Paplašinātā meklēšana
Meklējam b..
Atrasts vārdu savienojumos (20):
Atrasts skaidrojumos (9999):
- konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
- kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
- manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
- ventre a terre _burtiski_ "ar vēderu pie zemes"; pilnā ātrumā.
- memento mori _burtiski_ "atceries nāvi"; neaizmirsti, ka esi mirstīgs.
- sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
- sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- in spe _burtiski_ "cerībā"; nākotnē.
- ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
- raison dʽêtre _burtiski_ "esamības jēga"; saprātīgs pamats, jēga.
- pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
- honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
- sapienti sat _burtiski_ "gudram (ar to) pietiek"; gudrais sapratīs.
- omne simila claudet _burtiski_ "jebkurš salīdzinājums klibo"; ar salīdzinājumu neko nevar pierādīt.
- nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
- in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
- laissez-passer _burtiski_ "ļauj iet (garām, cauri)"; atļauja; caurlaide (dokuments).
- laissez-aller _burtiski_ "ļauj iet"; neierobežota brīvība.
- laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
- lapsus linguae _burtiski_ "mēles kļūda"; pārteikšanās.
- vade mecum _burtiski_ "nāc man līdzi"; īsa rokasgrāmata, rādītājs, ceļvedis.
- non bis in idem _burtiski_ "ne divreiz par to pašu"; nedrīkst divreiz sodīt par vienu un to pašu.
- nature morte _burtiski_ "nedzīvā daba"; klusā daba (mākslā).
- non sequitur _burtiski_ "neizriet"; slēdziens, kura galaspriedums loģiski neizriet no premisām.
- nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- non possumus _burtiski_ "nevaram"; kategorisks atteikums.
- persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
- poste restante _burtiski_ "paliekošais pasts"; uz pieprasījumu.
- pro domo sua _burtiski_ "par savu māju"; personiskā jautājumā; aizstāvot sevi un savas intereses.
- Weltschmerz _burtiski_ "pasaules skumjas"; pesimistiskas jūtas, apātisks skats uz dzīvi.
- pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
- proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
- urbi et orbi _burtiski_ "pilsētai un pasaulei"; pa visu pasauli; visu zināšanai.
- son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
- lapsus calami _burtiski_ "spalvas kļūda", pārrakstīšanās kļūda.
- profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
- nomina sunt odiosa _burtiski_ "vārdi ir nīstami"; vārdus neminēsim.
- persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
- qui pro quo _burtiski_ "viens otra vietā"; juceklis, pārpratums.
- lupus in fabula _burtiski_ "vilks fabulā"; kā vilku piemin, tā vilks klāt.
- sub rosa _burtiski_ "zem rozes"; slepeni.
- izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
- caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
- datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
- marļiks _Marlboro_ cigaretes.
- paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
- vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
- Ammodytes lancea "ammodytes tobianus" sinonīms nosaukums.
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
- sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
- sine cura "bez rūpēm"; sinekūra.
- ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
- blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
- vers libre "brīvais pants"; vārsmas, kurās nav ievēroti tradicionālie vārsmošanas likumi.
- artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
- melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
- sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
- esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
- kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
- sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
- Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
- džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
- cappucino "espresso" kafija ar karstu saputotu pienu (var būt arī ar piedevām).
- čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
- maša "Gaiļu kastas" saimniecības vadītājs cietumā.
- darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
- bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
- Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
- histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- giovinezza "Jaunība", itāļu fašistu himna.
- blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
- krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
- lambdakisms "L" burta izrunāšana "r" vietā.
- balamutijas "Leptomyxida" kārtas amēbu ģints.
- parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
- raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- Mamutu nacionālais parks "Mamutu alas", atrodas Kentuki štatā, ASV, izveidots 141. g., platība - 213,8 km^2^
- Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
- vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
- impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
- MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- testimonium paupertatis "nabadzības apliecība"; gara nbadzības apliecinājums.
- Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
- daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
- Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
- ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
- procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
- Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
- kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
- causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
- Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- Uncle Sam "tēvocis Sems"; _ironiski_ ASV, ASV valdība.
- arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
- tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
- cepļa strupuļs "ukōta" kāta atbalsts, ieliekot un izņemot podu no cepļa.
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
- littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
- Sturm und Drang "Vētra un dziņas"; virziens vācu literatūrā un mākslā 18. gs. beigās.
- basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
- ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
- omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
- jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
- B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
- Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^
- normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
- pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
- rokas aizņemtas (abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas
- (pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
- (pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā
- (iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām
- ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
- (sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem)
- (no)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības
- (pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku)
- aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi)
- gaņīt (Ātri) braukt
- gāzēt (Ātri) braukt
- goņīt (Ātri) braukt
- hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos
- aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem
- šarpi (Buru) laivas būves veids ar lauztu brangu formu
- (būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu
- (būt) stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī
- būt uz bānēm (būt) grūtniecības stāvoklī
- (iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
- penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē
- lutidīni (CH3)2C5H3N, stipras bāzes, atrodamas akmeņogļu un brūnogļu darvā, kaulu eļļā u. c.
- metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs
- paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku
- (cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- (cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- drāvēt (Citus) stipri nodarbināt
- ietilpība (daiļdarba, teksta) satura nozīmīgums, dziļums
- omniprezence (Dieva) klātbūtne visur
- omnipotence (Dieva) visspēcība
- (skriet) velnam (arī vilkam) rīklē (doties) nenovēršamas briesmās
- (dzīvot) kā azotē (dzīvot) ļoti labi, labos apstākļos
- ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs
- (pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu
- (pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- (iz)locīt zāģi (arī zāģa ceļu) (iz)locīt zāģa zobus
- atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
- puse (kā, piemēram, procesa vai parādības) aspekts
- realizācija (kā) īstenošana; darbība, process --> realizēt (1)
- in absentia (kā) prombūtnē
- norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
- nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
- nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
- nozvākšēt (Krītot) dobji noskanēt
- siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem
- bambino (mazs) bērns; zīdainis
- (ne)izturēt kritiku (ne)atbilst kādām prasībām
- (ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko)
- (ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi
- (ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam
- (ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro
- (ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu
- (ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt)
- aizjukt (Nekārtībā) kaut kur nonākt
- fibrilloarhitektonika (Nervu) šūnas fibrilārā aparāta struktūra
- nobālināt (Neviļus) ļaut izbalēt
- (no)vīt (retāk ievīt) ligzdu (no)dibināt ģimeni
- dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu)
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
- uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā (no)slēpt savu īsto būtību
- mulēt (No)spiest, (no)berzt
- turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko)
- apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
- (ie)dot bērnam krūti (pa)ēdināt bērnu ar krūti
- (pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- (no)smelt krējumu (pa)ņemt, (ie)gūt kā labāko daļu
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam
- kalnus gāzt (arī apgāzt) (pa)veikt ļoti lielus darbus
- praktisks (par cilvēku) tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus
- (pie)sērt riju (pie)sērt labību rijā
- treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš
- grēda (Puķu) dobe
- (aiz)iet postā (Sa)bojāties
- (sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju)
- VPC (Sirds) kambaru ekstrasistole (angļu "ventricular premature contraction")
- VF (Sirds) kambaru fibrilācija (angļu "ventricular fibrillation")
- VSD (Sirds) kambaru starpsienas defekts (angļu "ventricular septal defect")
- VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation")
- LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy")
- LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium")
- RVH (Sirds) labā kambara hipertrofija (angļu "right ventricular hypertrophy")
- RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle")
- aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu
- apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt
- šekts (Zābaka) stulms
- noplādīt (Zāli vai labību) pie zemes piegāzt
- metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
- abejpusīgs [abpusējs]{s:2386}, [abpusīgs]{e:56990}.
- kvartets [ansamblis]{s:2249}, kura sastāvā ir četri izpildītāji
- apbrīnība [apbrīna]{s:2388}
- elektrobuss [autobuss]{s:2535}, kura dzinējs tiek darbināts ar elektrisko strāvu no akumulatoru baterijām
- taksometrs [Automobilis]{e:57021} pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses
- autobibliotēka [bibliobuss]{e:56920}; ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
- bezdelēt [bīdelēt]{s:2264}
- biksas [bikses]{e:56900}
- pūls [biljarda]{s:1212} paveids
- blenderēt [blendēt]{e:56921}
- detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
- duplikāts [dublikāts]{s:2344}
- vilciens [Dzelzceļa]{e:57038} [transportlīdzeklis]{e:57037} - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons
- žīdi [ebreji]{s:2157}
- žīdi [ebrejs]{s:2158}
- P [fosfora]{s:1933} ķīmiskais simbols
- laulību gredzens [gredzens]{s:2124}, ko valkā pirkstā par [laulības]{s:2125} simbolu
- augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
- lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
- laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
- dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
- endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
- krāsa [krāsains]{s:1854}, pretstatā melnbaltam
- krusta zīme [krusta]{s:2171} grafisks attēls, parasti izmantots par emblēmu
- līvi [lībieši]{s:2144}
- lībji [lībieši]{s:2146}
- līvi [lībietis]{s:2145}
- lībji [lībietis]{s:2147}
- skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
- N [neitronu bumbas]{s:1929} apzīmējums.
- vēsture [pagātne]{s:1871}; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā
- ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
- autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
- autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- O [skābekļa]{s:1932} simbols ķīmijā (latīņu _Oxigen_).
- skalbs [skalbis]{s:1719}.
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- skreja [skriešana]{s:672}; steidzīga iešana, braukšana
- T-krekls [T krekls]{e:57084} – īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T
- gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
- troleibuss [Trolejbuss]{e:57025}
- zābīši [zābaki]{s:2383}
- zābagi [zābaki]{s:2385}
- zābaka [zābaks]{s:2384}
- N [ziemeļi]{s:1928} (debespuse; no vācu "Nord").
- tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
- Prūsijas morgens 0,25332 ha jeb 2553,2 kvadrātmetri.
- eukonogens 1-amino-2-naftol6-sulfoskābes nātrija sāls, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
- novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
- melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
- Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- Pasaules AIDS diena 1. decembris (pēc ANO kalendāra).
- Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- Fjērdinga ceļš 1/4 no vecās zviedru jūdzes; 9000 pēdas jeb 2672 m
- rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
- pusdālderis 10 hektāru liela saimniecība.
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- garmons 10 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- auģis 10-12 gadus vecs bērns.
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- brāļdiena 10. jūlijs, t.s. Septiņu brāļu diena, pēc kuras pareģo laiku.
- Mārtiņa diena 10. novembris.
- Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
- tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
- kusaks 1000 rubļu.
- Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
- terabaits 1099511627776 baiti = 2^40^ baiti (divi 40. pakāpē baiti).
- terabits 1099511627776 biti = 2^40^ biti (divi 40. pakāpē biti).
- konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
- kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
- lasts 12 birkavu.
- lielais gross 12 mazie grosi, t. i. 1728 gabali.
- protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
- Amenemhets I 12. dinastijas dibinātājs, valdīja ap 2000.-1969. g. p. m. ē.
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
- mariāni 1233. gadā Boloņā dibināta bruņinieku ordeņa locekļi.
- Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
- Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- vidējie 14 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
- vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
- končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
- kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
- Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
- āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
- kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
- galjona 15.-18. gs. kara un tirdzniecības burukuģis ar augstu priekšgalu.
- psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
- unikods 16 bitu sistēma, kas paredzēta visu pasaules valodu rakstzīmju kodēšanai.
- "Ektachrome" tehnoloģija 16 mm beznegatīva krāsu filmu izgatavošanas tehnoloģija.
- angļu kubikcolla 16,387064 kubikcentimetri.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
- cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
- kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- arķebuze 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
- arķebuzs 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- pennālisms 16. un 17. gadsimtenī vācu studentu paraša izmantot savus jaunākos biedrus, kuriem atņēma jaunas drēbes, lietoja viņu naudu utt.
- prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
- amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
- ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
- ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
- ārpilsēta 17.-18. gs. tirdzniecības un rūpniecības centrs, kam nebija cietokšņa.
- redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
- ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
- referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
- mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
- nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
- parangons 18 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
- bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
- jaunapustuļi 18. gs. Anglijā izveidojusies sekta, ko dibinājis Eduards Irvings.
- Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
- incroyable 18. gs. beigu modes āksts Francijā.
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
- nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
- petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
- čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
- kambarnieki 18. gs. un 19. gs. sākumā hernhūtieši, kas pulcējās saiešanas namos jeb kambaros.
- slūpe 18.-19. gs. buru flotes karakuģis.
- sanpjerino 18.-19. gs. Romā kalta pāvesta vara monēta, 2,5 bajoka, vēlāk 1,5 bajoka vērtībā.
- pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
- Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
- Parīzes kubikcolla 19,8356 kubikcentimetri.
- jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu nacionālās atmodas kustības aktīvisti.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- altins 19. gs. otrajā pusē - turku zelta nauda 3 piastru vērtībā.
- urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
- sanfedisti 19. gs. pirmā pusē pāvesta pasaulīgās varas atbalstītāji, karbonāru pretinieki.
- mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
- Ciķeļgrāvis 19. gs. rakts grāvis no Lubāna klāniem uz Aivieksti.
- Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
- evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
- rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- aģitprops 1920. g. septembrī dibināts padomju valdības birojs, kam vajadzēja pārzināt komunistisko aģitāciju un propagandu.
- aizsargu pulks 1920. gadu sākumā apriņķu aizsargu nodaļas pārveidoja par pulkiem, bet nodaļa aptvēra pagasta teritoriju.
- GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
- Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
- Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
- Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
- Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
- Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
- Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- Audriņu ezeriņi 2 ezeriņi Audriņu pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m
- dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
- dubulttrilleris 2 toņu trilleris vienā akordā, izpildāms tāpat kā vienkāršs trilleris, bet tehniski daudz grūtāks.
- virzienaukla 2-3 mm resna aukla, ko nostiepj, mūrējot būves ārējās rindas.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- guanīns 2-amino-6-oksipurīns, heterocikliska bāze; ir dabas vielu sastāvā.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- Sveču diena 2. februāris (kā personificējums).
- valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
- postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
- dvēseļu dīna 2. novembris.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
- etiķa esence 20-70% etiķskābes šķīdums, ko atšķaidot, iegūst etiķi.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
- metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
- modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
- tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
- psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
- Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
- neoekspresionisms 20. gs. beigu tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji lieto gadsimta sākuma ekspresionistu paņēmienus.
- pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
- minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
- neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
- stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
- Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
- Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
- koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
- bodes olekts 21 colla jeb 53,34 cm.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- Pasaules filozofijas diena 21. novembris (pēc ANO kalendāra).
- standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
- jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
- Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
- palnu dīna 23. februāris.
- mērnieku olekts 24 collas (2 pēdas) jeb 60,96 cm.
- divkāršcicero 24 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
- učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
- kūču dīna 24. decembris.
- sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja.
- Bārbeles diena 25. novembris
- meitruški 26. oktobris.
- dižie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; divkāršvidējie.
- divkāršvidējie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; dižie.
- Simjūddiena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja.
- Miķeļa diena 29. septembris.
- Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha
- paralepipeds 3 pāru paralēlu un kongruentu plākšņu ierobežots ģeometrisks ķermenis (prizma).
- Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
- tekātnis 3-4 gadus vecs bērns.
- ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
- pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
- bullans 3-6 mēnešus vecs bullis.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
- kubsakne 3. pakāpes sakne; skaitlis, kura kubs ir dotais skaitlis.
- Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
- posms 30 šķieta zobu platums; 30 pāru dzijas audekla metos.
- Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
- divkārštercija 32 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- pilnais rullis 365 m garš 16 mm filmas rullis, kas atbilst apm. 30 demonstrēšanas minūtēm.
- skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- Bārbanas diena 4. decembris
- divkāršteksts 40 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
- funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
- misāls 48 un 60 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
- pērle 5 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- Centra ūdenskrātuve 5 ūdenskrātuvju kaskāde uz Slampes upes Tukuma novada Slampes pagastā, platība — 12 ha
- karbogēns 5-7% ogļskābās gāzes un 95-93% skābekļa maisījums; lieto kā līdzekli, kas pastiprina plaušu ventilāciju.
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
- zaļais 50 rubļu banknote.
- argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- garais centners 50,80 kg (lieto Lielbritānijā).
- pijaķihatka 500 latu vai citas naudas vienība.
- pjaķihatka 500 latu vai citas naudas vienība.
- meneni 6 muižnieki, kas bija par bendriem franču troņa mantiniekiem.
- nonparels 6 punktus liels tipogrāfisko burtu tips.
- stapa 60 gabali.
- šoks 60 gabalu (5 duči).
- stuks 60-65 olektis (~36 m) garš audekla gabals.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
- prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
- senā jūras (krievu) jūdze 7467,6 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- dimanta kāzas 75 (dažās kultūrās - 60) gadu laulības dzīves jubileja.
- briljanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja, dimanta kāzas.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
- žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
- Mozō Mōrys dīna 8. septembris.
- Aglabidi 9. gadsimta arābu dinastija, kas valdīja Tunisijā.
- mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
- Mārtiņu vakars 9. novembra vakars.
- Pasaules diabēta diena 9. novembris (pēc ANO kalendāra).
- termidorieši 9. termidora apvērsuma ierosinātāji un līdzdalībnieki.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei
- versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā
- daži diagonālsaīsinājumi a/s - akciju sabiedrība; km/h - kilometri stundā; p/n - pasta nodaļa
- LB A/s "Latvijas balzams"
- LB A/s "Latvijas bērzs"
- LK A/s "Latvijas kuģniecība"
- gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites
- parastā pirkstiņbaterija AA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
- mazā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
- tievā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
- AED AAE dirhēms; Apvienoto Arābu Emirātu valūtas kods, sīknauda - puls
- indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību
- AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi)
- Nava Aba - pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā
- Ababļova Ababļeva
- Ababļovas ezers Ababļevas ezers
- Babļeva Ababļevas ezers Kaunatas pagastā
- Babļevas ezers Ababļevas ezers Kaunatas pagastā
- Bezmeina Abadana - pilsēta Turkmenistānā
- Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā
- Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
- Abaits Abaita ezers Ķeipenes pagastā
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā
- Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
- abakanieši Abakanas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji
- abakus Abaks
- à deux mains abām rokām
- Kantona Abaririna - viena no Fēniksa salām Klusajā okeānā, Kiribati teritorijā
- obors Abars
- abjas Abas
- abpus abās pusēs
- aupušas Abās pusēs
- abpusieliekts Abās pusēs ieliekts
- abpusizliekts Abās pusēs izliekts
- nagas Abas rokas; rokas un kājas
- Abasieši Abasa pēcteči, Bagdādes kalifu dinastija (762.-1258. g.)
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca
- abtiene Abate
- abtese Abate - katoļu sieviešu klostera priekšniece
- abts Abats
- Abau Abava
- Vecupe Abavas augšteces vecā, neregulētā gultne
- Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā
- Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
- Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte
- Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe
- Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
- Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē
- Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
- Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe
- Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
- Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
- Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
- Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā
- Valgales pagasts Abavas pagasta nosaukums līdz 1949. gadam
- Āžupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
- Lāčupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
- Vilpene Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
- Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
- Baltā kroga Velnakmens Abavas Velnakmens
- Kalnamuižas Velnakmens Abavas Velnakmens
- Matkules Velnakmens Abavas Velnakmens
- Melderu Velnakmens Abavas Velnakmens
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
- Matkules Velnala Abavas Velnala
- Melderu Velnala Abavas Velnala
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.)
- kupona Abažūrs
- širme Abažūrs
- kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā)
- Pareto metode abc analīze - kontrolinga tehnoloģija uzņēmējdarbībā
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība
- sešpaka abdominālā muskulatūra jeb prese
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
- lementars ābece
- sillabārijs Ābece
- gaiļa ābece ābece ar gaiļa attēlu uz vāka
- ājas Ābece bērnu valodā
- ābice Ābece, ābečnieks
- abecedārijs Ābecnieks
- apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
- ambiseksuāls Abēja dzimuma
- abādi Abējādi
- ābēlnīca ābele
- ābēls ābele
- ābelcene Ābele
- ābēle Ābele
- ābelis Ābele
- abeļkoks Ābele
- ābeļkoks Ābele
- ābelnica Ābele
- ābelnīca Ābele
- ābeļnīca Ābele
- ābelnice Ābele
- ābelnīce Ābele
- ābels Ābele
- ābole Ābele
- ābolnīca Ābele
- ābule Ābele
- ābulnīca Ābele
- ābuļnīca Ābele
- obele Ābele
- regžģele Ābele
- uobelneica Ābele
- sīpolnica ābele (Borsdorfas šķirnes)
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
- saldābele Ābele ar saldiem āboliem
- pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
- krustābele Ābele, kas aug uz kaimiņu zemju robežas
- svētābele Ābele, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu
- zeltābele Ābele, kurā aug zeltainas krāsas āboli
- malus Ābeles
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza
- ābeļzars Ābeles zars
- ābeļzieds Ābeles zieds
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha
- ābeļnīca Ābeļdārzs
- āboļdārzs Ābeļdārzs
- ābolnīca Ābeļdārzs
- ābuļdārzs Ābeļdārzs
- ābulnīca Ābeļdārzs
- ābuļnīca Ābeļdārzs
- ābelnīce Ābeļdārzs; augļu dārzs
- Choreutis pariana ābeļlapu māņkode
- māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana")
- ābeļu lapu pasvilnis ābeļlapu māņkode ("Choreutis pariana")
- malaceae Ābeļu dzimta (ko dažkārt izdala no rožu dzimtas)
- Blastodacna atra ābeļu dzinumu kode
- tīkltārps Ābeļu kaitēklis, tīklkodes kāpurs
- Psylla mali ābeļu lapblusiņa
- Coleophora bernoulliella ābeļu makstkode
- Coleophora anatipenella ābeļu makstkodes "Coleophora bernoulliella" nosaukuma sinonīms
- Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā
- Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā
- grāverieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji
- sīļukalnieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" iedzīvotāji
- zemgalieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" iedzīvotāji
- Nola cucullatella ābeļu pundurvērpējs, šīs ģints suga
- ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata")
- mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus")
- krāšņziedu ābele ābeļu suga ("Malus floribunda")
- agrīnā ābele ābeļu suga ("Malus praecox")
- sviestenīca Ābeļu šķirne
- sviestenīce Ābeļu šķirne
- zaķpurnis Ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābols
- Yponomeuta malinella ābeļu tīklkode
- Zeuzera pyrina ābeļu urbējs
- Malacosoma neustria ābeļu vērpējs
- Anthonomus pomorum ābeļu zieddūrējs
- ābeļlaiks Ābeļu ziedēšanas laiks
- ābeļziediens Ābeļu ziedēšanas laiks
- ābuļziedi Ābeļu ziedi
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
- ābeļziedamais Ābeļziedamais laiks - laika posms, kad zied ābeles
- ābolziedi Ābeļziedi
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
- izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā
- Eberdīna Aberdīna - pilsētas Skotijā
- medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg
- Abisinija Abesīnija
- abesīnietis Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs
- abesīņi Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs; etiopietis
- mahalleks Abesīņu sudraba naudas vienība, 1/12 daļa no Menelika dāldera
- Abgunst-Greenpelte Abgunst-Gruenfeldt
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Abchazija Abhāzija
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā
- Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne
- Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks
- Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi
- abhāzu valoda abhāzu-adigu valodu grupas valoda
- aba abi
- abadui abi
- abai abi
- abaji abi
- abaju abi
- abeiš abi
- abējām abi
- abējs abi
- abis abi
- abjām abi
- abji abi
- abjiem abi
- abju abi
- abu abi
- abi vienā maisā bāžami abi (visi) vienādi nederīgi, slikti
- abu do abi divi
- abu duo abi divi
- abadiv Abi divi
- abadivi Abi divi
- dvaji Abi divi
- dveji Abi divi
- diveči Abi divi; divatā
- divēči Abi divi; divatā
- divi Abi minētie
- Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
- idiohromosomas Abiem dzimumiem esošas hromosomas, kas tēviņiem un mātītēm ir katram savā lielumā
- abietināti abietīnskābes sāļi (C~19~H~29~COOMe) vai esteri (C~19~H~29~COOR), (Me - metāls, R - radikālis)
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam
- amphibia Abinieki - mugurkaulnieku klase
- dixidae Abiniekodu dzimta
- amfībija Abinieks
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs
- aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
- bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki
- astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
- ūdeņu paķērsa abinieku paķērsa
- Rorippa amphibia abinieku paķērsa
- divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps")
- Polygonum amphibium abinieku sūrene
- abiniece Abinieku sūrene ("Polygonum amphibium")
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
- abisālā zona abisāle
- Koļesņikova ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā
- Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum")
- svītrainā abutilone abituloņu suga ("Abutilon striatum")
- Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
- abitūrijs Abiturienta pārbaudījums; abitūrija
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi
- Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā
- Blana rags Abjada raga agrākais nosaukums
- Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā
- pekste ābola iekšpuse
- benga Ābolainas govs vārds
- ābolinājs Ābolaine
- dābolaine Ābolaine
- pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu)
- āboļainis Ābolains
- āboļans Ābolains
- ābolojs Ābolains
- ābulains Ābolains
- ābulāts Ābolains
- dābulains Ābolains
- krambulains Ābolains
- dābolains Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi
- āboltains Ābolains (par zirgiem)
- dābolainis Ābolains (par zirgu)
- grundulains Ābolains (zirgs)
- bangainis Ābolains zirgs
- ripainis Ābolains zirgs
- spangainis Ābolains zirgs
- ābolots Ābolains, par zirgu
- dābolājs Ābolājs
- dābolaita ābolājs, ābolaite
- dārzaugļi Ābolaugļi, kauliņaugļi un ogas
- ābolaugļi Āboli, bumbieri, pīlādži un korintes
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs
- stumbans Āboliņa auga kāts
- cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm
- Rhizobium trifolii āboliņa gumiņbaktērija
- abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās
- abuliņkaudzētājs Āboliņa krāvējs kaudzēs, gubās
- inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu
- abuliņballe Āboliņa ķīpa
- abuliņķērpa Āboliņa ķirpa
- āboliņlapa Āboliņa lapa
- trijatnis Āboliņa lapa
- ābolaite Āboliņa lauks
- āboliņlauks Āboliņa lauks
- dābulaite Āboliņa lauks
- abuliņpauna Āboliņa nasta
- āmals Āboliņa pļava
- āmulene Āboliņa pļava
- vīstulis Āboliņa statiņš, kas atstāts žūšanai uz lauka
- laimpuķe Āboliņa suga
- Alpu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium alpestre")
- stūrainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angulatum")
- šaurlapu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angustifolium")
- matainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium arvense")
- tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens")
- smalkais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium elegans")
- izplestais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium expansum")
- zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama
- inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum")
- lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster")
- zirgu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium medium")
- kalnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium montanum")
- sarkanais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium pratense")
- sīkziedu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium retusum")
- sējas āboliņš āboliņa suga ("Trifolium sativum")
- brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum")
- dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium")
- rupjā lopbarība (arī barība) āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas
- rupjā lopbarība āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas
- ābuliņvāle Āboliņa vāls
- ābuliņvezms Āboliņa vezums
- ābuliņvezums Āboliņa vezums
- mārsilu vija āboliņa vija
- Cuscuta epithymum āboliņa vija
- birkavs Āboliņa, linu, siena mērvienība (20 podu)
- obūls āboliņš
- ābeliņš Āboliņš
- āboļa Āboliņš
- ābolīns Āboliņš
- abuliņš Āboliņš
- ābulis Āboliņš
- abuls Āboliņš
- ābuls Āboliņš
- ābūls Āboliņš
- amols Āboliņš
- aumals Āboliņš
- baltābols Āboliņš
- dābols Āboliņš
- dabūls Āboliņš
- dābuls Āboliņš
- dābūls Āboliņš
- ebols Āboliņš
- ebuliņš Āboliņš
- ebuls Āboliņš
- emoliņš Āboliņš
- emols Āboliņš
- trīslapainis Āboliņš
- trifolium Āboliņš - tauriņziežu dzimtas ģints
- āboļa zāle āboliņš ("Trifolium")
- dāboliņu zāle āboliņš ("Trifolium")
- āboliņu zāle āboliņš ("Trifolium")
- lielais āboliņš āboliņš ("Trifolium")
- meža āboliņš āboliņš ("Trifolium")
- ābolītis Āboliņš ("Trifolium")
- ābolīts Āboliņš ("Trifolium")
- ābols Āboliņš ("Trifolium")
- āboltiņš Āboliņš ("Trifolium")
- ābulins Āboliņš ("Trifolium")
- ābuliņš Āboliņš ("Trifolium")
- ābultiņi Āboliņš ("Trifolium")
- amoliņš Āboliņš ("Trifolium")
- dāboleņš Āboliņš ("Trifolium")
- dāboļi Āboliņš ("Trifolium")
- dāboliņš Āboliņš ("Trifolium")
- dāboltiņš Āboliņš ("Trifolium")
- dābuliņš Āboliņš ("Trifolium")
- klevers Āboliņš ("Trifolium")
- trejlapis Āboliņš ("Trifolium")
- ābulinis āboliņš, atsevišķas sugas
- četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
- Ditylenchus dipsaci āboliņu stublājnematode
- čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai
- āboļkūka Ābolkūka
- āboļmaize Ābolmaize
- uobeļs ābols
- ābelis Ābols
- ābolis Ābols
- ābulis Ābols
- ābuls Ābols
- āpis Ābols
- ebols Ābols
- jēpis Ābols
- kokābulis Ābols
- obuls Ābols
- pomme Ābols
- tiblaks Ābols
- tillaps Ābols
- malāts Ābolskābes sāls
- āboloties Ābolu augšana un nogatavošanās ābelē
- kalvadoss Ābolu degvīns
- krusene Ābolu dzēriens
- krusiene Ābolu dzēriens
- krūsiene Ābolu dzēriens
- Rosa pomifera ssp. glandulosa ābolu roze
- Rosa villosa ābolu roze
- borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē
- ābolsēkla Ābolu sēkla
- anīss Ābolu šķirne
- rambujē Ābolu šķirne
- nalivnais Ābolu šķirne - baltais dzidrais
- serinki Ābolu šķirne - mālāboli
- boršts Ābolu šķirne - sīpoliņš
- pusskābītis Ābolu šķirne ar ieskābu garšu
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim
- borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš
- Laspeyresia pomonella ābolu tinējs
- ābolvīns Ābolu vīns
- Hoplocampa testudinea ābolu zāģlapsene
- bismarks Ābolu ziemas šķirne
- a/k Abonenta kastīte
- pasūtinātājs Abonents
- telefona grāmata abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums
- koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.)
- telekss Abonentu telegrāfa sakari, kurus realizē pa telefona tīklu
- kabeļtelevīzija Abonentu televīzijas sistēma, kurā signālu raida pa kabeļiem
- abonemanga Abonēšana
- abonierēt Abonēt
- izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas)
- aborīgins Aborigēni
- paraepilepsija Abortīva epilepsijas lēkme; aura
- himčistka Aborts
- izmešanās Aborts mājdzīvniekiem
- pārmešanās Aborts mājdzīvniekiem
- vaļējas, kanālus veidojošas poras abos galos atvērtas poras
- drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā
- abejpus abpus
- abējpus Abpus
- abjpus Abpus
- abpuš Abpus
- abpusēs Abpus
- abrkasts Abpus
- āpaš Abpus, abās pusēs
- diataksija Abpusēja ataksija pretstatā hemiataksijai
- dzemdes kakla discisija abpusēja incīzija stenozes novēršanai
- MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies")
- cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā
- gumija pret gumiju abpusējas vienlaicīgas drukas tehnoloģija, ko nodrošina atbilstoša ofseta ruļļu iespiedmašīnas sekciju konstrukcija
- āpušin Abpusēji
- pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta
- rēkot abpusēji dot padomu
- bikonkāvs Abpusēji ieliekts vai iedobts (piem., lēca)
- konveksi konvekss abpusēji izliekts
- bikonvekss Abpusēji izliekts (gk. par lēcu)
- abpusīgs Abpusējs
- divpušu Abpusējs
- abajudka Abpusējs noraidījums (piem., hokejā)
- abejup Abpusējs, divpusējs
- abejups Abpusējs, divpusējs
- āpuš Abpusējs, uz abām pusēm
- divpusgriezīgs Abpusgriezīgs
- abpusass Abpusgriezīgs; abpusēji ass
- abstarpējs Abpusīgs, abpusējs
- abstarpīgs Abpusīgs, abpusējs
- ambilaterāls Abpusīgs, divpusīgs
- listers Abpusvērsējs arkls
- baļdža abra
- balģa abra
- abre Abra
- abrs Abra
- baļģe Abra
- baļļa Abra
- baļva Abra
- iejavnīca Abra
- atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni
- kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize
- abracadabra Abrakadabra
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
- abrasdibens Abras apakšējā daļa
- skrabiņš Abras kasis, kasīklis
- abrurags Abras rokturis
- skreblis Abras skrāpis
- skrēpis Abras skrāpis
- slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai
- abrazīva suspensija abrazīva pulvera maisījums šķidrumā
- abrazīva pasta abrazīva pulvera un konsistentas masas maisījums
- lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī
- elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu
- krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova
- abbreviatura Abreviatūra
- abreviācija Abreviatūra
- VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem
- paskrebeļs abrkasis
- sakaseits abrkasis
- abrakasis Abrkasis
- abrākasis Abrkasis
- abrakastiņš Abrkasis
- abrakasts Abrkasis
- abraskasis Abrkasis
- abrkastiņš Abrkasis
- abrukasis Abrkasis
- abrukaslis Abrkasis
- abruskrāpis Abrkasis
- boķis Abrkasis
- kašeklis Abrkasis
- ķigulītis Abrkasis
- pladiņš Abrkasis
- sakasas Abrkasis
- kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām
- kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
- abarkasis Abrkasis (1)
- abraskrāpis Abrkasis (1)
- abrasskrāpis Abrkasis (1)
- abrukasa Abrkasis (2)
- abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
- izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš
- sakašas Abrkasis, sakasīts siens u. c.
- Abruci Abruco - reģions Itālijā
- skrāpīte Abruskrāpīte
- kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos
- aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos
- hematapostēma Abscess, kurā ir asinis
- orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu
- absolūtais ilgmūžīgums absolūtā ilgizturība
- relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums
- relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu
- radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode
- radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode
- transcendentais Absolūtais
- relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos)
- relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību
- absolūtā nulle absolūtās temperatūras skalas sākumpunkts; temperatūra, kurā atomu un molekulu enerģija ir minimāla, atbilst -273,15 °C
- abzolūti Absolūti
- koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu
- koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos
- papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību
- poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
- kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem
- absolūtists Absolūtisma piekritējs
- absolotismus Absolūtisms
- abzolutisms Absolūtisms - valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai; neierobežota patvaldība
- androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus
- barbotāžas absorbers absorbcijas iekārta, kurā absorbcija notiek, burbuļojot gāzi caur šķidrumu
- tumšais miglājs absorbcijas miglājs
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
- monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu
- eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā)
- abstraģēt Abstrahēt
- atgarozēties Abstrahēties
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes
- abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis
- natūrfilozofija Abstrakta dabas skaidrošana, aplūkojot to vienotā veselumā
- kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi
- transēma Abstrakta semantiska vienība, kuru izmanto oriģinālteksta un tulkojuma salīdzināšanai
- implementācija abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
- implementēšana abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
- dziļā struktūra abstrakta sintaktiska vai semantiska teikuma struktūra, kas nav tieši novērojama pretstatā virsējai struktūrai
- tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti
- ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu
- izpildāms testpiemērs abstraktā testpiemēra attēlojums formā, kas piemērota testēšanas procesa realizācijai
- gramatiskā nozīme abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas gramatiskā formā
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums)
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību
- ASN 1 abstraktās sintakses notācija 1
- in abstracto abstrakti, vispārīgi
- apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža
- klasteris Abstrakts datu tips
- klasters Abstrakts datu tips
- cirkulis Abstrakts instruments, ar kuru var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss
- ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu
- beznaģība abstrakts vispārinājums --> beznaģe
- ideāls abstrakts, reāli nepastāvošs
- simbolizācija Abstraktu fenomenu pārnesums konkrētos priekšmetiskos tēlos; baiļu atvairīšanas mehānisms
- reifikācija Abstraktu jēdzienu konkretizēšanās
- abstrahēšana Abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana
- absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana
- farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība
- pretprātīgs Absurds, aplams
- ezodeviācija Abu acu redzes asu pastiprināta tendence konverģēt
- izopija Abu acu redzes asuma vienādība
- kataforija Abu acu šķielēšana lejup
- dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām
- Abudabi Abū Dabī
- jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam
- pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem)
- jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem
- kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā
- svāčas Abu jaunlaulāto mātes
- svāti Abu jaunlaulāto tēvi
- paraplēģija Abu kāju vai roku paralīze
- hemidistrofija Abu ķermeņa pušu nevienāda attīstība
- mezopneimonijs Abu pleiras lapu savienojuma vieta pie plaušu vārtiem
- Abusimbela Abū Simbela
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā
- Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju
- Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju
- izokorija Abu zīlīšu platuma un formas vienādība
- Abukira Abukiras līcis
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km
- Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
- Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- apbulis Abulis
- Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
- Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
- abutilons Abutilone
- kanatņiks Abutilons
- abutilon x hybridus abutiloņu hibrīdi
- abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām
- Abzana Abzanova - pilsētas nosaukums baškīru valodā
- Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka
- Abza Abze, Mazās Juglas pieteka
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
- Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise
- acs baltums acābola ārējais; blīvais apvalks
- uveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums
- panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni
- oftalmorāģija Acābola asiņošana
- acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
- logadektomija Acābola konjunktīvas gabaliņa izgriešana
- nistagmoīds Acābola kustības, kas atgādina nistagmu
- nistagmogrāfija Acābola kustību reģistrēšana nistagma gadījumā
- perioftalmīts Acābola makstu iekaisums
- makroftalmija Acābola palielinājums
- oftalmorekse Acābola plīsums
- pioftalms Acābola sastrutojums
- unilaterālais nistagms acābola svārstības tikai vienā pusē
- laterālais jeb horizontālais nistagms acābolu kustības horizontālā plaknē
- vertikālais nistagms acābolu svārstības vertikālā plaknē
- Inachis io acainais raibenis
- māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets
- traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
- pensnē Acenes, ko ar atsperes palīdzību piestiprina uz deguna
- Bjūkenena acēna acēnu suga ("Acaena buchananii")
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
- acetabularia Acetabulārijas
- diacetanilīds Acetanilīda derivāts; fizioloģiski darbīgāks par acetanilīdu
- diacetēmija Acetetiķskābe asinīs
- diacetūrija Acetetiķskābes ekskrēcija ar urīnu
- acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu
- diacetāts Acetetiķskābes sāls
- salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai
- cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
- aspirīns Acetilsalicilskābe
- tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā
- acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas
- Taliona tiesības aci pret aci, zobu pret zobu
- divkrāsu acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera bicolor")
- Tubergena acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera tubergenii")
- ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā
- superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas
- uzacot Acot un pabeigt acot
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
- ciklodukcija Acs ābola grozīšana, ko veic slīpie acs muskuļi
- enoftalms Acs ābola iegrimums orbītā
- endoftalmīts Acs ābola iekšējo apvalku iekaisums
- elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
- acs ābuls acs ābols
- acābolis Acs ābols
- bērneņš Acs ābols
- acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi
- eksoftalmija Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem slimības rezultātā
- anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu
- cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu
- kantoplastika Acs ārējā kaktiņa paplašināšana vai tā defekta izlabošana
- plaksnējums Acs baltums
- sclera Acs baltums
- fundālā mikroskopija acs dibena apskate ar instrumentu, kurā apvienots radzenes mikroskops un oftalmoskops
- plakstiene Acs dobuma augšdaļa kopā ar plakstiņu
- periorbita Acs dobuma kaulplēve
- periorbīta Acs dobuma kaulplēve
- oftalmoneirīts Acs dobuma nerva iekaisums
- orbitogrāfija Acs dobuma un tā satura rentgenogrāfiska vai datortomogrāfiska vizualizācija
- orbīta Acs dobums
- ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis
- ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība
- oftalmotropometrija Acs kustību mērīšana
- fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā
- pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi
- oftalmofantoms Acs modelis apmācībai
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks
- blefarīts Acs plakstiņu malu iekaisums, grūti ārstējama slimība
- katarrakta Acs redzes slimība; katarakta 1
- tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā
- skiaskopija acs refrakcijas noteikšanas metode, novērojot ēnas kustību uz tīklenes, kuru izraisaar gaismas stara projekciju acī
- tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu
- pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ
- anizokorija Acs zīlīšu diametru nevienādība
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis
- Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu")
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
- nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm
- Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus
- Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
- Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās
- Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos
- Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla
- Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze
- Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās
- Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais
- Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības
- Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām
- Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
- iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums
- retinitis Acu ābola trešās kārtas (tīklenes) iekaisums
- halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu
- oftalmomiāze Acu infestācija ar dobumdunduru "Oestrus ovis" kāpuriem
- oftalmogrāfija Acu kustību pētīšana un grafiska attēlošana
- komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis
- ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas
- heteroftalmija Acu nevienādība
- skatiens acu orientācija uz kādu redzes objektu
- skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no [skatīt]{s:2375}
- šķērsdisparācija Acu redzes asu iekšupvērstība
- oftalmopātija Acu slimība
- radzenes līdējčūla acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās
- nagata Acu slimība; zirgu acu slimība
- oftalmiatrija Acu slimību terapija
- krāsu redze acu spēja izšķirt objekta krāsas
- undulējošais nistagms acu svārstības abos virzienos ar vienādu ātrumu un vienādiem starpbrīžiem
- skats acu vērstība uz kādu redzes objektu
- skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- ar vienu vienīgu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
- stracis Acumirklis, brīdis
- strace Acumirklis, brītiņš
- Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- ķedeliski Ačgārni, sajaucot secību
- atkāņu Ačgārni; no labās puses uz kreiso
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji
- gludā āda āda ar dabisku ādas graudu
- iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
- dermatocēle Ādā izveidojies dobums; cista
- kuibana Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
- kuibena Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
- kuibene Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
- ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā
- dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c)
- dziemulis Ādama ābols (rīkles skrimslis)
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā
- kāksle Ādamābols
- kākslis Ādamābols
- skrumslis Ādamābols, gāmurs
- adāmmašīnas klase adāmmašīnu iedalījums pēc adatu skaita garuma vienībā
- PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot
- dermatofilakse Ādas aizsardzība pret infekciju
- eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā
- čapši Ādas aizsargbikses jātniekiem; čapsi; čaparahosi
- ergodermatoze Adas arodslimība
- fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus
- pseidoanēmija Ādas bālums asinsvadu sašaurināšanās dēļ, bez patoloģiskām pārmaiņām asinīs
- piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību
- apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes
- sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ
- karotinodermija Ādas dzeltenums, ko rada karotīna pārmērība asinīs un audos
- subcutis Ādas dziļā jeb saišķaudainā kārta, kas atrodas tieši zem ādas epidermas
- nolobīšanās ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās; normālā gadījumā nolobīšanās notiek nepārtraukti un nemanāmi
- dermatolīze Ādas fibromatoze, nokārušās ādas masas
- dermatofibrosarkoma Ādas fibrosarkoma
- ādasgabals Ādas gabals
- ādgabals Ādas gabals
- ādsgabals Ādas gabals
- ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos)
- ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti
- sklerodermatīts Ādas iekaisums ar sabiezējumu un sacietējumu
- ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli
- dermataneirija Ādas inervācijas defekts, kas rada jutības traucējumus
- dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
- fotosensibilizācija Ādas jutības pastiprināšanās pret gaismu, īpaši pret saules gaismu
- pulikoze Ādas kairinājums no blusu kodieniem
- ahromija Ādas krāsas zudums, piem., albīnisma gadījumā
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis
- kaunuma lūpas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī
- riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas
- limfodermija Ādas limfvadu slimība
- deskvamācija Ādas lobīšanās
- eksuviācija Ādas lobīšanās
- elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas
- cimikoze Ādas nieze no blakšu kodieniem
- samulējums Ādas noberzums
- ekskoriacija Ādas nobrāzums
- melanoleikoderma Ādas plankumainība
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts)
- šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī
- ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu
- ādslimība Ādas slimība
- skropulis Ādas slimība - kraupis
- skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis
- zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu
- sekretodermatoze Ādas slimība ar pastiprinātu normālu sekrētu izdalīšanos
- hidroa Ādas slimība ar pūslīšu izsitumiem
- pustuloderma Ādas slimība ar pustulu veidošanos
- pitiriāze Ādas slimība ar raksturīgu klijveida lobīšanos
- kasus Ādas slimība kašķis
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
- ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana
- niezekls Ādas slimība, kam raksturīga niezēšana
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās
- vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi
- niezis Ādas slimība, kas izraisa niezēšanu
- dermatoartrīts Ādas slimība, kas saistīta ar artrītu
- epidermoze Ādas slimība, kas skar epidermu
- saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes
- epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai
- svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi
- epidermofītija Ādas slimība, ko izraisa sēnīte
- krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu
- serpiginozā, lienošā angioma ādas slimība, ko raksturo punktveida vaskulāru mezgliņu grupas, kas veido lokus
- favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte
- adesmoze Ādas slimība, kuras sekas ir saistaudu atrofija
- skrapulis Ādas slimība, līdzīga kašķim
- dermatoterapija Ādas slimību ārstēšana
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas
- dermatica Ādas slimību dziedināšanā lietojamie zāļu līdzekļi
- buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās
- eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās
- dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā
- puzuris Ādas tabakmaks
- kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu
- epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem
- tuberkulīds Ādas tuberkulozes forma, kam raksturīgi papulozi izsitumi un stipri izteikta alerģiskā reakcija
- segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu
- omfalīts Ādas un zemādas audu iekaisums nabas apvidū
- petļa Ādas vai auduma cilpa paģērba aizpogāšanai
- sakvojāžs Ādas vai blīva auduma iegarena, nedziļa soma
- gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai
- erozija ādas vai gļotādas epitēlija bojājums
- alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska
- galvanopalpācija Ādas vazomotorisko un jušanas nervu pārbaude, punktveida anodu novietojot izmeklēšanas vieta, bet katodu - uz citas ķermeņa daļas
- vilnas matiņš ādas veidojums, kas sastāv no olbaltumvielu savienojuma – keratīna
- mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
- braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu
- repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks
- kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai)
- vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli
- Syngnathus typhle adatzivs jeb gardeguna adatzivs
- jaunbērzinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Jaunbērziņi" iedzīvotāji
- Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Aahof Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums
- Adažskaja Ādažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof)
- resnā adēnija adēniju suga ("Adenium obesum")
- adenozīns Adenīna un ribozes atvasinājums, nukleīnskābju sastāvdaļa
- adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē
- adenozīndifosfāts Adenīna, d-ribozes un divu fosforskābes molekulu savienojums; piedalās glikolīzes procesos
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti
- adenozīnfosfāts Adenozīna fosforskābes esteris
- kanēļa ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe cinnamomea")
- sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea")
- asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea")
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā
- Adigeja Adigejas Republika
- temirgoji Adigejiešu etnogrāfiska grupa (uz tās dialekta pamata veidota adigejiešu nacionālā rakstība)
- Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība
- Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis
- Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu
- Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās
- Tha adigu mitoloģijā augstākā dievība, ģenētiski saistīta ar arhaisko saules dievību
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
- Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās
- apadas Adījuma nobeigums
- žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas
- atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi
- zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi
- pupugali adījuma raksts ar tumšsarkaniem apaļiem plankumiņiem uz balta fona
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus
- rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus
- galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām
- dālderis Adījumu un audumu raksts, arī zirga spalvas raibums (ābolains)
- kutikularizācija Ādiņas veidošanās uz čūlas vai brūces
- mistrīt Adīt vai izšūt raibi, aust krāsainu audumu
- stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba
- muncis Adīta vai no drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa
- endzete Adīta vai tamborēta mežģīne (ko iešuj, piemēram, spilvendrānā)
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
- algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta
- ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe
- ģērēšana Ādminība, ādu izstrāde
- forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā)
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns)
- kopsapulce Administratīva institūcija (piemēram, akciju sabiedrībā)
- apakškonsistorija Administratīva institūcija luterāņu baznīcā, kas pakļauta konsistorijai
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija
- apriņķis administratīvā teritorija, kas sastāv no vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām
- noms Administratīva vienība mūsdienu Grieķijā
- izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku
- Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2)
- izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2)
- autokefālā baznīca administratīvi patstāvīga Austrumu baznīca
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā
- prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā)
- ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos PSRS laikā pagasta vietā; attiecīgā teritorija
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība
- apvidus Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība
- Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu
- Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu
- vilajets Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Afganistānā un Turkmenistānā
- ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem
- marzs administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts apgabaliem
- Babekas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā
- gubernatūra administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā
- muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā
- zoba Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Eritrejā; viens no 6 šīs valsts reģioniem
- kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem
- Ammasalika administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grenlandē līdz 2009. g., aizņēma salas dienvidaustrumu daļu līdz Kanerlusuaka līcim
- perifērija administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grieķijā
- županija Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Horvātijā; viens no šīs valsts 20 reģioniem
- ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem
- sisla Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Islandē; viens no šīs valsts 26 reģioniem
- šebīja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Lībijā; viens no 22 šīs valsts reģioniem
- vilāja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Mauritānijā, Sudānā un Tunisijā
- pavalsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Meksikā
- Aneninojas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā (_Anenii Noi, Raionul_)
- Basarabjaskas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kantemiras un Čimišlijas rajonu, kā arī ar Ukrainu
- mintaka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Omānas Sultanātā un Saūda Arābijas Karalistē
- Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu
- žudecs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Rumānijā
- vilojats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Tadžikistānā un Uzbekistānā
- meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem
- Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
- apakšreģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas aptver daļu no kāda reģiona (piemēram, Somijā)
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā
- ančols Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības nosaukums Nepālā
- guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība Krievijā no 18. gs. līdz 1930. gadam
- volosna Administratīvi teritoriāla pamatvienība laukos Krievijā (līdz 1919. gadam)
- novads administratīvi teritoriāla vienība
- pagasts Administratīvi teritoriāla vienība
- nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē
- departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs)
- grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs)
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs)
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2)
- vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vojevodiste (2)
- prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm
- āmte Administratīvi teritoriāla vienība Dānijā
- Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso
- Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā
- nome Administratīvi teritoriāla vienība Grieķijā
- župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps
- Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
- Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
- Atirau apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Atırau oblısı_), valsts rietumu daļā, robežojas ar Rietumkazahstānas un Aktebes apgabalu, aptver Kaspijas jūras ziemeļaustrumu galu
- Batkenas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kirgizstānā, robežojas ar Ošas apgabalu, kā arī ar Tadžikistānu un Uzbekistānu
- Aizvēja Salas administratīvi teritoriāla vienība Klusajā okeānā (_Les lies sous le Vent_), Franču Polinēzijas rietumu daļā; Raromatai
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
- vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
- pilskunga iecirknis administratīvi teritoriāla vienība Kurzemes hercogistē un Kurzemes guberņā 17.-19. gs.
- Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas
- Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
- Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_)
- Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī
- Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāla vienība Limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu
- atols administratīvi teritoriāla vienība Maldīvijā
- Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
- aimaks Administratīvi teritoriāla vienība Mongolijā
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem
- Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Romā
- Abas Tibetiešu un Cjanu autonomā prefektūra administratīvi teritoriāla vienība Sičuaņas provincē Ķīnā
- ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala
- vilājets administratīvi teritoriāla vienība Turcijā un Tunisijā
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
- mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
- Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale
- vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā
- mudirs administratīvi teritoriālas vienības pārvaldnieks Turcijā; arī vairāku valsts un privātierēdņu tituls
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
- Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā
- Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
- Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā
- Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
- Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
- Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
- Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
- Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
- Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
- Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
- Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
- Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
- Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
- Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
- Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
- Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
- Vilpulkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Ternejas pagasta lielākā daļa un bijušā Rūjienas pagasta ziemeļrietumu daļa
- Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
- Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
- Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā
- Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
- Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
- Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
- Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts
- Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
- Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas
- Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
- Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu
- Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
- Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta
- Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu
- Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
- Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
- Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
- Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta
- Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts
- Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
- Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
- Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
- Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
- Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
- Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
- Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris
- Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
- Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā
- Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
- Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
- Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa
- Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta
- Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
- Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
- Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā)
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos")
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes institūcija (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šī pārvaldes institūcija
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām
- daļa administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība armijā
- mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos
- naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
- Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē
- Balakenas rajons adminstratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Zagatalas rajonu. kā arī ar Gruziju un Krieviju
- ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs
- brauķis Ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai
- enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba
- pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā
- adoptivbērns Adoptēts bērns
- pieņēmīte Adoptēts bērns, audzēknis
- aizraukt Adot (zeķi) uz beigām sašaurināt, savilkt kopā
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties
- nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā)
- adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā
- dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis
- tiešā adresēšana adresācijas veids, kurā instrukcijā uzrādītā adrese atbilst mašīnadresei
- atpakaļadrese Adrese izsaucošajā programmā, kam izsauktā programma pēc savas darbības izbeigšanas nodod vadību
- absolūtā adrese adrese, kas brīvpiekļuves atmiņā tieši norāda operanda atrašanās vietu, neprasot tās izskaitļošanu
- bāzes adrese adrese, kas kalpo par atskaites punktu citām adresēm, un to izmantojot kopā ar relatīvo adresi, dators veido absolūto adresi
- sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
- relatīvā adrese adrese, kurai tiek pievienota bāzes adrese, lai izveidotu absolūto adresi
- hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
- asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi
- lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā
- universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji
- desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta
- adsorbētājs Adsorbents
- elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā
- mazā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labia minor")
- piekrates spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labidura riparia")
- slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu
- kabis Ādu miecēšanas darbarīks - ķeksis
- šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna
- Sveķi Aduliena, apdzīvota vieta Jaungulbenes pagastā
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
- adventisti Adventisma kustības dalībnieki
- adverbiācija Adverbācija
- adverbiēt Adverbializēt
- adverbiēties Adverbializēties
- advokatūra Advokāta profesija, darbība
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās
- zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā
- Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
- ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei
- garenparalakse Aeroainas koordinātu x' starpība viena stereopāra ainām
- iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām
- stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru
- veloaerobika Aerobikas veids, kur nodarbības notiek uz velotrenažiera
- ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību
- bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti
- aerokoki Aerobisku, grampozitīvu lodveida mikrobu ģints
- bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties
- teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem
- eksperimentālā aerodinamika aerodinamikas nozare, kura pēta aerodinamikas procesus, modelējot tos speciālā laboratorijā vai lidojumā
- lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības
- kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā
- aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos
- aerodinamiskā pretestība aerodinamiskā spēka komponente, kas vērsta pretēji ķermeņa kustības ātruma virzienam un bremzē ķermeņa kustību
- aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā)
- aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas
- flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā
- spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību
- biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta
- aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana
- aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas
- aizsarggaisma Aeronavigācijas bāka aeronavigācijā bīstamu šķēršļu apzīmēšanai
- identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri
- lidlauka bāka aeronavigācijas bāka, ko izmanto lidlauka atrašanās vietas noteikšanai no gaisa
- zonālā navigācija aeronavigācijas metode, pēc kuras gaisakuģi veic lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju aeronavigācijas radiobāku darbības zonās autonomo aeronavigācijas sistēmu iespēju robežās
- aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai
- Tursiops truncatus afalīna jeb lielā jūrascūka
- danakili Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibuti
- adali Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibutijā
- monofāzija Afāzijas veids, kurā runa ierobežota ar vienu zilbi, vārdu vai frāzi
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku
- kručenijs Afērists, blēdis
- AF Afganistāna, valsts divburtu kods
- AFG Afganistāna, valsts trīsburtu kods
- ADR Afganistānas Demokrātiskā Republika
- Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.)
- AIA Afganistānas Islāma apvienība
- Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
- Montifringilla theresae Afganistānas kalnzvirbulis
- AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
- puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums)
- ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis
- interfikss Afikss, kas saista divas morfēmas, bet kam parasti nav savas semantikas
- cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
- aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
- filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe
- Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos
- Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_)
- paralītiskā afonija afonija no balss muskuļu paralīzes
- spastiskā afonija afonija no balss muskuļu spazmas
- oratoru afonija afonija no balss pārmērīgas lietošanas
- afotisks Afotiskā zona - jūru un saldūdens baseinu dziļumzona, kurā neiekļūst gaisma
- afrikānismi Āfrikā dzimušo latīņu autoru valodas īpatnības
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm
- afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām
- būru valoda afrikandu valoda - ģermāņu valodu grupas valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām
- afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda
- džembes Afrikāņu bungas
- huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi)
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga
- ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām
- Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs
- Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei
- Bubalus caffer Āfrikas jeb kaferu bifelis
- syncerus Āfrikas jeb kaferu bifeļu ģints
- illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci
- aitiopisms Āfrikas krāsaino kristīgo tautu brīvības kustība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks
- Macaca sylvana Āfrikas makaks jeb magots
- Leptoptilos crumeniferus Āfrikas marabu
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
- ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga
- ĀS Āfrikas Savienība (aizstāja Āfrikas Vienības organizāciju)
- afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu
- ĀVO Āfrikas vienības organizācija
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
- ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis)
- melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā
- afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
- afrodīziaks Afrodīzijs - jebkāda viela, kas modina vai spēcina seksuālo dziņu
- AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu
- Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
- kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi
- agavaceae Agavju dzimta jeb agavjaugi
- Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem
- vēršragu agave agavju suga ("Agave bovicornuta")
- Agdaša Aghdaša - pilsēta Azerbaidžānā
- Agdžabedi Aghdžabedi - pilsēta Azerbaidžānā
- Akstafa Aghstafa - pilsēta Azerbaidžānā
- Ahsu Aghsu - pilsēta Azerbaidžānā
- virsnauda Agio - summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību
- Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju
- Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums
- eizbahovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Eizbahova" iedzīvotāji
- ubagavieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji
- Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums
- Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums
- Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums
- Skudru Grebieži Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skudru Grebeži" nosaukuma variants
- izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B)
- aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības
- apraktognozija Agnozijas veids, kurā neatšķir labo pusi no kreisās
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām
- mazās dienās agrā bērnībā
- pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze
- Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
- hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
- Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas
- pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi
- ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā
- laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
- klasts agrāk atloks bikšu priekšā
- merkuriālijas agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām
- mehmendars agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki
- fiskāli agrāk ierēdņi, kas aizstāvēja fiska intereses, cēla viņa vārdā sūdzības utt.
- pašvāris agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu
- saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana
- libra agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera
- rūķis agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam
- kamerlengo agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā
- altins agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15. gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām
- daltons agrāk lietota atommasas vienība, kas vienāda ar 1/12 daļu no oglekļa izotopa ^12^C atoma masas
- cereoli agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem
- spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums
- šamade agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos
- ternarijs agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā
- garrote agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi
- lazarete agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams
- bakfišs agrāk studentu valodā bakalaura palama
- Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
- biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem
- denāro agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara
- uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem
- Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda
- milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram
- livra Agrākā franču svara vienība 489,5 g, līdz 1840. g. arī 1/2 kg
- Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
- Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim)
- kādreizējais Agrākais, bijušais
- repatriācija Agrākās pilsonības vai pavalstniecības atgūšana
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās
- restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem
- ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām
- akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens
- zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām
- petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
- petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa
- diggeri Agrārās kustības dalībnieki Anglijā 17. gs.
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
- kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai
- valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms
- tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
- paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru
- tandēmagregāts Agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas un ģeneratora ar kopīgu rotācijas asi
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
- uzbrucīgs Agresīvi noskaņots, gatavs uzbrukt
- špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt
- Malus praecox agrīnā ābele
- dusens Agrīnā ābele ("Malus praecox")
- splitābele Agrīnā ābele ("Malus precox")
- ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta")
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
- hormetonija Agrīnas kontraktūras veids centrālu paralīžu gadījumos, ar periodiskām toniskām spazmām un pastiprinātiem aizsardzības refleksiem
- agrīnums Agrīnība
- enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
- ARA Agrorūpnieciskā apvienība (kopā ar nosaukumu, piem., ARA "Rīga")
- agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs
- sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
- Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
- provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma
- adhezīvs Aģents adhēzijas uzlabošanai
- kardioaugmentors Aģents, kas palielina sirds apjomu vai darbu
- privātdetektīvs aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumus novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
- Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- aģitbrigāde Aģitācijas darbā iesaistīts kolektīvs
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur
- Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
- pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība
- Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm
- bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma
- Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā
- aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
- sauksme Aicinājums (uz kādu darbību); arī tieksme
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties)
- bildinājums Aicinājums noslēgt laulību
- biežāk apgriezt stilu aicinājums rakstniekiem savus darbus rūpīgi labot
- paaicināt aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.)
- uzbildināt aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1)
- uzbilst aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1)
- uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.)
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi
- izaicināt aicināt, izsaukt uz sacensību vai cīņu
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.)
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā)
- eidenieks aidinieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē
- acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā
- aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem
- Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā
- Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
- Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
- Bajanhongora aimaks Mongolijā, robežojas ar Gobi Altaja, Dzavahanas, Arhangaja, Uvurhangaja un Dienvidgobi aimaku, kā arī ar Ķīnu
- Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
- Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu
- šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam
- kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata
- ainavstruktūra Ainavas sastāvdaļu un īpašību sadalījums telpā un laikā
- ezeraine Ainavisko vienību tips, kurā ainavas un to elementi funkcionāli un vizuāli ir saistīti ar ezeru vai vairākiem ezeriem
- āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes
- mežāre Ainavisko vienību tips, kurā ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar meža masīviem un puduriem
- viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains
- šķērspārklājums Ainu pārklājums blakus lidojuma maršrutos
- galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem
- apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt)
- ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā)
- ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties
- izairēt Airējot izbraukt
- noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu)
- noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko)
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko)
- noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko)
- apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt)
- noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt
- Agabus Airētāji - airvaboļu dzimtas ģints
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
- copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- dromons Airu kara burukuģis 5.-7. gs. Bizantijā
- karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek
- ūdensvabole Airvabole - vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae")
- dytiscus Airvaboles
- ditiscus Airvaboles "Dytiscus"
- dytiscidae Airvaboļu dzimta
- gaurodytes Airvaboļu dzimtas airētāju ģints "Agabus" nosaukuma sinonīms
- hydaticus Airvaboļu dzimtas ģints
- macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
- dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus")
- zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis")
- ledus kalns Aisbergs
- kalvings Aisbergu veidošanās
- šaipīt Aisīt, zobus rādīt, izsmiet
- Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
- mēja Aita (bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
- bēja Aita (bērnu valodā)
- Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs
- kailenis Aitādas kažoks bez virsdrēbes
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā
- vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne
- plaktis Aitu aknu slimība
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem
- aitbars Aitu bars
- aitpūlis Aitu bars
- aitganeklis Aitu ganības
- aitiņs aitu ganības, aploks
- griezauka Aitu griešanās slimība
- estroze Aitu invāzijas slimība, entomoze, ierosina aitu spindeles kāpuri, ko lidojošas spindeļu mātītes iešļāc aitas nāsīs
- aitpricis Aitu kāvējs vai uzpircējs, arī citu gadījuma darbu strādnieks
- griešanās aitu slimība, kas izpaužas kā aitas riņķošana ap sevi
- aitu niezulis aitu slimība, ko izraisa prioni
- plaktes Aitu slimība, ko rada aknu dēle
- millerioze Aitu un kazu invāzijas slimība, ko ierosina specifiska nematoze, slimie dzīvnieki klepo, novājē
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās
- Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa
- Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls
- Maiļupīte Aiviekstes labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā
- Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste
- Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
- Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka
- Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
- Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
- izmirnēt aiz bada novājēt
- izmērnēt aiz bada novājēt; izmirnēt
- izmierniet aiz bada novājēt; izmirnēt
- badmira aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks
- badmire aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks
- badmiris aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks
- aiz gara laika aiz garlaicības (ko darīt)
- gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt)
- aiz gara laika, arī gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt)
- aizrobežas aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
- aizrobežu aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
- izdegt aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem)
- aizkrāsnā aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam
- aizkrāsnī aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam
- maukt aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus)
- apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties
- piegrezīt aiz nemākulības sabojāt
- pazaudēt aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast
- nodrašķīt aiz nevērības ātri novalkāt drēbes
- ielaist aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā)
- aizlaist garu ceļu aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko)
- barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
- izgriešana aiz noteiktas robežas esošas displeja attēla daļas atdalīšana un atmešana
- par skaistām acīm aiz simpātijām, labvēlības; par velti
- nožēlot aiz skaudības noburt
- noskaust aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko)
- spītespēc aiz spītības
- sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm)
- Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
- Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli
- aizvagāt aizart (arot pārklāt, aizbērt)
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
- Kausiņš aizaudzis ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
- Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums
- aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli
- aizsūnot Aizaugt, aizbāzt ar sūnām
- otoantrīts Aizauss paugura dobuma iekaisums
- antrektomija Aizauss paugura dobuma sienu izgriešana vai kuņģa vārtnieka ieejas rezekcija
- antrotimpanīts Aizauss paugura dobuma un bungdobuma iekaisums
- antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana
- mastoidotomija Aizauss paugura šūnu vai dobuma pārgriešana
- aizbaidēt Aizbaidīt
- aizčivināt Aizbaidīt
- izbaidīt Aizbaidīt
- notraucēt Aizbaidīt
- aizčabināt Aizbaidīt ar čabēšanu
- atbrīdināt Aizbaidīt prom, darīt uzmanīgu
- drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces
- aizbadīt Aizbakstīt
- nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši
- azbaras Aizbars
- aizbāšķis Aizbāznis
- aizbīdeklis Aizbāznis
- bāzeknis Aizbāznis
- stebans Aizbāznis
- trape Aizbāznis (no papīra vai pakulām)
- spunde Aizbāznis (parasti mucai); tapa
- kropka Aizbāznis (parasti pudelēm)
- prapis Aizbāznis (parasti pudelēm)
- šplintene Aizbāznis (ratiem u. tml.)
- spunda Aizbāznis koka mucai vai kannai; caurums, kurā šādu aizbāzni liek
- praplis Aizbāznis, korķis
- purciķis Aizbāznis, korķis, tapa; alus mucas tapa
- sprūdziņš Aizbāznis, puļķis
- kamstis Aizbāznis, tapa, spraudnis
- ķimsis Aizbāznis, tapiņa
- aizbāžamais Aizbāznis, tas ar ko kaut kas tiek aizbāzts
- propis Aizbāznis, uzbāznis
- aizbāža Aizbāznis; aizbāzeknis
- aizbāzis Aizbāznis; aizbāzeknis
- aizbāzs Aizbāznis; aizbāzeknis
- sprūdenis Aizbāznis; arī tapa
- propka Aizbāznis; korķis; propis
- aizbāzeknis Aizbāznis; tas ar ko aizbāž
- aizgraudot Aizbāzt
- aizgrodot Aizbāzt
- aizpeķēt Aizbāzt
- aiztuļķēt Aizbāzt
- nopropēt Aizbāzt
- tuļķēt Aizbāzt (caurumu)
- aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi
- aptūcīt Aizbāzt aiz kaut kā
- aizčubināt Aizbāzt ar lupatām caurumu
- puļķēt Aizbāzt ar puļķi
- aizkaķēt Aizbāzt ar sūnām vai pakulām
- vīkšķīt Aizbāzt caurumu ar salmu vīkšķi
- aizbikstīt Aizbāzt, aizbakstīt
- aizdakstīt Aizbāzt, aizbakstīt caurumu
- aizbalzīt Aizbāzt, aizbakstīt, aizbikstīt
- aizbakāt Aizbāzt, aizdrīvēt
- aizķezināt Aizbāzt, aizdrīvēt
- paugāt Aizbāzt, drīvēt (plaisas starp grīdas dēļiem ar sūnām vai zāli)
- noštopēt Aizbāzt, nosprostot
- aizzabināt Aizbāzt, piebāzt
- aizbaknīt Aizbāzt, spiežot iekšā
- aizbloķēt Aizbāzt; aizsprostot
- aizmauts Aizbāzts
- plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai
- notīt makšķeri aizbēgt
- paņemt pēdu (arī vagu) aizbēgt
- piesist pēdu aizbēgt
- paraut fraciņu aizbēgt
- paņemt fraku aizbēgt
- paraut fraku aizbēgt
- aizlaisties Aizbēgt
- aizmuģīt Aizbēgt
- aizmukāt Aizbēgt
- aizmukināt Aizbēgt
- aizšpannēt Aizbēgt
- juzonuķ Aizbēgt
- smitsja Aizbēgt
- sorvatsja Aizbēgt
- sviņķiķ Aizbēgt
- uhrkaķ Aizbēgt
- ukahaķ Aizbēgt
- apmukt Aizbēgt zem kaut kā
- novickuļot Aizbēgt, aizlidot
- aizlaisties lapās aizbēgt, aizmukt
- aizmatot Aizbēgt, izbēgt, ātri aiziet
- pabēgt Aizbēgt, izmukt
- aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet
- pabēgties Aizbēgt, patverties
- aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās
- aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās
- aizbirināt Aizbērt
- aizgrūst Aizbērt (ar lāpstu)
- aizbedīt Aizbērt (kapu)
- aizbirdināt Aizbērt aiz kaut kā
- aizgrābīt Aizbērt ar rokām (vairākkārt grābjot)
- aizsērīt Aizbērt ar saslaukām (upes gultni)
- apmēzt Aizbērt, aizbārstīt ar mēsliem
- aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.)
- aizbest Aizbērt, aizrakt
- aizsērst Aizbērt, aizsprostot
- aizbārstīt Aizbērt; izbārstīt
- vārstali Aizbīdāmas kārtis, ko lieto žoga vārtu vietā
- vārstalas Aizbīdāmi vārti ar 3-4 apaļkoka kārtīm
- vēlogs Aizbīdāms logs (vai lūka) rijā dūmu izlaišanai
- dasaut Aizbīdīt (aizbīdni)
- dabīdīt Aizbīdīt līdz noteiktai vietai, piebīdīt
- spraudulis aizbīdnis
- aizbīdeklis Aizbīdnis
- aizšautra Aizbīdnis
- priekššaujams Aizbīdnis
- aizšaujamais Aizbīdnis (2)
- šībelis Aizbīdnis (dūmvadam)
- šīberis Aizbīdnis (dūmvadam)
- šībere Aizbīdnis (parasti krāsns vai plīts dūmvadam)
- šāveklis Aizbīdnis, durvju aizšaujamais
- aizsargbīdnis aizbīdnis, kas paredzēts drošībai, aizsargāšanai
- zasunka Aizbīdnis, piemēram, durvīm, dūmvadam
- attraucēt Aizbiedēt, iztraucēt
- aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā
- aizruna Aizbildinājums
- aizbildināšanās Aizbildinājums (sev par labu)
- preteksts Aizbildināšanās iemesls
- aizgansts Aizbildināšanās iemesls, izruna
- izrunas Aizbildināšanās, atruna
- atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās
- aizruna Aizbildināšanās; atrunāšanās; arī iegansts
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā)
- gādātniece Aizbildne, kas domā par visu īstajā laikā un visu padara
- in statu pupillari aizbildnībā (parasti par skolēniem)
- kuratorija Aizbildnība, aizgādnība
- protekcija Aizbildnība, aizgādnība
- egīda Aizbildniecība, aizsardzība
- protekcionisms Aizbildniecība, aizsardzība
- zem egīdas aizbildniecībā, aizsardzībā
- aizbildība aizbildniecība, gādība
- pārstāvētājs Aizbildnis
- patrons Aizbildnis, aizstāvis
- tēvvietis Aizbildnis, audžutēvs
- apikans aizbildnis, zinātājs tēva vietā
- korāteris Aizbildnis; kurators
- kurāteris Aizbildnis; kurators
- aizbildeknis Aizbilstamais
- aizbizināt Aizbizot
- aizbižot Aizbizot, aizskriet
- aizplenderēt Aizblandīties
- nosajaukties Aizblandīties
- aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot
- aizdaldot Aizblandīties, aizklejot
- aizabļauties Aizbļauties
- aizburtot Aizboksterēt līdz noteiktai vietai
- aizpukšķināt Aizbraukt
- aizripināt Aizbraukt
- aizvagot Aizbraukt
- aizvažāt Aizbraukt
- aizvažot Aizbraukt
- mahnuķ Aizbraukt
- nobraukties Aizbraukt
- aizklidzinēt aizbraukt (lēnām vai klabot)
- aizripot aizbraukt (par cilvēku)
- aizlidot aizbraukt (par lidaparātiem)
- aiziet aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
- aizripot aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
- aizritēt aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
- aizšvīkstināt aizbraukt (piem., riepām švīkstot)
- nobraukt aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
- aizbraukāt aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp
- aizdūkt aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem)
- aizdunēt aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem)
- aizklabināties aizbraukt ar klabošiem ratiem
- aizskretelēt aizbraukt ar maziem bērnu ratiem
- aizmuļļāties aizbraukt ar pūlēm
- aizšķūtēties aizbraukt ar pūlēm
- aizšļūkt aizbraukt ar ragavām
- aizkankāt aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu
- aizcīkstēt aizbraukt čīkstot
- aizdārdzēt aizbraukt grabot, dārdot
- aizklaudzinēt aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam
- aizgrandīties aizbraukt kratoties
- aizķellāties aizbraukt pa dubļainu ceļu
- aizpērt aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī)
- aizblārkšķēt aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu
- aizorēt aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu
- aizklidzināt aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab
- aizkladzināt aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu
- aiztecināt aizbraukt sīkiem rikšiem
- zavitsja Aizbraukt, aizbēgt
- aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem
- aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt
- aizdicelēt aizbraukt, aizvest ar divriču ratiem
- aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
- aizjādīties Aizbraukt; aiziet
- aizbrāzt Aizbrāzties
- aizgraut Aizbrāzties, skanēt
- nošļampāt Aizbrist (pa dubļiem)
- aizdangāt Aizbrist (pa purvainu vietu)
- dabrist Aizbrist līdz (kam)
- aizbradāt Aizbrist prom
- aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā)
- aizdrīģēt Aizbultēt
- aizšļūtēt Aizbultēt
- novārst Aizbultēt
- sabultēt Aizbultēt
- aizabultēties Aizbultēties
- aizreizot Aizceļot, aizbraukt
- aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu)
- aizmurdzīt Aizdabūt
- aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot)
- aizgrābīt Aizdabūt prom, vairākkārt grābjot
- aizfurķīt Aizdabūt; aizvest
- aizzeņķēt Aizdambējot nosprostot
- lemiķis Aizdambējums, (dīķa, ezera) ūdens nolaišanas vieta
- spriest aizdambēt
- aizdambrēt Aizdambēt
- aizprodīt Aizdambēt
- nodambēt Aizdambēt
- aizadambēties Aizdambēties
- nodambēties Aizdambēties
- nodurties Aizdambēties
- aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
- ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai); rāvējslēdzējs
- sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu
- sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus)
- sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas
- aizsprādzēties Aizdarīt (sava apģērba sprādzi, sprādzes)
- aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi)
- saut ciet aizdarīt ar aizbīdni
- kņopēt Aizdarīt ar āķi (apģērbu)
- bultēt Aizdarīt ar bultu (2); atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu)
- sašpilkāt Aizdarīt ar drošības adatu
- belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu
- knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties
- aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu)
- kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
- pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- bezkontaktu aizdedze aizdedze, kurā indukcijas spoles darbību vada bezkontaktu pārtraucējs
- baterijas aizdedze aizdedze, kurā zemsprieguma enerģijas avots ir akumulatoru baterija vai, motoram darbojoties, ģenerators
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
- pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu
- aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
- atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana; atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām)
- mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
- īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros
- aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā
- murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka
- suspekts Aizdomīgs; apšaubāms
- aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot)
- Dumblis Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
- Aizdumbļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
- Dutvulu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
- Aizdubļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
- Dumblu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
- Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā
- Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
- aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu)
- SOB Aizdusa, elpas trūkums (angļu "shortness of breath")
- sirds astma aizdusas lēkmes, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ
- aizaugt Aizdzīt (par brūci)
- aizbruzdināt Aizdzīt, radot brīkšķošu troksni
- izkortelēties Aizejot atbrīvot (vietu, telpu)
- atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni)
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem)
- aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to
- aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību
- nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību)
- aizgrabināt Aizgādāt, izraisot graboņu, rīboņu, nogādāt aiz kaut kā
- aizgādnība Aizgādība
- aizgādniecība Aizgādība
- patronāts Aizgādība, aizbildnība
- paspārne aizgādība, aizbildnība, pakļautība
- zem spārniem (arī spārna) aizgādībā, aizbildnībā; arī patvērumā
- cura Aizgādnība
- konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā
- aizgrābīgs Aizgrābjošs, aizkustinošs, saviļņojošs
- aizgramstīt Aizgrābt
- aizkašāt Aizgrābt (2)
- aizkasīt Aizgrābt (2)
- eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot
- eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma
- eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs
- aizčuknīt Aizgrūst (bakstot, bikstot)
- aizčukstīt Aizgrūst, aizbakstīt
- aizčukurēt Aizgrūst, aizbakstīt
- aizpuinīt Aizgrūst, grūžot dabūt prom
- aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā
- kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu)
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības
- slāvisms aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas
- baltisms aizguvums no baltu valodām
- lībisms aizguvums no lībiešu valodas
- abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai
- aizkančīt aiziet (bērnu valodā)
- aizdalsāt aiziet (bez zināma iemesla)
- aizslampāt aiziet (kaut kur) bez īsta iemesla
- atstāties aiziet (no darba, amata)
- aizseperēt aiziet (par bērniem, kas tikko sāk staigāt)
- aizrāpot aiziet (parasti lēni, ar grūtībām)
- aizļikāt aiziet (sacīts par bērniem un zaķiem)
- aizkluburēt aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem)
- aizklunkurēt aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem)
- izņemt atvaļinājumu aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā
- izputēt no zemes virsas (arī no pasaules) aiziet bojā
- izputēt no pasaules (arī no zemes virsas) aiziet bojā
- izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus) aiziet bojā
- aiziet bujānos aiziet bojā
- pagult aiziet bojā (bruņotā cīņā)
- iznīkt aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu)
- izmirt aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu)
- izbeigties aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust
- noputēt aiziet bojā (par materiālām vērtībām)
- noslīkt aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem)
- izdegt aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.)
- sabrukt aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.)
- sagrūt aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.)
- izkvēpt aiziet bojā, iznīkt
- nobeigties aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām)
- pazaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā
- zaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā
- sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā)
- sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā
- izputēt aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu)
- aizbungāt aiziet bungojot
- aiziet par tālu aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas
- aizdikāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
- aizdīkāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
- aizstuknīties aiziet negribīgi, nelabprāt
- atkāpties aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata
- doties (arī iet) pensijā aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju
- aiziet aiz krūmiem aiziet nokārtot dabiskās vajadzības
- aizpļekāt aiziet pa dubļiem
- aizšļampāt aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu
- emeritēties aiziet pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
- aizposties aiziet pieklājīgi ģērbtam
- aizvārīt aiziet rībot (krācot, rūcot)
- tērestība aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties
- notīties aiziet, aizbēgt
- oborvatsja aiziet, aizbēgt
- obrivs aiziet, aizbēgt
- otvaļiķ aiziet, aizbēgt
- otvaļitsja aiziet, aizbēgt
- poļiņaķ aiziet, aizbēgt
- posedeķ aiziet, aizbēgt
- svaļiķ aiziet, aizbēgt
- aizajaukties aiziet, aizbraukt
- aiztriept aiziet, aizbraukt
- aizdoties aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni)
- aizkuļāt aiziet, aizbraukt ar pūlēm
- aizagrūsties aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa
- aizdauzīties aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai)
- aizadauzīties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizašatāties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizašķetināties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizažauties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aiztrakāt aiziet, arī aizbraukt
- pacelt cepuri aiziet, atstāt ko, pamest esošo darba, dzīves vietu
- aizkūjāt aiziet, balstoties uz nūjas
- aizklibināt aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem
- aizķegot aiziet; aizbēgt
- aizmočīt aiziet; aizbraukt
- aizpirst aiziet; aizbraukt
- aizpisties aiziet; aizbraukt
- aizļokāt Aizjāt (parasti bērnu valodā)
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs
- kabeklis Aizkabināms ķeksis
- kabekls Aizkabināms ķeksis
- aizkapināt Aizkabināt
- aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā)
- aizkacēties Aizkabināties
- aizurdīt Aizkārpīt, rakņājot (bikstot) nosprostot, aizbāzt
- antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem
- nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem
- retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu
- panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti
- sasadzīties Aizkavēties (par darbiem)
- apkavēties Aizkavēties uz īsu brīdi
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem)
- aizklengot Aizklejot, aizblandīties
- aizkļūdīt Aizklejot, aizblandīties
- aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
- aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
- aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
- aizklebečēt Aizklibot
- aizklibāt Aizklibot
- daklebečēt Aizklibot līdz kādai vietai
- aizkluburot Aizklumburot
- atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu
- atkodelēt Aizkost, nokost, aizskrubināt, noskrubināt, aizgrauzt, nograuzt
- stučkēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pilsētas (bij. Stučka) iedzīvotāji
- Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums
- Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums
- jaunbebrēnieši Aizkraukles novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbebri" iedzīvotāji
- Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
- Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
- Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski
- Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums
- Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums
- Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
- Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
- pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums
- piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
- Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā
- Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums
- lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji
- Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā
- Ascheraden Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums
- Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski
- timopātija Aizkrūtes dziedzera slimība
- distīmisms Aizkrūts dziedzera disfunkcija bērnībā
- timopoetīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti
- timostimulīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti
- pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem
- heteropankreātisms Aizkuņģa dziedzera darbības neregularitāte
- glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs
- retardīns Aizkuņģa dziedzera hormons, kas neitralizē tireotoksīna toksisko darbību
- pankreatopātija Aizkuņģa dziedzera slimība
- tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas
- orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi)
- aizlabot Aizlāpīt, salabot aizlāpot
- aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt
- aiztīties Aizlavīties, aizbēgt
- aizčurkstēt Aizlidot (par bezdelīgu)
- enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā
- katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
- embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās
- zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu
- bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā
- prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus
- bans Aizliegums, publisks pasludinājums
- prohibicionisms Aizliegumu ierosināšana un atbalstīšana
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā
- aizteikt Aizlikt labu vārdu par kādu
- aizlūgt Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu
- aizmeldēt Aizlikt par kādu labu vārdu
- aizmeldināt Aizlikt par kādu labu vārdu
- aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu
- noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1)
- aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā)
- aiztumēt Aizlīmēt, aizlipināt (bišu stropā)
- pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem)
- saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru)
- noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju)
- skleroze aizmāršība
- aizmirsība Aizmāršība
- neatcere Aizmāršība
- neatmiņa Aizmāršība
- aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.)
- aizdangāt Aizmīdīt, aizbradāt
- aizmidzēt Aizmidzināt (bērnu)
- atlūzt Aizmigt (parasti alkohola reibumā vai aiz noguruma)
- atrubīties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
- atslēgties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
- apmigt Aizmigt, iemigt (par visu subjektu kopumu)
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam)
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt
- zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko)
- bezvēsture Aizmirstība
- mirsa Aizmirstība
- nebūtība Aizmirstība (1)
- nemiņa Aizmirstība (1)
- nebūtība Aizmirstība (2)
- izkūpēt no galvas (arī no prāta) aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā)
- izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas aizmirsties, pārstāt būt apziņā
- duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes
- jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai
- atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai
- aizmuknīt aizmukt, aizbēgt
- atnaglot Aiznaglot; naglojot sabojāt
- aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām
- Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
- Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
- kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi
- kredītvērtējums Aizņēmēja maksātspējas novērtējums atbilstoši noteiktai vērtējuma sistēmai
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
- aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai)
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties
- izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā)
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā)
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem
- piepildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi)
- aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi)
- ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību
- pildīt Aizņemt vietu (telpā, platībā)
- aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību)
- atberes Aizņemta labība, kas jāatdod ar procentiem
- izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām)
- pamatparāds aizņemto līdzekļu vērtība bez samaksas par aizņēmumu (aizdevu procentiem) un soda naudas par tā atmaksas kavējumu
- nebrīvs Aizņemts darbā; visu laiku nodarbināts
- aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
- kupīra Aizņēmuma obligācija
- senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod priekšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu
- īstermiņa aizņēmums aizņēmums, kurš atmaksājams agrāk nekā gadu pēc pārskata gada beigām
- repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies
- FITB Aizpildi veidlapu (angļu "fill in the blank")
- sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes)
- piecikstēt Aizpildīt ar žagariem (par bedrēm uz ceļa)
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt
- aizlepīt Aizpildīt, izlabot ar māliem, ģipsi u. tml.
- aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām)
- aizdrīvēt Aizpildot (spraugu), izlabot (ko)
- aizirdzēt Aizplūst, aizburbuļot (par skaņām)
- nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to
- aizpogāties Aizpogāt sev (apģērbu, pogas)
- sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu)
- Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā
- Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
- Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums
- Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums
- rokasbirzenieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji
- rokasbirznieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji
- Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
- Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
- āče Aizrādījuma, izbrīna interjekcija
- contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt
- allegācija Aizrādījums uz rakstnieku vai viņa darbu
- norūķēt Aizrādīt, bārties
- aizzavēt Aizraidīt Viņpasaulē ar buršanos
- paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms
- aizrautīgums Aizrautība
- iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2)
- iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam
- laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko)
- likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai)
- degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā)
- kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam)
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm)
- AMM Aizrobežu mākslas muzejs
- celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs
- turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
- turpinājums Aizsāktas darbības, norises, stāvokļa nākamais posms
- ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām)
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- aizvēja Aizsardzība
- aizstāvība Aizsardzība (3)
- drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem)
- māja Aizsardzībā (sporta spēlēs), tuvāk saviem vārtiem vai savam grozam
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama)
- kiberaizsardzība Aizsardzība pret kiberuzbrukumiem un kibernoziegumiem
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
- elektrostatiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences elektrisko lauku iespaidu
- magnētiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences magnētisko lauku iespaidu
- defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās; aizsardzības, aizstāvēšanās taktika
- aizstāvēšana Aizsardzība, aizstāvība
- paģisme Aizsardzība, aizstāvība
- aigida Aizsardzība, patvērums
- aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla
- biocīds aizsardzības līdzeklis vai tā aktīvā daļa, kas pasargā koksni no bioloģiskās sairšanas
- AiM Aizsardzības ministrija
- Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
- dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde
- aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni
- nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā
- aizsargspēja Aizsardzības spēja
- jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību
- presings aizsardzības veids sporta spēlēs - cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā
- aizsardzībnieks Aizsardzībnieku politiskās kustības dalībnieks
- Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
- Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
- Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu
- specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā)
- salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu
- migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm
- aizsargacenes Aizsargbrilles
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem
- viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni
- ķīveris Aizsargcepure, bruņucepure
- ķivere Aizsargcepure; arī bruņucepure
- cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos
- valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt
- izplūstoša iespiedkrāsa aizsargkrāsa, kurā ir krāsvielas, kas kopā ar šķīdinātāju iesūcas papīrā (izplūst plašumā vai dziļumā), un katrs mēģinājums mehāniski dzēst datus dokumentā rada redzamus bojājumus
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu
- beks Aizsargs (futbolā)
- apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
- amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu)
- antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību
- kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem
- aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm)
- disfunkcionāla ģimene aizskarošs un birkojošs apzīmējums, kuru dažkārt lieto darbā ar ģimenēm
- fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem
- garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem
- knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
- dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu
- insultācija Aizskārums, rupjība, izsmiešana
- aizbūkšķēt Aizskriet ar dobju troksni
- aizsprūkt Aizskriet projām, aizbēgt, izbēgt
- aizbēgalēt Aizskriet, aizbēgt (atkārtoti)
- aizbizenēt Aizskriet, aizbizot
- aizbizinēt Aizskriet, aizbizot
- aizbraukšēt Aizskriet, brīkšķinot (zarus, žagarus)
- aizjūgties Aizskriet; aizbēgt
- aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā)
- aizslogs Aizslēgs, aizgalds, aizslēdzama istaba
- konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai
- aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot)
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli)
- nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt
- nočērkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt
- vērdzēt Aizsmakušā, neskaidrā ķērkstošā balsī skanēt
- nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt
- aizspaidīt Aizspiežot brūci, ļaut asinīm sarecēt
- aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā
- barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem
- uzdambējums Aizsprostojums; dambis
- aizblieķēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot
- aizblietēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt
- aizkārstīt Aizsprostot; norobežot, aizkārt priekšā
- profundoplastika Aizsprostotas vai stenotizētas augšstilba artērijas dziļās daļas rekonstruēšana
- aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem
- aizsprostenis Aizsprosts, dambis
- pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes
- augšā Aizstāj verba priedēkli "uz-" (imperfektīvajā veidā)
- nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā)
- klāt Aizstāj verba priedēkli pie-, norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam)
- prolīns Aizstājamā aminoskābe, 2-karboksipirolidīns; organismā ir brīvā veidā un olbaltumvielās
- cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā
- serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos
- citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai
- vietnis Aizstājējs, parasti līdzīgs, bet mazvērtīgāks
- ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu)
- maiņa aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2)
- aizvietošana Aizstāšana, substitūcija
- aizvietojamība Aizstāšanas iespējamība
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci)
- atmainīt Aizstāt, nomainīt (darbā)
- atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu
- atsvērt Aizstāt; būt līdzvērtīgam
- parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas
- atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa
- pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem
- turēt kanti aizstāvēt; atbalstīt (kādu)
- advokātēt Aizstāvēt; piemeklēt vienpusēju informāciju aizstāvībai
- gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest
- aizstāvniecība Aizstāvība (2)
- dingsma Aizstāvība, aizstāvniecība
- dinksma Aizstāvība, protektorāts
- apoloģija Aizstāvības, arī aizstāvēšanās raksts
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs
- aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus)
- aizskriet aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.)
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai
- notulderēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru)
- notuldurēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru)
- aizpravīt Aizsūtīt, aizdabūt prom
- aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus
- splinte Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā
- splintele Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā
- nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt
- bomis Aizšķērsis; barjera
- boms Aizšķērsis; barjera
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai
- aizklamburēt Aiztaisīt ar klamburu
- aizklamburot Aiztaisīt ar klamburu
- aizcibot Aiztaisīt cibu
- aizklabināt Aiztaisīt klabot
- aiztapot Aiztaisīt, aizvērt, aizbāzt ar tapu
- paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
- retence aizture; zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā
- zastukaķ Aizturēt darbībā
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām)
- prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu
- aiztecināt Aizurbt
- aizurbties Aizurbt (2)
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās
- pārdzīvot Aizvadīt (kādu dzīves, attīstības posmu)
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.)
- kutka Aizvainojoša palama stīvai, slimai būtnei
- aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas)
- 10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus
- aizvāļāt Aizvelt prom (atkārtoti, vairākus objektus, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā)
- aizverkšķis Aizvērtām acīm, bet ne pilnīgi
- aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm)
- aizstebļīt Aizvest (kādu pret tā gribu)
- paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi
- nodīdelēt Aizvest, aizbraukt
- aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.)
- nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt
- agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.)
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
- līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu
- taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis
- alanīns Aizvietojama aminoskābe, kas ir visu olbaltumvielu un dažu citu dabas vielu sastāvā
- konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni
- Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski
- aizdzīvināt Aizvilināt, ar viltu aizdabūt
- aizgrabināt Aizvilkt, izraisot graboņu
- nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
- nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā)
- aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem)
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
- aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
- aizzibināties Aizzibināt
- aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt
- rēstes Aizžogojums ap bīstamu vietu
- rēstiņas Aizžogojums ap bīstamu vietu
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
- barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera
- aizmargot Aizžogot, norobežot ar margām
- aizžuburoties Aizžuburot
- AB Ak tu tētīt! (angļu "ah bless!"; īsziņās)
- kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu
- akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā
- Arābijas akācija akāciju suga ("Acacia arabica")
- blāvā akācija akāciju suga ("Acacia dealbata")
- aciņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī
- actiņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī
- akata Akacis, bezdibenis purvā, upē, ezerā
- akats Akacis, nepārejama vieta purvā, kur aug tikai sūna un purva zāle, bet ne koki un krūmi
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību
- sociālā administrēšana akadēmiska disciplīna, kuras uzmanības centrā ir sociālo pakalpojumu struktūra un prakse
- Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
- maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
- studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas
- gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
- Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
- Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus
- Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki
- Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede
- tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā
- acanthodii Akantodes jeb žokļžauņi, izmirušu zivju klase
- Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus")
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus
- akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums)
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
- grīvlāde akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm
- sebils akas namiņš arābu austrumu pilsētās
- grodi akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm
- Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
- Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
- oksitonēt Akcentēt vārda beidzamo zilbi
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā)
- autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu)
- priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā
- papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas
- brīvakcija Akcija, ko saņem dibinātājs par savām pūlēm
- personāla akcija akcija, kuru iegūst tikai akciju sabiedrības darbinieki
- kapitāla daļa akcija, vērtības daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībā un komanditsabiedrībā
- akciju kurss akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā
- illācija Akciju cenas samaksa par aportu (akcionāra noguldījumu ne naudā, bet mantā)
- kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā
- akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā
- MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem
- akcijbiedrība Akciju sabiedrība
- A/S Akciju sabiedrība
- AS Akciju sabiedrība
- VN Akciju sabiedrība "Ventspils nafta"
- SA Akciju sabiedrība (fr. "societe anonyme")
- A.g. Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
- A/G Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
- AG Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
- anonīmā sabiedrība akciju sabiedrība ar akcijām "uz uzrādītāju"
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
- meitas uzņēmums akciju sabiedrība, kurā citai akciju sabiedrībai pieder vismaz puse akciju kapitāla
- holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību
- kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
- pašvaldības akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder pašvaldībai
- valsts akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder valstij
- atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties
- sabiedrības dalībnieks akciju sabiedrības akcionārs vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks
- dalībnieku sapulce akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulce
- akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida
- pašlikvidācija Akciju sabiedrības darbības izbeigšana pēc akcionāru sapulces lēmuma
- skripi Akciju sabiedrības izdotas īstermiņa obligācijas, ko sabiedrība izdala akcionāriem dividendes vietā
- akcijkapitāls Akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentā statūti
- akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā
- apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš
- izpilddirektors Akciju sabiedrības vadītājs, ko ievēlē valde
- ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce
- koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās
- grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus
- fūzija Akciju sabiedrību saplūšana (apvienošanās) vai vienas akciju sabiedrības ieplūšana otrā
- akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē
- akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās
- akcijas krīt akciju vērtība pazeminās
- aports Akcionāra noguldījums ne naudā, bet mantā
- atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu
- akebia Akebijas
- pieclapu akebija akebiju suga ("Akebia quinata")
- trīslapu akebija akebiju suga ("Akebia trifoliata")
- akinēze Akinēzija - locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ
- Stabex ĀKK un AZT eksporta ienākumu stabilizācijas sistēma
- tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta
- fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis
- ableptisks Akls, apstulbis
- šķeltais aklis akļu suga ("Galeopsis bifida")
- mīkstais aklis akļu suga ("Galeopsis pubescens")
- ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka
- Viče Akmene, Durbes pieteka
- Vīcupe Akmene, Durbes pieteka
- Vīčupe Akmene, Durbes pieteka
- Vīcupīte Akmene, Durbes pieteka
- bruģakmens Akmens (ceļu) bruģēšanai; bruģa veidošanai
- dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
- Betula ermannii akmens bērzs
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
- akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
- trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu
- balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli
- cistolitiāze Akmens urīnpūsli; slimības stāvoklis, kas ar to saistīts
- pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu
- Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5 cm
- torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu
- robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu
- kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni
- upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā
- Akmeņraga bāka Akmensraga bāka
- rova Akmeņaina vieta jūras dibenā, kur reņģes mēdz nārstot
- rauzis akmeņains jūras dibens
- slišiņš Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
- slisītis Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
- dzelmes puišiņš akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
- urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī
- vietējās nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru tilpums ir 7-10 kubikmetri
- valsts nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru virszemes tilpums pārsniedz 10 kubikmetrus
- akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
- tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
- neīstais jasmīns akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
- pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
- paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- pilsētas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x urbium")
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
- atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās
- fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei
- karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai
- kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu
- karbons akmeņogļu periods - paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
- Scopthalmus maximus akmeņplekste jeb āte (syn. "Psetta maxima)
- Psetta maxima akmeņplekste jeb āte, šīs ģints suga
- kambala Akmeņplekste, āte; kamba
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
- kama Akmeņu bute
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
- Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts
- Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
- litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
- histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
- petronia Akmeņzvirbuļi
- blāvais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia brachydactyla")
- lūsumainais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia petronia")
- Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums
- hepatofīma Aknu audzējs vai abscess
- aknu dēle aknu blakts
- plakts Aknu blakts
- hepatorāfija Aknu brūces sašūšana
- redija Aknu dēles attīstības stadija
- urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē
- histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē
- glisonīts Aknu fibrozās perivaskulārās kapsulas iekaisums
- malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti
- hepatokarcioģenēze Aknu karcinomas attīstība
- distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem
- hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas
- cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze
- hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- Studions akoimetu klosteris Konstantinopoles rietumu daļā, dibināts 463. g.
- akots Akorda darbs
- ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda
- arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
- arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
- fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
- akotdarbs Akorddarbs
- Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve
- Chenopodium aristatum akotainā balanda
- blūzga Akots, atlobījusies āda
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām
- publisks muzejs akreditēts valsts, pašvaldības vai autonoms muzejs
- atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt
- akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos
- ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā
- akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde
- akrilāts Akrilskābes sāls vai esteris
- pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju
- inlains Akrobātiskā skrituļslidošana (parasti speciāli izveidotās konstrukcijās, skeitparkos)
- kurbete akrobātisks lēciens
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
- pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu
- velofigūrists Akrobātisku triku izpildītājs uz velosipēda cirkā
- akrobolists Akrobolistu vienības dalībnieks
- Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana")
- akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju
- akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi
- akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu
- akris Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^)
- ekrs Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^)
- ac Akrs, laukuma mērvienība angļu mēru sistēmā, 1 ac = 4046,86 kv. m
- Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam
- propellerturbīna Aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas paredzēta nemainīgam krituma augstumam
- axyris Aksires - balandu dzimtas ģints
- ārgalība Ākstība
- špāsi Ākstība
- mošķība Ākstība, māņu piekopšana
- ampelība Ākstīga izdarība
- žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks
- švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs
- švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks
- ķekatas Ākstīšanās, blēņošanās
- žargalāties Ākstīties, blēņoties
- žārgalēties Ākstīties, blēņoties
- žarglāties Ākstīties, blēņoties
- krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties
- ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas
- žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties
- žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties
- mēgļoties Ākstīties, zoboties; izniekot
- mādžs Āksts, ākstība
- špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks
- žvangulis Āksts; lielība; pļāpa
- žvankšis Āksts; lielība; pļāpa
- Aksubaja Aksubajeva, pilsēta Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
- Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants
- Aktjubinska Aktebe - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1869.-1992. g.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
- skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai
- kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā
- figurants Aktieris bez vārdiem, statists
- beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice
- skatuvnieks aktieris, arī skatuves darbinieks
- komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
- teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā
- raksturlomu tēlotājs aktieris, kas gk. tēlo psiholoģiski zīmīgus, savdabīgus tēlus, t. s. raksturlomas
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā
- komēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai
- traģēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai
- rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību
- onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas
- aktieransamblis Aktieru ansamblis
- koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī)
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai
- mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros
- teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības
- protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- aktinons Aktīnija emanācija, gāzveida radioaktīvs elements; pussabrukšanas periods 3,9 sek.
- kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- microbispora Aktinomicētu baktēriju ģints
- pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu)
- pulsācija Aktīva (darbības, stāvokļa, arī parādības) norise, izpausme
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to)
- aktīvene Aktīvā apmācība
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to
- aktivitāte Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība; rosme
- pulsācija aktīva darbības, stāvokļa, parādības norise, izpausme
- kauja Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7)
- Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība
- konģestija Aktīvā jeb arteriālā hiperaimija
- kobjols Aktīvā lesbiete
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
- aktīvēšana Aktīva posteņa ievietošana bilancē
- pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras
- pretspars Aktīva pretestība pret (ko)
- antirasisms Aktīva pretestība rasismam un arī pretdarbība neapzināta rasisma izpausmēm
- antiseksisms Aktīva pretestība seksismam jeb dzimumu diskriminācijai, arī pretdarbība neapzināta seksisma izpausmēm
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību
- norakstīšanas vērtība aktīva vērtība, ja tas tiek pārdots lūžņos
- atlikusī bilances vērtība aktīva vērtība, tā derīgās izmantošanas laika beigās
- pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās
- ADO aktīvais datu objekts (angļu "Active Data Object")
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus
- aktivizēšanās Aktīvas darbības uzsākšana
- epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu
- jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I)
- vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības
- sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams
- kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
- iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur)
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu)
- trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko)
- pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā
- sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko)
- darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā)
- cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku)
- kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
- sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2)
- izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas
- neapzinātais Aktīvi psihiskie procesi, ko subjekts neapzinās
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību)
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs)
- nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas)
- taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē)
- hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas
- pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes)
- uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību)
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti
- izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam
- mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām)
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- iraidība Aktīvs (bilancē), skaidras naudas atlikums
- darbīgs Aktīvs (par vielām); arī iedarbīgs
- kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē
- pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam)
- revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks
- ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus
- aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados
- atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs; tas, kas atbalsta (2)
- hopkalīts Aktīvs vielu maisījums, ko lieto, lai tvana gāzi oksidētu par ogļskābo gāzi
- enerģisks Aktīvs, darbīgs
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku)
- nadzīgs Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās
- streptomyces Aktomicēšu baktēriju ģints
- streptosporangium Aktomicēšu baktēriju ģints
- travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā
- travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti
- ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu)
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare
- Akubu Akūbū, upe Etioopijā un Sudānā
- Morēnu reljefs akumulatīvs reljefs, kas veidojies ledāja darbības rezultātā
- nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos
- siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna)
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama
- viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu
- muzikālā akustika akustikas nozare, kas pēta mūzikas skaņu un instrumentu īpatnības
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai
- skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu
- barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena
- oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās
- elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm
- termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- akustomotorika Akustisku modeļu pārnešana kustībā
- toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji
- pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas
- listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms
- vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa
- kolibakterioze Akūta dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina zarnu nūjiņas
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
- embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība
- terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni
- cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts
- masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga
- liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris
- herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas
- Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi
- izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks
- katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu
- papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas
- gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss
- infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi
- AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia")
- hipermodrība akūta modrība - viens no iespējamiem postraumatiskā stresa sindroma simptomiem
- ulceromembranozā angīna akūta nekrotizējoša mandeļu saslimšana, kuras ierosinātāji ir simbionti
- akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
- impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki
- miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām
- denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē
- kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums
- enkefalīts Akūts galvas smadzeņu substances iekaisums
- tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā
- pēcvakcinācijas mielīts akūts mielīts kā komplikācija pēc vakcinācijas pret bakām
- reimatiskais miozīts akūts vai hronisks miozīts, kura veicinošais faktors ir atdzišana; noris ar sāpēm un kustību ierobežojumu
- grunts sastāvs akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi)
- ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana
- mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam
- Summa theologica Akvīnas Toma (1225. vai 1226.-1274. g.) ievērojamākais dogmatiskais darbs (lat. "teoloģijas summa")
- tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem
- Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
- distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni
- lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos
- uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam)
- knabināt Āķēt, aizķert, kabināt
- metināt Āķēt, kabināt; arī pogāt
- kņope Āķis apģērba aizdarei
- kāpslis Āķis kāpšanai stabos, kokos
- kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas)
- kazers Āķis, kur piestiprina virvi, pārsienot siena vezumu ar bomi
- līkknābja vangačakste āķknābja vangačakste
- Vanga curvirostris āķknābja vangačaste
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
- Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
- Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam)
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
- Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
- Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
- pīte Ala, dobums (tikai dziesmu grāmatā)
- Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi
- upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības
- AL Alabama - ASV štats
- alabasteris Alabastrs
- Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
- Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km
- Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā
- ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē
- kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
- Alazaņa Alazani - upe Gruzijā un Azerbaidžānā
- aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri
- Škipetare Albānija (pašnosaukums)
- AL Albānija, valsts divburtu kods
- ALB Albānija, valsts trīsburtu kods
- ADP Albānijas Darba partija
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju
- AlbTR Albānijas Tautas Republika
- ATSR Albānijas Tautas Sociālistiskā Republika
- Ziemeļalbānija Albānijas ziemeļu daļa
- alb. Albāņu
- diomedea Albatrosi
- diomedeidae Albatrosu dzimta
- karaliskais albatross albatrosu suga ("Diomedea epomophora")
- milzu albatross albatrosu suga ("Diomedea exulans")
- krusta dālderis Alberta dālderis, sudraba monēta
- Calathea albertii Alberta kalateja
- albiģietis Albī (latīniski - Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos
- akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains
- hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla
- antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā
- antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē
- lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī
- fibrinoze Albumoze fibrīnā
- keratinoze Albumoze, ko iegūst, hidrolizējot keratīnu
- albumozēmija Albumozes asinīs
- albumozūrija Albumozu izdale urīnā
- albis albums
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists
- gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru
- Alsasva Alčasu - pilsēta Spānijā, Navarras autonomā apgabala rietumos, tās nosaukums spāņu valodā (_Alsasua_)
- Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm
- semikarbazoni Aldahīdu un ketonu iedarbības produkti ar semikarbazīdu
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
- aldoksīms Aldehīda savienojums, kur -CHO grupā skābeklis aizstājas ar -NOH grupu, veidojot -CHNOH grupu
- glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā
- ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā
- Ali Ale - ibo (Nigērija) mitoloģijā
- Aija Ale - ibo tautas mitoloģijā
- Ana Ale - zemes un auglības dieviete ibo tautas mitoloģijā
- Ani Ale - zemes un auglības dieviete ibo tautas mitoloģijā
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums
- mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde
- allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve
- aizālēties Ālējoties pārsniegt kādu robežu
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
- sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām
- asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos
- hemalekse Aleksīna jeb komplementa veidošanās asinīs
- dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi
- recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta
- normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību
- alēlomorfisms Alelomorfu īpašību pārraidīšana iedzimtības ceļā
- alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste
- alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
- atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā
- metalerģija Alerģiska reakcija uz nespecifisku alergēnu pēc sensibilizācijas ar specifisku alergēnu
- Kvinkes tūska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar tūsku plakstiņos, lūpās, mēlē, balsenē, dzimumorgānos
- polinoze Alerģiska slimība - siena drudzis, ko izraisa siena putekļi, kā arī vairāku augu ziedputekšņi
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu
- skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas
- dizalerģizācija Alerģiskā stāvokļa izbeigšanās vai pārtraukšana
- kandidīds Alerģiski ādas izsitumi personām, kas sensibilizētas pret kandidu
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši
- jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
- jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
- AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā
- Alfa Romeo Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem
- alfa radioaktivitāte alfa sabrukšana
- fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
- alfabetigi Alfabēta kārtībā
- majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā)
- majuskuļi Alfabēta lielie burti
- palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti
- hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus
- autorkatalogs Alfabētiskais katalogs
- konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti
- vārdene Alfabētisks vārdu krājums ar skaidrojumiem
- alfabete Alfabēts
- alfis Alfabēts
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā
- grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
- lai tā būda rūc Alfrēda Vintera muzikāla skaņdarba nosaukums
- akordalga Alga par paveikto gabaldarbu
- mēnešalga Alga par viena mēneša darbu
- pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām)
- aplokšņu alga alga, ko maksā, nenoformējot dokumentus, bez nodokļu nomaksas
- alģebra Algebra
- inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē
- aģe Algebra (mācību priekšmets)
- aldžebra Algebra (mācību priekšmets)
- aļģe Algebra (mācību priekšmets)
- algebrene Algebra (mācību priekšmets)
- alģene Algebra (mācību priekšmets)
- alīzebra Algebra (mācību priekšmets)
- allene Algebra (mācību priekšmets)
- alzebra Algebra (mācību priekšmets)
- alzēbrika Algebra (mācību priekšmets)
- gabrele Algebra (mācību priekšmets)
- gebra Algebra (mācību priekšmets)
- ģebra Algebra (mācību priekšmets)
- Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija)
- grupu teorija algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu
- polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem
- apmērīšanas formula algebriska izteiksme, kurā ietverti daudzi noteikti jahtas parametri
- vesela algebriska izteiksme algebriska izteiksme, kurā neietilpst dalīšana
- lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki)
- režģis algebriska sistēma ar divām binārām operācijām, kas ir idempotentas, komutatīvas un asociatīvas
- pusgrupa Algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju
- grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements
- grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru
- faktiskā novirze algebriska starpība starp faktiskā un nominālā izmēra vērtībām
- alģebrisks Algebrisks
- kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
- diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu
- izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus
- Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā
- algināts Algīnskābes sāls
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs
- algoritmiskais drošums algoritma (programmas) spēja izpildīt savas funkcijas, ja izmainās tā (tās) darbības apstākļi (noteikumi)
- algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
- zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma
- nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas
- Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija
- turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā
- algādzēt Algot darbiniekus
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību
- bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē
- slimības nauda algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā
- apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē
- kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā)
- kondotjers Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā
- kondotjērs Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības)
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu
- aldzinieks Algots darbinieks
- dienests Algots darbs (pie privātas personas)
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks
- arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem
- algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga
- Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē
- kapronskābe alifātiska karbonskābe C~5~H~11~COOH
- aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe
- heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums
- izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100
- nitronskābes Alifatisko pirmējo un otrējo nitrosavienojumu vienas desmotropās formas, t. s. skābes- jeb aci-formas nosaukums
- alkadiēns Alifātisks ogļūdeņradis, kas satur divas dubultsaites
- kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
- klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
- antrarobīns Alizarīna redukcijas produkts; lieto ziedēm ādas slimībās
- diēnogļūdeņraži Alkadiēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar divām dubultsaitēm
- Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju
- alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem
- kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi
- kurarīni Alkaloīdi, atrodas strihnīnkokos un hondrodendronos, ietilpst D-Amerikas indiāņu bultu indē (kurārē)
- hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju
- kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs
- brucīns Alkaloīds ar strihnīnam līdzīgu, bet vājāku darbību
- anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem
- ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes
- jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea")
- eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
- sinapins Alkaloīds, kas atrodas bisulfāta veidā melnās sinepēs
- psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs
- jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas
- ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos
- ergotamīns Alkaloīds, melno rudzu graudu galvenā iedarbīgā sastāvdaļa
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos
- alcība Alkas, kāre, alkatība, kārība
- tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām
- gribība Alkatība, mantkārība, iekāre
- negalība Alkatība; mantkārība
- badakāsība Alkatība; negausība; nesātība
- raust ogles ar cita rokām alkatīgi piesavināties cita darba augļus
- etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes
- enamīni Alkēnu atvasinājumi ar slāpekļa atomu pie dubultsaites oglekļa atoma
- enoli Alkēnu savienojumi ar hidroksilgrupu pie dubultsaites oglekļa atoma
- gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai
- pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā
- štimmīgs Alkohola ietekmē būt labā garastāvoklī
- alkoholizācija Alkohola ievadīšana audos kustību vai jutības paralizēšanas nolūkā
- žvingulis Alkohola izraisīts reibums
- žvimbulis Alkohola radīts reibums
- aizkleķerēt Alkohola reibumā aiziet
- suta alkohola reibuma stāvoklī, dzērumā
- autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras
- dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta
- balzons Alkoholisks dzēriens - melnais balzams
- malibu Alkoholisks dzēriens (21%) uz Karību baltā ruma bāzes ar kokosriekstu garšu
- zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- sorbets Alkoholisks vai bezalkoholisks ledusauksts kokteilis
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana
- Minesotas programma alkoholisma un citu atkarību ārstēšanas metode, kurā tiek izmantota atveseļošanas programma ar medicīnas, psiholoģijas un anonīmo alkoholiķu 12 pakāpju terapiju
- tioalkoholi Alkoholu analogi, kuros skābeklis aizstāts ar sēru, sulfhidrāti
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
- libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
- libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
- lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
- Psylla alni alkšņu lapblusiņa
- alkšņruste Alkšņu mizās iegūts sarkanbrūns (auduma) krāsojums
- tarba Alkšņu mizas kārba
- Gyrodon lividus alkšņu zobiņbeka
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
- kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas
- kalcinācija Alķīmijā pirmā gudrības akmens iegūšanas stadija
- indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem
- Lūna Alķīmiķu nosaukums sudrabam
- Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
- Allasch Allažu pagasta bijušais nosaukums
- Allažskaja Allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa
- alohīrija Alohestēzijas forma, ko novēro tabesā; izdarot sāpīgu kairinājumu vienā rokā, sāpes sajūt otrā rokā
- antropohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar cilvēku darbību
- barbaloīns Aloīna darbīgā sastāvdaļa
- aloīns Alojas darbīgo sastāvdaļu maisījums, dzeltens, kristālisks pulveris
- Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā
- stābeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
- stābergieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
- stākenbeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
- stākenberģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
- Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu
- izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
- amfidiploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir divu sugu diploidāli hromosomu komplekti; sugu hibrīds ar divkāršu hromosomu skaitu
- broscus Alotājskrejvaboles - skrejvaboļu dzimtas ģints
- fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano
- alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums
- Alpu jāņoga alpīnā jāņoga ("Ribes alpinum")
- žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas
- Trifolium alpestre Alpu āboliņš
- Jāņa āboliņš alpu āboliņš ("Trifolium alpestre")
- Clematis sibirica alpu atragēnes "Atragene sibirica" nosaukuma sinonīms
- vilkūne Alpu jāņogājs, mitros, ēnainos mežos un krūmājos diezgan bieži sastopams augs, zied maijā (medus augs)
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene
- Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
- Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
- Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
- Aļšvangenskaja Alšvangas (tagad Alsungas) pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe
- angļu rags alta oboja, koka pūšamais mūzikas instruments
- kvinta Alta vijole (brača)
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
- Sibiraea laevigata Altaja sibireja
- Sibiraea altaiensis Altaja sibirejas "Sibiraea laevigata" nosaukuma sinonīms
- Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga
- tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas
- kirgīzu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
- čuvašu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
- jakutu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda; rakstības pamatā kr. alfabēts
- burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
- baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- uiguru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lieto arābu rakstu, daļa krievu (bijušās PSRS teritorijā)
- uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu
- turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu
- hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
- šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
- tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
- gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
- karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts
- tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts
- evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
- nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas
- mappa Altāra sega katoļu baznīcā
- ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi
- Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums
- konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos
- ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai
- Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
- mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums
- Depiņš alternatīvās mūzikas klubs
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”
- iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs
- avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums
- andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”)
- barometriskais altimetrs altimetrs, kura darbība pamatojas uz atmosfēras statiskā spiediena atkarību no lidojuma augstuma
- OT Alttuberkulīns (angļu "old tuberculine")
- Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
- aluzinis alu pētnieks jeb speleologs
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
- Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
- Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
- Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
- Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums
- Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
- Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
- Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
- Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums
- Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
- Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums
- Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski
- Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums
- Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā
- Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums
- Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā
- Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
- Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
- Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums
- Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums
- Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- kolberģieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Kolberģis" iedzīvotāji
- Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants
- Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums
- Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums
- Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums
- Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums
- Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums
- Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums
- Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums
- Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums
- Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā
- Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums
- Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums
- Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji
- Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums
- Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji
- Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums
- stuborovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Stuborova" iedzīvotāji
- Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums
- Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums
- Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē
- Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis
- Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā
- kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju
- reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā
- plaušu aluminoze alumīnija māla putekļu izraisīta pneimokonioze (podniecībā nodarbinātiem)
- aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai
- boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā
- lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums
- tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas
- alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti
- pagāza Alus atliekas, padibenes
- pagāze Alus atliekas, padibenes
- pagāzne Alus atliekas, padibenes
- šalmans Alus bārs, bārs
- tošņilovka Alus bārs; bārs
- radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
- šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece
- tapinīks alus puisis viesībās
- iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas
- drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas
- alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli
- APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
- saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
- goze alus veids - sāļš, skābs un eļļains [eila]{s:2060} veids, radies Vācijā
- stauts alus veids, ko gatavo ar grauzdētu iesalu, tumšs, ar karameļu garšu; tas var būt gan [eila]{s:2078}, gan [lāgera]{s:2079} veida alus, bet eila veidā gatavo biežāk
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
- palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
- Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
- Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes
- Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
- alluvijs Alūvijs (2), holocēns; zemes virsējās jeb jaunākās kārtas, jaunākais ģeoloģiskais laikmets
- baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls
- kannenieks Alvas kannu lējējs, plašākā nozīmē bļodnieks
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai
- metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju
- kokveida alveja alveju suga ("Aloe arborescens")
- Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alhesirasas līcis Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - ~10km.; Gibraltāras līcis
- noalvot Alvot un pabeigt alvot
- stannāts Alvskābes sāls
- tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem
- DZ Alžīrija, valsts divburtu kods
- DZA Alžīrija, valsts trīsburtu kods
- alžīrieši Alžīrijas arābi, nācija, Alžīrijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā
- DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums
- Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē
- malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts
- fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
- monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
- monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas
- oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
- albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta
- albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
- pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta
- pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
- saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm)
- algologs Aļģu pētnieks, speciālists algoloģijā 1 jeb aļģu pētniecībā
- zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni
- Eleka Aļikova, apdzīvota vieta Krievijas Čuvašijas Republikā, tāc nosaukums čuvašu valodā
- platradzis Aļņa bullis ar lāpstveida ragiem
- dūrējs Aļņa, brieža vai stirnas vīriešu kārtas īpatnis ar ragiem, kuriem nav žuburu
- apaļradzis Aļņu bullis, kam ragi nav lāpstveida
- ām Āma, sena šķidruma mērvienība, āms 3
- amadīna amadīnžubīte
- punduržubīte Amadīnžubīte
- Euphorbia ammak Amaka eiforbija
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas
- baltais amarants amarantu suga ("Amaranthus albus")
- balandu amarants amarantu suga ("Amaranthus blitoides")
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās
- eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
- sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā
- tulbāgija Amariļļu dzimtas ģints ("Tulbaghia)
- zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem
- dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu
- kollēga Amata biedrs
- mackops Amata biedrs
- mačkups Amata biedrs
- confrater Amata brālis, līdzbrālis
- zeļļstiķis Amata mācekļa pārbaudes darbs
- darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā
- amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju
- confrere Amata vai korporācijas biedrs
- aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis
- kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības
- mundiera gods amata, sabiedriskā stāvokļa prestižs
- sukcedēt Amatā, valdībā, mantojumā sekot
- kraftiņš amatalus jeb _craft_ alus
- Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka
- Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera
- Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- Putras upe Amatas labā krasta pieteka
- Pautupīte Amatas labā krasta pieteka
- Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā
- Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata
- Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
- drabesieši Amatas novada Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" iedzīvotāji
- araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji
- billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji
- rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji
- Skujenes muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Skujene" bijušais nosaukums
- Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums
- Schloss-Schujen Amatas novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji
- Neuhof Amatas novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
- Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru
- akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors
- kinoamatieris Amatieris, kas darbojas kinomākslā
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus
- ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu
- mājrūpnieks Amatniecības izstrādājumu ražotājs kas strādā mājās
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās
- mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu
- skārdniecība Amatniecības nozare, kas pagatavo, izlabo skārda izstrādājumus un jumj skārda jumtus
- namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus
- stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu
- kokamatniecība Amatniecības nozare, kurā par izejmateriālu izmantoja koku
- daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība
- riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
- mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana
- verštube Amatnieka darbnīca
- amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā
- amatizglītība Amatnieka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība
- amata zaķi amatnieki, kas nebija amatnieku cunfšu locekļi un slepeni nodarbojās ar kādu amatu
- būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists
- ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus
- kuģa namdaris amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas
- kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus
- pulksteņlabotājs Amatnieks, kas labo pulksteņus
- gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu
- krustārijs Amatnieks, kas nodarbojas ar izcilu attēlu izgriešanu
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs
- mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
- bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes
- cibinīks amatnieks, kas taisa cibas un citas sīkas mantas
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari)
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu
- malacis Amatnieks; labs sava darba pratējs
- Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); amats, cunfte
- amats Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); cunfte, brālība
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
- amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai
- mantzinis Amatpersona (dažās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi
- staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši
- mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā
- mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3)
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus
- pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- instruktors Amatpersona PSRS valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem
- ģenerālkvartīrmeistars Amatpersona vācu ģenerālštābā un armiju štābos
- referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus
- ostas kapteinis amatpersona, kas atbild par kārtību un kuģošanas drošību ostā
- instance amatpersona, kas ir pastāvīgs posms uzņēmuma pārvaldes procesā, dokumentu apgrozībā
- kasieris amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, satiksmes līdzeklī u. tml.)
- cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju
- locmeistars Amatpersona, kas pārzina bīstamo jūras vietu norobežošanu (norobežojuma zīmju izlikšanu)
- gobnieks Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas
- gobzinis Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību)
- pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu
- ostas direktors amatpersona, kas vada ostas darbu kopumā
- apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs
- pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem
- nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
- amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
- silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies
- palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku
- Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.)
- abutilon megapotamicum Amazones abutilone
- nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski
- Ombu muiža Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" bijušais nosaukums
- Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums
- Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski
- Berezovka Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants
- Daņiļeviči Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants
- Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
- Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
- Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski
- Garšani Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Garšāni" nosaukuma variants
- Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums
- Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums
- Greiži Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Graiži" nosaukuma variants
- greizieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Greiži" iedzīvotāji
- Zaporkas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums
- Zaporkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums latgaliski
- stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
- stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
- Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
- Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski
- škaparieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" iedzīvotāji
- Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski
- Kaļķis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļkes" nosaukums latgaliski
- Kaļkes Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants
- Kaļkis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants
- Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants
- Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski
- Kloveni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kloveņi" nosaukums latgaliski
- Kondaunīki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kondavnīki" nosaukuma variants
- Myglāni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski
- Mīžasāta Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mīžusāta" nosaukuma variants
- Skrebeli Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukuma variants
- Skromuoni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skromoni" nosaukums latgaliski
- Svieteņi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukuma variants
- Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski
- Skeiviškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants
- Šķiviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants
- Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski
- Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
- Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
- Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski
- Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
- Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
- Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski
- Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski
- Rogačevka Ambeļu un Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Rogačovka" nosaukuma variants
- Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā
- ambient Ambients
- amblystoma Ambistomas
- amblystomatidae Ambistomu dzimta
- tīģerambistoma Ambistomu dzimtas ģints ("Amblystoma tigrina")
- pleoptika Ambliopijas terapijas metode
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
- antiamboceptors Amboceptora antiviela; darbojas uz tā komplementofilo grupu
- biceptors Amboceptors ar divām komplementofilām grupām
- policeptors Amboceptors, kas saista vairākus komplementus
- amboini Amboni
- alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā
- hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā
- liquidambar Ambraskoki
- likvidambars ambraskoks (“Liquidambar”)
- Amerikas ambraskoks ambraskoku suga ("Liquidambar styracifula")
- ambrosia Ambrozijas - kurvjziežu dzimtas ģints
- ambrozija Ambrozijs
- vērmeļlapu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia artemisiifolia")
- kailvārpu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia psilostachhya")
- trīsdaivu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia trifida")
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju
- dakterišķe Ambulance
- doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās
- veterinārā ambulance ambulatorijs (1)
- OPD Ambulatoriskā nodaļa; poliklīnika; ambulance (angļu "outpatient department")
- Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada
- Dzaknaka Amdo - apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_)
- amoibe Amēba
- ameboīds Amēbai līdzīgs
- amebūrija Amēbas urīnā
- amēbu ierosināts kolīts amēbu dizentērija
- jodamēba Amēbu ģints
- entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā
- amebioma Amēbu izraisīta granuloma zarnu trakta sienā amebiāzē
- dūņu amēba amēbu suga ("Amoeba limax")
- proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām
- starainā amēba amēbu suga ("Amoeba radiosa")
- smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām
- Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā
- āmens Āmen; beigas
- ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē)
- Inc. Amerikāņu apzīmējums akciju sabiedrībai (angļu "incorporated")
- longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg
- amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās
- TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite")
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- drugstore Amerikāņu medicīnas preču un ķimikāliju veikals, bieži arī kiosks un bārs
- tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados
- AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation")
- bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums
- Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli
- AS Amerikāņu Samoa, teritorijas divburtu kods
- ASM Amerikāņu Samoa, teritorijas trīsburtu kods
- zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums
- baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums
- bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu
- indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās
- Liquidambar styraciflua Amerikas ambraskoks
- amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas
- Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi
- Perisoreus canadensis Amerikas bēdrozis
- baltgalvas sīlis Amerikas bēdrozis
- Kanādas sīlis Amerikas bēdrozis
- Ectopistes migratorius Amerikas ceļotājbalodis
- Coccothraustes vesperinus Amerikas dižknābis
- Fagus grandiflora Amerikas dižskābardis
- AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.")
- Auriparus flaviceps Amerikas jeb zeltgalvas somzīlīte
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
- Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā"
- kaskarīns Amerikas krūkļa darbīgā viela; glikozīds
- ALA Amerikas latviešu apvienība
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība
- Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē
- mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem
- grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm
- spiričuels Amerikas nēģeru garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku
- blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā
- USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu
- buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti
- Amērsforta Amersforta - pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā
- heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu
- amphisbaenia Amfisbēnas
- amforilokvija Amforiska balss pieskaņa
- amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām
- Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
- glucīns Amidotriazīnsulfoskābes natrija sāls, nekaitīga saldumviela, 100 reiz saldāka par cukuru
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns
- asparagīnskābe Aminodzintarskābe, aizstājama aminoskābe, ir olbaltumvielu sastāvā
- dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm
- laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim
- karbamīnskābe Amīnoogļskābe, brīvā veidā nav pazīstama; dažiem tās atvasinājumiem ir praktiska nozīme
- amidoskābe Aminoskābe
- cistīns Aminoskābe dažādos proteīnos; dažreiz atrodama urīnpūšļa akmeņos un nierakmeņos
- tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums
- homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu
- karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
- hiperacidaminūrija Aminoskābju daudzuma palielināšanās urīnā
- hiperaminoacidūrija Aminoskābju palielināts daudzums urīnā
- aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos
- kabamīnskābe Aminoskudrskābe, visvienkāršākā aminoskābe; nav sastopama brīvā stāvoklī
- semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā
- triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH
- monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
- ammofoska Ammofosa veids, kas satur visas trīs galvenās augu barības vielas
- lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās
- stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā
- Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā
- mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas
- Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā
- Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
- baltais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus albus")
- briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā)
- perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā
- hipamnioze Amonija šķidruma nepietiekamība
- amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni
- zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve; vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli
- mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi
- amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība
- minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām
- masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
- abpusējas darbības amortizators amortizators, kas pārvietojuma svārstības slāpē divos pretējos virzienos
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās
- pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli
- šasijas balsta pamatelementi amortizators, stiprinājuma spēka elementi, riteņi, balsta pacēlājs
- ampērvijumi ampērs (2) - magnetodzinējspēka mērvienība
- ampērvijumi ampērs (3) - magnētisko potenciālu starpības mērvienība
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci
- skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību
- maksimālā vērtība amplitūdas vērtība
- Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā
- āmuls Āmulis, āboliņš
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
- Rhodeus sericeus sericeus Amūras baseina upēs izplatīta spidiļķu nominālpasuga
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km
- Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē
- Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km)
- Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m
- slāģis āmurs klona blietēšanai
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs
- Amuru ezers Āmuru ezers Zaubes pagastā
- pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā
- ausbunds anabaptistu garīgu dziesmu krājums, kas sastādīts 1571. g., bet sastopams vairs tikai 1583. g. izdevumā
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti
- Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums
- anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
- anabionti Anabiotiski augi, kas vairākas reizes zied un nes augļus
- stenozolols Anaboliskais steroīds
- metāndienons Anaboliskais steroīds, sportā tiek uzskatīts par dopingu
- anabolīts Anabolisma procesā radusies viela
- Peptococcus anaerobius anaerobiskais peptokoks
- ruminococcus Anaerobu baktēriju ģints
- acidoaminococcus Anaerobu gramnegatīvu koku baktēriju ģints
- sarcina Anaerobu koku baktēriju ģints
- veillonella Anaerobu lodveida baktēriju koku ģints
- butyrivibrio Anaerobu nūjiņveida baktēriju ģints
- succinivibrio Anaerobu vibrionu ģints
- pasīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot normālam dzīvniekam sensibilizētā dzīvnieka serumu
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
- kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties
- galvenieks Analfabēts
- rakstnepratējs Analfabēts, lasīt un rakstīt nepratējs
- analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes
- fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.)
- transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas)
- multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam
- komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām
- elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce
- intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām
- intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi
- kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt
- priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu
- izmaksu mainības analīze analīze, ko veic, lai noteiktu, kā mainās vienas vienības (vai dažādu vienību) izmaksas atkarībā no produkcijas vai pārdošanas apjoma
- struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra
- topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai
- skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai
- fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās
- izanalizēt Analizēt un pabeigt analizēt
- blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem
- blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts
- videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā
- diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības
- signālu apstrāde analogsignāla vai diskrētā signāla apstrāde ar programmatūras vai speciālas programmaparatūras palīdzību
- nolase Analogsignāla vērtība kādā noteiktā laika momentā
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs
- machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
- mahaiskisms Anarhistisks novirziens Krievijas politiskajā kustībā, radās 19. gs. beigās
- jankavisms Anarhosindikālisms - politisks novirziens arodbiedrībās, kas ideoloģiski un politiski ir anarhisma ietekmē
- apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu
- pielocistanastomoze Anastomoze starp nieres bļodiņu un urīnpūsli
- ezofagoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un divpadsmitpirkstu zarnu
- ezofagogastrostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un kuņģi
- ezofagoenterostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tievo zarnu
- ezofagojejunostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tukšo zarnu
- gastroezofagostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un barības vadu barības vada apakšējā gala sašaurināšanās gadījumos
- ureteropielostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un nieres bļodiņu, izgriežot vai atstājot urīnvadā sašaurināto daļu
- ureteroureterostomija Anastomozes izveidošana starp viena urīnvadā diviem segmentiem vai starp abiem urīnvadiem
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis
- himenoloģija Anatomijas nozare, kas pētī membrānas, gļotādas
- dzīvnieku anatomija anatomijas nozare, kurā pēta dzīvnieku ķermeņa formu un uzbūvi
- prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors
- Jēnas anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1935. gadā Vācu anatomu biedrības Jēnas kongresā; atcelta 1955. gadā
- tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros
- retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim
- vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli)
- laringostenoze Anatomisks balsenes sašaurinājums atšķirībā no funkcionālā
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte
- dzimumceļi anatomisska vienība, orgāni, kas saistīti ar reprodukciju
- anatriptisks Anatriptisks līdzeklis, medikaments, ko lieto ieberzējumu, ieziedumu veidā
- Anzen Ances pagasta bijušais nosaukums vāciski
- andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav
- Endaija Andē, pilsēta Francijā, tās nosaukums basku valodā (_Hendaia_)
- Hebe x andersonii Andersona hēbe
- Dienvidamerikas Kordiljeri Andi jeb Andu Kordiljera
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
- AND Andora, valsts trīsburtu kods
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā
- Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58
- androstendions Androgēns hormons, uzbūves ziņā tuvs androstēnam
- And Andromeda, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
- Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā
- Ondrupines Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants
- Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants
- Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums
- Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums
- Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums
- Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums
- Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski
- Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums
- Biržas Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants
- Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m
- Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m)
- Vecmuižas ozols Andumu upurozols Lībagu pagastā
- slobodieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji
- emboliskā aneirisma aneirisma, kas izveidojas pēc embola artērijā
- iedzimtā aneirisma aneirisma, kuras cēlonis ir attīstības traucējums
- varikozā aneirisma aneirisma, kuras maiss savieno artēriju un blakus esošu, parasti paplašinātu vēnu
- eritroblastiskā anēmija anēmija ar eritroblastu parādīšanos asinīs
- esenciālā anēmija anēmija bez redzama vai pazīta cēloņa
- posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
- sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas
- eritronormoblastiskā anēmija anēmija, kad asinīs ir normoblasti, bet nav megaloblastu
- parciālā jeb daļējā anestēzija anestēzija, kad daļa jutības vēl saglabājusies
- vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu
- reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum
- Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā
- AI Angilja, teritorijas divburtu kods
- AIA Angilja, teritorijas trīsburtu kods
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
- AKEI angiotenzīna konvertējoša enzīma inhibitori
- stjuarts Anglijā - lielas saimniecības pārzinis, ekonoms
- common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti
- lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām
- georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi
- hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai
- hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija")
- asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
- angļi Anglija; Lielbritānija
- konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu
- testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija
- amalgamēšana Anglijas sīko vietējo arodbiedrību saplūšana valsts mēroga nozaru centrālajās arodbiedrībās
- sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
- drahma Anglijas svara mērvienību sistēmā parastā drahma = 1,772 g.
- ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television")
- jomenrija Anglijas teritoriālā karaspēka brīvprātīgā kavalērija (līdz 1908. g.), ko gk. komplektēja no jomeniem
- ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne
- Dauningstrīts Anglijas valdība vai ārlietu ministrija, pēc ielas nosaukuma
- lordleitnants Anglijas valdības iecelts Īrijas pārvaldnieks (līdz 1922. g.)
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
- self-government Anglijas vietējā pašvaldība
- Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
- konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu
- konformists Anglikāņu baznīcas piekritējs
- metodisti Anglikāņu baznīcas sekta; šīs sektas locekļi
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
- Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi
- mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
- Corp. Angļu "Corporation", akciju sabiedrība (ASV)
- NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa"
- estētiskais virziens angļu 19. gs. beigu māksliniecikais strāvojums, kas realizēja doktrīnu "māksla mākslas dēļ"
- aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam
- sir Angļu baronetu un bruņinieku tituls, ko lieto tikai kopā ar vārdu
- dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas
- lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā
- beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei
- pseudoskops Angļu fiziķa Vitstona 1852. gadā izgudrots instruments, kas kumpas vietas rāda dobjas un dobjas atkal kumpas
- Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām
- kārts Angļu garuma mērvienība ("pole") = 16,5 pēdas = 198 collas = 5,02292 m
- ķēde Angļu garuma mērvienība = 4 kārtis = 100 ķēdes posmi = 792 collas = 20,12 m
- astotdaļjūdze Angļu garuma mērvienība = 40 kārtis = 110 asis = 220 jardi = 201,168 m
- jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm)
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi
- Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem
- jomenri Angļu leibgvarde
- Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku
- tonna Angļu mērvienību sistēmā izmanto arī dažus atšķirīgus lielumus
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien
- guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta
- angloarābs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums
- vedžvuds Angļu porcelāns ar baltām, reljefām figūrām uz krāsaina fona
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
- hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību
- lambetvoks Angļu sarīkojumu deja, bija populāra 20. gs. 30. gados
- spinātveida skābene angļu skābene
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai
- hundredweight Angļu svara mērvienība 100 mārciņas jeb 50,8023824 kg; centweight
- centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg
- trojgrēns Angļu trojgrēns - svara mērvienība - 0,06479895 grami
- karako Angļu un franču dragūnu kamzolis 15. gs. beigās
- nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai
- anglene Angļu valoda (mācību priekšmets)
- anglīte Angļu valoda (mācību priekšmets)
- ingliš Angļu valoda (mācību priekšmets)
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās
- gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu
- piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā
- gentry Angļu zemākā muižniecība
- klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem
- AO Angola, valsts divburtu kods
- AGO Angola, valsts trīsburtu kods
- angolārs Angolas naudas vienība 1961.-94. g., vienāda ar 100 sentavo
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.)
- angolieši Angolas Republikas iedzīvotāji
- MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola")
- maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
- mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
- ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
- anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa
- helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām
- anilīds Anilīna derivāts, ko iegūst, aizvietojot amīdgrupas ūdeņraža atomus ar skābes radikāļiem
- Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation")
- pokemons animācijas filmas un mobilo telefonu videospēles "Pokemon Go" personāžs
- zoolīts Animālas dabas pārakmeņojums
- anizāts Anīsskābes sāls
- antimetropija Anizometropijas veids, kurā refrakcijas anomālijas abās acīs ir pretēja veida, piem., vienā acī tuvredzība, otrā tālredzība
- mākslīgā anizotropija anizotropija, kas rodas vielā ārējas iedarbības rezultātā
- heterotrops Anizotrops, dažādos virzienos ar dažādām īpašībām
- poikilopikrija anjonu koncentrācijas svārstības asinīs, kas rada skābju un bāzu līdzsvara traucējumus
- divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs
- fibrozā ankiloze ankiloze no fibrozu audu savairošanas ap locītavu vai locītavā
- intrakapsulārā ankiloze ankiloze no fibrozu vai kaulaudu saaugumiem starp locītavas virsmām
- daļēja ankiloze ankiloze, kas rada locītavas kustības ierobežojumu, bet ne pilnīgu nekustību
- Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā
- Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
- iedzīvotāju fonds ANO iedzīvotāju fonds, dibināts 1967. gadā, vispasaules organizācija, kas sniedz metodisku un materiālu palīdzību
- UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
- FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations")
- anodspriegums Anodbaterijas spriegums
- anodstrāva Anodbaterijas, cauri telefonam un lampiņai raidīta strāva lampu radiouztvērējos
- anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām
- diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā
- polakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās
- pollakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās
- makromieloblasts Anomāli liels mieloblasts
- megatrombocīts Anomāli liels trombocīts
- mikroblasts Anomāli mazs eritroblasts
- mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela
- mikronormoblasts Anomāls eritrocīta priekštecis ar defektīvu hemoglobīna sintēzi
- atribūcija Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana
- AA Anonīmo alkoholiķu kustība (angļu "Alcoholics Anonymous")
- anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
- Ahangarana Anrena, pilsēta Uzbekistānā
- Angrena Anrena, pilsēta Uzbekistānā
- ensemble Ansamblis
- runas koris ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu
- oktets ansamblis, kura sastāva ir astoņi izpildītāji
- nonets ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji
- kvintets ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji
- septets ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji
- sekstets ansamblis, kura sastāvā ir seši izpildītāji
- tercets ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji
- trio ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji
- dubultkvartets Ansamblis, kura; sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti); oktets
- balsis Ansambļa partiju nosaukums
- orķestra balsis ansambļa partiju nosaukums instrumentālā mūzikā
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast."
- hamsa Anšovs - sīka siļķveidīgo kārtas jūras zivs, izmanto pārtikas rūpniecībā
- epistilijs Antablementa apakšējā daļa
- arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa
- almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu
- antanovki Antanovkas āboli
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija
- ATA Antarktīda, teritorijas trīsburtu kods
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju
- Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem
- AQ Antarktika, teritorijas divburtu kods
- CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources")
- šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi
- teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes
- virziena antena antena, kuras ass virzienu var mainīt, peilējot radiobākas
- antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus
- antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai
- antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību
- furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī
- alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski
- piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
- sulfadimezīns Antibakteriāla zāļu viela
- hlorofilipts Antibakteriālas darbības preparāts, ko iegūst no eikalipta lapu hlorofila
- hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis
- Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai
- levomicetīns Antibiotika, ko izstrādā starainās sēnes
- antibiotiskās vielas antibiotikas
- antibiotiķi Antibiotikas
- humulons Antibiotiska viela apiņos
- aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi
- kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem
- albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā
- bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
- eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām
- proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
- grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem
- eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.)
- grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
- karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem
- kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām
- eritrīns Antibiotiska viela, iegūta no eritrocītiem
- fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos
- hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu
- helvolskābe Antibiotiska viela, izolēta no "Aspergillus fumigatus" mutanta "Helvola"
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski
- gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga
- aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā
- ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
- ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
- nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu
- streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem
- ksantomicīns Antibiotiskas vielas, kas izolētas no streptomicēšu kultūras
- antibiotiski Antibiotisks
- sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu
- tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem
- tirocidīns Antibiotisku peptīdu maisījums (A, B un C tirocidīns), tirotricīna sastāvdaļa
- cefalosporīni Antibiotisku vielu klase
- nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm
- ABN Antiboļševistiskais nāciju bloks
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs
- antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu
- dimerkaptopropanols Antidots pret saindēšanos ar arsēnu, dzīvsudrabu, zeltu un bismutu
- žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās
- rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu
- kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
- krokāni Antifeodālās zemnieku kustības dalībnieki 16. gs. b. - 17. gs. Francijā
- antilaktāze Antiferments, kas kavē laktāzes fermentative darbību
- antisteapsīns Antiferments, kas kavē steapsīna darbību
- antiureāze Antiferments, kas kavē ureāzes darbību
- antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos
- antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.)
- ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa
- seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības
- imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu
- imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos
- izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni
- viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās
- heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos
- amboceptorogēns Antigēns, kas ierosina amboceptora rašanos
- ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts
- Frankenšteina ēdiens antiglobālistu dota iesauka ģenētiski modificētiem produktiem
- tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi
- ATG Antigva un Barbuda, valsts trīsburtu kods
- Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.)
- antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā
- sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu
- pteroma Antīkā arhitektūrā apeja jeb telpa starp tempļa cellu un ārējo kolonnu rindu
- astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums
- krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem
- scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences
- geisons Antīkā arhitektūrā spēcīgi izvirzīta plātne virs antablementa
- fastigium Antīkā celtniecībā frontons, zelminis
- dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums
- dimetrs Antīkā pantmēra pēda ar 2 vienādām ritmiskām vienībām, piem. dubulta jamba
- celle Antīkā tempļa iekšējā telpa, kur atradās dievības tēls
- ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri)
- likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi
- amfibrachs Antīka trīszilbīga pantpēda, kur 1. un 3. zilbe ir īsa (viegla), bet 2. gara (smaga)
- Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām
- kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes
- aporija Antīkajā filozofijā - loģiska grūtība, nepārvarama pretruna problēmas risināšanā
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme
- kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam)
- logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi
- georgika Antīkajā laikmetā - dzejolis par lauku dzīvi un lauku darbiem
- Pirams Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauneklis, Tisbes mīļākais
- Tisbe Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauniete, Pirama iemīļotā
- kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi
- eksods Antīkajā teātrī - traģēdijas beiguposms, kura noslēgumā koris līdz ar aktieriem atstāj skatuvi
- epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts
- bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm
- jambtrohajs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - četrzilbju pēda, kas sastāv no jamba un trohaja
- tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm
- antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes
- hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu
- Akropole Antīkās arhitektūras ansamblis Atēnās
- pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas
- Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus
- pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni
- teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
- Aleksandrijas bibliotēka antīkās pasaules ievērojamākā bibliotēka, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., gājusi bojā m. ē. 7.-8. gs.
- Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
- AAK Antīko automobiļu klubs
- naoss Antīko tempļu iekštelpa, kur atradās dievības tēls
- antiprotrombīns Antikoagulants, kas kavē protrombīna pārvēršanos trombīnā
- kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai
- anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests
- krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām
- subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums
- lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem
- kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši
- nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem
- stibnīts Antimonpaskābes sāls, svina krāsas minerāls, antimona rūda
- mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām
- pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus
- antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem
- antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu
- salubrins Antiseptisks līdzeklis pret kukaiņu kodumiem, etiķestera, etiķskābes un alkohola maisījums
- borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu
- antisimpatotonisks Antisimpatotoniskie līdzekļi - adrenoblokatori, kas ietekmē tikai asinsrites centra alfa adrenoreceptorus smadzenēs
- antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
- antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts
- baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas
- atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai
- antiendotoksīns Antiviela pret baktēriju endotoksīnu
- antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku
- antistreptolizīns Antiviela, kas darbojas pret hemolītisko streptokoku hemotoksīnu
- antiautolizīns Antiviela, kas kavē autolizīna darbību
- antitripsīns Antiviela, kas kavē tripsīna darbību
- antilizīns Antiviela, kas neitralizē lizīna darbību
- izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem
- imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei
- antituberkulīns Antiviela, kas veidojas organismā pēc tuberkulīna injekcijas
- reagīns Antivielai līdzīga viela, kas saista komplementu un izraisa alerģiskas parādības
- imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot
- antiantiviela Antivielas antiviela, viela, kas iznīcina vai samazina antivielas darbību
- bakteriolizīni Antivielas, kas noārda baktērijas
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli
- antivirusāls Antivirusālie līdzekļi - medikamenti, kas nomāc vīrusu attīstību un vairošanos
- Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte
- antonavka Antonovka (ābele)
- antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību
- antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās
- Cintractia subinclusa antrakoīdeju sugas "Anthracoidea subinclusa" nosaukuma sinonīms
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas
- antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē
- antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi
- kultūrekoloģija Antropoloģijas nozare, kurā pēta attiecības starp iedzīvotājiem un vidi kādā noteiktā teritorijā
- sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija
- brahicefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai
- brahikefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai
- autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts
- Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju
- prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim
- Atarfe aodzīvota vieta Spānijā (_Atarfe_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
- vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim)
- aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ
- sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme
- mezaortīts Aortas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums, visbiežāk sifilisa izraisīts
- bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija
- asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi
- asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni
- asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū
- partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis
- apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala
- periimplantatīts Ap implantātu attīstījies iekaisums, nereti ar sekojošu audu bojāeju
- pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim
- stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali
- kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente
- šlipse ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente; [kaklasaite]{s:1805}
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai
- snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu
- apkupate Ap siena gubu izārdītais siens
- apgabane Ap siena gubu izārdīts siens
- bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju
- puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku)
- parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze
- sub- Apakš-, zem-, (piem., subglaciāls)
- pabiliņģis Apakšā paliekamais, biliņģis (1)
- iuzys apakšbikses
- poslovas apakšbikses
- apukšbikses Apakšbikses
- apužbikses Apakšbikses
- bumbierenes Apakšbikses
- paslavas Apakšbikses
- trauzenes Apakšbikses
- trusaki Apakšbikses
- trusas Apakšbikses
- trusenes Apakšbikses
- trūsenes Apakšbikses
- trusikas Apakšbikses
- trusiki Apakšbikses
- trusoni Apakšbikses
- bokseršorti apakšbikses, kas līdzinās šortiem
- apenes Apakšbikses; biksītes
- gatja Apakšbikses; slovāku, ungāru zemnieku un ganu linu bikses
- snuotine apakšbrunči
- apušbrunči Apakšbrunči
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala
- piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa
- grotbura Apakšējā bura grotmastā
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu
- apakša Apakšējā daļā; pašās beigās
- kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam)
- tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs
- testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
- kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam)
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam)
- mikroskopa objektīvs apakšējā, objektam vistuvākā lēca vai lēcu sistēma
- pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa
- pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma
- LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter")
- iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā
- untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu
- rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru
- interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls
- Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
- Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu
- Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā
- Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā
- subkonts Apakškonts - kāda grāmatvedības konta daļa
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības
- uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā
- Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
- Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m
- Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
- kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem
- Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
- Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā
- Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam
- buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums
- knemīts Apakšstilba kaula iekaisums
- apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls
- askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums
- apukšstilbs Apakšstilbs
- dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma
- Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
- apakšģērbi Apakšveļa un korsešģērbi, kurus valkā zem virsdrēbēm
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai
- radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku
- ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni
- pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā)
- frakcionēšana Apakšvienību veidošana
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu)
- kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē)
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu
- ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus
- hipognātija Apakšžokļa aizkavēta attīstība
- dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi
- retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem
- Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato
- pelochares Apalvaboļu dzimtas ģints
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers
- rimpultiņa Apaļa bērnu rotaļlieta
- rimpultiņš Apaļa bērnu rotaļlieta
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā
- bole Apaļa cepure bez naga
- bonere Apaļa cepure bez naga
- bene Apaļa cepure bez naga un malām, berete
- bane Apaļa cepure, berete
- banīca Apaļa cepure, berete
- bānīca Apaļa cepure, berete
- banīte Apaļa cepure, berete
- banītis Apaļa cepure, berete
- bānītis Apaļa cepure, berete
- jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa
- fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas
- puķu riņķis apaļa puķu dobe
- rundulēts apaļa puķu dobe
- kļomba Apaļa puķu dobe
- puķrunda Apaļa puķu dobe
- rundulis Apaļa puķu dobe
- buņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu)
- boņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu); buņdža
- runstiķis Apaļa smalkmaizīte; bulciņa
- iedzirklis Apaļa trauka dibenam pats dibena ielējums
- plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā
- adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei
- glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga
- būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā
- finierklucis Apaļais kokmateriāls lobītas vai drāztas finierskaidas iegūšanai
- doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta
- cērtis Apaļas formas zāle, kuras stiebru galos ir balts plankums
- piemines Apaļās vilkpienes ("Euphorbia peplus")
- apaļkolba Apaļdibena kolba
- gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana
- ažģīši Apaļi savelta zāle gubošanai
- rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1)
- saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
- Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās
- muncis Apaļīga, labi nobarojusies dzīva radība
- mopsis Apaļīgs suns vai bērns
- čonkeris apaļīgs un mīlīgs bērns vai mājdzīvnieks
- spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš
- ruķis Apaļīgs, nobarojies bērniņš
- makucis Apaļīgs, resns bērns
- kosuls Apaļkoka strazdu būris
- ķozars Apaļkoka strazdu būris
- ķozeris Apaļkoka strazdu būris
- ķozis Apaļkoka strazdu būris
- kozuls Apaļkoka strazdu būris
- kūzuls Apaļkoka strazdu būris
- kūzuleņš apaļkoka strazdu būrītis
- špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri
- sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu
- martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
- eldenīte Apaļkoks, guļbaļķis; veldene
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu
- stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā
- kaķbūve Apaļkoku guļbūve
- Bupleurum rotundifolium apaļlapu bupleire
- Calliergon trifarium apaļlapu dumbrene
- ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu
- apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā
- apaļo kokmateriālu sausā glabāšana apaļo kokmateriālu glabāšana gaissausā stāvoklī, noturot šo stāvokli visā to glabāšanas laikā
- apaļo kokmateriālu glabāšana ūdenī apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana, iegremdējot tos ūdenī
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai)
- ponkuris Apaļš bārkstveida rotājums (parasti no vilnas dzijas)
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis
- rulis Apaļš koka gabals
- rungulis Apaļš koka gabals
- tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
- tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
- bočiņš Apaļš koka trauks sāls uzglabāšanai
- strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes
- rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
- kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu
- strapals Apaļš salipis fekāliju gabals
- vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai
- tole Apaļš trauks, bezosu krūze
- akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
- kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
- kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu
- ķozuls Apaļš, grozam līdzīgs trauks bitēm; spietuve
- tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū
- gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam
- šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes
- byrrhidae Apaļvaboļu dzimta
- apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
- byrrhus Apaļvaboļu dzimtas ģints
- lamprobyrrhulus Apaļvaboļu dzimtas ģints
- limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae"
- parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
- meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
- caurumkamera aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu
- putekļusūcējs aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs
- kalibrometrs aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai
- tropometrs aparāts acābola rotācijas pakāpes noteikšanai
- oftalmofundoskops aparāts acs dibena apskatei
- oftalmotropometrs aparāts acs kustību mērīšanai
- prizmatiskais optometrs aparāts acs refrakcijas spēju pārbaudei ar prizmu
- skiaskopiskais optometrs aparāts acs refrakcijas spēju pārbaudei retinoskopijas ceļā
- kobaltlielgabals aparāts apstarošanai ar radioaktīvo kobaltu, izotopu ^60^Co
- fonoelektrokardiogrāfs aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu
- sonometrs aparāts ar ko mērī skaņas parādību lielumus
- oksimetrs aparāts asins hemoglobīna skābekļa koncentrācijas pakāpes mērīšanai
- oksigenators aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa
- hemoalkalimetrs aparāts asins sārmainības pakāpes noteikšanai
- fotohemotahometrs aparāts asinsrites ātruma noteikšanai ar fotogrāfijas palīdzību
- barometrs aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai
- elastometrs aparāts audu elastības un tūskas pakāpes noteikšanai
- vakuumekstraktors aparāts augļa izvadīšanai dzemdību laikā
- hidrofons aparāts auskultācijai, kurā perkusijas skaņa piekļūst ausij caur ūdens stabu
- automatogrāfs aparāts automātisku kustību reģistrācijai
- bēta spektrometrs aparāts bēta daļiņu enerģijas mērīšanai
- elektromiogrāfs aparāts bioelektrisko potenciālu reģistrēšanai
- klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai
- elektroihnogrāfs aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā
- mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām
- defektoskops aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē)
- hidroseparators aparāts derīgo izrakteņu (akmeņogļu, rūdas) bagātināšanai ar kāpjošas ūdens strūklas palīdzību
- frenogrāfs aparāts diafragmas kustību reģistrācijai
- ergometrs aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā
- blokaparāts aparāts dzelzceļa posma vai stacijas bloķēšanai
- stratametrs aparāts dziļurbumu caurumu nolieces mērīšanai
- sfigmofons aparāts dzirdamai pulsa vibrāciju atskaņošanai
- kardiometrs aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai
- koherers aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru
- ciklons aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku
- encefalogrāfs aparāts galvas smadzeņu biostrāvu reģistrēšanai
- aerotonometrs aparāts gāzes spraiguma un spiediena mērīšanai; arī skābekļa un citu gāzu spraiguma mērīšanai asinīs un dažādos šķidrumos
- orsataparāts aparāts gāzu analīzēm, ko lieto gk. fabriku kurtuvju pārbaudēm; analizē skābekļa un ogļskābās gāzes saturu dūmgāzēs
- mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai
- hemoglobinometrs aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā)
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs
- inspirometrs aparāts ieelpas dziļuma, biežuma un tilpuma noteikšanai
- pneimotahogrāfs aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa kustības ātruma reģistrācijai
- homogenizators aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas
- polarogrāfs aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai
- pelagoskops aparāts jūras dibena aplūkošanai
- dēkolorimetrs aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā
- klonogrāfs aparāts klonisku kustību reģistrācijai
- mikseris aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem; miksēšanas iekārta
- oftalmoleikoskops aparāts krāsu redzes pārbaudei, lietojot polarizētu gaismu
- torakopneimogrāfs aparāts krūškurvja elpošanas kustību reģistrēšanai
- pneogrāfs aparāts krūšu kurvja kustību grafiskai reģistrācijai elpošanas laikā
- kimociklogrāfs aparāts kustību reģistrēšanai uz rotējoša cilindra
- fotokimogrāfs aparāts kustību, piem., stīgas galvanometra optiskai stīgas kustību reģistrācijai
- ballistokardiogrāfs aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu
- kinetoskops aparāts ķermeņa kustību sērijveida fotografēšanai
- sienamaparāts aparāts linu vai labības kūlīšu sasiešanai uz lauka
- glosogrāfs aparāts mēles kustību reģistrēšanai runājot
- hipnokinematogrāfs aparāts miega stāvoklī izdarīto kustību reģistrācijai
- fermentators aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei
- mikromotoskops aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai
- hidrociklons aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai
- miokardiogrāfs aparāts miokarda kustību reģistrēšanai
- saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā
- orbitostats aparāts orbītas ass mērīšanai
- denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai
- dazimetrs aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot
- moistogrāfs aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma
- sfigmometrs aparāts pulsa biežuma un spraiguma noteikšanai
- fonoskops aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai
- klasifikators aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma
- seismogrāfs aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai
- kardiokairogrāfs aparāts sirds kardiogrammas iegūšanai katrā sirdsdarbības fāzē
- defibrillators aparāts sirds muskuļu fibrillācijas novēršanai
- kardiopneimogrāfs aparāts sirds un elpošanas kustību grafiskai attēlošanai
- fonokardiogrāfs aparāts sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācijai
- kardiogrāfs aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai
- kardiostimulators aparāts sirdsdarbības stimulēšanai
- inhalators aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā
- hemoksometrs aparāts skābekļa noteikšanai asinīs
- oksihemogrāfs aparāts skābekļa noteikšanai asinīs narkozes laikā
- skeneris aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu
- hidromonitors aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā
- diafons aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā)
- kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu)
- rumenogrāfs aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem
- kimogrāfs aparāts svārstību (arī kustību) grafiskai reģistrācijai
- aspirators aparāts šķidruma uzsūkšanai no organisma dobumiem
- inspisators aparāts šķidruma, piem., asins seruma, ekstraktu sabiezināšanai
- acidobutirometrs aparāts tauku satura noteikšanai pienā, to apstrādājot ar skābi
- videomikseris aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus
- termoskops aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu
- pirheliometrs aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes
- intensimetrs aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras
- skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes
- deaerators aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai
- uroacidimetrs aparāts urīna skābuma noteikšanai
- mentometrs aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita
- otokalorimetrs aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija)
- vibroskops aparāts vibrāciju novērošanai
- lizimetrs aparāts vielas šķīdības noteikšanai
- odontogrāfs aparāts zoba virsmas nelīdzenuma un emaljas biezuma reģistrēšanai
- vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā
- aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma
- binoftalmoskops Aparāts, ar ko vienlaikus apskata abu acu ābolu dibenu
- teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti
- fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi)
- vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu
- blīvummērs Aparāts, ar kuru mērī šķidrumu vai gāzu blīvumu
- kakaerometrs Aparāts, ar kuru noteic gaisa netīrības pakāpi
- gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās Zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.)
- selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem
- hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības
- statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu
- pneumonografs Aparāts, kas atzīmē elpošanas dziļumu un plaušu kustības
- opeidoskops Aparāts, kas balss ierosinātas diafragmas vibrācijas atspoguļo uz ekrāna
- Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni)
- stētografs Aparāts, kas grafiski uzzīmē elpošanas kustības
- ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem
- brīnumaparāts Aparāts, kas izraisa apbrīnu
- glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām
- indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā
- hemodromogrāfs Aparāts, kas reģistrē asins plūsmas ātruma svārstības
- dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi
- histerodinamometrs Aparāts, kas reģistrē dzemdes kontrakciju biežumu, stiprumu un variācijas
- elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties
- elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus
- cirtogrāfs Aparāts, kas reģistrē krūšu sienas kustības
- mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē
- limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē
- ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības
- amnioskops Aparāts, ko ievada grūtnieces dzimumceļos lai pārbaudītu augļa ūdeni
- bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi
- embosieris aparāts, kurš uzsit reljefus burtus vai attēlus uz plastikāta kartēm
- kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis)
- uzlādes aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts akumulatora bateriju uzlādēšanai un uzlādes parametru mērīšanai
- meteoroloģiskais pavadonis aparatūra kosmosā, ar kuras palīdzību iegūst datus par atmosfēras globālo stāvokli
- automātiskā atbilde aparatūra un programmas, kas nodrošina izsauktā termināļa automātisku atbildi uz izsaukuma signālu
- vide aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts
- apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas
- paraksts Aparatūrā vai programmatūrā iebūvēts unikāls kods, ko izmanto autentifikācijai
- pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību
- vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu
- mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti
- līnijdiagnostika Aparatūras diagnosticēšana tās darba laikā
- aparatūras apraksts aparatūras elektrisko un elektronisko komponentu, to savienojumu un uzvedības apraksts kādā no formālajām valodām
- aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem
- testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu
- datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartuzstādījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu
- iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības
- bojājumpiecietība Aparatūras vai programmatūras spēja pareizi funkcionēt gadījumos, kad sistēmas iekārtās ir bojājums
- uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas
- uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas
- aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai
- vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_
- aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos
- bēdīgs Apātisks; bez žirgtuma
- apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem
- apaugļošanās procents apaugļoto dzīvnieku procentuāla attiecība pret visu lecināto dzīvnieku skaitu
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem
- ieaugt Apaugt (ar bārdu)
- notruntēties apaugt ar bumbuļiem, truntēm
- notrunēties Apaugt ar bumbuļiem, truntēm
- appaugāt Apaugt ar dažādiem krāmiem, grabažām
- apgalvene Apauši bez pavadas
- apgalvenis Apauši bez pavadas
- gludeklis Apavi ar biezu zoli
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam)
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā
- izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem
- virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem
- tupule Apavs ar koka zoli un virsu bez kapes
- zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi
- štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra
- apvitēt Apbalsināt
- godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas
- iegūšana apbalvojuma, titula u. tml. izcīnīšana un saņemšana
- godalgojums Apbalvojums
- pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība; arī dāvana
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi
- Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
- diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu
- Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
- godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam)
- pieviest Apbalvot, piešķirt
- apb. Apbalvots
- appuinīt Apbalzīt
- aptaisināt Apbalzīt
- aptūcīt Apbalzīt
- apspirāt Apbārstīt ar spirām (izdalot tās)
- apspridzināt Apbārstīt spridzinot
- sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi
- apkreikt Apbārstīt, visapkārt kaut ko izkaisīt
- apsabārstīties Apbārstīties
- apmādīt Apbāzt, apspraust
- apbēds Apbēda
- apbads Apbēdas
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.)
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- kapenes Apbedījumu vieta
- pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās
- aflišēt Apbēdināt
- apbēdāt Apbēdināt
- sasūrināt Apbēdināt
- sasūrot Apbēdināt
- noskumēt Apbēdināt, darīt raizes
- aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties
- sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti
- norūpināt Apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes
- darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas
- apskumdināt Apbēdināt, sāpināt
- apsmurināt Apbēdināt, saskumdināt
- sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību
- apsmurināties Apbēdināties, noskumt
- inhumācija Apbedīšana
- sepultura Apbedīšana
- izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs
- pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs; izvadītājs (2)
- kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī
- ugunsapbedīšana Apbedīšanas veids līķi sadedzinot; kremācija
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
- dabūt zem zemes apbedīt
- dabūt (arī pabāzt) zem (arī apakš) zemes apbedīt
- apbest Apbedīt
- glabāt Apbedīt
- nobērēt Apbedīt
- nobest Apbedīt
- pabērēt Apbedīt
- paglabāt Apbedīt
- ramēt Apbedīt
- ramīt Apbedīt
- aprakt Apbedīt (ierokot zemē)
- norakt Apbedīt (ierokot zemē)
- sarakt Apbedīt (vairākus, daudzus)
- aizvadīt (arī pavadīt) pēdējā gaitā apbedīt mirušo
- apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu
- paguldīt Apbedīt zem (kā)
- guldīt zemes klēpī apbedīt, apglabāt
- atdot zemei (arī zemes klēpim) apbedīt, apglabāt
- apguldīt Apbedīt, apglabāt
- guldināt Apbedīt, apglabāt
- guldīt Apbedīt, apglabāt
- pabest Apbedīt, apglabāt
- ramdīt Apbedīt, apglabāt
- saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus)
- pavadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā
- vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt (2.2)
- bedājs Apbedītājs; kapracis
- pieglabāt Apbedot aizņemt ar kapa vietām (kapsētu)
- apbērot Apbērēt
- bērot Apbērēt, apglabāt
- apbēnoties Apbērnoties
- apbērnīties Apbērnoties
- apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem)
- nomuižļot Apbērt ar atkritumiem
- nosipināt Apbērt, apkaisīt
- novētīt Apbērt, apkaisīt (vējā)
- apspaļēt Apbērt, aplipt ar spaļiem
- nosnāt Apbērt, nobērt
- oļot Apbērt, pārklāt ar oļiem
- nopurināties Apbērties
- apkratīties Apbērties, apkaisīties (visapkārt)
- pelots Apbērts ar pelavām
- apsmakoties Apbezdēties
- apsuķēties Apbezdēties
- apdrauzāties Apbirt ar blaugznām
- noblaugznāties Apbirt ar blaugznām
- apbiržot Apbirzēt
- apkārtceļš Apbraucamais ceļš
- aplaitīt Apbraucīt, masēt
- apbraukalēt Apbraukāt
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem
- apmaukt Apbraukt (apkārt)
- izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus)
- apkuģot Apbraukt ar kuģi
- apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi
- apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
- apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu
- apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi
- apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi
- apdrauzāties Apbrāzt sevi
- apbrīns Apbrīna
- apdīvājums Apbrīna, apbrīnošana
- apbrīnojami apbrīnojams
- admirabls Apbrīnojams
- brīnišķs apbrīnojams, pārsteidzošs, brīnumains; [brīnišķīgs]{s:2214}
- nodzivīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam)
- noglazīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam)
- apbrīnēt Apbrīnojot uzlūkot ar naidīgu, ļaunu skatienu
- admirācija Apbrīnošana
- admirēt Apbrīnot
- apbrīnāt Apbrīnot
- apbrīnēt Apbrīnot
- apbrīnīt Apbrīnot
- apdīvāt Apbrīnot
- pārbrīnot Apbrīnot
- jūsmotājs Apbrīnotājs, slavinātājs
- nošmorēt Apbrūnināt (uz pannas) un pēc tam nosautēt (parasti gaļu)
- apbruņot līdz zobiem apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem
- apieročot Apbruņot, piešķirt ieročus
- apsabruņāties Apbruņoties
- sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis
- kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis
- bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis
- sažulnīt apbružāt, sakošļāt
- apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
- apsabružāties Apbružāties
- apdzirdināšana Apburšana, noburšana ar burvju dzēriena palīdzību
- appinčekļot apburt
- apbiskot Apburt
- apmantāt Apburt
- apmantot Apburt
- appestelēt Apburt
- appimcot Apburt
- appinčeklot Apburt
- appincot Apburt
- apskolot Apburt
- apskunstot Apburt
- apzavēt Apburt
- burvināt Apburt
- novervēt Apburt
- paraganot Apburt
- pimcot Apburt
- apdot Apburt ar burvju līdzekli vai dzērienu
- māžot Apburt, apvārdot
- nozavēt Apburt, noburt
- sasavēt Apburt, noburt
- sazintēt Apburt, noburt
- apdzirdināt Apburt, noburt ar burvju dzēriena palīdzību
- šarmēt Apburt, pakļaut savam šarmam
- ķīķināties apburt, valdzināt ar savu skatienu
- burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis
- bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis
- špinkšļi Apburtas, apvārdotas lietas
- ņikutis Apburts sainītis
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
- Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja
- rindapbūve Apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā
- iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
- perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras
- slēgtā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji bloķējot
- vaļējā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji nebloķējot
- privatizējamais zemesgabals apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai
- padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
- padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
- apblandīt Apceļot blandoties, klaiņojot
- pārbraukties Apceļot, apbraukāt
- apgruzdināt Apcepināt, apbrūnināt
- nobrūnēt Apcepoties kļūt brūnam
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.)
- grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals
- elēģija Apceroša, skumja rakstura skaņdarbs
- izciemot Apciemojot pabūt (vairākās vai daudzās vietās)
- ciemi Apciemojums, viesības
- aplūkāt Apciemot uz īsu brīdi
- apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību)
- tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai
- sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā
- retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks
- paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību
- tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm
- arods Apcirknis labības glabāšanai
- apšķibot Apcirst, apšķibināt
- apkašāt Apcirst, nocirst (virkni objektu)
- boze Apcirsts bišu koks mežā
- apčužināt Apčubināt
- appužināt Apčubināt
- apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes
- faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai)
- apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā
- aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
- noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
- mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai
- kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot
- apdienēt Apdarīt (virkni darbu)
- apsakopties Apdarīt mājas darbus
- dasadarīties Apdarīt mājas darbus
- apkrāmēties Apdarīt mājas un saimniecības darbus
- aproīdāties Apdarīt mājas un saimniecības darbus
- apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm
- pabalvāt Apdāvināt, apbalvot
- galvīgs Apdāvināts (kam laba galva)
- reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē
- magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību
- muzt Apdilt, kļūt neasiem (par zobiem)
- bunka Apdobena krūza bez osas; eļļas krūza
- apdomīgums Apdomība
- sofrozīne Apdomība
- apskatība Apdomība, piesardzība
- aizskart Apdraudēt, ierobežot
- apstrostēt Apdraudēt, stingri nobrīdināt
- apskrandojis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandis (1)
- apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandojis (1)
- apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam
- cesija Apdrošināmā riska apjoms, ko apdrošināšanas sabiedrība nodod pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai apdrošināšanas sabiedrībai
- anderraiters Apdrošināšanā - juridiska persona, kas atbild par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem un apdrošināšanas saistību portfeļa veidošanu
- apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis
- civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai
- apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra
- nedzīvības apdrošināšana apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana
- AAS Apdrošināšanas akciju sabiedrība
- BTA Apdrošināšanas akciju sabiedrība "Baltijas Transporta aģentūra"
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits
- pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu
- apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē
- asekurance Apdrošināšanas sabiedrība
- aktuārs Apdrošināšanas speciālists, kas aprēķina apdrošināšanas iemaksas, atlīdzību u. tml.
- pārapdrošināt Apdrošināt apdrošinātāju jeb pārdalīt un izlīdzināt apdrošināmos riskus
- apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai
- apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam
- depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
- fluorescējoša apdruka apdruka, kas nav redzama parastā gaismā, bet kas fluorescē (t. i., kļūst redzama) UV gaismā
- vienādtonis apdrukāta papīra virsma, kas pilnībā noklāta ar vienlaidu krāstoni
- aizzvadzināt Apdullināt zvanot (klabot, grabot, žvadzot)
- aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties)
- aizstabulēt Apdullināt, pūšot stabuli
- aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu
- apmauts Apdullināts, apstulbis, pārsteigts
- durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu
- apzveibt Apdult, apreibt
- dūmēklis Apdūmošanas rīks, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus
- Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā
- Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī
- Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.)
- Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no Kavara oāzēm
- Aksvata apdzīvota vieta (_Aqswat_), Ziemeļkazahstānas apgabala rietumos
- Arja apdzīvota vieta (_Ar’ja_), Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā
- Aizvīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi
- Iļģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Grobiņas pagastā
- Līkumi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Katvari apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novadā 9 km no Limbažiem
- Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rudbāržu pagastā
- Veģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Abavas pagastā
- Greiveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Vecpiebalgas pagastā
- Apsaujas apdzīvota vieta (atpūtas bāze) Tukuma novada Jaunpils pagastā
- Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē
- Rozališki apdzīvota vieta (bijusī pils) Vecsalienas pagastā
- Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā
- Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā
- Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
- Valgale apdzīvota vieta (ciems) Talsu novada dienvidu daļā, Abavas pagasta centrs
- Klaucāni apdzīvota vieta (ēku grupa) Jēkabpils novada Kalna pagastā
- Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
- Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
- Sepene apdzīvota vieta (izzudusi) Embūtes pagastā
- Babīte apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu
- Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
- Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
- Nereta apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs
- Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs
- Jaunanna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri
- Liepna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Kolberģis apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs
- Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
- Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Medumi apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs
- Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
- Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
- Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
- Žīguri apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri
- Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs
- Tilža apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva
- Vecumnieki apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža
- Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
- Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
- Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
- Mežotne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs
- Vecsaule apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Dāviņi apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes
- Mūsa apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā
- Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
- Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
- Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
- Zaube apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs
- Nītaure apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs
- Liepa apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
- Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
- Dzērbene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Taurene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens
- Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
- Veismaņi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā
- Cīrava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs
- Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
- Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs
- Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
- Vaiņode apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs
- Kazdanga apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs
- Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas
- Krimūnas apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 10 km no Dobeles, pagasta centrs
- Naudīte apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs
- Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
- Penkule apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs
- Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
- Gardene apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2"
- Miltiņi apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
- Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
- Vecauce apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi
- Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā
- Jaungulbene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā
- Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
- Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
- Šķieneri apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Stāķi apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
- Mežāre apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs
- Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs
- Zasa apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Atašiene apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs
- Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
- Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
- Svēte apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs
- Platone apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn
- Līvbērze apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs
- Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
- Zaļenieki apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs
- Eleja apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs
- Vilce apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Nākotne apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles
- Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
- Indra apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
- Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ēdole apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs
- Renda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs
- Pelči apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs
- Alsunga apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen"
- Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
- Valdauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam
- Katlakalns apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā
- Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Liepupe apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs
- Pociems apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
- Viļķene apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 15 km no Limbažiem, pagasta centrs
- Umurga apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
- Ozolaine apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas
- Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs
- Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
- Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs
- Mārciena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs
- Ļaudona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs
- Mētriena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs
- Lazdona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs
- Prauliena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs
- Biksēre apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs
- Kusa apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā
- Jaunkalsnava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs
- Aiviekste apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām
- Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
- Jumprava apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs
- Lēdmane apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs
- Suntaži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Madliena apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Laubere apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs
- Ķeipene apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs
- Taurupe apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Meņģele apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs
- Ogresgals apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs
- Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
- Rude apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs
- Riebiņi apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški
- Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
- Lūznava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Dricāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs
- Malta apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs
- Kaunata apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs
- Rikava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova
- Nagļi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs
- Rude apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe
- Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
- Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
- Acone apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2
- Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas
- Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs
- Lutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs
- Kursīši apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs
- Šķēde apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Jaunlutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs
- Pampāļi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs
- Druva apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri
- Ezere apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs
- Nīgrande apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
- Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
- Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
- Mālpils apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs
- Allaži apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā
- Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
- Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs
- Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
- Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
- Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
- Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
- Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
- Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs
- Ropaži apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs
- Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs
- Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
- Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
- Lauciene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža
- Vandzene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs
- Laidze apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs
- Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
- Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
- Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
- Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
- Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs
- Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
- Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
- Slampe apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs
- Irlava apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs
- Džūkste apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Tume apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs
- Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
- Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
- Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
- Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
- Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
- Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā
- Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā
- Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs
- Ugāle apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs
- Tārgale apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs
- Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Iecava apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Kalnciems apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs
- Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā
- Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā
- Gaidupes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā
- Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā
- Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
- Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Kalnciema masīvs apdzīvota vieta (mazciems) Babītes novada Babītes pagastā
- Brīvkalni apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
- Cielavas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
- Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
- Liberi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
- Liepezers apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
- Skārduciems apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
- Trenči apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
- Vīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
- Nikolajevka apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Zemitāni apdzīvota vieta (mazciems) Bārbeles pagastā
- Brunava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Diņģeļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Bebrenes pagastā
- Brencēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
- Tupiešēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
- Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
- Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
- Āraiši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā
- Apši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Baši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Cebuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
- Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Augstlīci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Baltaci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Annas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
- Bērzs apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
- Kliģene apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
- Anna apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā
- Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas
- Padomes skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Padone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Prāmciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
- Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
- Āres apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija"
- Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis
- Ausātas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Ļukas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Slagūne apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Bērzkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Auru pagastā
- Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
- Līvi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Mazbiksti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā
- Bitenieki apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
- Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
- Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
- Parūķis apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
- Līdumi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā
- Lielapgulde apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā
- Ābeles apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Ālave apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Baldonas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Ezeriņi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Skujaine apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Vecvagares apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
- Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
- Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
- Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
- Kalnavērši apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
- Melturi apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
- Vāļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
- Svenči apdzīvota vieta (mazciems) Dubnas pagastā
- Krupmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
- Līguti apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
- Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
- Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
- Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
- Grobiņa apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
- Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
- Rolava apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
- Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
- Vītiņi apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
- Butāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Gulbītis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Mili apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Pilskalns apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Silamala apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
- Lejasandži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Līves apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Šļaukas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Vienvārstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Kanciņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Ķempji apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Pērlis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Prēdeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Saltupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Svilāres apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Tīrumkleivas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Tirzieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Lielkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Plēķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Zemītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Agrumi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Grīvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Kaipi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Obrova apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Siladzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Ušuri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
- Aļļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Amši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Andriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Cinci apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Čipati apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Grēdas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Ķilpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kožas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Krampani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kručki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Majani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Mālmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Oldermaņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Paideri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Silamiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Skujenieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Staidi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Umari apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Viešķeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Viģubi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Zellenes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Liedeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Siltais apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Aurava apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Kordona apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Lešķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Vārpiņas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Zāģernieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Elstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Grauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Grimnauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Gužilas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Ievāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Kāmieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Kolanģi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Pieti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Rodzupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Stapāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Strēbeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Velēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Kāķupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Ķeži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Lācītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Lācumēri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Mežsilieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Pakalnieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Pāpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Pavāriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Ureikste apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Vecāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Lāčplēši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Medņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Putrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Stancmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Āboliņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
- Lejasstradi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Mācītājmāja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Mezīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Nātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Samiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Zeltaleja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
- Antāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani
- Alsupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Jaunaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Kalvīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Vecaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Virāne apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Kraujas apdzīvota vieta (mazciems) Ģibuļu pagastā
- Prode apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde
- Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā, 7 km no Lubānas
- Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Jaungulbenes pagastā
- Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Dzirkstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Ģeisti apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Jānēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Jēci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Kanāži apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Kaņepi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Lāci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Naudēļi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Naukšēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Roci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Skubiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Strupiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Tirznieki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Viekšeles apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Viņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Zariņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Abrupe apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās
- Dignāja apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs
- Platači apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Sīļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
- Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
- Celminieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Drivinieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Ģipterāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Šķērstāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Jērānīši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Putrāmi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
- Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
- Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
- Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Druķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Jaudzemi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Kņāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Kūku Pasile apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Pakalnes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Papoļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Peternieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Piejūti apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Plošlejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Virgulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
- Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Apšine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Debesnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Ģevrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Izabelina apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Kalnamačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Laude apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Lejasmačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Ļūcāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Mazslate apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Mikaine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Moči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Rātupes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Stagari apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Šumitāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Vilciņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Ādmināni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Salaspils apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā
- Arbidāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Alūnāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
- Baltgalvji apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
- Bauri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
- Deles apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
- Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
- Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
- Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
- Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
- Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
- Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
- Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
- Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Akmeņāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
- Bērzone apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
- Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā
- Bāči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Cimāles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Jaungrīva apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Līvesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Tušķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu
- Soleimi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Auguļova apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Galamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Kalnansi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Leiši apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Pusgaldiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Birži apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Ēdas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Rumbenieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Veldze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija
- Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa
- Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs
- Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
- Līcīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
- Upēni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
- Viekaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
- Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Porkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Inte apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Jumpravmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Muižkalni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Pelodas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Drieliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
- Tenīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
- Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
- Avotkalni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Salacgrīvas pagastā
- Dūči apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Imšas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Lauči apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Miršas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Vārzas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Viļķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Puršēni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā
- Dzegužkakts apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Iesalkājas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Oliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Piķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Roperbeķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Serkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Slavenes apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Vainiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
- Igate apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā
- Ķirbiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Rūkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Rūstuži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Šķirstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Vaigaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Stūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu pagastā
- Annas apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Beberi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Dižbārdi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Dzērves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Egļuciems apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Kaupi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Klīves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Cēsītes apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā
- Krodzinieki apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā
- Duklāvi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Rembates pagastā
- Rušona apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 26 km no Preiļiem
- Balbiši apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine
- Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā
- Kostigi apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā
- Sidorovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā
- Miglāni apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
- Silagals apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
- Kandeļi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
- Vecsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
- Zaļumi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
- Rubas skola apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
- Rozes apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
- Ābari apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība")
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
- Muktiņi apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
- Robežkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
- Daibe apdzīvota vieta (mazciems) Stalbes pagastā
- Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
- Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
- Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
- Cibuļovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
- Lasenberga apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
- Lazovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
- Saviški apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
- Lube apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža
- Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
- Ezergaļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
- Lielvirbi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
- Lipsti apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
- Lūši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
- Mazvirbi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
- Pedvāle apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
- Režas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
- Rinkule apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
- Arkliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Dravnieki apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Iliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kaleši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kurši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Līči apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Mazspāre apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Mordanga apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Turkmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Andumi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Birzmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Bungciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Gailīšciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Mazstende apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Sukturi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Kalnradži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
- Lībe apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
- Lubeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
- Popervāle apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
- Sārkaste apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
- Dārzciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
- Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
- Skrunda apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
- Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
- Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
- Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas
- Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā
- Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
- Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
- Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
- Kleķeri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā
- Ļūdi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā
- Gulbji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagastā
- Brekti apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Cepļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Grūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Igauņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Incēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kabulēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kagaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kaikaši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Ķāķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kriemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Krievēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kubuliņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kūrēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kurmji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Meirēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Plauži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Remeicēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Smeiļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Smetes apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Spuldzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Staņaudi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Stīnūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Tašķēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Tomuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Veļķumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Vīļumi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Zēniņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
- Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža
- Krūsāri apdzīvota vieta (mazciems) Zaubes pagastā
- Pūņicas apdzīvota vieta (saimniecība) Talsu novada Lubes pagastā
- Juhņeviči apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Suhorukova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Volkojedi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Osuņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Bružēni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
- Ģīci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
- Sprīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas
- Kalnapededze apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze
- Dzirvaņišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Garšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Gļinaruča apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Graiži apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Guta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Ignatoviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Isajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Ivanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Jaunaiskrūgs apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Kaļķes apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Kampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Kapči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Karališkas apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Kondavnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Kurloviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Lukjanska apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Mīžusāta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Lauka Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Vecie Stupeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Jaunie Stupeļišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Kalna Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Zaborjes Ubadziņš apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Meža Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Mazie Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Zastennije Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Meža Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Škīviški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Skromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Škuta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Svēteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Uļiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
- Rogačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu un Biķernieku pagastā
- Augškalne apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Bērzene apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Daniļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Jurgelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Kloveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Koktagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Lielā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Peikstuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Pītreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Podgaršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Ragačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
- Akmani apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Baiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Baltači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Ornišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Petrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Pipari apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Aizbalti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Baltakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
- Brieksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas un Briežuciema pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Briedīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Celmene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Celmenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Druvenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Dvorupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Esmeraldova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Ežusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Gobusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Grīvgals apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Guznava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Jāņusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Krasnogorka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Līdumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Meirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Nikolajeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Oļģina apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Paulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Pērkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Pordari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Silaciems apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Sita apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Steķintava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Stirnusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Tīreļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Tropiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Vasiļjeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Vladimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Zači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Ančipova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Antonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Bākarova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Dubļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Akmiņupe apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Apšukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Baliniški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Dirbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Ilzmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Kaupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Ūžuļu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Mazie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Lielie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Putnu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Žāgeri apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Vaive apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs
- Boļi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Jurģi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
- Raskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Tumova apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Ciblas pagastā
- Akaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā
- Čižiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā
- Vornaiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Pušmucovas pagastā
- Greči apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Kaļveiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Kondroti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Kozlovski apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Lopsti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Marenpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Mjaiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Lielie Trukšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Ščastļivi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Skrini apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Stocinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Tridņa apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Voiti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Voloji apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Zeļteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
- Aščuki apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā
- Bicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā
- Moļišku Bicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā
- Lidoņi apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
- Zborka apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
- Prinči apdzīvota vieta (skrajciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
- Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Givži apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Gleizdinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Jadrova apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Kjarkuži apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Kolomosti apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Kondavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Kutki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Lielie Stradišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Jaunie Tokari apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Mazie Stradišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Narbuti apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Pariža apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Rovnica apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Sludinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Svilišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Vērdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Viselki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Zarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Žartmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Zeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Zemnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
- Lekši apdzīvota vieta (skrajciems) Durbes novada Vecpils pagastā
- Meļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dzērbenes pagastā
- Gāršenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Naglene apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Spriņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Briči apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Elstes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Lapši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Dravnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Lielvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Mazvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Mežkleivas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Mežlaskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Silmači apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Trušļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Ziemeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Musteri apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Barani apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Krāces apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Lapati apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Latvasas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Olekši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Pirtsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Salaki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Salmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Zvārtavi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Skujenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Plukši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Viņķeles apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Bierņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Kālanci apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Luķes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Plūkši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Saliņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Skrejatas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Sproģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Namsadi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Skolas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Stūrastas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Siljāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Sturņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Dārtiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Jauntirza apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Zosēni apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Bebrenes pagastā
- Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunbērzes pagastā
- Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Mostene apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Niklavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Rempji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Rudgalvji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Skrāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof")
- Ķeikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Piļkas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Rubuļkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Saldes apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Ābeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā
- Ancīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā
- Pasusēja apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā
- Bubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
- Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
- Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Kaļvāres apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Meņķis apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Linaites Pūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Slīterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Abarūni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Celminieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Cukuriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Jedvigava apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Kankarīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Marinova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Rāceņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Ritiņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Ružusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Skudrusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Soitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Tadenava apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Vuškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Zaķugals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Aizdumble apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
- Bajāri apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Ancīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Draudavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Ganukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Peņigas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Produsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Purniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Andrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Dēļdruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Dieviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Dūcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Gravāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Daugavas Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Strodu Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Namiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Palejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Silavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
- Putraimiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
- Skrīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
- Zānāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
- Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Buntiki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Dobupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Dudursala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Jauniešas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Lāčupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Laides apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Druķu Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Puķukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Ragusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Baldone apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Grauzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Kaktagals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Miests apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Olksna apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Riteniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Skromi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Spēlēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Svoki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Biķernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Bogmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Siliņu stacija apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Zaķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Jaunsēlpils apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Riesti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Bites apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
- Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
- Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
- Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
- Ezermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Podvinka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Drustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
- Eikava apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
- Ģērķāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
- Landzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
- Staģi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
- Stūrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
- Vidsmiests apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā
- Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabtpils novada Kūku pagastā
- Avotiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Dobeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Ģipteri apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Katrinsils apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā
- Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā
- Mateļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā
- Škutāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā
- Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā
- Piļori apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā, pie Andzeļu pagasta robežas
- Ašari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Balūži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Banceniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Bauriškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Bragas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Čaupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Cihani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Cimoškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Dobromiļa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Dombrova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Dricmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Ģeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Gribuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Jadlovci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Kebzeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Kropiškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Krumpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Kūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Kursīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Ļakses apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Ludzeiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Sarkanais Rags apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Lielie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Mazie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Mazie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Lielie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Pītrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Plintes apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Pliuči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Sēneitis apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Skadiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Turki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Vagaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Valdiniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Vidoki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Virveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Virveliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Voronkas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Zubri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Žuras apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Andinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Blusi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Borovina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Broģi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Butkumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Denisova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Dunci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Gelutjova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Ikaženci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Jalova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Joņini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Kaļedovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Kazinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Krumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Kseverova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Kuhtiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Kulakiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Ļumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Maksimova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Masāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Meļevščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Meņgova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Mikova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Nauļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Nikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Okolica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Parahņova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Pavļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Pipiri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Pleiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Plitarova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Podari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Podjuhnevici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Podleškova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Podozerci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Poreči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Pupiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Sinkeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Skuki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Stanislavova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Teļežki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Tresteniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Zaharova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Žakeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Zareniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Zulova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Žurilova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Kubulu pagastā
- Adzes apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze
- Kāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Dragūnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Kalnmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Ķīkciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Ķūķciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Lampuži apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Ainažu pagastā
- Augštūja apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Būdele apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Pāles pagastā
- Aniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Ķītas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Grūbas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā
- Āboltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Blome apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Brīdaga apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Lapsiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Voldes apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvbērzes pagastā
- Balalaiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Barisi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Degteri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Eversmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Aizkuja apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā
- Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā, kas agrāk bija lielciema "Aglona" daļa
- Aizupieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Baibas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Blazeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Dubovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Duntišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Ezernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Kauša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Kazīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Kokaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Kokorieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Mazie Orieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Kalna Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Lielie Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Lejas Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Novini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Opūgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Petrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Pivovari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Pizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
- Cepernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
- Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
- Kaupēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
- Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
- Polkorona apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
- Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā
- Ismeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas
- Zaļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss
- Kankuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā
- Zbedas apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā
- Vilciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Stabulnieku pagastā
- Cimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Ciši apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Kalnacki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Krejāni apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Leinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Lukašiški apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Medvednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Muhti apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Jaunie Rumpi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Jaunie Zaseki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Lielie Rumpi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Reinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Remenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Runcavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Sadovka apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Sakaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Skangeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Šļomovka apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Sprindži apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Stabulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Stefanpole apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Suņepi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Torogi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Veronikova apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Vēveri apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Vinkova apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Zabegi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Zariņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Zaseki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Zvīdri apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
- Sauna apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā, pie Saunas pagasta robežas
- Gromiki apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
- Koveriški apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
- Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
- Zarečje apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
- Vidsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rudbāržu pagastā
- Stopiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Rubas pagastā
- Bileiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
- Briški-Balckari apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Čaunāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Grozas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Kozuļņi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Krištobi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Kalna Gudļevski apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Kalna Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Saunas Vulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Meža Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Meža Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Trokšas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Ūgaiņi-Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Zvērgža-Varaža apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
- Šalgunova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Sosnīcas apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Žeigurova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Čalkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Čilpīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Dzjorgova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Grohova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Gusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Iļvezi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Komugreiva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Lejastači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Masandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Mukaušova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Riosari apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Roguļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Rozumegi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Saucīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Sišova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Stabļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Stiglova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Supretka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Svičova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Tribunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Upīte apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Vilkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Zaļčupe apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Zogadi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
- Cibuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
- Gorovatki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
- Kalaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
- Kalaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
- Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
- Lintopiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
- Lipinščina apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
- Maskališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
- Medvecki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
- Rubaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
- Sirseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
- Svikliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
- Dreimaņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Abavas pagastā
- Rumbciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Abavas pagastā
- Tojāti apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Abavas pagastā
- Gaviļnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kaļķciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kāņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Ruņķi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Talsciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Ābeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Kursakciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Linejciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Purgalciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Putniņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Mārkciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā
- Ošciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā
- Vēžciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā
- Eņģeļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Virbu pagastā
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā pie Vārkavas pagasta robežas
- Inikši apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Kokinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Krogasēta apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Kucini apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Maļinavka apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Motivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Meža Mackeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Lielie Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Zascenku Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Zascenku Čornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Priedes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Pirmie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Otrie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Mazie Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Liepu Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Lielie Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Petuniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Pokšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Rukoniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Saušukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Stalidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Stiebriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Šuti apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Uglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Zabaltiški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā pie Upmalas pagasta robežas
- Roznēni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā
- Vīndedzes apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā
- Cirkale apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā
- Fabriki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
- Lācīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
- Pirmie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
- Otrie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
- Trešie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
- Galenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
- Liesma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Vārzgūne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
- Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Agro apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Grīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Mazgrīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Rosība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Alfa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Ārņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Diāna apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Kaija apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Koklītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Kursīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Mežvīns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Dunte 96 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Vefa Skulte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Nākotne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Saule apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Universitāte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Ziemeļblāzma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Dārzciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Mežaciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Lidlauka ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līvbērzes pagastā
- Purviņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā
- Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
- Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
- Zaļais sils apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Maļinova apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
- Zalve apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva
- Daudzese apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā
- Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
- Irši apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
- Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs
- Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs
- Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri
- Anna apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs
- Kalncempji apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji
- Mālupe apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš
- Veclaicene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti
- Korneti apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene
- Pededze apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs
- Māriņkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs
- Aizupītes apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas
- Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere
- Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta
- Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs
- Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks
- Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena
- Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
- Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
- Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs
- Tabore apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ambeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža
- Mežāres apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā
- Sēbruciems apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā
- Spilve apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā
- Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs
- Kurna apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs
- Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs
- Bērzkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums)
- Balvu stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Kubulu pagastā, saukta arī "Kubuli"
- Egļuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs
- Kurmene apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs
- Ceraukste apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs
- Gaisma apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Bārbeles pagastā
- Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
- Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
- Ādžūni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā; līdz 1920. g. bija Kauņas guberņā
- Ilze apdzīvota vieta (vidējciems) Bebrenes pagastā
- Cempi apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā
- Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas
- Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress
- Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
- Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs
- Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža
- Mārsnēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Ineši apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs
- Bille apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
- Līvi apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
- Auciems apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā
- Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs
- Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs
- Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi
- Gavieze apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
- Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs
- Vērgale apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali
- Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs
- Bārta apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī), 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs
- Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
- Ālande apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 2 km uz dienvidaustrumiem no Grobiņas
- Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
- Auguste apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā
- Īle apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs
- Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
- Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Vītiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 50 km no Dobeles, pagasta centrs
- Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
- Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs
- Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
- Biksti apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 20 km no Dobeles, pagasta centrs
- Zebrene apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe
- Auri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs
- Bērzupe apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Dzeguzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Lielbērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Auru pagastā
- Upenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Lejasstradi apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
- Aizstrautnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā 8 km no Dobeles
- Akācijas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
- Pētera Upīša dārzs-muzejs apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
- Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
- Klūnas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Tērvetes pagastā
- Kārļi apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā
- Meijermuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā
- Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā
- Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Cimdenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā
- Gūžas apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā
- Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā
- Stāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene"
- Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
- Galgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši
- Līgo apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
- Stradi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri
- Druviena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs
- Letes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Ozolkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Svelberģis apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Krapa apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Stari apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Rimstavas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Jānuži apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Sinole apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Velēna apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Gaujasrēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Rēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Kalniena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
- Ceļmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs
- Gārsene apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Aknīstes novadā, 1950.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 55 km no Jēkabpils, pagasta centrs
- Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs
- Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
- Sauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 12 km no Viesītes
- Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos
- Kūkas apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 15 km no Jēkabpils, pagasta centrs
- Vidsala apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 23 km no Jēkabpils, Kalna pagasta administratīvais centrs
- Dunava apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs
- Rubeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs
- Laši apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Brodi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
- Ancene apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
- Vandāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Sudrabkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai
- Dubulti apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kūku un Mežāres pagastā
- Leimaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 27 km no Jēkabpils
- Mežgale apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs
- Kaldabruņa apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Slate apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Ošāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Sēlija apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs
- Antūži apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā 18 km no Jēkabpils
- Eķengrāve apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
- Liepas apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs
- Vircava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs
- Valgunde apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte
- Lielplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā
- Sesava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve
- Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
- Vārpa apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Priežmale apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 35 km no Krāslavas, Kastuļinas pagasta administratīvais centrs; Eizbahova
- Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs
- Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Kombuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs
- Kaplava apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Kalnieši apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti
- Piedruja apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši
- Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki
- Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze
- Skaista apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā 15 km no Krāslavas, pagasta centrs, saukta arī Geibi un Skaists
- Andrupene apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine
- Andzeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs
- Raņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs
- Snēpele apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs
- Turlava apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi
- Vārme apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs
- Laidi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs
- Mežvalde apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža
- Deksne apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs
- Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā
- Vilgāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs
- Novadnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Venta apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Ciecere apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes
- Cibla apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs
- Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs
- Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
- Vidriži apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 19 km no Limbažiem
- Pāle apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs
- Skulte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte
- Mandegas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs
- Buiva apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Priedes apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
- Tiegaži apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
- Jelgavkrasti apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Mustkalni apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Prinkas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Dunte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagasta dienvidu daļā
- Kaijciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Lāde apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Lādezers apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Ārciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
- Lejasozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Skultes muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Stiene apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Gravas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs
- Bīriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem
- Āstere apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā
- Nabe apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu pagastā
- Rožupe apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe
- Rudzāti apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs
- Sutri apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
- Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne
- Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje
- Pušmucova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova
- Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova
- Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs
- Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ņukši apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Nirza apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs
- Brigi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs
- Felicianova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Ozupine apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs
- Liezēre apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris"
- Vestiena apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs
- Dzelzava apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs
- Degumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs
- Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža
- Jumurda apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs
- Dzilnuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Priežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs
- Krape apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
- Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Upmala apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava
- Rimicāni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs
- Pelēči apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs
- Pieniņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā
- Glāžšķūnis apdzīvota vieta (vidējciems) Rembates pagastā
- Sakstagals apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs
- Ilzeskalns apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi
- Bērzgale apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs
- Gornica apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs
- Puša apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs
- Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
- Lipuški apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs
- Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni
- Ozolmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Stoļerova apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Sondori apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs
- Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas
- Sieksāte apdzīvota vieta (vidējciems) Rudbāržu pagastā
- Siekstāte apdzīvota vieta (vidējciems) Rudbāržu pagastā
- Kareļi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs
- Jaunauce apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs
- Ruba apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs
- Vadakste apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs
- Alši apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā 35 km no Saldus; kaļķakmens ieguves vieta no 16. gs. līdz 20. gs. 90. gadiem un darbojās kaļķu ceplis
- Līkupēni apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā
- Reņģe apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā
- Loja apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs
- More apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs
- Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā
- Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.)
- Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
- Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
- Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
- Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Rozula apdzīvota vieta (vidējciems) Stalbes pagastā
- Šķilbani apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni
- Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā
- Sadnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tabores pagastā
- Strazde apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Anuži apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, Lubes pagasta administratīvais centrs
- Priedes apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Abavas pagastā
- Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
- Spāre apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Aizupes apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara
- Aklaisciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Mācītājmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā
- Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
- Brūzis apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā
- Lēdas apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā
- Viesatas apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs
- Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Matkule apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 44 km no Tukuma un 8 km no Sabiles, pagasta centrs
- Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Degole apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā
- Zentene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs
- Lestene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Sēme apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs
- Ērģeme apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs
- Vijciems apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Vecate apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Sēļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs
- Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
- Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras
- Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
- Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs
- Murmastiene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs
- Kokari apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs
- Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa
- Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova
- Užava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs
- Ziras apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs
- Blāzma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs
- Zlēkas apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Jūrkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs
- Usma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs
- Ventava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs
- Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Satiķi apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi
- Meņģeļi apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi
- Vēķi apdzīvota vieta (viensēta un atpūtas bāze) Drabešu pagastā
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
- Muižarāji apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
- Maizīši apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota, saglabājušās drupas) Viesītes pagastā
- Zemenes apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma
- Kalnaziedi apdzīvota vieta (viensēta) Aizkraukles novadā pie Aizkraukles pilsētas austrumu robežas; Kalna Ziedi
- Janova apdzīvota vieta (viensēta) Andzeļu pagastā pie Dagdas pagasta robežas
- Pavēņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Jaunšķieri apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
- Atkalni apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
- Audari apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Atvases apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bukaišu pagastā
- Pokaiņi apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Naudītes pagastā
- Kamradži apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Penkules dienvidaustrumu daļā
- Simtēni apdzīvota vieta (viensēta) Drabešu pagastā
- Ķetas apdzīvota vieta (viensēta) Dzērbenes pagastā
- Viculaikas apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Robežkalns apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Aveni apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Babrāni apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Antūži apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Zasas pagastā
- Billītes apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas
- Aišēni apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Katvaru pagastā
- Auri apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Staiceles pagastā
- Lieplejas apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Umrgas pagastā
- Ančiņi apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Lauberes pagastā
- Kolnasāta apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis
- Dainas apdzīvota vieta (viensēta) Rudbāržu pagastā
- Vīņaudas apdzīvota vieta (viensēta) Stalbes pagastā
- Sudmaļi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Abavas pagastā
- Labdzeņi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Mežites apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienes pagastā, netālu no Lībagu pagasta robežas
- Izsuši apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lībagu pagastā
- Lūrmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lubes pagastā
- Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) Limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā
- Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
- Asijābāda apdzīvota vieta Afganistānā (_Asīābād_), Samangānas vilajeta ziemeļos
- Alijābāda apdzīvota vieta Afganistānā (_ʻAlīābād_), Kondozas vilajeta dienvidu daļā
- Almāra apdzīvota vieta Afganistānā, Fārjābas vijaletā
- Abdelmelek Ramdana apdzīvota vieta Alžīrijā (_Abdelmalek Ramdan_), Mustegānimas vilājā, 12600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Akebli apdzīvota vieta Alžīrijā (_Akabli_), Adrāras vilājas austrumos
- Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī
- Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā
- Edžele apdzīvota vieta Alžīrijā ("Edjele"), naftas ieguves rajona centrs Sahāras ziemeļaustrumos, netālu no Lībijas robežas
- Arāda apdzīvota vieta Apvienotajos Arābu Emirātos (_‘Arādah_), Abū Dabī emirāta dienvidos
- Altoriosengera apdzīvota vieta Argentīnā (_Alto Río Senguer_), Čubutas provinces rietumu daļā
- Morona apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.)
- Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzas austrumos, Kasahas upes krastos
- Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzas rietumos, netālu no Turcijas robežas
- Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Abernati apdzīvota vieta ASV (_Abernathy_), Teksasas štata rietumu daļā
- Abilīna apdzīvota vieta ASV (_Abilene_), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Abingdona apdzīvota vieta ASV (_Abingdon_), Virdžinijas štata dienvidrietumos
- Absorkī apdzīvota vieta ASV (_Absarokee_), Montānas štata dienvidu daļā
- Albija apdzīvota vieta ASV (_Albia_), Aiovas štata dienvidu daļā
- Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Mičiganas štatā
- Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Nebraskas štatā
- Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Ņujorkas štatā
- Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Nebraskas štatā
- Andaluža apdzīvota vieta ASV (_Andalusia_), Alabamas štata dienvidu daļā
- Araba apdzīvota vieta ASV (_Arab_), Alabamas štata ziemeļaustrumu daļā
- Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Nebraskas štata dienvidu daļā
- Ārtura apdzīvota vieta ASV (_Arthur_), Nebraskas štata rietumu daļā
- Asotina apdzīvota vieta ASV (_Asotin_), Vašingtonas štata dienvidaustrumos, pie Aidaho štata robežas
- Astorija apdzīvota vieta ASV (_Astoria_), Oregonas štata ziemeļrietumos, Kolumbijas upes grīvlīča kreisajā krastā
- Babita apdzīvota vieta ASV (_Babbitt_), Minesotas štata ziemeļaustrumos
- Aidabela apdzīvota vieta ASV (_Idabel_), Oklahomas štata dienvidaustrumos
- Jorka apdzīvota vieta ASV (_York_), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jorka apdzīvota vieta ASV (_York_), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aironmauntina apdzīvota vieta ASV (_Iron Mountain_), Mičiganas štata rietumu pierobežā
- Ņūberi apdzīvota vieta ASV (_Newberry_), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ņūberi apdzīvota vieta ASV (_Newberry_), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sumai apdzīvota vieta ASV (_Sumai_; _Apra Harbor_), Guamas salā Klusajā okeānā
- Abivila apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abivila apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abivila apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Olbani apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Olbani apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Alaiansa apdzīvota vieta ASV ("Alliance"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ārlingtona apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Oburna apdzīvota vieta ASV ("Auburn"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orora apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bisbī apdzīvota vieta ASV ("Bisbee"), Arizonas štata dienvidos, 1700 m vjl., \~8000 iedzīvotāju
- Brenta apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bridžporta apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Keimbridža apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Keimbridža apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Keimbridža apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kenbi apdzīvota vieta ASV ("Canby"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kārbondeila apdzīvota vieta ASV ("Carbondale"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Klārksbērga apdzīvota vieta ASV ("Clarksburg"), Mērilendas štatā, 13750 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kolumbija apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolumbija apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kamberlenda apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kamberlenda apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Danberi apdzīvota vieta ASV ("Danbury"), Ņujorkas štatā, 83800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dērbi apdzīvota vieta ASV ("Derby"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Elizabetauna apdzīvota vieta ASV ("Elizabethtown"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Dženīva apdzīvota vieta ASV ("Geneva"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Glastonberija apdzīvota vieta ASV ("Glastonbury"), Konnektikutas štatā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Granbi apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.). Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Konnektikutas štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grīnsboro apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Grīnsboro apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Grīnsbērga apdzīvota vieta ASV ("Greensburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Herisbērga apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Herisbērga apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Herisbērga apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Herisona apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hilsboro apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hilsboro apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hilsboro apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju
- Lorensbērga apdzīvota vieta ASV ("Lawrenceburg"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lebanona apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lebanona apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Līsbērga apdzīvota vieta ASV ("Leesburg"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Luisbērga apdzīvota vieta ASV ("Lewisburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Linčbērga apdzīvota vieta ASV ("Lynchburg"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mindena apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mičela apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ņūolbani apdzīvota vieta ASV ("New Albany"), MIsisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Okdeila apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oneonta apdzīvota vieta ASV ("Oneonta"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Oškoša apdzīvota vieta ASV ("Oshkosh"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pālmhārbora apdzīvota vieta ASV ("Palm Harbor"), Floridas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pītersbērga apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pītersbērga apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pitsbērga apdzīvota vieta ASV ("Pittsburg"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pleinvjū apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Platsbērga apdzīvota vieta ASV ("Plattsburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ravena apdzīvota vieta ASV ("Ravenna"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ripablika apdzīvota vieta ASV ("Republic"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Roanoka apdzīvota vieta ASV ("Roanoke"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Solsberi apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ņujorkas štatā, 12100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Solsberi apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ziemeļkarolīnas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Šelbivila apdzīvota vieta ASV ("Shelbyville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sidni apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Supīriora apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju
- Teilora apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tomasvila apdzīvota vieta ASV ("Thomasville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trentona apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vērnona apdzīvota vieta ASV ("Vernon"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vorensbērga apdzīvota vieta ASV ("Warrensburg"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vestpointa apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viljamsbērga apdzīvota vieta ASV ("Williamsburg"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vinfīlda apdzīvota vieta ASV ("Winfield"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Batlera apdzīvota vieta ASV, Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Baseta apdzīvota vieta ASV, Nebraskas štata ziemeļaustrumu daļā
- Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
- Gašurna apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes dienvidu daļā
- Sanktgallenkirhe apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes dienvidu daļā
- Šrunsa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes dienvidu daļā
- Bangsa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Frastanca apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Gecisa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Gēfisa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Gurtisa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Harda apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Lūdeša apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Lustenava apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Rankveila apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
- Herbranca apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes ziemeļrietumos
- Bādgasteina apdzīvota vieta Austrijā, Zalcburgas federālajā zemē
- Celle apdzīvota vieta Austrijā, Zalcburgas federālajā zemē
- Tamsvēga apdzīvota vieta Austrijā, Zalcburgas federālās zemes dienvidos
- Arana apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Aran_), Jevlahas rajonā
- Babeka apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Babәk_), Nahčivanas Autonomajā Republikā, rajona administrtīvais centrs
- Avšara apdzīvota vieta Azerbaidžanā, Aghdžabedi rajonā
- Behramtepe apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Bejleganas rajona austrumu pierobežā, Araksas krastos
- Allara apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Dželilabadas rajona ziemeļu daļā
- Ašaghi Aghdžakenta apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Goranbojas rajona dienvidu daļā
- Atbulaga apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Hadžigabulas rajona dienvidaustrumos
- Aranli apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Imišli rajonā
- Ašaghi Surra apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Neftčalas rajonā, Kūras labajā krastā
- Ašaghi Sejfeli apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Šemkiras rajonā
- Ašaghi Gušču apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Tovuzas rajonā
- Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā; Akremaiči
- Akcjabra apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabr_), Minskas apgabalā
- Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Gomeļas apgabalā
- Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Minskas apgabalā
- Akoļica apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akolica_), Minskas apgabalā
- Aļahnoviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alachnovičy_), Minskas apgabalā
- Aļeksandrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aleksandryna_), Vitebskas aapgabalā
- Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos
- Antonava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antonava_), Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
- Antopaļa apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antopal_), Brestas apgabalā
- Arehavka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭka_), Mogiļevas apgabala rietumu daļā
- Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Asada Dzjedzina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asada Dziedzina_), Vitebskas apgabalā
- Asipaniči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asipavičy_), Minskas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā
- Astrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astryna_), Grodņas apgabala rietumu daļā
- Astrošici apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrošycy_), Minskas apgabalā
- Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas
- Azariči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azaryčy_), Gomeļas apgabalā
- Azjarco apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziarco_), Minskas apgabalā
- Azjerci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziercy_), Vitebskas apgabalā
- Azjerščina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azierščyna_), Gomeļas apgabalā
- Azjori apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziory_), Grodņas apgabalā
- Babiņiči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babiničy_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumos
- Babroviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babrovičy_), Minskas apgabala rietumu daļā
- Bahdanava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Bahdanaǔ_), Minskas apgabala rietumos
- Rahačova apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos
- Acminava apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Bastuni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Žodziški apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Bakšti apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabala austrumos
- Bakšti apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabala rietumu daļā
- Hoža apdzīvota vieta Baltkrievijā, Hrodnas (Grodņas) apgabala rietumos, Nemunas (Ņomanas) labajā krastā
- Baļšavika apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
- Baravoje apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
- Svislača apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
- Bajari apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļu daļā
- Baļini apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
- Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
- Basjanija apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
- Bahuševska apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala austrumu daļā
- Barsuki apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidu daļā
- Barovka I apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidu daļā
- Opsa apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā; Apsa
- Barsuki apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
- Barovka apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā, Daugavas labajā krastā
- Lielbārbele apdzīvota vieta Bārbeles pagastā
- Mēmele apdzīvota vieta Bauskas novada Codes pagastā, pie Bauskas pilsētas ziemeļu robežas
- Vecbebri apdzīvota vieta Bebru pagastā, pagasta centrs; Bebri
- Vilreika apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai
- Dilbēka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, Briseles rietumu piepilsēta
- Landena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provinces dienvidaustrumos
- Beringena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
- Hauthalena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
- Lanakena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos
- Māsmehelena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos
- Nērpelta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces ziemeļu daļā
- Abēļanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Bertrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Floranvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Larošanardēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Libēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Libramonševiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Obanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Otona apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Sentibēra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Ufalīza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Vjēsalma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces austrumu daļā
- Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā
- Velēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumos
- Bravo apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces ziemeļos
- Brēnlalē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
- Nivela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
- Otiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
- Alrara apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Alrar_), Alžirijā, Illīzī vilājas austrumos
- Andersonrivera apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Anderson River Bird Sanctuary_), putnu rezervāts Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālās daļas ziemeļos
- Batērstinleta apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem Kanādā, Nuavutas teritorijas kontinentālās daļas ziemeļos
- Barsukovska apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Jamalas Nencu autonomajā apvidū
- Upmale apdzīvota vieta bijušā Abrenes apriņķa teritorijā 50 km no Abrenes un 20 km no dzelzceļa stacijas Žīguri
- Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
- Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas
- Aba apdzīvota vieta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā
- Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā
- Abdi apdzīvota vieta Čadā (_Abdi_), Vadaji reģionā
- Abū Deia apdzīvota vieta Čadā (_Aboudéïa_), Salamatas reģiona rietumu daļā
- Auzu apdzīvota vieta Čadā (_Aouzou_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona ziemeļos
- Ati Ardebe apdzīvota vieta Čadā (_Ati Ardébé_), Batas reģiona dienvidrietumu daļā
- Bardai apdzīvota vieta Čadā, Borku-Ennedi-Tībestī reģionā, Tibestī kalnienes ziemeļu daļā
- Bedforda apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Aberdīna apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces rietumu daļā
- Ārlingtona apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Mofucaņanes distrikta rietumu daļā
- Akūbū apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akūbū_), Džūnkalī vilājas austrumu daļā, pie Etiopijas robežas
- Akuna apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akun_), Vārābas vilājas ziemeļrietumu daļā
- Annenieki apdzīvota vieta Dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā
- Ķirpēni apdzīvota vieta Dobeles novada Auru pagastā (no 2004. līdz 2012. gadam Kroņauce)
- Šķibe apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs
- Sīpele apdzīvota vieta Dobeles novada Jaunbērzes pagastā
- Idūnas apdzīvota vieta Drabešu pagastā
- Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī
- Abū Girga apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abū Jirj_), Minjas muhāfazā
- Atfīha apdzīvota vieta Ēģiptē (_Ațfīḩ_), Benī Suveifa muhāfazā. Nīlas labajā krastā
- Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas
- Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
- Abra de Iloga apdzīvota vieta Filipīnās (_Abra de Ilog_), Mindoro salas ziemeļos, Rietummindoro reģionā
- Basilana apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta
- Balabaka apdzīvota vieta Filipīnās, Palavanas provincē, Balabakas salas austrumu piekrastē
- Albēra apdzīvota vieta Francijā (_Albert_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā
- Albērvila apdzīvota vieta Francijā (_Albertville_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā
- Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā
- Frivileskarbotēna apdzīvota vieta Francijā (_Friville-Escarbotin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona ziemeļrietumos
- Žizora apdzīvota vieta Francijā (_Gisors_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumu pierobežā
- Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā
- Vika pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā (_Vic-sur-Aisne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Ēnas labajā krastā
- Fontenblo apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.)
- Montreija apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta
- Asparēna apdzīvota vieta Francijā (fr.: _Hasparren_, basku: _Hazparne_), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju reģiona rietumu daļā
- Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
- Bīnika apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senbrijē līča piekrastē
- Bāra pie Obas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Obas upes krastos
- Bāra pie Sēnas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Sēnas upes krastos
- Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
- Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā
- Bakumba apdzīvota vieta Gabonā, Augšogoves provinces dienvidrietumu daļā
- Jūgarna apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
- Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē
- Atammika apdzīvota vieta Grenlandē (_Atammik_), Kekatas pašvaldībā
- Atu apdzīvota vieta Grenlandē (_Attu_), Kāsiutsupas pašvaldības teritorijā, Deivisa šauruma piekrastē
- Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē
- Ihlokortormiuta apdzīvota vieta Grenlandes ziemeļaustrumos, Skorsbija Zemes dienvidaustrumos
- Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni
- Khendegba apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, gruzīnu - Ahali Kindghi
- Ahali Kindghi apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā; abhāzu - Khendegba
- Hephstha apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā; gruzīnu - Ahalsopeli
- Beļava apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
- Akmeņrūči apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
- Aurova apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
- Abja-Vanameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Abja-Vanamõisa_), Vīlandes apriņķī
- Albu apdzīvota vieta Igaunijā (_Albu_), Jervas apriņķa ziemeļu daļā
- Ambla apdzīvota vieta Igaunijā (_Ambla_), Jervas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
- Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, blakus Hāpsalu, uz austrumiem no tās
- Mustla apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā, 800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1938.-1979. g.
- Peri apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas labajā krastā
- Adaba apdzīvota vieta Indijā (_Adaba_), Orisas štata dienvidu daļā
- Temčhoka apdzīvota vieta Indijā, Džammu un Kašmīras štata dienvidaustrumos, pie Ķīnas robežas
- Trombeja apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta
- Bali apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta
- Alabana apdzīvota vieta Indonēzijā (_Alaban_), Ačehas provinces dienvidos, Tuanku salas ziemeļu daļā
- Arandai apdzīvota vieta Indonēzijā (_Aranda de Duero_), Rietumpapua provincē, Jaungvinejas salas Doberai pussalas dienvidu daļā
- Batu Lepu apdzīvota vieta Indonēzijā, Riu Salu provincē, Natūnas jūras Tambelanas salās
- Akāšāta apdzīvota vieta Irākā (_ʻAkāshāt_), Anbāras muhāfazas rietumos, Sīrijas tuksnesī
- Anbarāna apdzīvota vieta Irānā (_‘Anbarān_), Ardabīlas muhāfazas austrumos
- Ābsarda apdzīvota vieta Irānā (_Ābsard_), Teherānas ostānā, \~60 km uz austrumiem no Teherānas
- Ālāšta apdzīvota vieta Irānā (_Ālāsht_), Māzenderānas ostānā, Elbursa kalnos
- Aslāndūza apdzīvota vieta Irānā (_Așlāndūz_), Ardabīlas ostāna ziemeļos, Araksas krastā
- Anī i Olja apdzīvota vieta Irānā, Ardabīlas ostāna austrumu daļā
- Malahaide apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē
- Portmārnoka apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē
- Raša apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē; Rosa
- Skerisa apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistes ziemeļu daļā, Īrijas jūras piekrastē
- Monasterevana apdzīvota vieta Īrijā, Kildēras grāfistes rietumu pierobežā
- Enfīlda apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes dienvidos; Boharbuī
- Bahkafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Norvēģu jūras Bahkabloui līča dienvidos
- Draungsnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumos, Hūnabloui līča rietumu piekrastē
- Houlmavika apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumu daļā, Hūnabloui līča rietumu atzara dienvidrietumu krastā
- Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā
- Eigilstadira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labajā krastā
- Alberobello apdzīvota vieta Itālijā (_Alberobello_), Apūlijas reģiona dienvidaustrumos
- Conjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Dalmine apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Gandīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Alcāno Lombardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Kolonjo al Sērio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Kastelli Kalepjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Kosta Volpīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Sanpellegrīno Terme apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Pjaca Brembāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Stecāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Lovēre apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Izo ezera ziemeļu gala rietumu piekrastē
- Ardezio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Sērio augšteces kreisajā krastā
- Skilpārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumos
- Kastione della Prezolāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumu daļā
- Bagolīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Breno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Čedegolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Garnjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Gavardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Malonno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Kapo di Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Gardone Vala Trompija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Toskolāno Maderno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Nave apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Ospitaleto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Pjaca apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Pjaco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Pjamborno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Sansebastjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Sareco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Vestone apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Vobarno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Pizonje apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, Izeo ezera ziemeļaustrumu krastā, pie Oljo upes ietekas
- Palacolo sull'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces rietumos
- Ponte di Lenjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Edolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
- Veca d'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
- Lecēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Komo provincē, Komo ezera dienvidu daļas rietumu atzara dienvidu krastā
- Belladžo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Komo provincē, Komo ezera dienvidu daļas sazarojumā
- Ballabio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē
- Odžono apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē
- Bellano apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Dervio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Mandello del Lārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Koliko Pjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Paderno Dunjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Milānas provincē
- Aprika apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Delebio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Dubīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Novate Mecola apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Berbenno di Valtellīna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Talamona apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Villa apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Grozoto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumos
- Grozio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumu daļā
- Sondalo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumu daļā
- Bormio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
- Čepīna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
- Izolačija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
- Santantonio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
- Kampodolčīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļrietumos
- Kastiljone Olona apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē
- Lavēna Ponte Treza apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, pie Šveices robežas
- Gavirate apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Varēzes ezera ziemeļrietumu krastā
- Lavēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumos, Lago Madžores ezera austrumu krastā
- Bezoco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumu daļā
- Antronapjāna apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Cornasko apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Krodo apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Pjeve Vergonte apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Grāvellona Toče apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Santamarija Madžore apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Gravellona Toče apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Stafa apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Varco apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Bavēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Kannobio apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Streza apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Bačēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provinces ziemeļu daļā
- Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provinces ziemeļu daļā
- Kūrmēra apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā, Monblāna tuneļa galapunkts
- Afikima apdzīvota vieta Izraēlā (_Afiqim_), Ziemeļu apgabalā
- Ailebūna apdzīvota vieta Izraēlā, Galilejā, Ziemeļu apgabala vidienē
- Bancāni apdzīvota vieta Jēkabpils novada Kalna pagastā
- Ahvara apdzīvota vieta Jemenā (_Aḩwar_), Abjānas muhāfazas dienvidaustrumos
- Absa apdzīvota vieta Jemenā (_ʻAbs_, عبس), Hadžas muhāfazā
- Azrak el Dženūbīja apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq al Janūbīyah_), Zarkas muhāfazā
- Akulivika apdzīvota vieta Kanādā (_Akulivik_), Kvebekā, Ungavas pusasalas rietumos
- Altona apdzīvota vieta Kanādā (_Altona_), Manitobas provinces dienvidos
- Ankī apdzīvota vieta Kanādā (_Amqui_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
- Angljēra apdzīvota vieta Kanādā (_Angliers_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
- Ārmstronga apdzīvota vieta Kanādā (_Armstrong_), Britu Kolumbijas provincē
- Asbestosa apdzīvota vieta Kanādā (_Asbestos_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
- Asiniboija apdzīvota vieta Kanādā (_Assiniboia_), Saskačevanas provinces dienvidu daļā
- Atabaska apdzīvota vieta Kanādā (_Athabasca_), Albertas provincē
- Aupaluka apdzīvota vieta Kanādā (_Aupaluk_), Kvebekas provincē, Ungavas pussalas austrumos, pie Ungavas līča
- Aibeksveli apdzīvota vieta Kanādā (_Ibex Valley_), Jukonas dienvidu daļā
- Morisa apdzīvota vieta Kanādā (_Morris_), Manitobas provinces dienvidos
- Balfūra apdzīvota vieta Kanādā, Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā, Kūtenejas upes un Kūtenejas ezera krastā
- Barota apdzīvota vieta Kanādā, Kvebekas provincē
- Kilarni apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Kristalsitija apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Manitu apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Mordena apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Pailotmaunda apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Plamkūli apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Rozorivera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Vinklera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Emersona apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
- Gretna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
- Delorēna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos
- Melita apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos
- Boiseveina apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumU daļā
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
- Airika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Ayriq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
- Aksukenta apdzīvota vieta Kazahstānā (_Akswkent_), Dienvidkazahstānas apgabalā
- Alakela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alaköl_), Pavlodaras apgabala ziemeļos
- Aleksejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alekseevka_), Akmolas apgabala ziemeļu daļā
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Austrumkazahstānas apgabala rietumos
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, rietumos no Urālas (Žajikas)
- Altinsarijna apdzīvota vieta Kazahstānā (_Altınsarїn_), Kostanajas apgabalā
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabala dienvidu daļā
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabalā, Kostanajas piepilsēta
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā
- Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta
- Amantau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amantaw_), Karaghandi apgabalā
- Andrejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Andreevka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
- Ankati apdzīvota vieta Kazahstānā (_Añqatı_), Rietumkazahstānas apgabalā
- Antonovka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Antonovka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
- Apaza apdzīvota vieta Kazahstānā (_Appaz_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
- Akbulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala rietumu daļā
- Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā)
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Karatalas kreisajā krastā
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Kizilordas apgabalā
- Akžarika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjarıq_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
- Akžola apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjol_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Aktebes apgabalā
- Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Atirau apgabalā
- Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Pavlodaras apgabalā
- Akela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Žambilas apgabalā
- Akoba apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoba_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā
- Akoja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoy_), Karaghandi apgabalā
- Akkargha apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqarğa_), Kostanajas apgabala rietumos, Tobolas augšteces labajā krastā
- Akkistau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqıstaw_), Aitaru apgabalā, Piekaspijas zemienē
- Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Aktebes apgabala ziemeļu daļā
- Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Ziemeļkazahstānas apgabala austrumu daļā
- Akku apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqw_), Pavlodaras apgabalā
- Akšatau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqşataw_), Karagandhi apgabalā
- Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Almati apgabalā
- Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
- Akšighanaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșığanaq_), Kostanajas apgabala dienvidrietumos
- Aksijeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsūyek_), Žambilas apgabala austrumu pierobežā
- Aksu apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsw_), Akmolas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Aksvata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqswat_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Aktebes apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Karaghandi apgabala austrumos
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 50 km uz ziemeļiem no apgabala centra
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Austrumkazahstānas apgabala dienvidu daļā
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā
- Aktiesaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtūesay_), Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļaustrumos
- Aktubeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtwbek_), Karaghandi apgabalā
- Aralkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aralköl_), Kostanajas apgabala rietumos
- Arikbalika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arıqbalıq_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
- Arkata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arqat_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabala dienvidaustrumos
- Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Asa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asa_), Žambilas apgabala dienvidrietumu daļā
- Asana apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asan_), Atirau apgabala rietumu daļā
- Astrahanka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Astraxanka_), Akmolas apgabalā
- Asubulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aswbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Badamša apdzīvota vieta Kazahstānā (_Badamșa_), Aktebes apgabala ziemeļos
- Ojila apdzīvota vieta Kazahstānā, Aktebes apgabala rietumu daļā
- Balatopara apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabalā
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā
- Balkudika apdzīvota vieta Kazahstānā, Atirau apgabala rietumos
- Bajirkuma apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Sirdarjas rietumu piekrastē
- Bakirli apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau kalnu ziemeļaustrumu malā
- Bakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Baršina apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
- Batpakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala ziemeļos
- Adajevka apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā
- Baumanska apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē
- Bautina apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Karaghanas pussalas rietumu piekrastē
- Baskela apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā
- Ertisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska
- Čapajeva apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā
- Baltakela apdzīvota vieta Kazahstānā. Dienvidkazahstānas apgabala rietumu daļā
- Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā
- Avgora apdzīvota vieta Kiprā (_Avgórou_), Lielbritānijas suverēnā bāzu apgabala rietumos
- Akbejita apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akbeyit_), Narinas apgabala dienvidu daļā
- Akija apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akkıya_), Narinas apgabalā
- Alabuka apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Alabuka_), Džalalabadas apgabala dienvidrietumu daļā
- Arčali apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Arçaglı_), Isikula apgabalā
- Atbaši apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Atbașı_), Narinas apgabalā
- Bajetova apdzīvota vieta Kirgizstānā, Narinas apgabalā
- Abaokoro apdzīvota vieta Kiribati Republikā (_Abaokoro_), Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, Taravas atolā
- Banraeba apdzīvota vieta Kiribati Republikā, Klusā okeāna Taravas atola dienvidu daļā
- Banana apdzīvota vieta Kiribati, Kirisimasi atola ziemeļaustrumu daļā
- Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē
- Bakere apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces ziemeļrietumu daļā
- Bafvaboli apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
- Leposaviča apdzīvota vieta Kosovā, Ziemeļkosovā, Ibaras upes krastā
- Aga apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967. gada
- Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī
- Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā
- Aikina apdzīvota vieta Krievijā (_Ajkino_), Komi Republikā; Ajkatila
- Aktala apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Tal_), Tivas Republikā
- Akerika apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Ѐrik_), Tivas Republikas dienvidu daļā
- Akbulaka apdzīvota vieta Krievijā (_Akbulak_), Orenburgas apgabala dienvidos
- Akmuruna apdzīvota vieta Krievijā (_Akmurun_), Baškorostānas republikas dienvidaustrumu daļā
- Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem
- Aksjonova apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas labajā krastā
- Aksjonovozilovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo-Zilovskoe_), Aizbaikāla novadā
- Aksubajeva apdzīvota vieta Krievijā (_Aksubaevo_), Tatarstānas Republikā; Aksubaja
- Akša apdzīvota vieta Krīevijā (_Akša_), Aizbaikāla novada dienvidos
- Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē
- Aktaša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktaš_), Altaja Republikā
- Aktjubinska apdzīvota vieta Krievijā (_Aktjubinskij_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā
- Akuļiči I apdzīvota vieta Krievijā (_Akuliči 1-e_), Brjanskas apgabalā
- Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Aļkina apdzīvota vieta Krievijā (_Al’kino_), Samaras apgabala austrumos
- Aļmeņeva apdzīvota vieta Krievijā (_Al’menevo_), Kurgānas apgabalā
- Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos
- Alandska apdzīvota vieta Krievijā (_Alandskoe_), Orenburgas apgabala austrumu daļā
- Aļohovščina apdzīvota vieta Krievijā (_Alëhovščina_), Ļeņingradas apgabalā
- Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā
- Aleksandroņevska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandro-Nevskij_), Rjazaņas apgabala dienvidos
- Aleksandrovgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrov Gaj_), Saratovas apgabala dienvidos
- Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam
- Aleksandrovskijzavoda apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskij Zavod_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā
- Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Kirova apgabala rietumos
- Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Tomskas apgabala ziemeļrietumos, Obas kreisajā krastā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabala austrumos
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Ļeņingradas apgabala rietumu daļā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Omskas apgabalā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabala rietumu daļā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabla ziemeļu daļā, Saratovas ūdenskrātuves rietumu krastā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevsk_), Irkutskas apgabalā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskaja_), Volgogradas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Aleksejevska apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskoe_), Saratovas apgabala rietumu daļā
- Aļeksina apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksino_), Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas
- Algasova apdzīvota vieta Krievijā (_Algasovo_), Tambovas apgabala ziemeļos
- Aligdžera apdzīvota vieta Krievijā (_Alygdžer_), Irkutskas apgabala dienvidrietumu daļā
- Alla apdzīvota vieta Krievijā (_Alla_), Burjatijas Republikā, Barguzinas grēdas austrumu malā
- Allahjuņa apdzīvota vieta Krievijā (_Allah-Jun'_), Sahas Republikā (Jakutijā)
- Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā
- Alnaši apdzīvota vieta Krievijā (_Alnaši_), Udmurtijas Republikas dienvidu daļā
- Aloļa apdzīvota vieta Krievijā (_Alol’_), Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā
- Aļonka apdzīvota vieta Krievijā (_Alonka_), Habarovskas novada rietumos, Turanas grēdas austrumu malā
- Alova apdzīvota vieta Krievijā (_Alovo_), Mordvijas Republikas austrumos; Aloveļe
- Altata apdzīvota vieta Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumu daļā
- Altinaja apdzīvota vieta Krievijā (_Altynaj_), Sverdlovskas apgabalā
- Altuhova apdzīvota vieta Krievijā (_Altuhovo_), Brjanskas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Amazara apdzīvota vieta Krievijā (_Amazar_), Aizbaikāla novada austrumos
- Ambarnija apdzīvota vieta Krievijā (_Ambarnyj_), Karēlijas Republikas ziemeļaustrumos
- Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā; Amma
- Amguema apdzīvota vieta Krievijā (_Amguèma_), Čukotkas autonomajā apgabalā
- Amguņa apdzīvota vieta Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā
- Amura apdzīvota vieta Krievijā (_Amur_), Altaja Republikas dienvidrietumu daļā
- Amurzeta apdzīvota vieta Krievijā (_Amurzet_), Ebreju autonomā apgabala dienvidos
- Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā
- Anciferovskijbora apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferivskij Bor_), Arhangeļskas apgabalā, Oņegas labajā krastā
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Novgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Pleskavas apgabala rietumos, Kuhvas (Kūkovas) kreisajā krastā
- Ančenki apdzīvota vieta Krievijā (_Ančenki_), Pleskavas apgabalā
- Andra apdzīvota vieta Krievijā (_Andra_), Hantu-Mansu autonomajā apvodū - Jurgā, Obas labajā krastā
- Andrejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevka_), Orenburgas apgabala rietumos
- Andrejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevo_), Vladimiras apgabalā
- Andrjušina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjušino_), Sverdlovskas apgabalā
- Andrjuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjuškino_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumu daļā
- Angasjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Angasjak_), Baškorostānas Republikā
- Aņihovka apdzīvota vieta Krievijā (_Anihovka_), Orenburgas apgabala austrumos
- Aņisimova apdzīvota vieta Krievijā (_Anisimovo_), Pleskavas apgabalā
- Aņuiska apdzīvota vieta Krievijā (_Anjujsk_), Čukotkas autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā
- Aņņenskijmosta apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskij Most_), Vologdas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Aņņenska apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskoe_), Čeļabinskas apgabalā
- Anosova apdzīvota vieta Krievijā (_Anosovo_), Irkutskas apgabalā
- Antipajuta apdzīvota vieta Krievijā (_Antipajuta_), Tjumeņas apgabala ziemeļos, Tazas līča ziemeļu krastā
- Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
- Antipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Antipovka_), Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves labajā krastā
- Antropova apdzīvota vieta Krievijā (_Antropovo_), Kostromas apgabalā
- Anzoreja apdzīvota vieta Krievijā (_Anzorej_), Kabardas-Balkārijas Republikas austrumos
- Apastova apdzīvota vieta Krievijā (_Apastovo_), Tatarstānas Republikas dienvidrietumu daļā
- Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- Aprosova apdzīvota vieta Krievijā (_Aprosovo_), Pleskavas apgabalā
- Arbaža apdzīvota vieta Krievijā (_Arbaž_), KIrovas apgabalā
- Arčagliajata apdzīvota vieta Krievijā (_Arčagly-Ajat_), Čeļabinskas apgabalā
- Arčedinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arčedinskaja_), Volgogradas apgabalā
- Ardatova apdzīvota vieta Krievijā (_Ardatov_), Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā
- Arefina apdzīvota vieta Krievijā (_Arefino_), Jaroslavļas apgabala ziemeļu daļā
- Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē
- Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā
- Argaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argaš_), Uļjanovskas apgabala rietumos
- Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
- Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Baškorostānas Republikā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Kirovas apgabalā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Tulas apgabala dienvidu daļā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Voroņežas apgabalā
- Arhara apdzīvota vieta Krievijā (_Arhara_), Amūras apgabala dienvidos
- Arhiza apdzīvota vieta Krievijā (_Arhyz_), Karačajas-Čerkesijas Repiblikā
- Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā
- Arkuļa apdzīvota vieta Krievijā (_Arkul’_), Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisajā krastā
- Armaņa apdzīvota vieta Krievijā (_Arman’_), Magadanas apgabalā, Ohotskas jūras Taujas līča krastā
- Armizonska apdzīvota vieta Krievijā (_Armizonskoe_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
- Aromaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Aromaševo_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
- Arsinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arsinskij_), Čeļabinskas apgabalā
- Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami
- Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Irkutskas apgabalā
- Aršaņzelmeņa apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan’ Zelmen’_), Kalmikijas Republikas ziemeļrietumu daļā
- Artika apdzīvota vieta Krievijā (_Art’ik_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļā
- Artjomovska apdzīvota vieta Krievijā (_Artëmovskij_), Irkutskas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Arteziana apdzīvota vieta Krievijā (_Artezian_), Kalmikijas Republikas dienvidaustrumos
- Arti apdzīvota vieta Krievijā (_Arti_), Sverdlovskas apgabala dienvidrietumu daļā
- Artina apdzīvota vieta Krievijā (_Artyn_), Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
- Artjugina apdzīvota vieta Krievijā (_Artjugino_), Krasnojarskas novadā, Angaras labajā krastā
- Asbestovska apdzīvota vieta Krievijā (_Asbestovskij_), Sverdlovskas apgabalā
- Asekejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Asekeevo_), Orenburgas apgabala ziemeļu daļā
- Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē
- Askina apdzīvota vieta Krievijā (_Askino_), Baškorostānas Republikas ziemeļos
- Askiza apdzīvota vieta Krievijā (_Askiz_), Hakasijas Republikā
- Astratova apdzīvota vieta Krievijā (_Astratovo_), Pleskavas apgabalā, Mnogas augšteces kreisajā krastā
- Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā
- Atagaja apdzīvota vieta Krievijā (_Atagaj_), Irkutskas apgabalā
- Ataki apdzīvota vieta Krievijā (_Ataki_), Pleskavas apgabalā
- Atemara apdzīvota vieta Krievijā (_Atemar_), Mordvijas Republikā
- Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā
- Atjaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Atjaševo_), Mordvijas Republikas austrumos
- Atjurjeva apdzīvota vieta Krievijā (_Atjur'evo_), Mordvijas Republikā
- Atka apdzīvota vieta Krievijā (_Atka_), Magadanas apgabalā
- Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā
- Atrata apdzīvota vieta Krievijā (_Atrat_), Čuvašijas Republikā
- Avņugska apdzīvota vieta Krievijā (_Avnjugskij_), Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisajā krastā
- Avturi apdzīvota vieta Krievijā (_Avtury_), Čečenijas Republikā
- Azanka apdzīvota vieta Krievijā (_Azanka_), Sverdlovskas apgabala austrumu daļā
- Azejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Azeevo_), Rjazaņas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Aziatska apdzīvota vieta Krievijā (_Aziatskaja_), Sverdlovskas apgabala rietumos, Vidusurālos
- Azova apdzīvota vieta Krievijā (_Azovo_), Omskas apgabala dienvidu daļā
- Babiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Babynino_), Kalugas apgabalā
- Babuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Babuškino_), Kaļiņingradas apgabala austrumos
- Bačatska apdzīvota vieta Krievijā (_Bačatskij_), Kemerovas apgabala dienvidrietumu daļā
- Badarminska apdzīvota vieta Krievijā (_Badarminsk_), Irkutskas apgabalā, Badarmas kreisajā krastā
- Baga-Čonosa apdzīvota vieta Krievijā (_Baga-Čonos_), Kalmikijas Republikas rietumos
- Bagajevska apdzīvota vieta Krievijā (_Bagaevskaja_), Rostovas apgabalā, Donas kreisajā krastā
- Bagana apdzīvota vieta Krievijā (_Bagan_), Novosibirskas apgabala dienvidrietumu daļā
- Bagarjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Bagarjak_), Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
- Bagdarina apdzīvota vieta Krievijā (_Bagdarin_), Burjatijas Republikā
- Bahanaja apdzīvota vieta Krievijā (_Bahanai_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisajā krastā
- Babuškina ciems apdzīvota vieta Krievijā (_imeni Babuškina_), Vologdas apgabalā
- Ahļebiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Ахлебинино_), Kalugas apgabalā
- Gauri apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry
- Kačanova apdzīvota vieta Krievijā (Kačanovo) 12 km no Latvijas robežas, 1925.-1944. g. saucās Kacēni
- Linava apdzīvota vieta Krievijā (Linovo) 7 km no Latvijas robežas
- Purvmala apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī
- Višgoroda apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Aizbaikāla novadā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Baliktujula apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikā
- Balikča apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikā, Čuļčas upes krastā
- Bedejeva Poļana apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikā
- Bainazarova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikā, Belajas (Agizelas) upes kreisajā krastā
- Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos
- Abzanova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidos; Abzana
- Bala-Četirmana apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidrietumos, Aškadaras upes krastā
- Bakali apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas rietumu daļā
- Baikibaševa apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā
- Ablajeva apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Republikā; Ablaja
- Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos
- Bokova apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā
- Baklaņa apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Desnas pietekas Sudostas labajā krastā
- Barguzina apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikā
- Bajangola apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidu daļā
- Agapovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā
- Kisigača apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija
- Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Batireva apdzīvota vieta Krievijā, Čuvašijas Republikas dienvidaustrumu daļā
- Aksaja apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Arakula apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Ašti apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Ansalta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumos
- Andi apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumu daļā
- Adiļa-Jangijurta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas ziemeļu daļā
- Aima apdzīvota vieta Krievijā, Habarovskas novadā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Baliksa apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikas rietumu daļā
- Anga apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā
- Balahņinska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļbaikāla kalnienes ziemeļu daļā
- Balaganska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras kreisajā krastā
- Barluka apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Okas labajā krastā
- Baikala apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, pie Angaras iztekas no Baikāla ezera
- Bajandaja apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Priekšbaikāla ieplakā
- Borisogļebska apdzīvota vieta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā
- Argudana apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas austrumu daļā
- Bezengi apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā
- Altuda apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
- Ačineri apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā
- Komsomoļska apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā
- Baruna apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
- Barjatina apdzīvota vieta Krievijā, Kalugas apgabala rietumu daļā
- Jantarnija apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene
- Aliberdukovska apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā; Aliberdike
- Adigehabļa apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikas ziemeļu daļā; Adigheheble
- Barzasa apdzīvota vieta Krievijā, Kemerovas apgabalā
- Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā
- Baisa apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala dienvidu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabalā, \~30 km uz austrumiem no Kirovas, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Abjacjoja apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas dienvidrietumu daļā; Objačeva
- Ustjščugera apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, Pečoras krastos
- Adzjvavoma apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, pie Adzjvas ietekas Usā
- Abadzehska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā; Abdzahahabla
- Bahta apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumu daļā, Jeņisejas labajā krastā
- Baklaņiha apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā
- Baikalovska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas lejteces labajā krastā
- Baikita apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tungunskas labajā krastā
- Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabalā
- Barina apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabala ziemeļu daļā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā
- Marica apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā
- Beguņici apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas aogabala rietumu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Arka apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgabalā, Ohotas upes labajā krastā
- Palatka apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgbalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Borodina apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta
- Shodņa apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons
- Baraševa apdzīvota vieta Krievijā, Mordvijas Republikas ziemeļrietumu daļā
- Afrikanda apdzīvota vieta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalā
- Batecka apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabala rietumos
- Boļšaja Višera apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Čulima apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju
- Fokina apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
- Ždanovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
- Adamovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumos
- Irikļinska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala centrālajā daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala rietumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bašmakova apdzīvota vieta Krievijā, Penzas apgabala rietumos
- Čermoza apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota
- Advorici apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Barbaši apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Aloja apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidu daļā, Alojas upes krastos
- Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā
- Ajutinska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā
- Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumu daļā
- Bazkovska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļu daļā, Donas labajā krastā
- Kuibiševa apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Rudaka apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu
- Čehova apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju
- Krasnogorska apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā
- Abaga apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā)
- Abija apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka
- Bala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas pietekas Sartangas krastā
- Barilasa apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnē, Sartangas krastos
- Batagaja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnes ziemeļos, Sartangas labajā krastā
- Balagači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta zemienē
- Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
- Batagajalita apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Verhojanskas grēdāja ziemeļu dalas austrumu nogāzē
- Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē
- Balašeika apdzīvota vieta Krievijā, Samaras apgabala rietumos
- Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bakuri apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Baltaja apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
- Bazarnijkarabulaka apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Zeļenogorska apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā
- Baikalova apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
- Basjanovska apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
- Ačita apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā
- Barančinska apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tambovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bazarnije Mataki apdzīvota vieta Krievijā, Tatarastānas Republikā
- Baltasi apdzīvota vieta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā
- Adirkežiga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā
- Bajhāka apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā
- Balgazina apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā
- Baliktiga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikas dienvidaustrumu daļā
- Bajtala apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā
- Ačiri apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
- Agana apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
- Baikalova apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
- Abatska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bazjani apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Irtišas lejteces kreisajā krastā
- Aksarka apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas lejteces labajā krastā, uz polārā loka
- Bakčara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabala dienvidu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Kijas kreisajā krastā
- Arseņjeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā
- Begičevska apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala austrumu daļā
- Agejeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala rietumu daļā
- Sokoļņiki apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons
- Baļezina apdzīvota vieta Krievijā, Udmurtijas Republikas ziemeļu daļā
- Bazarnijsizgana apdzīvota vieta Krievijā, Uļjanovskas apgabala rietumu daļā
- Bavļeni apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā
- Balakireva apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumu daļā
- Jurjeveca apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Vologdas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Anna apdzīvota vieta Krievijā, Voroņežas apgabalā
- Arhonska apdzīvota vieta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā
- Akjara apdzīvota vieta Krievijas Baškorostānas Republikas dienvidaustrumos
- Alhankala apdzīvota vieta Krievijas Čečenijas Republikā, dienvidrietumos no Groznijas
- Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka
- Agvali apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā
- Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā
- Aknada apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Sulakas labajā krastā
- Ajana apdzīvota vieta Krievijas Habarovskas novadā (_Ajan_), Ohotskas jūras piekrastē
- Ribačija apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga
- Malomožaiska apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, vācu - Altenkirhe
- Abeza apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, pie polārā loka, Usas kreisajā krastā
- Usogorska apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikas rietumos
- Abana apdzīvota vieta Krievijas Krasnojarskas novada austrumos (_Aban_), rajona administratīvais centrs, 9200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Alakurti apdzīvota vieta Krievijas Murmanskas apgabala dienvidrietumos (_Alakurtti_)
- Akduruga apdzīvota vieta Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā (_Ak-Durug_)
- Severozadonska apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta
- Aksaja apdzīvota vieta Krievijas Volgogradas apgabala dienvidu daļā
- Jamburga apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki
- Hurzufa apdzīvota vieta Krimas dienvidu piekrastē, 16 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, netālu atradās bērnu (pionieru) nometne "Arteks"
- Abdelīja apdzīvota vieta Kuveitas ziemeļos (_'Abdalīyah_), pie Irākas robežas
- Amdo apdzīvota vieta Ķīnā (_Amdo_), Tibetas autonomajā reģionā, tibetiešu valodā - Dzaknaka
- Avanchana apdzīvota vieta Ķīnā (_Awancang_), Tibetas kalnienē, Gaņnaņas / Karlho Tibetiešu autonomās prefektūras dienvidos
- Utuncjao apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons
- Pukova apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā
- Bajanbulaka apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā, Tjanšana kalnos
- Argana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā
- Damžuna apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
- Ravu apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
- Rivočhe apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
- Tenčhena apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
- Thanme apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
- Ķegana apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidaustrumu daļā
- Kala apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
- Lhace apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
- Šekara apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
- Zanzana apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
- Čhušura apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidu daļā
- Lhunce apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidu daļā
- Camda apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
- Keķe apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
- Ruthoka apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
- Tomara apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
- Chočhena apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Dzonpa apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Kerce apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Konpoģamda apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Nandzona apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Ņima apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Penbara apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Phurkatala apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Šenca apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Šunpa apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Žunme apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- Saga apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā; Ķaķa
- Abrene apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas
- Abrīna apdzīvota vieta Libānā (_Aabrine_, عبرين), Ziemeļlibānas muhāfazas dienvidrietumu daļā
- Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
- Ajāta apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazā
- Aina apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazas ziemeļu daļā
- Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas
- Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
- Andkita apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā
- Arīda apdzīvota vieta Libānas ziemeļos, Vidusjūras krastā, netālu no Sīrijas robežas
- Abū Nudžeima apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Nujaym_, _Abu Nujaym_, أبو نجيم), Sidras šebījā
- Abū Kurīna apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Qurīn_), Sidras šeibijā
- Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos
- Asābija apdzīvota vieta Lībijā (_Al Așābi‘ah_), Garjānas šebījā
- Ākāra apdzīvota vieta Lībijā (_Āqār_), Vādī eš Šātī šebījas dienvidaustrumu daļā
- Asbīja apdzīvota vieta Lībijā (_Asbī'ah_), Tripoles šebījā
- Audžila apdzīvota vieta Lībijā (_Awjilah_; أوجلة), Adždābijas šebījā
- Khola apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas austrumu daļā; Kola
- Meleiga apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Slītas šauruma dienvidrietumu krastā
- Artanruva apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Air An Rubha_), Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas rietumos; Ērda
- Biltvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Builth Wells_), Velsā, Vajas upes labajā krastā
- Bērdžishila apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Burgess Hill_), Anglijas dienvidu daļā, Rietumsaksesas grāfistē
- Kārdigana apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Cardigan_; _Aberteifi_), Velsā, Taivi upes krastos, tās lejtecē
- Karmārtena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Carmarthen_), Velsā, Taui upes labajā krastā
- Čārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Chard_), Anglijas dienvidrietumu daļā
- Krīfa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Crieff_), Skotijā, Ērnas kreisajā krastā
- Dangivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Dungiven_), Ziemeļīrijā, Limavadi apgabala dienvidu daļā
- Fišgārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fishguard_, _Abergwaun_), Velsā, Kārdiganas līča dienvidu piekrastē
- Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
- Fortviljama apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort William_), Skotijā, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu galā
- Kelso apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Kelso_), Skotijā, Tvīdas krastos
- Lonsestona apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Launceston_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
- Lendaveri apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llandovery_), Velsā, Taivi upes labajā krastā
- Leneli apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llanelli_), Velsas dienvidu daļā
- Milfordheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Milford Haven_), Velsas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma grīvlīča ziemeļu krastā
- Ņūkī apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newquay_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras krastā
- Ņūtauna apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newtown_), Velsā, Sevērnas krastos; Dreneuiza
- Redruta apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Redruth_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumos
- Sankara apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Sanquhar_), Skotijā, Nitas kreisajā krastā
- Alapūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Ullapool_), Skotijas ziemeļrietumos, Minča šauruma piekrastē
- Velsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Wells_), Anglijā, Somersetas grāfistē, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Velšpūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Welshpool_), Velsas ziemeļaustrumu daļā, rietumos no Sevērnas upes
- Glastonberija apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Glastonbury"), Anglijas dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007.) g.
- Solforda apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā
- Solihala apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā
- Taroka apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Tinmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Laima līča rietumu piekrastē
- Keterikgerisona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidrietumos no Dārlingtonas
- Frūma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eivonas labā krasta pietekas Frūmas krastos
- Heridža apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eseksas grāfistes ziemeļaustrumos
- Sidmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidos, Laima līča krastā
- Helstona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidrietumu daļā
- Bodmina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
- Sentostela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
- Veitbridža apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
- Bjūda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras piekrastē
- Ilfrakoma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļos, Bristoles līča piekrastē
- Etlboro apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
- Īstdīrema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
- Nortvolšema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļrietumu daļā
- Feikenema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļu daļā
- Bistera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Oksfordšīras grāfistes ziemeļu daļā
- Pikeringa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, rietumos no Skārboro
- Berisentedmundsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē, Lārkas upes krastos
- Ņūmārkita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes rietumos
- Beklsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes ziemeļaustrumu daļā
- Strīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Sommersetas grāfistē
- Tērska apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, starp Midlsbro un Jorku
- Viternsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē
- Sentaivsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas ziemeļrietumu piekrastē
- Bridporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā
- Raida apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaita salas rietumos
- Kausa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaitas salas ziemeļos
- Osvestri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumos, netālu no Velsas robežas
- Hornsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumu krastā, ziemeļaustrumos no Hallas
- Enika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
- Morpeta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
- Vulera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
- Embla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē
- Olstona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos
- Vindermīra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos
- Miloma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras ziemeļaustrumu piekrastē
- Kezika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā
- Brava apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļu daļā
- Meinheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, Bristoles līča krastā
- Portelena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidaustrumu piekrastē
- Boumora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča austrumu piekrastē
- Portšārlota apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča rietumu piekrastē
- Štjornavagage apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļaustrumu daļā
- Niša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos; Nesa
- Pelevaniha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Pjennafīglas salā
- Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā
- Pāgkhasčhela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Varrajas salas dienvidos
- Hadingtona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Edinburgas
- Kamnoka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Ēras pilsētas
- Ņūtonmora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Kaledonijas kanāla
- Kinlohlīvena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Linhes līča
- Baletera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā
- Benkori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā
- Kūpara apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, dienvidos no Dandī
- Teina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta dienvidu krastā
- Golspi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta ziemeļu piekrastē
- Brodika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumos
- Lamleša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumu piekrastē
- Lohranca apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas ziemeļu piekrastē
- Rotseja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida līča rietumu piekrastē
- Danūna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida piekrastē
- Obana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtoflorna austrumu krastā
- Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā
- Brodforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu daļā, Inera šauruma krastā
- Portrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu malā
- Juiga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas ziemeļu daļā
- Inverēri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbermana šauruma ziemeļaustrumu atzara ziemeļu krastā
- Lohgilheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbernena šauruma ziemeļu atzara piekrastē
- Karadeila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas austrumu piekrastē
- Kempbeltauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidaustrumu daļā
- Sautenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidu galā
- Mehraiheniša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas rietumu piekrastē
- Nērna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastē
- Losimuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastes austrumos
- Dingvola apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļrietumu piekrastē
- Invergordona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
- Olnesa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
- Forisa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Marifērta dienvidu piekrastes
- Delbīti apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Solvejfērta ziemeļrietumu piekrastes
- Meiboule apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Ziemeļu šauruma ziemeļaustrumu piekrastes
- Tarifa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Benfas - Aberdīnas ceļa
- Hantli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
- Kīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
- Elona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Pīterhedas - Aberdīnas ceļa
- Vesthila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, rietumos no Aberdīnas pilsētas
- Kērkūbri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ieejas ziemeļu ielīča galā
- Enana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ziemeļu piekrastē
- Grentauna pie Spejas apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes kreisajā krastā, pie Evimoras - Kītas ceļa
- Evimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes rietumu krastā
- Selkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, starp Gelašīlsu un Hoiku
- Pitlokri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes austrumu krastā
- Eberfeldri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes krastā
- Pīblsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas krastos
- Brīkina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz austrumiem no Montrozas
- Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā
- Baki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
- Benfa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
- Danbāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, dienvidaustrumos no Fērtoforta
- Portletena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas
- Stonheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas
- Danbleina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Glāzgovas
- Blērgauri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļrietumos no Dandī
- Gērvana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma krastā
- Kirimuira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas austrumu daļā, ziemeļrietumos no Forfaras pilsētas
- Kāsldaglasa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidos, austrumos no Dī upes
- Strenrāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, netālu no Ziemeļu šauruma
- Portpetrika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Ņūtonstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumu daļā
- Lengholma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā
- Mofata apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā
- Kailoflohalša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, pie Inera un Slītas šauruma savienojuma
- Šiaposta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Holkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, Tērso upes krastos
- Gērloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļrietumu daļā, Litlminča jūras šauruma krastā
- Breja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Šetlendas salās, Meinlendas salas ziemeļrietumu daļā
- Bala apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Dī upes augšteces krastā
- Holiheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Holiailendas salas ziemeļaustrumu daļā
- Eberistvita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā
- Tavina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā
- Portmedoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča ziemeļaustrumu piekrastē
- Puleli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Leina pussalas dienvidu daļā, Kārdiganas līča piekrastē
- Lendrindodvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas austrumu daļā
- Brekona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidaustrumu daļā
- Heverfordvesta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumos
- Pembruka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumu daļā
- Blekvuda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
- Bridženda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
- Eberdēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
- Ebūlveila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
- Emanforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
- Molda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļaustrumu daļā
- Roslenerhigoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļaustrumu daļā, dienvidoas no Reksemas pilsētas
- Šotona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Anglijas pierobežā
- Kolvinbeja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē
- Rila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē
- Konvi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekratē
- Karnārvona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, Englsi salu atdalošā jūras šauruma dienvidrietumu piekrastē
- Dolgeli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumu daļā, netālu no Kārdiganas līča
- Bengora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļu piekrastē, pie Īrijas jūras līča un šauruma, kas to savieno ar Karnārvonas līci
- Belimani apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Maherafelta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes
- Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē
- Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Tendradži apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala austrumu daļā
- Kedi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala dienvidu daļā
- Ričhila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala ziemeļu daļā
- Ahohila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
- Brokšeina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
- Kalibeki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
- Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Benbridžas apgabalā
- Kolailenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Dangenonas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē
- Ņūkāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidos
- Kāslvelana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos
- Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā
- Belinahinča apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļrietumos
- Klodi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabalā
- Eglintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabala ziemeļu daļā
- Kramlina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala dienvidu daļā
- Rendalstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala ziemeļu daļā
- Bolinamalārda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
- Ervinstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
- Lisbelo apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
- Lisnaskī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala dienvidu daļā
- Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā
- Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Moira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lisbērnas apgabala rietumos
- Kāsldosona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabalā
- Mahera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabala ziemeļu daļā
- Enalonga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala austrumu daļā
- Kilkīla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Rostrevora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā
- Vorenpointa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā
- Beliklēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūtaunebi apgabala ziemeļu daļā
- Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā
- Fintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā
- Kāslderga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
- Ņūtaunstjūarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
- Sjonmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
- Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā
- Portraša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
- Portstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
- Kāslroka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļrietumos, Foilas līča piekrastē
- Manimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kukstaunas apgabala ziemeļos
- Bušmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļrietumos
- Belikāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļu daļā
- Tērso apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, Pentlendfērta dienvidu piekrastē
- Dērnesa apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē, Skotijā
- Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei
- Babrunģēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Babrungėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
- Būtiņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai
- Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā
- Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
- Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
- Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
- Dauģēdi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā
- Tveri apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā
- Štega apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Trīzenbergas pagastā
- Malbuna apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Trizenbergas pagasta austrumu anklāvā
- Gafleja apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Trīzenbergas pagasta ziemeļrietumu daļā
- Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
- Anefisa apdzīvota vieta Mali Republikā (_Anéfis_), Kidalas reģiona dienvidos
- Ansongo apdzīvota vieta Mali Republikā (_Ansongo_), Gao reģiona dienvidu daļā
- Aravana apdzīvota vieta Mali Republikā (_Araouane_), Tombuktu reģionā, Azavāda tuksnesī
- Abeibara apdzīvota vieta Mali ziemeļaustrumos (_Abeibara_), Kidala reģionā
- Ārpa apdzīvota vieta Maltas Republikā (_Għarb_), Audešas (Goco) salas ziemeļrietumu daļā
- Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena
- Talsi apdzīvota vieta Medzes pagastā, senāk saucās arī Talsu muiža jeb Talses muiža
- Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī
- Balēbāta apdzīvota vieta Mikronēzijā, Japas / Vaabas salas austrumu piekrastē
- Ana apdzīvota vieta Mjanmā (_Ann_), Rakhaimas (Arakanas) apgabala vidusdaļā
- Indo apdzīvota vieta Mjanmā, Šanas / Tai apgabalā
- Airaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Ajrag_), Austrumgobi aimaka ziemeļu daļā
- Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka dienvidu daļā
- Altanbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanbulag_), Centra aimakā
- Altanširē apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanširee_), Austrumgobi aimakā
- Arbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Arbulag_), Huvsgula aimakā
- Asgata apdzīvota vieta Mongolijā (_Asgat_), Suhebatora aimakā
- Bajancagāna apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongoras aimakā, Gobi Altaja rietumos
- Bajandalaja apdzīvota vieta Mongolijā, Dienvidgobi aimakā
- Bajanovo apdzīvota vieta Mongolijā, Dienvidgobi aimakā
- Bajanūla apdzīvota vieta Mongolijā, Gobi Altaja aimaka ziemeļu daļā
- Bajantala apdzīvota vieta Mongolijā, Gobisumberas aimaka rietumos
- Bajandelgera apdzīvota vieta Mongolijā, Suhebatora aimaka dienvidrietumu daļā
- Bajandžargalana apdzīvota vieta Mongolijā, Vidusgobi aimakka austrumu daļā
- Breidsa apdzīvota vieta Montserratā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Algeirauna apdzīvota vieta Mozambikā (_Algueirāo_), Manikas provincē
- Amineisa apdzīvota vieta Namībijā (_Aminuis_), Omaheke reģiona dienvidos
- Arandesa apdzīvota vieta Namībijā (_Arandis_), Erongo reģionā
- Asaba apdzīvota vieta Namībijā (_Asab_), Hardapas reģiona dienvidos
- Ausa apdzīvota vieta Namībijā (_Aus_), Karasas reģionā
- Aiaisa apdzīvota vieta Namībijas dienvidos (_Ai-Ais_), Karasas reģionā
- Horsta apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē
- Rēvera apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē
- Keika apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē
- Dērne apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces austrumos
- Aderbisinata apdzīvota vieta Nigērā (_Aderbissinat_), Agadesas reģiona dienvidos
- Asamaka apdzīvota vieta Nigērā (_Assamakka_), Agadesas reģiona rietumu daļā, pie Alžīrijas robežas
- Balejara apdzīvota vieta Nigērā, Tillaberi reģionā
- Abadži apdzīvota vieta Nigērijā (_Abaji_), Federālajā galvaspilsētas teritorijā, \~1700 iedzīvotāju
- Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā
- Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu
- Mušina apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta
- Gūla apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā
- Jeilu apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā
- Ola apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā
- Kērkvola apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Stromnesa apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Abdulhakīma apdzīvota vieta Pakistānā (_Abdul Hakīm_, عبد الحكيم), Pendžābas štatā
- Athārānhazāri apdzīvota vieta Pakistānā (_Athārān Hazāri_), Pendžābas provincē
- Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē
- Atalaja apdzīvota vieta Peru (_Atalaya_), Ukajali un tās kreisās satekupes Tambo kreisajā krastā
- Bakalaževo apdzīvota vieta Polijā, Podlases vojevodistes ziemeļrietumu pierobežā
- Almodovara apdzīvota vieta Portugālē (_Almodôvar_), Bežas apgabala dienvidu daļā
- Aleksandrovka apdzīvota vieta Riebiņu novada Rušonas pagastā
- Auserda apdzīvota vieta Rietumsahārā (_Aousserd_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā
- Brekši apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā
- Ķerkliņi apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu
- Abū Rubeika apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Abū Rubayq_, _Abu Rubaiq_), Medīnas mintakā
- Amelīra apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Amalīr_), Hāilas mintakas rietumu daļā
- Asāfīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Assāfīyah_), Džaufas mintakas dienvidos
- Adžfera apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Ajfar_), Hāilas mintakā
- Artāvīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Arțāwīyah_), Rijādas mintakas ziemeļu daļā
- Aisa apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ʻAys_), Medīnas mintakā
- Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju
- Bedī apdzīvota vieta Saūda Arābijā, Rijādas mintakas dienvidaustrumu daļā
- Ašāra apdzīvota vieta Sīrijā (_Al Ashārah_), Deir ez Zoras muhāfazā, Eifratas labajā krastā
- Therpjarta apdzīvota vieta Skotijā (_Tarbert_), Lielbritānijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salā
- Ādanjabāla apdzīvota vieta Somālijā (_Aadan Yabaal_)
- Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā
- Ainola apdzīvota vieta Somijā, Jervenpē, komponista Jana Sibēliusa muzejs
- Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos
- Ajora apdzīvota vieta Spānijā (_Ayora_), Valensijas autonomajā apgabalā
- Alagona apdzīvota vieta Spānijā (_Alagón_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē
- Alvoksa apdzīvota vieta Spānijā (_Albox_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē
- Alvurkerke apdzīvota vieta Spānijā (_Alburquerque_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces ziemeļrietumu daļā
- Alama de Granada apdzīvota vieta Spānijā (_Alhama de Granada_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
- Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
- Almaseļesa apdzīvota vieta Spānijā (_Almacelles_), Katalonijas autonomā apgabala rietumu pierobežā
- Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos
- Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē
- Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē
- Almudevara apdzīvota vieta Spānijā (_Almudévar_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces rietumu daļā
- Alora apdzīvota vieta Spānijā (_Álora_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidu daļā
- Arkabeļa apdzīvota vieta Spānijā (_Arcabell_), Katalonijas autonomā apgabala Ļeidas provinces ziemeļos, pie Andoras dienvidu robežas
- Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
- Truhiljo apdzīvota vieta Spānijā ("Trujillo"), Estremaduras autonomajā apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Almerimara apdzīvota vieta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumu daļā, Alvoranas jūras piekrastē
- Argamasilja de Alba apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
- Argamasilja de Kalatrava apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
- Balasote apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Alvasetes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu
- Abū Harāza apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩarāz_, ابو حراز), Nīlas vilājā
- Abū Hidžāra apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩijār_), Sennāras vilājā, Zilās Nīlas kreisajā krastā
- Abū Ramāda apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ramād_), strīdus teritorijā ar Ēģipti, Sarkanās jūras krastā
- Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā
- Abāsīja apdzīvota vieta Sudānā (_Al 'Abbāsīyah_), Dienvidkorfānas vilājas ziemeļaustrumos
- Amentego apdzīvota vieta Sudānā (_Amentego_), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā
- Abrī apdzīvota vieta Sudānā (_ʻAbrī_, عبري), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā
- Svēagrūva apdzīvota vieta Svalbārā, 210 iedzīvotāju (2007. g.)
- Barencburga apdzīvota vieta Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, Īstfjorda dienvidu krastā, 450 iedzīvotāju (2020. g.)
- Andermate apdzīvota vieta Šveicē (_Andermatt_), Ūri kantonā, \~2000 iedzīvotāju, ziemas sporta bāze, 1441 m vjl.
- Dīdingene apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freiburgas) kantonā
- Marlī apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freigurgas) kantonā
- Plafeiene apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freigurgas) kantonā
- Broka apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
- Irsī apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
- Murē apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
- Romona apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
- Šarmē apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
- Vinnevile-Flāmate apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
- Arosa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Bonaduca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Domata apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Flimsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Lencerheide apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Savoņina apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Truna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Valsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Mištaira apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
- Senta apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
- Škuola apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
- Ardeca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Cerneca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Cuoca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Suša apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Poskjāvo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienviaustrumu daļā
- Bruzio apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
- Pontrezīna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
- Samedana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
- Lostallo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
- Mezoko apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
- Roveredo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
- Silsmarija apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
- Silvaplana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
- Disentisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
- Sumvitga apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
- Sumviča apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumu daļā
- Igisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Jēnaca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Klostersa-Serneisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Šīrsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Trimmisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Andēre apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā, Aizreinas krastos
- Breila apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā; Brigelsa
- Alpnaha apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
- Engelberga apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
- Lungerne apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
- Zahselne apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
- Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta
- Tonburi apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta
- Balgale apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā
- Arangveza apdzīvota vieta Trinidādā un Tobāgo, Trinidādas salas ziemeļrietumu dalā, Savānas/Laventilas pašvaldībā
- Ain Drāhima apdzīvota vieta Tunisijā (_Aïn Draham_), Džundūbas vilājā
- Agva apdzīvota vieta Turcijā, Stambulas ila austrumos, Melnās jūras krastā
- Akbugdaja apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ak bugdaý_), Ahala vijaletā
- Babadajhana apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Babadaýhan_), Ahala vilajeta dienvidaustrumu daļā
- Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Harkovas apgabalā
- Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Zaporožjes apgabalā
- Antoņini apdzīvota vieta Ukrainā (_Antoniny_), Hmeļņickas apgabalā
- Antoņivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Antonivka_), Hersonas apgabalā
- Arbuzinka apdzīvota vieta Ukrainā (_Arbuzynka_), Mikolajivas apgabala ziemeļu daļā
- Artemivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Artemivka_), Poltavas apgabala austrumu daļā
- Askanija Nova apdzīvota vieta Ukrainā (_Askaniia Nova_), Hersonas apgabala dienvidu daļā
- Babanka apdzīvota vieta Ukrainā (_Babanka_), Čerkasu apgabala dienvidrietumu daļā
- Ozerne apdzīvota vieta Ukrainā (_Babele_), Odesas apgabala dienvidrietumos
- Dašava apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu
- Kiriļivka apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Jasiņa apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.)
- Balakleja apdzīvota vieta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.)
- Adžamka apdzīvota vieta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā
- Balabine apdzīvota vieta Ukrainā, Zaporižjas apgabalā
- Rītupe apdzīvota vieta un dzelzceļa stacija Abrenes apgabala austrumos (tagad Krievijā)
- Aielsona GKS bāze apdzīvota vieta un militārās aviācijas bāze ASV (_Eielson AFB_), Aļaskā
- Akšelaka apdzīvota vieta Uzbekistānā (_Akshoʻlak_), Karakalpakstānas Republikas rietumu daļā
- Bahta apdzīvota vieta Uzbekistānā, Sirdarjas vilojatā
- Porca apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta
- Vanne-Eikele apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai
- Aldingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē
- Breizaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Denclingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Efringene-Kirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Ērenkirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Fērenbaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Furtvangene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Gundelfingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Kanderne apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Kirhcartene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Marha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Neištate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Šalštate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Štaufene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Veile apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Vēre apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Mīlheima apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona rietumos
- Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, pie Šveices robežas
- Bēcingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Bonndorfa apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Ercingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Lenckirhe apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Sanktblazīna apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Vutešingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Derpene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā, Emsas labajā krastā
- Borghorsta apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Kēsfelde apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Notulna apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Zendene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Metingene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļu daļā
- Bērzaine apdzīvota vieta Valmieras novadā, 21 km no Valmieras, saukta arī Jaunburtnieki, pagasta centrs
- Asanvari apdzīvota vieta Vanuatu (_Asanvari_), Penamas provincē, Klusā okeāna Jaunhebridu salu Maevo salas dienvidos
- Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē
- Ilmāja apdzīvota vieta Vecpils pagastā, tagad izzudusi, 1965. g. bijuši 52 iedzīvotāji
- Baruru apdzīvota vieta Zimbabvē, Manikalendas provincē
- Bangala apdzīvota vieta Zimbabvē, Masvingo provincē, Mutirikvi upes krastos
- Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts
- Alfta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alfta_), Jēvleborjas lēnē
- Elmhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Älmhult_), Krūnuberjas lēnē
- Alvesta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alvesta_), Krūnuberjas lēnē
- Ānebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Aneby_), Jenšēpingas lēnē
- Arbro apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arbrå_), Jēvleborjas lēnē
- Arvidsjaura apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arvidsjaur_, _Árviesjávrrie_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Osēda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åseda_), Krūnuberjas lēnē
- Askešunda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Askersund_), Erebrū lēnē, 3900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Brūbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Broby_), Skones lēnē
- Hērbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hörby_), Skones lēnē
- Hūvmantorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hovmantorp_), Krūnuberjas lēnē
- Jukosengi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Juoksengi_), Norbotenas lēnes austrumos
- Lammhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lammhult_), Krūnuberjas lēnē
- Lenhovda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lenhovda_), Krūnuberjas lēnē
- Lessebū apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lessebo_), Krūnuberjas lēnē
- Jungbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ljungbi_), Krūnuberjas lēnē
- Markarīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Markaryd_), Krūnuberjas lēnē
- Moheda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Moheda_), Krūnuberjas lēnē
- Ūsbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Osby_), Skones lēnē
- Ēvertornjo apdzīvota vieta Zviedrijā (_Övertorneå_), Norbotenas lēnes austrumu daļā, pie Somijas robežas
- Rīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ryd_), Krūnuberjas lēnē
- Redebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rödeby_), Blēkinges lēnē
- Rotne apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rottne_), Krūnuberjas lēnē
- Šēbu apdzīvota vieta Zviedrijā (_Sjöbo_), Skones lēnē
- Stremsnēsbruka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Strömsnäsbruk_), Krūnuberjas lēnē
- Tingsrīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tingsryd_), Krūnuberjas lēnē
- Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī)
- Dēgerfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Fjugesta apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Frēvi apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Garphitana apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Halsberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Hellefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Koparberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Nūra apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Stūro apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Lakso apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnes dienvidrietumu daļā
- Kopaberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnes ziemeļu daļā
- Edsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Hūfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Jērbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Okelbū apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Sēderala apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Šīlafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Stūrvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Vālbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Ēnongera apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos
- Jūsne apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos
- Norsundeta apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos
- Igesunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumu daļā
- Berjše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā
- Gnarpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā
- Sērfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā
- Lūsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļrietumu daļā
- Dēlsbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Ferila apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Hasela apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Jervse apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Jūsdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Ramše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem
- Hakasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Jellivāre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Kvikjoka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Malmbergete apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Porjusa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Svapavāra apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Ullati apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Vietasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Vitangi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Vuollerima apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Junosuando apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
- Korpilombolo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
- Palaja apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
- Tēre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē
- Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī
- Juokosengi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, uz polārā loka
- Ēverkāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumu daļā
- Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē
- Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē
- Elvsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Glommerstreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos
- Jekvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumu daļā
- Haradsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Muskusēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Vidsēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Kutainena apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos
- Nikaluokta apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļrietumu daļā
- Ēversoperū apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā
- Jukasjervi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā
- Blatniksele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Dorotēa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Gunnarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Hēmavana apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Liksele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Malo apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Nūrše apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Osele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Šitelfjella apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Sorsele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Stūrūmana apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Ternabī apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Vilhelmīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Būlīdena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Burtreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Robertsfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Vindelna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Ūšvīkena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā, Botnijas līča piekrastē
- Nūrdmālinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumos
- Bjurholma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Hernefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Holmsunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Vennesa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Risbeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidrietumu daļā
- Fredrika apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidu daļā
- Rundāle apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems
- Bobra apdzīvota vietas Baltkrievijā, Minskas apgabalā
- Sjana apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu
- Elvuda apdzīvota vietta ASV ("Elwood"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bruņi apdzīvotās vietas "Babīte" bijušais nosaukums
- Tolkova Apdzīvotās vietas "Linava" ("Linovo") Krievijā bijušais nosaukums
- Petriņciems Apdzīvotās vietas "Mārupe" daļas bijušais nosaukums līdz 19. gs., kas robežojās ar Bieriņiem
- Ribiniški Apdzīvotās vietas "Riebiņi" bijušais nosaukums
- Rībeni Apdzīvotās vietas "Riebiņi" nosaukums latgaliski
- Paurupe Apdzīvotās vietas "Rucava" bijušais nosaukums
- Solujoņi apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums Preiļu novadā
- Šenberga apdzīvotās vietas "Skaistkalne" bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
- Lāņi apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums, Dienvidkurzemes novadā
- Mežvidi apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums
- Spilve apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums
- Kandavas stacija apdzīvotās vietas Bebrupe, Kandavas pagastā, bijušais nosaukums
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības
- Jezupava Apdzīvotās vietas un bijušās muižas "Jezupova" nosaukuma variants
- viedās pilsētas apdzīvotas vietas, kurās tiek izmantoti tādi produkti, pakalpojumi, procesi un infrastruktūra, ko parasti atbalsta savstarpēji saistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
- Apeineišu ezers Apeineišu ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,9 ha; Apinīšu ezers; Apenīšu ezers
- Apencelle-Auserrodene Apencelles-Auserrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Hērizava, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju (2009.)
- Apencelle-Innerrodene Apencelles-Innerrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Apencelle, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju (2009.)
- pseidoapendicīts Apendicīta simptomi bez organiskām pārmaiņām aklās zarnas piedēklī
- aperkets Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
- apperkatts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
- uperkuts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
- grūbenieši Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" iedzīvotāji
- Groube Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" nosaukums vietējā izloksnē
- izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu)
- slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku)
- iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības)
- pārēst Apēst, izšķirojot, izmeklējot labāko, ēšanai derīgāko
- sapeizāt Apēst, noēst (daudz, ēdamā bez šķidruma)
- ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu)
- AAIS Apgabala augļkopības izmēģinājumu stacija
- landstings Apgabala pašvaldība Zviedrijā
- apgabaltiesa Apgabala tiesa
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem)
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras)
- nāibs Apgabala vai provinces vietvaldis musulmaņu valstīs viduslaikos
- horogrāfija Apgabala vai rajona apraksta vai attēlojuma veids vai paņēmiens, noteikta apgabala vai rajona dabiskās konfigurācijas un īpatnību detāls apraksts
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē
- deša Apgabala, valsts nosaukums Senajā Indijā
- arronissemen Apgabals
- atgabals Apgabals
- domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes
- appurvis Apgabals ap purvu
- mezoterms apgabals apgabals ar gada vidējo temperatūru +15-20 Celsija grādu
- Bukskaunti Apgabals ASV Pensilvānijas štatā uz ziemeļiem no Filadelfijas
- Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs
- Barisāla apgabals Bangladešas dienvidaustrumos, robežojas ar Khulnas, Dakas un Siletas apgabalu, dienvidos apskalo Bengālijas līcis
- Augšpfalca apgabals Bavārijā (_Oberpfalz_), Vācijas federālajā zemē, administratīvais centrs - Rēgensburga
- Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice
- Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno
- Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās
- Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme
- plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu
- tomans Apgabals Irānā, kas varēja dot 10000 karavīru
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija
- virspilskunga tiesa apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs
- virskapitānija Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs; virspilskunga iecirknis
- Deri apgabals Liebritānijā, Ziemeļīrijā, uz dienvidiem no Foilas līča
- Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē
- Ārmā apgabals Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā
- Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
- Nortdauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, austrumos no Belfāstas
- Ņūtaunebi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļrietumu piekrastē
- Karikfērgusa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļu piekrastē
- Belimani apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
- Belimīna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
- Kāslreja apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidaustrumos no Belfāstas
- Lisbērna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidrietumos no Belfāstas
- Belfāsta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ietver Belfāstas pilsētu un nelielu teritoriju ap to
- Entrima apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nejas ezera ziemeļrietumu piekrastē
- Dauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidrietumu daļā
- Benbridža apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā
- Dangenona apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu pierobežā
- Oma apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās rietumu daļā
- Limavadi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās ziemeļrietumu daļā
- Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā
- Lārna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ziemeļu šauruma krastā
- Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē
- Strabāna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumos
- Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera
- Moila apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē
- Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
- Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos
- Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
- Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
- Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
- Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
- Banska Bistricas apgabals apgabals Slovākijā, administratīvais centrs - Banska Bistrica, robežojas ar Nitras, Trenčinas, Žilinas, Prešovas un Košices apgabalu
- amigdala Apgabals smadzeņu deniņu daivā, emociju kontroles centrs
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals
- Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju
- Arnsberga apgabals Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē
- regions Apgabals, apvidus
- beznoteces baseins apgabals, kam nav noteces uz jūru
- robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- palātīnāts Apgabals, kas piederēja falcgrāfam
- baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas
- maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas
- pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze
- aseismisks apgabals apgabals, kurā zemestrīces nenotiek vai notiek reti
- pilsnovads Apgabals, kuru veido pils, amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils un ciems
- baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi
- satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps
- slāpsna Apgabals, sleja
- pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.)
- apgāde Apgādāšana, apgādība (1)
- piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību
- apkalpot Apgādāt (par veikaliem, darbnīcām, uzņēmumiem)
- iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu
- bruņot apgādāt ar [bruņojumu]{s:1984}; apbruņot
- apbruņot Apgādāt ar apbruņojumu
- uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku)
- izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus)
- pārbruņot Apgādāt ar citu, parasti modernāku, apbruņojumu
- datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas; automatizēt ar datora palīdzību
- apģērbt Apgādāt ar drēbēm
- sabruņot Apgādāt ar ieročiem, (pilnībā) apbruņot
- apbruņot Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu
- apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm
- ģērbt Apgādāt, nodrošināt ar apģērbu
- gādināt Apgādāt, rūpēties, bažīties
- informētība Apgādātība ar informāciju
- bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem)
- atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā
- tross Apgādes vienība armijā
- maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem)
- maizes tēvs apgādnieks; arī darba devējs
- apgādība Apgāds, apgādniecība
- apgādniecība Apgāds, izdevniecība
- kracis Apgaismes rīks zvejošanai ar žebērkli naktī
- apgaisme Apgaismība
- apgaismniecība Apgaismība
- apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs
- cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas
- lukssekunde Apgaismojuma daudzuma mērvienība; apgaismojuma daudzums, ko saņem virsma 1 s, ja apgaismojums ir 1 lx
- fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu
- lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu
- metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu
- pretgaisma Apgaismojums, kad fotografēšanas vai filmēšanas laikā uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu; kontražūrs
- telpiskais apgaismojums apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri
- papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam
- kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs
- starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors
- prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis
- halogēnspuldze Apgaismošanas spuldze, kas pildīta ar fluora, hlora, broma vai joda tvaikiem
- sagunīt apgaismot (vairākus objektus, gk. ar lāpām, piemēram makšķerējot naktī)
- apzibenēt Apgaismot zibsnījot
- apzibsnīt Apgaismot zibsnījot
- apostilbs Apgaismotas virsmas spožuma vienība
- matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis)
- kails apgalvojums apgalvojums bez pierādījuma
- robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā
- lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug
- sodīties apgalvot (kā ebreji un čigāni tirgojoties)
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi
- jausmība Apgarojums, sajūsma, aizrautība
- divoto Apgaroti, dievbijīgi
- aprībināt Apgāzt ar rīboņu (troksni)
- apgrūt Apgāzties, sabrukt
- apramīt Apglabāt
- nobedīt Apglabāt
- apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju
- bērēt Apglabāt, apbedīt
- rakt Apglabāt, apbedīt
- apgrābšļāt Apgrābstīt
- apgrābāt Apgrābstīt (1)
- apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu)
- apgrābāt Apgrābstīt (2)
- apķerstīt Apgrābstīt, aptaustīt
- apsukāt Apgrābt
- apkasīt Apgrābt visapkārt (siena vai salmu kaudzi, vezumu)
- apkast Apgrābt, apkasīt
- nogližināt Apgrābt, nogrābstīt
- apgraudot Apgrandīt - nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu)
- apstrādāt Apgrauzt, apknābāt
- apgrubināt Apgrauzt, apkrimst, apskrubināt
- skrabināt Apgrauzt, apskrubināt
- apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās)
- apgrabināt Apgrauzt, apskrubināt visapkārt
- apžlebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut
- apžļebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut
- apskrābāt Apgrauzt, apskrubināt, visapkārt nokasīt, nokasīt, noberzt
- RIND Apgriezeniskais išēmiskais neiroloģiskais deficits (angļu "reversible ischemic neurologic deficit")
- reversibilitāte Apgriezeniskums; izārstējamība, izdziedināmība
- apgr/min Apgriezieni minūtē (ārpussistēmas rotācijas frekvences mērvienība)
- apgr/s Apgriezieni sekundē (ārpussistēmas rotācijas frekvences mērvienība)
- apcirpt Apgriezt (matus, bārdu); apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu
- atcilāt Apgriezt ar grābekli (apžuvušo sienu, kuļamo labību u. tml.) uz otru pusi
- kāsītis Apgrieztais jumtiņš - diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta
- lombardiešu ritms apgriezti punktēts ritms, kas asociējas gan ar pieklibošanu, gan noteiktību, valdonību
- aktīvā vadītspēja apgriezts lielums aktīvajai pretestībai ( R ): (G=1/R)
- induktīvā vadītspēja apgriezts lielums induktīvajai pretestībai
- īpatnējā elektriskā vadītspēja apgriezts lielums īpatnējai elektriskajai pretestībai, mērvienība S/m
- kapacitīvā vadītspēja apgriezts lielums kapacitīvajai pretestībai
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām
- kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB)
- reaktīvā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes reaktīvajai pretestībai
- piegriezt buru apgriežot sašūto buru, piešķirt tai vajadzīgo profilu
- ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā
- cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties
- kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās
- kopodiskinēzija Apgrūtinātas, nepareizas kustības no pārpūles; aroda krampji, neiroze
- dagulties Apgulties blakus
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē
- nogludināties Apgūt labas manieres
- iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi
- internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas)
- mugara apģērba (blūzes, svārku, mēteļa u. tml.) mugurpuse, mugurdaļa
- pakaļa apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu
- dibens apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
- sēžamvieta apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
- dirsa apģērba (parasti bikšu) pakaļējā daļa, kas aptver dibenu
- kabata apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai)
- krūtaža apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa
- krūteža apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa
- dreskods apģērba [etiķete]{s:2470}; norādījumi vai ieteikumi apģērba izvēlei, apmeklējot kādu pasākumu
- zemiene apģērba apakšmala
- zemuška apģērba apakšmala
- kļapa apģērba apkakles atloks
- kļapka apģērba apkakles atloks
- ārkabata apģērba ārējā kabata
- iemala apģērba ārmalas vīle
- apģērba gabals apģērba atsevišķa sastāvdaļa
- celgals apģērba daļa ap celi
- kakls apģērba daļa pie kakla, kakla izgriezums; apkakle
- pazuss apģērba daļa, kas aptver padusi
- tale apģērba daļa, kas aptver vidukli
- talija apģērba daļa, kas aptver vidukli
- vēders apģērba daļa, kas aptver vidukli
- prieška apģērba daļa, kas sedz ķermeņa priekšējo daļu
- mugurpuse apģērba daļa, kas sedz muguru
- sāns apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) vidukļa pusi
- plecs apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa dalu
- paduse apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa apvidu
- oksts apģērba daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
- piedurkne apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku
- pārkritums apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas
- lanckari apģērba gabali
- loriņi apģērba gabali
- trjapki apģērba gabali, drēbes, uzvalki
- trjapkas apģērba gabali, drēbes, uzvalki; lupatas
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
- veļa apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai)
- panckas apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder
- ļerpata apģērba gabals
- drēbju gabals apģērba gabals
- pleķis apģērba gabals
- jaka apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
- maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
- šlāpraks apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu
- bikses apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām
- glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste
- zeķes apģērba gabals kas sedz kājas
- lāpeklis apģērba gabals u. tml., kas jāsalāpa vai tiek lāpīts
- uzmetenis apģērba gabals, ko ap pleciem uzmet
- jencis apģērba gabals, līdzīgs žaketei
- jetliņš apģērba gabals; apģērbs
- sietuve apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli)
- palda apģērba ieloce
- kļoša apģērba ieloce, kroka
- augamtiesa apģērba izmēra daļa, kas pārsniedz vajadzīgo lielumu (paredzēta valkātāja augšanai)
- aile apģērba kārta
- palve apģērba kroka
- lielumkodējums apģērba lieluma nosacīts apzīmējums
- dibins apģērba pakaļējā daļa
- trūve apģērba piederums melnā krāsā (lente, lakats u. tml.), ko valkā sēru laikā
- cepure apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai
- getras apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem (zeķes bez pēdas)
- griezummala apģērba piegriezuma mala
- šķīre apģērba šķēluma vai iegriezuma vieta
- šimmijs apģērba un apavu stils - šauras bikses, šaurpurnu kurpes no lakādas vai ar lakādas iešuvumiem u. c. (gk. 20. gs. 20. gados); arī paplašinātā nozīmē - "stilīgs"
- jumula Apģērbā un darbā panīcis cilvēks
- aporipse apģērba vai gultas veļas nomešana, simptoms, ko novēro dažās psihiskās slimībās
- pielaikošana apģērba vai tā atsevišķo daļu pielāgošana un piemērīšana cilvēka augumam tā izgatavošanas, t. i. šūšanas laikā
- skrote apģērba vidus daļa, ap jostas vietu
- prove Apģērba, apavu uzlaikošana, pielaikošana
- pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus
- ieraukšums Apģērba, parasti sīks, krokojums
- lupata Apģērba, veļas gabals
- staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis
- pakarams Apģērbam, dvielim u. tml.
- manatki Apģērbi
- ārdrēbes apģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka)
- autfits apģērbs
- prikida apģērbs
- apģārbs Apģērbs
- apsavilkšana Apģērbs
- aptērpis Apģērbs
- cloze Apģērbs
- drāna Apģērbs
- drēbes Apģērbs
- ģērbums Apģērbs
- skarbalas Apģērbs
- skarmalas Apģērbs
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas
- virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2)
- kārta Apģērbs (parasti uzvalks vai kleita)
- paldains Apģērbs ar daudzām ielocēm, krokām
- mozeta Apģērbs bez piedurknēm katoļu garīdzniekiem Itālijā
- āda apģērbs, apģērba gabals
- kankari Apģērbs, kas (dažādu cēloņu dēļ kādam) neizraisa patiku
- piziķis Apģērbs, kas ir par īsu, šauru; tas, kas ir mazs, īss, neatbilst kādām normām, prasībām
- kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai
- privātapģērbs Apģērbs, kas nav formas tērps
- naktsapģērbs Apģērbs, kas paredzēts gulēšanai
- ārapģērbs Apģērbs, ko valkā ārpus telpām
- virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa
- apakšģērbs apģērbs, ko valkā zem redzamā apģērba
- pārģērbs Apģērbs, kurā ietērpjoties var sevi pārveidot līdz neatpazīstamībai
- pričindaļi Apģērbs, mantas
- godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli
- kostjums Apģērbs, tērps
- apdars Apģērbs; drēbes
- klozīte Apģērbs; tērps; apģērba gabals
- apmaut Apģērbt
- appanckāt Apģērbt
- uztērpt Apģērbt
- uzpuģīt Apģērbt (bērnu)
- savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem
- appopēt Apģērbt (pārāk daudz, arī ko pārāk siltu)
- prikinutsja Apģērbt jaunu uzvalku
- podzināt Apģērbt vecās drēbēs
- panckāt Apģērbt vecas lupatas
- saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku)
- apvilkt Apģērbt, uzvilkt zem kā
- sabūvēties apģērbties
- apmauties Apģērbties
- apsavilkties Apģērbties
- apvilkties Apģērbties
- uztērpties Apģērbties
- satrausties Apģērbties (lēnām)
- nobaņķēties Apģērbties biezi un neveikli
- apkankarēties Apģērbties kankaros
- pubuļāties Apģērbties pārāk biezās, siltās vai tml. drēbēs
- knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai
- noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni)
- apsamaukties Apģērbties; apauties
- borta Apģērbu apmale
- borte Apģērbu apmale
- tvaika manekens apģērbu higrotermiskās apstrādes aparāts, ar kuru novērš gludinājumspīdus, ieburzījumus u. tml. prečskata trūkumus
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos
- modelis Apģērbu modeļu demonstrētājs
- bundžaklis Apģērbu sainis
- sabracēties Apģērbu saņemt uz augšu (par sievieti)
- modes ateljē apģērbu šūšanas darbnīca
- konfekciju nams apģērbu veikals
- apcipāt Apiet apkārt (par maziem bērniem)
- apklibāt Apiet kaut kam apkārt klibojot
- apkāpt Apiet virkni stropu, bišu koku
- mest (arī liekt) līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko)
- apīņi Apiņi - vijīgi kaņepju dzimtas lakstaugi, kura rogas lieto alus rūpniecībā un medicīnā
- apinaiņš Apiņu bagāts, apiņu pilns
- Polygonium c-album apiņu raibenis
- apinoidae Apioni - vaboļu kārtas dzimta
- bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts
- bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī
- uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību)
- mērs Apjoms, daudzums; pakāpe, robeža
- elementārais apjoms apjoms, kura izmēri reducējas uz punktu, bet tiek saglabātas ķermeņa īpašības
- vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.)
- rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.)
- joms Apjoms, vairums, daudzums; būtiska daļa
- kardinālskaitļi Apjomskaitļi - simbolu sistēma kopu apjoma raksturošanai
- zavaruha Apjucis, uzbudināts notiesāto pūlis
- apjūmību Apjūmības
- dabūt zem jumta Apjumt; beigt būvdarbus
- Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu
- nodrapsnīt Apkaisīt, apbērt
- nostirāt Apkaisīt, apbērt
- nostreijāt Apkaisīt, apbērt
- nobirināt Apkaisīt, nobirdināt
- nosnāties Apkaisīties, apbērties
- Nebela collaris apkakles nebela
- terminators Apkalpojošā programma, kas realizē darba vai programmas pabeigšanas funkcijas un atbrīvo izdalītos resursus
- apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības
- apdancot Apkalpot, izdabāt
- apkārtot Apkalpot; sakārtot, savest kārtībā
- trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem)
- pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda
- grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti
- aizsargapkalums Apkalums, kas aizsargā no mehāniskiem bojājumiem
- kalkoīds Apkaļķojusies masa zoba pulpā; pulpas akmens
- cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē
- apkankarāt Apkārt ar dažādām vecām drēbēm, kankariem
- apkankarot Apkārt ar dažādām vecām drēbēm, kankariem
- piemūriņš Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis
- piemūrītis Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis; piemūriņš
- klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem
- vide apkārtējā daba
- ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā
- nedzīvā daba apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem)
- radioaktīvie atkritumi apkārtējai videi bīstamas radioaktīvās vielas, kas kodolreaktoros un zinātniskos pētījumos tālāk nav izmantojamas
- uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem
- grīnpīss apkārtējās vides aizsardzības organizācija, dibināta 1971. g. Kanādā
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum
- radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā
- atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.
- gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide
- kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru
- kankarēties Apkārties ar dažādiem apģērba gabaliem
- apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties
- sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa
- žabrinieks Apkārtklejojošs ubags
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem)
- ārpuse Apkārtne, apkārtējā vide, cita vide; vide ārpus kā norobežota, izolēta
- ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums)
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā)
- šaucs apkārtstaigājošs drēbnieks
- negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība
- Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava
- apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu); aptraipīt
- apgrandīt Apkaut, apslepkavot (par masveidīgu slepkavību)
- apbērt Apklāt (par parādībām dabā, par eksploziju u. tml.)
- apsirot Apklāt jumta aizmuguri ar lubiņām
- aizblaugznāt Apklāties ar blaugznām līdz noteiktai vietai
- apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm; apmākties (par laika posmu)
- apklencēt Apklibot ap kaut ko
- apkluburot Apklumburot
- apklunkurot Apklumburot
- apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi)
- aizmigt Apklust, sastingt (par dabu)
- iemigt Apklust, sastingt (par parādībām dabā)
- apknāpāt Apknābāt
- apkņapāt Apknābāt
- apknābt Apknābāt, knābāt, knābt
- apknāpt Apknābt
- apknubināt Apknibināt
- apkribināt Apknibināt; apgrauzt, apkrimst
- apkņubināt Apknubināt
- apgramžļāt Apkodīt, apgrauzt, apkrimst, apskrubināt visapkārt
- apkopes vieglums apkopes ērtība
- aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte
- vidējais lielums apkopojošais rādītājs, kas izteic tipiski variējošo izmēru skaitu, vienrizējas parādības gadījumā
- demogrāfiskās koncepcijas apkopoti uzskati par visu iedzīvotāju attīstību un atsevišķu demogrāfisko procesu norisi
- atkodas Apkosti, nokosti gabali
- aprudināt Apkrāsot sarkanīgi (sarkanbrūni)
- aplādēt Apkraut lāstiem, apburt
- ražas svētki apkūlības
- apkulas Apkūlības
- apkuļas Apkūlības
- apkulības Apkūlības
- apkūlines Apkūlības
- apkūliņi Apkūlības
- būkāšana Apkūlības
- uzkūlības Apkūlības
- apkūlas Apkūlības, kulšanas beigas
- bokātājs Apkūlību svinētājs
- centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra
- sajēdzība apķērība
- apķerība Apķērība
- apķērīgums Apķērība
- atķerība Apķērība
- atķērība Apķērība
- kopkins Apķērība, mācīšanās spēja; kognīcija
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis
- apķarstīt Apķerstīt; apgrābstīt, aptaustīt
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu
- aplacentārs Aplacentārie dzīvnieki - zīdītāji (kloāku un somainie), kuriem dīgļa attīstības gaitā nerodas placenta
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās)
- ačgārniskums Aplamība
- pančka Aplamība
- tufta Aplamība
- žaugāt Aplamības pļāpāt, nepatiesību runāt
- niekaļāt Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt
- niekaļāties Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt
- kluinis Aplamis, tāds, kas greizs, šķībs, kā citādi nepareizs
- mislis Aplams uzskats, maldība
- aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu); pabeigt lāpīšanu
- apsalāpīties Aplāpīt sev, piemēram, drēbes, veļu
- izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to
- razdrjučiķ Aplaupīt, izģērbt
- Tupungato Apledojis kalnu masīvs Argentīnā un Čīlē, ledāja platība - 157 kvadrātkilometri
- atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
- vineja Aplenkuma nojume - viegla būve uz riteņiem ar sienām, kurās parasti bija šaujamlūkas un jumts
- terebra Aplenkuma svārpsts, ar ko senie romieši urba pilsētu sienas
- rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā
- kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā
- diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu
- baltā biļete apliecība par atbrīvošanu no karadienesta
- baltais beļets apliecība par atbrīvošanu no karadienesta
- ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- varants Apliecība par preču saņemšanu glabāšanā un to vērtību
- lidojumderīguma sertifikāts apliecība par to, ka gaisakuģis vai tā daļas atbilst lidojumderīguma normām
- diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu
- jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā
- paspartū Apliecība, ar ko var iet vai braukt it visur
- polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi
- reversālija Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu
- reversāls Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu
- testats Apliecība, liecība
- certifikats Apliecība, sertifikāts
- koroborēšana Apliecības izdošana par ievešanu nostiprinājuma grāmatā
- ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs
- noņemt cepuri kāda priekšā apliecināt cieņu, apbrīnot
- attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību)
- aplikācija Apliekamais (ārstniecībā)
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā
- aplieties Apliet sevi, savu apģērbu
- aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa
- aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe)
- mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību
- cietā aplievas trupe aplievas trupe, kas pēc cietības tuva apkārtējās koksnes cietībai
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības
- ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu apvāku; apvākot
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru; uzlikt apvāku
- sūnīt Aplikt dēstus ar sūnām; jumtu jumjot aizbāzt šķirbas ar sūnām
- krepjains Aplipis ar mēslu gabaliem
- inficēšanās Aplipšana - slimību izraisošu mikroorganismu iekļūšana organismā
- aplēkšēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm
- aplēkšķēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm
- noļepēties Aplipt, apķept ar netīrumiem, dubļiem, mēliem
- apķipt Aplipt, apķibt
- laidava Aplis, apļveida kustība
- maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam
- dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki, sadodoties rokās
- orbis Aplis; loks; debesjums; visa pasaule
- aplaupīties Aplobīties, apmizoties, atdalīties
- koncentriskas aploces aploces, kurām ir kopēji centri, bet dažādi rādiusi
- stiepļu žogi aploku žogi, ko veido stabi līdz 4 m attālumā viens no otra un starp tiem novilktas stieples vai dzeloņstieples
- paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa
- pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko); aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna
- traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa
- teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi)
- apļa segments apļa daļa, ko ierobežo loks un horda
- koncentri Apļi (aploces), kam ir kopējs centrs, bet dažādi rādiusi
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu
- ķiguzis Apļveidā ap pakausi satīta matu bize
- rīmulis Apļveida bars
- taukriņķis Apļveida detaļa rata rumbā, kas neļauj iztecēt ratu ziedei
- rimulis apļveidā izkārtojies (dzīvnieku) bars
- rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss
- mācība Apmācība (parasti pie amatnieka)
- būvmācība Apmācība būvniecībā
- korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai
- kurss Apmācības cikls kvalifikācijas celšanai, amata, kādu iemaņu apgūšanai
- mācību ierocis apmācībās izmantojams ierocis
- katehumenāts Apmācības laiks tiem, kas vēlas pieņemt kristietību
- koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību
- sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai
- diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam
- apdunis Apmācies, mākoņains laiks bez vēja
- krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm)
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus)
- iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt pie braukšanas (zirgu)
- kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem
- pilnmatrozis Apmācīts un ar labu savas profesijas pieredzi bagāts jūrnieks, kas var ieņemt bocmaņa vietu un veikt visus tā pienākumus
- kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī
- izmainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām
- iemīties Apmainīties (veikt maiņas tirdzniecības darījumu)
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas
- maiņa apmaiņa, dodot (ko savu) un ņemot pretī (cita); darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3)
- pārmaiņa apmaiņa; darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2)
- pabīšķēt Apmaisīt krāsni ar bīšķi
- bidzināt Apmaisīt, bikstīt ogles krāsnī
- bidzīt Apmaisīt, bikstīt ogles krāsnī
- piedukt Apmākties (par debesīm, parasti tveices laikā)
- sasamākties Apmākties (par debesīm)
- tumēt Apmākties (par debesīm)
- duzt Apmākties, bojāties, skumt
- saduzt apmākties, kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam
- samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm)
- apmālības Apmāles - agrāk svinības ar mielastu, beidzot malšanu
- uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē
- brusiņa Apmalots zāģmateriāls ar biezumu līdz 100 mm un platumu ne lielāku par divkāršu biezumu
- iznešana Apmānīšana, piemuļķošana (parasti, lai iegūtu materiālu labumu)
- apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu
- apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam
- apmaroki Apmātība
- onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā
- fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju
- uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma
- vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra
- apmaukts Apmāts, apburts
- apmeklētība Apmeklējumu skaits, biežums
- apnabagot Apmeklēt (daudzus) ubagojot
- apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos
- vieskarogs Apmeklētās valsts nacionālais karogs, kuru paceļ uz atbraukušā peldlīdzekļa
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu
- baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem
- ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai
- cirkadīmisks Apmēram 24 stundu ritmam atbilstošs
- mēnesis apmēram 30 dienu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas)
- vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām
- Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē
- vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu
- nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- rumaks apmēram metru garš koka gabals sišanai vai mešanai
- izrijolēt Apmēslot, nomēslot (kādu zemes platību), ierokot mēslojuma slāni zem augsnes virskārtas
- ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās)
- piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā)
- vietsēdība Apmešanās uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā; radās līdz ar zemkopības attīstību
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu
- apmesli Apmetnis, jaka, uzsvārcis, apģērba veids
- aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem
- himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām
- kolonizācija apmetņu dibināšana vai iedzīvotāju nometināšana atkarīgā zemē
- augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības
- kā muižu pārdevis apmierināti; bez rūpēm
- miers Apmierinātība, rosmes apsīkums
- atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem
- apmienot Apmulsināt, apburt
- apstomot Apmulsināt, apstulbināt
- apduits Apmulsis, apdullis, apreibis
- apstulbt Apmulst, tikt apmātam, apstulbinātam
- iebāzt kabatā (kādu) apmuļķot; pieveikt, pārspēt gudrībā
- bražāt Apnēsāt, nobružāt
- atmēgties apnikt, noriebties
- piegriezties Apnikt; apriebties
- nobāda Apnikums, apnicība
- apniciens Apnikums, garlaicība
- duha Apņēmība, drosme; spars
- piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu
- aptvert Apņemot no visām pusēm, ierobežot, iežogot; apjozt
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
- ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.)
- ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu)
- ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu)
- apdzirties Apņemties, nodomāt, būt prātā, solīt
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt)
- apohromatisks Apohromatisks objektīvs - apohromats objektīvs
- Rodas koloss Apollona bronzas tēls, tēlnieka Charesa 280. gadā p. m. ē. izgatavots; bija uzstādīts pie Rodas ostas ieejas un kalpoja kā bāka
- Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem
- pseidoapopleksija Apopleksijas parādības bez asinsizplūduma smadzenēs
- Baltais strauts Apozole, upe Madonas un Jēkabpils novadā
- Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā
- piesūbējis Appelējis; blāvs, neskaidrs, netīrs
- sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties
- apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses)
- apkveldināt Applaucēt, nobrucināt
- aptāst Applēst (bērza tāsi)
- inundācija Applūdināšana vai pārpurvošana, aizdambējot tekošu ūdeni
- otains Applūdis, dubļains
- appļuovenis appļāvības
- dakiulenes appļāvības
- appļāvas Appļāvības
- appļāvines Appļāvības
- atpļāvības Appļāvības
- uzpļāvības Appļāvības
- druvības Appļāvības, apkūlības
- appļāvenes Appļāvības; pļaujas beigas
- dabūt Apprecēt (kādu); nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu)
- nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei
- appūšļot Appūst, appūšot taisīt burvju dziedniecības līdzekli
- sapūšļot Appūst, pakļaut burvībai
- plēki Apputējuši zirnekļu tīkli; baltās pelnu pārsliņas
- mākslīgā apputeksnēšana apputeksnēšana, kurā no dabiskā putekšņu fona izolētus sievišķos ziedus apputeksnē ar vēlamā auga putekšņiem
- bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma
- ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas
- spurkt Apraksta ātru kustību
- straps Apraksta ātru, pēkšņu kustību
- žauks Apraksta pēkšņu, ātru darbību, grāvienu
- žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata
- šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko
- stirks Apraksta, raksturo ātru kustību
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības
- biofiziogrāfija Aprakstošā jeb strukturālā bioloģija, organogrāfija, pretstatā biofizioloģijai
- palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā
- pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt
- paramīt Aprakt, apbedīt
- aizauklēt apraudāt mirstošo (parasti bērnu), auklējot
- lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
- nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
- aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.)
- aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt
- pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
- sakāpt bēniņos (kādam) apreibināt
- apreibināties Apreibināt (1) sevi
- apreibināties Apreibināt (2) sevi
- saskurbināt Apreibināt (ar alkoholu)
- saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt)
- iesist pa ķobi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
- iekāpt galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
- ieiet galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
- iesildīt galvu apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); arī apreibināties
- saskurbināt Apreibināt (šūpojot, griežot riņķī u. tml.)
- sakāpt galvā apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem)
- sareibināties Apreibināties
- dolbīties Apreibināties (krievu "dolbitsja")
- iedūšoties Apreibināties (piemēram, ar alkohola glāzi)
- saskudināties Apreibināties, daudzkārt griežoties riņķī
- iztilzāties Apreibināties, piedzerties
- žvingulis Apreibis cilvēks
- apsveibis Apreibis, apdullis
- žeibonis Apreibis, apjucis cilvēks
- reibonīgs apreibis, noreibis
- aprēbt Apreibt
- sažurbt Apreibt
- žilbēt Apreibt
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem
- sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem)
- iesviķoties Apreibt, iereibt no alkoholiskiem dzērieniem
- sareibums Apreibums, arī iereibums
- mariage de convenance aprēķina laulība
- superpozīcijas aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam tos summē saskaņā ar superpozīcijas principu
- sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; arī saskaitīt (2)
- diskontēt aprēķināt nākotnes ienākumu vai izdevumu tagadnes vērtību
- referencelipsoīds Aprēķināta ģeometriski pareiza Zemes figūra, pret to veic ģeodēziskos darbus un veido kartogrāfiskās projekcijas
- ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas
- tabulrēķini Aprēķini, kuru rezultātus atspoguļo tabulu veidā
- kompleksā jauda aprēķinos izmantojams lielums; apzīmējums S; S=P+jQ (j – imaginārā vienība)
- diskontēšana Aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai tiek noteikta pašreizējā vērtība
- dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem
- aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu
- superpozīcijas aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam to summē saskaņā ar superpozīcijas principu
- kutiloīds Apretūras līdzeklis no 95,4% ūdens un 4,6% sausnes, gk. augu līmes, tannīna un olbaltumvielām
- sariebt apriebt (1)
- saraudzīt Apriebt (1)
- aizabridzīties Apriebties
- aizriebties Apriebties
- apgarēties Apriebties
- apnīgroties Apriebties
- atriebties Apriebties
- atsabridzēties Apriebties
- ieriebties Apriebties
- pieriebties Apriebties
- Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
- Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi
- Maunakea aprimis vulkāns ASV (angļu val. _Manua Kea_), Havaju salu Havajas salā, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salās
- Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km
- Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
- Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m)
- Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m
- kurst Aprimt, izbeigt
- Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
- apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem
- Batama apriņķis Indonēzijā, Riau Salu provincē, ietver Batamas, Rempanas, Galanas, Bulanas, Kapaladžernihas, Galanbaru, Abanbesaras un vairākas mazākas salas to apkārtnē
- Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju
- Penhu apriņķis Taivānā, aptver Penhu salas Taivānas šauruma dienvidaustrumu daļā, no Taivānas salas to norobežo Penhu šaurums
- Taiduna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Gaosjunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
- Gaosjuna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Dzjaji, Naņtou, Taidunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
- Taidžuna apriņķis Taivānā, robežojas ar Miaoli, Taojuaņas, Hualiaņas, Naņtou un Džanhua apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
- Miaoli apriņķis Taivānā, robežojas ar Sjiņdžu un Taidžunas apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
- Hualiaņa apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidunas, Gaosjunas, Naņtou un Čilaņas apriņķi, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
- Džanhua apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidžunas, Naņtou un Juņliņas apriņķi, ziemeļrietumos apskalo Taivānas šaurums
- Pinduna apriņķis Taivānā, salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Gaosjunas un Taidunas apriņķi, austrumos un dienvidos apskalo Klusais okeāns
- Tainaņa apriņķis Taivānā, salas rietumu daļā, robežojas ar Dzjaji, Gaosjunas un Pindunas apriņķi
- Juņliņa apriņķis Taivānā, salas rietumu piekrastē, administrtīvais centrs - Douliu, robežojas ar Džanhua, Naņtou un Dzjaji apriņķi, rietumos apskalo Penhu šaurums
- Dzjaji apriņķis Taivānā, salas rietumu pusē, robežojas ar Juņliņas, Naņtou, Gaosjunas un Tainaņas apriņķi
- Taojuaņa apriņķis Taivānā, salas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, un Sjiņdžu apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
- Dzjiluna apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļos, robežjas ar Taibejas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
- Taibeja apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļu daļā, robežjas ar Dzjilunas, Taojuaņas, Sjiņdžu un Ilaņas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
- Naņtou apriņķis Taivānas centrālajā daļā, robežojas ar Taidžunas, Hualiaņas, Dzjaji, Juņliņas un Džanhua apriņķi
- Ilaņa apriņķis Taivānas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Taidžunas, Sjiņdžu un Taibejas apriņki, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
- Sjiņdžu apriņķis Taivānas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, Ilaņas, Taidžunas un Miaoli apriņķi
- apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu
- izķauzt Aprīt jebkuru biezu putru (no trauka)
- aprobēšana Aprobācija
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu)
- losis Aprobežots cilvēks
- penka Aprobežots un izvirtis cilvēks
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls
- dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks
- bornēts Aprobežots, muļķīgs, nejēga
- beilis Aprobežots, neatjautīgs cilvēks
- ulpe Aprobežots, nesaprātīgs cilvēks
- aizgrūsts Aprobežots, stulbs
- slupšķis Aprobežots, vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks
- cietpaurains Aprobežots; truls; ietiepīgs
- manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam)
- identifikācijas aproce aproce ar nēsātāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem, adresi, tuvinieku tālruņa numuru vai citu atbilstošu informāciju
- viedā aproce aproce ar tajā iebūvētu viedierīci
- manšete Aproces veida nejutība plaukstas locītavas apvidū histērijas gadījumā
- aizslavēt Aprunājot dabūt prom, aizvākt
- nomēļot Aprunāt, apmelot, izbārt
- zabulēt Aprunāt; ķengāt; zobot
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu
- ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā)
- īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi
- aprūpes plāns aprūpes plānošanas instruments ar mērķi strukturēt klienta personisko aprūpi atbilstoši viņa fiziskajām un medicīniskajām vajadzībām
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu
- aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot
- aprustot Aprustēt, nokrāsot sarkanbrūni
- apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus
- kustodijas Apsardzība
- apture Apsardzības priekšgrupa
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu)
- piketēt Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu 1(1)
- izseģināt Apsegt (virkni objektu)
- apsēja Apsējības
- atsējības Apsējības
- bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- štrūbante Apsējs, prievīte; štrumbante
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
- klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks
- atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko)
- piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību)
- pārsēt Apsēt vēlreiz, no jauna (platību)
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā
- aizņemtā papuve apsēta, lauksaimniecības kultūru audzēšanai izmantota papuve
- apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes
- apsiekaloties Apsiekalot sevi, savas drēbes u. tml.
- panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām)
- aptampīt Apsist ar nūju (visu objektu kopumu)
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne
- singoma Apskaidrības ceļa kulminācija singonismā
- lotoss Apskaidrības simbols budismā
- apšķelt Apskaldīt gabalus visapkārt no akmens
- apskambāt Apskaldīt, apskrambāt
- inspekcija Apskate, pārbaude
- cirkumspekcija Apskatīšanās visapkārt, apdomība
- ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai
- lūkāt Apskatīt, lai pārbaudītu, konstatētu
- pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt
- pārskatīt Apskatot, izskatot pārbaudīt
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.)
- apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā
- atbalstapskava Apskava, kas nodrošina arī atbalstu, stiprinājumu
- aizsargapskava Apskava, kas paredzēta aizsardzībai
- XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi)
- traipuļot Apskribelēt, neglīti aprakstīt
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku)
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt)
- apskrabināt Apskrubināt
- apskrubīt Apskrubināt
- apskrabinēt Apskrubināt (kaulus)
- aprubināt Apskrubināt, apgrauzt
- apskurbināties Apskurbināt (1) sevi; apreibināties
- apskurbināties Apskurbināt (2) sevi; apreibināties
- skārbs Apskurbis, ģībstošs
- tuīmis Apskurbis, muļķīgs radījums
- reibiens apskurbums, reibonis
- nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu)
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts
- kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā
- nobāzi Apslēpti nolikti burvju līdzekļi
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis
- apsūbināt Apsmērēties, ļaut apsūbēt
- notriekt Apsmulēt (ar dubļiem)
- apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības
- nobrunčāt Apsmulēt, novalkāt (jaunu apģērbu)
- zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties
- nokrēpuļoties Apsmulēties ar deguna dobuma izdalījumiem, gļotām
- nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot
- konstitūts Apsolījums izpildīt jau pastāvošu saistību
- piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju
- apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu)
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības)
- spaidi Apspiestība
- nospiestība Apspiestība; nebrīve
- bārenis Apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2)
- ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations")
- sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1)
- aizsargapstādījumi Apstādījumi, kas aizsargā (dārzu, ceļu u. tml.) pret vēja u. c. apkārtējās vides iedarbību
- aizdēstīt Apstādīt; dēstot aizņemt ar augiem (kādu platību)
- apubagot Apstaigāt ubagojot
- apmangot Apstaigāt, apmeklēt (piem., ubagojot)
- apsnāt Apstaigāt, apskriet, apiet (bez īstas vajadzības)
- apjādelēt Apstaigāt, izsirot, apklejot, jājot šur un tur, (bez vajadzības) visu pagastu
- izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties
- apklempt Apstaigāt, lēnām smagi brienot pa biezu sniegu
- faktors Apstāklis, fakts u.tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums
- iemesls apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums
- sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi
- apstāklenis Apstākļa vārds, adverbs (vārdšķira)
- kādības (arī kvalitatīvais) apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi
- kvalitatīvais (arī kādības) apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi
- ierobežojums apstākļi vai nosacījumi, kas aptur (kā) izplatību, pavājina, samazina (kā norisi, darbību)
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēka uzraudzībai, vadībai
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai
- nāves ēna apstākļi, kad cilvēkam draud bojāeja
- atklātība Apstākļi, kam nav slepenības rakstura
- purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
- purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
- pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla darbība, ievērojot konspirāciju; dzīve, darbība šādos apstākļos
- dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu
- savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
- romantika apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas
- dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība
- kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi
- situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats)
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu
- virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski
- sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā)
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi
- likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls
- maģiskais riņķis (aplis) apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt
- produkts Apstākļu, vides iedarbības rezultāts
- apstāja Apstāšanās (parādību virzībā, attīstībā)
- iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu
- stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā)
- stagnēt Apstāties attīstībā
- piestāt Apstāties kādā virzībā
- stomīties Apstāties, baidīties
- apstāji Apstāvi, apstāves, bēres
- prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām
- koroborējums Apstiprinājums (ar tiesas lēmumu); koroborācija
- exequātur Apstiprinājums vai atzinums sprieduma izpildīšanai; zemes valdnieka apstiprinājums pāvesta bullai
- apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu)
- apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem
- valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs apstiprināto mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģijas kontrolei pakļautajās formās
- štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts
- griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda
- griešanas ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums griešanas kustībātrums
- padeves ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums padeves kustībā
- vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība
- aramzeme Apstrādājamā un zemkopībā izmantojamā zeme
- pleķis Apstrādājams zemes gabals; arī kādas teritorijas vieta, laukums
- apstrād. Apstrādājis; apstrādājums; apstrādāts (bibliogrāfija)
- fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts; fabrikas, rūpnīcas izstrādājums
- braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu
- izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai
- izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai
- izkopt Apstrādājot, uzlabojot ierīkot
- pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai
- redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants
- banda Apstrādāšanai ierādīts zemes gabals, kalpam algas vietā
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
- apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo
- iesālot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
- dīrāt Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu
- mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
- preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru)
- pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām
- kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
- izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta
- atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību
- pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus)
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
- brūcēt Apstrādāt šuves, izšūt, stepēt, brudierēt
- bluķēt Apstrādāt tīrumu ar bluķi (rulli)
- nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo
- piebluķēt Apstrādāt uzartu augsni pierullējot ar bluķi
- ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs
- jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu)
- noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu vai ganībām
- ātrapstrāde Apstrāde ar ātra darba metodēm
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei
- ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu
- frēzēšana Apstrāde ar frēzi; griešanas kustība ir frēzes rotācija, padeve - apstrādājamā ķermeņa un frēzes savstarpējā virzes kustība
- kopēšana Apstrāde ar instrumentu, kura griezējasmens konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam
- vibroapstrāde Apstrāde, kurā izmanto vibrācijas
- klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis
- datu apstrādes sistēma apstrādes metožu, programmatūras un aparatūras kopums, kas sadarbībā ar apkalpojošo personālu nodrošina automatizētu datu apstrādi
- gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem
- apstrādes shēma apstrādes procesa shematisks attēls ar apstrādājamo ķermeni, instrumentu un apstrādei nepieciešamo izpildkustību nosacītiem apzīmējumiem
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu
- megaflops Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē
- kontroverss Apstrīdams, diskutabls
- oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski
- ulbt Apstulbt, apjukt
- sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi
- saspiesties Apstulbt, zaudēt spriešanas spējas
- atonitāte Apstulbums, stupurozs stāvoklis katatonijā
- Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu
- Abzu Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū
- aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem
- aizmilzt Apsūbēt
- apskrapstēt Apsūbēt
- apsūpēt Apsūbēt
- ieskrabēt Apsūbēt
- pablūst Apsūbēt
- zalēt Apsūbēt
- aizsērēt Apsūbēt (par stiklu)
- ūbēt Apsūbēt, pārklāties ar rūsu
- sakrēslēties apsūbēt, zaudēt spīdumu
- apsudabrot apsudrabot
- apsidrabot Apsudrabot
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību
- impetrāts Apsūdzētais, atbildētājs
- tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā
- arkans Apsūdzība
- iesūdzība Apsūdzība
- privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis
- vainasts Apsūdzība, nopēlums
- aizstāvība Apsūdzības atspēkošana
- objebons Apsūdzības raksts
- obviņilovka Apsūdzības raksts
- apsvīnīties Apsvīst, apsūbēt
- gagušņiks apšaubāma kafejnīca
- frukts Apšaubāmas reputācijas cilvēks
- iestāšķi Apšaubāmi stāsti, ar ko mēģina pārliecināt, pierunāt; tenkas
- mazticams Apšaubāms
- bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīves vieta; zaņķis
- apmienot Apšaubīt
- mērķis apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem
- pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi
- bombardēt Apšaudīt (krasta objektus) no kara kuģiem
- bombardēt Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes)
- Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore
- Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
- apšķibēt Apšķebēt
- apšebēties Apšķebēties
- apžebēties Apšķebēties
- aizšķebināt Apšķebināt
- apmudināt Apšķebināt
- apriebināt Apšķebināt
- apšebināt Apšķebināt
- apskabināt Apšķebināt
- apšķebēt Apšķebināt
- apšķebēties Apšķebināt
- apšķerbināt Apšķebināt
- apšķibināt Apšķebināt
- sašķebināt Apšķebināt, parasti stipri
- apsašķebināties apšķebināties
- apsaskrieties apšķebināties
- apskabināties Apšķebināties
- apšķerbināties Apšķebināties
- skārbināties Apšķebināties
- apšķubīt Apšķibīt
- šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem
- apbrizgāt Apšļakstināt, piemēram, ar dubļiem
- apšu kundziņš apšu beka
- apšbeka Apšu beka
- asinssūce Apšu beka
- leitene Apšu beka
- luocine Apšu beka
- lācine Apšu beka ("Boletus auranticanum")
- apsiens Apšu birzs; vieta, kur apses aug
- Paraceras melis āpšu blusa
- Notodonta ziczac apšu parastais zobspārnis
- Limentris populi apšu raibenis
- baltā apse apšu suga ("Populus alba")
- Apatura ilia apšu zaigraibenis
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses
- rīls Apšuvums ar zīdu kabatai
- pozamenterija Apšuvumu, trešu, pinumu, viju, pogu, pušķu, bārkšķu pagatavošana
- pozamentists Apšuvumu, uzpleču, bārkšu un pušķu pagatavotājs vai pārdevējs, kas tirgojas tikai ar pozamentiem
- aptemburkavāt Aptamborēt
- notrašķīt Aptašķīt ar dubļiem
- izlases aptauja aptaujas veids, kurā piedalās nevis visa grupa, bet tikai noteikts grupas dalībnieku skaits
- rakstveida aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātais pats fiksē atbildes uz jautājumiem
- slēgtā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātās personas atbild uz piedāvātajiem atbilžu variantiem
- anketēšana Aptaujas veids; pirminformācijas vākšana ar anketu palīdzību (socioloģiskos, demogrāfiskos un citādos pētījumos)
- ģimenes plānošanas aptaujas aptaujas, kurās iegūst informāciju par ģimenes plānošanu un dzimstības kontroles praksi
- pārmanīt Aptaujāt, pārbaudīt
- čupināt Aptaustīt, apčamdīt; grābstīties
- nokampļāt Aptaustīt, apgrābstīt
- apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt spaidot (visapkārt vai vietumis)
- novaigot Aptēst apaļu baļķi garenvirzienā, lai tas veidotu blīvus savienojumus ar citiem baļķiem, piemēram, veidojot guļbūves sienu
- stēķēt Aptēst baļķus
- stērķēt Aptēst baļķus
- aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem
- vanks Aptēsts ozola baļķis
- žolubs Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; lubturis
- lubturis Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; žolubs
- dežūraptieka Aptieka, kas darbojas diennakti bez pārtraukuma
- asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles
- receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles
- skrupuls Aptiekās lietota masas mērvienība, kas vienāda ar 1,244 gramiem (krievu skrupuls) vai 1,296 gramiem (angļu skrupuls)
- aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks
- separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
- kalendulīns Aptieku klinģerīšu jeb kalendulas darbīgā viela
- kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
- drahma Aptieku svara un monētu svara mērvienību sistēmā drahma = 3,888 g.
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu)
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam)
- aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt
- stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs
- ķiept Aptraipīt, apbružāt
- nopļekšēt Aptraipīt, apbružāt
- nopļekšķēt Aptraipīt, apbružāt
- nošķurstēt Aptraipīt, apbružāt
- nošķurstīt Aptraipīt, apbružāt
- nošļerpēt Aptraipīt, apbružāt
- notemēt Aptraipīt, apbružāt
- saķezināt Aptraipīt, apbružāt
- krešāt Aptraipīt, apbružāt (apģērbu)
- saķezināties Aptraipīties, apbružāties
- okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums
- oneiroīds stāvoklis Aptumšotas apziņas stāvoklis, līdzīgs fantastisku kombināciju sapnim
- aptimst Aptumšoties (par debess spīdekli)
- nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli)
- ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību)
- noķert motoru apturēt taksometru vai nobalsot mašīnu
- pusceļš Aptuvena puse no attālumā starp (parasti diviem) objektiem
- rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu
- ticams cipars aptuvena skaitļa pēdējais cipars, kura absolūtā kļūda nepārsniedz pusi no attiecīgās šķiras vienības
- šakalis Aptuveni 0,5 metrus garš nozāģēts kokmateriāla gabals
- zirgu ķerzine aptuveni 1 metru augsts skalu grozs, ar kuru nes sauso lopbarību
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
- traversā Aptuveni 90 vai 270 grādu azimutā; taisnā leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenasi
- vācu jūdze aptuveni 9062 metri (vecajā vācu mērvienību sistēmā)
- granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā
- nors Aptuveni mēnesi ilgas militārās mācības
- ekstrapolēt Aptuveni noteikt funkcijas vērtības ārpus zināmo vērtību kopas
- acumērs aptuveni, bez mērīšanas
- nevilšība Aptuvenība, nejaušība
- apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli); noapaļots
- pusstilbs Aptuvens stilba vidus
- Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu
- baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares
- investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība
- tiesiskā ietekme aptver visas formas un virzienus, kādos tiesības ietekmē sabiedriskās attiecības
- apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē
- apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut
- apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam
- uzķert Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.)
- Augšširvanas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānā (_ Yuxarı Șirvan kanalı_), Kūras ielejas ziemeļu daļā
- Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km
- Augškarabahas kanāls apūdeņošanas kanāls Azernaidžnā (_Yuxarı Qarabağ kanalı_), Kūras ieplakas dienvidrietumu daļā
- Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
- Ažimbetas kanāls apūdeņošanas kanāls Kazahstānā (_Ajımbet kanalı_), savieno Karaezemas un Kešimas upi
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
- pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem
- Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā
- Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos
- pāvilisms Apustulim Pāvilam piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā; pretstats petrīnismam - konservatīvi nacionālajam jūdu kristietības strāvojumam
- petrīnisms Apustulim Pēterim piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā - konservatīvi nacionāls jūdu kristietības strāvojums
- Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem
- Successio apostolica apustuliskā pēctecība; apustuliskā sukcesija
- paulīnisms Apustuļa Pāvila īpatnējais mācības virziens; arī virziens, kas pieslējās tam
- izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums
- paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums
- sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties
- aplikt Apvākot (piemēram, burtnīcu, grāmatu)
- iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri)
- uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties
- disciplinēt Apvaldīt, ierobežot, saskaņot ar kādām normām (psihiskos procesus)
- mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā)
- temperando Apvaldot, ierobežojot (kustību)
- apdraiskājies Apvalkāts, būt nodilušā, novalkātā apģērbā
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu
- kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā
- serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus
- kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- ļeperis Apvalstīts gaļas gabals
- sačomerēt Apvārdot (ar buramvārdiem)
- norunāt Apvārdot, ar buramvārdu palīdzību apturēt sāpes vai kādu slimību
- apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
- saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
- norunātājs Apvārdotājs, kas ar buramvārdu palīdzību aptur sāpes vai kādu slimību
- apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā
- saturīgs apveltīts ar labu atmiņu
- balsīgs Apveltīts ar skaļu, labu balsi
- apgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru
- ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs
- gravimetrijas tīkls apvidū nostiprinātu punktu sistēma, kurā punktu smaguma spēka vērtība noteikta ar augstu precizitāti
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos)
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis
- tukšums apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām; paslēpenes
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus
- atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus
- inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā
- ugunsjosla Apvidus josla, kurā ir paredzēta pretinieka iznīcināšana ar motostrēlnieku (tanku) apakšvienības (rotas, vada, nodaļas) uguni
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri
- Ankora apvidus Kambodžas rietumu daļā (_Angkor_) ar 9.-13. gs. tempļu un piļu drupām
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
- inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi
- rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū
- rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku
- Ongermanlande Apvidus Zviedrijā, aptver Vesternorlandes lēnes ziemeļu daļu un Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļu, kā arī vairākas Jemtlandes lēnes draudzes ziemeļrietumos, platība - 19800 km^2^
- apvids Apvidus, apgabals
- joms Apvidus, apgabals; posms
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes
- ģeopatogēnā zona apvidus, kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne
- reģionālisms Apvidvārds, kas apzīmē noteiktam reģionam raksturīgu parādību, iezīmi u. tml.
- PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
- artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās
- bloks Apvienība (piemēram, starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai
- unio Apvienība, apvienošana
- konfederācija Apvienība, asociācija (ko veido organizācijas, biedrības)
- Rīgas alusnesēju brālība apvienība, kas nodibinājās 14. gs. un pastāveja līdz 19. gs. otrajai pusei
- federācija apvienība, kurā ietilpst biedrības, organizācijas
- brālība Apvienība, kurā ietilpst vienas konfesijas ticīgie
- sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu
- Melngalvju brālība apvienība, kuras locekļi bija bruņinieku ordeņa ierēdņi, kalpotāji un amatnieki, kas nebija ordeņa brāļi
- ūnija Apvienība, savienība
- starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni
- sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu)
- komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu)
- atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība
- federalizācija Apvienošana, savienības veidošana
- atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība
- miksēt apvienot (divus vai vairākus signālus), lai iegūtu kombinētu signālu
- beķerēt apvienot mīlētājus, nodibināt laulību
- kartelēt Apvienot rūpniecības uzņēmumus kartelī
- saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai
- kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.)
- biedrināt Apvienot, biedrot
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus)
- ADKP Apvienotā darba kolektīvu padome
- augšanas apstākļu tips apvienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar līdzīgu uzbūvi audzes stabilizācijas stadijā un līdzīgu atjaunošanās gaitu pēc audzes novākšanas vai nopostīšanas
- breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības
- ARE Apvienotie Arābu Emirāti, valsts trīsburtu kods
- sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai
- salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai
Citās vārdnīcās nav šķirkļa b..