izpūdēt
izpūdēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpūdēju | izpūdējam | izpūdēju | izpūdējām | izpūdēšu | izpūdēsim |
| 2. pers. | izpūdē | izpūdējat | izpūdēji | izpūdējāt | izpūdēsi | izpūdēsiet, izpūdēsit |
| 3. pers. | izpūdē | izpūdēja | izpūdēs | |||
Pavēles izteiksme: izpūdē (vsk. 2. pers.), izpūdējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpūdējot (tag.), izpūdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpūdētu
Vajadzības izteiksme: jāizpūdē
Panākt būt par cēloni, ka izpūst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Šitais tev izpūdēs smadzenes,” viņš nočukstēja. „
- Ja ne otrais, tad trešais gāziens skalosies cauri, bet ziemā pirmais atkusnis caurumu izpūdēs no jauna.
- Izpūdēsim tam Klausām sēdekļus.
- Mammas tos zobus bērniem izpūdē un tad brēc, ka zobārsti necilvēki.
- Graudkopības saimniecības " Sniedzes" laukus vērtējot, M. Mielavs stāsta, ka labība pārziemojusi labi, taču siltā ziema izpūdēja sējumus, slapjās vietas izslīkušas. "