gribība
gribība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gribība | gribības |
| Ģen. | gribības | gribību |
| Dat. | gribībai | gribībām |
| Akuz. | gribību | gribības |
| Lok. | gribībā | gribībās |
Alkatība, mantkārība, iekāre.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es labi redzu, ka žoklis viņam ir atkāries negaidītā gribībā vienkārši pret miesu, kas neprasīs solījumus, laiku un naudu, bet čehs vēl stīvējas un neļauj prātam noņemt labi audzināta Eiropas zēna mundierīti.