gribētājs
gribētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gribētājs | gribētāji |
| Ģen. | gribētāja | gribētāju |
| Dat. | gribētājam | gribētājiem |
| Akuz. | gribētāju | gribētājus |
| Lok. | gribētājā | gribētājos |
1.Cilvēks, kas grib ko iegūt, dabūt.
PiemēriKases telpa neliela, biļešu gribētāju daudz.
- Kases telpa neliela, biļešu gribētāju daudz.
- Viņš juta, ka ne jau viņš vienīgais lūkojas uz satikties gribētājiem pie Laimas pulksteņa.
- Togad gribētāju bijis daudz — uz katru vietu pieci.
- Zināt, kuri ir lielākie iepazīties gribētāji?
2.joma: mitoloģija Mirušā gars, kas dara ļaunu dzīvajiem, vai nu aiz skaudīgā rakstura dzīves laikā, vai arī tāpēc, ka netikušas ņemtas vērā nomirēja vēlēšanās.
Avoti: ĒiV, LDG, T
Korpusa piemēri:šeit