vāts2
vāts [vãts] sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vāts | vātis |
| Ģen. | vāts | vāšu |
| Dat. | vātij | vātīm |
| Akuz. | vāti | vātis |
| Lok. | vātī | vātīs |
Liela muca.
Avoti: LLVV, AB2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vējš appūta mazas peļķītes kā vātis un tās rāvās mazākas.
- Viņam jau ir vātis, viņš ir nokasījis, tie kodumi niez.
- Pēcāk esot ir Mēnesim, ir Saulei vātis sadzijušas."
- Kā žēlsirdīgā samārieša piedāvāts dziedinošs balzams uz sūrstošām vātīm.
- - Kāpēc gan, - viņas smaids uz talonu karstuma pārņemto prātu iedarbojās kā jods uz svaigas vāts.