Paplašinātā meklēšana
Meklējam iela.
Atrasts vārdos (399):
- iela:1
- ģiela:1
- miela:1
- tiela:1
- viela:1
- ielakt:1
- ielama:1
- ielams:1
- Ariela:1
- sviela:1
- šķiela:1
- lielai:1
- mielas:1
- ielaben:1
- ielabēt:1
- ielabot:1
- ielaida:1
- ielaids:1
- ielaiku:1
- ielaist:1
- ielamāt:1
- ielapot:1
- ielasēt:1
- ielasīt:1
- ielasīt:2
- ielauzt:1
- ielavīt:1
- aiziela:1
- dēļiela:1
- Hosiela:1
- ietiela:1
- popiela:1
- sāniela:1
- sāņiela:1
- teciela:1
- cielava:1
- cielave:1
- lielacu:1
- lielais:1
- lielans:1
- mielags:1
- pielakt:1
- pielape:1
- pielaps:1
- sielajs:1
- sielavs:1
- ielaicīt:1
- ielaidīt:1
- ielaidne:1
- ielaikot:1
- ielaikus:1
- ielaipot:1
- ielaivot:1
- ielaizīt:1
- ielampāt:1
- ielamšat:1
- ielamzāt:1
- ielangāt:1
- ielangāt:2
- ielangāt:3
- ielangot:2
- ielangot:1
- ielaupīt:1
- ielauzīt:1
- afiviela:1
- baļķiela:1
- degviela:1
- jēlviela:1
- līmviela:1
- malkiela:1
- mālviela:1
- platiela:1
- pusviela:1
- ragviela:1
- sākviela:1
- tīrviela:1
- vērmiela:1
- zāļviela:1
- Cielauka:1
- Cielavas:1
- lielacis:1
- lielains:1
- lielaiņš:1
- lielaste:1
- Lielauce:1
- mielains:1
- mielaiņš:1
- mielanas:1
- mielaste:1
- mielasts:1
- mielavas:2
- mielavas:1
- pielabot:1
- pielaide:1
- pielaiku:1
- pielaipe:1
- pielaist:1
- pielakāt:1
- pielapas:1
- pielasīt:1
- pielaupa:1
- pielaups:1
- pielauzt:1
- pielavīt:1
- sielains:1
- šielaiki:1
- šķielans:1
- tielaiki:1
- ielabināt:1
- ielaidans:1
- ielaidējs:1
- ielaidene:1
- ielaidens:1
- ielaidnis:1
- ielaidums:1
- ielaistīt:1
- ielakstīt:1
- ielakties:1
- ielamstīt:1
- ielasināt:1
- antiviela:1
- cietviela:1
- darbviela:1
- ēdamviela:1
- garšviela:1
- garžviela:1
- imūnviela:1
- izejviela:1
- kaulviela:1
- korķviela:1
- krāsviela:1
- krustiela:1
- kvēlviela:1
- ķertviela:1
- miecviela:1
- pakaļiela:1
- Penafiela:1
- per-viela:1
- pildviela:1
- pirmviela:1
- pretviela:1
- rūgtviela:1
- saldviela:1
- sausviela:1
- sierviela:1
- smērviela:1
- strupiela:1
- šķērsiela:1
- ūdeņviela:1
- urīnviela:1
- ziežviela:1
- žagariela:1
- būvvielas:1
- cielajiņa:1
- cielavele:1
- cielavene:1
- cielavīna:1
- cielaviņa:1
- cielavīte:1
- dūmvielas:1
- lieladata:1
- lielamāte:1
- lielarkls:1
- lielaugļu:1
- lielausis:1
- Mielaģēni:1
- mielastot:1
- palielans:1
- pielacies:1
- pielaicēt:1
- pielaikot:1
- pielaimēt:1
- pielaipēt:2
- pielaipēt:1
- pielaipot:1
- pielaizīt:1
- pielampāt:1
- pielaulāt:1
- pielaumēt:1
- pielaupīt:1
- pielaupīt:2
- pielauzīt:1
- Pielavesi:1
- sielaviņš:1
- šķielacis:1
- vērmielas:1
- ielabēties:1
- ielabojums:1
- ielaidenis:1
- ielaidināt:2
- ielaidināt:1
- ielaistība:1
- ielaisties:2
- ielaisties:1
- ielamāties:1
- ielampatāt:1
- ielasījums:1
- ielasīties:2
- ielasīties:1
- ielasmeita:1
- ielaspuika:1
- ielaunadze:1
- ielaunagot:1
- ielaušanās:1
- ielauzties:1
- ielavīties:1
- gruzdviela:1
- lasāmviela:1
- malkasiela:1
- mīzalviela:1
- palīgviela:1
- pamatviela:1
- saistviela:1
- smaršviela:1
- smaržviela:1
- baudvielas:1
- cielavenes:1
- cielaviņes:1
- gļotvielas:1
- lielacains:1
- lielainums:1
- lielakauls:1
- lielapjoma:1
- lincielava:1
- mežcielava:1
- mielalģija:1
- mielastība:1
- pelnvielas:1
- pielabināt:1
- pielacināt:1
- pielaicīti:1
- pielaidējs:1
- pielaidens:1
- pielaidība:1
- pielaidīgs:1
- pielaidums:1
- pielaistīt:1
- pielaizīts:1
- pielakties:1
- pielapačot:1
- pielasināt:1
- pildvielas:1
- sveķvielas:1
- šlakvielas:1
- taukvielas:1
- trūdvielas:1
- ielaimēties:1
- ielaizīties:1
- ielaspuisis:1
- ielauzīties:1
- acetonviela:1
- balastviela:1
- biodegviela:1
- gāzdegviela:1
- lipekļviela:1
- papildviela:1
- pektīnviela:1
- sastāvviela:1
- šķiedrviela:1
- bufervielas:1
- cielavputni:1
- cukurvielas:1
- humīnvielas:1
- immūnvielas:1
- ketonvielas:1
- kopmielasts:1
- ķielavainis:1
- lielactains:1
- Lielapgulde:1
- lielaudzējs:1
- mielanemija:1
- mielatēlija:1
- nesējvielas:1
- pielabojums:1
- pielaidenis:1
- pielaidiens:1
- pielaidināt:1
- pielaisties:2
- pielaisties:1
- pielampačot:1
- pielankšķēt:1
- pielasīties:1
- pielauzties:1
- pielavīties:1
- šķielactiņa:1
- šķielaniski:1
- uzturvielas:1
- Vadielaraba:1
- ielaiskoties:1
- ielaistīties:2
- ielaistīties:1
- aizsargviela:1
- atomdegviela:1
- autodegviela:1
- aviodegviela:1
- izoantiviela:1
- minerālviela:1
- saistāmviela:1
- sprāgstviela:1
- tiourīnviela:1
- utiljēlviela:1
- aizdarvielas:1
- hemielastīns:1
- Lielaisciems:1
- lielaiskrogs:1
- Lielaiskrogs:1
- lielaispiens:1
- lielaisputns:1
- Lielalksnīte:1
- lielaucnieki:1
- malkielapuža:1
- mielacefālis:1
- mielasirdīgs:1
- mielatrofija:1
- nepielaidība:1
- nepielaidīgi:1
- nepielaidīgs:1
- pašielaidējs:1
- pielaicīties:1
- pielaidīgums:1
- pielaikošana:1
- pielaizījies:1
- pielaizīties:1
- pielaižamība:1
- pielaunadzis:1
- pildāmvielas:1
- recekļvielas:1
- svētmielasts:1
- ielaidumkarte:1
- ielaizināties:1
- antiantiviela:1
- autoantiviela:1
- ciānurīnviela:1
- dīzeļdegviela:1
- kodoldegviela:1
- kontrastviela:1
- miecētājviela:1
- motordegviela:1
- olbaltumviela:1
- raķešdegviela:1
- utilizejviela:1
- azokrāsvielas:1
- citroncielava:1
- kontaktvielas:1
- kvazielastība:1
- lielaiskrogus:1
- lielaislakats:1
- lielapmērķeza:1
- pielabināties:1
- pielaipnoties:1
- pielaistīties:1
- pielakstoties:1
- slāpekļvielas:1
- tekstilvielas:1
- kutikulārviela:1
- saistītājviela:1
- sprāgstamviela:1
- atkritumvielas:1
- azīnkrāsvielas:1
- ciankrāsvielas:1
- ekstraktvielas:1
- glazētājvielas:1
- kvazielastisks:1
- pielapsināties:1
- pielapšināties:1
- anilīnkrāsviela:1
- kitonkrāsvielas:1
- kongokrāsvielas:1
- lielansponcieši:1
- nitrokrāsvielas:1
- pārklājējvielas:1
- akridīnkrāsviela:1
- atomsprāgstviela:1
- biodīzeļdegviela:1
- malonilurīnviela:1
- cianīnkrāsvielas:1
- disazokrāsvielas:1
- ksantokrāsvielas:1
- metallkrāsvielas:1
- tiazīnkrāsvielas:1
- tiazolkrāsvielas:1
- alizarīnkrāsviela:1
- kodolsprāgstviela:1
- sulfonilurīnviela:1
- minerālizejvielas:1
- minerālkrāsvielas:1
- nitrozokrāsvielas:1
- oksazīnkrāsvielas:1
- pirogēnkrāsvielas:1
- kolumbiakrāsvielas:1
- metahromkrāsvielas:1
- tekstilpalīgvielas:1
- antrahinonkrāsviela:1
- arilmetānkrāsvielas:1
- hinonimīnkrāsvielas:1
- indantrenkrāsvielas:1
- rentgenkontrastviela:1
- alfanaftiltiourīnviela:1
- imidazolidinilurīnviela:1
Atrasts vārdu savienojumos (18):
Atrasts skaidrojumos (7696):
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs
- slāns (liela auguma) slaists, slamāns
- pluities (pārvarot daudzas grūtības) pieliekot lielas pūles
- autobibliotēka [bibliobuss]{e:56920}; ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
- endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
- žuļiks 1/8 litra degvīna pudele; neliela tilpuma alkoholiskā dzēriena pudele.
- pusdālderis 10 hektāru liela saimniecība.
- Mazā Klīversala 17. gs. no uzsērējumiem līdzās Klīversalai radusies neliela sala.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
- urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
- indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
- papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
- ar vienu vienīgu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas
- spalva ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm
- Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība
- Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
- Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa
- Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
- Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
- Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
- Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam
- Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
- Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija
- Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas
- Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
- Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
- Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
- Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
- Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
- Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
- Penkules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Tērvetes pagasta teritorijas
- Jūrkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ulmāles un Užavas pagasta teritorijas
- Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā
- Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
- Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
- Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas
- Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam
- Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
- Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
- Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
- Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
- Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
- porģis Ādmiņa krāsviela
- dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis
- desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta
- elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā
- atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms)
- melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības
- afrodīziaks Afrodīzijs - jebkāda viela, kas modina vai spēcina seksuālo dziņu
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
- merkuriālijas agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums
- devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
- plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai
- pielipīt Aizdegt, pielaist uguni
- timopoetīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti
- timostimulīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti
- tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas
- noplīst Aizmigt (parasti dzēruma vai liela noguruma dēļ)
- celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
- bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
- izplūstoša iespiedkrāsa aizsargkrāsa, kurā ir krāsvielas, kas kopā ar šķīdinātāju iesūcas papīrā (izplūst plašumā vai dziļumā), un katrs mēģinājums mehāniski dzēst datus dokumentā rada redzamus bojājumus
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu
- aleksīns Aizsargviela asins serumā
- amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu)
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos
- antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus
- citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai
- bluķis akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu
- fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti
- hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos
- Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam
- sulfonilurīnviela Aktīvā viela preparātos, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera
- allicīns Aktīva viela, kas atrodas ķiplokos un citos sīpolaugos
- sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra
- megestrols Aktīva viela, kuras acetātu izmanto prostatas un dzemdes vēža ārstēšanā
- epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama
- Pāvilostas Lielais akmens Āķagala Lielais akmens
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
- čakene Aleksandra Čaka iela Rīgā
- kontaktalergēns Alergēna viela, kas iekļūst organismā caur ādu vai gļotādu
- majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā)
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
- aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe
- izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100
- hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju
- ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos
- pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
- ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela
- magisterijs Alķīmiķiem kādas vielas galvenā un cēlākā daļa pulvera veidā
- aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas
- fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano
- Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai
- fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci
- gamin Amatnieku māceklis; ielas puika; zēns
- antiamboceptors Amboceptora antiviela; darbojas uz tā komplementofilo grupu
- kaskarīns Amerikas krūkļa darbīgā viela; glikozīds
- glucīns Amidotriazīnsulfoskābes natrija sāls, nekaitīga saldumviela, 100 reiz saldāka par cukuru
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums
- karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
- semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā
- ammofoska Ammofosa veids, kas satur visas trīs galvenās augu barības vielas
- mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi
- mīksttapšana Amorfas vielas pāreja no cieta stāvokļa plastiskā stāvoklī temperatūras ietekmē
- amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
- anabolīts Anabolisma procesā radusies viela
- pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai
- analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu
- ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā
- kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt
- elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai
- termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai
- paraugs Analizēšanai paņemtā viela
- videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā
- soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem)
- anestētikas Anestezējošie līdzekļi - vielas, kas rada vietēju anestēziju (novokaīns, kokaīns u. c.)
- vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā
- stjuarts Anglijā - lielas saimniecības pārzinis, ekonoms
- hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai
- hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays
- Dauningstrīts Anglijas valdība vai ārlietu ministrija, pēc ielas nosaukuma
- mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela
- anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi
- rāmja antena antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles
- antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai
- antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību
- furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī
- alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski
- piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
- sulfadimezīns Antibakteriāla zāļu viela
- humulons Antibiotiska viela apiņos
- aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi
- kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem
- albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā
- bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
- eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām
- proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
- grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem
- eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.)
- grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
- karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem
- kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām
- eritrīns Antibiotiska viela, iegūta no eritrocītiem
- fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos
- hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu
- helvolskābe Antibiotiska viela, izolēta no "Aspergillus fumigatus" mutanta "Helvola"
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski
- gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga
- aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā
- ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
- ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
- nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu
- streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem
- ksantomicīns Antibiotiskas vielas, kas izolētas no streptomicēšu kultūras
- imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu
- imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju
- imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos
- imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma
- autoantigēns Antigēns, kas atrodas antivielas producētāja organisma audos
- antiholīnerģisks Antiholīnerģiskie līdzekļi - vielas, kas nomācoši ietekmē parasimpātisko nervu sistēmu
- nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem
- antioksidētāji Antioksidanti - vielas, kas novērš vai kavē oksidēšanos
- likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns
- pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus
- antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru
- antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu
- antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
- antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
- antiantitoksīns Antitoksīna antiviela
- imūnviela Antiviela
- antimatērija Antiviela - viela, kas sastāv no antidaļiņām
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts
- baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas
- atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai
- placentolizīns Antiviela dzīvnieka serumā, kuram ievadītas cita dzīvnieka placentas šūnas
- antiendotoksīns Antiviela pret baktēriju endotoksīnu
- spermolizīns Antiviela pret spermatozoīdiem, ko iegūst, ievadot tos dzīvniekos
- antileikocidīns Antiviela pret streptokoku leikocidīnu
- antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku
- endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas
- antistreptolizīns Antiviela, kas darbojas pret hemolītisko streptokoku hemotoksīnu
- koagulīns Antiviela, kas ierosina antigēna precipitāciju
- hemaglutinīns Antiviela, kas izraisa hemaglutināciju
- mikoprecipitīns Antiviela, kas izraisa precipitāciju raugu un sēņu ekstraktos
- antiautolizīns Antiviela, kas kavē autolizīna darbību
- antitripsīns Antiviela, kas kavē tripsīna darbību
- autohemolizīns Antiviela, kas lizē autologus eritrocītus
- antilizīns Antiviela, kas neitralizē lizīna darbību
- timolizīns Antiviela, kas noārda aizkrūtes dziedzera šūnas
- autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas
- splenolizīns Antiviela, kas noārda liesas audus
- autoantiviela Antiviela, kas radusies organismā pret paša audiem
- antistreptohemolizīns Antiviela, kas rodas asinīs streptohemolizīna ietekmē
- anafilaktīns Antiviela, kas rodas, reaģējot uz proteīna ievadīšanu anafilaksē
- izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem
- imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei
- antituberkulīns Antiviela, kas veidojas organismā pēc tuberkulīna injekcijas
- zooprecipitīns Antiviela, ko iegūst, atkārtoti parenterāli ievadot dzīvnieku proteīnus
- reagīns Antivielai līdzīga viela, kas saista komplementu un izraisa alerģiskas parādības
- imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot
- antiantiviela Antivielas antiviela, viela, kas iznīcina vai samazina antivielas darbību
- aglutinīni Antivielas asins serumā, kas ierosina asins šūnu salipšanu
- bakteriolizīni Antivielas, kas noārda baktērijas
- imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem
- retrogrādiskā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc katetra ievadīšanas pa kādas perifēriskās artērijas lūmenu pret asins plūsmu aortā un rentgenkontrastvielas ievadīšanas
- aortogrāfija Aortas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- translumbālā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc rentgenkontrastvielas ievadīšanas aortā jostas apvidū
- austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā
- gaitins Apaļa josta; neliela aukla siešanai
- pūces acis apaļas, lielas, mazliet uz āru izspiedušās acis
- saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā
- apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam
- kamols apaļš (vielas, masas u. tml.) veidojums, pika
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos
- bumple Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka
- bumplis Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka
- aerojonizators aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā
- mimeogrāfs aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra
- derivatogrāfs aparāts termiskai analīzei, kurā ar noteiktu ātrumu var mainīt temperatūru un vienlaikus reģistrēt analizējamās vielas temperatūras un masas izmaiņas un izmaiņu ātrumu
- ureametrs aparāts urīnvielas daudzuma noteikšanai šķidrumā
- lizimetrs aparāts vielas šķīdības noteikšanai
- radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu
- dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk
- ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas
- deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām
- osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi
- apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu
- izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas
- drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas
- apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa
- Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
- Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā
- Ražotāji apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā
- Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
- Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
- Klohonlia apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Atlantijas okeāna neliela līča piekrastē
- Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā
- Pielavesi apdzīvota vieta Somijā (_Pielavesi_), Ziemeļsavo reģionā
- anoreksigēnie līdzekļi apetītes samazinātājas vielas
- maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas
- fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu
- lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu
- prove Apģērba, apavu uzlaikošana, pielaikošana
- radioaktīvie atkritumi apkārtējai videi bīstamas radioaktīvās vielas, kas kodolreaktoros un zinātniskos pētījumos tālāk nav izmantojamas
- piepļundzināt Aplaistīt, pielaistīt
- kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā
- koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību
- alkoholīze Apmaiņas reakcija starp izšķīdušo vielu un šķīdinātāju, kurā notiek arī vielas un šķīdinātāja sadalīšanās, ja šķīdinātājs ir spirts
- apmālības Apmāles - agrāk svinības ar mielastu, beidzot malšanu
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim)
- degra Apretūras viela, ar ko ietauko ādas, sevišķi ziemišķa un hroma, lai tās uzturētu mīkstas
- pleziorentgenterapija Apstarošana ar rentgenstariem no neliela attāluma
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu)
- atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas
- pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu
- hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus
- kalendulīns Aptieku klinģerīšu jeb kalendulas darbīgā viela
- kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
- granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā
- pusliels Aptuvens liela vidus
- pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem
- kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas
- banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla
- gamma apzīmējums vienam no vielas stāvokļiem, ko nosaka atomu telpiskā struktūra (piemēram, gamma dzelzs, kas izveidojas 912 - 1392 ⁰C temperatūrā)
- jaukt ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt
- maisīt ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli
- sajaukt ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt
- taisīt ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1)
- pārvadīt ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā
- iebarāt ar barību pielabināt (dzīvnieku)
- iebarot ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku)
- ieēdināt ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2)
- elektroncaurums ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance) cietvielas elektronu enerģijas līmeņos
- nogatavināt ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību
- imūnfluorescence ar fluorescējošu krāsvielu iezīmētas antivielas fluorescence; lieto specifisku antigēnu pierādīšanai audos
- trasa ar grīsli apaugusi liela pļava (kas atrodas tālu no mājas meža ielokā)
- hromatogramma ar hromatogrāfijas metodi iegūts attēls, kas norāda analizētās ķīmiskās vielas atrašanās vietu
- leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai
- elektrodetonators ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto, lai ierosinātu sprāgstvielas lādiņa detonāciju
- detonatorkapsele ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai
- kapseļdetonators ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai
- asējuma plate ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu
- burbuļsakta ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta
- kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē
- izmādīties ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko)
- izmocīties ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko)
- stiebraite ar meldriem un niedrēm aizaugusi neliela sala, vai tāds upes krasts
- gatavot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai
- iebrukt ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4)
- plastikāts ar plastikāciju, plastifikāciju iegūta viela, materiāls
- pergamentpapīrs ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu
- ražot ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas)
- nokaitināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika
- sariebt ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu
- iedragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu ielauzt (2)
- saspiest ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu
- palte ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā)
- špalte ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā)
- žolga ar ūdeni pildīta neliela ieplaka, bedre, gramba; peļķe
- vējdzirnaviņas ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai)
- blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus
- pietrīt ar vīli apstrādājot pielabot līdz vajadzīgajam izmēram vai virsmas precizitātei
- parudze ar zāli aizaugušas nelielas pļavas un grāvji ap rudzu lauku (arī šajā laukā)
- mazzālains ar zāli nabadzīgs, reti saaugusi neliela zāle
- zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli
- eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss
- Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m
- dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns
- arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto
- Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu
- entelechija Aristoteļa apzīmējums ķermeni veidotājam spēkam, kas vielai piešķir formu
- dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem
- ELT Ārkārtīgi lielais teleskops ("Extremely Large Telescope")
- benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela
- rezionīds aromātiska viela, ko iegūst no plūmju evernijas un izmanto parfimērijā
- nardes Aromātiska viela, ko iegūst no šo augu saknēm
- stirakss aromātisks balzams, ko iegūst no vielas, kura izdalās ambraskoku stumbru rētās; izmanto medicīnā un parfimērijā
- benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos
- terfenils aromātisks ogļūdeņradis C~6~H~5~-C~6~H~4~-C~6~H~5~, balta, kristāliska viela
- piparmētru eļļa aromātviela, ko iegūst no šīs mētru sugas, izmanto zobu pastās, skūšanās losjonos, arī pārtikā un dzērienos, cigaretēs, var izraisīt alerģiskas reakcijas, siena drudzi, izsitumus uz ādas, alerģisku kontakta dermatītu
- miligramprocents Ārpussistēmas koncentrācijas mērvienība; 1 mg% vienāds ar 1 mg izšķīdušās vielas uz 100 g šķīdinātāja
- arsenīdi Arsēna un metālu savienojumi - cietas vielas, kas parasti kūst augstā temperatūrā
- adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos
- taraksacerīns Ārstniecības pienenes jeb cūkpienenes piensulā atrodama viela, ko izmanto ārstniecickos nolūkos
- nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu
- simpatomimētiķi Ārstniecības vielas, kas iedarbojas kā simpātisko nervu kairinātāji
- simpatolītiskie līdzekļi ārstniecības vielas, kas spēj novērst parādības, kuras izraisa simpātisko nervu kairinājums
- tonizējošie līdzekļi ārstniecības vielas, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu
- inhalēt Ārstnieciskā nolūkā ieelpot (vielas)
- beberīcenzafte Ārstnieciska viela, kuras sastāvā ir kāds bārbeļu preparāts
- ādas raudze ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu
- arteriogrāfija Artērijas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne
- ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni
- jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas
- tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru
- rotans asarveidīgo kārtas suga, neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem
- opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi
- prokoagulants Asinsrecei nepieciešamas dabiskas vielas pirmāknis
- angiotonīns Asinsvadu sašaurinātajā viela asinīs, kas rodas no hipertensinogēna renīna ietekmē
- mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos
- C vitamīns askorbīnskābe – ūdenī šķīstošs vitamīns, kam liela nozīme vielmaiņas procesā
- salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi
- asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā
- Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m
- ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array")
- dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem
- separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita
- noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku)
- attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas)
- garšot atgādināt (kādas citas vielas, produkta) garšu; izraisīt noteiktu garšas sajūtu
- Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam
- mirgojošā gaisma atkārtota gaismas iedegšanās pēc neliela laika intervāla
- norba Atkritumu savācējmašīna, kas noteiktā laikā pa noteiktu maršrutu izbraukā Rīgas ielas
- sārņi atkritumviela, kas rodas, cietām izejvielām (kurināmajam, rūdai, kušņiem) augstā temperatūrā reaģējot ar gāzes vidi; ir metalurģiskās rūpniecības sārņi un kurtuvju sārņi (izdedži) un pelni
- atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri
- atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas
- hemoreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiskas vielas
- ķimioreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiski noteiktas vielas
- osmofors Atomu grupa, kas piešķir kādai vielai smaržu vai smaku
- hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu
- tahifilakse Ātra imunizācija pret kāda seruma vai ekstrakta toksisko iedarbību ar iepriekšējām nelielas devas injekcijām
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
- makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem)
- atraktors Atraktants - specifiski aromatizators, dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus
- tetrahidrogestrinons Ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1)
- justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes
- izlidot ātri izvirzīties (par vielas daļiņām)
- drēbt ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu)
- Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība
- Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Zebrus paugurmasīvs atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Zebrus ezera ziemeļu krastā, garums — 4 km, platums — 2,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142 m vjl., relatīvais augstums — 60 m
- Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers
- Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km
- Mazais Jūgezers atrodas blakus Lielajam Jūgezeram Garkalnes pagastā un ir otra atlika no bijušā ezera, platība - 3,3 ha
- Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers
- Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam
- Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas
- Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers
- Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu
- Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
- bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Kangaru ezers atrodas Ropažu pagastā, platība — 5,5 ha; Aklais ezers; Kangarezers; Lielais Kangaru ezers
- Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
- Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
- Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns
- Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi
- nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni)
- bīdnis Ātrspiedes ierīce pielaides galdā un pie iespiežamā veltņa, kur piebīda loksni, ielaižot to mašīnā
- grupas ātrums ātrums, ar kādu pārvietojas viļņu paketes apliecēja; tas var atšķirties no viļņa fāzes ātruma (pārvietojoties vielā, vielas dispersijas dēļ viļņu paketes forma un izmēri var mainīties)
- kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba
- celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī
- nogulsnis Atsevišķa šķīdumā neizšķīdušās vielas daļiņa
- gruzis Atsevišķa vienība no liela daudzuma
- kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
- kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
- Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m
- jogurtdupsis Atšāvusies un liela pēcpuse
- kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu
- nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu
- atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas)
- trīce attēla neliela vibrācija vai pārvietošanās displeja ekrānā, ko izraisa pārraidītā signāla nestabilitāte
- pustoņu attēls attēls, kam raksturīga liela krāstoņu dažādība - reproducēšanas procesā teorētiski var iegūt 256 līmeņu pustoņus
- elektrofotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot vielas fotovadītspēju
- virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji
- molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros
- ingvinolabiāls attiecīgs uz cirkšņiem un lielajām kaunuma lūpām
- apiknomorfs attiecīgs uz nervu šūnu, kas vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta
- antiksēnisks attiecīgs uz reakciju, ko izraisa svešas vielas ievadīšana dzīvos audos
- centinormāls attiecīgs uz šķīdumu, kura viens litrs satur vielas gramekvivalenta vienu simtdaļu
- makrokardija Attīstības kroplība, kas izpaužas kā neparasti liela sirds
- barbans Atvere (kuļmašīnā), kur ielaiž kuļamo labību; šī atvere kopā ar attiecīgo mehānismu
- cerebrostomija Atveres izveidošana lielajās smadzenēs
- atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
- neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu
- ārenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
- ceplenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļceplis" iedzīvotāji
- mīnenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Mīne" iedzīvotāji
- mūrīšnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrīši" iedzīvotāji
- ražotāji Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji
- ražotājnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji
- skarenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Skare" iedzīvotāji
- Gros-Aucskaja Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Gross-Autzsche Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums vāciski
- korķaudi Audi, kuros ir korķviela
- kalcifilakse Audu pārkaļķošanās pēc stimulējošas vielas ievadīšanas
- macerācija Audu sadalīšanās šūnās, izšķīstot starpšūnu vielai
- metahromāzija Audu vai to elementu krāsošanās citā krāsā nekā lietotās krāsvielas krāsa
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela
- marķieris Audzēja marķieri - dažādas vielas, ko ļaundabīgā audzēja šūnas producē vairāk nekā parastās šūnas, vai audzēja šūnas producē, bet normālās šūnas neproducē, vai producē organisma šūnas, reaģējot ar ļaundabīgo audzēju
- cilindradenoma Audzējs, kas sastāv no deģenerētām adenomas šūnām un hialīnās vielas cilindru veidā
- Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas")
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
- jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis
- augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu)
- sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti
- mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
- indīgie augi augi, kas veido un uzkrāj toksiskas vielas, kuras var izraisīt cilvēku un dzīvnieku saindēšanos vai bojāeju
- miecētājaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas; miecaugi
- miecaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas; miecētājaugi
- ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas
- augļkātiņš Augļa kātiņš, ar kas to notur augļkokā un caur kuru auglim pieplūst barības vielas līdz nogatavošanās stadijai
- kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā
- saprofīts Augs (mikroorganisms), kas par oglekļa avotu izmanto nedzīvu organismu organiskās vielas
- ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes
- ēršķēzis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes; dzelksnis
- epifīts Augs, kas aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides
- aerofīti Augs, kas barības vielas uzņem no apkārtējās atmosfēras
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga
- krāsu augs augs, kuru izmanto krāsošanai; augs, no kura iegūst krāsvielas
- piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas
- potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas
- humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām
- augsnes jaunveidojumi augsnes veidošanās procesā radušās vielas, kas atšķiras no augsnes horizontiem krāsas un ķīmiskā sastāva ziņā
- keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus
- augstcepure Augsta, liela cepure
- Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
- Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs
- Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9 m
- Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs
- labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās
- fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību
- kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta
- rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas
- Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā
- Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m
- blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos)
- termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai
- liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums
- stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne
- somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga
- intussuscepcija augšanā augšanas veids, kad jaunas sīkākas vielas daļiņas novietojas starp agrākām, vidū, nevis virs tām, un dod tilpuma pieaugumu no iekšas
- virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai)
- Sjupīriors Augšezers - augšējais no 5 Lielajiem ezeriem uz Kanādas un ASV robežas
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā
- metilmerkaptofoss augu aizsardzības viela, ko izmanto apmiglojot, insekticīds, arī pieskares inde, apkaro tīklērces, laputis, tripšus u. c.
- intuskrustācija augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā
- uzsūcējaudi augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas
- vadaudi augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas
- lūksne augu audu komplekss, kas ietilpst vadaudu sastāvā un vada organiskās vielas
- sakne augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus
- fitomitogēns augu izcelsmes viela, kas inducē mitozi cilvēka šūnās
- sirds glikozīdi augu izcelsmes vielas, kas stimulē sirds muskuli
- saime augu kopums (kādā teritorijā, vietā); neliela audze
- haimatoksilīns augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum"
- miecmiza augu miza, no kā iegūst miecvielas; miecētājmiza
- miecētājmiza augu miza, no kā iegūst miecvielas; miecmiza
- lipeklis augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas
- amiloīds augu organismā - ogļhidrāts, kas uzbūvē ir līdzīgs hemicelulozei; tā ir rezerves šķiedrviela dīgļlapās un augošu orgānu šūnu apvalkos
- uzkrājējaudi augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas (saknēs, sakneņos, bumbuļos, gurnos, stumbros, lapās un sēklās)
- mirmekohorija augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas)
- puve augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela
- plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli
- kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
- glioksilskābe augu un dzīvnieku audu sastāvdaļa; jaunaudzēs un negatavos augļos atrodama sīrupveidīga viela, ko var iegūt reducējot skābeņskābi; lieto kā reaģentu triptofāna noteikšanai
- oksidāzes augu un dzīvnieku valsts oksidācijas fermenti, kuriem ir liela nozīme dzīvības procesos
- lopbarība augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai
- citoplazma augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis
- augi augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu)
- pustiks Augumā neliela cūka
- stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai
- spudiņi Aukstā gaļa, pagatavota no teļa vai sivēna galvas un kājām, pieliekot garšvielas
- Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus
- steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas
- pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no gaļas, zivīm vai citiem produktiem, tos samaļot, pēc tam tiem pievienojot garšvielas un tos saputojot viendabīgā masā
- pampero Auksts, brāzmains dienvidu vējš Argentīnā un Urugvajā, kura veidošanās saistīta ar auksto antarktisko gaisa masu ielaušanos pampās no Andu puses
- aukstumaģents Aukstumnesējs - aukstummašīnas (saldēšanas mašīnas) darbviela (vai darbķermenis)
- skvoters Austrālijā - liela zemes gabala nomnieks, kas audzē aitas
- Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā
- alčeringa Austrālijas aborigēnu reliģijā - mitoloģisks laiks (kuram ir sākums, bet nav beigu), kā arī sarežģīts ticējumu un rituālu komplekss, kurā liela nozīme ir totēmismam
- spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām
- benzovozs Autocisterna degvielas pārvadāšanai
- parkot Automobili novietot ielas malā, autostāvvietā u. tml.
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
- āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis
- klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis
- kolportieris Avīžu pārdevējs uz ielas
- avoja Avoja voi - lieto, lai izteiktu, piemēram, izmisumu, lielas sāpes
- Avotene Avotu iela un tās apkārtne Rīgā
- šahseveni Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Irānas ziemeļrietumos, neliela daļa arī Azerbaidžānas dienvidos (Mugānas līdzenumā)
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā
- azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas
- tripānsarkanais Azokrāsviela, ko lieto vitālajā krāsošanā
- tripānzilais Azokrāsviela, tripanosomicīds; lieto histoloģijā vitālajai krāsošanai
- kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns
- pangāmskābe B15 vitamīns, kristāliska, ūdenī šķīstoša viela, šūnās aktivē skābekļa pārneses procesus
- bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
- nobailes Bailes (parasti nelielas)
- porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus
- hemosintēze Baktēriju barošanās veids - process, kurā baktērijas no neorganiskām vielām sintezē organiskas vielas, izmantodamas neorganisko vielu oksidēšanās gaitā radušos ķīmisko enerģiju
- mikromonosporas Baktēriju ģints, grampozitīvi, sporas veidojoši, aerobiski organismi, kuri veido zarotu micēliju; atrodamas augsnē un ūdenī; no dažu sugu pārstāvjiem iegūst aminoglikozīdu grupas antibiotiskās vielas
- bakterioproteīns Baktēriju olbaltumviela
- miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus
- lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos
- balladeska Balādes viela un stils, traģiski varoniska vai panteistiski mistiska izjūta
- variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji
- Basuki Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā liela čūska, kas mīt pazemes valstības alā
- Motacilla alba baltā cielava
- vagas cielava baltā cielava ("Motacilla alba")
- elaidīns Balta kristāliska taukviela, oleīna izomērs; iegūst, apstrādājot oleīnu ar slāpekļa paskābi
- levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti
- benzilfumarāts Balta kristāliska viela bez smakas un garšas
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl
- levoglukozāns Balta kristāliska viela, ko izmanto polimēru sintēzēs
- metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem
- ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma
- kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu, ko iegūst pārtvaicējot kamparkoka lapas un koksni
- anemonīns Balta, kristāliska viela anemonēs, sirds inde
- borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā
- nātrija hidrogēnkarbonāts balta, kristāliska, pulverveida viela; dzeramā soda
- aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta
- agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju
- amarīns Balts, kristālisks pulveris, rūgtviela rūgto mandeļu eļļā; iegūst arī sintētiski; indīgs
- slida Baļķis ar rievu laivas ielaišanai jūrā
- mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem
- bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas
- viesība bankets, mielasts
- zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300)
- koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas
- trofiskie faktori barības vielas, ko organisms saņem ar augu vai dzīvnieku valsts barību
- batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu
- bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras)
- auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā
- pinacianols Bāziska anilīna krāsviela, ko lieto supravitālai mitohondriju un saldētu audu griezumu krāsošanai
- azokarmīns Bāziska azīnkrāsviela, ko lieto histoloģijā
- briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli
- briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli
- joda zaļā bāziska krāsviela, ko iegūst, jodmetilam iedarbojoties uz metilvioleto
- briljantkrezilzilā Bāziska krāsviela, protoplazmas inde; lieto protozoju vitālai krāsošanai, mitohondriju krāsošanai
- hrizoidīns Bāziska oranždzeltena azokrāsviela baktēriju krāsošanai
- alunīts bāzisko sulfātu grupas minerāls KAl~2~[SO~4~]~2~(OH)~6~, alaunu, kālija sāļu, sērskābes un alumīnija izejviela
- lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju
- amfipirenīns Bazofila viela, kas veido šūnas kodola apvalku
- speķēns bekona cūka (neliela un viegli nobarojama)
- benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes)
- kolonka Benzīna tvertne (degvielas uzpildes stacijā)
- antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela
- guba Berama materiāla, beramas vielas kaudze
- šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem
- ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks
- ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu
- Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes
- reproterols Beta-mimētiskās grupas viela ar īslaicīgu darbību, ko izmanto kā pretastmas līdzekli
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu-silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens
- ģipšbetons Betons, ko izgatavo no ģipša saistvielas, minerālām (galvenokārt porainām) un organiskām (zāģskaidām, salmu griezumiem u. c.) pildvielām
- keramzītbetons Betons, kura pildviela ir keramzīts
- varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos
- magnētiskā uzņēmība bezdimensijas lielums (k), kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā (ar intensitāti H)
- masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai)
- benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā
- karioplastīns Bezkrāsaina kodolviela, no kuras veidojas mitotiskā vārpsta
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem
- alumīnija hlorīds bezkrāsaina kristāliska viela AlCl~3~, šķīst ūdenī un absolūtajā spirtā, gaisā kūp, jo gaisa mitruma ietekmē hidrolizējas un izdalās hlorūdeņradis
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli
- paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai
- alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā
- protofilīns Bezkrāsaina viela, kas pārvēršas par hlorofilu gaisa vai oglekļa dioksīda ietekmē
- melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos
- benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns)
- tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela
- tetrafenilhidrazins Bezkrāsas kristāliska viela, ko iegūst oksidējot difenilaminu
- dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos
- feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas
- ALEPH 500 bibliotēku informācijas sistēma, kas tiek izmantota Latvijas lielajās bibliotēkās un to kopkataloga darba nodrošināšanai internetā
- bidetta Bideta - neliela duša
- paēdiens Biedrisks mielasts, svinību galds
- kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt
- timba Bieza viela vai biezs šķidrums
- foliants Bieza, liela formāta grāmata
- sabiezinātība Biezuma pakāpe (vielai)
- deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera
- ķīlnieks Bikšu ķīlis (šaurs ielaidums)
- biodīzelis Biodīzeļdegviela
- biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos
- akceptors Bioķīmijā - viela, kas oksidācijas un redukcijas reakcijās savienojas ar aktīvo skābekli vai ūdeņradi
- prekursors bioloģiskajos procesos viela, no kuras veidojas cita, parasti aktīvāka viela
- pirmāknis Bioloģiskajos procesos viela, no kuras veidojas cita, parasti aktīvāka viela
- betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka
- neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu
- gamma aminosviestskābe bioloģiski aktīva viela, kavētājmediators, kas aizkavē impulsu pārvadi nervu šķiedru un šūnu kontakta vietās
- kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās)
- bioflavonoīdi Bioloģiski aktīvas vielas, galvenokārt ūdenī šķīstošo P vitamīnu grupa
- simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem
- biogēnie stimulatori bioloģiski aktīvas vielas, kas rodas izolētos dzīvnieku un augu audos organismam nelabvēlīgos apstākļos un veicina dzīvības procesus audos šajos apstākļos
- fitoaleksīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augstākajos augos, tiem nonākot saskarē ar patogēniem mikroorganismiem, un nomāc mikroorganismu augšanu
- hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri; distantie akvitatori
- parahormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala dažu audu šūnas; piedalās asinsrites regulēšanā; kontrolē kuņģa un zarnu funkcionēšanu
- feromons Bioloģiski aktīvas vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji; fermons
- kateholamīni bioloģiski aktīvas vielas, kuras veidojas cilvēku un dzīvnieku organismā un kurām ir hormonu un mediatoru funkcijas, piemēram, adrenalīns, noradrenalīns
- mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma laikā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās un pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru
- biomasa Bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos
- birkšis Birkšķis - drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas
- parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
- radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas
- pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors
- menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri
- krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu
- skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts
- laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- balastviela Blakus viela (kādā vielu maisījumā)
- klānis Blīva (liela) kopa, liela kaudze; blāķis
- blāķis Blīva (liela) kopa; (liels) daudzums
- vāciņi blīva papīra, kartona vai polimēra izstrādājums, kas paredzēts neliela daudzuma papīra lapu uzglabāšanai; firmas stila sastāvdaļa
- skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido skrimšļu šūnas un šūnstarpu viela
- obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā)
- Boghedas Boghedas ogles - sapropeļa ogles, kas veidojušās no aļģu atliekām; izejviela, no kuras iegūst mākslīgo šķidro kurināmo, kā arī smērvielas
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdens nelaime
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām
- Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m
- borazons Bora nitrīda mākslīgā kubiskā modifikācija jeb alotrops, kas ir ļoti cieta viela, laboratorijas apstākļos iegūta 1957. g.; elbors; kubonīts
- borēgs Borskābes nātrija sāls (nātrija tetraborāts); indīga viela prusaku iznīcināšanai
- dīgsoma Botānikā lietots apzīmējums lielai sēklas aizmetņa šūnai, kurā rodas olšūna un attīstās vēlāk par dīgli (embriju); dīgļsoma
- bruģis Braucamās daļas pārklājums ar akmeņiem (piemēram, ielai, ceļam)
- krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem
- brīvais Brīvās krišanas paātrinājums - paātrinājums, ko iegūst ķermenis, krītot uz Zemi no neliela augstuma bezgaisa telpā
- Brīvībene Brīvības iela
- trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli
- trinitrofenols Brizanta sprāgstviela - gaišdzelteni kristāli; pikrīnskābe
- heksogēns Brizanta sprāgstviela, bezkrāsaini kristāli, jutīgi pret triecienu un berzi
- oktogēns Brizanta sprāgstviela, kas pēc sprāgstamības un jutības tuva heksogēna, ar kušanas temperatūru ap 280 Celsija grādiem
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
- bronhogramma Bronhu zaru rentgenogramma, ko izdara pēc kontrastvielas ievadīšanas bronhos
- metallkrāsvielas Bronzas un brokāta krāsvielas, kuru pārklājumi imitē metālu krāsu
- umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa
- sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē
- pirodekstrīns Brūna, cieta viela, iegūta, karsējot cieti
- ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga
- sargasi Brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases ģints ("Sargassum"), kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas; šīs ģints aļģes
- bistrs Brūngana krāsviela, ko iegūst no dedzināta koka sodrējiem
- hippomanes Brūnganas krāsas cieta viela, ko nelielos daudzumos atrod šķidrumos, kuros kumeļš guļ ķēves dzemdē; kumeļu maizīte, dievmaizīte
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
- budinka Būdiņa; (neliela) ēka, arī jaunbūve
- bamba Bumba (ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta)
- ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas
- rānunkuls Burtiski: vardīte; liela augu dzimta dzelteniem ziediem, gundegas, uguns puķes
- buru trimmēšana buru pielaikošana mastam, laivai un kustīgajai takelāžai
- bloze Burzma, drūzma, liela kaudze
- strāvot būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām)
- izkausēt būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst
- kausēt būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra
- nokaitināt būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika
- noņemt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās
- izgulsnēt būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām)
- panest būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu
- uzsūkt būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām
- ņirbēt būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība
- ņirbt būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība
- plosīties būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu)
- saturēt būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu
- izdalīt būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem
- turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas
- divinils Butadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis, gāze, mākslīgā kaučuka izejviela
- makrouzturs Būtiskas uzturvielas, kas nepieciešamas relatīvi lielā daudzumā; ietver ogļhidrātus, taukus, proteīnus un ūdeni
- substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums; arī viela, materiāls
- ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā
- betona maisītājs būvmašīna, kas pagatavo betona masu, mehāniski samaisot tās komponentus - saistvielas, pildvielas un ūdeni
- skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam)
- kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma
- būvniecības tolerance būvniecības pielaide - robežas, kurās drīkst mainīties projektā uzrādītie lielumi
- bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus
- mekonīns C~10~H~10~O~4~, indiferenta viela opijā
- adamantāns C~10~H~16~, telpisks policiklisks ogļūdeņradis, ārstniecības preparātu izejviela
- semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā
- dekāns C~10~H~22~, piesātināts ogļūdeņradis (alkāns), bezkrāsains šķidrums; atrodams naftā, dīzeļdegvielas un dažu citu degvielu sastāvdaļa
- naftohinons C~10~H~6~O~2~, kristāliska viela, naftalīna oksidēšanas produkts; 1,4-naftohinona atlikums ir K vitamīna un daudzu pigmentu molekulu fragments
- naftols C~10~H~7~OH, balta kristāliska viela, iegūta no akmeņoglēm; pastāv divas izomēras formas - alfa naftols un beta naftols
- psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus"
- aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai
- ksantons C~13~H~8~O~2~, ksantēna ketonatvasinājums; dažas krāsvielas un ziedu dzeltenais pigments ir tā atvasinājumi
- liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela
- usnīnskābe C~18~H~16~O~7~, antibiotiska viela, ko iegūst no ķērpja "Usnea barbata"
- tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam
- sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam
- fenoltetrahlorftaleīns C~20~H~10~Cl~4~O~4~, krāsviela, kuras nātrija sāli lieto aknu funkcionālās spējas noteikšanai
- pleirotīns C~21~H~22~O~5~, antibiotiska viela, iegūta no bazīdijsēnes "Pleurotus griseus"
- mezobilirubīns C~33~H~40~N~4~O~6~, dzeltena kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; veidojas tievajā zarnā
- mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu
- oleandomicīns C~35~H~61~NO~12~, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces antibioticus"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai
- protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem
- nitromannīts C~6~H~8~(ONO~2~)~6~, viela, kas iegūta, nitrējot mannītu ar slāpekļskābi un sērskābi
- nitrofurantoins C~8~H~6~N~4~O~5~, antibakteriāla viela, dzeltenoranžs pulveris, vāji šķīst ūdenī; lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā
- trihlormetiazīds C~8~H~8~Cl~3~N~3~O~4~S~2~, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā
- mentons C10H18O, kristāliska viela ar piparmētru smaršu, atrodams ēteriskās eļļās, viegli iegūstams oksidējot mentolu
- mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela
- politiazīds C11H13CLF3N3O4S, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto hipertensijas un tūskas ārstēšanā
- pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
- razoksāns C11H16N4O4, antineoplastiska viela, kas var samazināt doksorubicīna kardiālo toksiskumu, lietojot to kombinācijā ar šo preparātu
- tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai
- tolbutamīds C12Hl8N2O3S, sulfonilurīnvielas savienojums, hipoglikēmisks līdzeklis; lieto insulīnneatkarīgā cukura diabēta ārstēšanai
- ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela
- ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā
- pimpinellīns C13H10O5, rūgtviela noragu saknēs
- metabromsalāns C13H9NO2, dezinficējoša bromsalāna grupas viela ar antibakteriālu un antimikotisku darbību; medicīnisko ziepju sastāvdaļa
- metilēnvioletais C14H8N2OS, vāji bāziska tiazīna krāsviela, metilēnzilajam radniecīga viela; krāsviela histoloģijā
- tanacetīns C15H20O4, rūgtviela biškrēsliņu seklās, lapās un ziedos
- ramnetīns C16H12O7, dzeltena krāsviela, glikozīda veidā atrodama "Rhamnus cathartica" augļos
- porfiromicīns C16H20N4O5, C mitomicīna metilatvasinājums, antineoplastiska antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces aridus"
- pararozanilins C19H17N3HCl, sarkana trifenilkatjonā krāsviela
- pizotilīns C19H21NS, anaboliska viela ar antideprīvu un serotonīnu inhibējošu darbību; lieto migrēnas ārstēšanai un ēstgribas veicināšanai
- fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī
- ksantalīns C20H19NO5, opija alkaloīds, papaverīna atvasinājums, balta kristāliska viela, tās sāļi ir dzeltenas vielas
- moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem
- lizergīds C20H25N3O, lizergīnskābes dietilamīds; aktīva halucinogēna viela, serotonīna antagonists; saīs.: LSD
- marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās
- mekonidīns C21H23NO4, dzeltena amorfa viela, opija alkaloīds
- perfenazīns C21H26ClN3OS, fenotiazīnu grupas antipsihotiskā viela ar pretvemšanas darbību
- netilmicīns C21H41N5O7, pussintētiska plaša darbības spektra aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, sizomicīna atvasinājums; pēc darbības līdzīgs gentamicīnam un tobramicīnam
- oksitetraciklīns C22H24N2O9, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces rimosus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām, pret riketsijām
- puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski
- lantopīns C23H25NO4, kristāliska viela, opija alkaloids
- paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām
- viomicīns C25H43N13O10, antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces floridae" un "Streptomyces puniceus"; lieto tuberkulozes terapijā
- lupulons C26H38O4, apiņu rūgtviela ar antibiotiskām īpašībām
- rolitetraciklīns C27H33N3O8, pussintētiska plaša spektra tetraciklīnu grupas antibiotiska viela
- rodamīns C28H31ClN2O3, fluorescējoša sarkana krāsviela, fluoresceīna atvasinājums
- tribenozīds C29H34O6, glikozīds, sklerotizējoša viela; lieto iekaisušu un varikozu vēnu ārstēšanai
- rotlerīns C30H28O8, kamalas darbīgā viela
- tarakserols C30H50O, tonizējoša viela alkšņu mizā
- rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem
- tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam
- oksihematīns C34H32N4O7Fe, oksihemoglobīna krāsviela; to oksidējot, rodas hematīnskābe, reducējot - hematoporfirīns
- taraksacīns C40H40O5, rūgtviela pieneņu saknēs
- plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
- zorbamicīns C56H100CuN18O24S2 2HCl antibakteriāla antibiotiska viela, kas iegūta no "Streptomyces bikiniensis"
- pentaeritritols C5H12O4, kristāliska viela; izmanto atvasinājumu iegūšanai
- orotskābe C5H4N2O4, uracila un cito-zīna biosintēzes izejviela dzīvnieku audos
- purons C5H8N4O2, viela, iegūta, elektrolizējot urīnskābi
- melitskābe C6(COOH)6, kristāliska viela, šķīst ūdenī un etilspirtā
- vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām
- neozīns C6H17NO2, bāziska viela muskuļaudos
- mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis
- ksilenols C6H3(CH3)2OH, dimetilfenols, bezkrāsaina kristāliska viela, pastāv sešu izomēru veidā; tās salicilāti lietoti pret reimatismu
- ksililēndiamīns C6H4(CH2NH2)2, viela, ko izmanto krāsvielu iegūšanai
- ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā
- pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā
- mekonskābe C7H4O7, fizioloģiski mazaktīva viela opijā
- patulīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no dažādu sēņu kultūrām
- penicidīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas izolēta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām
- penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī
- streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā
- lopress C8H8N4HCl, līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balta kristāliska viela, šķist ūdenī
- umbeliferons C9H6O3, viela, kas sastopama vairākos "Umbelliferae" dzimtas augos; lieto ultravioletā starojuma absorbēšanai pretsaules krēmos un losjonos
- tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite
- pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai
- Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai
- mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu
- ceftriaksons cefalosporīnu klases antibiotiska viela, ko lieto dažādu baktēriju infekciju ārstēšanai
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens
- ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla
- metilceluloze celulozes metilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OCH~3~)~x~]~n~, cieta balta viela bez garšas un smaržas, iegūst uz alkālijcelulozi iedarbojoties ar metilhlorīdu
- acetātceluloze Celulozes un etiķskābes esteris, polimērs; izejviela šķiedrām, arī plastmasām
- karboksimetilceluloze celulozes un glikolskābes ēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~ (OCH~2~COOH)~x~]~n~, balta šķiedrveidīga vai pulverveidīga viela
- Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais
- ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas
- aleja Ceļš vai iela, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve
- polimērcementbetons Cementbetons, kura saistvielai pievienota polimēra ūdensemulsija vai ūdenī šķīstoši polimāri
- kundēties Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties
- pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem
- tizanidīns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzenes
- baklofēns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzeņu nervus
- piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas
- ceturtnieks Ceturkšņa (1/4 arkla lielas) mājas saimnieks
- logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai
- akrilnitrils CH~2~=CH-CN, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar raksturīgu smaržu, polimēru izejviela; akrilskābes nitrils
- metilarsēnpaskābe CH~3~AsO(OH)~2~, kristāliska viela, arsēna organisks atvasinājums
- metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts
- diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai
- nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils)
- cielave Cielava
- cielavele Cielava
- cielaviņa Cielava
- cielavīna Cielava
- motacilla Cielavas
- glaudgalvīte Cielaviņa
- motacillidae Cielavu dzimta
- baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava
- dendronanthus Cielavu dzimtas ģints
- mežcielava Cielavu dzimtas suga ("Dendronanthus indicus")
- pelēkā cielava cielavu suga ("Motacilla cinerea"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. kā caurceļotājs
- dzeltengalvas cielava cielavu suga ("Motacilla citreola"), Latvijā sastopama ļoti reti
- dzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla flava"), Latvijā sastopamas 2 pasugas: bieži un visā teritorijā - nominālpasuga ("Motacilla flava flava"), retāk - ziemeļu pasuga ("Motacilla flava thunbergi")
- Japānas cielava cielavu suga ("Motacilla grandis")
- iedzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla lutea")
- Grallina bruijni cielavveida strazdulis
- apaļciems Ciems, kurā ēkas grupētas ap kopēju laukumu, ko šķērso iela
- magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- mielastība Cienasts, mielasts, dzīres
- platināt Cienāt, pielaidīgu darīt
- mijiedarbojošā dubultzvaigzne cieša dubultzvaigzne, kurā viens vai abi komponenti aizpilda savu Roša tilpumu, savstarpējo gravitācijas spēku iedarbībā iegūst pilienveida formu un starp tiem notiek vielas apmaiņa
- sapakulot cieši aizbāzt, piepildīt (piemēram, nelielas spraugas) ar pakulām
- drīvēt cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām)
- digestors cieši noslēdzams katls, kur lielā karstumā var izvārīt vaļējos katlos neizvārāmas vielas
- mākulis Ciešs (kā neliela) kopums
- metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām
- luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai
- jonapmaiņas sveķi cieta viela, kas spēj uzņemt jonus no šķīduma un apmainīt tos pret citiem (piem., pārvērst sālsūdeni saldūdenī)
- pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums; viena šīs vielas, vielu maisījuma doza
- karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu
- abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība
- vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai; vīnskābes skābā kālija sāls
- pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu
- CDP Cietās degvielas paātrinātājs
- ingesti Cietās un šķidrās uzturvielas kuņģī
- biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā)
- krecumi Cietas vielas sīkas daļas šķidrumā; biezumi; arī izēdas
- sublimācija Cietas vielas tieša pāreja gāzveida agregātstāvoklī, apejot šķidro fāzi; viens no iztvaikošanas veidiem
- amorfi Cietas vielas, kam nav noteiktas kristāliskas formas
- cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres
- jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem
- absorbenti cieti, poraini dabiski un sintētiski materiāli ar lielu īpatnējo virsmu (1-1700 m^2^/g), kas labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem
- sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks
- cetāns Ciets ogļūdeņradis C~16~H~34~, kuru lieto par standartu dīzeļdegvielas kvalitātes (cetānskalitļa) noteikšanā, kušanas temperatūra 18 °C
- piekaramais konteiners ciets plūdlīniju korpuss ar nodalījumiem; lieto kravas, aprīkojuma un ieroču pārvadāšanai; hermētiskus piekaramos konteinerus izmanto par degvielas tvertnēm, kuras var nomest pēc degvielas izlietošanas
- rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām)
- adsorbenti Ciets, porains materiāls, kas ar savu virsmu labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem, piem., aktivētā ogle, silikagels, ceolīti
- kristāli Cietviela, kurā daļiņas (atomi, joni, molekulas) izvietotas stingri noteiktā kārtībā
- pusvadītājs Cietviela, kuras elektrovadītspēja ir vidēja starp metālu un dielektriķu elektrovadītspēju un palielinās, augot temperatūrai
- suspendēties Cietvielas daļiņām vai dzīvām šūnām gāzveidīgā vai šķidrā vidē izveidot suspensiju
- caurums Cietvielas elektronu enerģijas līmeņos (valentajā zonā u. c.) ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance)
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni
- radiācijas defekti cietvielas struktūras kropļojumi, apstarojot to ar daļiņu kūli vai cietu elektromagnētisku starojumu; radiācijas defekti ir vakances un starpmezgla atomi un piemaisījumu atomi, kas rodas kodolreakcijā
- molekulārie kristāli cietvielas, kas veidojas no molekulām, kuras savstarpēji saistītas ar vājiem van der Vālsa spēkiem vai ūdeņraža saitēm
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums
- mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai
- veltņakauls cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu
- pērtiķcilvēks cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem
- olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks
- zvaigzne cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē)
- speciālists cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē)
- autoritāte cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu
- sineastisks cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem
- balsts cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā)
- erudīts cilvēks, kam ir lielas zināšanas, laba izglītība
- lutausis cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis
- superzvaigzne cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē)
- toksikomāns cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas
- narkomāns cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas
- bagātnieks cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības; cilvēks, kam ir daudz naudas
- pusmācītājs cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu)
- mnemonists cilvēks, kas ir attīstījis liela informācijas daudzuma ātras iegaumēšanas iemaņas uz mnemonisku paņēmienu pamata ar mākslīgu asociāciju izveidošanas palīdzību
- sīktirgotājs cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību
- ogļdeģis cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai
- ratiņstūmējs cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas
- pusproletārietis cilvēks, kas strādā algotu darbu uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība
- namīpašnieks cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas
- pasionārs cilvēks, kuram piemīt liela iekšējā enerģija; temperamentīgs, aktīvs cilvēks
- zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē)
- vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem
- lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis
- hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas
- arhiplazma Citoplazmas viela, no kuras radušās un sastāv centrosomas, to stari un vārpstas pavedieni mitozē
- neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
- toluidīnzilais Cl5Hl6ClN3S, krāsviela, ko plaši lieto histoloģijā
- torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai
- si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu
- si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku
- stagacis Cūkas aste, ko vārīja miežu sēšanas laikā, lai miežu vārpas augtu garas un lielas kā cūku astes
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
- apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas
- cūku bēres cūku kaušana un sekojošais mielasts
- cūkbēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas
- saldinātāji Cukuru nesaturošas vielas, kas dod produktiem saldu garšu
- amata kāzas cunftē uzņemtā jaunā amata meistara kopējs mielasts ar pārējiem amata meistariem - amata brāļiem
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
- jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele
- konkordance Četru cicero, t. i. 48 punktu liela burtu vai saliekamā materiāla tipogrāfiska garuma un platuma vienība
- pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai
- anthus Čipstes - zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints
- žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu
- ehidnīns Čūsku inde vai slāpekli saturoša tās pamatviela
- holekalciferols D~3~ vitamīns; bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ultravioleto staru ietekmē no provitamīna veidojas cilvēka ādā; atrodams zivju eļļā, olas dzeltenumā, aknās u. c.
- kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju
- minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti)
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
- Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija
- Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība
- Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
- Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni
- Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
- Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
- Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
- basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni)
- asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri
- balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas
- reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā
- alumīnija rūdas dabiskas minerālvielas ar paaugstinātu (vairāk par 25-30%) alumīnija daudzumu (boksīti, alunīti, nefelīns, kaolīni), kuras var izmantot alumīnija ieguvei
- arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs
- berilija rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu berilija daudzumu (vismaz 0,1%), galvenie berilija rūdu minerāli ir berils un hrizoberils
- alvas rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot alvas ieguvei; galvenais rūdu minerāls ir kasiterīts
- cinka rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot cinka iegūšanai, galvenais rūdu minerāls ir sfalerīts
- fosfātu rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot fosfora un tā savienojumu iegūšanai, rūdu derīgie komponenti ir apatīta grupas minerāli
- magnija rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot magnija iegūšanai, galvenie minerāli magnezīts, dolomīts
- platīna rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot platīnmetālu ieguvei, galvenokārt tīrradņa platīna minerāli
- vara rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot vara iegūšanai
- bismuta rūdas dabiskas minerālvielas, kuras var izmantot bismuta ieguvei, galvenais minerāls bismutīns
- hroma rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt hromu; galvenais minerāls hromīts
- mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts
- Molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts
- molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts
- niķeļa rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt niķeli; galvenais minerāls pentlandīts
- sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts
- svina rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt svinu, galvenais minerāls galenīts
- torija rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt toriju; galvenais minerāls monacīts, kurā torijs ietilpst kā izomorfs piemaisījums
- urāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt urānu un tā savienojumus; nozīmīgākais minerāls uraninīts
- zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām
- bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem
- derīgie izrakteņi dabiski neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi Zemes garozā, kurus var izmantot materiālās ražošanas sfērā; minerālizejvielas
- vanadāti Dabiskie vanādijskābes sāļi; minerālu grupa - galvenā izejviela vanādija ražošanai
- fibroīns Dabisko zīdu veidojoša lielmolekulāra olbaltumviela
- aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku
- Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas
- Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā
- humīns Daļa trūdvielu (humus), kas nešķīst natrija sārmā: parasti vēl samērā vāji sadalījušās organiskās vielas
- puspaģiras Daļējas, nelielas paģiras
- pussāpes Daļējas, nelielas sāpes
- caurspiedīgā radiācija daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja
- dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu
- dzin Daoisma metafizikā smalkā viela, kas ietilpst visos cilvēka organisma fizioloģiskajos šķidrumos
- materiālie resursi darba līdzekļu un darba priekšmetu kopums, ko izmanto patēriņam (izejvielas, pamatmateriāli, palīgmateriāli u. tml.)
- uzlaušana darbība, kas saistīta ar ielaušanos datoru sistēmā
- jēdzienu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai samazinātu vai novērstu nelielas atšķirības vai pretrunīgumu divu vai vairāku savstarpēji cieši saistītu jēdzienu izpratnē
- simports Darbības mehānisms, kas nodrošina divu savienojumu vienlaicīgu pārnesi caur šūnas membrānu vienā virzienā, vienai vielai tiekot pārnestai koncentrācijas gradienta virzienā, bet otrai - pret to
- pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze
- izgatavošana darbības, kuru rezultātā var iegūt narkotiskās vai psihotropās vielas un zāles un kuras ietver attīrīšanu, kā arī narkotisko un psihotropo vielu pārveidošanu citās vielās
- kaledulīns Darbīgā viela aptieku kliņģerītēs - tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
- atstādināšana no darba darbinieka pagaidu nepielaišana pie darba (amata) pienākumu pildīšanas
- distantie aktivatori darbojas ārpus savas cilmvielas, organismā var izplatīties difundējot, vai arī ar starpšūnu šķidrumiem
- gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta; izejviela ceļubūves bitumenam, kā arī jumtu seguma un izolācijas materiāliem
- datorizdevniecības programma "Ventura Publisher" datorizdevniecības programma, ko plaši izmanto rakstnieki un redaktori darbam ar liela apjoma dokumentiem un dokumentu bibliotēkām
- instalēt Datoru uzstādīt darbam, tajā ielaist programmatūru
- magnētiskā karte datu vide, kas sastāv no neliela izmēra plānas, ar magnētisku materiālu pārklātas plastmasas plāksnes, kurā kodētā veidā ieraksta informāciju
- recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
- pielīkot Daudzkārtīgi noliecoties pielasīt
- sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- masa Daudzums, arī apjoms (piemēram, vielai)
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā
- porante Dažādas sīkas un lielas mantas
- sudāns Dažādas uzbūves neitrālās azokrāsvielas, ko apzīmē ar skaitļiem I, II, III un IV; histoloģija lieto lipīdu krāsošanai
- krāsaugi Dažādu dzimtu augi, kuru orgānos (saknēs, stumbrā, lapās, ziedos, augļos) un audos (koksnē, mizā) veidojas krāsvielas
- zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene
- kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company"
- indikāns Dažos augos esoša viela, kas dod zilo indigo krāsu
- Aklais dažu ezeru nosaukums Latvijā: (a) Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā; (b) Lielais Kangaru ezers - Kangaru ezers Ropažu novadā
- evaņģēlikālisms dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību
- terbinafīns dažu pretsēnīšu līdzekļu aktīvā viela
- stērste dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube
- Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku
- debess meridiāns debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur debess poliem un šķērso horizontu dienvidu un ziemeļu punktā
- kolūrs Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur ekliptikas poliem
- meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu
- debess ekvators debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē
- matemātiskais horizonts debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
- kalorizators Deglis, iekšdedzes motora cilindra daļa, kurai ir augsta temperatūra un kurā iztvaiko un uzliesmo degviela
- trekns degmaisījums degmaisījums, kurā degvielas pilnīgai sadedzināšanai ir gaisa iztrūkums
- liess degmaisījums degmaisījums, kura sastāvā gaisa daudzums ir lielāks, nekā tas vajadzīgs degvielas pilnīgai sadegšanai
- normāls degmaisījums degmaisījums, kurā viena daļa degvielas sajaukta ar 15 daļām gaisa, t. i., tieši tik daudz, cik tas nepieciešams degvielas pilnīgai sadegšanai
- degviela Degoša viela, ko lieto par enerģijas avotu dzinējos (piemēram, benzīns, petroleja, benzols, solāreļļa)
- dzirkstele Degošas vai kvēlojošas vielas atsevišķa daļiņa
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu
- autodegviela Degviela, kas paredzēta automāšīnas dzinēja darbināšanai
- bentils Degviela, kas sastāv no 25% spirta un 75% benzīna
- absolūtais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē stundā, uz vienu kilometru vai pasažierkilometru
- relatīvais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē uz vienu vilkmes vienību stundā
- degvielas uzpilde degvielas iepildīšana spēkratu degvielas tvertnē, kas var būt mehanizēta (benzīna pildnē) vai nemehanizēta, lejot ar spaini, kannu vai citu trauku
- bunkurs Degvielas kopums motorkuģim
- degmaisījums degvielas maisījums ar gaisu noteiktās proporcijās, kuru iesmidzina iekšdedzes motora cilindrā
- padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos
- papilduzpilde Degvielas pieliešana tvertnē papildus jau esošajai. Bieži to dara, lai radītu degvielas rezervi tvertnē vai vairoties no vajadzības iepildīt degvielu turpmākā ceļa posmā, kur tas rada grūtības vai nav iespējams
- gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos)
- detonācijizturība degvielas spēja pretoties detonācijai, kas raksturo degvielas spēju normāli, bez detonācijas sadegt spēkratu motora cilindros
- bāka Degvielas tvertne
- pakaļgaluzpilde Degvielas uzpilde jūrā, uzpildāmajam kuģim atrodoties aiz uzpildes kuģa
- benzīna tanks degvielas uzpildes stacija
- bencīnštelle Degvielas uzpildes stacija
- bencīntanks Degvielas uzpildes stacija
- benzīntanks Degvielas uzpildes stacija
- DUS Degvielas uzpildes stacija
- kolonka Degvielas uzpildes stacija
- zapravka Degvielas uzpildes stacija
- liduzpilde Degvielas uzpildīšana lidojumā no citas speciāli aprīkotas uzpildītājlidmašīnas, lai palielinātu lidojuma tālumu vai lidojuma laiku
- tankštelle Degvielas uzpildstacija
- ballabile Dejisks, dejas; operā nelielas deju epizodes
- poligrāns Dekoratīvs ēku ārsienu aizsargmateriāls; sastāv no polimēra saistvielas un dažādu minerālu granulveida pildvielām
- baltsprāklīte dem. --> baltsprāklis; arī cielavas epitets
- cielajiņa dem. --> cielava
- cielaviņa dem. --> cielava
- cielavīte dem. --> cielava
- deķīts dem. --> deķis; neliela sega
- sānieliņa dem. --> sāniela
- strupieliņa dem. --> strupiela
- trulītis dem. --> trulis; vagonete; neliela dzelzceļa platforma: vagonetei līdzīgi ratiņi
- upelis dem. --> upe; strauts, neliela upīte
- dentinīts Dentīna kanāliņu vielas iekaisums
- Ardēni departaments Francijā (_Ardennes_), Lielajā Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģionā, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, pie robežas ar Beļģiju
- attikt Derēt (pielaikojot)
- kontaktdermatīts Dermatīts, kam cēlonis ir kādas vielas primārā kairinošā ietekme vai, biežāk, ādas sensibilizācija pret kādu vielu, kas atkārtoti vai ilgstoši iedarbojas uz ādu
- destilācija ar ūdens tvaiku destilācija, destilējamā šķīdumā barbotējot ūdens tvaiku (sk. barbotēšana) (pazeminās destilācijas temperatūra); izmantojamā destilējamā viela ar ūdeni nejaucas
- azeotropā destilācija destilācija, kurā maisījumam pieliek vielas, kas saista vienu no azeotropā maisījuma komponentiem, veidojot citu azeotropisku vielu
- mēlīte Detaļa, elements - neliela šaura, plāna plāksne
- izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes
- iniciēšana Detonācijas procesa ierosināšana sprāgstvielā jeb jutīgākās (iniciējošās) sprāgstvielas sprādziens, kas izraisa citas sprāgstvielas sprādzienu
- furoplasts Dezinficējošs šķīdums, kas satur furacilīnu un plēvi veidojošas vielas; to no ādas var viegli nomazgāt ar ūdeni
- dezodorators Dezodorācijas ierīce vai viela
- cirkonija alumooktahlorhidrāts dezodorējoša viela, ko lieto kā pretsviedru līdzekli, kas nav aerosola iesaiņojumā, bīstams ieelpojot, var izraisīt alerģisku reakciju kontakta gadījumā
- DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos
- heroīns diacetilmorfīns, stipra narkotiska viela (morfīna atvasinājums), ko nelieto medicīnā
- dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
- dimagnētiķis Diamagnētiķis - viela vai materiāls, ko magnētiskais lauks vai magnēta poli atgrūž
- antidiastāze Diastāzes antiviela, ko atrod serumā pēc diastāzes ievadīšanas asinīs
- diazonijs Diazonija savienojumi - organiskas vielas, ko plaši lieto krāsvielu rūpniecībā
- Dunikas pagasta teritorija dibināta 1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus, padomju laikā teritorijā papildus iekļauta neliela daļa pirmskara Rucavas pagasta teritorijas
- kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne
- mangls Dienvidamerikas koki, kas laiž no stumbriem lielas gaisa saknes, kuras iestiprinās zemē
- para- Dienvidamerikas vietu, īpaši upju nosaukumos vārdu sākumā nozīmē: lietus, daudz ūdens, liela upe
- dievmaizīte Dievmaize (parasti neliela)
- panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli
- tiokarbanilids Difeniltiourīnviela, ko iegūst, vārot anilīnu ar sēroglekli spirta šķīdumā, vai arī darbojoties uz anilīna un sēroglekļa maisījumu ar ūdeņraža peroksīdu
- pašdifūzija Difūzijas process, kurā notiek vielas daļiņu savstarpēja pārvietošanās, nemainoties vielas ķīmiskajam sastāvam
- DDT Dihlordifeniltrihloretāns - balta, kristāliska viela ar raksturīgu smaku; 20. gs. 40.-60. gados plaši lietots insekticīds, toksisks, bīstams zīdītājdzīvniekiem un cilvēkiem; tagad aizliegts
- stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu
- salurētiķi Diurētiskie līdzekļi - vielas, kas samazina cirkulējošā šķidruma daudzumu organismā
- kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem
- dubultdurvis Divas durvis, (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe
- filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem
- Aruahas salas divas nelielas salas Indonēzijā (_Aruah, Kepulauan_), Malakas šaurumā
- permieši Divas nelielas somugru ciltis - ziraņi un votjaki, kas kopā veido somugru valodu saimes Permas valodu grupu
- Pjērdelekas divas nelielas un neapdzīvotas salas starp Normandijas salām, ziemeļos no Džērsijas salas
- Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi
- malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni
- shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā
- zigofili divdīgļlapju klases dzimta, krūmi, puskrūmi, retumis koki, lakstaugi; lapas bieži ar dzeloņainām pielapēm, pretējas; tuksnešos un zāļainās augsnēs; 30 ģinšu, 250 sugu
- vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija
- ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli
- dubultlogi Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe
- melmeņi Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes
- melmini Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes
- divdeviņi Divi reiz deviņi - liela daudzuma apzīmējums
- vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem
- gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas
- elektriskās ķēdes īsslēgums divu dažādu potenciālu ķēdes punktu savienojums; ķēdē plūst ļoti liela strāva, kas var izraisīt ķēdes elementu un vadu bojājumus
- adukti Divu savienojumu molekulu saistīšanās produkti, piem., šķīdinātajā molekulas un izšķīdinātas vielas molekulas vai jona saistīšanās produkts šķīdumā
- dioksibenzoli Divvērtīgie fenoli; pazīstami 3 izomeri: ortodioksibenzols jeb pirokatechīns, metadioksibenzols jeb rezorcīns un paradioksibenzols jeb hidrochinons; visiem liela nozīme tehnikā
- kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm
- soļķis dīzeļdegviela
- dīzelis Dīzeļdegviela
- saļara Dīzeļdegviela, solāreļļa
- saļarka Dīzeļdegviela, solāreļļa
- cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs - rāda cetāna koncentrāciju (tilpuma procentus) tādā maisījumā ar metilnaftalīnu, kas pēc uzliesmošanas īpašībām ekvivalents pārbaudāmajai degvielai
- dūmainība dīzeļdegvielas raksturlielums, kas raksturo dūmu daudzumu tās sadedzināšanas rezultātā
- maksimetrs Dīzeļdzinēju degvielas aparatūras pārbaudes ierīce
- iesmidzināšanas apsteidzes leņķis dīzeļmotora kloķvārpstas pagrieziena leņķis no degvielas iesmidzināšanas sākuma cilindrā līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu
- dīzeļdegviela Dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru degviela, kas sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma, kura viršanas temperatūra ir 180-360 Celsija grādu; kvalitāti raksturo cetānskaitlis
- palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā); liela sabiedriska celtne (Itālijā)
- notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas
- kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula
- galaucnieki Dobeles novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Galauce" iedzīvotāji
- Lielabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lielapgulde" bijušais nosaukums
- Lielapguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas “Lielapgulde” bijušais nosaukums
- blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
- zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā
- gnu dobradžu dzimtas pārnadzis (Āfrikas savannās), pēc izskata līdzīgs gan nelielam zirgam, gan vērsim
- pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu)
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti
- apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu)
- apmērīties Doties uz pielaikošanu
- absorbētā doza doza, kas ir vienāda ar vielas masas vienībā absorbēto enerģijas daudzumu (mērvienība _grejs_)
- macerācija Drogu mērcēšana ūdenī istabas temperatūrā, lai ekstrahētu bioloģiski aktīvās vielas
- birkšķis Drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas
- krikšķis Drusciņa, mazumiņš; neliela alkohola porcija
- ķoza Dubļi, netīrumi; sabiezējušas, sasalušas taukvielas
- Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
- dūmvielas Dūmojošas vielas; vielas, kas atmosfērā veido noturīgus aerosolus (dūmus, miglu)
- letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam
- kapera Dzeloņainās kaperas ziedpumpuri, garšviela
- luteolīns Dzeltena augu krāsviela
- morīns Dzeltenā augu krāsviela; flavona derivāts
- Motacilla flava dzeltenā cielava
- brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā
- antohlors Dzeltena krāsviela (pigments), ko satur augu šūnu sula, galvenokārt ziedu vainaglapās, retāk - augļos un lapās (rudenī)
- ksantofills Dzeltenā krāsviela augu lapās; ksantofils
- dinitronaftols Dzeltena krāsviela vilnas un zīda krāsošanai
- kvercitīns Dzeltena krāsviela, iegūta no Amerikas melnā ozola samaltas mizas
- krons Dzeltena krāsviela, kas sastāv no hromskābes svina sāls
- furacilīns Dzeltena kristāliska viela ("Furacilinum"), pretmikrobu līdzeklis, sintezēts Latvijā 1947. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā
- ozazons Dzeltena kristāliska viela, ogļhidrātu un fenilhidrazīnu reakcijas produkts; reakciju lietoja ogļhidrātu identificēšanai
- kolofonijs dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām
- ksanthematīns Dzeltena viela, ko iegūst, hematīnu šķīdinot atšķaidītā slāpekļskābē
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā
- Motacilla citreola dzeltengalvas cielava
- bilirubīns Dzelteni oranža vai brūna žults krāsviela
- eritrozīns Dzelteni sarkana krāsviela, fluoresceīna jodderivāts; lieto mikroskopijā
- rūsa dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas; šāda viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem
- kosotoksīns Dzeltenīgs amorfs pulveris, koso aktīvā viela; stipra muskuļu inde
- juglons Dzeltenoranža kristāliska viela, iegūta no valriekstu mizām; tai piemīt antifungāla aktivitāte; senāk lietota ādas tuberkulozes ārstēšanai
- izmaiņas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts vienceļa līnijā, kur ir ceļu izvērse vilcienu izmaiņai un apdzīšanai un kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, atsevišķos gadījumos arī nelielas kravu operācijas
- feroelektriķi Dzelzi saturošas vielas, kam piemīt elektriskā polarizācija arī tad, ja nav ārējā elektriskā lauka
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
- dižraibais dzenis dzeņu suga ("Picoides major syn. Dendrocopos major"), arī lielais raibais dzenis
- iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs
- prēdiens Dziju vai diegu kopums, kas savērpts no noteikta daudzuma izejvielas
- dīptanks Dziļa tilpne kuģī degvielas uzglabāšanai vai balastam
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā
- uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā
- dzīras Dzīres - plašas, bagātas svinības ar mielastu
- dzirkste Dzirkstele (parasti liela)
- skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu
- idiosoma Dzīvās vielas hipotētiska vissīkākā daļiņa; micella
- katabioze Dzīvās vielas izlietošana dzīvības procesiem šūnās
- biomolekula Dzīvās vielas molekula
- daļēji noslēgtā dzīvības nodrošināšanas sistēma dzīvības nodrošināšanas sistēma, kurā dažas vielas lidojuma laikā tiek reģenerētas
- noslēgtā dzīvības nodrošināšanas sistēma dzīvības nodrošināšanas sistēma, kurā visas vielas lidojuma laikā tiek reģenerētas
- bazofilija Dzīvnieka vai auga organisma šūnu un audu spēja saistīt bāziskas krāsvielas
- indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi)
- spurainis Dzīvnieks, kam ir (parasti lielas, asas) spuras
- lutausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis
- lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks
- indes dziedzeri dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala citiem dzīvniekiem un cilvēkam toksiskas vielas
- sintētiskā līnija dzīvnieku populācija, kas izveidota no vairākām šķirnēm, selekcionējot pēc neliela pazīmju skaita
- kolagēnšķiedras Dzīvnieku saistaudu šķiedras, kas sastāv gk. no olbaltumvielas kolagēna
- protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi
- hromatīns Dzīvnieku un augu šūnu kodola viela, kas veido hromosomas
- eksokrīnie dziedzeri dzīvnieku un cilvēka dziedzeri, kuri savas izstrādātās vielas (sekrētus) izdala uz ķermeņa virsmas vai dažādos organisma dobumos; lielākajai daļai eksokrīno dziedzeru ir izvadvadi; tos sauc arī par ārējās sekrēcijas dziedzeriem
- amiloīds Dzīvnieku un cilvēka organismā - īpatnēja olbaltumviela, kas uzkrājas aknās, liesā un citos orgānos dažu patoloģisku procesu laikā
- acidofilija Dzīvnieku vai augu organismu šūnu un audu spēja saistīt skābas krāsvielas
- šūnstarpu viela dzīvnieku, arī cilvēka, organisma audu sastāvdaļa – viela, kas aizpilda telpu starp šūnām
- nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā)
- Žukovka Dzīvojamo māju masīvs Jelgavā agrākajā Žukovska ielā (no 1991. g. - Māras iela)
- parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas
- šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai
- stelēķis Ēdiena vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī
- telēķis Ēdiena, vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī
- vinegrets Ēdiens - sīki sagrieztu dārzeņu, gaļas vai zivju maisījums, kam pievienotas piedevas, garšvielas
- palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām; launags (1); neliela uzkoda starp pusdienām un launagu
- ļuļa kebabs ēdiens no aitas maltās gaļas: nelielas kotletes vai desiņas ar pikantām piedevām un garšvielām
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens
- saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldēdiens
- pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo Lieldienās
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- kristāli Efedrīna, teofedrīna jēlviela
- gaišais Efedrīnu saturoša narkotiska viela, kuras iespaidā cilvēks uzbudinās, kļūst skaļš
- Hylobius piceus egļu lielais smecernieks
- eiropeīdā rase Eirāzijas rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, ko pēc ārējām pazīmēm iedala divos zaros, starp kuriem ir pārejas forma
- rebis Eiropiešu alķīmijā viela, no kuras jāiegūst Filozofu akmens
- krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.)
- Stūra māja ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja
- halle ēka, kurā ir ļoti liela telpa (izstādēm u. tml.)
- ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- brīvgaitas ekonomaizers ekonomaizers, kas pārtrauc degvielas izplūdi no brīvgaitas sistēmas, motoram darbojoties piespiedu brīvgaitas režīmā
- novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms
- ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas)
- antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus
- kavalēristu osteoma eksostoze vietā, kur piestiprināts augšstilba garais vai lielais pievilcējmuskulis
- pilotprojekts Eksperimentāls (izmēģinājuma) projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas
- difuzors Ekstrakts - aparāts vielu izvilkšanai jeb ekstrahēšanai no citas vielas vai materiāla
- kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski
- mats elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa virsmas
- spalva elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa virsmas, mats (2)
- mats elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu
- ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai
- fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
- jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus
- elektrizācija elektrisko lādiņu uzkrāšanās uz gaisakuģa virsmas tā lidojumā vai uz Zemes, kā arī degvielas uzpildes procesā cauruļvados plūstoša šķidruma vai gāzes berzes rezultātā
- kulonometrija Elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir vielas elektroķīmiskai reakcijai nepieciešamā elektrības daudzuma mērīšana
- elektroķīmiskais ekvivalents elektrolīzē izdalījušās vielas masas attiecība pret elektrības daudzumu, kas izplūdis caur šķīdumu, ja process noris bez elektrības un masas zudumiem
- Faradeja elektrolīzes likumi elektrolīzes kvantitatīvās likumsakarības starp elektrības daudzumu, vielas masu un tās ķīmisko dabu
- taisngriežu sistēmas elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar taisngriežiem; mazs jaudas pašpatēriņš, liela jutība, mērījumus ietekmē temperatūras izmaiņas (izgatavo voltmetrus un hercmetrus paaugstinātas frekvences ķēdēm)
- elektrotermiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar termopāriem; jutība neliela, mērījumus neietekmē ārējie elektriskie un magnētiskie lauki; lieto kā voltmetrus un ampērmetrus paaugstinātas vai augstfrekvences ķēdēs
- magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem)
- bēta daļiņas elektroni vai pozitroni, kurus izstaro radioaktīvas vielas bēta sabrukšanas procesā
- Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās
- elektronu emisija elektronu izsviešana no ciet-vielas vai šķidruma virsmas
- fotoemisija Elektronu izsviešana, izlidošana (emisija) no vielas, absorbētās gaismas iedarbībā
- daudzkanālu sakari elektrosakaru veids, kurā vienu sakaru līniju un tās iekārtu izmanto liela skaita dažādu ziņojumu vienlaicīgai pārraidei, raidot katru pa savu sakaru kanālu
- šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām
- elocija Eluēšana - vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu)
- animaleļļa Eļļa, kas iegūta pārstrādājot dzīvnieku izcelsmes vielas
- planetārais miglājs emisijas miglājs, kura centrā ir neliela karsta zvaigzne – topošais baltais punduris; tas rodas sarkanajam milzim nometot ārējo apvalku
- psihiskā atkarība emocionāla diskomforta depresijas rašanās, ja pārtrauc vielas ievadīšanu
- enantiomorfija Enantiomērija - vielas spēja pastāvēt divās spoguļattēliem līdzīgās formās
- gigantiskās hromosomas endomitožu rezultātā izveidojušās liela diametra hromosomas dažu divspārņu, piem., drozofilas siekalu dziedzeru audu šūnās
- izejas darbs enerģija, kas jāpatērē, lai atbrīvotu elektronu no cietvielas vai šķidruma
- enkuriņš Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca
- enkurs Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca
- Mihaēls Eņģeļu valdnieks, Izraēlas sargeņģelis, lielais cīnītājs beidzamajā cīņā pret ļauno
- morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā
- stroma Eritrocītos esošās olbaltumvielas
- hemaglutinācija Eritrocītu salipšana un izpārslošanās, kas notiek, ja uz tiem iedarbojas specifiskas antivielas
- Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas
- bioetanols etanols, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas, lai izmantotu degvielas ražošanā vai par biodegvielu
- celosolvi Etilēnglikola monoēteri; lieto celulozes esteru un dažādu laku un krāsu materiālu šķīdināšanai, raķešu degvielas piedevām u. c.
- škaraji Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā
- tapanti Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā
- alomorfoze Evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas
- Ruskuļu ezers ezers Aglonas pagastā, platība — 11,5 ha; Lielais ezers
- Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers
- Lielais Iļzs ezers Andzeļu pagastā, platība — 21 ha; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers
- Sevans ezers Armēnijas austrumu daļā, atrodas tektoniskā ieplakā starp Armēnijas kalnienes grēdām 1900 m vjl., platība - 1240 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 83 m, ietek 28 nelielas upes, iztek Araksas pieteka Razdana
- Aberta ezers ezers ASV (_Abert, Lake_), Oregonas štatā, Lielajā Smilšu tuksnesī, sekls un sārmains, garums \~24 km, platums līdz \~11 km
- Vipēdis ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis
- Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers
- Zebrus ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Dobeles novada Bikstu pagastā, 86,5 m vjl., platība - 412 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 1,75 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs; Zebras ezers; Zebres ezers
- Lielauces ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, 100,8 m vjl., platība — 372 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs ezers, aizaugums — 40%, iztek Auce, ezers ietilpst dabas liegumā “Vīķu purvs”
- Ķerkliņu ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 101 m vjl., platība — 50 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 32 m, eitrofs, aizaugums — 10%
- Kausu ezers ezers Baldones pagastā, platība - 1,4 ha; Gaustu-Kausu ezers; Kausa ezers; Kausa ezers; Lielais Kausa ezers; Lielais Kausezers
- Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā, platība - 21 ha, garums - \~1,1 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Ildzis; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers
- Kulis ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 148,6 m vjl., platība - 35,8 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 nelielas salas, eitrofs, aizaugums - 5%: Kuļu ezers; Kūļu ezers
- Stropu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, platība - 418 ha, garums - 3,1 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 3,5 m, eitrofs, iztek Strope; Lielais Stropu ezers
- Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu nomalē, platība - \~7 ha; Lielais Trijkārtu ezers; Lielais Trikatas ezers; Trikorts
- Priedīšu ezers ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - <1 ha; Priedīša ezers
- Randenis ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - 1,6 ha; Randenes ezers; Raudenes ezers
- Lielais Dūbuļs ezers Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 144 m vjl., platība - 27,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 5 m, lielākais dziļums - 30,4 m, eitrofs, aizaugums - 20%; Dubeļka ezers; Dubuļka ezers; Duboļezers; Dūbuļezers; Dubuļu ezers; Lielais Dubuļkas ezers
- Vidusezers ezers Garkalnes novadā, platība - 10 ha; Vidus ezers; Lielais Mārku ezers
- Māska ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistes dienvidos, neliela daļa arī Golvejas grāfistē
- Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — 4,2 ha; Lielais Dronkas ezers
- Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja
- Greitsleivleiks ezers Kanādas rietumu daļā (angļu val. "Great Slave Lake"), Ziemeļrietumu Teritorijās, 150 m vjl., platība - 28400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 614 m; Lielais Vergu ezers
- Greitbērleiks ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri
- Lielais Pēterezers ezers Kolkas pagastā, platība — 2,8 ha; Lielais Pēterezers; Pētera ezers; Pēterezers
- Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,4 ha; Lielais Silava ezers; Lielais Silavu ezers; Silava ezers
- Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
- Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
- Gaojouhu ezers Ķīnas austrumu daļā ("Gaoyou Hu"), Lielajā Ķīnas līdzenumā, platība - \~1200 kvadrātkilometru, sekls, pa Lielo kanālu notece uz Jandzi, izmanto apūdeņošanai
- Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers
- Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
- Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels
- Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
- Alauksts ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers
- Melnītis ezers Lielauces pagastā, platība - <1 ha
- Krupīša ezers ezers Lielauces pagastā, platība - <1 ha
- Ilzītes ezers ezers Lielauces pagastā, platība — <1 ha
- Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers
- Sesavas ezers ezers Lielauces pauguraines Zebrus-Īles paugurgrēdā, Īles pagastā, 90,5 m vjl., platība — 17 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,2 m; Linezers; Linmārka ezers; Linmārks
- Hūrons ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru
- Lielā dzelve ezers Limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers
- Līvānu ezers ezers Līvānu pilsētā un neliela daļa Līvānu novada Turku pagastā, platība — \~1 ha
- Lielais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - 0,2 km, Lielais Peisaku ezers; Peisaku ezers
- Lielais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 12,8 ha; Lielais Filandmuižas ezers; Filandu ezers
- Kivdolovas ezers ezers Ludzas novada Pureņu pagastā, platība - 40,7 ha; Lielais Kivdalovas ezers; Lielais Kivdalu ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezers
- Lielais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha; Lielais Melnis; Lielais Melnīšu ezers
- Kuslītis ezers Madona novada Liezēres pagastā, platība \~1,3 ha; Ezeriņa ezers; Ezeriņš; Lielais Kušļa ezers
- Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers
- Lielais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 7,1 ha; Lielais Klaugu ezers; Lielais Klauģa ezers
- Lielais Rāvijs ezers Madonas novada Sarkaņu un Aronas pagastā, platība — 3 ha; Lielais Rāvas ezers; Lielais Rāves ezers; Lielais Ravijas ezers
- Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers
- Mjēsa ezers Norvēģijā, Oplannes un Hēdmarkas filkē, Skandināvijas kalnu ielejā 124 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, garums - 100 km, lielākais dziļums - 443 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains, liela sala
- Lielais Ilziņu ezers ezers Raunas pagastā pie Launkalnes pagasta robežas, platība — 1,3 ha; Lielais Ilziņa ezers; Lielais Ilziņš
- Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers
- Sprestišķu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,4 ha; Lielais Sprestišku ezers; Sprestiškas ezers
- Gaiļezers ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers
- Lielais Solkas ezers ezers Rušonas pagastā, platība — 48,5 ha; Lielais Salkas ezers; Lielais Sovkas ezers
- Vidējais ezers ezers Salnavas pagastā, Numernes valnī, platība - 4,7 ha; Lielais Kugrenes ezers
- Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers
- Lielais Murmasts ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, platība - 29,4 ha, garums - \~0,75 km, lielākais platums - \~0,6 km; Lielais Murmasta ezers; Murmastienas ezers; Murmastienes ezers
- Brencišku ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 1,2 ha; Lielais Brencišku ezers
- Dižiere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers
- Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers
- Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena
- Bolmens ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstākajā dienvidu malā 142 m vjl., platība - 184 kvadrātkilometri, liela sala
- Siljans ezers Zviedrijas vidienē (_Siljan_), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena
- Udjaurs ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru
- Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte
- Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
- Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers
- Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris
- kokarcinogēns Faktors, kas pats nav karcinogēns, bet pastiprina karcinogēnas vielas darbību
- digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot
- menstruum Farmacijā šķidrumi ar ko gatavojot ārstnieciskas vielas izvelk no drogām dabiskās vielas
- otrā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kas notiek bez vielas iekšējās enerģijas un blīvuma lēcienveida izmaiņām, piemēram, vielas pāreja no feromagnētiskā stāvokļa paramagnētiskajā stāvoklī
- pirmā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kurā lēcienveidīgi mainās vielas iekšējā enerģija (izdalās vai absorbējas siltums) un blīvums; tas notiek, vielai iztvaikojot, kūstot, kondensējoties, kristalizējoties u. tml.
- kristalizācijas temperatūra fāžu pārejas (šķidrums – cietviela) temperatūra
- fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās
- kritiskais punkts fāžu stāvokļa diagrammas punkts, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim, kurā līdzsvarā esošās fāzes (piemēram, šķidrums – tvaiks, cietviela – šķidrums) pēc fizikālajām īpašībām kļūst neatšķiramas
- tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis
- iedalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās sadaloties Kijevas Krievzemei, un vēlāk, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm
- Dalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm
- dehidrāzes Fermenti, kas oksidējamai organiskai vielai atšķeļ ūdeņradi un nodod to skābeklim vai īpašām vielām - ūdeņraža akceptoriem
- hidrolāzes Fermenti, kas šķeļ saliktas organiskas vielas, hidrolīzes procesā tām pievienodami ūdeni; izplatītas augu un dzīvnieku šūnās
- antipepsīns Ferments vai viela, kas kavē pepsīna darbību
- bromelīns Ferments, kas atrodams bromēliju dzimtas augos un palīdz labāk sašķelt olbaltumvielas, tādējādi veicinot ēdiena sagremošanu
- pepsīns Ferments, kas atrodas kuņģa sulas sastāvā un skābā vidē sašķeļ olbaltumvielas
- karboksilāze ferments, kas ogļskābi atdala no ketonskābēm un kam ir liela nozīme rūgšanas procesos; vitamīna B1 atvasinājums
- karboanhidrāze Ferments, kas paātrina ogļskābes sašķelšanos ūdenī un ogļskābes anhidridā; tai ir liela nozīme dzīvnieku organismu atbrīvošanā no ogļskābes, kas rodas audu elpošanas rezultātā
- ureāze Ferments, katalizē urīnvielas šķelšanos organismā
- enzīms Ferments, lielmolekulāra viela, kas katalizē ķīmiskas reakcijas un darbojas tikai noteiktos apstākļos un reaģē uz noteiktu vielu
- desmolāzes Fermentu grupa; desmolāzes saskalda organiskus savienojumus, pārraujot saites starp oglekļa atomiem; tām ir liela nozīme rūgšanas un audu elpošanas procesos
- fermons Feromons - vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji
- fibrinoīds Fibrīnam līdzīga viela placentā, radusies no mātes asiņu fibrīna, kā arī no nekrotiskās gļotādas un trofoblasta
- ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties
- filtrāts Filtrējot iegūta viela
- kolakreti Finanšu ierēdņi Atēnās, kas izmaksāja naudu mielastiem pritanejā, kā arī algu hēliastiem (tiesnešiem) un dažu publisko darbu strādniekiem
- cirkulis firmas _Circle K_ degvielas uzpildes stacija
- cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai
- rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli
- emisijas spektrālanalīze fizikāla metode vielu elementsastāva kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai pēc spektra, ko izstaro ierosināti vielas atomi
- dispersa sistēma fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā)
- molekulārā akustika fizikālās akustikas nozare, kas ar akustiskām metodēm pētī vielas uzbūvi un īpašības
- magnētķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakaru starp vielas magnētiskajām īpašībām un tās molekulāro, kristālisko, elektronisko uzbūvi, kā arī magnētisko parādību ietekmi uz ķīmiskām reakcijām
- fizikāli organiskā ķīmija fizikālās ķīmijas nozare, kurā pēta organiskās vielas
- krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru
- vadītājs fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas kaut ko [vada]{s:2763}
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai
- īpatnējā elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas kvantitatīvi raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu
- absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās
- elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss (S)
- īpatnējais tilpums fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar vielas masas vienības tilpumu; mērvienība SI mērvienību sistēmā ir m^3^/kg
- īpatnējā elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas vienāds ar vielas īpatnējās pretestības inverso lielumu, proti, strāvas blīvuma attiecība pret elektriskā lauka intensitāti vielā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss uz metru (S/m)
- elektriskā caursite fizikāls process, kad neliels skaits sākuma brīvo lādiņnesēju izraisa to strauju vairošanos; notiek lielas intensitātes elektriskajā laukā
- neatgriezenisks process fizikāls process, kurš patstāvīgi var norisēt tikai vienā noteiktā virzienā (piem., difūzija, siltumvadītspēja) un kur novēro orientētu vielas, enerģijas, impulsa plūsmu
- pilnās strāvas likums fizikas likums, kas noteic, ka magnētiskā lauka intensitātes vektora cirkulācija pa kontūru, kurš aptver strāvu, ir vienāda ar to neatkarīgi no vielas, kas ir telpā ap šo strāvu
- molekulārfizika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu fizikālās īpašības, agregātstāvokļus, fāžu pārejas no viena agregātstāvokļa citā atkarībā no vielas molekulārās struktūras īpatnībām, mijiedarbības spēkiem un siltuma (termiskās) kustības rakstura
- molekulārā fizika fizikas nozare, kas pētī vielu dažādos agregātstāvokļos, izmantojot priekšstatu par vielas mikrouzbūvi
- saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā; fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu)
- ražot Fizioloģiskā procesā radīt (vielas) - par organismu, tā daļām
- stimulators Fizioloģiski aktīva viela, kas veicina noteiktus vielu maiņas procesus organismā vai kādā tā daļā
- retardanti fizioloģiski aktīvas vielas, kas palēnina organisma attīstību, regulē augu augšanu, piemēram, kavē stublāja attīstību, lai palielinātu izturību pret veldrēšanos
- ultratoņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto nepārtrauktu neliela stipruma (apmēram 0,02 mA) augstfrekvences (22 kHz) un augstsprieguma (4,5-5 kV) maiņstrāvu
- siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā
- haloterapija Fizioterapijas veids, kurā izmanto minerālvielas
- venogrāfija Flebogrāfija - rentgenoloģiska vēnu izmeklēšana pēc kontrastvielas ievades
- fluorokarbons Fluora un oglekļa savienojums, ogļūdeņraža analogs; to raksturo liela izturība pret ķīmisku faktoru iedarbību un augstu temperatūru
- acetaminofluorēns Fluorēna derivāts, karcinogēna viela
- bakteriofluorescīns Fluorescējoša krāsviela, ko ražo dažas baktēriju sugas
- fluorofotometrija Fluorescējošas vielas kvantitatīva noteikšana šķīdumā, salīdzinot tās fluorescenci ar standartšķīduma fluorescenci
- rongalīts Formaldehida sulfoksilāts, no nātrija hiposulfīta iegūstama krāsviela
- trioksāns formaldehīda trimērs [-CH~2~O-]~3~, izejviela poliformaldehīda ražošanai
- Ciolkovska formula formula, kas izsaka raķetes beigu ātruma atkarību no tās sākuma ātruma, sadegšanas produktu izplūdes relatīvā ātruma, raķetes korpusa masas un kopējās degvielas masas kustības sākumā
- Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta
- monacīts fosfātu klases minerāls, cērija, lantāna un torija fosfāts (Ce, La, Th)PO~4~; izejviela cērija, lantāna, torija ieguvei
- defosforilācija Fosforgrupas atšķelšana no organiskas vielas
- dimetiltrihloroksietilfosfonāts Fosfororganiskā preparāta hlorofosa (diptereksa) iedarbīgā viela - (CH3O)2POCHOHCCl3
- dimetilparanitrofeniltiofosfāts Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss
- metilparations Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss
- vofatokss Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss
- kerogēni Fosilizētas iežos izkliedētas cietās organiskās vielas, kas nešķīst organiskos šķīdinātājos
- stenops Fotoaparāts bez objektīva - tā funkciju veic neliela atvere kameras sienā; izmanto, lai iegūtu klusinātu toņu ainavu attēlus
- telefotografēšana Fotografēšana no liela attāluma ar teleobjektiva palīdzību
- miecēšana Fotomateriāla apstrādāšana pirms attīstīšanas kālija hroma alauna, kālija alumīnija alauna vai formalīna šķīdumā vai fiksāžā, kurai pievienotas šīs vielas, lai palielinātos mitra emulsijas slāņa mehāniskā izturība
- ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem
- graudainums fotoprocesos - gaismjutīgā slāņa struktūra, kas parādās pēc eksponēšanas un ķīmiskas apstrādes; to nosaka gaismjutīgās vielas kristālu (graudu) forma un novietojums; graudainība (3)
- purpurbaktērijas fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto vienkāršas organiskās vielas un ūdeņradi, to masa ir sarkana, oranža, brūngana vai purpurvioleta
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija
- frambezioma Frambēzijas primārais bojājums: liela papula, kuras virsmā ir veģetācijas, kas atgādina aveni
- Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi
- pirksta frēze frēze ar zobiem uz neliela diametra cilindriska ķermeņa cilindriskās un (vai) gala virsmas
- Avogadro skaitlis fundamentāla fizikas konstante, kas izsaka struktūrdaļiņu (atomu, molekulu, jonu u. tml.) skaitu vielas 1 molā (gramatomā vai grammolekula), vienāda ar 6,0221367·10^23^ mol^-1^
- pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa - grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti
- baltkaļķi gaisā cietējoša saistviela ar lielu CaO (> 95%) daudzumu
- ģipša saistvielas gaisā cietējošas saistvielas, ko izgatavo no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) vai anhidrīta (CaSO~4~)
- migla gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas
- aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem
- karburācija Gaisa un šķidrās degvielas optimāla degmaisījuma veidošana iekšdedzes motoru barošanai
- velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.)
- kreisēšanas ātrums gaisakuģa ātrums horizontālā lidojumā, kad vilces attiecība pret ātrumu ir minimāla; kreisēšanas ātrums mazliet atšķiras no ātruma, kurā degvielas patēriņš uz vienu kilometru ir minimāls
- ekonomiskais ātrums gaisakuģa ātrums horizontālajā lidojumā, kam nepieciešama minimāla dzinēja vilkme un degvielas patēriņš stundā
- kreisēšana Gaisakuģa horizontāls lidojums ar optimāliem lidojuma parametriem (uzplūdes leņķi, degvielas patēriņu u. c.)
- pārlidojuma attālums gaisakuģa lidojuma attālums, ko gaisakuģis bez komerckravas var veikt ar maksimālo degvielas rezervi un ar minimālo aprīkojumu lidojuma drošībai
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas
- optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā
- magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts
- bliņķis Gaismas signālierīce (no vācu "blinker"), neliela bāka
- normālsvece Gaismas stiprums (intensitāte), ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma
- diazotips gaismjutīga viela, kuras pamatā ir amīnu savienojumi ar slāpekļpaskābi
- hialīnšūnas Gaišas, lielas bezhlorofila šūnas sfagnu lapās, kuras sausumā pildās ar gaisu, tāpēc izskatās caurspīdīgas; spēj uzsūkt 20-25 reizes vairāk ūdens par sfagnu kopējo masu
- markazīts gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu FeS~2~, izejviela sēra un sērskābes iegūšanai
- smalte Gaiši zila indīga krāsviela
- galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- galaktosazons Galaktozes fenilosazons, dzeltena kristāliska viela, kas rodas, apstrādājot galaktozi ar fenilhidrazīnu un etiķskābi
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem
- galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz)
- diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē)
- leikoencefalīts Galvas smadzeņu baltās vielas iekaisums
- smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm
- vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm; šī daļa nodrošina orientāciju ārējā vidē
- poliodistrofija Galvas smadzeņu pelēkās vielas atrofija
- polioencefalīts Galvas smadzeņu pelēkās vielas iekaisums
- polioencefalomielīts Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu pelēkās vielas iekaisums
- polioencefalomeningomielīts Galvas un muguras smadzeņu pelēkās vielas un apvalku iekaisums
- tefromalācija Galvas vai muguras smadzeņu pelēkās vielas atmiekšķēšanās
- diploja Galvaskausa kaulu porainā kaulviela
- metropole Galvaspilsēta; arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām)
- korso galvenā iela itāļu pilsētā, pastaigu vieta
- šķiedrviela galvenā papīrrūpniecības izejviela, šķiedru materiāls; celuloze
- pasija Galvenā sija - liela šķērsgriezuma sija, uz kuras balsta garensijas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (vielas, organisma) sastāva daļa
- Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas
- ortodoksija Galvenais un senākais jebkuras reliģiskās mistiskās mācības virziens, ko raksturo konservatīvisms, pārdomāta un vēsturiski izveidojusies baušļu un rituālu sistēma un liela ietekme tautā
- karijs Gaļas, zivju vai dārzeņu ēdiens ar daudzu garšvielu piedevu; arī daudzkomponentu garšviela
- kamašas Gamašas - īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos
- kvēpi Gandrīz tīrs ogleklis, ko iespiežamo krāsu pagatavošanai iegūst, aprobežotā gaisa pievadījumā sadedzinot organiskas vielas un eļļas
- ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
- longdrink Garā malka kokteilis, ko pasniedz liela tilpuma (200-300 ml) glāzē
- strēle Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums
- garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
- lošmaks Garš, liela auguma cilvēks
- sūra garša garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- salda garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- sīva garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- sāļa garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- rūgta garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- garža Garšviela
- garžviela Garšviela
- kāpere Garšviela - kaperas ziedpumpuri
- fagara Garšviela - Sečuānas pipari, pazīstami arī kā ķīniešu, japāņu pipari
- acibels Garšviela, asa piedeva gaļas ēdieniem, ko iegūst vārot bārbeļu pulvera mērci ar sarkanajiem pipariem un sāli
- dārgzāle Garšviela, īpaši augu vai to daļu veidā
- ingvers Garšviela, kas iegūta no šā auga sakneņa
- paprika garšviela, kas iegūta no šī auga augļiem
- sinepe Garšviela, ko iegūst no šī auga sēklām
- pimento Garšviela, salds, sarkans, piparveida augs
- turmeriks Garšviela, tiek saukta arī par dzelteno sakni; kurkuma
- piri-piri Garšviela: nelieli, ļoti asi čili pipari
- garšas Garšvielas
- garšys Garšvielas
- smaršzāles Garšvielas
- virca Garšvielas
- virči Garšvielas
- baudvielas Garšvielas vai barības sastāvdaļas, kam nav nemaz vai ir maza barotāja nozīme, bet ko lieto to patīkamā vai uzbudinošā iespaida dēļ
- koriandrs Garšvielas, ko gatavo no šī auga augļiem, sēklām, zaļumiem, eļļas
- dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas
- vakuums gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; arī telpa, kurā nav vielas
- gāzturbīnu dzinēja degkamera gāzturbīnu dzinēja ierīce, kurā, sadegot degvielai (petrolejai), paaugstinās gāzes temperatūra
- iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas
- grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā
- gāze Gāzveida indīgā kaujas viela
- deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt
- jēlglazūra Glazēšanai lietojama suspensija, ko iegūst, ūdenī nešķīstošas glazūras izejvielas ūdenī samaļot
- monumentālā glezniecība glezniecības veids, kurā tiek radīti liela formāta darbi, ko paredzēts novietot kādā iepriekš izvēlētā vietā
- ķebla Glīda, saķepusi viela
- upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- gleze Glīzdaina, lipīga viela, masa
- protrombīns Globulīnu grupas olbaltumviela, kura ietilpst asins plazmā un pārvēršas trombīnā - fermentā, kas sarecina asinis
- hitonskābe Glukozamīnam tuva viela hitīnā
- glukozazons Glukozes savienojums ar fenilhidrazīnu; dzeltena kristāliska viela, ko lieto glukozes idedntifikācijai
- glots Gļotaina viela
- glumeklis Gļotaina viela, gļotas
- debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi
- cidonīns Gļotviela cidonijas sēklās un augļos
- Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.)
- izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās
- ditochromija Grāmatrūpniecībā 2 toņu iespiedums ar 1 krāsu, kurai piemaisītas anilīna krāsvielas; dažas stundas pēc iespiešanas krāsa uz papīra izplešas un rada citādas krāsas toņus
- ielaidējs Grāmatu spiestuvēs palīgstrādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā
- iegraut Graujot 1(1) ielauzt
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās
- rīte Grēda, iela
- lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
- Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
- Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci
- griezums Griežot veidota (parasti neliela) skulptūra
- kritenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās)
- krītenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās)
- trisele Grotburas vietā paceļama neliela, stipra trīsstūraina vētras bura ar vaļēju apakšējo malu
- grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais
- grunts uzlabošana grunts materiāla fizikālo īpašību uzlabošana, pievienojot citus materiālus, arī saistvielas, kas tomēr būtiski nepalielina tā mehāniskās īpašības
- grunts stabilizēšana grunts uzlabošana, pievienojot citus materiālus, īpaši saistvielas, kas padara grunti salizturīgu un noturīgu pret ūdens iedarbību, palielina stiprību
- kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- embarras de choix grūtības lielas izvēles priekšā
- embarras de richesse grūtības pārpilnības dēļ, lielas izvēles dēļ
- melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam)
- melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija
- nags Grūtums, liela piepūle
- gubinis Gubenis - neliela piebūve pie rijas vai kūts
- buldriķis Guļžogs no liela izmēra mietiem
- gummija Gumija - sveķiem līdzīga organiska viela, ko iegūst no dažādiem augiem
- cistrons Ģenētiskā materiāla iecirknis, kurā kodēta kādas olbaltumvielas pirmējā struktūra
- akvitatori Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkti, vielas, kas noteiktā veidā stimulē embriālo audu vai orgānu, t. i. darbojas morfoģenētiski
- aktivators Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkts, viela, kas noteiktā veidā stimulē embrionālo audu vai orgānu attīstību, t. i., darbojas morfoģenētiski
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
- Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
- Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens
- Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
- Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens
- vestgoti Ģermāņu cilts, gotu rietumu atzarojums, kas 3.-4. gs. dzīvoja Dņestras lejteces apvidū; 4. gs. piedalījās lielajā tautu staigāšanā
- langobardi Ģermāņu cilts, kas 568. g. iebruka Itālijā un izveidoja Langobardu karalisti (773.-774. g. to iekaroja Kārlis Lielais)
- ģipsis ģipša saistviela – balts pulveris, kas, sajaukts ar ūdeni, ātri saistās un cietē, pārvēršoties ģipšakmenī
- borskābe H~3~BO~3~ (ortoborskābe), balta, cieta viela, neorganiska vāja skābe; 1–2% ūdens šķīdums ir vājš antiseptiķis
- tiourīnviela H2NCSNH2, urīnvielas sēra analogs; viena no sulfidīna ieguves izejvielām
- alvskābe H2SnO3 - balta kristāliska viela, kas nešķīst ūdenī
- rūķhaizivs haizivju kārtas suga (_Mitsukurina owstoni_), ko raksturo liela, izvirzīta mute un garš, smails deguns, kas dažiem īpatņiem gandrīz atgādina zobenu, dzīvo dziļvagās un nekad nav pētītas dabiskajā vidē
- ecstasy Halucinogēna viela metilēndioksimetamfetamīns jeb MDMA
- ekstazī Halucinogēna viela metilēndioksimetamfetamīns jeb MDMA
- ukulele Havajiešu mūzikas instruments, neliela ģitāra
- imūnhematoloģija Hematoloģijas nozare, kas pētī asins slimības, kuru patoģenēze un klīniskās izpausmes saistītas ar antigēna un antivielas reakciju
- hēms Hemoglobīna sastāvdaļa, kura nav olbaltumviela un kuras sastāvā ir divvērtīgā dzelzs
- lizolecitīns Hemolītiska viela, iegūta no lecitīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības
- lizokefalīns Hemolītiska viela, kas iegūta no kefalīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības
- hemoorganotrofi Hemoorganoheterotrofi - organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un organiskās vielas
- piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
- furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu
- akridīns Heterociklisks savienojums C~13~H~9~N; trešējais amīns, akmeņogļu darvas sastāvdaļa, izejviela krāsvielu un daudzu medikamentu sintēzei
- konsuments Heterotrofs organisms, kas patērē citu organismu veidotās organiskās vielas
- Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence)
- kartilagīns Hialīnā skrimšļa pamatviela, kas vārot pārvēršas hondrīnā
- hematohialoīds Hialīnam līdzīga viela, kas rodas, deģenerējoties trombam; eritrocītu vai trombocītu konglutinācijas produkts
- romāncements Hidrauliska javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus
- virzuļmašīna Hidrauliska vai pneimatiska mašīna, kurā darbvielas (šķidruma, gāzes vai tvaika) enerģijas pārvēršanu veic viens vai vairāki virzuļi
- Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
- sprostsijas Hidrotehnisko būvju aizvaru tips, ko izmanto neliela spiediena hidrobūvēs, arī regulējot daļēju ūdens noteci; vairākas sijas, kas veido aizsprostojumu ūdens notecei
- himenomicētes Himēnija sēnes, liela sēņu grupa, kurām sporu veidotāju šūnu kārta (himēnijs) atrodas augļķermeņa virspusē; pie himenomicētēm pieder gandrīz visas cepurīšu sēnes
- kala Hinduisma metafizikā Lielais Laiks jeb Mūžība, ko uztver kā augstāko kosmisko principu jeb sākotnējo esību
- hiperfragmenti Hiperkodoli - atomu kodolu šķembas, kas rodas kodolreakcijās, kuru norisei nepieciešama liela enerģija, un kas satur ne tikai nuklonus, bet arī noteikta tipa hiperonu
- hipnotoksīns Hipotētiska miega izraisītāja viela, kas rodas smadzenēs
- kalorikums Hipotētiska substance (šķidrums) bez svara (masas) un citām vielas īpašībām, kas izpaužas kā siltums (17.-18. gs. priekštatos); flogistons
- siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas sasiluma pakāpi, 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē ar to mēģināja izskaidrot siltuma parādības
- dzīvības eliksīrs hipotētiska viela ("elixir vitae"), kas var pagarināt cilvēka mūžu
- bioplazmīns Hipotētiska viela visās dzīvajās šūnās, kas nepieciešama šūnas funkcijai, bet pakāpeniski izsīkst, pazeminādama vielu maiņu
- kenotoksīns Hipotētiska viela, kas attīstoties audos to darbības laikā, rada nogurumu un miega nepieciešamību
- fibrīnglobulīns Hipotētiska viela, kas it kā varēja rasties asins sarecēšanas procesā, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem
- aitērs Hipotētiska viela, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos; ēters
- vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu
- fungīns Hitīnam līdzīga viela sēņu šūnapvalkā, kas kavē gremošanas sulu darbību
- heptahlors Hlororganisko preparātu grupas insekticīds, pieskares inde, kristāliska viela ar kampara smaržu
- oseomucīns Homogēna pamatviela, kas saista kaulaudu kolagēnšķiedras un elastīgās šķiedras
- prolāns Hormonāla viela, ko izdala grūtnieces placenta; tās konstatēšana urīnā palīdz noteikt agro grūtniecības laiku
- serpentīnazbests Hrizotilazbests - šķiedrains serpentīna 2 paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem
- hromatolīze Hromatofilās vielas izšķīšana nervu šūnā
- afīnā hromatogrāfija hromatogrāfija, kurā bioloģiski aktīvas vielas saistās ar specifiskām molekulām (ligandiem), kas ir ķīmiskā veidā fiksētas uz nesēja
- paraplastins Hromofila viela šūnas kodolā un citoplazmā
- eihromatīns Hromosomas daļa, kura nes gēnus; tā sastāv no dezoksiribonukleīnskābes un globulīnu tipa proteīniem; labi saista krāsvielas
- deficience Hromosomu pārveide, neliela hromosomas terminālā iecirkņa zaudējums
- hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā
- hromāti hromskābes sāļi H~2~CrO~4~, indīgas vielas, stipri oksidētāji
- onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas
- jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā
- trattoria Iebraucamā vieta; neliela provinciāla viesnīca
- bumburnieks Iebūvietis, bandinieks, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks
- kurļaks Iebūvietis, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks
- ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai)
- Motacilla lutea iedzeltenā cielava
- pentahlorfenols Iedzeltena, kristāliska, ļoti indīga viela, ko izmanto koksnes konservēšanā
- arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā
- asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas
- entree Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; goda mielastos uzkoda; priekšspēle mūzikā
- ehidnāze Iekaisumu radoša viela čūsku indē
- šķērssavienotāju ciparsistēma iekārta datoru tīklā, ko izmanto, lai komutētu vai multipleksētu neliela ātruma balss un datu signālus liela ātruma līnijās un otrādi
- elementārdaļiņu paātrinātājs iekārta lielas enerģijas lādētu daļiņu (elektronu, protonu, atomu kodolu) iegūšanai, tos paātrinot elektriskajā laukā; daļiņas kustas vakuumkamerā, un to trajektorijas veido magnētiskais lauks
- spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas; ir mehāniskās un hidrauliskās spiednes (preses)
- masspektrometrs Iekārta vielas daļiņu (atomu, molekulu) sašķirošanai pēc masas ar elektrisko un magnētisko lauku
- plastometrs Iekārta vielas plastiskuma mērīšanai
- plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai
- plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai
- kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju
- interferometrs Iekārta, kurā izmanto interferenci, lai mērītu gaismas viļņa garumu, mehānisku nobīdi, vielas laušanas koeficientu vai kādu citu fizikālu lielumu
- jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu
- iebrukt Iekļūt ar varu (kur iekšā); ielauzties (1)
- ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties
- replika Iekritiens, arī īss motīvs vai neliela frāze (skaņdarbā)
- laidējs Iekšā laidējs - strādnieks, kas ielaiž labību kuļmašīnas kuļaparātā, vai linus linu maļamajā mašīnā
- izplūdes gāzes iekšdedzes dzinēja gāzes; satur indīgas vielas, kā arī sodrējus un svinu
- svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli
- difuzors Iekšdedzes motora karburatora daļa, kur degviela sajaucas ar gaisu
- biodegviela iekšdedzes motoros izmantojama šķidrā vai gāzveida degviela, ko iegūst no biomasas
- gāzturbīnu motors iekšdedzes motors, kurā sadegušās degvielas gāzes griež turbīnratu
- gāzdegviela Iekšdedzes motoru degviela, parasti saspiesta dabasgāze - metāns ar spiedienu līdz 20 MPa vai sašķidrināts propāna un butāna maisījums ar spiedienu līdz 1,6 MPa
- pūtes motors iekšdedzes virzuļmotors, kurā degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu pievada ar spiedienu
- amnions Iekšēja dīgļa plēve augstākiem mugurkaulniekiem, kas aptver dīgli visapkārt kā maisiņā, ar olbaltumvielas saturošu šķidrumu
- splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu
- kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne
- Lienes iela iela Rīgā, Grīziņkalnā, kur visbiežāk varot sastapt prostitūcijas pakalpojumu sniedzējas
- Krīdenera dambis iela Rīgā, Maskavas priekšpilsētas apkaimē
- līnija Iela, arī ielas viena puse, retāk ceļš
- sāniela Iela, kas atzarojas no galvenās, lielākās ielas
- pielicējs Ielaidējs - strādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā
- ielenieki Ielas bērni, ielas jaunatne
- Daugavmalas meitene ielas meita
- ielas meita ielasmeita
- kabe ņizom ielaušanās caur grīdu
- salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.)
- iesūcināt Iemērcot ko, panākt, ka tajā iesūcas kāda viela
- iestukāt Iemetināt, ielaist (šujot, lāpot)
- dzirnas ierīce (kādas vielas) sasmalcināšanai
- dzirnavas ierīce (kādas vielas) sasmalcināšanai
- nostādinātājierīce ierīce (šķidruma, tā vielas daļiņu) nostādināšanai
- slūpe ierīce akmeņu un zemes (arī siena) vešanai; liela liekšķere; koka vai cita materiāla paliktnis, pa kuru slīdinot pārvieto smagus priekšmetus
- menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē
- momentoskops ierīce dīzeļmotora augstspiediena sūkņa degvielas padeves momenta noteikšanai
- grauzdētava ierīce kādas uztura vielas grauzdēšanai
- ozonators ierīce ozona iegūšanai no gaisa skābekļa; ierīce (vielas, vielu maisījuma) apstrādei ar ozonu
- forsāžas degkamera ierīce papildu degvielas dedzināšanai gāzes plūsmā aiz turbīnas ar nolūku paaugstināt tās temperatūru pirms reaktīvās sprauslas
- uzliesmotājs ierīce pulvera lādiņu, raķešu cietās degvielas, aizdedzinošo un apgaismošanas sastāvu u. c. uzliesmošanai
- uzspridzinātājs ierīce sprāgstvielas lādiņa uzspridzināšanai
- sviestmuciņa ierīce sviesta kulšanai - statīvā kustīgi iestiprināta neliela muca
- degvielas sprausla ierīce šķidrās degvielas izsmidzināšanai dzinēja degkamerā
- ultrafiltrs ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru
- areometrs ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai
- dirfraktometrs ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc gaismas, rentgenstarojuma u. c. starojuma difrakcijas ainas šās vielas kristāliskajā režģī
- difraktometrs ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc starojumu ainas šās vielas kristāliskajā režģī
- diatermometrs ierīce vielas siltuma vadīšanas spējas mērīšanai
- vācele ierīce, iekārta, tās daļa (kā, parasti gāzu, eļļas, sīku vielas daļiņu) savākšanai, arī uztveršanai; arī savācējs (2)
- jaucējs ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu
- dozators ierīce, kas atmēra noteiktu šķidras vai cietas vielas masas vai tilpuma daudzumu; lieto iesaiņošanā
- vantūzs ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot
- atgaisotājs ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot; vantūzs
- griešanās frekvences ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kloķvārpstas maksimālo griešanās frekvenci; karburatormotorā tā iedarbojas uz droseļvārstu, samazinot cilindros ieplūstošā degmaisījuma daudzumu, bet dīzeļmotorā – maina cilindrā padotās degvielas daudzumu, praktiski nemainot padoto gaisa daudzumu
- tahogrāfs ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu
- karburators ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas optimālo degmaisījumu karburatormotora darbībai
- bumba ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta vai kuģa
- aizturētājs ierīce, priekšmets, viela u. tml, kas aiztur (ko)
- filtrs ierīce, programmatūra, viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, signālus, daļiņas
- zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
- tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma
- faierbols Ierosinātas atoma kodola vielas sablīvējums
- fairbols Ierosinātas atoma kodola vielas sablīvējums
- nopīties Iesaistīties, ielaisties, uzturēt attiecības
- galanskōs vystas iesarkanspalvainas liela auguma vistas (gaiļi)
- iešempēt Iesaukt, ielamāt
- inklūzija Ieslēgšana: svešas vai heterogēnas vielas ieslēgšanas process audos
- inklūzija Ieslēgums, heterogēna vai sveša viela, kas ieslēgta šūnā, audos vai orgānā
- konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu)
- optiski mainīga iespiedkrāsa iespiedkrāsa ar optiski mainīgiem pigmentiem, kuros ir novērojamas lielas krāsu nobīdes (kas ievērojami maina toni) atkarībā no apskates vai apgaismojuma leņķa
- krāsas caurspiešanās iespiedkrāsas izspiešanās cauri papīram tā otrā pusē; visbiežāk novērota, izmantojot krāsas, kuru sastāvā ir nežūstošas saistvielas – firnisi
- birojs iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā)
- iešļircinājums Iešļircināma viela, parasti medikaments
- vecākie Ietekmīgākie senlatviešu cilšu un cilšu savienību vadītāji, kuriem piederēja lielas zemes un pilis Latvijas teritorijā 11.-13. gs., viņi vadīja lielas karadraudzes un bija politiskās varas organizētāji senlatviešu valstiskajos veidojumos
- Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas
- Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam
- pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu
- pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt
- intromisija Ievadīšana, ielaišana
- uzņemt Ievadīt (barības vielas u. tml.) organismā (par augiem, to daļām)
- centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta)
- ievērsties Ieviesties, ielavīties
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- mīkstināt sirdi iežēlināt kādu, censties panākt, lai kāds kļūtu pielaidīgāks, maigāks
- metamorfizētie ieži ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem
- brīdi pa brīdim ik pēc neliela laika posma
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela
- makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas
- lektīns Ikviena hemaglutinējoša viela, kas ekstrahēta no dažu augu sēklām
- rentgena fizikālais ekvivalents ikviena starojuma (alfa, beta, gamma starojuma u. c.) doza, kas izraisa tādu pašu jonu pāru skaitu, kā 1 rentgenu liela rentgenstaru doza
- rentgena bioloģiskais ekvivalents ikviena starojuma (alfa, beta, gamma starojuma, neitronu u. c.) doza, kas rada tādu pašu bioloģisko efektu, kā 1 rentgenu liela rentgenstaru doza
- antiandrogēns Ikviena viela, kas nomāc androgēnu darbību
- izmocīties ilgāku laiku paciest lielas grūtības
- filtrējošais aizsargtērps impregnētas bikses, jaka un galvassega, kā arī aizsargveļa un aizsargcepures pasega; aiztur kaitīgās vielas, gāzes un aerosolus, netraucējot ādas elpošanu
- imūndepresīvs Imūndepresīvie līdzekļi - vielas, kas kavē limfoidālo šūnu dalīšanos, antivielu veidošanos un nomāc organisma imūnreakcijas; lieto pret alerģiskām reakcijām, autoimūnslimību ārstēšanā, audu nesaderības reakcijas novēršanai
- elektroimūndifūzija Imūndifuzijas un elektroforēzes apvienojums, ko izmanto, lai elektriskajā laukā paātrinātu antigēna vai antivielas migrāciju
- heteroimunitāte Imunitāte, kas iegūta, lietojot citas sugas dzīvnieka imūnvielas
- pasīvā imunitāte imunitāte, ko iegūst bērns ar mātes antivielām caur placentu vai kas iegūta, ievadot parenterāli gatavas antivielas
- pasīvā imunizācija imunizācija, ievadot organismā antivielas
- imūnstimulatori Imūno procesu veicinātāji (piem., interferons), vielas, kas nostiprina organisma dabisko pretestību
- imūnparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums pārmērīgi liela organismā iekļuvušo antigēnu daudzuma dēļ
- imunoparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums sakarā ar antigēna pārmērīgi liela daudzuma iekļūšanu organismā
- imūnsupresants Imūnreakciju nomācējs, viela, kas spēj nomākt imūnatbildi
- ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas
- siū Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
- ākāša Indiešu metafizikā - smalkais pirmelements, kuram pakāpeniski sabiezējot rodas visi četri vieliskās pasaules elementi: uguns - siltums, gaiss - gāze, ūdens - šķidrums un zeme - cietā viela
- pakora Indiešu virtuves ēdiens: nelielas pankūkas, kurās iecepti dārzeņi
- aspidīns Indīga darbīgā viela papardes ekstraktā
- helvelskābe Indīga hemolītiska viela lāčpurnos ("Helvella esculenta")
- difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku
- tabūns Indīgā kaujas viela - šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu
- asaru gāze indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu; lieto arī nemieru apslāpēšanai u. c.; slēgtā telpā var būt nāvējoša
- hlorpikrīns Indīga kaujasviela, kas kairina gļotādu; to izmanto arī kā pesticīdu un organiskajā sintēzē
- rīcins Indīga olbaltumviela, ko satur šī auga augļi
- iprīts Indīga viela - smags, parasti tumšbrūns, eļļains šķidrums, kas ož pēc ķiplokiem vai sinepēm
- luizīts Indīga viela - tumši brūns eļļains šķidrums ar nepatīkamu, kairinošu smaku
- paridīns Indīga viela četrlapu čūskogas ogās
- solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos
- indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus
- ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela
- cikutotoksīns Indīga viela velnarutkos
- abrins Indīga viela, fitotoksīns, kas atrodas Indijas auga "Abrus precatorius" sēklās, darbojas kā asinsvadu inde; senāk lietots trahomas ārstēšanai
- trikrezilfosfāts Indīga viela, kas izraisa nervu bojājumus (polineiropātiju)
- zarīns Indīga viela, kas paralizē nervu sistēmu
- ezotoksīns Indīga viela, kas rodas organismā
- giromitrīns indīga viela, kas sastopama parastās bisītes ("Gyromitra esculenta") augļķermeņos
- citolizīns Indīga viela, kas šķīdina šūnas, piem., čūsku inde
- atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai)
- toksīns Indīga viela, ko izdala patogēnās baktērijas, daži augi un dzīvnieki; proteīns vai salikts proteīns, kam ir antigēna īpašības
- bārijkarbonāts Indīga viela, ko mežaizsardzībā lietoja peļu iznīcināšanai stādu audzētavās un vērtīgās kultūrās
- neitrīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem
- frinīns Indīga viela, krupja ādas dziedzeru sekrēts
- nitroglicerīns Indīga, dzidra, eļļaina, eksplozīva viela
- sternīti Indīgas vielas, kas kairina augšējos elpošanas ceļus
- indīgās kaujas vielas indīgas vielas, ko lieto pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai vai kaujas spēju samazināšanai
- toksīni Indīgas vielas, kuras izdala patogēnās baktērijas, arī daži dzīvnieki, augi
- peptotoksīns Indīgs ptomaīns, kas veidojas no peptona un pūstošiem proteīniem; ikviens toksīns vai indīga bāziska viela, kas radusies no peptona
- tumeriks Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma longa"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē
- zedoārijs Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma zedoaria"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē
- azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts
- teneress Iniciējoša sprāgstviela - sīkkristāliska nebirstoša viela tumši dzeltenā krāsā
- tetrazens Iniciējoša sprāgstviela dzeltenu kristālu veidā, slikti šķīst ūdenī un organiskajos šķīdinātājos
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks
- priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu; plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas); arī ievads; prelūdija
- kamermūzika Instrumentālu vai vokālu skaņdarbu kopums nelielam izpildītāju sastāvam
- vītņgaldiņš instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem
- ionoimetrs instruments kādas radioaktīvas vielas radiācijas intensitātes mērīšanai
- abrazīvs instruments instruments, kas izgatavots no abrazīva materiāla un saistvielas - slīpripas, galodas u. tml.
- Mēness gars inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu
- bioloģiskie cimdi īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība
- kinofilmas cements īpaša saistviela kinolentes posmu savienošanai
- rēzus īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām
- hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens
- krājmarka Īpaša zīme, kas apliecināja nelielas summas iemaksu valsts aizņēmumam (piem., 1931. g. ceļu aizņēmumam)
- gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus
- precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes
- atbrīvotājfaktori Īpašas hipotalāma vielas, kas kontrolē hipofīzes hormonu izdalīšanos, kas regulē dzimumhormonu sekrēciju
- Frenela lēcas īpašas konstrukcijas lēcas, kurās liela diametra gaismas kūļa fokusēšanai izmanto interferences parādību
- plazmatiskās šūnas īpašas mugurkaulnieku un cilvēka šūnas, kas izstrādā antivielas; plazmocīti
- perisperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīglim nepieciešamās barības vielas
- endosperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas
- sakarsējamība īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1)
- skaldāmība īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4)
- spēja īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu; kādas konkrētas objekta īpašības robežvērtība
- saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas)
- spīdība īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu
- gāzelīgums īpašība, kas piemīt peldlīdzeklim, kurš nelielas (mazas) sākotnējās korpusa formas pretestības dēļ viegli sveras no vienas malas (gala) uz otru
- sadalāmība īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam
- vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu
- septiks Īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai
- sutināms Īpašs katls kartupeļu, sakņaugu vārīšanai, sautēšanai; arī neliela celtne, piebūve, kur atrodas sautēšanas katls un kur sagatavo lopbarību
- sumi Īpašs tintes irbulītis, kas gatavots no augu pigmenta un saistvielas un kuru lieto, pamērcējot tā galu ūdenī; izmanto kaligrāfijā un glezniecībā
- izohaimaglūtīni Īpatnējas vielas asinīs, kas sarecina (aglūtinē) sarkanos asins ķermenīšus
- kristallīti Īpatnēji sīki mikroskopiski veidojumi stiklinos iežos, kas iezīmē amorfas vielas (stikls) pāreju kristāliskā
- dolomītmilti Irdena masa, kas sastāv no dolomīta graudiem; veidojas, sadēdot masīviem dolomītiežiem; izmanto augšņu ielabošanai
- taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas
- pusrīts Īsa, neliela ēdienreize pirms brokastīm
- gamašas Īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos
- terbutalīns Īslaicīgas darbības bronhus paplašinoša viela
- blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā
- cetrarīns Islandes ķērpja rūgtviela, kristāliska viela, kas stimulē gremošanas trakta peristaltiku un sekrēciju
- strumbulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals
- strumpulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals
- areāllingvistika Itāliešu neolingvistu izveidots salīdzināmās valodniecības virziens, kas atzīst, ka valodas attīstībā liela nozīme ir ģeogrāfiskiem un kultūrvēsturiskiem faktoriem
- gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci
- pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu
- Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas
- iztvaicēt Izdalīt tvaiku veidā (ko no vielas)
- sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski
- analizēt Izdarīt analīzi (2); noteikt (vielas) sastāvu
- nolaimēties Izdoties, paveikties; ielaimēties
- jālija Izejviela
- jēlviela Izejviela
- fluorāns Izejviela fluoresceīna un tā derivātu iegūšanai
- fosgēns Izejviela polikarbonātu ražošanai
- koksne izejviela, ko iegūst no koku stumbriem, zariem, saknēm
- koksne izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm
- sākviela Izejviela, sākotnējā viela (kādā procesā)
- noliktavas krājumi izejvielas, materiāli, pusfabrikāti, degviela, instrumenti u. c. ražošanas līdzekļi, kurus uzņēmums ir saņēmis, bet kuri ražošanas procesā (pakalpojumu sniegšanā) vēl nav izmantoti
- ražošanas krājumi izejvielas, materiāli, pusfabrikāti, degviela, instrumenti un citi ražošanas līdzekļi, kurus patērētājuzņēmums iegādājies, bet kuri ražošanas procesā vēl nav izmantoti
- asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga
- ignīcija Izkarsēšana ugunī, lai izdedzinātu organiskās vielas
- Brodveja Izklaides vietu rajons Rīgas centrā 20. gs. 20. un 30. gados, Elizabetes ielas posms no Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai
- pārstrādes izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas, lai pārstrādātu izejvielas gatavā produkcijā
- flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas
- gabarīts Izmērs (parasti lielam priekšmetam); arī lielums, apjoms
- pamežģījums Izmežģījums, kad locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela
- pamežģīt Izmežģīt tā, ka locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela
- graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos
- syringoporidae Izmirusi koraļļu dzimta, kas veidoja lielas kolonijas no tievām cilindriskām caurulēm
- syringophyllum Izmirusi koraļļu ģints, izveido samērā lielas, apaļas kolonijas, kas sastāv no cilindriskām caurulēm
- pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi
- kabinets Izolēta, neliela viesu telpa (piemēram, restorānā)
- sedormids Izopropilalilacetilurina viela, ko parasti lieto tabletēs pa 0,25 g nomierināšanai, arī iemigšanai
- nosuloties Izplūst lielam daudzumam sulas
- stindzināt sirdi izraisīt (ļoti lielas) bailes
- sastindzināt sirdi izraisīt ļoti lielas bailes
- begans Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai
- begona Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai
- begonis Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai
- begons Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai
- begune Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai
- beguns Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai
- piena produktu izstrādājumi izstrādājumi, kas gatavoti no piena produktiem, kuriem ražošanas procesā pievienotas pārtikas piedevas, ražošanas palīglīdzekļi un citas nepieciešamās vielas, lai daļēji aizvietotu piena sausnas sastāvdaļas
- pulveru metalurģija izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulvermetalurģija, metālkeramika
- pulvermetalurģija izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulveru metalurģija, metālkeramika
- metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulveru metalurģija, pulvermetalurģija
- elektrolītiskā disociācija izšķīdušās vielas apgriezeniska sadalīšanās anjonos un katjonos
- izsālīšana Izšķīdušas vielas izgulsnēšana šķīdumā, pieliekot kādu citu vielu, kas mazina izdalāmās vielas šķīdību
- osmols Izšķīdušās vielas molekulmasa gramos, kura dalīta ar jonu vai daļiņu skaitu, kādās viela disociējusi šķīdumā
- solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums
- atkarība izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piemēram, lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles)
- fiziskā jeb somatiskā atkarība izteiktas abstinences parādības (piem., depresija, sirdsdarbības traucējumi, vemšana, pat nāve), ja pārtrauc lietot atkarību un pierašanu izraisošas vielas
- klīrenss Iztīrīšana, kādas vielas (urīnvielas, kreatinīna, insulīna, dažu krāsvielu u. c.) izdales process no asinīm caur ekskretorisku orgānu (nierēm, aknām)
- Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
- Brīvzemnieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un ietver gandrīz visu bijušā Ozolu un Puikules pagasta teritoriju, jo tikai neliela Puikules (Puiķeles) pagasta platība atrodas tagadējā Alojas pagastā
- Kalniešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. pirmskara Skaistas pagasta dienvidu daļu un pievienota neliela daļa no bijušā Krāslavas pagasta
- Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta
- Feimaņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielas platības no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
- Kalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Biržu pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Elkšņu un Dignājas pagasta
- Kantinieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Sakstagala pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Viļēnu pagasta
- Inešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Vecpiebalgas pagasta dienvidu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Jumurdas pagasta
- pārveidot izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārvērst (1)
- Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta
- sabriest Izveidoties, kļūt lielam, spēcīgam (par parādībām dabā)
- izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība)
- kas sunim asti cels, ka pats necels ja citi neliela, tad jāliela pašam sevi
- Motacilla grandis Japānas cielava
- jumeiho Japāņu manuālā terapija - masāžas terapija, kuru 1978. gadā ieviesa japāņu esperantists Masajuki Saiondži (Masayuki Saionji), terapijā liela uzmanība pievērsta pareizam mugurkaula stāvoklim
- Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā
- taiko Japāņu sitaminstruments, lielas podveida bungas (parasti vairākas, daudzas)
- iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu citai, parasti šķidrai, vielai); iemaisīt (1)
- buras trimmēšana jaunas buras pielaikošana, to "iebraucot", kā rezultātā jahta vēlāk var attīstīt maksimālo ātrumu
- jauktā java java, kurā ir dažādas saistvielas (piemēram, cements un kaļķi)
- normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama
- biodegvielas aprite jebkādas darbības ar biodegvielu (izejvielu ražošana un pārstrāde, kā arī biodegvielas ražošana, marķēšana, uzglabāšana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, realizācija, iznīcināšana u. tml.), kā arī patērētāju informēšana
- dispergators jebkkura viela, kas palīdz ēteriskai eļļai sajaukties ar ūdeni
- tiazīds Jebkura benzotiadiazēnsulfonamīda atvasinājumu grupas viela, diurētisks līdzeklis, kas kavē nātrija jonu reabsorbciju nieru kanāliņa proksimālajā daļā un veicina hlorīdjonu izdalīšanos, tāpēc palielinās ūdens izvade
- psihotropā viela jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1971. gada 21. februāra Konvencijai par psihotropajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos
- ielaidnis Jebkura ierīce, ko var izmantot ieejas noslēgšanai un atbrīvošanai, lai ielaistu mašīnas, cilvēkus kādā vietā
- biotoksīns Jebkura indīga viela, kas rodas vai ko producē dzīvi organismi - augi vai dzīvnieki
- akaricīdi Jebkura ķīmiska viela, ko lieto ērču apkarošanai
- opioīds Jebkura sintētiska narkotiska viela ar opiātiem līdzīgu darbību
- urotoksīns Jebkura toksiska viela normālā urīnā
- adrenotoksīns Jebkura viela, kas toksiski iedarbojas uz virsnieru dziedzeriem
- denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte
- pāriet jebkuras pārmaiņas vielā, kuru dēļ notiek ievērojamas vielas īpašību izmaiņas; piemēram, fāžu pārejas vielā
- vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru
- jodognosts Jodfenolftaleīna nātrijs, kontrastviela žultspūšļa un žultsvadu rentgenoloģiskai izmeklēšanai
- Jomene Jomas iela Jūrmalā
- grejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība SI sistēmā; apzīmējums Gy; 1 Gy liela absorbētā doza ir tādam jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tai nodod 1 džoulu (J) enerģijas (1 Gy=1 J/kg)
- rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas ārpussistēmas mērvienība; 1 rads atbilst tādai starojuma dozai, kurai absorbējoties 1 kilogramā vielas, izdalās 0,01 džouls enerģijas; rad; rd
- zīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienība SI mērvienību sistēmā; apz. Sv.; 1 Sv liela ekvivalentā doza ir jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tajā netieši radušos lādēto daļiņu sākotnējās kinētiskās enerģijas summa ir 1 džouls (J)
- radiācijas ķīmiskais iznākums jonizējošā starojuma un vielas mijiedarbībā radušos vai izzudušo molekulu (vai jonu, radikāļu u. c. daļiņu) skaits, kas attiecināts uz 100 eV absorbētās enerģijas
- onijsavienojumi Jonu tipa ķīmiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas, kas šķīst ūdenī un polāros organiskos šķīdinātājos
- Oriša Nla jorubu mitoloģijā - "lielais dievs", kurš atrodas visu dievību priekšgalā un izveidoja uz zemes sauszemi, iestādīja kokus, izveidoja no māliem cilvēku ķermeņus
- šaurjoslas Josla, kas paredzēta nelielam pārraides ātrumam no 50 bsek līdz 64 Kbsek un ko izmanto mobilo vai pārnēsājamo radio pakalpojumiem
- tefillīns Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); filaktērijas
- filaktērija Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); tefillīns
- asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās
- Kategats jūras šaurums starp Jitlandes un Skandināvijas pussalu (dāņu val. _Kattegatt_), ziemeļos Skagerags to savieno ar Ziemeļjūru, dienvidos Lielais Belts un Ēresuns - ar Baltijas jūru, garums - 270 km, platums - 60-122 km, dziļums - līdz 50 m
- diferenciāli termiskā analīze jutīga analīzes metode, kurā, izmantojot diferenciālo termopāri, karsēšanas gaitā reģistrē pētāmās vielas un etalonvielas temperatūras starpību
- farnohinons K2 vitamīns, kristāliska viela, šķīst organiskos šķīdinātājos, nodrošina normālu asins recēšanas norisi
- kabatasnauda Kabatas nauda - neliela naudas summa sīkiem izdevumiem
- capāns kāda dzīvnieka vai auga liela izmēra eksemplārs
- dividivi kāda Indijas auga brūngansarkanas pākstītes, kas satur līdz 40% miecvielas, izmantoja ādminībā un reizēm arī krāsotavās tanīna vietā
- kazulis kāda mēreni liela un smaga runga
- dzeltiņš kāda neliela koka nosaukums
- šišņaks kāda neliela lieta, sīkums, nieks
- ukstiņš kāda neliela zivs
- kazācene kāda senatnīga liela pistole
- cilpa ir kaklā (kādam) kādam draud nāve vai lielas nepatikšanas
- bablahs kādas akācijas negatavās pākstis, no kurām ieguva vielas miecēšanai, tintes ražošanai un melnajai krāsai
- iztekupe kādas lielas upes satekupes izteka, vai viena no šādām iztekām
- tāfele kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā
- mēģināšana kādas vielas (piemēram, narkotiku, alkohola) lietošana pirmo reizi
- aminogramma kādas vielas aminoskābju kvantitatīvā sastāva grafisks attēlojums
- mobilizācija kādas vielas atbrīvošanās no rezervēm, piem., glikogēna atbrīvošanās no aknām
- disperģēšana kādas vielas daļiņu (dispersas fāzes) vienmērīga izkliedēšana kādā citā vielā (dispersajā vidē)
- zaudēšana kādas vielas daudzuma samazināšanās
- intravenācija kādas vielas ievadīšana vēnā
- biospektrometrija kādas vielas kvantitatīva noteikšana dzīvos audos spektroskopiski
- hiperpeksija kādas vielas pārmērīga saistīšana audos
- želatifikācija kādas vielas pārvēršana recekļveida masā
- degšana kādas vielas un skābekļa reakcija, kas izraisa siltuma izdalīšanos
- ūdens nelaime kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdensnelaime
- lielpēdis kāds, kam ir lielas kāju pēdas
- klumpāns kāds, kam ir lielas koka tupeles
- ķelvainis kāds, kam ir lielas, spēcīgas rokas
- lipšķis kāds, kas pielabinās, pieglaužas
- lietotājs kāds, kurš mērķtiecīgi izmantot (piem., medikamentus, kosmētiskus līdzekļus, apreibinošas vielas)
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku
- dietilarsīnchlorīds Kairinoša sazāļošanas kaujas viela ar nepatīkamu smaku
- lakrimators kairinoša viela, kas izraisa asarošanu, piemēram, asaru gāze
- tiociānalils Kairinoša viela, kas reflektoriski uzlabo vielmaiņu un asinsriti iekšējos orgānos, atbrīvojoties uz ādas no ūdenī samērcēta sinepju plākstera
- CS Kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku
- difenilhlorarsīns Kairinošas iedarbības indīga ķīmiska kaujasviela
- CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela
- toksikoze Kaitīga (piemēram, vielas) iedarbība uz organismu
- koiba Kāja (parasti liela, neglīta)
- servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm
- žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei
- potaša Kālija karbonāts - balta higroskopiska viela, lietota kā pārtikas piedeva; cepamais pulveris
- antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna
- kalādija Kallu dzimtas ģints ("Caladium"), savvaļā sastopama Amerikas tropos, bumbuļaugs, ziedi neievērojami, lapas lielas, dažādās krāsās ar dažādiem raibumiem
- grēdājs Kalni; liela kalnu sistēma, kas sastāv no daudzām grēdām un masīviem
- roburīts Kalnrūpniecībā akmenslauztuvēs un atklātos karjeros izmantota nitrosavienojuma sprāgstviela
- lignozīts Kalnrūpniecībā pieļaujama spridzināmā viela, kuras sastāvā galvenais ir amonija salpetris
- Lapsu kalns kalns Austrumkursas augstienē, Lielauces pauguraines dienvidu malā, Lielauces pagastā, ir grēdveidīga pauguru masīva augstākā daļa, garums - 1,7 km, platums - 0,8 km, absolūtais augstums - 151,2 m, relatīvais augstums - 30 m
- Dvartes kalns kalns Centrālajā Kordiljerā ("Pico Duarte"), Haiti salā, Dominikanā, augstākā virsotne Lielajās Antiļu salās - 3175 m; Rusiļa
- arnicīns Kalnu arnikas rūgtā aktīvā viela
- Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
- Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja
- Tanena grēda kalnu grēda Taizemes rietumos ("Tanen Taunggyi"), neliela daļa arī Birmā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2079 m, saposmo dziļas ielejas, vasarzaļie (tīkkoki) un mūžzaļie tropu meži
- Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus
- Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi
- Ārkdoms kalnu virsotne ASV (_Arc Dome_), Nevadas štatā, Lielajā Baseinā, augstums - 3593 m
- Kaloriss Kalorisa zemiene - viens no lielākajiem krāteriem uz Merkura ("Caloris Planitia"), plata sekla 1300 km liela "bļoda"
- citversakne Kaltēta dzeltenā ingvera sakne, lietota rūgtu tinktūru pagatavošanai (pret vāju gremošanu), kā arī kā garšviela liķiera ražošanā
- Kalupa Kalupa ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
- Kalupes Kalupes ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
- aptichas Kaļķa vai kaļķainas ragvielas vāciņi no 2 gabaliem, kas aizklāj amonītu dzīvojamo kameru no ārienes
- kamalīns Kamala darbīgā viela
- pludiņkamera Kamera karburatorā, kurā uzkrāj smidzinātājos nonākošo degvielu un degvielas līmeni regulē pludiņš
- divkupru kamielis kamieļu suga ("Camelus bactrianus"), neliela savvaļas populācija saglabājusies Mongolijā; baktrians
- Kampanišķu Kampanišķu I ezers - Lielais Kumpinišku ezers Medumu pagastā
- Kampoči Kampoči I ezers - Lielais Kumpotis Medumu pagastā
- Els Kanaāniešu un feniķiešu lielais dievs un pasaules radītājs
- izvadkanāls Kanāls (parasti kādas vielas) izvadīšanai (no organisma, orgāna u. tml.)
- līmlapiņa kancelejas prece - neliela izmēra, parasti krāsaina papīra lapiņas, kuru viena puse ir daļēji pārklāta ar tādu līmi, kas viegli atlīmējas
- cimts Kanēlis, cimta koks, tā miza, garšviela
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo
- kapella Kapela 2(1) - neliela baznīcas telpa vai ēka dievkalpojumam
- kapers kapera - garšviela, kaperas ("Capparis") ziedpumpuri vai sālīti nenobrieduši augļi
- kāpers Kapera - garšviela, kaperas ziedpumpuri vai sālīti nenobrieduši augļi
- dzeloņainā kapera kaperu suga ("Capparis spinosa"), neliels krūms, kura ziedpumpurus lieto garšvielai
- duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā
- šķiperis karakuģa vai liela tirdzniecības kuģa klāja mantas pārzinis
- grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks
- profilaktiskā karantīna karantīna, kas obligāta visiem saimniecībā jaunievestajiem dzīvniekiem pirms to ielaišanas ganāmpulkā
- ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā
- ksantokrāsvielas Karbonija grupas organiskas krāsvielas, piem., pironīns, akridīnsarkanā, rodamīns
- metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
- dakstiņi Kārniņi - māla vai cementa nelielas plakanas vai izliektas plāksnes (jumta segumam)
- L-karnitīns Karnitīns - aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
- kauss Karote smelšanai (parasti liela)
- spoguļkarpa Karpa, kurai ir raksturīgas lielas, retas, spīdīgas zvīņas
- plaudis Karpu dzimtas suga ("Abramis brama"). līdz 60 cm gara saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas
- grundulis Karpu dzimtas suga ("Gobio gobio"), neliela, saldūdeņos dzīvojoša zivs
- ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa
- mailīte Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem
- spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš
- ilgana Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdeņu zivs, līdzīga sīkai karpai (līdz 9 cm garumā), bet bez ūsām, augstu plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sidrabotiem sāniem; spidiļķis; pempiņš
- nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru
- brencvīnskābe Karsējot vīnskābi iegūta viela
- pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst
- iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā
- zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piemēram, iezim, vielai, veidojumam)
- skastiņš Kārtiņa jumtā, "adatiņa", ar ko salmus pievelk pie lielajām kārtīm
- kaskarilīns Kaskarillas darbīgā viela; balta kristāliska rūgtviela, maz šķīst ūdenī
- izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu)
- teatieši Katoļu regulēto kleriķu ordenis, dibināts 1542. g., tam bija liela loma Itālijas pretreformācijas kustībā
- kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela); mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.)
- biotests katra pārbaude ar eksperimenta dzīvniekiem, ko izdara, lai pētītu mikrobu, ķīmiskas vai farmakoloģiskas vielas iedarbību
- amaroīds katra rūgta augu viela, kas nepieder pie glikozīdiem vai alkaloīdiem
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem
- osteospongioma Kaula audzējs, kas sastāv no sūkļvielas
- osteofibroze Kaula fibroze; kaula smadzenes aizstāj fibrozi audi, un sūkļvielā rodas lielas poras, bet blīvā viela kļūst plānāka; slimajā vietā kauli kļūst resnāki un deformējas
- hiperspongioze Kaula sūkļvielas proliferācija
- zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem)
- matrikss Kaulu matrikss - kaulaudu šūnstarpu viela
- osteohondropātija Kaulu slimība, kam raksturīga irdenās kaulvielas distrofija
- zoba cements kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu
- porainā kaulviela kaulviela, no kuras sastāv kaula iekšējā daļa
- blīvā kaulviela kaulviela, no kuras veidots ārējais, plānais kaula slānis
- ostealeoze Kaulvielas pārveidošanās, piem., osteosarkomas gadījumā
- deosifikācija Kaulvielas samazināšanās, kaula atmiekšķēšanās
- vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem
- storveidīgās Kaulzivju klases kārta ("Acipenseriformes"), pie kuras pieder lielas (līdz 9 metriem garas) zivis, piemēram, store, beluga, sevrjuga
- karpveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Cypriniformes"), nelielas un vidēji lielas saldūdeņu zivis (garums - 6-170 cm) ar daudzveidīgu ārējo izskatu un dzīvesveidu, \~3000 sugu
- lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā
- platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis
- stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- starspure Kaulzivju klases zivju apakšklase pie kuras pieder vairākums recento zivju; atšķirībā no bārkšspurēm, pāra spuru pamatne tām ir neliela
- pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas
- izkausēt Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas
- izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst
- sakausēt Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu
- celmu lauzējs kaut kā liela aizsācējs, dibinātājs, pamatlicējs
- Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus)
- kazlēniņš Kazu 1(1) mazulis; neliela kaza
- izdeibas Kāzu mielasts
- izdotnes Kāzu mielasts, ko, piem., saimnieks sarīko kalponei, kas ilgāku laiku no vietas kalpojusi
- kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho
- treilers Kempingpiekabe, neliela mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili
- izdegošās piedevas keramikas izejvielas (zāģskaidas, akmeņogļu smalkumi, kūdra, mazuts), ko iejauc keramiskā masā un kas apdedzināšanas procesā izdeg, palielinot drumstalas porainību
- Kergelēna Kergelēna arhipelāgs - atrodas Indijas okeāna dienvidos ("Archipel des Kerguelen"), Francijas teritorija, platība - 7215 kvadrātkilometru, viena liela un \~300 sīku salu
- ketonēmija Ketonvielas asinīs
- Kukumacs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, dievietes - mātes vīrs, kam ir liela nozīme Visuma un cilvēku radīšanā
- kinoīns Kino (5) darbīgā viela
- sineasts Kinomīlis, kino entuziasts; cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem; mākslas kino veidotājs
- Kiuriņa Kiuriņa ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
- Kiuriņu Kiuriņu ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
- Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs
- jākle Klaidone, netikle, ielasmeita
- Klaparu Klaparu ezers - Lielais Klaparu ezers Vārkavas pagastā
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori
- taustiņš klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne, kuru nospiežot tiek ģenerēts atbilstošās rakstzīmes kods vai iniciēta attiecīgās datora ierīces darbība
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums
- Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
- rekluzorijs Klosteros neliela, atsevišķa telpa iemītnieku (mūku, mūķeņu) dzīvei
- Klusais Klusais ezers - atrodas Līksnas pagastā, platība - 5,9 ha; Dziļais ezers; Klusais I ezers; Lielais Dziļais ezers
- izlept kļūt izlutinātam; kļūt tādam, kam ir lielas prasības
- atmīkstināties kļūt mīkstākam, pielaidīgākam
- zaudēt kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums)
- sasilt kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā dalās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē
- saglumēt kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
- klāties kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela)
- sprēgāt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša)
- sprikstēt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2)
- sakuplot kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu)
- saplūst kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ
- karete knābjainais jūras bruņurupucis - jūras bruņurupuču suga siltās jūrās, ko medī ragvielas dēļ; draud iznīcība
- kobaltzilais Kobalta alumināts, debeszila krāsviela (nešķīstošs pigments)
- virtuļs kodīga viela
- metahromkrāsvielas Kodināmās azotkrāsvielas, ko lieto vilnas krāsošanai ar amonija bihromāta kodinātāju
- kariolimfa Kodola sula, dzidra, šķidra starpviela šūnas kodola tīklojuma cilpās
- atomdegviela Kodoldegviela
- INFCE Kodoldegvielas cikla starptautisks novērtējums ("international nuclear fuel cycle evaluation")
- heterogēnais kodolreaktors kodolreaktors, kurā kodoldegviela novietota neitronu palēninātājā atsevišķu kodoldegvielas elementu bloku veidā; izmanto gandrīz visās AES
- homogēnais kodolreaktors kodolreaktors, kurā kodoldegviela un neitronu palēninātājs sajaukti viendabīgā maisījumā
- briders kodolreaktors, kurā, izmantojot kodolu dalīšanās reakcijā radušos neitronu pārpalikumu, notiek paplašināta kodoldegvielas atražošana (^238^U –> ^239^Pu, ^232^Th –> ^233^U); kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē; visefektīvākie ir ātro neitronu reaktori
- brīders Kodolreaktors, kurā, izmantojot kodolu dalīšanās reakcijā radušos neitronu pārpalikumu, notiek paplašināta kodoldegvielas atražošana; kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē; visefektīvākie brīderi ir ātro neitronu reaktori
- atomsprāgstviela Kodolsprāgstviela
- hromidioze Kodolvielas un hromatīna izplūšana no kodola citoplazmā
- toveris Koka trauks ar diviem gredzenveida rokturiem, caur kuriem varēja izbāzt kārti nešanai divatā; liela koka baļļa
- aulis Kokā uzvelkams bišu strops, dore; neliela koka kaste (senāk arī izdobts vienkocis), ko ieliek kokā bišu spieta ķeršanai
- kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai
- kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi
- bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus
- koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā
- koksnes blīvināšana koksnes šūnu deformēšana spiediena ietekmē radiālajā vai tangenciālajā virzienā ar nolūku palielināt koksnes vielas daudzumu tilpuma vienībā
- koksnes vielas esteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar acilgrupu
- koksnes vielas ēteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar alkilgrupu
- snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
- snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
- tehnisko izvejvielu plantācijas koku vai krūmu stādījumi, no kuriem iegūst izejvielas tehniski nozīmīgas produkcijas (miecvielu, gutaperčas, augu krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, ēterisko eļļu) ražošanai vai citus noderīgus meža produktus (klūdziņas pīšanai, dekoratīvus materiālus, medu, riekstus)
- polo krekls kokvilnas trikotāžas krekls ar īsam piedurknēm un apkaklīti, priekšā neliela aizdare (parasti 3 pogas)
- polokrekls Kokvilnas trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm un apkaklīti; krekla priekšpusē ir neliela aizdare (parasti trīs pogas)
- kolas rieksts kolas koka sēkla; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā baudviela un arī barībai
- Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā
- lielie dati kolektīvs apzīmējums liela datu apjoma izvērtēšanas metodēm un šo datu modeļu un likumsakarību atklāšanai
- aerosols Koloidāla sistēma, kas sastāv no gāzes un sīkām cietas vai šķidras vielas daļiņām
- titanomagnetīts kompleksa dzelzs, titāna un vanādija rūda; izejviela, no kuras iegūst ferotitānu un citus titāna sakausējumus
- lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm
- pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi
- aleksofiksīns Komplementa saistītāja antiviela, kas rodas asinīs pēc aleksofiksagēna ievadīšanas
- germanīns Komplicēta ariomātiskās rindas urīnviela, ko lietoja pret miega slimību
- stikltekstolīts Kompozītmateriāli, kas sastāv no polimēru saistvielas (matrices) ar stiklauduma pildvielu; lieto izturīgu konstrukciju un detaļu izgatavošanai dažādās mašīnbūves nozarēs, celtniecībā, mājsaimniecības un sporta inventāram u. c.
- arbolīts Kompozītmateriāls ar lielporainu struktūru, sastāv no organiskas pildvielas un minerālsaistvielas; slikti deg, nepūst, labas siltumtehniskās īpašības
- oratorija Koncertizpildījumam paredzēts lielas formas skaņdarbs ar dramatisku sižetu korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim
- lielkoncerts Koncerts ļoti lielam skatītāju, klausītāju skaitam
- fluornātrijs Konservējoša viela
- prezervi Konservi, kurus gatavo, nevis produktus sterilizējot, bet gan tiem pievienojot konservējošas vielas (piem., vārāmo sāli, etiķskābi), vai kurus uzglabā zemā temperatūrā
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā
- sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137
- rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga
- smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai)
- sagraušana Konstrukciju, iekārtu vai materiāldaļas iznīcināšana vai bojāšana, lietojot uguni, ūdeni, sprāgstvielas, mehāniskus vai citus līdzekļus
- Dienvidamerika Kontinents rietumu un dienvidu puslodē (neliela daļa arī ziemeļu puslodē), kopā ar Ziemeļameriku veido pasaules daļu Ameriku, platība - 17,8 mlj kvadrātkilometru (kopā ar salām), 371 mjn iedzīvotāju (2006. g.), garums 7150 km, lielākais platums - 5150 km
- epeiroforēze Kontinentu vai to atsevišķu daļu pārvietošanās horizontālā virzienā, ko izraisa vielas kustība Zemes mantijā
- konomioidīns Kontraktila citoplazmas viela tīklenes vālītēs
- pozitīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir lielāks par organisma audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur vairāk nekā organisma audi
- negatīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir mazāks par organismu audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur mazāk nekā organisma audi
- dabiskā konvekcija konvekcija, kurā viela pārvietojas temperatūras starpības ietekmē
- kredītsabiedrība Kooperatīva tipa depozītu finanšu iestāde, ko organizē arodbiedrības, baznīcas, lielas kompānijas
- nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
- kopmielasts Kopējs mielasts
- komplekss Kopums (vielām, dabas parādībām u. tml.), kas veido vienību, veselumu; vielas, dabas parādības u. tml., kas veido vienību, veselumu
- saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; arī, parasti liela, ģimene
- koronji Korejiešu mitoloģijā - liela čūska, kas mājā atnes bagātību un ilgu mūžu
- koriandra Koriandrs (3) - garšviela
- suberīns Korķvielas galvenā sastāvdaļa, lielmolekulāru taukskābju anhidrizēšanās un polimerizēšanās produkts
- jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns
- smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas
- krāšļi Kosmētikas līdzekļi, kas satur krāsvielas
- pirokatehols Kosmētikas sastāvdaļa (akmeņogļu darvas atvasinājums), antiseptiska viela, oksidētājs, izmanto matu krāsā un ādas kopšanas līdzekļos, arī fotogrāfijā unkažokādu krāsošanā, var izraisīt kontakta dermatītu, ekzēmu, var būt toksisks nierēm un aknām, kancerogēns
- decilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no šķidra parafīna), putu dzēsējs, fiksācijas viela, izmanto kosmētikā, smaržās, var būt nedaudz toksisks dzīvnieku ādai
- amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem
- decilpoliglikoze Kosmētikas sastāvdaļa (decilspirts un glikoze), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var izraisīt jutīgas ādas kairinājumu
- rtilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirts un miristīnskābe; var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, aromātviela, izmato kosmētikā un tiek uzskatīta par nekaitīgu šajā jomā, var veicināt piņņu veidošanos
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm
- kalcija stearāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no kaļķu piena), krāsviela, izmanto šampūnos, matu veidošanai, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
- svina acetāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no svina monoksīda un etiķskābes), krāsviela, izmanto kā matu krāsu un matu krāsas atjaunotāju vīriešiem, arī dzīvnieku ādu apstrādē un tipogrāfijas krāsās, var izraisīt saindēšanos ar svinu, toksisks aknām, nierēm un nervu sistēmai, kancerogēns
- diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla
- p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai
- benzilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no augiem, biežāk – no jasmīna), aromātviela, šķīdinātājs, var izsaukt ādas kairinājumu, toksisks aknām un nervu sistēmai
- cinka sulfāts kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no cinka reakcijas ar sērskābi), antimikrobiāla viela, lieto kā ādas tonizētāju, acu losjonu, pēcskūšanās līdzekli un skūšanās krēmu, var radīt ādas un gļotādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, var būt toksisks asinsrites orgāniem
- kokobetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no kokosriekstu eļļas, bet var būt arī sintētisks), virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, želejās sejai un rokām, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus
- bromāti Kosmētikas sastāvdaļa (kalcija, kālija, kalija bromāti), nogatavināšanas viela, var izraisīt elpošanas traucējumus, izsitumus uz ādas, nieru disfunkciju un darbības traucējumus, ieteknme uz CNS
- dekspantenols Kosmētikas sastāvdaļa (pantenols, var būt dzīvnieku izcelsmes), pretiekaisuma viela, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību
- heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu
- difeniloksīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska, iegūst no benzola), helatinējoša viela, izmanto parfimērijā, smaržīgās ziepēs, tvaiki ir toksiski, ja tos ieelpo
- cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu
- dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas
- oleoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), antistatiķis, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, kosmētikā, lubrikantos, matu kondicionētājos, var izraisīt vieglu ādas kairinājumu, var veicināt citu savienojumu uzsūkšanos caur ādu un izraisīt saindēšanos ar nitrozamīniem
- cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju
- etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu
- izopropilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, saistviela, izmanto kā ādas kondicionētāju, arī pesticīdos, var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas
- oktildodekanols Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), šķīdinātājs, virsmaktīva viela, izmanto matu kondicionētājos un lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
- kalcija miristāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīta par nekaitīgu, var veicināt piņņu veidošanos
- izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu
- hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti
- kokopoliglikoze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus
- cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas
- hlorotimols Kosmētikas sastāvdaļa, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, dezodorants, lieto kā mutes skalošanas līdzekli, kā tonizējošu līdzekli matiem, kā eļļu bērniem, savienojumā ar hloru var izraisīt gļotādas kairinājumu un izsitumus uz ādas, var uzsūkties caur ādu
- acetarsols Kosmētikas sastāvdaļa, antimikrobiāla viela, var radīt jutīguma pastiprinājumu, alerģiskas reakcijas
- tribromsalāns Kosmētikas sastāvdaļa, antiseptiska viela, fungicīds, izmanto ziepēs un ārstnieciskajā kosmētikā, ASV aizligts lietot kosmētikā, jo izraisa fotoalerģiju
- etilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, izmanto gk. smaržās, retāk kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var izraisīt alerģisku reakciju, īpaši - cilvēkiem, kam ir alerģiska reakcija uz citiem salicilātiem
- farnezols Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, piedeva, izmanto parfimērijā, retāk, kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nedaudz toksisks, ja ieēd
- metilizobutilketons Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, smaržviela, izmanto smaržās, var būt bīstams, ja ieēd vai ieelpo, var būt toksisks nierēm, gremošanas orgānu, elpošanas orgānu, nervu sistēmai un aknām, var būt kancerogēns
- cinoksāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsaglīdzekļos, smaržās, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas
- trietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, buferviela, pārklājumu piedeva, izmanto kā roku un ķermeņa losjonu, kondicionētāju matiem, neskalojamu šampūnu, var radīt alerģisku kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- gliceriltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, reducējoša viela, izmato ilgviļņu šķīdumu sastāvā un depilācijas līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu, matu lūšanu, ādas kairinājumu, spēcīgas alerģiskas reakcijas
- etiltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, var izraisīt ādas kairinājumu, matu lūšanu, spēcīgas alerģiskas reakcijas
- kalcija sulfīds kosmētikas sastāvdaļa, depilējoša viela, toksiska, kodīga, var radīt ādas un acu kairinājumu, var izraisīt alerģiskas reakcijas
- morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai
- muskusambreta Kosmētikas sastāvdaļa, fiksētājs, aromātviela, izmanto kosmētiskajos krēmos, pēcskūšanās losjonos, ziepēs, zobu tīrīšanas līdzekļos, var būt toksisks nervu sistēmai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta dermatītu, dzīvniekiem var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus
- eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve
- hlorksilenols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antibakteriāla viela, izmanto skūšanās krēmos, šampūnos, dezodorantos, arī pretsēnīšu līdzekļos, toksisks, ja apēd, toksisks aknām un imūnsistēmai, var radīt ādas kairinājumu
- rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai
- dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus
- kvecertīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, antioksidants, izmanto tumši brūnu toņu matu krāsās, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā, teratogēns
- hroma savienojumi kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto kā zaļu acu dekoratīvo kosmētiku, kā zaļu skropstu tušu, putekļu ieelpošana var izraisīt kairinājumu un čūlošanu, var izraisīt plaušu vēzi daudzus gadus pēc saskares, var radīt alerģiskas reakcijas
- tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes
- fluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgu lūpu krāsu un nagu laku ražošanā, arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt lūpu iekaisumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kā arī elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimības
- dihidroksiacetons Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, mitrumuzturētājs, izmanto mākslīgā iedeguma līdzekļos, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, žurkām ir letāls injicēšanas gadījumā
- mica Kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, krāsviela, izmanto dekoratīvajos pūderos, dekoratīvajā acu kosmētikā, lūpu krāsās, šampūnos un skropstu tušās, ieelpojot var izraisīt plaušu kairinājumu vai bojājumu, toksisks gremošanas orgāniem un aknām
- cikloheksilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, buferviela, matu lakas sastāvdaļa, var būt toksiska asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem, dzimumorgāniem, imūnajai nervu sistēmai, var radīt ādas apdegumus
- polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna
- etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
- kanēļspirts Kosmētikas sastāvdaļa, sintētiska viela, aromātviela, smaržviela, izmanto sintētiskās smaržās, dezodorantos, var izraisīt alerģiskas reakcijas
- rozmarīna ekstrakts kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, aromātviela, izmanto vannas putās, ādas krēmos, šampūnos, arī kā dabisku pārtikas garšvielu, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
- moskēns Kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto smaržās un vaigu sārtinātājos, var izraisīt pārejošu hiperpigmentāciju, kā arī pigmentētu kontakta dermatītu
- muskusmoskēns Kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto smaržās un vaigu sārtinātājos, var izraisīt pārejošu hiperpigmentāciju, kā arī pigmentētu kontakta dermatītu
- lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu
- butilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, aromātviela, var izraisīt ādas un acs kairinājumu. kā arī elpošanas orgānu sistēmas kairinājumu, izmanto smaržās, ziepēs, nagu lakas noņēmējā, acu dekoratīvajā kosmētikā
- dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- metoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, smaržviela, izmanto nagu lakās, smaržās, šķidrajās ziepēs, kosmētikā, var būt toksisks attīstībai un dzimumorgāniem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- kokamidopropilhidroksisultaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, biezinātājs, izmanto šampūnos, matu un ādas krēmos, var izraisīt alerģiskus ādas izsitumus, var saturēt nitrozamīnus
- magnija oletsulfāts kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var saturēt kancerogēnas komponentes
- dodecilbenzosulfonskābe Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos un citos mazgāšanas līdzekļos, var radīt ādas kairinājumus un pastiprinātu ādas jutīgumu, vemšanu, ja ieēsts, toksisks ūdens organismiem
- magnija lauretsulfāts kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var saturēt kancerogēnas sastāvdaļas
- kokamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, acu dekoratīvās kosmētikas noņēmējos, šampūnos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, izsitumus uz acu plakstiņiem
- laurilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto smaržās un šampūnos, var radīt ādas kairinājumus un veicināt piņņu veidošanos
- lauroillizīns Kosmētikas sastāvdaļa, viskozitāti regulējoša viela, izmanto dekoratīvajos pūderos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
- benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- selēna sulfīds kosmētiskas sastāvdaļa, pretblaugznu viela, izmanto ārstnieciskā pretblaugznu šampūnā, arī daudzkrāsainās kodes apkarošanai, var izraisīt ādas kairinājumu un spēcīgu acu kairinājumu, var būt toksisks aknām
- melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus
- šarlaks koši sarkana krāsviela, ko iegūst no košenilēm un alvas hlorīda
- rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā; tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām
- Krāmene Krāmu ielas 4 pagrabs, agrāk populāra alternatīvo koncertu vieta
- pterions Kraniometrisks punkts uz galvaskausa, kurā savienojas pieres kauls, paura kauls, deniņu kauls un spārnkaula lielais spārns
- anilīnkrāsviela Krāsa, kuras pagatavošanai lieto anilīnu; organiska krāsviela
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai)
- organiskās krāsvielas krāsainas, šķīstošas organiskas vielas, no kurām izgatavo iespiedkrāsas un krāsu lakas; var būt dabiskas vai mākslīgas izcelsmes
- anilīnkrāsas Krāsas, kuru pagatavošanai lieto anilīnu; organiskas krāsvielas
- korektors Krāsojoša viela (kā) nomaskēšanai, aizkrāsošanai
- pervēties Krāsoties ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; grimēties
- Krastene Krasta ielas masīvs
- hidrotipija Krāsu filmu pozitīvo kopiju iegūšanas metode ar subtraktīvo 3 krāsu sintēzi, kurā izmanto ūdenī šķīstošas krāsvielas; lieto gk. krāsu kinofilmu izgatavošanai lielā tirāžā
- pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi
- pārba Krāsviela
- perve Krāsviela
- briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai
- karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
- akvareļa krāsa krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas
- heliotrops Krāsviela, ar ko audumus krāso violetā krāsā
- lokao Krāsviela, ko iegūst Ķīnā, vārot "Rhamnus utilis" un "Rhamnus chloroporus" mizu; lieto kokvilnas un zīda krāsošanai zaļā krāsā; Ķīnas zaļā
- orleans Krāsviela, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Bixa orellana"
- hematoksilīns Krāsviela, ko iegūst no kampeškoka un lieto mikroskopijā šūnu kodolu nokrāsošanai sarkanvioletā krāsā
- alizarīns krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski, izmanto krāsošanai sarkanā vai violetā krāsā; svarīga izejviela sarežģītu krāsvielu sintēzei
- garansins Krāsviela, ko iegūst no rubijas; tagad to aizstāj sintētiskās krāsas
- saflors Krāsviela, ko iegūst no šā auga ziediem
- krāsas piesātinājums krāsvielas daudzums krāsā; vairāk piesātinātā krāsa ir intensīvāka
- iekrāsošana Krāsvielas ievadīšana materiālā (papīrmasā, audumā, polimērā), lai tas iegūtu vieglu krāsu toni
- šmiņķis Krāsvielas saturoša ziede, ko lieto kosmētikā un uz skatuves, lai piedotu vēlamo krāsu ādai
- krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas)
- krāsošanas vanna krāsvielas un tekstilpalīgvielas saturošs šķīdums, kurā notiek krāsošana
- melnotnes Krāsvielas, ar ko krāso melnu
- dabiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām
- ciankrāsvielas Krāsvielas, ko iegūst nogulsnējot attiecīgas dzelzs sālis ar asinssālīm
- sintētiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst sintēzes procesā
- rozantreni Krāsvielas, ko lietoja kokvilnas krāsošanai
- dabiskās organiskās krāsvielas krāsvielas, kuras satur dabas produkti, parasti augi: kvarcitrons (dzeltenā krāsā); katehu (brūnā krāsā); kampešs (zilā krāsā un citās tumšās krāsās no zaļās līdz melnai) u. c.
- skābās krāsvielas krāsvielas, kuru molekulas satur sāļus veidojošas grupas (COOH, SO~3~H u. c.)
- krāsspārnis Krāšņspārnis - nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem
- montaņāri Kreisās politiskās grupas Nacionālajā konventā Lielajā Francijas 18. gs. revolūcijā
- krekingprocess Krekings - process, kurā iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem
- krak-process Krekings - viegli gaistošas degvielas ieguves process no smagajiem naftas produktiem
- ielaida Krekla iešuvums, ielaidums
- ielaidenis Krekla iešuvums, ielaidums
- krezorcīns Krezola derivāts, dzeltena krāsviela; indikators (pH 4-6)
- slūpe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos būvēts koka kuģis; liela laiva
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
- creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni
- svina baltums kristāliska krāsviela, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), tīri balta, labi sedz krāsojamo virsmu, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā tā kļūst brūna un stipri indīga
- bergenīns Kristāliska rūgtviela dažādās akmeņlauzīšu ģints ("Saxifraga") sugās
- heksametilēntetramīns kristāliska viela ar bāziskām īpašībām C~6~H~12~N~4~, ko iegūst, kondensējot amonjaku ar formaldehīdu, lieto vielu sintēzē un par antiseptisku līdzekli
- elaterīns Kristāliska viela šāvējgurķa "Ecballium elaterium" sulā
- ciānkoblamīns kristāliska viela, B~12~ vitamīns, kas nepieciešams eritrocītu veidošanai, atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā
- kristālhidrāts Kristāliska viela, kas sastāv no savstarpēji saistītām ogļūdeņražu un ūdens molekulām
- kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā
- aloksāns Kristāliska viela, urīnskābes oksidācijas produkts; rada aizkuņģa dzidzera Langerhansa saliņu nekrozi
- flogozīns Kristāliska, slāpekli nesaturoša viela, kas izolēta no piogēnu koku kultūrām; izraisa strutainu iekaisumu
- kušanas temperatūra kristāliskas cietvielas līdzsvarotas fāžu pārejas temperatūra šķidrā stāvoklī pastāvīgā spiedienā
- kristāls Kristāliskas vielas atsevišķa daļiņa, atsevišķs gabals
- rentgenfāžu analīze kristāliskas vielas parauga kvalitatīvā un kvantitatīvā fāžu sastāva noteikšana pēc rentgenstaru difrakcijas ainas
- neorganiskie luminifori kristāliskas vielas, kurās ievadīts nedaudz piejaukuma jonu (aktivatoru), t. s. kristālfosfori
- klatrāti kristāliski savienojumi, kas rodas, vienas vielas molekulām ieslēdzoties otras vielas kristāliskā režģa tukšumos; ieslēguma savienojumi
- kristallizācija Kristālu rašanās un augšana, kas norisinās, gāzveidīgai vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī
- basilijieši Kristiešu garīgā ordeņa mūki; ordenis radās Bizantijā 4. gs., tā statūtu izveidi piedēvē agrīnās kristietības teologam Basilijam Lielajam
- Krišbarona Krišjāņa Barona iela (Rīgā)
- sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- dižķibele Krīze, liela ķibele
- muduris Krokots ielaidums (apģērba gabalā)
- mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā
- kreisēšanas ātrums kuģa ātrums, kādā ir vismazākais degvielas patēriņš
- sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti, beramas vielas, šķidras vielas slēgtā tarā
- ūdensmērītājs kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Gerridae"), pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- zemesblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Lygaeidae"), sīkas līdz vidēji lielas (ķermeņa garums - 3-12 mm), ovālas, melnas vai brūnas blaktis, galva trīsstūrveidīga, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugu
- cikādīte kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu
- tīklcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas
- piešcikādes kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas
- laupītājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas
- lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
- dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
- samtmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta
- slaidmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas
- dīķmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas
- dižmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu
- plēsējmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Rhyacophilidae"), vidēji lielas makstenes (5-9 mm), Latvijā 1 ģints, 4 sugas
- augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība
- Veckuldīga Kuldīgas pilsētas mikrorajons starp Krāčupīti un Ventu, uz ziemeļiem no Ventspils ielas
- apkūlības Kulšanas darbu nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības
- Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
- Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
- vēstures piemineklis kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība
- tehniskās kultūras kultūraugi, no kuriem iegūst izejvielas rūpniecībai
- ahilija Kuņģa dziedzeru nespēja izdalīt ne sālsskābi, ne olbaltumvielas šķeļošos enzīmus (pepsīna u. c.) un to trūkums kuņģa sulā
- kūpekļi Kūpoša viela; putekļi
- kūpeņi Kūpoša viela; putekļi; kūpekļi; kvēpi
- sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts - melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi
- kuramie Kurināmās vielas
- švirkstins Kurmju biedēklis (nelielas grabošas vējdzirnavas uz zemē ieraktas curules ar apakšējo galu kurmja alā, kas tur novada troksni)
- virpuļkustība Kustība, kurā (šķidruma vai gāzes) neliela daļa ne vien atrodas virzē, bet arī rotē ap momentāno rotācijas asi
- cebriņš Kušķis, neliela grupa
- Manasla Kutangs, virsotne Lielajos Himalajos
- laidars Kūts (parasti liela)
- gravimetriskā analīze kvanitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir vielas masas noteikšana
- refraktometriskā analīze kvantitatīvā analīze, kurā mēra pētāmās vielas gaismas laušanas koeficientu
- volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana
- komplementaritātes princips kvantu fizikas, vēlāk arī visas modernās zinātnes un dabas filozofijas pamatpostulāts, ko 1927. g. formulēja dāņu fiziķis N. Bors: "Liela Patiesība ir Patiesība, kuras pretmets arī ir liela Patiesība"
- elektroni cietvielā kvantu stāvokļi – kvazidaļiņas, kas daļēji aizpilda cietvielas elektronu enerģētisko zonu
- kvaternijs Kvaternijs-26 - kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, antistatiķis, izmanto līdzekļos, kas piešķir matiem spīdumu, var radīt acu kairinājumu, kontakta dermatītu, kancerogēns
- kvazielastība Kvazielastības spēks - materiālam punktam pieliktais mainīgais spēks, kas proporcionāls šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa un vērsts tai pretēji
- kvazielastisks Kvazielastiskais spēks - spēks, kas darbojas uz materiālu punktu un ir proporcionāls, bet pretēji vērsts šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa
- Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja
- Finns Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - varonis, kam piemitusi liela gudrība un pareģošanas spējas
- magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas
- ektomorfija Ķermeņa konstitucionālais tips, kam raksturīga trausla un slaida miesas uzbūve; ādas (ektodermas veidojumu) kopējā virsma šeit ir relatīvi liela salīdzinājumā ar ķermeņa masu
- luminiscence Ķermeņu vai vielas spīdēšana, ko ierosinājis kāds enerģijas avots - ārējais apstarojums, elektriskais lauks, ķīmiskie procesi utt.
- lihenīns Ķērpju "Celvaria islandica (L.) Ach." polisaharīds; balta pulverveida viela; hidrolīzē veidojas glikoze
- delve Ķetna; liela delna
- ķimpāties Ķildoties, ielaisties, nodoties
- ieroce Ķīļveidīgs ielaidums krekla piedurknē
- fizikālķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus
- fizikālā ķīmija ķīmijas zinātnes nozare, kurā pēta ķīmijas norises un izmanto fizikas principus parādību mehānisma, enerģētikas un norišu izskaidrošanai; aptver vielas uzbūves teoriju, koloīdķīmiju, termodinamiku un kinētiku, šķīdumu teoriju, elektroķīmiju, augsto enerģiju ķīmiju
- mikroķīmiskā analīze ķīmiskā analīze, izmantojot ļoti mazu vielas daudzumu (0,001-0,01 g)
- makroanalīze Ķīmiskā analīze, kurā izmanto 0,1-0,2 g vielas
- luminiscencanalīze Ķīmiska izmeklēšanas metode, noteicot vielas pēc to īpašības izstarotgaismu, ja tās apstaro ar ultravioletiem stariem
- per-viela Ķīmiska kaujas viela, ko 1. pasaules karā lietoja vācu armija, sastāvā gk. difosgens
- polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula
- telūrskābe Ķīmiska viela - H2TeO4
- nervu kairinājuma mediators ķīmiska viela organismā, kas rodas nervu audos un pārvada impulsus sinapsēs
- neiromediators Ķīmiska viela organismā, kura radusies nervaudos un vada nervu impulsus sinapsēs
- reaģents Ķīmiska viela, kas ar kādu citu vielu reaģē tai raksturīgā veidā
- indiferenta viela ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās
- aromatizators Ķīmiska viela, kas kaut kam piešķir aromātu
- benzilēteris ķīmiska viela, ko iegūst apstrādājot (benzilējot) koksni ar benzilhlorīdu sārmainā vidē, labi šķīst organiskos šķīdinātājos un veido plēves; tiek izmantots kinolenšu, sintētisko šķiedru, plastmasu, izolācijas materiālu, laku izgatavošanai
- didims Ķīmiska viela, ko sākotnēji (no 1839. g.) uzskatīja par ķīmisku elementu, bet 1885. g. to sadalīja 2 jaunos elementos - neodīmā un prazeodīmā
- dulcīns Ķīmiska viela, ko var iegūt karsējot urīnvielu koā ar p-fenetidīnu, balti kristāli, spēcīgs saldinātājs
- metadiamīnoparadioksiarsēnobenzolmetilēnsulfoksilskābe ķīmiska viela, kuras savienojums ar nātriju pazīstams kā neosalvarsāns
- fluorescentais balinātājs ķīmiska viela, kuru pievieno papīram, lai tas izskatītos baltāks
- izatīns Ķīmiska viela, o-amīnofenīglikosilskābes laktams, sarkani kristāli, kūst 200-201 Celsija grāda temperatūrā, izmanto krāsvielu pagatavošanai
- elektroķīmiskais ģenerators ķīmiskais elektriskās enerģijas avots, kurā degviela un oksidētājs tiek nepārtraukti pievadīti elektrodiem
- sudrabs ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus
- telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili
- sērs ķīmiskais elements S, cieta, trausla, dzeltena viela, atomnumurs - 16, atommasa - 32,06, zināmi 9 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas
- mikrosublimācija Ķīmiskās analīzes metode, kas ļauj izdalīt mazu aktīvās vielas daudzumu, kuru nosaka ar kristalogrāfijas vai mikroanalīzes metodēm; lieto gk. farmakoloģijā
- mikrometode Ķīmiskās analīzes metode, kurā izmanto niecīgu vielas daudzumu
- koordinatīvā saite ķīmiskās saites veids – vienas vielas (donora) elektronu pāra nodošana otras vielas (akceptora) tukšajā orbitālē; visbiežāk sastopama kompleksajos savienojumos
- depresanti Ķīmiskas vielas - augstākās nervu sistēmas uzbudinājuma novērsēji vai mazinātāji
- arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos
- ūdens videi īpaši bīstamas vielas ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība
- fitotoksināti Ķīmiskas vielas, kas bojā augu valsti
- fitotoksinanti Ķīmiskas vielas, kas paredzētas dzīvās dabas iznīcināšanai
- fullerēni Ķīmiskas vielas, kas rodas, oglekļa atomiem savienojoties telpiskos veidojumos, kuriem saišu sakārtojums atgādina šuves basketbola bumbā
- šķīdinātājs ķīmiskas vielas, kas spēj veidot viendabīgu maisījumu (šķīdumu) ar citām vielām
- nematocīdi Ķīmiskas vielas, ko izmanto augu aizsardzībā nematožu iznīcināšanai
- fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai
- reproduktīvās kontroles reaģenti ķīmiskās vielas, kuras pielieto dzimstības kontrolei
- defloranti Ķīmiskas vielas, kuru iedarbībā augiem nobirst lapas un ziedi
- speciālie līdzekļi ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči
- cianēšana Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā tērauda detaļu iztur izkausēta ciāna sāls vannā - virskārta piesātinās ar oglekli un slāpekli, un pēc rūdīšanas tai piemīt liela cietība un nodilumizturība
- idrabārijs Ķīmiski tīrs, nogulsnējot iegūts ļoti smalks bārija sulfāts ar vanilīna, cukura u. c. piemaisījumiem, rentgenuzņēmumu kontrastviela
- sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
- nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām
- binārie ieroči ķīmiskie ieroči, kuros kaitīgā viela veidojas, sajaucoties diviem vairāk vai mazāk nekaitīgiem komponentiem
- aktivācijas analīze ķīmisko elementu analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus
- radioaktivācija Ķīmisko elementu radioaktīvās analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus
- ķīmiskā nomenklatūra ķīmisko elementu un savienojumu nosaukumu sistēma precīzai vielas sastāva apzīmēšanai izrunā un rakstībā
- ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam)
- produkts ķīmisko un fizikālo pārvērtību rezultātā no izejmateriāla iegūta enerģija, viela vai materiāls
- etilkarbazols Ķīmisks kara līdzeklis, ko 1. pasaules karā lietoja Vācija, cieta viela
- smirdbumba Ķīmisks kaujas līdzeklis, bumba, kas plīstot (sprāgstot) izsmidzina smirdīgas vielas, gk. merkaptānus
- sāls Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā
- sāls Ķīmisks savienojums (nātrija hlorīds) - balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u.tml.; vārāmais sāls
- fanza Ķīnā un Korejā - neliela māja uz koka stabu karkasa
- Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību
- Chinatown ķīniešu kvartāls, mikrorajons ASV vai citu valstu lielajās pilsētās
- Jui ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis un teiksmains Senās Ķīnas imperators, kas esot valdījis no 2205. līdz 2197. gadam p. m. ē.; Dajui ("Lielais Jui")
- Huandi Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, galvenais no pasaules pušu valdniekiem - Centra valdnieks, kas bijis ļoti liela auguma, ar četrām sejām un četrām acīm, lai labāk varētu vērot debespuses
- Lo-Dzu Ķīniešu mitoloģijā - nabago un bārddziņu dievs; uzskatīja, ka viņš ir Lao-Dzi skolnieks, kas atgriezies zemes dzīvē un kā bārdskuvis pelna iztiku uz ielas
- kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā
- elektrokoagulācija Ķirurģiska operācija - audu piededzināšana, kurā augstfrekvences elektriskās strāvas iedarbībā sarec audu olbaltumvielas
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles
- izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā
- reiziņa Labības kārta, ko ar vienu reizi ielaiž kuļmašīnā
- vēķis Labības sieta veids, biezākais rijas siets, kas iztīra graudus no lielajām pelavām
- laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis
- botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca
- glempings labiekārtots, mājīgs un izsmalcināts īrējams namiņš vai cita neliela nakšņošanas vieta, kas apvieno viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā
- kušs Labs ķēriens, liela naudas summa
- palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai)
- zādariga Laidara (lielas kūts) siena
- Orthotrichum lyelli Laiela pūkcepurene
- vidējais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz Zemes rotāciju un ko realizē, ieviešot fiktīvu punktu – vidējo Sauli – un apskatot tās diennakts kustību; tad laiks ir vienāds ar vidējās Saules centra stundu leņķi; gandrīz vienmērīgs laiks, tomēr Zemes rotācijas nevienmērības dēļ tajā pastāv nelielas neregularitātes
- vācu laiki laika periods Latvijas vēsturē no 1207.-1561. g., kad liela daļa Latvijas teritorijas bija Livonijas ordeņa pakļautībā
- stunda Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda
- aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums
- mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi); laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai
- nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē); arī liela nelaime
- poliuretānlakas Lakas, kuru pamatā ir poliuretānu izejvielas
- emalja laku un krāsu materiāli, kas sastāv no lakas, kurā disperģēti pigmenti, pildvielas u. c. sastāvdaļas
- špakteļtepe Laku un krāsu materiāls, kurā pigmentu un pildvielu saturs 4 līdz 10 reizes pārsniedz saistvielas daudzumu; lieto krāsojamo virsmu nelīdzenumu aizpildīšanai
- Dalai lama lamaistu virspriesteris Lielais lama
- Lamingtona Lamingtonas nacionālais parks ("Lamington") Austrālijā, Kvīnslendas dienvidaustrumos, Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz dienvidiem no Brisbenas, platība - 196,3 kvadrātkilometri, dibināts 1915. g.
- zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas
- slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši
- hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
- lektīra Lasāmviela
- lektūra Lasīšana, lasāmā viela; lektora vieta
- moiva Lašveidīgo kārtas salaku dzimtas ģints ("Mallotus"), neliela slaida zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām
- Ezera māte latviešu mitoloģijā - ezera gars, kas iedomāts esam lielas zivs izskatā
- latols Latvijā līdz 1940. g. ražota un lietota autodegviela; pēc tilpuma sastāv no 50% benzīna un 50% etilspirta
- LDTA Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi
- laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu)
- zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu
- intensīvā saimniecība lauksaimniecības veids, kur izlietā daudz darba un kapitāla, lai no maza zemes gabala iegūtu to pašu peļņu, ko ekstensīva saimniecība ar maz darba un mazu kapitālu iegūst no liela
- dižciltīgais laurs lauru suga ("Laurus nobilis"), līdz 20 m augsts koks, kura vainags ir sens slavas simbols, tā lapas - pazīstama garšviela
- cementējamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar mazu oglekļa daudzumu (<0,30%); pēc cementēšanas un sekojošas termiskās apstrādes tiem ir liela virskārtas cietība un stigra serdes daļa
- salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas)
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.)
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu
- Lahnen Lēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
- desinhronizācija Lēni mainīgu lielas amplitūdas potenciālu aizstāšana elektroencefalogrammā ar potenciāliem, kas mainās ātrāk un ar mazu amplitūdu; desinhronizācija parāda nervu sistēmas aktivitātes pastiprināšanos
- bīdes leņķis leņķis starp ķermeņa vielas slāņiem perpendikulārā nogriežņa sākuma un pagrieziena stāvoklī bīdes deformācijas gadījumā
- šlāgers Lētai gaumei pielaikota populāra dziesma vai deja ar dziedāšanu; šlāgeris
- bupate Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus
- bupete Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus
- bupets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus
- Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts
- lūvēšana Lidaparāta (kuģa, automobiļa, tanka u. c. transportlīdzekļa) garenass nelielas leņķiskas novirzes uz abām pusēm no noteiktā kustības virziena
- starta paātrinātājs lidaparāta palīgdzinējs īslaicīgai vilces palielināšanai paceļoties; lieto cietās degvielas raķešdzinējus, ko pēc darba beigām nomet
- aviodegviela Lidaparātu dzinējiem paredzētā degviela
- perons Lidlauka daļa, kas paredzēta gaisa kuģu izvietošanai, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas vai pasta iekraušanu un izkraušanu, gaisa kuģu stāvēšanu, tehnisko apkopi un degvielas uzpildi
- uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā
- Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
- protuberance līdz simtiem tūkstošu kilometru garš veidojums Saules vainaga apakšējā daļā, kurā ir augstāka vielas koncentrācija un zemāka temperatūra nekā apkārtējā Saules vielā
- mērdēklis Līdzeklis (parasti viela) nonāvēšanai
- halucinogēns līdzeklis vai viela, kas izraisa halucinācijas; sintētiski ķīmiskie savienojumi un augu produkti, kas rada psihes darbības traucējumus - pastiprinātu emocionalitāti, eiforiju, halucinācijas u. c.
- Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos
- hepatoīds Līdzīgs aknām vai aknu vielai
- keratoīds Līdzīgs ragvielai
- cerebroīds Līdzīgs smadzeņu vielai
- surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs
- transporta kanna liela (apmēram 25 litru tilpuma) cieši aizvākojama kanna
- bauda liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme
- armāda liela (kara kuģu, tanku, artilērijas vai lidmašīnu) vienība, kas darbojas saskaņoti
- kataklizma liela (parasti dabas) katastrofa; katastrofālas pārmaiņas
- vāls liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā; mutulis (1)
- pavārnīca liela (parasti koka) karote ēdiena maisīšanai, smelšanai
- kaudze liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu
- apuris liela (sevišķi apaļa) puķudobe
- šķēpadata liela adata kažoku šūšanai
- province liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs); valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas
- vilajets liela administratīvi teritoriāla vienība Turcijā
- liesma liela aizrautība, dedzība
- piramīda liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne
- kārbata liela alkšņa mizas turza
- peipkanna liela alus kanna ar cauruli ("snīpi") liešanai
- pyurine liela alus muca
- ižbuons liela alus nesamā krūze izliešanai mazākos traukos
- ižbāns liela alus vai piena krūze, parasti ar osu
- anteklīze liela antiklināla platformu tektoniskā struktūra
- kanna liela antilope ar gariem, taisniem ragiem ("Taurotragus oryx")
- projekts liela apjoma darbs kāda mērķa sasniegšanai
- repozitorijs liela apjoma datu glabātuve datora atmiņā ar piekļuvi no citiem datoriem
- plūtonisms liela apjoma dziļš intruzīvs magmatisms
- kinoindustrija liela apjoma kinoražošana
- lielforma liela apjoma mākslas darbs
- Cedex liela apjoma pasta sūtījumu saņēmēju apkalpošanas sistēma adresēm Francijā ("courier d'enterprise a distribution exceptionelle")
- lielnodarbe liela apjoma ražošana
- lielražošana liela apjoma ražošana
- lielražotājs liela apjoma ražotājs
- lielrūpniecība liela apjoma rūpniecība
- lieluzņēmums liela apjoma uzņēmums
- palielinājums liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi
- lielapjoma liela apjoma, tāds, kam ir liels apjoms, izmēri, ietilpība
- monopols liela apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam
- nototēnija liela asarveidīgo kārtas zivs, kas dzīvo galvenokārt antarktiskajos un subantarktiskajos ūdeņos
- centrbēdzes mikroskops liela ātruma centrbēdzes iekārtā ievietots mikroskops, kurā palielināts objekta attēls veidojas centrbēdzes spēka ietekmē
- poligonija liela audzelība, bērnu bagātība
- blīzāns liela auguma cilvēks
- blīzums liela auguma cilvēks
- cilvecene liela auguma cilvēks
- kaikums liela auguma cilvēks
- klemencis liela auguma cilvēks
- klemendis liela auguma cilvēks
- koļčars liela auguma cilvēks
- lingāns liela auguma cilvēks
- svētēlis liela auguma cilvēks ar garām kājām
- brozs liela auguma cilvēks ar neveiklām kustībām
- lizums liela auguma cilvēks; lamu vārds
- aize liela auguma meitene
- lamma liela auguma sieviete
- blozs liela auguma sliņķis
- milka liela auguma suns
- ambals liela auguma vīrietis
- skapis liela auguma vīrietis, platiem pleciem
- kumpelis liela auguma zēns
- kumpels liela auguma zēns
- pamatīgs liela auguma, arī spēcīgs
- gorilla liela auguma, brutāla izskata miesassargs, gangsteris u. tml.
- blese liela auguma, dūšīga sieviete
- korra liela auguma, kalsna cūka
- būdīgs liela auguma, masīvs (par cilvēku), ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi, platām krūtīm
- klimbests liela auguma, neizveicīgs cilvēks
- milka liela auguma, neveikla sieviete
- kagaīnis liela auguma, neveikls cilvēks
- klamkāns liela auguma, neveikls cilvēks
- žmoga liela auguma, plecīgs cilvēks
- tralācis liela auguma, rupjš, nebēdīgs cilvēks
- strīmala liela auguma, tieva sieviete
- vāgana liela bļoda
- dižcekule liela cekula nēsātāja
- bloks liela celtne, arī celtņu komplekss; telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu
- kubucis liela ciba
- brāze liela cilvēku drūzma, burza; drūzmēšanās, saspiešanās
- šķira liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā
- hekatomba liela cilvēku skaita vienlaicīga bojāeja
- Jurlungura liela čūska Arnemlendā (Austrālijas ziemeļi) mītošo jolngu pasaules radīšanas mītā, kas parādās kā varavīksne
- ārķis liela dakša kūpināto zivju izcelšanai
- barkass liela daudzairu laiva (parasti uz kara kuģiem komandas pārvadāšanai, airu skaits no 14 līdz 22)
- miksocīts liela daudzstūraina vai zvaigžņveida šūna mukoīdos audos
- fibrīnūrija liela daudzuma fibrīna izdalīšanās ar urīnu, pie kam pēdējā ātri sacietē
- putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega
- Sakas sala liela Daugavas akumulatīva sala lejpus Jēkabpils, starp Daugavu un tās sānupi Saku, Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 km, platums — līdz 2,7 km, augstums — 4-7 m virs Daugavas līmeņa
- koronavīrusi liela dažādu vīrusu grupa, kas vairākumā nav bīstami cilvēkam, bet atsevišķos gadījumos šie vīrusi mēdz piedzīvot mutācijas, kas ļauj tiem "pārnesties" no dzīvniekiem uz cilvēkiem, un tad tie kļūst bīstami
- kolektors liela diametra cauruļvads, kurā no pievienotiem mazāka diametra cauruļvadiem ieplūst šķidrums vai gāze (piemēram, pilsētas kanalizācijas galvenā novadcaurule)
- milzu zvaigzne liela diametra un lielas starjaudas zvaigzne; pēc temperatūras milzu zvaigznes var iedalīt sarkanajos milžos un dzeltenajos milžos
- lieldienas liela diena - latviešu tradīcijā pavasara svētki, kad diena un nakts vienādā garumā; pavasara saulgrieži
- pārdrosme liela drosme; arī pārāk liela drosme
- brūzāšanās liela drūzmēšanās
- kvēla liela enerģija, dedzība
- kvēle liela enerģija, dedzība
- makrofāgs liela fagocitējoša šūna ar vienu kodolu (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas
- mokas liela fiziska vai garīga piepūle, sasprindzinājums
- telefotoobjektīvs liela fokusa attāluma fotoobjektīvs, ar kuru dotajā fotogrāfiskajā formātā var iegūt lielāku objekta attēlu nekā ar normāla fokusa attāluma fotoobjektīvu
- gaismas kopija liela formāta monohromas (zilā krāsā) reprodukcijas iegūšana kontaktkopijas ceļā
- kartons liela formāta palīgzīmējums - mets uz šāda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem
- mūla liela galva vai mute
- koiza liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien
- koizaka liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien
- koizika liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien
- dižgulta liela gulta, kurā laulāts pāris gulēja kopā ar mazgadīgajiem bērniem
- ravasts liela ģimene
- talasoīds liela ieapaļa Mēness ieplaka, kas pēc formas un caurmēra līdzīga Mēness jūrai, taču nav pildīta ar tumšo, jūrām raksturīgo materiālu
- Baltijas sineklīze liela ieliece Austrumeiropas platformas rietumu daļā
- ehidna liela indīga čūska Austrālijā un Jaungvinejā
- izlāde liela informācijas apjoma pārvietošana no datora pamatatmiņas ārējā krātuvē
- baltkvēle liela intensitāte (parasti kādam pārdzīvojumam)
- vērtnieks liela īpašuma īpašnieks
- lielaiskrogs liela istaba krogā, kur apmetās ceļinieki, arī rīkoja svinības
- lielaiskrogus liela istaba krogā, kur apmetās ceļinieki, arī rīkoja svinības
- milza liela izmēra (kas)
- svētāte liela izmēra akmeņplekste jeb āte
- kontūrkanāls liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai
- dižķieģelis liela izmēra ķieģelis
- dižlogs liela izmēra logs; stikla siena
- superteleskops liela izmēra teleskopu sistēma ar paaugstinātu gaismas uztveri, izšķiršanas spēju un adaptīvo optiku atmosfēras nevienmērību radīto traucējumu novēršanai
- plods liela izmēra zvejas pludiņi, ko parasti liek virs zvejas vada pusgabaliem (andogiem)
- kungass liela japāņu un korejiešu laiva bez klāja un bez motora, izplatīta Tālo Austrumu jūrās
- Bambergas jātnieks liela jātnieka skulptūra, kas atrodas Bambergas katedrālē un tapusi ap 1225.-1237. g.
- šķotele liela kabata sieviešu svārkiem
- ļepa liela kāja
- ķelpa liela kāja, pēda
- baļķene liela karote
- kaušinīca liela karote, ko lieto ar abām rokām maisot katla saturu
- kalns liela kaudze
- blāķis liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta)
- kravada liela kaudze, grēda
- cinca liela kaulam piegulošie kāju muskuļi (ikri) cilvēkiem un dzīvniekiem
- ikri liela kauliem piegulošie kāju muskuļi
- kņadoņa liela kņada un juceklis, skaļa bāršanās, kliegšana, liels troksnis
- lērums liela kņada, burzma
- vabulaķis liela koka karote, pavārnīca
- kanavāle liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu
- kaņavāle liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle
- kanuvāle liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle
- ceplis liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai)
- bajāns liela krievu hromatiskā harmonika ar podziņu klaviatūru
- ārakrogs liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres)
- ārakrogus liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres)
- žbans liela krūze; ižbāns
- nūza liela kūja
- pretstats liela kvalitatīva atšķirība
- dižķeza liela ķeza
- lielķeza liela ķeza
- sunduks liela lāde
- dižlaiva liela laiva
- valte liela laiva
- plaškata liela laiva ar piestiprinātu baržu (ekipāžas pārvadāšanai)
- luģis liela laiva kravu pārvadāšanai; liellaiva
- zirdzene liela lāpāmā adata
- cirksnis liela lapsene
- cirkslis liela lapsene (arī cirksnis)
- lielsaimniecība liela lauku privātsaimniecība
- šļūte liela liekšķere, ko velkot ar zirgu līdzina zemi
- lāte liela liesma
- cenceris liela maizes rika
- maizes šķedēns liela maizes rika
- mājene liela māja
- grēda liela mākoņu gubu rinda; augstu viļņu virkne
- dižmakšķeris liela makšķere, ko uzstāda makšķerēšanas vietā, nevis tur rokā
- kaušķens liela māla bļoda
- saida liela mencveidīgo kārtas zivs (Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos) ar trim muguras un divām anālām spurām
- koncentrāts lielā mērā ietvaicēts vielas šķīdums
- lielmēroga liela mēroga
- megaprojekts liela mēroga projekts
- pamatkarte liela mēroga topogrāfiskā karte, kuras satura elementi un simboli ir obligāti citu mērogu topogrāfiskajām kartēm attiecīgajā valstī; kartogrāfiskā pamatinformācija vienā vai vairākos slāņos, kurus izmanto kā standartstruktūru papildus datu ievietošanai
- dumaka liela migla; lietains laiks
- Tirka iritācijas leikocīts liela mononukleāra šūna bez granulām, līdzīga plazmocītam, ar stipri bazofilu citoplazmu, kurā bieži ir vakuolas; asinīs atrodama, ja kaulu smadzenēs ir kairinājums
- hialīniskais leikocīts liela mononukleāra šūna, kas atgādina lielo limfocītu; normāli to ir maz, bet to skaits pieaug dažu slimību, piem., malārijas gadījumā
- rūmenīca liela muca
- rūmnīca liela muca
- ūkša liela muca
- ūkšene liela muca
- ūkšis liela muca
- ūkšņa liela muca
- vāts liela muca
- punšeons liela muca (72-120 galonu; \~330-545 litru)
- vāte liela muca šķidruma transportēšanai
- igvartis liela muca ūdens ielaišanai
- igvāts liela muca ūdens ielaišanai un turēšanai
- igvarts liela muca ūdens ielaišanai un turēšanai; igvāts
- igvāte liela muca ūdens ielaišanai un turēšanai; igvāts
- bāka liela muca, vāts (ūdens vešanai)
- asjenda liela muiža Latīņamerikā
- banga liela muša
- librets liela muzikāli vokāla sacerējuma (parasti operas, operetes) teksts
- bānnagla liela nagla, skava, ar ko piestiprina dzelzceļa sliedi pie gulšņiem
- liela nauda liela naudas summa
- press liela naudas summa
- laks liela naudas vienība rūpiju skaitīšanai, lietota vairākās Dienvidaustrumāzijas zemēs (1 laks = 100 000 rūpiju)
- loicika liela neglīta, neveikla sieviete
- loicka liela neglīta, neveikla sieviete
- baraklo liela nekārtība
- bardaks liela nekārtība
- ļure liela nekārtība
- juceklis liela nekārtība, liels sajukums
- vēmiens liela nepatika
- sušķība liela netīrība, arī nevīžība
- aizņemtība liela nodarbinātība
- lielnoliktava liela noliktavs
- varza liela noņemšanās, jezga, juceklis
- elles klapats liela noņemšanās, liels darbs
- elles klopats liela noņemšanās, liels darbs
- baigais čakars liela noņemšanās; darbietilpīga nodarbe
- izleja liela noteka, izlietne
- menda liela nūja
- Ain Sālaha liela oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā (“In Salah”), atrodas Centrālajā Sahārā, pie Transsahāras autoceļa (Agvāta-Zindera), <10000 iedzīvotāju
- vamba liela oga (jebkura)
- zvamba liela oga (jebkura)
- zona liela okeāna daļa ar noteiktiem dabiskiem apstākļiem (dziļumu, apgaismojumu, augiem, dzīvniekiem)
- saraine liela ota ar samērā rupjiem sariem
- sarene liela ota ar samērā rupjiem sariem
- blese liela pēda
- peldviesnīca liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
- rataste liela pele
- brenčka liela peļķe
- dumbra liela peļķe
- džūkste liela peļķe
- zuņķis liela peļķe
- varka liela peļņa
- lielais rublis liela peļņa; augsta samaksa par darbu
- seiša liela perioda stāvvilnis noslēgtās ūdenstilpēs (jūrās, ezeros, līčos)
- grūtības liela piepūle, sasprindzinājums (kādā darbībā)
- dzospīle liela pīle; pīles un zoss krustojums
- kaltenīca liela pīpe
- kvauka liela pīpe
- kvauķene liela pīpe (īpaši par čigānu pīpēm)
- genuaklīvers liela pirmā priekšbura (ja to ir vairāk nekā divas)
- plantācija liela platība, kur audzē viena veida augus
- masīvs liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums
- polonofilija liela poļu mīlestība
- gaviles liela prieka izpausme (skaļos izsaucienos, smieklos u. tml.)
- aviārijs liela putnumāja, piem., zooloģiskajos dārzos
- loran liela radionavigācijas pozīciju fiksēšanas sistēma, ar ko nosaka atrašanās vietu, izmantojot starpību starp pulsējošu signālu uztveršanas laiku no divām vai vairākām stacionārām stacijām (saīs. no angļu "long-range electronic navigation")
- stibene liela rīkste
- stibenis liela rīkste
- vērzaka liela rīkste
- vilags liela rīkste
- zipsna liela rīkste
- žocka liela rīkste
- žoicaks liela rīkste
- žoicka liela rīkste
- žoizaks liela rīkste
- barbans liela rotējoša muca (ādu miecēšanai)
- sociālā makrosistēma liela sabiedriska sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi, piemēram, valstiskas institūcijas, kuru darbība un tās rezultāts izpaužas valsts sociālajā politikā
- kreiseris liela sacīkšu vai ceļojumiem paredzēta jahta
- lielsādža liela sādža
- klagāte liela saimniecība
- groms liela saimniecības soma
- entuziasms liela sajūsma, pacilātība
- dižsagte liela sakta
- dižsagts liela sakta
- lielsakta liela sakta
- grumata liela sapulce, liela kopēja sanākšana
- sinklinorijs liela sarežģītas uzbūves sinklināla tektoniskā struktūra, kas sastāv no ļoti daudzām mazākām krokām
- bigbends liela sastāva džeza orķestris (13-20 mūziķu)
- kuja liela siena vai labības kaudze
- pazlauka liela sile alus brūvēšanai
- pazlaukts liela sile alus brūvēšanai
- pazlauts liela sile alus brūvēšanai
- makrosistēma liela sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi
- šķeldars liela skabarga, koka šķemba
- intensīvā izmantošana liela skaita pēcnācēju ieguve no vaislas dzīvnieka gada laikā
- slavas augstumi liela slava, slavas augstākā pakāpe
- cīruļgalva liela sniegpārsla
- neuzvaramā armāda liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi
- tour de force liela spēka izpausme; veikls triks
- EXPO liela starptautiska izstāde, kas notiek reizi četros gados
- aumaņas liela steiga
- piespriņģis liela steiga, skuba
- beizars liela stiba ar ko uzšaut zirgam
- sevrjuga liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu
- eratēma liela stratigrāfiskā iedalījuma vienība, kas aptver ēras laikā izveidoto iežu kopumu
- dravīdi liela tautu grupa Indijas dienvidos un Šrilankā; runā dravīdu valodās
- klagāta liela telpa
- baudkāre liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām
- liekacis liela tīkla acis, kas īpaši izaustas dažu tīkla linumu virspusē
- akratofora liela tilpuma pudele, ko izmanto šampanieša darināšanai
- karavuojš liela torte kāzās vai kristībās
- urnica liela ūdens peļķe uz ceļa
- maļaks liela un neveikla dzīvs radījums
- studijas kinokamera liela un sarežģīta kinokamera, ko galvenokārt izmanto filmēšanai studijā, sevišķi – ierakstot dialogus
- dižupe liela upe
- lielupe liela upe
- lielsaimniecība liela valsts vai kooperatīvā saimniecība
- impērija liela valsts, kurai ir plašas kolonijas
- makrokonīdija liela vārpstveida daudzšūnu spora, bieži sastopama dažādos dermatofītos
- mērkaķgadi liela vecuma posms, kad cilvēks kļūst nevarīgs, arī nesaprātīgs
- ģenerālkopa liela viendabīgu objektu kopa, par kuru statistiskus secinājumus izdara ar iztvērumu metodi (piem., kontrolējot ražojumu kvalitāti)
- endoteliocīts liela vienkodola endotēlijšūna; atrodama asinsvados un limfvados
- ģeosinklināle liela Zemes garozas struktūrvienība, aktīvs, parasti iegarens Zemes garozas iecirknis, kam raksturīgas intensīvas tektoniskas grimšanas kustības, iežu krokošanās, plaisu un lūzumu veidošanās, biezu nogulumiežu uzkrāšanās
- baņa liela ziemas cepure
- boņa liela ziemas cepure
- galvenīce liela ziemas cepure
- baņica liela ziemas cepure, baņa 2
- zosins liela zoss
- anakonda liela žņaudzējčūsku dzimtas čūska ("Eunectes murinus"), sastopama Dienvidamerikā tropu joslā (garums 5-6 m)
- kūlmaks liela žurka
- klocka Liela, ar gaļu pildīta klimpa
- lielā kārts liela, arī pēdējā iespēja, cerība
- mutaunīca Liela, asprātīga runātāja
- zirglūpa Liela, atkārusies apakšlūpa
- grāmata Liela, atsevišķa daļa (daiļdarbā, parasti romānā)
- siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai
- Bībele Liela, bieza grāmata
- ploģis Liela, bieza skaida (viena no četrām), kas rodas izzāģējot slīperi no baļķa
- pilsēta liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības, aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi
- sniega cilvēks liela, cilvēkam līdzīga būtne, kas pēc nostāstiem dzīvo Himalajos
- pleokariocīts Liela, daudzkodolaina šūna, kas atrodama kahektiskos stāvokļos, piem., vēža un tuberkulozes gadījumā
- garkabata Liela, dziļa kabata
- dzūksnis Liela, dziļa ūdens bedre
- lapreņģe Liela, gara siļķu dzimtas zivs ar melniem plankumiem uz ķermeņa sāniem
- žoicka Liela, gara, kalsna sieviete
- verza Liela, gara, sarežģīta lieta
- kroņlukturis Liela, grezna vairākžuburu lustra, arī svečturis
- piepju sēnes liela, heterogēna himēnijsēņu klases sēņu grupa, kurā ietilpst daudzas dzimtas; piepe
- ričers Liela, kupla priekšbura, ko lieto vieglā vējā (2-4 m/s) kursā "brīvi pie vēja"
- bumba Liela, lēta vīna pudele
- lāms Liela, līdzena pļava (bez krūmiem un ciņiem)
- lieģis Liela, līdzena pļava ar kuplu zāli
- kvanka Liela, ļoti smaga tupele
- kratons Liela, mazkustīga Zemes garozas daļa, kam raksturīgs lēns lielu izmēru krokojums un biezs dziļu lūzumu tīkls
- lēkužas Liela, mitra pļava
- šlāpa Liela, mitra sniegpārsla
- koicele Liela, neglīta, neveikla sieviete
- ploicene Liela, neglīta, neveikla sieviete
- ploicka Liela, neglīta, neveikla sieviete
- koicka Liela, neglīta, neveikla sieviete; koicele
- lorķis Liela, neglīta, pašgatavota pīpe
- ļemeks Liela, neizveicīga un ļengana dzīva radība
- drūzma Liela, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; bars, burzma, jūklis (kādā vietā)
- klāgata Liela, nesakopta saimniecība
- žumpa Liela, netīra peļķe
- sveira liela, no baļķa gatavota svira
- māga Liela, nokarājusies pazode
- kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa
- aerodroms Liela, plata gulta
- čalba Liela, plata kāja ar lieliem (un izmirkušiem) apaviem
- stavka Liela, plata ūdenstilpe (parasti upes vai ezera tuvumā), arī izrakts plats, garš dīķis (parasti linu mērcēšanai)
- genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā
- slažna liela, plata, nekārtīga gulta
- gomene Liela, raiba kamene
- ģeosinklinālais apgabals liela, relatīvi nošķirta ģeosinklinālās joslas daļa, kas atšķiras no blakusapgabala pēc krokošanās senuma un attīstības īpatnībām
- žvekste Liela, resna rīkste
- burtulis Liela, resna slieka
- vardene Liela, riebīga varde
- džura Liela, saduļķota peļķe
- dižcepure Liela, skaista cepure
- liekna Liela, slapja pļava
- lamma Liela, slaucama aita
- melna nelaime liela, smaga nelaime
- milna Liela, smaga runga; boze
- kvauka Liela, smaga, neērta, neglīta slida
- blings liela, spīdīga dārgakmens imitācijas piespraude
- truksnis Liela, tukša turza
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera (zemūdens darbu veikšanai)
- kaldaune Liela, vāja govs
- kaldūna Liela, vāja govs
- kandava Liela, vāja govs
- lepšuks Liela, veca sēne
- luška Liela, veca tupele
- losnis Liela, veca žurka
- drifterbura Liela, vēderaina papildbura, ko vieglā vējā var pacelt kopā ar spinakeru
- balonbura Liela, vēderaina priekšbura, ko lieto nelielā sānu vējā
- lanka Liela, zema pļava, līča, arī palienes pļava
- Gross-Abgulden Lielabguldes (Zaķu) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
- jūras asaris lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās; sarkanais asaris
- lielaiņš Lielains
- majuskuls Lielais (versāl-) burts, pretstatā minuskuliem, jeb maziem burtiem
- Galseņu ezers Lielais Aizkalnes ezers Nītaures pagastā
- Runtiņa avotakmens Lielais akmene jeb Runtiņupītes akmens Krimuldas novada Krimuldas pagastā
- Alca torda lielais alks
- Alksnis Lielais Alksnis - Lielalksnīte, sala Usmas ezerā
- Saperda carcharias lielais apšgrauzis
- Chrysomela populi lielais apšu lapgrauzis
- Sesia apiformis lielais apšu stiklspārnis
- lielarkls Lielais arkls
- astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem
- Austrālijas līcis Lielais Austrālijas līcis
- sudrabgārnis Lielais baltgārnis - baltgārņu suga ("Egretta alba")
- Egretta alba lielais baltgārnis jeb sudrabgārnis
- Balta ezers Lielais Baltiņš Alūksnes novadā
- Lielais Baltiņa ezers Lielais Baltiņš Veclaicenes pagastā
- Lielais Baltiņu ezers Lielais Baltiņš Veclaicenes pagastā
- Lielbaltiņa ezers Lielais Baltiņš, ezers Veclaicenes pagastā
- Geotrupes stercorarius lielais bambals
- Bankšlavu ezers Lielais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā
- Baužklāvu ezers Lielais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā
- Artamus maximus lielais bezdelīgstrazds
- Lielais Borovinka ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
- Lielais Borvinka ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
- Vanaga ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
- Vanagu ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā un Baltkrievijā
- Buzanka ezers Lielais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
- Budjanka ezers Lielais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
- Buzjanka ezers Lielais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
- īkstis Lielais cilvēka rokas un kājas pirksts
- Mahādeva Lielais dievs, hinduisma dieva Šivas tituls
- Arctium lappa lielais diždadzis
- baltlaps Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
- dadžlapa Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
- lieldadži Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
- līpdadži Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
- līpdadzis Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
- platdadzis Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
- vecpuiši Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
- Dubeļka Lielais Dūbuļs - ezers Aglonas pagastā
- Duboļezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā
- Dūbuļezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā
- Dubuļu ezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā
- Lielais Dubuļkas ezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā
- Dubeļka ezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā
- Dubuļka ezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā
- Botaurus stellaris lielais dumpis
- tībungs Lielais dumpis ("Botaurus stellaris")
- Succinea putris lielais dzintargliemezis
- resnais dzintargliemezis lielais dzintargliemezis
- Lielezers Lielais ezers Aknīstes pagastā
- Filandu ezers Lielais Filantmuižas ezers Pildas pagastā
- Gaušļu ezers Lielais Gauslis, ezers Aulejas pagastā
- Lielais Gausla ezers Lielais Gauslis, ezers Aulejas pagastā
- Cochlidion limacodes lielais gliemežtauriņš
- Saduria entomon lielais grēvis
- Gusēnu ezers Lielais Gusena ezers Robežnieku pagastā
- Lielais Useņu ezers Lielais Gusena ezers Robežnieku pagastā
- Ūseņu ezers Lielais Gusena ezers Robežnieku pagastā
- Ilzes ezers Lielais Ilgas ezers Medumu pagastā
- Lielais Ilzes ezers Lielais Ilgas ezers Medumu pagastā
- Ilziņu II ezers Lielais Ilziņš, ezers Raunas pagastā
- Lielais Ilziņš Lielais Ilziņu ezers Raunas pagastā
- Lielais Ilziņa ezers Lielais Ilziņu ezers Raunas pagastā
- Jūgu ezers Lielais Jūgezers Garkalnes pagastā
- Limax maximus lielais kailgliemezis
- Salenieku ezers Lielais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
- Grandkanjons Lielais kanjons Kolorādo upes vidustecē, ASV
- niedru kāpelētājķauķis lielais kāpelētājķauķis
- Acrocephalus arundinaceus lielais kāpelētājķauķis
- niedrustrazds Lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
- niedru strazds lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus"), arī niedru kāpelētājķauķis
- Kiuriņš Lielais Kiuriņš - ezers Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Salas purvā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 65,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņa ezers; Lielais Kūriņa ezers; Lielkiuriņu ezers
- Lielkiuriņu ezers Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
- Lielkivriņu ezers Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
- Lielais Kiuriņa ezers Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
- Kūriņa ezeri Lielais Kiuriņš un Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
- Lielais Kūriņa ezers Lielais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
- Kūriņu ezers Lielais Kiuriņš, ezers Medumu pagastā
- Kizi Lielais Kizi - ezers Krievijā, Habarovskas novadā, Sihotealina ziemeļu daļā 5,6 m vjl., platība - 280 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m, rietumu daļā savienots ar Amūru
- Klauģis Lielais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 122,8 m vjl., platība - 7,4 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā
- Lielais Klauga ezers Lielais Klauģis, ezers Lazdonas pagastā
- Lielais Klauģu ezers Lielais Klauģis, ezers Lazdonas pagastā
- Phalacrocorax carbo lielais kormorāns jeb jūraskrauklis
- Kāšūns Lielais Košiuns, ezers Ezernieku pagastā
- Bradypterus major lielais krūmķauķis
- Kumpīnišķu ezers Lielais Kumpinišku ezers Medumu pagastā
- Svilišķu ezers Lielais Kumpinišķu ezers Medumu pagastā
- Kampoči I ezers Lielais Kumpotis Medumu pagastā
- Kumpota ezers Lielais Kumpotis Medumu pagastā
- Kumpotu ezers Lielais Kumpotis Medumu pagastā
- Kumpoču ezers Lielais Kumpotis, ezers Medumu pagastā
- Kumpoči I ezers Lielais Kumpotis, ezers Medumu pagastā
- Kumpoču I ezers Lielais Kumpotis, ezers Medumu pagastā
- Ezeriņš Lielais Kušļa ezers Liezēres pagastā
- Ezeriņa ezers Lielais Kušļa ezers Liezēres pagastā
- Lithosia quadra lielais ķērpjlācītis
- Ziemeļķīnas līdzenums Lielais Ķīnas līdzenums
- Larus ridibundus lielais ķīris
- ķirliks Lielais ķīris ("Larus ridibundus")
- kurliks Lielais ķīris ("Larus ridibundus")
- Lielie Greizie Rati Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Ursa Major Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- UMa Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Sedum maximum lielais laimiņš
- čīgotne Lielais laimiņš ("Sedum maximum")
- čīkstene Lielais laimiņš ("Sedum maximum")
- čīkstenes Lielais laimiņš ("Sedum maximum")
- plaukšķene Lielais laimiņš ("Sedum maximum")
- zaķkāposti Lielais laimiņš ("Sedum maximum")
- L lielais latviešu alfabēta astoņpadsmitais burts
- Ē lielais latviešu alfabēta astotais burts
- C lielais latviešu alfabēta ceturtais burts
- Ī lielais latviešu alfabēta četrpadsmitais burts
- G lielais latviešu alfabēta desmitais burts
- Ļ lielais latviešu alfabēta deviņpadsmitais burts
- F lielais latviešu alfabēta devītais burts
- T lielais latviešu alfabēta divdesmit astotais burts
- P lielais latviešu alfabēta divdesmit ceturtais burts
- U lielais latviešu alfabēta divdesmit devītais burts
- Ņ lielais latviešu alfabēta divdesmit otrais burts
- R lielais latviešu alfabēta divdesmit piektais burts
- N lielais latviešu alfabēta divdesmit pirmais burts
- Š lielais latviešu alfabēta divdesmit septītais burts
- S lielais latviešu alfabēta divdesmit sestais burts
- O lielais latviešu alfabēta divdesmit trešais burts
- M lielais latviešu alfabēta divdesmitais burts
- H lielais latviešu alfabēta divpadsmitais burts
- Ā lielais latviešu alfabēta otrais burts
- J lielais latviešu alfabēta piecpadsmitais burts
- Č lielais latviešu alfabēta piektais burts
- A lielais latviešu alfabēta pirmais burts
- Ķ lielais latviešu alfabēta septiņpadsmitais burts
- E lielais latviešu alfabēta septītais burts
- D lielais latviešu alfabēta sestais burts
- K lielais latviešu alfabēta sešpadsmitais burts
- B lielais latviešu alfabēta trešais burts
- Z lielais latviešu alfabēta trīsdesmit otrais burts
- V lielais latviešu alfabēta trīsdesmit pirmais burts
- Ž lielais latviešu alfabēta trīsdesmit trešais burts
- Ū lielais latviešu alfabēta trīsdesmitais burts
- I lielais latviešu alfabēta trīspadsmitais burts
- Ģ lielais latviešu alfabēta vienpadsmitais burts
- Lielais Līderes ezers Lielais Līdēris, ezers Aronas pagastā
- Lielais Līdēres ezers Lielais Līdēris, ezers Aronas pagastā
- letene Lielais liela kauls
- letenis Lielais liela kauls
- letens Lielais liela kauls
- tibia Lielais liela kauls
- tībija Lielais liela kauls
- loksīpols Lielais loksīpols - sīpolu suga ("Allium fistulosum"), batunsīpols
- mahāpadama Lielais lotoss, Indijas svētnīcu kupolu vainagojums
- Ludzas lielais ezers Lielais Ludzas ezers Zvirgzdenes pagastā
- Ušuru purvs Lielais Mārku purvs Daukstu un Līgo pagastā
- smerdele Lielais mārsils ("Thymus pulegioides")
- Thymus ovatus lielais mārsils, sinonīms "Thymus pulegioides", senāk arī "Thymus chamaedrys"
- Maculinea arion lielais mārsilu zilenītis
- Melnezers Lielais Melnezers Skaistkalnes pagastā
- Lielais Melnis Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā
- Lielais Melnīšu ezers Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā
- Argynnis paphia lielais meža raibenis
- Ochleodes venatus lielais meža resngalvītis
- Mežaku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā
- Mežāku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā
- Murmastienes ezers Lielais Murmasts Murmastienes pagastā
- Murmastienas ezers Lielais Murmasts Murmastienes pagastā
- Niltava grandis lielais mušķērājs
- Lielais Nabas ezers Lielais Nabes ezers Padures pagastā
- Myotis myotis lielais naktssikspārnis
- Rhea americana lielais nandu
- admirālis lielais nātru raibenis ("Vanessa atlanta")
- Vanessa atlanta lielais nātru raibenis jeb admirālis
- Nectarinia thomensis lielais nektārputns
- Porzana porzana lielais ormanītis
- Ostrava ezers Lielais Ostrovas ezers Silajāņu pagastā
- Ostrovas ezers Lielais Ostrovas ezers Silajāņu pagastā
- Lielais Ozolezers Lielais Ozolmuižas ezers
- Ozolmuižas ezers Lielais Ozolmuižas ezers Brīvzemnieku pagastā
- Lielais Āžuknis Lielais Ožukns Skaistas pagastā
- Lielais Ožuknas ezers Lielais Ožukns, ezers Skaistas pagastā
- Ožuknas ezers Lielais Ožukns, ezers Skaistas pagastā
- Lielais Paiķu ezers Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
- Paiķis Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
- lielais bambuslācis lielais panda
- Ailuropoda melanoleuca lielais panda
- papards Lielais papards - parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum")
- Paradisaea apoda lielais paradīzesputns
- Lielais Peisaku ezers Lielais Peisaiņs, ezers Ņukšu pagastā
- Peisaku ezers Lielais Peisaiņs, ezers Ņukšu pagastā
- terkšens Lielais pelēkais strazds
- Peptococcus magnus lielais peptokoks
- Falco peregrinus lielais piekūns
- garais ansis lielais pirksts
- ikucis Lielais pirksts
- piektenis Lielais pirksts, īkstis
- Plencīšu ezers Lielais Plencis, ezers Ļaudonas pagastā
- Miezāju ezers Lielais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā
- Polymorphus magnus lielais polimorfs
- stenogrāfs Lielais priedes mizgrauzis, 6-7 mm gara melnīgsnēji brūnas krāsas vabolīte
- Tomicus piniperda lielais priežu lūksngrauzis
- meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
- Clossiana frigga lielais purvraibenis
- Grāveru ezers Lielais Rāvijs, ezers Aronas pagastā
- Lielais Ravijas ezers Lielais Rāvijs, ezers Sarkaņu un Aronas pagastā
- Lielais Rāves ezers Lielais Rāvijs, ezers Sarkaņu un Aronas pagastā
- Lielais Rāvas ezers Lielais Rāvijs, ezers Sarkaņu un Aronas pagastā
- krateklis Lielais rijas siets
- Erannis defoliaria lielais salnsprīžotājs
- Greitsoltleiks Lielais Sālsezers - relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē, ASV
- Lathridius dermestoides lielais sēņmīlis
- Sphagnum majus lielais sfagns
- kratulis Lielais siets rijas piedarbā; vētījamais siets
- Hipparchia alcyone lielais silsamtenis
- Locustella fasciolata lielais sisinātājķauķis
- zirgskābeņu zeltainītis lielais skābeņu zeltainīrtis
- Lycaena dispar lielais skābeņu zeltainītis
- Alaemon alaudipes lielais skrējējcīrulis
- Lielais Salkas ezers Lielais Solkas ezers Rušonas pagastā
- Subatas ezers Lielais Subates ezers Subates pilsētā
- Subates ezers Lielais Subates ezers Subates pilsētā
- CMa Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Canis Major Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Canis Maior Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- septiņgulētājs lielais susuris ("Glis glis syn. Myoxus glis")
- Svētiņi Lielais Svētiņu ezers Gaigalavas pagastā
- Carpodacus rubicilla lielais svilpis
- rudens šņibītis lielais šņibītis
- Calidris canutus lielais šņibītis
- LTK Lielais Tēvijas karš (LTK dalībnieki, LTK veterāni)
- Ena montana lielais torņgliemezis
- dūrakords Lielais trijskanis, pamattoņa, lielās tercas un tīrās kvintas saskaņa
- Triturus cristatus lielais tritons
- širzutne Lielais tritons ("Triturus cristatus", senāk "Triton cristatus")
- Rhamphastos toco lielais tukāns
- Neomys fodiens lielais ūdenscirslis
- smicenis Lielais ūdenscirslis ("Neomys fodiens")
- smicens Lielais ūdenscirslis ("Neomys fodiens")
- Hydrus aterrimus lielais ūdensmīlis
- Baltijas šaurumi Lielais un Mazais Belts un Ēresunds — vienīgais ūdensceļš, kas savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu
- Borovinka Lielais un Mazais Borvinkas ezeri Kaplavas pagastā
- Borvinka Lielais un Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
- Budjanka Lielais un Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
- Kūtiņu ezeri Lielais un Mazais Kūtiņu ezeri - divi nelieli ezeri Valdgales pagastā
- Ludzas ezeri Lielais un Mazais Ludzas ezeri
- Rāvas ezers Lielais un Mazais Rāvijs Madonas novadā
- Rožu ezeri Lielais un Mazais Rožu ezeri Nītaures pagastā
- Salkas ezers Lielais un Mazais Solkas ezers Rušonas pagastā
- Vārnu ezers Lielais un Mazais Vārnu ezers Mārkalnes pagastā
- Vilku ezers Lielais un Mazais Vilku ezers Indrānu pagastā
- Unguru purvs Lielais Ungura purvs Pārgaujas novadā
- Vārnas ezers Lielais Vārnu ezers Mārkalnes pagastā
- Galleria mellonella lielais vaskasvilnis
- Sterna caspia lielais zīriņš
- Rhinanthus vernalis lielais zvagulis
- naudītis Lielais zvagulis ("Rhinanthus serotinus", senāk "Rhinanthus crista galli", arī "Alectrolophus")
- penēzis Lielais zvagulis ("Rhinanthus serotinus")
- plaknes Lielais zvagulis ("Rhinanthus serotinus")
- plaktene Lielais zvagulis ("Rhinanthus serotinus")
- plaktiņi Lielais zvagulis ("Rhinanthus serotinus")
- plikši Lielais zvagulis ("Rhinanthus serotinus")
- pēnezis Lielais zvagulis ("Rhinanthus vernalis")
- L. Lielais, lielā
- bunčuks Lielajos kara orķestros - sitamais mūzikas instruments, kas rotāts ar zirga asti
- dakoti Lielākā siu cilšu indiāņu grupa Z-Amerikā, agrāk apdzīvoja lielas teritorijas ap Misūri; 17. gs. tika atspiesti prērijā
- infūzija Lielāka šķidras vielas daudzuma ievadīšana ķermenī (asinsvados, zemādas audos, zarnā)
- uzspīlējuma pielaide lielākā un mazākā u-a starpība vai urbuma un vārpstas pielaižu summa
- Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors
- maksimālais ātrums lielākais transportlīdzekļa ātrums, kuru var sasniegt ar konkrētu pārnesumu un pilnu slodzi ar pilnu degvielas padevi uz horizontāla asfaltbetona seguma ceļa
- Alksnīte Lielalksnīte - sala Usmas ezerā
- Mirafra javanica lielareāla krūmcīrulis
- vali Lielas administratīvi teritoriālas vienības (vilajeta) Turcijā pārvaldītāja tituls
- divzirgu pedernieks lielas atsperu ecēšas, kuras velk divi zirgi
- konga lielas bungas, ko spēlē ar plaukstām
- makrokefalija Lielas cilvēka galvas, resp. galvaskausa apzīmējums
- lokas Lielas cirtas
- durtenes Lielas durvis
- marroni Lielas ēdamas kastaņas
- lobists Lielas firmas, citas valsts politiska, ekonomiska vai finansiāla grupējuma pārstāvis (aģents), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus
- roksāga Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā pēc kādas sāgas sižeta; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums
- rokopera Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums
- pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri
- koncertskaņdarbs Lielas formas virtuoza rakstura soloskaņdarbs, kas paredzēts koncertizpildījumam
- dzirkles Lielas grieznes (piemēram, aitu cirpšanai, dārznieka darbiem)
- sorme Lielas grūtības, ciešanas
- akmeņi Lielas iežu atlūzas, pēc būvmateriālu rūpniecībā pieņemtās klasifikācijas vairāk nekā 70 mm diametrā
- dzīvsudraba ventilis lielas jaudas gāzpildīta elektroniska ierīce, kurā elektriskā strāva rodas, veidojoties elektriskajam laukam dzīvsudraba tvaikos starp anodu (anodiem) un dzīvsudraba katodu
- lieldators Lielas jaudas un ātrdarbības dators, kuru kāds lietotājs (organizācija vai tās struktūrvienība) parasti izmanto par galveno datoru savu problēmu risināšanai
- luškas Lielas knaibles kalvē
- lamžas Lielas koka tupeles
- kliškas Lielas kokam tupeles
- pienotava Lielas krūtis (sievietei)
- dižlaivnieks Lielas laivas īpašnieks; vcilvēks, kas strādā uz lielas laivas
- vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem
- lielsaimnieks Lielas lauku privātsaimniecības īpašnieks
- dižsaimniece Lielas lauku saimniecības saimniece
- subdukcija Lielas litosfēras plātnes ieniršana zem citas plātnes
- šļambas Lielas lūpas
- kannelloni lielas makaronu caurulītes, ko pilda ar dažāda veida pildījumu (parasti ar gaļu, spinātiem vai dārzeņiem)
- bagātība Lielas materiālas vērtības; liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma)
- imperators Lielas monarhijas valdnieks; šī valdnieka tituls; ķeizars
- lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem
- burba ķeblenē lielas nepatikšanas
- dupsācija Lielas nepatikšanas
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, Latvijā līdz 1940. g., Francijā)
- melofons Lielas plēšenes (harmonikas) ar hromatisku vairākoktāvu skalu katrai rokai
- mulda Lielas raizes, rūpes, grūtības
- muldiens Lielas raizes, rūpes, grūtības; mulda 2
- ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
- dairas Lielas skaidas (malku skaldot)
- cīruļgalvas lielas sniegpārslas
- mataklas Lielas tītavas audekla mešanai
- mesls Lielas tītavas, kur uztin metus aušanai
- padome lielas uzņēmējsabiedrības (akciju sabiedrības, paju sabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības u. c.) pilnsapulces vēlēta institūcija, kuras uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības īpašnieku intereses pilnsapulču starplaikā un kontrolēt valdes (administrācijas) darbu
- zemnieku kari lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās
- dižzemnieks Lielas zemnieku saimniecības īpašnieks, lielsaimnieks
- troša Lielas zvejas laivas enkura tauva
- sausas dusmas lielas, ārkārtīgas dusmas, tādas, ka vārds gaisā uzšvirkst kā uguns liesma un tam sekojoša darbība ir neaprēķināma
- mājas kā muiža lielas, bagātas mājas
- lidspalvas Lielas, lidošanai nepieciešamas spalvas putna spārna pakaļējā malā
- plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums
- ķuļņi Lielas, resnas rokas un kājas
- Gross-Autz Lielauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
- īlenieki Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Īle" iedzīvotāji
- ķieģeļceplenieki Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļceplis" iedzīvotāji
- lielaucnieki Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Lielauce" iedzīvotāji
- stirnenieki Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Stirnas" iedzīvotāji
- Cupressus macrocarpa lielaugļu ciprese
- Carissa macrocarpa lielaugļu karisa
- Cucurbita maxima lielaugļu ķirbis
- Cerastium macrocarpum lielaugļu radzene
- Cerastium fontanum ssp. macrocarpum lielaugļu radzenes apakšsuga
- Phytelephas macrocarpa lielaugļu ziloņkaulene
- Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā (_Anguilla_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Angilju, Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli
- Lielķivriņu Lielķivriņu ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
- fibrīns Lielmolekulāra nešķīstoša olbaltumviela, asins recekļa saistviela
- fibrinogēns Lielmolekulāra ūdenī šķīstoša olbaltumviela, kas asins plazmā var pāriet nešķīstošajā fibrīnā, veidojot asins recekli
- antigēns Lielmolekulāra viela (proteīns vai proteīna un polisaharīda komplekss), kas, parenterāli ievadīta organismā, spēj ierosināt specifisku globulīnu - antivielu veidošanos un savienoties ar tām
- humīnskābes Lielmolekulāras organiskās vielas, kas rodas, sadaloties augu atliekām
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu; RNS
- oligomēri lielmolekulāru savienojumu homoloģisko rindu zemākie locekļi; izejvielas polimēru sintēzei, ietilpst līmju sastāvā u. c.
- lielkauls liels 2, lielais liela kauls, stilba kauls
- stalbuks liels gabals; liela auguma cilvēks
- baka liels gabals; liela kaudze, guba
- parašits liels izpletnis, ar ko var nolaisties no liela augstuma nesasizdamies
- rifts liels lineārs Zemes garozas tektoniskais veidojums, ko norobežo dziļlūzumi; tā garums - simtiem vai tūkstošiem km, platums - 5-400 km; reljefā parasti redzami kā vaļņveida pacēlumi, kuru vidusdaļā atrodas grābens (ieplaka); to zonām rksturīga liela seismiskā aktivitāte
- daudzums liels skaits, liels apjoms, liela masa
- kazuārs liels skrējējputns ("Casuarius") ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas, sastopams Austrālijā un Jaungvinejā, līdzīgs emu, 3 sugas
- ūdens liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē)
- katarakts liels ūdenskritums, kurā ūdens masas platā straumē krīt lejup no neliela augstuma
- monolīts liels viengabalains akmens; liela viengabalaina, cieta (kā) masa
- vāls Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa
- šļakāns Liels, smags, neveikls, ļumīgs radījums (piemēram, nobarota cūka, liela zivs)
- lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais)
- elektrolīta blīvums lielums, ko raksturo ar izšķīdinātās vielas daudzumu ūdenī; jo lielāks ir elektrolīta blīvums, jo lielāka ir tā strāvas vadītspēja; mērvienība kg/m^3^
- šuk lieto atkārtojumā pielabinot kumeļu
- guze lieto kā lamuvārdu slinka, neizdarīga (liela auguma) cilvēka raksturošanai
- fok lieto, lai apzīmētu troksni, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu
- blākš lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
- zlaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu dobju troksni, kas rodas, kam palielam, pasmagam krītot, atsitoties pret ko
- blakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
- pauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
- paukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
- blāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- bladāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- bladāks lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- bladākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- bladaudz lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- bladaukš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- vuc lieto, lai pielabinātu aitas
- ķic lieto, lai pielabinātu kaķi
- cjuc lieto, lai pielabinātu suni
- ķis lieto, lai pielabinātu, sauktu kaķi
- sapisties lietot apreibinošas vielas
- būt uz adatas lietot injicējamas narkotiskās vielas
- adhibēt Lietot, pielaist, pievilkt, pieaicināt (lietpratējus)
- cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens - liela, parasti ar maltu gaļu pildīta kartupeļu klimpa, kuras forma līdzinās cepelīnam (1)
- kantorgrāmata Lietvedībai paredzēta klade (parasti liela formāta)
- adiabāta līkne termodinamiskajā vielas stāvokļa diagrammā, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu
- likopīns Likopēns - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns
- likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns
- slogot likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
- ērzelis Līkums, ko ielaiž audumā šķērējot
- izodinamija Likums, pēc kura dažādas uzturvielas var enerģētiskā ziņā aizvietot cita citu
- padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību
- pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību
- pomerancis Liķieris, kuru gatavo no spirta, kas nostādināts kopā ar apelsīnu (pomeranču) mizām, pievienojot cukuru un garšvielas
- lipeklis Līmei līdzīga viela, arī līme
- kollagens Līmes radītāji audi, saistaudu kā arī kaulu un skrimšļu pamatvielas galvenā sastāvdaļa
- sveķulīmes līmes, kuras plēves veidojošā viela ir termoreaktīvo polimēru (fenolformaldehīda, epoksīdu) sveķi, kas nocietinās nocietinātāju klātbūtnē normālā vai paaugstinātā temperatūrā
- limfātisms Limfātiskā konstitūcija: limfaudu hiperplāzija, pastoza, bāla, neelastīga āda; liela uzņēmība pret infekcijām, īpaši tuberkulozi
- smite Līmviela šķēru diegu apstrādei, lai palielinātu to stiprību
- degumizācija Līmvielas atdalīšana no dabiskā zīda; to izdara, jēlzīdu vārot ziepju šķīdumā
- izolekts Lingvistiskā varietāte, piemēram, ģimenes vai citas nelielas grupas valoda, kas no citas varietātes atšķiras minimāli
- būvlaide Līnija, kas apzīmē ēku un citu objektu tuvāko attālumu no ceļa vai ielas
- ledra Linoleja atvietotājs, gatavots no šķiedrotas izejvielas ar vai bez audekla ielikuma pārklājota ar firnisiem, lakām vai krāsām
- pieļaups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps
- pielups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps
- propoliss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem
- viscins Lipīga viela, produkts, kas rodas, pārveidojoties dažu augu šūnu sieniņām un protoplazmai
- līme Lipīga viela; līmviela
- asinsserums lipīgu slimību dziedniecībā izmantots šķidrums, ko iegūst zirgam iepotējot slimības dīgļus un pēc kāda laika, kad izstrādājušās aizsargvielas, nolaižot asinis, no kurām atšķir serumu – sūkalas
- līpamība Lipšanas spēja (vielai)
- pielišķēties Lišķējot pielabināties (kādam), parasti savtīgos nolūkos
- Cīlauka Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Cielauka" nosaukuma variants
- dietilamīds Lizergīnskābes dietilamīds - halucinogēna viela, ko iegūst no melnajos graudos esošās lizergīnskābes vai sintētiski no indola atvasinājumiem
- LSD Lizergīnskābes dietilamīds -- sintētiska narkotiskā viela, halucinogēns
- panģeometrija Lobačevska ģeometrija, kas atzīst vairāk nekā trīs dimensijas; tai ir liela filozofiska nozīme tai ziņā, ka tā pierādījusi iespēju loģiski domāt arī tādas lietas, kas stāv ārpus laika un mūsu parastā izplatījuma
- šāviņš Lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai tiek izšauti no ieroča (Ieroču aprites likums)
- hysteron proteron Loģiska kļūda, kas tiek pielaista, kad kādu apgalvojumu grib pierādīt ar kaut ko, kas pats var tikt pierādīts tikai ar šo apgalvojumu
- elektroanestēzija Lokāla anestēzija, ko panāk ar anestezējošās vielas elektroforēzi
- motorvilcējs Lokomotīve, kuras dzinējs ir nelielas jaudas motors
- kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu
- maza loma loma, kurai ir neliela apjoma teksts
- Dauningstrīta Londonas iela, kur atrodas Lielbritānijas premjerminista rezidence, ārlitu ministrija un dažas valdības iestādes
- Vaithols Londonas iela, kurā izvietotas daudzas valdības iestādes
- proteīns Lopbarības, dzīvnieku un augu produktu slāpekļvielas
- Lubančiks Lubānas ielas rajons Rīgā
- lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās
- Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu
- floēma Lūksne - augu audi, kas vada organiskās vielas, kuras rodas lapās
- ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
- ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
- šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm
- izstarojuma osteosarkoma ļaundabīgs kaulu audzējs, ko izraisa organismā iekļuvušas radioaktīvas vielas, kas fiksējas kaulos
- apaudzēties Ļaut sev izaugt (lielai bārdai, gariem matiem)
- segledājs ļoti biezs klaipveida ledus vairogs vai ledus kupols, kas klāj lielas sauszemes platības
- tehniskais karborunds ļoti cieta kristāliska viela, ko lieto kā abrazīvu materiālu
- kvebraho ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco
- barga nauda ļoti daudz naudas, ļoti liela naudas summa
- iniciators ļoti jutīgas, eksplozīvas sprāgstvielas, kas spēj izraisīt lielāka citas sprāgstvielas lādiņa detonāciju (piemēram, metālu azīdi)
- Galaktikas kodols ļoti kompakts vielas sablīvējums pašā Galaktikas centrā; iespējams, ka Galaktikas kodolā atrodas melnais caurums
- bezdibenis ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte
- vilka apetīte ļoti liela apetīte
- zirga apetīte ļoti liela apetīte
- vilka (arī zirga) apetīte (arī ēstgriba) ļoti liela apetīte
- zirga (arī vilka) apetīte (arī ēstgriba) ļoti liela apetīte
- hēdonija ļoti liela apmierinājuma sajūta, bauda
- bezdibenis ļoti liela atšķirība, dažādība (starp ko)
- milzonis ļoti liela auguma cilvēks
- milzis ļoti liela auguma cilvēks; gigants (1), milzenis (2)
- milzenis ļoti liela auguma cilvēks; gigants (1), milzis (2)
- milzis ļoti liela auguma, pārdabiski spēcīga būtne
- kaisme ļoti liela dedzība, aizrautība
- kandava ļoti liela gulta
- holokausts ļoti liela mēroga postījumi, iznīcināšana, piem., varbūtēja atomkara gadījumā
- lēģernīca ļoti liela muca brūžos degvīna uzkrāšanai
- milzīga (arī milzu, traka) nauda ļoti liela naudas summa
- milzu (arī milzīga, traka) nauda ļoti liela naudas summa
- traka (arī milzīga, milzu) nauda ļoti liela naudas summa
- zirga nauda ļoti liela naudas summa
- melna nepateicība ļoti liela nepateicība
- antipātija ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija
- dzīva netaisnība ļoti liela netaisnība
- cūcība ļoti liela netīrība, nekārtība
- cūku būšana ļoti liela netīrība, nekārtība
- birkavnieks ļoti liela nobarojamā cūka
- eņģeļa pacietība ļoti liela pacietība
- jumbo jet ļoti liela pasažieru lidmašīna
- traka peļņa ļoti liela peļņa
- olimpisks miers ļoti liela savaldība, nosvērtība
- balta skaudība ļoti liela skaudība
- leģendāra slava ļoti liela slava
- koloss ļoti liela statuja
- puspasaule ļoti liela teritorija
- dižpriede ļoti liela un veca priede
- toksiska deva ļoti liela zāļu deva, kas izraisa saindēšanos un nāvi
- dižzivs ļoti liela zivs
- milzis ļoti liela zvaigzne ar lielu absolūto spožumu; milzu zvaigzne
- pārmilzis ļoti liela zvaigzne, kam ir vislielākais absolūtais spožums
- kaila nabadzība ļoti liela, acīm redzama nabadzība
- plika (arī kaila) nabadzība ļoti liela, acīm redzama nabadzība
- pienstobrs ļoti liela, ar piensulu pildīta šūna (augā, tā orgānā)
- maksimums ļoti liela, arī vislielākā (kā) intensitāte; iespējamā (kā) pilnība, visaugstākā pakāpe
- maksimums ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība
- (roka, kāja u. tml.) kā tatāram ļoti liela, resna, spēcīga (roka, kāja)
- VLT ļoti lielais teleskops ("Very Large Telescope")
- nāves bailes ļoti lielas bailes
- pārbailes ļoti lielas bailes
- pārbaime ļoti lielas bailes
- aklas bailes ļoti lielas bailes, kad zūd spēja pareizi novērtēt situāciju
- Tantala mokas ļoti lielas mokas
- acis kā šķīvji ļoti lielas, apaļas acis
- acis kā spoles ļoti lielas, apaļas acis; arī ziņkārē, izbrīnā plaši ieplestas acis
- šausmas ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas
- jūra ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa
- miljons ļoti liels daudzums naudas, arī ļoti liela bagātība
- Lemba nobīde ļoti neliela atomu enerģētisko līmeņu nobīde, ko var izskaidrot ar elektronu mijiedarbību ar fizikālo vakuumu
- mikroperfūzija ļoti neliela vielas daudzuma perfūzija
- stringi ļoti pieticīgas biksītes, kas sastāv no neliela auduma trīsstūrīša priekšpusē un tievām aukliņām
- plēve ļoti plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piemēram, kā pārklāšanai, iesaiņošanai
- plēksne ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums
- plēne ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums; plēksne (1)
- plēne ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis
- lizozīms ļoti sarežģītas struktūras olbaltumviela, atrodama vistas olas baltumā, elpošanas ceļu, mutes dobuma gļotādās u. c; lizozīms aizkavē baktēriju augšanu, tās izšķīdina
- korpuskula ļoti sīka (kā, piemēram, vielas) daļiņa
- nitroželatīns ļoti spēcīga dinamītiem pieskaitāma spridzināmā viela, ko lieto īpaši cietu iežu spridzināšanai, sastāvā 92-94% nitroglicerīna un 6-8% kollodija vilnas
- šauties ļoti strauji virzīties (par šķidrumu, gaisu, gāzi, sīkām vielas daļiņām u. tml.)
- mācībstunda Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdī
- mācību stunda Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdī
- stehiometrija mācība par proporcijām, kādās reaģē ķīmiskās vielas
- propedeitisks kurss mācību viela, ko īsā un elementārā formā aplūko pirms kādas disciplīnas dziļākas studēšanas
- teraliti Magmatiski dziļuma ieži tumšās krāsās, sastāv gk. no plagioklaza, nefelina un liela daudzuma piroksena (augita)
- dziļumieži Magmatiskie ieži, kas veidojušies Zemes dzīlēs, magmai lēni atdziestot liela spiediena un augstas temperatūras apstākļos
- susceptibilitāte Magnētiskā uzņēmība - bezdimensionāls fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā
- antiferomagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kam raksturīga blakusesošo vielas daļiņu magnētisko momentu savstarpējā orientācija pretējos virzienos (antiparalēli)
- feromagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā magnētisko daļiņu magnētiskie momenti vielā ir paralēli un viela parasti ir ar spontānu magnetizāciju, kura iestājas zem kritiskās temperatūras (Kirī punkts)
- ferimagnētisms Magnētisma veids - magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā par magnētismu atbildīgie atomi veido vairākus magnētiskos apakšrežģus ar magnētiskiem momentiem, kas vērsti cits citam pretī, vai arī veido sarežģītāku telpisko orientāciju
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē
- melanža Maisījums, kurā ietilpst dažādas vielas; komplekts, kurā ietilpst dažādi priekšmeti
- koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.)
- moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.)
- samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piemēram, vielas)
- īres nams māja (parasti liela, daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem
- pansija Mājīga neliela (10-20 cilvēkiem) tūristu mītne (parasti ģimeņu mājās pilsētās), kurā saņem arī uzturu
- Makals Makalu, virsotne Lielajos Himalajos
- skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu
- monumentālā māksla mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības
- karboleins Mākslīga degviela - koka vai ogļu putekļu un darvas maisījums
- bituminācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot tajā bituminozas vielas
- plasts mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas
- hemodializators Mākslīgā niere - ierīce nieru funkcijas aizstāšanai nieru mazspējas, kā arī akūtas saindēšanas gadījumā; ar tās palīdzību tiek atdalītas vielas, kas parasti izdalās ar urīnu; ierīci pievieno slimnieka asinsvadiem
- sintētiskā degviela mākslīga oglekļa ūdeņraža degviela iekšdedzes dzinējiem; iegūst no akmeņoglēm, degakmens, bitumu smiltīm
- indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns
- keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā
- krsitalloze Mākslīga saldumviela, saharīna natrija sāls
- kongo Mākslīga sarkana krāsviela
- apvadkanāls Mākslīgi ierīkota, parasti liela izmēra atklāta gultne, kas apvada ūdeni apkārt kādam objektam
- titāna pigmenti mākslīgi no titāna rūdas rutila un ilmenīta un boksīta atkritumiem alumīnija rūpnīcā pagatavota pildviela, ko lieto papīra caurspīdīguma samazināšanai un baltuma palielināšanai
- ķīmija mākslīgi radītas, sintezētas vielas pretstatā dabiskajām vielām (īpaši par pārtikas produktiem un to piedevām, kosmētikas līdzekļiem, lakām, līmēm u. c.)
- angļu parks mākslīgi veidota ainava, kurai raksturīgs brīvs plānojums, nelielas koku grupas, plaši zālāji, arī brīvi plūstoši strauti
- femidoms Maksts pesārija un prezervatīva kombinācija kontracepcijas nolūkos - plāns plastikāta maisiņš, ko ar ārējo gredzenu apliek lielajām kaunuma lūpām un ar iekšējo gredzenu nostiprina dzemdes mutes priekšā
- smektīti Māla minerālu grupa, kam piemīt liela sorbcijas un uzbriešanas spēja, izplatītākais minerāls montmorilonīts
- kārniņš Māla vai cementa neliela plakana vai izliekta plāksne (jumta segumam)
- puse Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai)
- māltīta Maltīte - ieturēšanās, svētku mielasts, ēdieni
- mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta
- abietīts Mannītam līdzīga cukurviela Eiropas sudrabegles jeb baltegles "Abies pectinata DC" skujās
- majuskulis Manuskripts, kas uzrakstīts tikai ar lielajiem burtiem
- papīra masa masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas
- papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas; papīra masa
- pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci; ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas
- mīkla Masa, kas veidojas, sajaucoties kādai vielai ar šķidrumu
- iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (piemēram, ādā kāda viela)
- sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā)
- Maskarēnu Maskarēnu salas - atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Mascarene Islands"), uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 4486 kvadrātkilometri, ietilpst 3 lielas salas, augstums - līdz 3069 m
- falsifikācija maskēta atkāpšanās no solītās preču (gk. pārtikas produktu) kvalitātes (piemēram, lietojot citas izejvielas, mainot proporcijas u. tml., taču visumā saglabājot ražojuma izskatu)
- masspektrogrāfs Masspektrometrs, ar ko fotogrāfiski reģistrē pētījamās vielas masspektru
- kvadrātkods mašīnlasāms kvadrātisks laukums, kas sastāv no daudziem divkrāsu neliela izmēra kvadrātiņiem, kuru izvietojums ietver noteiktu informāciju
- piestrāde Mašīnu detaļu saskarvirsmu pielaikošanās to darbības sākumstadijā; piestrādināt
- kalcinēšana materiāla apdedzināšana vai karsēšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piem., kaļķu ieguvē); kalcinētās sodas iegūšana no nātrija hidrogēnkarbonāta
- kalcināšanas apdedzināšana materiāla apdedzināšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piemēram, kaļķu ieguvē)
- siltumvadītājs materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja
- starpslānis Materiāla, vielas u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem
- ekoloģiski tīri materiāli materiāli, no kuriem vai no kuru klājumiem apkārtējā vidē neizdalās kaitīgas vielas
- palīgmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina
- papildmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu
- atsauces materiāls materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai
- abrazīvs materiāls materiāls ar cietu, sīkgraudainu struktūru, ko lieto apstrādei ar berzi; arī instruments, kas izgatavots no šāda materiāla un saistvielas
- kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība
- drīve Materiāls, ar ko aizpilda nelielas spraugas
- stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas
- pārpalikums Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa
- dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piemēram, ēteriskās eļļas, sveķus)
- špilkums Maza bļoda; neliela, krāsota koka bļoda
- pikolo Mazā flauta; pikolo (2) flauta - neliela flauta ar augstu, spalgu tembru
- kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai
- virbiņš Maza kustība ūdens virsmā, ko izraisa neliela zivs
- budzis Maza piebūve pie kādas lielas ēkas
- mikrokoncentrācija Maza vielas koncentrācija šķīdumā (<0,05%)
- M. Mazais (toponīmijā: M. Hingāns; M. Nometņu iela)
- fibula Mazais liela kauls
- kvartāls Mazākā (pilsētas, pilsētciemata, ciemata) daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas
- būdelnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks
- būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdinieks
- būdinieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdnieks
- amotols Mazas jaudas brizantā sprāgstviela, kas sastāv no 80% amonija nitrāta un 20% tola maisījuma
- amonāls Mazas jaudas brizantā sprāgstviela, kas sastāv no amotola, dinamona un alumīnija pulvera maisījuma
- dinamons Mazas jaudas sprāgstviela, kas sastāv no amonija salpetra un 10-12% nesprāgstošu degošu vielu piemaisījuma
- Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
- Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija
- zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu)
- piečabināt mazliet vietumis pielabot
- ielauzīt mazliet, arī vietumis ielauzt
- palauzt mazliet, daļēji ielauzt, atlauzt
- mazpulciņš mazs bariņš, neliels pūlis, neliela sabiedrība
- knipsītis mazs daudzums (kādas vielas)
- krīts mazs šīs vielas stienis (parasti rakstīšanai vai zīmēšanai)
- pliva Mazs, ļoti plāns kādas vielas gabaliņš
- grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis
- kaliki Medikamenti tabletēs, apdullinošas vielas
- nitroglicerīns Medikaments - šīs vielas šķīdums, tablete, kas satur šo vielu; lieto par asinsvadu paplašinātāju
- tamoksifēns Medikaments, antiestrogēna viela, pretvēža līdzeklis, ko lieto sievietēm ar krūts vēzi menopauzes laikā
- ksilokaīns Medikaments, ko lieto neliela virspusēja apdeguma gadījumā
- monomicīns Medikaments, toksiska viela
- medniekdesiņa Mednieku desiņa - tieva žāvēta neliela desa, ko parasti ēd izceptu uz uguns
- megers Megommetrs, pārnesama ierīce lielas elektriskās pretestības (līdz 10 000 megomu) mērīšanai; to lieto sakaru tehnikā izolācijas pretestības noteikšanai
- mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā
- spertaļa Meita, kas ar puišiem neielaižas
- gvakamole Meksikāņu virtuves ēdiens: mērce, kas gatavota uz majonēzes, skāba krējuma vai nesaldināta jogurta bāzes, pievienojot avokado un citas sastāvdaļas, kā arī garšvielas
- lidīts Melinīts - sprāgstviela, pikrīnskābe
- šimoza Melinīts - sprāgstviela, pikrīnskābe
- melnumzāles Melna krāsviela
- filiksskābe Melnās ozolpapardes sakneņos sastopama viela; paparžskābe
- bang-up Melno jāņogu, upeņu šķirne; spēcīga auguma, dod maz dzinumu, lielas ogas
- putošā melnplauka melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela
- permeabilitāte Membrānu spēja laist cauri šķidrumus un izšķīdušas vielas
- jaucamais Mente - neliela, parasti koka, lāpstiņa (kā maisīšanai)
- megommetrs mēraparāts lielas (līdz 10^10^ Ω) elektriskās pretestības mērīšanai; lieto elektriskās izolācijas pretestības, kā arī izolācijas materiālu virsmas pretestības un tilpumpretestības mērīšanai
- tiešie mēsli mēsli, kas satur augam vajadzīgās barības vielas
- tiešais mēslojums mēslojums, ar kuru augsnē ievada galvenokārt barības vielas (slāpekli, fosforu, kāliju u. c.)
- maždžurs Metāla (neliela) piesta
- sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā
- granulējums Metāla mākslinieciskās apdares paņēmiens, kad metāla plāksnei pielodē nelielas metāla lodītes, kārtotas dažādā rakstā
- naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai
- ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā
- stienītis Metālu sakausējums (neliela stieņa formā), ko izmantoja par maksāšanas līdzekli
- pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles
- Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem
- granulīts metamorfs, vienmērīgi sīkgraudains, parasti pelēks iezis, kas veidojas lielos dziļumos augstas temperatūras un liela spiediena apstākļos
- imūnlimfoscintigrāfija Metastātiska audzēja scintigrāfiskā noteikšana limfmezglos, izmantojot radioaktīvi iezīmētas monoklonālas antivielas vai antivielu fragmentus, kas ir specifiski pret audzēja antigēniem
- sprādziena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido lielas masas meteorīts, ar lielu ātrumu ietriecoties debess ķermeņa virsmā; sadursmes brīdī meteorīta kinētiskā enerģija pāriet siltumā, notiek sprādziens, kurā liela daļa meteorīta iztvaiko, bet sprādziena vietā paliek sekls, apaļš krāteris
- kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā
- toksiskā methemoglobinēmija methemoglobinēmija, ko izraisa toksiskas vielas vai medikamenti, piem., nitrāti, nitrīti, sulfonamide anilīnkrāsvielas u. c.
- MDMA Metilēndioksimetamfetamīns -- narkotiska viela, halucinogēns; sintezēta 1914. gadā; ekstazī
- biodīzeļdegviela metilesteris vai etilesteris, ko iegūst no tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot iekšdedzes motoros par degvielu
- heliantīns Metiloranžs - oranža krāsviela, ko izmanto kā jutīgu indikatoru šķīduma skābuma vai sārmainuma noteikšanai
- potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem
- magnētiskā dzēšana metode temperatūras iegūšanai zem 1 K, adiabatiski atmagnetizējot paramagnētisku vielu, piemēram, gadolīnija sulfātu (GdSO~4~); izslēdzot magnētisko lauku, iepriekš ārējā laukā orientētie atomu elektronu spini iegūst haotisku orientāciju un vielas temperatūra pazeminās
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus
- subtrakcija Metode, ko lieto neskaidru anatomisku struktūru rentgenogrāfiskā vai scintigrāfiskā attēla uzlabošanai; attēla negatīvu, kas iegūts pirms kontrastvielas vai radioizotopa ievadīšanas, datorizēti vai fotogrāfiski atdala no vēlāk iegūta attēla
- šaujampulveris Metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu
- ultramikroanalīze metožu kopums ļoti mazu vielas daudzumu (10^-6^-10^-12^ g un 10^-3^-10^-6^ ml) kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanai
- taisnais mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus vienāda resnuma galus nelielas slodzes gadījumā
- kalvene Meža klajums, neliela sausa pļaviņa, kur neaug liela zāle; sausa vieta purvā
- kalviņa Meža klajums, neliela sausa pļaviņa, kur neaug liela zāle; sausa vieta purvā
- Dendronanthus indicus mežcielava
- velēngleja augsne mežu zonas purvainu augšņu tips, kas veidojies apstākļos, kad nelielas drenāžas dēļ augsnē pastāv ilgstošs periodisks pārmitrums un anaerobos apstākļos izveidojies glejs
- magma Mīcāma masa; ziede; masa, kas paliek pēc darbīgās vielas ekstrakcijas
- smičuks Mice, neliela, apaļa cepure
- miecēklis Miecviela
- miecētājviela Miecviela
- kvebrahoekstrakts Miecviela, ko iegūst ekstrahējot ar ūdeni kvebraho koku
- tanīns Miecviela, ko satur augi, visvairāk ozolu mizas
- miegazāles Miega zāles - viela, medikaments, kas veicina miega iestāšanos
- mieleste Mielasts
- mielests Mielasts
- aukstais galds mielasts ar aukstiem ēdieniem
- nakts launags mielasts kāzās pēc mičošanas
- bēres Mielasts mirušā piemiņai, ko parasti rīko tuvinieki
- priškas mielasts pēc darījuma
- ēža Mielasts, ēdiens
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni
- kokteiļbankets Mielasts, kurā viesu apkalpošana notiek pie bufetes galda, piedāvājot un pasniedzot viesiem dažādus alkoholiskos vai bezalkoholiskos kokteiļus, ko var novietot uz bufetes galda, kā arī piedāvāt viesiem, iznēsājot uz paplātes
- barbekjū Mielasts, svētki, kurā tiek pasniegts uz oglēm cepts ēdiens
- mieloidīns Mielīnam līdzīga viela tīklenes pigmentšūnās
- centrālais mielīts mielīts, muguras smadzeņu centrālās daļas (pelēkās vielas) iekaisums
- Mierene Miera iela un tās apkārtne
- eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu
- sedzoša glazūra miglinātājus un krāsvielas saturoša necaurspīdīga glazūra, kas vājina drumstalas krāsu vai padara to neredzamu
- aglomerācija Mikrobu vai ļoti sīku vielas daļiņu sablīvēšanās šķidrumā
- Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam
- skenējošais elektronmikroskops mikroskops, kurā liela palielinājuma un izšķirtspējas attēla iegūšanai izmanto elektronstaru kūli; attēlu var apskatīt uz fluorescējoša ekrāna vai nofotografēt
- šļacāns Mīksta, irdena masa, šķidra viela
- ļecka Mīksta, lipīga viela, masa; šādas vielas pika, gabals
- jēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa
- jēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa
- ļēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa
- ļēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi
- ļēmi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi
- ķecka Mīksta, pašķidra, biezputrai līdzīga (pārtikas produktu) masa, maisījums (piemēram, lopbarībai); mīksta, pašķidra viela
- predentīns Mīksta, šķiedraina viela, kas veido primāro dentīnu un zoba pulpu aptverošā dentīna iekšējo slāni
- popis Mīkstas, izklāšanai (polsterēšanai) lietotas vielas (jūras zāles, pakulas u. c.), filcs
- pļeka Mīkstas, lipīgas vielas čupa
- pļecka Mīkstas, lipīgas vielas pika
- pļocka Mīkstas, lipīgas vielas pika
- koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums; liela, milzīga auguma būtne
- žube Mīļvārdiņš neliela auguma sievietei
- treniņmīna Mīna bez sprāgstvielas vai mīnai līdzīgs priekšmets, ko izmanto mīnu uzlādēšanas, izvietošanas vai atmīnāšanas mācībās un izmēģinājumos
- minerālmēsli Minerāla barības viela vai minerālu barības vielu maisījums, kas ir vajadzīgs augiem
- geli Minerālgeli - dabā sastopamas neorganiskas vielas, kas amorfā stāvokļa dēļ nav uzskatāmas par minerāliem
- kompleksie minerālmēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas
- slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kuros galvenais augu barības elements ir slāpeklis (N); biežāk lietotie slāpekļa m. ir urīnviela, amonija sulfāts, amonija hlorīds, amonija nitrāts, sašķidrināts amonjaks, amonjaka ūdens
- mikromēsli Minerālmēsli, kuru darbīgā viela ir mikroelementi; ir bora, vara, molibdēna, cinka, mangāna, kobalta m., kā arī polimikromēsli, kuru sastāvā ietilpst divi vai vairāki mikroelementi
- kobaltīns Minerāls, kobalta spīde; kobalta, sēra un arsēna savienojums; rūda, no kuras iegūst kobaltu, lieto zilās krāsvielas izgatavošanā u. c.
- cements Minerālviela, kas nogulumiežos aizpilda telpu starp dažāda sastāva un izcelsmes daļiņām, tās sasaistot
- bazāls ieža cements minerālviela, kas sastiprina ieža graudus tā, ka tie nesaskaras
- ilūvijs Minerālvielas un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi ieskalojuši augsnes dziļākā horizontā vai iežos
- pildāmvielas Minerālvielas, ko lieto papīra rūpniecībā, lai iegūtu blīvāku un smagāku papīru ar gludāku virsu un mazāku caurspīdīgumu
- dzīvsudraba rūdas minerālvielas, no kurām var iegūt dzīvsudrabu, galvenais rūdu minerāls ir cinobrs
- Wilhelminenhof Mīnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
- raķešu mikrodzinējs miniatūrs raķešdzinējs, kas paredzēts izmantošanai kosmiskā lidaparāta orientācijas un stabilizācijas sistēmā, dažkārt arī nelielai orbītas korekcijai, piemēram, kosmiskā lidaparāta tuvošanās laikā
- tetrazepāms Miorelaksants, viela, kas atslābina skeleta muskuļus ietekmējot galvas un muguras smadzeņu nervus
- milži Mitoloģiskas, lielas, spēcīgas, cilvēkiem līdzīgas būtnes; daži neveikli un vientiesīgi, citi - ļauni un viltīgi
- kandava Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā
- kandavs Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā
- porķis Mitra, lipīga viela, masa
- zlaņķis Mitras vielas kaudze
- cortex Miza; anatomijā ārējā, pelēki sarkanā smadzeņu kārta (kortikālviela)
- tipogrāfs Mizgraužu dzimtas vabole, Eiropas un Sibīrijas priežu un egļu mežu kaitēklis; lielais egles mizgrauzis
- modifikācija Modificēšanās, neliela pārveidošanās (nepārtopot par ko citu); tās rezultāts
- izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) izraisās lielas fiziskas ciešanas; mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki
- mola galva mola izbūves (gala) noslēgums jūrā, parasti tur uzbūvēta neliela bāka ar attiecīgas krāsas signālugunīm
- dimērs molekula vai savienojums, kuru, ķīmiski saistoties, veido divas vienkāršas vielas molekulas
- kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma
- vesternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto proteīnantigēnu analīzei un noteikšanai; proteīni poliakrilamīda gela elektroforēzē tiek frakcionēti pēc lieluma, pārnesti uz nitrocelulozes membrānu vai speciāli apstrādātu papīru, tad tiek pievienotas antivielas, kas iezīmētas ar radioaktīvu vielu, enzīmu vai fluorescējošu krāsvielu
- parahora Molekulas konstante, kas raksturo vielas blīvumus šķidrā un gāzveidā, kā arī virsmas spraigumu
- impērija Monarhistiska, parasti liela, valsts
- monoblasts Monocīta priekštecis, liela, bazofila šūna
- magnētdielektriķis Monolītā masā sapresēts feromagnētiska pulvera (permaloja, alsifera, ferīta) un dielektriskas saistvielas (sveķu, plastmasas, lakas) maisījums; lieto par magnētisku materiālu
- trioze Monosaharīdam līdzīga viela, kuras molekulā ir trīs oglekļa atomi
- Niške Mordviešu mitoloģijā - augstākais dievs, kas radīja debesis un zemi, ielaida pasaules okeānā trīs zivis, uz kurām balstās zeme, iestādīja mežus un radīja cilvēkus
- pārtrauce [motora darbībā] motora darbības defekts, kas izpaužas tās īslaicīgā pārtraukšanā, un visbiežāk gadās, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela; pārtrauču sērija izraisa motora raustīšanos
- cilindru izslēgšanas metode motora darbības noteikšanas metode bez speciālu stendu lietošanas, kad kādu no cilindriem slogo, citus izslēdzot (pārtraucot degvielas padevi vai aizdedzi) - cilindra jaudas noteikšanai, vai arī atslēdzot pēc kārtas pa cilindram - atteiču noteikšanai
- motora raustīšanās motora defekts, kas izpaužas īsos tā darbības pārtraukumos, kas visbiežāk rodas, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela
- kompresora dīzeļmotors motors, kura degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu pievada ar kompresora radītu spiedienu
- reaktīvais motors motors, kurā vilcei izmantojamo spēku rada no motora korpusa izplūstošā darbviela
- pseidomucīns Mucīnam līdzīga viela, atrasta olnīcas cistās
- mucinoīds Muciņām līdzīga viela; mukoīds
- spinālā jeb lumbālā anestēzija muguras smadzeņu anestēzija: (a) norobežota apvidus nejutība, kas ir muguras smadzeņu slimības sekas; (b) ķermeņa apakšējās daļas nejutība pēc anestēzijas vielas ievadīšanas muguras smadzeņu subarahnoidālajā telpā zirgastes apvidū
- leikomielīts Muguras smadzeņu baltās vielas iekaisums
- leikomielopātija Muguras smadzeņu baltās vielas slimība
- glioze Muguras smadzeņu pelēkā viela ap centrālo kanālu un pakaļējā raga priekšpusē
- tefromielīts Muguras smadzeņu pelēkās vielas iekaisums
- perimielogrāfija Muguras smadzeņu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā
- mielogrāfija Muguras smadzeņu un to apvalku rentgenoloģiska izmeklēšana, lietojot rentgenkontrastvielas
- mielocēle Muguras smadzeņu vielas izvirzījums caur defektu mugurkaulā
- peridurogrāfija Mugurkaula kanāla un starptelpu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas peridurālajā telpā
- poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums; bērnu trieka
- epidurogrāfija Mugurkaula un tā satura rentgenogrāfiska izmeklēšana pēc kontrastvielas ievadīšanas epidurālajā telpā
- karnozīns Mugurkaulnieku muskuļu ekstraktviela
- lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg
- dumucka Muklājs, dumbrājs (neliela, ierobežota vieta)
- pseidokoloīds Mukoīda viela, dažreiz atrodama olnīcu cistās
- mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu
- leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem
- propelents Munīcijas sprāgstviela vai raķešu degviela
- ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi
- zviedene Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi; ķelle (1)
- Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā
- aktīns Muskuļaudu olbaltumviela, kas piedalās muskuļu savilkšanās kustībās
- miozīns Muskuļšķiedru olbaltumviela, viela, kas nodrošina muskuļu saraušanos
- cibets Muskusam līdzīga viela, ko iegūst no cibetkaķu anāliem dziedzeriem; senāk lietots parfimērijā un medicīnā
- zullhidža Musulmaņu kalendāra divpadsmitais mēnesis, kas ir svētceļojumu mēnesis, šī mēneša laikā jāveic Lielais ceļojums hādžs uz Meku
- Īdalfitrs Musulmaņu mielasts, kas noslēdz Ramadāna gavēņa mēnesi
- mudžtahids Musulmaņu skolotājs, kurš, pamatojoties uz savām zināšanām un autoritāti, pieņem juridiska rakstura lēmumu vai dod slēdzienu; liela autoritāte šiītu islāmā
- auksotrofs Mutanta tipa mikroorganisma vai šūnu kultūra, kā attīstībai nepieciešamas noteiktas barības vielas (aminoskābes, vitamīni u. c.)
- Hosiela mūzikas grupa _Hospitāļu iela_
- kanēļkoks Mūžzaļš Lauru dzimtas ģints ("Cinnamomum"), mūžzaļš koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem, izžāvēta šī koka miza ir garšviela kanēlis
- muskatkoks Mūžzaļš tropu koks, no kura sēklām iegūst garšvielas, eļļu
- mazuts Naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un dīzeļdegvielas destilēšanas no naftas
- naftas produkti naftas pārtvaices produkti, piem., benzīns, dīzeļdegviela, ziežeļļas
- gāzeļļa Naftas pārtvaices produkts, ko nodala pēc petrolejas, bet pirms ziežeļļu frakcijām; dīzeļmotoru degviela
- īstais nagliņkoks nagliņkoku suga ("Syzygium aromaticum"), kura izžāvēti ziedpumpuri ir garšviela - krustnagliņas, savvaļā sastopams Moluku salās, kultivē daudzās zemēs
- atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vielas
- peļauši Naktssikspārņi - sikspārņu dzimtas ģints, ķermeņa garums - 3,5-8,5 cm, spārni plati un strupi, ausis vidēji lielas, entomofāgi, \~80 sugu, Latvijā 5 sugas, kas ir retas vai ļoti retas, visas aizsargājamas
- krugļaks Narkomāns, kas lieto dažādas apdullinošas vielas
- anaša Narkotiska viela no Indijas kaņepēm
- metilēndioksimetamfetamīns Narkotiska viela, halucinogēns; sintezēta 1914. gadā
- zāle Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna)
- zālīte Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna)
- hašišs Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm
- marihuāna Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm
- kreks Narkotiska viela, ko iegūst no kokaīna; smēķē vai iešņauc
- kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi; stimulē centrālo nervu sistēmu, rada eiforiju, halucinācijas
- ļepjoški Narkotiskās vielas tabletēs
- dzeramā soda nātrija hidrogēnkarbonāts - balta, kristāliska, pulverveida viela
- zīdkokaugi Nātru rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi kokaugi ar piensulu, retāk lakstaugi, lapas dažādas pat vienā kokā, ar pielapēm, 60 ģinšu, >1500 sugu
- ihtiotoksīns Nāvīga olbaltumviela upes un jūras zušu asinīs
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
- trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās)
- plasticitāte Neatgriezeniska cietvielas formas maiņa ārēju deformējošu spēku ietekmē
- piefrizēt nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot
- kapeika nedaudz naudas, neliela naudas summa
- kāda kapeika nedaudz naudas, neliela naudas summa
- uzpravīt nedaudz pielabot, sakārtot u. tml.
- pavilnīt nedaudz viļņoties (par mīkstas vielas virsmas šūpošanos)
- absence Neesamība; trūkums; īslaicīgs samaņas zudums; vielas, orgāna vai funkcijas trūkums
- arteriosklerotiskais nefrīts nefrīts, kas var attīstīties novecošanas gaitā, kad rodas hialīna pārmaiņas lielajās un mazajās arteriolās, vai arī hipertensijas gadījumā, kad rodas mazo arteriolu muskulatūras un hialīna pārmaiņas kamoliņos
- eksperimentāls nefrīts nefrīts, ko rada, injicējot serumu, kurā ir antivielas pret dzīvnieka nieru proteīniem
- oblova negaidīti liela ciemiņu bara ierašanās mājās
- bluķa Neglīta, liela seja
- ekvatoriālā rase negro-australoīdu rase - viena no trim cilvēces galvenajām jeb lielajām rasēm
- apeirons Neierobežota, bezgalīga, mūžīgā kustībā esoša pirmviela sengrieķu filozofijā
- paknibināt neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu
- neiromodulators Neirona izdalīta viela, kas nodod informāciju blakusesošam vai attālākam neironam, lai paaugstinātu vai nomāktu tā aktivitāti
- vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst
- V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst
- NSS Neirosekretoriskā viela (angļu "neurosecretory substance")
- leprozīns Neitrāla, skābjizturīga, vaskam līdzīga viela, kas iegūta no lepras mikobaktērijām; sastāv no cietiem glicerīdiem un vaskiem
- jonizācija Neitrālu vielas atomu vai molekulu pārvēršana jonos
- autoimūnā neitropēnija neitropēnija, ko izraisa antivielas pret neitrofilajiem leikocītiem; var notikt gan izolēti, gan saistībā ar citām autoimūnslimībām, kā arī sekundāri ļaundabīga procesa, infekcijas vai medikamentu nepanesības dēļ
- lokālā jeb vietējā anestēzija nejutība, ko panāk ar audu atdzesēšanu vai ar anestezējošas vielas injekciju
- adalīns Nekaitīgs miega līdzeklis, balta kristāliska viela, satur bromu
- pasterizējošā doza neliela (ap 1 kGy) jonizējošā starojuma doza, kas nenodrošina pilnīgu apstarotā objekta sterilitāti, bet dod produkta termiskai pasterizācijai līdzvērtīgu efektu
- pikets neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai
- pulciņš neliela (cilvēku) grupa, kopums
- paraugs neliela (kā, piemēram, vielas, masas) daļa kvalitātes, sastāva noteikšanai; neliela (kā) daļa, fragments identitātes noteikšanai
- būdenieks neliela (līdz 15 ha) zemes īpašuma saimnieks
- dizainviesnīca neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni
- desiņa neliela (noteiktas šķirnes) desa
- doze neliela (parasti apaļa vai ieapaļa) kārba, arī neliels trauks
- tējkanniņa neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai
- flakons neliela (parasti smaržu) pudelīte
- namelis neliela (parasti veca, koka) dzīvojamā māja
- pilināmā pudelīte neliela (parasti zāļu) pudele ar izliekumu pilienu veidošanai
- mazs neliela (piem., 0,3 l) alkoholiska dzēriena (parasti alus) pudele
- ķirpa neliela (piemēram, komposta) kaudze
- šūniņa neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība
- šūna neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība; šūniņa (3)
- punkts neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta
- piano neliela (skaņas) intensitāte
- nicva neliela abra, ko izmantoja miežu sijāšanai
- kniepadata neliela adata ar apaļu galviņu (kā) piespraušanai vai saspraušanai
- kantons neliela administratīvi teritoriāla vienība (Beļģijā, Francijā līdz 1982. g.)
- beibote neliela airu laiva, ar kuru pieved un aizved jahtas komandu
- Kurpnieku sala neliela akumulatīva sala Daugavas lejtecē, iekšējās deltas paplašinājumā, lejpus Kundziņsalas, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — līdz 2,5 m, lielākajā daļā — līdz 1 m, neapdzīvota, purvaina, apaugusi ar krūmiem un niedrām
- Krustpils sala neliela akumulatīva, neapdzīvota sala Daugavā, Jēkabpils teritorijā. garums — 500 m, platums — līdz 100 m, pilsētas masu pasākumu vieta, pavasarī, ledus sastrēguma laikā applūst; Ādamsona saliņa
- graķītis neliela alkohola deva (parasti glāze)
- krišķis neliela alkohola porcija
- serbomis neliela apaļa kārts ar pasmailu galu, ko pabāž zem labības gubas, stata, ceļot labību uz sera ratiem
- ķimeņmaizīte neliela apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm
- Vudstoka neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas
- sonatīne neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte
- sīkdarbi neliela apjoma darbi; sabiedriski maznozīmīgi neliela apjoma darbi
- ekloga neliela apjoma instrumentāls skaņdarbs ar pastorālu raksturu
- humoreska neliela apjoma jautrs instrumentāls skaņdarbs
- kantilēna neliela apjoma liroepisks dzejolis, arī liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs)
- ziņa neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā)
- novelete neliela apjoma novele
- novelete neliela apjoma romantiski vēstījošs skaņdarbs ar lirisku, arī dramatisku, retāk humoristisku raksturu
- sīkrūpniecība neliela apjoma rūpniecība; preču ražošana nelielos rūpniecības uzņēmumos
- simfonieta neliela apjoma simfonija
- miniatūra neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu
- skice neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu
- pastāsts neliela apjoma stāsts
- šansonete neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem)
- sīktirdzniecība neliela apjoma tirdzniecība
- dziesma neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs
- kabaleta neliela ārija ar vienkāršu, dziedošu melodiju un nemitīgi atkārtotām, skaidrām ritma formulām 18. gs. operā; tuva kavatīnei
- šalē neliela ārpilsētas māja
- ambulance neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus
- lazarete neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai
- traipīšanās neliela asiņošana starp menstruācijām
- svipstīte neliela aste
- lodziņš neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni
- ierakstīšanas aizsagbīdnis neliela atvere 3,5 collu disketes plastmasas apvalka stūrī, ko izmanto, lai aizsargātu disketi pret nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var radīt vajadzīgo datu zudumu. Ja atvere nav aizklāta ar bīdni, kas speciāli ierīkots disketes plastmasas apvalkā, diskete pret ierakstīšanu ir aizsargāta
- lodziņš neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt
- sēkulājs neliela auglīga pļava pie dzīvojamām ēkām, kur sēks^1^ tiek pļauts
- zemtīgs neliela auguma
- citroncielava neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns ("Motacilla citreola"), kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā
- dumpnis neliela auguma cilvēks
- dumpuris neliela auguma cilvēks
- dunkuris neliela auguma cilvēks
- čilksts neliela auguma cilvēks ar smalku, spalgu balsi
- puntlaks neliela auguma cilvēks, bērns
- kroška neliela auguma meitene
- drušķis neliela auguma plecīgs cilvēks; arī tāds zirgs
- roņķis neliela auguma resns, neveikls cilvēks, arī šāds kustonis
- čenkstere neliela auguma sieviete
- lieģine neliela auguma slaida sieviete
- korgijs neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne
- vīriķis neliela auguma vīrietis
- čilksts neliela auguma, kalsns vīrietis
- pundurpriede neliela auguma, maza priede
- desu vāģis neliela automašīna ar slēgtu kravas kasti
- purifikators neliela balta linu auduma drāniņa, kuru lieto Eiharistijas laikā, lai noslaucītu biķera malu
- baļļele neliela baļļa
- baļļene neliela baļļa
- lūgšanu nams neliela baznīca (parasti kādai sektai)
- pusbēda neliela bēda
- bedrele neliela bedre
- bunčka neliela bedre (parasti vircas bedre)
- bekonēns neliela bekoncūka; bekoncūka
- klumpis neliela bērzu audze, birzs
- augala neliela birzs
- nukleuss neliela bišu saime neapsēklotu māšu novietošanai līdz to dēšanai vai arī apsēklotu māšu uzglabāšanai rezervē
- kummis neliela bļoda
- kummīte neliela bļoda
- skutuliņa neliela bļoda
- spilkums neliela bļoda
- špīlkums neliela bļoda
- retinīca neliela bļoda, kas izgatavota no koka piepes
- kummiņa neliela bļodiņa
- brošūra ar savu vāku neliela brošūra (4–16 lpp.), kuras vākam izmantota bloka pirmā un pēdējā lappuse
- būdele neliela būda
- dresuārs neliela bufete, plaukts vai galdiņš trauku nolikšanai
- ķīļlaiva neliela buru laiva ar pastāvīgu balastķīli, tai nav kajītes, taču klājs ir daļēji slēgts
- ciksta neliela caurmēra apaļkoks
- čiksta neliela caurmēra apaļkoks
- ciksts neliela caurmēra apaļkoks
- čiksts neliela caurmēra apaļkoks
- prīpenīte neliela caurulīte
- telefonbūdiņa neliela celtne ar telefonaparātu
- namīns neliela celtne vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
- kiosks neliela celtne, arī telpa, novietne sīktirdzniecībai
- postenis neliela cilvēku grupa pastāvīga uzdevuma, pienākuma veikšanai
- šaika neliela cilvēku kopa; mazs cilvēku bars
- šķimbuks neliela cūku kūts, no kuras mēslus nevar izvest ar zirgu, bet tikai izmest
- čaulīte neliela čaula (3)
- tārpēns neliela čūska
- drupana neliela daļa (no kāda kopuma)
- drupīte neliela daļa (no kāda kopuma)
- druska neliela daļa (no kāda kopuma)
- dobesgals neliela daļa no dobes, tās galā
- kurmulis neliela daļa no kādas nevērtīgas lietas
- piziķis neliela daļa no veselā
- Strazdes pagasta teritorija neliela daļa pagasta pirmskara teritorijas tagad ir pievienota Laucienes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Virbu pagastu
- Tomes pagasta teritorija neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķeguma novada Birzgales pagastā
- Robežnieku pagasta teritorija neliela daļa pirmskara Robežnieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Indras pagastam; līdz 1920. g. teritorija bija iekļauta Vitebskas guberņā
- stipens neliela daļa, druska
- epizode neliela daļa, kam ir samērā patstāvīga nozīme (mākslas darbā)
- skamba neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam plīstot, drūpot u. tml.)
- iedalījums neliela daļa, vienība; iedaļa
- lipa neliela darba daļa, kas vēl jāpaveic
- mikrotransfūzija neliela daudzuma cita indivīda asiņu ievadīšana asinsritē; dažreiz tā notiek transplacentāri, kad nedaudz augļa asiņu nokļūst mātes asinsritē
- cāļbarība neliela daudzuma, nevērtīga barība
- zakusočnaja neliela degvīna dzertuve (20. gs. 70.- 80. gados)
- šote neliela degvīna glāze
- bideta neliela duša, novietota uz sienas atbalsta; bidetta
- pusstacija neliela dzelzceļa stacija (parasti bez uzgaidāmajām telpām un kases)
- dzelztiņa neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai
- dzelztiņš neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai
- čenčele neliela dzijas šķipsna
- mickulis neliela dzijas vai linu šķetere
- hipabisāls neliela dziļuma-; radies nelielā dziļumā
- buļvinīks neliela ēciņa kartupeļu un sakņu uzglabāšanai
- bļodene neliela ēdiena porcija; neliela bļodiņa
- starpmaltīte neliela ēdienreize starp divām normālām ēdienreizēm
- paeglīte neliela egle, kas aug zem lielas egles
- budzis neliela ēka
- kabatas baterija neliela elektriskā apgaismošanas ierīce, kuras enerģijas avots parasti ir sausā baterija
- šlice neliela ēvele (ar smalku ēveļnazi) kokmateriāla gludināšanai
- skrubulis neliela ēvele ar izliektu asmeni
- armadiļa neliela flote, neliels apbruņots kuģis, sevišķi muitas vajadzībām
- konfekšpapīrs neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte
- kabatas grāmatiņa neliela formāta piezīmju klade, bloks
- fugeta neliela fūga, parasti trīsbalsīga
- mobili stacionārā kokapstrādes iekārta neliela gabarīta viegla stacionārā darbmašīna, kura veidota uz rokas elektoinstrumentu bāzes vai kurai pašai ir nelielas jaudas elektropiedziņa
- mesa neliela galdaugstiene, plato, plakankalne, kas veidojusies erozijai saposmojot plašus lavas plato
- rozīte neliela galviņa (piemēram, ziedu kāpostiem, rožu kāpostiem)
- glāzīte neliela glāze, no kuras dzer stiprus alkoholiskus dzērienus
- stoporiks neliela glāzīte
- špicglāzīte neliela glāzīte ar smailu apakšu (uz kājiņas)
- gotele neliela govs
- gotelīte neliela govs
- čopiņa neliela graudu kaudze
- vadele neliela grava pa kurā virzās strautiņš
- troika neliela grupa, kas paslepeni pieņem lēmumus
- gubele neliela guba
- kāpņu platforma neliela horizontāla konstrukcija starp kāpņu posmiem
- defišence neliela hromosomas terminālā iecirkņa apzīmējums
- dzerstiņš neliela iedzeršana
- iegrava neliela ieleja
- pada neliela ieplaka (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens
- lāma neliela ieplaka, kur ir stāvošs ūdens
- dzirnaviņas neliela ierīce (piemēram, kafijas, piparu) malšanai
- brošētājs neliela ierīce dokumentu sastiprināšanai ar caurduramām adatiņām (skavotājs)
- šķiltavas neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu
- atslēgspraudnis neliela ierīce, kas nodrošina, ka tikai pilnvaroti lietotāji var kopēt vai izmantot konkrētas programmatūras lietotnes
- gadžets neliela ierīce, parasti elektroniska
- jaunsaimniecība neliela individuāla lauku saimniecība Latvijā, līdz 22 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas izveidota pēc 1920. g. agrārreformas
- dzirdes aparāts neliela individuāla skaņu pastiprinātāja ierīce, ko izmanto dažāda veida vājdzirdības gadījumos
- čoksts neliela istaba
- piemūrs neliela izbūve plīts priekšā, kas neļauj ķādai pagalei nejauši izkrist uz grīdas
- laterna neliela izbūve virs kupolveida jumta
- kegs neliela izmēra (metāla) muciņa, parasti alus pildīšanai
- pirkstiņbaterija neliela izmēra pirkstveida baterija, parasti AA vai AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
- jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai
- pudurksnis neliela kādu dzīvu organismu kopa
- gomfs neliela kājiņa lapu ķērpju lapoņa apakšpusē, ar kuru tas piestiprinās pie substrāta
- nokalne neliela kalna slīpa nogāze; šādas nogāzes apakšējā daļa
- trepītes neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem
- pūdernīca neliela kārba, neliels trauks pūdera glabāšanai
- puskarīte neliela kariete
- pempiņš neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; spidiļķis
- pīkste neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste
- vizītkarte neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties)
- nārags neliela kārts ar āķi galā
- bosts neliela kārts laivas vai plosta stumšaanai
- īkstiņa neliela kārts, rīkste
- eikstiņa neliela kārts, rīkste; īkstiņa
- šķirstiņš neliela kaste ar vāku
- lāde neliela kaste skolēna mantu (parasti pārtikas) glabāšanai
- priors neliela katoļu baznīcas vīriešu klostera priekšnieks; agrajos viduslaikos - abata palīgs
- krieviņš neliela kaudze (auzu, siena u. tml.)
- ķuģītis neliela kaudze ar sienu vai vasarājiem
- tupesītis neliela kaudze siena vai vasarāju; ķuģītis
- čupele neliela kaudze; kaudzīte
- čupata neliela kaudzīte
- šēra neliela klinšaina saliņa pie zemiem, robotiem jūru un ezeru krastiem seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.)
- klipa neliela klints, arī neliels (akmens, ledus) bluķis
- laiška neliela koka lāpsta labības šķirošanai sviežot
- lipsītis neliela koka lāpstiņa ar ko apziež plāceni pirms ievietošanas krāsnī
- ļempe neliela koka lāpstiņa šķidrumu maisīšanai
- mente neliela koka liekšķere kartupeļu rakšanai
- truksis neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa
- truksnis neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa
- ķurmulis neliela koka pīpe
- mangale neliela koka stampa (virtuves piederums)
- biķītis neliela koka stampiņa desu masas iepildīšanai zarnās
- kupsienis neliela koku grupa
- taupības krāsniņa neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā
- ķēdiņš neliela ķēde, ķēdīte
- eipireksija neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās infekcijas slimības sākumā, organisma aizsargreakcija
- ķīviņš neliela ķilda, rāšanās, bāršanās
- ķīļbārdiņa neliela ķīļveida zoda bārda; ķīļbārda
- ķīļbārda neliela ķīļveida zoda bārda; ķīļbārdiņa
- tūtars neliela labības vai siena kaudze
- plocis neliela laiva
- peilīte neliela laiva 1 vai 2 personām
- babka neliela lakta izkapts kapināšanai
- lakte neliela lakta izkapts kapināšanai
- palāma neliela lāma
- punīte neliela lampa bez cilindra
- mazā lāpsta neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos
- šaufele neliela lāpsta ar uzliektām sānmalām atkritumu, gružu uzslaucīšanai, savākšanai; [liekšķere]{e:56052}; [šķipele]{e:56053}
- Baterstas latviešu kopiena neliela latviešu kopiena, kas 20. gs. 40. gadu beigās, pēc karantīnas nometnes palika šajā pilsētā un izveidoja latviešu koloniju
- elzans neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā
- elzens neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā
- elziens neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā
- bantele neliela lente, saite
- dūcēns neliela līdaka
- līdacēns neliela līdaka
- sīklietotne neliela lietojumprogramma, kas paredzēta kāda specifiska uzdevuma izpildei (piem., kalkulatora programma, kāršu spēles programma u. c.)
- šļice neliela lietusgāze
- švikstis neliela linu sauja
- lipiens neliela linu šķipsna, kas saslapināta vīšanai
- kavatīna neliela liriska ārija (operā), parasti bez tempa maiņām
- kavatīne neliela liriska ārija (operā), parasti bez tempa maiņām
- lumste neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- lumsts neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
- lodīte neliela lodveida detaļa, elements
- lopmuižiņa neliela lopu muiža
- starniņa neliela lupata no apģērba
- maiznīca neliela maizes ceptuve (parasti kopā ar veikalu); maizes veikals
- knibeklis neliela maizes doniņa
- knibelītis neliela maizes doniņa
- mājele neliela māja
- eseja neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību
- kibitka neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā)
- šķelsne neliela malkas pagale
- pakaramais neliela mēbele ar āķiem, vadžiem drēbju, dvieļu uzkāršanai; arī atsevišķs āķis, vadzis, tapa u. tml. šim nolūkam
- čapatas neliela mēslu čupa
- pielipa neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
- pielipis neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
- pielīpnis neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
- pieļips neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
- elektrostarteris neliela mirdzizlādes lampa zemspiediena luminiscences lampu iededzināšanai
- vātele neliela muca
- kulteņmuca neliela muca kulteņa uzglabāšanai
- pusmuca neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu; šādas mucas saturs
- ļencka neliela muciņa
- pusmuiža neliela muiža
- novads neliela muiža ar norobežotu teritoriju
- rokgrupa neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; roka grupa
- roka grupa neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; rokgrupa
- ponārs neliela nasta
- puzuks neliela nasta, sainis
- kabatas nauda neliela naudas summa, kas tiek dota sīkiem izdevumiem
- tercerols neliela neautomātiska kabatas pistole
- guntiņa neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- milene neliela neprecizitāte (piem., metienā pa basketbola grozu)
- pečorka neliela niša krāsns priekšējā vai sānu sienā sērkociņu, skalu u. tml. novietošanai
- Gudzonu pirtiņa neliela niša smilšakmens slānī blakus Gudzonu alai
- takča neliela niša, ko sienu dekorācijai lieto islāma arhitektūra visās zemēs, bet it īpaši Persijā
- papildtastatūra neliela noteiktas nozīmes taustiņu grupa (piem., ciparu taustiņi), kas parasti novietota personālā datora tastatūras labajā pusē
- grāmatgalds neliela novietne, neliels stends grāmatu pārdošanai
- studiņš neliela nūja
- operita neliela opera; mazā opera
- pačka Nelielā pakā fasēta prece; neliela paka
- iegoznis neliela paleja, neliels meža līcis
- piepalīdzība neliela palīdzība
- arlekināde neliela pantomīma, kurā piedalās Arlekīns un citi itāliešu masku komēdijas personāži
- sīkpaparde neliela paparde
- aundeguns neliela paparde ("Botrychium matricariae")
- lapiņa neliela papīra lapa ar politisku tekstu; proklamācija
- kontroltalons neliela papīra lapiņa ar ļoti īsu grāmatas aprakstu, šifru, inventāra numuru un dažām citām atzīmēm, ko izraksta katram grāmatas eksemplāram bibliotēkas fondu pārbaudei
- kabatas lukturītis neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce
- tamaguči neliela pārnēsājama elektroniska ierīce ar programmējamu mīmiku (prasa ēst, dzert, pievērst uzmanību u. tml.), digitālais draugs, parasti putnēna vai dzīvnieka mazuļa izskatā (japāņu "jaukā oliņa")
- iekraule neliela paugura nogāze
- paunēns neliela pauna
- kausītis neliela pavārnīca
- ziloņcirslis neliela pelēm līdzīgu Āfrikas zīdītāju kārta ar 1 dzimtu, kurā ir 28 sugas, dzīvnieciņi ar snuķim līdzīgu purniņu, ķermeņa garums - 15-60 cm ieskaitot asti
- paņčkele neliela peļķe
- plancele neliela peļķe
- kvēplampiņa neliela petrolejas lampa
- počka neliela petrolejas lampa bez cilindra
- nomalis neliela piebūve
- peksis neliela piebūve
- labūnītis neliela piebūve ar jumtu pelavu uzglabāšanai
- guņģis neliela piebūve kādai lielākai ēkai
- serūzis neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību
- bukūzis neliela piebūve pie saimniecības ēkas
- paķirka neliela piebūve, telpas paplašinājums zem izvirzīta jumta
- piegāzne neliela piegāze
- piegāznīša neliela piegāze
- punktbols neliela piekārta ādas bumba bokseru treniņiem
- spertiņš neliela piepūle, neliels spēriens, grūdiens
- pieturas punkts neliela pieturvieta
- blociņš neliela piezīmju grāmatiņa; kabatas grāmatiņa
- pikucis neliela pika 1
- pikulis neliela pika 1; pika 1
- sviestkriksis neliela pika, kunkulis sviesta
- pinkulis neliela pika, neliels gabals; arī neliels kunkulis
- palē neliela pils
- Lokerbi neliela pilsēta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā, virs kuras 1988. g. 21. decembrī eksplodēja pasažieru lidmašīna; vietvārds, kas kļuvis par simbolu teroristiskas darbības rezultātiem
- Amapa neliela pilsēta šī štata austrumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- sīkpilsonis neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks
- luļķis neliela pīpe, ko pastāvīgi sūc
- Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā
- fasete neliela plakana virsma uz cietiem audiem, piem., uz kaula
- planšete neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.)
- piropatrona neliela plānsienu caurulīte, kas pildīta ar pulveri; tiklīdz piropatrona ar elektrības palīdzību eksplodē, iedarbojas dažas ierīces lidaparātos u. c, piem., katapultējamie sēdekļi
- luņķuviļķis neliela plastmasas detaļa, ar ko jaunām precēm pievienota preču zīme
- serdenis neliela plastmasas vai metāla spole bez sānu plāksnēm kinolentes uztīšanai; biežāk lieto tikko attīstītas filmas uztīšanai, tā izvairoties no noberzumiem
- ieroze neliela pļava
- pļausteklis neliela pļava
- pļavene neliela pļava
- liekiņa neliela pļava māju tuvumā
- mežmālis neliela pļava meža ielokā
- rājums neliela pļava mežā; klaja vieta mežā, kur izcirsti koki un krūmi; izcirtums mežā
- steģene neliela pļava mitrā vietā
- rinka neliela pļava starp tīrumiem
- joma neliela pļava, kas iestiepusies starp laukiem
- lanka neliela pļaviņa mežā
- raidošā telekamera neliela portatīva telekamera, kas pārraida attēlu pa radiosakaru līniju
- priedene neliela priede
- utilītprogramma neliela programma vai šādu programmu kopa, kas nodrošina papildpakalpojumus, ko nesniedz operētājsistēma
- serversīklietnotne neliela programma, kas tiek izpildīta serverī
- serversīklietotne neliela programma, kas tiek izpildīta serverī
- ielāps neliela programmas korekcija, ko parasti veic lietotājs, lai novērstu iepriekš neparedzētus trūkumus programmas funkcionēšanā
- tintespudele neliela pudele, kas paredzēta, piemēram tintes ieliešanai, glabāšanai
- pumsla neliela pumpa, tulzna
- kardināla birete neliela purpurkrāsas galvassega - kardināla atšķirības zīme
- iegoznis neliela pussala, aizaugusi ar mežu
- raudēns neliela rauda
- posminieks neliela ražošanas posma vadītājs (parasti lauksaimniecībā)
- kurbulis neliela restota kastīte, kur glabāt bišu māti
- rullītis neliela rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai)
- sociālā mikrosistēma neliela sabiedriska sistēma ar samērā vienkāršu struktūru; sociālā darba praksē ar mikrosistēmu saprot atsevišķu indivīdu, ģimeni un mazas grupas
- pussagša neliela sagša
- elzene neliela saite, ar ko pātagas ādas sloksne piestiprināta pie kāta
- edikula neliela sakrālā celtne Senās Romas arhitektūrā
- kalva neliela sala
- kalviņš neliela sala
- Aiona neliela sala (850 ha) Iekšējās Hebridu salās (_Iona_), Lielbritānijā, viens no agrīnās kristietības centriem, 563. g. tur dibināts klosteris; salā atrodas viens no visplašāk apmeklētajiem Rietumskotijas arhitektūras pieminekļiem - kādas XIII gs. abatijas drupas
- Alvorana neliela sala Alvoranas jūras centrālajā daļā, pieder Spānijai
- Batimalva neliela sala Andamanu jūras Nikobaru salu ziemeļu daļā, Indijas savienotajā teritorijā Andamanu un Nikobaru Salas
- Atertona neliela sala Antarktīdā (_Atherton Island_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļrietumu piekrastē
- Amaka neliela sala ASV (_Amak Island_), Beringa jūras dienvidaustrumos, Aleutu salās, Foksu salu ziemeļaustrumos
- Belila neliela sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, Kanādas Ņūfaundlendas un Labradoras provinces teritorija
- Rona neliela sala Atlantijas okeānā, Britu salu ziemeļu daļā, ziemeļos no Minča šauruma, Lielbritānijas teritorija, tās nosaukums gēlu valodā; Roneja (angļu val.)
- Sirdseja neliela sala Atlantijas okeānā, Islandes salas dienvidrietumu piekrastē
- Sulsteka neliela sala Atlantijas okeānā, rietumos no Orkneju salām
- Sūlaskera neliela sala Atlantijas okeānā, ziemeļos no Ārējām Hebridu salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Miaņhua neliela sala Austrumķīnas jūrā, ziemeļrietumos no Taivānas salas
- Pendzja neliela sala Austrumķīnas jūrā, ziemeļrietumos no Taivānas salas
- Osmusāre neliela sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija
- Mazā Pakri neliela sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija tās ziemeļrietumos, Harju apriņķī
- Lielā Pakri neliela sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija tās ziemeļrietumos, Harju apriņķī
- Selglaida neliela sala Baltijas jūras Rīgas līča ziemeļaustrumu piekrastē, Igaunijas teritorija
- Keinastu neliela sala Baltijas jūras Veinameri līča dienvidos, Muhu salas ziemeļrietumu piekrastē
- Ambelau neliela sala Bandas jūras ziemeļos (_Ambelau_), Indonēzijas teritorija
- Flateja neliela sala Breidafjordā, Islandes rietumos
- Jumpravas sala neliela sala Daugavā (Ķeguma ūdenskrātuvē) iepretī Dzelmēm, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — 1-2 m, nav apdzīvota, bet tiek izmantota atpūtai
- Liučiu neliela sala Dienvidķīnas jūrā, Taivānas piekrastē, iepretim Pindunas apriņķa teritorijai
- Sjiņliao neliela sala Dienvidķīnas jūras Leidžou līcī, Leidžou pussalas austrumu piekrastē, Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos
- Aligbaja neliela sala Filipīnās (_Aligbay_), Sulu jūras austrumos, ietilpst Ziemeļzamboangas Pussalas reģiona Ziemeļzamboangas provincē
- Ambila neliela sala Filipīnās (_Ambil_), Lusonas jūras austrumos, Rietummindoro provinces teritorija
- Baguana neliela sala Filipīnās (_Baguan_), Sulu jūras dienvidrietumu daļā
- Balesina neliela sala Filipīnās, Calabarzonas reģionā, Lusonas salas dienvidaustrumu daļas Lamonas līcī
- Bataga neliela sala Filipīnās, Filipīnu jūrā, Samaras salas ziemeļu piekrastē, Ziemeļsamaras provincē
- Lahanosa neliela sala Filipīnās, Karagas reģionā, Filipīnu jūras rietumos
- Ibusona neliela sala Filipīnās, Leites līča dienvidu daļā un Surigao šauruma ziemeļaustrumos
- Palaui neliela sala Filipīnās, Lusonas salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Boajana neliela sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Nangalao neliela sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Linapakanas šauruma austrumos
- Kabulavana neliela sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Linapakanas šauruma dienvidaustrumos
- Batasa neliela sala Filipīnās, Palavanas provincē, Palavanas salas ziemeļu gala austrumu piekrastē
- Manigina neliela sala Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumos
- Semirara neliela sala Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumos
- Sibaja neliela sala Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumos
- Kaluja neliela sala Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā
- Simunula neliela sala Filipīnās, Sulu arhipelāgā, Mindanao jūras rietumos
- Pata neliela sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, starp Tapulas salām un Holo salu, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
- Batbatana neliela sala Filipīnās, Sulu jūras ziemeļaustrumos, rietumos no Panajas salas, Rietumu Visajas reģiona Antikes provincē
- Ramosa sala neliela sala Filipīnās, ziemeļos no Balanakas salas, norobežo Balabakas ziemeļu šauruma dienvidu daļu
- Lauja neliela sala Filipīnu jūrā, Lusonas salas Bikolas pussalas ziemeļaustrumu piekrastē, Filipīnu Bikolas reģiona teritorija
- Suluana neliela sala Filipīnu jūras rietumos, pie ieejas Leites līcī, Filipīnu Austrumu Visajas reģiona teritorija
- Līū neliela sala Gērsnijā, uz rietumiem no Gērsnijas salas, tās Rokeinas līča ziemeļos
- Beāta neliela sala Haiti salas dienvidos, Dominikānas Republikas teritorija, Pedernalesas provincē
- Maka neliela sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Ramas un Eigas salas
- Kena neliela sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Skajas salas
- Deli neliela sala Indijas okeānā, Indonēzijas teritorija, Javas salas dienvidrietumu piekrastē
- Baruna neliela sala Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Indijas okeāna Javas salas dienvidu piekrastē
- Batuata neliela sala Indonēzijā, Floresas jūras ziemeļaustrumu daļā, Dienvidaustrumu Sulavesi štata dienvidos
- Bavala neliela sala Indonēzijā, Rietumkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas rietumu piekrastē, Karimatas šauruma dienvidaustrumu daļā
- Kāfofmena neliela sala Īrijas jūrā, Menas salas dienvidrietumos, no kuras šķir Kāfa šaurums, Lielbritānijas kroņa zemes _Menas Sala_ teritorija
- Papeja neliela sala Islandes austrumu piekrastē
- Hjerseja neliela sala Islandes rietumu piekrastē, Fahsabloui līča austrumu malā
- Altovelo neliela sala Karību jūrā (_Alto Velo, Isla_), dienvidos no Haiti salas, Dominikānas teritorija
- Heselē neliela sala Kategatā, Dānijas Zēlandes reģiona teritorija
- Anakauitai neliela sala Klusajā okeānā (_Angakauitai_), Franču Polinēzijā, Gambjē salu rietumu daļā
- Bepondi neliela sala Klusajā okeānā, iepretim Jaungvinejas salas Čenderavasihas līcim, Indonēzijas teritorija
- Balabio neliela sala Koraļļu jūrā, Jaunkaledonijas salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Armatja neliela sala Krētas jūras dienvidaustrumu daļā (_Armathiá, Nísos_), ziemeļos no Kasas salas
- Buru neliela sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabalā, rietumos no Oldernijas salas
- Jaraga neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, dienvidrietumos no Ljogas salas
- Mjūgleja neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu dienvidos
- Bjūta neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Kilbrenana šauruma ziemeļaustrumos
- Ambra neliela sala Maurīcijā, Maurīcijas salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Bekija neliela sala Mazo Antiļu salu Grenadīnu salās, Sentvinsentas un Grenadīnu teritorija
- Baka sala neliela sala Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, ASV Virdžīnu teritorijā
- Arenasa neliela sala Meksikas līcī (_Arenas, Cayo_), Meksikas teritorija
- Sērkapeja neliela sala Norvēģu jūrā, netālu no Špicbergenas salas dienvidu gala
- Stroma neliela sala Pentlendfērta šauruma dienvidu daļā, Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē
- Tagomaga neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija
- Kaselaide neliela sala Rīgas līcī, austrumos no Abrukas salas, Igaunijas teritorija
- Vahaze neliela sala Rīgas līcī, rietumos no Abrukas salas, Igaunijas teritorija
- Manilaida neliela sala Rīgas līča ziemeļos pie Pērnavas līča rietumu krasta, Igaunijas teritorija
- Sorgu neliela sala Rīgas līča ziemeļos, iepretim Pērnavas līča rietumu daļai, Igaunijas teritorija
- Kirjurahu neliela sala Rīgas līča ziemeļrietumos, pie Sāmsalas, Igaunijas teritorija
- Apolima neliela sala Samoa Salās (_Apolima_), Apolimas šaurumā
- Asampšena neliela sala Seišalās (_Assumption_), Ārējo Seišelu salu Aldabras salu rietumu daļā
- Belakanpadana neliela sala Singapūras šauruma dienvidu daļā, Riau arhipelāga ziemeļos, Indonēzijas Riau Salu provinces teritorija
- Sibutu neliela sala Sulu arhipelāga dienvidrietumos, Sulu jūras dienvidos un Sulavesi jūras jūras ziemeļrietumos, Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
- Boaana neliela sala Sulu jūrā, Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
- Bankorana neliela sala Sulu jūrā, Filipīnu Mimaropas reģiona teritorija
- Tambisana neliela sala Sulu jūras dienvidos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- Malavali neliela sala Sulu jūras dienvidrietumos, Bangi Dienvidu šauruma dienvidaustrumos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- Lumbukana neliela sala Sulu jūras rietumos, Filipīnu teritorija
- Keselaida neliela sala Sūrveina šauruma ziemeļu daļā, Igaunijas Sāremā apriņķa teritorija
- Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā
- Danskeja neliela sala Špicberganas arhipelāga ziemeļrietumos, uz dienvidiem no Amsterdamejas salas, Špicbergenas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Hallmoneja neliela sala Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā, austrumos no Nēgerpintena
- Kviteja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos (_Kvitøya_), Norvēģijas teritorija
- Stūreja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumu daļā (_Storøya_)
- Logeja neliela sala Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumos
- Mofene neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļu daļā, iepretim Vijdefjorda rietumu malai
- Arvāda neliela sala Vidusjūras austrumos (_Arwād, Jazīrat_), Sīrijas piekrastē, dažu kilometru attālumā no Tartūsas
- Ūtsīra neliela sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Rūgalannes filkes ziemeļos
- Beilija-Hamiltona sala neliela sala Ziemeļu Ledus okeānā, Penijja šauruma dienvidos un Velingtona šauruma ziemeļos
- Viktorijas sala neliela sala Ziemeļu Ledus okeānā, Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija
- Eilsakreiga neliela sala Ziemeļu šauruma rietumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Iništrahala neliela sala Ziemeļu šauruma ziemeļrietumos, Īrijas teritorija
- Senda neliela sala Ziemeļu šaurumā, dienvidaustrumos no Kintairas pussalas
- Tunda neliela sala Zunda šauruma austrumos jeb Javas jūras dienvidrietumos, Indonēzijas Bantenas provinces teritorija
- pļendags neliela sapulcēšanās; jocīgs atgadījums
- zaldātiņš neliela saslieta labības kopiņa, statiņš
- abuliņtuntulis neliela saveltnēta āboliņa kopa; āboliņa klēpis
- ķurzulis neliela sažuvusi radība, būtne
- deķēns neliela sega
- sadruga neliela serbu kopiena, kas saistīta nevien radniecības, bet galvenokārt saimniecības un zemes dēļ, dažreiz arī dzīvoja vienā majā
- vērpele neliela siena guba, ko pārved uz meijām
- čuguriņš neliela siena kaudze
- pagabani neliela siena kaudze
- stjuarta aube neliela sieviešu galvas sega ar apmali, kas sānos velvējas augšup spārnu veidā, bet virs pieres saiet smailē, ko valkāja 16. gs. beigās
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- rokassomiņa neliela sieviešu soma (piemēram, naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai)
- burste neliela sieviešu veste
- spirta lampiņa neliela sildāmā vai apgaismošanas ierīce, kurā par degvielu izmanto spirtu
- izlietnes skapītis neliela skapjveida mēbele izlietnes ierīkošanai
- pičuks neliela skārda lampa
- vērbule neliela slaucene
- sprēdze neliela slēdzene, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā; piekaramā atslēga
- aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils
- aspergils neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs
- blakuspārsla neliela smadzenīšu krociņa
- blāve neliela smaganu palielināšanās, pietūkums pārmērīgas siekalošanās rezultātā
- smēdule neliela smēde
- voti neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Krievijā, Ļeņingradas apgabalā
- grieztine neliela sprādze ar rievotu rotājumu
- spieganas neliela stabule, kas sastāv no koka mizas ar spraugu, kurā iesprauž zāles stiebru vai plānu bērza tāss gabalu
- lumpa neliela staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis
- statuete neliela statuja
- sviestpicka neliela sviesta pika
- kloķis neliela svira (parasti slēdzim)
- piestrīpa neliela svītriņa audumā, kas atrodas blakus platākai svītrai
- šļirciens neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums
- šļirka neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums
- kartīte neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība)
- patalciņa neliela talka, kurā piedalās gk. pusaudži
- zviķis neliela tapa, ar ko aizbāž caurumu alus mucas virspusē
- tarbača neliela tarba
- lvo neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- ačoli neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- aluri neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- kumani neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- lango neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- pare neliela telpa (koka) riteņu loka sutināšanai
- kabūzis neliela telpa (mājoklī); kabinets
- aizkrāsne neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājinieku uzturēšanās vieta
- aizkrāsns neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājnieku uzturēšanās vieta
- ūkšķis neliela telpa, ūķis (1)
- fogtija neliela teritorija, kurā muižas amatpersona fogts izpildīja tiesas un citas funkcijas
- špeilis neliela tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai
- puduris neliela tuvu augošu augu grupa
- pudurs neliela tuvu augošu augu grupa
- osuārijs neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā
- dīķis neliela ūdenskrātuve (parasti mākslīgi izveidota)
- tērce neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece
- ūziņa neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru; caurteka
- strauts neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem
- Cērtene neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts
- Mažupīte neliela upe Abula baseinā, Spindupes kreisā pieteka, garums - \~4 km
- Spriņģupīte neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis
- Mailīte neliela upe Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka, garums - \~5 km
- Aukupeite neliela upīte Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, ietek Nūmierņas ezerā, garums - \~3 km
- dunava neliela upīte, avots
- čolka neliela upīte, strauts
- urbstiķis neliela urbjmašīna, neliels urbis
- sīkīpašnieks neliela uzņēmuma vai nelielas lauku saimniecības īpašnieks
- zīlīte neliela vabole, ko bieži izmanto zīlēšanai
- grāvtiņš neliela vadziņa
- pusvāte neliela vai daļēja brūce
- pusvāts neliela vai daļēja brūce
- mazvalsts neliela valsts
- dingija neliela vaļēja laiva (gk. tropu zemēs)
- pusvārpa neliela vārpa, kuras izmērs ir aptuveni puse no normālas vārpas
- piparbodnieks neliela veikala īpašnieks
- vējulītis neliela vēja pūsma
- Zemes grupas planēta neliela vidējas masas planēta, kurai ir cieta virsa un relatīvi plāns atmosfēras slānis
- paviljons neliela vieglas konstrukcijas celtne, piemēram, atpūtai (parasti dārzos, parkos, pludmalēs)
- pagaidu ēka neliela vieglas konstrukcijas ēka, kurai pamatus nebetonē, bet sienas balsta uz ķieģeļu stabiņiem vai akmeņiem
- kukuruzņiks neliela vienkārša lidmašīna, kādu padomju gados parasti izmantoja lauksaimniecības aviācijā
- mazēka neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai
- striķēns neliela virve; patievs, paīss valgs
- skice neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas; īss, fragmentārs tēlojums, stāsts
- vistele neliela vista
- vistene neliela vista
- kužbārdis neliela zivs
- kužbārzdis neliela zivs
- nepadzērne neliela zivs
- zuitens neliela zivs
- plītiņš neliela zivs (līdz 3 collu garumam)
- spildiķis neliela zivs karpveidīgo dzimtā, pempiņš
- tube neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
- tūbe neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
- pricis neliela zivtiņa; zelta zivtiņa
- šķēpnesis neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste
- puszose neliela zoss
- zvaidzeņa neliela zvaigznīte
- mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta); precētu sieviešu cepure
- afta Neliela, apaļa čūliņa uz mutes gļotādas (parasti vairākas)
- bunga Neliela, apaļa koka vāle ar kātu (dažādu saimniecības darbu veikšanai)
- enkurītis Neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca
- pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma
- gultele Neliela, arī neizturīga gulta
- rungulēns Neliela, arī vēl neizaugusi lopbarības biete
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojums (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules
- vēdlodziņš Neliela, atsevišķi atverama loga daļa
- vēdināmais lodziņš neliela, atsevišķi atverama loga daļa; vēdlodziņš
- malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās), kas rodas, degot purva gāzēm
- pusvijole Neliela, bērniem paredzēta vijole
- metrostakse Neliela, bet pastāvīga dzemdes asiņošana
- ciemats Neliela, biezi apdzīvota vieta (parasti laukos)
- dudurs Neliela, būdai līdzīga, telpa
- čaukstiņš Neliela, čaugana kāpostgalviņa
- kurzulis Neliela, čokurā sarāvusies būtne
- bucenis Neliela, daļēji sabrukusi, neapdzīvota māja
- dzelve Neliela, dziļa ūdenstilpe purvā, kas izveidojies kūdras plīsumā
- paletes nazis neliela, elastīga trīsstūrveida plāksne (ar rokturi) krāsas noņemšanai, arī uztriepšanai (parasti eļļas glezniecībā)
- šprote Neliela, eļļā konservēta, kūpināta zivs (piemēram, brētliņa, maza reņģe)
- interlūdija Neliela, farsam līdzīga luga (viduslaikos)
- penālis Neliela, garena kaste (ar vāku) rakstāmpiederumu glabāšanai
- sienķirpa Neliela, garena siena guba
- sientirpa Neliela, garena siena guba; sienķirpa
- buduārs Neliela, grezna (bagātas sievietes) istaba tuvāko paziņu pieņemšanai
- pompadūrs Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš
- šmerliņš Neliela, ieapaļa karpveidīgo kārtas zivs
- peridiola Neliela, ieapaļa, apvalkā ietverta pūpēžu klases sēņu glebas centrālā daļa, kuras iekšienē attīstās bazīdijsporas
- Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts
- tirdziņš neliela, īslaicīgas specializētu preču pārdošanas vieta, arī telpa, celtne
- promicēlijs Neliela, īsu laiku dzīvojoša sēnes hifa, uz kuras attīstās nedaudz sporu (sporīdiju)
- kunnēns Neliela, jauna pļavu varde
- kunnulēns Neliela, jauna pļavu varde
- bufervalsts Neliela, kā arī militāri un politiski vāja valsts, kas atrodas starp lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām
- kabatas portfelis neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai)
- cūku priede neliela, kropla priede
- mazkalorāža Neliela, maza kalorāža
- kļavēns Neliela, maza kļava
- čāburis Neliela, mīksta kāpostgalva
- čāgāns Neliela, mīksta kāpostgalva
- pērle Neliela, no apses vai liepas stumbra darināta laiva
- peldubūda Neliela, no dēļiem veidota celtne, kabīne, kur pārģērbties pirms un pēc peldēšanās
- vabole neliela, noapaļotas formas automašīna, ko ražoja firma "Volkswagen"
- vabolīte Neliela, noapaļotas formas automašīna, ko ražoja firma "Volkswagen", kā arī daži citi uzņēmumi, pēc šīs firmas licences
- biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi
- beķene neliela, padziļinājumā izveidota (ūdens) tvertne, baseins
- beķens NEliela, padziļinājumā izveidota (ūdens) tvertne, baseins
- mente Neliela, parasti koka, lāpstiņa (piemēram, kā maisīšanai)
- būda Neliela, parasti nabadzīga, neglīta, dzīvojamā māja
- budka Neliela, parasti neglīta, nabadzīga dzīvojamā ēka
- nostūris Neliela, parasti nomaļa, vieta (kādā platībā)
- nostūris Neliela, parasti norobežota, vieta telpas malā
- krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs
- plītiņa Neliela, pārnēsājama elektriskā vai gāzes plīts
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai)
- plēksne Neliela, plāna, šaura plāksne
- jolla Neliela, plata airu laiva, parasti ar 2-8 airiem, kurai var uzstādīt mastu ar buru
- ganglijs Neliela, recekļaina, no locītavas somiņas un no muskuļu cīpslu maksts izaugusi cista
- dievsunītis Neliela, sarkanīga vabole
- slipstere neliela, sekla ēdamkarote
- sīkaliņš Neliela, sīka būtne
- būda Neliela, speciālam uzdevumam būvēta ēka, arī pajume
- lompis Neliela, staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis
- vētras trisele neliela, stipra trīsstūraina vētras bura, ko ar vaļēju apakšējo malu paceļ grotmastā
- čora Neliela, šaura istaba
- standziņa Neliela, šaura stienīša formas kulinārijas izstrādājums
- urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce
- špēle Neliela, tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai
- nianse Neliela, tikko uztverama (kā) atšķirība, arī neliela, īpatnēja (kā) pazīme, īpašība
- pundurābele Neliela, uz pundurpotcelma izaudzēta ābele, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu
- čubūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda
- čukūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda; čubūzis
- pieliekams Neliela, vēsa telpa pārtikas produktu glabāšanai
- lēca Neliela, vidusdaļā biezāka un malās krasi izzūdoša iežu iegula
- knīveris Neliela, vieglas konstrukcijas buru laiva
- Ikšķiles sala neliela, zema, neapdzīvojama saliņa Rīgas ūdenskrātuves vidū iepretī Ikšķilei, izvaidojusies pēc Daugavas ielejas applūdināšanas un ir Daugavas krasta terases visaugstāk paceltā daļa, uz tās atrodas Ikšķiles baznīcas drupas
- trilbija nelielai platmalei līdzīga mīksta auduma (bieži vien rūtaina) cepure
- knobis Nelielam kāsim vai tapai līdzīgs veidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā (kā sasistīšanai, aizkabināšanai)
- princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks; šāda valdnieka tituls
- namelnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks
- nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks
- būdavnieks Nelielas (parasti vecas) dzīvojamās mājas iemītnieks vai īpašnieks
- basilejs Nelielas apmetnes pārvaldītājs Senajā Grieķijā Mikēnu laikmetā; Homēra laikā - cilts vai cilšu savienības vadonis; viduslaikos tas bija Bizantijas imperatora oficiālais tituls
- gnīdauzītes Nelielas auzas
- pabailes Nelielas bailes
- bendirs Nelielas bungas, kas atgādina tamburīnu; izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt Marokā
- skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.)
- kabaro Nelielas ēģiptiešu un abesīniešu bungas
- fokusa nobīde nelielas fokusa izmaiņas filmas projicēšanas laikā
- mesas Nelielas galdaugstienes, kas veidojušās, erozijai saposmojot plašus lavas plato
- concertino Nelielas harmonikas
- vergiņas Nelielas harmonikas
- šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem
- monitors Nelielas iegrimes karakuģis militārām operācijām jūras piekrastes rajonos un upēs
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm
- priekšskats nelielas izšķirtspējas attēls, kuru var izmantot priekšstata gūšanai; sīktēls
- mikropiedziņa Nelielas jaudas elektriska piedziņa
- pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības
- gūtnes Nelielas kamanas
- razvaļa nelielas kamanas vai ragavas
- ješka Nelielas kamanas, arī ragavas
- jezika Nelielas kamanas, ragavas
- miestiņas Nelielas kārtis vai zari ar ko norobežot puķu dobi
- spīla nelielas koka dakšas
- mikrokonīdijas Nelielas konīdijas, kas parasti veidojas citā laikā un uz citiem veidojošiem orgāniem nekā makrokonīdijas
- apgriešanas zīmes nelielas krustveida zīmes iespiedloksnes stūros, kas ir atbīdītas no darba malas apmēram par 2 mm un sniedz norādes griešanas iekārtas operatoram par vietu, kur jāgriež
- šķuta Nelielas laivas veids
- šķute Nelielas laivas veids
- šķuts Nelielas laivas veids
- vesi Nelielas lauku apdzīvotas vietas nosaukums dažām slāvu tautām
- lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- taškuta Nelielas mīkstas masas (piemēram, dubļu) šļakatas
- pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam)
- mazā ķirurģija nelielas operācijas, kuras var veikt arī ārpus slimnīcas
- cabaletta Nelielas operas ārija 18. gs., vienkārša, ar dziedošu melodiju atkārtotām ritma formulām
- regālis Nelielas pārvietojamas (parasti uz galda novietojamas) ērģeles (no 16. līdz 18. gadsimtam), kuru reģistru skaits ir no 1 līdz 4
- nutācija nelielas periodiskas Zemes rotācijas ass svārstības, kas rodas tāpēc, ka mainās Mēness un Saules novietojums attiecībā pret Zemes ekvatoriālo paresninājumu, to periods ir 18,6 gadi un amplitūda 9,2 loka sekundes
- pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem
- sīkpreces Nelielas preces (piemēram, šūšanas piederumi, galantērijas izstrādājumi); preces ar nelielu vērtību
- razvaļas Nelielas ragavas
- razvalkas Nelielas ragavas
- važus Nelielas ragavas ar kulbu
- puskamana Nelielas ragavas ar sēdekli, kam ir atzveltne
- šlūces Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, nostiprinot tievos galus uz tām
- šļūckas Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, uz kurām nostiprina tikai baļka resgali
- šļurciņas Nelielas ragavas baļķu vešanai
- šlurkas Nelielas ragavas baļķu vešanai
- ķimpolis Nelielas ragavas baļķu vilkšanai
- ķimpols Nelielas ragavas baļķu vilkšanai
- bārkšķi Nelielas saknes
- Asijas salas nelielas salas Klusajā okeānā (_Asia, Kepulauan_), uz ziemeļiem no Radžampatu salām, Indonēzijas teritorija
- sporīdijas Nelielas sporas, kas veidojas no promicēlija
- mikroklimats Nelielas teritorijas klimats
- maidavas Nelielas tītavas dzijas satīšanai spolītēs aušanas laikā
- kraķis Nelielas tītavas dziju sagatavošanai aušanai
- maidava Nelielas tītavas dziju satīšanai spolītēs
- korinte Nelielas tumsnējas rozīnes bez kauliņiem
- valstele Nelielas valsts nicīgs apzīmējums
- hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (parasti feodālismā)
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā)
- naudelis Nelielas vērtības naudas gabals
- balle Nelielas viesības (ar ēšanu un dzeršanu)
- ballīte nelielas viesības, sarīkojums (parasti šauram personu lokam)
- auziņas Nelielas zivtiņas
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai
- sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos; karsti pelni; arī dzirksteles
- klikata Nelielas, klabošas vējdzirnavas
- ragades Nelielas, ļoti sāpīgas plaisas, gk. krūtsgalu, lūpu, tūpļa ādā
- cepums Nelieli konditorejas izstrādājumi, kuru galvenās izejvielas ir milti, cukurs, taukvielas, olas
- sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai
- šņauciens neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums
- šņūciens neliels (parasti vielas) daudzums
- raudze neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti
- čanka neliels (skārda) trauks (piemēram, neliela kārba, krūze u. tml.) smelšanai, liešanai
- boņģelis neliels (skārds) trauks, piemēram, paliela kārba, krūze u. tml.
- klunkšķis neliels (šķidras vielas) daudzums
- šķipasts neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna
- šķipsts neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipasts
- štipsts neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipsts; šķipasts
- rimbulis neliels aplis, nelielam aplim līdzīgs veidojums
- raudze neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu
- mopsis neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne
- poēma neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam; lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri; vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs
- skatlodziņš neliels logs, neliela atvere (kā) vizuālai kontrolei
- baloniņš neliels metāla trauks, kurā iepildīta gāzveida viela
- piekariņš neliels piekarams rotājums; neliela piekarama rotas lietas detaļa
- silava neliels priežu, retāk egļu mežs; neliela priežu, retāk egļu audze
- slotiņa neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta
- rīdziņa neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka
- šmāznīce neliels trauks smērvielas glabāšanai, ko regulāri izmantoja ratu riteņu rumbu ieziešanai
- augšenieks Neliels, aizverams caurums vai lodziņš, ko atver, kad ir liela suta
- ķopsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, māla pods, neliels spainis)
- topsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, pods, neliels spainis)
- pūslītis Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu)
- šķipsna Neliels, parasti pirkstos, saujā, saņemams (kā, piemēram, augu daļu, beramas vielas) kopums
- butiks Neliels, smalks veikaliņš vai liela veikala nodaļa, kur tirgo modes preces - gk. apģērbus un to aksesuārus
- meteoroīds Nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā; vielas, kas Saules sistēmas veidošanās laikā netika akumulētas planētās un citos debess ķermeņos
- naktsziede Neļķu rindas dzimta ("Nyctaginaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, koki, retāk liānas, lapas veselas, bez pielapēm, pretējas vai pamīšus
- buližņiks Nemākulīgi pagatavots, samērā liela izmēra priekšmets (piem., darbarīks)
- piemanīties Nemanot pievirzīties (kam klāt); piezagties, pielavīties
- hiperoreksija Nenormāli liela ēstgriba
- gastromiksoreja Nenormāli liela gļotu izdalīšanās kuņģī
- makrostomija Nenormāli liela mute; iedzimts mutes spraugas paplašinājums vaigā, kas ekstrēmos gadījumos sniedzas līdz ausīm
- makroheilija Nenormāli lielas lūpas
- makropodija Nenormāli lielas pēdas
- makrohīrija Nenormāli lielas plaukstas
- makrobrahija Nenormāli lielas rokas
- makromēlija Nenormāli lielas rokas vai kājas
- makrogīrija Nenormāli lielas un platas smadzeņu krokas
- paraproteins Nenormāls serumglobulins, kas sarec aukstumā un kam ir liela molekulmasa
- neohrons Neogejs - Zemes garozas pēdējais lielais tektoniskās attīstības posms kopš vēlā proterozoja, kad Zemes garozā izveidojās gandrīz pilnīgi konsolidēti, ģeosinklinālo joslu un okeānu norobežoti, lieli platformu bloki
- kristālhidrāts Neorganiska kristāliska viela, kas satur kristalizācijas ūdeni, piemēram, ģipsis
- baltā pildviela neorganiska pildviela, kas satur baltus pigmentus un tiek izmantota iespiedkrāsas toņa intensitātes samazināšanai un drukājamības uzlabošanai; tā mēdz būt caurspīdīga vai klājoša
- sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē
- plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos; šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos
- fosfori Neorganiskie luminofori - kristāliskas vielas ar piejaukumiem (aktivatoriem), kurās ārējo faktoru iedarbībā rodas luminescence
- megabaktērija Neparasti liela baktērija
- gigants Neparasti liela būtne; ļoti liela auguma cilvēks; arī milzis
- makroprozopija Neparasti liela seja
- ubaga kumosi neparasti lielas sniegpārslas
- subrepcija Nepareiza slēdziena darināšana, apzināti vai neapzināti pielaižot kādu jēdzienu samainīšanu
- kontinuums nepārtraukta vide, ko veido cietviela, šķidrums, gāze vai plazma
- plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu)
- brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm; neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos)
- inkompatibilitāte Nepielaižamība savienot vairākus amatus vai sabiedriskus uzdevumus
- itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus"
- difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne
- antisiderisks Nesaderīgs ar dzelzi, piem., miecvielas
- olimpiskais miers nesatricināms miers, ļoti liela nosvērtība, savaldība
- hidrofobitāte Neslapināmība ar ūdeni; papīra ūdens un tintes necaurlaidība, ko panāk, ievadot papīrmasā līmvielas
- flogoterapija Nespecifiska hroniska iekaisuma terapija, ievadot vielas, kas rada iekaisuma uzliesmojumu
- karbohemoglobīns Nestabils hemoglobīna un ogļskābās gāzes savienojums asinīs; tam ir liela nozīme organismā radušās ogļskābās gāzes pārnesē uz plaušām
- imponderābilijas Nesveramas vielas, ar ko agrāk mēģināja izskaidrot gaismas, siltuma, elektrības, magnētisma parādības
- peptizācija Nešķīstošas vielas nonākšana koloidāla šķīduma stāvoklī; koloidāla šķīduma dispersitātes palielināšanās; koagulācijai pretējs process
- mauka Netikla, izvirtusi sieviete; ielasmeita
- jākure netikle, ielasmeita
- dida Netikls cilvēks, ielasmeita
- palikt aiz durvīm Netikt ielaistam (kur)
- astrālā miesa neuztverama dvēseles viela, kas var pieņemt caurspīdīga ķermeņa veidu
- mikropretestība Nevardarbīgā pretestība, ko veic atsevišķi cilvēki vai ļoti nelielas, bieži vien pagaidu grupas
- bambāns Neveikls, arī liela auguma cilvēks
- jēznieks Neveikls, liela auguma cilvēks
- lāmis Neveikls, liela auguma, neglīti ģērbies cilvēks
- traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas)
- heterogēna sistēma neviendabīga, nehomogēna termodinamiska (fizikāli ķīmiska) sistēma (arī - viela), kas sastāv no divām vai vairākām savstarpēji atdalītām fāzēm ar atšķirīgām fizikālajām un (vai) ķīmiskajām īpašībām
- iepenterēt Nevienmērīgi tinot, ieveidot, ielaist dzijā (mezglojumu, krustojumu)
- piebrūzēt Nevīžīgi strādājot pielaistīt (grīdu) ar šķidrumu
- identifikācija Nezināmas vielas vai materiāla dažādu īpašību noteikšana un salīdzināšana ar jau zināmo objektu tiem pašiem raksturojumiem un konstantēm
- firnisi nežūstošas saistvielas, ko izmanto neiesūcošu iespiedkrāsu izgatavošanai; sastāv no sveķiem, bituma un asfalta, kas izšķīdināti negaistošos organiskos šķīdinātājos
- paraaminohipūrskābe NH~2~C~6~H~4~COHNCH~2~COOH, skābe, ko lieto nieru kanāliņu ekskretoriskās funkcijas pārbaudei, noteicot šās vielas izdalīšanos ar urīnu pēc injekcijas vēnā
- hromatoskopija Nieru funkciju pārbaude, vērtējot urīna krāsu pēc krāsvielas ievadīšanas
- hromourinogrāfija Nieru slimību diagnostikas metode; tiek mērīta urīna krāsas intensitāte un laiks no krāsvielas injekcijas līdz tās atrašanai urīnā
- autonefrotoksīns Nieru šūnām toksiska viela, kas izveidojusies paša organismā
- migliņš Nigliņš - neliela jūras zivs
- miglis Nigliņš - neliela jūras zivs
- nigla Nigliņš - neliela jūras zivs
- šneiderits Nitrēta spridzināma viela (amonīti^2^), ko Francijā lietoja granātu pildīšanai
- celulozes nitrāti nitroceluloze - slāpekļskābes un celulozes esteri, viegli uzliesmojošas vielas
- abrazīvais instruments no abrazīva pulvera un saistvielas izgatavots instruments, kurā abrazīva graudi ir saistītā stāvoklī
- akmeņbruģis no akmeņiem veidots ielas segums
- rušķi no alkšņu mizām gatavota krāsviela
- veloceliņš no autoceļa vai ielas braucamās daļas nodalīta vai īpaši izveidota, marķēta josla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu; pa veloceliņu ir aizliegts pārvietoties ar citiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem
- avenīns no auzām iegūta slāpekļaina viela; auzu glutelīns
- garats no bablaha gatavota miecviela
- kārbele no bērza tāss izgatavota neliela kārba rotu un smalku liet glabāšanai
- švirkstenis no caurules izgatavota neliela rotaļu šļirce
- fitohinīns no dažu augu lapām izolēta viela, kas ietekmē ogļhidrātu metabolismu līdzīgi insulīnam
- būrītis no dēļiem izgatavota vai koka klucī izdobta neliela putnu mītne
- magnētiskā ķēde no feromagnētiskiem materiāliem veidota elektrotehniskas ierīces daļa magnētiskās plūsmas radīšanai, koncentrēšanai un virzīšanai noteiktā virzienā; ķēdē var būt arī nelielas gaisa spraugas, kurās dažkārt ievieto objektu, uz kuru jāiedarbojas magnētiskajam laukam; tām ir nelineārs raksturs
- nekrozīns no iekaisušiem audiem izolēta viela, kurai ir proteolītiskas īpašības
- kanēlis no kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu
- kantaridīns no kantarīdām iegūta kairinoša viela, ko senāk izmantoja medicīnā, arī par dzimumspējas stimulatoru
- staņģe no koka, parasti no liepas, apses, izgrebts labības izstrādājumu glabāšanai paredzēts cilindrveida trauks ar vienā galā ielaistu dibenu
- azolakmuss no lakmusa iegūta tumšsarkana viela, ko lieto kā indikatoru, sevišķi piena bakterioloģijā
- leikīns no leikocītiem iegūta termostabila viela, kas darbojas lītiski pret dažiem mikrobiem, piem., vēdertīfa un liesas sērgas nūjiņām un mikrokokiem
- laida no lieka ielaists drēbes, dzelzs u. c. gabals
- vētras buras no ļoti stipra, bieza auduma šūtas neliela laukuma buras, kuras lieto vētras laikā, kad parastās buras vairs nelīdz rēvēt
- augu valsts miecvielas no mizām, koksnes, lapām un stublājiem ekstrakcijas ceļā iegūtas vielas, kuras izmanto olbaltumvielu denaturācijai un ādu miecēšanai
- piķis no naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela
- šmurkšs no neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu
- žmurkšs no neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu
- mineralizēties no organiskas vielas pārvērsties par neorganiskiem savienojumiem
- kapsaicīns no paprikas izolēta kristāliska viela, piešķir paprikai sīvo garšu; izmanto mikrobioloģiskajos pētījumos un vietējai anestēzijai
- Raņķu pagasta teritorija no pirmskara teritorijas pagastā palikusi tikai Ventas kreisā krasta teritorija, kurai pievienota neliela platība no bijušā Skrundas pagasta, bet labā krasta teritorija iekļauta tagadējā Skrundas pagastā, kā arī Vārmes pagastā un Saldus novada Zirņu pagastā
- kluči no rupjiem miltiem gatavotas palielas klimpas
- cinobrs no šāda minerāla iegūta krāsviela
- tauki no šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts
- safrāns no šī krokusa drīksnas iegūta garšviela, krāsviela
- novoteksts no šķiedrvielas un mākslīgiem sveķiem veidojamā masa, ko lieto elektriskās izolācijas ķermeņu, klusi ritošu zobratu u. c. ražošanai
- lupatu pusmasa no tekstilrūpniecības (linu vai kokvilnas) atkritumiem vai lietotām tekstilijām (vecdrānām) iegūtas šķiedrvielas lielas koncentrācijas suspensija ūdenī
- tīkliņš no tīkla (1) darināts nelielam maisam, somai līdzīgs izstrādājums (parasti pirkumu ievietošanai)
- zirņpika no vārītiem, samīcītiem zirņiem un piedevām izveidota neliela apaļa pika
- knēdelis no vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa
- aizvēnis no vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji; aizvējš
- kardiolipīns no vērša sirds ekstrahēta viela, ko kopā ar lecitīnu un holesterīnu lieto kā antigēnu sifilisa seroloģiskai diagnozei
- ihtulīni no zivju oliņām dabūjamas fosforu saturošas olbaltumvielas
- zoss spalva no zoss ādas ragvielas veidojuma izgatavota rakstāmspalva
- meteorīta krāteris noapaļots padziļinājums planētas, tās pavadoņa vai asteroīda gruntī, kas radies, nokrītot lielam meteorītam
- Mārupes pagasts nodibināts 1925. g. pārdēvējot Bieriņu pagastu, pēc 2. pasaules kara teritorija palielinājusies četrkārtīgi, iekļaujot daļu bijušā Babītes pagasta (Mazcenas un Skultes apkaimi), bet neliela teritorija atdota Rīgai, pagasts atjaunots 1990. g., 2009. gadā pārveidots par atsevišķu novadu, bet 2021. g. iekļauts paplašinātajā Mārupes novadā
- iznēsāt Nogādāt visās organisma daļās (piemēram, barības vielas) - par asinīm
- precipitācija Nogulšņu izkrišana, kas notiek, ja šķīstošais antigens reaģē ar specifisku antivielu un izveido antigēna un antivielas kompleksu
- pašele Nojume vai neliela piebūve pie rijas, klēts vai šķūņa, kur novietoja darba rīkus un glabāja pelavas; palievenis pie rijas
- radioaktīvie nokrišņi nokrišņi, kas satur radioaktīvās vielas un apkārtnē rada radioaktīvo piesārņojumu
- pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu
- pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas); samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas)
- depresanti nomācēji - vielas, kuras lieto, lai flotācijas procesā aizkavētu kādu minerālu flotāciju
- lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, kuras ietvaros 2. pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, stratēģiskās izejvielas u. tml.
- nootrops nootropa viela - organisks savienojums, kas ietekmē cilvēka augstākās nervu sistēmas un prāta darbību
- cerebr- norāda uz lielajām smadzenēm
- cerebro- norāda uz lielajām smadzenēm
- formil- norāda uz to, ka vielas sastāvā ir skudrskābes radikālis (CH==O)
- makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam
- jēl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā materiāla, vielas rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta
- pievad- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai
- makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi
- maksimāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība
- metilēn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilēngrupa
- metil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilgrupa CH~3~
- Astotais krusta karš norisa 1270. g., Luijs IX bija iecerējis doties uz Tunisiju Ziemeļāfrikā, taču vēl pirms iespējamiem panākumiem, valdnieks nomira no dizentērijas, krustneši atgriezās Eiropā pēc tam, kad bija panākuši nelielas tirdzniecības un politiskas koncesijas no Hafsīdu dinastijas
- iejava Normālkonsistences maisījums, kas sastāv no saistvielas (cementa, ģipša, kaļķiem u. c.) un ūdens (bez pildvielām)
- minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas
- fotometriskā vienība normālsveces gaismas intensitāte, ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma
- izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes; norobežot no apkārtējās vides
- rijaskamberis Norobežota dzīvojamā telpa rijā; arī neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu
- kamburis Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu
- rijaskambaris Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu
- rijaskamburis Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu
- kammeris Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, ko senāk izmantoja par dzīvojamo telpu; kambaris
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) dala
- grāds Nosacīta mērvienība (vielas) sastāva, īpašību raksturošanai
- talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām
- aizvars Noslēdzējelements, kas neļauj vielai izplūst no tilpnes
- kesons noslēgtas kontūras plānsienu spēka konstrukcija ar vismaz divām sijām garenvirzienā, vienu vai vairākām sasaistēm šķērsvirzienā un apšuvumu, kas pastiprināts ar stringeriem; plaši izmanto lidmašīnu spārnu konstrukcijā, ko hermetizējot lieto arī par degvielas tvertni
- pašnotece Notece, ko izraisa pašas tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- titrēt Noteikt kādas vielas koncentrāciju šķīdumā ar citas vielas šķīdumu, kuras koncentrācija ir zināma
- lidlauks Noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģu tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u. c.)
- doza Noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums, deva
- deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam)
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam)
- atomspridzeklis Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce kodolsprādziena radīšanai
- spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce sprādziena radīšanai
- renstele Noteka (parasti ielas malā)
- notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana notekūdeņos esošo organisko vielu bioķīmiska mineralizēšana ar mikroorganismiem, kas organiskās vielas izmanto barībai
- Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā
- nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
- knapača Novājējis neliela auguma cilvēks vai dzīvnieks
- ķirna Novārdzis dzīvnieks, īpaši liela novājējusi cūka
- Visuma izplešanās novērojamais attāluma pieaugums starp galaktiku grupām vai kopām, kura iespējamais cēlonis ir Lielais Sprādziens
- nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis)
- noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to); novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
- parkoties Novietot automašīnu (uz ielas)
- nočiept Nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība)
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte
- jūras gars nozīmīgākais no trim lielajiem gariem Kanādas un Grenlandes inuītu ticējumos (pārējie divi ir gaisa gars un mēness gars)
- prioni Nukleīnskābes nesaturošas infekciozas olbaltumvielas daļiņas, kas izraisa deģeneratīvas cilvēka un dzīvnieku nervu sistēmas slimības; mazāki par vīrusiem, un nav pilnībā izpētīti
- ķīmiskie mutagēni nukleīnskābju sintēzes inhibitori, slāpekļa bāzu analogi, krāsvielas, smago metālu sāļi u. c. vielas
- Volstrīts Ņujorkas iela, kur atrodas lielākās bankas, fondu birža u. c. līdzīgas iestādes
- pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves)
- aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem
- celuloze ogļhidrāts (C~6~H~10~O~5~)~n~ jeb (C~6~H~7~O~2~(OH)~3~)~n~, lielmolekulāra dabas viela, kas veidojas fotosintēzes procesā, augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa
- riboze Ogļhidrāts (monosaharīds); bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ietilpst ribonukleīnskābju, glikozīdu, dažu kofermentu sastāvā
- pektīns Ogļhidrātu produkts, amorfa viela, ko iegūst no augļu sulām, izgulsnējot ar spirtu
- nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā
- parafīns Ogļūdeņražu grupas viela - daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa
- pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; pielasīt (1)
- pieogot Ogojot papildināt (ogu daudzumu); pielasīt (2)
- lielmuižnieki Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielais pagasts" iedzīvotāji
- eifotiskā zona okeānu un jūru ūdens augšējie slāņi, kur iekļūst pietiekama saules gaisma un ir liela bioloģiskā produktivitāte
- redokspotenciāls Oksidēšanās-reducēšanās potenciāls - ķīmiski inerta elektroda potenciāls šķīdumā, kas satur oksidēties un reducēties spējīgas vielas
- laktoni Oksiskābju cikliskie esteri, patīkami smaržojoši, bezkrāsas šķidrumi vai kristāliskas vielas, veidojas ciklizējot attiecīgās oksiskābes vai reducējot dikarbonskābju anhidrīdus
- olbaltums Olbaltumviela
- ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.)
- cianopsīns Olbaltumviela acs tīklenes fotoreceptoros, kas absorbējot noteikta viļņa garuma elektromagnētisko starojumu maina savu ģeometrisko konfigurāciju
- keratīns Olbaltumviela, ādas ragakārtas galvenā sastāvdaļa; atrodas arī matos, spalvās, zvīņās, ragos
- globīns Olbaltumviela, asiņu sarkanās krāsvielas, hemoglobīna, sastāvdaļa
- leptīns Olbaltumviela, hormons, kas ietekmē ķermeņa svaru, regulē vielmaiņu un reproduktīvās funkcijas
- emulsīns Olbaltumviela, kas atrodas mandelēs
- elastīns Olbaltumviela, kas ietilpst cīpslu un saišu sastāvā
- pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela
- antiviela Olbaltumviela, kas rodas, dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela
- taumatīns Olbaltumviela, ko izmanto kā mākslīgo saldinātāju; pārtikas piedeva E957, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- interferons Olbaltumviela, ko šūnas izstrādā pēc saskares ar vīrusiem un kas kavē vīrusu vairošanos
- peptīdi Olbaltumvielas molekulas fragmenti, kuru uzbūvi veido aminoskābes
- translācija olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā
- urīnviela olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem; karbamīds; attiecīgā sintezētā viela
- ksantoramnīns Olīvdzeltena organiska krāsviela no "Rhamnus" augu ogām (labākās no Persijas); lietoja audumu, papīru, ādu un konditorejas preču krāsošanai
- durj Opijs, anaša, stipras iedarbības narkotiskas vielas saturošas tabletes
- dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību
- refraktometrija optikas nozare, kas pētī dažādu vielas refrakcijas (gaismas laušanas) koeficienta mērīšanas iespējas
- elektrooptika Optikas nozare, kas pētī elektriskā lauka ietekmi uz vielas optiskajām īpašībām
- spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus
- gaismas izkliede optiskā starojuma raksturlielumu izmaiņa, starojumam ejot cauri vielai; rodas izmaiņas intensitātes telpiskā sadalījumā, gaismas polarizācijā (releja jeb elastiskā izkliede) un frekvenču spektrā (neelastiskā izkliede)
- kompaktdisks Optiskais disks, lielas ietilpības atmiņas ierīce dažāda rakstura diskrētās informācijas uzglabāšanai
- racemāts Optiski neaktīvs vienas un tās pašas vielas optisko izomēru vienādu daudzumu maisījums vai savienojums
- baldriānskābe Organiska alifātiska skābe C~4~H~9~-COOH, baldriāna sakņu smaržvielas un daudzu mākslīgo smaržvielu sastāvdaļa
- metiloranžs organiska azokrāsviela, kuras šķīdumu ūdenī plaši lieto analītiskajā ķīmijā par indikatoru
- metilēnzilais Organiska krāsviela, antiseptisks līdzeklis
- leukobaze Organiskā ķīmijā savienojums, ko oksidējot dabū "krāsvielas bāzi", t. i. vielu, kas ar skābēm tieši dod krāsvielu
- ābolskābe Organiska oksiskābe HOOO-CH~2~-CH(OH)-COOH, cieta, ūdenī šķīstoša viela; ir negatavos augļos
- aurancija Organiska oranža krāsviela, heksanitrodifenilamīna nātrija vai amonija sāls; lieto mitohondriju krāsošanai
- rozolskābe Organiska sintētiska karbonija krāsviela
- stearīnskābe organiska skābe C~17~H~35~COOH, cieta, ūdenī nešķīstoša viela, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 69,6 °C
- akrilskābe Organiska skābe CH~2~=CH-COOH, polimēru izejviela
- gallusskābe Organiska skābe, atrodama augos, kas satur miecvielas (tējaskrūmu lapās, ozolu mizās); lieto krāsvielu sintēzē, medicīnā u. c.
- betaīns Organiska slāpekļviela, glicīna metilatvasinājums, ko satur cukurbietes un daudzi citi augi, arī vēžu un mīkstmiešu organismi
- metakrilnitrils Organiskā stikla izejviela, ko iegūst acetona un ciānūdeņraža reakcijā
- hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā; lieto arī vasarraibumus balinošos krēmos, iedeguma losjonos, matu krāsošanas līdzekļos
- pantotēnskābe Organiska viela (B~3~ vitamīns), kas nepieciešama normālai vielmaiņai, arī vairāku orgānu normālai darbībai cilvēka un dzīvnieka organismā
- kaprolaktams organiska viela C~6~H~11~NO, bezkrāsaini kristāli; lieto polimēra kaprona iegūšanai
- luciferīns Organiska viela luminiscējošos organismos, kas, oksidējoties ar enzīma luciferāzes starpniecību, izstaro gaismu līdzīgi jāņtārpiņam
- cukurs Organiska viela ogļhidrātu grupā
- koenzīms Organiska viela, kam nav peptīdu uzbūves un kas saistās ar enzīmu un nodrošina enzimātisko reakciju norisi
- lignīns Organiska viela, kas ietilpst augu šūnapvalka sastāvā
- piridoksīns Organiska viela, kas ietilpst fermentos, kuri nepieciešami olbaltumvielu maiņai cilvēka un dzīvnieka organismā
- askorbīnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieku organismā; arī C vitamīns; pārtikas piedeva E300
- retinols Organiska viela, kas nepieciešama organisma normālai augšanai, šūnu vairošanās procesiem, normālai redzei (A vitamīns)
- pektīnviela Organiska viela, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīni
- kalciferols Organiska viela, kas regulē kalcija un fosfora maiņu organismā un nodrošina normālu skeleta attīstību (D vitamīns)
- spermīns Organiska viela, ko iegūst no dzīvnieku sēklas šķidruma; lieto medicīnā nervu sistēmas nostiprināšanai
- santonīns Organiska viela, ko iegūst no īpašas vībotņu sugas augiem; populāras cērmju zāles
- hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju un citu bezmugurkaulnieku cietais ārējais apvalks
- smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- serotonīns organiska, bioloģiski aktīva viela C~10~H~12~N~2~O, biogēnais amīns, neiromediators, kas sintezējas gk. nervu, tievās zarnas un aizkuņģa dziedzera šūnās; [hormons]{s:1628} , kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā
- teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas, kosmētikā izmanto kā ādas kondicionētāju
- organiskie pusvadītāji organiskas cietvielas, parasti polimēri ar konjugētām saitēm, kurām piemīt elektronu vai caurumu vadāmība un pozitīvs elektrovadītspējas termiskais koeficients
- indamīni Organiskas krāsvielas, iegūst oksidējot p-diamīnu un monoamīnu maisījumu
- indulīni Organiskas krāsvielas, ko iegūst, sakausējot amīnoazobenzolu ar anilīna hlorhidrāta pārākumu
- ekstraktvielas Organiskas neolbaltumvielas augu un dzīvnieku audos, kuras var ekstrahēt (2)
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas
- plastifikatori organiskas un neorganiskas kompleksas vielas, ko pievieno keramiskajām masām un saistvielu jāvām veidojamības un plūstamības palielināšanai, nepalielinot ūdens daudzumu
- bioloģiskā produktivitāte organiskās vielas (biomasas) pieaugums ekosistēmā noteiktā laika vienībā
- ekstraktīvas vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju
- ķimiolīze Organiskas vielas noārdīšana ķīmiskas reakcijas procesā (ne baktēriju ietekmē)
- trūdēšana Organiskas vielas sadalīšanās mikroorganismu iedarbībā
- bituminizācija Organiskas vielas sadalīšanās process, kurā palielinās lielmolekulāro savienojumu (parafīnu, naftēnu) daudzums
- cikls organiskās vielas struktūras daļa, tās elements
- pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīnvielas
- esteri organiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābēm
- indofenoli Organiskas vielas, krāsvielas, galvenokārt zilas, kuras izmanto sarežģītāku krāsvielu izgatavošanai
- hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967. gada
- izocianāti Organiskas vielas, kuru sastāvā ietilpst viena vai vairākas funkcionālas grupas -N=C=O, svarīgas izejvielas poliuretānu ražošanai
- diazonija savienojumi organiskas vielas, kuru sastāvā ir raksturīgā grupa R–N=N^+^–X^–^ (R – parasti ir aromātisks gredzens, bet X^–^ ir skābes anjons); plaši lieto krāsvielu rūpniecībā
- optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai
- katehīni Organiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas ar miecvielu īpašībām; atrodami daudzos augos
- indandioni Organiski savienojumi, cikliskie diketoni, bioloģiski aktīvas vielas (antikoagulanti, pretiekaisuma, pretkrampju līdzekļi)
- ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā; cukurviela, cukuri, saharīdi
- sulfoksīdi Organiski savienojumi, vāji bāziskas vielas, atvasināmas no četrvērtīgā sēra
- indoksils Organisks heterocikliskās rindas savienojums, gaišdzeltena, kristāliska viela, augu indikāna sairšanas produkts; rodas arī kā starpprodukts daudzās indigo sintēzēs
- dinitrobenzols Organisks savienojums - benzols, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO~2~; cieta, kristāliska viela, ko lieto tehnikā sprāgstvielu ražošanai
- dezoksiribonukleīnskābe Organisks savienojums - raksturīga šūnu kodolvielas sastāvdaļa, kas dzīvajā dabā nes ģenētisko informāciju; DNS
- inozīts Organisks savienojums - sešlocekļu cikliskais spirts, viens no B vitamīniem, ūdenī šķīstoša salda, kristāliska viela
- kumarīns Organisks savienojums - smaržīga viela, ko satur daži augi (piemēram, amoliņš, miešķi, smaržzāle)
- holesterīns Organisks savienojums (sterīnu grupas viela, holestāna atvasinājums) cilvēka vai dzīvnieku audos
- naftalīns organisks savienojums C~10~H~8~, svarīga ķīmiska izejviela, bezkrāsaini kristāli ar asu smaku, ko izmanto arī insektu atbaidīšanai
- indols Organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli ar nepatīkamu smaku; viela, kas rodas no triptofāna zarnās pūšanas procesā un dažās baktēriju kultūrās
- hloracetofenons Organisks savienojums, indīga viela, kas izraisa stipru asarošanu
- indantrēns Organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela (indantrēnzilums); dod stabilu un spilgtu krāsu; visvairāk izplatītā indantrēna krāsviela ir alizarīns, ar ko audumus krāso sarkanus
- indantrēnzilums organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela; dod stabilu un spilgtu krāsu; indantrēns
- dinitrohlorbenzols Organisks savienojums; cieta, kristāliska, indīga viela dzeltenā krāsā; lieto krāsu rūpniecībā u. c.
- lipīdi Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgas vielas, kam ir svarīga nozīme dzīvības procesos
- katabolisms Organisma bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas noārdās līdz vienkāršākām vielām
- hemolitotrofi Organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un neorganiskās vielas
- hemoorganoheterotrofi Organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un organiskās vielas
- fotolitotrofi Organismi, kas barojoties izmanto gaismas enerģiju un neorganiskās vielas
- fotoorganotrofi Organismi, kas barojoties izmanto gaismas enerģiju un organiskās vielas
- fotoautotrofi Organismi, kas dzīvībai nepieciešamās organiskās vielas sintezē no neorganiskajām vielām, izmantojot gaismas enerģiju
- saprobionti organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos; tiem ir liela nozīme ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā
- reducenti organismi, kas noārda bojāgājušo organismu organiskās vielas līdz neorganiskajām vielām
- antagonists Organismi, orgāni un vielas ar savstarpēji vai vienpusīgi pretēju (nomācošu) iedarbību
- autotrofs Organisms, kas dzīvībai nepieciešamās organiskās vielas sintezē no neorganiskām vielām (fotosintēzes vai hemosintēzes ceļā)
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas
- producents Organisms, kas ekosistēmā no neorganiskām vielām (oglekļa dioksīda, ūdens, minerālbarošanās elementiem) sintezē un uzkrāj organiskās vielas
- gaisa tilts organizēta liela mēroga gaisa satiksme uz vietām, kas kara vai dabas katastrofas dēļ nonākušas izolācijā
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieku organismā) izstrādā un izdala īpašas (šim orgānam raksturīgas) vielas
- osmolalitāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz kilogramu šķīduma
- osmolaritāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz litru šķīduma
- čufānīt ostīt apreibinošas vielas
- pāri Otrā malā, pusē (kādai vietai, priekšmetam), arī aiz (kādas vielas, priekšmeta)
- Kirī punkts otrā veida fāžu pārejas temperatūra, kam raksturīga nepārtraukta vielas stāvokļa izmaiņa, tuvojoties fāžu pārejas punktam un iegūstot kvalitatīvi jaunu īpašību šai punktā
- pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot audumu
- olfakte Ožas kairinājuma vienība, atbilst dotās vielas normālu ožas orgānu kairinājuma slieksnim
- skāba smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- salda smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, flokšu ziedi; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- sāļa smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- sīva smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- rūgta smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas
- biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas
- tens Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama
- tertanitropentaeritrīts Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama; tens
- tetrils Paaugstinātas jaudas sprāgstviela (tetranitrofenilmetilnitroamīns), kristāliska viela gaiši dzeltenā krāsā; lieto detonatoros
- iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas; pārdzīvot, pārciest (ko)
- garšināt padarīt garšīgu, pievienojot kādas ēdiena sastāvdaļas vai garšvielas
- Rudzātu pagasta teritorija padomju laika teritoriālajos pārkārtojumos daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota Rožupes pagastam, savukārt neliela daļa bijušā Turku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rudzātu pagastam
- subikteruss Padzelte, neliela dzelte, kas izpaužas vienīgi ar iedzeltenām konjunktīvām
- bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
- Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris
- Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā
- Staiceles pagasta teritorija pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rozēnu pagasta robežām, tikai neliela platība pievienota no bijušā Alojas pagasta
- Carnikavas pagasts pagasts Ādažu novadā (1992.-2009. g. Rīgas rajonā, 2009.-2021. g. pagasta teritorijā bija izveidots Carnikavas novads), pirms 2. pasaules kara teritorijas lielākā daļa ietilpa Ādažu pagastā un neliela daļa Mangaļu pagastā
- Ambeļu pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Biķernieku un Višķu pagastu, kā arī ar Preiļu un Krāslavas novadu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa Višķu pagastā un neliela daļa Biķernieku pagastā
- Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
- Aizupes pagasts pagasts bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorijas lielākā daļa mūsu dienās ietilpst Vānes pagastā un neliela daļa - Zantes pagastā
- Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja
- Vecauces pagasts pagasts Dobeles novadā, no trīs pusēm aptver Auces pilsētu, robežojas ar Lielauces, Īles, Bēnes un Vītiņu pagastu, līdz 2009. g. Auces pilsētas lauku teritorija; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Autz, krieviski — Aļt-Aucskaja
- Vītiņu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Lielauces, Vecauces un Bēnes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu
- Īles pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Bēnes, Lielauces un Zebrenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ihlensche, krieviski — Ilenskaja
- Vaidavas pagasta teritorija pagasts izveidots 1894. gadā, padomju laika administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa no bijušā Ķieģeļu pagasta
- Andzeļu pagasts pagasts Krāslavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Ezernieku, Dagdas un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pirms 2. pasaules kara lielākā pagasta teritorijas daļa ietilpa Andrupenes pagastā, neliela daļa - Ezernieku pagastā
- Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta
- Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”
- Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja
- Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem
- Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā
- Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas
- Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta
- Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne)
- Ķūļciema pagasts pagasts Talsu novadā, Engures ezera rietumu krastā, robežojas ar Laucienas un Mērsraga pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta lielākā daļa pirmskara Mērsraga pagasta, daļa Laucienes pagasta un neliela daļa Upesgrīvas pagasta teritorijas
- Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja
- Zvārdes pagasta teritorija pagastu atjaunoja 1993. g., bet neliela tā bijušās teritorijas daļa iekļauta tagadējā Vītiņu pagastā (Kokmuižas apkaime) un Blīdenes pagastā (Zauru apkaime)
- ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi pakalpojumi, ko ASV Nacionālajam zinātnes fondam sniedz liela ātruma pamattīkls, kurš savieno vairākus superdatoru centrus
- mutarotācija Pakāpeniska optiski aktīvas vielas īpatnējā griešanās leņķa maiņa tikko pagatavotā šķīdumā
- saēdināt Pakļaujot (piemēram, ādu, ķermeņa dalu) kodīgas vielas iedarbībai, savainot (to)
- izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā)
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi
- balinēt Pakļaujot saules, vēja, kādas vielas iedarbībai, panākt, ka kļūst bāls, gaišs vai gaišāks (parasti par audeklu, dziju); arī klāt, novietot saulē (audeklu, dziju), lai (tie) kļūtu balti, gaišāki
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts
- saindēt pakļaut (kā organismu, tā daļas) indīgas vielas vai indīgu vielu, parasti stiprai, iedarbībai; izraisīt saindēšanos (2)
- likt (visu) uz spēļu kārts, biežāk (uz)likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kāda labumu
- (uz)likt (visu) uz vienas kārts retāk likt (visu) uz spēļu kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu
- likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu
- uzlikt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu
- likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu
- ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās
- mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu
- legumīns Pākšaugu sēklu olbaltumviela
- naikars Palama liela auguma cilvēkam
- ielams Palama; ielama
- moderators Palēninātājs kodolreaktoros; viela, kas samazina neitronu enerģiju
- radiācijdefekti Paliekošas pārmaiņas cietvielas struktūrā (piem., defekti kristālos) vai ķīmiskajā sastāvā, kuras rodas jonizējošā starojuma iedarbībā
- pusadata Paliela adata
- zvačka Paliela akmens šķemba
- meita kā guba paliela auguma resna, plecīga meita
- afiša Paliela formāta paziņojums (par izrādi, koncertu, lekciju u. tml.)
- krušaks Paliela krūzīte
- cvika Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes
- cviknegla Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes; cvika
- skuķelis Paliela meitene
- bābele Paliela meitene; arī sieviete, sieviņa
- strucins Paliela muciņa
- milava Paliela nūja
- putu (smeļamā) karote paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas
- šķaunags Paliela rīkste
- šķēpelis Paliela šķemba
- putu smeļamā karote paliela, plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas
- dantals Paliela, rokas resnuma runga aizstāvībai
- piedot gāzi palielināt degvielas pieplūdi (iekšdedzes dzinējā)
- maksimalizēt Palielināt līdz ļoti lielam, arī vislielākajam
- koncentrēt Palielināt vielas daudzumu (maisījumā)
- sakoncentrēt Palielināt, parasti ievērojami, vielas daudzumu (maisījumā)
- starpdetonators Palielinātas jaudas uzspridzinātājs, ko aktivē parastais uzspridzinātājs, lai tas savukārt aktivētu pret detonāciju mazāk jutīgas sprāgstvielas detonāciju
- hiperhromija palielināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos
- uratohistēhija palielināts urātu, urīnvielas vai urīnskābes daudzums audos
- kluncis Paliels (kādas vielas) gabals
- pundurpalma Palmu dzimtas ģints ("Chamaerops"), neliela auguma palmu dzimtas augs ar starainām lapām
- ataleja Palmu ģints; atalejai ir lielas, plūksnotas lapas; aug Amerikas tropu rajonos; dažas sugas audzē oranžērijās
- uzkrājējaudi Pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas
- kodolšāviņš Pamatnozīmes šāviņu grupas liela kalibra šāviņš, kurā ievietots kodollādiņš, nevis parastās sprāgstvielas
- hipostāze Pamats, būtība, viela, realitāte
- hipohromija Pamazināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos
- kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko)
- ievadīt panākt (piemēram, ieelpojot, injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst (organismā)
- saindēt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā
- šķīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu ar citu vielu
- ieintriģēt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas liela ziņkāre, arī interese
- sakompromitēt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija
- plasticēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks
- savākt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts
- mīkstīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts
- samīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts
- neitralizēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību; panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības
- likvidēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt
- pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārveidot (1)
- pārsātināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu
- smaržināt panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks
- pievadīt panākt, būt par cēloni, ka (parasti viela) sasniedz (organismu, tā daļu)
- izdalīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma)
- sūcināt panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela
- piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa)
- macerēt panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra
- izvilkt panākt, būt par cēloni, ka izdalās (viela šķīdinātājā)
- izkristalizēt panākt, būt par cēloni, ka izveidojas kristāli (no kādas vielas)
- izlīst (kā) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības
- liet panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē
- komplicēt panākt, ka (kā) paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle; sarežģīt
- sablamēt panākt, ka (kādam) publiski rodas, parasti liela, neslava, kauns
- turēt panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē)
- uzlabot panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām
- kristalizēt panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī
- aizmidzināt panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot); iemidzināt
- atvēsināt panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības); būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība)
- kaisīt panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela)
- izgatavot panākt, ka rodas (viela no kā)
- gāzēšana Paņēmiens kaitāekļu apkarošanai noliktavās, dzirnavās, kuģos, siltumnīcās, dzīvokļos, augsnē u. c. lietojot speciālas indīgas vielas - fumigantus
- pačiept Paņemt, nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība)
- pielasināt Papildus pielasīt
- stanauka Papildus piešķirta neliela zemes josla sādžas kopienā
- dumščiks Papildus piešķirta, iedalīta neliela zemes josla sādžas kopienā
- papīra pildviela papildviela, kuru pievieno papīra masai, lai papīram piešķirtu noteiktas īpašības (nokrāsu, elastību, gaismas necaurlaidību, izturību pret novecošanu u. c.); visbiežāk izmantotās papildvielas ir sasmalcināts marmors, kaļķis vai māls
- piebaras Papildvielas, aizvietotāji, surogāti; negatavi krituši augļi
- piebars Papildvielas, aizvietotāji, surogāti; negatavi krituši augļi
- laitīt Papīra apstrāde no vienas vai abām pusēm uzziežot papildvielas un pilnīgi nogludinot
- caurskats Papīra caurskats - šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē
- ķīmiskā celuloze papīra izejviela, kas tiek iegūta no koksnes, ar ķīmisku savienojumu palīdzību atdalot celulozes šķiedras
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm)
- turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta
- līmes prese papīrmašīnas daļa – cilindriska spiedne papīra mašīnas žāvēšanas nodalījumā, kura papīra lentē iestrādā pildvielas un/vai pārklājumu
- balināšanas iekārta papīrražošanas iekārta, kurā papīrmasai tiek pievienotas vielas, kas padara papīru baltāku
- kopējamais papīrs papīrs ar sveķu pārklājumu, ko gatavo, pārklājot ar pigmenta (sodrēji, eļļā šķīstošas krāsvielas) un vaska maisījumu
- kopējamais slānis papīrs ar sveķu pārklājumu, ko gatavo, pārklājot ar pigmenta (sodrēji, eļļā šķīstošas krāsvielas) un vaska maisījumu, kur vasks darbojas kā pigmenta saistviela
- baktericīdais papīrs papīrs, kas satur baktericīdas vielas; lieto ievainojumu pārsiešanai un produktu iesaiņošanai, lai pasargātu tos no baktēriju iedarbības
- fungicīdais papīrs papīrs, kas satur fungicīdas vielas, kuras pasargā tajā iesaiņotos izstrādājumus no pelējumsēņu iedarbības
- nelīmēts papīrs papīrs, kuram netiek pievienotas līmvielas (elektroizolācijas papīrs, ko izmanto kabeļu kondensatoros, uzsūcošie filtrējošie papīri, avīžu papīrs, cigarešu, čaulīšu papīrs u. c.)
- kapsicīns Paprikas darbīgā viela
- kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns
- kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns
- autožīrs par gaisu smagāks lidaparāts, kura nesošā virsma ir gaisa skrūve (rotors), kas griežas gaisa pretstrāvas iedarbībā un ko virza dzinējs ar propelleri; var pacelties gaisā no neliela laukuma un nolaisties zemē gandrīz vertikāli
- pagasta dzīres par pagasta iedzīvotāju līdzekļiem rīkots mielasts feodālās rentes vai nodokļu ievācējiem (12. gs. - 17. gs. sākumam) Latvijā
- lēkāt par sīkām vielas daļiņām
- šķīst par sīkam vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem, to kopumu
- anestezīns Paraaminobenzoskābes etilesteris, balta, kristāliska viela; lieto lokālai anestēzijai, arī iekšķīgi gremošanas trakta gļotādas anestēzijai
- sinerģisms Parādība, kad vienas vielas iedarbība papildina kādas citas vielas iedarbību
- sinergisms Parādība, kur vienas vielas (piem., zāļu preparāta) iedarbība papildina kādas citas vielas iedarbību
- ureotēlisms Parādība, kuras gadījumā slāpekļmaiņas galaprodukti izdalās no organisma urīnvielas veidā, piem., zīdītājiem
- amorfisms Parādība, stāvoklis, kad kāda viela ir amorfa; amorfums
- elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars
- izaugt Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam
- izaugties Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam
- hipercenestēzija pārāk liela labsajūta, ārkārtīga pacilātība, vērojama maniakālā stāvoklī
- aizslīkt pārāk liela mitruma dēļ daļēji iet bojā
- hiperanakinēzija pārāk liela motoriskā aktivitāte
- pārdoze pārāk liela narkotiku deva
- pārjūsma pārāk liela sajūsma
- ļudras pārāk lielas bikses
- degvielas detonācija pārāk strauja degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā; motors darbojas neritmiski, dzirdami klaudzieni, samazinās jauda, un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes
- murķelis parastā bisīte ("Gyromitra esculenta"), nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"; augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
- Motacilla flava flava parastā dzeltenā cielava
- erizimotoksīns Parastās pērkonenes lakstu drogā sastopama viela, kas ir gandrīz divreiz aktīvāka par strofantīnu, bet ar mazāku toksiskumu
- produkts parasti savienojumā "dabas produkts": viela, priekšmets, kas veidojas dabā
- elements parasti savienojumā ar "ķīmiskais": viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš
- pārstāvniecisks paraugs paraugs, kura sastāvs un īpašības atbilst visas analizējamās vielas partijas sastāvam un īpašībām
- ehinorinhs Parazītskrāpju suga; sastopami mugurkaulnieku un cilvēka zarnās, sagādā lielas sāpes
- ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piemēram, mācību viela, uzdevums)
- izmēģināt Pārbaudīt (parasti pielaikojot), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko
- Hilhena zemes tiesību projekts Pārdaugavas hercogistes zemes tiesību kodekss, ko 1599. g. izstrādāja Rīgas pilsētas sindiks D. Hilhens; tam bija liela nozīme dzimtbūšanas kodifikācijā
- iziet caur uguni un ūdeni pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības
- mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā); arī ļoti pūlēties
- uzdevums Paredzētā (piemēram, rīka, iekārtas, vielas) funkcija, darbība
- kondensācija Pāreja (vielai) no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī
- Lielauces parka dīķis parka dīķis Auces novada Lielauces pagastā, platība — 1,1 ha
- cements Pārkaļķota kaulviela, kas apklāj zoba saknes dentīnu
- pārgudrība Pārlieku liela gudrība, tās izpaudums
- mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas
- hepatoreja Pārmērīga žults vai kādas citas vielas izdalīšanās no aknām
- pārgāzēt Pārmērīgi palielināt degvielas padevi (iekšdedzes motorā)
- pārmilzu zvaigzne pārmilzis - liela diametra un ļoti lielas starjaudas zvaigzne
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai
- mitinājums Pārtika, uzturs, barības vielas
- mitinums Pārtika, uzturs, barības vielas
- mikrokristāliskais vasks pārtikas pedeva E905 (iegūst no jēlnaftas), glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E160b pārtikas piedeva - annato, biksīns, norbiksīns, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), annato bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā, biksīna un norbiksīna toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts
- E122 pārtikas piedeva - azorubīns, karmoizīns, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem
- tartazīns pārtikas piedeva E102 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (no citrondzeltenas līdz oranžai), var veicināt astmu, nātreni, dermatītu u. c., nav ieteicams bērniem, kancerogēns
- saulrieta dzeltenais FCF pārtikas piedeva E110 (azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (oranža vai dzeltena), var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, vēdergraizes, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns
- košenils pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
- polivinilpolipirolidons pārtikas piedeva E1202 (sintētiska olbaltumviela), dzidrinātājs, lieto dzirkstošo vīnu un etiķa dzidrināšanai, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns
- karmoizīns pārtikas piedeva E122, azokrāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegta, var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, kancerogēna viela dzīvniekiem
- azorubīns pārtikas piedeva E122, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem
- eritrozīns pārtikas piedeva E127, krāsviela (zilgani sārta), var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, nātreni, mācīšanās grūtības, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
- indigotīns pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns
- zaļais S pārtikas piedeva E142 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (zaļa), var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, izsitumus uz ādas, bezmiegu
- sulfīta karamele pārtikas piedeva E150b (var būt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), aromātviela, var izraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, izraisīt kuņģa problēmas
- amonija karamele pārtikas piedeva E150c, krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), amortizētājs, var iegūt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modficēta, var iztraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, kuņģi dzimstību
- amonija sulfīta karamele pārtikas piedeva E150d, krāsviela, var izraisit hiperaktivitāti, pastiprinātu zarnu darbību, žurkām izraisa asins saindēšanos
- triacetīns pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; gliceriltriacetāts
- gliceriltriacetāts pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; triacetīns
- augogle pārtikas piedeva E153, krāsviela (melna), parasti iegūst no pārogļotiem augiem, bet var būt arī dzīvnieku izcelsmes, kā arī ģenētiski modificēts, dažās valstīs aizliegts, nedaudz toksisks, iespējams, kancerogēns
- annato pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā
- biksīns pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts
- norbiksīns pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts
- paprikas ekstrakts pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns
- kantaksantīns pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni
- betanīns pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem
- kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu
- titāna dioksīds pārtikas piedeva E171 (sastopama dabā, var saturēt nanodaļiņas), krāsviela (balta), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontaktā ar ādu var izraisīt kairinājumu, ir pierādījumi par vēža izraisīšanu dzīvniekiem
- kālija benzoāts pārtikas piedeva E212 (sintētiska viela, benzoskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, nātreni, ekzēmu, alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu
- ortofenilfenols pārtikas piedeva E231 (sintētiska viela, iegūst no nātrija hidroksīda un hlorbenzola), konservants, var izraisīt nelabumu, krampjus, vemšanu, asins cirkulācijas traucējumus, kancerogēns
- nizīns pārtikas piedeva E234, konservants, antimikrobiāla viela, Eiropas Parlaments 2003. g. ieteica to nelietot, jo tas cilvēkiem var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām
- nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^
- oktilgallāts pārtikas piedeva E311 (sintētiska viela, galluskābes sāls), antioksidants, apēdot vidēji toksisks, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
- kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties
- kalcija citrāti pārtikas piedeva E333, pārtikas skābe, buferviela, var izraisīt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aknu un aizkuņģa dziedzeru darbību
- kalcija fosfāti pārtikas piedeva E341, buferviela, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, kontakta gadījumā var radīt ādas un acu kairinājumu
- magnija fosfāti pārtikas piedeva E343, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā
- kalcija malāti pārtikas piedeva E352 (ābolskābes kalcija sāļi), buferviela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- kālija adipināts pārtikas piedeva E357 (adipīnskābes kālija sāls), kābuma regulētājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- difosfāti pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu
- hidroksipropilmetilceluloze pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas
- taukskābju propān-1,2-diola esteri pārtikas piedeva E477 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, aerācijas viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
- amonija karbonāti pārtikas piedeva E503, buferviela, neitralizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība
- magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība
- kālija sulfāti pārtikas piedeva E515 (dabā sastopams minerāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu, lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lielas devas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta asiņošanu
- magnija oksīds pārtikas piedeva E530, pretsalipes viela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- magnija silikāts pārtikas piedeva E533a, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var veicināt nierakmeņu attīstību
- nātrija ferocianīds pārtikas piedeva E535 (sintētisks, iegūst no cianīda reakcijas ar dzelzs sulfātu), pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- kālija ferocianīds pārtikas piedeva E536 (deggāzes attīrīšanas blakusprodukts, aizliegts ASV), pretsalipes viela, krāsviela, var būt toksiska nierēm, var radīt ādas kairinājumus
- kalcija ferocianīds pārtikas piedeva E538, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā
- silīcija dioksīds pārtikas piedeva E551, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, tam ir labvēlīga ietekme uz veselību
- kalcija silikāts pārtikas piedeva E552 (gatavo no kaļķa un diatomīta), pretsalipes viela, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, ieelpošana var izraisīt elpošanas ceļu kairinājumu, arī astmu
- talks pārtikas piedeva E553b (magnija silikāts), pretsalipes viela
- nātrija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E554, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- kālija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E555, pretsalipes viela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
- kalcija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E556, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- kālija glukonāts pārtikas piedeva E577 (glukonskābes kālija sāls), sekvestrants, buferviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- kalcija glukonāts pārtikas piedeva E578, buferviela, sekvestrants, var radīt kuņģa kairinājumu, kā arī problēmas ar kuņģi un sidi
- kandelilvasks pārtikas piedeva E902 (iegūst no kandelilas auga), glazētājviela, mīkstinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā
- cukurs pārtikas produkts - balta, kristāliska, salda viela, ko iegūst, piemēram, no cukurbietēm, cukurniedrēm
- E173 pārtikas uzlabotājs - alumīnijs, krāsviela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
- E129 pārtikas uzlabotājs - alūra sarkanais AC, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, alerģijas
- E123 pārtikas uzlabotājs - amarants, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, kancerogēns, var ietekmēt aknas, nieres
- E150c pārtikas uzlabotājs - amonija karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, var ietekmēt aknas, kuņģi, testos uz dzīvniekiem izraisīja asins saindēšanos žurkām
- E150d pārtikas uzlabotājs - amonija sulfīta karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, pastiprinātu zarnu darbību, žurkām izraisa asins saindēšanos
- E163 pārtikas uzlabotājs - antocianīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu
- E153 pārtikas uzlabotājs - augogle, krāsviela, iespējamā iedarbība - nedaudz toksisks
- E162 pārtikas uzlabotājs - biešu sarkanais, betanīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, nav ieteicams bērniem
- E151 pārtikas uzlabotājs - briljanta melnais BN, melnais PN, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, ietekmē nieres, kuņģi, nav ieteicams bērniem
- E133 pārtikas uzlabotājs - briljantzilais FCF, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem
- E154 pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem
- E155 pārtikas uzlabotājs - brūnais HT, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, nātreni, var ietekmēt nieres, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem
- E172 pārtikas uzlabotājs - dzelzs oksīdi un hidroksīdi, krāsviela, iespējamā iedarbība - pārmērīgas daudzums rada risku saslimt ar daudzām slimībām, dzelzs ir potenciāli toksiska
- E127 pārtikas uzlabotājs - eritrozīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - kanserogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, var iespaidot aknas, vairogdziedzeri, kuņģi, vairošanās funkciju
- E104 pārtikas uzlabotājs - hinolīna dzeltenais, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, vairākās valstīs (ASV, Japāna) aizliegts
- E140 pārtikas uzlabotājs - hlorofili, hlorofilīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - lietošanai uzturā nekaitīgs
- E141 pārtikas uzlabotājs - hlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksie savienojumi, krāsviela, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu
- E132 pārtikas uzlabotājs - indigotīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem
- E170 pārtikas uzlabotājs - kalcija karbonāti, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- E161g pārtikas uzlabotājs - kantaksantīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - ādas bālēšanās, nātrene, vistas aklums, jūtīgums pret spilgtu gaismu
- E150a pārtikas uzlabotājs - karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - gremošanas orgānu problēmas, ietekmē vairošanās funkcijas
- E120 pārtikas uzlabotājs - karmīnskābe, košenils, krāsviela, iespējamā iedarbība - anafilakse, astma, nātrene
- E160a pārtikas uzlabotājs - karotīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E124 pārtikas uzlabotājs - košenila sarkanais, kumačs, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, siena drudzi
- E100 pārtikas uzlabotājs - kurkumīns, krāsviela (oranža, dzeltena), antioksidants, iespējamā iedarbība - drošs, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību
- E160d pārtikas uzlabotājs - likopēns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu; var būt ģenētiski modificēts
- E180 pārtikas uzlabotājs - litorubīns BK, krāsviela, iespējamā iedarbība - nātrene, siena drudzis, kuņģa bojājumi, bezmiegs, hiperaktivitāte, astma
- E161b pārtikas uzlabotājs - luteīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- E160c pārtikas uzlabotājs - paprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību
- E131 pārtikas uzlabotājs - patentzilais V, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, anafilakse, gremošanas slimību pazīmes, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem
- E433 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monooleāts (polisorbāts 80), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem
- E435 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monostearāts (polisorbāts 60), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem
- E128 pārtikas uzlabotājs - sarkanais 2G, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, angioedēmu, var iespaidot kuņģi
- E110 pārtikas uzlabotājs - saulrieta dzeltenais, krāsviela, iespējamā iedarbība - vemšana, siena drudzis, astma, nātrene, kancerogēns
- E174 pārtikas uzlabotājs - sudrabs, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzkrājas audos, ietekmē nieres
- E102 pārtikas uzlabotājs - tartrazīns, sintētiska krāsviela, iespējamā iedarbība - astma, dermatīts, nātrene, depresija, bezmiegs, nav ieteicams bērniem
- E171 pārtikas uzlabotājs - titāna dioksīds, krāsviela, iespējamā iedarbība - ieelpošanai putekļu veidā, iespējams, var būt kancerogēna iedarbība
- E142 pārtikas uzlabotājs - zaļais S, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, bezmiegu, radīt izsitumus uz ādas
- E175 pārtikas uzlabotājs - zelts, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, neirotoksisks
- viktuālijas pārtikas vielas (pārtika), ēdamvielas
- kleptokrātija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder nelielai korumpētu cilvēku grupai
- oligarhija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder nelielai, parasti ekonomiski spēcīgākajai, cilvēku grupai; šāda cilvēku grupa
- izlīst kā kamielim caur adatas aci pārvarēt ļoti lielas grūtības un izdarīt gandrīz neiespējamo
- lauzt sev ceļu pārvarot lielas grūtības, censties panākt sev ko vēlamu, gūt panākumus
- izlauzt Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.)
- lauzt ceļu Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.)
- gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt
- metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem)
- pārtvaicēt Pārvērst (cietu vai šķidru vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šīs vielas) frakcijas
- asimilēt Pārvērst (uzņemtas vielas) organisma audu sastāvdaļās
- jonizēt Pārvērst jonos neitrālus vielas atomus vai molekulas
- uzputoties pārvērsties gaisīgā konsistencē ar gaisa ielaidumiem (putām)
- autogudronators Pārvietojama ceļa segu būvēšanas mašīna, kas zem spiediena izsmidzina dažādas organiskās saistvielas (darvu, bitumenu, emulsiju u. c.)
- tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3)
- milzonis Pasaku tēls - ļoti liela, stipra, spēcīga būtne
- atkonservācija pasākumu komplekss mašīnu ievadīšanai ekspluatācijā pēc konservācijas, t. i. pēc ilgstošas glabāšanas, noņemot uzklātās konservējošās vielas, iepakojumu u. tml.; dekonservācija
- kultūrtehnika Pasākumu kopums lauksaimniecībā neizmantojamu zemju pārvēršanai par lauksaimniecībā izmantojamām; arī augsnes ielabošna
- meliorācija Pasākumu kopums, kura mērķis ir augsnes ielabošana uz ilgāku laiku
- antipasaule Pasaule, kas sastāv no antivielas
- viesnīckuģis Pasažieru kuģis, kas ir pietauvots piestātnē, lai tūrisma vietā papildinātu naktsmītņu ietilpību dažādu liela mēroga pasākumu laikā
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Aizputes-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
- Aizpute-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
- Ulmales–Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
- Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
- Līvu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Cēsu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Drabešu pagastā, neliela daļa Vaives pagastā un Cēsu pilsētā
- Sērmūkšu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Skujenes, Taurenes un Vaives (neliela daļa) pagastā
- Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
- Vārenbrokas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vārnavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
- Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā
- Sīpeles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Dobeles un Jaunbērzes, neliela daļa — Bērzes pagastā
- Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā
- Krotes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bunkas pagastā un neliela daļa Kalvenes pagastā
- Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
- Meirānu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, neliela daļa Praulienas un Barkavas pagastā
- Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā
- Patkules pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Sarkaņu pagastā, bet neliela daļa Praulienas pagastā
- Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā
- Stirnienas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Varakļānu un Sīļukalna pagastā, kā arī neliela daļa Atašienes pagastā
- Sidgundas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rikteres pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā un neliela daļa — Allažu pagastā
- Rikteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Sidgundas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā, neliela daļa — Allažu pagastā
- Viskaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kokneses, Krapes un neliela daļa Bebru pagastā
- Nogales pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ārlavas pagastā un Rojas novadā, kā arī neliela daļa Talsu novada Lubes pagastā
- Pastendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Talsu pilsētā
- Spāres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Ventspils novada Usmas pagastā
- Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā
- Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā
- Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
- Omuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Ērģemes pagastā, neliela daļa — Valmieras novada Naukšēnu pagastā
- Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā
- Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā
- Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā
- Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā
- Stienes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Skultes, neliela daļa — Limbažu pagastā
- Jaunburtnieku pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Bērzaines pagastā, neliela daļa — Zilākalna pagastā
- Zūru pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Piltenes, Vārves un neliela daļa — Ziru pagastā
- Kārsavas pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Malnavas, Salnavas, neliela daļa — Mežvidu pagastā
- Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
- sensibilizēt Pastiprināt (organisma, tā daļu) jutīgumu pret kādas vielas iedarbību
- hiperhromiskais efekts pastiprināta intensitāte, ar ko krāsviela absorbē gaismu dažādu faktoru iedarbībā
- pironinofilija Pastiprināta šūnu tieksme saistīt pironīnkrāsvielas, raksturīga šūnām ar augstu citoplazmatiskās ribonukleīnskābes līmeni
- ērkšķogu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Zophodia grossulariela syn. Zophodia convolutella")
- pļuncka Pašķidra, nepatīkama, bezformīga viela (piemēram, sapuvuši āboli)
- piemānīties Pašlepns (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielavīties
- Pēclitorīnas jūra pašreizējā Baltijas jūras attīstības stadija, kas sākās pirms \~2800 gadiem, kad bija beigusies Litorīnas jūras otrā transgresija, to raksturo neliela līmeņa pazemināšanās un ūdens sāļuma samazināšanās
- sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas
- spitka pātaga; neliela rīkste
- ceļgala reflekss patellarais reflekss, kas rodas, uzsitot pa cīpslu, kas savieno ceļa kauliņu (patella) un lielo liela kaulu, kad apakšstilbs pasitas uz augšu; dažādu slimību gadījumā reflekss pastiprinās, pavājinās vai izzūd
- patentzilais Patentzillais V - pārtikas piedeva E131 (akmeņogļu darvas vai azokrāsviela; dažās valstīs aizliegts), krāsviela (zilgani violeta), var veicināt astmu, anafilaksi, nātreni, hiperaktivitāti, alerģiskas reakcijas, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
- izmantot patērēt (uzturam); pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgas vielas)
- Patmalnieki Patmalnieku ezers - Lielais Košiuns Ezernieku pagastā
- saindēšanās Patoloģisks stāvoklis, ko organismā izraisa indīgas vielas iedarbība
- nobērāt Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā
- nobērot Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā
- hipohromiskais efekts pavājināta intensitāte, ar kādu krāsviela absorbē gaismu dažādu faktoru ietekmē
- ielabojums paveikta darbība, rezultāts --> ielabot (1)
- ielabojums paveikta darbība, rezultāts --> ielabot (2)
- ielasījums paveikta darbība, rezultāts --> ielasīt (2)
- impregnējums paveikta darbība, rezultāts --> impregnēt; vielas, kas iesūcinātas impregnēšanai
- izstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1); izstrādātais priekšmets, izstrādātā viela
- kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(1); kausējot šķidrā agregātstāvoklī pārvērsta viela
- kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(2); termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela
- pārklājums paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti ar aizsargājošu vai dekoratīvu nozīmi
- pārlējums paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1); viela, ar kuru pārlej (kā) virsmu
- piedegums paveikta darbība, rezultāts --> piedegt(1); piedegušās vielas kārta
- piekusums paveikta darbība, rezultāts --> piekust 2; piekusušās vielas kopums
- pielabojums paveikta darbība, rezultāts --> pielabot
- pildījums paveikta darbība, rezultāts --> pildīt(1); viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai
- sastiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> sastiprināt; detaļa, viela u. tml., (kā) sastiprināšanai
- vārījums paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (2); vārot gatavotais produkts, viela
- boncis Pazems, apaļš trauks (piemēram, paliela krūze, māla vai metāla pods, neliels spainis u. tml.)
- flogistons pēc 18. gadsimta ķīmiķu priekšstatiem - matērija, kuru satur degošas vielas un kura izdalās no tām degšanas procesā
- Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu
- bocca della verita pēc nostāstiem senie romieši zvērējuši, ieliekot roku "patiesības mutē" (liela maska), un nepatiesa zvēresta gadījumā vainīgais nevarējis roku izvilkt atpakaļ
- Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku
- mokasīni pēc šādu apavu parauga pagatavoti mājas vai ielas apavi
- nāvcirksne pēc tautas māņticības - neliela pele, kas nogalina lopus
- Cieceres pagasta teritorija pēckara administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cieceres pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Remtes, Blīdenes, Saldus un Novadnieku pagastā, kā arī Saldus pilsētā
- gudrības zobs pēdējais (trešais) lielais dzeroklis
- rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās
- katastrofa Pēkšņa, liela (dabas parādības izraisīta) nelaime, posts
- katastrofa Pēkšņa, liela pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (sabiedrības vai cilvēka dzīvē)
- pārbīlis Pēkšņas lielas bailes
- pārbīties pēkšņi izjust lielas bailes
- insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kas parasti ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem
- recekļvielas Pektīnvielas, pektīni
- zemūdens daļas apaugums peldlīdzekļa zemūdens daļas pārklāšanās ar baktēriju, sēņu, aļģu, molusku, kā arī citu sugu un dzīvnieku (kopā \~2000 sugu) kārtu - bioloģisko apaugumu, kas palielina ūdens pretestību un degvielas patēriņu, samazina ātrumu, var veicināt koroziju
- Motacilla cinerea pelēkā cielava
- lincielava Pelēkā cielava
- makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla
- smadzeņu garoza pelēkā viela ar krokainu un rievainu virsmu, kas veido abu lielo smadzeņu pusložu perifēriju
- nirējpelikāns Pelikānveidīgo dzimta ("Sulidae") ar 9 sugām, lieli, ar gariem spārniem, spēcīgu, konisku knābi, īsu kaklu, garu asti, īsām kājām ar peldplēvi; ķer zivis "pikējot" ūdenī no liela augstuma
- čura Peļķe, ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā)
- Batrahomiomahija Peļu un varžu karš - neliela grieķu episka poēma
- pentrīts Pentaeritrīttetranitrāts C(CH2ONO2)4, sprāgstviela, balts adatveidīgu kristālu pulveris
- hidropepsīns Pepsīnam līdzīga viela, kas izdalās ar sviedriem
- pankuronijs Perifēriskās darbības miorelaksantu aktīvā viela
- Daiamantina Periodiski izsīkstoša upe (krīks) Austrālijas vidienes pustuksnešos, Lielajā Artēziskajā baseinā, garums \~900 km, tek no Selvina grēdas uz dienvidiem, pazūd smiltīs, nesasniegusi Kūperskrīku
- holesteatoma Pērļainais audzējs, ko veido ragvielas zvīņas, kurās ir epidermoīdas šūnas un holesterīns; novērojams vidusausī, arī galvas un muguras smadzenēs
- pieglauža persona, kas pielabinās, piekļaujas
- cietais disks personālā datora lielas ietilpības palīgatmiņa, kas sastāv no vairākiem magnētiskajiem diskiem, to piedziņas iekārtas (diskdziņa), lasīšanas un rakstīšanas galviņu komplekta un elektroniskas saskarnes
- tuvskats personas vai dzīvas būtnes uzņēmums, iekļaujot kadrā ne vairāk kā apmēram ceturtdaļu tās auguma, arī jebkura cita priekšmeta uzņēmums no neliela attāluma; tuvplāns
- nelineārā akustika pētī lielas intensitātes akustisko viļņu izplatīšanos, kam nav spēkā superpozīcijas princips; procesu aprakstīšanai hidrodinamikas un stāvokļa vienādojumos jāņem vērā nelineārie locekļi
- infrasarkanā spektroskopija pētīšanas metode vielas kvalitatīvai vai kvantitatīvai analīzei spektra infrasarkanajā daļā
- āzgāze Pie sienas piestiprināta neliela plāksne, aiz kuras aizsprauž karotes
- pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu un pelavu glabāšanai)
- tiazols pieclocekļu heterociklisks sēru un slāpekli saturošs savienojums; bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu
- ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības
- piedegas Piedegušās vielas kārta, kas atrodas pie trauka dibena, sienām
- antidetonators Piedevas degvielai (mazāk par l%), kas, palielinot oktānskaitli, samazina detonāciju iekšdedzes dzinējā
- redzēt velnu piedzīvot ko ļoti nepatīkamu, izjust lielas grūtības, tikt pārmācītam
- dabūt sirmus matus piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas
- pieloksīties Pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti); pielakties
- pievest Piegādāt (piemēram, izejvielas no cita valsts rajona, apgabala u. tml.)
- liķinēties Pieglaimoties, pielabināties
- lipsināties Pieglaimoties, pielabināties
- lukšināties Pieglaimoties, pielabināties
- pielīpināties Pieglaimoties, pielabināties
- pieluķināties Pieglaimoties, pielabināties
- piemīlēties Pieglaimoties, pielabināties
- pielaizīties Pieglaimoties, pielabināties (kādam)
- diļģināties Pieglaimoties, pielabināties, lakstoties
- daņģēties Pieglaimoties, pielabināties; ārstēties, veseļoties
- līpēties pieglausties, pielabināties, glaimot, lai gūtu labumu, priekšrocības
- izvietojums Piegriezumdetaļu šablonu (lekālu) savstarpējais izkārtojums piegriežamās drānas platumā, ievērojot orientācijas, raksta salaiduma u. c. tehniskās prasības un nepieļaujot lielas starpdetaļu atlikas u. c. drānas zudumus
- piestraipīt piegružot, pielaistīt
- panhromatizēt Piejaucot emulsijai attiecīgas vielas, paaugstināt (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgumu pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem
- pieplēsties Piekļūt (kur ielaužoties)
- piekūns Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Falconidae"), vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem, 3 apakšdzimtas, 10 ģinšu, 61 suga; Latvijā konstatēta apakšdzimtas ("Falconinae") 1 ģints, 6 sugas
- bodriči Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (tag. Vācijā); obodriti
- vagri Pielabas slāvu cilts, līdz 12. gs. dzīvoja teritorijā starp Baltijas jūru, Trāves upi un Fēmarnas salu, ietilpa bodriču vadītajā cilšu savienībā
- labinājums Pielabināšana, pievilinājums
- insinuācija Pielabināšanās ļaunprātīgā nolūkā
- aplabināt Pielabināt
- pielikšķināt Pielabināt
- pielukšināt Pielabināt
- aplabināties Pielabināt sev suni, darīt sev draudzīgu
- labināt Pielabināt, maigi izskaidrot, glaudīt
- dalabināt Pielabināt, noskaņot labvēlīgi (dzīvnieku)
- piemīlināt Pielabināt, pievilināt
- dasalabināties Pielabināties
- pieļeberēties Pielabināties
- pielipšināties Pielabināties
- piemīlināties Pielabināties
- piesalabināties Pielabināties
- pielīst Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos
- piešļūkt Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos; pielīst; pieglaimoties
- laboties klāt pielabināties, pieglaimoties
- dalabināties Pielabināties, pieglaimoties
- ieļauties Pielabināties, pieglaimoties
- ieluncināties Pielabināties, pieglaimoties
- knaikstīties Pielabināties, pieglaimoties
- laipnināties Pielabināties, pieglaimoties
- lamstīties Pielabināties, pieglaimoties
- liberēties Pielabināties, pieglaimoties
- ļiberēties Pielabināties, pieglaimoties
- libināties Pielabināties, pieglaimoties
- linkināties Pielabināties, pieglaimoties
- lipsāties Pielabināties, pieglaimoties
- pielaipnoties Pielabināties, pieglaimoties
- pielakstoties Pielabināties, pieglaimoties
- pielapšināties Pielabināties, pieglaimoties
- pieļiberēties Pielabināties, pieglaimoties
- pieluncināties Pielabināties, pieglaimoties
- piesmildzināties Pielabināties, pieglaimoties (par suni)
- diekoties Pielabināties, pieglaimoties, apcelt
- labīties Pielabināties, pieglaimoties, sataisīt draudzīgu sejas izteiksmi
- lipšķināties Pielabināties, pieglausties
- līpināties Pielabināties, vēloties gūt kādu labumu
- piemālēties Pielabināties; pieglaimoties
- piešlīherēties Pielabināties; pieglaimoties
- pakopt Pielabot
- piečinīt Pielabot
- pielāpīt Pielabot (piemēram, priekšmetu)
- piegripēt Pielabot, mazliet uzasināt (radzi - gripu - pakava priekšadļā)
- atburnīt Pielabot, nogludināt
- piepravīt Pielabot; piekārtot
- pielaižamība pielaide
- tolerance Pielaide, pieļaujamā atkāpe no normatīvajiem vidējiem izmēriem, sastāva vai citiem rādītājiem
- pielaidīgums Pielaidība
- nolaidens Pielaidīgs, maigs (par laikapstākļiem)
- ielaikot Pielaikojot uzlabot
- apmērs Pielaikošana (jauna apģērba)
- trimmēšana Pielaikošana, pielāgošana, piemeklēšana, pārveidošana, pārkārtošana
- piepasēt Pielaikot
- pieprovēt Pielaikot
- trimmēt Pielaikot jaunu buru
- mēdzināt Pielaikot, uzmēģināt
- pielaipēt Pielaipot
- admitēt Pielaist
- aplaidināt Pielaist slimību, inficēt
- pieselēt Pielaist, aplipināt (par slimību)
- pieselt Pielaist, aplipināt (par slimību)
- piesēsties Pielaisties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un uzmesties (uz tā) - parasti par putniem, kukaiņiem
- piešļacīt Pielaistīt, pieslacīt
- pieplanckāt Pielaistīt, piešļakstīt (grīdu kādā telpā)
- admisija Pielaišana
- lizgāt Pielaizīties, pieglaimoties
- pielakāt Pielakt
- salakt Pielakt
- pieļukstīt Pielakt, pieēst
- pieļuksīt pielakt, pieēst (pilnu vēderu)
- pielakt Pielakties (1)
- pieknubināt pielasīt (ar ogām)
- piekņubināt Pielasīt (ar ogām)
- pieriekstot Pielasīt ar riekstiem
- piespradzināt Pielasīt ar spradzenēm
- piebekot Pielasīt bekas (pilnu grozu)
- piepupāt Pielasīt pupas
- piesalasīties Pielasīt sev
- pielēcāt Pielasīt, savākt lēcas
- dalaulāt Pielaulāt
- dasaberīties Pielavīties
- dasalavīties Pielavīties
- dazagties Pielavīties
- pielāvīties Pielavīties
- piesalavīties Pielavīties
- pantry Pieliekamais (kuģī); kuģa virtuve; neliela virtuvīte
- apzāļot Pielikt garšvielas
- pietapināt Pielikt, pielaist
- lipāties Pielipt kā dadzis; pielabināties, pieglaimoties
- triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; arī traipīt
- donors Piemaisījumu (piem., fosfora) atoms pusvadītājos ar augstāku valenci nekā pamatvielas (piem., silīcijs, germānijs) atomiem; var atbrīvot elektronu vadāmības zonā
- maļamība Piemērotība malšanai (piemēram, vielai)
- Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā"
- laktenīns Pienā atrodama bakteriostatiska viela
- piencukurs piena ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, ko iegūst, no sūkalām atdalot olbaltumvielas un nodzidrinātās sūkalas iebiezinot; no iebiezinātām sūkalām izkristalizētos kristālus skalo un kaltē; laktoze
- biezpiena izstrādājumi piena produkti, kas ražoti no speciāli apstrādāta biezpiena, pievienojot garšvielas, aromātvielas u. c. piedevas (biezpiena sieriņi, pastas, krēmi, tortes u. c.)
- sviests Piena produkts, kam ir liela tauku koncentrācija
- laktalbumīns Piena sūkalu olbaltumviela
- dzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām
- zeltdzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām; dzeltāne
- galaktogrāfija Pienvadu rentgenizmeklēšana pēc kontrastvielas ievadīšanas
- Ampēra hipotēze pieņēmums, ka vielas magnētiskās īpašības izraisa cirkulāras strāvas atsevišķos atomos un molekulās
- piepluinīt Pieplūkt, pielasīt
- izpūsties Piepūšoties palielināties apjomā, kļūt lielam, lielākam
- apagoge Pierādījums no pretējā (pierādot, ka pretējais pielaidums ir absurds)
- polutants Piesārņotājs, sārnis, ekosistēmā no ārienes iekļuvusi un uzkrājusies nevajadzīga (bieži vien kaitīga) viela
- fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē
- butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela
- butilspirts Piesātinātais spirts, bezkrāsas viela ar savdabīgu smaržu, lieto par šķīdinātāju
- pieksta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa
- piests Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa
- spiesta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa
- dalikt Pievienot (piemēram, garšvielas, aizdaru)
- piegaržot Pievienot garšvielas
- sadot Pievienot, ievadīt (ko, parasti vielu) lielākā daudzumā; pievienot, ievadīt (kā, parasti vielas, lielāku daudzumu)
- labēt Pievilināt, pielabināt
- piemurināt Pievilināt, pielabināt
- lipeklis Piezīmju papīrs, kura vienas puses neliela daļa klāta ar lipīgu vielu
- negrilli Pigmeji - ciltis Centrālajā Āfrikā, neliela auguma cilvēki
- melinīts Pikrīnskābi saturoša sprāgstviela
- Ilža Pilda - upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; citos avotos upes augštece līdz Pildas ezeram saucas "Ilža" (arī "Iļža"), bet lejtece no Pildas ezera - Pilda
- Kivdolica Pildas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novadā, garums - 22 km, kritums - 37,8 m, iztek no neliela ezeriņa 4 km no Kaunatas, tek caur Kivdolovas un Tribuku ezeru; Kivdalova; Kivdolova
- pildmateriāls Pildviela
- fillers Pildviela, pildījums
- Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu
- izkāpināties pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināt sevi
- izkāpināt sevi pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināties
- sagremot pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt
- izšķīst pilnīgi sajaukties (cietas, šķidras vai gāzveida vielas) šķīdinātājā
- kā izpeldināts pilnīgi slapjš (biežāk pēc lielas svīšanas)
- haoss Pilnīgs sistēmas trūkums; liela nekārtība, juceklis
- Zarzaitina pilsēta Alžīrijā, kalnrūpniecības centrs Sahāras austrumos, pie Lībijas robežas, lielas naftas atradnes, naftas vads uz Sehiru (Tunisijā)
- Harisbērga pilsēta ASV ("Harrisburg"), Pensilvānijas štata administratīvais centrs, 49100 iedzīvotāju (2014. g.); 1979. g. 28. martā netālu notika kodolreaktora katastrofa, kurai bija liela nozīme turpmākā atomreaktoru attīstībā
- Sokorro pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Lielajā Bukasa salā
- Havra pilsēta Francijas ziemeļrietumu daļā (_Le Havre_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 175000 iedzīvotāju (2010. g.), liela osta Lamanša (un Atlantijas okeāna) piekrastē, naftas vads līdz Parīzei
- Arhangeļska pilsēta Krievijā (_Arhangel’sk_), tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, Severnaja Dvinas krastos un uz deltas salām, 20 km no Baltās jūras, 350000 iedzīvotāju (2014. g.), liela osta pie Baltās jūras
- Nadima pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, liela gāzes ieguves rajona centrs, 45800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļenska pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), liela upes osta, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tamatave pilsēta Madagaskaras austrumu krastā ("Tamatave"), reģiona administratīvais centrs, liela osta, 274700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Beira pilsēta Mozambikā, Sofalas provinces administratīvais centrs, liela osta Mozambikas šauruma krastā, 436000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pjelagosa pilsēta Spānijā ("Pielagos"), Kantarbijas autonomā apgabala Kantarbijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- urbanonīms Pilsētas daļas vai ielas nosaukums
- pakaļiela Pilsētas nomales iela
- tramvajs Pilsētas pasažieru (retāk kravas) [transporta]{s:2547} veids, kurā izmanto vagonus (aptuveni 80 pasažieriem), kas rit pa ielas (retāk zem ielām) izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais [transportlīdzeklis]{e:57039}
- Ērgļu kalni pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, starp Riebiņu un Eiķēnu ezeru, osu grēdas šaurākajā vietā, tam ir 2 līdzīgas \~45 x 25 m lielas daļas, visa nocietinājumu sistēma kopumā norobežo teritoriju 150 m garumā
- Vecmuižas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagastā, uzkalns nelielas upītes krastā, plakuma ovāls 50 x 30 m, postīts ņemot granti, precīzs datējums nav zināms; Īvandes pilskalns
- Jurizdikas pilskalns pilskalns Ludzas pilsētas austrumu nomalē, tas aizņem garena paugura 15 m augsto austrumu galu, no kura uz ziemeļiem ir Lielais Ludzas ezers, bet uz dienvidiem — ezerā ietekošā strauta leja, plakums — \~50 x 20 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti
- Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20. gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni
- Kurtoša pilskalns pilskalns Rušonas pagastā, iegarens, \~10 m augsts paugurs (garums \~150 m, platums \~100m), ko no 3 pusēm apņem zemas, purvainas pļavas, ziemeļu pusē Lielais Kurtoša ezers
- Vecpils pilskalns pilskalns Vecpils pagastā, ir \~20 m augsts paugurs nelielas upītes kreisajā krastā, nocietināts ar vairākiem dziļiem grāvjiem un 3 m augstu valni, plakums — 60 x 40 m, domājams, ka te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Merķes ("Merke") pils
- ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja
- ezerpīles Pīļu dzimtas ģints, nelielas un vidēji lielas pīles (masa - 0,4- 1,4 kg), ligzdo gk. ezeros, barību iegūst nirstot, medījami putni; 12 sugu, Latvijā 4 sugas, ligzdo 3 sugas - brūnkaklis, cekulpīle, ķerra
- baltvēderis pīļu dzimtas suga ("Anas penelope") ar īsu knābi un baltu vēderu, vidēji liela peldpīle, ķermeņa garums \~46 cm, masa 0,5—1 kg, Latvijā sastopama reti, ligzdo \~100 pāru
- virces Pipara (1) smaržīgi nogatavojušies augi gaiši brūnā krāsā ar gludu miziņu; asas, aromātiskas garšvielas
- piperi Pipari - asa garšviela, ko iegūst no tropos augoša krūma augļiem
- ķuļķis Pīpe; neliela māla pīpe; slikta pīpe
- moveīns Pirmā tehniskos apmēros ražotā sintētiskā krāsviela, sarkanviolētas krāsas
- Habla teleskops pirmais lielais optiskais teleskops, kas pacelts orbītā ap Zemi virs tās atmosfēras (1990, ASV)
- abāds pirmais mielasts "cūku bērēs"
- pirmmatērija Pirmatnējā matērija, viela
- agape Pirmbaznīcas kristiešu sadraudzības mielasts, kas sākotnēji ietvēra Svētā Vakarēdiena svinēšanu
- bioplazma Pirmējā viela, no kuras veidoti audi; būtiskākā vai vitālākā protoplazmas daļa pretēji paraplazmai
- Piltenes pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas austrumu daļa tagad ir pievienota Ugāles pagastam un neliela daļa Zlēku pagastam, Ventas kreisā krasta lielākā daļa pievienota Ziru pagastam, savukārt bijušā Ziru pagasta daļa, kas atradās Ventas labajā krastā pievienota tagadējam Piltenes pagastam
- linošana Pirmskāzu apdāvināšanas paraša, kad neprecētas māsīcas rudeņos pie māršām brauca ciemoties, īpaši ar to nolūku, no viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt
- dārs Pirts lodziņš (parasti griestos) dūmu un siltuma novadīšanai, arī siltuma ielaišanai pirts griestos ierīkotā iesala kaltē
- placentogrāfija Placentas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- plakana virsma plakana priekšmeta, vielas veidojuma, parasti līdzena, virsma
- plāksne Plakans, parasti plāns, mīkstas vielas veidojums
- plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums (piemēram, kā nosegšanai)
- plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums, ko izmanto, piemēram, par (kā) zīmi
- parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
- brakets Plāksnes veida dibenbrangas gabals kuģa dibenā, tā apakšmala pielaikota kuģa dibena apaļumam, bet augšmala ir taisna un piekļaujas dubultdibenam no apakšas
- plāsteris Plāksteris - zāļu pagatavojums ārējai lietošanai, kuru pamata vielas sastāv no tauku skābju svina sālīm, sveķiem, gumijas sveķiem, terpentīna, vaskiem, taukiem un eļļām vai šo vielu maisījumiem
- nags Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas
- papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas
- lignīns plāns papīrs, kam ir sīki rievota virsma un liela spēja uzsūkt mitrumu; lieto pārsiešanā
- enerģētiskā plantācija plantācija ātraudzīgu krūmu un koku sugu (kārklu, vītolu, papeļu u. c.) audzēšanai sabiezinātā stādījumā ar 2–5 gadus vecu cirtmetu ātrai lielas biomasas ražošanai, kas izmantojama enerģijas ieguvei
- plasts plastiska viela
- mumio Plastiska, sveķiem līdzīga dabiska viela, parasti tumšbrūnā krāsā
- mumjo Plastiska, sveķiem līdzīga dabiska viela, parasti tumšbrūnā krāsā
- aminoplasti Plastmasas, ko iegūst no dažādu amīnu un aldehīdu sveķiem un kas satur pildvielas, cietinātājus, krāsvielas, ziežvielas u. c.; lieto par apdares materiāliem mēbeļu ražošanā, celtniecībā u. c.
- azbovoloknīts Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azboplastiķis
- azboplastiķis Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azbovoloknīts
- grafoplasti Plastmasas, kuru pildvielas ir grafīts, kokss, termoantracīts
- polimērmateriālu ingredienti plastmasu sastāvdaļas (pildvielas, plastifikatori, stabilizatori), kas uzlabo polimērmateriālu tehnoloģiskās un ekspluatācijas īpašības
- cikloserīns Plaša spektra antibiotiska viela, iegūta no dažām "Streptomyces" ģints sugām
- dzīres Plašas, bagātas svinības ar mielastu
- nouļavāt Plaši, ar bagātīgu mielastu nosvinēt
- esplanāde Plašs laukums; plata iela (ar alejām vidū)
- Brodveja Platā iela (angļu val. "Broadway") - 8 km gara galvenā tirgošanās iela Ņujorkā, ASV
- avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs)
- bulvāris Plata, ar kokiem apstādīta iela
- platiela Plata, plaša iela
- Lielā Sikspārņu ala platība - 175 kvadrātmetri, tajā ir 2 lielas telpas un vairākas ejas ar 4 izejām, kopējais garums - 64 m
- plašums Platība, kas ir tālu pārredzama; liela platība, teritorija, arī brīva, neierobežota vieta
- albumīns Plazmas olbaltumviela, kas tiek pilnīgi sintezēta aknās
- pirmurīns Plazmas ultrafiltrāts, kas veidojas nieru garozas (Malpigi) ķermenīšos, pēc sastāva līdzīgs asins plazmai, tikai nesatur olbaltumvielas
- drošķis Plecīgs, neliela auguma cilvēks
- terebratula Pleckāju ģints ar ovālu, gludu, bieži arī krokotu vāka virsmu, kas fosilā veidā sastopama sākot ar triasu, bet tagad apdzīvo siltas jūras no 11 m līdz lielam dziļumam
- plaida Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā
- plete Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā
- plets Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā
- turzīte Plēvjaina sūreņu dzimtas augu maksts, kas izveidojusies saaugot pielapēm un aptver stublāja mezgla apakšdaļu
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
- sielaviņš Plosts; sielains
- amigdalīns Plūmju u. c. augļu kauliņu rūgtviela (ar rūgto mandeļu smaržu), kurai sadaloties, rodas zilskābe
- pašplūsma Plūsma, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- pašplūsme Plūsma, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- saplūst Plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par šķidrumu, gāzi, sīkām cietvielas daļiņām u. tml.
- pašplūde Plūšana, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- kaūstīt Pļaut sienu (ar neasu izkapti, pieliekot lielas pūles)
- versālis Poligrāfijā - alfabēta lielais burts
- PCB Polihlorētie bifenīli, hloru saturošas organiskās vielas, kuras izmanto krāsās un plastmasās un kā izolācijas materiālu hidrauliskās sistēmās un transformatoros
- heterosaharīds Polisaharīds, no kura hidrolīzē iegūst kā cukurus, tā bezcukura vielas
- slovincieši Poļiem radnieciska neliela slāvu tauta, tuvu rada kašubiem
- house Popmūzikas virziens (angļu "house music"); t. s. klubu mūzika; deju mūzika, kas attīstījās no diskomūzikas un kuras atskaņošanā liela nozīme ir dīdžejam, viņa prasmei samplēt, skrečot, respektīvi, veikt manipulācijas ar ierakstiem
- agloporīts Poraina vieglbetona pildviela, ko iegūst, apdedzinot mālu un akmeņogļu maisījumu
- eļļas spiedne portatīva ierīce eļļas vai konsistentas smērvielas padevei ar spiedienu; ar eļļas spiedni eļļu iespiež spēkratu ziežvārstos, karteros un citās slēgtās eļļošanas vietās
- krāsainie portlandcementi portlandcementi, ko iegūst, piejaucot baltajam portlandcementam minerālās krāsvielas
- baltais portlandcements portlandcements, kura izejvielas nesatur vairāk par 0,3–0,45% krāsvielu
- adrenerģisks nervs postganglionārās simpātiskās šķiedras, kuru galos pēc kairinājuma atbrīvojas adrenalīnam līdzīga viela
- jonu emisija pozitīvu un negatīvu jonu atbrīvošana no cietvielas virsmas augstā temperatūrā (termojonu emisija), kā arī apstarojot ar fotoniem (fotodesorbcija)
- virsmas jonizācija pozitīvu un negatīvu jonu termiskā desorbcija (iztvaikošana) no cietvielas virsmas; izmanto jonu avotos, plazmas dzinējos kosmiskajā tehnikā u. c.
- iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam
- imūnprecipitācija Precipitācija, ko izraisa specifiskas antivielas un antigēna mijiedarbība
- azelastīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, kas satur H1 receptoru blokatorus vai vielas ar šo blokatoru īpašībām
- fermentu preparāts preparāts, kas satur bioloģiski aktīvas vielas – fermentus (enzīmus); iedarbība izpaužas barības vielu pilnvērtīgākā izmantošanā, īpaši dzīvniekiem, kam ir vienkameras kuņģis, un jaundzīvniekiem
- ergamils Pret sārmiem pilnīgi izturīga mākslīga smaržviela, kādēļ sevišķi lietota smaržīgu ziepju ražošanai
- lejupregulācija Pretestības vai tolerances attīstība, ko izraisa atkārtota farmakoloģiski vai fizioloģiski aktīvas vielas ievadīšana; bieži raksturīga sākotnēji samazināta receptoru afinitāte pret noteikto vielu ar sekojošu receptoru skaita samazināšanos
- analgētika Pretsāpju līdzekļi - vielas, kas, smadzenēs iedarbodamās uz sāpju centriem, mazina sāpes
- piramidons Pretsāpju un pretdrudža līdzeklis - balta, kristāliska viela; amidopirīns
- tolnaftāts Pretsēnīšu krēma "Antifungal" aktīvā viela
- antiestrogēni Pretvēža līdzekļi, vielas, kas tieši vai netieši mazina estrogēnu ietekmi
- immūnvielas Pretvielas, aizsargvielas, kas spēj neitralizēt mikroorganismu vai svešu vielu kaitīgo iedarbību
- baudījums priekpilna nodošanās kaut kam; liela patika, tīksme
- aizgore Priekškrāsns, lielas krāsns priekšējā daļa
- uzlabojums priekšmeta, telpas, vielas u.c. pārmaiņu rezultāts, kas tiek uztverts pozitīvi, apstiprinoši
- glabāšana Priekšmeta, vielas u. tml. atrašanās personas valdījumā
- utilizācijas izejvielas priekšmeti, vielas, ko ir iespējams utilizēt (1)
- sīkums Priekšmets, kam ir nelieli izmēri, arī neliela vērtība; nenozīmīgs priekšmets
- smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir samērā liela masa, liels svars
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu)
- produkts priekšmets, viela, izstrādājums ko iegūst cilvēka darba rezultātā
- luminators Priekšmets, viela, kas luminiscē
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu
- ideālā gāze priekšstats par vielu, kurā pieņem, ka vielas daļiņas ir masas punkti, starp kuriem nav mijiedarbībasun kuru sadursmes ir absolūti elastīgas
- Hylobius abietis priežu lielais smecernieks
- estērijas Primitīvi lapkājvēži, Latvijā devona nogulumos atrodamas no dažiem milimetriem līdz 3 cm lielas fosīlijas, dzīvojušas iesāļūdeņos vai saldūdeņos
- elektrostatiskais printeris printeris, kas izmanto elektriski pretēji uzlādētas krāsvielas (tonera) daļiņas, lai izveidotu zīmējumu (tekstu) uz papīra. Pie šī tipa printeriem pieder, piemēram, lāzerprinteris, šķidro kristālu printeris un gaismas diožu printeris
- strūklprinteris Printeris, kas rakstzīmju attēlus uz papīra atveido, no kapilārām sprauslām izsmidzinot krāsvielas strūklu
- sublimācijas printeris printeris, kurā krāsviela tiek pārnesta no lavsāna pamatnes uz apdrukājamo materiālu, izmantojot lokālu krāsvielas uzkarsēšanu
- fotoprocess procedūras, kurās, izmantojot gaismjutīgas vielas, iegūst attēlus uz fotopapīra
- intervāls procesa temperatūras diapazons; laikposms starp diviem stāvokļiem (piemēram, saistvielas javas saistīšanās sākumu un beigām)
- absorbcija process --> absorbēt; vielu uzsūkšana no šķidruma vai gāzu maisījuma absorbenta (cietvielas vai šķidruma) tilpumā; absorbēšana
- brīdings process kodolreaktorā, kas nozīmē, ka kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē
- Ožē efekts process, kas sastāv no elektrona pārejas no augstākas elektronu čaulas uz vakantu stāvokli zemākā elektronu čaulā ar sekojošu bezizstarojuma atbrīvotās enerģijas pārdevi citam augstākas čaulas elektronam, kurš nonāk vai nu ierosinātā stāvoklī, vai arī tiek emitēts no vielas
- mīksttapšana process, kurā (kas, piemēram, viela) top mīksts
- virusālā neitralizācija process, kurā antivielas vienas pašas vai kopā ar komplementu neitralizē vīrusu
- minerālbarošanās process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem neorganiskās barības vielas
- augu barošanās process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās barības vielas un sintezē attiecīgajai augu sugai raksturīgos organiskos savienojumus; šis process kopā ar vielu noārdīšanos ir augu vielmaiņa; augos atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir augsnē
- krekings process, kurā galvenokārt iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem, sadalot smago ogļūdeņražu molekulas augstas temperatūras un spiediena iedarbībā
- gāzu absorbcija process, kurā gāzveida vielas saistās absorbentā (šķidrumā vai cietvielā) visā tā tilpumā
- metamorfisms process, kurā ieži veidojas augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā
- retroaktīvā aizture process, kurā jaunas vielas apgūšana kavējoši iedarbojas uz jau apgūto
- uzlabošana process, kurā kaut kas (priekšmets, viela, resurss, arī dzīva būtne) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām
- reģenerācija process, kurā no izlietotā iepakojuma vai iepakojuma materiāla iegūst otrreizējās izejvielas vai enerģiju
- reakcija process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām
- pārklāšana process, kurā uz papīra vai kartona virsmas tiek uzklāta viena vai vairākas suspensijas vai citas šķidras vielas kārtas
- gremošana process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt
- skaldprodukti Produkti, vielas, kas rodas, ja (kas) fizikāli vai ķīmiski skaldās, tiek skaldīts
- garšviela Produkts, kas satur aromātiskas vielas un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
- instalācija Programmatūras ielaišana datorā (piem., no disketes, kompaktdiska u. c.)
- plasteīns Proteīnam līdzīga viela, kas radusies proteolītisku enzīmu reakcijās no proteīnu hidrolīzes produktiem
- oseīns Proteinoīdu grupas olbaltumviela; kaulaudu galvenā organiskā sastāvdaļa
- aktīvā protuberance protuberance, kura strauji mainās un kurā novērojama ātra vielas kustība; šādas protuberances pastāv no pāris desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm un ir bieži saistītas ar Saules plankumiem
- Banka-Belituna province Indonēzijā, ietver Bankas un Belitunas salas, kā arī daudzas nelielas un sīkas salas ap tām
- sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks
- meskalīns Psihoaktīva viela (pejots), ko iegūst no meskala jeb pejotkaktusa pumpuriem, stimulants un halucinogēns, ražo arī sintētiski
- tetrahidrokanabinols Psihoaktīva viela sējas kaņepē, kas ilgstoši ietekmē cilvēka psihi
- BZ Psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izsmidzina kā aerosolu vai dūmu veidā
- fenamīns Psihostimulators, viela, kas veicina psihisko darbību
- metilfenidāts Psihostimulējoša viela
- benzodiazepīns psihotropās vielas, kuru ķīmiskajā struktūrā ietilpst kondensēts benzola un diazepīna gredzens jeb benzodiazepīns
- puebla pueblo - Ziemeļamerikas indiāņu liela daudzstāvu celtne (vairākiem tūkstošiem cilvēku)
- pameija Puķe vai neliela meija
- lādiņš Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas korpusā)
- pigments pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu
- cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā
- milti pulverveida viela, ko iegūst, sīki sasmalcinot vai samaļot kādu izejmateriālu
- trīskāršs punkts punkts (vielas stāvokļa diagrammā), kas raksturo vielas trīs fāžu (piemēram, cietās, šķidrās un gāzveida fāzes) līdzsvaru
- izdevas Pūra izdošana, atvadīšanās mielasts, pūru izdodot, kāzas līgavas mājā
- izdeves Pūra izdošana, atvadīšanās mielasts, pūru izdodot, kāzas līgavas mājā
- dūksts Purvaina vieta; staigna, muklaina vieta; liela, staigna peļķe, danga; dumbrs 1
- līkstavas Purvaina, liela pļava
- purviens Purvs; kāda neliela purva daļa
- Bahamu jūra pusslēgtā jūra ("Bahama Basin") Atlantijas okeānā Vestindijas salās, starp Bahamu salu virkni, Floridas pussalu, Kubu un Haiti, lielākais dziļums — 4367 m, ziemeļrietumu daļā lielu platību aizņem Lielais Bahamu sēklis (dziļums — līdz 150 m)
- eleidīns Pusšķidra acidofila viela epidermas spīdīgajā slānī
- puvekļi Pūšanas procesā sadalījušās organiskās vielas, organismi, to daļas
- papildhromosomas Putniem, divspārņiem, dažām augu sugāms sastopamas, gk. nelielas, hromosomas, kuru funkcijas nav saistītas ar morfoloģisko pazīmju determinēšanu un tās pastāv līdzās diploidālajam hromosomu komplektam
- lēktuvītes Putnu sprostā ierīkotas nelielas tapas, kur putniņiem lēkāt
- saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā); putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas)
- serdes (koksnes) stars radiāla audu josla no mizas uz serdi, kas uzkrāj rezerves barības vielas vai ietver sveķaili
- radioaktīvās kaujas vielas radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus
- kodolatkritumi Radioaktīvie atkritumi, atomelektrostaciju kodoldegvielas reakciju gala produkti
- inducētā radioaktivitāte radioaktivitāte, ko izraisa vielas apstarošana ar kādām elementārdaļiņām
- rentgenijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, sintētiska viela
- frekvences sintezators radioelektroniska ierīce lielas precizitātes stabilu harmonisku svārstību iegūšanai, kuru frekvence maināma ar diskrētu soli
- kristadīns Radiotehnikas attīstības sākumposmā lietots detektoruztvērējs, ko baro neliela baterija
- saberzt radīt (kādam) ļoti lielas grūtības, arī ļoti smagus apstākļus; arī iznīcināt
- producēt radīt (organiskas vielas) - par organismiem
- pārsātināt radīt (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju
- zlikšēt radīt īslaicīgu, mazliet spalgu troksni, piemēram, kam (nelielam) atsitoties vai saskaroties ar ko; atskanēt šādam troksnim
- noboncēt radīt pēkšņu, īslaicīgu troksni, kas raksturīgs kam lielam, smagam krītot, atsitoties; noskanēt šādam troksnim
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela); būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela)
- monīts Raga vielai līdzīga plastiska elektrības izolācijas masa, ko pagatavo no celulozes
- ragkārta Ragakārta - ragvielas slānis epidermas virskārtā
- parkezīns Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.
- parkezīts Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.; parkezīns
- slaika Ragavas, parasti lielas, kurās iejūdz 2 zirgus
- spongins Ragviela, kas veido tā saucamo ragsūkļu skeletu
- astri Ragvielas pavedieni (zirga astē)
- raga slānis ragvielas slānis
- ragāda Ragvielas slānis epidermas virskārtā
- ragakārta Ragvielas slānis epidermas virskārtā
- ragšūnas Ragvielas šūnas
- nags Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā
- raga zvīņas ragvielas zvīņas
- kraplakas Raibas iespiežamās krāsas, ko iegūst no madaras ("rubia tinctorium L.") samaltas saknes, kurā ir dažādas krāsvielas: alizarīns, purpurīns, karbonskābe u. c.
- sekcija rajons Parīzē un citās lielajās Francijas pilsētās Lielās franču revolūcijas laikā (1789.-1794. g.)
- rāja Rājums - izcirtums, līdums; neliela meža pļava izcirtumā
- termodrukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas
- pārveduma drukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas; termodrukāšana
- gripele Rakstāmrīks, ciets, dažus milimetrus plats irbulis, ar ko rakstīja uz nelielas tāfelītes
- pelnvielas raksturīgas vielas, ko satur pelni; koppelni
- šķīdības līkne raksturlielums, kas rāda, kā atkarībā no temperatūras mainās vienas vielas šķīdība otrā; gāzu šķīdība ir atkarīga no spiediena un temperatūras, šķidru un cietu vielu šķīdība – praktiski tikai no temperatūras
- pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības atvērt (aizvērt) sardzes apsargātu objektu, kā arī nosaka glabātavu atvēršanas kārtību vai cilvēku pielaišanu pie apsargājamo mašīnu stāvēšanas vietām
- galvenais raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kas dod nesējraķetei vai kosmiskajam lidaparātam lielāko daļu ātruma pieauguma; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
- starta raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kurš līdztekus ar galveno raķešdzinēju nodrošina kosmiskā lidaparāta startu no Zemes; parasti izmanto cietās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
- sublimācijas raķešdzinējs raķešdzinējs, kas izmanto gāzveida darbvielu, kas rodas, sublimējoties cietai vielai
- koriģējošs raķešdzinējs raķešdzinējs, kas veic orbītas korekciju un tuvina kosmisko lidaparātu citam kosmiskajam lidaparātam; tas var veikt arī galvenā raķešdzinēja vai bremzēšanas raķešdzinēja funkcijas; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
- gāzes raķešdzinējs raķešdzinējs, kura darbviela ir saspiesta gāze; tā kā šie dzinēji dod nelielu vilci, tos visbiežāk izmanto kosmisko lidaparātu orientācijas un stabilizācijas sistēmā un individuālajās reaktīvajās lidiekārtās
- kodolu raķešdzinējs raķešdzinējs, kurā darbvielas sakarsēšanai izmanto kodolenerģiju; karsējot ūdeņradi kodolreaktorā, iespējams panākt darbvielas izplūdes ātrumu 8 km/s un vairāk
- ķīmiskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada ķīmiskajās reakcijās radušos karstu gāzu izplūde pa dzinēja sprauslu; gāzu izplūdes ātrums sasniedz apmēram 5 km/s, un tiem ir liela vilce; galvenais kosmisko raķešdzinēju tips
- aerozīns Raķešu degviela
- Randene Randenes ezers - Randenis Lielauces pagastā
- Raudenes ezers Randenis, ezers Lielauces pagastā
- Randenes ezers Randenis, ezers Lielauces pagastā
- zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi
- krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas
- rodenticīdi Raticīdi - vielas, ko lieto žurku u. c. grauzēju iznīcināšanai
- baltene Rauda - neliela saldūdens zivs ar sārtām acīm un spurām
- pirtišas raugos iešana, pēcdzemdību mielasts
- ražojums ražojot radītais priekšmets, viela u. tml.
- kolonāts Ražošanas un tiesiskās attiecības starp lielajiem zemes īpašniekiem un sīkajiem nomniekiem (koloniem) Romas impērijā, uz kuru pamata sāka veidoties feodālās attiecības
- producēt Ražot (kādas noteiktas preces); radīt kādā procesā (piemēram, vielas)
- reducētājs Reaģējoša viela, kurā palielinās kāda elementa oksidēšanas pakāpe
- Maijāra reakcija reakcija starp reducējošiem cukuriem un aminoskābēm vai olbaltumvielām, kurā izdalās raksturīgas aromātvielas un rodas nefermentatīva brūna krāsa
- veidošanās siltums reakcijas siltumefekts, veidojoties (konstantā temperatūrā) 1 molam saliktas vielas no vienkāršām vielām
- raķešdzinējs Reaktīvais dzinējs, kas rada vilci, kustībai pretējā virzienā izsviežot darbvielas (gāzes, plazmas) strūklu vai fotonu plūsmu
- plazmas dzinējs reaktīvais dzinējs, kurā reaktīvo spēku rada ar elektromagnētisko lauku paātrināta darbviela plazmas stāvoklī
- iekšdedzes reaktīvie dzinēji reaktīvie dzinēji, kuros degvielas sadedzes enerģija tiek pārvērsta caur sprauslu izplūstošās degšanas produktu gāzu strūklas kinētiskajā enerģijā
- algīns Recekļaina līmviela, ko iegūst no aļģēm un izmanto audumu kvalitātes uzlabošanai
- meganits recekļveida sprāgstviela; izmanto kalnrūpniecībā
- agars Recekļviela, ko iegūst no dažām jūras aļģēm
- zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība
- šautras zibens redzama līnijveida elektriskā izlāde atmosfērā, ja ir liela potenciālu starpība starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi
- talamuss Redzes pauguri - pelēkās vielas sakopojumi galvas smadzenēs; centrs, kurā pienāk impulsi no visiem maņu orgāniem (tikai ne no ožas orgāniem) un kur noris šo impulsu sākotnējā analīze un sintēze
- ielaistīties refl. --> ielaistīt
- ielasīties refl. --> ielasīt 2(1); tikt ielasītam
- pielaistīties refl. --> pielaistīt; tikt pielaistītam, parasti neviļus, negribēti
- tilpumregulēšana Regulējama hidrodzinēja ātruma regulēšanas veids, mainot hidrosūkņa vai hidrodzinēja darba tilpumu; lieto lielas jaudas iekārtās
- flaiers Reklāmlapa, ko cilvēkiem izdala uz ielas vai nogādā dzīvesvietā
- rektifikāts Rektifikācijā iegūtā viela
- dielektriķa caursite relatīvi lielas strāvas plūšana caur dielektriķi elektriskā lauka iespaidā
- iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; tai sekojošās svinības, mielasts
- heugieši Reliģiskas kustības dalībnieki Norvēģijā 19. gs. 1. pusē; pēc sludinātāja H. N. Heuges vārda, piētisma novirziens; 20. gs. neliela sekta
- mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli pēc lielajām un mazajām reljefa formām
- rentgenekvivalents Rentgena fizikālais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma (alfa staru, beta staru, neitronu) doza, kas mērījamā tilpumā rada tādu pašu jonu pāru skaitu, kādu rada 1 rentgenu liela rentgenstarojuma doza
- rep Rentgena fizikālais ekvivalents - jonizējošā korpuskulārā starojuma (alfa, beta daļiņu, neitronu plūsmas) doza, kuras iedarbībā veidojas tikpat daudz jonu pāru, kā 1 rentgenu lielas rentgenstarojuma dozas iedarbībā; 1 rep atbilst 2080000000 jonu pāriem uz 0,001293 g gaisa
- pneimogrāfija Rentgendiagnostikas metode, kurā izmanto gāzveida kontrastvielas ievadīšanu izmeklējamā orgānā vai audos ap to
- pneimoventrikulogrāfija Rentgenodiagnostikas metode, kas balstīta uz gāzveida kontrastvielas (gaisa, skābekļa) ievadīšanu galvas smadzeņu dobumos (ventrikulos)
- pneimogramma Rentgenogramma pēc gāzveida kontrastvielas ievadīšanas organismā
- kontrastizmeklēšana Rentgenoloģiska izmeklēšana, kurā izmanto kontrastvielas
- vaginogrāfija Rentgenoloģiska izmeklēšanas metode, vagīnas attīstības, anomāliju izmeklēšana ar kontrastvielas ievadīšanu vagīnas rajonā
- pankreatogrāfija Rentgenoloģiska metode aizkuņģa dziedzera izpētei ķirurģiskas operācijas laikā; kamēr atvērts vēdera dobums, ūdenī šķīstoša kontrastviela tiek ievadīta aizkuņģa dziedzera izvadkanāla un iegūts attēls
- nefrotomogrāfija Rentgenoloģiska nieres attēlu iegūšana ar tomogrāfijas metodi pēc intravenozas kontrastvielas ievadīšanas
- rentgens Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas mērvienība; 1 rentgenu liela doza 1 kubikcentimetrā gaisa normālos apstākļos rada 2080000000 jonu pārus
- irta Repsis, neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs
- irte Repsis, neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs
- īrte Repsis, neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs
- hidrokolonoterapija resnās zarnas attīrīšana ar ūdens strūklas palīdzību nolūkā izvadīt no organisma toksīnus un citas kaitīgās vielas
- iridoskopija Resnās zarnas rentgenoskopija pēc kontrastvielas ievadīšanas ar klizmu
- irigoskopija Resnās zarnas rentgenoskopija pēc kontrastvielas ievadīšanas ar klizmu
- veķis Resns sivēns vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne
- vaķēns Resns sivēns, vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne
- butlēris resns, cieši ģērbies, mazkustīgs neliela auguma cilvēks
- spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas
- atšķaidījums rezultāts --> atšķaidīt; šķīdums, kura koncentrācija ir samazināta; atšķaidīta viela
- skreķi Režģveidā novietotas nelielas līstītes, skali u. tml.
- rīdzīte Rīdziņa - neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka
- Dārzciems Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
- Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai
- Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve)
- Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis)
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
- Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža
- Centrs Rīgas pilsētas apkaime pilsētas centrālajā daļā, robežojas ar Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes, Brasas, Grīziņkalna, Avotu ielas, Maskavas forštates, Vecpilsētas un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimi
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai
- Stopiņi Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā pie pilsētas robežas Deglava ielas galā uz Biķernieku pusi, ap Baltinavas, Kaivas un Aronas ielām
- Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela)
- Jaunmīlgrāvis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona apkaimes "Mīlgrāvis" rietumu daļa, primāri ostas teritorija, ko norobežo Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase
- skremstele Rīkles, deguna, ausu drupana, kaulveidīga viela
- duceklis Rīks liela trokšņa, rīboņas radīšanai, zivju baidāmais rīks ar izdobtu galu; īgņa, nesavaldīgs, straujš, nikns cilvēks
- piestala Rīks vielas sasmalcināšanai piestā
- galoda Rīks, kas pagatavots no cietas, blīvas vielas un ko lieto asināšanai, materiālu virsmas slīpēšanai
- ķīmiskā fizika robežzinātne starp fiziku un ķīmiju, pētī vielas uzbūves un ķīmisko pārvērtību likumsakarības atomārā un molekulārā līmenī
- kravas pārvietošanās rodas, ja krava nav pietiekami nostiprināta, pie lielas viļņošanās tās var pārvietoties - slīdēt, kas ir sevišķi bīstami
- ķetna Roka (parasti liela, spēcīga)
- ķepa Roka, retāk kāja (parasti liela)
- goth Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam
- gotika Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam
- ārtroks Rokmūzikas stils, tam raksturīga zināma izsmalcinātība, liela nozīme tiek piešķirta sintezatoriem
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlisma kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas
- epikaustorijs Romas lielmaņu pilīs īpaša telpa, kur kvēpināja stipri smaržīgas vielas
- Tarpeja Romiešu mitoloģijā - leģendāra nodevēja, kas ielaida sabīņus nocietinātajā Romā
- Roneja Rona - neliela sala Britu salu ziemeļu daļā, tās nosaukums angļu valodā
- trumele Rotējoša, cilindriska kuļmašīnas sastāvdaļa; arī atvere (kuļmašīnā), kur atrodas šis mehānisms (un kur ielaiž kuļamo labību)
- centifolija Rozes kultūrsuga, no tās cēlusies liela daļa dārza šķirņu
- sorbārija Rožu dzimtas ģints ("Sorbaria"), vasarzaļi krūmi, lapas pamīšas, nepārī plūksnaini saliktas ar pielapēm, \~10 sugas, Latvijā 1 adventīva suga
- maijrozīte Rožu suga ("Rosa spinosissima"), dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem
- piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā
- Rugāji Rugāju pagasts - pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
- pikrīns Rūgta viela, ko dabū no uzpirkstītes, "Digitalis purpurea"
- boze Runga (liela, smaga), vāle; paresna nūja, spieķis
- Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.)
- rupumi Rupja viela
- mardavainis Rūpnīcā austa, liela, rakstaina vilnas plecu šalle ar bārkstīm
- ķīmiskā rūpniecība rūpniecības nozare, kurā iegūst ķīmiskās izejvielas un ražo dažādas vielas
- brīvteritorija Rūpniecības uzņēmumi, kuriem valsts devusi izņēmuma tiesības saņemt no ārzemēm bez muitas u. c. importa ierobežojumiem fabriku iekārtas, izejvielas, materiālus ar nosacījumu, ka uzņēmuma produkcija tiek eksportēta (iekšējā tirgū - importa precēm atbilstoši nodokļi)
- Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā
- demogrāfiskā pāreja sabiedrības industrializācijas un modernizācijas izraisīta iedzīvotāju atražošanas tipa nomaiņa (pāreja no lielas dzimstības un mirstības uz mazu dzimstību un mirstību)
- kunkulis Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (šķidrumā, masā, piemēram, ēdienā)
- džekpots Sacensību galvenā balva: "banka" kāršu spēlē; lielais laimests dažādās spēlēs
- garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam)
- trūds Sadalījušās organisko vielu atliekas (trūdvielas) saturoša aramzeme (irdne, augsne)
- zafrans Safrāns - smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
- šaprāns Safrāns (garšviela)
- žņaugt Sagādāt (kādam) lielas grūtības, arī apdraudēt (kā) pastāvēšanu
- pataisīt sirmus matus sagādāt kādam lielas rūpes, raizes, bēdas
- piemineklis Saglabājams objekts, kam ir liela nozīme kādā kultūras jomā
- sacharīns Saharīns - mākslīga saldviela, cukura aizstājējs
- trecinieks Saimnieks, kam bija aptuveni 8 hektāri liela zemes platība
- autointoksikācija Saindēšanās, ko izraisa pašā organismā radušās kaitīgās vielas
- formula Saīsināts apzīmējums vielas ķīmiskajam sastāvam
- adstringents Saistītājs, savilcējs līdzeklis, piem., miecvielas
- dziļš saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu)
- garš saistīts ar samērā liela, gaisa daudzuma lēnu ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu)
- senils saistīts ar samērā lielu (cilvēka) vecumu, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt nevēlamas samērā liela vecuma pazīmes
- pjezometrisks saistīts ar vielas tilpuma maiņu, tai raksturīgs
- saistāmviela Saistviela
- saistītājviela Saistviela
- hidrauliskā java saistviela, ko lieto mūrēšanai vai betonēšanai tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība
- gaisā cietējošās saistvielas saistvielas, kas iegūst un saglabā stiprību tikai gaisā (ģipša, kaļķu un magneziālās saistvielas); lieto virszemes būvēm
- hidrauliskās saistvielas saistvielas, kas spēj sacietēt un ilgstoši saglabāt stiprību ne tikai gaisā, bet galvenokārt arī ūdenī (portlandcements un tā paveidi, aluminātcements, pucolāncements, romāncements, hidrauliskie kaļķi); lieto būvēm arī zem ūdens
- klabināt zobus sajust stipru aukstumu; izjust lielas bailes, satraukumu
- rūgtums sajūta, ko (mutē) izraisa, piemēram, vērmelēm, žultij raksturīgā garša; šīs vielas [garša]{s:2747}
- zelta sirds saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība
- kā bleipēderis saka par kalsnu, tievu, neliela auguma cilvēku
- viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu
- viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu
- kā nelaime saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu, apgrūtinošu, uzmācīgi, par ko tādu, kam piemīt pārliecīgi liela intensitāte
- kā gubinis saka par liela auguma, pilnīgu, arī kuplās drēbēs saģērbušos cilvēku
- kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti
- spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti
- stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti
- ne gala, ne malas saka par to, kas ir lielā daudzumā vai kam ir liela intensitāte
- žults vārās saka, ja (kādu) pārņem lielas dusmas, niknums
- kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība
- nejust sviedru smaku saka, ja (parasti mākslā), ir sasniegta liela meistarība, ja viss rit brīvi, atraisīti un pūles, kas ieguldītas darbā, nav jūtamas
- sirds lec no krūtīm laukā saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi
- sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles, dusmām, satraukuma sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi
- auss aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī)
- kā pie Bābeles torņa saka, ja ir liela burzma, sajukums, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās
- kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās
- dzirkstis šķīst gar acīm (kādam) saka, ja ir liela fiziska piepūle, ja saņem spēcīgu sitienu, ja ir spēcīgs, pēkšņs pārdzīvojums
- mati ceļas (arī slienas) stāvu (s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums
- mati slienas (arī ceļas) stāvu (s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums
- mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums
- mati ceļas (arī slienas) stāvus, (retāk stāvu) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums
- mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums
- acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja ir lielas dusmas, izbrīns, bailes, skaudība, ziņkāre, sāpes, piepūle, sasprindzinājums
- skriet sienā saka, ja ir lielas sāpes
- ūdens smeļas mutē saka, ja ir lielas, gandrīz nepārvaramas grūtības
- kā stīga saka, ja ir liels sasprindzinājums, liela piepūle (_biežāk savienojumā ar_ savilkt, uzvilkt)
- ūdens (ie)smeļas (arī kāpj, nāk) mutē saka, ja ir ļoti lielas grūtības
- raibs kā dzeņa vēders saka, ja ir pārāk liela krāsu dažādība
- (no)dreb (arī ļodzās) ceļi saka, ja izjūt lielas bailes
- dreb ceļi saka, ja izjūt lielas bailes
- drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu
- šermuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu
- šermuļi (arī drebuļi, trīsas) skrien (arī pārskrien, noskrien, (no)iet) pār (arī pa) kauliem (arī muguru, miesu) saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu
- tirpas (arī drebuļi, šermuļi) pārskrien (arī noskrien, skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru) saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu
- sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas
- šaušalas pārskrien (arī pāriet) (pār miesu, arī pār kauliem) saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu
- tumši mākoņi savelkas pār kādu (kāda galvu, kaut ko) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas
- kā traks saka, ja kādai darbībai piemīt liela intensitāte
- spēlēt lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā
- spēlēt lielu lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā
- mati ceļas stāvus saka, ja kādam ir lielas bailes, ja kādu kas ļoti satrauc
- bikses ir pilnas (kādam) saka, ja kādam ir lielas, paniskas bailes
- dziesma ir ciet (kādam) saka, ja kādam ir smagi sarežģījumi, lielas nepatikšanas, ja ir beigas
- kā pie badamieta piesiets saka, ja kāds aiz liela izsalkuma negausīgi ēd
- sunskāsis klāt saka, ja kāds ir ļoti ēdelīgs, ja kādam piemīt liela ēdelība
- viņam (ir) pilna dūša saka, ja kādu nomāc lielas raizes, nepatikšanas
- asinis sastingst dzīslās (kādam) saka, ja kādu pārņem lielas bailes, uztraukums, šausmas
- kā pelavu maisu saka, ja kādu viegli, bez lielas piepūles purina, nogāž gar zemi vai paceļ augšā, stipri sit
- spēlēt lomu saka, ja kas ir ļoti svarīgs, ja kam ir liela nozīme
- spēlēt lielu lomu saka, ja kas ir ļoti svarīgs, ja kam ir liela nozīme
- būt pie sirds saka, ja kas ir ļoti tuvs, mīļš, ja ir liela interese par ko
- sirdi ņem laukā saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas
- sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas
- kā bišu spiets saka, ja kur ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki, ja ir liela rosība
- karājas kā Dāmokla zobens pār kāda galvu saka, ja lielas briesmas pastāvīgi, nenovēršami apdraud kādu
- līdz ausīm saka, ja mute ir plaši atvērta pārsteigumā, izbrīnā, kliedzienā, smieklos, smaidā un šīm izpausmēm piemīt liela intensitāte
- kā elle saka, ja nepatīkamas, negatīvi vērtējamas parādības izpaužas ļoti lielā mērā, ja ir liela nekārtība, troksnis, neciešams stāvoklis
- pilna dūša saka, ja nomāc lielas raizes, nepatikšanas
- dievs piemeklē saka, ja notiek liela nelaime
- sirds (sa)stingst saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes
- sirds vārās saka, ja pārņem lielas dusmas
- sirds (arī iekšas) vārās, arī sirdī (arī iekšā) vārās saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums
- iekšā viss vārās saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums
- sirds sastingst saka, ja pārņem ļoti lielas bailes
- kā svina pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās
- acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst
- acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst
- pie velna saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties
- zobi klab saka, ja sajūt stipru aukstumu; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu
- drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noskrien (arī skrien, pārskrien, iet) pa kauliem (arī pa muguru, pa miesu, pār kauliem, pār muguru, pār miesu) saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu
- zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) saka, ja saņemts spēcīgs trieciens vai sitiens, ja ir liela piepūle, nervu sasprindzinājums
- sūdos vēl neviens nav nosities saka, lai parādītu, ka nepatikšanas nav tik lielas kā izskatās
- Grīneizera likums sakarība, kas izsaka, ka cietvielas termiskās izplešanās koeficienta attiecība pret siltumietilpību, ja tilpums ir pastāvīgs, nav atkarīga no temperatūras
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis)
- tālā un tuvā kārtība sakārtotība vielas (cietvielu, šķidrumu) struktūru veidojošo daļiņu novietojumā, to magnētisko un elektrisko dipolu orientācijā; sakārtotību attālumos, kas salīdzināmi ar starpatomu attālumiem, sauc par tuvo kārtību, kuru raksturo koordinācijas skaitlis; sakārtotību, kas atkārtojas neierobežoti lielos attālumos, sauc par tālo kartību; šķidrumos, amorfās cietvielās un stiklos ir tikai tuvā kārtība, kristālos ir arī tālā kārtība
- specija Sakne, ko lieto kā garšvielu; garšviela
- sūcējsakne Saknes daļa, ar ko augs sūc barībai nepieciešamās vielas
- kerma Sākotnējās kinētiskās enerģijas summa visām lādētām daļiņām, kas rodas vielas masas vienībā, neitroniem, rentgenstarojumam, gamma starojumam mijiedarbojoties ar vielu
- bauka Sakritusi būda; neliela, neglīta celtne
- uzkāpt uz adatas sākt lietot injicējamas narkotiskās vielas
- uzsēsties uz adatas sākt lietot injicējamas narkotiskās vielas
- ieglaimoties sākt pielabināties, pieglaimoties
- Āgersē sala Baltijas jūrā (_Agersø_), Lielajā Beltā, Dānijas teritorija
- uzsalt sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.)
- Ķenguru sala sala Indijas okeāna Lielajā Austrālijas līcī ("Kangaroo Island"), Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, platība - 4351 kvadrātkilometrs, garums - 144 km, platums - 40 km, augstums - līdz 300 m
- Liepu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 2,8 ha, konstatētas 111 augu sugas
- Ropažu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 4,5 ha, konstatētas 137 augu sugas
- Mazā sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 0,5 ha, konstatētas 62 augu sugas
- Auzu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3 ha, konstatētas 127 augu sugas
- Priežu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3,7 ha, konstatētas 139 augu sugas
- Grīnailenda sala Lielajā Barjerrifā ("Green Island"), iepretī Kērnsai Kvīnslendā (Austrālijas ziemeļaustrumi), zemūdens nacionālais parks - daudzkrāsainas koraļļu kolonijas ar raksturīgo faunu, platība - 13 ha
- Puertoriko sala Lielajās Antiļu salās, platība - 8670 kvadrātkilometru, garums - \~180 km, platums - līdz \~70 km, augstākā virsotne - 1338 m
- Tobāgo sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay")
- Lielalksnīte sala Usmas ezera rietumu daļā, starp Moricsalu un Viskūžu salu, platība - 33 ha, ietilpst Moricsalas rezervātā; Alksnīte; Lielais Alksnis
- Kanādas Arktiskais arhipelāgs salas Ziemeļamerikas ziemeļu piekrastē (angļu val. "Canadian Arctic Archipelago"), pieder Kanādai, platība - 1,33 mlj kvadrātkilometru, ietver >30 lielas salas, augstākā virsotne - 2926 m
- glicirizīnskābe Salda kristāliska viela, atrodama lakricas saknē nātrija un kālija sāļu veidā
- Saulgriezes Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems, saukta arī "Pionieru iela"
- invertcukurs Saldviela, kas sastāv no glikozes un fruktozes; iegūst, šķeļot biešu vai niedru cukuru - saharozi
- Salenieki Salenieku ezers - Lielais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
- pleists Salīcis, liela auguma cilvēks (nedaudz slinks un izlaidīgs)
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība
- liedējs Saliedētājs, tas, kas sasaista, saistviela
- feritīns Salikta olbaltumviela (metālproteīds); sastāv no olbaltumvielas - apoferitīna, kas saistīta ar Fe; dzīvnieku un cilvēku organismā veic dzelzs uzkrāšanas funkciju
- kazeīns Salikta olbaltumviela, kas izveidojas, skaldošu fermentu vai skābju iedarbībā sarecot piena olbaltumam; biezpiena un siera galvenā sastāvdaļa
- mioglobīns Salikta olbaltumviela, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi
- fosfoproteīds Salikta olbaltumviela, kas satur esterveidīgi ar aminoskābēm - serīnu un treonīnu saistītu fosforskābi
- mucīni Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas gļotdziedzeru sekrētā, siekalās, kuņģa sulā un gļotādu dara valganu un elastīgu
- mukoīdi Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas radzenē, skrimšļaudos, gļotādas dziedzeros
- nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa
- hromoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur krāsainas prostētiskās (neolbaltumvielas) grupas
- metālproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur metālu jonus
- glikoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur ogļhidrātus; atrodas gandrīz visu organismu audos un šķidrumos
- proteīdi Saliktas olbaltumvielas, kurās bez aminoskābēm ir arī neolbaltumvielu komponenti
- hidrolīze Saliktas vielas sadalīšanās divās vai vairākās citās vielās, tai reaģējot ar ūdeni
- hemoproteīdi Saliktas, dzelzs atomu saturošas olbaltumvielas, piem. hemoglobīns, mioglobīns, citohromi, daži fermenti
- Normandijas salas salu grupa Atlantijas okeānā (angļu val. _Channel Islands_), Lamanšā, Lielbritānijas valdījums, ietilpst Džērsija, Gērnsija un vairākas nelielas salas, platība — 195 kvadrātkilometri, lielākais augstums — 148 m vjl.
- Monzunda arhipelāgs salu grupa Baltijas jūras austrumu daļā, pieder Igaunijai, platība — \~4000 kvadrātkilometru, ietver 3 lielas salas (Sāmsalu, Hījumā, Muhu) un >500 nelielu salu, no kontinenta šķir Veinameri un Irbes šaurums
- Ābeļu salas salu grupa Daugavā augšpus Jēkabpils 3,5 km garā upes posmā, ko veido 2 vidēji lielas un 5-8 mazākas salas, kā arī smilts un grants sēres
- Marianas salas salu grupa Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Marianas Islands"), Mikronēzijā, platība - 1183 kvadrātkilometri, ietilpst 15 lielas salas un >50 sīku salu un rifu, stiepjas \~800 km garumā meridionālā virzienā, augstums - līdz 965 m vjl.
- Lau salas salu grupa Klusajā okeānā ("Lau Group"), Fidži arhipelāga austrumos, no lielajām salām tās atdala Koro jūra
- nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā
- armija samērā liela (cilvēku) kopa, kam ir kāda kopēja pazīme, darbība, uzdevums u. tml.
- armija samērā liela (mašīnu, ierīču) kopa
- tīne samērā liela (senas konstrukcijas) tvertne
- šķiela samērā liela atstarpe starp šķieta zobiem
- nams samērā liela celtne, arī celtnes daļa, kurai ir, parasti administratīvas, sabiedriskas, kultūras, tirdzniecības, funkcijas; arī attiecīgā iestāde, uzņēmums
- glīta (arī laba, smuka) nauda (arī naudiņa) samērā liela naudas summa
- pārgāze samērā liela šķidruma daudzuma strauja virzīšanās (pāri kam, pār ko)
- vecsaimniecība samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai
- oliņa samērā neliela (parasti kukaiņu, zivju) ola
- sala samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes teritorija, ko no visām pusēm norobežo ūdenstilpe
- raksts samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks, informatīvs teksts (parasti laikrakstā, žurnālā, krājumā)
- rida samērā neliela biezuma slāņu kopums, kam raksturīgas kādas kopīgas sastāva vai uzbūves īpatnības
- slāņkārta samērā neliela biezuma slāņu kopums, kam raksturīgas kādas kopīgas sastāva vai uzbūves īpatnības
- nieks samērā neliela naudas summa; samērā neliels (kā) daudzums
- komanda samērā neliela personu grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai
- pastarpa samērā neliels attālums, samērā neliela (tukša) vieta (starp ko)
- pastarpe samērā neliels attālums, samērā neliela (tukša) vieta (starp ko)
- šķēle samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti no augsnes) atdalīts gabals
- pundurforma samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma
- strūkla samērā šaurs, plūstošs, apkārtējās vides neierobežots (vielas) kopums, kura fizikālās īpašības (piemēram, ātrums, blīvums, temperatūra) atšķiras no vides fizikālajām īpašībām
- lāsteka samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušai un lejup tekošai vielai; samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma
- sāņiela Sāniela
- Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā
- tibialģija Sāpes lielajā apakšstilba kaulā
- piešķīties Saplūkt, pielasīt
- senegīns Saponīns, senegas darbīgā viela
- Kosiho Sapoteku (Centrālamerika) zibens un lietus dievs, kas pielīdzināms lielajam acteku dievam Tlalokam
- reducents Saprofītisks organisms (destruktors), kas ekosistēmā noārda organiskās vielas un veido neorganiskas vielas, kuras var izmantot citi organismi - producenti
- sapropelīts Sapropelis (parasti sacietējis), kura saturā pārsvarā ir minerālvielas
- pisaks sarežģīta nodarbe, kas prasa lielas pūles
- sargmājiņa Sargiem, sardzei paredzēta (neliela) celtne
- saviesīga sadzīve sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās), patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā)
- viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu, parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku atzīmēšanai
- virteņi Sarīvētu kartupeļu pīrāgi ar smalki grieztas gaļas, sīpolu, biezpiena un garšvielas pildījumu
- javanicīns Sarkana antibiotiska viela, iegūta no "Fusarium javanicum" kultūrām; darbīga pret daudzām baktērijām, daļēji arī pret mikroskopiskajām sēnēm; vienlaicīgi ar to iegūst arī oksijavanicīnu
- cerazīns Sarkana azokrāsviela citoplazmas krāsošanai
- purpurīns Sarkana krāsviela, ko iegūst no rubijas saknēm vai sintezē
- santalīns Sarkana kristāliska krāsviela, ko iegūst no sarkanā santalkoka "Pterocarpus santalinus" serdes
- klematīns Sarkana organiska azīnu krāsviela C21H21N4Cl, saukta arī par safrānīnu
- eozīns Sarkana organiskā krāsviela C~20~H~8~Br~4~O~5~, ko izmanto bioloģisku preparātu iekrāsošanai, vilnas, zīda, papīra, foliju krāsošanai; tetrabromfluoresceīns
- santali Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no baltā santalkoka, perambukkoka un kampeškoka
- sandals Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no pernambukkoka, kampeškoka un sandalkoka koksnes
- eritrozīns Sarkana viela, kas rodas, slāpekļskābei iedarbojoties uz tirozīnu
- onīns Sarkana vīna krāsviela
- oinīns Sarkana vīna krāsviela; onīns
- sarkanais Sarkanais 2 G - pārtikas piedeva E128 (sintētiska viela, azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, hronisku nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns
- hemoglobīns sarkanais asins pigments, saliktā olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un pārnēsā skābekli no elpošanas orgāniem uz audiem un ogļskābo gāzi (oglekļa dioksīdu) no audiem uz elpošanas orgāniem
- rozanilīns Sarkanas krāsas karbonija krāsviela
- henna sarkanbrūna augu krāsviela - lieto galvenokārt matu krāsošanai
- orceins Sarkanbrūna krāsviela, ko iegūst no orcīna; lieto histoloģijā
- hemateīns Sarkanbrūna kristāliska viela, hematoksilīna oksidācijas produkts
- asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē cilvēka un dzīvnieku asinsrites sistēmā, pārnēsā organismā skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas, vielmaiņas galaproduktus un veic aizsargfunkcijas
- alani Sarmatu izcelsmes nomadu ciltis, kas 1. gs. apmetās starp Donu un Kaukāzu, ap 375. g. pakļāva huņņi un lielas grupas devās uz Kaukāzu, Galliju un Pireneju pussalu
- rozālijs Sārta, rožaina krāsviela
- fikoeritrīns Sārtaļģēs sastopamā sarkanā krāsviela ar oranždzeltenu fluorescenci
- temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām; fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli
- mangu Saskaņā ar Centrālāfrikas azandu metafiziskajiem uzskatiem īpaša viela, kas cilvēku padara par burvi
- skrotētājs Sasmalcināmā mašīna, kas cietas vielas sasmalcina līdz skrošu lieluma daļiņām
- beramblīvums Sasmalcinātas (beramas) vielas masas attiecība pret tās tilpumu
- analīze Sastāva noteikšana (vielai)
- daļiņa Sastāvdaļa (piemēram, vielai, atomam); mikrodaļiņa
- kompozīcija Sastāvdaļu, elementu izkārtojums (vielai)
- kakliņš Sašaurināta, neliela (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas
- dzejolis Satura un formas ziņā noslēgts, parasti neliela apjoma, daiļdarbs saistītā valodā
- Abā er Ruvāts sausgultne (_Abā ar Ruwāth, Wādi_) Lielajā Nefūda tuksnesī, Sauda Arābijā, Hudūd eš Šemālījas mintakā
- ugunspiepe Sausi sagatavota gruzdviela no piepes uguns iešķilšanai ar kramu
- sausne Sausna - bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas
- medullīns Savāda viela, ko dabū no dažu augu serdes
- dzija Savērptas (vilnas vai tai līdzīgas izejvielas) šķiedras
- triacetāts savienojumā "celulozes triacetāts": viela, no kuras iegūst tekstilšķiedras; no šīs vielas iegūtās tekstilšķiedras
- Čakmarija savienojumā "Čakmarijas iela" - Aleksandra Čaka un Marijas iela Rīgā
- lukturītis savienojumā "kabatas lukturītis": neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce; kabatas laterna
- superelastisks savienojumā "superelastiskais stāvoklis" - polimēra fizikālais stāvoklis, kurā tam piemīt sevišķi liela elastība
- virsmaktīvs savienojumā "virsmaktīvās vielas": vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu)
- vjetu savienojumā "vjetu valodas" - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, kurā ietilpst vjetnamiešu valoda, miongu, nguonu, pongu u. c. valodas; fonētikā raksturīgs daļējs vai pilnīgs monosillabisms, gandrīz visas ir toņu valodas (4-6 toņi); vārdi nelokāmi, raksturīga salikteņu veidošana, liela nozīme vārdu kārtai teikumā
- hloramīni Savienojumi, kuros ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela)
- grāmatiņa Savienojumos "kabatas grāmatiņa", "piezīmju grāmatiņa": neliela formāta piezīmju klade, bloks
- leikobāze Savienojums, ko oksidējot iegūst krāsvielas bāzi, t. i., vielu, kas ar skābēm veido krāsvielu
- barišas Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu un mielasts sakarā ar šādu darījumu
- saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām)
- stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā)
- difenīlcianarsīns Sazāļošanas kaujas līdzeklis, kura šāviņus Pirmajā pasaules karā vāci apzīmēja ar zilu krustu; tāpēc šī viela nosaukta par Zilā krusta gāzi
- drogas Sažāvēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā; ārstniecības augi, ko paredzēts sažāvēt; zāļu izgatavošanā lietojamās vielas
- miltums Segsēkļu sēklu audi, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas; grauda daļa, no kā iegūst miltus
- vezikulogramma Sēklas pūslīšu rentgenattēls pēc kontrastvielas ievadīšanas pa sēklvadu
- sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai
- eitrofiska ūdenstilpe sekls ezers vai cita ūdenstilpe, kurā uzkrājas augu barības vielas, kas veicina organismu vairošanos, ūdens ziedēšanu, skābekļa trūkumu un aizaugšanu
- brizanta sprāgstviela sekundāra sprāgstviela, kas sprādziena vai liela spiediena ietekmē detonē citas sprāgstvielas
- magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu (ar frekvenci ν) absorbcija vielā, ko izraisa vielas atomu elektronu vai kodolu magnētisko momentu pārorientācija, ja tie iepriekš orientēti ārējā magnētiskajā laukā; magnētiskā rezonanse parādās, kad pārorientācijai nepieciešamā enerģija ΔE ir vienāda ar elektromagnētisko svārstību kvanta enerģiju ΔE=hν (h – Planka konstante)
- indikts sena baznīcas laika skaitīšanas vienība pa 15 gadu posmiem, ko 312. g. ieviesa Bizantijas imperators Konstantīns Lielais
- inki sena indiāņu cilts, lielas valsts dibinātāji tagadējā Peru teritorijā; šīs valsts aristokrātija
- Knosa sena pilsēta Krētas salas ziemeļu daļā (Grieķija), viens no Egejas kultūras centriem, 22.-16. gs. p. m. ē. tā bija liela pilsēta, Krētas valsts galvaspilsēta; izpostīja zemestrīce (ap 1470. g. p. m. ē.) un ugunsgrēks (ap 1380. g. p. m. ē.)
- quaternio Senā Romā Augusta laikā kalta liela zelta monēta, 4 aureju vērtībā
- flogistona teorija sena teorija par to, ka degšanas procesā izdalās uguns viela - flogistons
- Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks
- kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks, kas par nelielu zemes gabalu lietošanu atdeva daļu ražas un pildīja naturālās klaušas
- centorija Senajā Romā - simt vīru liela karaspēka nodaļa; pilsoņu grupa, kurai bija vienāds mantas cenzs un viena balss tautas sapulcē
- centūrija Senajā Romā 100 vīru liela karaspēka apakšvienība, 60 centūrijas veidoja leģionu
- flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos
- ērzeļu pauti senāk izplatīts ēdiens, ko gatavo mīklu ielaižot taukos un izcepot
- gurgandine Senāk ņieburs; vēlāk - paklīdusi sieviete, ielas meita
- saše Senāk zāļu forma: maisiņos iešūtas pulverizētas zāļu vielas, kas lietojamas sausā veidā
- kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu
- kačinas Senču gari pueblo tautām, piemēram, hopiem un zuniem, kas mīt ASV dienvidrietumos; tiek godāti kā starpnieki starp cilvēkiem un lielajiem stihiju dieviem, arī kā saskaņas un pārticības nesēji
- indīgās sēnes sēnes, kurās ir cilvēka organismam indīgas jeb toksiskas vielas, kas var izraisīt saindēšanos; Latvijā konstatētas 33 indīgo sēņu sugas, kā arī \~240 neēdamu sēņu sugas
- dekadrahma Sengrieķu 10 drahmas liela sudraba nauda
- epīlijs Sengrieķu dzejā neliela apjoma eposs
- tropars Sengrieķu dziedams neliela apjoma prozas darbs, pēc uzbūves kaut kas līdzīgs verlibram jaunlaiku dzejā
- prostils Sengrieķu tempļa tips; neliela taisnstūra plānojuma ēka, kuras galvenajā fasādē atrodas portiks
- višišta advaita senindiešu reliģiski filozofisks novirziens, kas saistīts ar Rāmānudžas darbību un kam bija liela ietekme , sākot ar 11.-12. gs.; monistiska mācība; atzina pasaules realitāti un kritizēja mācības, kas pasauli uzskatīja par maiju (ilūziju)
- veļu kults seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību
- bulata tērauds sens augstvērtīgs liets tērauds zobenu un dunču asmeņu izgatavošanai; asmeņiem ir liela cietība, asums un elastība
- nabats Sens krievu ļoti liela apjoma timpāns
- birzums Sens latviešu mērs tīrumu platības un nelielu attālumu mērīšanai, attālums 1 birzums bija 60 soļu, platības birzums bija 60 x 60 soļu liela zemes platība (0,13-0,17 ha)
- fjērdings Sens zviedru tilpuma mērs; 1 f. = 1/4 muca šķidras vielas = 31,4 litri vai 1 f. = 1/8 mucas sausas vielas = 18,3 litri
- gravitācijas separators separators, kurā vielas sadalīšana notiek gravitācijas spēka ietekmē
- septiktanks Septiks - īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai
- hrizotilazbests Serpentīnazbests - šķiedrains serpentīna paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem
- dedzinis Sērs, vai cita degšanu veicinoša viela
- dimetilsulfāts Sērskābes dimetilesteris (CH3)2SO4, lieto organiskajā sintēzē; ļoti toksiska viela
- antistreptokināze Seruma antiviela, kas kavē streptokināzi aktivēt plazminogēnu
- polivalentais serums serums, kurā ir antivielas pret dažādiem antigēniem
- antiserums Serums, kurā ir kāda antiviela, piem., antitoksīns, bakteriolizīns, precipitīns; imūnserums
- tahifilaksija Sevišķi ātra pierašana pie zāļu vielas
- superjauda Sevišķi liela jauda
- megalopole Sevišķi liela pilsēta
- superlielvalsts Sevišķi liela vai vislielākā lielvalsts
- sialangiogrāfija Siekalu dziedzeru kanālu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas injekcijas
- sialoangiogrāfija Siekalu dziedzeru kanālu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas injekcijas
- žausteve sieviete, kas ielaižas ar daudziem vīriešiem
- ielasmeita Sievišķā dzimuma prostitūta, kas savus pakalpojumus piedāvā uz ielas
- repsis Sīgu dzimtas suga ("Coregonus albula"), neliela sudrabaina saldūdens ezera zivs (pēc senākas klasifikācijas piederēja lašu dzimtai); seļava
- skaida Sīka (kādas, parasti samērā sīkstas, vielas, piemēram, koksnes, metāla, plastmasas) daļiņa, kas parasti rodas, ja (uz to) iedarbojas, (to) apstrādā ar griezējinstrumentu
- mikrokapsula Sīka vielas daļiņa, kas iekļauta cietā čaulā
- granula Sīka, blīva, graudam līdzīga (kādas vielas) daļa
- kokcīdas Sīkas bruņutis, kam mēdz būt praktiski izmantojami atdalījumi ("medus rasa", vaski, krāsvielas, piemēram, karmīns)
- saiste Sīkdispersa ugunsizturīga viela, ko lieto krāšņu oderējuma šuvju aizpildīšanas javu gatavošanai
- zvirgzda Sīks gabaliņš, neliela lauska
- knapsieriņš Sīks puika vai neliela auguma cilvēks
- virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā
- pigments Sīku krāsvielas daļiņu kopums šūnās, audos
- Sils Sila iela - Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" daļa
- karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
- silīcijūdeņradis Silīcija savienojums ar ūdeņradi - toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku; silāns
- silāns Silīcija savienojums ar ūdeņradi - toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku; silīcijūdeņradis
- Antiļu straume siltā straume Atlantijas okeānā uz ziemeļaustrumiem no Lielajām Antiļu salām, sākas uz austrumiem no Puertoriko (Ziemeļpasātu straumes turpinājums), ziemeļu daļā pievienojas Golfa straumei, ātrums 0,9-1,9 km/h
- disociācijas siltums siltuma daudzums, kas jāpatērē, lai sadalītu vienu molu saliktas vielas divās vai vairākās vienkāršās vielās
- iztvaikošanas siltums siltuma daudzums, kas jāpievada vielai šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī, lai tā izotermiskā procesā pārvērstos tvaikā
- īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas nepieciešams vielas masas vienības temperatūras paaugstināšanai par 1 K
- fāžu transformācijas siltums siltuma daudzums, kas tiek uzņemts vai izdalīts fāžu pāreju procesos; parasti siltuma daudzumu attiecina uz 1 molu vielas
- gāzturbīnu dzinējs siltuma dzinējs, kurā degvielas sadegšanas enerģija pārveidojas reaktīvās strūklas kinētiskajā enerģijā un vārpstas mehāniskajā enerģijā
- siltumvadāmība Siltuma pārneses veids - pārnese no vielas karstākas daļas uz aukstāku daļu; realizējas, daļiņām (atomiem, molekulām, elektroniem) ar lielāku enerģiju tieši nododot enerģiju daļiņām ar mazāku enerģiju
- iekšdedzes dzinējs siltumdzinējs, kam degviela sadeg pašā dzinējā; svarīgākās sastāvdaļas ir korpuss, darbelements, barošanas sistēma, atgāzu aizvades sistēma, dzeses sistēma, eļļošanas sistēma, aizdedzes sistēma, iedarbināšanas sistēma; iekšdedzes dzinēji ir iekšdedzes motors, iekšdedzes virzuļdzinējs un reaktīvais dzinējs
- kondensators siltummainis, kurā, novadot vielas siltumu, notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā agregātstāvoklī
- brētliņa siļķu dzimtas suga ("Sprattus sprattus"), neliela zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi; Baltijas jūrā sastopama Baltijas pasuga ("Sprattus sprattus balticus") ir 10-14 cm gara zivs, kas dzīvo baros un uzturas stipri sāļos ūdeņos
- pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība
- dihlorodietilsulfīds Sinepju gāze, iprīts, indīga kaujas viela (eļļains šķidrums); kairina ādu, acis un elpošanas ceļus
- lukoleļļa Sintētiska eļļa, linu eļļas atvietojums, ko gatavo no dzīvnieku eļļu un tauku oleīna, satur sveķu vielas, tāpēc labi noder otēšanai
- tartrazīns Sintētiska krāsviela, ko izmanto kā pārtikas produktu krāsas uzlabotāju
- antrahinonkrāsviela Sintētiska krāsviela, kuras molekulas pamatā ir antrahinona struktūra
- amfetamīns Sintētiska narkotiska zāļu viela, ko nelegāli lieto kā stimulantu
- dulcīns Sintētiska saldviela bez barības vērtības, 200-300 reizes saldāka par niredru cukuru; lieto saharīna vietā
- sintīns Sintētiska šķidrā degviela, iegūta no akmeņoglēm pēc Fišera-Tropša metodes
- poliamīda šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no poliamīdiem; liela stiprība un berzes izturība (izplatītākie komercnosaukumi – neilons, kaprons, anīds, perlons, dederons, stilons)
- polipropilēna šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no stereoregulāra izotaktiska polipropilēna; liela stiprība, elastīga, izturīga daudzkārtējā stiepē un liecē, ķīmiski izturīga, bet vāji termoizturīga
- lakmoīds Sintētiska zila krāsviela, ko iegūst no rezorcīna; tāpat kā lakmuss, skābā vidē kļūst sarkans (pH <4,4), bāziskā - zils (pH >6,4)
- gallocianīns Sintētiska, gaismas izturīga, zila vai zili violeta krāsviela dažādos toņos, gallusskābes atvasinājums; lieto kokvilnas un vilnas audumu krāsošanai ar hroma kodinātāju
- nigrozīns Sintētiska, organiska tumšzila vai melna krāsviela
- poliuretānšķiedras Sintētiskas elastomēru šķiedras, ko iegūst no poliuretānu urīnvielas blokpolimēriem; ļoti izturīgas pret stiepšanu, locīšanu, nodilumu, organiskiem šķīdinātājiem
- azīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, fenazīna atvasinājumi; lieto kokvilnas, vilnas, zīda, papīra, ādas krāsošanai
- oksazīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, kuru molekulā ir 1 vai 2 fenoksazīna cikli, spilgtu toņu krāsvielas (no gaišzila līdz violetam); molekulas ar 2 fenoksazīna cikliem ir gaismizturīgas
- hinonimīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, ķīmiski neizturīgas, intensīvi zilā vai zaļā krāsā
- poliuretānlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir poliuretānu izejvielas
- cianīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas spilgtos toņos, neizturīgas pret gaismu, skābēm, sārmiem; krāsa atkarīga no metīngrupu skaita, molekulu simetrijas, heterociklisko grupu veida un aizvietotājiem tajās
- nitrozokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir nitrozogrupa -N=O
- tiazolkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir viens vai vairāki tiazola cikli
- tiazīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā katjona veidā ir fentiazīna cikls
- nitrokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, nitrofenolu un nitronaftolu (oksinitrokrāsvielas) vai aromātisko nitroamīnu atvasinājumi (aminonitrokrāsvielas)
- plastmasa Sintētiski iegūta lielmolekulāra viela, kas pakļaujas plastiskai apstrādei
- fianīti Sintētiski kristāli uz cirkonija, hafnija, retzemju elementu u. c. oksīdu bāzes, tiem piemīt liela cietība, blīvums, augsta kušanas temperatūra utt., izmanto konstrukciju materiālos, lēcās, lāzermateriālos
- fenolplasti Sintētiski materiāli, plastmasas, ko gatavo no fenoliem un formaldehīda (dažus lieto kā līmvielas, citus kā elektroizolācijas materiālus vai aparātu sastāvdaļas); fenolsveķi
- poliamīdi Sintētiski polimēri - baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piemēram, mākslīgās šķiedras, plastmasu
- poliuretāni Sintētiski polimēri - cietas, elastīgas vielas, no kā iegūst, piemēram, putuplastus, plēves, kaučuku
- poliesteri Sintētiski polimēri, no kuriem iegūst, piemēram, sveķus, lakas, līmvielas
- karbamīdsveķi Sintētiski sveķi, karbamīda (urīnvielas), melamīna vai to atvasinājumu un formaldehīda polikondensācijas produkti
- poliakrilāti Sintētiskie akrilskābes esteru polimēri; termoplastiskas, pret ultravioleto, jonizējošo starojumu, ķīmisko iedarbību izturīgas vielas, ko lieto laku, krāsu, līmju u. c. ražošanai, par konstrukciju materiāliem, stomatoloģijā
- polivinilhlorīds sintētisks polimērs - balta, cieta, izturīga viela, no kā iegūst, piemēram, šķiedras, plēves; PVC
- polietilēns sintētisks polimērs - bezkrāsaina puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu
- poliakrilnitrils Sintētisks polimērs - cieta, balta viela, no kā iegūst šķiedras
- polipropilēns Sintētisks polimērs - cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu
- batunsīpols Sīpolu suga ("Allium fistulosum"), saukta arī lielais loksīpols
- adonizīds Sirds glikozīds, no auga adonisa izgatavoto zāļu darbīgā viela
- Sirmeln Sirmeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
- kapillārsīrups Sīrupa veids, bezkrāsaina staigna viela, kas satur vismaz 56% glikozes, stiepjas tievos garos pavedienos
- Zise Sise - neliela upe Mazās Juglas baseinā, Abzes labā krasta pieteka, garums - 5 km
- drenāžas un uzpūtes sistēma sistēma spiediena regulēšanai tvertnē virs degvielas vai cita šķidruma, lai sekmētu šķidrumu padevi sūkņiem bez kavitācijas; realizē, savienojot tvertnes ar ārēju atmosfēru vai saspiestās gāzes avotu
- kartera ventilācija sistēma, kas no motora kartera izvada tajā esošos degšanas produktus un degvielas tvaikus
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai
- neitrāls līdzsvars sistēmas stāvokļu kopa, kurā sistēma var atrasties arī tad, ja koordinātām un ātrumiem piešķir nelielas ierosmes
- bongo Sitaminstruments no Latīņamerikas, divas kopā savienotas nelielas, iegarenas bungas, ko spēlē ar pirkstiem, turot starp ceļgaliem
- ksilenzilā Skāba zilas krāsas karbonija grupas organiska krāsviela
- kroceīni Skābas diazokrāsvielas, kas vilnu krāso skābes klātbūtnē, bet kokvilnu, papīru - ar alaunu sarkanā krāsā
- glukonskābe Skābe, kas rodas glukozes u. c. cukuru oksidācijas rezultātā; pārtikas piedeva E574, pretsalipes viela, sekvestrants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā
- miecskābe Skābe, kas sarecina olbaltumvielas
- oksiduls Skābekļa saturā visnabagākais zināmas pamatvielas oksīds, kas satur tik maz skābekļa, ka pat nevar izveidot ar skābēm sālis
- parabanskābe Skābeņskābes ūreīds, oksālilurīnviela, iegūstama darbojoties uz urīnvielu ar oksālilhlorīdu, rodas arī, ja oksidē urīnskābi ar slāpekļskābi
- oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas stabilitāti pret detonāciju iekšdedzes karburatoru motoros; norāda lielumu tilpuma procentos, izooktāna un normālā heptāna maisījumam, kuram ir tāda pati detonācijizturība, kā aplūkojamajai degvielai
- pieskaņa skaņas tembra, izrunas īpatnība (parasti neliela)
- kameransamblis Skaņdarbs nelielam izpildītāju (instrumentālistu, vokālistu) sastāvam
- degunradžvabole Skarabeju dzimtas suga ("Oryctes nasicornis"), liela vabole (garums 26-41 mm), segspārni kastaņbrūni, spīdīgi
- Skarre Skares muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
- tribīne Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.); šādā būvē esošie skatītāji
- jūrasgailis Skorpēnveidīgo kārtas ģints ("Triglidae"), vidēji liela jūras zivs (garums - 50-90 cm), vairāki krūšu spuru stari pārveidojušies par pirkstveida ekstremitātēm, ar ko var ložņāt pa grunti
- skripta Skramba, robs, plaisa, šķirba; sprauga; neliela atstarpe
- hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts
- skrubis Skrube, rupjēvele; neliela ēvele ar ieapaļu zobu
- koniferīns Skuju smaržviela
- sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu
- bilineirīns Slāpekli saturoša viela, kas atrodas visos orgānos, B vitamīnu kompleksa sastāvdaļa, viens no savienojumiem, kuru trūkums uzturā veicina neitrālo tauku uzkrāšanos aknās un aknu taukainās deģenerācijas attīstību; holīns
- drēbulis Slapjdraņķis; lielas slapjas sniegpārslas
- uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu); slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā)
- degkamera Slēgta telpa iekšdedzes motorā gāzveida, šķidrās vai cietās degvielas sadedzināšanai
- desikators Slēgts trauks, kurā glabā vielas vai ierīces, lai tās pasargātu no mitruma
- sprausla Slēgts, profilēts (iekārtas, ierīces u. tml.) kanāls lielāka ātruma un noteikta virziena piešķiršanai vielas plūsmai, arī strūklas iegūšanai
- šlēpes slēpes, nelielas ragavas baļķu vešanai
- dižslieka Slieku suga, kurā ietilpst lielas (9-30 centimetrus garas) sliekas; šīs sugas slieka
- paurītis Slikti augusi, neliela kāpostgalviņa
- fitonoze Slimība, ko rada augu indīgās vielas
- bezcukura diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks
- nieru diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls
- bakterioterapija Slimības ārstēšana, ievadot organismā baktērijas vai to radītas vielas
- autoimūnslimības Slimības, kas rodas, ja ārējo faktoru (dažādu vielu, baktēriju, vīrusu) ietekmē limfocīti sāk ražot pretvielas, kuras bojā vai noārda paša organisma audu sastāvdaļas
- agresīni Slimību baktēriju izdalītās vielas, kas nomāc organisma imunitāti
- serumdiagnostika Slimību diagnosticēšana, ar seroloģiskām reakcijām konstatējot speciliskas antivielas organisma šķidrumos
- patoloģiskie stāvokļi sportā slimīgas pārmaiņas organismā, kuru cēlonis ir liela slodze, nelabvēlīgi faktori treniņā vai sacensībās
- polinarkomānija Slimīgs ieradums lietot vairākas narkotiskas vielas, lai rastos pacilātība un reibums
- narkomānija slimīgs pieradums lietot vienu vai vairākas narkotikas vai psihotropās vielas, lai rastos pacilātība un reibums
- pletīzeris Slinks cilvēks; slaists; arī negodīgs cilvēks (kas mēdz pielabināties savtīgos nolūkos)
- fosgēns Smacējoša indīgā kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar pūstoša siena smaku
- cisternogrāfija Smadzeņu bazālās cisternas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā
- radionuklīdiskā cisternogrāfija smadzeņu bazālās cisternas rentgenogrāfija pēc radioaktīvas kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā; hidrocefālija
- hidrencefalocēle Smadzeņu trūce, kuras maisā ir smadzeņu viela un likvors
- cerebroze Smadzeņu vielas galaktoloze
- cerebrogalaktoze Smadzeņu vielas galaktoze
- jūgs Smagi, mokoši apstākļi, lielas grūtības
- druka Smags darbs; grūtības; liela piepūle
- traģēdija Smags, postošs notikums, apstākļi; liela nelaime
- moles Smagums, klints, valnis, liela celtne
- gudrības pilieni smalkā viela, ko izdala uz leju pagrieztais "iekšējais mēness", kurš atrodas galvvidū sahasrāra čakrā
- pulveris smalki sasmalcināta kristāliska vai amorfa viela (daļiņu izmēri 10^-8^ līdz 10^-3^ m); iegūst ar fizikālmehāniskām metodēm (cietu vielu maļ, saberž) un fizikālķīmiskām metodēm (izgulsnējot, sublimējot, elektrolizējot, izmantojot zemas temperatūras plazmu); lieto dažādu pastu izgatavošanai
- melilotāns Smaršviela ar ceļa āboliņam līdzīgu smaršu, ķīmiski - parametīlacetofenons
- izgarojumi Smarža, tvaiki, kas izgaro, izdalās (piemēram, no kādas vielas)
- safrans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
- saprans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
- saprāns Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
- mūmijs smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; kalnu balzams
- kalnu balzams smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; lieto tautas medicīnā; mūmijs
- ambra Smaržīga vaskveida viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos un kuru izmanto parfimērijā, arī kā kvēpināšanas līdzekli
- vīraks Smaržīga viela kvēpināšanai (parasti reliģiskās ceremonijās)
- muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs
- tolubalsams Smaržīga viela, ko iegūst no Dienvidamerikas koka "Myroxylon toluifera" un lieto parfimērijā un medicīnā
- smaršviela Smaržviela
- cibetīns Smērveidīga, ļoti aromātiska viela, ko iegūst no cibetkaķu tēviņu dziedzeriem un lieto parfimērijā
- kolofonijs Smērviela stīginstrumentu lociņu astru ieziešanai
- smazka Smērviela, eļļošanas šķidrums
- brūnā smiltājvabole smiltājvaboļu ģints suga ("Serica brunnea"), neliela, 8-9,5 mm gara vabole, ar gandrīz cilindrisku, maz hitinizētu, sarkanbrūnu ķermeni
- kvarca smiltis smilts, kurā ne mazāk par 90% ir kvarcs; galvenā stikla rūpniecības izejviela
- makrosocioloģija Socioloģiskā analīze, kas orientējas uz sabiedrību kā veselumu, uz liela mēroga sociālajām struktūrām, uz sociālajām sistēmām, institūcijām un to ierobežojošo ietekmi uz sociālajiem aktieriem, viņu domām un darbību
- soļarka Solāreļļa; dīzeļdegviela
- solīt zelta kalnus solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu)
- Ambargasta solončaks Argentīnā (_Ambargasta, Salar de_), Santjago de Estero provinces dienvidos, neliela daļa arī Kordovas provinces ziemeļos
- solvāti Solvatācijas produkti - izšķīdinātās vielas molekulas vai joni, ko aptver šķīdinātāja molekulu apvalks, kuru notur elektrostatiskie un van der Vālsa spēki, kā arī koordinācijas un ūdeņraža saites
- lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plašs purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs
- hemosorbcija Sorbcijas process, kurā adsorbenta un tā adsorbētās vielas daļiņas veido ķīmisku savienojumu
- lužicieši Sorbi - tauta, dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā Šprē upes baseinā 2 areālos (Kotbusas un Baucenes apvidū), runā sorbu valodās, cēlušies no senajām Pielabas slāvu ciltīm, ticīgie - kristieši (luterieši un katoļi)
- aktīvā ogle speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas
- izstāžu komplekss speciāli iekārtota ēka vai ēku grupa ar daudzām plašām telpām un laukumiem ārpus tās, kas galvenokārt tiek izmantoti liela apjoma izstādēm, kas var notikt vienlaikus, vai var tikt izmantoti vairāku savstarpēji nesaistītu publisku pasākumu organizēšanai
- trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei); ietve
- ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei)
- autouzpildītājs Specializēts kravas automobilis ar cisternu un tilpnēm degvielas un ziežvielu pārvadāšanai un transportlīdzekļu uzpildei ar degvielu, eļļu, ziežvielām vai ūdeni
- aerosols Speciāls trauks (balons), kurā iepildīta kāda izsmidzināma viela un propelents
- precipitins Specifiska antiviela asins serumā, kas, savienojoties ar atbilstošo antigēnu, veido precipitātu
- bakterioprecipitīns Specifiska antiviela serumā, kas nogulsnē baktērijas
- adrenotoksīns Specifiska antiviela, kas rodas ievadot dzīvniekam virsnieru dziedzeru ekstraktu
- imobilizīns Specifiska termostabila antiviela sifilisa slimnieku asinīs
- filaksīns Specifiska vai nespecifiska antiviela, kas pasargā no infekcijas un tās sekām
- citolizīns Specifiska vai nespecifiska antiviela, kas rodas pēc organismam svešu šūnu injekcijas; ierosina atbilstošo šūnu līzi
- fermenti Specifiskas olbaltumvielas, kas paātrina bioķīmiskos procesus organismā; enzīmi
- kritiskās parādības specifiskas parādības, kas rodas otrā veida fāžu pāreju rajonā: vielas saspiežamības palielināšanās tvaika un šķidruma līdzsvaram kritiskā punkta tuvumā; magnētiskās uzņēmības un dielektriskās caurlaidības palielināšanās Kirī punkta tuvumā, siltumietilpības anomālija hēlija pārejas punktā uz supratekošu stāvokli u. c.
- kopproteīns specifisks zootehnisks apzīmējums slāpekli saturošo vielu kopumam barības līdzekļos; to aprēķina, analīzes noteikto slāpekļa daudzumu reizinot ar koeficientu 6,25; kopproteīna veidi ir olbaltumvielas un slāpekli saturošās neolbaltumvielas (amīdi, amīni, nitrāti u. c.)
- straume Spēcīga (šķidruma, šķidras vielas) plūsma
- patoss spēcīga jūsma, aizgrābtība, ļoti liela pacilātība; arī aizrautība, entuziasms
- alkas Spēcīga, kaislīga vēlēšanās, lielas ilgas
- šļakata Spēcīgi, spēji lidojošs, plūstošs samērā neliels (šķidras vielas) kopums
- šalts Spēcīgi, spēji plūstošs (šķidras vielas) kopums
- uguns Spēcīgs emocionāls stāvoklis; kaislība; liela aizrautība, dedzība
- lācis Spēcīgs, liela auguma cilvēks
- tēvainis Spēcīgs, liela auguma vīrietis
- segtspēja Spēja (parasti vielai, materiālam) segt (ko)
- saspiežamība Spēja (parasti vielai, priekšmetam) slogošanas iedarbībā mainīt savu tilpumu
- starlauzība Spēja (priekšmetam, vielai) lauzt gaismas starus
- saistspēja Spēja (vielai) saistīt (ko, parasti būvdetaļu)
- sabiezināmība Spēja (vielai) veidot biezu vai biezāku konsistenci
- dimorfisms Spēja (vielai) veidot divas dažādas kristāliskas struktūras; vielas pastāvēšana divās dažādās kristāliskās struktūrās
- degtspēja Spēja degt (vielai)
- gaistamība Spēja gaist (vielai), fugicitāte
- plūstamība Spēja plūst (vielai)
- reaģētspēja Spēja reaģēt (parasti vielai)
- sprāgstamība Spēja sprāgt (parasti vielai)
- pārvēršamība Spēja tikt pārvērstam (piemēram, vielai)
- bagātinātājpiedevas Spēkbarības koncentrāti, kas satur olbaltumvielas, minerālvielas, vitamīnus, fermentus, aminoskābes un ir paredzēti graudu vai citas barības maisījumu bagātināšanai
- molekulārspēki Spēki, kas darbojas starp vielas molekulām un saistīti ar molekulu elektronu apvalku mijiedarbību
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts
- spēļu kārts spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā)
- buskings Spēlēšana uz ielas (angļu "busking")
- kristālluminiscence Spīdēšana, kas novērojama, dažas kristāliskas vielas saskaldot
- kritiskais spiediens spiediens, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim un ir viens no kritisko punktu raksturojošiem parametriem; spiedienā, kas zemāks par kritisko spiedienu, gāzi nevar sašķidrināt
- iespiest Spiežot ieliekt, ielauzt (kādu priekšmetu)
- tīra augu eļļa spiežot, ekstrahējot vai izmantojot līdzvērtīgu paņēmienu, no eļļas augiem iegūta augu eļļa, kas ir nerafinēta vai rafinēta, bet nav ķīmiski modificēta un kā degviela ir piemērota izmantošanai noteiktu veidu iekšdedzes motoros, kā arī atbilst emisijas prasībām
- pundura spīgulīte spīgulīšu suga (“Psathyrella pygmaea"), kuras augļķermeņi veido lielas grupas ap veciem lapkoku celmiem
- toksikomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas
- kumačs Spilgti sarkana krāsviela, pārtikas piedeva E124, var veicināt astmu, siena drudzi, nātreni
- košenile Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no šīm kukaiņu sugām; karmīns
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no vairākām tropu kukaiņu sugām
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana lūpu krāsa, kurā izmantota šī krāsviela
- ultramarīns spilgti zila krāsviela; attiecīgā krāsa
- dziedzerīte Spilvītes (spilvas) paveids, kas ražo dažādas smaržvielas un nektāru
- vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā
- strītbols sporta veids - ielas jeb bruģa basketbols (katrā komandā trīs spēlētāji)
- favorīte Sportiste, arī sportistu komanda, kurai ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās
- favorīts Sportists, kam ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās
- iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (celtnes, ielas, dārzus, parasti svētkos, svinībās)
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu
- tilpumsprādziens Sprādziens, kurā no sprāgstvielas vispirms tiek radīts aerosolu mākonis, kura uzsprāgšamnu ierosina detonators
- sprāgstamviela Sprāgstviela
- tetranitropentaeritrīts Sprāgstviela, balti kristāli, jutīgi pret mehānisku iedarbību, izmanto detonējošo auklu, detonatoru, munīcijas, kā arī medicīnisku preparātu izgatavošanai
- tetranitrobenzols Sprāgstviela, jaudīgāka par trinitrobenzolu, bet jūtīgāka pret triecieniem un dārgāka, tādēļ lietošanā mazvērtīgāka
- tetranitronaftalins Sprāgstviela, jaudīgāka par trinitronaftalinu, bet jūtīgāka pret triecieniem un dārgāka, tādēļ lietošanā mazvērtīgāka
- tetranitrotoluols Sprāgstviela, jaudīgāka par trinitrotoluolu, bet jūtīgāka pret triecieniem un dārgāka, tādēļ lietošanā mazvērtīgāka
- perdīts Sprāgstviela, kas sastāv no 72% amonija nitrāta, 10% kālija perhlorāta, 15%trinitrotoluola ub=n dinitrotoluola maisījuma un 3% koka miltu
- ekrazīts Sprāgstviela, ko 1. pasaules karā lietoja Austroungārijas armijā šāviņu pildīšanai un spridzināšanai
- piroksilīns Sprāgstviela, ko iegūst, apstrādājot celulozi ar sērskābes un slāpekļskābes maisījumu
- oksilikvīts Sprāgstviela, kurā oksidētājs ir sašķidrināts skābeklis vai sašķidrināts gaiss
- nitrolīts Sprāgstviela, sastāv no amonija nitrāta, koka miltiem, nitroglicerīna un trotila
- lādiņš Sprāgstvielas doza (spridzināšanai)
- ārdītājdarbība Sprāgstvielas eksplozijas iedarbīgums
- šimoze Sprāgstvielas melinita japāniskais nosaukums
- sprāgstlādiņš Sprāgstvielas pildījums uzspridzināšanai paredzētā munīcijā u. c. kaujas līdzekļos, kā arī dažādos spridzināšanas darbos tautsaimniecībā
- brizantums Sprāgstvielas spēja eksplodējot radīt ārdošus postījumus vidē, kas saskaras ar lādiņu
- kaujas lādiņš sprāgstvielas, kas ir iepildītas šāviņā
- amonīti Sprāgstvielas, kas satur amonija nitrātu NH~4~NO~3~ kopā ar citiem savienojumiem; kopā ar trinitrotoluolu nosaukums ir amotols, kopā ar trinitrotoluolu un alumīnija pulveri - amonāls, kopā ar trinitrotoluolu, heksogēnu un alumīnija pulveri - klinšu amonīts
- bezdūmu pulveri sprāgstvielas, kuru galvenā sastāvdaļa ir plastificēta nitroceluloze
- karbonīti Sprāgstvielas, vāji (jaukti) dinamīti, kas sastāv no 24-30% nitroglicerīna, rudzu miltiem un salpetra
- eksudācija Sprāgstvielu šķidro komponentu (piem., nitroglicerīna) izdalīšanās, kas notiek, ja sprāgstvielas nepareizi glabā vai izgatavo
- skripsta Sprauga; neliela atstarpe
- ksiloidīns Spridzināma viela, dabū kokvielas izšķīdinot salpetra skābē
- lignoze Spridzināmā viela, ko gatavoja no nitroglicerīna un nitrētiem koku miltiem
- bobinīts Spridzināma viela, melnam pulverim līdzīgs maisījums, lietoja ogļraktuvēs, gk. Anglijā
- donarīts Spridzināma viela, sastāv 70 daļām amonija nitrāta, 25 daļām trinitrotoluola un 5 daļām nitroglicerīna
- gelignīts Spridzināma viela, sastāv no 54-64% nitroglicerīna, 3-6% spridzināmās kokvilnas, 24-34% kālija nitrāta, 6-10% koka miltu
- dāmenīts Spridzināma viela, sastāv no 90 daļām ammonija nitrāta, 65 daļām naftalīna un 35 daļām kālija bichromāta
- makarīts Spridzināmā viela: 28,1 daļas trinitrotoluola un 71,9 daļas svina nitrāta
- ammonāls Spridzināma viela: alumīnija pulvera maisījums ar slāpekļskābo amoniju
- 1 V spriegums vadītājā, kura pretestība ir 1 omu liela un pa kuru plūst 1 ampēru stipra elektriskā strāva
- bans Stacija; kuģu piestātne; iela; vieta, kurā daudz cilvēku
- PG Stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā
- apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā
- paralēlā augstas veiktspējas saskarne standarta divpunktu protokols liela datu apjoma pārsūtīšanai ar ātrumu, kas nelielā attālumā, piemēram, lokālajos tīklos, var sasniegt gigabitus sekundē
- citodesma Starpšūnu viela, kas satur kopā šūnas
- gāte Starpteka - neliela upe, kas savieno divas ūdenstilpnes, parasti mazūdenīgāka nekā galvenā gultne; atzars aiz salām; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru
- kvantu statistika statistiskās fizikas nozare, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka daļiņām, no kurām sastāv viela, spēkā ir kvantu mehānikas likumi
- ugunsnedrošība stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir samērā liela uguns postošās iedarbības iespējamība
- piesātinātība stāvoklis, kad (kādā vidē) ir izplatījies (kas, piemēram, viela, smarža)
- pārsātinātība stāvoklis, kad (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu
- pārsātinātība stāvoklis, kad (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrācija ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju
- antianafilakse stāvoklis, kad anafilakses reakcija neiestājas; novērojams gadījumos, ja ir brīvas antivielas asinīs
- pseidobronhektāzija stāvoklis, kad daļēji atelektātisku plaušu segmentu bronhogrammā vērojama bronhektāzei līdzīga aina ar saīsinātiem un paplašinātiem lielajiem bronhiem; šīs pārmaiņas nenorāda uz bronhu sienas bojājumu
- polihromāzija stāvoklis, kad eritrocīti saista ne tikai skābās, bet arī bāziskās krāsvielas
- turība stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības
- pneumotoraks stāvoklis, kad krūšu plēves dobums satur gaisu vai gāzveidīgas vielas
- gaissauss stāvoklis stāvoklis, kas raksturīgs vielai, materiālam u. tml., kurš ir izžāvēts līdz nemainīgai masai
- ekfilakse stāvoklis, kurā antivielas asinīs kļūst neaktīvas
- suspendēts stāvoklis stāvoklis, kurā cietas vielas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē
- treknakmens Steatīts, minerāls, blīvs un mīksts kriptokristālisks talks, lietots kā drēbnieku krīts, smiņķu pagatavošanai, kā smērviela
- degona Steiga, liela dedzība, neatliekama darīšana
- degoņa Steiga, liela dedzība, neatliekama darīšana
- pūkpīle Stellera pūkpīle - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Polysticta stelleri"), neliela, gracioza jūras nirpīle
- paralēlā izvietojuma slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvniekus ielaiž pa grupām un fiksē stāvvietā taisnā leņķī pret slaucējas darba tranšeju; slaukšanas aparātu uz tesmeņa uzliek starp pakaļkājām
- tandēma tipa slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvniekus ielaiž un izlaiž individuāli, slaukšanas laikā izvieto citu aiz cita vienā vai abās tranšejas pusēs
- īstais humuss stepju joslas melnzemēs un mērenā klimata neitrālās augsnēs sastopamās trūdvielas
- ergosterīns Sterīnu grupas organiska viela, kas ultravioleto staru iedarbībā pārvēršas vitamīnā D~2~; sastopams sēnītēs (melnajos graudos, raugā u. c)
- gvidrons Stīgra, melna viela, kas paliek pāri naftas destilācijas gaitā un no kā ražo bitumenu
- kvarca stikls stiklveida silīcija dioksīds (SiO~2~), kam piemīt liela termiskā un ķīmiskā izturība; lieto ķīmiskās aparatūras un trauku izgatavošanai, kvarca šķiedras ieguvei, izmantošanai gaismas vados
- diacetilmorfīns stipra narkotiska viela (morfīna atvasinājums), ko nelieto medicīnā; heroīns
- Rīgas melnais balzams stiprs alkoholiskais dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas
- ratafija Stiprs degvīns, ko dabū dažādus augļus un garšvielas nostādinot 90 grādu spirtā
- Stirnhof Stirnenieku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
- knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
- knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
- budžināties Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle); darboties ar ko sīku, nenozīmīgu
- timerēt Strādāt (ko smalku, bez lielas fiziskas piepūles)
- iekšālaidējs Strādnieks, kas ielaiž labību kuļmašīnas kuļaparātā
- ielaidējs Strādnieks, kas labības kūlējā ielaiž labību
- tahifilakse Strauja medikamenta vai fizioloģiski aktīvas vielas iedarbīguma samazināšanās jau pēc dažām devām
- sprikstēt strauji atdaloties (no kā), kliedēties (par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.)
- sakult strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas)
- piespurgt strauji pielidot, pielaisties (par putniem)
- krist strauji plūst, virzīties lejup (parasti no samērā liela augstuma) - par ūdeni
- spļaut strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas)
- lēkt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- šļākt strauji, spēcīgi virzīt (kā, parasti šķidras vielas) strūklu, šalti
- šalts strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums
- valks Strauts, neliela ūdenstece
- upēle Strauts, neliela upīte
- upēlis Strauts, neliela upīte
- upis Strauts, neliela upīte
- upītis Strauts, neliela upīte
- narkoma Stuporozs stāvoklis narkotiskas vielas ietekmē
- kolumbiakrāsvielas Substantīvas, t. i. augu šķiedrvielas tieši krāsotājas azokrāsvielas
- osteospongioze Sūkļvielas daudzuma palieināšanās kaulā
- plunžersūknis Sūknis, kas ar lielu spiedienu padod dozētu degvielas daudzumu dīzeļmotora sprauslām
- strūklas sūknis sūknis, kurā izmanto kādas vielas strūklas enerģiju
- sulfonamīds Sulfanilamīds - sulfanilskābes derivāts - antibakteriāla zāļu viela
- gums Sulīga, paresnināta sānsaknes pārveidne, kur uzkrājas rezerves barības vielas
- Basilijs Sv. Basilijs Lielais - viens no Baznīcas tēviem (Basil of Caesarea; ap 330.-379. g.), Sv. Nisas Gregora brālis
- bezenšons Svara nolaidums mucās un kastēs iesaiņotām precēm par neliela apmēra pielipumu iesaiņojumam
- fenīletilalkohols Svarīga rožu smaržviela, bezkrāsains šķidrums ar vāju maigu smaržu, atrodams rožu eļļā
- gumilaka Sveķaina viela, kas sariešas uz dažu tropu augu zariem kukaiņu koduma vietās; lieto zīmoglakas, šellakas un izolācijas laku izgatavošanai
- šellaka Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi; viela, materiāls, kas satur šādus sveķus; pārtikas piedeva E904, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt ādas kairinājumu un alerģisku kontakta dermatītu
- mastika Sveķu, zivju līmes un pildvielas maisījums (piemēram, līmēšanai, nelielu priekšmetu izgatavošanai)
- abietīns Sveķveida viela, ko iegūst no dažādām egļu un baltegļu sugām
- lupulīns Sveķveida viela, ko satur apiņu rogas un ko izmanto alus gatavošanā
- ponderābilijas Sveramas, ķermeniskas vielas vai lietas pretstatā vielām bez svara vai bezķermeniskām lietām
- intravazācija Svešas vielas ieplūšana asinsvadā
- ksenentēze Svešas vielas ievadīšana ķermenī
- Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe
- ablava Svētki; dzīres, mielasts
- blīvīts Svina baltums, balta minerālkrāsviela
- nikometalls Svina gultņu metāls (10-15% Sb, 5-20% Sn, 0,5-2% Cd, As, un P, 1-3% Ni, pārējais svins), kas iztur lielas slodzes
- pabeiga Svinēšana pēc liela darba pabeigšanas
- kokteiļvakars Svinības (parasti nelielas), kur tiek piedāvāts kokteilis un vieglas uzkodas
- godības Svinības ar mielastu
- bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai, notikumam)
- svēre svira, parasti liela, no baļķa gatavota
- salangsvīre Svīru dzimtas ģints ("Collocalia"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā, uz klinšu un alu sienām būvē ligzdas no želatīnveidīgas vielas, kas sastāv galvenokārt no sacietējušām siekalām; dažu sugu ligzdas izmanto pārtikā
- celuloze šāda viela, kas iegūta no koksnes
- antioksidants šāda viela, ko lieto karotīna un A vitamīna stabilizēšanai barības līdzekļos, taukiem bagātu barības līdzekļu un pārtikas produktu kvalitātes saglabāšanai
- nags Šādai ragvielas plātnei līdzīgs izvirzījums, veidojums (piemēram, priekšmetam)
- tablete Šādas plāksnītes formā sapresēta ķīmiska pulverveida viela
- krāsa Šādas vielas kārta (uz kādas virsmas)
- sārms Šādas vielas šķīdums, ko izmanto, piemēram, veļas mazgāšanai
- vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks šķidrumu (piemēram, vīna, eļļas) glabāšanai
- vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas
- dvielis Šāds garš, šaurs auduma gabals, ko izmanto zārka nešanai un ielaišanai kapā
- metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma
- servokompensācija Šarnīra momenta samazināšana gaisakuģa vadības sistēmā, izmantojot aerodinamisko spēku, ko rada neliela palīgvirsma - servokompensators, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā
- apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma
- Sēlpils sala šaura, neliela, neapdzīvota sala Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņkalna salas, garums atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa var būt līdz 150 m, augstums — līdz 2 m, pirms Daugavas ielejas applūdināšanas tā bija sens dolomīta erozijas paliksnis (Sēlpils pilskalns) uz Daugavas kreisā krasta kraujas
- ķīlis Šaurs trīsstūrveida ielaidums (apģērba gabalā)
- strēle Šaurs, garens (kā, piemēram, vielas, audu) veidojums
- šauslas Šausmas, drebuļi (no bailēm, liela izbrīna u. c. liela pārdzīvojuma)
- šausmele Šausmas, drebuļi (no bailēm, liela izbrīna u. c. liela pārdzīvojuma)
- kinžaluguns Šaušana ar ložmetējiem, atsevišķiem lielgabaliem, kājnieku kaujasmašīnām vai tankiem, ko atklāj pēkšņi no neliela attāluma vienā virzienā
- plaukšķis (karburatorā) šāvienam līdzīga skaņa karburatorā, kas parasti rodas, uzsprāgstot degvielas tvaikiem ārpus cilindra vai sprādzienam cilindrā izplūstot ārpus tā pa neaizvērušos vārstu
- pipars šī auga auglis, kas ir pazīstama garšviela: izžāvēti negatavi augļi ir melnie pipari, izžāvētu gatavu augļu kauliņi ir baltie pipari
- ciete šī viela balta pulvera veidā (parasti iegūst no kartupeļiem, rīsiem, kukurūzas, kviešiem)
- vītols šīs dzimtas ģints ("Salix"), ātraudzīgs divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem, koki un krūmi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, krūmus Latvijā sauc par kārkliem
- vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus
- zaķzivs šīs dzimtas suga ("Cyclopterus lumpus"), saimnieciski izmantojama, vidēji liela jūras zivs; jūras zaķis; jūraszaķis
- akmeņgrauzis šīs dzimtas suga ("Cobitis taenia"), neliela saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā
- menca šīs dzimtas suga ("Gadus morhua"), liela, saimnieciski nozīmīga mencveidīgo kārtas zivs ar vairākām pasugām
- pīļknābis šīs ģints suga ("Ornithorhynchus anatinus", senāk "Ornithorhynchus paradoxus"), sastopams Austrālijā, ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta
- sams šīs ģints suga ("Silurus glanis"), liela (garums - līdz 5 m, Latvijā - līdz 2 m), plēsīga saldūdens zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi
- palma šīs rindas dzimta ("Palmae syn. Arecaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē
- šķepasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā
- šķepsne Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā
- šķipasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā
- krustiela Šķērsiela
- Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām
- solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem
- kulieris Šķidra dedzinātā cukura masa, ko izmanto konditorijas izstrādājumu gatavošanā un alkohola ražošanā; dabiska pārtikas krāsviela
- motordegviela Šķidra degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos (benzīns, dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju, gāzturbīnu u. c. dzinēju degviela)
- kriogēnā degviela šķidrā degviela, kuras temperatūra ir zemāka par –120 °C (perspektīvi šķidrais ūdeņradis, propāns, metāns)
- karbolfuksīns Šķidra krāsviela, kas sastāv no fenola šķīduma, fuksīna un alkohola
- panklastīts Šķidra sprāgstviela no 2 daļām sēroglekļa un 3 daļām slāpekļa paskābes, ko 1. pasaules karā lietoja aviobumbām
- gļotas Šķidra zāļu forma, ko iegūst, šķīdinot karstā ūdenī tādas augu jēlvielas, kurās atrodas gļotvielas
- degviela šķidrais kurināmais (t. s. motoru kurināmais), piemēram, benzīns, petroleja, dīzeļdegviela, solāreļla u. c., – oglekli saturoša viela, kas sadegot izdala lielu daudzumu siltuma, kuru izmanto enerģijas ieguvei
- dūmmaisījums Šķidras vai cietas vielas, kas rada dūmus, ko izmanto dūmlaides aparātu, mašīnu un dūmsveču piepildīšanai
- korporizācija Šķidras vielas pārvēršana cietā
- laku un krāsu materiāli šķidri, pastveida vai pulverveida materiāli, kam pamatā ir plēves veidojošas vielas; pēc uzklāšanas uz krāsojamās virsmas un žāvēšanas tie veido laku un krāsu pārklājumus; plaši lieto vairākus šo materiālu veidus – gruntis, krāsas, lakas, emaljas, tepes
- klisma Šķidruma ielaišana tūpļa zarnā ārstības nolūkā; klizma 2(1)
- klistērs Šķidruma ielaišana tūpļa zarnā ārstības nolūkā; klizma 2(1)
- areometrija Šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšana
- hidrolimfa Šķidrums, kas cirkulē pa dažu zarndobumaino dzīvnieku gastrovaskulārās sistēmas kanāliem un piegādā šūnām un audiem barības vielas, kā arī aizvada prom vielu maiņas produktus
- sūkalas Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus)
- žults Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas
- moldaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas daudzuma molos attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo vielas daudzumu
- masasdaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas masas attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo masu
- tilpumdaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas tilpuma attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo tilpumu
- nogulsnes Šķīdumā neizšķīdušas vielas kopums
- bezūdens vide šķīdums (šķidrums), kas nesatur ūdeni vai ūdens ir izšķīdusī viela
- decinormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 0,1 gramekvivalentu šķīdinātās vielas
- decimolārs Šķīdums, kas vienā litrā satur 1/10 izšķīdinātās vielas mola
- dekanormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 10 gramekvivalentu šķīdinātās vielas
- koncentrēts šķīdums šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas
- molāls šķīdums šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā kilogramā šķīdinātāja
- molārs šķīdums šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā litrā šķīduma
- normalitāte Šķīdumu koncentrācijas mērs - vielas gramekvivalentu skaits litrā
- izkodināšana Šķiedras vai krāsvielas ķīmiska sagraušana speciālu efektu iegūšanai
- papīra caurskate šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē; nosaka caurplūstošā gaismā
- pusceluloze Šķiedrvielas materiāls, kas iegūts, ar attiecīgām ķimikālijām vārītu koksnes šķeldu mehāniski sašķiedrojot dažāda veida iekārtās; šķiedrvielas iznākums 55-85%
- metamucils Šķiedrvielas saturošs caurejas līdzeklis
- papīrmasa Šķiedrvielu pusfabrikātu suspensija ūdenī papīra vai kartona izgatavošanai, var saturēt pildvielas, līmvielas un krāsvielas
- šķieliski Šķielējot, šķībi skatoties; šķielaniski
- SSS Šķīstoša specifiskā viela (angļu "soluble specific substance")
- atšļūkt Šļūcot atkļūt šurp; šļūcot atkļūt (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
- Malaspina Šļūdonis Senteliasa kalnu piekājē (angļu val. "Malaspina"), Klusā okeāna piekrastē, Aļaskā (ASV), platība - 3900 kvadrātkilometru, veido vairākas šļūdoņu plūsmas 65 km platumā, garums - 45 km, ledus biezums - līdz 610 m, ledus biezums - līdz 610 m (liela daļa ledāja atrodas 300 m zjl.)
- brandspoits Šļūtenes metāla uzgalis, kas virza ūdens strūklu vajadzīgajā virzienā, kad dzēšams ugunsgrēks vai laistāmas ielas
- Dreiliņupīte Šmerļupītes pieteka Rīgas teritorijā, garums - 5,2 km, sākas Rīgas austrumu pierobežā Lubānas šosejas rajonā, iztaisnota, pie Hipokrāta ielas ievadīta cauruļvadā, senāk lejtece dēvēta arī par Gaiļupīti
- Tasmanija Štats Austrālijas Savienības satāvā ("Tasmania"), aizņem tāda paša nosaukuma salu un vairākas nelielas salas apkārtnē, administratīvais centrs - Hobārta, platība - 67914 kvadrātkilometru, 505400 iedzīvotāju (2010. g.)
- lugals Šumeru valdnieka nosaukums senajā Divupē (lielais vīrs); viņu ievēlēja tautas sapulcē
- retikuloendoteliocīts Šūna, kas spēj fagocitēt svešas daļiņas un uzkrāt citoplazmā koloidālas vielas; pie tiem pieder irdeno neizveidojušos saistaudu makrofāgi, asinsrades orgānu retikulārās šūnas, asinsrades orgānu kapilāru endotēlijšūnas u. c.
- mitoplazma Šūnas kodola hromatiskā viela jeb hromatīns
- ahromatīns Šūnas kodola viela, kas vāji krāsojas un veido linīnu, kodola plazmu un apvalku
- dziedzeris Šūnas vai šūnu grupas (augiem), kas izdala dažādas vielas (piemēram, nektāru, sveķus, gļotvielas)
- matrice Šūnstarpu viela
- sietstobrs Šūnu rinda, pa kuru organiskās vielas plūst no lapām uz pārējām augu daļām
- desmogleīni Šūnu saistošās vielas
- sānšverts Šverts, ko lielas buru laivas izliek ārpus bortiem, lai samazinātu dreifu
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus
- šaurs tā, ka (kādam, kam) ir neliela, arī nepietiekama vieta, platība
- masveidā tā, ka (kas) attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tā, ka (kas) ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tā, ka (kas) ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam
- baismīgs tā, ka ir lielas bailes
- vārgai tā, ka ir lielas grūtības; tā, ka ir (kā) trūkums, nabadzība
- šķīdumu šķīdumiem tā, ka izkaisās, izkliedējas (priekšmeti, viela)
- vieglai tā, ka nav jācieš lielas sāpes
- šķidri tā, ka vielai piemīt plūstamība, arī amorfums
- vikalīns Tabletes, kas satur bismuta bāzisko nitrātu, magnija karbonātu, nātrija hidrokarbonātu u. c. ārstnieciskas vielas, darbojas savelkoši, neitralizē skābi un atvieglo vēdera izeju
- lielpupaina Tāda (sieviete), kam ir lielas krūtis
- pupaina Tāda (sieviete), kam ir lielas krūtis
- pupīgs Tāda (sieviete), kam lielas krūtis
- krūtaine Tāda (sieviete), kurai ir lielas krūtis
- zems Tāda (skaņa), kas ietilpst lielajā oktāvā
- noplicināšana Tāda rīcība lauksaimniecībā, kad ilgāku laiku vienā vietā audzē augus ar vienādām barības vielu prasībām un augu uzņemtās barības vielas neatdod zemei atpakaļ
- multilaterālisms Tāda tirdzniecība vairāk nekā starp divām valstīm, kur nešķiro, kāda ir preču izcelsmes vieta vai galamērķis, un neuztraucas pat par liela tirdzniecības bilances deficīta rašanos
- lielgurne Tāda, kurai ir lielas gūžas
- cicīga Tāda, kurai ir lielas krūtis
- disazokrāsvielas Tādas azokrāsvielas, kurās 2 azogrupas -N=N-
- ciānsavienojumi Tādas ķīmiskas vielas, kuru sastāvā ir no slāpekļa un oglekļa salikta ciangrupa
- vides piesārņojums tādas vielas vai faktori, kas, atrazdamies dabas vidē, nelabvēlīgi ietekmē gan pašu vidi, gan cilvēku, kaitējot viņa veselībai
- protolīti Tādas vielas, kas reaģē pievienojot vai atdodot protonus
- divmuduru tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam ir divi krokoti ielaidumi
- lielogu tāds (augs), kam ir lielas ogas
- epifītisks tāds (augs), kas aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides
- baudkārīgs tāds (cilvēks), kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām
- baudkārs tāds (cilvēks), kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām
- izcils tāds (cilvēks), kam piemīt lielas spējas, prasme; ievērojams, ļoti spējīgs
- ausains tāds (dzīvnieks), kam ir (lielas) ausis
- caurlaidīgs tāds (materiāls, viela), kas laiž sev cauri, neaiztur (piemēram šķidrumu, gāzi)
- bezšūnu tāds (organisms, viela), kam nav šūnu, kas nesastāv no šūnām; tāds (organisms), kam nav šūnu sistēmas
- visurgājējs tāds (parasti transportlīdzeklis), kam ir liela caurgājība
- taukains tāds (priekšmets, viela, izstrādājums), kas satur daudz tauku; tāds, kam ir tauku piejaukums
- deficīts tāds (produkts, viela, prece), kura piegāde neapmierina pieprasījumu
- milimolārs tāds (šķīdums), kura 1 litrs satur 1 mmol izšķīdušās vielas
- piecmārciņu tāds (trauks), kurā ietilpst piecas mārciņas (kādas vielas)
- diatermans tāds apvidus, kam siltuma stari iet cauri bez (lielas) absorbcijas
- mainīgas masas ķermenis tāds masas ķermenis, kam kustības laikā mainās masa, piemēram, raķetes kustībā sadeg degviela, lidmašīnas kustībā var notikt apledojums, tekstilmašīnās tiek uztīts vai notīts audums vai diegi utt.
- neapmierinošs tāds, ar ko (mācību iestādēs) fiksē mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu (par sekmju vērtējumu)
- tvaiks tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī
- bagātīgs tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības; bagāts, dārgs, grezns
- bagāts tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns
- tuvs tāds, kam (ar ko) ir liela līdzība, kopējas pazīmes, īpašības
- antieritrocitārs tāds, kam darbojas pret sarkanajiem asinsķermenīšiem, piemēram, antivielas
- bārdaiņš tāds, kam ir (parasti liela) bārda
- spurains tāds, kam ir (parasti lielas, asas) spuras (1)
- iespējīgs tāds, kam ir daudz naudas, liela ietekme
- dramatisks tāds, kam ir konflikta veida mūzikas attīstība (parasti par lielas formas skaņdarbu)
- turīgs tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības
- nozīmīgs tāds, kam ir liela [nozīme]{s:2006}, vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs
- lielbārzdis tāds, kam ir liela bārda
- darbietilpīgs tāds, kam ir liela darbietilpība
- negalīgs tāds, kam ir liela ēstgriba, tāds, ko grūti piebarot, pieēdināt; negausīgs
- guzains tāds, kam ir liela guza
- lielguzains tāds, kam ir liela guza
- strapīgs tāds, kam ir liela intensitāte
- skaudrs tāds, kam ir liela intensitāte, tāds, kas spilgti izpaužas (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- lieljaudas tāds, kam ir liela jauda
- masīvs tāds, kam ir liela masa, liels apjoms; arī blīvs
- smagsvara tāds, kam ir liela masa, liels svars
- smags tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats; viegls (1)
- vērtīgs tāds, kam ir liela materiālā vērtība
- rūdīts tāds, kam ir liela pieredze, plašas zināšanas (kādā darbības nozarē)
- augstražīgs tāds, kam ir liela ražošanas jauda
- siltumietilpīgs tāds, kam ir liela siltumietilpība
- pamatīgs tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (piemēram, garums, ilgums, masa)
- svarīgs tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; [nozīmīgs]{s:1838}
- lielacu tāds, kam ir lielas acis
- lielacains tāds, kam ir lielas acis (1)
- lielausis tāds, kam ir lielas ausis
- apdāvināt tāds, kam ir lielas dotības, gara spējas, talants; spējīgs, talantīgs
- apdāvināts tāds, kam ir lielas dotības, gara spējas, talants; spējīgs, talantīgs
- gūžīgs tāds, kam ir lielas gūžas; drukns
- lielkāja tāds, kam ir lielas kājas
- lielkājis tāds, kam ir lielas kājas
- krēpains tāds, kam ir lielas krēpes, pinkas
- krūtains tāds, kam ir lielas krūtis
- krūtens tāds, kam ir lielas krūtis
- liellapu tāds, kam ir lielas lapas (par augiem)
- liellapains tāds, kam ir lielas lapas (par augiem); liellapu
- liellūpis tāds, kam ir lielas lūpas
- daldarains tāds, kam ir lielas rūtis
- lielrūtains tāds, kam ir lielas rūtis (piemēram, audums)
- lielsēklu tāds, kam ir lielas sēklas (par augiem)
- veidīgs tāds, kam ir lietvārda nosauktā priekšmeta, vielas, parādības u. tml. forma, veids, uzbūve
- virsjaudas tāds, kam ir ļoti liela jauda
- dārgs tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē; ļoti nepieciešams, svarīgs
- maksimāls tāds, kam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība
- lakatiņveida tāds, kam ir neliela lakata veids
- rūtiņveida tāds, kam ir neliela taisnstūra (parasti kvadrāta) forma, veids
- šaurs tāds, kam ir neliela, arī nepietiekama platība (par celtnēm, telpām)
- pabēdīgs tāds, kam ir nelielas bēdas; samērā, arī mazliet noskumis, skumjš
- pusķerts tāds, kam ir nelielas dīvainības, arī nelieli psihiski traucējumi
- plīsains tāds, kam ir nelielas plaisas
- mitrumprasīgs tāds, kam ir nepieciešama (samērā) liela mitruma pakāpe
- nelaimīgs tāds, kam ir notikusi nelaime; tāds, kam ir lielas bēdas, ciešanas
- pasaulvēsturisks tāds, kam ir nozīme, ietekme visas pasaules vai lielas tās daļas vēsturē
- vērienīgs tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu)
- ieinteresēts tāds, kam ir radusies, parasti liela, interese (par ko)
- kristālisks tāds, kam ir raksturīga atomu un molekulu stingri noteikta, regulāra kārtība (par vielas uzbūvi, tās stāvokli)
- sīkmanīgs tāds, kam ir raksturīga pārāk liela pievēršanās kam nesvarīgam, nenozīmīgam; arī sīkumains (1)
- jaudīgs tāds, kam ir samērā liela jauda (2)
- jaudīgs tāds, kam ir samērā liela jauda (3)
- ķimeņots tāds, kam ir samērā liela ķimeņu piedeva
- ķiplokains tāds, kam ir samērā liela ķiploku piedeva
- ķiplokots tāds, kam ir samērā liela ķiploku piedeva
- pasmags tāds, kam ir samērā liela masa
- sinepjains tāds, kam ir samērā liela sinepju piedeva
- smuks tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.)
- solīds tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms
- sviests tāds, kam ir samērā liela sviesta piedeva (par ēdienu, tā sastāvdaļu, produktu)
- paviegls tāds, kam ir samērā neliels svars, neliela masa
- superaugsts tāds, kam ir sevišķi liela skaitliskā vērtība; sevišķi kvalitatīvs
- nesamaksājams tāds, kam ir tik liela vērtība, ka to grūti vai neiespējami samaksāt
- ekvimolekulārs tāds, kam ir vienāds izšķīdinātās vielas molekulu skaits
- sekstains tāds, kam ir, parasti liela, sekste (1)
- zinīgs tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas (2), tāds, kas labi orientējas kādā nozarē
- nenozīmīgs tāds, kam nav lielas vērtības, spēcīgas ietekmes; tāds, kas nav būtisks, izšķirošs
- vārīgs tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- mazs tāds, kam nepieder liels īpašums, liela bagātība; arī nabadzīgs
- smags tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm); arī šķietami zems
- bagāts tāds, kam pieder lielas materiālas vērtības; tāds, kam ir daudz naudas
- atkarīgs tāds, kam piemīt atkarība (piem., lietojot narkotiskas vielas, spēlējot azartspēles)
- viegls tāds, kam piemīt veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas, parasti ar kustībām, rada samērā neliela svara iespaidu (par cilvēku)
- ugunsbīstams tāds, kam raksturīgi apstākļi, kuros ugunsgrēku izcelšanās iespējamība ir liela (par laikposmu)
- košķains tāds, kam redzama samērā liela acs ābola daļa (par acīm)
- smags tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums
- heterofils tāds, kam tieksme neparastā veidā reaģēt uz ķīmisku vai bioloģisku vielu; krāsoties neparastā veidā; antivielas īpašība reaģēt ar nespecifisku antigēnu
- vaļējs tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm; tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu)
- nomaļš tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra, lielas satiksmes maģistrāles (par vietu, novadu, apgabalu)
- interglobulārs tāds, kas atrodas starp (dentīna pamatvielas apkaļķotām) lodītēm
- masveida tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam
- masveidīgs tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam
- apiknomorfisks tāds, kas attiecas uz nervu šūnu, kura vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta
- hemosensorisks tāds, kas attiecas uz spēju uztvert ķīmiskas vielas, piem., smaržas
- rektolabiāls tāds, kas attiecas uz taisno zarnu un lielajām kaunuma lūpām
- balināts tāds, kas bijis pakļauts saules, vēja, kādas vielas iedarbībai
- pirofors tāds, kas gaisā samērā zemā temperatūrā spontāni uzliesmo; tāds, kas neliela trieciena vai berzes iedarbībā rada dzirksteles
- tāls tāds, kas iedarbojas, ar ko iedarbojas no samērā liela attāluma (piemēram, par darbību, procesu)
- viegls tāds, kas iestājas, rodas, notiek ātri, bez lielas pretestības, šķēršļiem u. tml. (piemēram, par stāvokli, norisi kādā materiālā)
- trūcīgs tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu)
- antinukleārs tāds, kas ir destruktīvs šūnas kodolam vai reaģē ar šūnas kodola sastāvdaļām kā antinukleāra antiviela
- nesaldināts tāds, kas ir gatavots bez saldu vielu piedevas; tāds, kam nav pievienotas saldas vielas
- prominents tāds, kas ir izcili nozīmīgs, ievērojams; tāds, kam ir liela autoritāte
- rags tāds, kas ir izgatavots no šādiem dzīvnieku ragvielas izaugumiem
- delta tāds, kas ir kādā no attiecīgās vielas agregātstāvokļiem
- monolīts tāds, kas ir masīvs, tāds, kas ir veidots no viena liela gabala
- roņķīgs tāds, kas ir neliela auguma, resns
- ruņķīgs tāds, kas ir neliela auguma, resns
- metamorfizēts tāds, kas ir pārveidojies augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem)
- alfa tāds, kas ir pēc numerācijas pirmajā attiecīgās vielas agregātstāvoklī
- pabēdīgs tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu; tāds, kas izraisa nelielas bēdas; samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs
- turīgs tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu)
- tuņķains tāds, kas ir saveltnētu, saviļātu priekšmetu, vielas (piemēram, siena) daļas
- tālvadāms tāds, kas ir vadāms no samērā liela attāluma (par ierīci, iekārtu, procesu u. tml.)
- pusmiris tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus (piemēram, fiziskas pārpūles vai liela pārdzīvojuma rezultātā)
- lipīgs tāds, kas izdala vielas, kurām ir līmes īpašības (par organismiem, to daļām)
- tāls tāds, kas izplatās no samērā liela attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā lielā attālumā (parasti par skaņu, gaismu); tāds, kas ir uztverams no samērā liela attāluma
- genotoksisks tāds, kas izraisa dezoksiribonukleīnskābes bojājumus, radot mutācijas vai audzējus, piem., radiācija, ķīmiskas vielas u. c.
- baismīgs tāds, kas izraisa drūmas, nomācošas izjūtas; tāds, kas izraisa lielas bailes; briesmīgs, drausmīgs
- šausmonīgs tāds, kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas
- drausmīgs tāds, kas izraisa lielas bailes, šausmas, arī lielu riebumu, pretīgumu
- šausmīgs tāds, kas izraisa ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas
- pabailīgs tāds, kas izraisa nelielas bailes; samērā, arī mazliet bīstams
- lielisks tāds, kas izraisa sevišķu patiku (piemēram, par priekšmeta, vielas, parādības īpašībām)
- briesmīgs tāds, kas izraisa vai var izraisīt lielas briesmas, lielu ļaunumu
- metahromatofils tāds, kas krāsojas citā krāsā nekā lietotās krāsvielas krāsa
- homohromisks tāds, kas krāsojas tādā pašā krāsā, kā lietotā krāsviela, piem., viens no siekalu dziedzeru diviem serozo šūnu tipiem
- tauknecaurlaidīgs tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur taukus, taukvielas (par materiālu, vielu)
- mīksts tāds, kas noris bez ievērojamas (kādas vielas, vides) pretestības (par darbību, procesu)
- pusparazītisks tāds, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga (par augiem)
- panoptisks tāds, kas padara saredzamu mikroskopā katru daļu, piem., dažas krāsvielas histoloģijā
- starpkristālu tāds, kas pastāv, noris starp vielas kristāliem
- vesels tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu)
- menčīgs tāds, kas prot otram pielabināties
- toksigēns tāds, kas rada indīgas vielas
- viegls tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par to formu, veidu u. tml.)
- amfofils tāds, kas saista gan skābās, gan bāziskās krāsvielas
- bīstams tāds, kas saistīts ar risku, iespējamu nelaimi, tāds, kas var kļūt par cēloni lielai neveiksmei; riskants
- vecs tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē); tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze, kas ilgi (ar ko) nodarbojas
- pļekatains tāds, kas sastāv no mīkstas, lipīgas vielas gabaliem
- rupjgabalains tāds, kas sastāv no samērā liela šķērsgriezuma gabaliem
- rupjgraudains tāds, kas sastāv no samērā lielām graudveida daļām; tāds, kurā ir samērā lielas graudveida daļas
- monoplazmatisks tāds, kas sastāv no vienas vielas, viena veida audiem
- šķidrs tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu); pretstats: biezs
- četrprocentīgs tāds, kas satur četrus procentus (kādas vielas)
- desmitprocentīgs tāds, kas satur desmit procentus (kādas vielas)
- divprocentīgs tāds, kas satur divus procentus (kādas vielas)
- gļotains tāds, kas satur gļotas, gļotvielas
- glums tāds, kas satur gļotvielas; staipīgs, lipīgs, arī recekļains (par šķidrumu, dūņām u. tml.)
- mazalkoholisks tāds, kas satur maz alkohola; tāds kam ir neliela alkohola piedeva
- piecprocentīgs tāds, kas satur piecus procentus (kādas vielas)
- recekļains tāds, kas satur recekli, recekļvielas
- stiprs tāds, kas satur samērā daudz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu)
- viegls tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu)
- simtprocentīgs tāds, kas satur simt procentus (kādas vielas)
- sulīgs tāds, kas satur šķidras vielas (parasti par pārtikas produktiem)
- taukainis tāds, kas satur taukvielas
- trīsprocentīgs tāds, kas satur trīs procentus (kādas vielas)
- vienprocentīgs tāds, kas satur vienu procentu (kādas vielas)
- pasaule tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai; tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām
- heterokrīns tāds, kas secernē vairākas dažādas vielas
- kārs tāds, kas tiecas pēc garšas baudas, kāro ko ļoti iecienītu, garšīgu, tāds, kam ir liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena
- neitrofils tāds, kas viegli saista neitrālās krāsvielas, piem., šūnu graudiņi
- brazdaiķis tāds, kas visu aiz lielas sparības vai ļaunprātības salauza
- sīksts tāds, ko (piemēram, tā staipīguma, līpamības dēļ) ir grūti saspiest, sadalīt (parasti par vielas masu)
- galēnisks tāds, ko iegūst, apstrādājot ārstnieciskas izejvielas, kuras atrodamas augu, arī dzīvnieku valstī (pēc Galēna (129.-201. g.) vārda)
- narkotisks tāds, ko izraisa narkotiskas vielas
- nemirkstošs tāds, ko šķidra viela nesaslapina
- vielisks tāds, ko veido viela, matērija
- baltumains tāds, kur ir balti plankumi; tāds, kur ir baltas vielas daļas
- kūpekļains tāds, kur ir kūpoša viela; putekļains
- kūpeņains tāds, kur ir kūpoša viela; putekļains; kūpekļains
- pilns tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas
- metatrofisks tāds, kura augšanai nepieciešamas organiskās vielas (par mikroorganismiem)
- iekšdedzes tāds, kurā degviela sadeg cilindrā (par dzinēju)
- bagāts tāds, kurā ietilpst lielas materiālas vērtības
- pinkulains tāds, kurā ir nelielas pikas, pinkuļi
- pinkulaiņš tāds, kurā ir nelielas pikas, pinkuļi
- sasprindzināts tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piemēram, par plānu, uzdevumu); saspriegts (2)
- saspriegts tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piemēram, par plānu, uzdevumu); sasprindzināts (3)
- ūdens tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju); tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai
- kārs tāds, kurā izpaužas kāre pēc kā ļoti iecienīta, garšīga, tāds, kurā izpaužas liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena
- verdzisks tāds, kurā izpaužas liela pazemība, pazemošanās, arī pakļaušanās
- baiļpilns tāds, kurā izpaužas lielas bailes
- nelaimīgs tāds, kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas
- pabailīgs tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.)
- pārsmalcināts tāds, kurā izpaužas pārāk liela izsmalcinātība, tāds, kas atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām; pārāk niansēts, detalizēts
- ieinteresēts tāds, kurā izpaužas, parasti liela, interese (par ko)
- paplāns tāds, kurā kādas vielas ir samērā mazā koncentrācijā (parasti par ēdienu, dzērienu)
- ūdeņains tāds, kura liela daļa kūstot ir kļuvusi šķidra (par sniegu, ledu)
- gāzveida tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu); tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli)
- rušināms tāds, kura normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana (par lauksaimniecības augiem, piemēram, cukurbietēm, kartupeļiem, kukurūzu, saulgriezēm)
- skaudrs tāds, kura pārvarēšanai, pārciešanai vajadzīga liela izturība; tāds, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus; arī skarbs (2)
- vienkāršs tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, arī izpratnei, apguvei, izlemšanai nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle
- sarežģīts tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle
- komplicēts tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle; sarežģīts
- trekns tāds, kura sastāvā ir liels pamatvielas, galvenās vielas daudzums (par vielu maisījumu, parasti par saistvielām, degvielu)
- ugunīgs tāds, kura saturā izpaužas liela aizrautība, dedzība
- ugunsnedrošs tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespēja ir samērā liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi)
- ugunsbīstams tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi)
- slidens tāds, kura virsmai ir samērā neliela slīdes berze
- spēcīgs tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām)
- stiprs tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām); spēcīgs (3)
- spēcīgs tāds, kuram ir stipra griba, izturība, liela enerģija (psiholoģiskā aspektā)
- aplinkots tāds, kuram tiek pievērsta liela uzmanība
- stiņķins tāds, kurš ir liela auguma
- ražojošs tāds, no kā cilvēks iegūst nepieciešamos materiālos labumus, piemēram, augļus, vielas (par augiem, dzīvniekiem, to kopumu)
- hromogēns tāds, no kā rodas krāsviela; tāds, kas izraisa nokrāsošanos
- šķielāts tāds, starp ko ir samērā lielas atstarpes (par šķieta zobiem)
- Rundēnu pagasta teritorija tagadējā pagastā iekļauta gandrīz visa pirmskara Rundēnu pagasta teritorija un bijušā Nirzas pagasta dienvidu gals, bet neliela daļa no pirmskara Rundēnu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Aknīstes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta gandrīz visa pirmskara Aknīstes pagasta teritorija, izņemot tās ziemeļu stūri, kas pievienots tagadējā Jēkabpils novada Leimaņu pagastam, un liela daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas
- Remtes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa pirmskara Blīdenes, Jaunpils un Cieceres pagasta teritorijas
- Raunas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts arī viss pirmskara Baižkalna pagasts, bet neliela daļa pirmskara Raunas pagasta teritorijas pievienota Cēsu novada Dzērbenes pagastam un Smiltenes novada Launkalnes pagastam
- Snēpeles pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir nedaudz mazāka nekā pirmskara Snēpeles pagasta teritorija, neliela daļa ir pievienota tagadējam Raņķu pagastam
- Skujenes pagasta teritorija tagadējā Skujenes pagastā iekļauta liela daļa no bijušās Kosas un Sērmūkšu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Skujenes pagasta pievienota tagadējam Kaives pagastam
- Rundāles pagasta teritorija tagadējā teritorijā iekļauta daļa no bijušā Mežotnes pagasta un neliela daļa no Bauskas pagasta, bet neliela daļa no bijušā Rundāles pagasta pievienota Svitenes pagastam, mainījusies robeža ar Bauskas novada Īslīces pagastu
- Ārlavas pagasta teritorija tagadējais Ārlavas pagasts aizņem pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta, savukārt bijušā Ārlavas pagasta ziemeļu daļā izveidots Lubes pagasts, bet ziemeļrietumu daļā - Īves pagasts, neliela daļa pievienota Valdgales pagastam
- Sakas pagasta teritorija tagadējais Sakas pagasts aptver pirmskara Sakas un Ulmales pagastu teritorijas, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sakas pagastā iekļauta arī daļa no bijušā Cīravas pagasta, bet daļa Sakas pagasta pievienota Pāvilostas pilsētas teritorijai un neliela daļa pievienota Jūrkalnes pagastam (tagad Ventspils novadā)
- Vandzenes pagasta teritorija tagadējam Vandzenes pagastam ir pievienota daļa no pirmskara Laidzes un Upesgrīvas pagasta (Uguņciems), bet neliela bijušā Vandzenes pagasta teritorija (Garlene, Okte) iekļauta Laucienas pagastā
- acis izbozīt taisīt lielas acis
- prospekts Taisna, gara un plata (pilsētas) iela
- redzes pauguri talamuss, pelēkās vielas sakopojumi galvas smadzenēs
- Tālivaldija Tālivalža ielas studentu kopmītnes
- tallu piķis talleļļas vakuumrektifikācijas palieka – melna piķveida viela
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi
- relikts tas (parasti organisms, viela, parādība dabā), kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta
- rezerve tas (parasti viela), ko (organisms) uzkrāj sevī izmantošanai vajadzības gadījumā
- piedeva tas (parasti viela), ko pievieno (kam) kādu īpašību radīšanai, arī uzlabošanai
- pavadonis tas (piemēram, dzīvnieks, augs, arī viela), kas parasti ir sastopams, izplatīts kā tuvumā
- monolīts tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens; tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas
- konkurents tas (piemēram, priekšmets, ierīce, viela), kas var pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu)
- rakstāms tas (piemēram, priekšmets, viela), kas ir paredzēts rakstīšanai
- koļļa tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.)
- ķolla tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, slaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.)
- aizstājējs tas (priekšmets, viela), ar ko aizstāj
- platgalvis tas (tāds) kam ir liela, plata galva, arī izspūruši mati
- lielacis tas (tāds), kam ir lielas acis (1)
- materiāls tas (viela, priekšmets, parādība dabā u. tml.), kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā
- kūpeklis tas, kas kūp (parasti viela); dūmojošs objekts, kā aizsardzības līdzeklis pret knišļiem
- lielaudzējs tas, kas mēdz augt liels, kam ir nosliece augt lielam
- lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas
- lecitīni Taukiem līdzīgas organiskas vielas dzīvnieku un augu šūnās, salikti lipīdi, bioloģisko membrānu struktūrelementi; pārtikas piedeva E322, stabilizētājs, emulgators, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, izmanto arī medicīnā un parfimērijas rūpniecībā
- trāns Taukviela, ko iegūst no zivīm, apaļmutēm un jūras zīdītājdzīvniekiem
- aizlejs Taukvielas (tauki, sviests, krējums, augu eļļa u. c.), ko pievieno parasti no dārzeņiem gatavotam ēdienam, arī zupai
- Tauenhof Taurēnu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
- senkode tauriņu kārtas dzimta ("Eriocraniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-16 mm), galva samērā liela, ar dzeltenīgu vai brūnpelēku apmatojumu, Eirāzijā \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- bārkstkode tauriņu kārtas dzimta ("Momphidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 9-21 mm), galva neliela, snuķis zvīņots, spārni ļoti šauri ar garām bārkstīm, Latvijā konstatēta 31 suga
- sīkraibeņi tauriņu kārtas dzimta, bagātīgi pārstāvēta tropos, neliela dzimta, Eiropā un arī Latvijā konstatēta 1 suga
- vējzirņi Tauriņziežu ģints, zirņiem līdzīgi augi, bet pielapas mazākas par plūksniņām un irbulis līdzens; no plakanzirņiem atšķiras ar to, ka lapas bez vītēm
- aiztaustīties Taustīties prom; taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.)
- gbaji tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, dabas spēku un senču kults, neliela daļa - kristīgie
- bandžari tauta Indonēzijā, gk. Kalimantānas dienvidaustrumos, neliela daļa arī Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- grusi tauta, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- lomi tauta, dzīvo Libērijas ziemeļos, Gvinejas dienvidaustrumos, arī Kotdivuāras rietumu daļā, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - musulmaņi
- kačini tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) ziemeļos, arī Ķīnas dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. beigām (latīņu alfabēts), animistiski ticējumi, senču kults, neliela daļa - kristīgie vai budisti
- nevari tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme
- busi tauta, dzīvo Rietumāfrikā, Burkinfaso dienvidaustrumos, arī Nigēras un Beninas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu valodu mandefu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, neliela daļa - musulmaņi
- vašambali tauta, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā, valoda (kišambala) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, liela svahilu kultūras ietekme, reliģijas - islāms, kristiānisms, daļa saglabājuši dabas spēku un senču kultu
- glumgalvīte Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai
- gludgalve Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai, dots arī līdakai, maltuvei
- gludgalviņa Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai, dots arī līdakai, maltuvei
- gludgalvīte Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai, dots arī līdakai, maltuvei
- apdziedāšana Tautas tradīcija, kas visvairāk iecienīta bijusi kāzās, sastopama arī krustībās, Jāņos, talku, apkūlību mielastos, parasti ar sadalīšanos divās daļās un apdziedāja pretējās puses dalībniekus; apdziedāšanās
- sibo tautība, dzīvo Ķīnas Sindzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļrietumos (Ili upes ielejā), neliela grupa arī Mandžūrijā, valoda pieder pie tungusmandžūru grupas, tuva mandžūru valodai, reliģija - konfuciānisms, daoisms, budisms
- nanaji tautība, kas dzīvo Amūras lejtecē Krievijā un neliela grupa (liedzi) Ķīnā; runā nanaju valodā
- dienvidhalmaheri Tautību un cilšu grupa, dzīvo Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā (mabi, buli, patani, vedi, gani, kajo), Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās (numfori, vandami, varopeni, salavati, mairasi, madiki, kuri, jamuri u. c.), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), liela daļa saglabājuši tradicionālos ģints ticējumus
- etīde Teātra mākslā - vingrinājums (parasti nelielas dramatiskas ainas veidā bez teksta)
- aksesuārs Teātrī neliela butaforija vai rekvizīts
- paštece Tecēšana, ko izraisa tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- kompleksā diagnostika tehniskās diagnostikas veids sistēmu un agregātu darbības vispārējam kompleksam tehniskā stāvokļa vērtējumam, ko veido, uz speciāliem stendiem vai ekspluatācijas izmēģinājumos nosakot ieskriešanās intensitāti, degvielas patēriņu, jaudu un/vai citus kompleksos parametrus. Pēc noteikto parametru lielumu salīdzināšanas ar to nominālām vai pieļaujamām vērtībām pieņem lēmumu par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu turpmākās darbības iespējām
- transparentā keramika tehniskās keramikas veids, keramisko materiālu grupa, kam raksturīga liela gaismcaurlaidība, piemēram, alumīnija oksīda un alumīnija oksinitrīda AlON keramika
- aviosports Tehnisks sporta veids - augstākās pilotāžas figūru izpilde, lidojums ar lielu ātrumu, liela augstuma sasniegšana u. c.
- bezatkritumu tehnoloģija tehnoloģija, kurā līdzās pamatproduktam rodas blakusprodukts, kas var būt izejviela citā tehnoloģijā vai ko var izmantot citās tautsaimniecības jomās
- Dānis Holgers teiksmains dāņu varonis, kurš it kā guļot velvē zem Kronborgas pils un celšoties augšā, kad Dānijai draudēs lielas briesmas
- rezervanta drukāšana tekstilizstrādājuma apdrukāšana ar ķīmisku sastāvu, kas neļauj krāsvielai saistīties ar šķiedru; pēc drukāšanas sastāvu fiksē un drānu krāso
- izlīdzinātājs Tekstilpalīgviela, ko pievieno krāsošanas vannā krāsojuma vienmērības uzlabošanai
- Kašmiras ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka starp Lielajiem Himalajiem un Pirpandžala grēdu Indijas ziemeļrietumiem, garums \~200 km, platums - līdz 64 km, augstums - \~1600 m vjl.
- Marakaibo zemiene tektoniskas izcelsmes ieplaka Ziemeļrietumu Andos, starp Perihas grēdu un Meridas Kordiljeru, Venecuēlā (neliela daļa Kolumbijā), ar Marakaibo ezeru centrālajā daļā
- tektopsihisks Tektopsihiskā vide - mākslīgi radītais cilvēka darbības un dzīves lauks jeb t. s. kultūras ainava; ielas dārzi, ēkas, ciemi, pilsētas utt.
- līnija T3 telefonu tīkla liela joslas platuma līnija, kas ļauj pārsūtīt datus ar ātrumu 45 megabiti sekundā, tajā ir 672 individuāli kanāli, no kuriem katrs nodrošina datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē
- sīkplastika Tēlniecības, lietišķās mākslas veids, kas ietver neliela apjoma darbu darināšanu; šādu darbu darināšana
- diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas
- datorzāle telpa (parasti liela), kurā izvietoti datori
- žoža telpa starp krāsni un sienu; starpa; šķērsiela
- pelūzis telpa vai neliela celtne, piebūve, kur uzglabā pelavas
- tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai
- ateja Telpa, arī īpaša neliela ēka dabisko vajadzību nokārtošanai; tualete
- vārtu telpa (arī rūme) telpa, kas izveidojas segtos vārtos (parasti ēkā, kurā pa vārtiem no ielas var iekļūt sētā)
- bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dažus dzērienus
- baku detrīts teļa vai govs baku izsitumu viela (izmantojama aizsargpotēs pret saslimšanu ar bakām)
- kritiskā temperatūra temperatūra, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim un ir viens no kritisko punktu raksturojošiem parametriem; gāzi temperatūrā, kas augstāka par kritisko, nav iespējams sašķidrināt
- nesaspiežamība teorētisks gadījums, kad vielas saspiežamības koeficients ir nulle; lieto tehniskos aprēķinos, lai vienkāršotu sarežģītus aprēķinus un iegūtu pārskatāmus rezultātus
- mezomērijas teorija teorija, kas apraksta organiskās vielas molekulas, kurās ir konjugētas dubultsaites un atomi ar nesadalītajiem elektronu pāriem
- embolizācija Terapeitiska kādas vielas ievadīšana, kura aizsprosto asinsvadus
- reihskomisariāts Teritoriāla liela pārvaldes vienība (fašistiskās Vācijas okupētajās zemēs)
- aizzona Teritorija kontinenta iekšzemē jūras piekrastē, ostas vai lielas pilsētas apkārtnē, kuras ekonomiskās, transporta, kultūras un citas funkcijas saistītas ar galveno centru vai ostu; hinterlande
- stāvvieta Teritorija vai ielas daļa, ko izmanto transportlīdzekļu stāvēšanai
- militāri piesārņota teritorija teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai toksiskas vai citādi bīstamas vielas, ko izmanto vai bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem
- iecirknis Teritorijas vai joslas (neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam vai noteiktai darbībai
- termiņlapa Termiņu kontrollapa - neliela, parasti 75 x 105 mm papīra lapa, kas ielīmēta grāmatas vāka iekšpusē, ar atzīmi, kad grāmata jāatdod
- kausēt Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī
- kausēt Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā (piemēram, kādas vielas sīkas daļas)
- entropija Termodinamikas pamatjēdziens - vielas iekšējās struktūras sakārtotības mērs: jo mazāka sakārtotība, jo lielāka entropija
- stabs Termometra, barometra elements - caurulē iepildīta viela; stabiņš (2)
- stabiņš Termometra, barometra elements - caurulē iepildīta viela; stabs (3)
- polikarbonāti Termoplastiski polimēri [-ORO-CO-O-R-]n (R - radikālis); raksturīga augsta kušanas temperatūra un ļoti liela triecienizturība, fizioloģisks inertums, caurspīdīgums; lieto aparātbūve precīzu detaļu izgatavošanai, protēzēm, lokšņu, plēvju, cauruļu ražošanai
- azbestplasti Termoreaktīvas plastmasas, kas sastāv no azbesta pildvielas un saistvielas
- bakteriotropīns Termostabila antiviela imūnserumā, kas darbojas uz mikrobiem un atvieglo to fagocitozi leikocītos
- vilikinīns Termostabila viela zarnu gļotādā, kas izdalās zarnu sulā sālsskābes ietekmē un ierosina zarnu bārkšu kustības
- pietest Tēšot pielīdzināt, pielabot (lai pielāgotu, iestiprinātu u. tml.)
- androstāns Tetraciklisks ogļūdeņradis, vīrieša dzimumhormonu pamatviela
- THG Tetrahidrogestrinons - ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu
- THC Tetrahidrokanabinols jeb aktīvā viela, ko satur Indijas kaņepes
- tetralīns tetrahidronaftalīns, aromātisks oglūdeņradis C~10~H~12~, šķīdinātājs un degvielas piedeva
- kvercetīns Tetraoksiflavanols C15H10O7, dzeltena krāsviela, ko satur Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza
- tetranitrofenilmetilnitroamīns Tetrils - sprāgstviela, ko lieto detonatoros
- elektronu gāze tie elektroni metālos vai pusvadītājos, kuri var brīvi pārvietoties pa vielas tilpumu un līdz ar to piedalīties strāvas pārnesē
- asins noņemšana no vēnas tiek veikta, lai noteiktu asins sastāvu (eritrocītus, leikocītus, antivielas u. c.), asins sterilitāti, asins grupu, veiktu seroloģiskus izmeklējumus
- piesalaistīties Tiekt pielaistītam
- miertiesa Tiesu iestāde, kur zemākajā instancē iztiesāja nelielas civillietas un krimināllietas (Latvijā 1889.-1940. g.)
- rizoīdi Tievi pavedienveida izaugumi, ar kuriem daļa aļģu, sēnes, ķērpji, sūnas un paparžu protalliji piestiprinās pie substrāta, uzņem no tā ūdeni un barības vielas
- zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai)
- cipariskais šķērssavienotājs tīkla ierīce - kanālu pārslēgs, ko izmanto telekomunikāciju iestādēs, lai multipleksētu vai komutētu neliela ātruma datu un balss signālus ar liela ātruma datu un balss signāliem un arī lai veiktu šīm darbībām pretējas darbības
- retikulocīts Tīklotā šūna, jauns eritrocīts, kurā ir bazofils kodolvielas tīklojums, redzams vitālā krāsojumā
- aizkalst tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai)
- plukt tikt apdedzinātam, piemēram, karsta šķidruma, kodīgas vielas iedarbībā (par ķermeņa dalu)
- iesalasīties tikt ielasītam
- iesalauzties tikt ielauztam
- piesalieties tikt pielietam, pielaistītam
- uzņemt tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam (ar kravu, degvielu); arī būt tādam, kurā tiek ievietota, iepildīta (krava, degviela u. tml.) - par transportlīdzekli
- lieties tikt veidotam, gatavotam no izkausētas vielas, javas
- dispersoīds Tiktāl sasmalcināta viela, ka tā veido koloidālu šķīdumu
- šķepste Tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā
- dozējums Tilpuma mērvienība, ar ko izsaka kaujasvielas daudzuma, kas iedarbojas uz karaspēku kādu laika periodu, koncentrāciju gaisā
- tilpummasa Tilpuma vienības masa (piemēram, vielai); blīvums (2)
- euknēmia Tipiska eiropieša liela kaula trīspusīga forma, rases pazīme
- karnaubvasks Tipiski augu vaski, ko iegūst, izvārot ar ūdeni Brazīlijas vēdekļpalmas ("Copernica cerifera") daļas; pārtikas piedeva E903, glazētājviela, struktūras veidotājs, reti, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, kuņģa kairinājumu
- preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles
- kuģa pilnā kravnesība tīrās (derīgās) kravas un kuģa komandas, pārtikas, dzeramā un tehniskā ūdens, degvielas u. c. reisam nepieciešamo rezervju kopējā masa, respektīvi, viss, ko kuģī var iekraut līdz maksimālajai pieļaujamai iegrimei; dedveits
- krons Tirdzniecībā lietots nosaukums dzeltenai, zaļai un violetai dažāda sastāva minerālkrāsvielai
- koferdams Tirdzniecības kuģos - šaurs, ūdensnecaurlaidīgs nodalījums, kas norobežo divus blakus esošus nodalījumus, kuros ir naftas produkti vai cita ugunsnedroša viela; drošākai izolācijai k-u var piepildīt ar ūdeni
- kāst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot (tam) plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei
- rafinēt Tīrīt no piemaisījumiem (dabas vielas, tehniskus produktus)
- Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte
- sfēns Titanīts - minerāls, kalcija un titāna silikāts; izejviela titāna oksīda iegūšanai
- huņņi Tjurku klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas ielauzās Eiropā
- citotoksīns Toksīns vai antiviela ar specifisku toksisku iedarbību uz noteikta orgāna šūnām
- anafilatoksīns Toksiska nespecifiska viela, kas atbrīvojas sensibilizētā organisma audos anafilaktiskā šoka laikā
- anafilotoksīns Toksiska nespecifiska viela, kas atbrīvojas sensibilizētā organisma audos anafilaktiskā šoka laikā
- leikocidīns Toksiska viela, kas iznīcina leikocītus; to producē daži patoloģiski streptokoki un stafilokoki
- termotoksīns Toksiska viela, kas rodas audos karstuma ietekmē
- laktotoksīns Toksiska viela, kas veidojas pienā
- alnulīns Tonizējoša viela alkšņa mizā
- tonalitāte Toņu, nianšu, nokrāsu īpatnību kopums (krāsai, gaismēnai); šādu krāsas, gaismēnas īpatnību kopums (piemēram, mākslas darbam, priekšmetam, vielai)
- kināze Transferāžu klases fermenti, kas nodrošina glikozes, glikogēna izmantošanu šūnās, veic kofermentu sintēzi, fosforizē olbaltumvielas
- tankot Transportlīdzeklī iepildīt degvielu (parasti degvielas uzpildes stacijā)
- degvielas tvertne transportlīdzekļa motora barošanas sistēmā ietilpstoša tilpne degvielai
- saussvars Transportlīdzekļa pašsvars bez degvielas, eļļas un dzesēšanas šķidruma
- dzelzceļa transports transports pa sliežu ceļiem, transporta veids, kas visvairāk piemērots liela pasažieru skaita un masveida kravu pārvadājumiem
- elektrolītiskā vanna trauks ar elektrību vadošu šķīdumu, kurā ar elektrisko strāvu panāk vielas sadalīšanos; izmanto elektrisko un magnētisko lauku modelēšanā
- mērglāze Trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai
- piesta Trauks vielas sasmalcināšanai beržot vai ar sitieniem
- boķis Trauks vielas sasmalcināšanai grūžot, beržot, stampājot; piesta
- kristalizators Trauks, aparāts (vielas) kristalizācijai
- streta Trauksmains kustības paātrinājums, tempa pieaugums galvenokārt lielas formas skaņdarbu noslēguma posmos
- riteņmāja Treilers - kempingpiekabe, neliela mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili
- trešdižais Trešais lielais
- pikrīnskābe trinitrofenols (NO~2~)C~6~H~2~OH, koši dzeltens aromātisks savienojums, eksplozīva, indīga viela
- ksilils Trinitroksilols - cieta, kristāliska viela; iegūst, nitrējot ksilolu; ksilils ir stipra sprāgstviela
- viļņaplāns Trīsdimensiju ķermenis, kam cēlējspēks rodas liela ātruma triecienviļņa iedarbības rezultātā aizvēja pusē
- godē trīsstūrveida piegriezuma svārki (ar ķīļveida ielaidumiem apakšdaļā)
- bladācis Troksnis, kas izceļas, kam lielam un smagm iekrītot ūdenī
- foksis Troksnis, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu
- trosma Troksnis; liela burzma, drūzma
- imūntrombocitopēnija Trombocitopēnija, ko izraisa antitrombocitāras antivielas
- stirakss Tropu un subtropu koks, kura sveķi satur aromātiskas vielas
- tūba Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
- tubiņa Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
- tubiņš Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
- Nafuds Tuksnesis Arābijas pussalas ziemeļos, Saūda Arābijā, platība - \~70000 kvadrātkilometru, augstums - 600-1000 m, smilšu grēdas un barhani (līdz 100 m augsti), vietām salu kalni un akmeņu tuksnesis, kontinentāls tropu klimats; Lielais Nafuds
- Veļķu pilskalns Tukuma pilskalns, kas atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē
- Vilkāju pilskalns Tukuma pilskalns, kas atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē
- melanoidīni Tumšas krāsas vielas, kas rodas, aminoskābēm un olbaltumvielām augstā temperatūrā reaģējot ar cukuru sadalīšanās produktiem furfurolu un oksimetilfurfurolu; piešķir aromātu maizei u. c. pārtikas produktiem
- bisters Tumšbrūna minerālkrāsviela, ko lieto ūdens un eļļas krāsas pagatavošanai un krāsošanai ar otu vai spalvu
- orseja Tumši mēļa jeb violeta krāsviela, ko pagatavo no ķērpjiem un lietā zīdu un vilnas krāsošanai; lakmus
- indigo Tumši zila, kristāliska viela (agrāk to ieguva no tropisko augu indigoferu lapām, tagad sintētiski); attiecīgā krāsviela; attiecīgais krāsas tonis
- purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai; attiecīgā krāsa, krāsas tonis
- tupezis Tupesis - neliela, apaļa siena, labības u. c. kaudzīte, kopa
- turboreaktīvais divkontūru dzinējs turboreaktīvais dzinējs ar gaisa plūsmas sadali uz iekšējo un ārējo kontūru; daļa no degvielas sadegšanas enerģijas iekšējā kontūra turbīnā pārveidojas mehāniskajā darbā ventilatora pievadam; ārējā kontūra gaisu izmanto reaktīvās vilces iegūšanai izplūdes sprauslās
- konaks Turkiem un dažām citām tautām - valdības ēka, valstsiestāde; liela māja, savrupnams u. tml.
- pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama
- piesātināts tvaiks tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē
- degvielas rezervuārs tvertne (rezervuārs) liela daudzuma degvielas uzglabāšanai, degvielas krātuve, kas parasti aprīkota ar drošības vārstiem, līmeņrādi, degvielas uzpildes un izlaišanas aparatūru; degvielas novietnēs izmanto degvielas tvertnes ar vairāku tūkstošu m^3^ tilpumu
- dispersās krāsvielas ūdenī mazšķīstošas sintētiskās krāsvielas; tekstilrūpniecībā lieto acetātšķiedru un sintētisko šķiedru izstrādājumu krāsošanai un drukāšanai
- lipīds Ūdenī nešķīstoša taukveida viela, kas labi šķīst nepolārajos organiskajos šķīdinātājos (benzīnā, benzolā, ēteri, hloroformā, acetonā u. c.)
- kublu krāsvielas ūdenī nešķīstošas dabas un sintētiskās krāsvielas; lieto galvenokārt celulozes šķiedru tekstilizstrādājumu krāsošanai un drukāšanai (kublu krāsvielu šķīstošā forma ir kublasoli)
- kubla krāsvielas ūdenī nešķīstošas organiskas krāsvielas, kas bāziskā vidē reducējas ar Na2S2O4 par šķīstošiem leikosavienojumiem
- sēra krāsvielas ūdenī nešķīstošas sintētiskās krāsvielas; tekstilrūpniecībā lieto galvenokārt celulozes šķiedru tekstilizstrādājumu krāsošanai
- pildviela ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi
- pildvielas Ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi
- akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas
- ferredoksīni Ūdenī šķīstošas olbaltumvielas, kuru sastāvā ietilpst dzelzs
- tiešās krāsvielas ūdenī šķīstošas sintētiskās krāsvielas; lieto, piemēram, celulozes tekstilizstrādājumu krāsošanai
- katjonu krāsvielas ūdenī šķīstošas sintētiskās krāsvielas; tekstilrūpniecībā lieto akrilšķiedru izstrādājumu krāsošanai un drukāšanai
- ņemt uz klāja ūdeni ūdenim skaloties pāri klājam, kad jūra ir tik liela, ka peldlīdzekļa priekšgals rokas vilnī
- ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
- sublimācijas kaltēšana ūdens iztvaicēšana no sasaldētiem produktiem, kad kristāliskā viela pāriet gāzveida stāvoklī
- hidratācija ūdens pievienošana vielai ķīmiskā reakcijā
- skaņas zemūdens kanāls ūdens slānis, kura robežās skaņas viļņi, iekšēji daudzkārt atstarojoties, koncentrējas un izplatās lielā attālumā; liela nozīme zemūdens sakaros kuģu vadīšanā
- ūdensskorpioni Ūdensblakšu dzimta ar laupīšanai piemērotām priekškājām (aizvāžama naža veidā) un peldēšanai pielaikotām pakaļkājām, ap 2,5 cm garš ar 1,5 cm garām pakaļkājām
- hidrauliskās piedevas ūdensizturīgas saistvielas; vielas (trepelis, diatomīts, trass, arī ķieģeļu lauskas, domnu sārņi), kas, sajauktas ar gaisa kaļķiem, dod tiem spēju pēc cietēšanas gaisā cietēt arī ūdenī; satur aktīvo silīcija dioksīdu un alumīnija oksīdu, kas, reaģējot ar kaļķiem, veido kalcija hidrosilikātus un kalcija hidroaluminātus
- hidrauliskie kaļķi ūdensizturīgi kaļķi, hidrauliska saistviela, ko iegūst, apdedzinot merģeļainu kaļķakmeni, kas satur 6–20% mālvielas
- fresks Ūdenskrāsu gleznojums uz mitrām, svaigam sienam, kur stukatura iesūc krāsvielas un kopā sacietē
- degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos)
- orga Ūdenstece (parasti Kurzemē), neliela upe, strauts
- Ķivene Ūdenstece Gulbenes novada Tirzas pagastā, ietek Lielajā Virānes ezerā
- hidrogenēšana Ūdeņraža pievienošana vienkāršai vielai vai ķīmiskam savienojumam katalizatora klātbūtnē
- ūdens ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā
- Ārkanzasa upe ASV (_Arkansas River_), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2410 km, sākas Klinšu kalnos, tek pa Lielajiem un Centrālajiem līdzenumiem
- Bēra upe ASV, Jūtas, Vaiomingas un Aidaho štatā, izceļas Jūintas kalnos un tek uz ziemeļiem līdz apliec Vosiča grēdas ziemeļu galu, pagriežas uz dienvidiem un gar šīs grēdas rietumu malu ietek Lielajā Sālsezerā
- Laklana upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Lachlan"), Murumbigi labā krasta pieteka, garums - 1500 km, sākas Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz ziemeļiem no Kanberas
- Jori upe Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - 320 km, sākas Lielajā Kaukāzā, ietek Mingečauras ūdenskrātuvē
- Lāgarbljouta upe Islandē, Austrumu Zemē, iztek no neliela ezera, kas atrodas nedaudz uz ziemeļiem no Vahdnajegidla
- Hofsau upe Islandes austrumu daļā, iztek no neliela ezeriņa, ietek Vohpnafjordā
- Eistirau upe Islandes ziemeļu daļā, iztek no neliela ezeriņa salas vidienē, ietek Hrūdafjordā
- Augšjeņiseja upe Krievijā (_Verhnij Enisej_), Tivas Republikā, izveidojas satekot Lielajai Jeņisejai un Mazajai Jeņisejai, satekot ar Hemčiku izveido Jeņiseju
- Oka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē
- Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā
- Arguņa upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km)
- Varduva upe Lietuvā, Ventas kreisā krasta pieteka uz Latvijas robežas, iztek no neliela ezera pie Telšiem
- Pilda upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; augštecē arī Ilža, Robežniece; lejtecē - Isnauda, Nukša
- Leidiukšņa upe Ludzas novadā, iztek no Leidiukšņa ezera, ietek Lielajā Zurzu ezerā, garums - \~10 km
- Upes dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Ūdens dievs
- Ūdens dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Upes dievs
- Mandālselva upe Norvēģijā, Vestagderes filkē, ietek Ziemeļjūrā, iztek no neliela ezera, kurā ietek Longna
- Unģenurga upe Salacgrīvas pagastā un vidusposma neliela daļa arī Viļķenes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, garums - 9 km, kritums - 41 m; Undiņa; Ungene; Unģene
- pietaka Upes atzarojums, neliela pieteka
- barkass Upju baržu paveids - neliels kuģis pasažieru un nelielas kravas pārvadāšanai, kā arī nelielu kuģu vai laivu vilkšanai
- sēžas pielaide urbuma un vārpstas pielaižu summa
- urhidroze Urīnā esošo vielu (gk. urīnvielas) izvade ar sviedriem
- oligohidrūrija Urīna izdalīšanās, kurā ir liela izšķīdušo vielu koncentrācija
- urogrāfija Urīnceļu rentgenoloģiska izmeklēšana, izmantojot kontrastvielas
- uretrogrāfija Urīnizvadkanāla rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- uretrogramma Urīnizvadkanāla rentgenogramma pēc kontrastvielas ievadīšanas
- cistogramma Urīnpūšļa rentgenogramma pēc kontrastvielas ievadīšanas
- cistouretrogramma Urīnpūšļa un urīnizvadkanāla rentgenuzņēmums pēc kontrastvielas ievadīšanas
- mīzalviela Urīnviela
- ureīds Urīnvielas atvasinājums, kurā viens vai vairāki ūdeņraža atomi aizvietoti ar skābes atlikumu
- ureametrija Urīnvielas daudzuma noteikšana šķidrumā
- hipourēmija Urīnvielas daudzuma samazināšanās asinīs
- biurets Urīnvielas derivāts, izveidojas no divām urīnvielas molekulām, atdaloties vienai amonjaka molekulai
- ciānurīnviela Urīnvielas un cianogēna savienojums
- diūreīdi Urīnvielas un organisku skābju amīdveidīgi savienojumi
- ureapoēze Urīnvielas veidošanās
- pielogrāfija Urogrāfija - urīnceļu rentgenoloģiska izmeklēšana lietojot kontrastvielas
- ģenitogrāfija Uroģenitālā sinusa un iekšējo vadu struktūras rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas pa sinusa atveri
- utilizejviela Utilizācijas (1) izejviela
- utiljēlviela Utilizejviela
- pirmais Faradeja likums uz elektroda elektroķīmiski izreaģējušas vielas masa (m) ir proporcionāla caur elektrolītu izplūdušajam elektrības daudzumam
- galda karte uz galda nolikta neliela karte, kas norāda viesa vietu
- hormonu preparāti uz hormonu bāzes veidoti preparāti, kas satur bioloģiski aktīvas vielas; izmanto dzīvnieku augšanas un nobarošanās paātrināšanai, dzimumdziņu u. c. procesu regulēšanai; šo preparātu pēciedarbība nav pilnībā izpētīta, un tos drīkst lietot tikai tad, ja saskaņo ar veterinārijas speciālistiem
- žeoda uz iežu dobuma sienām izaudzis minerālagregāts ar tukšu vidu (liela sekrēcija)
- klāja krava uz kuģa klāja novietoti konteineri, kokmateriāli, kā arī liela izmēra priekšmeti, kuras nevar ievietot kuģa tilpnēs
- cerebropontīns uz lielajām smadzenēm un tiltu attiecīgs
- stāvbungas uz neliela statīva izvietotas vidējās bungas
- dols uzbeku nacionālais mūzikas instruments, lielas bungas
- uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam; pielaikot
- deponēt uzkrāt kaut kādas vielas (par cilvēka organismu)
- paprovēt Uzlaikot, pielaikot
- uzkrāt Uzņemot organisma kādas vielas, palielināt (to) daudzumu - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām
- baroties Uzņemt barības vielas (par augiem)
- apkrauties Uzņemties (ļoti lielas saistības); sevi ļoti noslogot (ar darbiem, pienākumiem)
- saimniece Uzņēmuma (parasti neliela) īpašnieka vai nomnieka sieva; šāda uzņēmuma īpašniece vai nomniece
- benzīna uzpildes stacija uzņēmums ar speciālu iekārtu un ēku kompleksu degvielas un eļļu glabāšanai un spēkratu uzpildīšanai (ēku kompleksā var būt arī veikals, atpūtas telpas u. c.)
- ražotājuzņēmums Uzņēmums, kas rada materiālas vērtības pārstrādājot izejvielas
- autosaimniecība uzņēmums, kura galvenā funkcija ir autotransports - kravas un pasažieru pārvadājumi un tā nodrošinājums; parasti tā ir kompleksa ražošanas vienība, kas izveidota kā autotransporta uzņēmums (ATU), autokombināts (AK), autotransporta kantoris (ATK) vai parks (piem., taksometru parks), kam parasti ir savs transportlīdzekļu parks, garāžas un darbnīcas tehniskās apkopes un neliela remonta darbiem
- saprāvīt Uzpost, salabot, pielabot
- ievadvārdi Uzruna (parasti neliela), ar kuru atklāj (sapulci, konferenci u. tml.)
- materiālisms Uzskats, ka pasaule, viss, kas eksistē, sastāv tikai no matērijas (t. i., vielas, laukiem un to izpausmēm)
- sociāletātisms Uzskats, pēc kura valsts varai ir liela nozīme sociālistiskas sabiedrības attīstībā un vadīšanā
- adsorbāts Uzsūktā, adsorbētā viela
- dinamofors Uzturs vai katra cita viela, kas ķermenim var dot enerģiju
- hemotrofs Uzturvielas, ko embrijs saņem no mātes asinīm
- nika Uzvari! - uzraksts, kas esot bijis redzams uz krusta, kurš parādījies Konstantīnam Lielajam dienu pirms kaujas ar Maksenciju
- tinējsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Attelabidae"), neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot, Latvijā konstatēts >15 sugas
- sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu
- lapgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Chrysomelidae"), sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas, \~35000 sugu, Latvijā konstatēts \~340 sugu
- dīķnagaine Vaboļu kārtas dzimta ("Dryopidae syn. Parnidae"), nelielas, 1-9 mm garas vaboles, dzīvo stāvošu un tekošu ūdeņu piekrastes joslā starp ūdensaugiem, pārvietojas pieķeroties pie augiem ar nadziņiem, zināmas \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas; pieturniece
- blusvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Leptinidae syn. Platypsyllidae"), pasaulē konstatēts 10 sugu, Eiropā - 4 sugas, Latvijā - 1 suga, vaboļu ķermenis saplacināts, 2-2,5 mm garš, dzeltenbrūns, galva ar sānu izaugumiem, uz pieres neliela dzelkšņu rinda, bebru parazīti
- kokurbis Vaboļu kārtas dzimta ("Lymexylonidae"), 75 sugas, Latvijā 3 sugas, vaboļu ķermenis 6-18 mm garš, maz hitinizēts, galva liela, segspārni bez epipleirām
- spīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Nitidulidae"), neliela, 2-3 milimetrus gara, parasti spīdīga, vabole, \~2600 sugas, daudzas derīgas, jo pārtiek no kaitēkļu kāpuriem, kūniņām un oliņām, Latvijā konstatēts >80 sugu
- zaglītis Vaboļu kārtas dzimta ("Ptinidae"), nelielas vaboles (ķermeņa garums - 1,5-5 mm), pārtiek no augu un dzīvnieku izcelsmes barības, bojā ādas, graudu izstrādājumus, drēbes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
- lūksngrauzis Vaboļu kārtas gremzdgraužu dzimtas 2 ģintis ("Tomicus" un "Hylesinus"), sīkas vai nelielas vaboles, kuru kāpuri pārtiek parasti no lūksnes, Latvijā konstatētas 2 sugas
- spradzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Halticinae"), neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša vabole, kas spēj tālu lēkt, Latvijā konstatēts >110 sugu; zemes blusa
- skrejvabole vaboļu kārtas plēsīgo vaboļu apakškārtas dzimta ("Carabidae"), kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas un lielas, tumšas, reizumis metāliski zaigojošas vaboles, >50000 sugu, Latvijā konstatēts >310 sugu
- mietskaserne Vācijā nosaukums lielam īres namam, kur shēmatiski ierīkotos un nemīlīgos dzīvokļos cieši kopā dzīvo daudz ģimeņu
- nodaļa Vada apakšvienība; atsevišķa organizēta cīnītāju (neliela) grupa
- uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vielas
- krors Vairākās Dienvidaustrumu Āzijas zemēs - vienība lielas rūpiju summas skaitīšanai (1 krors = 10 milj. rūpiju)
- rallijreids Vairākdienu rallijs, kur dalībniekiem jāveic liela attāluma ātrumposmi un terminēti pārbraucieni
- mīdīties vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru
- skalot vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām); kļūst tīrs; iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni)
- brenc- Vairākos ķīmiskos savienojumos sastopamais priedēklis, norāda, ka attiecīgā viela iegūta karsējot tālāk minēto vielu
- dietilparanitrofeniltiofosfāts Vairāku fosfororganisko preparātu, akaricīdu un insekticīdu (piemēram, tiofosa) iedarbīgā viela - (C2H5O)2PSOC6H4NO2
- nafazolīns Vairāku pretiesnu līdzekļu aktīvā viela
- fašings Vakars un nakts priekš Pelnu dienas, kad rīko mielastus, masku gājienus utt., sākumā pavasara svētki
- grāmatiņa Vākos iestiprināts neliela formāta dokuments ar noteiktu tekstu
- bozties Valbīties, ja cilvēkam ir liela fiziska piepūle (par acīm)
- Bauņu pagasts Valmiers novada Matīšu pagasta bijušais nosaukums, bet neliela daļa bijušā Bauņu pagasta teritorijas nonākusi Bērzaines pagastā
- minoritātes valoda valoda, kas atšķiras no valsts oficiālās valodas un ko tradicionāli lieto skaitliski neliela (par pārējo iedzīvotāju daļu mazāka) valsts iedzīvotāju grupa
- jaunattīstības valstis valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs; tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība; ļoti nevienāda ienākumu sadale - daudz nabadzīgo, maz turīgo; nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība
- pučs Valsts apvērsums, ko rīko neliela avantūristisku sazvērnieku grupa; arī sazvērestība
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra
- ieroču reģistrs valsts informācijas sistēma šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču uzskaitei
- Jaunzēlande valsts Okeānijas dienvidrietumos (angļu val. _New Zealand_, maoru val. _Aotearoa_), ietilpst 3 lielas salas (Ziemeļsala, Dienvidsala, Stjuarta sala) un vairākas nelielas salas un salu grupas, 270534 kvadrātkilometri, 4252270 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Velingtona, administratīvais iedalījums - 12 reģionu
- vaniļa vanilīns - garšviela, ko iegūst no šā koka pākšveida augļiem
- manganīns vara, mangāna un niķeļa sakausējums; raksturīga liela elektriskā pretestība, kas maz atkarīga no temperatūras
- masu apkalpošanas teorija varbūtību teorijas nozare, kurā pēta likumības lielas sistēmas (ražošana, sakaru tehnikā, pakalpojumu sfērā), lai izstrādātu optimālas to apkalpošanas metodes; rindu teorija
- kvacine Varde (liela)
- tēzaurs Vārdnīca, kas aptver visus kādas valodas vārdus; ļoti liela, plaša vārdnīca
- ņapis Vārgs, neliela auguma cilvēks
- kingstons Vārsts peldlīdzekļa zemūdens daļā, pa kuru ielaiž aizborta ūdeni balastam vai kuģa dzinēja dzesēšanai
- portogrāfija Vārtu vēnas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas
- kutīns Vaskam līdzīga viela, kas kopā ar celulozi veido augu ādiņu
- spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā
- urohipertensīns Vazopresoriska viela, ko iegūst no urīna; ievadot vēnā, paaugstina asinsspiedienu
- kongosarkanā Vecākā substantīvā azokrāsviela, kas tieši krāso augu šķiedrvielas, maz izturīga pret gaismu, mazgāšanu un skābēm
- vakaraiņi Vecāks vīrietis un sieviete (parasti krusttēvs un krustmāte), kas kāzās ved līgavu (tāpat līgavaini) baznīcā un sēž blakus kāzu mielasta laikā
- kložas Vecas greizas čības vai kurpes; pārāk lielas čības
- bezpopnieki Vecticības virziens, kas noraida pareizticīgo baznīcas organizāciju, garīdzniekus (popus) un sakramentus, izņemot kristīšanu un grēksūdzi, izveidojās XVII gs. b., mūsu dienās izplatība neliela; Baltijā visi vecticībnieki ir bezpopnieki
- gastropodi Vēderkāji, gliemeži - čaulgliemju klases dzīvnieki (ap 20 tūkst, sugu), kas pārvietojas ar lielas, muskuļotas kājas palīdzību
- abstinences sindroms veģetatīvu, somatisku, neiroloģisku, psihisku traucējumu komplekss, kas rodas personai, kura atkarīga no psihoaktīvām vielām, pēc vielas lietošanas pārtraukšanas vai lietotās vielas daudzuma krasas samazināšanas
- kutikulārveidojumi Veidojumi, kas ceļas no kutikulārvielas, tai stipri attīstoties
- tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza
- rezervuārs Veidojums (piemēram, tvertne, balons, baseins) kādas (parasti šķidras, gāzveida) vielas uzglabāšanai, arī transportēšanai
- pļeckāt veidot (ko no mitras, lipīgas vielas)
- monolitēt veidot (ko) masīvu, no viena liela gabala
- sēsties veidot kārtu, slāni (kur, uz kā u. tml.) - par sīkām vielas daļiņām
- stīgāt Veidoties pavedienam līdzīgām daļēji sarecējušas līmveida vielas daļām
- plēvoties Veidoties viendabīgai, parasti plānai (samērā sīku vielas daļiņu) kārtai uz kā virsmas
- specija Veids, izskats, priekšstats; smaržas un garšas vielas medicīnā
- retušēt veikt (kā) retušu; pielabot; attēlu apstrādāt, tajā pielabojot vai izceļot kādus elementus
- atjaunojamie energoresursi vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa (bioloģiski noārdāmā frakcija) produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos
- magnētiskais moments vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un vielas daļiņu, kā arī elektriskās strāvas kontūru magnētiskās īpašības; apzīmējums M; mērvienība A·m^2^ (ampērs reiz kvadrātmetrs)
- Lisas ezermītne vēlā dzelzs laikmeta sākumposma latgaļu dzīvesvieta, atrodas Pinteļa (Lisas) ezera vidusdaļā, \~200 m no ziemeļu krasta, bijusi ierīkota uz \~25 x 30 m liela sēkļa
- kineflebogrāflja Vēnu kinerentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- flebogrāfija Vēnu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- pils Verdzības un feodālisma laikmetā - liela, arī grezni būvēta, iekārtota valdnieka, vergtura, feodāļa mītne (parasti nocietināta)
- skriemelis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa - līdzās spolei novietota neliela ripa, pār kuru slīd aukla
- putnu mēsli vērtīgs, iedarbīgs un koncentrēts organiskais mēslojums, kas satur visas augiem nepieciešamās barības vielas
- listings Vērtspapīru pielaidei biržā nepieciešamās informācijas saraksts
- restitūcija Vesela organisma atjaunošanās no nelielas ķermeņa daļas
- aromterapija Veselības un labsajūtas uzlabošana, izmantojot dažādas smaržvielas
- rastafarisms Vestindijas salās cēlusies reliģija, kas aicināja melnos atgriezties Āfrikā, sakramentā ietilpst gandžas (marihuānas) lietošana, baznīcu nav, regulāri pulcējas uz lūgšanām, un ik pa laikam notiek ļoti liela sapulce
- Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos)
- sādža Vēsturiski izveidojusies, neliela, samērā kompakta, rindveidā apbūvēta lauku apdzīvotā vieta (Krievijā)
- polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga
- mīnulicējs Vidējas vai nelielas tonnāžas karakuģis, kas paredzēts mīnu aizsprostu ierīkošanai jūrā
- Piedrujas sala vidēji liela akumulācijas sala Daugavā, Daugavas ielejas sašaurinājuma sākumā iepretī Piedrujai (Latvijā) un Drujai (Baltkrievijā), garums — līdz 0,8 km, platums — 0,5 km, augstums — līdz 8-11 m; Drujas sala
- Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas
- Ogres sala vidēji liela erozijas sala Daugavas ielejā, Ogres pilsētā, garums — līdz 1,8 km, platums — 0,5 km, apdzīvota, ar Daugavas labo krastu savieno 3 dambji
- kuilene Vidēji liela laba ēdama lapiņsēne, zilganmēļu cepurīti, kātiņu un galu, parasta skuju un jauktos mežos, sevišķi zālainās vietās
- ķerre Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām; ķerra 2
- sociālā mezosistēma vidēji liela sabiedriska sistēma ar ne pārāk sarežģītu struktūru
- mezosistēma Vidēji liela un ne sevišķi sarežģītas struktūras sistēma
- Plāņu sala vidēji liela, apdzīvota sala Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā, garums — 1,8 km, platums — līdz 0,5 km, virsa 6-11 m virs Daugavas līmeņa; Jersikas sala, Sudrabkalna sala, Ploņu sala
- Utnapišti Vidējo Austrumu tautu mītos - cilvēks, kurš palika dzīvs pēc lielajiem plūdiem, ko dievi uzsūtīja, lai iznīcinātu cilvēku dzimumu
- konversija vides vai vielas pāreja citā stāvoklī, ķīmiska reakcija; šās pārejas vai reakcijas norises pakāpe, dziļums
- lagohils Vidusāzijas lūpziežu dzimtas puskrūms, kura virszemes daļās ir lagohilīns, miecvielas, karotīns; ziedu un lapu uzlējums pastiprina asinsreci
- pāžs Viduslaikos - jauneklis no muižnieku ģimenes, kurš atradās par viņu augstāka dižciltīgā (piemēram, liela feodāļa vai karaļa) dienestā
- Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves
- paltnieki Viduslaiku Livonijā neliela miestiņa iedzīvotāji, kam pretstatā pilsētu iedzīvotājiem nebija namnieku tiesību; šādi miestiņi atradās gandrīz pie visām pilīm un baznīcām
- lielens Viduvēji liels, puslīdz liels; lielans
- lilans Viduvēji liels, puslīdz liels; lielans
- pamabroms Vieglas darbības diurētiska viela; lieto preparātos, kas mazina premenstruālo sindromu
- kombustibilijas Viegli degošas vielas
- bezslāpekļa ekstraktvielas viegli fermentējamu vielu grupa, kurā nav slāpekļa; šai grupā pārsvarā ir cukuri un ciete, arī pentozāni, pektīnvielas u. c.; BEV
- kušņi Viegli kūstošas vielas, ko izmanto keramikas izstrādājumu pārklāšanai pirms apdedzināšanas
- napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti
- kā rotaļādamies viegli, bez lielas piepūles
- kā sakārnis viegli, bez lielas piepūles
- gāzbetons Viegls celtniecības materiāls - šūnains betons, ko iegūst, betona masā ievadot gaisu vai arī šai masai piejaucot vielas, kas rada gāzes
- furokumarīns Viela (augos), kas pastiprina ādas gaismjutību, rada ādas sārtumu, pigmentāciju
- silikalcīts Viela (būvmateriāls), kas satur silīciju un kalcītu
- atraktants Viela (dabiska vai sintezēta), kas pievilina dzīvniekus; atraktors
- tīrītājs Viela (kā) tīrīšanai
- izolators viela (materiāls) ar ļoti mazu īpatnējo elektrisko vadītspēju, kas praktiski nevada elektrisko strāvu vai arī vada ļoti vāji, piemēram, porcelāns, stikls, gumija, dažādas plastmasas
- denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai
- teratogēns Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni
- reaģents viela (savienojums), ko izmanto citu vielu noteikšanai pēc raksturīgas reakcijas
- ginekogēns Viela (sieviešu hormoni), kas ierosina vai veicina sievietei raksturīgo pazīmju attīstību
- Ķīnas māli viela (tehnoloģiski apstrādāts māls), ko lieto par iekšķīgo absorbentu saindēšanās gadījumā
- rūdīšanas vide viela (ūdens, minerāleļļa, polimēru emulsijas, sāls kausējumi, gaiss u. c.), kurā dzesē sakarsēto rūdāmo izstrādājumu; tai jānodrošina tāds dzesēšanas ātrums, kas ir lielāks par attiecīgā materiāla kritisko rūdīšanas ātrumu
- eliksīrs Viela alķīmijā, kas vienkāršos metālus spēj pārvērst zeltā
- odorants Viela ar asu smaku, ko piejauc gāzei, lai varētu konstatēt gāzes noplūdi
- luminofors viela ar luminiscences īpašībām; izmanto tehnikā (spīdošas krāsas, kineskopi,dienasgaismas spuldzes u. c.)
- rūgtviela Viela ar rūgtu garšu (parasti augos)
- saldviela Viela ar saldu garšu
- peptokrinīns Viela ar sekretīna īpašībām, kuru iegūst no zarnu gļotādas
- paramagnētiķis Viela ar vāji izteiktām magnētiskām īpašībām un pozitīvu magnētisko uzņēmību
- antispermotoksīns Viela asinīs, kas aizkavē spermotoksīna darbību
- proantitrombīns Viela asins plazmā un serumā, kas heparīna ietekmē pārveidojas par antitrombīnu
- kondensēts stāvoklis viela cietā vai šķidrā stāvoklī, kam raksturīga pastāvīga mijiedarbība starp daļiņām (atomiem, joniem, molekulām) un struktūras tuvā un tālā kārtība
- glikemīns Viela diabētiķu asinīs, ko atdala aknas; antagonistiski ietekmē insulīnu, kavējot glukozes saistīšanu eritrocītos
- presekretīns Viela divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā, no kuras kuņģa sulas sālsskābes ietekmē veidojas sekretīns
- elastoīds Viela dzemdes asinsvados pēc dzemdībām, kura ir šo asinsvadu iekšējā apvalka elastīgā slāņa hialīniskās deģenerācijas produkts
- kefalīns Viela fosfatīdu grupā, vispirms izolēta no galvas smadzenēm; taukskābju un kolamīna fosfāta glicerīnesteris; atrodams arī nervu audos un olas dzeltenumā; paātrina asins sarecēšanu
- tvaiks Viela gāzveida stāvoklī (fāzē), kas noteiktos apstākļos atrodas līdzsvarā ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi)
- inhalācija Viela ieelpošanai
- iekrāsa Viela koksnes ietonēšanai; koksnes ietonējums
- neomirtilīns Viela melleņu lapās, kas pazemina cukura līmeni asinīs
- fragarīns Viela meža zemeņu lapās (Fragaria vesca L.), kas atslābina dzemdes muskulatūru
- opsonīns Viela normālā asins serumā, kas saistās ar baktērijām un sekmē to fagocitozi
- fertilizīns Viela olšūnas apvalkā, kurai ir specifiski receptori spermatozoīdu saistīšanai
- želeja Viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli
- pirmviela Viela tās sākotnēja stāvoklī
- bufagīns Viela tropu krupju "Bufo agua" ādas dziedzeros; darbojas līdzīgi digitālam
- deemulgators Viela vai aparāts, kas izraisa deemulģēšanu vai kur notiek deemulģēšana
- mucigogs Viela vai cits faktors, kas stimulē gļotu sekrēciju
- metakarcinogēns Viela vai cits faktors, kas vienkāršu hiperplāziju pārvērš ļaundabīgā audzējā
- narkotika Viela vai preparāts, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piemēram, labsajūtu, jautrību, halucinācijas, mieru, miegu, nejutību
- krioprotektors Viela vai proteīni, kas stiprina šūnas struktūras un pazemina organisma šķidrumu saslšanas temperatūru
- vitamērs Viela vai sintētiska mazmolekulāra, vitamīniem radniecīga organiska viela, kam ir tāda pati iedarbība kā vitamīniem
- līme viela vai vielu kompozīcija, ko lieto materiālu virsmu adhezīvai sasaistīšanai, iegūstot neizjaucamus savienojumus
- darbviela Viela vai vielu kopums, kas pēc fizikāli ķīmiskām pārmaiņām, kuras ar tām notiek raķešdzinējā, ar lielu ātrumu tiek izsviestas pa raķešdzinēja sprauslu un rada raķešdzinējā vilci
- raķešdegviela Viela vai vielu kopums, kas vienlaikus ir raķešdzinēja enerģijas avots un darbvieta
- mēslojums Viela vai vielu kopums, ko iestrādā augsnē, lai tajā veicinātu aktīvu barības vielu veidošanos vai augsnes auglības uzlabošanos
- pildviela viela vai vielu maisījums, ar ko aizpilda koksnes poraino struktūru, to modificējot
- pildvielas Viela vai vielu maisījums, ar ko aizpilda koksnes poraino struktūru, to modificējot
- irdinātājs Viela vai vielu maisījums, kas, izdalot gāzes, palielina mīklas apjomu
- bufers Viela vai vielu sistēma šķīdumā, kas novērš ūdeņraža jonu koncentrācijas maiņu, ja šķīdumam pievieno skābi vai sārmu
- kaitētājs viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko
- kaitnieks viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko
- mīkstinātājs viela, ar ko mīkstina
- stabilizētājs viela, ar kuras palīdzību veido un saglabā produktu vēlamo struktūru, konsistenci (reoloģiskās īpašības) u. c. īpašības
- atšķaidītājs viela, ar kuru ko atšķaida vai kurā ko šķīdina
- krāsa viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus
- afrodīzijs viela, augs, ēdiens vai dzēriens, ko uzskata par seksuāli uzbudinošu
- aktivators viela, faktors, kas aktivē vai aktivizē (ierosina vai stimulē)
- heparīns viela, hormons, kas aizkavē trombu veidošanos un pazemina holesterīna līmeni; atrodas aknu u. c. audos
- embelīns viela, iegūta no auga "Embelia ribes Burm." kaltētiem augļiem
- tromboplastīns viela, kam ir asinsreci veicinoša darbība
- psihotomimētika viela, kam ir psihotiska iedarbība
- absorbenti viela, kam piemīt absorbcijas spēja
- magnētiķis viela, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas var būt mijiedarbībā ar magnētisko lauku
- supravadītājs viela, kam piemīt supravadītspēja
- pamatviela viela, kas (kādā vielu maisījumā) ir lielā pārsvarā
- sastāvviela viela, kas (parasti vienlaikus ar citām vielām) ir nepieciešama, lai rastos (kā) sastāvs
- mehāniskais antidots viela, kas aizkavē indes uzsūkšanos
- stabilizators viela, kas aizkavē kādas reakcijas norisi
- aizsargviela viela, kas aizsargā (no kā kaitīga)
- iniciators viela, kas aktivē (kādu citu vielu)
- geters viela, kas aktīvi saista gāzes (izņemot inertās); to gk. izmanto vakuumsūkņos, elektronlampās
- baktericīds viela, kas aptur baktēriju attīstību vai nonāvē tās
- aksoplazma viela, kas aptver aksona fibrillas
- hromsomu matrikss viela, kas aptver hromosomu pavedienus - hromonēmas
- repelents viela, kas atbaida dzīvniekus (parasti kukaiņus)
- citozīms viela, kas atbrīvojas no asinsķermenīšiem un, savienojoties ar serozīmu, veido trombīnu
- kodolsprāgstviela viela, kas atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijas vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijas rezultātā izdala lielu enerģijas daudzumu
- vitellīns viela, kas atrodas olu dzeltenumā; vitelīns
- spermatīns viela, kas atrodas zīdītāju sēklas šķidrumā
- virulīns viela, kas atvieglo patogēno mikrobu iekļūšanu saimnieka audos un padara tos izturīgus pret fagocitozi
- nanofīns viela, kas bloķē autonomo gangliju n-holīnreaktīvās sistēmas; lieto hipertensijas ārstēšanai
- hepatotoksīns viela, kas bojā aknu šūnas
- adaptogēns viela, kas darbojas nomierinoši, kā stresa mazinātāja, palīdz iejusties situācijā
- antihormons viela, kas darbojas pretēji hormonam, piem., grūtnieču asinīs atrodamās vielas, kas neitralizē hipofīzes pakaļējās daļas hormonu, novēršot dzemdes kontrakcijas; arī insulināze, kas noārda insulīnu aknās
- disperģents viela, kas domāta kādas citas vielas sašķelšanai un izkliedēšanai
- indikāns viela, kas dzīvos organismos izveidojas no olbaltumvielu sairšanas produktiem
- urogastrons viela, kas ekstrahēta no normāla urīna un ievadīta parenterāli, kavē kuņģa sekrēciju un motoriku
- lizinogēns viela, kas ierosina lizīnu rašanos
- sekretagogs viela, kas ierosina vai pastiprina sekrēciju, piem., daži hormoni
- korķviela viela, kas ietilpst korķa šūnu apvalkā
- antiinsulīns viela, kas inaktivē insulīna darbību
- kristallāts viela, kas izdalās kristālu veidā karstam piesātinātam šķīdumam atdziestot
- aspidinols viela, kas izdalās no melnās ozolpapardes sakneņiem
- insekticīds viela, kas iznīcina kukaiņus
- odorivektors viela, kas izplata smaržu
- oksidētājs viela, kas izraisa (kā) oksidēšanos
- anafilaktogēns viela, kas izraisa anafilakses stāvokli pret šo vielu sensibilizētā organismā
- autolizīns viela, kas izraisa autolīzi
- genotoksīns viela, kas izraisa ģenētiskus bojājumus
- fizioloģiskais antidots viela, kas izraisa indei pretēju efektu
- koagulants viela, kas izraisa koagulāciju
- narkozes līdzeklis viela, kas izraisa narkozi
- antihemaglutinīns viela, kas kavē hemaglutinīna darbību
- antihemolizīns viela, kas kavē hemolizīna darbību
- antiholīnesterāze viela, kas kavē holīnesterāzes darbību, piem., ezerīns
- inhibitors viela, kas kavē kādas ķīmiskas reakcijas norisi vai nomāc fizioloģisku norisi
- antikarcinogēns viela, kas kavē karcinogēnas vielas darbību
- antiketogēns viela, kas kavē ketonvielu rašanos
- antineirotoksīns viela, kas kavē neirotoksīna darbību
- antioksidants viela, kas kavē oksidēšanās procesus, uzlabojot tekstilizstrādājumu izturību pret novecošanos
- antiprecipitīns viela, kas kavē precipitīna darbību
- šķidrinātājs viela, kas ko šķidrina; šķīdinātājs
- krāsviela viela, kas kopā ar saistvielu veido krāsu (3) vai kas ar krāsojamo materiālu dod krāsainus savienojumus
- migrants viela, kas migrē
- antiaglutinīns viela, kas neitralizē aglutinīna iedarbību
- antiferments viela, kas neitralizē fermenta darbību
- antitrombīns viela, kas neitralizē trombīna darbību un kavē asins sarecēšanu
- antitromboplastīns viela, kas neitralizē tromboplastīnu un kavē asins sarecēšanu
- virucīds viela, kas neitralizē vai iznīcina vīrusus
- antikomplements viela, kas neitralizē vai kavē komplementa darbību
- antihistamīns viela, kas neitralizē vai pavājina histamīna iedarbību
- koloīds viela, kas nekristalizējas, bet arī neiet cauri dzīvnieku vai augu plēvēm, piem., olbaltumvielas, ciete
- esenciālais metabolīts viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai, piem., vitamīns
- placentocitotoksīns viela, kas noārda placentas šūnas
- prebiotiķis viela, kas nodrošina organismā esošās baktērijas ar baktēriju uzturvielu (ar šķiedrvielām)
- nomierinošs līdzeklis viela, kas nomierina centrālo nervu sistēmu
- spermicīds viela, kas nonāvē spermatozoīdus
- pretinde viela, kas novērs, vājina indes iedarbību; antidots
- antioksidants viela, kas novērš vai kavē organisko vielu oksidēšanos skābekļa ietekmē
- sikatīvs viela, kas paātrina iespiedkršas žūšanu
- adrenoblokators viela, kas padara audus nejūtīgus pret nervu impulsiem
- antiopsonīns viela, kas palēnina vai iznīcina opsonīna darbību
- korozijas inhibitors viela, kas palēnina vai pārtrauc metālu korozijas ķīmisko reakciju, un ir viens no efektīvākajiem aizsardzības līdzekļiem pret metāla daļu rūsēšanu; daži korozijas inhibitori metāla virsmu arī pasivē
- sensitizators viela, kas palielina fotoemulsijas ekspozīcijas ātrumu vai krāsu jutīgumu
- antistatiķis viela, kas palielina polimērmateriālu elektrovadītspēju, tādējādi samazinot to statisko elektrizēšanos
- psihostimulators viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina nogurumu
- sinerģists viela, kas papildina citas vielas iedarbību
- bronhodilators viela, kas paplašina elpceļus
- cietinātājs viela, kas pārstrādes procesā padara augļu un dārzeņu audus stingrus vai kraukšķīgus un savienojumā ar recinātājiem veido vai cietina želeju
- lipohromogēns viela, kas pārvēršas lipohromā
- aizsargviela viela, kas pasargā (no kā organismam kaitīga)
- fiksatīvs viela, kas pasargā mirušā audus no sairšanas
- auksohormons viela, kas pastiprina hormonu aktivitāti; vitamīns
- auksoflors viela, kas pastiprina kāda ķīmiska savienojuma fluorescences intensitāti
- žultsdzinējs viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā
- antifrīze viela, kas pazemina ūdens sasalšanas temperatūru
- reakcijas viela viela, kas piedalās ķīmiskā reakcijā
- holīns viela, kas pieder pie B grupas vitamīniem; bilineirīns
- dielektriķis viela, kas praktiski nevada elektrisko strāvu
- nevadītājs viela, kas praktiski nevada elektrisko strāvu; dielektriķis
- bakterioaglutinīns viela, kas rada baktēriju salipšanu, aglutināciju
- denaturants viela, kas rada denaturāciju
- lizogēns viela, kas rada lizīnu vai izraisa līzi
- rūgste viela, kas radusies, kam rūgstot, skābstot
- antiagresīns viela, kas rodas asinīs pēc atkārtotas parenterālas agresīna ievadīšanas un neitralizē to
- enhīma viela, kas rodas no absorbētajām barības vielām, jaunveidojamo audu materiāls
- abiurēts viela, kas rodas noārdoties olbaltumu molekulai fermentu vai ķīmisku vielu ietekmē; tā nesatur peptīdu saites un neuzrāda biurēta reakciju
- metabolīts viela, kas rodas organismā vielmaiņas procesā
- sekrēts viela, kas rodas organisma vielmaiņas procesos un uzkrājas tajā vai izdalās uz tā virsmas
- ciānhidrīns viela, kas rodas pievienojot zilskābi aldehīdu vai ketonu karbonilgrupai
- sublimāts viela, kas rodas sublimācijas rezultātā
- gruzdviela viela, kas rodas, cepot vai grauzdējot pārtikas produktus
- hemīns viela, kas rodas, sālsskābei vai etiķskābei iedarbojoties uz asiņu hemoglobīnu
- siderofors viela, kas saista dzelzi
- antacīds viela, kas saista, neitralizē skābes
- detergents viela, kas samazina virsmas spraigumu
- miecviela viela, kas sarecina olbaltumvielas un ko izmanto, piemēram, jēlādu apstrādē, medicīnā
- antiviela viela, kas sastāv no antidaļiņām
- ķīmisks savienojums viela, kas sastāv vismaz no diviem dažādiem atomiem
- peristafīns viela, kas sastopama četrlapu čūskogas ogās
- lipekļviela viela, kas satur augu lipekli
- ķīmiskais antidots viela, kas savienojas ar indi nešķīstošā vai nekaitīgā ķīmiskā savienojuma
- sensibilizators viela, kas sensibilizē (1)
- sensibilizators viela, kas sensibilizē (2)
- autospermatoksīns viela, kas spēj aglutinēt spermatozoīdus dzīvnieka organismā, kurā tie veidojušies
- blastīns viela, kas stimulē šūnu augšanu un vairošanos
- elektrolīts viela, kas šķīdumā vai izkausētā stāvoklī sadalās jonos
- holinoblokators viela, kas šūnās bloķē holinoreceptorus un padara tos nejutīgus pret acetilholīna u. c. holinomimētisko līdzekļu iedarbību
- troponīns viela, kas tiek izdalīta asinīs sirds muskuļa - miokarda bojājuma gadījumos; sastāv no trīs proteīniem - troponīna C, troponīna I, troponīna T
- uzlabotājs viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml
- sorbāts viela, kas tiek saistīta sorbcijas procesā
- antikatalizators viela, kas traucē katalizatora darbību; katalītiska inde
- batoflors viela, kas vājina kāda ķīmiska savienokjuma fluorescences intensitāti
- kancerogēns viela, kas var izraisīt ļaundabīgu audzēju rašanos
- fermentogēns viela, kas var pārvērsties par fermentu
- fluīds viela, kas var plūst; šķidrums vai gāze, piem., ūdens, eļļa, gaiss, tvaiks, izkausēts metāls
- dakriagogs viela, kas veicina asaru izvadīšanu
- krinīns viela, kas veicina dziedzeru sekrēciju
- emulgators viela, kas veicina emulsijas (1) veidošanos
- citotaksigēns viela, kas veicina šūnu hemotaksi, netieši veicinot hemotaksīnu veidošanos
- mineralizators viela, kas veicina tehnoloģiskā procesa norisi, sekmējot izejvielu sadalīšanos un jaunu fāžu veidošanos zemākā temperatūrā, piem., piedeva keramiskām masām, kas veicina noteiktu kristālisku savienojumu veidošanos apdedzināšanas procesā
- tauksviedri viela, kas veidojas no ķermeņa izdalīto tauku un sviedru savienojuma
- bāze viela, kas, disociējot ūdens šķīdumā, dod hidroksiljonus
- inde viela, kas, iedarbojoties uz organismu, jau samērā mazās devās izraisa saindēšanos vai nāvi
- krāsviela viela, kas, ietilpstot (kā) sastāvā, rada vai daļēji nosaka (tā) krāsu (2)
- modifikators viela, kas, pievienota nelielā daudzumā, ievērojami maina citas vielas īpašības
- miglinātājs viela, kas, veidojot sīkus kristālus, rada stiklveida materiālā (stiklā, glazūrā, emaljā) gaismas izkliedi; izmanto fluora, fosfora, titāna u. c. savienojumus
- ceroleīns viela, ko atrod bišu vaskā, šķīst alkoholā; taukskābju maisījums
- ceroīds viela, ko atrod taukos aknu eksperimentālajā cirozē, ja barībā trūkst metionīna
- timohidrohinons viela, ko atrod urīnā pēc timola iekšķīgas lietošanas un kas krāso urīnu zaļā krāsā; sastopams arī dabiskajās eļļās
- haimatīns viela, ko iegūst iedarbojoties uz haimīnu ar akalijām
- euforbijs viela, ko iegūst no dažu euforbijas sugu iegriezumiem, no kuriem iztek pienaina ātri sacietējoša sula
- nitroprusidnātrijs viela, ko iegūst no kālija ferrocianīda, sildot to kopā ar ekvivalentu daudzumu nātrija nitrīta šķīduma, laižot tai ogļskābo gāzi
- hondrozīns viela, ko iegūst, hidrolizējot hondroitīnsulfātu, un kura, hidrolīzi turpinot, sadalās par hondrozamīnu un glukuronskābi
- rentgenkontrastviela viela, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta attēlu
- inkrēts viela, ko izdala kāds iekšējās sekrēcijas dziedzeris; hormons
- saistviela viela, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu, arī vielas daļiņu) saistīšanai; viela, kas veicina (piemēram, citu vielu, materiālu daļiņu) saistīšanos
- ziežviela viela, ko izmanto (kā) ziešanai
- palēninātājs viela, ko izmanto atomreaktorā, lai samazinātu neitronu enerģiju
- papildviela viela, ko izmanto papildus parastajām vielām, pamatvielām
- pildviela viela, ko izmanto par citas vielas sastāvdaļu, lai nodrošinātu tai vēlamās īpašības
- depolarizators viela, ko izmanto, lai no ķīmisko strāvas avotu elektrodiem tiktu absorbētas gāzes
- saistītājviela viela, ko kopā ar pigmentiem pievieno krāsām un kas pēc izžūšanas veido uz nokrāsotas virsmas plānu dekoratīvu vai korozijizturīgu plēvi
- diagnostikums viela, ko lieto diagnostiskā nolūkā, parasti nonāvētu mikrobu suspensija, ko lieto kā antigēnu seroloģiskās reakcijās
- kardiotrasts viela, ko lieto intravenozi par kontrastlīdzekli, rentgenoloģiski izmeklējot nieru bļodiņas, urīnvadus, urīnpūsli, kā arī asinsvadus un sirdi
- insektoakaricīds viela, ko lieto kukaiņu un ērču apkarošanai vienlaicīgi
- insektofungicīds viela, ko lieto kukaiņu un slimību izraisītāju sēņu vienlaicīgai iznīcināšanai
- antidots viela, ko lieto saindēšanās gadījumā; pretinde
- pārtikas piedeva viela, ko parasti nelieto pārtikā, bet ko pievieno pārtikai tehnoloģiskiem (ieskaitot organoleptiskiem) mērķiem ražošanas, apstrādes, sagatavošanas, iesaiņošanas vai uzglabāšanas gaitā un kas kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu vai ietekmē to īpašības
- absorbētājs viela, ko pievieno kosmētikas līdzekļiem un kas uzņem ūdenī vai eļļā izšķīdušas vai smalki disperģētas vielas
- metilcitizīns viela, ko satir lancetiskās termopses droga
- trombokināze viela, ko satur audu šķidrums un asins plāksnītes un kas paātrina asins recēšanu; piedalās neaktīvā asins protrombina pārvēršanā aktīvajā fermentā trombinā
- spiraīns viela, ko var iegūt no parastās vīgriezes drogas
- ķīmiskais elemets viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš
- diamagnētiķis viela, kura ārējā magnētiskajā laukā magnetizējas pretēji ārējā lauka virzienam (piemēram, bismuts, zelts, sudrabs, varš)
- elektriskais vadītājs viela, kurā elektroni nav saistīti ar saviem kristālisko režģi veidojošiem atomiem, – elektroni elektriskā lauka ietekmē var brīvi pārvietoties, radot elektrisko strāvu
- katalizators viela, kura izmaina ķīmiskas reakcijas ātrumu, bet kuras sastāvs reakcijā ķīmiski neizmainās
- scintilators viela, kurā jonizējošā starojuma iedarbībā rodas īslaicīgs gaismas uzliesmojums
- kodoldegviela viela, kurā noteiktos apstākļos pati no sevis var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos
- savienojums viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem
- šķīdinātājs viela, kurā šķīst cita viela
- filozofu akmens viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas
- līmviela viela, kurai ir līmei raksturīgas īpašības; viela, no kuras var izgatavot līmi
- šķidrais kristāls viela, kurai noteiktā temperatūras intervālā ir gan šķidruma, gan cietvielas īpašības
- segnetoelektriķis viela, kurai noteiktā temperatūru intervālā piemīt polarizācija arī tad, ja nav ārējā elektriskā lauka
- eliksīrs viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības
- antiferomagnētiķis viela, kurai piemīt antiferomagnētisms un nav paliekošas magnetizācijas, ja nav ārējā lauka
- fermentoīds viela, kurai piemīt tikai daļa no fermentam raksturīgajām īpašībām
- metāls viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums
- radioaktīvā viela viela, kuras sastāvā ķīmiskā savienojuma vai piejaukuma veidā ietilpst radioaktīvo elementu atomi
- monohidrāts viela, kuras viena molekula satur vienu kristalizācijas ūdens molekulu
- promotors viela, kuru nelielā daudzumā pievieno katalizatoram, lai to aktivizētu, selektivizētu vai stabilizētu
- prekursors viela, kuru var izmantot narkotisko un psihotropo vielu nelegālai izgatavošanai
- līmviela viela, materiāls, ko izmanto (kā) līmēšanai, arī (piemēram, krāsvielu) biezināšanai
- miega līdzeklis viela, medikaments, kas veicina miega iestāšanos
- hidroksilapatīts viela, no kuras sastāv kaulu un zobu minerālā daļa
- izejviela viela, no kuras var ko iegūt rūpnieciskā pārstrādē
- mucinogēns viela, no kuras veidojas mucīns
- produkts viela, savienojums, kas rodas, veidojas no citām vielām, savienojumiem
- savāktuve viela, telpa, celtne, kas paredzēta (kā, piemēram, preču, priekšmetu) savākšanai
- sorbents viela, uz kuras virsmas vai kuras tilpumā noris sorbcija
- substrāts viela, vide, kas ir nepieciešama kāda, parasti ķīmiska, procesa norisei
- piededži viela, vielu kopums, kas ir piededzis (1)
- nosēdumi viela, vielu kopums, kas izdalās no gaisa un sakrājas, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.)
- šķidrums viela, vielu maisījums, kam ir raksturīga plūstamība, arī amorfums; viela šķidrā agregātstāvoklī
- izdalījumi viela, vielu maisījums, ko izdala organismi, orgāni
- putas viela, vietu maisījums, kura uzbūvei viscaur ir raksturīgi ar gaisu, gāzi pildīti pūslīši, poras
- sīkkātnis Vielapainais sīkkātnis - orhideju dzimtas sīkkātņu ģints suga, Latvijā reti sastopams purvājos, dzeltenzaļā krāsā, 5-50 cm garumā, dzeltenzaļiem ziediem garā, retā, daudzziedainā ķekarā
- atraktanti vielas (dabiskas vai sintezētas), kas pievilina dzīvniekus
- viška Vielas (parasti graudu, miltu) daudzums, ko var paņemt ar šādu liekšķeri
- debits Vielas (parasti ūdens, naftas, gāzes) daudzums, ko dod tās avots kādā laika vienībā
- desikanti Vielas (piem., kalcija un magnija hlorāti, deboss, reģions), kas paātrina augu izžūšanu
- rūgtums vielas [smarža]{s:2746}, kas raksturīga, piemēram, vērmelēm
- cietviela vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga formas stabilitāte un daļiņu termiskā kustība, daļiņām veicot mazas svārstības ap līdzsvara stāvokļiem
- gāze Vielas agregātstāvoklis, viela bez noteiktas formas un tilpuma, tā cenšas piepildīt visu telpu, kurā atrodas
- desublimācija Vielas agregātstāvokļa maiņa no gāzveida uz cietu, apejot šķidro fāzi
- magnētiskie materiāli vielas ar augstu magnētisko caurlaidību (feromagnētiķi un ferīti)
- fiksētāji Vielas ar augstu viršanas temperatūru, ko lieto smaržvielu rūpniecībā, un kuru uzdevums ir aizkavēt viegli gaistošo vielu pārāk ātru iztvaikošanu un panākt smaržvielu maisījuma visu sastāvdaļu vienmērīgu iztvaikošanu un vienmērīgu iedarbošanos
- antivitamīni Vielas ar vitamīniem līdzīgu ķīmisko struktūru, kuras spēj izspiest no bioķīmiskām reakcijām vitamīnus, izraisot vielmaiņas traucējumus, visbiežāk - avitaminozes; atrodas jēlās zivīs, nevārītās olās, paparžaugos, purvu kosā, baltajā amoliņā u. c.
- dekarbonizācija vielas atbrīvošana no oglekļa; oglekļa atšķelšana
- desalinācija Vielas atbrīvošana no sāls
- faneroze Vielas atbrīvošana no savienojuma
- pārdzesēšana Vielas atdzesēšana līdz temperatūrai, kurā tai cits agregātstāvoklis ir stabilāks
- adiabatiskā atmagnetizācija vielas atdzesēšanas metode, ko lieto temperatūras iegūšanai zem 1 K
- atsijas vielas atlikums, kas sijājot paliek uz sieta ar noteiktu acu izmēru
- rentgenstruktūranalīze Vielas atomārās un molekulārās uzbūves pētīšana, kurā izmanto rentgenstaru difrakciju vielā
- gravitācijas nestabilitāte vielas blīvuma un tās daļiņu ātruma fluktuāciju (novirzes no līdzsvara stāvokļa) pieaugums, ko rada gravitācijas spēks un kas noved pie vielas sablīvējumu veidošanās
- konsistence Vielas daļiņu savstarpējās saistības pakāpe, [stigrība]{s:2262}
- antagonisms Vielas darbība, kas mazina citas vielas darbību
- mols Vielas daudzuma mērvienība (viena no SI pamatvienībām); 1 mols ir tāds vielas daudzums (elementārobjektu skaits), kas vienāds ar atomu skaitu 0,012 kg oglekļa izotopa ^12^C - 6,0221367 x 10^23^
- masa Vielas daudzums (ķermenim, priekšmetam); arī daudzums (ko veido priekšmets, priekšmeti)
- titrs vielas daudzums gramos vienā šķīduma mililitrā
- grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu
- Visuma vidējais blīvums vielas daudzums Metagalaktikā, kas attiecināts uz tās tilpumu
- pusližīka Vielas daudzums, kas ietilpst pusē karotes
- garnica Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā
- sieks Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā
- čaiba Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā
- čaika Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā
- toksodoza Vielas daudzums, kas izraisa noteiktu toksisku efektu (reakciju)
- sausais atlikums vielas daudzums, kas paliek pāri pēc pilnīgas izžāvēšanas
- ekvivalents vielas daudzums, kas savienojas ar vienu masas daļu ūdeņraža vai to aizstāj
- nažagals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; naža gals
- naža gals vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; nažgals
- kritiskais stāvoklis vielas divfāžu sistēmas stāvoklis, kur abas koeksistējošās, līdzsvarā esošās fāzes kļūst pēc fizikālajām īpašībām neatšķiramas
- luminescence vielas elektromagnētiskais starojums, kura enerģija ir lielāka nekā termiskā starojuma enerģija tajā pašā temperatūrā, piemēram, fluorescence, fosforescence, radioluminiscence
- inkrements Vielas fizikālā raksturlieluma sastāvdaļa, kuru nosaka noteikts šās vielas molekulas struktūras fragments
- rentgenspektrālanalīze Vielas fizikālās analīzes metode, kas balstās uz atomu, jonu vai molekulu rentgenspektru pētījumiem
- fototropisms vielas formas vai molekulārās struktūras pārveidošanās (t. sk. krāsas maiņa) gaismas ietekmē
- sietanalīze vielas granulimetriskā sastāva noteikšana, izsijājot vielu caur standartizētiem sietu komplektiem
- toksicitāte Vielas indīgums, tās kaitīgā iedarbība uz organismu
- supravadītspēja Vielas īpašība - tās elektriskās pretestības samazināšanās praktiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā)
- elektrovadītspēja vielas īpašība – spēja laist cauri (vadīt) elektrisko strāvu elektriskā lauka iedarbībā
- radiohroisms Vielas īpašība absorbēt radioaktīvo starojumu un rentgenstarojumu
- pantohromisms Vielas īpašība pastāvēt divās vai vairākās dažādu krāsu formās
- aktīnisms Vielas īpašība staru enerģijas ietekmē ķīmiski pārveidoties
- mazgātspēja vielas īpašība veicināt attīrīšnu
- afinitāte Vielas īpašība veidot savienojumu ar citu vielu
- trihroisms Vielas īpašība, kad tā redzama trīs dažādās krāsās atkarībā no skata leņķa
- šķidrība vielas īpašība, kas raksturo tās plūstamību
- konsistents Vielas īpašība: ciets, izturīgs, biezs
- eluēšana Vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu), elocija
- krioprecipitācija Vielas izgulsnēšana, pazeminot šķīduma temperatūru
- termiskā izplešanās vielas izmēru maiņa sasilstot
- tinktūra Vielas izvilkums spirtā
- moluskicīdi Vielas kailgliemežu apkarošanai
- difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību
- nesakārtotas sistēmas vielas kondensētā stāvoklī, kurām nav stingra periodiskuma atomu vai molekulu izvietojumā
- protozvaigzne Vielas kopums, no kā veidojas zvaigzne
- fotohromija Vielas krāsas maiņa apstarojuma rezultātā
- klasteri Vielas kristāliskā režģa punktveida defektu sakopojums
- kristāliskais režģis vielas kristāliskajam stāvoklim piemītošs regulārs daļiņu (atomu jonu, molekulu) novietojums, kam piemīt periodiska atkārtojamība trīs dimensijās; kristāla plakanās skaldnes atbilst atomu plaknēm, taisnās šķautnes – atomu rindām
- eflorescence Vielas kristālu sairšana pulverī, zaudējot kristalizācijas ūdeni
- smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta
- smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta
- autoradiolīze Vielas ķīmiska pārvēršanās tā radioaktīvā starojuma ietekmē, kuru izraisa šīs vielas sastāvā ietilpstošo radioaktīvo elementu sabrukšana
- struktūrūdens vielas ķīmiski saistītais ūdens, ko atdalot, mainās vielas struktūra un īpašības, piemēram, atdalot no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) 1,5 H~2~O (ūdens molekulas), iegūst celtniecības ģipsi CaSO~4~·0,5H~2~O
- imersijas metode vielas laušanas koeficienta noteikšanas metode iegremdējot pētāmās vielas sīkus gabaliņus šķidrumos ar zināmu laušanas koeficientu un ar mikroskopu nosakot divus tuvākos
- pjezomagnētisms Vielas magnetizācija ārēja spiediena iedarbībā
- flegmatizatori Vielas metējlādiņos, kas aizsargā artilērijas ieroču stobra kanālu no nolietojuma (izdegšanas), kā arī pazemina sprāgstvielu un raķešu degvielas jutību pret ārēju iedarbību un palielina ķīmisko stabilitāti
- neitronogrāfija Vielas molekulārās struktūras pētīšanas metode, kurā darba starojuma veids ir neitronu kūlis
- inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve
- imūndetekcija Vielas noteikšana ar specifisku reakciju starp antivielu un antigēnu
- kristalizācija Vielas pāreja kristāliskā stāvoklī
- kušana Vielas pāreja no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī, kas saistīta ar enerģijas patēriņu, kuru raksturo kušanas siltums
- fāžu pāreja vielas pāreja no vienas termodinamiskās fāzes kādā citā fāzē, mainoties ārējiem apstākļiem (ārējai iedarbībai)
- stiklošanās Vielas pāreja stiklveida stāvoklī (amorfa stāvokļa veids)
- vakuumdestilācija Vielas pārtvaicēšana (destilācija) pazeminātā spiedienā
- fototropija Vielas pārveidošanās gaismas iedarbībā
- izomerizācija Vielas pārvēršanās par savu izomēru
- masspektroskopija Vielas pētīšanas metode vielā esošo nuklīdu masas un to relatīvā daudzuma noteikšanai
- dilatometrija Vielas pētīšanas metode, kas pamatojas uz ķermeņa tilpuma vai lineāro izmēru maiņu ārējo faktoru ietekmē
- rentgenspektrālaparāts Vielas rentgenstaru iegūšanas, reģistrēšanas un analīzes ierīce
- reometrija Vielas reoloģisko īpašību mērīšana
- levigācija Vielas saberšana smalkā pulveri un uzdulķošana ūdenī ar sekojošu frakcionētu sedimentāciju, lai atdalītu rupjākās daļiņas
- ķīmiskā formula vielas sastāva kvalitatīvais un kvantitatīvais raksturojums ar burtu, simbolu un ciparu palīdzību
- kolorimetrija Vielas sastāva un koncentrācijas noteikšanas metode, kurā izmanto krāsas intensitātes mērīšanu
- oksidācija vielas savienošanās vai savienošana ar skābekli
- monomolekulārs slānis vielas slānis fāžu robežvirsmā, kas sastāv tikai no 1 molekulu kārtas un veidojas adsorbcijas vai virsmdifūzijas dēļ
- atstarotājs kodolfizikā vielas slānis, kurš aptver kodolreaktora aktīvo zonu un kura uzdevums ir atstarot tos neitronus, kas tiecas no aktīvās zonas izrauties
- aizdedzināmība Vielas spēja aizdegties
- hilotropija Vielas spēja bez ķīmiskām pārvērtībām mainīt agregātstāvokli, piem., no cieta uz šķidru, no šķidra uz gāzveida
- polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam
- fotohromatisms Vielas spēja optiskā starojuma iedarbībā atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru
- enantiomērija Vielas spēja pastāvēt divās spoguļattēliem līdzīgās formās, enantiomorfija
- hidrofilitāte Vielas spēja slapināties ar ūdeni (piliens izplūst pa cieta ķermeņa virsmu)
- šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu; šādas spējas kvantitatīvais raksturojums
- deģenerācija vielas stāvoklis tik augstā temperatūra, ka visi elektroni ir atrauti no atomu kodoliem, piemēram, neitronu zvaigznēs
- amorfa viela vielas stāvoklis, kam raksturīga īpašību izotropija un kam nav noteiktas kušanas temperatūras; nav stingras periodiskas struktūras
- mezomorfs Vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma īpašības (plūstamība), gan kristāliskas cietvielas īpašības (noteikta kārtība daļiņu izvietojumā, fizikālo īpašību anizotropija)
- mezomorfs stāvoklis vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma, gan kristāliskas vielas īpašības
- mezomorfisks vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma, gan kristāliskas vielas īpašības; mezomorfs
- termodinamiskais (arī siltuma) līdzsvars vielas stāvoklis, kurā visi tās parametri (parasti spiediens, tilpums, blīvums, temperatūra) neierobežoti ilgi paliek nemainīgi
- bēta Vielas stāvokļa apzīmējums
- iztvaikošana Vielas stāvokļa maiņa, pārejot no cietās vai šķidrās fāzes gāzveida stāvoklī
- elektronogrāfija vielas struktūras izpētes metode, kuras pamatā ir elektronu izkliedes novērošana
- sārmšķīdība Vielas šķīdība sārmā
- koksnes ķīmiskie aizsarglīdzekļi vielas un produkti, kas ķīmiski aizsargā koksni no bioloģisko bojātāju iedarbības
- liofilitāte Vielas un šķidruma intensīvas molekulārās mijiedarbības raksturojums; spēja slapināties, uzbriest, izšķīst
- liofobitāte Vielas un šķidruma vājas molekulārās mijiedarbības raksturojums
- antipirēni Vielas vai maisījumi, kas kavē vai novērš koksnes, plastmasu u. c. materiālu aizdegšanos; visbiežāk lieto amonija fosfātu, amonija sulfātu, boraku un borskābi
- detergenti Vielas vai to maisījumi, kuru ūdensšķīdumus izmanto dažādu materiālu virsmu tīrīšanai
- destrukcija vielas vai vielu maisījuma nekontrolējama, neatgriezeniska sadalīšanās; ļoti liela nozīme polimērmateriālu, plastmasu, gumiju un šķiedru pārstrādes procesos, jo destrukcijas gaitā veidojas ļoti aktīvi brīvie radikāļi vai joni, norit daudzveidīgi ķīmiskie procesi, būtiski mainās polimēru molekulmasa; piemērsm, destilācijas dēļ notiek polimēru vecošana
- hidrofobitāte Vielas vāja mijiedarbība ar ūdeni (piliens neizplūst pa cieta ķermeņa virsmu)
- sintēze Vielas veidošanās (dzīvā organismā) no šajā organismā esošajām vielām
- moltilpums Vielas viena mola tilpums
- pārkarsēšana Vielas vienas fāzes sakarsēšana līdz temperatūrai, kurā stabilāka ir vielas cita fāze
- amikroni Vielas vissīkākās daļiņas, kas nav saskatāmas mikroskopā
- mutagēni Vielas, aģenti, kas izraisa mutāciju
- apreti Vielas, ar kurām apstrādā audumus vai dziju (ciete, ziepes, taukvielas, celulozes esteri, sintētiskie sveķi u. c.), lai piešķirtu tiem vajadzīgās īpašības (zināmu cietumu, elastību, spīdumu utt.)
- karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā
- tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē
- patēriņš Vielas, enerģijas izlietojums (kā) darbināšanai
- patērēšana vielas, enerģijas izlietošana dzīvības vai funkcionēšanas procesu uzturēšanai
- patēriņš Vielas, enerģijas izmantojums dzīvības procesu uzturēšanai organismā, tā daļās
- pretžuveklis Vielas, kam nav žūstošu īpašību
- metamagnētiķi Vielas, kam vājos ārējos magnētiskajos laukos piemīt antiferomagnētiķu, bet spēcīgākos - feromagnētiķu īpašības
- keramīdi Vielas, kas ādu aizsargā no mitruma zuduma, stiprina saites starp ādas šūnām
- antimetabolīti Vielas, kas aizkavē bioloģiski aktīvu vielu darbību organismā
- antiseptikas Vielas, kas aizkavē pūšanu, mikrobu attīstību
- ganglioblokatori Vielas, kas bloķē holinoreceptorus veģetatīvās nervu sistēmas ganglijos, pārtraucot tajos impulsu pārvadi
- kalcija antagonisti vielas, kas bloķē kalcija iekļuvi šūnās vai kavē tā piesaisti no šūnu iekšējām rezervēm, mazinot gludās muskulatūras ierosināmību un kontraktilitāti
- gangliotiskie līdzekļi vielas, kas bloķē veģetatīvo nervu ganglijus
- narkotiskās vielas vielas, kas graujoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot miegu, halucinācijas, eiforiju, arī īslaicīgu radošu pacēlumu u. c. izjūtas
- psihoaktīvās vielas vielas, kas ietekmē un maina indivīda psihiskos procesus un uzvedību, piemēram, izziņu, uztveri, domāšanu, garastāvokli, reakciju, emocijas un afektus
- trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām; arī humuss
- antiseptiskie līdzekļi vielas, kas iznīcina uz ādas vai gļotādas mītošus mikroorganismus vai kavē to attīstīšanos, piem., joda šķīdums spirtā, kālija permanganāts
- miorelaksanti Vielas, kas izraisa muskuļu šķiedru atslābumu
- hemolizīni Vielas, kas izraisa sarkano asinsķermenīšu sabrukšanu
- antiķermeņi Vielas, kas izveidojas organismā, ja tajā ievada dažādas svešas olbaltumvielas (antigēnus); antiķermeņi neitralizē olbaltumvielu kaitīgo iedarbību
- antikoagulanti Vielas, kas kavē asins recēšanu
- citostatiskas vielas vielas, kas kavē dažādu šūnu ļaundabīgo attīstību un vairošanos
- imūnsupresori Vielas, kas kavē limfoidālo šūnu dalīšanos, antivielu veidošanos un nomāc organisma imūnatbildi
- fotostabilizatori Vielas, kas kavē polimēru un plastmasu destrukciju gaismas ietekmē
- antiputotāji Vielas, kas kavē putu veidošanos
- kristalloīdi Vielas, kas kristalizējas
- bufervielas vielas, kas lopbarības skābēšanā darbojas kā kavētāji (buferi)
- pretsalipes vielas vielas, kas mazina sausu pārtikas produktu daļiņu salipšanu
- antacīdie līdzekļi vielas, kas neitralizē kuņģa sulas sālsskābi (piemēram, almagels, magnēzijs)
- koloīdi vielas, kas nekristalizējas, piemēram, olbaltumvielas, ciete
- nesējvielas Vielas, kas nemaina pārtikas piedevu tehnoloģiskās funkcijas un ko izmanto pārtikas piedevu izšķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai modificēšanai, lai atvieglotu attiecīgā pārtikas produkta apstrādi vai lietošanu
- barība Vielas, kas nepieciešamas augu dzīvības norisēm
- neorganiskās vielas vielas, kas nesatur oglekli, kā arī ogļskābes metālu sāļi
- analgētiskie līdzekļi vielas, kas noņem sāpes
- konservanti vielas, kas noteiktos uzglabāšanas apstākļos pagarina pārtikas produktu uzglabāšanas laiku, aizsargājot no mikroorganismu izraisītas bojāšanās
- anabolikas Vielas, kas organismā pastiprina olbaltumvielu sintēzi
- anaboliskās vielas vielas, kas organismā pastiprina olbaltumvielu sintēzi, anabolikas
- emulganti Vielas, kas palīdz izveidot un saglabāt divu vai vairāku savstarpēji nesajaucošos produkta fāžu viendabīgu maisījumu
- mitrumuzturētāji Vielas, kas palīdz saglabāt produktiem vajadzīgo mitruma un mīkstuma pakāpi, novērš kristalizāciju
- biezinātāji Vielas, kas palielina materiālu, produktu viskozitāti
- antiradi Vielas, kas palielina polimēru u. c. organisku savienojumu izturību pret jonizējošo starojumu iedarbību
- termostabilizatori Vielas, kas palielina polimēru un plastmasu izturību pret paaugstinātu temperatūru to pārstrādāšanā un lietošanā
- antiozonāti Vielas, kas palielina sintētisko materiālu un gumijas izturību pret atmosfēras ozona iedarbību
- antitireoīdie līdzekļi vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
- garšas un aromāta pastiprinātāji vielas, kas papildina, pastiprina produkta oriģinālo garšu un aromātu, bet nedod produktam savu garšu
- spazmolītiskie līdzekļi vielas, kas pārtrauc gludās muskulatūras spazmas; pretspazmu līdzekļi
- gastroprotektori Vielas, kas pasargā kuņģa gļotādu no sālsskābes iedarbības (piemēram, sukralfats)
- garšas pastiprinātāji vielas, kas pastiprina pārtikas produktam piemītošo garšu un/vai smaržu; lieto atspirdzinošos dzērienos, majonēzēs, salātos u. tml.
- adrenomimētiskie līdzekļi vielas, kas pastiprina simpātiskās nervu sistēmas ietekmi
- skābuma regulētāji vielas, kas regulē produktu skābuma pakāpi
- lipotropās vielas vielas, kas regulē tauku vielmaiņu
- vazodilatatori Vielas, kas samazina asinsvadu perifēro pretestību un asinsspiedienu
- plastifikatori vielas, kas samazina polimērmateriālu un laku un krāsu pārklājumu cietību un trauslumu, palielina elastību, plastiskumu un salturību, samazina plastmasu kausējumu viskozitāti; visbiežāk lietotie plastifikatori ir ftalskābes u. c. skābju esteri, sintētiski oligomēri, kaučuki
- detergenti vielas, kas samazina virsmas spraigumu
- bāziskie sāļi vielas, kas sastāv no skābes atlikuma un metāliskā elementa, kas ir saistīts vēl ar hidroksīdgrupām (tie var veidoties, ja ņem pārākumā bāzi - hidroksīdu); nosaukumā pirms skābes atlikuma raksta hidrokso- (ja ir zaudēta viena OH grupa), dihidrokso- (ja zaudētas ir 2 OH grupas)
- heterogēnas vielas vielas, kas sastāv no vairākiem dažādas dabas komponentiem, vai vielas, kas vienlaikus ir dažādos stāvokļos (piemēram, šķidrums un tvaiks)
- apjoma palielinātāji vielas, kas sekmē produkta tilpuma palielināšanu bez to enerģētiskās vērtības ievērojamas palielināšanas
- analeptikas Vielas, kas smadzenēs stimulē elpošanas un vazomotoriskos centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu
- analeptiskie līdzekļi vielas, kas uzbudinot CNS, gk. elpošanas un asinsvadu motorikas centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu
- pseudobāzes Vielas, kas var veidot ar skābēm sālis, tikai molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā
- pseidobāzes Vielas, kas var veidot sāļus ar skābēm molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā
- auksīni Vielas, kas veicina augu augšanu
- defolianti Vielas, kas veicina augu lapu priekšlaicīgu nobiršanu (piem., kalcija ciānamīds, magnija hlorāts, butifoss); lieto, lai atvieglotu ražas novākšanu
- adrenokortikotropas vielas vielas, kas veicina kortikosteroīdu sintēzi virsnieru garozā
- atkrēpošanas līdzekļi vielas, kas veicina krēpu izdalīšanos
- anaboliskie steroīdi vielas, kas veicina muskuļu masas pieaugumu; sportistiem - dopings
- kardioprotektori Vielas, kas veicina sirds muskuļu šūnu un asinsvadu atjaunošanos
- flokulatori Vielas, kas veicina suspensijas sīko daļiņu apvienošanos lielākās daļiņās un to izgulsnēšanos, filtrēšanos; lieto dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtās
- citoprotektori Vielas, kas veicina šūnu atjaunošanās procesus
- diurētiskie līdzekļi vielas, kas veicina urīna veidošanos nierēs un tā izdalīšanos no organisma
- tauku aizvietotāji vielas, kas veido nepieciešamās sensorās īpašības produktiem ar samazinātu tauku saturu
- putu veidotāji vielas, kas veido viendabīgu gāzveida fāzi cietā vai šķidrā produktā
- recinātāji Vielas, kas veido želeju, recekli un strukturē produktu
- endogēnās vielas vielas, kas veidojas organismā
- nitrozamīni Vielas, kas veidojas slāpekļskābei iedarbojoties uz otrējiem amīniem, var būt dažu kosmētikas produktu un šampūnu sastāvā, var izraisīt daudzas vēža formas
- piesārņojošas vielas vielas, kas, atrazdamās dabas vidē - gaisā, ūdenī, zemē, augos un dzīvniekos -, nelabvēlīgi ietekmē vidi un cilvēka veselību
- indīgās vielas vielas, kas, iedarbojoties uz organismu, jau mazās devās izraisa saindēšanos vai nāvi
- antiholīnesterāzes Vielas, kas, inaktivējot fermentu holīnesterāzi, kavē tā iedarbību uz mediatoru acetilholīnu
- porveidotāji Vielas, kas, pievienotas polimēram, fizikālu vai ķīmisku pārvērtību rezultātā rada tajā slēgtas vai vaļējas poras; porofori
- polifosfāti Vielas, ko iegūst, polimerizējot fosforskābes sāļus; pārtikas piedeva E452, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- dzidrinātāji Vielas, ko ievada stikla šihtā, lai stikla masu kausēšanas beigās atbrīvotu no gāzu pūslīšu ieslēgumiem; biežāk lietotie dzidrinātāji ir trīsvērtīgie arsēna un antimona oksīdi, nātrija un amonija nitrāti
- antiblastiskie līdzekļi vielas, ko izmanto ļaundabīgo audzēju ķīmijterapijai; pretvēža līdzekļi
- kušņi Vielas, ko izmanto metināšanā, lodēšanā, lai izšķidrinātu radušos oksīdu kārtu
- antimikotiskie līdzekļi vielas, ko izmanto mikožu ārstēšanai
- glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni
- raķešu degviela vielas, ko izmanto raķešu dzinējos par enerģijas avotu reaktīvā spēka radīšanai
- antidepresanti Vielas, ko lieto depresīvu stāvokļu ārstēšanai (piem., amitriptilīns)
- dezinfekcijas līdzekļi vielas, ko lieto infekcijas slimību izraisītāju iznīcināšanai ārējā vidē (uz ādas, telpās, satiksmes līdzekļos, uz sadzīves priekšmetiem un apģērba, kā arī slimnieka izdalījumos)
- mikropiedevas Vielas, ko nelielā daudzumā pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības
- mikropiedevas Vielas, ko piemaļ portlandcementam blīvma un mehāniskās stiprības palielināšanai un pašizmaksas samazināšanai, piem., kvarca smiltis, dolomīts, domnu slāņi
- plastificējošas piedevas vielas, ko pievieno cementa javai, betona masai veidojamības (plasticitātes) uzlabošanai, piemēram, māls, trepelis, diatomīts
- piedeva Vielas, ko pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības
- pildvielas Vielas, ko pievieno materiāliem, sagatavojot plastmasu kompozīcijas, gumijas maisījumus, laku un krāsu materiālus un betonu, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas
- miltu apstrādes līdzekļi vielas, ko pievieno miltiem, lai uzlabotu to cepamības īpašības un krāsu
- bufervielas vielas, ko pievieno mitrināšanas šķīdumam, lai stabilizētu pH līmeni
- kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem
- papīra līmvielas vielas, ko pievieno šķiedru suspensijai papīra ražošanas procesā, lai papīrs iegūtu daļēju (ierobežotu) hidrofobitāti
- skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos
- disperģēšanas līdzekļi vielas, kuras veicina vielu sajaukšanos, samazinot izkliedējamas vielas virsmas spraigumu
- estrogēni Vielas, kuru iedarbība ir līdzīga sievišķajiem dzimumhormoniem estrioliem
- biokatalizatori Vielas, kuru klātbūtne organismā maina dzīvības norišu ātrumu
- vieglkūstošs Vielas, kuru kušanas temperatūra ir pietiekoši zema
- virsmaktīvas vielas vielas, kuru molekulas plānā slānī spēj koncentrēties uz fāžu robežvirsmām un samazina to brīvo enerģiju (virsmas spraigumu)
- skābie sāļi vielas, kuru sastāvā ietilps metāliskais elements un sāls atlikums, pie tam, pie skābes atlikuma ir palikuši saistīti ūdeņraža joni (var veidoties, ja ņem skābi pārākumā); nosaukumā pirms sāls atlikuma raksta hidrogēn- (ja skābe ir zaudējusi 1 ūdeņraža atomu), dihidrogēn- (ja skābe ir zaudējusi 2 ūdeņraža atomus)
- slāpekļvielas Vielas, kuru sastāvā ietilpst slāpeklis
- oglekļa savienojumi vielas, kuru sastāvā ir ogleklis; parasti ar tiem domā organiskās vielas
- elektriskā kapacitāte vielas, ķermeņa vai ķermeņu sistēmas spēja uzkrāt elektrisko lādiņu; mēra ar vadītājam piešķirtā lādiņa attiecību pret vadītāja potenciālu; apzīmējums C; mērvienība farads (F), praksē arī mikrofarads (μF); 1F=10^6^μF
- rafinēšana Vielas, maisījuma, arī pārtikas produktu (cukura, eļļas u. c.) attīrīšana no kaitīgiem vai nevēlamiem piemaisījumiem
- lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā
- segums vielas, materiāla u. tml. slānis, kārta, kas sedz (kā) virsmu
- īpašība vielas, materiāla, izstrādājuma vai procesa kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji
- nēšas Vielas, parasti šķidruma, daudzums, ko var atnest ar nēšiem
- šūna Vielas, priekšmeta u. tml. uzbūves pamatelements, kam parasti ir raksturīga noteikta regulāra forma
- kancerogēni Vielas, un faktori, kas, ilgstoši iedarbojoties uz organismu, var izraisīt ļaundabīgu audzēju; tāds, kas veicina vēža šūnu attīstību
- kaļķi Vielas, vielu maisījums, kas satur kalcija savienojumus
- atkritumvielas Vielmaiņas procesā radušās vielas, ko organismā tālāk neizmanto
- anabolisms Vielmaiņas procesi organismā, kuros no vienkāršākām vielām veidojas komplicētākas organiskās vielas
- ketonvielas Vielmaiņas starpprodukti, kas veidojas gk. taukskābju maiņā; acetonvielas
- acetonviela Vielmaiņas starpprodukts, kas veidojas galvenokārt taukskābju maiņā, ketonviela
- tezaurismoze Vielmaiņas traucējums, kad dažas vielas uzkrājas organisma audos neparasti lielā daudzumā
- gravimetrija Vielu ķīmiskā sastāva kvantitatīvās analīzes metode, kur mērī noteiktā veidā iegūtas vielas masu
- vieliskā atkarība viena no atkarību grupām, kas ietver ar psihoaktīvu vielu lietošanu saistītās atkarības; raksturīga nepārvarama (obsesīva vai kompulsīva) vēlme atkārtoti lietot vienu (monovielu lietošana) vai vairākas psihoaktīvās vielas (polivielu lietošana), lai gan ir zināms par nelabvēlīgām biopsihosociālām sekām
- miega artērija viena no divām lielajām artērijām, kuras atrodas abās pusēs kaklam
- Faradeja konstante viena no fizikas konstantēm, kas vienāda ar elektrības daudzumu, kuram izplūstot caur elektrolītu, pie elektrodiem izdalās viens gramekvivalents vielas
- optoblasts viena no lielajām tīklenes ganglijšūnām
- Dienvidu sala viena no Novaja Zemļa arhipelāga divām lielajām salām, kas atrodas arhipelāga dienvidu daļā
- Ziemeļu sala viena no Novaja Zemļa arhipelāga divām lielajām salām, kas atrodas arhipelāga ziemeļu daļā
- gavoļani viena no Pielabas slāvu ciltīm, kas 1. gt. b. - 2. gt. s. dzīvoja starp Labu (Elbu) un Odru (Oderu) un Rūdu kalniem un Baltijas jūru
- montānskābe viena no piesātinātajām karbonskābēm, balta kristāliska viela C28H56O2, brīvā veidā atrodama vaskos
- ielu sociālais darbs viena no sociālā darba jomām – darbs ar grūti sasniedzamiem indivīdiem un grupām: 1) kuras neuztur kontaktus ar formālām atbalsta sistēmām; 2) kurām bieži nav noteiktas dzīvesvietas; 3) kuru vienīgā atbalsta sistēma nereti ir tikai ielas vide; 4) kur pastāv augsti apdraudējuma riski (vardarbība, nosalšana, pārtikas trūkums); 5) kur pastāv augsti sociālās funkcionēšanas traucējumu riski (vājas saites ar izglītības, veselības un nodarbinātības jomām, atkarības, sociālā atstumtība)
- kabazahs viena no tantriskās mīlas mākslas tehnikām, kur liela nozīme ir sievietes vaginālās muskulatūras attīstībai
- gravitācijas konstante viena no universālajām fizikas konstantēm, kas skaitliski ir vienāda ar spēku, ar kādu pievelkas divas 1 kg lielas punktveida masas, kas atrodas 1 m atstatumā; G = 6,67259∙10^-11^ N∙m^2^∙kg^-2^
- Gulbja aptieka viena no vecākajām aptiekām Latvijā, atradās Jelgavā, dibināta 1607. g., no 19. gs. b. atradās Lielajā ielā 7, slēgta 1941. g., 1944. g. ēka gājusi bojā
- Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, dibināta 1691. g. kā Ķēniņa aptieka, no 1867. g. - Dzeltenā aptieka, no 1888. g. - Lauvas aptieka, sākotnēji atradās Šķūņu ielā iepretī Tirgoņu ielai, no 1867. g. - Šķūņu ielā 6, no 1892. g. - Kaļķu ielā 14 (tagad 20); slēgta 1939. g.
- specializētā līnija vienā šķirnē pēc neliela pazīmju skaita selekcionēta dzīvnieku populācija
- krāšņspārnis Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Calopterygidae"), nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem, Latvijā konstatētas 2 sugas; krāsspārnis
- polimorfija Vienas un tās pašas cietās vielas spēja pastāvēt vairākās struktūras formās - modifikācijās
- disproporcionēšanās Vienas vielas molekulu savstarpēja reakcija, kurā notiek to sadalīšanās divu citu veidu molekulās, parasti saistīta ar izejvielas vienlaicīgu oksidēšanos un reducēšanos
- desu masa viendabīgā saistītā masā sastrādāta gaļa, sāls, garšvielas, ūdens un ūdeni saistošas vielas
- šķiedra Viendabīga, gara, parasti tieva (piemēram, ieža, vielas) kārta, kas atrodas starp citām kārtām
- plēve Viendabīga, parasti plāna (samērā sīku vielas daļiņu) kārta uz kā virsmas
- plēvis Viendabīga, parasti plāna (samērā sīku vielas daļiņu) kārta uz kā virsmas
- plēve Viendabīga, parasti plāna, samērā blīva (piemēram, vielas, organiska veidojuma) kārta, kas atrodas virs citām, parasti mazāk blīvām (to) kārtām vai pārklāj (to) virsmu
- plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm)
- slānis Viendabīgs (kā, piemēram, vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību; horizontāli norobežota (kā, piemēram, vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu
- kārta viendabīgs (piemēram, zemes, iežu, vielas, organiska veidojuma) slānis, kas klāj kā virsmu vai atrodas virs vai zem cita slāņa
- šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums; vienfāzes sistēma, kurā izšķīdušas vielas ir atdalāmas no šķīdinātāja
- volfijas Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas ūdensziedu dzimtas ģits ("Wolffia"), sīki, peldoši vai ūdenī iegrimuši ūdensaugi, 1-1,5 mm lielas lodītes bez saknēm; 7 sugas tropos
- trieciengrupa Vienība vai tās daļa, kas dod triecienu, ielaužoties pretinieka pozīcijās, objektā vai teritorijā
- Acantholeberis curviostris vienīgā Latvijā konstatētā šīs ģints suga, kas sastopama skābos ūdeņos (piem., Lielajā Jūgezerā)
- fruktoze vienkārša cukurviela, augļu cukurs C~6~H~12~O~6~, ko satur augļi, medus
- proteīns vienkārša olbaltumviela, dzīvo organismu šūnu galvenā sastāvdaļa
- kolagēns Vienkārša olbaltumviela; atrodas visu daudzšūnu organismu saistaudos, ādā, asinsvados, kaulos; kolagēnšķiedru galvenā sastāvdaļa
- benzaldehīds Vienkāršākais aromātiskais aldehīds, bezkrāsains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; izejviela organiskajā sintēzē, krāsvielu un parfimērijas ražošanā
- antu templis vienkāršākais un senākais tempļa tips Senajā Grieķijā - neliela četrstūraina telpa, ko sedz divslīpju jumts; galveno fasādi veidoja sānsienu pagarinājumi, starp kuriem atradās divas kolonnas
- albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas ar samērā mazu molekulsvaru
- etanolamīni Vienkāršākie aminospirti, bezkrāsaini, viskozi, higroskopiski šķidrumi, zemākā temperatūrā - kristāliskas vielas
- skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā
- histoni Vienkāršas olbaltumvielas, kas hromosomās veido kompleksu ar DNS, uztur DNS, hromatīna un hromosomas struktūras
- globulīni Vienkāršās olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos
- fiksfokuss Vienkāršs, fotoaparātā stacionāri iebūvēts neliela fokusa attāluma fotoobjektīvs ar mazu diafragmas atvērumu, kas iestādīts hiperfokālā attālumā, kurš liela dziļuma asuma dēļ nav jāfokusē
- vienlape vienkāršs, neliela formāta, nelocīts iespieddarbs, kas apdrukāts no vienas vai divām pusēm; skrejlapa; reklāmas lapiņa
- skrejlapa vienkāršs, neliela formāta, nelocīts iespieddarbs, kas apdrukāts no vienas vai divām pusēm; vienlape; reklāmas lapiņa
- pluga Vienlemeša arkls; lielais arkls; zviedru arkls
- atomlaiks vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci
- suspendēt vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē
- šņauciens vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē
- variēšana viens no attīstības pamatprincipiem mūzikā: (neliela vai izvērsta) materiāla izmainīts, vienreizējs, divreizējs vai daudzreizējs (kattreiz cits) atkārtojums
- folijskābe viens no B vitamīniem, dzeltena, kristāliska viela; folijskābes nepietiekamība organismā rada mazasinību
- kalkosferīts viens no daudzajiem graudiņiem, kas sastāv no kalcija sāļiem (galvenokārt fosfātiem un karbonātiem) un organiskas vielas; tos atrod audos, kuros notiek pārkaļķošanās
- Bēra likums viens no elektronspektroskopijas un ķīmiskās analīzes metožu pamatlikumiem, saskaņā ar kuru šķīduma optiskais blīvums ir tieši proporcionāls izšķīdinātās vielas koncentrācijai
- tereftalskābe viens no ftalskābes (karbonskābes) izomēriem, bezkrāsaina kristāliska viela, lieto polimēru rūpniecībā
- kristāliskā režģa svārstības viens no galvenajiem cietvielas iekšējās kustības veidiem – struktūras daļiņu (atomu, jonu, molekulu) svārstības ap saviem līdzsvara stāvokļiem
- agregātstāvoklis viens no jebkuras vielas iespējamajiem fizikālajiem stāvokļiem - plazma, gāze, šķidrums vai cietviela dažādos temperatūras un spiediena intervālos
- Lielais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,8 m vjl., platība 10 ha, vidējais dziļums 9,1 m, lielākais dziļums 30 m; Baltais ezers; Lielais Baltiņa ezers; Lielais Baltiņu ezers; Lielbaltiņa ezers
- polioneiromērs viens no muguras smadzeņu pelēkās vielas primārajiem segmentiem
- urīnskābe viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem organismā - viela, kas rodas aknās un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem
- papīra krītošana viens no papīra pārklāšanas veidiem, kā pigmentu lietojot kaolīnu, kalcija karbonātu (CaCO~3~) jeb krītu, titāna dioksīdu, bārija sulfātu un krāsainos pigmentus; kā līmvielas krītošanai izmanto cieti, kazeīnu, dažreiz sojas miltus, polivinilspirtu un sintētiskos lateksus
- ajolots viens no pasaules dīvainākajiem rāpuļiem, kas dzīvo zem zemes un sastopami tikai nelielā teritorijā Meksikas rietumos, izskatās pēc lielas sliekas, var sasniegt 25 cm garumu un aptuveni pirksta resnumu, priekšpusē tam ir īsu muskuļotu priekškāju pāris, bet nav pakaļkāju; kurmjķirzaka
- salikta trijdaļforma viens no pazīstamākajiem un iemīļotākajiem neliela skaņdarba būves modeļiem, kur malējās trijdaļības ietver kontrastējošu vidusdaļu
- tetrametilendiamins viens no ptomaīniem jeb pūšanas indēm, saukts arī putrascīns, vāji indīga viela, dažu slimību gadījumos sastopams arī urīnā
- sulfanilamīds viens no sulfanilskābes derivātiem - antibakteriāla zāļu viela
- gaisa gars viens no trim lielajiem gariem inuītu (eskimosu) ticējumos (pārējie ir jūras gars un mēness gars)
- mesli viens no veidiem, kā pārstrādātājs iegūst izejvielas, neizdodot līdzekļus, pēc tam gala produktu atdodot piegādātājam un saņemot no tā samaksu par pārstrādi
- stiklveida stāvoklis viens no vielas amorfajiem stāvokļiem, kam raksturīgs struktūras viendabīgums un atomu telpiskā izvietojuma tuvā kārtība
- masas nezūdamības likums viens no vielas fizikas likumiem: ja ķermeņu sistēma nav pakļauta ārējai iedarbībai, tās kopējā masa laika gaitā nemainās; tas nozīmē, ka masu nevar ne iznīcināt, ne radīt no nekā, tā ir matērijas neatņemama sastāvdaļa; relatīvistiskajā mehānikā šis likums ietverts enerģijas nezūdamības likumā
- amorfs stāvoklis viens no vielas kondensētā stāvokļa veidiem, kurā vielām nav daļiņu sakārtojuma tālās kārtības un noteiktas kušanas temperatūras
- heteroauksīns viens no visvairāk izplatītiem auksīniem, fizioloģiski ļoti aktīva viela, kas stimulē augšanu; izgatavo sintētiski un lieto augkopībā
- apsardze viens vai vairāki cilvēki, kam uzdots apsargāt (kādu objektu); neliela karavīru grupa, kas apsargā (kādu objektu)
- haustorija Vienšūnas vai daudzšūnu veidojums, ar kuru kāds auga orgāns izsūc barības vielas no apkārtējiem audiem
- mērauka Viesuļa veids, liela vētra
- stūris vieta (parasti kādas teritorijas, apvidus malā), parasti neliela, no apkaimes atšķirīga
- caurbrauktuve vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri)
- aizsile vieta aiz liela meža
- tirpapuža vieta zem nelielas, garenas gubas
- pekle vieta, arī apstākļu kopums, kas izraisa lielas grūtības, arī briesmas; grūts, arī briesmīgs stāvoklis
- pāreja vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piemēram, pāri ielai, dabiskam šķērslim)
- krustojums vieta, kur saiet kopā, krustojas divi vai vairāki ceļi, ielas
- pūdeklis vieta, kur savāktas dažādas vielas trūdēšanai (ko pēc tam izmatot mēslojumam)
- depo vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piemēram, kādas vielas
- sveķvielas Vietas, kas ietilpst sveķu sastāvā; vielas, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības
- mezoklimats Vietējais klimats - nelielas teritorijas klimats; parasti ar to saprot klimata apstākļus, kas raksturīgi noteiktai ģeogrāfiskai ainavai
- dromonīms Vietvārds, kas nosauc ceļu vai satiksmes maršrutu (izņemot ielas)
- genciānvioletā Violeta anilīna krāsviela baktēriju krāsošanai, histoloģijā - kodolu krāsošanai; ārīgi - dezinficētājs līdzeklis
- orsejs Violeta krāsviela, ko iegūst no dažādiem ķērpjiem un lieto zīda un vilnas krāsošanai
- gevirces Virces - smaržīgie jeb baltie pipari; arī garšvielas vispār
- vircas Virces - smaržīgie jeb baltie pipari; arī garšvielas vispār
- sapīties (kādas) brunčos vīrietim ielaisties mīlas dēkā
- vīrelis Vīrietis (parasti neliela auguma)
- ielaspuisis Vīrišķā dzimuma prostitūta, kas savus pakalpojumus piedāvā uz ielas, gk. homoseksuāliem vīriešiem
- karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu, uz kura apstrādā lielas masas izstrādājumu sagataves, kam biezums ir samērā mazs salīdzinājumā ar diametru
- virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai); virskārta (parasti pārtikas produktam)
- tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri)
- tvīns Virsmaktīva viela, ko lieto par stabilizatoru, kultivējot baktērijas suspensijā
- hidrofobās piedevas virsmaktīvas vielas (piem., silikoni), kas, adsorbējoties uz materiālu virsmas, izveido ūdenī nešķīstošus ķīmiskos savienojumus un novērš ūdens uzsūkšanu
- rekuperators Virsmas tipa siltummainis, kurā siltumapmaiņa starp dzesējamo un sildāmo vielu notiek caur sieniņu, kas šīs vielas šķir
- Makalu Virsotne Lielajos Himalajos, 20 km uz dienvidaustrumiem no Džomolungmas, uz Nepālas un Ķīnas robežas, 5. augstākā pasaules virsotne - 8462 m, apledojusi
- Kutangs Virsotne Lielajos Himalajos, Nepālā, \~100 km uz ziemeļrietumiem no Katmandu, augstums - 8126 m
- koncerts virtuozs, liela apjoma (visbiežāk trīsdaļīgs) skaņdarbs vienam vai vairākiem solistiem ar orķestri vai bez tā, arī tikai orķestrim
- jatroķīmija Virziens medicīnā 16.-18. gs., kas slimības rašanos izskaidroja ar ķīmisko procesu traucējumiem organismā un meklēja to ārstēšanai ķīmiskas vielas (piem., sāļus, metālus)
- blankisms Virziens sociālistiskajā kustībā (Francijā 19. gadsimtā), kuram raksturīgs uzskats, ka ekspluatāciju var iznīcināt nelielas revolucionāru grupas bez plašāku masu līdzdalības
- novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.)
- turbopūtes motors virzuļmotors, kurā degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu cilindrā ievada ar spiedienu no turbokompresora
- odontonekroze Visa zoba vai lielas tā daļas atmiršana atšķirībā no zoba trūdēs, molekulārās nekrozes
- tekstilpalīgvielas Visas vielas, izņemot krāsvielas, kuras izmanto tekstilizstrādājumu apdarei un kopšanai
- malta Viskoza, pusšķidra viela, naftas oksidēšanās un polimerizācijas produkts seklās iegulās; starpstāvoklis starp naftu un asfaltu; izmanto gudrona un tehnisko bitumu ieguvei
- spērgala Vismazākā vielas daļiņa, apmēram tas, kas atoms
- molekula Vismazākā vielas daļiņa, kurai piemīt visas attiecīgajam savienojumam raksturīgās ķīmiskās īpašības
- melnums vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums
- pielaidība vispārināta īpašība --> pielaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; piekāpība, arī iecietība
- rudums vispārināta īpašība --> ruds, šīs īpašības konkrēta izpausme; ruds priekšmets, viela, laukums
- skābums vispārināta īpašība --> skābs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skāba viela
- hlorciāns Vispārindīga kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar asu, īpatnēju smaku
- matērija Viss dabā objektīvi eksistējošais un tā izpausmes formas (piem., viela, fizikālie lauki)
- Ārjāvarta vissenāko indoāriešu cilšu apdzīvoto teritoriju nosaukums Indostānas pussalas apvidum Lielajā Ziemeļindijas līdzenumā no jūras līdz jūrai austrumos un rietumos un no Himalajiem ziemeļos līdz Vindjas un Satpūras kalniem dienvidos; senindiešu mitoloģijā - zeme, kur norisinās teiksmainie mitoloģiskā laika notikumi
- vistievākā leptogija vistievākā leptogija ("Leptogium tenuissimum"), aug uz kaļķainas augsnes, veido nelielas, blīvas, brūnas velēniņas
- Ainažu pagasta teritorija visu administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā (1945.-1990. g.) tagadējam pagastam pievienota arī neliela daļa bijušā Salacas pagasta teritorijas
- Visuma evolūcijas ēras Visuma evolūcijas posmi, ko raksturo noteikti fizikālie apstākļi (inflēcijas ēra, kvarku ēra, hadronu ēra, leptonu ēra, kodolsintēzes ēra, starojuma ēra un vielas ēra, kas turpinās mūsdienās); daļa no šīm ērām ir hipotētiskas, jo balstās tikai uz teorētiskiem aprēķiniem
- aneirīns Vitamīns B1 - organiska viela, kas nepieciešama normālai nervu sistēmas darbībai
- uztura bagātinātāji vitamīnus un minerālvielas saturoši produkti, kurus lieto papildus, ja uzturs nav pilnvērtīgs
- Žākļu dižakmens Vizlas Lielais akmens Virešu pagastā
- bļitka Vizulis - dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā
- ritornelis Vokāli instrumentāla darba neliela frāze, kas kā ievads, starpspēle un noslēgums izrādās caurviju materiāls
- salu koki vulkānisku salu un zemūdens kalnu grēdu virknes litosfēras plātņu robežjoslā subdukcijas zonās, stiepjas kontinenta pusē no okeāna dziļvagām paralēli tām; raksturīga liela seismiskā aktivitāte un vulkānisms, jaunas kontinentālās Zemes garozas veidošanās
- čiept Zagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība)
- lata Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot apaļkoku neliela profila sloksnēs
- kamerzāle Zāle nelielam skatītāju vai klausītāju skaitam
- placebo Zāles (viela), kam nav farmakoloģiska efekta; lieto jaunu medikamentu pārbaudei
- ķirmenis Zalktis; arī odze; liela čūska
- ķirmins Zalktis; arī odze; liela čūska
- ķirmulis Zalktis; arī odze; liela čūska
- biliverdīns Zaļā žults krāsviela
- mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos
- desmīdija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Desmidiaceae"), aļģēm raksturīga liela formu dažādība un skaists šūnas veidojums, \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 20 ģinšu
- metīlzaļums Zaļganas lapiņas ar zelta spīdumu, zaļa krāsviela, ko iegūst no metīlvioletās iedarbojoties ar hlormetīlu; lieto zīda un vilnas krāsošanai, kā arī mikroskopijā
- skrajlapīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Mniaceae"), līdz 17 cm augsti, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas bieži veido lielas audzes, 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
- skrajlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Plagiomnium"), lielas vienmāju un divmāju sūnas, kas veido irdenas velēnas, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- zāļviela Zāļu viela
- teratogenitāte Zāļu vielas iespējamība izraisīt iedzimtas kroplības, ja tās lietotas grūtniecības laikā
- imūndepresīvie līdzekļi zāļu vielas, ko lieto vēlīno alerģisko reakciju (pēc 24–72 st.) novēršanai; imūnsupresorie līdzekļi
- agonists Zāļviela, kas saistās ar noteiktiem šūnu receptoriem un izraisa fizioloģisku reakciju virkni, kuras normāli nodrošina organisma vielas
- imūnsupresīvie līdzekļi zāļvielas, kas nomāc organisma imunitāti
- Zebrene Zebrenes pagasts - pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Bikstu, Annesnieku, Īles un Lielauces pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski - Rengenhof, krieviski - Rengengofskaja
- Zebrus–Īles paugurgrēda Zebrus-Īles paugurgrēda - atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, stiepjas 6 km garumā no Zebrus ezera austrumu krasta līdz Sesavas ezeram, platums - 0,1-1,2 km, veido 3 atsevišķi, gandrīz paralēli vaļņi, absolūtais augstums - 148 m vjl., relatīvais augstums sasniedz 53 m
- helikons Zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā
- suzafons zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā; līdzīgs helikonam, bet atšķiras zvana novietojums - tas ir uz sāna
- Kugriņu purvs zemais purvs Ludzas novadā (neliela daļa Balvu novadā), platība - 1337 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,5 m, zem kūdras 5 m biezs sapropeļa slānis
- iluviālais horizonts zemākais horizonts, kur ieskalojas un izgulsnējas vielas no augstākiem horizontiem
- lesonijas Zemāko aļģu augu brūnaļģu nodalījuma lamināriju rindas dzimta ("Lesoniaceae"), lielas aļģes ar ļoti dažādu laponi, gk. dienvidu jūrās
- dzinējmateriāls Zemas pakāpes sprāgstviela vai pirotehniskais sastāvs, kuram degot kontrolējamā apjomā, izdalās gāzes, kas nodrošina lodes (šāviņa, mīnas, granātas) sākumātrumu, kad tā izlido no stobra, vai arī raķetes reaktīvajai kustībai nepieciešamo enerģiju
- fugass Zemē vai ūdenī paslēpts sprāgstvielas lādiņš, kas eksplodē tad, kad tam pieskaras vai kad to uzspridzina
- neogejs Zemes garozas pēdējais lielais tektoniskās attīstības posms kopš vēlā proterozoja, kad Zemes garozā izveidojās gandrīz pilnīgi konsolidēti, ģeosinklinālo joslu un okeānu norobežoti, lieli platformu bloki; neohrons
- muduri Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduraiņi
- muduraiņi Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduri
- Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju
- apiņu nodevas zemnieku nodevas muižai, ko bija jādod alus darīšanai, lielums dažādās vietās un laikos bija dažāds, varēja svārstīties \~3-16 kg no 1 arklu lielas saimniecības
- enalīdi Zemūdens augi dūņainās jūrmalās; vietām tie veido lielas zemūdens pļavas līdz 10 m dziļumam
- zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes; šīs kārtas dzīvnieki
- nagaiņi Zīdītāju klases virskārta, kurā ietilpst pārnadžu un nepārnadžu kārtas un kuras pārstāvjiem ir raksturīga ragvielas kapsula, kas apņem pirkstu galus; šīs virskārtas dzīvnieki
- smoķis Ziede; ziežama viela
- Motacilla flava tschutschensis ziemeļu dzeltenā cielava
- slapinātāji Ziepju atvietotājas vielas jeb sintētiskās ziepes
- saziest Ziežot izlietot (kādu vielu) lielākā daudzumā; ziežot izlietot (kādas vielas lielāku daudzumu)
- rezorbins Ziežu pamatviela, kas sastāv no mandeļu eļļas, vaskiem, ziepēm, lanolīna un neliela daudzuma želatīna
- lubrikants ziežviela
- smērviela Ziežviela
- cilindreļļa Ziežviela, ko lieto tvaikmašīnu cilindru eļļošanai
- zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju); arī zilums (3)
- zilinātājs Zila krāsviela (parasti veļas zilināšanai)
- smalta Zila krāsviela, kas sastāv no kobalta silikāta un ko izmanto stikla un porcelāna rūpniecībā
- azūrs Zila krāsviela, ko iegūst no metilēna ziluma; lieto mikroskopijā, pētījot asinis, mikrobus u. tml.
- cianidīns Zilā krāsviela, ko satur zilās rudzupuķes ziedi
- lakmuss Zila krāsviela, kuru satur daži augi; skābā vidē krāsojas sarkana, bet bāziskā vidē - zila, izmanto laboratorijās par indikatoru
- zilganais vīteņsausserdis zilais sausserdis ("Lonicera caerulea"), līdz 4-5 m augsts krūms, lapas lielas, pelēkzaļas, ziedi dzeltenīgi, zied jūnijā-augustā
- tunzivs Zilais tuncis - liela asarveidīgo kārtas suga, zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru
- oomantija Zīlēšana ar olu baltumu, ko ielaiž ūdens glāzē un vēro tā formēšanos ūdenī kā arī attēlus, kas veidojas uz ūdens virsmas
- feofitīns Zili melna vaskam līdzīga viela, ko iegūst no chlorofila apstrādājot to ar skābēm, pie kam pēdējās atskalda no chlorofila molekulas magniju
- krezofuksīns Zilpelēks pulveris, krāsviela histoloģijā; ūdens šķīdumā tas ir sarkans, spirtā - zils
- azurīts Zils minerāls; vara rūda, krāsviela
- grēviņš Zīme, kas zvejniekam uz ūdens virsas rāda, kur ielaists tīkls; tīkla pludiķis
- nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi
- mikroķīmija zinātne par ķīmiskās sintēzes un analīzes veidiem, kad tās jāizdara ar ļoti maziem vielas daudzumiem, piem., ar miligramiem
- dispersoidoloģija zinātne par vielas koloidāliem stāvokļiem
- ķīmija zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas
- radiācijas fizika zinātnes nozare, kas pētī, kā iegūt apstarošanas ceļā vielas ar vēlamām īpašībām
- kodolķīmija Zinātnes nozare, kurā pēta sakaru starp vielas ķīmiskajām īpašībām un tās atomu kodolu pārvērtībām
- pilnnadzis Zirga nags, kura mīkstā, iekšējā daļa ir izaugusi pārāk liela
- escīns Zirgkastaņu preparātu galvenā aktīvā viela, kam ir pretiekaisuma, kapilāru caurlaidību mazinoša un vēnas tonizējoša darbība
- pūcis Zirņu, pupu ēdiens - no samīcītiem zirņiem, pupām (un piedevām) izveidotas nelielas pikas
- pūčbērns Zirņu, pupu ēdiens - no samīcītiem zirņiem, pupām (un piedevām) izveidotas nelielas pikas; pūcis
- jūrasgrundulis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Gobiidae"), neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijā Baltijas jūras piekrastē konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- sīga Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Coregonidae"), aukstummīloša saldūdens vai caurceļotāja zivs, 3 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 vietējās sugas, 1950.-1980. gados vairākos Latvijas ezeros ielaistas vēl \~5 sugas, bet iedzīvošanās nav zināma
- nelma Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus leucichthys nelma"), 1957. gadā ielaista Stropu ezerā, bet iedzīvošanās nav zināma
- muksuns Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus muksun"), 1970.-1980. gados ielaista dažās Latvijas ūdenskrātuvēs un Rīgas līcī, bet iedzīvošanās nav zināma
- čirs Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus nasus"), 1960. gados it kā ielaista dažās Latvijas ūdenskrātuvēs, bet iedzīvošanās nav zināma
- pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma
- ilīnijs Zona augsnes profilā, kur nogulsnējas no augsnes virskārtas izskalotās organiskās vielas vai minerālvielas
- ilūvijs Zona augsnes profilā, kur nogulsnējas no augsnes virskārtas izskalotās organiskās vielas vai minerālvielas
- kutikulārviela Zooloģijā vienslāņainā epitēlija atdalīta viela, kas sacietē un sedz epitēliju
- gaura Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas ģints ("Mergus"), liela vai vidēja auguma nirējputns ar garu, tievu knābi; 7 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas
- batviņas Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas
- bočiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas
- borciņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas
- bučiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas
- superzvaigzne zvaigzne, kam ir sevišķi liela masa un lieli izmēri
- protuberance zvaigznes gāzveida vielas izvirduma mākonis, kas parādās zvaigznes diska malās
- zvaigžņu kinemātika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā pēta zvaigžņu kustības likumsakarības zvaigžņu sistēmu iekšienē neatkarīgi no darbojošos spēku rakstura lielam daudzumam zvaigžņu
- pankšķins Zvejas rīks garas kārts veidā ar 2 pēdas garu auklu, kurā iesiets akmens un āķis galā, ko pa nakti ielaiž ūdenī
- plude Zvejas tīkla pludiņš (liela izmēra)
- tērka Zvejniecībā neliela boja, ko sēja pie t. s. laižamā tīkla
- Jemtlandes suns zviedru suņu šķirne, apmatojums pelēks (dažādās niansēs), lielas saslietas ausis, aste gredzenā, skausta augstums - \~60 cm, bieži izmanto aļņu medībās, ārpus Zviedrijas maz pazīstams
- kobra Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Elapidae"), vidēji lielas un lielas indīgas čūskas (garums - līdz 5,5 m) ar 1-2 pāriem indeszobu, izplatītas tropos un subtropos (izņemot Eiropu), 41 ģints, \~180 sugu
- čipste zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints ("Anthus"), neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi
- koloidīns Želatīnveida viela, epitēlija koloīdās deģenerācijas produkts
- ginzengs Žeņšeņs - arāliju dzimtas panaksu ģints suga, lakstaugs ar sakni, kas satur bioloģiski aktīvas, tonizējošas vielas
- geoda Žeoda - ieapaļš minerālagregāts, liela sekrēcija, veidojas pilnīgi vai daļēji aizpildoties noslēgtiem tukšumiem iežos
- medicīnas dēle žokļdēļu dzimtas suga ("Hirudo medicinalis"), liela, 8-12 cm gara dēle, ko izmanto asiņu atsūkšanai, Latvijā aizsargājama
- holangiogrāfija Žultsvadu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- holangiopankreatogrāfija Žultsvadu un aizkuņģa dziedzera rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- plītēt Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības), dzert, ālēties
iela citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV