joņains
joņains īpašības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | joņains | joņaini |
Ģen. | joņaina | joņainu |
Dat. | joņainam | joņainiem |
Akuz. | joņainu | joņainus |
Lok. | joņainā | joņainos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
joņaina | joņainas |
joņainas | joņainu |
joņainai | joņainām |
joņainu | joņainas |
joņainā | joņainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | joņainais | joņainie |
Ģen. | joņainā | joņaino |
Dat. | joņainajam | joņainajiem |
Akuz. | joņaino | joņainos |
Lok. | joņainajā | joņainajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
joņainā | joņainās |
joņainās | joņaino |
joņainajai | joņainajām |
joņaino | joņainās |
joņainajā | joņainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
joņaini apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Straujš, intensīvs (par norisi).
1.1.Tāds, kas noris spēcīgi, brāzmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem.
1.2.Tāds, kas izpaužas dedzīgi, trauksmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš drāzās augšā joņainiem palēcieniem, ar labo roku laiku pa laikam ieķerdamies lenterē.