Paplašinātā meklēšana
Meklējam kāds.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (24):
- (kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis
- (kāds) dundurs iekodis, arī (kāda) muša (arī lapsene, blusa) iekodusi, arī kas iekodis
- (kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja)
- dancot, kā kāds pūš un spēlē
- diezin kāds
- esi (arī esiet) tik laipns (arī laipni), arī vai (kāds) nebūtu tik laipns
- kāda velna pēc (arī dēļ), arī kādam velnam, retāk kāds velns
- kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis)
- kāds (nu) kurš (arī kurais)
- kāds dundurs iekodis, arī kāda muša iekodusi
- kāds jods
- kāds nekāds
- kāds tur
- kāds vējš atpūtis
- kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis)
- kāds velns
- kāds velns (arī nelabais) kūda
- kāds velns dīda
- kāds žīds, tāds bezmeris
- kauč kāds
- kaut kāds
- nav joka lieta, arī nav (ne kāds) joks
- reti kāds
- tāds (nu) ir, kāds ir
Atrasts skaidrojumos (1911):
- skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
- izaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
- hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu.
- imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot.
- šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu.
- žļurgs Apraksta troksni, kāds rodas saspiežot kaut ko mitru.
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
- iedzīt prātu ar bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs
- atburt Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
- izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
- pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
- (kā) aiz matiem izvilkt ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa
- pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.); ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
- virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, lai (kāds) dara (ko).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
- pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara.
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
- paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml.; arī pamudināt.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
- pamudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
- pasist gar zemi ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
- pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko); būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
- atraisīt mēli kādam ar vardarbību panākt, lai kāds pasaka to, ko nekādā ziņā nav gribējis teikt
- ievilināt lamatās ar viltīgiem, negodīgiem paņēmieniem panākt, lai kāds nokļūtu nepatīkamā, bīstamā situācijā
- muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt.
- piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- beberīcenzafte Ārstnieciska viela, kuras sastāvā ir kāds bārbeļu preparāts.
- diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē
- sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē
- meridiāna caurule astronomisks instruments tā brīža noteikšanai, kad kāds spīdeklis iet caur meridiāna plakni
- novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits
- mēzeklis Atdarinātājs, kāds, kurš visu atdarina.
- atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.).
- fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai
- rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums); atbalss (2).
- atbalss Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums).
- iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
- iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
- nostirkstēt Atskanēt troksnim, kāds rodas plīstot drēbei.
- blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī.
- pamest Atstāt (kur), piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu.
- rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība - aptuveni 70 -80 centimetri.
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- adultisms Attīstības stāvoklis, kāds raksturīgs pieaugušam cilvēkam; pāragra attīstība.
- sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis
- matrice Audu daļa, kurā atrodas kāds orgāns vai izaugums (zobi, nagi).
- saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts.
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi
- saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- astatiskais regulators automātisks regulators, kas saglabā nemainīgu regulējamā lieluma nozīmi neatkarīgi no tā, kāds lielums ir ārējai iedarbībai uz regulēšanas sistēmu
- rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
- bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
- kontango Banku praksē - starpība starp termiņlīguma valūtas kursu un to kursu, kāds ir līguma slēgšanas brīdī.
- ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd; barība (dzīvniekiem).
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uzbukņīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- feromons Bioloģiski aktīvas vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji; fermons.
- tinkals Boraks dabiska produkta veidā, kāds tas atrodams dažos Tibetas ezeros.
- ļaujība Brīvības pakāpe, ko kāds atļauj.
- ļaujums Brīvības pakāpe, ko kāds atļauj.
- bļorkstēt Burbuļot, radīt burbuļošanai līdzīgu troksni, arī troksni, kāds rodas vairākiem priekšmetiem iekrītot ūdenī.
- pārvērst Burot panākt, ka (kāds, kas) kļūst par kādu citu vai ko citu.
- dzīšana būšana par cēloni, panākšana, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā
- piesaistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
- turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
- midzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmieg.
- iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
- atsviest Būt par cēloni tam, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur, kādā vietā); atvest.
- iemidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) iemieg; izraisīt miegu.
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā).
- iedzīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- saliekt ragā būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi)
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
- mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
- urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
- nomierināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
- izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.
- spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
- piespiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu.
- pasteidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
- paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- nobeigt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomokās, nogurst.
- novest Būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur).
- reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (1).
- reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
- patricināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) samērā daudz iztērē (līdzekļus, naudu).
- skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1); reibināt (1).
- skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2); reibināt (2).
- paraut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
- raut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
- nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
- rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
- novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam; panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
- spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- apstulbināt Būt par cēloni, ka (kāds) apmulst, tiek apmāts.
- atdzīt Būt par cēloni, ka (kāds) atnāk, ierodas (kur).
- atēnot Būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu.
- darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība, izjūta); izraisīt.
- dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
- pamest Būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā.
- spruka Būt sprukā - saka, ja kāds atrodas sliktos apstākļos, nepatīkamā situācijā.
- durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
- durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
- durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5).
- raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
- pienākties Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
- uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
- skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
- raudzīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
- skatīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
- darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
- nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
- ņemt nost censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu)
- vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
- vilkt laukā ar knīpstangām censties panākt, lai kāds ko saka
- ielūgšana cenšanās lūdzot panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās)
- vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls ar maizi vai kāds cits cienasts), ko aiznes, ejot pirmo reizi ciemos pie jaunas mājas vai jauna dzīvokļa iemītniekiem.
- tērpis Cietējs; kāds, kurš it vājš un vārgs, bet strādā smagu darbu.
- ginta Cilvēki, kam ir kāds kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
- nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
- elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
- naika Cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam.
- naikars Cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam.
- klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klases biedrs.
- klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs
- kursabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā kursā; kursa biedrs.
- solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
- nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
- buģis Cilvēks, kam nepieciešama skubināšana, pamudinājums; kāds, kurš ir saīdzis, sliktā omā.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- vilinātājs cilvēks, kas izraisa ieinteresētību, panāk, ka kāds ko dara vai kur ierodas (parasti ar viltīgiem paņēmieniem)
- modinātājs cilvēks, kas pārtrauc (kāda) miegu, panāk, ka (kāds) mostas
- dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina vai māca vai ir audzinājis vai mācījis.
- iemīļotais Cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas.
- iemīļots Cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas.
- plaģiāts cita autora darbs, ko kāds ir uzdevis par savu
- semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa.
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
- pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks.
- nodarbošanās Darbība, darbs, ko kāds veic.
- modinājums darbība, kad tiek pārtraukts (kāda) miegs, tiek panākts, ka (kāds) mostas
- dzīšana darbība, process, kad ar varu, draudiem, biedēšanu tiek panākts, ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
- staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai
- likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
- metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana.
- datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju
- žārga Dauzoņa, kāds, kas daudz runā un kliedz.
- kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
- cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo); ne pats (minētais).
- vienotrs Dažs, kāds.
- atsevišķs Dažs, viens otrs, kāds.
- cits Dažs, viens, kāds (no pārējiem).
- robežderīgums Derīguma pieaugums, kāds rodas, patērētāja rīcībā esošās preces daudzumu palielinot par vienu vienību.
- dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
- Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti.
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
- pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
- sadzirdīt Dodot daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
- saēdināt Dodot daudz ēst, panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd.
- iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka (kāds) apreibst.
- nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
- ieteikt Dodot padomu, ierosinot norādīt, ka (kāds) ir vēlams, piemērots.
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
- protokols dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts
- dirbele Drebeklis, kāds, kas trīc un dreb.
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- dziesmu kamols dziesmu kopums, ko kāds zina
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu.
- mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
- cherubs Ebreju simbolikā kāds pasakains kustonis, kuru domāja sastāvošu pa daļām no cilvēka, vērša, lauvas, ērgļa, kas visi varas un stipruma simboli.
- ēdienkarte Ēdienu kopums, kurus kāds lieto, pagatavo.
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- aizēst Ēst ātrāk un vairāk, nekā ēd kāds cits; apsteigt ēšanā.
- halāsana Ezoterismā kāds vingrinājums, kuru dažkārt dēvē par arkla pozu: guļot uz muguras (pleciem) kājas pāri ķermenim un galvai ar pirkstu galiem pieskaras pie zemes.
- astrāls Ezoterismā tas ir vārds, ko lieto, lai norādītu vietu vai stāvokli, kāds tiek sasniegts, kad cilvēks atrodas ārpus ķermeņa.
- fermons Feromons - vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji.
- virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst Strāva.
- pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
- aģents fona programma, kuras darbību parasti izsauc kāds īpašs notikums; datoru tīklos tā ir tīkla pārvaldības sistēmas daļa (pārvaldības elements), kas atrodas darbstacijās vai citās tīkla ierīcēs un kas vāc un nodod informāciju par šo ierīču darbību tīkla pārvaldības sistēmai
- superplatleņķa fotoobjektīvs fotoobjektīvs ar fokusa attālumu līdz 20 mm un ļoti lielu redzes leņķi, kāds nepieciešams ainavu un arhitektūras fotogrāfiskai uzņemšanai; konstruēts tā, lai novērstu visas taisno līniju deformācijas
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
- jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā
- paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kuru vidēji nodzīvotu attiecīgā vecuma iedzīvotāji, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija aprēķina periodā
- uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
- pamatbarība Galvenā barība, no kuras (kāds) pārtiek.
- izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
- atgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) drīkst atbraukt.
- rieve garens, svītrveida paaugstinājums, kāds rodas, piemēram, zirgam uzšaujot ar pātagu
- altārglezna Glezna, kas atrodas baznīcas altārdaļas centrā, tajā attēlots kāds Bībeles sižets.
- gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs.
- glūnactiņa Glūņa; kāds, kam ir slepus vērojošs skatiens.
- piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- vargas Harmonikas (sliktas); kāds stīgu instruments.
- hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments.
- dvēsele Ideālistiskajā filozofijā un psiholoģijā - kāds no apziņas elementiem.
- mīms ideja, uzvedība vai kāds cits kultūras elements, kas izplatās no indivīda uz indivīdu
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- bukrags Iedzīt bukragā - panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā.
- pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms.
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms.
- aizsprostveida Iekārta, kuras darbības nodrošināšanai tiek izmantots kāds šķērslis, kas aiztur kustību vai plūsmu.
- iekātavāt Iepērt; perot panākt, ka (kāds) paklausa, pakļaujas.
- agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma.
- pašierosme Ierosme, ko kāds izraisa pats savām darbībām; arī pašiniciatīva.
- ierūdīt Ierūdināt - panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- veicējs Iestāde, organizācija, kuras darbības rezultātā tiek sasniegts kāds mērķis.
- atblāzma Ietekme (ko rada kāds ievērojams notikums, parādība).
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
- mīkstināt sirdi iežēlināt kādu, censties panākt, lai kāds kļūtu pielaidīgāks, maigāks
- klostridioze Ikviena slimība, ko ierosinājis kāds "Clostridium" ģints pārstāvis.
- sagulēt Ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis).
- pielīksmot Ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis).
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
- lēmumatbalsta sistēma informācijas un plānošanas sistēma, kas nodrošina iespēju aptaujāt datorus, analizēt iegūto informāciju un iepriekš noteikt, kāds būs pieņemto lēmumu iespaids uz konkrēto procesu
- pašiniciatīva Iniciatīva, ko kāds izraisa pats savām darbībām; arī pašierosme.
- cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību.
- etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
- moduļskaitītājs Integrētās shēmas veidā realizēts kaskādskaitītājs.
- josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
- laiksprauga īss laika intervāls, kurā kāds funkcionāls bloks var piekļūt citam funkcionālam blokam, lai nodotu vai saņemtu datus
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml.; teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
- autonīms Īstais vārds, kāds ir autoram, kas parakstās ar pseidonīmu.
- asociācija Īstenības atspoguļojumu sakarība, kas rodas, ja kāds atspoguļojums ierosina citus.
- varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
- aizriktēt Izkārtot, lai kāds dodas prom (uz kurieni); aizsūtīt.
- izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju); būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju).
- pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte.
- benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus pilnīgi vai daļēji saņem kāds no māksliniekiem vai mākslinieku grupa.
- aizspēt Izraisīties, rasties tik pēkšņi, negaidīti, ka kāds nepaspēj ko paveikt.
- uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
- Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl
- vatalākš Izsauciens, ar kuru raksturo troksni, kāds dzirdams krītot kādam smagam priekšmetam.
- čuš Izsauciens, ko lieto, kad kāds pasākums neizdodas, kāds darbs tiek pamests pusdarīts.
- slarkš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot.
- slarpš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot.
- domu grauds izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums; aforisms
- runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
- sūdzība izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli)
- nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu
- traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- izsprukt no slazda izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks
- pieauguma tiesības ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesībām pārējiem līdzmantiniekiem
- Ko tas dod? jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem)
- ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
- himera Jebkāds fantastisks nezvērs ar dažādu dzīvnieku ķermeņa daļām.
- bruņumērķis Jebkāds kaujaslaukā esošs kustīgs vai nekustīgs bruņām klāts mērķis.
- komerciāls paziņojums jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību
- jelkāds Jebkāds.
- kāds Jebkāds.
- diltin Kā diltin izdilst - saka, ja kāds cilvēks vai dzīvnieks ļoti, acīmredzami novājē.
- viens kāda viena persona, kāds viens apstāklis, fakts, kāda viena parādība, darbība u. tml.
- savalnis kāds (īpaši saimnieks), kurš ēd atsevišķi
- smirdenis kāds (kāda), kas smird
- dažs labs cits kāds (no visiem, daudziem)
- pudurains kāds adījuma raksts ar sazarojumiem
- sviniņi kāds adījumu raksts
- purkšekls kāds ar nekoptiem matiem
- sūnēklis kāds ar nesakoptu bārdu
- sarkanpautis kāds ar sarkaniem sēkliniekiem
- pūknāsis kāds ar spalvainu knābi vai degunu
- spigacis kāds ar spīdīgām acīm
- spējumzālītes kāds ārstniecisks augs
- rodzene kāds augs
- zeltmēles kāds augs
- ragaņkauls kāds augs ar dzelteniem ziediem
- smerška kāds augs ar smaržīgām sēklām
- pēkšuma zāle kāds augs, kas ārstējot [pēkšu]{s:1203} slimību
- pupoji kāds balts ziedošs purva zieds
- pulksteniņš kāds bezspārnu kukainis
- kāda dzīva dvēsele, retāk kāda dvēsele kāds cilvēks
- pogainītis kāds cimdu raksts
- daļa kāds daudzums no kopuma, no veseluma; ne viss, ne visi
- pumpju spēle kāds galda spēles veids
- škāvas nice kāds galvassegas veids
- brīnums kāds iepriekš neredzēts priekšmets vai parādība, kas izraisa apbrīnu, sajūsmu vai pārsteigumu
- pēterābuliņš kāds izplatīts pļavu augs, kas zied ap Jāņiem
- skrullītis kāds jūrmalas putns, kas staigā gar ūdens malu
- qualis rex, talis grex kāds kungs, tāds kalps; kāds saimnieks, tāda saime
- brīvības pakāpe kāds no neatkarīgajiem virtuālajiem pārvietojumiem, ko saites pieļauj kādā fiksētā laika brīdī
- senenieks Kāds no seniem laikiem, kāds, kas ir ļoti sens.
- sālsnauda kāds nodokļu veids
- qualis pater, talis filius kāds tēvs, tāds dēls
- mukšķene kāds zālaugs, kas aug purvainās vietās un zied baltiem ziediem
- rupucis kāds zināms auduma veids (raksts)
- pēkšķumniece kāds zināms augs
- piuksis kāds zināms augs
- ramulīši kāds zināms augs
- santine kāds zināms augs
- sperkstene kāds zināms augs
- sudakālis kāds zināms augs
- pipuctiņa kāds zināms putns
- spiegs kāds zināms putns
- piena moderītes kāds zināms tīruma augs, kuru ēdot govis dod daudz piena
- sabutiļņiks kāds, ar kuru kopā iedzert; arī sastiķēt pudelei
- sirmausis kāds, kam ir sirmas ausis
- purle kāds, kam noziesta mute
- šķenderis kāds, kam patīk nevietā skaļi runāt
- raudzenieks kāds, kas ar ciemakukuli iet raudzībās
- spirgtonis kāds, kas atspirgst, kļūst vesels
- puršķins kāds, kas bez apdomas un steidzīgi ar troksni kaut ko dara
- skraidonis kāds, kas bieži maina darbus, nodarbošanos
- slampa kāds, kas bradā pa slapjumu vai nobridies slapjš
- smiekliņsesks kāds, kas dara blēņas un pats smejas (par bērnu)
- sušķis kāds, kas ilgi guļ un vēlu ceļas
- ļumenis kāds, kas ir apaļīgs, tukls, gļēvs
- kankale kāds, kas ir ļoti uzstājīgs, no kura nevar atbrīvoties
- kaiteklis kāds, kas kaitē (par cilvēkiem un dzīvniekiem)
- pātarnieks kāds, kas kopā ar līgavu iet pie mācītāja pātaros
- žļēms kāds, kas lēni ēd
- spertelis kāds, kas mēdz spert
- brīvbraucējs kāds, kas neiegulda pūles darbā, bet saņem tādu pašu atalgojumu kā tie, kas patiesi strādā
- potlis kāds, kas nekārtīgi dzīvo; laulības pārkāpējs
- mājāspalicējs kāds, kas paliek mājās
- punkšis kāds, kas punkšina
- rāpacis kāds, kas rāpo
- rūcene kāds, kas rūc.
- šķendeļnieks kāds, kas sagatavo jumstiņus jeb šķendeļus
- slēpša kāds, kas slēpjas
- snaikaža kāds, kas snaikstās
- sprēķis kāds, kas sprēķējas
- slamparnieks kāds, kas staigā noplīsušā uzvalkā
- stomaklis kāds, kas stomās
- gaisa jaucējs kāds, kas tīši rada sajukumu, neizpratni, nelabvēlīgi ietekmē notiekošo
- sveļķis kāds, kas velk dūmus no pīpes
- sārnausis kāds, kuram ir nemazgātas ausis
- punčāklis kāds, kuram neveicas
- spaigulis kāds, kurš bieži klaigā
- kāseklis kāds, kurš bieži klepo
- sutnāpis kāds, kurš daudz guļ; sutņa
- klamba kāds, kurš daudz pļāpā
- šautave kāds, kurš daudz un ātri skrien
- savrūpenis kāds, kurš dzīvo sevī noslēgts
- rimbenieks kāds, kurš ģērbies jātnieku biksēs (rimbās)
- zesernieks kāds, kurš ir aizdevis citam dažus grašus un bieži brīdina savu parādnieku tos atdot
- svelonis kāds, kurš ir varmācīgs un vardarbīgs
- spriguļnieks kāds, kurš izmanto spriguli kā ieroci
- lakaris kāds, kurš izsaka dažādus apgalvojumus par vienu un to pašu tēmu
- sutmuguris kāds, kurš karstā laikā ir ļoti silti saģērbies
- murženieks kāds, kurš kaujās ar spokiem
- mūkņe Kāds, kurš kaut kur aiziet un ilgi paliek prom; kāds, kurš tūļīgi strādā.
- lukausis kāds, kurš klausās tik nevērīgi, ka nākas atkārtot teikto
- slieperis kāds, kurš klīst apkārt bez darba
- mudu vilcējs kāds, kurš krāj visādas nevajadzīgas lietas, netīrīgs cilvēks
- počka kāds, kurš ķēpājas pa ūdeni vai piesārņo to ar krāsvielām
- gaļas pēpulis kāds, kurš labprāt ēd gaļu
- šķelvinis kāds, kurš līgojas, grīļojas
- lietotājs kāds, kurš mērķtiecīgi izmanto valodu, metodes vai paņēmienus savā rīcībā vai jaunradē
- lietotājs kāds, kurš mērķtiecīgi izmantot (piem., medikamentus, kosmētiskus līdzekļus, apreibinošas vielas)
- rēdekls kāds, kurš mīl dot rīkojumus citiem cilvēkiem, bet pats izvairās no darba
- sūdzenieks kāds, kurš mīl tiesāties
- skrapons kāds, kurš neatlaidīsies, kamēr nebūs sasniedzis savu mērķi
- sierūzis kāds, kurš nepievērš uzmanību ceļam un tāpēc ejot ko apgāž
- plīstiķis kāds, kurš neprot darīt vai nevēlas darīt kaut ko saprātīgu
- žļēburis kāds, kurš neskaidri runā
- sleberis kāds, kurš neveikli iet.
- smēlis kāds, kurš nezina, kā kaut ko sasniegt
- lēmējs kāds, kurš panāk, ka kaut kas notiek, relizējas vēlamajā, vajadzīgajā veidā
- sveilis kāds, kurš pārmērīgi kurina vai smēķē
- vedājs kāds, kurš pārvadā kravu; vedējs, ormanis
- lietotājs kāds, kurš rīkojas ar kādu priekšmetu, materiāliem, resursiem u.c.
- šautave kāds, kurš rīkojas neapdomīgi; vieglprātis
- rietauka kāds, kurš runā rupjības vai melo
- aizsardznieks kāds, kurš sargā, aizstāv
- sutinis kāds, kurš siltā laikā biezi ģērbjas
- piļņava kāds, kurš smagi strādā
- uzlabotājs kāds, kurš vairo kaut kā kvalitāti vai vispārējo stāvokli
- sveikulis kāds, kurš veiksmīgi izgājis no bīstamas situācijas
- purca kāds, kurš viegli sadusmojas
- līdzējs kāds, kurš vienojas par līguma saistībām un noteikumiem, uzņemas līguma saistības
- lēmējs kāds, kurš vispusīgi apsver, pārdomā, apspriež vairākas iespējas, lai izvēlētos vienu no tām
- sagrābnieks kāds, kurš visu grābj, pievāc
- lazeklis kāds, kuru kaitina vai aprunā
- zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē
- bioherma Kalcija karbonātu izgulsnējošu organismu - koraļļu, sūkļu, sūneņu, foraminīferu veidojumi, kuros atmirušie organismi saglabā stāvokli, kāds tiem bijis dzīves laikā ūdenstilpes dibenā.
- kamēr (kāda, kādam) acis ir platas kamēr kāds dzīvo
- seila kāre iegūt ko; kāds kārums (arī neēdams)
- kurnēt Kārīgi skatīties, kā kāds ēd.
- analītiskā karte karte, kurā attēlota viena parādība vai kāds šīs parādības raksturojums
- horoplētkarte Karte, kurā kāds apgabals pa rajoniem noteiktā aspektā raksturots, attiecīgā lieluma skaitliskās vērtības izteicot ar dažādu krāsu vai ēnojumu.
- sobiņas Kārums; kāds labāks ēdiens.
- kas pirmais brauc, tas pirmais maļ kas kaut ko sāk darīt ātrāk par citiem, tam tiek kāds labums
- kopsis Katliņš, kāds trauks, kurā var kaut ko ieliet.
- kāds tur kaut kāds
- kauč kāds kaut kāds
- ļemeklis Kaut kāds glums virums.
- kaukāds Kaut kāds.
- cits Kaut kas (kāds) ārpus minētā, zināmā.
- čunčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- čuņčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- čunčurs Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- quidam Kaut kas, kaut kāds.
- cerēklis Kaut kas, uz kā kāds balsta savu cerību.
- vakarbrālis Kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- kinokadrs Kinolentes daļa, kurā attēlots kāds darbības moments; montāžas kadrs.
- saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- atgaita Klaušu gaitas atkalpošana: ja kāds bija gājis kaimiņa vietā gaitās, tad pēdējam bija vēlāk jāiet tā vietā atgaitā.
- saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- uzbungāt Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uzbungot Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- zaudēšana kļūšana tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūšana tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis)
- zaudēšana kļūšana tādam, kam vairs nav, nepiemīt kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība
- nogrimt Kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās).
- piedzīvot Kļūt tādam, kam izraisās (piemēram, kāds psihisks stāvoklis).
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko), iedarbojas (uz kādu, ko).
- nesējkoks Koks, kuru par savu balstu izmanto kāds žņaudzējkoks.
- avota tiltmaršrutēšana komunikāciju protokols, kurš nosaka, ka sūtītāja stacijai ir zināmi visi tīkla tilti un tā iepriekš nolemj, kāds būs ceļš līdz saņēmēja stacijai, un tikai tad veic pārraidi
- projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas
- krāģēnu Krāģēnu raksts - kāds izplatīts izšuvumu raksts.
- izskultēt Krāpjot, blēdoties panākt, ka (kāds) zaudē (naudu); izkrāpt, izblēdīt, izmānīt.
- kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- saimniekkukainis Kukainis, kura organismā eksistē kāds parazīts.
- moška Kukainis, parasti kāds no lakstaugu kaitēkļiem.
- piekūkot Kūkojot panākt, būt par cēloni, ka piepildās kāds ar kūkošanu saistīts ticējums.
- piekukuļot Kukuļojot panākt, ka (kāds) rīkojas kukuļa devēja interesēs.
- sunīši Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
- nokutināt Kutinot panākt, ka izraisās (kāds stāvoklis).
- tilpumanalīze Kvantitatīva analīze, kurā nosaka reaģentšķīduma tilpumu, kāds nepieciešams reakcijai ar analizējamo paraugu.
- luminiscence Ķermeņu vai vielas spīdēšana, ko ierosinājis kāds enerģijas avots - ārējais apstarojums, elektriskais lauks, ķīmiskie procesi utt.
- ķirnaklis Ķildnieks, kāds, kas izrāda rūpes par lietām, kas nav saistītas ar viņu.
- kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu
- ķuļķis Ķuģis, tāds, kuram ir daļēji amputēts kāds loceklis.
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- paģelo Labs; atbilstošs; tāds, kāds vajadzīgs.
- vellāds Lai vai kāds; lai vai cik slikts, grūts.
- posms laika periods, kad notiek kāda norise, kāds process
- dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
- pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis; vēlāk.
- pirms laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis
- auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
- lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja teiktais nav patiesība vai ir kas ļoti nepatīkams
- lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts
- Dieveklis Latviešu mitoloģijā - pagāniskā dieva vai gara apzīmējums, kāds tas dots kristietiskajā, piešķirot šim vārdam niecinošu pieskaņu.
- Dagons Latviešu mitoloģijā - teikās vairākkārt minēts kā kāds dabas gars, pielīdzināms Velnam vai Nelabajam.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- suska lempis, neveiklis; kāds, kurš ir sasmērējies
- vēplis Lempis, vientiesīgs cilvēks, kāds, kas runā tukšības.
- lēmumu koks lēmumu variantu grafisks attēls, kas sagatavots, lai parādītu iespējamos alternatīvos darbības virzienus un iespējamos rezultātus , kāds būtu atsevišķi katram darbības virzienam
- kilokalorija Lielā kalorija (simbols - kcal), mērvienība siltuma daudzumam, kāds nepieciešams l kg ūdens sasildīšanai no 14,5 līdz 15,5 Celsija grādiem l atm spiedienā; 1000 kaloriju.
- masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
- klumzāks Lielāks baļķis, sieksta; kāds lielāks, ciets gabals, kunkulis.
- lieldators Lielas jaudas un ātrdarbības dators, kuru kāds lietotājs (organizācija vai tās struktūrvienība) parasti izmanto par galveno datoru savu problēmu risināšanai.
- ielielīt Lielot panākt, ka kāds (ko) sāk uzskatīt par labu.
- lauka potenciāls lielums, kas ir vienāds ar darbu, kāds jāpadara, lai vienu vienību lielu pozitīvu lādiņu vai vienu vienību lielu masu no bezgalīgi tāla punkta pārnestu lauka punktā, kurā nosaka potenciālu
- pludunč Lieto lai atdarinātu troksni, kāds rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī.
- brāk Lieto, lai atdarinātu troksni, kāds rodas, piemēram, krītot, gāžoties kādam priekšmetam.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- tā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- pusotrs Lieto, lai norādītu, ka kāds iet klibodams.
- bļem lieto, lai norādītu, ka kāds ir muļķis
- zlauks Lieto, lai raksturotu troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot plakaniski.
- hei Lieto, lai sasauktu kādu, lai panāktu, ka kāds ātri reaģē uz ko, lai pievērstu kāda uzmanību.
- tjutjū Lieto, sakot bērnam, ka kāds ir paslēpies vai kas ir pazudis.
- piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
- pastellēt Likt, aicināt, lai (kāds) ierodas, arī ko dara.
- rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi; vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
- repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs.
- ielūgt Lūdzot censties panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
- izlūgt Lūdzot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
- nolūgties Lūdzoties panākt, ka (kāds) ko piedod.
- ej bekās lūgums iet projām, lieto, lai pateiktu, ka kāds ir lieks
- pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
- pamest savam liktenim ļaut, pieļaut, ka (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to)
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- demogrāfiskais sprādziens ļoti straujš pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, kāds bijis vērojams pēdējos simt gadus; demogrāfiskā eksplozija
- ābeces gudrība ļoti vienkārša, elementāra atziņa (ko kāds pauž)
- pievuicīt Mācot ietekmēt (kādu), panākt, ka (kāds) ko dara, izturas kādā veidā.
- karodziņš Mainīgais, kura vērtība norāda, ka sasniegts kāds noteikts iekārtas stāvoklis vai izpildīts programmas nosacījums.
- šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piem., kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
- šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
- viesis māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis
- līdzmaksājums Maksājums, ko (kāds vai kādi) veic kopā ar kādu.
- uzturētspēja Maksimālais attiecīgās sugas dzīvnieku skaits, ko kāds apgabals var uzturēt.
- celtspēja Maksimālais smagums, ko spēj pārvietot kāds mehānisms.
- pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev; īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība; arī pašapmānīšanās.
- pieauguma tiesība mantojuma tiesību pāreja uz līdzmantiniekiem, ja kāds no līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot un viņa daļa atbrīvojas
- īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas.
- izoperimetrisks uzdevums matemātisks uzdevums atrast starp visām noteiktās klases līknēm, kurām vienāds perimetrs, tādu līkni, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību
- ienākums Materiāls labums (parasti naudas līdzekļi), ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
- ieņēmums materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā); ienākums
- vannot Mazgāt vannā (kādu), arī panākt, ka (kāds, kas) vannā saņem, parasti ārstniecisku, peldi.
- pabaidīt Mazliet baidot, panākt, ka (kāds) pavirzās.
- kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.
- vilces spēks mehāniskais spēks, kāds zirgam jāpieliek piekabes, ratu u. c. lauksaimniecības darba rīku pārvietošanai
- sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
- uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
- būt uz pēdām kādam meklējot, gūstot, vajājot, atrast kādu, uzzināt, kur kāds atrodas
- gradients Mērs, kas rāda, cik strauji (uz garuma vienību) telpā pieaug vai samazinās kāds fizikāls lielums.
- mežāns Meža apdzīvotājs, mežinieks; kāds, kurš mežā strādā; vilka pavārds; mežens.
- mežens Meža apdzīvotājs, mežinieks; kāds, kurš mežā strādā; vilka pavārds.
- pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl; pretmīlestība.
- pretmīlestība Mīlestība, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl.
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds dabiskam vai mākslīgam materiālam objektam jāiegūst pie Saules sistēmas debess ķermeņa virsmas, lai turpmākās kustības gaitā tas vairs neatgrieztos uz šīs virsmas
- gaile Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa kāds psihisks stāvoklis (parasti jūtas).
- dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
- stabule Mucas tapa vai kāds cits apaļš puļķis, ar ko aiztaisa caurumu kādai baļļai, kastei u. tml.
- samudināt Mudinot panākt, ka (kāds) sāk ko darīt, rīkoties.
- palieks Muļķīgs pļāpa, kāds kurš labprāt joko un nekad nav nopietns.
- diezkāds Nav zināms kāds; mazvērtīgs, apšaubāmas kvalitātes.
- diezinkāds Nav zināms kāds.
- diezin kāds Nav zināms, kāds.
- dažs labs ne viens vien; kāds (no visiem, daudziem)
- dzīt pēdas kādam neatlaidīgi meklēt, gūstīt kādu, censties uzzināt, izdibināt, kur kāds, kaut kas atrodas
- blēņkopis Nebēdnis, kāds, kurš ir izmanīgs uz nedarbiem.
- putna kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss
- dzeguzes kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss
- noņemt zāles nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles
- novest no ceļa (kādu) negatīvi ietekmēt, panākt, lai kāds morāli pagrimst
- neaizvilkt ne ar valgu nekādā veidā nepanākt, lai kāds kaut kur ierastos
- neniekāds Nekāds.
- lupuris nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; kāds, kurš darbā tikai laiku kavē, bet mīl sabiedrībā būt.
- pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
- nekurnieks Nemiera pilns, kāds, kurš nekur neuzturas ilgstoši.
- nanisms Nenormāli mazs augums salīdzinājumā ar to, kāds tas vidēji ir attiecīgās sugas attiecīgā vecuma, dzimuma, populācijas, rases pārstāvjiem; pundurība.
- parahipnoze Nenormāls miegs, kāds ir hipnozē vai narkozē.
- jebkāds Nenoteikts (kādā grupā); vienalga, kāds.
- nekāds Nenoteikts, jebkāds, kaut kāds.
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds.
- skaitīt kumosus nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd
- melnkrekliņš Netīrs krekls; kāds, kas valkā netīru kreklu.
- nevarēt ielīst sirdī nevarēt zināt, ko kāds domā
- beznosacījumu pozitīva pieņemšana nevērtējoša attieksme un pozīcija nedirektīvajā konsultēšanas pieejā, kas nozīmē pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
- nodarbība Nodarbošanās, lietderīga darbība, ko kāds veic; arī darbs (2).
- likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī
- iekrist lamatās nokļūt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko kāds īpaši radījis
- iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks
- uz Norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process.
- starp Norāda uz (cilvēku) kopumu, kurā (kāds) atrodas, notiek kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
- starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
- starp Norāda uz (kā, parasti viendabīga) kopumu, kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, ir uztverams.
- savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (6).
- starp Norāda uz (parasti viendabīgiem) objektiem, kuru kopumā, arī vidē (kāds, kas) virzās, virza, dara, (kas) notiek, norisinās.
- starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, objektu, kuru ierobežo divas citas (telpas, teritorijas) vietas, divi citi objekti un kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, notiek kāda darbība, norisinās kāds process.
- par Norāda uz amatu, stāvokli, ko (kāds) ieņem, vēlas ieņemt.
- zem Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība; pret (7); arī pie (11).
- pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
- tur Norāda uz cilvēku kopu, vidi, ar kuru kāds ir, parasti vāji, saistīts.
- te Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
- tepat Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
- no Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi; norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
- par Norāda uz darbības veicēju, kura vietā stājas kāds cits.
- pie Norāda uz darbību, norisi, kuras veikšanā (kāds) iesaistās, piedalās, (kādu) iesaista.
- starp Norāda uz divām darbībām, norisēm, stāvokļiem, parādībām, kuru starplaikā kas notiek, noris, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
- pret Norāda uz laika momentu, kam tuvojas kāds laikposms.
- ar Norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis.
- vēl norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise vai turpina eksistēt kāds stāvoklis, pazīme
- vēl norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
- pirms tam norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms 2.
- pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
- pāri Norāda uz laikposmu, laika momentu, kuram beidzoties, vēl turpinās kāda darbība, norise, kāds stāvoklis.
- līdz tam norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis; norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība
- kamēr norāda uz laiku, no kura kas notiek vai eksistē kāds stāvoklis; norāda uz laiku, kad kas notiek, ilgst kāds stāvoklis
- kopš Norāda uz noteiktu laiku, laikposmu, no kura sākot norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
- tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kādā (kas) atrodas, izveidojas.
- līdz Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- starp Norāda uz parādībām, priekšmetiem u. tml., attiecībā pret kuriem eksistē kāds stāvoklis, norisinās kāda darbība, process.
- pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas noteiktās (parasti darba) attiecībās.
- pie Norāda uz personu, kuras tuvumā (kāds) uzturas, dzīvo, būdams ar to noteiktās attiecībās.
- pie Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kurā (kāds) atrodas, nonāk.
- zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos kāds atrodas, norāda, kam kas ir pakļauts, kā vadībā kas norisinās, īstenojas.
- prom norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis
- projām Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu); norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī.
- pretī Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir tur, kur kas notiek, norisinās; norāda uz stāvokli, kad (kāds) piedalās (kādā norisē, pasākumā), atrodas (kur, pie kā).
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ko ir veicis agrāk, ātrāk par citiem un izvirzījies pirmajā vietā.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds cilvēka mūža posms).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds laikposms, laika moments).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad ir pagājis, izbeidzies (kāds laikposms, laika moments, arī cilvēka mūža posms).
- pie Norāda uz to (priekšmetu), ar ko (kāds) darbojas, ir saistīts.
- pie Norāda uz to, ar ko ir saistīts kāds stāvoklis.
- pie Norāda uz to, ar kura audzināšanu, kopšanu (kāds) nodarbojas.
- pie Norāda uz to, ko (kāds) iepazīst, kam (kāds) pielāgojas.
- no Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
- iz Norāda uz to, no kādiem līdzekļiem kas, kāds iztiek.
- iz Norāda uz vietu, kur kāds dzīvo, atrodas pie kā.
- starp Norāda uz vietu, kuru ierobežo divas dzīvas būtnes, divi priekšmeti un kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- pāri Norāda, ka (kāds laikposms, laika moments) ir pagājis.
- līdz Norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu); norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu).
- līdzi Norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu); norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu).
- līdz Norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
- līdzi Norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
- līdz Norāda, ka (kāds) tiek iesaistīts vietas maiņā, virzībā.
- līdzi Norāda, ka (kāds) tiek iesaistīts vietas maiņā, virzībā.
- uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts no miega, piecelts.
- līdz Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
- līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
- sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots, arī zaudē dzīvību.
- vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; arī tagad.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds (4).
- sa- Norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības.
- pie Norāda, ka personas atrašanās vietā norisinās kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
- pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas.
- pamācīt Norādīt (piemēram, kā veicams kāds darbs, darbība).
- kontūrs Noslēgta sistēma (piemēram, iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
- fāze Noteikta stadija, moments, pakāpe (norisē); kāds no stāvokļiem (periodiskā parādībā).
- statuss Noteikts stāvoklis, kāds piemīt (piemēram, indivīdam, parādībai), kādā (tie) atrodas.
- protokola kļūda notikums, kuru kāds datu apstrādes vai datu pārraides sistēmas funkcionālais bloks - datu saņēmējs datu apmaiņas procesā uzskata par protokola pārkāpumu, ko izraisījis tā partneris - datu avots
- stāsts notikums, notikumu virkne vai situācija, ko kāds uztver kā vienotu veselumu ar sākumu un beigām
- nosargāt Novēršot ko nevēlamu, kaitīgu, panākt, ka saglabājas (kāds stāvoklis).
- nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis).
- paslēpt Novietot (ko, kādu kur) tā, ka (to kāds) nevar saskatīt, arī atrast.
- atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu).
- davilkt Novilcināt darbību, norisi, līdz rodas kāds nevēlams stāvoklis.
- darbalauks Nozare (arī vide, apstākļi), kurā (kāds) darbojas; darba veids.
- elementorganiskie savienojumi organiskie savienojumi, kuros ar oglekli tieši saistīts kāds cits elements, izņemot ūdeņradi, skābekli, slāpekli, sēru, hloru bromu, jodu
- saimnieks organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimniekorganisms
- saimniekorganisms Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimnieks (5).
- ostnieks Ostas uzraugs, kāds, kas dzīvo ostā.
- smaidināt Padarīt smaidīgu, panākt, ka (kāds) sāk smaidīt.
- viņgads Pagājušais gads, kāds no tuvākajiem pagājušajiem gadiem.
- nolidināt Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā.
- nolingot Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā.
- papildvērtības pakalpojums pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un maksājumu uzskaitei
- nospiest Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
- nospiest pie zemes pakļaut savai varai, apspiest, panākt, lai kāds nokļūst ļoti nevēlamā stāvoklī
- pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (parasti ievainojuma gadījumā).
- nosacījuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka nosacījumu, kāds nepieciešams, lai īstenotos virsteikumā izteiktais saturs
- gultne Pamats, uz ko balstās (kāds pasākums vai parādība).
- pārsēdināt Panākt (aicinot vai liekot), ka (kāds) pār sēžas citā vietā.
- piesēdināt Panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arīkam tuvāk).
- gaiņāt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
- gainīt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
- dzīt panākt (ar varu, draudiem, biedēšanu), ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- sūtīt Panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi).
- aizdabūt Panākt (parasti ar pūlēm), lai (kāds) ko dara.
- mest laukā (arī ārā) kādu panākt (parasti ar varu), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu
- vilt Panākt (parasti ar viltu), būt par cēloni, ka (kāds) kur dodas; arī vilināt (1).
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu)
- iegrūst Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
- likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
- likt saprast panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust
- iedzīt bukaragā panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā
- iedzīt strupceļā (arī sprukās) panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī
- (ie)dzīt strupceļā panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī
- uzrīdīt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk naidīgās attiecībās (ar kādu).
- uzlaist Panākt, arī ļaut, ka (kāds) savā darbībā nonāk (kur), darbojas (kādā nozarē u. tml.).
- dabūt (kādam ko) iekšā panākt, arī piespiest, lai (kāds) apēd, izdzer (ko)
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
- mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
- spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā; mocīt (2).
- paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks.
- retināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazs vai mazāks.
- ņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds ko) zaudē.
- sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
- šķīstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst tikumīgs, morāli skaidrs.
- nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3).
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas.
- stādināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
- traukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ātri virzās, arī ko dara.
- paturēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) dara ko ātri vai ātrāk.
- novest no ceļa panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst
- piemānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju.
- pārturkot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst turku tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot turku valodu) - par cittautieti.
- raut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās spraigā, intensīvā darbībā.
- pievērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās, iekļaujas (kādā darbībā, norisē).
- izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no nevēlama stāvokļa).
- izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no, parasti pasīva, psihiska stāvokļa).
- izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkustas (2).
- pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko), iegūst citas īpašības, nonāk citā stāvoklī.
- veidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); attīstīt, pilnveidot.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko).
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
- sadrūmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drūms.
- uzjautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs.
- līksmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst līksms (1); izraisīt līksmi (kādam).
- mundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs.
- uzmundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs.
- nabadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst nabadzīgs (1).
- nervāt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst nervozs.
- nolemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par ko, dara ko, arī nonāk kādā vidē; būt par cēloni, ka realizējas, notiek (kas iepriekš noteikts).
- proletarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par proletārieti (1).
- priecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst priecīgs; izraisīt prieku (kādam).
- sarosināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst rosīgs, aktīvs.
- vest pie prāta panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks
- skumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš; izraisīt skumjas (kādam).
- noskumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš.
- saspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst spēcīgs.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
- sajautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, jautrs.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, nebrīvs (savas darbības, izturēšanās veidā).
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti psihiski, aktīvs, koncentrēts.
- novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina uzskatus, viedokli.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst; izraisīt mulsumu.
- pienaglot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj kustēties.
- noguldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) noguļas, nonāk guļus stāvokli.
- izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
- nomaldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nomaldās (1).
- iedzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
- novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (noteiktā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk galēji nevēlamā, nelabvēlīgā stāvoklī.
- iedzīt spīlēs panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī
- iedzīt (kā) spīlēs panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk nevēlamā stāvoklī.
- novest (kādu) tik tālu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
- izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
- izspiest nopūtu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nopūšas.
- saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
- liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
- pārkrievot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārkrievojas.
- pārlatvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārlatvinās.
- pārlatviskot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārlatviskojas.
- pārpoļot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārpoļojas.
- pārtautot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārtautojas.
- pārvācot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvācojas.
- nolaupīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pazaudē (ko nozīmīgu, arī neatgūstamu).
- izraut no gultas panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas
- izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
- saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pilnīgi nododas (kam); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
- raudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) raud.
- sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sadumpojas.
- saīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saīgst.
- iesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- ierūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- saraudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
- iesnaudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk snaust.
- ieļaunot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk turēt ļaunu prātu.
- mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
- sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
- saminstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saminstinās.
- samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) samulst.
- sapriecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sapriecājas.
- saradināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sarod (2).
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasilst (2).
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) savā darbībā pievēršas kam citam.
- smīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) smejas, arī smaida.
- socializēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) socializējas (1).
- uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) strauji pieceļas (kājās, sēdus).
- statināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek atcelts (no amata).
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
- uzraust Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- zagt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē (ko nozīmīgu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj (ko) izmantot.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
- saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
- pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- sadusmot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
- samundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst mundrs.
- sanervozēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
- sapiktot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst pikts, īgns.
- sasirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst sirdīgs.
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (kāds stāvoklis).
- izdziedināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedēt.
- izdziedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedināt.
- laupīt Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu).
- izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
- noplavīt Panākt, ka (kāds ko) iegūst nepelnīti vai nelikumīgi.
- pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
- paklusināt Panākt, ka (kāds, kas) kļūst klusāks.
- rādīt Panākt, ka (kāds) analizē, izmeklē, noskaidro (ko).
- apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
- izdzīvāt Panākt, ka (kāds) atstāj vietu, telpu u. tml.
- atbļaudināt Panākt, ka (kāds) bļauj, arī raud.
- izbļaudināt Panākt, ka (kāds) bļauj, raud.
- mainīt prātus panākt, ka (kāds) domā citādi; domāt citādi
- izspiest kukuli panākt, ka (kāds) iedod kukuli
- sazāļot Panākt, ka (kāds) iedzer, arī iešļircināt (kādam) zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
- ieradināt Panākt, ka (kāds) iegūst par ierašu, ieradumu; pieradināt.
- specializēt Panākt, ka (kāds) iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes (kādā darbības nozarē).
- iemidzināt Panākt, ka (kāds) iemieg.
- izspiest smieklu Panākt, ka (kāds) iesmejas.
- samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās); arī sakaut (bruņotā cīņā).
- mocīt Panākt, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas; arī spīdzināt.
- apkaunināt Panākt, ka (kāds) izjūt kaunu; nokaunināt.
- pamācīt Panākt, ka (kāds) izjūt, pārdzīvo (ko nepatīkamu); arī pārmācīt.
- kāpināt Panākt, ka (kāds) kāpj.
- klupināt Panākt, ka (kāds) klūp, piem., aizliekot tam priekšā kāju, nūju.
- piesaistīt Panākt, ka (kāds) kļūst atkarīgs no cita; pakļaut (kādu) pienākumam, saistībai būt kopā.
- nomierināt Panākt, ka (kāds) kļūst mierīgs.
- iejaukt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā); panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
- ieputrāt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (riskantā pasākumā).
- ieputrot Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (riskantā pasākumā).
- uzsēdināt uz adatas panākt, ka (kāds) kļūst par narkomānu
- noturēt uz ceļa panākt, ka (kāds) morāli nepagrimst
- aizavesties Panākt, ka (kāds) nāk līdzi; vest sev līdzi (kādu).
- glābt dzīvību panākt, ka (kāds) neaiziet bojā
- noklusināt Panākt, ka (kāds) neizplata tālāk, neizpauž (piemēram, ziņas, valodas).
- atsvabināt Panākt, ka (kāds) netraucē.
- nokaunināt Panākt, ka (kāds) nokaunas.
- noklusināt Panākt, ka (kāds) nomierinās.
- hipnotizēt Panākt, ka (kāds) nonāk hipnozes stāvoklī, ietekmēt (kādu), izraisot hipnozi.
- nohipnotizēt Panākt, ka (kāds) nonāk hipnozes stāvoklī.
- nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
- pabļaudināt Panākt, ka (kāds) pabļauj.
- paklupināt Panākt, ka (kāds) paklūp.
- pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (cita darba vietā, kolektīvā u. tml.).
- pārgriezt Panākt, ka (kāds) pārņem citu reliģiju, konfesiju.
- izspiest smaidu Panākt, ka (kāds) pasmaida.
- uzcelt Panākt, ka (kāds) pieceļas no sēdus vai guļus stāvokļa, parasti, lai ko veiktu, kur dotos.
- izgāzt Panākt, ka (kāds) piedzīvo neveiksmi.
- piedabūt Panākt, ka (kāds) pieiet, pievirzās (pie kā, kam klāt).
- pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
- ieradināt Panākt, ka (kāds) pierod (pie kā).
- pieradināt Panākt, ka (kāds) pierod (pie kā).
- iepriecināt Panākt, ka (kāds) priecājas; izraisīt, sagādāt prieku (kādam).
- bļaudināt Panākt, ka (kāds) raud, bļauj.
- atrūdināt Panākt, ka (kāds) raud.
- piedabūt Panākt, ka (kāds) sāk (ko) darīt, strādāt.
- iesmīdināt Panākt, ka (kāds) sāk smieties.
- salabināt Panākt, ka (kāds) salabst.
- saradināt Panākt, ka (kāds) sarod (1).
- piesēdināt Panākt, ka (kāds) strādā (parasti darbu, kas veicams sēžot).
- pārsūtīt Panākt, ka (kāds) tiek nogādāts citā vietā (parasti ar transportlīdzekli).
- likvidēt Panākt, ka (kāds) zaudē dzīvību; nogalināt, nonāvēt.
- atraut (arī atņemt) pēdējo (maizes) kumosu panākt, ka (kāds) zaudē iztikas līdzekļus
- izmest (arī izsviest) no segliem panākt, ka (kāds) zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli
- izdzēst Panākt, ka aizmirst (ko); būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmirst (ko).
- apstādināt Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
- apturēt Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
- pamodināt Panākt, ka izbeidzas (kāds psihisks stāvoklis), panākt, ka (kāds) atbrīvojas (no kāda psihiska stāvokļa).
- potēt Panākt, ka kāds iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
- aizklidzināt Panākt, ka kāds kliedzot nokļūst kaut kur.
- ieīdzināt Panākt, ka kāds kļūst nīgrs.
- likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- uzvelt (uz) (kāda) pleciem panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu)
- uzvelt uz (kāda) pleciem, arī uzvelt (kāda) plecos panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu)
- atņemt (arī atraut) pēdējo (maizes) kumosu panākt, ka kāds zaudē iztikas līdzekļus
- laist dibenā Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
- dabūt uz ciņa (kādu) panākt, lai kāds varētu sākt patstāvīgu dzīvi; uzaudzināt; palīdzēt kādam izkļūt no grūtībām
- pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju
- pārvilkt (arī pārdabūt) savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju
- pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu.
- nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzmostas.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties.
- pārraut Panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
- tonikalitāte Parādība, kad kāds elements, skaņa, dažādu skaņu secība vai komplekss iegūst stabilizējošu, galveno lomu, kļūst par toniku 1.
- aptumsums Parādība, kad kādu debess ķermeni aizsedz cits debess ķermenis vai kāds debess ķermenis ieiet cita debess ķermeņa ēnā.
- kovalents Parasti savienojumā "kovalentā saite": ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
- aizvainojums Pārdzīvojums, kas rodas, kad (kāds) aizvaino; rīcība, izturēšanās, runa u. tml., kas aizvaino.
- odeions Parīzē kāds teātris.
- caurruna Pārrunas, kuru gaitā kāds temats tiek iztirzāts pēc iespējas plašāk, parasti ar mērķi noskaidrot kāda zināšanu līmeni un uzskatus; bija izplatītas brāļu draudzēs Vidzemē 18. gs.
- pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē
- pamest (arī atstāt) likteņa ziņā (arī varā, retāk žēlastībai) pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē
- pamest (arī atstāt) likteņa žēlastībai (biežāk varā, arī ziņā) pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē
- modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
- izlauzt Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
- lauzt ceļu Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
- izņemt no mutes pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits
- pasaku kamols pasaku kopums, ko kāds zina
- padot Pasniegt (ko ar roku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu; novietot (ko kāda) tuvumā, lai (kāds) izmantotu.
- padot Pasniegt, arī pacelt (ko ar darbarīku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu.
- placka Pastala vai kāds cits mīksts apavs.
- zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi; pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi un precizē darbības vietu, norādot, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (parasti telpas) pamata.
- rēdnieks pasūtītājs; kāds, kas meklē pasūtījumu
- upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ; tas, no kā (kāds) pašaizliedzīgi atsakās, ko pašaizliedzīgi dara, atdod kāda labā, kāda mērķa dēļ.
- izņemt vārdus no mutes pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits
- gaidīt Pavadīt laika posmu, domājot, uzskatot, ka (kāds) ieradīsies.
- panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk; arī atgūt (nokavēto).
- apsudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot; sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets).
- apzeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt; zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets); zeltījums.
- piedēvējums Paveikta darbība, rezultāts --> piedēvēt; īpašība, pazīme u. tml., ko kāds ir piedēvējis (kam).
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3); tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas; pirmā (spēju, talanta) izpausme.
- stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt; teksts, ko kāds veido, ir izveidojis stāstot.
- mazgājamība pazīme, kas raksturo to, cik labi kāds objekts panes mazgāšanu
- dzīvības zīme Pazīmes, kas rāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
- dzīvības zīme Pazīmes, kas rāda, ka kāds ir dzīvs.
- uzsaukšana Paziņojums, parasti no kanceles dievkalpojuma laikā, ka kāds pāris nodomājis stāties laulībā.
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- profīts Peļņa, ienākums, arī kāds labums.
- bête noire persona vai parādība, ko kāds visvairāk neieredz vai no kā baidās
- protežē Persona, par kuru kāds ļoti rūpējas, gādā; aizstāvamais, atbalstāmais.
- blokdiagramma Perspektīvs zīmējums, kurā attēlots kāds gabals no zemes virsmas reizē ar zemes garozas šķērsgriezumu.
- peļņas sliekšņa analīze pētīšanas metode, ko izmanto, lai salīdzinātu kā kopējās izmaksas un peļņa mainās atkarībā no pārdošanas ieņēmuma (neto apgrozījuma), un noteiktu, kāds pārdošanas apjoms (neto apgrozījums) vajadzīgs, lai izvairītos no zaudējumiem vai iegūtu vēlamo peļņas lielumu
- apdzirdīt Piedāvājot dzert alkoholisku dzērienu, panākt ka (kāds) pilnīgi apreibst; piedzirdīt.
- pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
- pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur); aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku.
- pakļaut Pieļaut, arī panākt, ka (kāds, kas) nonāk (piemēram, kādu apstākļu) iedarbībā.
- laist sveikā cauri pieļaut, ka (kāds par ko) nesaņem sodu, nopēlumu
- paturēt Pieļaut, ka (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos), arī likt, lai (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos); atstāt.
- ievilkt Pierunājot panākt, ka (kāds) piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā, sarunā).
- saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) paklausa, sāk rīkoties.
- atdarīt muti kādam piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- pamodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas.
- pūrulis Pinkainis, kāds, kas ir izspūris.
- raudzības Pirmā ciemošanās, kad kāds pārcēlies uz jaunu dzīvesvietu.
- raugi Pirmā ciemošanās, kad kāds pārcēlies uz jaunu dzīvesvietu.
- rauguļi Pirmā ciemošanās, kad kāds pārcēlies uz jaunu dzīvesvietu.
- nīkolaīti Pirmā un otrā gadsimtenī sekta, kas mācīja, ka miesisku prasību apmierināšana ar sievietēm neesot nekāds grēks.
- plāksternieks Plāksteru izgatavotājs; kāds, kurš ārstē ar plāksteriem.
- ņemt Prasīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko).
- procentu barjera procentos izteikts nobalsojušo skaits, kāds nepieciešams, lai partija iekļūtu parlamentā
- izoprocess Process, kas norit apstākļos, kad nemainās kāds no sistēmas stāvokli noteicošajiem parametriem.
- leksikalizēšanās Process, kurā kāds afikss, vārdforma vai vārdu savienojums kļūst par atsevišķu vārdu vai tā ekvivalentu; leksikalizācija.
- reglamentētās profesijas profesijas, kurās nepieciešama noteiktā kārtā iegūta izglītība, profesionālās kvalitātes atzīšana, un darbošanos tajās reglamentē kāds normatīvais akts
- izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk rīkoties, runāt.
- izprovocēt Provocējot panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, darbība).
- krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā.
- komentārs Publicistikas žanrs - operatīvs materiāls, kurā īsi analizēts un vērtēts kāds sabiedrisks vai politisks notikums, pasākums u. tml.
- uzpurināt Purinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega); purinot panākt, ka (kāds) pieceļas (kājās, sēdus).
- purvarājs Purva arājs - kāds, kas apstrādā zemi purvainā vietā.
- pušdarus Pušdarus darītājs - kāds, kurš darbu pa pusei padara un pamet.
- ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus; panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
- šmikstēt Radīt paasu troksni, kāds rodas, piemēram, lietus lāsēm krītot uz koku lapām, skujām u. tml.
- brakšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brākšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brakšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brākšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- bīkšķināt Radīt troksni līdzīgu tam, kāds rodas, basām kājām pārejot pār grīdu.
- zvākšēt Radīt troksni, kāds rodas berot graudus caur garu cauruli.
- nožvakstēties radīt troksni, kāds rodas sitot, nokrītot, ūdeņiem vai mežam šalcot
- žļārkšēt Radīt troksni, kāds rodas velkot ķēdi pa cietu, nelīdzenu virsmu (arī akmeņiem).
- tuva radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē)
- tāla radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis
- attāla radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds sens kopējs sencis
- spalva rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība; tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml
- viedokļraksts Raksts, kurā tiek izteikts un izskaidrots kāds viedoklis.
- izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs).
- žvauks Raksturo dobju troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot.
- žļaugs Raksturo plaukšķošu troksni, kāds rodas kaut kam smagam pēkšņi iekrītot ūdenī vai sitot ar kaut ko slapju.
- biku raksturo ritmisku troksni, kāds rodas, piemēram, mīcot maizi
- ņerkš Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam lūstot.
- žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas.
- pļeks Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
- pļekt Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
- šmok Raksturo troksni, kāds rodas skaļi skūpstot.
- švaukš Raksturo troksni, kāds rodas vicinot rīksti vai pātagu.
- čāpuris Rāpulis, ložņātājs; kāds, kas ir neveikls.
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- aktīvs Reakcijas spējīgs; tāds, kas iedarbojas uz ko; tāds, kurā notiek kāds process, reakcija.
- raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- ecce homo! redziet kāds cilvēks! (par teicienu kļuvuši prokuratora Poncija Pilāta vārdi, ko viņš sacījis jūdiem, izvezdams Jēzu ar ērkšķu kroni galvā)
- pašremonts Remonts, ko kāds veic pats ar saviem spēkiem, līdzekļiem.
- trollis Resnis, kāds, kas ir korpulents.
- svempis resns cilvēks; kāds, kas neveikli kustas
- gaismojums Rezultāts --> gaismot (2); gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
- pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (1); rakstu zīmju, pieņemtu zīmju, arī fizikālu signālu kopums, ar ko ir fiksēts kāds fakts, kā saturs.
- ziedojums Rezultāts --> ziedot (2); tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
- sekas rezultāts (parasti negatīvs), ko izraisa kāds cēlonis
- riebulis riebējs; kāds, kas traucē, rada nepatikšanas
- likt Rīkoties ar varu, lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu); dot rīkojumu atstāt, atbrīvot (telpu).
- savadīt Rīkoties, darīt (ko), lai (kāds) satiktos, iepazītos (ar kādu).
- palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt; piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
- likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- likt Rīkoties, lai (kāds) nonāk (cietumā).
- spala Rokturis, kurā kāds rīks ietaisīts.
- facere Romiešu juridiskajā praksē šis vārds apzīmēja darbību, sevišķi mantisku darbību, ar ko kāds šādā vai tādā veidā bija saistīts.
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- galda runa runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā
- pārrunāt Runājot panākt, ka (kāds) maina savas domas, nolemj rīkoties citādi.
- izrunāt no prāta (arī no galvas) runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi
- izgādāt Rūpēties un panākt, ka (kāds) dabū (ko).
- pagādāt Rūpēties un panākt, nokārtot, ka (kāds) dabū, iegūst (ko nepieciešamu, vajadzīgu).
- piešķirt Sagādāt apstākļus (kādai darbībai, stāvoklim); būt par cēloni tam, ka rodas (kāds stāvoklis).
- izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties.
- ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- grūst taksim taukus saka ar nožēlu, vilšanos, ja kāds nenovērtē ko labu
- kāds vējš atpūtis saka brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu
- sirds dauzās kā jēra ļipa saka gadījumos, kad kāds ir ļoti uztraucies, nobijies
- mute kā laidara vārti saka ja kāds runā rupji, nepieklājīgi, nav aizrunājams
- ko dievs devis saka par ēdienu, kādu bijis iespējams sagatavot, kāds ir pieejams
- radu būšana saka par radnieciskām attiecībām, no kurām (parasti) iegūstams kāds labums
- redzēt Rīgu saka par rezultātu, ja kāds ar mēli pieskaras aukstam, reti karstam metāla priekšmetam
- sēd kā sēdiņu krievs saka tad, ja kāds kaut kur ilgi uzturas un neiet prom
- diņģējas kā čigāns saka tad, ja kāds par kaut ko ļoti kaulējas
- kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
- no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
- no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
- kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
- karstas asinis saka, ja (kādam) ir ļoti straujš, kaislīgs raksturs, ja (kāds) ir ļoti straujš
- ellē ar visu dziesmu grāmatu saka, ja (kāds) atrodas nepatīkamos apstākļos
- lūpa metas līka saka, ja (kāds) gatavojas raudāt
- ieslīd (kāda) kabatā saka, ja (kāds) ienākumus, peļņu daļēji vai pilnīgi iegūst sev.
- rokas nav tīras saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu
- bez vainas Saka, ja (kāds) ir nevainīgs.
- kāds velns (arī nelabais) kūda saka, ja (kāds) ir sašutis par (cita vai savu) rīcību, nožēlo to.
- roka nedreb saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc
- smejas (vai) līks palikdams saka, ja (kāds) ļoti smejas
- smejas, vēderu (rokām) turēdams saka, ja (kāds) ļoti smejas
- locīties smieklos, arī smejas locīdamies saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas
- locīties smieklos saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas
- smejas locīdamies saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas
- tīras rokas saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu
- neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neievēro (kādu, ko), neinteresējas (par kādu, par ko).
- neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neinteresējas un nerūpējas (par kādu, par ko).
- kā piekalts Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
- nedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt saka, ja (kāds) neuzdrošinās, arī nespēj iebilst (pret ko), izrādīt neapmierinātību (ar ko)
- nāve pārsteidz (kādu) saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē
- (runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri
- runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri
- locīties sāpēs saka, ja (kāds) sāpju dēļ ir ļoti nemierīgs
- spalvas vien pajūk saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piemēram, cīņā)
- žults apskrienas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts
- acis ir raibas saka, ja acis ir pārgurušas, ja kāds ir pārguris
- kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts
- sirds metas viegla, arī metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums
- metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums
- metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi, arī sirds metas viegla saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums
- rokas nolaižas saka, ja grūtā situācijā kāds pārstāj aktīvi darboties, pakļaujas pesimismam, bezcerībai
- amats rokā saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums
- ēna krīt (uz kādu) saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu
- kā sasietām (arī saistītām) rokām saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots
- kā saistītām (arī sasietām) rokām saka, ja ir atņemta rīcības brīvība; ja (kāds) ir ierobežots
- skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums
- sirds (retāk iekšā) kut saka, ja ir kāds emocionāls stāvoklis (parasti prieks)
- pirksti deg saka, ja ir kas bīstams, ja kāds vēlas steidzīgi ko paspēt, veikt, panākt
- acis kā kaķim saka, ja ir ļoti laba redze, ja kāds spēj pamanīt pat ko grūti saskatāmu
- kur (nu) paliks saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks
- nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka kas nezudīs, arī piepildīsies, notiks; saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks
- veļa (biežāk vilka) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties
- vilka (retāk veļa) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties
- spēlēt lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā
- spēlēt lielu lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā
- kā aita saka, ja kādam ir ļoti lēna daba, ja kāds ir padevīgs, bailīgs
- lokana mēle saka, ja kādam ir raita, veikla, glaimojoša, iztapīga valoda, ja kāds labprāt un daudz runā
- gari nagi saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
- guļ kā zaķis vaļā acīm saka, ja kādam ir trausls miegs, ja kāds nespēj aizmigt
- pakulu dūša saka, ja kādam kļūst nelabi, redzot asinis, ja kāds ir gļēvs, neuzņēmīgs
- nagi niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt, ja kāds ko ļoti vēlas
- mētājas kā vecs dālderis saka, ja kādam nav īsti ko darīt, nav darba, ja kāds klaiņo
- mute ir ciet saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt
- dzīvot kā pa gremzdiem saka, ja kādam veicas, ja kāds dzīvo labi, jauki
- noķert zaķi saka, ja kāds (_parasti_ bērns) skrienot, ejot pakrīt
- ziloņkaula tornī saka, ja kāds (biežāk mākslinieki) norobežojas no apkārtējā
- iet, soļus skaitīdams saka, ja kāds (biežāk zirgs) iet kūtri, negribīgi
- melo, ka ausis svilst saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo
- melo kā zirgs saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo
- (ne)tiek (arī (ne)var tikt) gudrs saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko)
- kā smilga saka, ja kāds (parasti meitene) ir ļoti tievs, sīks, trausls
- uzmest degunu saka, ja kāds (parasti sieviete) izrāda nepatiku, apvainojas, sadusmojas
- apstājas pie katra staba saka, ja kāds (parasti transporta līdzeklis) ļoti bieži apstājas, pietur
- melo, ka ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
- melo, ka ausis kustas saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
- ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
- varēt gulēt kupenā saka, ja kāds (ziemā) ir ļoti silti saģērbies
- kā pie badamieta piesiets saka, ja kāds aiz liela izsalkuma negausīgi ēd.
- kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda
- kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust
- mēle kā piesieta saka, ja kāds aiz uztraukuma, bailēm, pārsteiguma nespēj parunāt, sākt sarunu
- aizgājis (arī izskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā
- aizmieg kā nosists saka, ja kāds aizmieg uzreiz
- trolejbusā dzimis saka, ja kāds aizmirst aiz sevis aiztaisīt durvis
- kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt
- kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt
- kuļas kā (pliks) pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus)
- kuļas (arī peras, sitas) kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus)
- kā moris saka, ja kāds ar lielu piepūli, smagi, grūti strādā
- kā papagailis saka, ja kāds atkārto citu izteikumus, ja runā daudzkārt vienu un to pašu
- kā gramofons saka, ja kāds atkārto vienu un to pašu, runā bez apstājas
- maskas krīt Saka, ja kāds atmasko sevi vai tiek atmaskots.
- kā pirkstā iegriezis saka, ja kāds atnāk ciemā, neko līdzi nepaņēmis
- pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts
- pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts
- pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts
- kā muša saka, ja kāds ātri apreibst
- acis (arī skatiens) pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko)
- skatiens (arī acis) pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko)
- nauda kabatā neturas saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu
- nauda neturas (kabatā) saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu
- aizkūp kā kvēps saka, ja kāds ātri, nemanāmi aizskrien, pēkšņi pazūd
- starp divām ugunīm saka, ja kāds atrodas divējādu pretrunīgu apstākļu ietekmē
- būt (arī atrasties, malties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem saka, ja kāds atrodas divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē
- ņemt elpu ciet saka, ja kāds atrodas grūtos apstākļos
- kā gailis uz sūdu čupa saka, ja kāds atrodas kaut kur augstu, augstāk par pārējiem
- kā diegā pakārts saka, ja kāds atrodas ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī, dzīvo satraukumā, bailēs, neziņā par kaut ko priekšā stāvošu
- kā uz naža asmens saka, ja kāds atrodas ļoti riskantā, bīstamā, grūtā situācijā
- zaķa pastalas saka, ja kāds bēg, iet projām, pēkšņi sāk skriet
- (kāds) dundurs iekodis, arī (kāda) muša (arī lapsene, blusa) iekodusi, arī kas iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs
- kāds dundurs iekodis, arī kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs
- (kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs; saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts
- kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla ir saīdzis, neapmierināts, satraukts, rīkojas neizprotami
- spļaut pret vēju saka, ja kāds bezcerīgi vēršas pret cilvēku, kuram ir pakļauts, ja dara to, par ko pašam vēlāk jācieš, kas jānožēlo
- kā mēms saka, ja kāds brīdi, vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām)
- aste ir zem bluķa (kādam) saka, ja kāds brīvi nevar atstāt māju, darbu
- acis meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt
- skatiens meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt
- skatiens (arī acis) meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- kāda deguns nepatīk (kādam) saka, ja kāds cilvēks nepatīk
- skriet sienā saka, ja kāds dara ko gandrīz neiespējamu, sevi netaupot
- Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu
- kā čigāns saka, ja kāds dara ko sliktu (zog, slinko, ir nevīžīgs)
- kā teļš saka, ja kāds daudz lieto alkoholiskos dzērienus
- melo, ka ausis vien kust saka, ja kāds daudz melo, apgalvo ko pavisam neticamu
- mute līdz ausīm saka, ja kāds daudz runā, ir bravūrīgs, nekaunīgs valodā
- ar pilnu (arī platu) muti, arī mute līdz ausīm, arī mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
- pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
- runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
- mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
- mēle (iet) kā kulstava saka, ja kāds daudz, ātri runā
- mēla (iet) kā kulstave saka, ja kāds daudz, ātri runā
- mēle kā atspole saka, ja kāds daudz, bez mitas runā, ja ir valodīgs
- melo, ka pakausis kūp saka, ja kāds daudz, droši, nekaunīgi melo
- guļ kā āpsis saka, ja kāds daudz, ilgi guļ, ja ir dziļš miegs
- mēle lokās (arī šaudās kā atspole) saka, ja kāds daudz, veikli runā
- melo acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo
- melo, acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo
- deguns ir gaisā (kādam) saka, ja kāds dusmojas, ir apvainojies
- ar vienu kāju kaut kur, ar otru citur saka, ja kāds dzīvo gan vienā, gan otrā vietā, vienlaikus darbojas divās nozarēs, divās jomās
- dzīvo, cepuri kuldams saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi
- (dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) savā alā saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli
- kā lācis savā alā saka, ja kāds dzīvo noslēgti, vientuļi
- dzīvo kā niere taukos saka, ja kāds dzīvo pārpilnībā, pārticībā
- ēst sabiņas saka, ja kāds ēd ko labāku nekā citi
- ēd kā pie mieta stāvējis saka, ja kāds ēd negausīgi daudz, it kā badā bijis
- cālis grib vistu mācīt saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka
- gaida kā vārna uz vāju sivēnu saka, ja kāds gaida uz otra nāvi, cerot no tā gūt sev labumu
- smaida kā pilns mēness saka, ja kāds gaiši, plati, labsirdīgi smaida, ir laimīgs, apmierināts
- lūpa trīc saka, ja kāds gatavojas raudāt
- stiept garu lūpu saka, ja kāds gatavojas raudāt, ir apvainojies
- staigā kā kaķis ap karstu putru saka, ja kāds grib kaut ko darīt, bet neuzdrošinās, rīkojas izvairīgi
- būt uz lūpām saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas to kavē darīt
- kāds žīds, tāds bezmeris saka, ja kāds grib otru piekrāpt
- guļ kā maiss saka, ja kāds guļ ciešā miegā
- kā nost saka, ja kāds guļ ciešā miegā
- guļ kā beigts saka, ja kāds guļ ļoti ciešā miegā un ir grūti pamodināms
- guļ kā rullis saka, ja kāds guļ ļoti cieši, neizkustināmi
- pēc lāčiem ož saka, ja kāds guļ.
- kā uz baznīcu saka, ja kāds ieradies tukšām rokām (ciemos), nesagatavojies (darbam)
- klāt kā štiks saka, ja kāds ierodas (kur) precīzi, kā noteikts, norunāts
- nāk kā saukts Saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
- mute kā aizbāzta saka, ja kāds ilgāku laiku klusē
- sēž kā meķis saka, ja kāds ilgāku laiku mazkustīgi, netraucēti sēž.
- kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī
- (sēž) kā ceta saka, ja kāds ilgāku laiku sēž netraucēti, neko nedarot, nekā neievērojot
- pazudis kā mazais nazītis saka, ja kāds ilgi nav redzēts, nav atrodams
- sēž kā vista uz olām saka, ja kāds ilgi sēž, neko nedara, ir pasīvs
- guļ kā Lācars saka, ja kāds ilgstoši guļ, ir slims
- (griež) kā grieze saka, ja kāds ilgstoši rada čirkstošu troksni (piemēram, ar vērpjamo ratiņu)
- atbildība gulstas (uz kādu) saka, ja kāds ir atbildīgs (par ko)
- uz brīvām kājām Saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
- kā no valga vaļā saka, ja kāds ir atbrīvots no kaut kā nevēlama, nomācoša, nepatīkama
- nav uz galvas kritis saka, ja kāds ir attapīgs, gudrs
- guļ kā nosists saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms
- guļ kā nosists (arī beigts) saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms
- norīt mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies klusēt, neatbildēt, ja kāds neatbild
- nokost sev vai mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies par kaut ko nerunāt, klusēt
- kā dieva lopiņš saka, ja kāds ir cita apgādībā, dzīvo bezrūpīgi
- mīlīga sirds saka, ja kāds ir draudzīgs, sirsnīgs
- kā uzvarētājs saka, ja kāds ir gandarīts, lepns par sasniegto un to ārēji izrāda
- nav visi mājās (kādam) saka, ja kāds ir garīgi slims, ja kāda rīcība tiek uzskatīta par nesaprātīgu
- kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu
- kaut līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs pārvarēt jebkuru attālumu, ar uzticību un paļāvību sekot kādam jebkur
- kā teļš saka, ja kāds ir gļēvs, ļauj ar sevi darīt, ko vien citi grib, ja ir neattapīgs, panaivs, neizveicīgs
- greiza sirds saka, ja kāds ir greizsirdīgs
- deguns ir mākoņos (kādam) saka, ja kāds ir iedomīgs, augstprātīgs, lepns
- deguns ir gaisā (kādam) saka, ja kāds ir iedomīgs, uzpūtīgs, lepns
- (pats) nelabais atnesis saka, ja kāds ir ieradies kur nelaikā
- acis ir raibas saka, ja kāds ir iereibis
- dundurs ir galvā (kādam) saka, ja kāds ir iereibis
- karsta galva saka, ja kāds ir iereibis
- kā ezis saka, ja kāds ir īgns, skarbs, neapmierināts
- acis ieplešas saka, ja kāds ir izbrīnīts, pārsteigts
- netīra sirdsapziņa saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu un baidās no tā atklāšanas
- kā pielipis saka, ja kāds ir kam cieši piekļāvies, nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī, ilgu laiku nenovēršas no kā.
- maiga sirds saka, ja kāds ir labsirdīgs, mīļš
- kā pīle saka, ja kāds ir laisks, neveikls, ar gāzelīgu gaitu
- deguns pa zemi velkas (kādam) saka, ja kāds ir ļoti bēdīgs, zaudējis pašpaļāvību
- sirds vietā akmens (kādam) saka, ja kāds ir ļoti cietsirdīgs, nepielūdzams
- kā ūdenszāle saka, ja kāds ir ļoti darbīgs, kustīgs, veikls, aktīvs
- kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs, nikns
- sunskāsis klāt saka, ja kāds ir ļoti ēdelīgs, ja kādam piemīt liela ēdelība
- gaidīt kā saulīti uzlecam saka, ja kāds ir ļoti gaidīts, ja kādu saņem ar prieku
- kā ūpis saka, ja kāds ir ļoti īgns, drūms, no pārējiem cilvēkiem atrāvies
- mute paliek vaļā saka, ja kāds ir ļoti izbrīnījies, pārsteigts, ieinteresēts
- kā suns saka, ja kāds ir ļoti izsalcis
- norīt mēli saka, ja kāds ir ļoti izsalcis
- kā vilks saka, ja kāds ir ļoti izsalcis, ja ko ļoti iekāro
- kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti mantrausīgs, nenovīdīgs
- kā aita saka, ja kāds ir ļoti naivs, neattapīgs
- kā nātru sadzelts saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts
- kā lācis saka, ja kāds ir ļoti netīrs, nekārtīgs
- kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, aizvainots
- kā nopērts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, kaut ko ļoti nožēlo
- kā suns saka, ja kāds ir ļoti nosalis, aukstuma pārņemts
- kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nosarcis
- kā burkāns saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, sasarcis
- kā suns saka, ja kāds ir ļoti noskrējies, nopūlējies, ir ļoti noguris, piekusis
- kā riju izkūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies
- kā lūks saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka
- kā zibens spēriena ķerts saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts
- žoklis atkaras saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko)
- mute līdz ausīm saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies, skaļi smejas, kliedz, plati smaida
- kā īlens saka, ja kāds ir ļoti piedzēries
- kā lūks saka, ja kāds ir ļoti piedzēries
- kā striķis saka, ja kāds ir ļoti piedzēries
- kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami
- kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib
- zils no dusmām saka, ja kāds ir ļoti sadusmots, dusmās nespēj valdīt pār sevi
- zils aiz dusmām saka, ja kāds ir ļoti sadusmots, dusmās nespēj valdīt pār sevi
- ne vīlīte nav sausa saka, ja kāds ir ļoti samircis, izlijis
- nāve ir zobu galā kādam saka, ja kāds ir ļoti slims, vārgs, tuvu nāvei
- kā lācis saka, ja kāds ir ļoti stiprs, spēcīgs, liels; ja ļoti daudz, ar lielu fizisku piepūli strādā
- karstas asinis (kādam) saka, ja kāds ir ļoti straujš, pārgalvīgs, temperamentīgs
- kā āzis saka, ja kāds ir ļoti stūrgalvīgs, ietiepīgs, iecirtīgs
- kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs
- kā glodene saka, ja kāds ir ļoti veikls, vijīgs, izmanīgs
- acis ir pierē un pakausī (kādam) saka, ja kāds ir ļoti vērīgs, acīgs
- izzagt zobu no mutes saka, ja kāds ir ļoti zaglīgs
- nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja kāds ir mantrausīgs, alkatīgs
- klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust
- klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust
- kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž
- biezs pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt
- ciets pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt, arī spītīgs, tiepīgs
- galva ir silta saka, ja kāds ir nedaudz iereibis
- kā putns zara galā saka, ja kāds ir nedrošā, nestabilā situācijā, pagaidu mājvietā
- nebūt mājā, kad kaunu dala saka, ja kāds ir nekaunīgs
- nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties
- nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties
- kā suns uz siena kaudzes saka, ja kāds ir nenovēlīgs, nenovīdīgs
- kā putnu biedēklis saka, ja kāds ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīts, stāv nekustēdamies
- jebal Saka, ja kāds ir nokaitinājis vai sadusmojis.
- kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
- suns no kāda rokām maizi neņem saka, ja kāds ir nonievāts, pilnīgi nomelnots, ja kādam piedēvēti vislielākie netikumi
- vēders kā bunga saka, ja kāds ir pamatīgi pieēdies
- cik tālu var novest (kādu) saka, ja kāds ir panācis vai kaut kas ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
- brūte vēl ir bērza galā (kādam) saka, ja kāds ir pārāk jauns, lai precētos
- kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir pārāk nemierīgs, neapvaldīts, satraukts, apjucis
- nenākt par tuvu saka, ja kāds ir pārāk pašpārliecināts, arī sadusmots
- liela galva saka, ja kāds ir pārāk patstāvīgs, pārdrošs, nepaklausīgs
- mute kā vārti vaļā saka, ja kāds ir pārāk plati atvēris muti
- kā piektais ritenis saka, ja kāds ir pārējiem lieks, nevajadzīgs, traucē tos.
- kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepni, grezni ģērbies
- kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepns, iedomīgs, augstprātīgs, lielīgs
- ātri vecs paliksi saka, ja kāds ir pārlieku ziņkārīgs
- nav ne graša pie dvēseles saka, ja kāds ir pavisam nabadzīgs, ja kādam nav nemaz naudas
- kā no gaisa nokritis saka, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
- nezināt, cik vecs ir saka, ja kāds ir pilnīgi apjucis, zaudējis saprašanu
- galvu nepacēlis saka, ja kāds ir pilnīgi iegrimis darbā, ne mirkli nenovēršas no darāmā
- saiet lielajā saka, ja kāds ir sadusmots, nikns
- kā mēnessērdzīgs saka, ja kāds ir smaga pārdzīvojuma varā, neapzinās sevi, ir vienaldzīgs pret apkārtni
- sirds kvēlo saka, ja kāds ir spēcīga pārdzīvojuma pārņemts
- būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt
- kā moris saka, ja kāds ir stipri iededzis vai ar tumšu ādas krāsu
- būt lielā vīrā saka, ja kāds ir stipri piedzēries
- plati pleci saka, ja kāds ir stiprs, spēj daudz izturēt
- cieta galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs
- krama galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs
- cieta piere saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs, arī neapķērīgs
- acis ir vaļā saka, ja kāds ir uzmanīgs, vērīgs, cenšas saprast to, kas notiek
- kā izmazgāts saka, ja kāds ir uzsvērti laipns (bieži pēc strīda, konflikta)
- acis (ir) pierē saka, ja kāds ir vērīgs, ātri pamana notiekošo, galveno (bieži nolieguma teikumos)
- atgriezts rieciens saka, ja kāds ir zaudējis kopības izjūtu, saikni ar kaut ko, ja neizjūt piederību pie kā sākotnēji tuva, neatdalāma
- sakas kaklā (arī galvā) saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē)
- sakas galvā (arī kaklā) saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē)
- kāda loma ir izspēlēta saka, ja kāds ir zaudējis savu līdzšinējo, iepriekšējo stāvokli, ietekmi, nozīmi
- kā no mākoņiem izkritis saka, ja kāds izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties situācijā
- āži badās ap dūšu (kādam) saka, ja kāds izjūt rūpes, šaubas, nemieru, nelabumu
- acis uz kātiņiem saka, ja kāds izrāda lielu izbrīnu, ir pārsteigts, šokēts
- balss paceļas saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
- kā zvērs saka, ja kāds izturas cietsirdīgi, nežēlīgi, naidīgi, nikni
- kā negudrs saka, ja kāds izturas, rīkojas nesaprātīgi, neapdomīgi, muļķīgi
- pielīp kā dadzis (kādam) saka, ja kāds jūt dziļas simpātijas pret ko, ir kam pieķēries
- dūša ir kā miets saka, ja kāds jūt sevī drosmi, ir bravūrīgi bezbailīgs
- iet pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts
- ķerties pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts
- zeme deg zem kājām saka, ja kāds jūtas apdraudēts, ja steidzīgi jādodas projām, jābēg
- kā mājās saka, ja kāds jūtas brīvi, nepiespiesti, omulīgi, ja viss ir zināms, ierasts
- dūša ir kā miets saka, ja kāds jūtas labi paēdis
- dievs augstais saka, ja kāds jūtas ļoti apmierināts, laimīgs
- debess augstā saka, ja kāds jūtas ļoti laimīgs, apmierināts
- kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu
- kā uz kāzām saka, ja kāds kaut kam priecīgi gatavojas, īpaši pošas
- ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko dara, visu atlicis, no visa atsacījies
- kā kaķis uz baldriānu saka, ja kāds kaut ko ļoti kāro, pēc kaut kā pārmērīgi tiecas
- sēd kā krauklis saka, ja kāds kaut ko neatlaidīgi cenšas izdiedelēt
- iet pie sirds saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo
- ķerties pie sirds saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo
- būt mēlgalā saka, ja kāds kaut ko zina, bet acumirklī nevar atcerēties
- mētājas (apkārt) kā veca nauda saka, ja kāds klaiņo
- kā mēli norijis saka, ja kāds klusē, neatbild
- sirds sastingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
- sirds (sa)stingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
- sirds stingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
- deguns slejas augstāk (kādam) saka, ja kāds kļūst pašapzinīgāks, lepnāks
- mēle ielokās saka, ja kāds kļūst runīgs
- iet suņus sist saka, ja kāds kļuvis lieks, nevajadzīgs, palicis bez darba
- kā moris saka, ja kāds kļuvis ļoti netīrs, melns
- jumts aizbrauc(is), arī aiziet (ciet), arī aizgājis ciet, arī nobraucis, arī nošļucis saka, ja kāds kļuvis psihiski nevesels, nelīdzsvarots
- kā neēdis, kā maizes neēdis saka, ja kāds ko dara laiski, neveikli, nevarīgi
- kā sadedzis saka, ja kāds ko dara lielā steigā, nepacietībā
- vai gaisā, vai maisā saka, ja kāds ko dara, lai būtu kas būdams
- ka prieks saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis
- kā zaldāts uz vakts saka, ja kāds ko ļoti uzmana
- sēdēt uz savas mantas saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam
- netiek ne gudrs, ne traks saka, ja kāds ko nespēj saprast, noskaidrot
- kā spaļi saka, ja kāds kopums viegli izjūk uz visām pusēm, to ir viegli pievārēt, ja ātri izsīkst materiālās vērtības, nauda
- nauda nesmird saka, ja kāds krāj vai izmanto negodīgi iegūtu naudu
- klāt kā misiņš saka, ja kāds kur ierodas noteiktā laikā, kā paredzēts
- izausteits Saka, ja kāds kur neprātīgi steidzas.
- kā pīle saka, ja kāds labprāt mazgājas, ja mazgājoties izlaista daudz ūdens
- sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels
- ar veselu ādu saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem izglābjas no kaut kā draudoša; neskarts, sveikā izkļūst no grūta stāvokļa
- kā uz pīlēm saka, ja kāds lēni, uzmanīgi, zagšus tuvojas kam.
- mute vārstās (arī virinās) saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā
- mute virinās (arī vārstās) saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā
- vest savu kazu tirgū saka, ja kāds lieki, nevietā dod padomu, kaut ko ierosina, izsaka līdzjūtību
- aiziet kā kaķis ar pūsli saka, ja kāds lielā ātrumā drāžas uz priekšu
- pirksti deg saka, ja kāds lielā nepacietībā grib ko darīt
- kā gailis saka, ja kāds ļoti ātri apreibst
- iet (arī skrien) palēkdamies saka, ja kāds ļoti ātri iet (skrien)
- kā no ložmetēja saka, ja kāds ļoti ātri runā
- skrien kā vējš saka, ja kāds ļoti ātri skrien
- skrien palēkdamies saka, ja kāds ļoti ātri skrien
- baidās kā kaķis no ūdens saka, ja kāds ļoti baidās, cenšas izvairīties no kaut kā.
- (mute) kā vārstekles saka, ja kāds ļoti daudz runā, pļāpā
- kā turks saka, ja kāds ļoti daudz strādā
- uz deguna krizdams saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu
- kā (pats) nelabais Saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
- piepūšas kā krupis saka, ja kāds ļoti klaji izrāda savu neapmierinātību, dusmas, sašutumu
- būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
- dzīvo kā gailis pa papuvi saka, ja kāds ļoti labi, pārticīgi dzīvo
- plātās kā rūsa saka, ja kāds ļoti lielās
- kā mirlaka saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
- mācas (arī lien) virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
- mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, ja uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
- kā velns ar krustu saka, ja kāds ļoti nopūlas, nomokās
- kā no miroņiem augšā cēlies saka, ja kāds ļoti pārsteidz ar pēkšņu, negaidītu, necerētu, neiedomājamu parādīšanos
- kā kurts saka, ja kāds ļoti pūlas ko panākt, noskrienas, dzenoties kam pakaļ
- kā nopērts saka, ja kāds ļoti raud
- apgrozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties
- grozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties
- kā lakstīgala saka, ja kāds ļoti skaisti dzied
- kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
- kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied
- kā uz iesma uzdurts saka, ja kāds ļoti skaļi, spiedzīgi kliedz
- līks palikdams saka, ja kāds ļoti smejas
- smejas kā driģeņu paēdis saka, ja kāds ļoti smejas bez sevišķa iemesla
- asaras birst kā pupas saka, ja kāds ļoti stipri raud
- raud kā izkults bērns saka, ja kāds ļoti stipri raud
- kā ēzelis saka, ja kāds ļoti tiepjas, spītējas
- kā velns no krusta saka, ja kāds ļoti vairās, baidās no kā.
- dūdo kā balodis saka, ja kāds maigi, mīlīgi runā
- ēd kā cālis saka, ja kāds maz ēd.
- plāta muti kā zivs sausumā saka, ja kāds mēģina runāt, bet nespēj izteikt ne vārda apmulsuma, satraukuma, pārsteiguma dēļ, ja nevarīgi plāta muti
- kā cerbers saka, ja kāds modri uzrauga ko, ir bargs, nikns
- pārdot par naudu savu māti saka, ja kāds naudas dēļ ir gatavs uz viszemiskāko rīcību
- tēst kaut mietu uz galvas saka, ja kāds nav ietekmējams ne ar kādiem līdzekļiem
- runāt pie viena gala vai otra saka, ja kāds nav ietekmējams, ir vienaldzīgs pret ko.
- tīra sirdsapziņa saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu
- vēders nav grāmata saka, ja kāds nav izvēlīgs ēdamā ziņā
- īss prāts saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs; saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs
- ne pirda, ne bezdēja saka, ja kāds neatbild, nekā nereaģē
- aiz pārpratuma saka, ja kāds neatbilst savai profesijai, amatam u. tml.
- uz kakla kādam (nākt, iet) saka, ja kāds neatlaidīgi, arī uzmācīgi cenšas ko panākt, uzplijas; virsū
- mācas virsū kā miegs saka, ja kāds neatlaidīgi, uzbāzīgi mācas virsū ar savām prasībām, lūgumiem, aicinājumiem, arī ar savu klātbūtni
- kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
- kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
- tamborēt gailim bikses saka, ja kāds nedara nopietnu darbu
- rij kā kalmuks saka, ja kāds negausīgi ēd.
- kā pa mākoņiem saka, ja kāds neievēro reālo situāciju, dzīvo savā iedomu pasaulē
- sirds nav krūtīs saka, ja kāds nejūt otram līdzi, ir cietsirdīgs, nežēlīgs
- kā suns saka, ja kāds nekaunīgi melo
- ausis svilst (kādam) saka, ja kāds nekaunīgi, pārāk daudz melo
- nav divreiz jāsaka saka, ja kāds nekavējoties izpilda to, kas tiek teikts, lūgts, likts
- sēž kā celms saka, ja kāds neko nedara, atpūšas
- kā cūka no svētdienas saka, ja kāds neko nesaprot
- ne bū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj
- ne mū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj
- ne domāt nedomā saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt)
- maļ kā dzirnavas saka, ja kāds nemitīgi, apnicīgi runā
- kā pīlei ūdens saka, ja kāds neņem ko vērā, nereaģē uz teikto
- klab kā mīstīklas saka, ja kāds nepārtraukti runā
- dievs pieņem saka, ja kāds nepilda vai aizmirst solījumu
- tinti dzēris saka, ja kāds nesaprātīgi, aplami runā, rīkojas
- kāda blusa (arī muša) iekodusi saka, ja kāds nesaprotamu iemeslu dēļ ir dusmīgs, saīdzis
- dzert kā ūdeni saka, ja kāds nesātīgi, lielā daudzumā dzer alkoholiskos dzērienus
- mēle balta (kādam) saka, ja kāds nespēj parunāt, atspēkot cita teikto, ja ir vilšanās, neizdošanās, neveiksme
- mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt
- kā cāli saka, ja kāds nespēj pretoties un tiek viegli, ātri pieveikts
- iekšā ir, bet ārā nenāk saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas
- par velti (arī velti) maizi ēd saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
- velti (arī par velti) maizi ēd saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
- par velti maizi ēd saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
- rokas klēpī salicis saka, ja kāds nestrādā, dzīvo bezdarbībā, ja neko nedara, lai ko sasniegtu
- atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) saka, ja kāds neuzklausa cita teikto
- vārdi (arī padoms) atlec kā no sienas saka, ja kāds neuzklausa cita teikto
- vārās kā putras katls saka, ja kāds nevajadzīgi daudz, bez apstājas runā
- smejas kā kutināts saka, ja kāds nevaldāmi smejas
- aste bluķī, arī aste (ir) zem bluķa saka, ja kāds nevar brīvi atstāt māju, darbu, ja ir spiedīga situācija
- kā bez rokām saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara
- kājas neceļas saka, ja kāds nevēlas kurp iet.
- kā no Mēness nokritis saka, ja kāds nezina citiem jau labi zināmo, nav skaidrībā par stāvokli
- kā pazudis saka, ja kāds nezina, ko iesākt, ir samulsis, nomākts
- kā triekas ķerts saka, ja kāds no pārsteiguma, uztraukuma, bailēm paliek nekustīgā, sastingušā stāvoklī
- tīrs darbs saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts
- noiet (arī nonāk) tik tālu, arī cik tālu noiet (arī nonāk) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī
- nonāk (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonāk (arī noiet) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī
- nonākt (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonākt (arī noiet) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī
- līdz spalam saka, ja kāds nokļuvis galīgā postā, pilnīgā trūkumā, bezizejas stāvoklī
- dievs pieņem saka, ja kāds nomirst
- dievs aizsauc pie sevis (kādu) saka, ja kāds nomirst
- aiziet kapā saka, ja kāds nomirst ātrāk, nekā tas būtu varējis notikt labvēlīgākos apstākļos
- paņemt līdzi kapā saka, ja kāds nomirst, neizpaudis kaut ko, nenodevis palicējiem savu pieredzi, māku
- mokās kā govs ar sakām saka, ja kāds nopūlas, darīdams sev ko nepiemērotu
- ieraujas sevī kā ezis saka, ja kāds norobežojas no citiem, noslēdzas sevī
- asinis sakāpj vaigos (kādam) saka, ja kāds nosarkst (aiz dusmām, sašutuma, pārsteiguma, kauna)
- pazūd kā čigāns tirgū saka, ja kāds nozūd tā, ka nevar atrast
- stāv kā miets saka, ja kāds paliek nekustīgi stāvam, ne uz ko nereaģē
- desa ir pilna saka, ja kāds panāk to, ko ir tiepīgi gribējis
- taisās kā vista uz perēšanu saka, ja kāds pārāk ilgi kaut kam gatavojas
- taisās kā vista uz dēšanu saka, ja kāds pārāk ilgi kaut kam gatavojas
- sirds pārplīst saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas)
- zeme deg zem kājām saka, ja kāds pārdzīvo ko ļoti nepatīkamu un vēlas doties projām, pazust
- papīra nervi saka, ja kāds pārlieku ātri, viegli uztraucas, ir nervozs, nesavaldīgs
- vārīt no miega putru saka, ja kāds pārlieku ilgi guļ.
- pielīp kā dadzis (kādam) saka, ja kāds pārmērīgi cenšas būt kāda tuvumā, neatlaidīgi seko, apnicīgi atgādina sevi, uzmācas
- lēkā kā sienāzis saka, ja kāds pārmērīgi cenšas ko panākt, izdabā, piemērojas citiem
- ņemt pasauli uz renti saka, ja kāds pārmērīgi daudz ko grib iegūt
- vārās kā putras grāpis saka, ja kāds pārmērīgi daudz, ātri runā
- ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
- kā gailis uz sūdu čupa saka, ja kāds pārmērīgi lielās (ar ko sīku, nenozīmīgu), izrāda savu šķietamu pārākumu
- palaižas kā govs uz ragiem saka, ja kāds pārmērīgi paļaujas uz citu
- kā vergs saka, ja kāds pārmērīgi strādā vai tiek ļoti izkalpināts
- maska nokrīt saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību
- naudas maks (kādam) rokās saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā)
- kā bada dzeguze saka, ja kāds pastāvīgi par kaut ko gaužas, žēlojas par trūkumu
- kā aste saka, ja kāds pastāvīgi seko, visur ir klāt
- mute atdarās (arī atveras) saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā
- mute atdarās saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā
- mute atveras saka, ja kāds pēc īsākas vai garākas klusēšanas sāk runāt
- skatās kā zirgs pēc auzām saka, ja kāds pēc kā ļoti kāro
- spuras ir gaisā saka, ja kāds pēkšņi apvainojas, sadusmojas
- acis (arī plaksti) aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg
- plakstiņi (arī plaksti, acis) aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg
- acis (arī plakstiņi, plaksti) aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg
- pazūd kā rīta rasa saka, ja kāds pēkšņi pazūd, ja kas viegli, ātri izzūd, izgaist, izput
- uguns pakulās saka, ja kāds pēkšņi sadusmojas, ir ļoti sašutis vai ja sākas tracis
- kā nopļauts saka, ja kāds pēkšņi saļimst, nokrīt pie zemes
- kā ar mietu pa pieri saka, ja kāds pēkšņi saskaras ar ko negaidīti skarbu, satriecošu, ja uzzina ko pārsteidzošu
- kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko)
- kur gadījies, kur ne, arī kur bijis, nebijis, arī kur bijis, kur nebijis, arī kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās
- kur gadījies, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās
- kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās
- kur bijis, kur nebijis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās
- pazūd kā kaltiņš kulītē saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd
- pazūd kā žīds pa Miķeļiem saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd
- saplok kā pārdurts pūslis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti zaudē pašpārliecību, bravūrīgumu
- lipt pie pirkstiem saka, ja kāds piesavinās kaut ko no uzticētajām materiālajām vērtībām, zog.
- kas nav piesiets saka, ja kāds piesavinās, zog visu, ko tik var (parasti savienojumā ar _ņemt_)
- kā saulīte saka, ja kāds priecīgi, laimīgi smaida, ir ļoti laipns, labvēlīgs, mīļš
- acis met zibeņus saka, ja kāds raida dusmu, ļaunuma, izaicinājuma, neapmierinātības pilnus skatiens
- dots pret dotu saka, ja kāds rīkojas atbilstoši cita rīcībai
- kā akls saka, ja kāds rīkojas nesaprātīgi, neaptver notiekošā būtību
- pēc manis kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko
- ar stingru roku saka, ja kāds rīkojas stingri, nepiekāpīgi, bargi, ja kāds ir stingrs, nepiekāpīgs, bargs
- mugura niez saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu
- āda niez (kādam) saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu vai rājienu
- kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja kāds runā aizķerdamies un neskaidri
- liela mute saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi
- mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši; saka, ja kāds ir runīgs.
- Ko (nu) (tu) dziedi! saka, ja kāds runā ko nepareizu, nepatiesu
- kā tirgus sieva saka, ja kāds runā nekaunīgi, rupji
- mēle pinas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
- mēle metas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
- mēle mežģījas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
- mēle metas (arī pinas, mežģījas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
- mēle mežģījas (arī pinas, metas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
- mēle pinas (arī metas, mežģījas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
- rūc kā lācis saka, ja kāds runā nikni, neapmierināti
- vaļīga mēle saka, ja kāds runā pārāk brīvi, bez pietiekama apdoma
- rupja mute saka, ja kāds runā rupjības, arī nesmalkjūtīgi, nepieklājīgi
- mīlīga mēle saka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi
- balss paceļas saka, ja kāds runā skaļāk nekā parasti
- kā bērns (runā, prasa) saka, ja kāds runā vai rīkojas naivi, muļķīgi, nesaprātīgi
- mēle kā kulstīkla saka, ja kāds runā vienā runāšanā, arī tenko
- ķērc kā vārna saka, ja kāds runā, kliedz, dzied skaļā, griezīgā balsī
- velk kā pele alā saka, ja kāds rūpīgi vāc un glabā visu iespējamo priekšdienām
- mute kā šķūņa durvis saka, ja kāds rupji, pārgudri, nekaunīgi, pārāk skaļi runā
- turēties pie gaisa saka, ja kāds sacensībās acīm redzami zaudē
- asaras izsprāgst no acīm saka, ja kāds sāk raudāt
- mute veras saka, ja kāds sāk runāt
- derēt kā sunim ar pātagu saka, ja kāds saņem pelnītu sodu
- ēst par velti maizi saka, ja kāds saņem uzturu, atalgojumu nestrādājot
- smaga roka saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs
- laime uzsmaida saka, ja kāds sasniedz ko iecerētu, ja kādam laimējas
- kā pārņemts saka, ja kāds saspringtu domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējam, savai rīcībai u. tml.
- kā klints saka, ja kāds savos uzskatos, pārliecībā ir nelokāms
- gaudo kā vilks saka, ja kāds skaļi, stiepti vaimanā, kliedz, raud, ja kas rada skaļas, asas, stieptas skaņas
- papēži zib saka, ja kāds skrien ļoti ātri
- pūš kā sila priede saka, ja kāds smagi nopūšas, ir nomākts, bēdīgs, neapmierināts, žēlojas par kaut ko.
- noveļas kā maiss saka, ja kāds smagi, neveikli nokrīt, nogāžas gar zemi
- kā biete saka, ja kāds stipri nosarkst, ir ļoti sasarcis
- piesūcas kā ods saka, ja kāds stipri piedzeras, ko iedzer ļoti daudz
- kā lokomotīve saka, ja kāds stipri šņāc vai elš.
- iet kā mašīna saka, ja kāds strādā bez apstājas, veikli, ātri
- par vēderu saka, ja kāds strādā par uzturu algas, atlīdzības vietā
- klupdams krizdams saka, ja kāds strādā pāri spēkiem
- kā siena saka, ja kāds stūrgalvīgi klusē, neatbild
- kā ieēdināts saka, ja kāds tiecas pēc kā ar neizprotamu neatlaidību, parasti pēc pretējā dzimuma
- ka dzert prasīt saka, ja kāds tiek nežēlīgi pērts, sists
- kā suns saka, ja kāds tiek nopulgots, noniecināts
- lode pierē (arī ribās, krūtīs) saka, ja kāds tiek nošauts; saka, ja kāds nošaujas
- lode ribās (arī krūtīs, pierē) saka, ja kāds tiek nošauts; saka, ja kāds nošaujas
- slavē kā čigāns aklu zirgu saka, ja kāds tiek pārmērīgi slavēts
- dabū kā suns ar nesieniem saka, ja kāds tiek rupji nosodīts
- mugura maksā saka, ja kāds tiek sodīts ar pērienu, izjūt savas negatīvās rīcības sekas
- mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu
- mātes piens aiz lūpām saka, ja kāds tiek uzskatīts par pārāk jaunu, nenobriedušu
- lasa dusmas kā gailis saka, ja kāds tīšuprāt dusmojas, meklē dusmošanās ieganstus
- lien kā uts kažokā saka, ja kāds uzmācīgi cenšas kur iekļūt, iesaistīties
- kā vēja rādītājs saka, ja kāds uzskatos, pārliecībā, rīcībā ir pārāk nepastāvīgs, svārstīgs, ja kāds grozās uz visām pusēm
- ķer nu čigānu krūmos saka, ja kāds vairs nav notverams
- mēle lokās saka, ja kāds veikli, labprāt runā
- pirksti svilst (biežāk deg) saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt
- labs deguns (ir kādam) saka, ja kāds viegli orientējas apstākļos, ātri visu uzzina
- būt pa rokai saka, ja kāds viegli, ātri var ko piemērotu pateikt
- kā muša saka, ja kāds viegli, ātri zaudē dzīvību, ja kādu ir viegli nogalināt
- (kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā sātana apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā velna apsēsts saka, ja kāds vienmēr vienā un tai pašā veidā cieš neveiksmes, ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- deguns stiepjas garāks saka, ja kāds viļas, izjūt nepatiku, ir neapmierināts
- likt ragus saka, ja kāds vīrietis krāpj otru vīrieti, pārkāpjot laulību ar tā sievu
- gatavs (vai) no ādas izlīst saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt)
- izlīst no ādas laukā saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt)
- kā peļu sūds pa putraimiem saka, ja kāds visur jaucas pa vidu
- tikt pa biksēm (kādam) saka, ja kāds zaudē naudu
- rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied vai neskaidri runā
- netīri (arī gari) nagi saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā
- kā ierijis (ko) saka, ja kāds, būdams ar ko neapmierināts, kļuvis nerunīgs un sadrūmis
- pazūd kā gailis kaņepēs saka, ja kāds, izvairīdamies no gaidāmajām nepatikšanām, sarežģījumiem, veikli nozūd
- varēt sūtīt tikai pēc nāves saka, ja kāds, kur aizsūtīts, pārāk ilgi neatgriežas
- kā celties, tā velties saka, ja kāds, tikko no rīta uzcēlies, tūlīt kaut kur iet.
- asinis sakāpj galvā (kādam) saka, ja kādu pārņem liels uztraukums, dusmas, sašutums, ja kāds zaudē savaldību
- velns dīda saka, ja kādu pārņēmis nemiers, ja kāds ir pārgalvīgs, trakulīgs, dara ko nevēlamu
- taisīties ka tiek saka, ja kādu raida projām, ja kāds nekavējoties dodas projām
- kā sapīts saka, ja kas (iešana, skriešana, runāšana) noris neveikli, ja kāds ir iekšēji nebrīvs, neatraisīts
- kā nolēmēts saka, ja kas kļūst nekustīgs, neveikls (parasti aiz uztraukuma, bailēm), ja kāds nespēj neko darīt, darboties
- pēdējais tūkstotis saka, ja kas līdz beidzamajam nolietots, sabrucis, ja kāds kļuvis pavisam vecs, nevarīgs
- dievs vien zin saka, ja kas nav zināms, saprotams, ja kāds par ko šaubās, baiļojas
- ka spalvas vien put saka, ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts, ja kāds tiek pilnīgi uzveikts
- saistīt mēli saka, ja kaut kā dēļ kāds nespēj runāt, izteikt savas domas
- rokas ir par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt, paveikt, sasniegt
- kāda kauliņi balinās saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis
- uzkrīt kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas
- kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas
- elle ir vaļā saka, ja notiek kas ļoti slikts, nepatīkams, ja kāds saceļ traci
- rokas pūtinādams saka, ja pēc grūta, nepieciešama darba kāds dara ko vieglāku, mazāk vajadzīgu
- pamest ar pirkstu saka, ja pietiek ar visniecīgāko mājienu, lai kāds ko darītu
- kā skolas puika saka, ja pret kādu izturas necienīgi, ja kāds jūtas vainīgs, ir samulsis
- kā jēla ola saka, ja pret kādu vai pret ko izturas ļoti uzmanīgi, saudzīgi, ja kāds ir pārāk jūtīgs, ļoti vārīgs
- nu ir aste zem bluķa saka, ja sieviete bērnu dēļ ir saistīta pie mājas, arī, ja kāds ir ļoti aizņemts, ir maz brīva laika
- šīberis ciet Saka, kad (kāds) ir aizmidzis.
- sveika, Gauja saka, kad kāds aiziet uz neatgriešanos
- dievs pieņēma saka, kad kāds ir nomiris
- dieviņš pieņem saka, kad kāds mirst
- nāve pieņem saka, kad kāds mirst
- kā māku, tā maunu saka, lai norādītu, ka dara tā, kā prot, pat ja ir kāds labāks risinājums
- putni galvā saka, lai norādītu, ka kāds ir dīvains, jucis, psiholoģiski nelīdzsvarots
- Tā man (tev, jums, viņam) vajag! saka, norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram, sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies
- ko nu vairs saka, norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija
- tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tādā veidā nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (kāds stāvoklis, kāda darbība)
- šūpulis ir kārts saka, norādot, kur, kad kāds dzimis, kur kas dibināts, sācies
- kāda rokas ir tīras saka, noraidot kāda līdzdalību nelikumīgā rīcībā; kāds ir ar tīrām rokām
- paņemt acis pirkstos saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt
- paņem acis pirkstos, deguns parādīs saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt
- nav muļķis saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs
- kaut govs nospertu (kādu) saka, vēloties, lai kāds vairs nebūtu pasaulē
- balss diapazons sakaru kanāla platums, kāds nepieciešams cilvēka balss pārraidei, aptuveni 4 kHz.
- pamatslimība Sākotnējā slimība, kas izraisījusi citas slimības; galvenā no slimībām, ar kurām kāds vienlaicīgi slimo.
- tiesāt Saskaņā ar tradīciju, arī patvaļīgi vērsties (pret kādu), parasti, lai (to) sodītu; atzīt, ka (kāds, kas) ir nevēlams, peļams.
- sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- piesaukt Saucot pieaicināt; saucot panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- nosaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- otrais Savienojumā "viens otrs": dažs, kāds.
- viens Savienojumā "viens otrs": dažs, kāds.
- otrais Savienojumā "viens otrs": tas, kas ir nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms; dažs (3), kāds (8).
- pārstāt Savienojumā ar "būt": nebūt vairs tam, kas bija, arī tādam, kāds bija.
- ļaku Savienojumā ar "ļiku" apzīmē troksni, kāds rodas ejot izmirkušos apavos.
- pļak Savienojumā ar "pļik" apraksta troksni, kāds rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda, ka verba izteiktās darbības rezultātā tiek radīts kāds šķērslis.
- diezin Savienojumos: "diezin cik" - sevišķi, ļoti; "diezin kā" - sevišķi; "diezin kad" - ļoti sen, pēc ļoti ilga laika; "diezin kāds" - sevišķs; "diezin kas" - kas sevišķs; "diezin kur" - kur sevišķi, ļoti tālu.
- nezin Savienojumos: "nezin cik" - sevišķi, ļoti; "nezin kā" - sevišķi; "nezin kad" - ļoti sen, pēc ļoti ilga laika; "nezin kāds" - sevišķs; "nezin kas" - kas sevišķs; "nezin kur" - kur sevišķi, ļoti tālu; "nezin no kurienes (_arī_ uz kurieni, līdz kurienei)" - no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) sevišķi, ļoti tālu; "nezin kurp" - kurp sevišķi, ļoti tālu.
- sēklu dražēšana sēklapvalku pārklāšana ar speciālu saistvielu, kam pievienots kāds repelents, lai pasargātu sēklas un dīgstus no grauzējiem, putniem un dīgstu vītes
- atpēdas dzīt sekot pēdām tai virzienā, no kurienes kāds nācis
- turēt pie (dotā) vārda sekot, lai kāds izpilda solījumu
- Tišja senindiešu mitoloģijā - zvaigznes Sīriusa nosaukums un kāds personāžs, acīmredzot dievišķais strēlnieks
- mikotoksīns sēņu toksīns; kāds no sēņu metabolisma blakusproduktiem, kas var izraisīt toksisku reakciju pat mazā koncentrācijā; identificēti >400 šādi toksīni, kas izraisa cilvēka un dzīvnieku akūtu un hronisku saslimšanu
- sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem.
- vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); arī tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
- egrete Sieviešu cepurei stāvus piesprausta spalva vai kāds cits tamlīdzīgs rotājums.
- pabrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
- pusbrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) saietas (parasti bez nolūka apprecēt).
- čopene Sieviete, kas uzlasa un izmanto visu, ko kāds cits ir izmetis.
- pasija Sieviete, kuru kāds mīl vai iekāro; mīļākā.
- pavadība Situācija, apstākļu kopums, kad (kāds) dodas līdzi, pavada, atrodas kopā ar kādu (kur).
- pašpietiekamība Situācija, kur kāds indivīds vai grupa savā dzīvē nav atkarīgs no ārpasaules.
- robežsituācija Situācija, kurā krasi mainās kāds stāvoklis, norise u. tml.; situācija, kurā kāds stāvoklis, norise u. tml. sasniedz augstāko pakāpi; marginālā situācija.
- ieskaidrot Skaidrojot panākt, ka (kāds) saprot; skaidrojot pārliecināt.
- uzkliegt Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
- pļārkšēt Skaļa trokšņa apzīmējums, kāds rodas, piemēram, spainim krītot un veļoties.
- čūpstināt Skaļi sūkāt; radīt ar lūpām troksni, kāds rodas (ko) sūkājot.
- šļopstēt Skanēt (par troksni, kāds rodas brienot pa dubļiem).
- artikulācijas sākums skaņas izrunas sākumdaļa, kurā runas orgāni pāriet no iepriekšējā stāvokļa uz stāvokli, kāds nepieciešams skaņas izrunai; ekskursija (3)
- repertuārs Skaņdarbi, daiļdarbi, dejas u. tml., ko attiecīgajā laikposmā izpilda kāds kolektīvs (piemēram, koris, ansamblis).
- popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
- ābols skārienjutīgais telefons "iPhone" vai arī kāds cits firmas "Apple" produkts
- ābolītis skārienjūtīgais telefons "iPhone" vai arī kāds cits firmas "Apple"produkts
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama; uzraudzīt.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- ieskubināt Skubinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
- aizskubināt Skubinot, mudinot panākt, lai kāds steidzīgāk aiziet vai nonāk (kur).
- deduktīvs slēdziens slēdziens, kas parāda, ka kāds spriedums (tā sauktais galaspriedums) izriet no cita sprieduma vai spriedumiem (parasti viens no tiem ir vispārīgāks par pierādāmo spriedumu)
- noslīcināt Slīcinot nonāvēt; panākt, ka (kāds) noslīkst.
- pasniegt Sniedzot panākt, ka (kāds) saņem (ko).
- mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas, panākt, ka kāds kaut ko apgūst.
- dot Sniegt (priekšmetu ar roku vai instrumentu), lai kāds paņemtu, saņemtu.
- sociālā loma sociālo attiecību struktūrelements, kas saistīts ar personas statusu; tiek īstenota, realizējot noteiktu uzvedības veidu, kas mainās atbilstoši situācijai; lomas izpilde ir saistīta ar sabiedrības gaidām un ir pakļauta apkārtējo vērtējumam (sociālajai kontrolei); katra loma var tikt īstenota tikai tad, ja ir kāds, kas to izpilda, un kāds, uz kuru tā vērsta
- paldriķis Spainis (kāds īpašs spaiņa veids).
- apotemnofilija Specifisks fetišisma un sadomazohisma saplūšanas gadījums, ļoti reta perversija, kas izpaužas seksuālā iekārē uz personu, kam amputēts kāds loceklis.
- pēdējais pāris spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās
- panest (kāda) skatienu spēt nenovērsties, ja kāds skatās acīs
- panest skatienu spēt nenovērsties, ja kāds skatās acīs
- piespiest Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- spalgstēt Spraukšķēt (raksturo troksni, kāds rodas ejot pa sasalušu sniegu).
- žāklainis Starains koks vai cits kāds priekšmets, kas atgādina tādu koku.
- status quo starptautiskajās tiesībās un starptautiskajās attiecībās - stāvoklis, kāds pastāv pašlaik vai pastāvējis noteiktā momentā agrāk
- aizvietotājlikums Starptautisko privāttiesību doktrīnas termins, kas apzīmē likumu ar kuru aizstāts kāds cits likums.
- rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu).
- parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības.
- drosums Stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām; drošums.
- drošība Stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām.
- pakļautība Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā).
- pakļautība Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir nonācis (piemēram, kādu apstākļu iedarbībā).
- vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, pagasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats; vienpatība.
- vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta.
- vienpatne Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats; vienatne.
- vienatne Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
- piederība Stāvoklis, kad (kāds) ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
- sakāve Stāvoklis, kad (kāds) ir, parasti pilnīgi, pieveikts, uzvarēts, piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
- nepazīšana Stāvoklis, kad (kāds) nav iepazinis ko, nepazīst ko.
- neierašanās Stāvoklis, kad (kāds) nav ieradies (tur, kur ir jābūt).
- pilna vaļa stāvoklis, kad (kāds) nav ierobežots, var darīt, ko grib
- neprecētība Stāvoklis, kad (kāds) nav precējies.
- nespēja Stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs ko darīt, veikt.
- uzraudzība Stāvoklis, kad (kāds) tiek uzmanīts, vērots, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- ieinteresētība Stāvoklis, kad kāds ir ieinteresēts (1).
- ieinteresētība Stāvoklis, kad kāds ir ieinteresēts (2).
- līdzatkarība stāvoklis, kad kāds ir kļuvis līdzatkarīgs
- vadība Stāvoklis, kad kāds no sacensības dalībniekiem ir ieguvis vislabāko rezultātu, arī atrodas, piemēram, skrējiena, brauciena, pirmajā vietā.
- pirmmiedzis Stāvoklis, kad kāds tikko, nesen ir iemidzis.
- darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs
- atslodze Stāvoklis, kad samazināts kāds smagums, darbības apjoms u. tml. (parasti uz laiku).
- zaudējums Stāvoklis, kad trūkst (kādas ķermeņa daļas), izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis); rezultāts --> [zaudēt]{s:973}.
- status quo ante bellum stāvoklis, kāds bija pirms kara
- bīstams stāvoklis stāvoklis, kāds izveidojas, ja vējš un viļņi dzen jahtu uz krastu vai kādu citu šķērsli
- paratireoprīvija Stāvoklis, kāds rodas pēc epitēlijķermenīšu izgriešanas.
- vieta Stāvoklis, kuru kāds ieņem, piemēram, sabiedrībā, kādā darbības jomā.
- pasteidzināt Steidzinot panākt, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
- sacirst Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriezās, pavērsās (atpakaļ, sānis u. tml.).
- aizraidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) aiziet.
- neradenieks Svešinieks, kāds, kurš nepieder pie dzimtas.
- homilija Svētruna, kurā sīki, teikumu pa teikumam tiek iztirzāts kāds Bībeles teksts.
- izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- sasvilpot svilpojot pievērst uzmanību, panākt, ka (kāds) sadzird
- mācīt Šādā veidā sniedzot informāciju, panākt, ka (kāds) iegūst darba prasmi (parasti amatniecībā).
- paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
- palikt Šķietami atpalikt (par to, no kā kāds virzās prom, arī kam virzās garām).
- nākt tuvāk šķietami tuvoties (par ko nekustīgu, uz kuru kāds virzās)
- šļama Šļampa; kāds, kurš bez apetītes ēd, izrakņājot labākos kumosus no ēdiena.
- šņerksts Šņerga; kāds, kas šņergājas.
- midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
- līdze Tā, ka kāds piedalās kopā ar kādu citu, seko kādam citam.
- uz (kā) rēķina Tā, ka kāds skaits, daudzums tiek iegūts, rodas kādā citā parādībā, sistēmā u. tml.
- pie gaismas Tad, kad ir dienas gaisma; tad, kad ir kāds apgaismojums.
- kāds nekāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; necienīgs; kaut kāds.
- telisks Tāds (darbības vārds), kas apraksta darbību, kurai ir kāds dabīgs noslēgums, galamērķis.
- darbnederīgs tāds spēkrats vai tā mehānisms, kura tehniskie parametri (vai kāds no tiem) pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas var būtiski ietekmēt darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi
- valdošais vecums tāds vecums, kāds ir koku vairākumam audzē
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
- rosīgs Tāds, kad intensīvi, mērķtiecīgi, parasti veiksmīgi, tiek veikta kāda darbība, noris kāds process (par laikposmu).
- redeļains Tāds, kam ir redeles; tāds, kam kāds elements, detaļa ir redeles.
- rekordīss Tāds, kam ir visīsākais ilgums, kāds jebkad ir bijis.
- regulārs Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā; tāds, kam ir savstarpēja atbilstība novietojuma ziņā.
- tuvs Tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par radniecību; tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par cilvēkiem.
- tāls Tāds, kam pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par radniecību); tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par cilvēkiem).
- citrēts Tāds, kam pievienota citronskābe vai kāds citrāts.
- nadzīgs Tāds, kam viegli izraisās kāds (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis.
- elementorganisks Tāds, kas attiecas uz organiskiem savienojumiem, kuros ar oglekli tieši saistīts kāds cits elements, izņemot ūdeņradi, skābekli, slāpekli, sēru, hloru bromu, jodu.
- pasīvs Tāds, kas nespēj reaģēt; tāds, kas neiedarbojas uz ko; tāds, kurā nenotiek kāds process, reakcija.
- svešs Tāds, kas pieder kādam citam, tāds, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu; tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- periodisks Tāds, kas regulāri atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laika sprīža; tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā; tāds, kura darbība atkārtojas noteiktā veidā.
- redeles Tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja; tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā.
- vēlams Tāds, ko (kāds) grib, vēlas.
- pazīstams Tāds, ko (kāds) ir izjutis un iegaumējis (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pienācīgs Tāds, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
- paklausīgs Tāds, ko (kāds) var labi, veiksmīgi izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nejaušs Tāds, ko izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
- aizņemts Tāds, ko kāds ir (no kā) aizņēmies.
- pašiedvests Tāds, ko kāds ir iedvesis pats sev.
- piesavināts Tāds, ko kāds ir piesavinājies.
- pašrocīgs Tāds, ko kāds veido, veic pats ar savām rokām.
- parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz apmesties, arī tāds, pa kuru (kāds) bieži vai vienmēr mēdz doties (par vietu, teritoriju).
- dzimts Tāds, kur (kāds) ir dzimis.
- liktenīgs Tāds, kurā (kāds, kas) iet bojā (par laikposmu).
- gatavs Tāds, kura kvalitāte atbilst noteiktām prasībām (piemēram, par mākslas darbu); tāds, kurā ir atspoguļots būtiskais, atrisināts kāds svarīgs jautājums.
- asimptota Taisne, kurai neierobežoti tuvojas kāds līknes zars, aizejot bezgalībā.
- orientēšana tarā, tvertnē vai uz transportiekārtas haotiski esošu detaļu vai sagatavju novietošana tādā stāvoklī, kāds nepieciešams to automātiskai salikšanai vai apstrādei
- lasāmviela Tas (grāmata, žurnāls u. tml. vai teksts tajā), kas paredzēts lasīšanai; tas (grāmata, žurnāls u. tml. vai teksts tajā), ko (kāds) parasti lasa.
- veicējs Tas (parasti cilvēks), kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panāk, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- murgi Tas (piemēram, notikums), kas ir līdzīgs mokošam, nomācošam sapnim; mokošs, nomācošs psihisks stāvoklis, ko izraisa, piemēram, kāds notikums.
- nozīme Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība.
- dito Tas pats, tāpat; lieto, ja kāds apzīmējums atkārtojas.
- ditto Tas pats, tāpat; lieto, ja kāds apzīmējums atkārtojas.
- greznība Tas, ar ko kāds greznojas.
- svešs Tas, kas pieder kādam citam, tas, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu; tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- nesamais Tas, ko (kāds) nes.
- galavārds Tas, ko (kāds) saka (pārrunu, strīdu u. tml. nobeigumā).
- gaume Tas, ko (kāds) uzskata par vēlamu, piemērotu.
- apguvums tas, ko kāds ir apguvis, iemācījies, apgūtais
- teiciens Tas, ko kāds ir teicis; izteiciens (2); arī izteikums (1).
- izteiciens Tas, ko kāds ir teicis; teiktais.
- nomešļi Tas, ko kāds nomet; nocilas.
- nesls Tas, ko kāds pienes, pieliek klāt.
- sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- pseudomerija Tautomerijas gadījums, kur kāds par sevi neitrāls savienojums ķīmiskā ziņā izturas tā, it kā tas būtu skābe vai bāze, t. i. ar bāzēm vai skābēm rada sālis.
- likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Teikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto.
- stāsts teksts, vēstījums, ko kāds mutiski vai rakstiski veido, ir izveidojis
- gals Telpa vai telpas, kas kādam pieder, ko kāds apdzīvo.
- valstība telpa, vieta, kur kāds ir noteicējs, rīkotājs, saimniekotājs u. tml.
- gaismas loks telpas, apkārtnes daļa, ko apgaismo kāds gaismas avots
- izlikumi Tie izdevumi, ko kāds otra interesēs jau samaksājis.
- rets Tikai dažs, kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
- rets Tikai dažs, kāds (par vietu).
- rets Tikai kāds, parasti cilvēks (no visiem vai daudziem).
- mistraine Tīrums, kurā audzis mistrs vai kāds citas augu sajaukums.
- uztramdīt Tramdot iztraucēt; tramdot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- ņūškas Troksnis, kāds rodas (kokam vai ledum) lūstot.
- ņurdzēt Troksnis, kāds rodas berot maisā zivis vai puvušus kartupeļus.
- vurkšķis Troksnis, kāds rodas plēšot drēbi.
- žaboņa Troksnis, kāds rodas vairākiem vienlaicīgi skaļi runājot (arī vienlaicīgi dziedot daudziem putniem).
- pļaikšķis Troksnis, kāds rodas, piemēram, sasitot plaukstas.
- tārkšis Troksnis, kas rodas, kad kāds zars vai cits koka gabals iesprūst braucošu ratu ritenī.
- čamparkāja Tūļīga, neveikla kāja; kāds, kuram ir šādas kājas.
- saturēt Turot (kādu), neļaut (tam) kustēties, virzīties; turot panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
- prašava Ubags; kāds, kas visu prasa no citiem.
- saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- noturēt Uzturēt (piemēram, kārtību); panākt, ka (kāds) paliek noteiktā stāvoklī, situācijā.
- ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka (kāds) uzvelk, arī valkā (kādu apģērbu).
- ielīst sirdī uzzināt, ko (kāds) domā, pārdzīvo
- Švābu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1275.-1276. g. sastādījis kāds nezināms franciskāņu mūks, jūtama kanonnisko tiesību ietekme, ietverta doktrīna par karaļa varas atkarību no pāvesta
- uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vielas.
- pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklusu.
- aizkapa dzīve vairums mistisko mācību apgalvo, ka cilvēka dzīve ar fizisko nāvi nebeidzas, bet katram cilvēkam piemīt kāds nemirstīgs elements (dvēsele, gars utt.), kas atstāj mirušo ķermeni un dodas uz citu pasauli
- vakarenis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- vakarienis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- vakarinis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- vakartēvs Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- semantiskais lauks valodas līdzekļu kopums, kas atspoguļo kādu īstenības jomu un ko vieno kāds vispārīgs semantisks elements, piemēram, laika semantiskais lauks aovieno gan leksiskos, gan gramatiskos līdzekļus, kas izsaka laika nozīmi
- vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
- gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka (kāds) virzās (uz kurieni).
- spenis Vēders; kāds ar lielu vēderu.
- uzvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas; arī uzvadīt (1).
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); pārvietot (kādu uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- stribulis Vējagrābslis; kāds, kas visu grib sastrēbt kā putru.
- pēc tam vēlāk; tad, kad ir izbeidzies kāds laikposms; tad, kad ir izbeigusies kāda darbība, process, stāvoklis
- pieprasījums vēlēšanās iegūt (ko), prasība, lai (kāds) veiktu noteiktu darbu, uzdevumu
- vēlme vēlēšanās; tas, ko (kāds) vēlas
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas) lejup, panākt, ka (kāds) novietojas, piemēram, nosēžas, noguļas (parasti blakus kur, uz kā u. tml.).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- novilkt Velkot panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst; būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst (par ko smagu).
- gaisma Viedoklis, no kāda kas tiek aplūkots, vērtēts; nosacījums, kāds ņemams vērā, ko aplūkojot, vērtējot.
- inkrēts Viela, ko izdala kāds iekšējās sekrēcijas dziedzeris; hormons.
- šāds vai tāds Vienalga, kāds; ne tāds, kāds ir vajadzīgs, vēlams.
- magnitūda Vienība, kas rāda, kāds enerģijas daudzums atbrīvojas zemestrīcē vai sprādzienā; to izmanto t. s. Rihtera skalā (no 0 līdz 10 magnitūdām).
- līdzpilsonis Viens no diviem vai vairākiem (kāds valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus.
- intervīzija viens no grupas supervīzijas veidiem, ko tradicionāli izmanto konkrētu gadījumu izskatīšanai; īpaša pazīme – grupas supervīzijā nepiedalās supervizors, bet vadīšanu (piemēram, sekošanu laikam, procesa posmiem u. tml.) uzņemas kāds no grupas dalībniekiem, par ko grupa vienojas
- nejaušība Viens no materiālās pasaules objektīvajiem sakariem, kuru izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
- haustorija Vienšūnas vai daudzšūnu veidojums, ar kuru kāds auga orgāns izsūc barības vielas no apkārtējiem audiem.
- perēklis Vieta (sistēmā, vidē u. tml.), kurā sākas un no kurienes izplatās kāds fizikāls process.
- vāliņģis Vieta labībā vai zālē, kur kāds dzīvnieks vai cilvēks gulējis.
- tribīne Vieta, arī pasākums, kurā (kāds) uzstājas, pauž savus uzskatus.
- dzīvesvieta Vieta, kur kāds dzīvo, ir apmeties uz dzīvi.
- apsolītā zeme vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols
- jautājamais vietniekvārds vietniekvārds, kas ievada jautājuma teikumu; latviešu valodā tie ir _kas_, _kurš_, _kāds_.
- uzvilināt Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- aizvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur).
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- novilināt Vilinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pievilināt Vilinot, arī ar viltīgiem paņēmieniem panākt, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā); šādā veidā izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
- plēkša Vilnas lēkšķe vai cits kāds savēlums.
- zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
- pievirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- repertoārs Visas lomas, kuras izpilda kāds aktieris.
- impampa Vispār kāds savienojums, piem., kopā saauguši kartupeļi vai āboli.
- impampis Vispār kāds savienojums, piem., kopā saauguši kartupeļi vai āboli.
- atsaukšana Vispārināta īpašība, kas izpaužas kā paziņojums par to, ka kāds lēmums, rīkojums, pavēle, protests, priekšlikums nav vairs spēkā, ir atcelts.
- klacka Vista (retāk kāds cits dzīvnieks); vista, kurai ir cāļi.
- klicka Vista (retāk kāds cits dzīvnieks); vista, kurai ir cāļi.
- dzena Zāģētājs (kāds putns).
- platība Zeme, ko kāds apsaimnieko; zeme, kas kādam pieder.
- nozīlēt Zīlējot panākt, ka (kāds) atstāj (kādu).
- žvīgoņa Zināms troksnis, kāds rodas vējam pūšot caurā jumtā.
- monogrāfija Zinātnisks darbs, kurā iespējami pilnīgi aplūkots kāds atsevišķs jautājums vai temats.
- žūris Zivju gārnis, vai kāds cits purva putns.
- nozombēt Zombējot panākt, ka (kāds) tiek psihiski un psiholoģiski iespaidots, ietekmēts.
- absolūtais zvaigznes spožums zvaigznes redzamais spožums, kāds būtu novērojams, ja novērotājs atrastos 10 parseku attālumā no zvaigznes
- zvaigznes absolūtais spožums zvaigznes spožums, kāds būtu novērojams, ja novērotājs atrastos 10 pc attālumā no zvaigznes
kāds citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV