izprovocēt

Lietojuma biežums :

izprovocēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	izprovocēju	izprovocējam	izprovocēju	izprovocējām	izprovocēšu	izprovocēsim
2. pers.	izprovocē	izprovocējat	izprovocēji	izprovocējāt	izprovocēsi	izprovocēsiet, izprovocēsit
3. pers.	izprovocē	izprovocēja	izprovocēs

1.Provocējot panākt, ka (kāds) sāk rīkoties, runāt.

1.1.Provocējot panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, darbība).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	izprovocēju	izprovocējam	izprovocēju	izprovocējām	izprovocēšu	izprovocēsim
2. pers.	izprovocē	izprovocējat	izprovocēji	izprovocējāt	izprovocēsi	izprovocēsiet, izprovocēsit
3. pers.	izprovocē		izprovocēja		izprovocēs