rāpacis
rāpacis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rāpacis | rāpači |
| Ģen. | rāpača | rāpaču |
| Dat. | rāpacim | rāpačiem |
| Akuz. | rāpaci | rāpačus |
| Lok. | rāpacī | rāpačos |
Kāds, kas rāpo.
Avoti: EH