joņot
joņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | joņoju | joņojam | joņoju | joņojām | joņošu | joņosim |
| 2. pers. | joņo | joņojat | joņoji | joņojāt | joņosi | joņosiet, joņosit |
| 3. pers. | joņo | joņoja | joņos | |||
Pavēles izteiksme: joņo (vsk. 2. pers.), joņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: joņojot (tag.), joņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: joņotu
Vajadzības izteiksme: jājoņo
1.Ļoti ātri skriet; traukties.
1.1.Ļoti ātri pārvietoties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
1.2.Ļoti ātri lidot (piemēram, par šāviņu).
1.3.Ļoti strauji plūst.
1.4.Ļoti ātri virzīties (piemēram, par vēju, mākoņiem).
1.5.pārnestā nozīmē Strauji, intensīvi norisēt (par psihiskām norisēm).
1.6.pārnestā nozīmē Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc brīža joņojošā apvidnieka pasažieri uzsāka marihuānas ķīpu mešanu uz ceļa.
- Joņoju un joņoju riņķī apkārt, pēcāk sāku vāļāties pa zāli.
- “Diezin, vai viņi mani redz, joņodami tādā ātrumā?
- "Dzīve joņo septiņjūdžu soļiem," stāstīja draugs. "
- Joņojām pa ielām minūtes desmit, līdz mani pārtvēra policija.