gubinis
gubinis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gubinis | gubiņi |
Ģen. | gubiņa | gubiņu |
Dat. | gubinim | gubiņiem |
Akuz. | gubini | gubiņus |
Lok. | gubinī | gubiņos |
Gubenis – neliela piebūve pie rijas vai kūts.
Stabili vārdu savienojumiKā gubinis.
- Kā gubinis apvidvārds — saka par liela auguma, pilnīgu, arī kuplās drēbēs saģērbušos cilvēku
Avoti: KnV