiem līdzīgi putekļi, kas radušies ķirmjiem sagraužot koksni.
koļi Miltu ērces; kodes; koksngrauži.
mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
spulgot Mirdzēt, parasti paužot pozitīvu emocionālu stāvokli (par acīm).
degt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
izmīt Mīt aužamo stāvu paminas tā, lai izveidotu (audumu ar noteiktu rakstu).
atmīt Mīt no pretējās puses aužamo stāvu paminu, lai veidotos acains auduma raksts.
kriju kukaiņi mizgrauži.
ipidae Mizgraužu dzimtas "Scolytidae" nosukuma sinonīms.
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
tipogrāfs Mizgraužu dzimtas vabole, Eiropas un Sibīrijas priežu un egļu mežu kaitēklis; lielais egles mizgrauzis.
mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos.
Thanassimus formicarius mizgraužu skudrulītis.
parastais skudrulītis mizgraužu skudrulītis.
grūts Mokoši nepatīkams (par pārdzīvojumu); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; bēdīgs, drūms, smags.
smags Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis; grūts (4).
kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
pārtrauce [motora darbībā] motora darbības defekts, kas izpaužas tās īslaicīgā pārtraukšanā, un visbiežāk gadās, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela; pārtrauču sērija izraisa motora raustīšanos.
motora raustīšanās motora defekts, kas izpaužas īsos tā darbības pārtraukumos, kas visbiežāk rodas, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela.
asterikse Motorisks nemiers, kas izpaužas ar ķermeņa ieņemtā stāvokļa pārmaiņām sakarā ar intermitējošām balstošo muskuļu grupu kontrakcijām; raksturīga aknu komas gadījumā.
augļu koku mūķiene mūķiene, kas apgrauž lapu koku lapas, gadā divas paaudzes, kas izlido jūnijā un augustā.
zabas Mutes dzelži jeb laužņi, parasti zirgam, bet var arī pārnestā nozīmē lietot.
anthrenus Muzejvaboles - vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints.
absolūtā mūzika mūzika, kas pauž vienīgi pati sevi, pretstatā programmatiskajai mūzikai, kas ir aprakstoša.
sonātiskums Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes.
sonātisms Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes.
mužiki Mužiks.
Parmelia mougeotii Mužo parmēlija.
mougeotia Mužocijas.
Mougeotia aspera mužociju suga.
Mougeotia calcarea mužociju suga.
Mougeotia elegantula mužociju suga.
Mougeotia genuflexa mužociju suga.
Mougeotia glyptosperma mužociju suga.
Mougeotia laetevirens mužociju suga.
Mougeotia maltae mužociju suga.
Mougeotia notabilis mužociju suga.
Mougeotia nummuloides mužociju suga.
Mougeotia parvula mužociju suga.
Mougeotia punctata mužociju suga.
Mougeotia robusta mužociju suga.
Mougeotia viridis mužociju suga.
nabaggājums Nabadzīgu ļaužu kārta.
transnacionālisms nacionālā pašapziņa, kas izpaužas daudzās valstīs.
fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību.
Karuža Nāruža, Ogres pieteka.
Noruža Nāruža, Ogres pieteka.
Vilkupe Nāružas labā krastā pieteka Mazozolu pagastā.
žibu ne gluži patiess, izpušķots
ieiekšens Ne gluži pilns.
iekritens Ne gluži pilns.
paradiagnoze Ne gluži precīza diagnoze.
neofiloloģija Ne gluži zinātnisks jēdziens, ar ko dažās zemēs apzīmēja modernām tautām, galvenokārt romāņiem un ģermāņiem, veltītās filoloģijas studijas.
automātisms Neapzināta vai netīša darbošanās, kas izpaužas mēnessērdzībā, kā arī dažās samērā retās psihozēs.
apmuldēties Neapzināti pateikt nepatiesību, ne gluži pareizi atspoguļot kādu faktu.
selah Neatšifrēts ebrejisks piemetinājums vairākos psalmos, kas hipotētiski varētu norādīt, ka šajās vietās iespraužamas instrumentālas starpspēles.
mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
padaiļoties Nedaudz izrādīties (ļaužu priekšā).
lietas dalībnieki neieinteresētie procesa dalībnieki, kas veic likumā paredzētās procesuālās darbības, izmantojot savas speciālās zināšanas un iemaņas; viņu darbība izpaužas tikai savu pienākumu izpildē.
pabružāt Neilgu laiku, mazliet bružāt.
pabužināt Neilgu laiku, mazliet bužināt.
pabužināties Neilgu laiku, mazliet bužināties.
seroloģiskā neiropātija neirāli traucējumi, ko novēro 2-8 dienu laikā pēc sveša, dzīvnieku izcelsmes proteīna (antiseruma vai antitoksina) ievadīšanas; rodas kraniālo vai augšdelma pinuma nervu bojājums; izpaužas ar lokālām sāpēm, jušanas traucējumiem un paralīzi.
neurastenija Neirastēnija - nervu vājums; nervu slimība, kas izpaužas nedibinātās bailēs.
klustuk Neizpaužot skaļi; citiem nezinot.
plūderēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu); plūrēt.
plūrēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu).
čūksnis Nekopta, piegružota vieta; biezoknis.
iebiedēšana Nelabvēlīgs mijiedarbības stils, kas izpaužas gan attiecībās starp pieaugušajiem, gan arī attiecībās starp bērniem un pieaugušajiem.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste.
šaufele neliela lāpsta ar uzliektām sānmalām atkritumu, gružu uzslaucīšanai, savākšanai; [liekšķere]{e:56052}; [šķipele]{e:56053}
kukuļdošana Nelikumīga darbība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma nodošanā valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, kas šai amatpersonai jāizdara, izmantojot savu dienesta stāvokli.
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1).
telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām.
dipsomānija Nepārvarama tieksme pēc alkoholiskiem dzērieniem, kura izpaužas periodiskās dzeršanas lēkmēs.
psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
horeomānija Nervu sistēmas darbības traucējums, kas izpaužas dejošanā vai citās ritmiskās kustībās; dejošanas mānija.
nejaucīgs Nesaticīgs, naidīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
šķītūzis Netīra, piegružota vieta.
lesks Netīrs, nobružātām drēbēm.
ņoga Netīrumi, atkritumi, gruži; samestas drēbes, sasvaidītas lietas.
sirdīgs Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
plēsīgs Nikns, agresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mantotā patskaņu mija no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā.
apgružot Nobārstīt (visapkārt) ar gružiem.
nobrūšļāt Noberzt gludu, nobružāt.
nodraskāt Nobružāt, noplēst; nobrāzt.
nodrazgāt Nobružāt, noplēst.
nobroskāt Nobružāt.
nosabružāties Nobružāties (parasti par apģērbu, apaviem).
nodraskāties Nobružāties, noplīst; nobrāzties.
noskretis Nobružāts, neapkopts, nonīcis.
nosušķējis Nobružāts, noplīsis, netīrs, izdēdējis.
nosušķis Nobružāts, noplīsis, netīrs, izdēdējis.
nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
aiznest (arī paņemt) sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
aiznest (arī paņemt) līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko.
paņemt (arī aiznest) līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko.
noplūrēt Nonēsāt, novalkāt; nobružāt; noplūderēt.
noplūderēt Nonēsāt, novalkāt; nobružāt.
noplūrēties Nonēsāties, novalkāties; nobružāties.
viss Norāda uz iepriekšējo vai turpmāk paužamo uzskaitījumu.
kas Norāda uz turpmāk paužamo saturu, uzskaitījumu.
pārāk norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas par daudz pastiprināti
stāvus Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē; ļoti.
pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
vairāk norāda, ka minētā pazīme spēcīgāk izpaužas (salīdzinājumā ar ko citu).
maz norāda, ka minētā pazīme vāji izpaužas.
nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība izpaužas mazliet, nelielā mērā.
pagalam Norāda, ka norise izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi; pavisam (1); ļoti.
viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā dala nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās.
piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pauž, izteic galveno (uzdevumu, mērķi).
seš- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
maz- Norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās.
rādīt ar pirkstu (arī ar pirkstiem) (uz kādu) norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu; ņirgāties, zoboties par kādu.
baznīcas tiesības normu kopums, kas regulē baznīcas kā zināmas ļaužu kopības laicīgo organizāciju un dzīvi.
nominatīvā funkcija nosaucējfunkcija - lietvārda pamatfunkcija, kas izpaužas kā priekšmeta vai parādības nosaukšana.
izskaņa Noskaņa, kas izpaužas (piemēram, balsī, runā).
pingāt ceļu nospraužot ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt tālāk braukt.
pingāt pļavu nospraužot robežas ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt ganīties pļavā.
atgriezt Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
valsts forma noteikta forma, kurā izpaužas valsts saturs, raksturo valsts varas organizāciju; izsaka to, kā šī vara ir organizēta un tiek realizēta.
nosvīnīt Notraipīt, apbružāt; saburzīt.
svinīt Notraipīt, nobružāt.
nosvīnīties Notraipīties, apbružāties.
Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka.
Nāruža Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, augštece Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Naruža; Noruža.
arenoblastoma Olnīcas audzējs ar sēklinieka struktūru un hormonālo aktivitāti; klīniski izpaužas kā virilisms.
iradiācija Optiska ilūzija, kas izpaužas tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
ahromatisms Optisko stiklu sistēmu spēja, staru laužot, nesadalīt to sastāvdaļās, nepiešķirt attēlam varavīksnes krāsas.
autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
oksipātija Organisma konstitucionāla nespēja izvadīt neoksidētas skābes, un tās saistās ar audos esošām bāziskām vielām; izpaužas kā artrītisms, litēmija.
aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
partija Organizācija, kura pauž noteikta sabiedrības slāņa, šķiras vai sociālas grupas intereses, kurai ir sava darbības programma un kura noteiktu politisku mērķu sasniegšanai apvieno aktīvākos attiecīgā slāņa, šķiras vai grupas pārstāvjus.
gurupantha Ortodoksālo sikhu reliģijas centrā no 1699. g. esošā kopiena, kas pārņēma dzīvā guru autoritāti un funkcijas, un vadīja ļaužu garīgo un pasaulīgo dzīvi.
glužam Pa glužam - pilnīgi, viss un gatavs.
piegružāts Pabeigta darbība --> piegružāt.
piegružots Pabeigta darbība --> piegružot.
izpužināt Padarīt čauganu, irdenu; izbužināt.
papužināt Padarīt irdenāku, papurināt, pabužināt.
piecūkāt Padarīt netīru; piegružot, piemēslot.
piejoksīt Padarīt netīru; piegružot.
pieroidāt Padarīt netīru; piegružot.
notīrīt Padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu.
tiņa Padauža, kas visur tiņājas.
politdiena Padomju politiskās propagandas diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tikās ar darbaļaužu kolektīviem.
subikteruss Padzelte, neliela dzelte, kas izpaužas vienīgi ar iedzeltenām konjunktīvām.
Kantinieku pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Liužā, robežojas ar Dricānu, Audriņu, Sakstagala un Rikavas pagastu.
Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts.
Gaigalavas pagasts pagasts Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Nautrēnu, Stružānu, Dricānu, Rikavas un Nagļu pagastu, kā arī ar Madonas un Balvu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Bikovskaja.
Dricānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Stružānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastu; bijušie nosaukumi: Dricēnu pagasts, krieviski — Dricanskaja.
Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta.
paraustīt (retāk noraustīt) plecus pakustināt plecus augšup lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
seku palīgteikums palīgteikums, kas pauž iepriekš virsteikumā izteiktā satura sekas.
validitāte Pamatotība - pārbaudes darba, mācību programmas vai pētījuma pazīme, kas izpaužas kā atbilstība mērķim, lietu, parādību, procesu būtībai, objektīvām vajadzībām, prasībām; pakāpe, kādā pārbaudes darbs, mācību programma vai pētījums ir pamatots, nozīmīgs un lietderīgs un atbilst mērķim.
pamejis paminas, aužamo stāvu daļa.
izjemt Panākt (piemēram, izceļot, izvelkot, izlaužot), ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
veltīt Panākt, arī ļaut, ka izpaužas, parasti pozitīva, emocionāla attieksme (pret kādu, arī ko).
pavairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
piestrāvot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spēcīgi izpaužas (mākslas darbā, tekstā).
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs; panākt, būt par cēloni, ka (kas) izpaužas aktīvi, iedarbīgi.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks vai vājš, izpaužas vāji, arī izbeidzas.
pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk.
raisīt Panākt, būt par cēloni, ka (talants, spējas) pilnīgi izpaužas.
noklusināt Panākt, ka (kāds) neizplata tālāk, neizpauž (piemēram, ziņas, valodas).
izspiest Panākt, ka (ko) atklāj, izpauž; tirdot, prašņājot uzzināt.
pieslēpt Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas) neizpaužas pilnīgi.
izņemt Panākt, ka neatrodas vairs līdzšinējā vietā (piemēram, izlaužot, izceļot, izvelkot).
kritika un paškritika paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
šķērsmodulācija Parādība, kas novērojama nelineārā vidē vai elementā (piem., jonosfērā, radiouztvērējā) un izpaužas kā modulācijas pārnese no vienas AF svārstības uz citu.
elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars.
pārausties Pārāk daudz aužot, nogurt, pārpūlēties.
metapsihika Parapsiholoģija un okultisms, zināšanas par savdabīgām psihiskām un fiziskām parādībām, kas izpaužas dažu cilvēku spējā gan iegūt nenormālā veidā dažādas ziņas, gan likt priekšmetiem kustēties bez pieskaršanās un panākt citus neparastus fiziskus efektus.
Polytrichum commune parastais dzegužlins.
apbrīna Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
klimaktērijs Pārejas vecums (izteiktāk izpaužas sievietēm 45-50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība; klimakss.
lāsāt Pārklāties ar gružiem.
liekatņi Pārmērīgi, pārlieku, ļoti, gauži.
pārnesuma pašizslēgšanās Pārnesumkārbas defekts, kas izpaužas kā ieslēgta pārnesuma patvaļīga izslēgšanās. Tā visbiežāk notiek, ja ir nodiluši zobratu zobi, nodilis vai izregulējies fiksācijas mehānisms vai arī pārnesums nav līdz galam ieslēgts nekvalitatīvas vadīšanas dēļ.
parakeratoze Pārragošanās anomālija, kas izpaužas ar epidermas šūnu nespēju veidot normālu raga slāni.
visu vārdā pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
Paražu ezers Paružu ezers Ēdoles pagastā.
Parūžu ezers Paružu ezers Ēdoles pagastā.
aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties.
atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
simpatikotonija Pastiprināta simpātiskās nervu sistēmas darbība, kas izpaužas ar asinsvadu spazmām, paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, dermogrāfismu.
autofagija Paškropļošanās, apgraužot pašam savus locekļus; barošanās no sava paša taukiem.
pateikt (arī pasacīt) priekšā pateikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž
piekrišana Patika (pret kādu), ko izpauž daudzi pretējā dzimuma cilvēki.
viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
pahiperiostoze Patoloģiskas pārmaiņas garajos kaulos, kas izpaužas ar kaulu plēves sabiezējumu.
nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
apglabāt Paturēt sevī, neizpaužot citiem.
kniepties Paust niknumu, atglaužot ausis un nokarot apakšlūpu (parasti par zirgu).
vij Pauž izbrīnu.
vihī Pauž spēcīgu izbrīnu.
Paužas ezers Paužezers, ezers Brīvzemnieku pagastā.
Paužu ezers Paužezers, ezers Brīvzemnieku pagastā.
šķendēties Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skaļi, teikt, runāt; arī bārties, rāties.
čortāties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties.
čortēties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties.
durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
(pa)griezt (arī uzgriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), (pa)griezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
pagriezt (arī uzgriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
uzgriezt (arī pagriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aizstāvēt (ko), cīnīties (par ko).
padraskāt Pavalkāt, panēsāt (parasti apstākļos, kur ātri plīst, nobružājas).
balts kā ābele pavisam sirms, gluži baltiem matiem.
izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot iežu materiālu.
dominantās pazīmes pazīmes, kas izpaužas heterozigotā.
konfidenciāls Paziņots uzticoties, neizpaužams, slepens.
ieaudi Pēc krāsas, garuma, materiāla atšķirīgi audi, kurus ieauž pamatsistēmā.
cryptophagus Pelējumgrauži.
cryptophagidae Pelējumgraužu dzimta.
pundurītis Pelējumgraužu dzimtas ģints ("Atomaria"), sīkas, 1-2,5 mm garas vaboles, barojas ar sēnēm, >60 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu.
institūciju iedzīvotāji personas, kuras dzīvo slimnīcās, veco ļaužu pansionātos, viesnīcās, cietumos utt.
viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus.
pollūcionisms Perversija, kas izpaužas uzmācīgā vēlmē ostīt, nogaršot, notraipīties uzglabāt sava vai pretējā dzimuma personas ķermeņa izdalījumus.
proksēmika Pētījumi par to, kā parastās cilvēku attiecībās izpaužas sociāli nosacīti telpiski faktori.
nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u.tml.; nozīmīte (2).
ripe Pie aužamo stāvu riestuves piestiprināta koka ripa (velku sākotnējā stāvokļa saglabāšanai).
āzgāze Pie sienas piestiprināta neliela plāksne, aiz kuras aizsprauž karotes.
broška Pie tērpa piespraužama rotaslieta.
sagružot Piebārstīt, piegružot ar visādām atliekām, mēliem, gružiem.
Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers.
piegavilējums Piedziedājums ar ilgi izturētām skaņām, kas izpaužas kā gaviles.
piemīlīgs Pieglaudīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
ieglaust Pieglaužot ielikt, iekļaut (kur, piemēram, galvu).
ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
mīļot pieglaužoties paust maigumu, mīlestību; samīļot
paskaidāt Piegružot ar skaidām (strādājot).
pieskaidot Piegružot ar skaidām.
pieskalināt Piegružot ar skaliem.
piestirāt Piegružot ar stirājiem.
pieskudēt Piegružot, padarīt netīru (telpu, platību).
piestraipīt piegružot, pielaistīt.
muižļot Piegružot, piemēslot.
pieņoskāt Piegružot, piemēslot.
aizmēslot Piegružot.
drukšņāt Piegružot.
piedirbt Piegružot.
piedraiskāt Piegružot.
piedraskāt Piegružot.
piedrašķīt Piegružot.
piedrīksnāt Piegružot.
piegružāt Piegružot.
pieraidot Piegružot.
piežogot Piegružot.
samodāt Piegružot.
samudāt Piegružot.
saroidāt Piegružot.
čarvāns Piegružotājs.
pierūsāt Piegružoties.
samudāties Piegružoties.
Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte.
pieplēsties Piekļūt (kur ielaužoties).
lerkšināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka nepārtraukti činkst, gaužas.
nomēslot Piemēslot, piegružot.
piemuižļot Piemēslot, piegružot.
piesērēt Piepildīties, pieķepi (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
sphindiidae Piepjgraužu dzimta.
sphindus Piepjgraužu dzimtas ģints.
pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par putekļiem, gružiem u. tml.
piegraižņāt Piesārņot, piegružot.
skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
piespraude Piespraužama rotas lieta.
dašpilkāt Piestiprināt ar saspraužamo adatu.
zabāt Pievilkt laužņus (zirgam).
zabināt Pievilkt laužņus (zirgam).
nirējs Pīlādžu kode - mazs tauriņš tīklu kožu dzimtā, maija beigās un jūnijā sastopams pīlādžu un ābeļu lapu apakšpusē, oliņas dēj uz pīlādžu ogām un āboliem, kāpuri graužas ābolos.
rūsāt pildīties ar gružiem, atkritumiem.
aklredze Pilnīgi vai daļēji aklu cilvēku maņa orientēties un uztvert apkārtējo pasauli tā, it kā viņiem būtu ierobežota redzes spēja; katram indivīdam izpaužas atšķirīgi.
caurcaurēm Pilnīgi, pavisam, gluži.
grunčains Pilns gružu.
Bidžāja Pilsēta Alžīrijā ("Bejaїa"), Vidusjūras piekrastē, 173300 iedzīvotāju (2004. g.); senāk Bužī.
Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
Goransko Pilsēta Melnkalnē, Plužines kopienā, 330 iedzīvotāju (2003. g.).
Kluža-Napoka pilsēta Rumānijā (_Cluj-Napoca_), Klužas žudeca administratīvais centrs, 324500 iedzīvotāju (2014. g.).
Deža Pilsēta Rumānijā ("Dej"), Klužas žudecā, Somešas augšteces kreisajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2011. g.).
Gerla Pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 21000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kimpijaturzi Pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 22200 iedzīvotāju (2011. g.).
Turda Pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 47700 iedzīvotāju (2011. g.).
Hujedina Pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.); Bānfihuņada.
Donecka Pilsēta Ukrainas austrumu daļā, apgabala centrs, 953200 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saukta Južovka, 1924.–1961. g. – Staļina.
Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
likumpārkāpums Pilsoņa vai amatpersonas darbība vai bezdarbība, kas izpaužas tiesību normu neievērošanā un ir sabiedriski bīstama vai kaitīga.
pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana.
Plana Plana pie Lužnices - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
šķiemeņi Plāni skali, ko audējs aužot ieliek starp audekla kārtām.
čūskenāji Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata", arī "Orchis maculata").
piesis plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
pestiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata") un arī dažas citas orhideju sugas.
čūskulājs Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
čūskupuķe Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dievaķepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dievpirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dievpirksts Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dievrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dievuķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dzegozine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dzeguze Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dzeguzene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dzeguzenīši Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dzeguzine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dzeguzīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dzegužkāja Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dzegužkumoss Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dzegužlapa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dzegužpiestiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dzegužpiestiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dzegužpodiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
dzegužsietava Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
govmēlīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
grāvene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
jodrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
laimiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
laimīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
orchidejas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
piesta Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
pirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
sietavas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
vālīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
velķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
velnaķkepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
vistkājas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
Dactylorhiza maculata plankumainā dzegužpirkstīte.
Orchis maculata plankumainās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza maculata" nosaukuma sinonīms.
termoreaktīvās plastmasas plastmasas, kuru plastiskums izpaužas tikai to apstrādes laikā.
aplausi Plaukstu sišana, arī sitieni, paužot atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
baltzivis Plauži, pliči, raudas.
Plaužupīte Plaužu ezera pieteka Oges novadā.
Jaunslaviešu ezers Plaužu ezers Alsviķu pagastā.
Slaviešu ezers Plaužu ezers Alsviķu pagastā.
Slavišu ezers Plaužu ezers Alsviķu pagastā.
Plaušu ezers Plaužu ezers Ķeipenes pagastā.
Plaudes ezers Plaužu ezers Straupes pagastā.
Plaudis Plaužu ezers Straupes pagastā.
Myxobolus brame plaužu miksobola.
plaudinis Plaužu zvejas tīkls.
noplaukas Plūksnaini atkritumi linus kulstot, aužot u. c.
Pobuschen Pobuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
haktīvisms Politiskas, ekonomiskas, reliģiskas un kultūru cīņas internetā, uzlaužot mājaslapas u. tml. (angļu "hacktivism").
parsuna Portrets 16.-18. gs. krievu (arī ukraiņu, baltkrievu) glezniecībā, kurā saglabājušies ikonu glezniecības paņēmieni un portretiska līdzība oriģinālam izpaužas tikai nosacīti.
okulēt Potēt (kokus vai krūmus), iespraužot izgrieztos pumpurus aiz mizas; acot.
acot Potēt (kokus vai krūmus), iespraužot izgrieztos pumpurus aiz mizas; okulēt.
trešā koša prāta sfēra, kurā izpaužas arī jūtu ietekmes; manomājākoša.
gnorimus Praulgraužu apakšdzimta.
trichiinae Praulgraužu apakšdzimta.
mycetochara Praulgraužu apakšdzimtas ģints.
osmoderma Praulgraužu apakšdzimtas ģints.
spīdīgais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus nobilis"), Latvijā aizsargājama.
blāvais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus octopunctatus"), Latvijā aizsargājama.
lapkoku praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga (“Osmoderma eremita”), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole.
fermentu preparāts preparāts, kas satur bioloģiski aktīvas vielas – fermentus (enzīmus); iedarbība izpaužas barības vielu pilnvērtīgākā izmantošanā, īpaši dzīvniekiem, kam ir vienkameras kuņģis, un jaundzīvniekiem.
oficiozs Preses izdevums, kas pauž valdības viedokli, nebūdams tās oficiāls izdevums.
miesas bojājumi prettiesiska kaitējuma nodarīšana otra cilvēka veselībai: izpaužas cilvēka organisma, audu, orgānu un to sistēmu anatomiskos bojājumos vai fizioloģisko funkciju traucējumos.
militārie noziegumi prettiesiskas darbības, kas izpaužas karošanas likumu un paražu, ko nosaka mūsdienu starptautiskās tiesības, neievērošanā, kā arī aizliegto karošanas līdzekļu un metožu pielietošanā.
spraude Priekšmets (piemēram, kārts), kuru iesprauž kur, lai ko apzīmētu.
rauženieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Rauži" iedzīvotāji.
presenils Problēmas un parādības, kas izpaužas vecākiem cilvēkiem.
sadalīšana Process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem - sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām jau pastāvošām vai jaunizveidotām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) apmaiņā pret proporcionālu skaitu iegūstošo sabiedrību izlaisto akciju vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod vienu vai vairākus savas saimnieciskās darbības veidus sabiedrībai, kuru tā izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā.
apvienošana Process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem: viena sabiedrība vai vairākas sabiedrības (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai, ko tās izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamo sabiedrību dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; pievienojamā sabiedrība, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai (iegūstošajai sabiedrībai), kam pieder visas pievienojamās sabiedrības akcijas.
prostatisms Prostatas hipertrofijas simptomu komplekss, kas izpaužas ar apgrūtinātu un biežu urinēšanu.
amiloidoze Proteīnu vielu maiņas traucējums, kas izpaužas kā amiloīda nogulsnēšanās dažādos orgānos vai, retāk, kādā atsevišķā orgānā, piem., nierē.
Austrumkasai province Kongo Denokrātiskajā Republikā (_Kasaї Oriental, Province du_), robežojas ar Sankuru, Lomami un Lulua provinci, administratīvais centrs - Mbužimaji.
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
merergāzija Psihiatrijā personības struktūras traucējums, kas izpaužas kā neirotiska vai psihoneirotiska reakcija.
stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā; akūta psihomotoriska aizture.
žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
apjukums Psihisks stāvoklis, kad ir zudis pareizs priekšstats par savu personību, laiku un telpu; izpaužas neizpratnes sajūtā.
akatīzija Psihisks traucējums, kas izpaužas kā slimnieka nespēja ilgstoši nosēdēt.
griba Psihisku norišu kopums, kuras izpaužas motivētā, mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības.
masu psihoze psiholoģiska rakstura izmaiņas cilvēkos, kas dažkārt novērojamas, tiem atrodoties lielā ļaužu pūlī.
grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti.
katatonija Psihomotori traucējumi, kas izpaužas nepatvaļīgo kustību traucējumos.
atomaria Pundurīši - vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints.
crypturgus Pundurmizgrauži.
priežu pundurmizgrauzis pundurmizgraužu suga ("Crypturgus cinereus").
uzpužināt Purinot, bužinot padarīt irdenāku, čauganāku, kuplāku.
pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus.
pusriķis puse no riķa (iegūta pārlaužot).
bruzgas Putas; netīrumi; gruži.
netīrumi Putekļi, dažādi (piemēram, gāzu) nosēdumi, gruži, atkritumi.
dzeguze Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta ("Cuculidae"), vairāk nekā trešā daļa sugu ir ligzdošanas parazīti, 38 ģintis, 128 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
dzegužputni Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 20-1000 g), \~40 ģinšu, \~130 sugu, no tām \~80 sugu ir ligzdu parazīti, kas olas iedēj citu sugu putnu ligzdās, Latvijā tikai dzeguze.
pužulēties Puželēties.
drazāt Radīt atkritumus, gružus; drazu taisīt.
šmikšēt Radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, griežot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
šmakšēt Radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, kožot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
snakšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, ko pacietu graužot, laužot; atskanēt šādam troksnim.
snikšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, ko sulīgu ēdot, laužot; atskanēt šādam troksnim.
znakšēt Radīt paklusu, padobju troksni, piemēram, ko sulīgu laužot, griežot, graužot u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
ņekšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
ņīkšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
sabrinkšķināt radīt skaļu troksni (piemēram, salaužot ledu, zem kura nav ūdens).
kribināt Radīt troksni, ko graužot; grauzt.
krubināt Radīt troksni, ko graužot; grauzt.
kribināties Radīt troksni, ko graužot; lēni ēst, grauzt.
krubināties Radīt troksni, ko graužot; lēni ēst, grauzt.
drosme Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā; šāds izturēšanās veids.
aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; aizbildniecisks.
cilvēcisks Raksturīgs cilvēkam; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
zvērisks Raksturīgs zvēram (1); tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības.
šķilināties Rasties, izlaužoties vai iznākot ārā no kaut kā.
šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko); arī plūkt (1).
anizeikonija Redzes defekts, kas izpaužas kā attēlu lieluma starpība abās acīs.
ksantofoze Redzes traucējums, kas izpaužas ar dzeltenu plankumu rašanos redzes laukā.
metamorfopsija Redzes traucējums, kas izpaužas priekšmetu apveida izkropļotā uztverē.
bružāties Refl. --> bružāt; tikt bružātam.
nobružāties Refl. --> nobružāt (1); tikt nobružātam.
nobružāties Refl. --> nobružāt (2); tikt nobružātam.
pabružāties Refl. --> pabružāt; tikt pabružātam.
purināties Refl. --> purināt(1); arī purināt, piemēram, savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
sabružāties Refl. --> sabružāt; tikt sabružātam.
slēgtais reids reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
akroasfiksija Reino slimības agrīns simptoms, kas izpaužas kā asinsrites un trofisko funkciju traucējumi kāju un roku distālajās daļās.
lacrimosa Rekviēma daļa, kas sākas ar vārdiem "Lacrimosa dies illa" (latīņu "Asaru pilna būs šī diena") un pauž dziļas skumjas, ciešanas.
vakuumpolarizācija Relatīvistiskās kvantu mehānikas parādība; izpaužas kā elektriski lādēto virtuālo daļiņu un antidaļiņu pāru rašanās no vakuuma elektromagnētiskā lauka iedarbībā.
hiliasms Reliģiska mācība par tūkstošgadu miera valsti, kas iestāsies pirms pastarās tiesas; tā bija izplatīta agrīnās kristietības laikā - aptuveni līdz 11. gs.; kopš reformācijas tā izpaužas dažos sektantiskos novirzienos.
Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m.
dona Renīte, ko ieliek aužamo stāvu mustavās, ja tās izdilušas vai šķiets par mazu.
angiokeratoma Reta ādas slimība, kas izpaužas kā sīki tumšsarkani mezgliņi ar raupju virsmu, simetriski uz rokām vai kājām.
ādas amiloidoze reta slimība, kas izpaužas kā amiloīda nogulsnēšanās niezošu pigmentētu papulu vai plātnīsu veidā dažādos ādas slāņos.
Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka.
Muortuži Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Mortuži" nosaukums latgaliski.
stružānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stružāni" iedzīvotāji.
Lyuža Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Liuža" nosaukums latgaliski.
glužņevieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Glužņeva" (tagad - "Lūznava") iedzīvotāji.
makuzieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Makuži" iedzīvotāji.
jaunružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunružina" iedzīvotāji.
ružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji.
ružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji.
vecružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji.
vecružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji.
Vacružina Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" nosaukuma variants.
seilieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji.
sīlieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji.
stružānieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Stružāni" iedzīvotāji.
tūmuzieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Tūmuži" iedzīvotāji.
neizdarība Rīcība, kurā izpaužas izveicības trūkums, gausums, arī nemākulība.
riekuša Riekuža - sauja, riekšava.
sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Šprē upes augštecē Vācijas dienvidaustrumu daļā; lužicieši; runā sorbu valodās, ticīgie - luterieši, katoļi.
žvīgurs Ripa, skriemelis aužamajās stellēs, kas laiž nītis uz augšu un leju.
obāde Rīta dziesma - dziesma vai lirisks dzejolis, kas pauž skumjas par rītausmu, kurai jāšķir mīlētāji.
Fāma Romiešu mitoloģijā - ļaužu valodu, cilvēku reputācijas personifikācija.
Kraģišķi Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Katuži" otrs nosaukums.
balss runas skanējums, kurā izpaužas runātāja emocionālais stāvoklis; arī intonācija
tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas; arī intonācija (1).
pretīrunāšana Runāšana, kurā izpaužas iebildumi, pretējas domas.
maisaudekls Rupjš, izturīgs cauruļveida audums, ko auž ar speciālām (apaļaužamajām) stellēm un izmanto maisu izgatavošanai.
Dactylorhiza russowii Rusova dzegužpirkstīte.
Ruessel Rustužu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā.
Ruschon Ružina.
Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā.
sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem.
huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību.
sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums.
čupināt Sabužināt (matus), raustīt aiz matiem, nerrot, pazobot.
sapužināt Sabužināt.
sabūzēties Sabužināties.
sacīt (arī teikt) priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, laktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
saliromānija Sadisma paveids, kas izpaužas centienos seksuālo partneri notraipīt ar dubļiem, izkārnījumiem, apliet ar urīnu, asinīm u. c.
sociālie konflikti sadursme starp indivīdiem, mazām un lielām sociālajām grupām, starp sociālajiem institūtiem, sociālajām kustībām un sabiedrību, kas izpaužas kā pretrunas sociālo attiecību attīstībā.
pielocīt pūru sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
salocīt (biežāk pielocīt) pūru sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
sačelbt sagrābt (saslaucītus gružus, mēslus).
voloks saimniecība ar 21,36 ha zemes, 1/2-1/5 pilnas gaitas (službas).
fagopīrisms Saindēšanās ar griķiem; alerģisks stāvoklis, kas izpaužas kā šķebināšana, vemšana, nātrene un deguna un acu gļotādas kairinājums.
kolocintidisms Saindēšanās ar kolokvinta augļiem, izpaužas kā asiņaina caureja.
krotonisms Saindēšanās ar krotoneļļu; izpaužas kā hemorāģisks gastroenterīts.
mitilotoksisms Saindēšanas ar mitilotoksīnu, kas izpaužas kā centrālas un perifēriskās nervu sistēmas paralīze.
līdzīgi saista teikuma locekļus, norādot, ka to darbība, norise, stāvoklis izpaužas aptuveni tādā pašā veidā
civiltiesiskā atbildība saistība, kas rodas neatļautas darbības rezultātā, papildina, aizstāj jau esošu vai rodas no jauna (deliktā) un kas izpaužas pienākumā novērst vai mazināt neatļautās darbības sekas ar zaudējumu atlīdzināšanu, mantisku kompensāciju, līgumsodu vai citādu apmierinājumu, un kura izpildei iespējams piemērot valsts piespiedu līdzekļus.
altruistisks Saistīts ar altruismu, tāds, kas izriet no altruisma; tāds, kas pauž altruismu; nesavtīgs, pašaizliedzīgs.
antisemītisks Saistīts ar antisemītismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas antisemītisms.
skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs; tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
nogružot Sajaukties ar gružiem atkritumiem.
sajūga raustīšanās sajūga defekts, kas izpaužas kā nevienmērīga darbība, saslēgšanās ar pārtraukumiem, ko visbiežāk rada nodilušas vai izdrupušas uzlikas, kuru nodiluma dēļ diski saslēdzas šķībi, bet notikt arī nekvalitatīvas vadīšanas dēļ.
jods viņu zina saka neziņā, neizpratnē, paužot neapmierinātību.
jupis viņu zina saka neziņā, neizpratnē, paužot neapmierinātību.
iet kā lauskis saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas skaļi, trokšņaini izturas, arī ko gāž vai lauž.
melns kā krauklis saka par ko gluži melnu, spīdīgi melnu (biežāk par matiem).
Noasa šķirsts saka par ko lielu, milzīgu, par ļaužu pārpildītu telpu, par vienīgo vietu, kur iespējams paglābties, patverties.
kā lauzums saka par netīru, piegružotu vietu, telpu.
jūsu padevīgais kalps saka par sevi, aiz cieņas pret kādu paužot pazemību, norādot uz savu zemāko sabiedrisko stāvokli.
acis svilst (arī deg) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
acis deg (arī svilst) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
acis met zibšņus saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
pirmā dzirdēšana saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
lai iet (brauc) ratā saka, dzenot kādu projām vai paužot negatīvu attieksmi pret kādu.
iet ratā saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret ko.
ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
pūst ragā saka, ietiepīgi ko noraidot, paužot nepakļaušanos, arī bezspēcību.
Kas to būtu domājis! saka, izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
tā (arī tās) tik (arī tikai) (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
atraisās spārni saka, ja brīvi izpaužas, attīstās (talants, spējas u. tml.).
kā velns saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē.
pēc velna saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē.
kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž.
balss paceļas saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
kā bada dzeguze saka, ja kāds pastāvīgi par kaut ko gaužas, žēlojas par trūkumu.
sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
uz dzīvību un nāvi saka, ja kas izpaužas, noris ļoti augstā pakāpē, ja tiek izmantoti visi līdzekļi.
kā maita saka, ja kas negatīvs izpaužas lielā mērā.
klusē kā kaps saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
klusē kā zivs saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
kā elle saka, ja nepatīkamas, negatīvi vērtējamas parādības izpaužas ļoti lielā mērā, ja ir liela nekārtība, troksnis, neciešams stāvoklis.
kā vista saka, ja runā daudz, kaut ko lieku, nevajadzīgu, ja apnicīgi gaužas.
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas.
uz ef, ef saka, paužot augstāko vērtējumu.
Johaidī ar ārā! saka, paužot dažādas emocijas.
jopcig āzīt saka, paužot dažādas emocijas.
Jopcik mantelīt! saka, paužot dažādas emocijas.
Jopcik mopcik! saka, paužot dažādas emocijas.
Jopcik popcik! saka, paužot dažādas emocijas.
jochaidī Saka, paužot dažādas emocijas.
joferīt Saka, paužot dažādas emocijas.
johai Saka, paužot dažādas emocijas.
johaidī Saka, paužot dažādas emocijas.
johambī Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcig Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcik Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcikarārā Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcikmicik Saka, paužot dažādas emocijas.
jopciks Saka, paužot dažādas emocijas.
jopstudei Saka, paužot dažādas emocijas.
joptvoiraz Saka, paužot dažādas emocijas.
kāds jods saka, paužot izbrīnu, nesapratni, dusmas.
kāds velns saka, paužot izbrīnu, nesapratni, dusmas.
mī un žē saka, paužot izbrīnu.
vai akls saka, paužot lielu izbrīnu, pārsteigumu.
kāda velna pēc (arī dēļ), arī kādam velnam, retāk kāds velns saka, paužot lielu neizpratni, arī sašutumu.
elles kruķis saka, paužot ļoti negatīvu attieksmi pret kādu.
kā dievs saka, paužot ļoti pozitīvu vērtējumu, arī lielu bijību.
kā krauklis saka, paužot neapmierinātību ar kāda izturēšanos, nosodot kāda rīcību.
nelaime zina saka, paužot neapmierinātību, ja kaut ko nezina, nesaprot.
ka tev veļu māte saka, paužot neapmierinātību.
jebaķ saka, paužot negatīvas emocijas vai pārsteigumu.
jedritvaikociņ Saka, paužot negatīvas emocijas vai pārsteigumu.
kā vista saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda neattapību, neizdarību, tūļību, _retāk_ raksturojot kāda nožēlojamo stāvokli, izskatu.
kā veca meita saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda rīcību, izturēšanos.
kā žagata saka, paužot negatīvu attieksmi pret kādu rīcību, uzsverot runāšanu nevietā, pļāpīgumu, ziņkāri, zaglīgumu.
kā par sodu (arī sodību) saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
kā vepris saka, paužot negatīvu attieksmi pret slinku, netīrīgu cilvēku, nosodot to.
kā prusaks saka, paužot negatīvu attieksmi un draudot viegli iznīcināt.
kā piepe saka, paužot negatīvu emocionālu attieksmi pret kādu parādību un uzsverot darbības izpausmes augsto pakāpi.
cik tādi iet uz mārciņas saka, paužot negatīvu, nicīgu attieksmi.
jods ar kādu saka, paužot negribīgu samierināšanos, vienaldzību.
ko iedomājies saka, paužot neticību, nicīgu attieksmi.
ko domā saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
ko domājies saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
iet gulēt saka, paužot noraidošu attieksmi.
svilpt gar īkšķi saka, paužot noraidošu attieksmi.
(kā) par postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl.
(kā) par nelaimi saka, paužot nožēlu (par ko).
Jolki palki! saka, paužot parasti negatīvas emocijas.
jomajo Saka, paužot parasti negatīvas emocijas.
(nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi) saka, paužot pārsteigumu, izbrīnu (piemēram, par kāda rīcību, izturēšanos).
Jēzus Marija! saka, paužot pārsteigumu.
jēziņ Saka, paužot pārsteigumu.
lai tā būda rūc saka, paužot piekrišanu, vēloties, lai kas notiek.
cūku būšana saka, paužot sašutumu, lielu neapmierinātību ar kaut ko.
velna milti saka, paužot sašutumu, neapmierinātību, pārsteigumu.
velns ar viņu saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
vilks ar viņu (arī to) saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam).
piķis ar (kādu, kaut ko) saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, no kaut kā atsakoties.
dievs ar (kādu, kaut ko) saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, samierināšanos.
ar lielo burtu saka, paužot visaugstāko novērtējumu cilvēkam, viņa darbam.
johanštraus Saka, piem., paužot pārsteigumu.
hylastes Sakņgrauži.
lielais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes cunicularius").
mezais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes opacus").
rūsāties Sakopt gružus.
pataisīt mīkstu Salaužot (kāda) pretestību, pakļaut (to).
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1).
Līnūži Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Līnuži" neprecīzs nosaukuma variants.
Linuži Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Līnuži" nosaukuma variants.
paviegls Samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nosmitēt Samitrināt ar sūkalām (uz aužamiem stāviem uzvilktus velkus, lai tie būtu stingrāki, neplūksnotu).
džiudžitss samuraju cīņas sistēma, uzbrukšana un aizsargāšanās bez ieroča, izdarot sitienus pa ķermeņa sāpīgākajām vietām vai laužot locekļus
sanašas Saneši; gruži, nogulsnes.
mana Saskaņā ar melanēziešu un polinēziešu ticējumiem, pārdabisks spēks, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm.
nostrīķēties Saskaroties, berzējoties nobružāties, izdilt.
čuža Saslaukas, gruži, dažādi atkritumi.
muiži Saslaukas, gruži.
sabomēt Satīt (dziju) uz aužamo steļļu bomja.
sariesties satīties uz aužamo stāvu bomja.
nosacītība Savdabība, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tēlainas izteiksmes līdzeklis, kas ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
saružināt savelt, sakuželēt.
karpveidīgs Savienojumā "karpveidīgās zivis": zivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, ālanti, līņi, plauži, vimbas, karūsas.
rede Savienojumā "redes koks" apzīmē slimību, kas izpaužas kā sacietējums krūtīs vai sānos.
sadoties Savienojumā "sadoties rokas": pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
visvairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
plēšus Savienojumā ar verbu "plēst", "plēsties" formām pastiprina šo verbu nozīmi; laužoties; ar varu.
bajonetsavienojums Savienojums, kurā sastiprinašana notiek, iespraužot vienu daļu otrā un pagriežot.
sēsts Sēdeklis (īpaši aužamos stāvos un laivā); sēsta.
sēsta Sēdeklis (īpaši aužamos stāvos un laivā).
klinocefālija Seglveida galva, iedzimts defekts, kas izpaužas kā paura ieliekums.
šķībs ģīmis Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums.
strofocefālija Sejas attīstības kroplība, kas izpaužas ar ciklopiju, agnātiju, sinotiju, astomiju.
skābs ģīmis sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
gara seja sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
bruchidae Sēklgraužu dzimta.
bruchus Sēklgraužu dzimtas ģints.
pupiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Acanthoscelides obtectus").
dedestiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus loti").
zirņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus pisorum").
pupu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus rufimanus").
bestialitāte Seksuālas perversijas forma, kas izpaužas kā dzimumsakari ar dzīvniekiem.
baķis Sena auduma mērvienība - tāds auduma gabals, ko varēja noaust vienā reizē, garums bija dažāds (~15-32 olektis) atkarībā no aužamo stāvu konstrukcijas.
stimbuks Sēnes kātiņš, kas palicis sēni nolaužot.
Nātarādža Senindiešu mitoloģijā - viens no dieva Šivas vārdiem, kurā viņš izpaužas kā Visuma kustības avots un deju valdnieks.
sēņēži Sēņgrauži.
mycetophagidae sēņgraužu dzimta.
mycetophagus Sēņgraužu dzimtas ģints.
triphyllus Sēņgraužu dzimtas ģints.
četrplankumu sēņgrauzis sēņgraužu dzimtas suga ("Mycetophagus quadripustulatus"), Latvijā visvairāk izplatītais sēņgrauzis.
stumbra trupe sēņu izraisīta stumbra koksnes noārdīšanās, kas ir gk. lapkoku, retāk skujkoku slimība; slimie koki ir novājināti, tos bieži izgāž vai nolauž vējš, inficēto koku stumbrā trupe parasti izplatās strauji.
novirzītā serde serdes ekscentrisks novietojums; parasti izpaužas stumbra ovālumā.
SAD Sezonas (sezonālie) emocionālie traucējumi, kas visbiežāk izpaužas kā rudens vai ziemas depresija (angļu val. "Seasonal Affective Disorder").
kvēstionāriji Sholastu nosaukums 13. gadsimtenī, dots viņiem tāpēc, ka viņi mīlēja iekustināt dogmatiski grūtus, bet gluži liekus jautājumus.
pužagi Siena, salmu atbirumi, smalkumi; gruži, saslaukas; puzagi.
puzagi Siena, salmu atbirumi, smalkumi; gruži, saslaukas.
braška Sieviete, kas ātri nobružā, apvārta apģērbu.
sprēgala sieviete, kas ātri satraucas un pauž emocijas skaļi uzvedoties.
Batāvijas asaras sīkas stikla bumbiņas ar astītēm, kuras nolaužot bumbiņa sašķīst drupās.
Toma evaņģēlijs sīriešu teksts no Jēzus izteikumu krājuma, kas 1947. gadā tika atrasts Naghammadi, Ēģiptē, pauž gnosticisma mācības idejas.
sistuve Sistava - aužamo steļļu detaļa.
vakonda Siuksu indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
rūsma Skaidas, gruži.
durklis Skalu iespraužamais.
durkls Skalu iespraužamais.
durknis Skalu iespraužamais.
vaimanāt Skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes).
skrūšķēt Skanēt skaņām, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
vaukšis Skaņa, kas rodas salaužot koku.
vaukšķis Skaņa, kas rodas salaužot koku.
sonoritāte Skaņas pazīme, kas izpaužas kā vienas valodas skaņas relatīvi lielāks skanīgums salīdzinājumā ar citām skaņām vienādos apstākļos; skanīgums.
cietā ataka skaņas sākums, kad gaiss ar sparu izlaužas caur sakļautām balss saitēm.
vibrācija Skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā), kas izpaužas nelielās novirzēs no pamattoņa; vibrato.
skrūšķas Skaņas, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
spalgs Skarbs, ass (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bučot skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu; skūpstīt.
skūpstīt Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
mest (acu) zibeņus skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
mest (acu) zibšņus skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
noskaust Skaužot izraisīt (kādam) ko nevēlamu, ļaunu (parasti pēc tautas ticējumiem).
mizskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Dromius"), gk. mīt kokos, kur medī gremzdgraužus, bet bieži sastopami arī zālē gar ūdeņu krastiem; Latvijā konstatētas 9 sugas.
parazītskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Lebia"), plakanas vaboles, gk. uz augiem, kāpuri parazitē lapgraužu kūniņās, \~500 sugu, Latvijā - 3 sugas.
dižskudra skudru ģints ("Camponotus"), kas izgrauž ejas un ierīko ligzdas sausā koksnē vai koku dobumos, to blīvums mežaudzēs var sasniegt 1,5•10^7^ indivīdu 1 ha.
mēzt Slaucīt (netīrumus, gružus), parasti ar slotu.
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu); slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā).
uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz grīdas, klona, piemēram, gružus, izlijušā šķidrumu).
ielauzties Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu.
sekrets Slepens (neizpaužams).
logoreja slimība, kas izpaužas kā pārliecīgs pļāpīgums (garīgi slimajiem).
bresme Slimība, kas izpaužas kā pūslīši uz sejas vai citām ķermeņa daļām.
akromegālija Slimība, kas rodas no hipofīzes augšanas hormona pārprodukcijas un izpaužas pārmērīgā sejas kaulu, plaukstu un pēdu augšanā.
Nušina ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā.
Nušinas ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā.
Služava ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā.
Služeva ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā.
Služinas ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā.
Služinu ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā.
Nušino Služevas ezers Stoļerovas pagastā.
pinass Smalks lakats Rītāzijā, to auž no ananasa lapu šķiedrām.
kokons Smalku pavedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties auž ap sevi.
ruženieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji.
nauža Snauža.
sasnaust Snaužot iegūt.
izsnaust Snaužot panākt, ka izzūd, izbeidzas (piemēram, nogurums).
kārklu mūķiene sniegbalti tauriņi, kas izlido jūnijā un jūlijā, kāpuri grauž lapu koku lapas, dažkārt savairojas lielās masās.
sociālās pārmaiņas sociālās mijiedarbības procesā veidojošās izmaiņas, kuras pārveido kultūras un sociālos institūtus; izpaužas kultūras simbolu, cilvēku uzvedības noteikumu, sociālās organizācijas un vērtību sistēmas maiņā.
akomodācija sociolingvistikā - sarunas dalībnieku savstarpēja pielāgošanās, kas izpaužas lingvistiskajā uzvedībā (piemēram, noteiktas valodas vai valodas varianta izvēlē).
disciplinārsods sods, kuru darba devējs vai pilnvarota amatpersona uzliek darbiniekam par nodarījumiem pret noteikto darba kārtību vai darba devēja rīkojumiem, kas izpaužas to nepildīšanā vai nekārtīgā un nolaidīgā izpildīšanā.
šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
mallofagi Spalvgrauži.
menopon Spalvgraužu grupas ģints.
baložu spalvgrauzis spalvgraužu suga ("Columbicola columbae").
vistu spalvgrauzis spalvgraužu suga ("Menopon gallinae").
crioceris Sparģeļgrauži.
apotemnofilija Specifisks fetišisma un sadomazohisma saplūšanas gadījums, ļoti reta perversija, kas izpaužas seksuālā iekārē uz personu, kam amputēts kāds loceklis.
apžilbums Spēcīga gaismas uzliesmojuma izraisīta redzes pasliktināšanās, kas izpaužas kā īslaicīgs vai neatgriezenisks redzes funkciju zudums un kurā var rasties arī tīklenes apdegums.
alerģiskais šoks spēcīgas alerģiskas reakcijas izraisīts organisma šoka stāvoklis, kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
sparīgs Spēcīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
trokšņainība spēkratu un to daļu īpašība, kas izpaužas trokšņa radīšanā, spēkratiem strādājot. Trokšņainību rada ilgstošu neperiodisku svārstību kopums, kas rodas galvenokārt motora, arī citu mehānisko agregātu un riepu darbības laikā.
braut Spiest, spiesties, berzties, bružāties (gar kaut ko).
spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm.
zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
ņakšināt Sprakšķināt (laužot zarus).
špilkāt Spraust ar spraužamadatu.
sprausta Spraustava, kurā iesprauž aizdegtu skalu.
saspraužamā adata spraužamadata.
pleitadata Spraužamadata.
špilka Spraužamadata.
spraudadata Spraužamadata.
spraudene Spraužamadata.
apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
nospraust Spraužot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nospraust Spraužot (ko) visgarām, iezīmēt, apzīmēt (ar to).
saspraust Spraužot (parasti matus), nostiprināt (tos kādā kopumā, sakārtojumā).
nobadīt Spraužot (vairākus, daudz) norobežot.
aizspraust Spraužot aizdarīt; spraužot savienot (parasti drēbes malas).
iespraust Spraužot iestiprināt sasaistīšanai, arī rotāšanai (piemēram, saktu, saspraužamo adatu).
saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
iespraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā); spraužot ievietot, iestiprināt (kur iekšā).
izspraust Spraužot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
apspraust Spraužot norobežot, arī pārklāt (ar ko).
uzspraust Spraužot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
spoķēt Spraužot nostiprināt.
aizspraust Spraužot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizbāzt.
piespraust Spraužot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
saspraust Spraužot savienot, sastiprināt.
aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam.
uzspraust Spraužot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
prēsliņa Sprēslīca - vērpjamā detaļa, uz kuras uztin linu gursti (kodaļu) un tad iesprauž ratiņa rociņā.
sprēsliņa Sprēslīca - vērpjamā detaļa, uz kuras uztin linu gursti (kodaļu) un tad iesprauž ratiņa rociņā.
iespridzināt Spridzinot, arī skaldot, laužot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, šķembu).
histērija sprostos turētu vistu slimība, kas izpaužas palielinātā uzbudināmībā; uzliesmo maksimālās dējības laikā.
sprikstenis Sprukstiņš, padauža, nemierīgs bērns, straujš cilvēks.
šķīris Starpa, piem., šķiemene aužot, matu celiņš.
1. oktobris Starptautiskā veco ļaužu diena.
starptautiskā līguma slēgšana starptautisko tiesību normas tapšanas process, kas izpaužas juridiskās darbības vairākās pēctecīgās stadijās: līgumiskās iniciatīvas, iesaistīšanās pārrunās un to kārtošana, līguma teksta veidošana un tā pieņemšana, līguma autentiskuma noteikšana, piekrišanas izpausme līguma obligātumam.
čūskulājs Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata").
dievrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata").
jodrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata").
Dactylorhiza incarnata stāvlapu dzegužpirkstīte.
Orchis incarnata stāvlapu dzegužpirkstītes "Dactylorhiza incarnata" nosaukuma sinonīms.
pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības); stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
hiperhromafīnisms Stāvoklis, kas rodas no virsnieru serdes hromafīno šūnu vai citu novadu hromafīnās sistēmas pārmērīgas sekrēcijas un izpaužas kā arteriālās hipertensijas paroksismi.
drāza Steidzīgu ļaužu pūlis.
drāzma Steidzīgu ļaužu pūlis.
iekripšināt Steigšus skrubinot (graužot) ēst.
birdi Stelles, aužamie stāvi.
strelles Stelles, aužamie stāvi.
slaune steļļu (aužamo stāvu) sānu rāmis.
saive Steļļu jeb aužamo stāvu sastāvdaļa - spole.
strukturālais eidžisms stereotipi, aizspriedumi un diskriminācija pēc vecuma pazīmes, un tas izpaužas institucionālā līmenī likumos, politikas dokumentos, organizāciju praksē un kultūras īpatnībās; institucionālais eidžisms.
plēst Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu).
uzkrampēt Stingri satvert (laužoties).
fizioloģiskais afekts stiprs psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kas izpaužas sevišķi krasi izteiktā un intensīvā īslaicīgā emocijā, kas cilvēka apziņā kļūst par valdošo un ir reakcija uz ārējo kairinājumu, piemēram, vardarbību, smagu goda aizskārumu; šāds stāvoklis ievērojami vājina cilvēka spēju kontrolēt savu darbību un vadīt to.
Plaužupīte Strautenes kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera.
Stružany Stružānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
phytoecia Stublājgrauži.
personu attiecības subjektīvi pārdzīvojama cilvēku savstarpējā saistība, kas objektīvi (ārēji) izpaužas saskarsmē.
izsukāt Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
hidradenoma Sviedru dziedzeru adenoma, kas klīniski izpaužas kā blīvi mezgliņi uz kakla un krūtīm.
prīsma Šāda veida caurredzams priekšmets, kas lauž caur viņu ejošus gaismas starus; prizma (2).
barranki Šauras un dziļas rievas, ko lietus ūdens izgrauž vulkāna konusa irdenās nogāzēs no augšas uz leju (plānā no vidus uz malām).
džentrija Šeņši - ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā, zemes īpašnieki.
hebefrēnija Šizofrēnijas forma, kas parasti sākas pubertātes vecumā, izpaužas polimorfā abortīvā simptomātikā un ātri noved dziļā psihes degradācijā.
meti Šķēri, velki, dzijas, kuras aužot stiepjas auduma garumā, un starp kurām ieauž audus.
milans Šķērskoks pie aužamajiem stāviem.
kvazi līgums šķietams, neīsts līgums, kas parasti izpaužas, pirmkārt, kā nepamatota iedzīvošanās - citas personas mantas iegūšana bez tiesiska pamata (piemēram, visas atrastās mantas piesavināšanās), un, otrkārt, tas var izpausties svešu (citu personu) lietu kārtošanā bez pilvarojuma, kad viena persona izpilda citas personas pienākumus bez iepriekšējas vienošanās.
bierds Šķiets (aužamo steļļu sastāvdaļa).
šķīvbomis Šķīvenis; aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums.
šļužot Šļužāt.
rakstīt Šujot, aužot, kaļot u. tml. rotāt (ko) ar rakstu (3).
norauji Tā audekla tiesa, kas aužot noraujas.
pamatīgi Tā, ka (īpašība, pazīme) izpaužas lielā mērā, augstā pakāpē.
visgarām Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; arī gluži (1); viscaur.
viscaur Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; arī gluži, pavisam.
slepu Tā, ka ārēji, tieši neizpaužas vai izpaužas vāji.
slepus Tā, ka ārēji, tieši neizpaužas vai izpaužas vāji.
ļoti tā, ka īpašība, pazīme, darbība izpaužas, notiek pastiprināti, intensīvi, augstā pakāpē
ārkārtīgi tā, ka īpašība, pazīme, stāvoklis izpaužas pastiprināti, intensīvi, augstā pakāpē
tāpatēm Tā, kā ir iespējams; ne gluži tā, ka vajadzīgs, vēlams.
bailīg Tā, ka izjūt, pārdzīvo bailes; tā, ka pauž bailes.
bailīgi Tā, ka izjūt, pārdzīvo bailes; tā, ka pauž bailes.
uzvarošs Tā, ka izpaužas gandarījums par (piem., strīdā, sacensībā) iegūto pārākumu, sava pieņēmuma apstiprināšanos u. tml.
īpaši tā, ka izpaužas lielākā pakāpē; [ļoti]{s:2047}
ticīgi tā, ka izpaužas reliģiska pārliecība, vērtības, ticība
viss Tā, ka pilnībā izpaužas pazīme, darbība, stāvoklis, norise.
nenoteikts Tā, ka skaidri neizpauž, arī izvairīgi.
idille Tāda ikdienas parādību aina, kurā izpaužas miers, laime.
monopoldarbība Tāda monopolstāvokļu iespēju izmantošana, kas ierobežo konkurences attīstību, tā izpaužas tādejādi, ka viens uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība efektīgi kontrolē visu kādas preces realizēšanas (pakalpojuma sniegšanas) tirgu.
noziedzīga nodarījuma draudi tāda personas rīcība, kas pauž reālu apņemšanos izdarīt kādu kriminālsodāmu nodarījumu.
klientisms tādas attiecības starp politikas veidotājiem un iedzīvotājiem, kā arī starp pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu saņēmējiem, ko raksturo asimetriskas un vertikālas varas pozīcijas, kas izpaužas kā aizbildnieciskums un mērķa grupu redzējuma ignorēšana.
liels Tādi, starp kuriem, draudzīgas vai naidīgas attiecības izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā; tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
kazzobains Tāds (audekls), kurā ir cilpas, negludumi u. tml., kas radušies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
diskrēts Tāds (cilvēks), kam var uzticēties; tāds (cilvēks), kas neizpauž noslēpumus; uzticams.
indiskrēts Tāds (cilvēks), kas izpauž noslēpumus; nesmalkjūtīgs.
skaidrīgs Tāds (cilvēks), kura darbībā, rīcībā izpaužas izpratne, loģiskums; saprātīgs, apķērīgs.
bezatbildīgs Tāds (darbs, rīcība u. tml.), kurā izpaužas darītāja atbildības trūkums.
iejūtīgs Tāds (mākslas darbs), kurā izpaužas mākslinieka iejušanās spēja.
baigs Tāds (piem., cilvēks), kura raksturīgās (negatīvās vai pozitīvās) īpatnības izpaužas stiprāk par parasto, vidējo līmeni.
miegains Tāds (piemēram, acis, balss), kurā izpaužas šādas īpašības.
zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatjautu, slepenu, tam raksturīgs.
daiļrunīgs Tāds (žests, skatiens, izturēšanās u. tml.), kas nepārprotami, izteiksmīgi ko pauž.
biedrisks Tāds kurā izpaužas šādas īpašības.
smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu).
nesamierināms Tāds, ar kuru vai starp kura locekļiem nav iespējams kompromiss; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
komunistisks Tāds, kā pamatā ir komunisma idejas; tāds, kas pauž komunisma idejas.
traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
otrējāds Tāds, kam ir cits veids; tāds, kas izpaužas citā, arī pretējā veidā.
otrāds Tāds, kam ir cits, parasti pretējs, veids, stāvoklis; tāds, kas izpaužas citā, parasti pretējā, veidā.
simtējāds Tāds, kam ir daudz veidu; tāds, kas izpaužas daudzos veidos.
desmitējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni desmit) veidi; tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni desmit) veidos.
daudzējāds Tāds, kam ir daudzi veidi, tāds, kurā izpaužas daudzas atšķirības.
divejāds Tāds, kam ir divi veidi; tāds, kas izpaužas divos veidos.
divējāds Tāds, kam ir divi veidi; tāds, kas izpaužas divos veidos.
skaudrs Tāds, kam ir liela intensitāte, tāds, kas spilgti izpaužas (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristālskaidrs (3).
kristālskaidrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristāltīrs (3).
mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neadekvāts Tāds, kam ir novirzes, psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
orģiastisks Tāds, kam ir orģijas iedaba; tāds, kas rodas spontāni un pauž neapvaldītas emocijas, dziļu ekspresiju.
piecējāds Tāds, kam ir pieci veidi; tāds, kas izpaužas piecos veidos.
lepns Tāds, kam ir raksturīga bagātība, labklājība; tāds, kurā izpaužas bagātība, labklājība.
sajēdzīgs Tāds, kam ir sajēga; tāds, kurā izpaužas sajēga.
septiņāds Tāds, kam ir septiņi veidi; tāds, kas izpaužas septiņos veidos.
slepkavniecisks Tāds, kam ir tieksme slepkavot; tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
trejāds Tāds, kam ir trīs veidi; tāds, kas izpaužas trijos veidos.
tūkstošējāds Tāds, kam ir tūkstoš veidi, kas izpaužas tūkstoš veidos.
skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
vienējāds Tāds, kam ir viens veids; tāds, kas izpaužas vienā veidā.
uzplijīgs Tāds, kam izpaužas šādas īpašības.
pārbagāts Tāds, kam ļoti lielā mēra (kas) piemīt, izpaužas raksturā, rīcībā u. tml.
snaudulīgs Tāds, kam nāk snauda; tāds, kas bieži snauž; arī miegains (1).
politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pirmā numura tāds, kam noteiktas spējas, īpašības, iezīmes izpaužas visaugstākajā pakāpē.
iekārīgs Tāds, kam piemīt iekāre 1(2); tāds, kurā izpaužas iekāre 1(2).
neparasts Tāds, kam piemīt sevišķas, izcilas īpašības; tāds, kas izpaužas ļoti spilgti.
dinamisks Tāds, kam piemīt spraigums (par kustību, darbību u. tml.); tāds, kurā izpaužas spraigums.
grezns Tāds, kam raksturīga bagātība, tāds, kurā izpaužas bagātība (parasti par dzīvi, dzīves veidu).
bezcerība Tāds, kam raksturīgs cerību, izredžu trūkums; tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
krass Tāds, kas (ko) izpauž ļoti spilgti; tāds, kas ir ļoti skarbs.
augsts Tāds, kas apliecina (kā) nozīmību, vērtību, pauž lielu pagodinājumu.
vēss Tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas; arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs.
noraidošs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pauž noliedzošu, nelabvēlīgu attieksmi.
dabīgs Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs; nemākslots, neviltots.
neviltots Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs; patiess, nemākslots.
labs Tāds, kas atbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas iejūtība, labsirdība, labvēlība.
pieklājīgs Tāds, kas atbilst pieklājības normām; tāds, kurā izpaužas pieklājība.
patiess Tāds, kas atklāti pauž savas domas, jūtas.
atraidīgs Tāds, kas atraida (1); tāds, kurā izpaužas atraidījums.
iejūsmīgs Tāds, kas ātri iejūsminās, nonāk iejūsma; tāds, kurā izpaužas iejūsma.
katadioptrisks Tāds, kas atstaro un lauž gaismas starus.
ruderāls Tāds, kas aug mājokļu tuvumā, gar ceļiem, piegružotās vietās, mēslainēs, sētmalēs u. tml. (par augiem, parasti nezālēm).
ņerkstīgs Tāds, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs.
ņurdīgs Tāds, kas bieži pauž neapmierinātību, īgnumu.
čīkstīgs Tāds, kas bieži žēlojas, gaužas; arī raudulīgs.
raudulīgs Tāds, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
aizdomīgs Tāds, kas citiem neuzticas, kam ir aizdomas pret citiem; tāds, kurā izpaužas neuzticība, aizdomas.
paklausīgs Tāds, kas darbojas, funkcionē vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
grauzīgs Tāds, kas daudz grauž.
cerīgs Tāds, kas dod cerību; tāds, kurā izpaužas cerība.
nelabs Tāds, kas dzīvo amorāli, netikumiski; tāds, kas ir morāli pagrimis; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
glaudens Tāds, kas glaužas klāt.
glaudīgs Tāds, kas glaužas klāt.
kramgrauzis Tāds, kas grauž cietus priekšmetus.
uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, iztaisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pieķērīgs Tāds, kas ir ciešā saistībā (ar cilvēku), izturas draudzīgi, pakļāvīgi (pret ko) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
uzticams Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzticīgs Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekautrīgs Tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kareivīgs Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pašizglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
verbāls Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos; vārdisks.
vārdisks Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos.
milzu Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgi, ļoti tipiski (par stāvokli); milzīgs (4).
milzīgs Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgi, ļoti tipiski (par stāvokli).
palaidnīgs Tāds, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
labsirdīgs Tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
apšņurcis Tāds, kas ir nevīžīgs, netīrs, apbružāts.
nepacietīgs Tāds, kas ir nobriedis straujai plaukšanai (parasti par pumpuriem, ziediem); tāds, kurā izpaužas šāds briedums.
labs Tāds, kas ir normāli attīstīts (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
mazisks Tāds, kas ir nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, nelokāms (savos uzskatos, rīcībā), pastāvīgs, nemainīgs attieksmē (pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
liels Tāds, kas ir plaši izvērsts, arī izpaužas spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi).
retrogrāds Tāds, kas ir progresa pretinieks, reakcionārs; tāds, kas ir ar atpalikušiem uzskatiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lauciniecisks Tāds, kas ir raksturīgs lauku iedzīvotājiem; tāds, kurā izpaužas lauku iedzīvotājiem raksturīgas īpašības.
mazpilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs mazpilsētu iedzīvotājiem; tāds, kurā izpaužas mazpilsētu iedzīvotājiem raksturīgas īpašības.
pilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs pilsētai vai pilsētniekiem; tāds, kurā izpaužas kas pilsētai vai pilsētniekiem raksturīgs.
viensētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs viensētai vai viensētniekam; tāds, kurā izpaužas kas viensētai vai viensētniekam raksturīgs.
vispārcilvēcisks Tāds, kas ir raksturīgs visiem cilvēkiem, visai cilvēcei; tāds, kurā izpaužas visiem cilvēkiem, visai cilvēcei raksturīgas īpašības.
zemniecisks Tāds, kas ir raksturīgs zemniekiem; tāds, kurā izpaužas zemniekiem raksturīgas īpašības.
spraigs Tāds, kas ir saistīts ar aktīva, koncentrētu, arī strauju darbību, procesu u. tml., tāds, kurā izpaužas šāda darbība, process u. tml.
patriotisks Tāds, kas ir saistīts ar patriotismu; tāds, kurā izpaužas patriotisms.
lielisks Tāds, kas ir sevišķi labi attīstīts (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šāda attīstība.
pamatīgs Tāds, kas ir spēcīgs, intensīvs, izpaužas lielā mērā (par parādībām dabā).
demokrātisks Tāds, kas ir tuvs plašām tautas masām; tāds, kurā izpaužas tautas masu intereses, centieni.
smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
solidārs Tāds, kas ir vienisprātis (ar ko, kādu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
viendabīgs Tāds, kas ir vienveidīgs pēc sastāva, īpašībām; tāds, kurš eksistē, izpaužas vienā veidā.
svētbijīgs Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; arī dievbijīgs.
pieķērīgs Tāds, kas izjūt sirsnību, draudzību (pret kādu) un cenšas būt (tā) tuvumā; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pieglaudīgs Tāds, kas izpauž mīļumu, sirsnīgumu un mēdz pieglausties.
plosīgs Tāds, kas izpaužas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
monosimptomātisks Tāds, kas izpaužas ar vienu simptomu.
ekstratekstuāls tāds, kas izpaužas ārpus konkrētā teksta - piemēram, preses relīzēs, grāmatu reklāmā, kritikā, intervijās.
joņains Tāds, kas izpaužas dedzīgi, trauksmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem.
spēcīgs tāds, kas izpaužas intensīvi
stiprs Tāds, kas izpaužas intensīvi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); spēcīgs (5).
spēcīgs Tāds, kas izpaužas intensīvi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā (par uzskatiem, rīcību u. tml.).
dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti pilnīgi (parasti par tumsu, klusumu).
pilnīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
milzīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā, ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā; ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām); milzīgs (5).
gaužs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi; ļoti spēcīgi izteikts.
griezīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spilgti (piemēram, par attiecībām); ļoti skarbs, aizskarošs, arī naidīgs.
viegls Tāds, kas izpaužas mazā mērā, tāds, kas nav intensīvs, enerģisks (par darbību, norisi).
viegls Tāds, kas izpaužas neintensīvi, mazā mērā (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
pārliecīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
pārlieks Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku, attiecībām).
pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk spēcīgi, intensīvi (par psihiska vai fizioloģisku stāvokli).
posttraumatisks Tāds, kas izpaužas pēc traumas iegūšanas un ārējas sadziedēšanas.
krietns Tāds, kas izpaužas samērā pilnīgi (par parādībām dabā).
labs Tāds, kas izpaužas samērā pilnīgi (par parādībām dabā).
nopietns Tāds, kas izpaužas samērā pilnīgi (par parādībām dabā).
pamatīgs Tāds, kas izpaužas samērā spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nopietns Tāds, kas izpaužas spēcīgi (par psihisku stāvokli, norisi); tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
prāvs Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi).
liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējam attiecībām).
liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi; tāds, kas izpaužas iespējami pilnīgi vai augstā pakāpē.
brāzmains Tāds, kas izpaužas strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem; tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu.
viesuļains Tāds, kas izpaužas strauji, spēcīgi (par norisi, arī psihisku stāvokli).
neapvaldīts Tāds, kas izpaužas strauji, spēcīgi un netiek ierobežots, apvaldīts.
mazs Tāds, kas izpaužas vāji, neintensīvi (par parādībām dabā).
mazs Tāds, kas izpaužas vāji, neintensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
viegls Tāds, kas izpaužas vāji, neintensīvi (piemēram, par vēju, puteni).
dzirkstīgs Tāds, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
dzirkstīgs Tāds, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti, tāds, kam ir interesants saturs (par runu, izteikumiem).
šaušalīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu); ļoti liels, ārkārtīgs; šausmīgs (4).
šausmīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu); ļoti liels, ārkārtīgs.
aktīvs Tāds, kas izpaužas, atklājas (enerģiskā) darbībā, rīcībā, arī kustībā.
pasīvs Tāds, kas izpaužas, atklājas neaktīvā, neenerģiskā darbībā, rīcībā, arī kustībā.
netiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams ar kā cita starpniecību; tāds, kura attieksmēs, saiknēs pastāv kāda priekšmeta vai parādības starpniecība.
tiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams bez kā cita starpniecības; tāds, kura attieksmēs, saiknēs nepastāv kā cita starpniecība.
pastiprs Tāds, kas izpaužas, ir uztverams samērā skaidri, spilgti.
dauzonīgs Tāds, kas izturas kā dauzoņa; tāds, kurā izpaužas dauzoņām raksturīgas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas izturas laipni, ar cieņu, arī iejūtīgi, gādīgi (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevērīgs Tāds, kas izturas nenopietni, pavirši (piemēram, pret saviem pienākumiem); tāds, kurā izpaužas nenopietna, pavirša attieksme (piemēram, pret saviem pienākumiem).
nevērīgs Tāds, kas izturas nolaidīgi, pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); tāds, kurā izpaužas nolaidīga, pavirša attieksme (pret sevi, savu ārieni, apkārtni).
familiārs Tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevērīgs Tāds, kas izturas pret citiem ar uzsvērtu pārākumu, augstprātīgi, arī nicīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
paklausīgs Tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli maina stāvokli (piemēram, par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
apskaidrots Tāds, kas kļuvis mierīgs, cildens; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
karsts Tāds, kas ko dara ļoti spraigi, temperamentīgi, paužot kvēlu pārliecību.
uztiepīgs Tāds, kas ko uztiepj, uztiepjas; tāds, kurā izpaužas šāda rīcība, attieksme.
daudzsološs Tāds, kas ļauj cerēt uz ko; tāds, kurā izpaužas solījumi.
rijīgs Tāds, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
galējs Tāds, kas ļoti skaidri izpaužas; tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi; arī krass.
piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties; tāds, kas ir gatavs kauties; kauslīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vienkāršs Tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iegreizs Tāds, kas nav gluži taisns, pareizs; nedaudz greizs.
slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
mazs Tāds, kas nav izvērsts, arī izpaužas vāji, neintensīvi (par darbību, norisi); tāds, kas neprasa daudz enerģijas, pūļu.
neliels Tāds, kas nav sevišķi plaši izvērsts, tāds, kas neizpaužas sevišķi spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi); tāds, kas neizpaužas pilnīgi raksturīgi, tipiski (par stāvokli).
nelabs Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas ļaunums, negodīgums.
slikts Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
bezpersonu Tāds, kas neattiecas uz noteiktām personām, štata vienībām; bezļaužu.
pārdrošs Tāds, kas nebaidās, nevairās no cilvēkiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
(kluss, arī mēms) kā kaps tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs.
kluss (arī mēms) kā kaps tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs.
mēms (arī kluss) kā zivs (arī kaps) tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs.
mēms kā zivs tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs.
mēms Tāds, kas neizpauž, piemēram, vārdos, skaņās (piemēram, par lūpām).
atturīgs Tāds, kas neizpaužas atklāti, nav izteikts; apvaldīts.
neliels Tāds, kas neizpaužas sevišķi spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas neizpaužas sevišķi raksturīgi, tipiski (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
stūrgalvīgs Tāds, kas nemaina savu izturēšanās veidu (parasti pretēji cilvēka gribai) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
spītīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sagrozīt Tāds, kas nepareizi atspoguļo (ko); tāds, kurā izpaužas nepareizs (kā) atspoguļojums.
nevērīgs Tāds, kas nepievērš uzmanību (kam), atstāj bez ievērības (ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
platonisks Tāds, kas nerealizējas, neizpaužas praksē.
maksimāls Tāds, kas noris ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (piemēram, par darbību, procesu); tāds, kas izpaužas ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (par stāvokli, īpašību).
minimāls Tāds, kas noris, darbojas, arī izpaužas ar ļoti mazu, arī ar vismazāko intensitāti (piemēram, par darbību, procesu, stāvokli, īpašību).
pilnasinīgs Tāds, kas noris, izpaužas aktīvi, pilnvērtīgi; tāds, kas ir saistīts ar šādu norisi, izpausmi.
plašs Tāds, kas noris, izpaužas intensīvi, arī daudzveidīgi (par darbību, norisi, pasākumu); tāds, kurā piedalās, iesaistās daudzi.
vērienīgs Tāds, kas noris, izpaužas, tiek veikts plašā apjomā, arī daudzveidīgi (piemēram, par darbību, norisi, pasākumu).
negausīgs Tāds, kas pārmērīgi (kam) nododas; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēkam parasti iespējamo, raksturīgo; tāds, kurā cilvēkam raksturīgās īpašības izpaužas neparasti spēcīgi.
daudzveidīgs Tāds, kas pastāv un izpaužas daudzos dažādos veidos.
pilnveidīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas daudzveidīgi, pilnīgi.
pilnskanīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas saskanīgā daudzveidībā, daudzpusībā.
rijīgs Tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
akls Tāds, kas patstāvīgi nedomā, kas rīkojas bez paša gribas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gaidpilns Tāds, kas pauž gaidas, stipru vēlēšanos, ilgas (pēc kā).
pļāpīgs Tāds, kas pauž ko slēpjamu.
pārmetīgs Tāds, kas pauž pārmetumu.
mirdzošs Tāds, kas pauž prieku, pozitīvu emocionālo stāvokli.
asarains Tāds, kas pauž žēlumu, bēdas, skumjas; arī sentimentāls.
akūts Tāds, kas pēkšņi sākas, spēcīgi izpaužas un strauji progresē.
nosacīts Tāds, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tāds, kas mākslā ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
rosinošs Tāds, kas rosina, rada ierosmi; tāds, kurā izpaužas spēja rosināt, radīt ierosmi.
idejisks Tāds, kas saistīts ar ideju; tāds, kurā izpaužas pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; tāds, kurā izpaužas pārliecība.
ideoloģisks Tāds, kas saistīts ar ideoloģiju; tāds, kurā izpaužas ideoloģija.
pasauss Tāds, kas samērā maz pakļaujas jūtām; tāds, kurā pavāji izpaužas jūtas; samērā lietišķs.
kritisks Tāds, kas satur kritiku (1); tāds, kurā izpaužas kritika (1).
paškritisks Tāds, kas satur paškritiku; tāds, kurā izpaužas paškritika.
sociālkritisks Tāds, kas satur sociālo parādību kritiku; tāds, kurā izpaužas sociālo parādību kritika.
pilnīgs tāds, kas savā izpausmē, arī atbilstībā, piemērotībā (kam) ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti; tāds, kas izpaužas ļoti izteikti
slapstīgs Tāds, kas slapstās; tāds, kurā izpaužas slapstīšanās.
pašslavīgs Tāds, kas slavina pats sevi; tāds, kurā izpaužas pašslavināšana.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spēcīgs Tāds, kas spilgti izpaužas, rada iespaidu, ietekmē (par parādībām sabiedrībā).
zibsnīgs Tāds, kas spilgti spīd, mirdz, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
stomīgs Tāds, kas stomās; tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, biklums, ko parasti izraisa neziņa, šaubas.
stostīgs Tāds, kas stostās (1); tāds, kurā izpaužas stostīšanās (2).
stostīgs Tāds, kas stostās (2); tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, biklums, ko parasti izraisa neziņa, šaubas; stomīgs.
šļupstīgs Tāds, kas šļupst; tāds, kurā izpaužas šļupstēšana (2).
tiecīgs Tāds, kas tiecas (1); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
tiecīgs Tāds, kas tiecas (2); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
tiecīgs Tāds, kas tiecas (3); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
vijīgs Tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, pavēlēm, izturas cilvēkam vēlamajā veidā (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lumzans Tāds, kas viegli salaužams.
gaudulīgs Tāds, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
paklausīgs Tāds, ko (kāds) var labi, veiksmīgi izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
numerainis Tāds, ko auž pēc numurētiem raksta paraugiem (par audumu).
parazītisks Tāds, ko izraisa parazīti; tāds, kurā izpaužas parazīta iedarbība.
spītīgs Tāds, ko neietekmē vai vāji ietekmē nevēlami (piemēram, vides) apstākļi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārpilns Tāds, kur (kāda norise, stāvoklis, apstākli) izpaužas ļoti spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
pilns Tāds, kur (norise, stāvoklis, apstākļi) izpaužas spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
mēslains Tāds, kur ir daudz atkritumu, gružu.
gružains Tāds, kur ir daudz gružu.
gružots Tāds, kur ir daudz gružu.
roidīgs Tāds, kur ir gruži, saslaukas, netīrumi; gružains.
roidains Tāds, kur ir gruži, saslaukas, netīrumi; piegružots, netīrs.
roidaiņš Tāds, kur ir gruži, saslaukas, netīrumi; piegružots, netīrs.
vienots Tāds, kur ir, parasti pozitīva, savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārbagāts Tāds, kurā (kas īpašs) ļoti bieži izpaužas (par norisi, darbību).
divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
neizteiksmīgs Tāds, kura ārienē neizpaužas nekas spilgts (par cilvēku).
gaudulīgs Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; žēlabains.
humāns Tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas atsaucība, sirsnība, cieņa; cilvēcīgs.
cilvēcīgs Tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas atsaucība, sirsnība, cieņa; labsirdīgs, līdzjūtīgs; arī humāns.
slikts Tāds, kura attīstībā, funkcionēšanā izpaužas novirzes no normas (piemēram, par maņu orgāniem).
saskanīgs Tāds, kurā cilvēku savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par grupu, kolektīvu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
nemākslots Tāds, kurā ir atspoguļots, izpaužas patiess, īsts pārdzīvojums (parasti par mākslas darbu).
vētrains tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu; tāds, kas izpaužas strauji un intensīvi
pamācošs Tāds, kurā ir ietverta pamācība; tāds, no kura izriet pamācība; tāds, kurā izpaužas tieksme pamācīt (1).
nikns Tāds, kurā izpaužas (cilvēka) niknums.
bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
naidīgs Tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
bailīgs Tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) tramīgums.
jautrs Tāds, kurā izpaužas (dzīvnieku) draiskulība, kustīgums.
īpatnējs Tāds, kurā izpaužas (kā) savdabīgums, atšķirība no citiem.
laimīgs Tāds, kurā izpaužas [laime]{s:2029}
aizvainot Tāds, kurā izpaužas aizvainojums.
dzīvīgs Tāds, kurā izpaužas aktivitāte, možums (parasti par acīm, seju).
spirgts Tāds, kurā izpaužas aktīvs, pozitīvs psihiskais un fiziskais stāvoklis, gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
alkains Tāds, kurā izpaužas alkas, vēlēšanās, ilgas.
apātisks Tāds, kurā izpaužas apātija.
apdomīgs Tāds, kurā izpaužas apdoma, piesardzība.
apmierināts Tāds, kurā izpaužas apmierinājums.
durns Tāds, kurā izpaužas apreibums, neprāts u. tml.
sīkpilsonisks Tāds, kurā izpaužas aprobežotas intereses, šaurs redzesloks.
pozitīvs Tāds, kurā izpaužas apstiprinājums, piekrišana.
apliecinošs Tāds, kurā izpaužas apstiprinoša, labvēlīga attieksme; tāds, kas pauž šādu attieksmi.
apvainots Tāds, kurā izpaužas apvainojums.
profesionāls Tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme; arī kvalificēts (3).
ārprātīgs Tāds, kurā izpaužas ārprāts.
atavistisks Tāds, kurā izpaužas atavisms (1).
pievilcīgs Tāds, kurā izpaužas atbilstība kādām estētiskām prasībām un kurš izraisa patiku.
pieklājība Tāds, kurā izpaužas atbilstība pieņemtajām uzvedības, izturēšanās normām.
labs tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa patiku
ateistisks Tāds, kurā izpaužas ateisms.
atraidošs Tāds, kurā izpaužas atraidījums.
humāns Tāds, kurā izpaužas atsaucība, sirsnība, cieņa pret cilvēkiem.
cilvēcīgs Tāds, kurā izpaužas atsaucība, sirsnība, cieņa.
attaisnojošs Tāds, kurā izpaužas attaisnojums (1).
attaisnojošs Tāds, kurā izpaužas attaisnojums (2).
attaisnojošs Tāds, kurā izpaužas attaisnojums (3).
personisks Tāds, kurā izpaužas attieksme pret kādu konkrētu personu; tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; [personīgs]{s:1550}.
personīgs Tāds, kurā izpaužas attieksme pret kādu konkrētu personu; tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; [personisks]{s:1553}.
atvieglots Tāds, kurā izpaužas atvieglojums.
cildens Tāds, kurā izpaužas augstas ētiskas īpašības.
autoritatīvs Tāds, kurā izpaužas autoritāte (1); tāds, ko pieņem bez iebildumiem.
bailīgs Tāds, kurā izpaužas bailes, kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
bails Tāds, kurā izpaužas bailes.
baiļš Tāds, kurā izpaužas bailes.
negants Tāds, kurā izpaužas bardzība, naidīgums, arī ļaunums.
baudkārīgs Tāds, kurā izpaužas baudkāre.
baudkārs Tāds, kurā izpaužas baudkāre.
bažīgs Tāds, kurā izpaužas bažas.
sērs Tāds, kurā izpaužas bēdas, skumjas, arī grūtsirdība; tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, arī grūtsirdību.
bēdīgs Tāds, kurā izpaužas bēdas.
drosmīgs Tāds, kurā izpaužas bezbailība, drosme; tāds, kura saturā ir bezbailība, drosme.
nospiests Tāds, kurā izpaužas bezcerība, grūtsirdība.
nožēlojams Tāds, kurā izpaužas bezpalīdzība, vājums.
bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība.
nedrošs Tāds, kurā izpaužas biklums, kautrība, stingras, noteiktas pārliecības trūkums.
birokrātisks Tāds, kurā izpaužas birokrātisms.
bravūrīgs Tāds, kurā izpaužas bravūra.
neatkarīgs tāds, kurā izpaužas brīvība no kāda cita ietekmes vai varas
centīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko paveikt, sasniegt).
pētīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos); pētījošs (2).
pētījošs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos).
dziļš Tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm).
bezcerīgs Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
goddevīgs Tāds, kurā izpaužas cieņa, godbijība; arī godbijīgs.
necienīgs Tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko); tāds, kurā izpaužas (kāda) nopelnu, spēju u. tml. noniecināšana.
cinisks Tāds, kurā izpaužas cinisms.
pusārprātīgs Tāds, kurā izpaužas daļēji psihiski traucējumi.
diplomātisks Tāds, kurā izpaužas diplomātija (2).
disciplinēts Tāds, kurā izpaužas disciplīna 2.
ekstravagants Tāds, kurā izpaužas dīvainības, pārspīlējumi, savdabība.
dižciltīgs Tāds, kurā izpaužas dižciltība (1).
dziļdomīgs Tāds, kurā izpaužas domas, pārdomas.
draudošs Tāds, kurā izpaužas draudi (1); draudīgs (1).
draudīgs Tāds, kurā izpaužas draudi (1).
draudzīgs Tāds, kurā izpaužas draudzība, arī labvēlība, atsaucība.
bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas drosme, pārgalvība.
drošs Tāds, kurā izpaužas drosme; tāds, kurā izpaužas nepiespiestība.
drudžains Tāds, kurā izpaužas drudzis.
dusmīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
pikts Tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem); dusmīgs (2).
dusmīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
pikts Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
sirdīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums, arī sašutums.
bijīgs Tāds, kurā izpaužas dziļa cieņa, arī apbrīna.
sirdsskaidrs Tāds, kurā izpaužas dziļa tikumība, morāla skaidrība.
dzelmains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
dzelmjains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
dompilns Tāds, kurā izpaužas dziļas pārdomas, atziņas.
izjusts Tāds, kurā izpaužas dziļš pārdzīvojums, dziļas jūtas.
dzīvs Tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks, mundrums.
dzīvespriecīgs Tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks.
nespēcīgs Tāds, kurā izpaužas fizisko spēku trūkums.
nevarīgs Tāds, kurā izpaužas fizisks vājums, nespēcība.
vārgs Tāds, kurā izpaužas fizisks vājums, spēku trūkums (par kustībām, darbību u. tml).
sagrauzt Tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju).
možs Tāds, kura izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
žirgts Tāds, kura izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
mundrs Tāds, kurā izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
kareivīgs Tāds, kurā izpaužas gatavība sākt konfliktu, strīdu; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
raudulīgs Tāds, kurā izpaužas gaušanās, žēlošanās; arī žēlabains.
glaimīgs Tāds, kurā izpaužas glaimi; tāds, kurā izpaužas iztapīga laipnība.
greizsirdīgs Tāds, kurā izpaužas greizsirdība.
bezspēcīgs Tāds, kurā izpaužas gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu trūkums.
melanholisks Tāds, kurā izpaužas grūtsirdība, nomāktība.
humoristisks Tāds, kurā izpaužas humors.
sapņains Tāds, kurā izpaužas iegrimšana domās (piemēram, par acīm); tāds, kas izraisa pozitīvas emocijas, kas tiek idealizēts.
saprotošs Tāds, kurā izpaužas iejūtīga attieksme.
iekārīgs Tāds, kurā izpaužas iekāre 1(1).
kārs Tāds, kurā izpaužas iekāre 1(2).
inteliģents Tāds, kurā izpaužas inteliģence (2).
dižmanīgs Tāds, kurā izpaužas īpašs savas bagātības, spēka vai spēju izcēlums.
zobgalīgs Tāds, kurā izpaužas ironija, arī, parasti nedaudz, nievīgums, izsmējīgums.
ironisks Tāds, kurā izpaužas ironija; izsmejoši zobgalīgs.
iztrūcināts Tāds, kurā izpaužas izbailes; tāds, kurā izpaužas pēkšņs satraukums.
meistarīgs Tāds, kurā izpaužas izcila prasme, zināšanas, arī talants.
ģeniāls Tāds, kurā izpaužas izcils talants, izcilas jaunrades spējas.
izmisis Tāds, kurā izpaužas izmisums; izmisīgs.
izmisīgs Tāds, kurā izpaužas izmisums.
izsalkt Tāds, kurā izpaužas izsalkums (piemēram, par acīm, skatienu).
smējīgs Tāds, kurā izpaužas izsmiekls, zobgalība; zobgalīgs.
jautājošs Tāds, kurā izpaužas jautājums (1), neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
emocionāls Tāds, kurā izpaužas jūtas, emocijas.
bezjūtīgs Tāds, kurā izpaužas jūtu, pārdzīvojuma vai līdzjūtības trūkums.
slimīgs Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes.
komisks Tāds, kurā izpaužas kādiem ideāliem, normām, likumībām neatbilstošu parādību nosodījums izsmiekla veidā; saistīts ar šādu parādību nosodījumu izsmiekla veidā, tam raksturīgs.
kārs Tāds, kurā izpaužas kāre pēc kā ļoti iecienīta, garšīga, tāds, kurā izpaužas liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
nelabs Tāds, kurā izpaužas kas draudīgs, naidīgs (parasti par acīm, skatienu).
sīvs Tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs; tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
pārsteidzošs Tāds, kurā izpaužas kas negaidīts, neparasts, arī apbrīnojams.
glūnīgs Tāds, kurā izpaužas kas negatīvs (piemēram, ļaunums, nenovīdība) - par acīm, skatienu.
liekulīgs Tāds, kurā izpaužas kas nepatiess, neīsts.
nekaunīgs Tāds, kurā izpaužas kas netaktisks, aizskarošs.
nelāgs Tāds, kurā izpaužas kas nevēlams, nosodāms, arī negodīgs.
noliedzošs Tāds, kurā izpaužas kas noraidošs, arī negatīvs (attieksmē pret ko).
krietns Tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, derīgs, atzinīgi vērtēts.
divdomīgs Tāds, kurā izpaužas kas pikants, arī nekautrīgs, nepieklājīgs.
piedot Tāds, kurā izpaužas konflikta attiecību izlīdzinājums (ar kādu) - piemēram, par skatienu.
šķautņains Tāds, kurā izpaužas krasas pretrunas, sarežģījumi.
veselīgs Tāds, kurā izpaužas labai veselībai raksturīgās īpašības.
jauks Tāds, kurā izpaužas labvēlība, atsaucība; labs.
steidzīgs Tāds, kurā izpaužas laika trūkums, nevaļa.
kulturāls Tāds, kurā izpaužas laipnība, pieklājība, labas manieres.
lakonisks Tāds, kurā izpaužas lakonisms; īss, koncentrēts, arī kodolīgs.
laupītkārs Tāds, kurā izpaužas laupītkāre.
kūtrs Tāds, kurā izpaužas lēnums, gausums, arī slinkums, pasivitāte.
piespiests Tāds, kurā izpaužas lieks sasprindzinājums, lieka piepūle; neīsts, nedabisks.
verdzisks Tāds, kurā izpaužas liela pazemība, pazemošanās, arī pakļaušanās.
baiļpilns Tāds, kurā izpaužas lielas bailes.
nelaimīgs Tāds, kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas.
satracināts Tāds, kurā izpaužas liels uzbudinājums, nesavaldība.
satrakots Tāds, kurā izpaužas liels uzbudinājums, nesavaldība.
lūdzošs Tāds, kurā izpaužas lūgums (1).
ņirdzīgs Tāds, kurā izpaužas ļauns izsmiekls.
necilvēcīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, nežēlība.
zvērīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
zvērisks Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
iznīcinošs Tāds, kurā izpaužas ļoti naidīga vai nicinoša attieksme.
karsts Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgas, dedzīgas, kvēlas jūtas, vēlēšanās u. tml.
samtains Tāds, kurā izpaužas maigums, labsirdība (par acīm, smaidu); patīkami tembrēts, pievilcīgs.
glāstīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, liegums; glāstošs.
glāstošs Tāds, kurā izpaužas maigums, liegums.
glāstīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu); tāds, kas pauž maigumu, patiku.
glāstošs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu); tāds, kas pauž maigumu, patiku.
glaudīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu).
pieglaudīgs Tāds, kurā izpaužas mīļums, sirsnīgums.
mulss Tāds, kurā izpaužas mulsums.
izaicinošs Tāds, kurā izpaužas naidīgums, tieksme uzbrukt.
indīgs Tāds, kurā izpaužas naids, ļaunums; naidīgs, nežēlīgi ļauns.
ļauns Tāds, kurā izpaužas naids, nežēlība.
naidīgs Tāds, kurā izpaužas naids.
neapmierināts Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība (1).
šķībs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm); arī neīsts (par smaidu); greizs (3).
greizs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm); arī neīsts (par smaidu).
sīksts Tāds, kurā izpaužas neatlaidība, izturība, apņēmība nepadoties (par darbību, izturēšanos).
drastisks Tāds, kurā izpaužas nebēdība, pārgalvība.
tramīgs Tāds, kurā izpaužas nedrošība, bailes, arī nemiers.
nelietīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, nekrietnība, arī zemiskums; tāds, kurā izpaužas ļaunprātīgs nolūks kādam kaitēt.
blēdīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, viltīgums.
bezpartejisks Tāds, kurā izpaužas neitralitāte, neieinteresētība.
salīgs Tāds, kurā izpaužas neizturība pret aukstumu.
verdzisks Tāds, kurā izpaužas nekritiska attieksme.
īgns Tāds, kurā izpaužas nelaipnība, nepatika, skarbums; tāds, kurā izpaužas neapmierinātība ar ko.
pabailīgs Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
pabailīgs Tāds, kurā izpaužas neliels (dzīvnieka) tramīgums.
sājš Tāds, kurā izpaužas nenoteikta, arī nepatiesa attieksme, liekuļots pārdzīvojums (parasti par smaidu).
pārsteidzīgs Tāds, kurā izpaužas nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība, steidzīgas, nepārdomātas darbības, rīcības kļūdas.
sājš Tāds, kurā izpaužas nepatika (piemēram, par sejas izteiksmi); nepatīkams (piemēram, par psihisku stāvokli).
infantils Tāds, kurā izpaužas nepietiekama (vecumam neatbilstoša) attīstība.
mazcienīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekama cieņa, arī cieņas trūkums.
bezdomīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība; tāds, kas tiek veikts nedomājot.
bezkaunīgs Tāds, kurā izpaužas nesmalkjūtīgums, netaktiskums, aizskārums.
gurdens Tāds, kurā izpaužas nespēks, spara, enerģijas trūkums.
izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts; izvairīgs.
izlaidīgs Tāds, kurā izpaužas nevērība, arī nevīžība (parasti par stāju).
dzēlīgs Tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija.
nicinošs Tāds, kurā izpaužas nicinājums; nicīgs.
nicīgs Tāds, kurā izpaužas nicinājums; nicinošs (2).
nievīgs Tāds, kurā izpaužas nievas; nievājošs.
nievājošs Tāds, kurā izpaužas nievas; nievīgs.
izsmējīgs Tāds, kurā izpaužas nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko).
saniknots Tāds, kurā izpaužas niknums.
apmiegoties Tāds, kurā izpaužas nogurums, miegainums.
noraidošs Tāds, kurā izpaužas noliedzoša, nelabvēlīga attieksme.
negatīvs Tāds, kurā izpaužas noliegums, noraidījums.
garlaikot Tāds, kurā izpaužas nomāktība, apnikums.
nenopietns Tāds, kurā izpaužas nopietnības trūkums, vieglprātība.
noslēgts Tāds, kurā izpaužas norobežošanās no citiem.
dēmonisks Tāds, kurā izpaužas noslēpumainība, arī ļauna vara, spējas.
nosodošs Tāds, kurā izpaužas nosodījums (1).
smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.).
ciets Tāds, kurā izpaužas noteiktība, nelokāmība, arī nežēlība.
nopietns Tāds, kurā izpaužas noteiktība, pārdomātība, arī apzinīgums; tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs.
nedrošs Tāds, kurā izpaužas noteiktības, pašpaļāvības, arī apņēmības trūkums.
optimistisks Tāds, kurā izpaužas optimisms.
gļēvs Tāds, kurā izpaužas pagurums, tāds, kam trūkst spraiguma (par sejas vaibstiem).
paģirains Tāds, kurā izpaužas paģiras.
uzticīgs Tāds, kurā izpaužas paļāvība, pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi pret sevi (par acīm, sejas izteiksmi u. tml.).
pārsmalcināts Tāds, kurā izpaužas pārāk liela izsmalcinātība, tāds, kas atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām; pārāk niansēts, detalizēts.
domīgs Tāds, kurā izpaužas pārdomas, domas.
nebēdnīgs Tāds, kurā izpaužas pārgalvība, draiskulība.
nervozs Tāds, kurā izpaužas pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
pārmetošs Tāds, kurā izpaužas pārmetums.
salds tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī nepatiesums, lišķība.
romantisks tāds, kurā izpaužas pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta; tāds, kas ir saistīts ar to
pašironisks Tāds, kurā izpaužas pašironija.
pašlepns Tāds, kurā izpaužas pašlepnums.
gards Tāds, kurā izpaužas patika, bauda (parasti par smiekliem).
pesimistisks Tāds, kurā izpaužas pesimisms.
nepieklājīgs Tāds, kurā izpaužas pieklājības normu neievērošana, pārkāpums.
piekrītošs Tāds, kurā izpaužas piekrišana (1).
nemākulīgs Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums; tāds, ko veic, gatavo bez pietiekamām zināšanām, iemaņām, prasmes.
pašdarbniecisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums; diletantisks.
diletantisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums.
plānprātīgs Tāds, kurā izpaužas plānprātība.
jautrs Tāds, kurā izpaužas priecīgas emocijas, arī dzīvesprieks.
rotaļīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, arī draiskulība, nenopietnība.
līksms Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība.
priecīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība.
neprofesionāls Tāds, kurā izpaužas profesionalitātes trūkums; nepietiekami kvalitatīvs.
gaišs Tāds, kurā izpaužas psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, prieks.
noraizēties Tāds, kurā izpaužas raizes.
raizīgs Tāds, kurā izpaužas raizes.
raižpilns Tāds, kurā izpaužas raizes.
rezignēts Tāds, kurā izpaužas rezignācija.
negausīgs Tāds, kurā izpaužas rijība, pārmērīgums (par ēšanu, dzeršanu).
norūpēties Tāds, kurā izpaužas rūpes.
vardarbīgs Tāds, kurā izpaužas rupja, nesaudzīga iejaukšanās, mēģinot ko panākt ar varu.
nejauks Tāds, kurā izpaužas rupjība, naidīgums.
rutinēts Tāds, kurā izpaužas rutīna (2).
kvēls Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, enerģija.
dedzīgs Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, spars, enerģija.
aizrautīgs Tāds, kurā izpaužas sajūsma, dedzība.
sajūsmīgs Tāds, kurā izpaužas sajūsma.
smeldzīgs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
smeldzošs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
samulsis Tāds, kurā izpaužas samulsums.
skaudrs Tāds, kurā izpaužas sāpīgi, traģiski, arī heroiski pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
rūgts Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
sarūgtināt Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums.
sarkastisks Tāds, kurā izpaužas sarkasms.
durstīgs Tāds, kurā izpaužas sarūgtinājums, aizvainojums, nicinājums (par skatienu, acīm); arī dzeļošs (3).
satraucošs Tāds, kurā izpaužas satraukums (parasti par psihisku stāvokli).
nemierpilns Tāds, kurā izpaužas satraukums, rūpes, raizes.
satraukts Tāds, kurā izpaužas satraukums.
mīlināms Tāds, kurā izpaužas sirsnība, maigums (parasti par vārdiem, to nozīmēm).
mīļš Tāds, kurā izpaužas sirsnība, mīlestība, laipnība (par rīcību, izpausmi, vēstījumu).
skaudīgs Tāds, kurā izpaužas skaudība.
skeptisks Tāds, kurā izpaužas skepse, arī skepticisms (2).
lamentozs Tāds, kurā izpaužas skumjas, žēlas (parasti par mākslas darbu).
drūms Tāds, kurā izpaužas smagi pārdzīvojumi, nomāktība.
sūrs Tāds, kurā izpaužas smags, sāpīgs pārdzīvojums.
smejošs Tāds, kurā izpaužas smiekli, jautrība.
naidpilns Tāds, kurā izpaužas spēcīgs naids; naidīgs (2).
kvēlains Tāds, kurā izpaužas spēcīgs psihisks stāvoklis.
kvēls Tāds, kurā izpaužas spēcīgs psihisks stāvoklis.
kaislīgs Tāds, kurā izpaužas spēcīgs, dziļš saviļņojums; tāds, kurā izpaužas spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
ierosinošs Tāds, kurā izpaužas spēja ierosināt.
bezspēcīgs Tāds, kurā izpaužas spēka trūkums.
dzelžains Tāds, kurā izpaužas stingrība, noteiktība.
izlēmīgs Tāds, kurā izpaužas stingrs lēmums.
bezprincipiāls Tāds, kurā izpaužas stingru principu, normu trūkums.
nepacietīgs Tāds, kurā izpaužas stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
neprātīgs Tāds, kurā izpaužas stipri psihiskās darbības traucējumi.
nikns Tāds, kurā izpaužas stiprs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
svētlaimīgs Tāds, kurā izpaužas svētlaime.
cienīgs Tāds, kurā izpaužas svinīgums, nopietnība, pašapzinīgums; tāds, kas izturas svinīgi, nopietni, pašapzinīgi.
nelabvēlīgs Tāds, kurā izpaužas šāda attieksme.
apņēmīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; stingrs, noteikts.
apjomīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
attapīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
atturīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
atturīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
atturīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
augstprātīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
auksts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
aušīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
divkosīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
ēdelīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
gļēvulīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
glupjš Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
glups Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
iededzīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
iedomīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
iespaidīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
ietekmīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
ietiepīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
izkalpīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
izklaidīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
liekulīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
lielīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
lielmanīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
nepateicīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
nesamierināms Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
netikls Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
ortodoksāls Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pacietīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pakļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pašapmierināts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pašatdevīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pašgudrs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pašlielīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pašpaļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pašpārliecināts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pašpieticīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
paštaisns Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pateicīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
patgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pavēlniecisks Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
piekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pļāpīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
punktīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
puritānisks Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
saudzīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
saudzīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
sīkumains Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
strīdīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
tielīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
tiepīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
tolerants Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
visžēlīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
viszinīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
viszinošs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
augstsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šāda nostāja, īpašība.
bābisks Tāds, kurā izpaužas šāda rīcība, izturēšanās veids.
sāpes Tāds, kurā izpaužas šāda sajūta; tāds, kas ir saistīts ar šādu sajūtu.
atriebīgs Tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
juteklīgs Tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
uzvedīgs Tāds, kurā izpaužas šāda uzvedība.
kārs Tāds, kurā izpaužas šāda vēlēšanās, tieksme, alkas.
kārs Tāds, kurā izpaužas šāda vēlēšanās, tieksme.
noslēpumains tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
vainīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
nopietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par seju, skatienu).
vieds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, arī domām, atziņām, idejām bagāts, saturīgs.
vērienīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.).
līdzjūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjutīgs.
līdzjutīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjūtīgs.
dīkdienīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; saistīts ar dīkdienību.
plastisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tāds, kurā izmanto šādas īpašības.
alkatīgs Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
godkārīgs Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
nemierīgs Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
nemīlīgs Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
saimniecisks Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
āķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
akurāts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
apgarots Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
apķērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
apzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ārišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
asinskārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
asprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
atjautīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
aukstasinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
balamutīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
barbarisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bargs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezbailīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezkaislīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezpalīdzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
brālīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bramanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
brašs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
brutāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
čakls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
cēls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
cēlsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ceremoniāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
cietsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
cītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
darbīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
despotisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dievbijīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
draisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
draiskulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dumjš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dūšīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dvēselīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzedrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzīvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
egoistisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ekspansīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
elegants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
enerģisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ērcīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
errīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
flegmatisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gādīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gaisīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gaišredzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
galants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
garlaicīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gauss Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ģeķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gļēvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
glums Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
godbijīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
godīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
godprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gražīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
grīns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
grūtsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
hameleonisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
īdzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iecietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iecirtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iejūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iespītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ieturīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ievērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izdabīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izdarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iznesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izšķērdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iztapīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izturēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
jauneklīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
jestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
jestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
jestrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
jocīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
joviāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
jūsmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kaismīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kaprīzs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kareivīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
karstasinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
karstgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
karsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
karsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kārtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kārtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kārtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kašķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kaujiniecisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kaujniecisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kaunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kautrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kautrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ķildīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
klanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
klīrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
koķetīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kompetents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
konģeniāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
konsekvents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
konservatīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
korekts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
krietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kundzisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
labdabīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
labestīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
labs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
labsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
labvēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
laipns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lamzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ļaunprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ļaunprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ļaunvēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ledusauksts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lempīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ļengans Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lēnprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lepns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lētticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
līdzcietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lielisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lietišķs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lietpratīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
maigs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
majestātisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
manierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mantkārīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mantrausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mazdūšīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mežonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mežonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
miermīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
miermīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mietpilsonisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mīkstsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
modrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
modrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
muļķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
naivs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neapdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neapzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neapzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neatlaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nebēdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neciešams Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
necils Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nedraudzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
negants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
negausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neģēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
negodīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
negudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neiecietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neitrāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neizdarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neizlēmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neizturēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neizveicīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nejūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekaunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekautrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neķītrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekompetents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekonsekvents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekrietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekulturāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekustīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nelaipns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neldzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nelīdztiesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nelokāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nemierīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nenogurdināms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nenogurstošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nenosvērts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nenoteikts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nenovēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepastāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepiekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepiekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepielūdzams Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesapratīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesaprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesaticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesaticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nešaubīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesavaldīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesavtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nespēcīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nešpetns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
netaisnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
netaisns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
netaktisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
netīrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neuzkrītošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neuzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neuzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neuzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neuzņēmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neuzticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevainojams Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevaldāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevaļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neveikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neveikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevīžīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevīžīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nežēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nežēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nīgrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
niķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ņiprs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nodevīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nolaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nomākts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
noslēgts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nosvērts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
noteikts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
objektīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
omulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pabēdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pacietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pacilāts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
padevīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pagauss Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pakalpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
paklausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pakūtrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
palaidnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
palaidnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
paļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
panesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārāks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
parazītisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārcentīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārdrošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārgudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārpilns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pašaizliedzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pašapzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pastingrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
patiess Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
patmīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
paviršs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
paviršs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
paviršs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pazemīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pedantisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pieglaimīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
piekasīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
piekļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pieļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
piemīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
piesardzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pieticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pikants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pirmšķirīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
prasīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
prasts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
prātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pretenciozs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pretimnākošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
priekšniecisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
primitīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
provinciāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pūcīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rafinēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rātns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rātns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
raupjš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
reliģiozs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
remdens Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
robusts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rūpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rūpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rupjš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
salkans Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
salts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sapratīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
saprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
šarmants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
saticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
šaubīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
saulains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
šaursirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
savaldīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
savtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sentimentāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sīkmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sīks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sīksts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sīkstulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
silts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sirsnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skarbs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skaudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
šķelmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
šķīsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skops Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
slikts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
slinks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
slīpēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
smalkjūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
smalkjūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
snaudulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
solīds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sparīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spārnots Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
špetns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
splīnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sprauns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spridzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sprigans Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stingrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stompīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stulbs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stūrains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stūrgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svaigs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svārstīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svešs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svētulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
švītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
taisnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
taktisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tālredzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
taupīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
temperamentīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tiešs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
traks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
trakulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tramīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
trauksmains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
truls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tūļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tumsonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tuvredzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tuvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ugunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
untumains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzbāzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzcītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzņēmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzpūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzstājīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
valdītkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
valdonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vaļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vaļsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
valšķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vārgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
varmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
varmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
varonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
veikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vēss Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vieglprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
viegls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vientiesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
viesmīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
viltīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vīrišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
visgudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
visvarens Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vitāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vīzdegunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vīzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vulgārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zaļoksnējs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zaļoksns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
žēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
žēlsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zemisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zems Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zemsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zinātkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ziņkārīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ziņkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
žultains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dedzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
kaislīgs Tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
brīvdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādi uzskati, nostāja.
sāpes Tāds, kurā izpaužas šāds emocionālais stāvoklis; tāds, kas ir saistīts ar šādu emocionālo stāvokli.
sāpīgs Tāds, kura izpaužas šāds emocionālais stāvoklis.
tumšs Tāds, kurā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis (piemēram, par skatienu).
šaubīgs Tāds, kurā izpaužas šaubas, arī neuzticība, aizdomas.
beztalantīgs Tāds, kurā izpaužas talanta trūkums.
talantīgs Tāds, kurā izpaužas talants, arī augsta profesionāla prasme (parasti par darbu, darbību).
virtuozs Tāds, kurā izpaužas tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums, arī tāds, kam nepieciešams šāds izpildījums; tāds, kurā izpaužas izcila profesionāla meistarība, izcila prasme.
labticīgs tāds, kurā izpaužas ticība labajam
nepilntiesīgs Tāds, kurā izpaužas tiesību ierobežojums.
diedelējošs Tāds, kurā izpaužas uzmācīgs lūgums (parasti pēc labvēlības).
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
koncentrēts Tāds, kurā izpaužas uzmanības koncentrācija.
uztraucošs Tāds, kurā izpaužas uztraukums (parasti par psihisku stāvokli).
uztraukts Tāds, kurā izpaužas uztraukums.
dumpīgs Tāds, kurā izpaužas vai kura saturā ir nemiers (ar ko), vēršanās pret ko, arī aicinājums uz cīņu.
vaicājošs Tāds, kurā izpaužas vaicājums, neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
vājprātīgs Tāds, kurā izpaužas vājprāts.
atklāts Tāds, kurā izpaužas vaļsirdība, arī patiesīgums; tāds, kam raksturīga vaļsirdība, arī patiesīgums.
vardarbīgs Tāds, kurā izpaužas vardarbība.
heroisks Tāds, kurā izpaužas varonība.
manīgs Tāds, kurā izpaužas veiklība, izveicība, ātrums (piemēram, par kustību, darbību).
izveicīgs Tāds, kurā izpaužas veiklība.
samierinošs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās samierināt, arī samierināties.
agresīvs tāds, kurā izpaužas vēlme uzbrukt, naidīgums
manīgs Tāds, kurā izpaužas vērība, ātras uztveres spēja.
gaisīgs Tāds, kurā izpaužas vieglums, graciozitāte (par kustībām).
nevienlīdzīgs Tāds, kurā izpaužas vienādu tiesību trūkums.
vienaldzīgs Tāds, kurā izpaužas vienaldzība, neieinteresētība (pret ko).
vilties Tāds, kurā izpaužas vilšanās.
zaimojošs Tāds, kurā izpaužas zaimi.
izlaidīgs Tāds, kurā izpaužas zems morāles līmenis.
smīnīgs Tāds, kurā izpaužas zobgalība, ironiskums, nievīgums.
žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas (1), parasti, lai iztaisītu līdzjūtību.
žēlabains Tāds, kurā izpaužas žēlabas.
žēls Tāds, kurā izpaužas žēlums, sarūgtinājums, skumjas, sāpes.
ieinteresēts Tāds, kurā izpaužas, parasti liela, interese (par ko).
sasprindzināts Tāds, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība; tāds, kas ir saistīts ar, parasti psihisku, aktivitāti, koncentrētību.
sērīgs Tāds, kurā izpaužas, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdība; tāds, kas izraisa, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdību.
nobless Tāds, kurā izpaužas, šādas īpašības.
skumjš Tāds, kurā izpaužos skumjas.
nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko (par dzīvniekiem).
runīgs Tāds, kurā kas izpaužas, no kura kas ir secināms (piemēram, par skatienu, žestu).
pēdējais Tāds, kurā kas negatīvs izpaužas ļoti lielā mērā.
iepelēt Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā); tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
parasts Tāds, kurā neizpaužas atšķirīgas, oriģinālas īpašības (piemēram, par cilvēka izturēšanos, rīcību).
ikdienišķs Tāds, kurā neizpaužas izcilas, neparastas īpašības; tāds, kurā neizpaužas oriģinalitāte.
bezjūtu tāds, kurā neizpaužas jūtas
bezpersonisks Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes; tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
statisks Tāds, kurā neizpaužas kustība, darbība, spraigums.
riktīgs Tāds, kurā neizpaužas psihiski traucējumi (piemēram, par runu, rīcību).
amatniecisks Tāds, kurā neizpaužas radoša ierosme, arī tāds, kas veidots bez talanta.
pārsteigts Tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju).
vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; naivs (2).
naivs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne.
ļauns Tāds, kura saturā izpaužas kas naidīgs, nežēlīgs, nekrietns.
zemisks Tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns.
labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī patīkams, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
pilnvērtīgs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstošs noteiktām prasībām, uzskatiem.
lielisks Tāds, kura saturā izpaužas kas sevišķi nozīmīgs, vērtīgs, saistošs.
ugunīgs Tāds, kura saturā izpaužas liela aizrautība, dedzība.
naidīgs Tāds, kura saturā izpaužas naids.
muļķīgs Tāds, kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
līksms Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
priecīgs Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
skumjš Tāds, kura saturā izpaužas skumjas; tāds, kas izraisa skumjas.
naidpilns Tāds, kura saturā izpaužas spēcīgs naids.
zems Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības (parasti par vārdiem).
draisks Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
pacilāts Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
spārnots Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
sāpīgs Tāds, kura saturā izpaužas šāds emocionālais stāvoklis.
smeldzīgs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
smeldzošs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
pārākais Tāds, kurā spēcīgi izpaužas (piem., kāda īpašība).
gaviļains Tāds, kurā spēcīgi izpaužas gaviles (piemēram, par balsi).
pilns Tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piemēram, par skatienu, balsi).
izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas kāda īpašība, pazīme (parasti par kustību, izturēšanos).
izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības (parasti par seju, acīm).
samierniecisks Tāds, kuram ir raksturīga, arī kurā izpaužas samierināšanās (ar esošo stāvokli), protesta trūkums, iecietīgums (pret ko nevēlamu).
tīrs Tāds, kuram piemīt, kurā izpaužas visas raksturīgās pazīmes.
karsts Tāds, kurš noris ļoti spraigi, temperamentīgi un kurā izpaužas kvēla pārliecība.
pārmetumains Tāds, kurš pauž pārmetumus.
atgremu Tāds, kurš tiek atkārtots, tāds, kurā neizpaužas nekas jauns.
smejams tāds, par kuru pauž ironisku, nievājošu, izsmejošu attieksmi
mēslains Tāds, pie kā ir pielipuši atkritumi, gruži, tāds, kas ir notraipīts ar atkritumiem, gružiem.
lielisks Tāds, starp kura locekļiem ir sevišķi laba saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu), tāds, ar kuru ir šādas attiecības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
taisns Tāds, tarā izpaužas šādas īpašības.
spītīgs Tāds, uz ko cilvēkam ir grūti, arī neiespējami iedarboties (parasti par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nikužnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Nikuži" iedzīvotāji.
anužnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji.
anužnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji.
limbužnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Limbuži" iedzīvotāji.
Pobužmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums.
Pobužumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums.
pobužnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" iedzīvotāji.
vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti).
saslaukas Tas (parasti gruži, atkritumi, atliekas), kas ir saslaucīts kopā.
dzīves apliecinātājs tas (tāds), kas pauž ticību dzīvei, tās nozīmīgumam.
cīnītājs Tas, kam ir kaujiniecisks raksturs, tas, kas dedzīgi pauž kādu ideju (parasti par mākslu, literatūru).
komika Tas, kas izsmiekla veidā izraisa nosodījumu; tas, kurā izsmiekla veidā izpaužas nosodījums.
lauzējs Tas, kas lauž, lauzās; arī veic smagu darbu.
vīģes lapa tas, kas paslēpj, aizklāj kaut ko atklāti neizpaužamu, nerādāmu.
tūkstošveidis Tas, kas pastāv un izpaužas daudzos veidos.
sniedzējs tas, kas pauž mutvārdiem vai rakstveidā (kādu informāciju)
karognesējs Tas, kas pauž progresīvas idejas (parasti māksla, literatūra).
virsuzdevums Tas, kas pauž, izteic galveno domu, mērķi (parasti mākslas darbā).
skundētājs Tas, kas sūdz, sūdzas, žēlojas, gaužas.
acu valoda tas, ko pauž acu, sejas izteiksme.
gods Tas, kurā izpaužas kāda morālā, ētiskā vērtība, pozitīvās īpašības.
urbējs Tauriņu kārtas dzimta ("Cossidae"), kurā ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
aveņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Schreckensteinidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-13 mm), galva gluda, snuķis samērā labi attīstīts, kāpuri izgrauž mazus caurumus aveņu lapās, Eiropā, arī Latvijā 1 suga.
kode Tauriņu kārtas dzimta ("Tineidae"), kurā ietilpst kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku, >2000 sugu, Latvijā konstatētas 43 sugas.
parastā otiņaste tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas suga ("Orgya antiqua"), kas apgrauž daudzu koku lapas (skujas).
zosla Tautastērpa saktas piespraužamā adatas veida laipiņa.
dekolāža Tehnisks paņēmiens jaunākajā avangarda mākslā, kas izpaužas kā uzlīmēta papīra atraušana, atplēšana, kā darbība, kas ir pretēja kolāžai.
teikt (arī sacīt) priekšā teikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
predikativitāte teikuma gramatiskā nozīme, kas rāda teikuma satura attieksmi pret īstenību un izpaužas kā sintaktiskā laika un sintaktiskās modalitātes saistījums
izsaukuma teikums teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
audums Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem.
informālā māksla tēlotājmākslas modernisma virziens, kas izpaužas bezformīgu, plastiski izveidotu krāsu traipu kombinācijās.
deģenerācijas temperatūra temperatūra, zemākā par kuru izpaužas ideālas gāzes kvantu īpašības, ko nosaka mikrodaļiņu neatšķiramības (identitātes) princips.
trends Tendence, virziens; tendence, kas izpaužas dinamiskas statistiskas likumsakarības formā.
juridiskais pozitīvisms teorētiska koncepcija, kura atzīst tikai pozitīvās tiesības, oficiālās, kas izpaužas tiesību normu veidā, bet viss pārējais, ko sauc par tiesībām nav nekas cits kā esošo tiesību morālais novērtējums.
solidārisma teorija teorija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība izpaužas sabiedriskā solidaritātē, kas valstij ir jāievēro - ja tiesību būtība atšķiras no tām vai citām tiesību normām, tad lieta jāizlemj ne uz šo normu pamata, bet saskaņā ar "laikmeta juridisko sirdsapziņu".
tautastērps Tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība; tautas tērps.
tautas tērps tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība; tautastērps.
rimeiks tieksme par jaunu radīt pagātni, kura izpaužas apkārtējo lietu izskatā, attiecģo paražu un etiķetes noteikumu ievērošanā.
neatļauta darbība tiesību aizskārums, kas izpaužas ar līgumu uzņemto saistību nepildīšanā, ārpuslīgumiskā citas personas aizskārumā (deliktā), personiskā un mantas aizskārumā.
vēsturiskā tiesību skola tiesību doktrīna un tiesību filozofijas virziens, kas pauž uzskatus par tiesībām kā tautas gara izpausmi - tiesības veidojas kopā ar tautas dzīvi lēnā, ilgstošā vēstures procesā.
tiesību sistēma tiesību nozaru kopsakarība, kurā izpaužas sabiedrības vispārobligāta griba; objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve (struktūra), kas izpaužas vienoto tiesību iedalīšanā atsevišķas daļas (nozarēs, institūtos), kas ir savstarpēji saistītas.
normatīvisms tiesību reālistiskā koncepcija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība ir tikai tiesību normu esamība to savstarpējās attiecībās ar citām - augstāka un zemāka ranga normām.
pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas.
aizsaistava Tieva kārts, ap ko (aužot) tiek aptītas diegu šķeteres.
maigle Tieva, taisna kārts, ko vertikāli iesprauž zemē aptuveni 30 m attālumā no ugunspozīcijas (parasti šaušanas virzienā) un izmanto tēmēšanai, šaujot ar mīnmetējiem un citiem artilērijas ieročiem no aizklātām ugunspozīcijām.
stička Tievs zars, ko iesprauž, parasti sniegā, lai apzīmētu ko (piemēram, ceļu).
vaskulārā retinopātija tīklenes asinsvadu pārmaiņas, ko rada arteriālā hipertensija, hronisks nefrīts, eklampsija un arterioskleroze; izpaužas ar asinsizplūdumiem, eksudātu, asinsvadu sklerozi, redzes nerva papillas tūsku.
priežu stādu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda hieroglyphica"), kas sētajās un stādītajās kultūrās apgrauž jauno dzinumu skujas.
šautava Tīklu aužamā adata.
apspurt Tikt apbružātam.
piegružoties Tikt piegružotam, parasti neviļus, negribēti.
piesanesties Tikt piegružotam.
piesmēslāties Tikt piemēslotam, piegružotam.
mēzt Tīrīt (piemēram, istabu, grīdu), izvācot netīrumus, gružus.
notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas).
ķauces spolēt tīt dziju uz spolītēm, ko aužot likt atspolē.
proletariāts To ļaužu šķira, kuru iztikas galvenais avots ir algotais darbs; strādniecība.
vazomotoriskā ataksija traucējumi perfēriskās asinsrites regulācijā, kuri izpaužas piesarkuma un bāluma mijā, u. c. formās.
traušļa Trausls, viegli laužams koks.
naukšoņa Troksnis, kas rodas, piemēram, daudz smalku zariņu reizē pārlaužot.
brazdas Troksnis, kas rodas, piemēram, ko rībinot, laužot.
burkulis Troksnis, nemiers ļaužu starpā (kādā sapulcē).
corylophidae Trūdgaružu dzimtas "Orthoperidae" nosaukuma sinonīms.
orthoperidae Trūdgraužu dzimta.
orthoperus Trūdgraužu dzimtas ģints.
brūnkāju trūdgrauzis trūdgraužu suga ("Orthoperus brunnipes").
tuberkuloproteīns Tuberkulozes mikobaktēriju proteīns, kas nav toksisks normālam organismam, bet pret tuberkulozi alerģiskā organismā izraisa vispārēju un vietēju reakciju, kas izpaužas ar drudzi, iekaisumu un nekrozi.
pipsis Tulzna uz mēles; putnu slimība, kas izpaužas kā sacietējums mēles galā, piemēram, vistai.
Ceidzeļīte Ūdenstece Smiltenes novada Grundzāles un Virešu pagastā, ietek Lejas Bužezerā.
Nišava Upe Bulgārijā un Serbijā ("Nišava"), Južna Moravas labā krasta pieteka, garums - 218 km.
Čuņa Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai.
Toplica Upe Serbijā ("Toplica"), Južna Moravas kreisā krasta pieteka.
Velika Morava upe Serbijā ("Velika Morava"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 245 km, izveidojas, satekot Južna Moravai un Zapadna Moravai.
Južna Morava upe Serbijā (“Južna Morava”), Velika Moravas labā satekupe.
Šprē Upe Vācijā ("Spree"), Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums - 398 km, izteka Lužicas kalnos 500 m vjl. (pie Čehijas robežas), ieteka Berlīnes rietumu daļā.
Lūžupe Upe Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā pie Lūžņas, garums - 10 km, senāk iztecēja no Klāņezera, tagad šī izteka ir aizsērējusi un par tās sākumu uzskata Lūžņas purvu; Lužna; Lužņa; Lūžņa; Nabele; Nobele; augštecē Nābeļupe.
Brodyuži Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Broduži" nosaukuma variants latgaliski.
Brodeuži Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Broduži" nosaukuma variants.
Brodiuži Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Broduži" nosaukuma variants.
monochamus Ūsaiņi - koksngraužu dzimtas ģints.
aizspriedumains Uz aizsprieduma (aizspriedumiem) dibināts; tāds, kurā izpaužas aizspriedumi.
šveijāt Uz enkura stāvoša peldlīdzekļa pārvietošanās sāniski uz vienu un otru pusi, kas izpaužas kā summēta griešanās un svārstīšanās.
izpūžināt Uzbužināt (matus ar roku).
uzkužināt Uzbužināt, padarīt mīkstāku, kuplāku.
saspurināt Uzbužināt.
uzlauzties Uzlaužot slēgtas durvis, nokļūt (kaut kur augšā).
iestangāt Uzlikt iemauktus ar laužņiem.
vērīgs Uzmanīgs, arī smalkjūtīgs; tāds, kurā izpaužas uzmanība, smalkjūtība.
Mēra ūdenskrātuve uzpludināta uz Gružupītes Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 1,6 ha.
raitīt Uzrotīt, uzbužināt.
reitīt Uzrotīt, uzbužināt.
korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu.
agnozija Uztveres traucējumi, kas saistīti ar galvas smadzeņu darbības traucējumiem un izpaužas kā nespēja pazīt redzēto, dzirdēto, taustīto.
sociopātija Uzvedības modelis, kas izpaužas kā antisociāla izturēšanās un attieksme.
griezējs Vabole smecernieku dzimtā; vabolīte dēj oliņas ābeļu jaunos dzinumos, tos aizgraužot, kāpuri barojas no atmirušo dzinumu audiem.
ķirmeļi Vabolīšu dzimtas kukaiņi, 5-6 mm garu ķermeni, grauž koksni, labprātāk lapu koku, veido alas koksnē, arī mēbelēs.
attagenus Vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints.
dermestes Vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints.
tinējsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Attelabidae"), neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot, Latvijā konstatēts >15 sugas.
lapgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Chrysomelidae"), sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas, \~35000 sugu, Latvijā konstatēts \~340 sugu.
ķirpis Vaboļu kārtas dzimta ("Ciidae syn. Cisidae"), >250 sugu, Latvijā 11 sugas, vaboļu ķermenis 1-3,5 mm garš, sastopami piepēs, dažreiz arī mizgraužu ejās.
līķskudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Korynetidae"), Latvijā konstatētas 3-4 sugas, vaboļu ķermenis 4-5 mm garš, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, bojātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kūpinātas gaļas, dažkārt grauž vilnu vai pat sālītu speķi.
asmalis Vaboļu kārtas dzimta ("Ostomidae syn. Peltidae"), plēsīgas vaboles, daudzas iznīcina mizgraužus un to kāpurus, Latvijā konstatētas \~6 sugas.
māņspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Rhizophagidae"), 50 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, vaboļu ķermenis šaurs, 2-4 mm garš, gandrīz cilindrisks, gk. brūns vai melns, mīt zem koku mizas, piepēs, ļoti bieži mizgraužu un ķirmju ejās.
lūksngrauzis Vaboļu kārtas gremzdgraužu dzimtas 2 ģintis ("Tomicus" un "Hylesinus"), sīkas vai nelielas vaboles, kuru kāpuri pārtiek parasti no lūksnes, Latvijā konstatētas 2 sugas.
stublājgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas 2 ģintis ("Agapanthia" un "Phytoecia").
celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas.
dižkoksngrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas grupa.
malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
aromia Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints.
agapanthia Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas viena no 2 stublājgraužu ģintīm.
spradzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Halticinae"), neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša vabole, kas spēj tālu lēkt, Latvijā konstatēts >110 sugu; zemes blusa.
kārklgrauzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas ģints ("Phratora").
agelastica Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas ģints.
kartupeļu lapgrauzis vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_); Kolorādo vabole.
kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem.
acanthoscelides Vaboļu kārtas sēklgraužu dzimtas ("Bruchidae") ģints.
kokspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Epuraea"), vaboļu ķermenis 2-4 mm garš, plakans, visbiežāk brūns, sastopami uz ziediem, pie tekošas koku sulas, mizgraužu ejās, uz piepēm, Latvijā maz pētīti, konstatētas \~20 sugas.
aphthona Vaboļu klases lapgraužu dzimtas spradžu apakšdzimtas ģints.
novaidēties vaidot noteikt, pateikt; žēli, gaužoties noteikt, pateikt.
piegaust Vaimanājot, gaužoties sasniegt, iegūt.
sunīši Vairāki kociņi pie nītīm, audeklu aužot.
nomētāt Vairākkārt nometot ko, piegružot (piemēram, grīdu, telpu); piemētāt.
aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi).
aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās spraužot, aizbāzt, aizdabūt (aiz kā).
uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, izveidot (matu) pacēlumu, uzbužināt (matus); šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
noģīzgāt Valkājot (apģērbu) apbružāt, novalkāt, saplēst.
šļaukt Valkāt, valkājot apbružāt.
plūrēties Valkāties, bružāties.
Gaidēni Valmieras novada Vaidavas pagastā pagasta apdzīvotās vietas "Baužmala" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem.
puntuzieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" iedzīvotāji.
Puntiuži Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" nosaukuma variants.
Puntyuži Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" nosaukums latgaliski.
netiešā vārdu secība vārdu secība, kas izpaužas kā vārdkopas komponentu vai teikuma aktuālā dalījuma komponentu apgriezts novietojums un izsaka stilistisku vai emocionālu papildinformāciju.
ķedriņš Vārpstiņa; iesmiņš, ar ko piesprauž kodaļu pie sprēslīcas.
ķedrītis Vārpstiņa; iesmiņš, ar ko piesprauž kodaļu pie sprēslīcas.
vecumvakars Veco ļaužu godināšanas vakars; vecajiem ļaudīm veltīts sarīkojums.
nabagļaudis Veco ļaužu pansionāts.
prijuts Veco ļaužu, invalīdu pansionāts.
mest Veidot (metus) aužamajos stāvos; arī aust.
riekt veidot auduma pamatni (aužamajos stāvos).
riest Veidot auduma pamatni (aužamajos stāvos).
11 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 28,5-32,6 m/s, auka, vējš nodara lielus postījumus, nolauž telegrāfa stabus.
brukši Vēja laužņi, kas nokrituši no krūmiem.
brukšķi Vēja laužņi, kas nokrituši no krūmiem.
noblorcāt Velkot kājas gar zemi, nošķiebt, nobružāt (apavus).
baķelis Velku veltnis (aužamajos stāvos).
rīstivs velku veltnis aužamo stāvu daļa velku uztīšanai.
eternizācija Vēlme pagarināt savu zemes dzīvi (ļaužu atmiņās, nostāstos u. tml.) pāri nāves robežai.
bomis Veltnis (aužamajiem stāviem).
boms Veltnis (aužamajiem stāviem).
kontemplatīvums Vērojošais raksturs, kas izpaužas tendencē aplūkot izziņas subjektu kā abstraktu indivīdu, ārpus sociālās vides esošu fenomenu, kura izziņas spējas nosaka tikai bioloģiski faktori.
vaķis Vērpjamā ratiņa daļa - dēlītis, pie kura piesprauž kodaļu.
cērve Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cēre; cēris.
cēris Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēre.
cēre Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēris.
blīnis Vērpjamā ratiņa dēlītis uz kura uztin linu gursti un iesprauž ratiņa rociņā.
vērsēns Vērsītis - aužamo stāvu sastāvdaļa.
veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu); vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
apkarot Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā).
ķemmēt Vērt dzijas (aužamo stāvu) šķietā.
vestibulārais neironīts vestibulāro funkciju traucējumi, kas izpaužas ar atsevišķām smaga reiboņa lēkmēm, kuras komplicējas ar sliktu dūšu un vemšanu, bet bez dzirdes traucējumiem; novēro gk. jaunībā un vidējā vecumā, stāvoklis parasti uzlabojas pēc dažām dienām.
pelēkās māsas vēsturisks termins, kas lietots attiecībā uz begīnēm (_beguines_), 12. gs. Brabantē radušās reliģiskas labdarības kopienas loceklēm, kas veica slimnieku aprūpi un ārstēšanu, nespējīgu ļaužu kopšanu, rūpējās par bāreņiem.
ķirmuļi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus; ķirķi.
ķirķi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus.
Lielais Kristaps viduslaiku Rīgā folklorizējies Sv. Kristofora (tiltu, pārcēlāju, plostnieku, nastu nesēju, mazo un neaizsargāto ļaužu patrona) tēls.
senilā neiropātija viegla neiropātija, kas izpaužas vecumā, skar gk. ekstremitāšu nervus.
budžināt Viegli kasīt; bužināt; ieskāt.
cistinūrija Vielmaiņas traucējums, kas izpaužas kā cistīna izdale urīnā.
monokls Vienā acī spraužams stikls.
vadlīnijas zīme viena no divām navigācijas zīmēm, ar kurām nosprauž vadlīniju.
apzīmētājfunkcija Viena no divām terminoloģijas teorijā aprakstītajām termina pamatfunkcijām, kas izpaužas kā jēdziena satura iezīmēšana.
samierinātāja loma viena no sociālā darbinieka profesionālām lomām, kas izpaužas ieteikumu sniegšanā, strīdīgo jautājumu izšķiršanā, konfliktu atrisināšanā.
morāles norma viena no tikumisko prasību vienkāršākajām formām, kas izpaužas kā morālo attiecību elements un vienlaikus kā morālās apziņas veids.
vienprātīgs Vienāds (par ieskatiem, uzskatiem); tāds, kurā izpaužas vienādi ieskati, uzskati.
trieciengrupa Vienība vai tās daļa, kas dod triecienu, ielaužoties pretinieka pozīcijās, objektā vai teritorijā.
tetragramatons Vienīgā Dieva Vārds, kas sastāv no četriem burtiem un tam ir vismaz četri varianti, kas pauž dažādus Viņa aspektus.
savstarpības princips viens no galvenajiem starptautisko tiesību principiem, kas izpaužas savstarpēji vienāda tiesiskā režīma garantēšanā noteiktā jomā valstīm - tiesisko attiecību dalībniecēm.
sociālie kontakti viens no kontaktu veidiem, kas izpaužas cilvēku sociālā nepieciešamībā sazināties, apmainīties ar idejām, priekšstatiem un domām.
Dhammapada Viens no pazīstamākajiem Pāli kanona tekstiem, kas pauž theravādas budisma mācības būtību un iedrošina budisma mācekli meklēt pašam savu ceļu uz glābšanos bez kādas ārējas autoritātes vai glābēja palīdzības.
politiskā atbildība viens no starptautiski tiesiskās atbildības veidiem, kas izpaužas apliecinājumos cietušajai pusei, ka tiesību pārkāpumi neatkārtosies, atvainojumos, nožēlas izpausmēs, konkrēto tiesībpārkāpumos vainojamo personu sodīšanā, citās morālā gandarījuma došanas formās cietušai pusei.
skapapuža Vieta zem skapja; skapjapuža.
tribīne Vieta, arī pasākums, kurā (kāds) uzstājas, pauž savus uzskatus.
rūsājs vieta, kur var atrast kādam nevajadzīgus vai nederīgus priekšmetus, arī gružus un saslaukas.
puse Vieta, teritorija, kur parasti izpaužas ar apzīmētāju nosauktā parādība, tās iedarbība.
Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
ruženieki Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji.
subincizija Vīriešu apgraizīšanas paņēmiens, kas izpaužas urīnkanāla (uretra) apakšējās daļas uzgriešanā, gk. sastopama Ziemeļrietumu un Centrālā Austrālijā.
zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
skinefekts Virsmas efekts, kas izpaužas elektromagnētisko svārstību, viļņu dzišanā, tiem iespiežoties elektrovadošā vidē; piem., augstfrekvences maiņstrāva nevienmērīgi sadalās pa vadītāja šķērsgriezumu, galvenokārt lokalizējoties tikai vadītāja virsmas slānī (skinslāņa biezumā), jo lielāka ir elektromagnētisko svārstību frekvence un vadītāja īpatnējā elektrovadītspēja, jo mazāks ir šā slāņa biezums.
vīrdzeguzene Vīru dzegužpuķe ("Orchis mascula").
Orchis mascula vīru dzegužpuķe.
neizpaužamība Vispārināta īpašība --> neizpaužams.
nesalaužamība Vispārināta īpašība --> nesalaužams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
atsaukšana Vispārināta īpašība, kas izpaužas kā norādījums oficiālai personai - sūtnim, deputātam - pārtraukt un izbeigt pildīt visus tās līdzšinējos pienākumus.
atsaukšana Vispārināta īpašība, kas izpaužas kā paziņojums par to, ka kāds lēmums, rīkojums, pavēle, protests, priekšlikums nav vairs spēkā, ir atcelts.
drukas Viss, kas ir smalki sasmalcināts vai drupināts (piemēram, salmi, pelavas, zāle, būvgruži).
kramplauzis Zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
mirone Zalkšu dzegužpuķe ("Orchis morio").
zalšmēle Zalkšu dzegužpuķe ("Orchis morio").
Orchis morio zalkšu dzegužpuķe.
ruženieki Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji.
žabārklis Zarains mietiņš, ko piesprauž pie zirņu stādiem, lai tiem būtu pie kā pieķerties.
cekultaustkodes Zemāko sīktauriņu dzimta, radniecīga tīklkodēm, raksturīgs uz priekšu vērsts garu matiņu cekuls pie apakšlūpu taustu 2. posma, kāpuri grauž lapas lapu kokiem un krustziežiem.
dēdējumgaroza Zemes garozas pati virsējā kārta, kurā izpaužas iežu dēdēšanas procesi.
tektoniskās kustības Zemes garozas un litosfēras kustības, kas noaska to tektonisko struktūru un parasti izpaužas arī Zemes virsmas reljefā.
Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā.
jūgs Zemnieku un ārpilsētas ļaužu naudas un naturālās nodevas valstij Krievijā 15. gs. - 18. gs. sākumā; no 18. gs. līdz 19. gs. vidum nosacīta nodokļu aplikuma vienība muižnieka labā.
telegonija Zinātniski nepamatota teorija, ka mātes pēcnācējos izpaužas tās pazīmes un īpatnības, kas raksturīgas tēvam, kurš izmantots iepriekšējā krustošanā.
gremeklis Zirgu slimība, kuras laikā tas apgrauž aizgalda vai barošanas siles malu.
segzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Linyphiidae"), sīki un vidēji lieli zirnekļi (ķermeņa garums - 2-6 mm), vairākums auž horizontālus, segai līdzīgus ķeramtīklus, Latvijā konstatētas 64 sugas.
lēcējzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Salticidae"), vidēji liels zirneklis, kas neauž ķeramtīklus, bet medījumam uzbrūk ar lēcienu, Latvijā konstatēta 31 suga.
ķērpi Zirņu kārtis, ko sasprauž uz lauka, lai zirnājiem būtu ap ko vīties uz augšu.
cobitidae Zivju klases karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta.
cobitis Zivju klases karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimtas ģints.
Krystužāni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kristužāni" nosaukums latgaliski.
žautris Žautrs - iesms; irbulis; koks, ko iesprauž alus kubulā.
saleps Žāvēti dzegužpuķu un dažu citu orhideju dzimtas augu bumbuļi, kas satur gļotainu vielu un stērķeli; lieto medicīnā un zīda audumu apstrādē.
piga Žests, kas pauž nievājošu atteikumu, noraidījumu - roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi.
žiromagnētisks Žiromagnētiskie efekti - parādības, kurās izpaužas daļiņu magnētiskā momenta un kustības daudzuma momenta kopsakars.
Alba žudecs Rumānijas centrālajā daļā (_Alba_), robežojas ar Klužas, Murešas, Sibiu, Vilčas, Hunedoaras, Aradas un Bihoras žudecu.
žužēt Žužināt (1).

už citās vārdnīcās:

MEV

už