vedājs
vedājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vedājs | vedāji |
Ģen. | vedāja | vedāju |
Dat. | vedājam | vedājiem |
Akuz. | vedāju | vedājus |
Lok. | vedājā | vedājos |
vedāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vedāja | vedājas |
Ģen. | vedājas | vedāju |
Dat. | vedājai | vedājām |
Akuz. | vedāju | vedājas |
Lok. | vedājā | vedājās |
Kāds, kurš pārvadā kravu; vedējs, ormanis.
PiemēriMēs tās sakopjam, bet kāpēc mums ielas atkritumi spaiņiem jānes savā sētā un par tem jāmaksā atkritumu vedājiem.
- Mēs tās sakopjam, bet kāpēc mums ielas atkritumi spaiņiem jānes savā sētā un par tem jāmaksā atkritumu vedājiem.
- Vedājs par to bija tik priecīgs, ka tālāk braucot ari uzvilka dziesmiņu.
- Mežā apturu, vedāju atstāju pie pajūga un pats domāju mežmalas mājās Živās apvaicāties, ko dzird.
- Papuvēs, gar ceļmalām, patlaban strādāja mēslu vedāji, ārdītāji un arāji, gatavodami zemi rudzu sējai.
Avoti: ĒiV, T
Korpusa piemēri:šeit