Paplašinātā meklēšana
Meklējam pēk.
Atrasts vārdos (139):
- pēk:1
- pēks:1
- pēku:1
- pēkāt:1
- pēkša:1
- pēkši:1
- pēkši:2
- pēkšt:1
- spēks:1
- pēkste:1
- pēkšēt:1
- pēkšis:1
- pēkšķe:1
- pēkšņs:1
- spēkot:1
- pēkstēt:1
- pēkšene:1
- pēkšķēt:1
- pēkšums:1
- iespēks:1
- nespēks:1
- paspēks:1
- spēkoņa:1
- spēkots:1
- uzpēkāt:1
- pēkstiņš:1
- pēkšenes:1
- pēkšiens:1
- pēkšināt:1
- pēkšņums:1
- pēkšties:1
- atspēkot:1
- bezspēks:1
- elpēklis:1
- kapēklis:1
- kopspēks:1
- nopēkšēt:1
- pārspēks:1
- spēkonis:1
- spēkrati:1
- spēkrats:1
- spēkvāģi:1
- pēkstiens:1
- pēkšķenes:1
- pēkšķiens:1
- pēkšķināt:1
- izpēkstēt:1
- karaspēks:1
- kvēpēklis:1
- nespēkots:1
- nopēkstēt:1
- nopēkšķēt:1
- nospēkots:1
- pārspēkot:1
- piespēkot:1
- pretspēks:1
- spēkainis:1
- spēkāties:1
- spēkavīrs:1
- spēknesis:1
- spēkonīgs:1
- spēkoties:1
- spēkpāris:1
- spēkpilns:1
- staipēkļi:1
- trupēknis:1
- tupēksnis:1
- zirgspēks:1
- pēkšumnīca:1
- pēkšumzāle:1
- atpēkšties:1
- cēlējspēks:1
- darbaspēks:1
- deviņspēks:1
- iepēkšties:1
- kodolspēki:1
- mācībspēks:1
- nopēkšināt:1
- palīgspēki:1
- pamatspēks:1
- spēkbarība:1
- spēkmašīna:1
- staipēklis:1
- staipēknis:1
- sūcējspēks:1
- šķērsspēks:1
- traipēklis:1
- trupēksnis:1
- ūdensspēks:1
- ugunsspēks:1
- atspēkojums:1
- atspēkoties:1
- brīnumspēks:1
- dzenamspēks:1
- dzinējspēks:1
- dzīvotspēks:1
- gribasspēks:1
- iepēkšēties:1
- iespēkoties:1
- izspēkoties:1
- nopēkšķināt:1
- papildspēki:1
- paspēkoties:1
- saspēkoties:1
- sedzējspēki:1
- smagumspēks:1
- spēkiekārta:1
- spēkstacija:1
- vilcējspēks:1
- pēkšķumniece:1
- iepēkstēties:1
- iepēkšķēties:1
- ražotājspēki:1
- atgrūdējspēks:1
- deviņvīrspēks:1
- dzimumnespēks:1
- virzītājspēks:1
- deveņvīraspēks:1
- deviņvīraspēks:1
- deviņvīruspēks:1
- molekulārspēki:1
- septiņvīrspēks:1
- spēkregulēšana:1
- atomspēkstacija:1
- desantkaraspēks:1
- centrifugalspēks:1
- kodolspēkstacija:1
- termospēkstacija:1
- ūdensspēkstacija:1
- inženierkaraspēks:1
- koloniālkaraspēks:1
- elektrodzinējspēks:1
- elektrospēkstacija:1
- magnetodzinējspēks:1
- pastiprinātājspēki:1
- fotoelektrodzinējspēks:1
- pretelektrodzinējspēks:1
- termoelektrodzinējspēks:1
- kontaktelektrodzinējspēks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (3650):
- manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
- (ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt)
- (ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
- izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus
- vilkme [Vilcējspēks]{s:2332}, šāda spēka avots.
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
- haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
- D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
- versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā
- Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi
- rāviens Acumirklī, tūlīt, pēkšņi
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām
- aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos
- aerodinamiskā pretestība aerodinamiskā spēka komponente, kas vērsta pretēji ķermeņa kustības ātruma virzienam un bremzē ķermeņa kustību
- aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā)
- aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku
- Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim)
- kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai
- totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
- jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību
- pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem
- pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem
- atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
- sforzando Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot
- sforzato Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot
- kaducēšana Akcijas atzīšana par spēku zaudējušu (anulētu)
- sasprindzināt spēkus aktivizēt, koncentrēt psihiskos vai fiziskos spēkus
- pretspars Aktīvs atspēkojums (kam)
- hetmans Algotņu karaspēka komandieris Polijā 15.-16. gs., visas armijas komandieris 16.-18. gs.
- kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā
- zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā
- zuāvs Alžīriešu strēlnieks karaspēka daļās, kuras Francijas armijā gk. komplektēja no Alžīrijas iedzīvotājiem
- akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus
- pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu
- šasijas balsta pamatelementi amortizators, stiprinājuma spēka elementi, riteņi, balsta pacēlājs
- ampērvijumi ampērs (2) - magnetodzinējspēka mērvienība
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs
- Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā
- jomenrija Anglijas teritoriālā karaspēka brīvprātīgā kavalērija (līdz 1908. g.), ko gk. komplektēja no jomeniem
- Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi
- anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa
- bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti
- likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku
- uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā
- spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
- spidogrāfs aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai
- spidometrs aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai
- koercitometrs aparāts feromagnētiķu koercitīvā spēka mērīšanai
- ciklons aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku
- pedodinamometrs aparāts kājas muskuļu spēka mērīšanai
- fagodinamometrs aparāts košļāšanas muskuļu spēka noteikšanai
- hidrociklons aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai
- reaktors aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai
- gnatodinamometrs aparāts sakodiena spēka mērīšanai
- kardiogrāfs aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai
- stāvlaika skaitītājs aparāts spēkratu novietošanas laika fiksēšanai
- nostādinātājs aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē
- klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē
- gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās Zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.)
- dinamogrāfs Aparāts, kas automātiski pieraksta spēka lieluma mērījumus
- Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- apsēst Aplenkt (par karaspēku)
- apiet Aplenkt; nokļūt (pretinieka karaspēkam) aizmugurē
- maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam
- spurr Apraksta ātru lidojumu, pēkšņu pacelšanos spārnos (par putniem)
- straps Apraksta ātru, pēkšņu kustību
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim)
- žauks Apraksta pēkšņu, ātru darbību, grāvienu
- pastāvīga apropriācija apropriācija, kas stājas spēkā ar likumu un kam nav vajadzīgas papildu apropriācijas
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi
- griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda
- sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi
- aizstāvība Apsūdzības atspēkošana
- ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku
- apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē
- aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties
- gravimetrijas tīkls apvidū nostiprinātu punktu sistēma, kurā punktu smaguma spēka vērtība noteikta ar augstu precizitāti
- inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā
- rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū
- (ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt)
- varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi
- atrast sevi apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā
- ex post facto ar atpakaļēju spēku, ar atpakaļēju datumu u. tml.
- turbodinamo ar augsta apgriezienu skaita spēkmašīnu (turbīnu) sajūgts elektriskās strāvas ģenerators (dinamomašīna)
- ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi
- sviest ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā)
- iekarot ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu)
- izkarot ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu); iekarot
- sprantēt ar grūtībām un ar spēku bāzt, spiest (kur iekšā)
- iesprantēt ar grūtībām un ar spēku sabāzt, saspiest (kur iekšā)
- iesprantēties ar grūtībām un spēku iespiesties
- saformēt ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību)
- septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos
- atstiprināt ar jaunu spēku apgādāt, atsvaidzināt
- iegulties ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3)
- iegult ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4)
- prejudīcija ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu
- sakrāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki)
- iebrukt ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4)
- rokas drezīna ar muskuļu spēku darbināma drezīna
- uzdrepelēt ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties
- pārsteigt ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā
- svētdzīve ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības
- piekomandēt ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai
- pārsteigt ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī
- ultimāts ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai
- izkoderēt ar roku spēku vai ar vārdiem pārmācīt, izbārt
- iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī)
- pārtraukt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko
- iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts
- sagrābt ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju
- notraucēt ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī
- grūsties ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties
- pievārītēm ar spēku
- sadzīt ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
- dzīt ar spēku (piem., airējot) pārvietot transporta līdzekli (par cilvēku)
- atlauzt ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas)
- uzlauzt ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas); atlauzt (3)
- iedzīt ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā)
- piedzīt ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- aizsist ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.); aizcirst
- iepāsēt ar spēku iebāzt, iespraust, iespiest
- šķaidīt ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko)
- iedenkt ar spēku iedzīt
- iespraugt ar spēku iespraust, sabāzt
- sadzīt ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, _parasti_ dziļi)
- svirēt ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi
- izgriezt ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot; arī izmežģīt
- iedricināt ar spēku panākt, ka ieiet
- pārdīrāt ar spēku pārplēst, sadalot divās daļās
- uzstuidīt ar spēku paskubināt
- plīsams ar spēku plēšams
- dinamo- ar spēku saistīts (piem., dinamometrs)
- pretoties ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku)
- dzīt ar spēku virzīt (ko), pārvietot
- dzīt ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā)
- lauzties ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem)
- izgāzt ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt
- izgāzties ar spēku, spiedienu tikt izkustinātam (no vietas), tikt izrautam un apgāztam
- sagrābt savās rokās ar spēku, viltu kaut ko iegūt, pakļaut savai varai
- apspiest ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju)
- pamesties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties
- pasviesties ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1)
- atsist ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt
- uzspert ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas
- uztriekt ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur)
- ūdensmotors ar ūdens spēku darbināts motors (dzinējs, spēkmašīna), ūdensrats vai ūdensturbīna
- dot triecienu ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt
- par varu (arī vari, arī varēm) ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību
- a fortiori ar vēl lielāku pierādījumu spēku; vēl pārliecinošāk; jo vairāk
- ar pilnu jaudu ar visiem spēkiem
- ar varas makti ar visiem spēkiem, ar varu
- bez elpas ar visiem spēkiem, bez apstājas
- ar nagiem un zobiem ar visiem spēkiem, neatlaidīgi, līdz pēdējam
- tutta la forza ar visu spēku
- praktēties ar visu spēku kaut ko darīt
- cik spēka ar visu spēku, ļoti stipri
- ar varu ar visu spēku, neatturami
- tiltmašiņš ar zirgspēku darbināma ierīce linu mīstīšanai
- mehāniskais darbs ārējā iedarbība, kuru rada mehānisks spēks
- jūgvārpsta ārējā vārpsta spēkratiem piejūgto darbmašīnu darbīgo daļu darbināšanai no spēkratu transmisijas
- aksiāla slodze ārējās mijiedarbības spēks, kas vērsts aplūkojamā objekta (stieņa, sijas, vārpstas vai čaulas) garenass virzienā
- slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko)
- entelechija Aristoteļa apzīmējums ķermeni veidotājam spēkam, kas vielai piešķir formu
- entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību
- kolapss Ārkārtīga fiziska nespēka stāvoklis
- hipertelēzija Ārkārtīgs gribas spēks
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
- Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts
- tormentilla Ārstniecības augs, lieto pret vēdera sāpēm; deviņvīru spēks
- mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis
- ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums
- karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa
- novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme
- krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas
- sāpulis Asas, pēkšņas sāpes
- sāpums Asas, pēkšņas sāpes
- strauls Ass, pēkšņs; straujš
- Verbascum bombyciferum astainais deviņvīruspēks
- debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis
- atzelšana Atdzimšana; spēku atgūšana, atjaunošana
- sažirgt Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā
- sažirgties Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā
- atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli)
- atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē)
- iesvarēt Atgūt spēkus
- atsirgties Atgūt spēkus, atpūsties
- atglēbties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties
- atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties
- atbalsināties atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt
- atkopties atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt
- atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam
- atžirbt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam
- atspēkoties Atgūt spēkus; palielināt izturību
- atspirgt Atgūt veselību, spēkus; atlabt (pēc slimības)
- atdzimšana atjaunošanās, izpaušanās ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.)
- remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu
- atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.); atspirdzināt (ķermeni, organismu)
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbēs, kas atšķiras no ikdienas darba
- atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.)
- pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast
- atspēcināties Atkal atgūt spēkus
- atmist Atkal atgūt spēkus, uzbaroties
- atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus
- atbaroties Atkal uzbaroties, no jauna atgūt spēkus
- atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot; panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma)
- pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku
- atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku
- atiet Atkāpties (par karaspēku)
- atsakāpties Atkāpties (par karaspēku)
- atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku)
- pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu
- demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ
- atkalēties Atkopties, pieņemties spēkā
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā
- satori Atmošanās dzenbudismā - pēkšņi uznākušas apskaidrības piedzīvošana
- atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā)
- noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev; arī atsavināt
- atjemt Atņemt, parasti ar varu, spēku, draudiem
- retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas
- rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana; ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra; atpūtas industrija
- atpūtne Atpūtas rajons - apvidus iecirknis, kur, veicot tālus pārgājienus, dienas vai nakts atpūtai izvietojas karaspēks un tehnika pēc diennakts marša
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi
- stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti
- būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem atrasties starp diviem pretējiem spēkiem, divējādu, pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē
- ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu)
- pārsviest ātri pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, karaspēku, tā tehniku
- pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu)
- atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu)
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu)
- sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu)
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
- celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām
- inerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā ir spēkā pirmais Ņūtona likums, proti, ja uz ķermeni neiedarbojas nekādi ārējie spēki, tas kustas vienmērīgi pa taisni
- apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku)
- apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku)
- aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus; attaisnoties
- krezināties Atspirgt, atgūt spēkus
- atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku)
- aizklēgāt Attālināties gāginot, pēkšķot
- teleķinēze Attālu priekšmetu kustība, ko medijiem 1(1) spiritiskos seansos šķietami izdodas panākt ar pārdabīgu spēku iejaukšanos
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā
- nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā
- anulēšana Atzīšana par spēkā neesošu, nederīgu
- anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt
- feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes
- mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā
- falliskās dievības auglības spēku dievi un jutekliskās baudkāres aizbildņi antīko tautu mitoloģijā
- plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, atraisītība
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.)
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģeneralitāte Augstākais (bruņoto spēku) komandējošais sastāvs
- ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu
- Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks"
- aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem
- katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki
- lektors Augstskolu mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats
- ģeotropisms augu īpašība orientēt augšanas virzienus attiecībā pret Zemes pievilkšanas spēku
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē
- ģeotrofisms augu orgānu spēja zemes gravitācijas spēka ietekmē ieņemt noteiktu stāvokli pret Zemes centru
- apauklēties Auklējot pieņemties spēkā (un izaugt)
- motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu
- grums Aumaļība, straujums, spēks
- joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē
- darbnīcauto Autofurgons, kurā izveidota darbnīca gk. spēkratu tehnisko apkopju un remonta darbu veikšanai ekspluatācijas vietās
- komerctransports Automašīnas, ko lieto preču vai darbaspēka pārvadāšanai kā daļu no tirdzniecības pasākuma
- ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis galvenokārt dzīvā spēka iznīcināšanai ar lodēm
- Zemes mākslīgais pavadonis automātisks kosmiskais lidaparāts, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi
- avioaparāti Autonomās borta mērierīces, kas paredzētas iznformācijas saņemšanai par lidaparāta lidojumu, spēka iekārtu un citu borta ierīču darbības parametriem
- Bernes konvencija autortiesību pamats visā pasaulē – Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (pieņemta 1886. gadā, vairākas reizes papildināta); Latvija pievienojās 1938. gadā, atkārtoti – 1995. gadā. Pašlaik spēkā ir 1971. gada redakcija, kas 1996. gadā papildināta ar nodaļu, kurā tiek formulētas tiesības uz darbiem, kas veidoti, izmantojot jaunās tehnoloģijas
- aviouzbrukums Aviācijas izmantošanas forma sauszemes karaspēka uzbrukuma operācijās
- aviodivīzija Aviācijas karaspēka vienība
- avioatbalsts Aviācijas kaujasdarbības vispārināts apzīmējums, kad tā darbojas sauszemes karaspēka (t. sk. gaisa desanta) un jūras kara flotes interesēs, tiem veicot savus kaujas uzdevumus
- degtvertne Aviācijas munīcija, kas paredzēta pretinieka dzīvā spēka un kara tehnikas iznīcināšanai ar aizdedzinošām vielām
- stratēģiskā aviācija aviācijas veids gaisa kara spēkos; tās uzdevums - dot triecienu pretinieka stratēģiskajiem objektiem, kas izvietoti aizmugurē, un svarīgiem objektim frontē, kā arī veikt izlūkošanu
- ekspluatācijas dzīvotspēja aviokonstrukciju īpašība – gaisakuģa drošums visos apstākļos, kad notiek daļēja vai pilnīga spēka elementu sagrūšana
- baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- balss lokanība balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru
- baltais terors Baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā
- BALTBAT Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljons
- BALTRON Baltijas valstu jūras eskadra (angļu "Baltic Naval Squadron") - triju Baltijas valstu Jūras spēku kuģu vienība, izveidota 1998. gadā, lai meklētu Baltijas jūrā mīnas un tās iznīcinātu
- svētbirze Baltu tautu kulta vieta brīvā dabā, katram novadam sava, kur iedomājās koncentrētu dzīvības un auglības spēku un dzīvojam labos garus un dievības
- ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu
- BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā
- nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
- benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes)
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori
- spiediena zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā
- spiediena (hidrauliskais) zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā
- atgrūst bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem)
- nenožs bez dzīvības spēka un spirgtuma
- nenoguris bez paguruma, bez spēku apsīkuma
- adinamisks bez spēka
- bez elpas bez spēka, pilnīgi satriekts
- aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā
- atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko)
- nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu)
- atšiepties Bezspēkā noslīgt
- nošļukt Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem)
- saļupt Bezspēkā sabrukt (par cilvēku)
- šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1)
- beznoža Bezspēks
- slāpoņa Bezspēks, nesamaņa, ģībonis
- sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu
- matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
- Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks
- refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem
- honvedi Bijušajā Austroungārijā - ungāru karaspēka daļa, kas bija pakļauta nevis visas ķeizarvalsts, bet gan Ungārijas ministrijai
- sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >)
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus
- Verbascum densiflorum blīvziedu deviņvīruspēks
- body Body shape - fitnesa metode, kuras pamatā ir spēka nodarbības ķermeņa veidošanai
- bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
- darba cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kas ar šķidrumu pārnes spēku no galvenā cilindra uz bremžu mehānisma bremžu uzlikām
- frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm
- bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu
- nāves punkts brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis
- paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni
- brīnumspēks Brīnumains spēks
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas
- savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos)
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem
- pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process
- tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām
- BS Bruņotie spēki
- reihsvērs Bruņotie spēki (Vācijā no 1919. gada līdz 1935. gadam)
- bundesvērs Bruņotie spēki Vācijā
- vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.)
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
- ceļu karaspēks bruņoto spēku aizmugures karaspēks, kas būvē, remontē un pārzina kara autoceļus un tiltus
- karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; kara darbība
- kara darbība bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; karadarbība
- novājināšana Bruņoto spēku darbības efektivitātes samazināšanās personālsastāva un materiālās daļas zaudējumu dēļ
- manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties
- mantapgāde Bruņoto spēku karaspēka apgādes sistēma ar mantām, mazgāšanas līdzekļiem un remonta materiāliem, ko veic speciāls apgādes dienests
- remilitarizācija Bruņoto spēku militārā potenciāla atjaunošana (atbruņotā valstī, teritorijā)
- komplektēšana Bruņoto spēku papildināšana
- kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no obligātajā karadienestā iesauktajiem)
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- bruņoto spēku veids bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē
- operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks)
- gaisa karaspēks bruņoto spēku veids (sastāvdaļa), kura apbruņojumā ir lidaparāti
- manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos
- kaujasdarbības Bruņoto spēku visu veidu daļu, vienību, apvienību organizētas darbības, veicot kaujas uzdevumus
- struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi
- pretburvības vārdi buramie vārdi, kas palīdz atspēkot citu buršanu
- pretburvības līdzekļi buršanas līdzekļi, kas palīdz atspēkot citu buršanu
- maģija burvestība, burvība; neizskaidrojams spēks, kas ietekmē cilvēku
- pēkšņu vārdi burvju vārdi pēkšņas nelaimes izraisīšanai
- stāvēt (kāda) spēkā būt (kāda) spēkos
- būt spēkā būt ar juridisku spēku
- krist uz deguna būt galīgi bez spēka
- bāzēties būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku)
- būt pa zobam būt pa spēkam
- būt pa kaulam (kādam) būt pa spēkam, būt piemērotam
- sakratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc
- iemest būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā)
- sadedzināt būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums
- izmocīt būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus
- raut būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli
- nomocīt būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.)
- piedot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās
- iemest būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā)
- uztriekt būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi
- paņemt būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks)
- saēst būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības)
- pārraut būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs)
- pārtraukt būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs)
- pārbaudīt būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu)
- untumoties būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā)
- (ie)sisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku)
- iecirsties būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu)
- plosīties būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu)
- ticēt būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu
- plosīties būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā)
- spiest būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību
- saņemties būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu
- perturbēt būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.)
- uzņemt būt tādam, uz kuru iedarbojas (kā spēks, slodze u. tml.)
- neredzēt gaismas būt tik ļoti nodarbinātam ar kaut ko, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību
- uzkrist Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam
- revolūcija Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā)
- būvaprēķins Būvmateriālu un darbaspēka izmaksu aprēķins
- sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem
- cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt
- aužoties un dzīvīties censties no visa spēka
- pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus)
- hipokrātisms Cenšanās palīdzēt organisma dabiskajiem aizsargspēkiem, ārstējot slimības
- centrifugalspēks Centrbēdzes spēks
- radiālais ventilators centrbēdzes ventilators, kas gāzu plūsmu rada starp rotējoša darbrata lāpstiņām esošās gāzes centrbēdzes spēka ietekmē
- centripetālais spēks centrtieces spēks
- iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti
- Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats
- Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku
- mijiedarbojošā dubultzvaigzne cieša dubultzvaigzne, kurā viens vai abi komponenti aizpilda savu Roša tilpumu, savstarpējo gravitācijas spēku iedarbībā iegūst pilienveida formu un starp tiem notiek vielas apmaiņa
- spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā)
- sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks
- molekulārie kristāli cietvielas, kas veidojas no molekulām, kuras savstarpēji saistītas ar vājiem van der Vālsa spēkiem vai ūdeņraža saitēm
- cik (vien) jaudas cik (vien) iespējams, ar visu spēku
- uz velna paraušanu cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko
- par mantu cik vien iespējams, visiem spēkiem
- ko nagi nes cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt)
- no visa spēka cik vien spēka (ko darīt, veikt)
- visā spēkā cik vien spēka (ko darīt, veikt)
- tropiskais ciklons ciklons pasātu joslā starp 10 un 20 grādiem paralēli abās puslodēs virs okeāniem; mazāka apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku salīdzinājumā ar mēreno platumu cikloniem
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- antropoteisms cilvēka dievināšana, Dieva spēka meklēšana cilvēkā
- darbaspēka atražošanās cilvēka fizisko un garīgo spēku, darbspējas patstāvīga atjaunošanās
- darbaspēks cilvēka fizisko un psihisko spēku kopums, ko izmanto ražošanas procesā; nodarbinātie iedzīvotāji un darbspējīgie darba meklētāji
- biodinamika cilvēka kustību mācības daļa kas pētī dažādu iespējamo kustību cēloņus un spēku savstarpējo iedarbību
- vecumdienas cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; [vecums]{s:1821}
- vecums cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā
- atsvešināšanās cilvēka praktiskās un teorētiskās darbības un tās produktu pārvēršanās par patstāvīgiem, no cilvēka neatkarīgiem spēkiem, kuri valda pār viņu un kļūst tam naidīgi
- atspēriens cilvēka spējas ar kāju atgrūšanās spēku palēkties uz augšu
- dzjaga cilvēka spēks, enerģija
- karabūve cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku
- stiprinieks cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku
- atlēts cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku; stiprinieks
- bezdvēselis cilvēks ar vāju, klusu balsi vai balsi bez iekšēja spēka
- ļēlāgs cilvēks bez gribasspēka un spēka
- ļeļaks cilvēks bez gribasspēka un spēka
- ļēļāks cilvēks bez gribasspēka un spēka
- bramanis cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
- adjunkts cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā
- pārbēdzējs cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai
- pašdarbnieks cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas
- cīnītājs cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku
- dzinējs cilvēks, kurš ar spēku, draudiem vai biedēšanu panāk, ka cilvēks vai dzīvnieks pārvietojas
- sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene
- operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti policijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai
- rauties Cīnīties, arī strīdēties; spēkoties
- kapāties Cīnīties, spēkoties
- šļokāties Cīnīties, spēkoties
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku)
- divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem)
- kombatants cīņas dalībnieks; persona, kas piedalās karadarbībā, parasti kādas valsts bruņoto spēku sastāvā
- okupācija citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā
- epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks
- cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā
- Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja
- eksploatācija Dabas bagātību izstrādāšana; dabas spēku izmantošana saimnieciskos nolūkos
- viļņgriezis Dambis vai cita hidrotehniska būve, kas mazina viļņu postošo spēku
- Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības)
- alternatīvais dienests darba dienests pilsoņiem, kuru pacifiskā vai reliģiskā pārliecība vai citi likumā paredzētie apstākļi neļauj dienēt karaspēkā
- profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu
- pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli
- ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J
- kilogrammetrs darba, enerģijas mērvienība, vienāda ar 9,80665 J, - darbs, ko veic viens spēka kilograms (9,80665 N) vienu metru garā ceļa posmā; arī - darbs, kas vajadzīgs 1 kilograma pacelšanai 1 metra augstumā
- montāžas lauznis darbarīks, kas paredzēts riepu montēšanai, kas tiek izmantots arī citiem montāžas darbiem, galvenokārt kā spēka pielikšanas svira
- darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis
- darbaspēka mobilitāte darbaspēka pārvietošanās un spēja pārvietoties un kvalitatīvi mainīties atbilstoši sociāli ekonomiskajām prasībām
- darba spēks Darbaspēks (1)
- darba spēks Darbaspēks (2)
- deblokēšana darbība pret bloķētāju karaspēku vai floti nolūkā atbrīvot bloķējamo objektu
- nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
- cīņa darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību
- angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
- kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai)
- darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas
- nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu
- kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens
- pašdarbība Darbošanās ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas
- likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem
- naga darbs darbs, kas prasa lielu piepūli, spēku
- potenciālu starpība darbs, ko padara elektriskā lauka spēki, pārvietojot pozitīvu vienības lādiņu starp diviem lauka punktiem
- gāzt kalnus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu
- skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
- atspirdzināt darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli)
- izpumpēties Darot ko, pilnīgi pazaudēt spēkus
- divkāršs daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku)
- divkārtējs daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku)
- divkārtīgs daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku)
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu
- neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
- gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā
- levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku
- serdars Dažās Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu zemēs - karaspēka virspavēlnieks
- milicija Dažās valstīs - zemessardze; neregulāri bruņotie spēki iedzīvotāju militārajai apmācīšanai
- fronte Dažās valstīs bruņoto spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3)
- psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā
- aviogrupa dažu valstu gaisa kara spēkos aviācijas daļu (vienību) kaujas izkārtojuma gaisā elementu nosaukums
- aviogrupa dažu valstu gaisa kara spēkos patstāvīga aviācijas štata daļa vai vienība ar 60-100 lidmašīnām
- pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā
- perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā
- Keplera likumi debess ķermeņu kustības likumi, kas ir spēkā jebkuram dabiskam vai mākslīgam debess ķermenim, kurš riņķo ap citu debess ķermeni
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu
- kvarkšķināt Dedināt, gāgināt; pēkšķēt
- elastīgā deformācija deformācija, kas izzūd līdz ar ārēja spēka iedarbības izbeigšanos
- plastiskā deformācija deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās; paliekošā deformācija
- vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē
- degvielas uzpilde degvielas iepildīšana spēkratu degvielas tvertnē, kas var būt mehanizēta (benzīna pildnē) vai nemehanizēta, lejot ar spaini, kannu vai citu trauku
- detonācijizturība degvielas spēja pretoties detonācijai, kas raksturo degvielas spēju normāli, bez detonācijas sadegt spēkratu motora cilindros
- spēciņš dem. --> spēks
- desantkaraspēks Desanta operācijām apmācīts un apbruņots karaspēks
- desantdivīzija Desantkaraspēka divīzija
- desantnieks Desantkaraspēka karavīrs
- pārdēties Dēt olas līdz spēku izsīkumam
- jautājumu krustugunis detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam
- rezerves daļas detaļas, mezgli vai agregāti, ar kuriem remonta vai tehniskās apkopes laikā vajadzības gadījumā nomaina nolietotās vai bojātās spēkratu daļas
- brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu
- plaušu zāle deviņvīru spēks
- verbascum Deviņvīruspēki
- deviņvīru spēks deviņvīruspēks
- saulesrieži Deviņvīruspēks
- saulessveces Deviņvīruspēks
- saulesvieži Deviņvīruspēks
- lāčausis Deviņvīruspēks - vīrceļu dzimtas lakstaugs
- tarakānu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum blattaria"), kas Latvijā ir adventīvs augs
- astainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum bombyciferum")
- Heiksa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum chaixii")
- blīvziedu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum densiflorum"), kas Latvijā ir adventīvs augs, tiek audzēts arī kā krāšņumaugs
- miltainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum lychnitis"), kas Latvijā ir adventīvs augs
- melnais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum nigrum")
- Olimpa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum olympicum")
- violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs
- parastais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum thapsus")
- gaitnieks Dežurants (skolā, karaspēka apakšvienībā u. tml.)
- junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos)
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakara junda
- vakara junda dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakarjunda
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos)
- strēļi dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks; dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros; karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas
- rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- kalpot dienēt (karaspēkā)
- Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot
- ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana; atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem
- Pērkons dievība baltu mitoloģijā - folklorā atspoguļots kā antropomorfs tēls; bagātas ražas nodrošinātājs, tautas ētisko ideālu īstenotājs (uzveic ļaunos spēkus, pārmāca zaimotājus)
- cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas)
- trešais Ņūtona likums divi ķermeņi viens uz otru iedarbojas ar spēkiem, kuri vērsti pa vienu un to pašu taisni un kuru moduļi ir vienādi, bet virzieni - pretēji
- ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem
- spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim
- tandēms divi spēki, fiziskas vai juridiskas personas, kas saistītas kādā darbībā
- mijindukcija Divu elektrisku ķēžu magnētiska mijiedarbība - strāvas stipruma izmaiņa vienā ķēdē izsauc elektrodzinējspēka inducēšanos otrā ķēdē
- sinergija Divu spēku kopdarbība
- spēku sistēma divu vai vairāku spēku kopa, kas vienlaikus darbojas uz vienu materiālo objektu
- hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t
- mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku
- teleskopiskais domkrats domkrats ar teleskopiski izbīdāmu spēkierīci, ko veido vairāki viens otrā ievietoti, parasti hidrauliski darbināmi, cilindri, kas, izbīdoties viens no otra, ievērojami palielina spēkierīces kopējo garumu
- kombinētais domkrats domkrats, kurā izmanto vairākus spēka iegūšanas veidus, visbiežāk hidromehānisku vai pneimohidraulisku
- metandrostenolons Dopings, anaboliskais steroīds, palielina ķermeņa masu un spēku; dianabols
- brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot
- nopietnas un tiešas briesmas draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
- dūša Drosme, gribasspēks, uzņēmība
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā
- dublets Dubultreģistrs ērģelēs, kas pārgroza skaņu spēku un nokrāsu
- pneuma Dvesma, ēteriska uguns, gars, dzīvības spēks
- jaudas pārvads dzelzceļa vilces ritošā sastāva iekārta enerģijas novadīšanai no primārā dzinēja vārpstas uz riteņpāru vārpstām, kas nodrošina laideņu vilces spēka un kustības ātruma pārveidošanu, mainoties dzinēja darba režīmiem
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
- rindzajisms Dzenbudisma skola ar uzsvaru uz stingru klostera disciplīnu un pēkšņu apskaidrību, kas gūstama meditējot
- iegriba Dziļāk nepamatota (parasti pēkšņa, untumaina) vēlēšanās
- impotence Dzimumnespēks
- astifija Dzimumnespēks; dzimumlocekļa erekcijas trūkums
- reaktīvais dzinējs dzinējs, kas rada reaktīvo vilces spēku, izsviežot reaktīvo strūklu kustībai pretējā virzienā
- dzenamspēks Dzinējspēks
- stumdeklis Dzinējspēks
- lidmašīnas propelleris dzineklis, kas rotējot atsviež gaisu un līdz ar to dzinēja radīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā; sastāv no rumbām un vairākām (parasti 2–4) radiāli izvietotām aerodinamiska profila lāpstiņām
- ūdens dzirnavas dzirnavas, ko darbina ar tekoša ūdens spēku
- cīls Dzīvības spēks
- noša Dzīvības spēks; noža 1
- tellūrisms Dzīvnieku magnētisms; mācība par kādu slepenu spēku, ar ko varot kalpināt sveša gribu
- Dalila Ebreju mitoloģijā - filistiešu skaistule, kas ar viltu uzzināja Samsona spēka noslēpumu (tas bija viņa matos) un nodeva viņu, slepus apgriežot tam matus
- refaīmi Ebreju mitoloģijā - vissenākie Kanaānas zemes iedzīvotāji, kas Bībelē raksturoti kā milži, kam piemitis ārkārtējs spēks
- Miķelis ebreju, kristietības un islāma mitoloģijā - erceņģelis, debesu karapulku vadonis pēdējā kaujā pret tumsas spēkiem
- Naunete Ēģiptiešu dievība, kas simbolizē pirmatnējos ūdeņus, un kopā ar savu vīriešu kārtas analogu Nunu ietilpa ogdoādē, ko veidoja astoņus haosa spēkus personificējošas dievības
- ogdoāde Ēģiptiešu mitoloģijā - astoņu pirmatnējo dievību grupa, kas personificē haosa spēkus, sastāvēja no četriem dievību pāriem
- Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem
- Mahess Ēģiptiešu mitoloģijā - pērkona, vētru, tumsas un vēja dievs, kas personificēja bailes no stihiskajiem un draudīgajiem dabas spēkiem
- Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis
- sastingt pussolī ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī)
- telts tipa ēkas ēkas, kurām jumta konstrukcijas veic arī sienu funkcijas; tās ir visekonomiskākās no visām divstāvu ēkām gan materiālu, gan darbaspēka patēriņa ziņā
- lietišķā aerodinamika eksperimentālo un teorētisko metožu kopums, ar kurām nosaka aerodinamikas spēkus un momentus, kas iedarbojas uz lidaparātu
- turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm
- Huka likums elastības teorijas pamatlikums, kas nosaka, ka mehāniskā sprieguma (σ) atkarība no relatīvas deformācijas (ε) ir lineāra; homogēna stieņa vienpusīgas stiepes (vai spiedes) gadījumā mehāniskais spriegums ir σ=Eε (E – Junga modulis); likums ir spēkā mazām elastīgām deformācijām
- solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāju strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām
- koksnes pjezoelektriskais efekts elektriskā lādiņa rašanās sausa koksnē mehānisko spriegumu ietekmē; visstiprākais tas vērojams spiedes vai stiepes deformācijā, ja spēks vērsts 45° leņķī pret koksnes šķiedrām
- volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība; apzīmējums - V
- enkurs elektriskās mašīnas daļa, kurā darba laikā inducējas elektrodzinējspēks; līdzstrāvas elektromašīnās tā ir rotējošā daļa, sinhronajās mašīnās - stators ar tinumu
- akustoelektriskais efekts elektriskās strāvas vai elektrodzinējspēka rašanās vadošā vidē (metālā, pusvadītājā) ultraskaņas skrejviļņa iedarbībā
- elektrostatika elektrodinamikas nozare, kurā pēta nekustīgu elektrisko lādiņu īpašības, to radītos elektriskos laukus, spēkus un mijiedarbību, arī pastāvīgā elektriskā lauka īpašības
- elektriskās enerģijas rekuperācija elektrodzinēja darba režīms, kad dzinēja enkurā inducējas tāds elektrodzinējspēks, lai dzinējs var nodot elektrisko enerģiju atpakaļ avotam
- ideāls EDS avots elektrodzinējspēka avots ar nemainīgu spriegumu uz spailēm un iekšējo pretestību, kas vienāda ar nulli
- pretelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēka paveids, kas darbojas pretī elektriskās enerģijas pievadītajam spriegumam
- Zēbeka efekts elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, kas sastāv no virknē slēgtiem dažādiem vadītājiem, kuru kontaktvielu temperatūra ir dažāda; izmanto termoelementos un temperatūras mērīšanai
- pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē
- unipolārā indukcija elektrodzinējspēka rašanās kustībā esošā magnetizētā ķermenī, ja tā kustības virziens nav paralēls magnetizācijas asij
- elektromagnētiskā indukcija elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā
- EDS Elektrodzinējspēks
- transformācijas elektrodzinējspēks elektrodzinējspēks, kas inducējas induktīvi saistītos kontūros; strāvas izmaiņa vienā kontūrā rada transformācijas elektrodzinējspēka inducēšanos otrā kontūrā
- inducētais elektrodzinējspēks elektrodzinējspēks, kas rodas kontūrā, ja mainās tā magnētiskās plūsmas saķēdējums vai pats kontūrs pārvietojas magnētiskajā laukā
- termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras
- fotoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas pusvadītājā, ja tas absorbē optisko starojumu (fotonus)
- attīstītājs elektrofotogrāfijā - dispersa vide, kas sastāv galvenokārt no tonera un nesēja, ko savstarpēji saista elektrostatiskie spēki, kas spēj vizualizēt slēptu elektrostatistisku attēlu
- elektrodzinēja elektromagnētiskais moments elektromagnētisko spēku radītais moments
- Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai
- van der Vālsa spēks elektrostatiskais spēks starp divām elektriski neitrālām molekulām vai atomiem; veidojas, kad satuvināti atomi vai molekulas inducē viens otrā dipola momentus, kas rada elektrostatisku mijiedarbību starp šīm daļiņām
- ba Elpa vai dzīvinošs spēks Senās Ēģiptes ticējumos
- žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss
- emocionālās sfēras attīstība emocionālo procesu, garastāvokļa, jūtu un emocionālo spēku attīstība
- konstatējums Empīriska un/vai loģiski atvedināta atziņa, kas atspoguļo kādu faktu; var apstiprināt vai atspēkot kādu hipotēzi; nozīmīgākos konstatējumus sauc par atklājumiem
- elastīgi deformēta ķermeņa potenciālā enerģija enerģija, kas ietver visa veida deformāciju (stiepes, spiedes, bīdes, vērpes, lieces) potenciālo enerģiju summu, kuru rada iekšējie spēki
- naikums Enerģija, spēks, ātrums
- džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā; [J]
- enerģētiskais vampīrisms enerģijas, dzīvības spēku atņemšana cilvēkiem
- jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku)
- turbijons Enkura mehānisma paveids, kas apvieno pulksteņa mehānisma vairākas kustīgās daļas vienā blokā, kurš regulāri apgriežoties ap savu asi izlīdzina smaguma spēka iedarbību un tādējādi uzlabo precizitāti
- iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu
- stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju
- prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo
- ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus
- samana Ezoterismā dzīvības spēks, kas esot saules pinuma centrā
- čanisms Ezoterismā teorija par to, ka cilvēks pēkšņas apskaidrības rezultātā, kā zibens uzliesmojumā, var sasniegt Budas stāvokli
- či Ezoterismā vitāls spēks, kas izpaužas materiālajā pasaulē
- cilvēku resursi faktiskais un potenciālais darbaspēks, dažkārt viss iedzīvotāju kopums
- reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija)
- brīnums fantastisks notikums, kas norisinās pārdabisku spēku ietekmē
- esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis
- triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu
- levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās)
- klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā
- paliekošā indukcija feromagnētiķa magnētiskā lauka indukcija pēc magnetodzinējspēka izslēgšanas
- koercitīvais spēks feromagnētiķos – magnētiskās histerēzes raksturlielums – magnētiskā lauka intensitāte, kurā iepriekš līdz piesātinājumam magnetizēts feromagnētiķis atmagnetizējas līdz nullei; segnetoelektriķos – histerēzes raksturlielums – elektriskā lauka intensitāte, kas jāpieliek spēka polārajā fāzē, lai tā samazinātu polarizāciju līdz nullei
- antroposofija Filozofija no cilvēka viedokļa; augstākā zināšana par cilvēka būtību un spēkiem
- fundamentālās mijiedarbības fizikā pieņemta un eksperimentāli pierādīta koncepcija, pēc kuras visus dabā pastāvošos spēkus attiecina uz vienu no četrām fundamentālām (tālāk nereducējamām) mijiedarbībām; 20. gs. 60–70. g. tika izveidota vienota leptonu un kvarku elektrovājā mijiedaŗbību teorija (pārējās ir stiprā mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība, vājā mijiedarbība)
- magnetodzinējspēks Fizikāls lielums, kas ir analoģisks elektrodzinējspēkam elektriskajā ķēdē; MDS
- induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē
- koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā
- bīdes spriegums fizikāls lielums, kas raksturo materiāla bīdes deformācijā radušos iekšējos spēkus
- spēka moments fizikāls lielums, kas raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotācijas kustību
- dielektriskā caurlaidība fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā; mēra ar faradiem uz metru (F/m)
- molekulārfizika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu fizikālās īpašības, agregātstāvokļus, fāžu pārejas no viena agregātstāvokļa citā atkarībā no vielas molekulārās struktūras īpatnībām, mijiedarbības spēkiem un siltuma (termiskās) kustības rakstura
- miodinamika Fizioloģijas nozare, kas pēti muskuļu darbību un spēku
- fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve
- eistēnija Fiziskā spēka un aktivitātes normāls stāvoklis
- būvētājs Fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem (Būvniecības likums)
- dūša Fiziskais spēks, darba spars
- nogurums Fiziskās un psihiskās darbības spēju, fiziskā spēka samazinājums, izsīkums (kādu darbību, apstākļu iedarbībā)
- kā bez kauliem fiziski nevarīgs, ļengans, bez spēka; arī ļoti lunkans
- spēka vīrs fiziski spēcīgs vīrietis; spēkavīrs
- piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums; ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš
- pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš
- dūre Fizisks spēks
- vara Fizisks spēks, arī piespiedu metodes
- kultūrisms Fizisku vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt spēku un palielināt muskuļu masu
- flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai
- Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
- deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai)
- paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
- babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem
- Lagranža funkcija funkcija (L), kas konservatīvu spēku gadījumā vienāda ar kinētiskās enerģijas (T) un potenciālās enerģijas (P) starpību (sauc arī par mehāniskās sistēmas kinētisko potenciālu): L=T–P
- mogifonija Funkcionāls balss nespēks
- konvalescence Gadījums tiesībās, kad spēkā neesošs tiesisks darījums tomēr gūst likumīgu spēku
- iznīcinātājaviācija Gaisa (arī - pretgaisa) karaspēka ieroču šķira, kuras bruņojumā ir kaujas lidmašīnas - iznīcinātāji
- GKS Gaisa kara spēki
- gaisaprasme Gaisa kara spēku lidsastāva iemaņu un prasmju komplekss, apakšvienību, daļu, vienību apmācības pakāpe darbībām dažādās kaujasdrabības situācijās
- eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem
- eskadra Gaisa kara spēku vienība dažu valstu bruņotajos spēkos
- izlūkaviācija Gaisa karaspēka ieroču šķira, kas veic izlūkošanu no gaisa
- gradienta vējš gaisa masu horizontāla, stabila kustība, kad berzes spēku neņem vērā
- uzplūdi Gaisa plūsmas ātruma, parasti pēkšņa, palielināšanās
- GS Gaisa spēki
- interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai
- indikatora ātrums gaisakuģa ātrums, ko noteiktos lidojuma apstākļos rāda borta indikators un kas saistīts ar gaisa spiediena starpības mērīšanu dinamiskajā un statiskajā kamerā; pēc indikatora ātruma vērtībām aprēķina īsto ātrumu gaisā, kā arī aprēķina spēkus un momentus, kas iedarbojas uz gaisakuģi lidojumā
- paplāksnis Gaisakuģa konstruktīvais elements, ko izmanto aerodinamisko spēku izmaiņai vai atsevišķu agregātu aizsardzībai no applūstoša gaisa
- gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers
- servovadība Gaisakuģa vadības plākšņu atliekšana ar aerodinamiskiem spēkiem, kas rodas, vadot nelielu servostūres vadības plāksni, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā
- špangouts Gaisakuģu fizelāžas spēka uzņemšanas sistēmas šķērselementi, kas nodrošina šķēluma formu un stingrību; uzņem vietējo slogojumu kopā ar apšuvumu
- panelis gaisakuģu spēka konstrukciju tehnoloģiskais un konstruktīvais elements, kas sastāv no apšuvuma un stringeriem
- Faradeja efekts gaismas polarizācijas plaknes pagriešanās, ja noteiktā vielā, kas atrodas ārējā magnētiskajā laukā, piem., ūdenī vai kvarcā, lineāri polarizēta gaisma izplatās magnētiskā lauka spēka līniju virzienā
- mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku
- magnētiskais galds galds apstrādājamā ķermeņa nostiprināšanai ar elektromagnēta spēku; lieto plakanslīpmašīnās
- kulminācijas punkts galējā, maksimālā kāpinājuma moments brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis
- sabrukums Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās
- mezglu spēki galīgo elementu metodē reducētie spēki mezglu vietās
- normālelements Galvaniskā elementa paveids, kas ir elektrodzinējspēka etalons līdzstrāvu ķēdēs
- epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes
- gros Galvenā karaspēka masa (bez priekšpulkiem)
- štābs Galvenā karaspēka vadības institūcija
- sānpārvads Galvenā pārvada daļa dažos spēkratos pārnesumskaitļa un (vai) klīrensa palielināšanai; parasti sastāv no viena vai diviem zobratu pārvadiem, kas iebūvēti dzenošā tilta korpusā, atsevišķā korpusā vai ritenī
- lokomotīve galvenais velkošais spēks
- pamatspēks Galvenais, nozīmīgākais spēks (parasti parādībām sabiedrībā)
- boksgarāža garāža, kas veidota kā atsevišķa izolēta telpa (bokss) viena vai dažu spēkratu novietošanai, ar vienām gala durvīm (vārtiem)
- stringers Garenisks lidaparāta vai kuģa (laivas) korpusa spēku uzņemšanas konstrukcijas elements; kalpo apšuvuma pastiprināšanai, stiepes un spiedes slogojumu uzņemšanai
- kapelāns garīdznieks (bruņotajos spēkos, slimnīcās u. tml.)
- izdegšanas sindroms garīgo un fizisko spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam un nelabsajūtai darbā
- transskaņas ātrums gāzes ātrums, kas ir tuvs vietējam skaņas ātrumam; lidojot ar transskaņas ātrumu, rodas gaisa blīvējuma lēcieni un raksturīgas krasas aerodinamisko spēku maiņas
- ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes
- džilberts Gilberts - magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība
- glabāšana nojumē glabāšana vieglas konstrukcijas celtnē zem jumta, bet bez sienām, kas nepasargā spēkratus no atmosfēras iedarbes un tajā nav iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru
- pentakls Gleznots vai zīmēts amulets, kas veltīts vienam no planetārajiem spēkiem
- strofantīns glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku; iegūst no strofantu sēklām
- gravimetriskā uzmērīšana gravimetrisko novērojumu un koordinātu notiekšanas kopums ar mērķi izpētīt zemeslodes smaguma spēka lauka telpisko sadali
- gravimetrijas punktu katalogs gravimetrisko punktu sistematizēts saraksts, kurā norādīti - punkta nosaukums, atrašanās vieta apvidū un pēc koordinātām, smaguma spēka paātrinājums
- smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība
- galaktiku kopa gravitācijas spēku saistīts galaktiku kopojums, kura ietilpst vairāki simti līdz vairāki tūkstoši galaktiku
- patolēzija Gribasspēka traucējumi vai nespēks; slimīga iegriba (histērijas gadījumā)
- lochs Grieķu karaspēka nodaļa (atbilst romiešu centūrijai); atēniešiem 80-100 karavīru, spartiešiem 200, maķedoniešim 16
- Hipomedonts grieķu mitoloģijā - Adrasta brālis vai brālēns, dalībnieks septiņu karagājienā pret Tēbām, kurš izcēlās ar milzīgu augumu un fizisku spēku, tomēr uzbrukumā gāja bojā
- etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem
- Peans Grieķu mitoloģijā - dievība, kas uzveic ļaunos spēkus; Olimpa dievu dziednieks
- Aloādi grieķu mitoloģijā - divi brāļi: Ots un Efialts, Īfimedijas un Poseidona dēli (vai mazdēli), kas bija slaveni ar savu neizmērojamo spēku un gigantisko augumu
- Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku
- dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd
- Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves
- Hēlijs grieķu mitoloģijā - saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus
- Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
- Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība
- Pandars grieķu mitoloģijā - trojiešu sabiedrotais, zelejiešu karaspēka vadonis, veikls loka šāvējs
- Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus
- silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām
- Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
- Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
- griešanas spēks griešanas ātruma vektora virzienā vērsta pretestības spēka komponente; liektu virsmu apstrādes procesos tas ir tangenciālspēks
- grūta griešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas griešanai nepieciešamā spēka palielināšanās virs normālā; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir nodilušas nevienmērīgi vai arī ja eļļošana bijusi nepietiekama vai nekvalitatīva
- kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai
- Ambri gruzīnu mitoloģijā — ar milzīgu spēku, augumu un svaru apveltīts varonis
- smelt Gūt (piemēram, spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas)
- smelties Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas)
- ievilkt elpu gūt spēku, gatavoties kaut kam
- ievarināties Gūt spēkus un ievingrināties
- gravimetrija Ģeofizikas nozare, kas pētī smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā
- eksogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (Saules radiācija, gravitācijas spēki un dzīvo organismu darbība)
- spēku paralelograms ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori
- smaguma centrs ģeometrisks punkts ķermenī vai ārpus tā, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā)
- redukcijas centrs ģeometrisks punkts telpā, kurā iespējams reducēt (vienkāršot) spēkus, aizstājot tos ar vienu spēku un vienu spēkpāri (t. i., spēku sistēmas galveno vektoru un galveno momentu)
- ģeostrofisks Ģeostrofiskais vējš - gaisa masu vienmērīga horizontāla kustība taisnā virzienā, kad berzes spēku var ignorēt
- sajaukta jūra haotiska viļņošanās pēc tam, kad vējš pēkšņi mainījis virzienu
- Verbascum chaixii Heiksa deviņvīruspēks
- nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem
- rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu
- centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis
- Paskāla likums hidrostatikas likumsakarība, pēc kuras spiediens, kuru uz šķidruma (vai gāzes) virsmu rada ārējie spēki, šķidrumā (gāzē) izplatās visos virzienos vienādi un ir atkarīgs tikai no šķidruma staba augstuma un šķidruma blīvuma
- mātri hindu mitoloģijā - dievišķās mātes, kas personificē dabas radošos un postošos spēkus
- Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist
- prāna Hinduismā - dzīvas būtnes ķermenī esošais dzīvības spēks jeb dzīvības dvašas, ko hindu filozofija iedala desmit kategorijās
- fotonu raķete hipotētiska raķete, kurā reaktīvo vilci rada dzinējspēku virzīta fotonu plūsma ar gaismas ātrumu
- apmaiņas spēki hipotētiski spēki, ar kuriem raksturo apmaiņas mijiedarbību (pieņemot, ka apmaiņas mijiedarbība ir analoģiska mehāniskajai mijiedarbībai, kvantu fizikā apmaiņas mijiedarbībai piekārto apmaiņas spēkus)
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma
- orenda Huro indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- dinamisms Ideālistisks uzskats par spēku kā patstāvīgu elementu
- atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos; ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks
- seismiskā skala iedalījums zemestrīču spēka un enerģijas novērtēšanai Zemes virspusē
- spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums)
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā
- raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju)
- spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko
- gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes
- apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot)
- stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu
- ideāls šķidrums iedomāts absolūti nesaspiežams šķidrums, kura viena slāņa pārvietošanās attiecībā pret citiem nerada iekšējās berzes spēkus; var izmantot aptuvenos reālos aprēķinos šķidruma plūsmai caurulēs, ja viskozitātes spēki ir pietiekami mazi
- aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski)
- ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski)
- uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu
- stāties (likumīgā) spēkā iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu)
- sastirpt iegūt spēkus (par jaundzimušiem dzīvniekiem)
- iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski)
- iesoļot Ieiet (2) - par karaspēku
- sakūsāt Iekarst (pēkšņi)
- sakūsēt Iekarst (pēkšņi)
- centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku
- spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai
- centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai)
- dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm
- slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu
- dzinējs iekārta, kas ar spēku virza priekšmetu kur iekšā
- paliekošā deformācija iekārtu, to mezglu vai detaļu deformācija, kas pilnībā neizzūd, beidzoties deformējošo spēku iedarbībai, un paliekoši izmaina sākotnējo formu un/vai izmērus
- iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti
- mehāniskais spriegums iekšējie spēki, kas rodas materiālā tā deformēšanās procesā; vienkāršākajā gadījumā, ja deformējošo spēku pieliek perpendikulāri cieta ķermeņa virsmai, mehāniskais spriegums ir spēks, kas darbojas uz ķermeņa virsmas laukuma vienību; vispārīgākos gadījumos ķermenī spriegumi darbojas dažādos virzienos un to raksturošanai izmanto sprieguma tenzoru
- šķērsspēks Iekšējo spēku komponente, kas paralēla atšķeltās daļas šķēlumam
- spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā
- lieces moments iekšējo spēku momentu summa kādā ķermeņa šķēluma redukcijas punktā, ko rada šķēlumā darbojošies spēki (normālie spriegumi), kurus savukārt rada ārējo spēku iedarbība vai temperatūras maiņa
- pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu)
- ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) - par karaspēku
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī
- iepēkstēties Iepēkšķēties
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku
- aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt
- ģēpelis ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna
- aerodinamiskie svari ierīce aerodinamiskos eksperimentos spēku un momentu mērīšanai
- difuziometrs ierīce gāzes vai šķidruma difūzijas spēka noteikšanai
- brīvkustības mērītājs ierīce kustīgu savienojumu brīvkustības mērīšanai; spēkratos to izmanto šarnīru un gultņu radiālā, vārpstu aksiālā u. tml. pārvietojuma mērīšanai
- medsviedne ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku
- miodinamometrs ierīce muskuļu spēka noteikšanai
- bolometrs ierīce sirds pukstiena spēka mērīšanai
- strūklas aizspārns ierīce spārna cēlējspēka palielināšanai, izmantojot saspiesta gaisa strūklu no spraugām spārna astes malās
- novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli; izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai; dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai; spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus
- svari ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu
- sviedne ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku
- dinamometrs ierīce, ietaise mehāniskā spēka lieluma mērīšanai
- hidroslēgs ierīce, kas automātiski bloķē hidrocilindra vai hidromotora darbību, noslēdzot eļļas vadus un tādējādi nepieļaujot iekārtas patvaļīgu kustību, piem., smaguma spēka iedarbībā
- ūdensmetējdzinējs ierīce, kas nodrošina peldoša ūdenslīdzekļa kustību, izmantojot izmestās ūdensstrūklas reaktīvo spēku
- šķēpmetis ierīce, kas palielina šķēpa lidojuma tālumu, precizitāti un trieciena spēku
- dzineklis ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos
- elektromehāniskā bremze ierīce, kurā bremzēšanu panāk ar elektromagnēta kustīgā enkura izraisīto berzes spēku
- izvērstā ierinda ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs
- rezonanses frekvence ierosinošā spēka frekvence, ar kuru uzspiesto svārstību amplitūdai ir maksimālā vērtība
- iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās
- iesamīties iesākt cīkstēties, spēkoties
- iečamstēties iesākt čāpstināt, elsot (pēkšņi, uz īsu brīdi) un apklust
- aizdegties iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu); pēkšņi kļūt gaišam, spožam
- iepēkšēties iesākt pēkšēt un tūlīt apklust
- ieprēkšķināties iesākt pēkšķēt un apklust
- iepēkšķēties iesākt pēkšķēt un tūlīt apklust
- aizsvilt iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem)
- aizsvilties iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem)
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā
- infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi)
- tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam, novārgušam
- divkāršot Ievērojami palielināt, pastiprināt (piemēram, spēku, jūtas)
- atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
- nomocīties ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties
- izadienēties ilgāku laiku dienēt (bruņotajos spēkos)
- sagnauzīties ilgāku laiku nopūlēties, darot darbu, kas iet pāri spēkiem
- atsamīties ilgāku laiku spēkoties, lauzties
- nokaroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot (parasti līdz spēku izsīkumam)
- nobadīties ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā)
- izamīties ilgāku laiku, daudz cīkstēties, spēkoties
- izacīnīties ilgāku laiku, daudz spēkoties
- izspēkoties ilgāku laiku, daudz spēkoties
- teritorijas plānojums ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi; perspektīvās apbūves plāns, kurā noteiktā mērogā iezīmēts dotās apbūves sastāvdaļu izvietojums
- imantieši Imantas pulka karavīri (1918.-1919. g. Vladivostokā saformēta latviešu nacionālā karaspēka daļa)
- Vovoka Indiāņu mistiķis (1856.-1932. g.), kurš pretojās balto valdīšanai un aicināja savus sekotājus cīnīties ar baltajiem, izmantojot spoku dejas spēku
- prāka Indiešu filosofijā dvesma, elpa, universālais enerģijas princips un dzīvības spēks
- indīgās kaujas vielas indīgas vielas, ko lieto pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai vai kaujas spēju samazināšanai
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas
- iemācīšanās Individuālās pieredzes apgūšanas process, kas izpaužas sistemātiskās pakāpeniskās vai pēkšņās kvalitatīvās un kvantitatīvās uzvedības pārmaiņās, kad tiek atkārtota viena un tā pati stimula situācija
- centrbēdzes spēks inerces spēka komponente, kas rotējošā atskaites sistēmā pielikta ķermenim rādiusa virzienā un vērsta projām no rotācijas ass
- Koriolisa (inerces) spēks inerces spēks, kas darbojas uz materiālo punktu neinerciālā atskaites sistēmā, kura nekustas taisnvirzienā, bet, piemēram, rotē attiecībā pret inerciālo sistēmu
- izlūkinformācija Informācija, kas attiecas uz naidīgām (potenciāli naidīgām) valstīm, to bruņotajiem spēkiem vai to elementiem, kā arī operāciju (iespējamo operāciju) rajonu
- virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- parturiometrs instruments dzemdes kontrakcijas spēka noteikšanai
- perineometrs Instruments, ar ko mēri perivaginālo muskuļu kontrakciju spēku
- sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.)
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki; intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu)
- pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai
- pielikt visus spēkus intensīvi izmantot (parasti fizisko) spēku (kādas darbības veikšanai)
- sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.; intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī)
- sapieris Inženierkaraspēka karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku darbu veikšanā
- mīnētājs Inženierkaraspēka kareivis, kas izliek mīnas vai padara tās nekaitīgas
- inženiermašīnas Inženierkaraspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi (mehānismi) bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai
- inženiertehnika Inženiertehniskā karaspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā)
- leģions Īpaša karaspēka daļa (dažu valstu armijā)
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; kara bāze
- kara bāze īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; karabāze
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks
- mezgls īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām); stieņu savienojuma vieta kopnē, kā arī spēku redukcijas vietas galīgajos elementos
- apvienots Īpašības vārds, ar ko apzīmē darbības, operācijas un organizācijas, kurās piedalās vismaz divu spēku veidu apakšvienības
- tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas
- leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs dažās valstīs (parasti brīvprātīgais vai algotnis)
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību
- Sijavušs Irāņu eposa varonis no Keijanīdu dinastijas, kuru audzināja spēkavīrs un varonis Rustams
- Farns Irāņu mitoloģijā - dievišķā būtība; spēks, kas piešķir svētību, bagātību un labumu
- Zarers Irāņu mitoloģijā - spēkavīrs, varonis un cīnītājs, kuru varēja uzveikt tikai ar viltu
- Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus
- Barzu Irāņu mitoloģijā - varonis, varonīgā Suhrāba dēls un spēkavīra Rustama mazdēls, kurš kļuva par ļaunā Afrāsijāba viltus upuri
- Aišma Irāņu mitoloģijā - viens no dēviem, kas veido ļaunuma spēku augstāko triādi, ļauno darbu - laupīšanu, klejotāju cilšu uzbrukumu - iemiesojums
- Suhrābs Irāņu mitoloģijā un eposā - varonis, spēkavīra Rustama dēls
- Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu
- hvarna irāņu pirmszoroastrisma reliģijā un zoroastrismā dievišķs spēks, nepersonificēts abstrakts vai konkrēts (materiāls simbols) sakrāls pirmsākums
- Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri
- spēka plecs īsākais attālums no dotā centra vai punkta līdz spēka darbības taisnei
- spēkpāra plecs īsākais attālums starp spēkpāra spēkiem
- iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi)
- pēkšiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšēt
- pēkšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt
- psiholepsija Īslaicīga, pēkšņa psihiska depresija; vērojama psihopātiskām personībām
- zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā
- Islandes Republika Islande, valsts Islandes salā pilnais nosaukums ("Lýðveldið Ísland"), kas bija spēkā līdz 2016. g. 23. februārim
- berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus
- nozibsnīt īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam
- nopēkšināt īsu brīdi pēkšināt un pārstāt pēkšināt
- nopēkšķināt īsu brīdi pēkšķināt un pārstāt pēkšķināt
- nopēkšēt īsu brīdi, vienu reizi pēkšēt
- nopēkšķēt īsu brīdi, vienu reizi pēkšķēt
- pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē
- opričņina Ivana Bargā pasākumu sistēma patvaldības nostiprināšanai 1565.-1572. g.; cara daliena, kurā bija īpaša pārvaldes sistēma un savs karaspēks
- izalauzties Izčīkstēties, izspēkoties
- rinogrāfija Izelpojamā gaisa strūklas spēka grafiska attēlošana
- pašizglābšanās Izglābšanās pašam ar saviem spēkiem
- atviegloti uzelpot izjust pēkšņu atvieglojumu
- izspiest kā citronu izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki; likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki
- zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā
- skuju milti izkaltētu egļu un priežu skuju milti, ko lieto vitamīnbarībai un par kombinētās spēkbarības piedevu
- nogavilēties Izkliegt gaviles no visa spēka
- corps dʽélite izlases grupa; izmeklēta sabiedrība, elite; izlases karaspēks vai tā daļa
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot
- izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju)
- izlūkiebrukums Izlūkošanas veids ar slēptu piekļūšanu objektam un pēkšņu uzbrukumu tam, lai sagrābtu gūstekņus, dokumentus un ieroču paraugus
- izlūktrieciens Izlūku, izlūkdiversiju grupu (vienību), sauszemes karaspēka apakšvienību vai partizānu pēkšņs uzbrukums pretinieka aizmugurē izvietotiem lidlaukiem, štābiem, nelieliem garnizoniem, noliktavām u. c. objektiem
- loģistikas izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas informācijas, materiālu, produkcijas, darbaspēka un enerģijas plūsmas organizēšanai, uzturēšanai un vadīšanai: loģistikas procesu (sagāde, transportēšana, preču glabāšana, krājumu operācijas, noliktavu saimniecība, iepakošana) izmaksas, šo procesu plānošanas, realizēšanas un kontroles izmaksas
- darba izmaksas izmaksas, kas rodas izmantojot uzņēmumā algotu darbaspēku
- izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev
- pielauzties Izmantojot spēku piekļūt kaut kam
- izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju); būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju)
- kalpināt Izmantot par darbaspēku; ekspluatēt
- taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piemēram, laiku, spēkus)
- izšaut pulveri izmantot visu spēku, enerģiju un vairāk neko nespēt
- skrejveltnis izmēģināšanas iekārtas daļa - veltnis, kas stendā imitē ceļu vai piedzen riteņus; spēkratus stendā nostiprina ar riteņiem uz skrejveltņa, kura diametrs parasti pārsniedz spēkratu riteņu diametru; riteņi griež skrejveltni (ceļa imitācijas režīmā), vai skrejveltnis griež riteņus; parasti lieto vienu skrejveltni uz vienas ass riteņiem
- baražēšana Iznīcinātāju patrulēšana gaisā, lai nodrošinātu sauszemes karaspēka, aviācijas un flotes operācijas, kā arī lai pasargātu svarīgus objektus no ienaidnieka aviācijas uzbrukuma
- ielenkt Izolēt (karaspēka grupējumu), lai (to) iznīcinātu vai saņemtu gūstā, izolēt (militāru objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu
- brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem
- hidrostatiskais paradokss izpaužas tādējādi, ka spēks, ar kādu traukā ieliets šķidrums spiež uz trauka pamatu, var atšķirties no šā šķidruma smaguma spēka
- koksnes mehāniskās īpašības izpaužas, ja uz koksni iedarbojas ārējie spēki, kas var izraisīt koksnes deformāciju vai sagraušanu
- sparīties Izrādīt spēku, enerģiju
- sadrošināties izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt)
- sadūšoties izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt)
- samundrināties izraisīt sev, parasti pēkšņi, mundrumu
- sasparoties izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt)
- saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli)
- aizspēt Izraisīties, rasties tik pēkšņi, negaidīti, ka kāds nepaspēj ko paveikt
- nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku; pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku
- pļukš izsaka ātru un pēkšņu (kā) izzušanu
- pļuks izsaka ātru un pēkšņu (kā) izzušanu
- dilt Izsīkt, mazināties (piemēram, par spēku)
- debordēt Izstiept kaujas līniju tik tālu, lai karaspēks varētu apiet ienaidnieka izvietojumu no flangiem
- vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai
- dedzināt (dzīvības) sveci no abiem galiem izšķērdīgi tērēt spēkus, netaupīt sevi
- izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu, spēku)
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu
- jezme Izveicība, prasme, spēks; jēga, saprašana
- ievarāties Izveidoties (pēkšņi) par mudžekli
- evakuēt Izvest (karaspēku) no ieņemtās teritorijas
- debušēt Izvest karaspēku no šauruma vai aizsegtas vietas (piem., no kalnu aizas) atklātā apvidū
- ešelonēt Izvietot karaspēku dziļumā, pa ešeloniem
- stacionēt Izvietot, novietot (piemēram, karaspēka daļas, ieročus)
- elektromagnētiskās indukcijas likums ja magnētiskā laukā perpendikulāri tā spēka līnijām pārvieto vadītāju, tad vadītājā inducējas elektrodzinējspēks, kura lielums proporcionāls lauka indukcijas un vada ātruma reizinājumam
- jāņazāles Jāņu vakarā plūktas zāles, kurām tautā piedēvēja burvju spēku
- renga Japāņu klasiskās dzejas žanrs, kas radās kā sacensība improvizācijas mākslā, kur vairāki dalībnieki tematiski papildina iesākto pa 2 vai 3 rindām, kamēr pietiek spēka un iedvesmas
- Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja
- Musubi do Kami japāņu mitoloģijā - dzimšanas un auglības dievības, kas cilvēkam spēj piešķirt dvēseli un dzīvības spēku
- Tengu japāņu mitoloģijā - fantastiska būtne ar sarkanu seju, garu degunu un spārniem, tērpusies vientuļnieka mētelī, tai raksturīgs milzīgs, postošs spēks, kas naidīgs auglības spēkam
- Okamudzumi japāņu mitoloģijā - trīs persika augļi ar maģisku burvju spēku
- Susano Japāņu mitoloģijā - vētras un postošo spēku dievs, dieva Izanagi dēls
- otrā elpa jauna enerģija, kas rodas pēc spēku izsīkuma
- kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- SIDS Jaundzimušo pēkšņās nāves sindroms (angļu "sudden infant death syndrome")
- rejuvenescence Jaunības (spēka, možuma, dzimumdziņas) atgriešanās
- novele Jaunizdots likums, ar ko izdara grozījumus spēkā esošajos likumos
- karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
- subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus
- pastiprinātājspēki Jebkādi spēki, ko kāda valsts norīko, lai pastiprinātu nacionālos bruņotos spēkus
- dinamofānija Jebkura psihiska spēka izteiksme vai izpausme
- maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja
- koordinētā sfēra joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem
- asociāti Jonu vai molekulu grupas šķidrā vai gāzes fāzē, ko saista starpmolekulāro spēku iedarbība
- trieciengrupa Jūras desanta operatīvajiem spēkiem pakļautais jūras spēku operatīvais grupējums
- peldsastāvs Jūras kara flotes (spēku) personālsastāva daļa, kam ir speciāla sagatavotība un kas ieņem štata amatus uz kaujas kuģiem, speciālās nozīmes kuģiem un apgādes kuģiem
- beznaģene Jūras kara flotes jūrskolu kursantu, matrožu un vairāku valstu jūras spēku jaunāko komandieru formas cepure (bez naga, ar lentītēm)
- JKS Jūras kara spēki
- batalieris Jūras karaspēka instruktors, kuģa mantzinis
- admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.)
- JS Jūras spēki
- atpakaļejošā darbība juridiskā akta īpašība izraisīt juridiskas sekas attiecībā uz notikušiem faktiem līdz tā spēkā stāšanās un piemērošanas sākumam
- sankcionēt Juridiski apstiprināt (ko), piešķirot (tam) likuma spēku
- jaunatklātie apstākļi juridiski fakti vai citi nozīmīgi apstākļi, kas nebija zināmi tiesai, bet pastāvēja lietas izmeklēšanas laikā un tika konstatēti (atklājās) pēc tiesas sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā
- sankcija Juridisks apstiprinājums, ko dod augstāka instance, piešķirot kam likuma spēku
- plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā
- antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa
- agregāta nomaiņa kāda spēkratu agregāta nomaiņa ar citu; piemēram, pārnesumkārbas, kompresora u. c., nomaiņu parasti veic remonta laikā
- apdzīvojuma smaguma centrs kādā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vidējais izvietojuma punkts, caur kuru iet iedzīvotāju daudzuma spēka darbības taisne
- kara apgabals kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums
- aptvarste kādas teritorijas pēkšņa pārmeklēšana, ko dara, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, kontrabandu u. tml.
- likumdošana kādas valsts spēkā esošo likumu, dekrētu, lēmumu, rīkojumu u. c. normatīvtiesisko aktu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības vai kādu atsevišķu to daļu
- pēkšķenes kāds augs, kas ārstējot pēkšu 2 slimību
- pēkšuma zāle kāds augs, kas ārstējot pēkšu^2^ slimību
- feldjēgeri Kājnieku karaspēka daļa, kas bija paredzēta izlūkošanas uzdevumu veikšanai
- strēlnieks Kājnieku karaspēka karavīrs
- strēlis Kājnieku karaspēka karavīrs (Krievijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam)
- vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
- infantērija Kājnieku karaspēks
- motokājnieki Kājnieku mūsdienīgs nosaukums dažu valstu bruņotajos spēkos
- skelastēnija Kāju nespēks
- atputekļošanas kamera kamera gaisa (gāzu) plūsmas attīrīšanai no putekļiem un citiem mehāniskiem piemaisījumiem, tiem nosēžoties smaguma spēka ietekmē
- sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
- jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā
- jūras kara bāze kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai
- stratografija Kara spēka aprakstīšana
- regiments Kara spēka pulks
- līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija
- atiešana Karadarbība, kuras mērķis ir pasargāt karaspēka daļas no pretinieka triecieniem, ieņemt aizsardzībai izdevīgas pozīcijas, sagatavoties pretuzbrukumiem un prettriecieniem
- karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums
- kaujasspēja Karaspēka (aviācijas, flotes spēku) iespējas veikt kaujasdarbības un dotos uzdevumus atbilstoši paredzētajiem mērķiem
- arjergards Karaspēka (flotes) daļa vai apakšvienība, kas virzās aiz galvenajiem spēkiem un apsargā tos
- konvojs Karaspēka apakšvienība (kā) pavadīšanai, apsargāšanai
- rota karaspēka apakšvienība, bataljona sastāvdaļa, kas sastāv no vadiem
- vads Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no nodaļām vai grupām
- bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no rotām, parasti ietilpst pulkā vai brigādē
- reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai)
- munstrs Karaspēka apmācības sistēma, kas dibinās uz katra paņēmiena pedantiskas iemācīšanas, tā ka apmācāmais izpilda to automātiski
- armiju grupa karaspēka augstākais operatīvi stratēģiskais apvienojums Rietumvalstu bruņotajos spēkos
- tamburs Karaspēka bundzinieks
- priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1)
- avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai
- arjergarde Karaspēka daļa, kas sedz atkāpšanos; arjergards
- leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana; privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs)
- kadrs Karaspēka daļas pastāvīgais sastāvs, izlase, kodols, pamats, kas veic iestādes administratīvos, mācības un saimnieciskos darbus
- dezertēšana Karaspēka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana, kā arī karavīra neierašanās dienestā iecelšanas vai pārcelšanas gadījumā, pēc komandējuma, atvaļinājuma vai no ārstniecības iestādes, lai izvairītos no karadienesta
- feldjēgers Karaspēka daļas ziņnesis
- papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai
- manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka
- pārdislocēšana Karaspēka daļu, vienību, iestāžu un militāro mācību iestāžu izvietojuma vietu maiņa miera laikā
- demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu
- saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā
- ceremoniālmaršs Karaspēka gājiens saskaņā ar stingri noteiktu reglamentu (ceremoniālu) ar mūziku (bungām) parādēs, ierindas skatēs, dažādos svinīgos pasākumos
- iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā)
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai
- gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums
- sedzējspēki Karaspēka jebkura daļa vai nodaļa, kas nodrošina spēka drošību, novērojot, izlūkojot, uzbrūkot, aizsargājot, vai lietojot jebkuru šo metožu kombināciju
- karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnstūru (kvadrātu) veidā
- kvartīrjeri Karaspēka komandiera izsūtīti vienību priekšstāvji, kam jāizrauga norādītā rajonā vai apdzīvotā vietā pagaidu vai pastāvīgas mītnes savām vienībām; vietraudži
- konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu
- leģions Karaspēka lielākā vienība (senajā Romā)
- apiešana Karaspēka manevrs uzbrukumā, lai dotu triecienu pretiniekam no aizmugures
- hiparhija Karaspēka nodaļa ar apmēram 500 jātniekiem
- repli Karaspēka nodaļas, ko novieto izdevīgās pozīcijās, lai segtu galveno spēku atiešanu
- operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju
- apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piemēram, vads, rota, bataljons)
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā
- desantēšana Karaspēka pārvietošana ar gaisa transportu un izsēdināšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma veikšanai
- komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā)
- smīde Karaspēka rati, galvenokārt pulvera rati
- smīdes Karaspēka rati, galvenokārt pulvera rati
- pronunsiamiento Karaspēka sacelšanās pret valdību, kas bieži notiek spāniešu republikās Amerikā
- aktivizēšana Karaspēka specifiskas vienības, posteņa, nometnes, stacijas utt. pilnas vai daļējas darbības uzsākšana, pamatojoties uz oficiālu pavēli vai rīkojumu
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku
- parāde Karaspēka svinīga skate
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli
- ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls
- formējums Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība
- formācija Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība; formējums
- ataka Karaspēka vai flotes uzbrukums ienaidniekam
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās
- goda eskorts karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā
- ekspedīcijas korpuss karaspēka vienība, kas darbojas ārpus savas valsts robežām
- brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no atsevišķajiem bataljoniem, divizioniem, speciālajām apakšvienībām
- korpuss Karaspēka vienība, kas sastāv no vairākām divīzijām vai brigādēm
- karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā)
- iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai)
- komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks
- armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām
- kaujas darbība karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi
- kaujas iekārta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību grupējums kaujai
- hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam)
- masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā
- karapulks Karaspēks
- kariņš Karaspēks
- voiska Karaspēks
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē
- iregulārais karaspēks karaspēks, kam nav pastāvīgas organizācijas un stingras komplektēšanas un apmācīšanas sistēmas
- iebrucējs Karaspēks, kas iebrūk (kādā valstī, teritorijā)
- loks Karaspēks, kas ir novietots koncentriski ap pretinieku; šāds karaspēka novietojums
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai
- raķešu karaspēks karaspēks, kura bruņojumā ir raķešu ieroči
- pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu
- bombardieris Karavīra vai matroža nosaukums vairāku valstu armijās; dienesta pakāpe cara armijas artilērijā, atbilst jefreitora dienesta pakāpei kājnieku karaspēkā
- gvards Karavīrs Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums
- leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem
- janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā 14.-19. gs.; sākumā to komplektēja no jauniem karagūstekņiem, vēlāk - no Osmaņu impērijas kristīgajiem iedzīvotājiem
- iebrucējs Karavīrs šāda karaspēka sastāvā
- tankists karavīrs, kas dienē tanku karaspēkā
- novērotājs Karavīrs, kas norīkots novērot pretinieku, savējo karaspēka stāvokli un darbību, kā arī pētīt apvidu, laikapstākļus u. tml.
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām)
- zelta bulla Kārļa IV (1355.--1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam
- ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus
- lauka kapelāns karojošu bruņoto spēku garīdznieks
- pārbruņošana Karspēka (spēku) apgādāšana ar jaunu, pilnīgāku kara tehniku
- uguns Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta
- Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus
- gravitācijas kolapss katastrofiski ātra zvaigznes saspiešanās savu gravitācijas spēku ietekmē evolūcijas beigu stadijā, kad zvaigznē beigušās kodolreakcijas un gāzes spiediens vairs nespēj līdzsvarot gravitācijas spēku
- disistolija katra sirds sistoles anomālija, sevišķi ritmā un spēkā
- pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina
- Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie
- naktskauja Kauja, kurā karaspēks darbojas naktī
- inženiernodrošinājums Kaujasdarbības inženiertehniskais nodrošinājums un visi ar to saistītie tehniskie priekšdarbi, ko lielākas karaspēka vienības veic ar to sastāvā esošo inženierkaraspēka vienību (apakšvienību) spēkiem un līdzekļiem, bet mazākas apakšvienības saviem spēkiem
- narti Kaukāza tautu eposa varoņi, kas cīnījās ar svešzemju iebrucējiem un naidīgiem dabas spēkiem; eposu sāka pierakstīt 19. gs. v. un tā nacionālie varianti papildināti ar vietējo folkloru
- iradiācija Kaula lūzuma turpinājums attālu no tiešās spēka iedarbības vietas, piem., galvaskausa lūzums
- kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
- izāpēt kaut ko ar spēku izraut laukā
- spausties kaut ko darīt ar sparu, ar spēku, stiprumu
- miniņš Kautiņš (parasti starp zēniem); savstarpēja spēku pārbaude
- jātnieki Kavalērija - sauszemes karaspēka ieroču šķira, kuras personālsastāvs pārvietojas zirgos
- hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas
- hetmans Kazaku komandieris Ukrainā 16.-17. gs., 1648.-1764. g. Ukrainas valdnieks un kazaku karaspēka komandieris; uz īsu laiku atjaunots 1918. g.
- Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija
- Manass Kirgīzu mitoloģijā un eposā - varonis un spēkavīrs, kas kopā ar savu karadraudzi veic varoņdarbus
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori
- motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums
- akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā
- divkāršoties kļūt ievērojami spēcīgākam, ievērojami palielināties (piemēram, par jūtām, spēku)
- nobālēt kļūt ļoti bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju)
- sabrukt kļūt ļoti slimam (par ķermeņa dalām); nonākt galēja novājinājuma, izsīkuma stāvoklī (par veselību, spēkiem)
- izsīkt kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku)
- saņemties kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) - par augiem, to kopumu
- atspirgties kļūt spirgtam, veselam, atgūt spēkus
- sagurt kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks
- piešķīst kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi
- saputot kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi)
- apslāpt kļūt vājākam (par spēku, gribu, interesi)
- sadilt kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus
- sadrūmt kļūt, parasti pēkšņi, drūmam
- satumst kļūt, parasti pēkšņi, drūmam, arī nelaipnam
- saīgt kļūt, parasti pēkšņi, īgnam, sadusmoties
- sarosīties kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām)
- saniķoties kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu)
- salepoties kļūt, parasti pēkšņi, lepnam
- samulst kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību)
- sanervozēties kļūt, parasti pēkšņi, nervozam
- saniķoties kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā)
- saniknoties kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par cilvēkiem)
- saniknoties kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par dzīvniekiem)
- sadugt (arī sagumt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam
- sagumt (arī sadugt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam
- sapīkt kļūt, parasti pēkšņi, piktam, īgnam
- sarūgtināties kļūt, parasti pēkšņi, sarūgtinātam
- saspītēties kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam
- saīgt kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kurā izpaužas saīgums, dusmas
- kodolspēkstacija Kodolelektrostacija, tvaika spēkstacija, kurā siltumu tvaika raž. dod kodolreaktors
- kilotonna Kodollādiņa spēka mērvienība, kas atbilst tūkstoš tonnu trinitrotoluola sprādziena spēkam
- megatonna Kodolsprādziena spēka nosacīta mērvienība, kas vienāda ar graujošo efektu, ko dotu miljons tonnu trotila
- kokmateriālu pludināšana kokmateriālu transportēšana lejup pa upes straumi; pludina vaļējus (nesaistītus savā starpā) vai plostos iepriekš sasaistītus kokmateriālus; retāk sastopama pārvietošana pa ūdeni ar vēja, cilvēka vai mehānisko spēku
- koksnes liecamība koksnes spēja izliekties ārējo spēku iedarbībā un atjaunot sākotnējo formu pēc iedarbības beigšanās
- sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem
- koloniālkaraspēks Koloniju karaspēks metropoles aizsardzībai
- relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām; kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam
- regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktņa un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem
- pužādisti Komersantu un amatnieku aizsardzības biedrība - galēji labēja politiska kustība Francijā, kas 1954.-1958. gadā bija ievērojams politiskais spēks
- komplēmentārijs Kommanditsabiedrībā persona, kas veikalā ieguldījusi visu savu kapitālu un ziedo tam spēku
- piepūst vaigus koncentrēties, koncentrēt spēkus (kādai darbībai)
- uniformisms Koncepcija, kuras pamatā ir pieņēmums, ka ģeoloģiskie faktori laika gaitā nemainās un tātad ģeoloģiskajā pagātnē darbojušies tādi paši spēki un norisuši tādas pašas intensitātes un ātruma procesi kā mūsu dienās
- siloss Konservēta spēkbarība (lopkopībā)
- inerciālsistēma Koordinātu sistēma, kurā ir spēkā inerces princips
- rezultējošais spēks kopspēks
- korrespektīvs Korrespektīvs testaments - Savstarpējs testaments, kurā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru
- pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim
- aprote Krāsaina iešuve karavīru formas tērpa malās vai šuvēs, kuras krāsa norāda ieroču šķiras vai karaspēka veidu
- kvantu hromodinamika krāsaino kvarku un gluonu lauku stiprās mijiedarbības kvantu teorija; apraksta spēkus, kas saista kvarkus hadronos
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes
- Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju
- Mikula Seļjaņinovičs krievu biļinās mitoloģizētais arājs - spēkavīrs, kuru nevar uzveikt citi spēkavīri, jo viņam piemīt zemes spēks
- Dobriņa Ņikitičs krievu biļinu eposā mitoloģizēts spēkavīra tēls, viens no spēkavīru triādes, kurā ietilpst arī Iļja Muromietis un Aļoša Popovičs
- Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
- Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
- Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
- Iļja Muromietis krievu tautas eposa varonis, spēkavīrs, zemnieka dēls, kurš bērnībā bijis slimīgs vārgulis
- Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai
- sprieduma izpildīšana krimināllietā - notiek tad, kad pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzības termiņa - 10 dienu notecēšanas no pasludināšanas brīža, ja par spriedumu iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība, tad, ja spriedums netiek atcelts, tas stājas spēkā pēc apelācijas vai kasācijas instances nolēmuma pasludināšanas
- deviņas eņģeļu kārtas kristīgajā mitoloģijā — eņģeļu hierarhijas pakāpes, ko veido trīs triādes, ko skaita (no augšas uz leju) šādā kārtībā: pirmā triāde — serafi, ķerubi un troņi; otrā triāde — kundzības, spēki, varas; trešā triāde — pirmspēki, erceņģeļi, eņģeļi (vārda šaurākā nozīmē)
- nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku
- specializētā audžuģimene krīzes audžuģimene, kas nodrošina aprūpi bērnam, kas pēkšņi ir šķirts no vecākiem, aizbildņa vai citas audžuģimenes
- krustīšana Krusta mešana, cilvēku, dzīvnieku un priekšmetu apzīmēšana ar krusta zīmi, sens kristiešu paradums, saistīts ar maģisku ticību krusta zīmes spēkam
- burinieks Kuģis, kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām); buru kuģis
- dispozīcija kuģu vai karaspēka daļu izvietojums; arī izvietojuma plāns (kuģiem) noenkurošanās vietās vai grupu braucienā
- bulbite kukainis, kas ilgi plivinās dūkdams vienā vietā un tad pēkšņi aizlido
- bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām
- spriguļtalka Kuļamtalka - labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas
- kvārkšēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt
- kvārkšķēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt
- kvarkstēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt
- kvārkstēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt
- kvārkt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt
- kvākšēt Kurkstēt, pēkšķēt
- uzspiestās svārstības kustība, kurā uz objektu kopā ar elastības un pretestības spēkiem darbojas ierosinātājspēks
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^)
- bremzēšanas režīms kustības režīms, kad kustība notiek pretestības un bremzēšanas rezultējošā spēka iedarbībā
- brīvgaitas režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek ar iepriekš uzkrāto kinētisko enerģiju, uz transportlīdzekli darbojas tā pretestības spēks un slīpos ceļa posmos smaguma spēka komponente
- vilces režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek vilces un pretestības rezultējošā spēka iedarbībā
- cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas
- dinamiskā asslodze kustīga ritošā sastāva riteņpāru papildu slodze uz sliedēm, kura rodas, riteņiem pārvietojoties pa ceļa nelīdzenumiem vai no nelīdzenas riteņu velšanās virsmas inerciālā spiediena spēka ietekmē
- slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu
- Šrēdingera vienādojums kvantu mehānikas pamatvienādojums, ar ko var paredzēt daļiņas īpašības, tai atrodoties ārējo spēku laukā
- kvazielastība Kvazielastības spēks - materiālam punktam pieliktais mainīgais spēks, kas proporcionāls šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa un vērsts tai pretēji
- kvazielastisks Kvazielastiskais spēks - spēks, kas darbojas uz materiālu punktu un ir proporcionāls, bet pretēji vērsts šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa
- otrais Ņūtona likums ķermenim pieliktais kopspēks ir vienāds ar ķermeņa masas un ķermeņa paātrinājuma reizinājumu
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi
- fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi
- brīvā krišana ķermeņa brīva pārvietošanās telpā bez sākuma ātruma, uz to darbojoties tikai debess ķermeņa pievilkšanas spēkam, piemēram, Zemes gravitācijas spēkam, ievērojot vides (gaisa, ūdens) pretestību
- bīde Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru
- stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa
- liece Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki
- reaktīvā kustība ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai; ķermenis kustas strūklas kustībai pretējā virzienā; izmanto reaktīvajos dzinējos un reaktīvajos šāviņos
- bezsvara stāvoklis ķermeņa stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
- Či-Ju Ķīniešu mitoloģijā - dumpīgais milzis, kuram piemita pārcilvēcisks spēks, ieroču izgudrotājs
- flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns)
- CDU/CSU Labējo politisko spēku apvienība Vācijā "Kristīgo demokrātu savienība / Kristīgi sociālā savienība (vācu "Christlich Demokratische Union / Christlich-Soziale Union")
- klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
- kuļamtalka Labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas
- kulšanas talka Labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas
- manitu Labs vai ļauns gars kā pielūgsmes un godbijības objekts (Amerikas indiāņiem); tas, kam piemīt pārdabisks spēks
- gribas īstums lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem
- trieciena otrā fāze laika intervāls no trieciena pirmās fāzes beigām līdz trieciena beigām, kad zūd kontakta spēks
- glabāšanas laiks laika periods, kurā spēkratus vai to daļas nelieto, bet saglabā darba stāvoklī turpmākai ekspluatācijai; ilgstošai glabāšanai spēkratus parasti iekonservē
- triecienfāze Laika posms starp jūras desanta operatīvo spēku galveno triecienspēku ierašanos kaujas zonā un tiem paredzētā kaujas uzdevuma izpildi
- vācu laiki Laiks no 1915. gada līdz 1918.gadam, kad Latvijas teritoriju daļēji okupēja Vācijas Impērijas karaspēks
- stirku bikse lamuvārds spēkus zaudējušam cilvēkam
- LAMZA Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienība
- vienacis Latviešu mitoloģijā - dabas stihiskos un iznīcinošos spēkus iemiesojoša būtne, baismīgs cilvēkēdājs
- dzelzu māte latviešu mitoloģijā - gars, kas ar dzelzī ietverto spēku aptur dažādas slimības
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona
- Baiglis Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē vai pašnāvībā miruša cilvēka gars, kas kaitē dzīvajiem, pēkšņi iznirstot kādās nomaļās, tumšās vietās
- Velna māte latviešu mitoloģijā ietver tumsas, arī negaisa, vētras iznīcinošo spēku, pārsvarā ir kaitētāja
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
- Imantas pulks latviešu nacionālā karaspēka vienība Sibīrijā, kas 1920. g. pa daļām ar kuģiem izbrauca uz Latviju
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot
- Biržu kauja Latvijas armijas vienību kauja P. Bermonta-Avalova karaspēku 1919. g. 17. oktobrī, Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā, kurā piedalījās 3. Jelgavas kājnieku pulka vienības un Jēkabpils apriņķa aizsargi, kam izdevās atsist bermontiešu uzbrukumu Biržiem pie Podvāzes tilta
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai
- Sodu likums Latvijas Republikas krimināllikums, pieņemts 1933. g. 24. aprīlī un bija spēkā līdz 1940. gada novembrim
- spēka lauks lauks, kur katrā punktā uz tur novietotu daļiņu darbojas noteikta lieluma un virziena spēks
- gravitācijas lauks lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki
- graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību
- šķiršanās laulības šķiršanas process, kas noslēdzas ar tiesas sprieduma par laulības šķiršanu stāšanos likumīgā spēkā; demogrāfisks process, kas raksturo laulību šķiršanu
- gaidamaki Laupītāju bandas 18. gs. sākumā Ukrainā; 1917. g. Ukrainas centrālās radas, bet pēc tam Skoropadska un direktorijas karaspēks
- dragāt Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku)
- centrbēdzes liešana lējumu ražošana, šķidro metālu brīvi ielejot rotējošā veidnē; ārējo formu veido rotējošā metāla veidne, iekšējās formas veidojas centrbēdzes spēku darbības rezultātā
- dekrēts Lēmums, ko pieņem uz likuma pamata valsts augstākā varas institūcija un kam ir likuma spēks
- aizsleberēt lēnām aiziet bez spēka
- atslīgt Lēni atsēsties (parasti bezspēkā); noslīgt
- noslīgt lēni, parasti bezspēkā, nosēsties, nogulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.)
- slīgt lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.; arī slīdēt lejup (gar ko)
- uzslīgt lēni, parasti bezspēkā, uzsēsties, uzgulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.)
- Imauts lībiešu karavīrs, kurš kaujā pie Rīgas Senā kalna 1198. g. 24. jūlijā ar šķēpu nodūris krustnešu karaspēka vadoni Ikšķiles bīskapu Bertoldu
- aerodinamiskais aprēķins lidaparāta (kā materiālā punkta) kustības aprēķins, kad tiek izpildīts visu spēku un momentu līdzsvars
- cēlējdzinējs Lidaparāta aviodzinējs ar vertikālo vilci, ko lieto, paceļoties gaisā vertikāli (bez ieskrējiena), un īsā ieskrējiena lidaparātos, radot daļu no vajadzīgā cēlējspēka
- katapultēšana Lidaparāta kravas izmešanās ar spēku, lai nodrošinātu apmierinošu kravas atdalīšanos
- gāzdinamiskā vadība lidaparāta vadības sistēma, kurā vadības spēkus un momentus tā telpiskā stāvokļa maiņai rada ar reaktīvajām strūklām
- baftings Lidaparāta vai tā atsevišķu daļu piespiedu svārstības, ko rada nestacionāru aerodinamisko spēku iedarbība, gaisam noraujoties no priekšējām nesošajām virsmām (spārna vai spārnojuma), ja ir lieli uzplūdes leņķi vai liels ātrums
- ballistiskā trajektorija lidaparāta, aviobumbu vai ballistiskās raķetes kustības trajektorija apstākļos, kad nav vilces un aerodinamisko spēku izmaiņu
- lidojošā platforma lidaparāts bez spārniem, kas paceļas vertikāli; cēlējspēku rada ar nesošām gaisa skrūvēm vai reaktīvo dzinēju
- lidaparāts ar nesošo korpusu lidaparāts bez spārniem, tā cēlējspēks rodas galvenokārt korpusa mijiedarbībā ar gaisu
- hibrīds lidaparāts lidaparāts, kam cēlējspēku rada, kombinējot aerostatisko un aerodinamisko lidošanas principu
- raķete Lidaparāts, kam vilkmi rada gāzu reaktīvais spēks
- ekranoplāns Lidaparāts, kas lido zemes vai ūdens virsmas tuvumā, izmantojot zemi par ekrānu cēlējspēka iedarbības palielināšanai
- ekrānplāns Lidaparāts, kas lido zemes vai ūdens virsmas tuvumā, izmantojot zemi par ekrānu cēlējspēka iedarbības palielināšanai
- krioplāns Lidaparāts, kura spēka iekārtā izmanto kriogēno degvielu
- raķetoplāns Lidaparāts, kura trajektorija sastāv no paātrinājuma un augstuma uzņemšanas ar raķešdzinēju un tālākas planēšanas ar izslēgtu dzinēju, izmantojot korpusa vai spārna cēlējspēku; planēšanas posms varbūt ļoti liels (starpkontinentāls)
- aerodinamiskā slāpēšana lidaparātu svārstību slāpēšana attiecībā pret masas centru ar papildu aerodinamiskiem spēkiem un momentiem
- poliplāns Lidmašīna ar četrām un vairākām nesošām virsmām, kas atrodas viena virs otras un rada cēlējspēku
- saules lidmašīna lidmašīna, kuras spēka iekārtā izmanto saules gaismas enerģiju
- bremzspārnis Lidmašīnas spārna mehanizācijas ierīce, kas veic aerodinamisko bremžu (arī aerodinamiskās stūres) un cēlējspēka slāpētāja funkcijas
- riba lidmašīnas spārna vai spārnojuma spēka konstrukcijas šķērselements
- lidojums autorotācijas režīmā lidojums nesošās gaisa skrūves darba režīmā, kad enerģija skrūves griešanai tiek ņemta no plūsmas (normāls darbība režīms autožīriem, bet helikopteriem rodas spēka iekārtas atteices gadījumā)
- vājpiena pulveris līdz 4-8% mitruma izkaltēts vājpiens; izmanto piena aizstājēju, kombinētās spēkbarības, galvenokārt starterbarības gatavošanai
- eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā
- unipolārais ģenerators līdzsprieguma bezkolektora ģenerators, kura aktīvajā vadītājā vienmēr inducējas nemainīga virziena elektrodzinējspēks
- tīrā liece liece, kad normālšķēlumā darbojas tikai lieces moments (nav šķērsspēka)
- centrbēdzes mikroskops liela ātruma centrbēdzes iekārtā ievietots mikroskops, kurā palielināts objekta attēls veidojas centrbēdzes spēka ietekmē
- tour de force liela spēka izpausme; veikls triks
- tumens Lielākā taktiskā vienība mongoļu tatāru karaspēkā 12.-14. gs., kas sastāvēja no 10000 karavīru un iedalījās tūkstošos, kas savukārt sastāvēja no simtiem un desmitiem
- tjūtors Lielbritānijā - augstskolas mācībspēks, kas ir noteiktu studentu konsultants un padomdevējs
- lauka lielgabals lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā
- aplenkuma artilērija lielkalibra artilērijas ieroči pretinieka nocietinājumu graušanai, tajos izvietotās kara tehnikas un dzīvā spēka iznīcināšanai
- atrubs liels nogurums, nespēks
- abloms liels nogurums, pilnīgs spēku izsīkums
- dižspēcība liels spēks
- buršķis Liels, pēkšņs troksnis, burkšķis
- stinguma koeficients lielums (c), kas izsaka, cik liels spēks jāpieliek, lai elastīgo elementu (atsperi) deformētu par vienu garuma vienību
- trieciena impulss lielums, kas raksturo kustības daudzuma (mv) izmaiņu (D) triecienā atkarībā no spēka (F) pilnā impulsa trieciena laikā (t): Dmv=∫Fdt
- spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu
- trieciena spēka impulss lielums, kas raksturo triecienu integrālā veidā, ievērojot trieciena spēka (F) izmaiņas laikā (t): S=∫Fdt
- spēka jauda lielums, kas vienāds ar spēka vektora (F) un tā pielikšanas punkta ātruma (v) skalāru reizinājumu: N=F·v; SI mērvienību sistēmā jaudas mērvienība ir vats, bet tehnikā to mēra arī ar zirgspēju
- pakts lieto atdarinot pēkšņas darbības, kritiena skaņu
- pēks lieto atdarinot pīles pēkšķēšanu
- pēku lieto pīļu pēkšķiena apzīmēšanai
- bakst lieto, attēlojot darbības pēkšņu pārtraukumu
- žviks lieto, lai aprakstītu pēkšņu, ātru kustību
- žvikš lieto, lai aprakstītu pēkšņu, ātru kustību
- zliuks lieto, lai atdarinātu ātra, pēkšņa sitiena troksni
- špudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, ko strauji kur ieliekot, iegrūžot u. tml.
- šmudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
- spudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
- spudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot; spudūcs
- šmudauks lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot
- ek lieto, lai izteiktu nevērību, neticību saviem spēkiem, arī nicinājumu
- ak lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu; kad runātājs pēkšņi ko atceras vai lai pastiprinātu vārda nozīmi
- žvikt lieto, lai norādītu uz ātru, momentānu, pēkšņu kustību, darbību, norisi
- žvikšķēt lieto, lai norādītu uz ātru, pēkšņu kustību, darbību
- žvikst lieto, lai norādītu uz ātru, pēkšņu kustību, darbību
- duj lieto, lai norādītu uz pēkšņu, strauju skrējienu
- šar lieto, lai norādītu uz steigu, pēkšņu kustību
- hujakš lieto, lai norādītu, ka kaut kas notika pēkšņi
- bingo lieto, lai norādītu, ka pēkšņi kaut kas ir izdevies, piemēram, precīzi trāpīt vai precīzi uzminēt
- stop lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu
- krabac lieto, lai raksturotu pēkšņu grābienu, lēcienu
- šmudūc lieto, lai raksturotu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, ātri aizlidojot, aiztraucoties
- bāc lieto, runājot par ko pēkšņu
- šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju)
- Māstrihtas līgums līgums starp 12 Eiropas Kopienas valstīm par Eiropas Savienības izveidi, parakstīts 1991. gada 10. decembrī šajā pilsētā, ratificēts un stājās spēkā 1993. g. novembrī
- graudniecības līgums līgums, ar ko viena puse – graudnieks pret atlīdzību uzņemas pastrādāt otrai – saimniekam viņa lauku saimniecībā vispār parastos darbus ar savu zirgu un cilvēku darba spēku un saviem darba rīkiem
- atjaunošana Līgumsaistību atkārtota stāšanās spēkā, ja tās uz laiku bijušas pārtrauktas
- polāre Līkne, kas grafiski rāda sakarību starp cēlējspēka un pretestības aerodinamiskajiem koeficientiem
- brahistohrona Līkne, pa kuru materiāls punkts smagumspēka iespaidā sasniedz no viena dotā stāvokļa otru minimālā laikā
- piespiest likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai
- izvest likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas)
- atvilkt likt (savam karaspēkam, tā vienībām) atiet (uz aizmuguri)
- pievilkt likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki
- (iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki
- dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu
- dekriminalizācija Likumdošanas process, kad kādu darbību vai bezdarbību, kas pēc spēkā esošā likma atzīta par noziedzīgu nodarījumu, atzīst par krimināli nesodāmu
- Kulona berzes likums likums, kas izsaka sakarību, ka berzes spēks kontakta punktā ir proporcionāls normālajai reakcijai
- gravitācijas likums likums, kas izsaka, ka divi materiāli punkti savstarpēji pievelkas ar vienādiem spēkiem (F), kas ir tieši proporcionāli to masu (m~1~, m~2~) reizinājumam un pretēji proporcionāli attāluma starp tiem ( r ) kvadrātam: F=km~1~m~2~/r^2^ (k – gravitācijas konstante)
- labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu
- Arhimēda likums likums, pēc kura šķidrums vai gāze uz tajā iegremdētu ķermeni darbojas ar vertikālu cēlējspēku, kas vienāds ar ķermeņa izspiestā šķidruma vai gāzes smaguma spēku
- Lenca likums likumsakarība, kas izsaka, ka indukcijas elektrodzinējspēks vienmēr darbojas tādā virzienā, ka tā radītās indukcijas strāvas magnētiskais lauks kavē tos procesus, kas šo indukcijas elektrodzinējspēku ierosinājuši
- Bernulli vienādojums likumsakarība, kas nosaka nesaspiežamu gāzu un šķidrumu tecēšanu viendabīgā gravitācijas spēka ietekmē
- neitralizēt Likvidēt vai samazināt kā spēku, iedarbību
- spēka līnijas līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikviena punkta norada virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu
- Dievzemīte Livonijas kara laikā 1558.-82. radies Zemgales un Kurzemes nosaukums, jo tās paglābās no Jāņa IV Briesmīgā karaspēka iebrukumiem un postījumiem
- Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās
- Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
- Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi
- Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam
- zemnieku paražu tiesības Livonijas vietējo tautību paražu tiesības, kas kodificētas 13. gs. un ar papildinājumiem bija spēkā līdz 16. gadsimtam
- furāža Lopbarība (karaspēka vajadzībām); lopbarības krājums
- elpe Lopbarība; karaspēkā lietojamā zirgu barība: siens, auzas, salmi (arī pakaišiem), ko izsniedz pēc zināmām normām
- kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
- traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā; attiecīgais drāmas žanrs
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota
- pārdošana ļaušana izmantot (piemēram, savu darbaspēku, prasmes) par atlīdzību
- sapūtināt ļaut atgūt spēkus
- elastīgā ļodze ļodzes slogojuma veids, kurā spiedes spēks nepārsniedz kritisko vērtību (maksimālo spēku, pie kura stienis sabrūk)
- kā šāviens ļoti ātri, strauji, pēkšņi
- lēkt laukā no biksēm ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam, pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt
- impozants ļoti iespaidīgs (ar savu ārieni, apjomu, arī spēku)
- versmains ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.)
- versmīgs ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.)
- sīkais remonts ļoti maza apjoma atsevišķi remontdarbi sīku defektu novēršanai, kas parasti tas ir neplānoti, pēkšņi nepieciešams remonts: sīku virsbūves nobrāzumu krāsas atjaunošana, aizdedzes sveču tīrīšana un kontaktu atstarpes regulēšana u. tml.
- maģisks ļoti neparasts (parasti pēc sava iedarbīguma spēka)
- izjoņot caur smadzenēm ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām); ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo)
- iekosties ar zobiem ļoti pieķerties kaut kam, censties visiem spēkiem ko saglabāt
- atlantisks ļoti spēcīgs (spēka ziņā līdzīgs grieķu mīta varonim milzim Atlantam)
- kā vērsis ļoti stiprs, ar milzu spēku
- aizsviesties ļoti strauji (arī pēkšņi) aizsteigties
- kā zibens ļoti strauji, ātri; pēkšņi, acumirklī
- kā pupu kūlis ļoti viegli, pēkšņi, negaidīti; ļoti viegls
- umakām Ļoti, ar visu spēku
- par varas makti ļoti, ārkārtīgi, visiem spēkiem
- tribometrija mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem; attiecīgā mērīšana, noteikšana
- tenzometrija mācība par cietu ķermeņu deformācijām un deformācijas spēku mērīšanu
- dianoioloģija mācība par domāšanas spēku, vērojama Lamberta un Šopenhauera filozofija
- pirodinamika mācība par uguns spēku un īpašībām
- sampi Madagaskariešu vārds, kas apzīmē sakrālu kulta objektu, kurā mīt spēks un kurš raksturo tautas īpatnību
- magnētiskā lauka indukcija magnētisko lauku raksturojošs vektoriāls lielums; spēks, ar kādu magnētiskais lauks darbojas uz kustīgiem lādiņiem vai strāvu; apzīmējums B, mērvienība SI mērvienību sistēmā ir tesla (T)
- ampērs Magnetodzinējspēka mērvienība SI (agrākais nosaukums - ampērvijums)
- gilberts magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība CGSM un Gausa mērvienību sistēmās; 1 Gb = 0,795775 A
- maleficium Maģijas daļa ar paņēmieniem, kā darīt ļaunu cilvēkiem u. c. dzīviem un nedzīviem objektiem ar ļauno spēku palīdzību
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu
- Lotosa sūtra mahājānas budisma raksti sprediķa formā, ko Buda sludināja par dieviem, dēmoniem, valdniekiem un kosmiskajiem spēkiem; satur mācību par Budas mūžīgumu, Budas valstības universālo piepildījumu un bodhisatvu līdzjūtību un spēku
- māja Maija - jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija
- Meščerska vienādojums mainīgas masas punkta dinamikas pamatvienādojums, kas izsaka sakarību starp laikā (t) mainīgo masu (m(t)), tās paātrinājumu (a), aktīvo spēku ( F ) un reaktīvo spēku ( R ): m(t)dv/dt=F+R
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.)
- izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu)
- iekšējo saišu stiprība maksimālais stiepšanas spēks, kuru iztur papīrs; mēra, stiepjot perpendikulāri loksnes virsmai
- stiepes pretestība maksimālais stiepšanas spēks, kuru materiāls iztur nesaplīstot
- izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko)
- izspiest kā citronu (kādu) maksimāli izmantot savā labā; likt strādāt, izkalpināt tā, ka zūd visi spēki
- dūmošana Mākslīgu dūmu vai miglas mākoņa radīšana, traucējot pretiniekam novērošanu, tēmētu šaušanu vai bombardēšanu, noslēpjot savējokaraspēka, lidmašīnu vai kuģu darbību
- pantang Malajiešu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- likumiskā mantošana mantojuma pāreja mantiniekam likumā paredzētajā kārtībā, ja nav mantojuma līguma vai testamenta vai ja tie nav spēkā, vai arī, ja ar testamentu vai mantojuma līgumu novēlēta mantojuma daļa
- Tauhiri Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - stihisko spēku dievs, debesu dieva un zemes dievietes dēls
- demaskēšana maskēšanās noteikumu neievērošana, kuras dēļ pretinieks var atklāt karaspēka izvietojumu, uguns sistēmu u. c.
- radiodezinformācija Maskēšanās veids, kurā radiopārraides tīši izmanto, lai izplatītu nepareizas ziņas par savējo karaspēka izvietojumu, sastāvu, apbruņojumu, nodomiem nolūkā maldināt pretinieku un nodrošināt savai darbībai izdevīgus apstākļus
- prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā
- spēkmašīna Mašīna fizikāla spēka radīšanai
- siltuma mašīna mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem
- trīsfāžu ģenerators mašīna, kuras statora tinumos inducējas trīs vienāda lieluma laikā par 1/3 perioda savstarpēji nobīdīti elektrodzinējspēki
- izmantošanas drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts reālos ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā uz objektu iedarbīgo iekšējo un ārējo faktoru kopumu; šo faktoru kopums saistīts ar reālajiem spēkratu darbības režīmiem, apkalpošanas apstākļiem, klimatiskām un ģeografiskām ekspluatācijas īpatnībām
- ilgizturība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgizturību
- ilgmūžīgums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgmūžīgumu
- kustības vienādojums matemātiskā formā izteikta sakarība starp transportlīdzekļa kustības paātrinājumu un īpatnējiem spēkiem, kas darbojas uz transportlīdzekli attiecīgajā kustības režīmā
- veidojamība materiāla īpašība ārēju spēku iedarbībā pieņemt kādu noteiktu formu un to saglabāt pēc šo spēku darbības izbeigšanās
- dilstamība materiāla īpašība deldēšanas spēku iedarbībā mainīt tilpumu un masu
- uzbriede materiāla īpašība palielināties apjomā mitruma vai citu apstākļu ietekmē. Gumijas detaļu uzbriede ir viens no to bojāšanās veidiem, kura dēļ detaļa var kļūt lietošanai nederīga, piemēram, blīves vai virzulīša uzbriede spēka pievada sistēmā
- mehāniskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pretoties ārēja spēka iedarbībai – stiprība, plastiskums, cietība, stigrība u. c.
- krišana materiāla objekta brīva vertikālā kustība smaguma spēka iespaidā
- nodilšana materiāla sagrūšana, ja uz to vienlaikus iedarbojas deldēšanas spēki un triecieni
- virsmiskā korozija materiāla sairšana vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā uz metāla izstrādājumu virsmas; to sauc arī par rūsēšanu, kas ir izplatīts spēkratu virsbūves elementu bojājumu veids
- centrālais spēks materiālam punktam vai ķermenim pieliktais spēks, kura darbības līnija vienmēr iet caur vienu un to pašu punktu (spēka centru)
- ārējā berze materiālo objektu ārējā mijiedarbība kontakta punktā vai virsmā; pretestības spēki, kas vienmēr rada enerģijas zudumu
- iekšējais spēks materiālo punktu spēks, kas darbojas uz kādu citu mehāniskas sistēmas materiālo punktu, kurš pieder tai pašai sistēmai
- antitipija Matērijas pasīvais pretošanās spēks
- knorbe Maza auguma cilvēks, kas zaudējis spēkus
- vājināt Mazināt (piemēram, fiziskos spēkus)
- sīkt Mazināties, zust (piemēram, par spēku)
- padragāt mazliet ar spēku dauzīt, graut
- mikrostēnisks Mazspēcīgs; tāds, kam vājš muskuļu spēks
- ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus
- medsviede Medsviedne - ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku
- šautros iet mēģināt vienam otru apvilkt (ar kājām, kas piespiestas viena otrai, lai pārbaudītu spēku)
- kinemātika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustības ģeometriskas īpašības, neievērojot šo ķermeņu masu un spēku, kas uz tiem darbojas
- dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē
- statika Mehānikas nozare, kurā aplūko spēku iedarbībai pakļautu ķermeņu līdzsvara nosacījumus
- sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot
- vilces spēks mehāniskais spēks, kāds zirgam jāpieliek piekabes, ratu u. c. lauksaimniecības darba rīku pārvietošanai
- spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa)
- atgrūšana Mehāniskās darbības veids, kurā starp materiālajiem objektiem rodas atgrūšanās spēki
- CGS mērvienību sistēma mehānisko lielumu mērvienību sistēma, kurā par galvenajam mērvienībām pieņemts centimetrs (garums), grams (masa) un sekunde (laiks); atvasinātas mērvienības ir – dins (spēks), ergs (darbs un enerģija) u. c.
- pārvads Mehānisms, kas pārvada kustību ar spēka parametriem (spēku, griezes momentu) un attiecīgi izmaina kinemātisko parametru (leņķisko vai lineāro ātrumu)
- nelaidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo krasi nevienmērīga darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga nelaidena ieslēgšana notiek ar vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, kas rada gaitas raustīšanos
- laidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo vienmērīga, pakāpeniska darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga laidena ieslēgšana notiek bez vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, un tas dod iespēju kustību uzsākt vienmērīgi
- mehanolamarkisms Mehānistisks virziens mācībā par organiskās pasaules vēsturisko attīstību; par evolūcijas virzošajiem spēkiem tas atzīst organismu mainīgumu un iedzimtību
- Verbascum nigrum melnais deviņvīruspēks
- paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos)
- potenciometrs Mēraparāts, ar ko mēra elektrodu sistēmas elektrodzinējspēku šķīdumā, izmantojot kompensācijas metodi
- atgāzu analizators Mēriekārta spēkratu atgāzu vai izplūdes gāzu koncentrācijas mērīšanai, kas parasti ļauj noteikt HC, CO, CO~2~ un O~2~ sastāvu un dīzeļmotoriem - arī dūmainību. To izmanto kā diagnostikas, tā regulēšanas vajadzībām, var izmantot arī motora griešanās frekvences un eļļas temperatūras mērīšanai
- tenzometrēšana Mērīšanas tehnikas nozare; mērī elastīgās deformācijas, ar kurām nosaka spriegumus mašīnu detaļās, arī uz tām darbojošos spēkus
- enerģija Mērķtiecīgs darbīgums; arī neatlaidība, spēks; možums
- saspēkoties Mēroties spēkos
- termoelektriskie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuru darbības pamatā ir termoelektriskais efekts – ja divu dažādu metālu vai pusvadītāju galu kontaktiem ir atšķirīga temperatūra, tad kontūrā rodas elektrodzinējspēks
- ģenerējošie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuru izejā mērāmais neelektriskais lielums rada elektrodzinējspēku
- superplastiskums Metālu (sakausējumu) īpašība ārēju spēku ietekmē stipri (300-500%) un vienmērīgi plastiski deformēties
- Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem
- hastāti Metamiem šķēpiem apbruņotie; kaujā stāvēja romiešu karaspēka pirmajā rindā
- dianabols Metandrostenolons - anaboliskais steroīds, palielina ķermeņa masu un spēku
- mezglu izgriešanas metode metode kopnes stieņu piepūļu analītiskajā aprēķināšanā, kurā tiek aplūkots atsevišķo mezglu vietās saejošu spēku sistēmas līdzsvars
- majeitika Metode, ko strīdos lietojis Sokrāts; māka ar uzvedinošiem jautājumiem likt sarunu biedriem atrast un formulēt jaunas atziņas, atspēkot nepareizus meklējumus
- koloniālkaraspēks Metropoles karaspēks koloniju aizsardzībai
- triekai līdzīgs mielīts mielīts ar pēkšņu paralīzes iestāšanos
- eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu
- noža Miesas un gara spēks; vara
- trieciena spēks mijiedarbības spēks sadursmes kontakta punktā, kas ļoti īsā laikā mainās no nulles līdz ievērojamai vērtībai un trieciena beigās atkal samazinās līdz nullei
- tahoģenerators mikromašīna, kurā inducētais elektrodzinējspēks ir proporcionāls rotora rotācijas frekvencei
- blokāde Militāra (teritorijas, karaspēka grupējuma, atbalsta punkta) izolācija, ielenkšana
- brigādes ģenerālis militārā dienesta pakāpe starp pulkvedi un ģenerālmajoru dažu valstu bruņotajos spēkos
- intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem
- stratokratija Militāra jeb karavīru valdība, arī karaspēka patvaļīga un varmācīga rīcība
- furažieris Militāra persona, kas ietilpa darba komandā, kuras uzdevums bija sagādāt karaspēkam pārtiku un lopbarību un glabāt un izsniegt lopbarību
- bloķēt Militāri izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu)
- nobloķēt Militāri pilnīgi izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu)
- militarizācija Militāru objektu būvēšana, apbruņojuma un karaspēka izvietošana kādā teritorijā
- patruļdienests Militāru pasākumu sistēma kādu militāru objektu vai karaspēka pārvietošanās maršrutu pastiprinātai apsardzei, arī kārtības uzturēšanai
- Verbascum lychnitis miltainais deviņvīruspēks
- signālmīna Mīnas, ko uzstāda, lai brīdinātu savējo karaspēku par pretinieka parādīšanos mīnu uzstādīšanas vietā
- otrais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku, 11,2 km/s; paraboliskais ātrums
- paraboliskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku; otrais kosmiskais ātrums
- plasticitātes apakšējā (izveltnējamības) robeža minimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā vēl ir plastiska – sāk plaisāt deformējošu spēku ietekmē
- ka Mirušā cilvēka enerģija Senās Ēģiptes reliģijā, jeb dzīvības spēks, kas kopā ar mūmiju mīt kapā un ietu bojā, ja nelaiķa ģimene to neapgādātu ar pārtiku
- misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks
- duālisms Mistiska koncepcija par divu augstāko spēku, augstāko dievu vai dievu un dēmonu pretmetu, kas nosaka pasaules vēstures gaitu
- namčuvangdan Mistiska tibetiešu formula (tibetiešu - desmit spēku valdnieks), kas sastāv no alfabēta zilbēm un simboliskām zīmēm - mistiska monogramma un ļoti spēcīgs amulets
- metamorfoze Mitoloģijā pārvēršanās citā dzīvā būtnē vai nedzīvā lietā dievišķu spēku iejaukšanās rezultātā
- ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu)
- Veļu māte mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm
- korvolāns Mobila karaspēka vienība, kas sastāv no kavalērijas, kājniekiem un vieglās artilērijas un domāta uzbrukšanai ienaidnieka aizmugurei un komunikācijām šķirti no armijas galvenajiem spēkiem
- uzpildes agregāts mobils transportlīdzeklis, kas aprīkots ar iekārtām un aparatūru degvielu un eļļu uzpildei spēkratos. Šos darbus var veikt, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas
- tāldiagnostika Moderna tehniskās informācijas sakaru sistēma, kas dod iespēju spēkratam veikt tehnisko diagnostiku un vadīt turpmākās nepieciešamās tehniskās iedarbes no attāluma, bez tieša speciālista kontakta ar to
- izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) izraisās lielas fiziskas ciešanas; mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki
- hetmanis Moldāvijas karaspēka komandieris (17. gadsimtā)
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes lēmums, rīkojums, kam bija likuma spēks (Krievijā)
- Sulde Mongoļu mitoloģijā - viena no cilvēka dvēselēm, ar kuru saistīts cilvēka dzīvības un gara spēks
- motomehanizēts Motorizēts un mehanizēts (par karaspēka daļām)
- reaktīvais motors motors, kurā vilcei izmantojamo spēku rada no motora korpusa izplūstošā darbviela
- militārā krava munīcija, bruņojums, speciālie līdzekļi un tehnika, kas nodota pārvadāšanai pa dzelzceļu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam
- inženierbruņojums Munīcija, mašīnas, mehānismi un citi inženiertehniskie līdzekļi un mantas ko izmanto kaujasdarbības inženiertehniskajam nodrošinājumam un kas atrodas karaspēka apbruņojumā vai apgādē
- atlētisks Muskuļots, ar spēcīgu uzbūvi (par ķermeni, tā daļām); plecīgs, muskuļots, ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku (par cilvēku)
- neiromiastēnija Muskuļu nespēks vienlaikus ar emocionālu labilitāti
- hemiamiostēnija Muskuļu spēka trūkums viena ķermeņa pusē
- ergodinamogrāfija Muskuļu spēka un pastrādātā darba daudzuma reģistrācija
- hemiatonija Muskuļu spēka vai tonusa samazināšanās ķermeņa vienā pusē
- miodinamija Muskuļu spēks
- intonācija Mūzikas instrumenta katra toņa skanējuma precizitāte (augstumā, tembrā, spēkā)
- NBS Nacionālie bruņotie spēki
- Luftwaffe nacistiskās Vācijas gaisa karaspēks
- orda Naidīga, postoša cilvēku grupa (piemēram, pretinieka karaspēks)
- aplenkuma stāvoklis naidnieka bruņoto spēku aizstāvēšanās vietas aplenkuma gadījumā, kad bloķēta šīs vietas apgāde, nosakot īpašu režīmu, parasti taupības un drošības aspektā
- divinācija Nākotnes notikumu pareģošana, kaut kā izprašana vai izzināšana ar pārdabisku spēku, līdzekļu palīdzību
- ostnauda Naudaszīmes un monētas Vācijas karaspēka okupētajos Krievijas rietumu apgabalos 1. pasaules kara laikā, kas Latvijā bija likumīgs maksāšanas līdzeklis līdz 1920. g. 18. martam
- plasticitāte Neatgriezeniska cietvielas formas maiņa ārēju deformējošu spēku ietekmē
- ekvivalences princips mehānikā un gravitācijas lauka teorijā neatkarīgi no elementārdaļiņu mijiedarbības veida un matērijas konkrētās struktūras jebkura ķermeņa gravitācijas spēku noteicošā gravitējošā masa un tās inerces mērs - inertā masa ir stingri proporcionālas (vienādas)
- rokregulēšana neautomātiska regulēšana ar rokām. Spēkratu mezglu rokregulēšanu iedala iestatīšanas regulēšanā, ar kuru sākotnēji panāk vēlamos darbības parametrus, un pieregulēšanā, precizējot vai atjaunojot šos parametrus
- kā no gaisa necerēti, negaitīti, pēkšņi; ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
- burga Negaidīta, pēkšņa slimība, piemēram, gripa
- uzreiz Negaidīti, neparedzēti; pēkšņi
- iesisties starpā negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā
- kādā jaukā dienā negaidot, pēkšņi
- neharmonisks Neharmoniskas svārstības - periodiskas svārstības, kuru gadījumā spēks, kas sistēmu atgriež līdzsvara stāvoklī, nav tieši proporcionāls šīs sistēmas izvirzei no līdzsvara stāvokļa
- diktatūra Neierobežota valsts vara, kas balstās uz valdošās šķiras spēku
- pamēroties neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā)
- paspēkoties neilgu laiku, mazliet spēkoties
- psedodislokācijas Neīstas dislokācijas, traucējumi zemes garozas slāņu normālā sagulumā, kas radušies nevis no tektoniskiem procesiem, bet ar ārējo (eksogēno) ģeoloģisko spēku darbību
- demonoloģija Neizzināmu spēku interpretācija
- ieskriet nagos kādam nejauši, pēkšņi nokļūt kāda varā
- sadurties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu)
- sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu)
- saskrieties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu)
- spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta
- lazarete neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai
- epifānija Neliels, emocionāli bagāts prozas darbs, kas radies kā pēkšņa atklāsme, atziņa
- izšķērdēt Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku)
- izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku)
- peksīt Nemākulīgi (ko) darīt, izmantojot tikai spēku
- proletārieši Nemantīgi ļaudis, kas dzīvo no rokas mutē, pārtikdami no sava darba spēka; darba ļaudis, strādnieki
- saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam
- untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; kaprīze
- kaprīze Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; untums
- force majeure nepārvarama vara, ārkārtējs gadījums, ko nevar ne paredzēt, ne novērst, piemēram, dabas katastrofa; _burtiski_: "lielākais spēks"
- nepārvarama vara nepārvarams spēks; konkrētos apstākļos ārkārtējs, neparedzams un nenovēršams notikums (piem., dabas katastrofa - zemestrīce, plūdi; karadarbība), kas civiltiesībās var būt pamats atbrīvošanai no atbildības
- blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- neburzīties Nesaglabāt ārējo spēku iedarbībā radušās krunkas
- donkihots Nesavtīgs, bet smieklīgs sapņotājs, kas radījis sev nereālu ideālu un šķiež spēkus cīņā ar iedomātiem šķēršļiem
- ļimbāties Nespēkā grīļoties
- ļurgāties Nespēkā grīļoties
- notunterēt Nespēkā noiet kādu gabalu
- krist pār ilksi nespēkā saļimt; nomirt
- sinkope Nespēka vai pamiruma stāvoklis (ģībonis, kollapss); īslaicīgs apziņas zudums
- gurdme Nespēks
- traumastēnija Nespēks kā traumas sekas
- ergastēnija Nespēks no pārpūles
- deplēcija Nespēks pēc asins zaudējuma
- adinamija Nespēks slimības, vecuma vai badošanās dēļ
- pusģībonis Nespēks, daļējs ģībonis
- akrātija Nespēks, impotence
- besis Nespēks, liels nogurums
- ģībums nespēks, nevarīgums
- apstuja Nespēks, vājums
- nevare Nespēks, vājums
- sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī saļimt
- vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt)
- (ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt)
- melnās miesās netaupot spēkus, smagi (strādāt, pūlēties)
- nostrādāt melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt
- nostrādāties melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt
- strādāt vaiga sviedros, arī sviedriem vaigā (arī strādāt melnās miesās) netaupot spēkus, smagi strādāt
- mazvērtība Neticība sev, saviem spēkiem; savu trūkumu, parasti pārspīlēta, izjūta
- nevar izlēkt no savas ādas nevar mainīt savu raksturu, pēkšņi kļūt citādam
- nevara Nevare, nespēks, vājums
- anizosfigmija Nevienāds pulsa apjoms, spēks vai laiks atbilstošās artērijās abās ķermeņa pusēs, piem., abās spieķa vai ciskas artērijās
- nevainīguma prezumpcija nevienu nevar uzskatīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu
- nezaudēt dūšu nezaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
- līdz pēdējam nežēlojot spēkus, pat dzīvību
- NDS Nikaragvas demokrātiskie spēki
- pagumt no noguruma vai vecuma nespēka ļimt
- sekulārais humānisms no reliģijas neatkarīgs pasaules uzskats, kas uzsver, ka cilvēka spēja un impulsi rīkoties morāli un ētiski, palīdzēt līdzcilvēkiem un videi balstās pašā cilvēkā, nevis ārpus viņa esošos augstākajos spēkos
- pēkšis no spalvas stumbra izgatavota pēkša (pūšama ierīce)
- federācija no vairākām pavalstīm sastāvoša valsts, kurai ir vienota centrālā pārvalde, bruņotie spēki u.tml., vienlaikus saglabājot pavalstu relatīvu patstāvību
- atsperties no visa spēka
- FWIW no visa spēka (angļu for what it's worth)
- nokalpot Nodienēt (karaspēkā visu laikposmu)
- staciņš Nodoklis karaspēka vajadzībām, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem
- uzdoms Nodoms, iedoma, pēkšņa ideja
- piesegt Nodrošināt (sava karaspēka) darbības, novēršot, parasti daļēji, uz neilgu laiku, pretinieka uzbrukuma iespējas
- apsargāt Nodrošināt, aizsargāt (kādu objektu), nepieļaujot pēkšņu pretinieka uzbrukumu, arī izlūkošanu
- nolaist asinis (kādam) nogalināt; vājināt vitālos spēkus
- gravigīnais reljefs nogāžu reljefs; dažāda apveida reljefa formu sakopojums uz nogāzēm un to piekājē, kas radies smaguma (gravitācijas) spēka izraisītas blāķveida, birstošu vai plūstošu iežu masu periodiskas vai lēnas pārvietošanās rezultātā
- nobraukāties Nogurt braukājot šurp un turp, arī nonākt līdz spēku izsīkumam
- nokrist no kājām nokrist zemē, parasti nespēkā
- uzturēšanas remonts nolietotu vai bojātu spēkratu remonts, atjaunojot atsevišķu mezglu un sistēmu darbspēju. Par spēkratu uzturēšanas remontu parasti maksā no apgrozāmiem līdzekļiem
- furažieris Noliktavas pārzinis, kas pieņem un izsniedz furāžu (lopbarību) karaspēka daļā, lielsaimniecībā, u. tml.
- sabēdas nomācošas, izsmeļošas bēdas; bēdas, kas izsmeļ cilvēka spēkus
- prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni
- uzrauties nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti
- nopekstēt Nopēkšēt
- nopēkstēt Nopēkšķēt
- stāvus norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu; pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi
- sa- norāda uz darbības sākumu, pēkšņumu, arī īslaicīgumu
- te norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi
- inženier- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz inženierkaraspēku
- moto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju
- savilcēj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai
- triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem
- civil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem
- apkalpošanas instrukcija norādījumi spēkratu pareizai apkalpošanai, kas var ietvert norādījumus spēkratu izmantošanai, tehnisko apkopju un remontdarbu veikšanai, kā arī norādījumus ar šiem darbiem saistītu ierīču un aparātu izmantošanai
- attacca Norādījums uz spēju, pēkšņu tempa maiņu vai pāreju bez pārtraukuma uz jaunu skaņdarba daļu
- lavīna norise, kuras gaitā kaut kas strauji pieņemas apjomā vai spēkā
- deleģētā likumdošana normatīvie akti, kam ir likuma spēks, ko izdod valdības pēc parlamentu pilnvarojuma, kuri līdz ar to deleģē izpildvarai daļu no savām likumdošanas pilnvarām
- defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu
- dūmainība normējams spēkratu vai motora ekspluatācijas īpašību parametrs, kas raksturo izmešu optisko blīvumu; viens no izplūdes gāzes raksturojošiem parametriem
- riteņu formula nosacīts riteņu spēkratu apzīmējums formulas veidā (piemēram, 4x2), kurā norādīts riteņu kopskaits (4) un dzenošo riteņu skaits (2); jo vairāk dzenošo riteņu, jo labāka spēkratu pārgājība
- relativitātes princips nosaka, ka visās inerciālajās atskaites sistēmās vienādos nosacījumos ir spēkā vienādi fizikas likumi
- dzelzsdivīzija Nosaukums, ko 1. pasaules kara laikā un agrāk gandrīz katrā armijā dažas karaspēka daļas ieguvušas par lieliem nopelniem
- Otrais Kirhofa likums noslēgtā kontūrā darbojošos elektrodzinējspēku algebriskā summa ir vienāda ar spriegumu kritumu algebrisko summu šai kontūrā
- kesons noslēgtas kontūras plānsienu spēka konstrukcija ar vismaz divām sijām garenvirzienā, vienu vai vairākām sasaistēm šķērsvirzienā un apšuvumu, kas pastiprināts ar stringeriem; plaši izmanto lidmašīnu spārnu konstrukcijā, ko hermetizējot lieto arī par degvielas tvertni
- falsifikacionisms Nostādne, ka zinātniska teorija, kamēr vien nav atspēkota, visu laiku kritiski jāanalizē un tās vērtība ir atkarīga tikai no tā, cik labi tā iztur eksaktas pārbaudes
- triecienlīnija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā
- triecienpozīcija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā
- izmēģināšanas akts noteiktā veidlapā noformēts oficiāls dokuments, kas apraksta ar spēkratiem vai to agregātiem veiktos izmēģinājumus un/vai to rezultātus
- apskates akts noteiktas formas oficiāls dokuments, kurā apraksta spēkratu tehnisko stāvokli apskates laikā, un ko var izmantot kā juridisku dokumentu, kas apliecina, ka apskates laikā ir vai nav konstatēti kādi spēkratu bojājumi
- darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi
- signālaudekli Noteiktu izmēru audekli, ko lieto virszemes karaspēks sakariem ar lidmašīnām, ar audekliem dodot tām norunātus signālus
- sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas
- Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva
- Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā
- atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti)
- pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- brazdēt Notraukt ar sparu, ar spēku (kaut ko nost)
- galaktoftīze Novājējums un bezspēks no pārmērīgas piena sekrēcijas
- dojķi Novājēt, zaudēt spēkus
- izvārgt Novājēt, zaudēt spēkus (nevēlamos apstākļos)
- tehniskā mērvienību sistēma novecojusi vai nelietota fizikālo lielumu sistēma, kurā pamatvienības ir metrs, spēka kilograms un sekunde
- aperiodiskas svārstības novērojamas gadījumos, ja svārstību sistēmā ir lieli pretestības spēki un līdz ar to notiek intensīva svārstību enerģijas disipācija
- dislokācija Novietojums, izvietojums (bruņotajiem spēkiem); process --> dislocēt (1)
- dislocēt Novietot, izvietot (bruņotos spēkus)
- ilgstošā glabāšana novietotu spēkratu turēšana ilgstošam darba pārtraukumam, parasti ilgāk par diviem mēnešiem. Pirms ilgstošās glabāšanas spēkrati speciāli jāsagatavo. Sagatavošanas/konservācijas darbu apjoms atkarīgs no izvēlētā glabāšanas veida un konstruktīvām spēkratu īpatnībām
- glabāšana novietotu spēkratu turēšana īsākam vai ilgākam darba pārtraukumam, izmantojot garāžas, mašīnu šķūņus, nojumes un atklātus stāvlaukumus; atbilstoši izšķir slēgto, atklāto glabāšanu un glabāšanu nojumē
- īslaicīgā glabāšana novietotu spēkratu turēšana īslaicīgos darba pārtraukumos, kas parasti nav ilgāki par diviem mēnešiem
- gravitācijas anomālija novirze no smagumspēka vidējā sadalījuma
- perturbēt Novirzīties no trajektorijas pievilkšanas spēka iedarbībā (par debess ķermeni)
- noziedznieka izdošana noziedznieka, kurš atrodas noteiktas valsts teritorijā, nodošana citai valstij pēc tās pieprasījuma, lai sauktu viņu pie kriminālatbildības vai spēkā esoša sprieduma izpildīšanai; ekstradīcija
- klasiskā mehānika Ņūtona, Lagranža un Hamiltona mehānika; klasiskās mehānikas pamatā ir Ņūtona likumi, kas ir spēkā, ja materiālo objektu kustības ātrums ir neliels salīdzinājumā ar gaismas ātrumu
- uzņēmējdarbības vide objektīvā realitāte: no cilvēka gribas neatkarīgu saimniecisku, juridisku, administratīvu, ekoloģisku, demogrāfisku un citu nosacījumu un procesu reāla eksistence; aktīvu saimniekošanas subjektu, objektu, procesu un spēku, to attiecību kopums
- ods Odiskais spēks - metafizisks termins, kas apzīmē mistisku spēku, ko varot sajust tikai sevišķi jūtīgi cilvēki; "odiskā lauka" teoriju pētīja 20. gs. trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados gk. Vācijā
- dementi oficiāla baumu, nepatiesas informācijas u. tml. atsaukšana, atspēkošana
- dementēt Oficiāli atsaukt nepatiesas ziņas, melus; atspēkot melīgus apgalvojumus
- noslēgt Oficiāli vienoties (par ko); savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu)
- amorfikācija Oficiāls paziņojums par kādu tiesību anulēšanu vai nozaudētu dokumentu atzīšanu par spēkā neesošiem
- amortifikācija Oficiāls paziņojums par tiesību anulēšanu vai nozaudētu dokumentu atzīšanu par spēkā neesošiem
- gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
- gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
- Verbascum olympicum Olimpa deviņvīruspēks
- atvilkšana Operācija, kuras laikā spēki, kas nav tiešā saskarē ar pretinieku, atkāpjas
- astēnija Organisma vājums, nespēks, kam raksturīga paaugstināta jutība un ātrs nogurums
- Miera korpuss organizācija, kas palīdz jaunattīstības valstīm, nosūtot uz tām brīvprātīgu, izglītotu darbaspēku
- atsevišķs Organizatoriski nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām)
- ekonomiskais karš organizēta cīņa starp divām vai vairākām valstīm, izmantojot ekonomiskas iedarbības līdzekļus, ar nolūku vājināt pretinieka ekonomisko spēku
- kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku
- makroorientācija Orientācija sociālajā darbā uz vispārīgo cilvēka sociālo stāvokli, ko galvenokārt ietekmē sociālpolitiskie, vēsturiskie, ekonomiskie un apkārtējās vides spēki
- pasīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas vēlamajā veidā izmanto ārējos spēkus, kuri darbojas uz KLA (gravitāciju, gaismas spiedienu, aerodinamisko pretestību u. tml.)
- Abidžana ostas pilsēta Kotdivuārā (angļu _Abidjan_, galvaspilsēta līdz 1983. g.), Atlantijas okeāna krastā uz rietumiem no Gvinejas līča ziemeļu piekrastes, 3897000 iedzīvotāju (2009. g.), Rietumāfrikas kultūras centrs, universitāte (dib. 1964. g.), pasaulē pirmā spēkstacija, kurā izmanto okeāna siltuma enerģiju
- pa kaulam pa spēkam
- pa nagam pa spēkam
- katedris Paaugstināts sēdeklis, kādus parasti novieto mācības iestādēs mācības spēku vajadzībām; pārnestā nozīmē profesora vieta augstskolā
- levitēt Pacelties, pārvarēt Zemes gravitācijas spēka iedarbību uz cilvēka ķermeni
- atbruņot padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu; likvidēt bruņotos spēkus
- izslēgt padarīt par spēkā neesošu
- atcelt padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību)
- nullificēt padarīt par spēkā neesošu, nenozīmīgu; anulēt
- padeves spēks padeves virzienā vērsta pretestības spēka komponente
- akorda punkti padošanās līgumi, ko Ziemeļu kara laikā 1710. g. 4. jūlijā Dreiliņos noslēdza Vidzemes bruņniecība, Rīgas rāte un Krievijas karaspēka pavēlnieks
- iedalīšana Pagaidu pārmaiņas taktisko gaisa spēku sadalījumā starp pakļautajām pavēlniecībām
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai
- zvejnieku draudze pagasta zvejnieku apvienība, kur katrs tās loceklis piedalījās kopējā zvejā gan ar darbaspēku, gan ar savu naudas daļu, naudu glabājot kopējā draudzes kasē
- aizkusme Pagurums, nespēks
- hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana
- vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks, parādība
- sagūstīt pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju
- pieveikt pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt
- pievarēt pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; pieveikt
- pievārēt pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; pieveikt
- atspēcināt Palīdzēt atgūt spēkus, spēcināt
- piedot Palielināt (piemēram, spēku, ātrumu)
- pastiprināt Palielināt (piemēram, spēku, spiedienu)
- savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piemēram, kādā karadarbības rajonā, virzienā)
- sacelties Palielināties, parasti pēkšņi (par temperatūru)
- būsters palīgierīce iekārtas (mašīnas), ātruma, spēka vai citu parametru palielināšanai; starta paātrinātājs, piemēram, raķetei vai lidmašīnai
- apstiknīties Palikt stāvot (pēkšņi)
- valdīt panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā
- valdīt panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā
- iegrūst panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī
- dragāt panākt, arī būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi
- spēcināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki
- nomirdināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā
- sadeldēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus
- saniknot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns
- uztracināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās
- saniknot panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, kļūst nikns
- uztracināt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
- pārvarēt panākt, būt par cēloni, ka (kā spēka, pretestības u. tml.) iedarbība pavājinās, izbeidzas
- izraut panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis)
- sasāpināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, izraisās sāpīgs pārdzīvojums
- sadrošināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt
- sadūšot panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt
- sasparot panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt)
- nomocīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas
- sadusmot panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs
- sakaitināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku
- samundrināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst mundrs
- sanervozēt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs
- sapiktot panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst pikts, īgns
- sasirdināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst sirdīgs
- plasticēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks
- uztriekt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas
- sapurināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā
- saplandīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, plandīties
- savirpuļot panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo
- spiest panākt, būt par cēloni, ka (kas) skar ko un iedarbojas uz to (parasti pakāpeniski) ar spēku
- piešķiest panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- iedragāt panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
- sakratīt panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās
- samutuļot panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk mutuļot
- pārtraukt panākt, būt par cēloni, ka (klusēšana, klusums) pēkšņi izbeidzas, neturpinās
- satricināt panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks
- satrīcināt panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks
- uzkrāt panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki)
- izsist panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihisks stāvoklis)
- lecināt panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi, strauji virzās, strauji veras
- slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte
- sacelt panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, izraisās (aktīvs psihisks stāvoklis, tā izpausme)
- sacelt panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, rodas (skaņas)
- sacelt panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.)
- pārtraukt panākt, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās, netiek turpināts; būt par cēloni tam, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās
- šķēlumu metode paņēmiens materiālo objektu iekšējo spēku noteikšanai – šķeļot objektu ar kādu plakni vai virsmu tiek tālāk aplūkota tikai viena no divām objekta daļām, kas ir miera stāvoklī vai kustas; atrisinot uzdevumus, atrod reakciju spēkus un momentus šķēlumā
- atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem), lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt
- palīgspēki Papildspēki (1)
- palīgspēki Papildspēki (2)
- pārdot par atlīdzību nodot kāda rīcībā (piemēram, savu darbaspēku)
- rotorplāns par gaisu smagāks gaisakuģis, kam kustību dod spēka iekārta un ko tur lidojumā gaisa un viena vai vairāku nesošo propelleru mijiedarbība
- lidmašīna par gaisu smagāks lidaparāts, kam lidojumam nepieciešamo spēku rada dzinējs, bet cēlējspēku - spārni
- apslābt par spēku, gribu, interesi
- darba kondīcija par vaislas kondīciju mazliet vājāks miesas stāvoklis, kad dzīvnieki spēj attīstīt lielu fizisku spēku un saglabāt savu dzīvmasu
- izaugt Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam
- izaugties Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam
- cikla laiks parametrs, kas raksturo spēkratu darbības posma ilgumu: laika periods pilna cikla veikšanai; piemēram, laiks, kurā automobilis veic vienu apritumu vai loka maršrutā - visu loku
- Verbascum thapsus parastais deviņvīruspēks
- deveņvīraspēcis Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deveņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deviņspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deviņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deviņvīrpuķe Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deviņvīrs Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deviņvīrspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deviņvīrzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deviņzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- lāčauss Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- lāčauza Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- maldsveces Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- saulessvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- saulesvieši Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- saulsvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- acidbutirometrija Parastākais paņēmiens piena tauku % noteikšanā pēc tilpuma; ar sērskābi sadala visas citas piena sastāvdaļas izņemot taukus, kurus izšķīdina ar amilalkoholu, un tad atdala ar centrifugālo spēku
- sadursme parasti savienojumā "bruņota sadursme": darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums
- mitriķis parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis
- šļaugans parasti savienojumā "šļaugana dūša"; slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- uzlēkt parasti savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus)
- vare parasti savienojumos "ar varēm", "ar vari", "par varēm", "pa varēm", "par vari": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību
- varīte parasti savienojumos "ar varītēm", "ar vārīti", "par varītēm", "pa varītēm", "par vārīti": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību; vārē
- noguruma pārbaude pārbaude ar dažādiem ciklisko slogojumu veidiem uz speciāliem eksperimentāliem stendiem; visvienkāršāko pārbaudi izdara ar rotējošu stieni, kura viens gals nostiprināts rotējošā konsoles balstā, bet otrā galā pielikts nemainīgas slodzes spēks
- pārbaude neizjaucot pārbaudes operācija, kuru izpilda, spēkratus vai to agregātus iepriekš neizjaucot, tā var būt vizuāla vai audiovizuāla pārbaude, kā arī pārbaude, izmantojot speciālus stendus vai iebūvēto diagnostikas sistēmu
- izmēģināties Pārbaudīt sevi; pārbaudīt savus spēkus, spējas, veiklību
- iemēģināt spēkus pārbaudīt spēkus
- izmēģināt spēkus pārbaudīt spēkus
- pamēģināt (arī izmēģināt) spēkus pārbaudīt spēkus
- zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis
- aizredzība Pārdabisku spēku un norādījumu paredzēšana
- izmocīta dvēsele pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe
- federāti Parīzes Komūnas bruņoto spēku kareivji un virsnieki 1871. gadā
- mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā
- samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām; iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā)
- ticība pārliecība par Dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu
- pārbristies Pārlieku ilgi brist (līdz spēku izsīkumam)
- pārdislocēt Pārmainīt (bruņoto spēku) dislokāciju
- pārdislocēties Pārmainīt savu dislokāciju (par bruņotajiem spēkiem)
- hiperdinamija Pārmērīgs spēks; nervu un muskuļu pārspīlēta funkcija
- satvert Pārņemt, parasti pēkšņi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- demobilizēt Pārorganizēt (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) no kara laika stāvokļa uz miera laika stāvokli
- aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro
- pārvara Pārspēks
- pārspēcība Pārspēks, pārsvars
- uzveikt Pārspēt ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt (1)
- sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs
- sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut (2)
- iekšējie pārspriegumi pārspriegumi, kas saistīti ar pārejas procesiem elektriskajās ierīcēs un sistēmās (ierīces atslēgšana, pēkšņa slodzes maiņa, īsslēgumi)
- notecēt Pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam
- proviants Pārtika, pārtikas krājums (parasti bruņotajiem spēkiem)
- pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles)
- hidrodinamiskais pārvads pārvads, kas pārvada griezes kustību, izmantojot šķidruma plūsmas radīto spēku; svarīgākās sastāvdaļas ir kopējā tvertnē ievietoti sūkņa un turbīnas skrejrati ar lāpstiņām un nekustīgi vadaparāti ar lāpstiņām
- hidrostatiskais pārvads pārvads, kas pārvada mehānisko enerģiju, izmantojot šķidruma statiskā spiediena radīto spēku; galvenās sastāvdaļas ir statiskās darbības hidrosūknis un hidromotors
- saņemties Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.)
- atrauties Pārvarot planētas pievilkšanas spēku, attālināties (no tās)
- metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) - par karaspēku
- iziet Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) - par karaspēku
- iziet Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par karaspēku
- dzīšana pārvietošana ar spēku
- desantēt Pārvietot (karaspēka vienības, tehniku) desanta veidā
- pārbāzēt Pārvietot (kuģus, lidaparātus, karaspēku) uz citu bāzi, arī uz citu darbības rajonu
- brīnumpasakas Pasaku žanra paveids, pasakas, kurās galvenā sižetiskā līnija saistīta ar pārdabisku spēku darbību
- iekšējais dienests pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem
- ražošanas organizēšana pasākumu sistēma, kas nosaka racionālu darbaspēka un ražošanas līdzekļu savienošanu vienotā ražošanas procesā
- buferis pasažieru vagonu mehāniskas ierīces ar elastīgiem elementiem (cilindriskām atsperēm, gumijas elementiem, hidrauliskiem amortizatoriem) vilciena kustības vai manevru laikā radušos garenisko spiedes un stiepes triecienspēku amortizēšanai
- izdot Pasludināt (likumu, pavēli u. tml.) par tādu, kas stājas spēkā un jāievēro
- pačīkoties Paspēkoties, paplūkties
- regulārais karaspēks pastāvīgas (kadru) armijas karaspēks
- rinforzando Pastiprinot, pēkšņi akcentējot
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ; arī uzupurēties
- vilces ritošais sastāvs pašgājējs ritošais sastāvs, kas aprīkots ar enerģētiskām iekārtām vilcējspēka radīšanai (lokomotīves, motorvagoni, motorvilcēji, drezīnas)
- izlietot Patērēt (piemēram, spēku, enerģiju)
- atpūšanās patīkama brīvā laika pavadīšana, spēku atjaunošana, darot ko atšķirīgu no ikdienas darba un pienākumiem
- atpūta Patīkama brīvā laika pavadīšana, spēku atjaunošana, darot ko atšķirīgu no ikdienas darba un pienākumiem
- padauzīties Patrokšņot, paskraidīt, paspēkoties u. tml.
- izlūkpatruļa Patruļa, kas ievāc informāciju pretinieka spēku kontrolētajā teritorijā ārpus virszemes novērošanas posteņa redzamības robežām, izpētot objektus un vērojot notikumus no tuva vai tālāka attāluma, nodrošinot sekmīgai kaujasdarbībai nepieciešamās informācijas iegūšanu
- dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas); izvairīties (no iesaukšanas karadienestā)
- Roša robeža pavadoņa riņķveida orbītas minimālais rādiuss, kurā pavadoni vēl nesagrauj centrālā ķermeņa gravitācijas radītie paisuma spēki; milzu planētu gredzeni atrodas šīs robežas iekšienē
- pagrieziena punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā)
- pagrieziena (arī pavērsiena) punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā)
- sagriezties Pavērsties, izmainīties (parasti negaidīti, pēkšņi) - par norisi, apstākļiem
- sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam
- sadugt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu; arī sadrūmt
- diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli
- atsaukt Paziņot, izsludināt, ka (lēmums, rīkojums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; atcelt
- pazūd kā adata siena kaudzē pazust pēkšņi, negaidīti, tā, ka neviens nevar atrast
- nozust kā ūdenī pazust pēkšņi, tā ka nav iespējams atrast
- pašrašanās pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas
- Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku
- paisuma straume pēc virziena un ātruma periodiski mainīga straume, ko rada Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisītās plūdmaiņas
- pedāļa atlaišana pedālās vadības operācija, kurā noņem uz pedāli darbojošos spēku; šo operāciju izpilda arī sajūga un bremžu vadības sistēmas tehnisko apkopju un regulēšanas laikā
- impulsīvā agresija pēkšņa agresija, kas tiek veikta naida, dusmu vai citu negatīvu emociju iespaidā
- grifons pēkšņa apakšzemes ūdens izplūde no ūdenssaturoša ieža vai gāzes izlaušanās no urbuma
- atklāsme pēkšņa domas noskaidrošanās; nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, aptver
- pēkšņā zīdaiņu nāve pēkšņa nāves iestāšanās zīdaiņiem, kas šķiet pilnīgi veseli - parasti 2-4 mēnešu vecumā, visbiežāk miegā
- rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās
- saules dūriens pēkšņa saslimšana (galvassāpes, vemšana, nespēks, kustību koordinācijas traucējumi), ko izraisa intensīva saules staru iedarbība uz kailu ķermeni, galvenokārt uz cilvēka galvu
- panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk
- vēja sitiens pēkšņa, stipra vēja brāzma
- krampjveidīgas sāpes pēkšņas sāpes, kas periodiski atkārtojas
- iečārkstēties pēkšņi (uz īsu brīdi) iekrākties
- ieklēgāties pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt kliegt (kā zosis)
- ieklaukšēties pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt trokšņot (klabēt)
- rīstīties pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
- sadurstīties pēkšņi apjukt, samulst; arī sastomīties
- aprauties pēkšņi apklust (par balsi, skaņām u. tml.)
- notrūkt pēkšņi apklust (par skaņu)
- pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko)
- aizlūzt pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī); aizrauties
- iesist(ies) galvā pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); izraisīties (par reibumu)
- aprauties pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos)
- sacirsties pēkšņi apstāties (parasti mulsumā, neziņā)
- atģist pēkšņi aptvert, saprast
- pieķert sevi pēkšņi apzināties (piemēram, sava psihisko stāvokli)
- iecirst pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt; pēkšņi izraisīt asas sāpes
- uzjoņot pēkšņi atauļot
- dasagādāties pēkšņi atcerēties
- atģisties pēkšņi atcerēties (ko aizmirstu)
- attapties pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko)
- atrauties pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu)
- risvegliato pēkšņi atdzīvinot, jautri, mundri
- iesist kā ar āmuru pa galvu pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko)
- pietrūkties pēkšņi atmosties
- aizgrābt pēkšņi atņemt prātu, spēkus, saprātu
- sviesties pēkšņi ātri mesties vai sākt skriet (citā virzienā)
- izlauzties pēkšņi atskanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt)
- iegrausties pēkšņi atskanēt grāvienam (pērkona)
- pārgriezt pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu
- šķilt pēkšņi atstarot (mirdzumu) - par acīm
- pietrūkties pēkšņi attapties
- atplaiksnīties pēkšņi atveidoties (domās, iztēlē)
- iešauties pēkšņi būt spēcīgi sajūtamam
- nokļūt (arī nonākt) (kāda) rokās (arī nagos) pēkšņi būt, atrasties (kāda) varā, rīcībā
- nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- izlēkt no eņģēm pēkšņi darīt, arī notikt ne tā, kā parasts, kā gaidīts
- noskoris pēkšņi dziļa vieta ūdenī
- izšauties caur smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko)
- izšauties cauri smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko)
- iekārēties pēkšņi iekārot
- iesprāgt pēkšņi ieplūst (acīs) - par asarām
- pārtraukt pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt
- iesvilties pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju)
- iekrist pēkšņi iesākt runāt, pārtraucot citu runātāja
- sasacelties pēkšņi iesākties, izraisīties (par parādībām dabā)
- izcelties pēkšņi iesākties, rasties
- uzsāpēties pēkšņi iesāpēties
- iešauties pēkšņi ieskanēties (par starpsaucieniem)
- uzbrukt pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.)
- uzklupt pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.)
- uzkrist pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.)
- aizšķaudīties pēkšņi īsi nošķaudīties
- iztraucēt pēkšņi izbaidīt
- pārtrūkt pēkšņi izbeigties (par dzīvi, mūžu)
- notrūkt pēkšņi izbeigties (parasti par domu, sapni)
- sašķīst pēkšņi izjukt, nerealizēties (piemēram, par nodomiem, plāniem)
- izbīties pēkšņi izjust bailes
- sabīties pēkšņi izjust bailes; izbīties
- sabaidīties pēkšņi izjust bailes; sabīties
- sabažīties pēkšņi izjust bažas, ļoti bažīties
- pārbīties pēkšņi izjust lielas bailes
- nokautrēties pēkšņi izjust nedrošumu, mulsumu, neērtumu, arī biklumu
- iegarēties pēkšņi izjust spēcīgas ilgas
- samesties pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām
- uzsprēgāt pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- uzšvirkstēt pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- iedegties pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos)
- iekvēloties pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos); iedegties (3)
- uzliesmot pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos
- izsisties pēkšņi izkļūt, atbrīvoties (piemēram, no kāda psihiska stāvokļa)
- izcelties pēkšņi izlidot, izskriet (par dzīvniekiem)
- izlauzties pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt
- pārdurt pēkšņi izplatīties (tumsā) - par gaismas staru, staru kūli
- pārplēst pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu)
- pāršķelt pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaņām)
- pārlīt pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu; pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu)
- pāršķelt pēkšņi izplatīties tumšā vidē (parasti par gaismas staru)
- iebrīnēties pēkšņi izrādīt izbrīnu
- pārsteigt pēkšņi izraisīt (kādā) izbrīnu, arī apbrīnu
- sabaidīt pēkšņi izraisīt (kādam) bailes
- sabiedēt pēkšņi izraisīt (kādam) bailes; sabaidīt
- iesvelt pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas)
- iekniebt pēkšņi izraisīt asas sāpes (par aukstumu, vēju)
- izbaidīt pēkšņi izraisīt bailes; sabaidīt
- (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
- iedurties pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurt
- iedurt pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam; iedurties
- duncis sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
- durt sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
- iedurt kā ar nazi sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
- iedurt kā nazi sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
- iedurt kā nazim sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
- iedurt kā nazim sirdī, arī (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī, arī iziet kā nazis caur sirdi, arī kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī, arī kā naža (arī dunča) dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
- iedurt sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
- iedurties sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
- kā dunča dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
- kā naža dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
- naža asmens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
- piesisties pēkšņi izraisīties (par slimību, nevēlamu fizioloģisku stāvokli)
- piemesties pēkšņi izraisīties (par slimību)
- iesvelties pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām)
- iesvelt pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām); iesvelties
- saskriet pēkšņi izraisīties (parasti sejā, galvā) - par karstuma sajūtu, pietvīkumu
- sisties pēkšņi izraisīties (piemēram, par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) - par asinīm
- iesisties pēkšņi izraisīties (piemēram, par, parasti negatīvu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- (ie)durties kā nazim sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam, sarūgtinājumam
- piesisties pēkšņi izraisīties un spēcīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
- pārsteigt pēkšņi iztraucēt (kādu, kas dara ko, atrodas kādā stāvoklī) - piemēram, par skaņu
- izraut pēkšņi iztraucēt (parasti no miega)
- uzbozties pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem)
- apkautrēties pēkšņi kļūt kautrīgam
- iedegties pēkšņi kļūt ļoti dusmīgam; iekarst; iekaist
- ievajadzēties pēkšņi kļūt vajadzīgam, nepieciešamam
- savajadzēties pēkšņi kļūt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam
- iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko
- kaprīzs pēkšņi mainīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā)
- untumains pēkšņi mainīgs, nepastāvīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā)
- rauties pēkšņi mainīt kustības virzienu (parasti atbrīvojot kam vietu); arī strauji slēpties (no kā, kur, aiz kā)
- pārlēkt pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu
- trūkties pēkšņi mosties
- brukt pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām)
- pasprāgt pēkšņi nedaudz atvērties
- izmest tirgū pēkšņi neregulāri laist pārdošanā
- samesties pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju)
- pazaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs)
- (pa)zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs)
- zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs)
- apbīties pēkšņi nobīties
- nočākstēt pēkšņi nočaukstēt
- atrasties pēkšņi nokļūt (kādā vietā, stāvoklī)
- uzskriet uz sēkļa pēkšņi nokļūt grūtā situācijā
- iekrist pēkšņi nonākt (nevēlamā stāvoklī)
- atkrist pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī
- atdurties pēkšņi nonākt (pie kāda šķēršļa, kas neļauj turpināt kustību), sastapt ceļā (ko traucējošu)
- iekrist (kāda) nagos pēkšņi nonākt kāda varā
- aizbližģēties pēkšņi noplunkšķēt
- sastiknīties pēkšņi norimt, sastingt
- aizsvilties pēkšņi notvīkt, nosarkt (par vaigiem, ausīm, seju)
- apsviest pēkšņi novirzīt (runu, sarunu) uz ko citu
- sacirsties pēkšņi pagriezties, pavērsties (pilnīgi mainot, parasti straujas, kustības virzienu)
- saklupinēt pēkšņi paklupt
- pamūdīt pēkšņi palaist vaļā (kaut ko turētu)
- gūties pēkšņi pamanīt
- attapties pēkšņi pamanīt (ka ir kur nokļuvis)
- atģisties pēkšņi pamanīt un saprast (ko)
- attapties pēkšņi pamanīt, saprast (ko)
- patrūkties pēkšņi pamosties
- izlīst (arī izaugt) (gluži) kā no zemes pēkšņi parādīties
- iesisties pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā) - par pietvīkumu, karstumu u. tml.
- apsviesties pēkšņi pārmainīties, pārvērsties (par laika apstākļiem)
- sagriezt pēkšņi pārņemt (par, parasti nevēlamu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- ielauzties pēkšņi pārņemt (piemēram, par prieku, skumjām)
- pārplauzt pēkšņi pārplūst
- sastingt pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā)
- sastingt pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē)
- sastingt pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
- sastingt pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- pārtraukt pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt)
- apžilbināt pēkšņi pārsteigt, apmulsināt (par cilvēku)
- pārcirst kā ar cirvi (kaut ko) pēkšņi pārtraukt
- aizlauzt pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas)
- aizraut pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.)
- raut pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.)
- aizsist pēkšņi pārtraukt (elpu)
- pārgriezt pēkšņi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.)
- pārcirst pēkšņi pārtraukt (kādas attiecības)
- pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam
- pārgriezt pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par skaņām
- iztraucēt pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu; radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pārraut pēkšņi pārtraukt (norisi, stāvokli)
- noraut pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.); apraut (2)
- apsarauties pēkšņi pārtraukt kādu darbību, kustību
- patrūkt pēkšņi pārtrūkt, atsvabināties
- pasprāgt pēkšņi pārvietoties
- caur zemi izkritis pēkšņi pazudis
- pazust kā ūdenī (arī kā mārkā) pēkšņi pazust
- iegrimt (biežāk iekrist) kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam
- iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam
- pazust kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam
- iekrist kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam
- iekrist acīs pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību
- (ie)krist acīs pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību
- abrupti pēkšņi prātā ienākuši joki
- šķilt pēkšņi radīt (gaismu, parasti spilgtu)
- iekāroties pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert)
- iedzelt pēkšņi rasties un izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (parasti par domu); izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par notikumu, faktu)
- iedurties pēkšņi rasties un izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu (piemēram, par domu)
- iedegties pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.)
- iekvēloties pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.); iedegt ies (4)
- izacelties pēkšņi rasties, iesākties
- uzzibsnīt pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā atmiņā) - parasti par domām
- uzliesmot pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
- uzmirdzēt pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
- uzmutuļot pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
- uzplaiksnīt pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
- uzplaiksnīties pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
- uzvandīties pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
- uzviļņot pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
- uzvirmot pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
- sprukt pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu)
- piegrūst kā uguni pēkšņi sadusmot, saniknot kādu
- sašķērēt pēkšņi sagriezt (laivu) sāņus
- krist acīs pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību
- pārsteigt pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā
- pārsteigt pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā)
- sagribēt pēkšņi sākt gribēt, vēlēties
- uzgribēt pēkšņi sākt gribēt, vēlēties; sagribēt
- saķepuroties pēkšņi sākt ķepuroties, spārdīties
- uznīst pēkšņi sākt nīst
- sist (arī sisties) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu)
- sisties (arī sist) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu)
- attapties pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms)
- iesisties pēkšņi sākt strauji pulsēt, strauji pieplūst (parasti galvā, sejā) - par asinīm
- sprukt pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) - piemēram, par vielu
- uztīkot pēkšņi sākt tīkot, vēlēties
- uzskriet pēkšņi sākties (par lietu, vēju u. tml.)
- iedegties pēkšņi sākties un asi izpausties (par sāpēm)
- iedegties pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.)
- iekvēloties pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.); iedegties (5)
- atģisties pēkšņi saprast, aptvert; atjēgties
- atjēgties pēkšņi saprast, aptvert; attapties
- sacirsties pēkšņi saslieties, ieņemot kādu pozu
- saslīdēt pēkšņi slīdēt
- iedegties pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām
- iekvēloties pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām
- iztrūkties pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt
- iztrūkties pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties; uztrūkties
- iekrist galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
- ieskriet galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
- ieskriet prātā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
- iešauties galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
- šauties prātā (arī galva, atmiņā) pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
- iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
- izlauzties pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt)
- iztrūkties pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties
- pārplīst pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu)
- pārtrūkt pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli)
- iesvilt pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam; iekarst (1), iedegties (3)
- kā (lingas, arī atsperes) mests (retāk sviests) pēkšņi un ļoti ātri
- ieskriet pēkšņi un spēcīgi izpausties (par sāpēm)
- beijas pēkšņi un stipri vēja brāzieni, kas uznāk gk. ar lietu, sniegu, krusu un pērkona negaisu; Rietumindijas ūdeņos bieži arī skaidrā laikā
- aizsvilt pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā)
- aizsvilties pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā)
- pietrūkties pēkšņi un strauji piecelties (parasti kājās, sēdus)
- aizsvilties dusmās pēkšņi un strauji sadusmoties
- aizrīties pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm)
- pazibsnīt pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā) - parasti par domu
- pazibēt pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti apziņā, atmiņā, iztēlē)
- pavīdēt pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā)
- pārsteigt pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu
- pārcirst pēkšņi uzliesmot (tumsā) - piemēram, par zibeni
- uzkrist pēkšņi uzrasties (par dzīvniekiem)
- izdzirdēt pēkšņi uztvert (skaņu)
- izdzirdēt pēkšņi uzzināt (ko runātu)
- atklājums pēkšņi uzzināts, konstatēts (parasti pārsteidzošs) fakts
- iegribēties pēkšņi vēlēties (ko darīt, ko)
- spert (arī šaut) vaļā pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt
- kā ugunī iekritis pēkšņi, bez pēdām pazudis
- kā ūdenī iekritis pēkšņi, bez pēdām, bez vēsts pazudis, neatrodams
- kā dzirkstele pēkšņi, ļoti strauji
- kā rauts pēkšņi, ļoti strauji
- ieskrien kā circenis (karstos) pelnos pēkšņi, negaidīti nokļūt grūtā, sarežģītā, nepatīkamā situācijā
- kā no zemes izlīdis pēkšņi, negaidīti parādījies
- kā no zemes izaudzis pēkšņi, negaidīti parādījies
- kā no zemes izaugt pēkšņi, negaidīti parādīties
- nogriezt kā ar nazi pēkšņi, negaidīti pārtraukt
- pārgriezt kā ar dzirklēm pēkšņi, negaidīti pārtraukt kādu runājam
- kā zemē iegrimis pēkšņi, negaidīti pazudis, neatrodams
- kā zemē ielīdis pēkšņi, negaidīti pazudis, neatrodams
- gadīties pēkšņi, negaidīti, arī reizumis notikt, būt
- kā uz burvja mājienu pēkšņi, negaidīti, brīnumainā, pārsteidzošā kārtā
- kā vanags pēkšņi, negaidīti, naidīgi, neatlaidīgi, vērīgi
- kā meteors pēkšņi, negaidīti, žilbinoši
- kā raķete pēkšņi, strauji
- kā sviests pēkšņi, strauji, lielā ātrumā
- kā lingas mests pēkšņi, strauji, ļoti ātri
- kā dzelts pēkšņi, strauji, neapvaldīti; uztraukti, satracināti (aizvainojumā, dusmās, bailēs, pārsteigumā, iekārē)
- kuģa avārija pēkšņs nelaimes gadījums ar kuģi, kā rezultātā tas zaudē jūras spēju
- sīra pēkšņs spēcīgs vējš
- sforcando pēkšņs un spējš atsevišķu skaņu vai akorda pastiprinājums (akcentējums); sforcato
- iet ar burām peldlīdzeklim pārvietoties, izmantojot buras un vēju kā dzinējspēku
- eksekutors Pērējs skolās, muižās, karaspēka daļās u. c.
- tehniskā stāvokļa pārbaude periodiski izpildāmu pārbaudes operāciju kopums, ko veic, lai izzinātu spēkratu vai citu mašīnu un to sistēmu faktisko tehnisko stāvokli. Spēkratu tehniskā stāvokļa pārbaudi regulāri, piemēram, pirms ikdienas darba uzsākšanas, izdara vadītājs vai cita kompetenta persona, lai vajadzības gadījumā veiktu iespējamos preventīvos pasākumus tehniskās kārtības uzturēšanai
- tehniskā apkope periodiski izpildāmu profilaktisku darbību komplekss, ko veic, lai samazinātu spēkratu un citu mašīnu un to sistēmu nolietošanās intensitāti. Regulāras tehniskās apkopes novērš avāriju rašanos un nodrošina mašīnu un to daļu uzturēšanu tehniskā kārtībā
- atgrūdējspēks Perpendikulāri apstrādājamai virsmai vērsta pretestības spēka komponente; liektu virsmu apstrādes procesos tas ir normālspēks, bet rotācijas virsmu apstrādes procesos - radiālspēks
- vardarbības veicējs persona, kas apzināti lieto fizisku spēku, draudus vai varu pret citu personu
- karavīrs persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā
- partizāns persona, kas ietilpst bruņoto spēku sastāvā un cīnās pret pretinieku tā okupētajā teritorijā; arī pretošanās kustības dalībnieks
- civiliedzīvotājs persona, kas neieņem valsts amatu, nav policijas vai bruņoto spēku sastāvā vai arī ir, bet savā darbībā ārpus amata pienākumu un tiesību vai pilnvaru realizācijas darbojas privātā kvalitātē, piemēram, savā vārdā slēdz civiltiesiskus darījumus, attiecībās ar saviem līdzcilvēkiem un sabiedrībā uzstājas kā privātpersona
- kvartīrmeistars persona, kas pārzina karaspēka izvietošanu pa dzīvokļiem (atbilstošā militārās pārvaldes nozare - kvartīrmeistaru dienests; vairākās armijās šā dienesta funkcijas pakāpeniski paplašinājās, ietverdamas dažādus karaspēka apgādes jautājumus, pārgājienu organizēšanu u. c.)
- intendants persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem
- notiesāta persona persona, kuru tiesa ar notiesājošu spriedumu ir atzinusi par vainīgu noziegumā; tai tiek piemērots kriminālkodeksā noteiktais sods par nodarījumu, un spriedums iegūst likuma spēku
- personāla plānošana personālvadības pasākums, kurā nosaka uzņēmuma vajadzības pēc personāla un to segumu, ņemot vērā darbaspēka daudzumu , kvalitāti, izmantošanas termiņu, laiku un vietu
- reliģiskā pieredze personiska un individualizēta apziņa par augstāku spēku klātbūtni, kādu lielāku jēgu un nolūku
- nelineārā akustika pētī lielas intensitātes akustisko viļņu izplatīšanos, kam nav spēkā superpozīcijas princips; procesu aprakstīšanai hidrodinamikas un stāvokļa vienādojumos jāņem vērā nelineārie locekļi
- inkremence Pieaugšana, pastiprināšanās; palielināšanās spēkā, apjomā, masā
- karot Piedalīties karā, cīnīties karā (par cilvēkiem, karaspēku)
- pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu
- mazgājošā piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu motoru eļļām, lai uzlabotu to mazgātspēju un aizsargātu motoru no piededžu veidošanās un virzuļu gredzenu piedegšanas
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties; rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā
- teritoriālie ūdeņi piekrastes ūdeņi, t. i., jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi
- stumt pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos
- vilkt Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup; būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup
- vilkt Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi
- valtēt Pielietot varu, spēku
- ņemties Pieņemties, augt (spēkā, gudrībā u. tml.)
- suits Piepešs, pēkšņs
- gnauzties Piepūlēties, strādāt darbu, kas ir pāri spēkiem
- pretpierādījums Pierādījums, ar ko atspēko kādu citu pierādījumu
- argumentum ad hominem pierādījums, kas orientēts uz pārliecināmā cilvēka jūtām, nevis balstīts uz pierādāmās tēzes loģisko pamatošanu un atspēkošanu
- argumenta ponderantur, non numerantur pierādījumu spēku nosaka to svarīgums, nevis daudzums ("pierādījumus sver, nevis skaita")
- vervēt Pierunājot, pārliecinot, slēdzot līgumu, saistīt kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.
- piejūgt Piesaistīt (pie spēkratiem)
- piejūgt Piesaistīt (spēkratus pie kā pārvietojama, transportējama)
- ar varu Piespiedu kārtā, ar fiziska spēka palīdzību
- karstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru ar pašu ražoto enerģiju, pēc aukstās piestrādes; šo piestrādi sāk, motoru darbinot bez slodzes (brīvgaitas režīmā), un turpina, pakāpeniski slogojot motoru ar stenda bremzēšanas iekārtu
- aukstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru piespiedu kārtā, nevis ar pašu ražoto enerģiju, bet auksta motora kloķvārpstu griež ar stenda piedziņas iekārtu; pēc motora aukstās piestrādes to rūpīgi apskata un pārbauda sastiprinājumu uzgriežņu pievilkšanas momentu
- koksnes kapilārā piesūcināšana piesūcināšana, kas balstās uz šķidruma iekļūšanu sausā koksnē kapilāro spēku ietekmē
- piesviest Piesūtīt, norīkot papildus (piemēram, palīgspēkus)
- izpļērkšķēties pietiekoši gāgāt, dēderēt (par zosīm), pēkšķēt (par pīlēm)
- pietrūkt pulvera pietrūkt spēka, izturības (ko paveikt)
- siksnas ieliece pievada siksnas novirze no normāla (taisna) stāvokļa, iedarbojoties noteiktam siksnai pieliktam spēkam
- servopievads pievads ar spēku pastiprinošu ierīci
- sadalīt Pievērst (piemēram, uzmanību), veltīt (piemēram, spēku, spējas) vairākām darbībām, pasākumiem u. tml.
- standartlikme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - spēkā esošā PVN likme, kuru piemēro vairākumam apliekamo darījumu, izņemot gadījumus, kad jāpiemēro samazinātā likme
- atraktivitāte Pievilcējspēks; spēja pievilkt, saistīt (par cilvēkiem, mākslas izpausmēm u. tml.)
- piukšēt Pīkstēt; čiepstēt; arī pēkstēt
- pērkš Pīles pēkšķēšanas atdarinājums
- Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu
- briedums Pilnīga (garīgo spēju, talanta, spēku u. tml.) gatavība, atraisītība
- salūzt pilnīgi pazaudēt garīgos vai fiziskos spēkus
- sakoncentrēt pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam; sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi
- kaujasmašīna pilnīgi vai daļēji bruņām klāta un ar apbruņojumu, izlūkošanas, navigācijas, novērošanas, sakaru u. c. aparatūru aprīkota kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta kaujai, karadarbību veikšanai, karaspēka vadībai u. c.
- neitralizēties pilnīgi vai daļēji zaudēt savu spēku, iedarbību
- lūzt pilnīgi zaudēt fiziskos spēkus
- lūzt pilnīgi zaudēt garīgos spēkus
- komandēšana Pilnvaras, kas piešķirtas militārpersonai, lai vadītu militāros spēkus, kontrolētu tos un koordinētu to darbību
- Herāta pilsēta Afganistānā ("Herat"), vilajeta administratīvais centrs, 349000 iedzīvotāju (2006. g.), kādreiz bijis kultūras centrs ar skaistu apbūvi, ko padomju karaspēks iznīcinājis
- Austerlica pilsēta Čehijā (vācu "Austerlitz", čehu "Slavkov u Bra"), vieta, kur Napoleons 1805. g. uzvarēja krievu-austriešu karaspēku
- karaklausība Pilsoņu pienākums kalpot valsts bruņotajos spēkos
- mikeleti Pirenēju iemītnieki, Napoleona I kara spēkam ļoti bīstami
- Airītes Pirmā latviešu nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka O. Kalpaka un viņa cīņu biedru piemiņas vieta Saldus novada Zirņu pagastā
- Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja
- horunžijs Pirmā virsnieku pakāpe kazaku karaspēkā
- Kara artikuls pirmais militārais kriminālkodekss Krievijā, kas bija spēkā 1715.-1835. g.; Kara ustavs
- maģija Pirmatnējās reliģijas forma, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai; rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisku spēku darbību
- sasprāgt Plaisājot sadalīties, parasti pēkšņi
- stūres lāpsta plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisko spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu
- stūres plāksne plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisku spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu
- spēkpāra plakne plakne, kas iet caur abu paralēlo spēkpāra spēku darbības taisnēm
- spoilers Plāksne uz gaisakuģa spārna augšējas virsmas spārna cēlējspēka regulēšanai; lieto lidojuma augstuma vadībā, nemainot spārna uzplūdes leņķi
- robežkārta Plāna šķidruma vai gāzes kārta, kas atrodas tuvu šķidruma vai gāzes slāņa virsmai, kura rada ievērojamu berzes spēku, īpaša nozīme robežkārtas teorijai ir aerodinamikā
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības
- largando Plašumā un spēkā pieņemoties
- plaukšņu Plaukšņu zāle - deviņvīru spēks
- kvadrātplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem, novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad tās veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri
- kvadratūrplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem; novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad plūdmaiņas veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri
- gultnes notece plūsma ar vaļēju ūdens virsu, pārvietojas smaguma spēka iedarbībā mākslīgā vai dabiskā gultnē, ko tā izveidojusi
- parkšt pļāpāt, tarkšķēt, dedināt, gāgāt, pēkšķēt
- Valles kauja Polijas-Lietuvas karaspēka un Zviedrijas karaspēka kauja 1626. g. 17. janvārī, kurā Zviedrijas karaspēks guva uzvaru
- Latvijas Tautas fronte politiska organizācija, dibināta 1988. g. oktobrī, 1989. g. oktobrī bija \~250000 biedru, apvienoja dažādu sabiedrības slāņu pārstāvjus un kļuva par ietekmīgāko politisko spēku Latvijā un komunistiskās partijas kontrolei nepakļāvās; uzvarot 1989. g. 18. marta vēlēšanās leģitīmi pārņēma varu Latvijā
- militārisms Politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam
- reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst vienīgi pakāpeniskas pārmaiņas un reformas bez pēkšņiem revolucionāriem pārveidojumiem; attiecīga politiskā darbība
- politiskais apvērsums politiskās varas pāreja no viena politiskā spēka (šķiras, sociālā slāņa, politiska grupējuma vai partijas) rokām cita politiskā spēka rokās; šāds apvērsums var būt bruņots un vardarbīgs, var būt arī bez bruņotas cīņas un atklātas vardarbības un pat notikt pastāvošo tiesību normu ietvaros
- atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas vai militāras neatkarības iegūšana (pašu spēkiem)
- eļļas spiedne portatīva ierīce eļļas vai konsistentas smērvielas padevei ar spiedienu; ar eļļas spiedni eļļu iespiež spēkratu ziežvārstos, karteros un citās slēgtās eļļošanas vietās
- spēka funkcija potenciālā spēka lauka skalāra funkcija, kuras parciālie atvasinājumi pēc koordinātām x, y un z ir vienādi ar spēka projekcijām attiecīgajās asīs
- starppozīcija Pozīcija, ko var izveidot starp aizstāvēšanās pirmo un otro joslu, lai to varētu ieņemt atejošais karaspēks vai karaspēks no dziļuma, vai pretinieka uzbrukuma atvairīšanā neiesaistītie spēki, lai neļautu pretiniekam turpināt uzbrukumu
- elektrostatiskā indukcija pozitīvo un negatīvo elektrisko lādiņu atdalīšanās vadītājā cita elektriski uzlādēta ķermeņa tuvumā, ķermeņiem tieši nesaskaroties; izraisa pievilkšanās (atgrūšanās) elektriskie spēki, kas darbojas starp lādiņiem
- garīgie vingrinājumi praktiski paņēmieni, kas sekmē sasniegt mistisku stāvokli - pēkšņu apgaismību, apskaidrību, tiešu kontaktu vai sazināšanos ar dievību
- testamenta apstrīdēšana prasības iesniegšana tiesā, apstrīdot testamenta spēku pilnībā vai daļēji, ja tas neatbilst kādam likuma noteikumam
- zoroastrisms Pravieša Zaratustras (1. g. tūkstoša p. m. ē. 2. pusē) dibināta reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku - labā un ļaunā - cīņu un uguns pielūgšana (svētais kanons Avesta)
- sīkamatniecība Preču ražošana nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
- skrūvprese Prese, kura spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu; skrūvspiedne
- borta informācijas uzkrājējs pret triecieniem aizsargāta ierīce, kas reģistrē lidojuma parametrus, pēc kuriem var noteikt lidaparāta trajektoriju, ātrumu, telpisko stāvokli, dzinēju darba režīmu, cēlējspēku un pretestību; melnā kaste
- kolīzija Pretēju spēku, centienu, interešu sadursme
- zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai
- kaujasdarbības Pretgaisa aizsardzības karaspēka, gaisa karaspēka, jūras kara flotes u. c. apvienību operatīvas izmantošanas īpaša forma
- ielenkšana Pretinieka karaspēka grupējuma izolēšana no pārējiem spēkiem
- karapūlis Pretinieka karaspēks
- ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (bruņotā sadursmē)
- uzvara Pretinieka pārspēšana, arī iznīcināšana ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
- oranžie Pretinieka spēku apzīmējums NATO mācībās
- ugunsuzdevums Pretinieka ugunslīdzekļu, dzīvā spēka, artilērijas, mīnmetēju bateriju un tehnikas iznīcināšana vai nomākšana, tā aizsargbūvju sagraušana, manevra liegšana, objektu atjaunošanas nepieļaušana u. c.
- tuvkauja Pretinieku karaspēku tieša sadursme, kurā tiek izmantoti visu veidu ieroči
- preteskarpe Prettanku šķērslis, ko ierīko kā krauju nogriezumu (augstums - 3-4 m) apvidus nogāzē, kas atrodas aizsardzībā esošā karaspēka pusē
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot)
- varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot); vardarbība
- palikari Priekš Grieķijas atsvabināšanas grieķu un albāņu kareivji turku karaspēkā
- plecs Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam
- dzīšana priekšmeta virzīšana ar spēku kaut kur iekšā
- saltacionisms Priekšstats, ka ar indivīdu pēkšņi var notikt saltācija - lēcienveidīga ģenētiska pārmaiņa, kas dod iespēju rasties jaunai sugai
- vitālisms priekšstats, ka dzīvie organismi savas raksturīgās īpašības iemanto no universāla dzīvības spēka
- anulācija Privātā vai publiskā, administratīva vai tiesu rakstura juridiska akta atcelšana, kurai ir atpakaļejošs spēks
- selektīvas kombinēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties atsevišķu komponentu un to kombināciju izpratnei
- selektīvās iekodēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties svarīgākās informācijas atsijāšanai no nesvarīgākās
- selektīvā salīdzinājuma insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties zināšanu un prakses salīdzinājumam
- novirzīšana Procedūra, kas paredzēta kuģiem, kas neatrodas jūras spēku pārraudzībā, un ko izmanto, lai atbrīvotu mierlaika kuģošanas maršrutus un iespējami ātrāk pakļautu šos kuģus sistēmai, kas paredz Sabiedroto jūras spēku kontroli pār tirdzniecības floti
- fizikālā adsorbcija process, kurā adsorbēto vielu (adsorbātu) uz virsmas saista starpmolekulārie spēki
- konvertācija process, kura gaitā datus, kas zīmēti, izmantojot iepriekšējās tehniskās instrukcijas, ar speciāli veidotas datorprogrammas palīdzību pārveido par datiem, kas atbilst spēkā esošajai instrukcijai
- ražošanas koncentrācija process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos
- nosacītās vienības produkcijas izlaide, kas raksturota nevis kvantitatīvi, bet ar patērēto resursu apjomu (materiāli, darbaspēks, vispārējās izmaksas)
- maiņas tehniskā apkope profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas veicams katras spēkratu darba maiņas laikā un samazina spēkratu nolietošanās intensitāti, šos darbus veic maiņas sākumā un pēc darba maiņas beigām
- 16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam
- agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās
- pārsteigums psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko pēkšņi izraisa kas negaidīts, neparasts
- rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.)
- Atsevišķais Latvijas strēlnieku rezerves pulks PSRS karaspēka daļa 2. pasaules kara laikā, izveidota 1942. g. 18. februārī, 1944. g. 16. jūnijā pārveidota par 308. latviešu strēlnieku divīziju un iekļauta Latviešu strēlnieku korpusā
- lēkt vai no ādas laukā (ārā) pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties
- reģimente Pulks (bruņotajos spēkos)
- masas centrs punkts, kas raksturo masu sadalījumu ķermenī vai ķermeņu sistēmā - ja ķermenis ārējo spēku iedarbībā atrodas kustīvā, tā masas centr pārvietojas tāpat kā pārvietotos materiāls punkts, kurā koncentrēta visa ķermeņa masa un spēki, kas iedarbojas uz ķermeni
- laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni)
- metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra
- lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā
- paramilitārs Pusmilitāra rakstura formējums, kas organizēts pēc bruņoto spēku parauga, bet kam ir palīgspēku loma; piem., zemessardze
- appūst Pūšļojot dziedināt (slimu locekli, ķermeņa daļu); iedvest maģisku spēku (piemēram, zālēm, ūdenim)
- radioklusēšna Radiopārraižu aizliegums, lai slēptu no pretinieka savējo karaspēka (spēku) atrašanās vietu un darbību
- radiokontrole Radiosakaru noteiktās kārtības kontrole, lai pārbaudītu karaspēka daļas un savienojumu slēpto vadību, darbības režīmus, radiomaskēšanos, iekārtu tehniskās ekspluatācijas prasību un radiosakaru noteikumu izpildi
- noboncēt radīt pēkšņu, īslaicīgu troksni, kas raksturīgs kam lielam, smagam krītot, atsitoties; noskanēt šādam troksnim
- pēkšināt radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt
- pēkšķināt radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt
- uzdrošināties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties
- uzdrīkstēties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties
- pēkstēt radīt troksni ar svilpi no akācijas koka (pēksti 2)
- archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
- kreativitāte Radošums - radošs spēks, spēja izgudrot, ideju bagātība
- jauns Raksturīgs cilvēkam jaunībā; arī enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns
- pudūc Raksturo kādu pēkšņu un ātru kustību
- pudūkš Raksturo kādu pēkšņu un ātru kustību
- koksnes nodilumizturība raksturo koksnes spēju pretoties virsmas slāņa sagraušanai mehāniskā spēka (parasti berzes) iedarbībā
- šņabac Raksturo pēkšņu darbību, piemēram, lēcienu, kaut ko ķerot
- žļāgs Raksturo pēkšņu izliešanas darbību
- zmaugt Raksturo pēkšņu saķeršanu, sagrābšanu, arestu
- žļaugs Raksturo plaukšķošu troksni, kāds rodas kaut kam smagam pēkšņi iekrītot ūdenī vai sitot ar kaut ko slapju
- žļākš Raksturo troksni, kas rodas pēkšņi izlejot kādu šķidrumu
- gāzdinamiskā stūre raķešdzinēja vadības ierīce, kas nosaka vilces spēka darbības virzienu
- elektriskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura vilcējspēku rada elektroenerģijas ierosināta reaktīva strūkla, kas izplūst no dzinēja; reaktīvās strūklas ātrums var sasniegt vairākus simtus km/s
- raķešu bāze raķešu karaspēka bāze
- raķetnieks Raķešu karaspēka karavīrs
- kosmiskā raķete raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku
- kodolraķete Raķete, kurā par dzinējspēka avotu izmanto kodolreakcijās atbrīvojušos enerģiju
- sacelties Rasties un izplatīties, parasti pēkšņi (par ziņām, baumām u. tml.)
- samisēties Rasties, gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei (parasti rīcībā, darbībā)
- sacelties Rasties, iesākties, parasti pēkšņi (par parādībām dabā)
- saķerties Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.)
- bruņoties Ražot vai iegādāties kaujas līdzekļus un apgādāt ar tiem bruņotos spēkus
- ražošanas spēki ražotājspēki
- ražošanas veids ražotājspēku un ražošanas attiecību vienība vēsturiski noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē
- plazmas dzinējs reaktīvais dzinējs, kurā reaktīvo spēku rada ar elektromagnētisko lauku paātrināta darbviela plazmas stāvoklī
- aprauties refl. --> apraut (2); pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.)
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai; šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums
- maskons Relatīvi blīvāks iežu koncentrējums desmitiem km dziļumā zem Mēness vai kāda cita debess ķermeņa virsmas, kur novērojama smaguma spēka anomālija
- deisms Reliģiski filozofiska mācība (17. un 18. gadsimtā), kas Dievu vai dievišķu spēku atzīst par bezpersonisku pasaules pirmcēloni, Visuma arhitektu, kurš pēc pasaules radīšanas akta vairs neiejaucas dabas, sabiedrības un cilvēces dzīvē
- grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks
- seluni Relikta aborigēno cilšu grupa, dzīvo Birmas dienvidu piekrastē un Mjei arhipelāgā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi vai budisti
- akumulatoru remontdarbnīca remontdarbnīca spēkratu akumulatora bateriju remontdarbiem, kurā ir iekārtotas darba vietas ar iekārtām, darba rīkiem un piederumiem akumulatoru pārbaudei, uzlādēšanai un remontam
- riepu remontdarbnīca remontdarbnīca spēkratu apriepojuma remontdarbiem, kurā ir iekārtotas darba vietas ar iekārtām, darbarīkiem un piederumiem riepu un kameru montēšanai un demontēšanai, pārbaudei un remontam, riteņu balansēšanai un citiem ar spēkratu apriepojumu saistītiem darbiem
- virsbūvju remontdarbnīca remontdarbnīca spēkratu virsbūvju remontdarbiem, kurā ir iekārtotas darba vietas ar nepieciešamajām iekārtām, darbarīkiem un piederumiem virsbūvju defektu labošanai: metāla stiepšanai, metināšanai un citiem ar spēkratu virsbūvēm saistītiem remontdarbiem
- montāžas darbi remontdarbu veids, kurā operators atsevišķus elementus funkcionāli savieno konstruktīvā sistēmā; spēkratu vai to agregātu montāžu veic, gan radot jaunas mašīnas, gan pēc to atjaunošanas remonta savienojot detaļas un mezglus atbilstoši tehnoloģijai
- pašremonts Remonts, ko kāds veic pats ar saviem spēkiem, līdzekļiem
- ekspluatācijas remonts remonts, kura nepieciešamība atklāta spēkratu ekspluatācijas laikā un tas jāveic nekavējoties
- atspēkojums rezultāts --> atspēkot
- samulsums rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta
- pārslodze Rezultējošā spēka (vilces un aerodinamiskā spēka summas) attiecība pret masas spēku; mēra ar akselerometru
- paralēlu spēku centrs rezultējošā spēka pielikšanas punkts, kas nemainās, ja visus spēkus ap to pagriež par vienādiem leņķiem
- testamenta izpildītājs rīcības spējīga persona, kuru iecēlis mantojuma atstājējs testamentā vai citā viņa gribas aktā nolūkā, lai tiktu izpildīts testaments, kas stājies likumīgā spēkā
- Jammu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras, ūdens stihijas, pazemes un haosa spēku personifikācija, arī kārtības un taisnības dievs
- Akhita Rietumsemītu mitoloģijā - un eposā spēkavīrs - mednieks, gudrā valdnieka Danilu dēls
- Ķeizarmežs Rīgas pilsētas daļas "Mežaparks" nosaukums līdz 1923. g., kas cēlies no tā, ka 1621. g., Rīgas ieņemšanas laikā, Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs šajā apkārtnē ierīkoja sava karaspēka nometni
- amata rotas Rīgas pilsētas karaspēka vienības viduslaikos, kuras tika komplektētas no amatnieku cunfšu locekļiem
- upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ
- vīziometrs Rīks redzes spēka izmēģināšanai
- tribometrs Rīks, ar ko izmērīt kāda ķermeņa berzēšanās spēku
- kodolrisks Risks, ko nosaka komandieris un kam uzbrukuma operācijā varētu būt pakļauti savējo spēki, ja kodolierīces sprādziens vērsts uz tuvu esošu pretinieka mērķi
- dzenošais ritenis ritenis, kas no enerģijas avota pievadīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā un savu rotāciju pārvērš transportlīdzekļa virzes kustībā
- dzenamais ritenis ritenis, kura centram no transportlīdzekļa rāmja pielikts horizontāls spēks; tas rotē transportlīdzekļa virzes kustības rezultātā
- velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume
- riteņu karināšana riteņu atbrīvošana no vertikālās slodzes, paceļot spēkratus vai kādu to daļu; šāda tehnoloģiska operācija tiek lietota riteņu pārbaudes un maiņas, balstiekārtas pārbaudes un tamlīdzīgos gadījumos
- bremze ritošā sastāva iekārtu komplekss, kas rada vilcienā kustības pretestības spēkus, lai varētu apstāties vai regulēt kustības ātrumu
- baltā maģija rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt labu pārdabisko spēku darbību
- melnā maģija rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību
- elastības robežas robeža, līdz kurai materiālu var deformēt, pirms sākas paliekoša deformācija, skaitliski to izsaka ar spēku (kg uz kvadrātmilimetru), kas paliekošo deformāciju sāk izraisīt
- brīvās krišanas beigu ātrums robeža, uz kuru tiecas brīvās krišanas ātrums vides pretestības spēka iedarbībā, pieaugot brīvās krišanas laikam; šis lielums atkarīgs no gaisa pretestības un brīvās kustības paātrinājuma
- robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās
- robežsargs Robežapsardzības karaspēka karavīrs
- labars Romas imperatoru karogs, ko nesa karaspēkam pa priekšu; šaurākā nozīmē kristiešu laika ar Kristus monogrammu rotāts uzvaras karogs
- limitrofs Romas impērijā - pierobežas apgabals, kas uzturēja tur novietoto karaspēku
- milicija Romas pilsoņu karaspēks Senās Romas impērijas sākumposmā; pēc pastāvīgas armijas izveidošanas tā sauca tikai uz kara laiku sapulcinātās neprofesionālās armijas vienības
- taurobolija Romiešu reliģijas rituāls, kura laikā iniciācijas kandidāti iekāpj bedrē, virs kuras tiek nokauts vērsis, un mazgājas vērša asinīs un dzer tās; tas piešķir viņiem dalību dzīvē un vērša spēku
- societas Romiešu tiesībās uz konsensuāla līguma pamatota sabiedrība kopēju mērķu sasniegšanai kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem
- agrimēnsors Romiešu zemes mērnieks, kas sākotnēji strādāja karaspēkā, sadalot nometnes un zemes gabalus
- priekšrota Rota, ko izsūta ap 1 km priekšā karaspēka gājiena apsardzībai
- maršrota Rota, ko kara laikā sūta no rezerves karaspēka uz fronti karaspēka daļu papildināšanai
- propelleris rotējoša ierīce ar lāpstiņām vilces spēka iegūšanai gaisā
- rotācijas elektrodzinējspēks rotējošā vadītājā vai ar rotējošu magnētisko lauku inducēts elektrodzinējspēks
- pretsvars rotējošai detaļai piestiprināts papildu svariņš, lai novērstu rotējošas nelīdzsvarotas masas centrbēdzes spēku
- vārpsta Rotējošs mašīnas elements griezes kustības un spēka momentu pārvadīšanai
- ritenis Rotējošs riņķveida (iekārtas, ierīces u. tml.) elements spēka, griezes kustības pārnesei
- saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi
- iedergties Runājot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, radot asu, augstu toni
- motorūpnīca Rūpnīca, kur ražo motociklus, mopēdus u. tml. viengrambas spēkratus
- motorūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver motociklu, mopēdu u. tml. viengrambas spēkratu ražošanu
- kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai
- kombinētā lopbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības u. c. barības veidu maisījums miltu, drupatu, granulu vai brikešu veidā; katrai dzīvnieku sugai un grupai izēdina tai gatavotu kombinēto lopbarību; barības maisījums
- sabiedrības līgums sabiedrība ir divu vai vairāku personu apvienošanās uz sabiedrības līguma pamata kopēja mērķa sasniegšanai ar kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem
- sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, ko veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku
- reliģija sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem
- satrūkties Sabīties; tikt, parasti pēkšņi, iztraucētam
- mēroties Sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā)
- mēroties spēkiem Sacensties fiziskajā spēkā
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā
- pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā); izjukt (1)
- cīniņš Sadursme (ar naidīgu spēku), vēršanās (pret to), cenšanās uzvarēt (to); cīņa (6)
- cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru
- divkauja Sadursme, arī sacensība (starp diviem pretiniekiem), kurā nelieto fizisku spēku
- karš sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu)
- savīroties sadūšoties; sakopot visus spēkus
- Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību"
- balasts Saimnieciski neizmantojama krava, smagums, ko novieto transportlīdzeklī (piemēram, kuģī, lidaparātā) dažādu spēku līdzsvarošanai
- karš saistīts ar bruņotajiem spēkiem vai dienestu tajos
- militārs saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs; saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs
- moto saistīts ar motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem
- stēnisks saistīts ar organisma spēka pieaugumu, enerģijas kāpinājumu (emocionāla stāvokļa rezultātā)
- okults saistīts ar pārdabiskiem spēkiem un parādībām
- dinamisks saistīts ar skaņu spēku, tā dažādām pakāpēm
- gravimetrisks saistīts ar smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā, tam raksturīgs
- potenciāls saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos
- hidrauliskais sajūgs sajūgs, kas pārnes jaudu no vienas vārpstas uz otru, izmantojot šķidruma plūsmas radītos spēkus; sastāv no viena otram līdzās novietotiem sūkņa un turbīnas skrejratiem, lieto automobiļos, traktoros, kuģos u. c.; hidrosajūgs
- gurt Sajust nespēku; kļūt nespēcīgam
- apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu
- pagurt Sajust samērā lielu nespēku; kļūt nespēcīgākam
- kāds vējš atpūtis saka brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu
- gaismas stars tumsas valstībā saka par cildenu, garīgi stipru cilvēku, kas dod spēku citiem, garīgi bagātina apkārtējos
- skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
- spuras gaisā saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies
- kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru, cirvi) pa galvu (arī pa pieri) saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, pārsteidzošs, parasti nepatīkams
- kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu
- bumbas sprādziens saka par ko pēkšņu, pārsteidzošu, pavisam negaidītu
- kā ar cirvi pa pieri saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz
- Amoka skrējiens saka par ļoti ātru skrējienu līdz spēku izsīkumam
- kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
- kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
- kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
- kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
- kā naža dūriens saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
- kā duncis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
- nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām
- kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība
- kunga (retāk vīra) prātā (arī dūšā) saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku
- vīra (biežāk kunga) dūšā (arī prātā) saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku
- kā pele lamatās saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā
- kā pele slazdā saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā
- kā circenis karstos pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā
- kā circenis (karstos) pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā
- likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē
- (kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu
- iziet kā nazis caur sirdi saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina
- pirmā dzirdēšana saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu
- pūtējs iet ārā saka tad, ja ļoti smagi jāstrādā un vairs nav spēka
- kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
- no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
- no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
- kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
- noveļas kā akmens no sirds (kādam) saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru (pēc smaga pārdzīvojuma,, nepatikšanām, ilgstošām rūpēm)
- nāve pārsteidz (kādu) saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē
- krīt kā lācis uz medu saka, ja (parasti vīrietis) ļoti aizraujas ar kādu, iemīlas kādā, ja visiem spēkiem, uzmācīgi cenšas ko iegūt
- sirds (no)tirpst saka, ja (pēkšņi) pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums
- iesist galvā saka, ja alkohols rada pēkšņu noreibumu
- otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu
- kunga prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku
- trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā)
- kā mušas uz medu saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu
- dzirkstis šķīst gar acīm (kādam) saka, ja ir liela fiziska piepūle, ja saņem spēcīgu sitienu, ja ir spēcīgs, pēkšņs pārdzīvojums
- kā ar slotu aizslaucīts saka, ja kā pēkšņi vairs nav
- kā vēja aizpūsts saka, ja kā vairs pēkšņi nav, ja kas strauji pazūd
- pulveris ir sauss (kādam) saka, ja kādam ir daudz spēka, izturības ko veikt
- dibens ir par vieglu (kādam) saka, ja kādam kaut kas nav pa spēkam, ja nav vajadzīgās izturības, lai ko veiktu līdz galam
- (vēl) ir pulveris (ragā, arī pulvernīcā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- (vēl) ir pulveris pulvernīca (arī ragā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- (vēl) ir pulveris ragā (arī pulvernīcā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- ir pulveris sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- vēl ir pulveris ragā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- vēl ir pulveris pulvernīcā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- ir pulveris ragā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- ir pulveris pulvernīcā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams
- kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust
- aizkūp kā kvēps saka, ja kāds ātri, nemanāmi aizskrien, pēkšņi pazūd
- zaķa pastalas saka, ja kāds bēg, iet projām, pēkšņi sāk skriet
- kā lūks saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka
- kā no gaisa nokritis saka, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies
- uz deguna krizdams saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu
- kā no miroņiem augšā cēlies saka, ja kāds ļoti pārsteidz ar pēkšņu, negaidītu, necerētu, neiedomājamu parādīšanos
- mēle balta (kādam) saka, ja kāds nespēj parunāt, atspēkot cita teikto, ja ir vilšanās, neizdošanās, neveiksme
- spuras ir gaisā saka, ja kāds pēkšņi apvainojas, sadusmojas
- acis aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg
- pazūd kā rīta rasa saka, ja kāds pēkšņi pazūd, ja kas viegli, ātri izzūd, izgaist, izput
- uguns pakulās saka, ja kāds pēkšņi sadusmojas, ir ļoti sašutis vai ja sākas tracis
- kā nopļauts saka, ja kāds pēkšņi saļimst, nokrīt pie zemes
- kā ar mietu pa pieri saka, ja kāds pēkšņi saskaras ar ko negaidīti skarbu, satriecošu, ja uzzina ko pārsteidzošu
- kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko)
- kur gadījies, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās
- pazūd kā kaltiņš kulītē saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd
- pazūd kā žīds pa Miķeļiem saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd
- saplok kā pārdurts pūslis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti zaudē pašpārliecību, bravūrīgumu
- klupdams krizdams saka, ja kāds strādā pāri spēkiem
- gatavs (vai) no ādas izlīst saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt)
- izlīst no ādas laukā saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt)
- sirds (vai) pamirst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu
- sirds (vai) pamirst (arī stājas) saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu
- sirds (vai) stājas (arī pamirst) saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu
- sabrūk kā kāršu namiņš saka, ja kas pēkšņi beidz pastāvēt, izgaist, ja ieceres, nodomi nepiepildās
- duras kā nazis sirdī saka, ja kas pēkšņi izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
- nokrīt kā migla no acīm saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams
- elpa (retāk dvaša) aizraujas (retāk aizsitas) saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj
- kā akā iekritis saka, ja kas pēkšņi pazudis, nav nekur atrodams, ja par kādu nav nekādu ziņu
- ieduras kā skabarga saka, ja kas pēkšņi rada sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu
- kā eļļa ugunī saka, ja kas pēkšņi saasina situāciju, izraisa sašutumu, dusmu uzliesmojumu
- kā ar nazi nogriezts saka, ja kas pēkšņi tiek pārtraukts, beidzas apraujas
- kā ar vāli pa pieri saka, ja kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz, ja ko pēkšņi, negaidīti izprot, aptver
- rokas ir par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt, paveikt, sasniegt
- nokrīt kā zvīņas no acīm saka, ja kaut kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams
- sirds pamirst saka, ja kaut kas pēkšņi rada ļoti spēcīgu pārdzīvojumu
- uz dzīvību un nāvi saka, ja neatlaidīgi, visiem spēkiem, nesaudzējot dzīvību, cīnās, karo, aizstāv kādu
- uzkrīt kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas
- kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas
- noveļas kā slogs no krūtīm saka, ja pēc kā nomācoša pēkšņi izjūt atvieglojumu
- kā atjaunots saka, ja pēc paguruma sajūt atkal spēku, enerģiju, dzīvesprieku
- acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst
- acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst
- asaras sprāgst acīs saka, ja pēkšņi acīs rodas asaras
- asaras sprāgst no acīm saka, ja pēkšņi acīs rodas asaras
- noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām)
- noveļas kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām)
- kā vēja dzelts saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.)
- sirds iekņudas saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu
- nokrīt kā migla (arī zvīņas) no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs
- nokrīt kā zvīņas (arī migla) no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs
- nokrist kā migla no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs
- kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
- kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
- kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
- kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
- kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
- kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
- kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
- kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
- kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma)
- elle vaļā saka, ja pēkšņi notiek kas negaidīts
- sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība
- sirds nošļūk zemu (arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība
- notirpst sirds saka, ja pēkšņi pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums
- nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml)
- gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.)
- karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
- zeme pazūd zem kājām saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis
- liktenis uzsmaida saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs
- vārās kā raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā (biežāk bruņota cīņa) vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši, haotiski
- sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas, notrīs, notrīc) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu
- sirds iedrebas saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu
- sirds ietrīcas (biežāk iedrebas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu
- atduras kā miets saka, ja straujā gaitā uz noteiktu mērķi kaut kā neparedzēta dēļ pēkšņi apstājas
- kā ar cirvja pietu pa pieri saka, ja teiktais ir negaidīti ass, pārlieku tiešs, ja kas pēkšņi pārsteidz
- seja sastingst saka, ja vaibsti pēkšņi kļūst nekustīgi, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē
- rokas atkrīt (biežāk nolaižas) saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu
- sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
- ak tā saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras
- galvu augšā saka, mudinot saņemt visus spēkus, nezaudēt drosmi, saglabāt optimismu, ticēt pozitīvam atrisinājumam
- mēles galā saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirsto nosaukumu, vārdu
- uz mēles būt saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu
- iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko
- piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko)
- turēties Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības; nepadoties grūtībām, šķēršļiem
- saspēkoties Sakopot spēkus
- sadūšāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties
- sasparāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties
- sastarāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu
- saņemt Sakopot, sakoncentrēt (parasti spēkus, drosmi, domas)
- morālais nolietojums sākotnējās vērtības pazemināšanās tehniskā progresa dēļ; spēkrati vai to agregāti morāli nolietojas sakarā ar iespējām to vietā izmantot jaunus, modernākus vai efektīvākus
- aizdīkties sākt (pēkšņi, uz īsu brīdi) brēkt, viegli iebrēkties
- sašaudīties sākt (pēkšņi) nemierīgi šurp un turp kustēties
- aizčūkstēt sākt čukstēt (pēkšņi, uz īsu mirkli)
- aizčūkstēt sākt čurkstēt (pēkšņi, uz īsu mirkli)
- sakustināt sākt emocionāli ietekmēt, parasti pēkšņi (cilvēku, tā psihi)
- pielikt spēku sākt iedarboties ar spēku (uz ko)
- trūkties sākt izjust bailes, parasti pēkšņi
- saluncināties sākt luncināt (pēkšņi, uz īsu brīdi)
- sašautīties sākt pēkšņi, nemierīgi kustēties
- sasāpt sākt pēkšņi, stipri sāpēt
- sisties sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā virzienā); pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu
- sagriezties sākt virpuļot(par sniegu, smiltīm, lapām u. tml.); pēkšņi rasties (par kā virpuli)
- sabūkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, būkšķināt
- sačaukstināt Sākt, parasti pēkšņi, čaukstināt
- sadrebēt Sākt, parasti pēkšņi, drebēt; īsu brīdi drebēt
- sadusmoties Sākt, parasti pēkšņi, dusmoties
- sarosīties Sākt, parasti pēkšņi, gatavoties (ko darīt), arī rīkoties
- sagāzelēties Sākt, parasti pēkšņi, gāzelēties; īsu brīdi gāzelēties
- sagrabināt Sākt, parasti pēkšņi, grabināt
- sagražoties Sākt, parasti pēkšņi, gražoties; īsu brīdi gražoties
- sagrīļoties Sākt, parasti pēkšņi, grīļoties; īsu brīdi grīļoties
- sagrozīt Sākt, parasti pēkšņi, grozīt (ķermeņa daļu); īsu brīdi grozīt
- satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) - piemēram, - par aukstumu
- satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju)
- sailgoties Sākt, parasti pēkšņi, ilgoties
- sadrūmt Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu)
- satumst Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju)
- sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, izraisīt kustību (šķidrumā, arī ūdenstilpē); īsu brīdi izraisīt kustību
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, izraisīties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
- samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties
- sakaunēties Sākt, parasti pēkšņi, kaunēties
- sakautrēties Sākt, parasti pēkšņi, kautrēties
- saklabināt Sākt, parasti pēkšņi, klabināt; īsu brīdi klabināt
- saklanīties Sākt, parasti pēkšņi, klanīties; īsu brīdi klanīties
- sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piemēram, ko satvertu, kur ievietotu); īsu brīdi kratīt
- sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, kustināt (priekšmetu); īsu brīdi kustināt
- salīgoties Sākt, parasti pēkšņi, līgoties; īsu brīdi līgoties
- sajaunoties Sākt, parasti pēkšņi, ļaunoties
- saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par ķermeni, tā daļu); īsu brīdi ļodzīties
- saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par priekšmetiem); īsu brīdi ļodzīties
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt miera stāvokli (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām); īsu brīdi mainīt miera stāvokli
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt stāvokli (par priekšmetiem); kļūt tādam, kura stāvokli sāk, parasti pēkšņi, mainīt
- saminstināties Sākt, parasti pēkšņi, minstināties; īsu brīdi minstināties
- samīņāties Sākt, parasti pēkšņi, mīņāties; īsu brīdi mīņāties
- samirkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, mirkšķināt (acis, arī plakstiņus); īsu brīdi mirkšķināt
- samulst Sākt, parasti pēkšņi, mulst
- saņirbināt Sākt, parasti pēkšņi, ņirbināt; īsu brīdi ņirbināt
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem)
- sapiktoties Sākt, parasti pēkšņi, piktoties
- saplaukšķināt Sākt, parasti pēkšņi, plaukšķināt; īsu brīdi plaukšķināt
- saplikšķināt sākt, parasti pēkšņi, plikšķināt
- saplīkšināt Sākt, parasti pēkšņi, plīkšķināt
- saplīkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, plīkšķināt
- saplivināt Sākt, parasti pēkšņi, plivināt; īsu brīdi plivināt
- sapurināties Sākt, parasti pēkšņi, purināties; īsu brīdi purināties
- saraustīt Sākt, parasti pēkšņi, raustīt; īsu brīdi raustīt
- saraustīties Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā dalām); īsu brīdi raustīties
- sariebties Sākt, parasti pēkšņi, riebties
- sarīstīties Sākt, parasti pēkšņi, rīstīties; īsu brīdi rīstīties
- sasāpēties Sākt, parasti pēkšņi, sāpēt
- sasirdīties Sākt, parasti pēkšņi, sirdīties
- saskaisties Sākt, parasti pēkšņi, skaisties
- saskurināt Sākt, parasti pēkšņi, skurināt; īsu brīdi skurināt
- saskurināties Sākt, parasti pēkšņi, skurināties; īsu brīdi skurināties
- sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu)
- sabangot Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi viļņoties
- sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi viļņoties; īsu brīdi spēcīgi viļņoties
- sastomīties Sākt, parasti pēkšņi, stomīties, mulst
- sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties
- sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties
- sašaubīties Sākt, parasti pēkšņi, šaubīties; īsu brīdi šaubīties
- sašķindināt Sākt, parasti pēkšņi, šķindināt
- sašļakstināt Sākt, parasti pēkšņi, šļakstināt; īsu brīdi šļakstināt
- sašmīkstināt Sākt, parasti pēkšņi, šmīkstināt; īsu brīdi šmīkstināt
- sašūpot Sākt, parasti pēkšņi, šūpot; īsu brīdi šūpot
- sašūpoties Sākt, parasti pēkšņi, šūpoties; īsu brīdi šūpoties
- satrīcēt Sākt, parasti pēkšņi, trīcēt; īsu brīdi trīcēt
- satrīsēt Sākt, parasti pēkšņi, trīsēt; īsu brīdi trīsēt
- savēcināt Sākt, parasti pēkšņi, vēcināt; īsu brīdi vēcināt
- savēcināties Sākt, parasti pēkšņi, vēcināties; īsu brīdi vēcināties
- savēzēt Sākt, parasti pēkšņi, vēzēt; īsu brīdi vēzēt
- savēzēties Sākt, parasti pēkšņi, vēzēties; īsu brīdi vēzēties
- savibrēt Sākt, parasti pēkšņi, vibrēt; īsu brīdi vibrēt
- savicināt Sākt, parasti pēkšņi, vicināt; īsu brīdi vicināt
- savicināties Sākt, parasti pēkšņi, vicināties; īsu brīdi vicināties
- saviļņoties Sākt, parasti pēkšņi, viļņoties; īsu brīdi viļņoties
- savirmoties Sākt, parasti pēkšņi, virmot; īsu brīdi virmot
- savirpuļot Sākt, parasti pēkšņi, virpuļot; īsu brīdi virpuļot
- sagriezties Sākt, parasti pēkšņi, virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi (piemēram, par dūmiem, tvaikiem)
- sazvalstīties Sākt, parasti pēkšņi, zvalstīties; īsu brīdi zvalstīties
- sazvēroties Sākt, parasti pēkšņi, zvāroties; īsu brīdi zvāroties
- sajemt Sākties, izraisīties (par pēkšņām, stiprām sāpēm)
- sagriezties Sākties, parasti pēkšņi, un izraisīt vidē riņķveida kustības (parasti par puteni, vētru)
- samesties Saliekties, savilkties u. tml. (parasti nespēkā, sāpēs, bēdās)
- divlīkumā Salīkušā stāvoklī; sarāvies, salīcis (parasti aiz sāpēm, nespēka)
- kohēzija Salipšana, saistīšanās; salipšanas spēks; savstarpējā pievilkšanās
- salimt Saļimt - sagumt, nespēkā sabrukt
- noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām)
- hipopotence Samazināts spēks, sevišķi pavājināta smadzeņu garozas elektriskā aktivitāte
- pavājš samērā, arī mazliet novājējis; tāds, kam ir samērā maz fiziskā spēka, izturības
- transports sanešu pārvietošanās ar ledāju, ūdeni, vēju un gravitācijas spēka ietekmē
- turēt galvu augšā saņemt visus spēkus, saglabāt optimismu, ticēt pozitīvam atrisinājumam
- pionieris sapieris; arī tas, kas izlūko ceļu karaspēka kustības virzienā
- garde Sardze, īpaši reģenta miesas sardze; atsevišķa karaspēka nodaļa, kas sastāv no izlasītiem dažāda apbruņojuma vīriem
- sprukas Sarežģīta, nevēlama, parasti pēkšņi radusies, situācija, no kuras ir ļoti grūti izkļūt
- murkšķināties Sasaukties pēkšķot (par pīlēm)
- mana Saskaņā ar melanēziešu un polinēziešu ticējumiem, pārdabisks spēks, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm
- frontes līnija saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem kaujas laikā vai stabilizācijas periodā
- normālā reakcija saskares virsmās pa normāli vērsta reakcija; ja tā kļūst negatīva, vienpusīgā balstā zūd kontakta spēki un objekts atraujas no balsta
- sacekoties Saspēkoties
- sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai
- savākt Sasprindzināt (garīgos vai fiziskos spēkus) noteiktai darbībai; sakopot
- sakost zobus Sasprindzināt spēkus
- pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu)
- zobus sakodis sasprindzinot visus spēkus, ar lielu piespiešanos, paciešot ko ļoti nepatīkamu, sāpīgu
- komunikācijas līnija satiksmes ceļš, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmugures rajoniem
- izbiedēt Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes; arī izbaidīt
- uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties (no miega)
- paisuma vilnis Saules vai Mēness pievilkšanas spēku radīts ūdenslīmeņa svārstību vilnis ar 12 st. un 25 min ilgu laika periodu
- vieši Saules vieši - parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus"), arī vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
- nogāžu procesi sausas vai ar ūdeni piesātinātas grunts un iežu virskārtas pārvietošanās pa nogāzi smaguma spēka ietekmē, kas rada nobrukumus, noslīdeņus, nobiras, nogruvumus, seljes, kurumus, ziemā – lavīnas
- sausā ieleja sausleja - lineāri pazeminājumi, kuros ūdens straume ir tikai sezonāli; veidojas arīda klimata apgabalos, kur izplatīti ūdenscaurlaidīgi ieži, arī karsta rajonos, apstākļos, kad upes ūdeņi pēkšņi aizplūst pazemē
- samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra
- spēkrati Sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piemēram, automobilis, traktors, motocikls)
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, kavalērijas) taktiskā apakšvienība, kurā ietilpst, piemēram, vairākas baterijas, vairāki eskadroni
- taktiskā apakšvienība sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības
- divīzija Sauszemes karaspēka taktiskā pamatvienība
- armija Sauszemes karaspēks
- arhistratēgs Sauszemes un jūras karaspēka virspavēlnieks
- archistratēgs Sauszemes un jūras karaspēka virspavēlnieks Senajā Grieķijā
- novadpētniecība Sava novada pētīšana, ko veic galvenokārt ar vietējās sabiedrības spēkiem
- autodeterminisms Savas gribas un darbības noteikšana ar saprāta spēku un brīvības apziņu
- variem savienojumā "ar variem" - ar varu, ar spēku
- lauzt savienojumā "lauzt vaļā": ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu)
- pols savienojumā "magnētiskais pols": pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiska lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols)
- lēkt savienojumā ar "augšā", "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus)
- pielēkt savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties
- sprukt savienojumā ar "vaļā": pēkšņi, negaidīti norisēt (par šāvienu)
- no- savienojumā ar verbu norāda uz darbības īslaicīgumu, vienreizējumu, arī pēkšņumu
- pēkšņa atbrīvošana savienojuma pēkšņa pārtraukšana datu pārraides procesā, pretstatā sakārtotai pārtraukšanai; pēkšņu pārtraukšanu iniciē datu saņēmējs un tā notiek bez datu avota piekrišanas, kā rezultātā var tikt pazaudēts kārtējais pārsūtāmais datu bloks
- segners Segnera rats - augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē
- mura Selje - dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu rajonu upju gultnēs krasu uzplūdu laikā
- bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- nerviji sena kareiviska beļģu cilts starp Šeldu un Māsu; tās pēkšņais uzbrukums 57 p. m. ē. Cēzara leģionam tikko nebeidzās ar pilnīgu romiešu sakaušanu
- Amaunete Senajā Ēģiptē viena no astoņām pirmatnējām dievībām vai dievišķajiem spēkiem ogdoādē
- reskripts Senajā Romā - imperatora rakstveida atbilde sakarā ar kādu jautājumu, kas viņam ticis iesniegts izlemšanai; šāda atbilde ieguva likuma spēku
- pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs; imperatora gvardes karavīrs; karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces
- centorija Senajā Romā - simt vīru liela karaspēka nodaļa; pilsoņu grupa, kurai bija vienāds mantas cenzs un viena balss tautas sapulcē
- velīti Senajā Romā - viegli apbruņoti kājnieku karaspēka karavīri
- pretorijs Senajā Romā - vieta (karaspēka nometnē), kur atradās pretora, vēlāk karavadoņa telts, mītne
- centūrija Senajā Romā 100 vīru liela karaspēka apakšvienība, 60 centūrijas veidoja leģionu
- leuterācija Senāk civilprocesā un kriminālprocesā paredzēta kārtība, kā apturēt sprieduma spēkā stāšanos vai to pārsūdzēt revīzijas kārtībā
- pārklausīšana Senāk mājas mācībā lietots kārtējs mājas bērnu zināšanu pārbaudes veids, ko 1634. g. Vidzemē ieviesa zviedru valdība un kas palika spēkā arī krievu laikos; pārbaudes veica pērminderi un/vai mācītāji
- darmašastras Senās Indijas reliģisku un tiesisku nolikumu (bez likuma spēka) krājumi, ko radījušas dažādas reliģiskās skolas vēdu ietekmē
- horunžijs Senatnē - karognesējs kazaku karaspēkā
- doriskais stils sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīgs spēks, vienkāršība
- ajanti Sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (gr. "Aias, Aiantos"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem
- pneima Sengrieķu filozofijā un medicīnā - dzīvības spēks, elpojamais gaiss, gars
- Šahars un Šalims seni rietumsemītu dievi, atjauninātā Ela un Anates un Jaunavas bērni, kam piemīt nepiesātināma rijība, bet pēc septiņu gadu izsūtījuma tuksnesī viņi kļūst par labestīgiem dieviem, kam pa spēkam pat sašķelt jūru
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais
- Agha senindiešu mitoloģijā - asura, valdnieka Kansas karaspēka pavēlnieks, kurš iecerējis nogalināt Krišnu un viņa draugus, pārvērtās par čūsku ar tik milzīgu rīkli, ka Krišnas draugi to noturēja par alu, kur nolēma patverties, taču Krišna viņus izglāba
- Namuči Senindiešu mitoloģijā - dēmons, Danu dēls, kurš piedzirdīja dievu Indru un atņēma viņam spēku, bet tika pieveikts
- Rudra Senindiešu mitoloģijā - dievība, pērkona, niknuma, dusmu personifikācija, dieva Šivas priekštecis vēdismā; graujošais spēks
- linga Senindiešu mitoloģijā - dievišķā radīšanas spēka simbols, vīrieša dzimumlocekļa apzīmējums, falliskā kulta izpausme
- Indra Senindiešu mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, dievu vadonis, senākā vēdiskā panteona augstākais dievs, galvenais cīnītājs pret ļaunuma spēkiem un dēmoniem un Indijas iekarotāju - āriešu sargātājs
- ašvamedha senindiešu mitoloģijā - sīki aprakstīts mitoloģiska rakstura rituāls ar teiksmainu iedarbības spēku, kas, kā apgalvo upanašidas, spēj iecelt rituāla rīkotāju pasaules valdnieka godā un gāzt Indru no debesu troņa
- agnejāstra senindiešu mitoloģijā - teiksmains ierocis, ugunīga šautra vai šķēps ar milzīgu iznīcinošu spēku, vēlākos laikos tam piedāvātas maģiskas īpašības
- joni senindiešu mitoloģijā un dažādos hinduisma novirzienos - dievišķā radošā spēka simbols
- prakriti Senindiešu mitoloģijā un filozofijā - jēdziens, kas apzīmē sākotnējo spēku un dabas radošo enerģiju, objektu pasaules pirmcēloni, kas nav matērija, bet gan pati materialitātes ideja, kas rada iluzoro "matēriju", no kuras sastāv redzamā pasaule
- samnīti Senitāļu ciltis, kas cīnījās pret Romu un 1. gs. p. m. ē. tos gandrīz pilnīgi iznīcināja Romas karaspēks
- Ka Seno ēģiptiešu reliģijā apzīmējums otram "es", kas pavada cilvēku visu mūžu; arī dzīvības spēks
- lochāgs Seno grieķu karaspēka nodaļas, locha, komandieris
- lohs seno grieķu karaspēka taktiska vienība, apmēram 150 vīri, aptuveni atbilst mūsdienu rotai
- druīdisms Seno ķeltu reliģija, kas izpaudās dabas spēku dievināšanā un upurēšanā, ko izdarīja mežos
- Šandi seno ķīniešu ticējumos - augstākais spēks, dievs, piminēts jau 13.-11. gs. p. m. ē. uz zīlēšanas kauliem kopā ar Zemo Senci, Lielo Senci; vēlāk eiropiešu misionāri izvēlējušies šo vārdu kristiešu Dieva apzīmēšanai
- triāriji Seno romiešu karaspēkā \~4.-2. gs. p. m. ē. vecākie karavīri, kas piedzīvojuši jau vairākus karus; kaujā viņi stāvēja trešā rindā
- ablekti Seno romiešu labākās karaspēka daļas, ko izmeklēja no sabiedroto karapulkiem, sastādot karavadoņu personīgo apsardzi
- vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem
- gravitācijas separators separators, kurā vielas sadalīšana notiek gravitācijas spēka ietekmē
- septiņvīru spēks septiņu vīru spēks jeb vārpainā septiņvīre (_Phyteuma spicatum_)
- lēņa tiesības sevišķas tiesības lēņa kunga un viņa vīru attiecību kārtošanai, kas izcēlās franku laikos un R Eiropā bij spēkā apm. 1000 gadus
- kazaciete sieviete, kas dzimusi kādā no bijušajiem kazaku karaspēka apgabaliem
- paziņošana signalizēšana par gaisa uzbrukumu, radioaktīvo, ķīmisko, bioloģisko piesārņojumu, par stihiskām nelaimēm utt.; jūras kara flotē bez tam - par pretinieka, tā mīnu aizsprostojumu, peldošu mīnu atklāšanu, par savējo spēku atrašanos jūrā u. c.
- gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā
- tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos
- oblomovisms Simptomu komplekss, kas raksturīgs personībām ar psihopatoloģisku struktūru - vājš gribasspēks, apātija, riebums pret darbu, slinkums, neuzņēmība, nesavaldība; nosliece laiku pavadīt gultā
- statiski nenoteikta sistēma sistēma, kurā nezināmo skaits (saišu reakcijas vai aktīvie spēki) sistēmas neatkarīgajos līdzsvara vienādojumos (vai noteikumos) ir lielāks par šo vienādojumu (vai noteikumu) skaitu
- pašregulācija sistēmas spējas ar pašas spēkiem uzturēt noteiktu darba režīmu, atjaunot sākotnējo stāvokli tad, kad ārējās iedarbības dēļ sistēma zaudē sakārtotību t.i., atgriezties iepriekšējā stāvoklī vai meklēt pārējos ceļus uz attīstības jauno līmeni, kas nodrošina sistēmas normālu darbību
- digesta Sistemātiski sakārtotu un tematiski apvienotu senās Romas juristu darbu krājums, kas pēc imperatora Justiniana pavēles tika publicēts 533. g., tam bija likuma spēks
- heterosistolija Sistoles spēka nevienmērība
- Vakantanka Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - augstākā dievība, kas simbolizē mistisko dzīvības spēku
- vakonda Siuksu indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- hidrosajūgs sjūgs, kas pārnes jaudu no vienas vārpstas uz otru, izmantojot šķidruma plūsmas radītos spēkus; hidrauliskais sajūgs
- lietderības koeficients skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības
- pārslodze Skaitlis, kas rāda, cik reižu spēks, ar kādu ķermenis spiež uz balsta laukumu, pārsniedz tā normālo svaru
- Puasona koeficients skaitlis, kas raksturo materiāla elastību – absolūtā vērtība (ν) taisna stieņa relatīvās šķērsdeformācijas (ε') attiecībai pret relatīvo garendeformāciju (ε) stiepes vai spiedes deformācijā, ja ir spēkā Huka likums
- berserkeri Skandināvu mitoloģijā - cilvēki, kuriem piemita īpaša spēja nošķirt savu dvēseli no ķermeņa un staigāt apkārt lāča izskatā, tiem piemita ārkārtīgs spēks
- kreščendo skanējuma spēka pieaugšana, pakāpeniska pāreja no klusa skanējuma uz skaļu
- akustiskais bārs skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar 1 dinu lielu spēku uz 1 kvadrātcentimetru; mikrobārs
- ekspromts Skaņdarbs, kas radies it kā nejauši, pēkšņi, improvizācijas rezultātā
- eksprompts Skaņdarbs, kas radies it kā pēkšņi, improvizējot; imprompts
- imprompts Skaņdarbs, runa, priekšnesums, kas radies it kā pēkšņi, improvizējot; ekspromts
- hospitācija Skolotāja vai augstskolas mācību spēka ierašanās cita skolotāja vai augstskolas mācību spēka stundā, resp. lekcijā vai seminārā
- pasniedzējs Skolotājs vidējā profesionālā izglītības iestādē vai augstskolas mācībspēks (docētājs)
- gambīts Skriešanās, kur zirgiem samērā ar viņu spēku uzliek nastas
- meikt Skriet ar visu spēku
- šļukt Slābi, bezspēkā vērsties, slīdēt uz leju (par ķermeņa dalām)
- slēpnis Slepens apsardzības postenis, kura uzdevums ir novērot bīstamas pieejas karaspēka apakšvienībai
- propulsija Sliecība krist uz priekšu; nespēja ejot pēkšņi apstāties; to novēro bālās lodes slimības gadījumā, piem., trīces paralīzes gadījumā
- vienlaidu sliežu ceļš sliežu ceļš, kas izveidots no metinātiem sliežu posmiem, kuru garums ir tik liels (150–950 m), ka temperatūras izmaiņu radītie spēki tajos nevar pārvarēt posma garenvirziena nobīdes pretestības spēkus
- uzliktnis sliežu salaidnes stiprinājuma metāliski elementi, ar ko savieno sliedes un kas uzņem lieces spēkus un šķērsspēkus
- narkolepsija Slimība, kam raksturīgs pēkšņs, nepārvarams īslaicīgs lēkmjveida miegs un muskuļu tonusa izzušana
- skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās; cinga
- bezcukura diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks
- delitescence Slimības simptomu pēkšņa izzušana
- magnetopats Slimību dziedinātājs, kas uzdodas, ka darot to ar magnētisku spēku palīdzību
- abulomānija Slimīga apziņa, ka zudis gribasspēks
- indecīzija Slimīga nenoteiktība, gribas spēka trūkums
- izkliedēta slodze slodze, kurā spēku pielikšanas punkti ir izkliedēti pa tilpumu, laukumu vai līniju
- ļodze Slogojuma veids, kurā notiek taisna stieņa saliekšanās no spiedes spēka ass virzienā
- izčūkstēt Smagi un pārlieku intensīvi strādājot krist nespēkā
- grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt lejup (parasti šķidrumā)
- gravitāte smaguma spēks, smagums; gravitācija
- pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai
- atsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs)
- kriosoliflukcija Soliflukcija - lēna grunts vai augsnes noplūšana pa nogāzi smaguma spēka un temperatūras maiņu iespaidā
- solvāti Solvatācijas produkti - izšķīdinātās vielas molekulas vai joni, ko aptver šķīdinātāja molekulu apvalks, kuru notur elektrostatiskie un van der Vālsa spēki, kā arī koordinācijas un ūdeņraža saites
- spaušanās Sparīgums, spēks kaut ko darot
- spārna enerģētiskā mehanizācija spārna cēlējspēka palielināšana, izmantojot spēka iekārtas enerģiju, lai mainītu spārna applūsmu
- priekšspārnis Spārna mehanizācijas elements lidaparāta spārna priekšā, ar kuru palielina spārna aptekamību un aerodinamisko cēlējspēku, lidojot ar lielu uzplūdes leņķi
- spausme Spaušanās - sparīgums, spēks kaut ko darot
- robežapsardzības karaspēks speciālais karaspēks valsts robežu apsardzībai
- sakaru karaspēks speciālais karaspēks, kas nodrošina bruņoto spēku darbībai nepieciešamos sakarus
- inženierkaraspēks Speciālais karaspēks, kas veic militārus inženiertehniskus uzdevumus
- dežūrkuģis Speciālam uzdevumam norīkots kuģis, lai ļautu citu jūras spēku kuģu kaujas gatavības pakāpei būt zemākai
- starteris Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā; starterbarība
- starterbarība Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā; starteris (2)
- militārrūpnieciskais komplekss specifiska savienība, kas ietver militārās produkcijas ražošanā specializējušos resorus un tiem pakļautos lielos uzņēmumus vai korporācijas, kas saņēmušas militāros pasūtījumus, kā arī bruņoto spēku pārstāvjus, daļu valsts administratīvā aparāta, militārās zinātnes pārstāvjus
- izvirdums Spēcīga, pēkšņa (jūtu, parasti dusmu, naida) izpausme
- trieciens Spēcīga, pēkšņa, parasti kaitīga (fizikālas parādības) iedarbība
- iesisties Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu)
- iesist Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu); iesisties (3)
- šoks Spēcīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, ko izraisa kas pēkšņi, parasti negatīvi, iedarbīgs
- šalts Spēcīgs, parasti pēkšņi radies (skaņu) kopums
- statiskā stiprība spēja izturēt vienreiz pielikto maksimālo ārējo spēku, nesagrūstot un nedeformējoties virs pieļaujamās plastisko deformāciju robežas
- vīža Spēja, spēks
- kodifikācija Spēkā esošo kādas tiesību nozares normatīvo aktu sistematizēšana
- likumu sistematizācija spēkā esošo likumu un citu normatīvo aktu sakārtošana noteiktā saskaņotā sistēmā, lai fiziskās un juridiskās personas varētu orientēties likumos un citos normatīvajos aktos
- pašā (arī pilnā) briedumā spēka gados
- dinamika Spēka gradācija (skaņām)
- gf Spēka grams
- spiesties Spēka iedarbībā virzīties (kur iekšā) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām
- palīgspēka iekārta spēka iekārta papildu enerģijas iegūšanai, ko izmanto pamatdzinēju iedarbināšanai un lai padarītu gaisakuģi neatkarīgu no zemes apkopes līdzekļiem
- stūres piedziņa spēka ierīce (hidrauliskā, pneimatiskā, elektriskā), kas atliec gaisakuģa vadības plāksni atbilstoši signāliem no pilotu vadības svirām vai automatizētās vadības sistēmas
- ņūtonsekunde Spēka impulsa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā)
- kiloponds spēka kilograma nosaukums, ko lieto vairākās Eiropas valstīs (Vācijā, Austrijā, Zviedrijā)
- dinamometrija Spēka mērīšana ar speciāliem aparātiem (dinamo-metriem)
- kilograms Spēka mērvienība – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu – 9,80665 ņūtoni; spēka kilograms
- ņūtons Spēka mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 N ir spēks, kas ķermenim, kura masa ir 1 kg, piešķir 1 m/s^2^ lielu paātrinājumu, kas vērsts spēka darbības virzienā
- dins Spēka mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 dins ir vienāds ar spēku, kas l g masai piešķir paātrinājumu l cm/s2; 1 dyn=0,00001 N (N - ņūtons)
- stens Spēka mērvienība MTS mērvienību sistēmā; 1 sn = 1000 N
- spēka grams spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā; vienu gramu (1 G) liels spēks materiālam punktam ar masu viens grams (1 g) piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu (9,81 m/s^2^)
- ponds Spēka mērvienība, ko lieto Vācijā, Austrijā, Zviedrijā; l p = 0,00980665 N
- pievilkšanas moments spēka momenta lielums, kas nodrošina nepieciešamo savienojuma ciešumu; parasti to normē skrūvju savienojumiem, Nm
- ņūtonmetrs Spēka momenta mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā)
- spēkpilns Spēka pilns; spēcīgs (1)
- hipostēnija Spēka samazināšanās, vārgums
- tf Spēka tonna
- nespēks Spēka trūkums, fizisks vājums; bezspēks
- bezspēks Spēka trūkums; nespēks
- stēnija Spēka un aktivitātes stāvoklis
- dinamoģenēze Spēka vai enerģijas, īpaši muskuļu vai nervu enerģijas rašanās
- hiperstēnija Spēka vai tonusa pieaugums
- spēka impulss spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku
- atlētisms Spēka vingrojumu sporta veids, kurā ar vingrojumu palīdzību tiek veicināta muskuļota auguma un labas stājas izveidošanās; kultūrisms; bodibildings
- Herkuless Spēka vīrs, atlēts
- Samsons Spēkavīrs
- bagātinātājpiedevas Spēkbarības koncentrāti, kas satur olbaltumvielas, minerālvielas, vitamīnus, fermentus, aminoskābes un ir paredzēti graudu vai citas barības maisījumu bagātināšanai
- prestarteri Spēkbarības maisījums barības piedevām jaundzīvnieku pirmajās dzīves nedēļās; parasti lieto iknedēļu vecu atšķirtu sivēnu ēdināšanai; prestarterbarība
- kodolspēki Spēki atoma kodolā, kuri darbojas starp nukloniem
- molekulārspēki Spēki, kas darbojas starp vielas molekulām un saistīti ar molekulu elektronu apvalku mijiedarbību
- sedzējspēki Spēki, kas darbojas šķirti no galvenajiem spēkiem, lai pārtvertu, iesaistītu kaujā, aizkavētu, dezorganizētu un maldinātu pretinieku, pirms tas uzbrūk spēkiem, kas tiek piesegti
- potenciālie spēki spēki, kuru veiktais darbs atkarīgs tikai no ceļa sākuma un beigu koordinātām, bet nav atkarīgs no trajektorijas veida un ķermeņa kustības likuma
- mitiņš Spēkošamās, laušanās
- laušanās Spēkošanās, cīnīšanās
- pikoties spēkoties
- spēkāties Spēkoties
- cīkstēties Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt; cīnīties
- cīkstīties Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt; cīnīties
- cīkstoties spēkoties, cīkstēties
- čīkstoties spēkoties, cīkstēties
- mīties Spēkoties, cīkstēties
- ķīkstēties Spēkoties, cīkstēties, kauties
- čīkstīties Spēkoties, cīnīties
- spēties spēkoties, kauties
- vilkt krampjus spēkoties, satverot ar vienu pirkstu pretinieka saliektu pirkstu un cenšoties to atliekt
- akselerators Spēkrata vadības svira kustības ātruma mainīšanai
- spēkvāģi Spēkrati
- apvidus mašīna spēkrati braukšanai pa sliktiem ceļiem un bezceļu; labo pārgājību panāk ar vairākām dzenošajām asīm, speciālām (arkveida, maiņspiediena) riepām vai kāpurķēdēm un transmisiju (demultiplikators, bloķējams diferenciālis)
- viengrambas (arī divgrambu, trīsgrambu) spēkrati spēkrati, kas pārvietojoties atstāj vienu grambu (divas grambas, trīs grambas)
- žirobuss Spēkrati, parasti autobuss kalnu apstākļiem un raktuvēm, aprīkots ar lielu papildu spararatu - žiroskopu, kas akumulē mehānisko enerģiju; kalnu ceļos, braucot lejup, tas iegriež spararatu, tā uzkrāto enerģiju izmantojot līdzenumā vai braucot kalnup
- plānotā tehniskā apkope spēkratiem individuāli noteikta un tehnisko apkopju izpildes grafikā paredzēta kārtējā tehniskā apkope
- pašgājēja šasija spēkrats, kura kompozīcija un pamatnes konstrukcija paredzēta dažādu darba mašīnu, rīku vai kravas kastes uzmontēšanai vai uzkarināšanai
- apskates bedre spēkratu apskates un tehnisko apkopju darba vieta ar padziļinājumu pazemē, lai piekļūtu spēkratiem no apakšas, ko izbūvē garāžās un remontdarbnīcās; spēkratus uzbrauc uz bedres pa horizontālām sliedēm, izšķir starpriteņu, sānu un ar riteņu tiltiņiem aprīkotas bedres
- pārgājība Spēkratu ekspluatācijas īpašība, kas nosaka to spēju pārvietoties pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu (smiltīm, karjeriem, lauku, mežu, sniegu)
- slēgtā glabāšana spēkratu glabāšana slēgtās telpās, speciāli iekārtotos boksos vai garāžās, kurās spēkrati ir pasargāti no atmosfēras iedarbes un ir iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru
- iedarbināšanas vieglums spēkratu īpašība būt viegli iedarbināmam dažādos ekspluatācijas apstākļos, ko raksturo iedarbināšanai nepieciešamais laiks, pieliekamais spēks un nepieciešamo kustību amplitūda
- noturība spēkratu īpašība pretoties dzinekļa (riteņu) slīdei; ir garennoturība un šķērsnoturība
- piekļuve spēkratu īpašība, kas raksturo iespēju viegli un ērti piekļūt apkalpojamiem mezgliem; piekļuve nosaka papildoperāciju, speciālu instrumentu un palīgiekārtu nepieciešamību un laika izlietojumu tehniskajās apkopēs veicamo pārbaudes, regulēšanas un detaļu nomaiņas darbu izpildei
- apkopes ērtība spēkratu īpašība, kas raksturo to tehnisko apkopju izpildes vieglumu, ērtumu, vienkāršību un patērēto laiku
- akvaplanēšana Spēkratu kustības veids: slīdēšana pa ūdens slāni, kas atdala dzinekli (3) no balstvirsmas; šajā gadījumā pilnīgi zūd dzinekļa (piemēram, riepas) kontakts ar ceļu un līdz ar to arī spēkrata vadīšanas iespēja
- motora darbības izklausīšana spēkratu mezglu pārbaudes metode defektu noteikšanai pēc darbības trokšņiem. Izklausot normālai darbībai neraksturīgus, bet defektiem raksturīgus trokšņus, iespējams atklāt palielinātus detaļu izdilumus, mehānismu izregulēšanos un citus darbības traucējumus. Trokšņu labākai izklausīšanai lieto stetoskopus
- tosols spēkratu motoru dzeses šķidrums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stigrību, augstu siltumietilpību un mazu iztvaikotspēju. Krievijā ražots antifrīzs
- mazgātspēja (eļļai) spēkratu motoru eļļu īpašība, ko raksturo ar eļļas spēju nomazgāt no virzuļu sieniņām lakveida nosēdumus, kas veicina piededžu veidošanos un virzuļu gredzenu piedegšanu
- pakaļējais tilts spēkratu pakaļējā ass ar tai nepieciešamajiem piedziņas mehānismiem
- priekšējais tilts spēkratu priekšēja ass ar piedziņas un stūrēšanas mehānismiem, šasijas daļa ar grozāmiem riteņiem un bremzēm
- manevrējamība Spēkratu spēja viegli pagriezties uz iespējami mazāka laukuma
- spēkratu transmisija spēkratu šasijas mehānismu kopums, kas pārvada griezes momentu no motora uz dzinekli
- vibroakustiskā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšana notiek, mērot vibrāciju parametrus. Šīs metodes vienkāršots variants ir spēkratu sistēmu un agregātu vispārējā tehniskā stāvokļa vērtēšana pēc neraksturīgiem trokšņiem un vibrācijām, bez speciālas aparatūras, izmantojot tikai operatora pieredzi un intuīciju
- subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus
- plānotā diagnostika Spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu, to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbi ir plānoti un izpildāmi pēc noteiktiem spēkratu darba periodiem
- ekspluatācijas diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu, to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbi notiek to ekspluatācijas periodā; parasti tie ir spēkratu pārbaudes, kontroles darbi pirms pamatdarba sākuma, darba laikā un pēc darba maiņas beigām, kā arī novērtējot ievērotos traucējumus darba gaitā; ekspluatatīvā diagnostika
- mašīnu parka ekspluatācija spēkratu un citu mašīnu parkā ietilpstošo mašīnu izmantošana un uzturēšana darba stāvoklī
- mašīnu izmantošana spēkratu un citu mašīnu parkā ietilpstošo mašīnu lietošana tām paredzēto funkciju veikšanai; to lietderību raksturo ar dažādiem izmantošanas koeficientiem
- tehniskā apskate spēkratu un citu mašīnu regulāra pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību lietošanas kārtībai. Valsts tehnisko apskati veic noteiktā termiņā, līdz kuram ir atļauta šo mašīnu dalība satiksmē. Traktortehnikas tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras inspektori, automobiļu un to piekabju tehnisko apskati - inspektori Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskās apskates stacijās
- mašīnu parks spēkratu un citu mobilo mašīnu kopa kādā uzņēmumā vai iestādē, kurā var ietilpt kā spēkrati, tā arī lauksaimniecības mašīnas, piekabes, puspiekabes u. c. transportlīdzekļi; mašīnas
- trokšņainība spēkratu un to daļu īpašība, kas izpaužas trokšņa radīšanā, spēkratiem strādājot; trokšņainību rada ilgstošu neperiodisku svārstību kopums, kas rodas galvenokārt motora, arī citu mehānisko agregātu un riepu darbības laikā
- skārdnieku darbi spēkratu un to detaļu remontā veicamie darbi skārda mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, izplatītākie to paveidi ir skārda griešana, ciršana, locīšana, taisnošana, vīlēšana, urbšana, kniedēšana, kā arī aizzīmēšana un citi darbi
- transportagregāts spēkratu un vienas vai vairāku piekabju vai puspiekabes apvienojums vienā kopā (agregātā) transportdarbu veikšanai. Parasti tas ir autovilciens vai traktorvilciens
- bremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, lietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto trumuļu vai veltņu bremzēšanas stendus, ar kuriem iegūst precīzus mērījumu rezultātus. Stendu slogošanas iekārtas imitē dabisko slodzi, bremzējot spēkratu riteņus vai motora kloķvārpstu
- bezbremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, nelietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto vārpstu attīstīto paātrinājumu (vārpstas iegriešanas metode), motora cilindru pakāpenisku ieslēgšanu vai izslēgšanu (cilindru izslēgšanas metode), vai citus paņēmienus
- bezpārtrauces darbība spēkratu un/vai to agregātu darbs bez darbības pārtraucēm kādā noteiktā laika periodā; bezpārtrauces darbs
- bezatteices darbs spēkratu un/vai to agregātu drošs darbs, bez atteicēm kādā noteiktā laika periodā
- remontdarbi spēkratu un/vai to agregātu un detaļu remontā veicamie darbi, kuros ietilpst atslēdznieku, sastiprināšanas, nostiprināšanas, montāžas, metināšanas, kalēju, varkaļu, lāgošanas, tapsētāju, elektrotehniskie un citi darbi
- remontpiemērotība spēkratu un/vai to agregātu un sistēmu īpašība, kas raksturo to piemērotību un ērtumu atjaunošanas un remonta darbu veikšanai
- ārējā apskate spēkratu vai citu mašīnu parkā ietilpstošo mašīnu un to daļu ārējā izskata pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību normālam izskatam un/vai darba kārtībai
- dūmmērs spēkratu vai motora izmešu kontroles ierīce izmešu optiskā blīvuma parametru (absorbcijas koeficienta) noteikšanai; dūmainības mērītājs
- dūmainības mērītājs spēkratu vai motora izmešu kontroles ierīce izmešu optiskā blīvuma parametru (absorbcijas koeficienta) noteikšanai; dūmmērs
- bezpakāpju regulēšana spēkratu vai to agregātu nepārtrauktas vadības operācija, ko veic, lai iegūtu vai mainītu noteiktu to darbības režīmu. Spēkratu un to agregātu darbības norisi regulē galvenokārt automātiski ar regulatoriem
- resursi spēkratu vai to sistēmu, agregātu vai detaļu potenciālā nostrāde līdz to izmantošanas beigām
- atlikušais resurss spēkratu vai to sistēmu, agregātu vai detaļu prognozētā nostrāde līdz to izmantošanas beigām, ko parasti prognozē resursa diagnostikā
- relatīvā ilgizturība spēkratu, agregāta vai mezgla bāzes detaļu vidējais kalpošanas laiks konkrētajos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai (ieskaitot darbību pēc kapitālajiem remontiem) un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju
- absolūtā ilgizturība spēkratu, agregāta, mezgla vai detaļas kopējais kalpošanas laiks konkrētos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai vai kapitālajam remontam un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju; absolūtais ilgmūžīgums
- pieļaujamā deformācija spēkratu, to mezglu vai detaļu deformācija paredzētajās robežās, kas paliekoši neizkropļo uzdoto formu un/vai izmērus. Parasti tas ir elastīgās deformācijas robežās
- instrumentu komplekts spēkratu, to mezglu vai sistēmu remontam vai atsevišķiem darbiem vajadzīgo instrumentu pilnīgs kopums
- atjaunojamība spēkratu, to sistēmu, agregātu vai detaļu īpašība, ko, ņemot vērā tehniskās apkalpošanas kvalitāti, nosaka iespēja konstatēt un novērst bojājumus un atteices
- forza Spēks
- iņģe Spēks
- koda Spēks
- krampis Spēks
- krapte Spēks
- krefte Spēks
- krunka Spēks
- sila Spēks
- sīle Spēks
- tārpa Spēks
- verņa Spēks
- dziesna Spēks, (fiziska un garīga) varēšana
- lietība Spēks, aktivitāte
- sūcējspēks Spēks, ar kādu (kas) tiek sūkts, sūknēts
- reakcija spēks, ar kādu uz aplūkojamo objektu kontakta vietā iedarbojas ierobežojošais objekts
- aerodinamiskais spēks spēks, ar kuru gāzveida vide (piemēram, gaiss) darbojas uz cietu ķermeni, kas tajā pārvietojas; šo spēku parasti sadala komponentēs koordinātu sistēmā, kas saistīta ar kustības ātrumu (komponentes: aerodinamiskā pretestība, cēlējspēks, sānspēks)
- elektroafinitāte Spēks, ar kuru joni piesaista elektriskos lādiņus
- inerces spēks spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz citiem ķermeņiem, kas cenšas doto ķermeni paātrināt
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes (debess ķermeņa) gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari
- spars Spēks, arī ātrums (darbībai, norisei); augsta (darbības, norises) izpausmes pakāpe
- zirgu darbaspējas spēks, ātrums, izturība, kas ir atkarīgi no zirga tipa, augstākās nervu darbības tipa un individuālām iedzimtām īpašībām
- šmerte Spēks, drosme
- kurāža Spēks, enerģija
- kuraža Spēks, enerģija
- makte Spēks, enerģija
- makts Spēks, enerģija
- tūte Spēks, enerģija
- duka Spēks, enerģija, drosme
- erka Spēks, enerģija, drosme; iedvesma, pacilāta sajūta, īpaši labs garastāvoklis
- ievasa Spēks, iespēja
- moļa Spēks, jauda
- spējeklis Spēks, jauda, spēja
- bionerģija Spēks, kas attīstās dzīvā organismā
- dzinējspēks Spēks, kas darbina (mašīnu, mehānismu)
- pretestība Spēks, kas darbojas kam pretī
- stiepes stiprība spēks, kas nepieciešams, lai stiepjot kaut ko sarautu
- spiediens Spēks, kas perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību
- smagumspēks Spēks, kas rodas gravitācijas rezultātā un ir vērsts vertikāli uz leju; vienāds ar masas un brīvās krišanas paātrinājuma (uz Zemes g=9,81 m/s^2^) reizinājumu
- hidrodinamiskā pretestība spēks, kas rodas, ķermenim pārvietojoties šķidrumā, kā arī šķidrumam plūstot pa kanāliem un caurulēm
- centrifugālais spēks spēks, kas tiecas attālināties no vidus punkta
- dinamiskā viskozitāte spēks, kas vajadzīgs gāzes vai šķidruma kārtiņu savstarpējai pārbīdei
- virzītājspēks spēks, kas virza uz priekšu, attīsta
- centrtieces spēks spēks, kas virzīts uz ķermeņa rotācijas c. un notur rotējošo ķermeni tā orbītā
- vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piemēram, sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai
- smaguma spēks spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu
- vilcējspēks Spēks, kuru vilcējs (3) vai lokomotīve pārnes uz velkamo mašīnu, piekabi, vilcienu u. tml.
- sperkme spēks, sparīgums
- jauda Spēks, spēja (cilvēkam)
- spējiens spēks, spēja (kaut ko darīt)
- spēcība Spēks, stiprums
- krepeste Spēks, stiprums, izturīgums
- gvalta Spēks, vara
- ummaka Spēks, vara
- potestas Spēks, vara, iespēja
- jūgs Spēks, vara, kas ierobežo, apspiež cilvēku; spaidi
- force Spēks, vara, stiprā puse
- umaka Spēks, vara; steigšanās
- duks Spēks; enerģija (cilvēkam)
- nožs Spēks; spars
- intensitāte Spēks; spraigums
- tērpa Spēks; tārpa
- vare Spēks; varēšana
- triecienešelons Spēku apakšvienība, kuras plānotais uzdevums ir dot sākotnējo triecienu objekta zonai
- Ritera metode spēku aprēķina metode kopnes stieņos, šķeļot kopni vēlamā vietā tā, lai bez vienādojumu sistēmas atrisināšanas noteiktu vajadzīgos spēkus
- kustības pretestība spēku kopums, kas vērsti pretī ierīces, transportlīdzekļa vai tml. mehāniskai kustībai
- pamatpretestība Spēku kopums, kas vērsti pretī ierīces, transportlīdzekļa vai tml. mehāniskai kustībai
- polidinamija Spēku pārpilnība
- pārspēks Spēku pārsvars (cīņā)
- lidaparāta slodzes spēku sistēma (virsmas un masas spēki), kas darbojas uz lidaparātu un nosaka tā stiprības aprēķinu
- plakanisku spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēki darbojas vienā kopējā plaknē
- telpiska spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēki ir izkaisīti telpā (dažādos virzienos), kopumā tiem var būt projekcijas uz visām trim asīm, kā arī momenti pret visām trim asīm
- saejošu spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēku darbības taisnes krustojas viena punktā (piemēram, gravitācijas lauka spēki tālā mijiedarbībā)
- paralēlu spēku sistēma spēku sistēma, kurā visi spēki telpā ir paralēli, turklāt to vērsumi var būt kā uz vienu, tā uz otru pusi
- spēku sistēmas redukcija uz centru spēku vienkāršošana, aizstājot tos kādā redukcijas centrā ar ekvivalentu s spēku sistēmu, kas sastāv no viena spēka (spēku sistēmas galvenā vektora) un viena spēkpāra (spēku sistēmas galvenā momenta)
- atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties
- atpūšanās spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties; [atpūta]{s:2360}
- aktīva atpūta spēku, enerģijas atjaunošana no ikdienas darba atšķirīgās nodarbībās (piemēram, piedaloties sporta vai kultūras dzīves pasākumos)
- šarnīrmoments Spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi
- šarnīra moments spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi. Šarnīra moments nosaka piepūli, kas nepieciešama, lai atliektu vadības plāksni; momentu samazināšanai lieto aerodinamisko kompensāciju vai trimmerus
- potenciāls Spēku, spēju, līdzekļu kopums, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos
- magnētimpulsapstrāde Spiedapstrādes veids, kurā izmanto spēcīga magnētiskā lauka impulsa un metāla sagatavē inducētās elektriskās strāvas mijiedarbības radīto mehānisko spēku
- pretspiediena vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, kas rada šķidruma vai gāzes līnijā pretspiedienu; lieto, piem., lai neļautu hidrocilindra virzulim pārvietoties smaguma spēka iedarbībā u. c. nolūkiem
- bārs Spiediena mērvienība, vienāda ar spiedienu, kuru rada 1000000 dinu liels spēks, darbojoties uz 1 kvadrātcentimetru, kas atbilst 750,08 mm dzīvsudraba staba spiedienam
- paskāls spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība SI mērvienību sistēmā (Pa) - spiediens, ko rada 1 ņūtonu (N) liels spēks, ja tas darbojas uz 1 m^2^ lielu virsmu perpendikulāri tai (1 Pa=1 N/m^2^)
- skrūvspiedne Spiedne, kurā spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu; skrūvprese
- skrūvspīles Spīles, kurās spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu
- iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties
- spēka paņēmiens sporta spēlēs - noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību
- motosports sporta veids - braukšana ar sacīkšu, sporta, sērijveida motocikliem, retāk ar mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem
- bodibildings sporta veids - spēka vingrojumi, kas veicina muskuļota, glīta auguma un labas stājas izveidošanos, kultūrisms
- degvielas uzpildes stacija stacija spēkratu uzpildei ar šķidro degvielu, eļļu, ūdeni un saspiestu gaisu, kā arī sīku autopiederumu un rezerves daļu iegādei, spēkratu mazgāšanai, tehniskā stāvokļa pārbaudei un nelieliem remontdarbiem
- ragošanās Staltbriežu buļļu spēkošanās, badīšanās riesta laikā
- miodiopters Starenes muskuļa kontrakcijas spēks, kas nepieciešams, lai miera stāvoklī esošas emetropiskas acs refrakciju palielinātu par vienu dioptriju
- nonkombatanti Starptautiskajās tiesībās - visas personas, kas neietilpst karojošo pušu bruņotajos spēkos, kā arī bruņoto spēku personāls, kas nepiedalās karadarbībā (medicīniskie darbinieki, kapelāni u. tml.)
- protokols starptautiskas vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks
- KFOR Starptautiskie Miera uzturēšanas spēki (Kosovas miera spēki)
- Baltijas jautājums starptautisko attiecību problēma Eiropā no viduslaikiem līdz mūsu dienām, ko radīja dažādu spēku cīņa par kundzību Baltijas jūrā un par Baltijas teritoriju
- teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus
- Eiropas Cilvēktiesību konvencija starptautisks līgums, kas ir spēkā kopš 1953. g., papildināts ar 12 papildprotokoliem, ir viens no visvairāk izvērstajiem līdz šim pasaulē pieņemtajiem cilvēktiesību dokumentiem, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt visas tajā minētās pilsoniskās un politiskās tiesības un brīvības ne tikai attiecīgās valsts pilsoņiem, bet arī ikvienam indivīdam, kas atrodas tās jurisdikcijā
- neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus
- grafostatika Statikas nozare, kas ar grafiskās metodes palīdzību risina spēku līdzsvara uzdevumus praktiskajā būvmehānikā
- kvantu statistika statistiskās fizikas nozare, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka daļiņām, no kurām sastāv viela, spēkā ir kvantu mehānikas likumi
- darbaspēka resursu bilance statistisko rādītāju sistēma, kas raksturo darbaspēka resursus, to avotus un izlietojumu
- ielenkums stāvoklis, kad (karaspēka grupējumu, militāru objektu) ir izolējis pretinieks; paveikta darbība --> ielenkt (2)
- darbderīgs stāvoklis stāvoklis, kad ir nodrošināta spēkratu, to sistēmu un mehānismu funkcionēšana, lai lietotājs tos var tūlīt izmantot, nodrošinot kvalitatīvu darba izpildi un nenodarot kaitējumu apkārtējai videi un spēkratu vadītājam
- dzēšana stāvoklis, kad lielāka spēka tiesības un pienākumi dzēš mazāka spēka tiesības un pienākumus
- darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs
- spēkā neesamība stāvoklis, kad vairs nav juridiska spēka (piemēram, darījumam, līgumam, likumam)
- forma stāvoklis, kad var pilnīgi parādīt savas spējas, māku, spēkus
- darba stāvoklis stāvoklis, kas raksturo spēkratu, to sistēmu un mehānismu gatavību tiešajam darbam, to galveno funkciju veikšanai; darba stāvoklī mehānismu ieslēdz (iestāda) parasti no nestrādes stāvokļa
- nestrādes stāvoklis stāvoklis, kas raksturo spēkratu, to sistēmu un mehānismu gatavību transporta, drošas glabāšanas un tamlīdzīgām darbībām, bet ne galveno funkciju veikšanai
- jaujš Stāvs, pēkšņs, ļoti ātrs, spēcīgs
- piepētīgs Steidzīgs, pēkšņs
- pūst Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka)
- sn stens - spēka mērvienība
- utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā
- graudu barība stiebrzāļu, pākšaugu un eļļas augu graudi (sēklas), ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai un kas pieskaitāmi spēkbarības līdzekļiem un nepieciešami visu sugu mājdzīvnieku, īpaši putnu, cūku, zirgu un augstražīgu govju, ēdināšanai
- savilce Stieņveida, parasti horizontāls, elements, ar ko uztver kādas konstrukcijas stiepes spēku
- asimetriskā stiepe stiepes spēku darbības speciāls gadījums, kura uz apaļu vai prizmatisku stieni tā gala punktos darbojas tam paralēli divi pretēji spēki, kuru pielikšanas punkti galos nesakrīt ar laukumu smaguma centriem
- sakaitināt stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi
- stengrēties Stiprināties, skopot spēkus
- stingrināties Stiprināties; atgūt spēkus
- jaudasvīrs Stiprinieks, spēkavīrs
- ozolvīrs Stiprinieks, spēkavīrs
- šalts Stiprs, parasti pēkšņi radies (gaismas) stars, starojums
- trēda Stiprums, spēks
- strādā, uz acīm pakritis strādāt visiem spēkiem
- vīlēt Strādāt, parasti ļoti čakli, no visa spēka
- izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu)
- kā atsperes sviests straujā, pēkšņā kustībā
- izrauties strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur)
- izraut strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu)
- iztrakot strauji izlietot (enerģiju, spēku)
- iesviest strauji izteikt, izkliegt; pēkšņi iestarpināt
- pakrist strauji nogulties, atgulties, parasti nespēkā, uz neilgu laiku
- augt augumā strauji palielināties, vērsties plašumā, pieņemties spēkā
- salēkties strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam
- mest strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, kara materiālus, transportlīdzekļus)
- sviest strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus)
- atcirsties strauji virzoties, pēkšņi apstāties (kāda šķēršļa dēļ)
- notriekt strauji, ar lielu spēku nosviest zemē (kur, uz kā u. tml.)
- ūmākām strauji, ar spēku
- izarauties strauji, ar spēku atbrīvoties no tā, kas saista, aiztur
- krist strauji, arī nespēkā gulties
- nokrist strauji, arī nespēkā nogulties
- nokrist strauji, arī nespēkā nosēsties; strauji nomesties tupus, četrrāpus
- sakrist strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem)
- pasisties strauji, arī pēkšņi pavērties (piemēram, par apģērbu)
- saklupt strauji, arī pēkšņi sasvērties (parasti uz priekšu)
- mesties virsū strauji, arī pēkšņi uzbrukt
- saklupt strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem)
- mesties strauji, arī pēkšņi uzbrukt; strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt
- ar vālu strauji, nenovēršami, lielā daudzumā, spēkā
- nokrist strauji, parasti nespēkā, nolaisties (par paceltu roku, plecu); strauji, parasti nespēkā, noliekties (par galvu)
- atsprāgt strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost; atšķelties
- aizspurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) attālināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
- iespurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- izspurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- izspurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- saspurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
- spurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties (par cilvēkiem)
- nospurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- atsviesties strauji, pēkšņi atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- asaras sasprāgst acīs strauji, pēkšņi ieplūst acīs (par asarām)
- pasisties strauji, pēkšņi izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, liesmām, gāzi
- sašauties strauji, pēkšņi parādīties; strauji, pēkšņi izpausties
- pasisties strauji, pēkšņi pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- pasisties strauji, pēkšņi pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- pasisties strauji, pēkšņi pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- piegumzīties strauji, pēkšņi pieplūst (ar asarām) - par acīm
- piesprāgt strauji, pēkšņi pieplūst (ar asarām) - par acīm
- iesisties strauji, pēkšņi pieskarties (par šķērsli)
- jemt strauji, pēkšņi sākt
- iesisties strauji, pēkšņi skart (piemēram, par gaisa strāvām)
- klupt strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem
- raut strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.)
- uzraut strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku; strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas
- skubrs Straujš, ātrs; steidzīgs, pēkšņs
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
- pārsūdzēšana Sūdzības iesniegšana krimināllietā par tiesu nolēmumiem, kas nav stājušies spēkā, apelācijas vai kasācijas instancē
- kondukcijas sūknis sūknis, kas, iedarbojoties elektromagnētiskajam spēkam, sūknē šķidrumu
- sagrozīties Sūkt, parasti pēkšņi, grozīties (1); īsu brīdi grozīties
- izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā
- Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams
- smagā artilērija svarīgi, arī neatspēkojami argumenti
- bils Svarīgs spēkā esošs likums
- relaksācijas svārstības svārstības, kas rodas nelineārās sistēmās, kurās eksistē lieli disipatīvie spēki (piemēram, berzes spēki mehāniskajās sistēmās, elektriskā pretestība - elektriskajās sistēmās)
- brīvās svārstības Svārstības, kas rodas pēc tam, kad uz peldlīdzekli vairs neiedarbojas spēki, kas izjaukuši tā līdzsvara stabilitāti
- harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa
- subharmoniskās svārstības svārstību kustība, kuru periods ir veselu skaitļu reižu lielāks par ierosinošā spēka periodu
- superharmoniskās svārstības svārstību kustība, kuru periods ir veselu skaitļu reižu mazāks par ierosinošā spēka periodu
- atrakcija Svērteņa novirze smagas masas pievilkšanas spēka iedarbībā
- hiperneirotizācija Sveša motoriskā nerva pārstādīšana muskulī, kuram ir sava normālā inervācija, nolūkā pastiprināt muskuļa spēku
- pirmā veida svira svira, kurā aktīvais spēks un līdzsvarojošais spēks ir novietoti sviras šarnīra pretējās pusēs
- otrā veida svira svira, kurā aktīvais spēks un līdzsvarojošais spēks ir novietoti vienā pusē no sviras šarnīra
- spiest šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.)
- servokompensācija Šarnīra momenta samazināšana gaisakuģa vadības sistēmā, izmantojot aerodinamisko spēku, ko rada neliela palīgvirsma - servokompensators, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā
- granātšāvējs Šaujamierocis pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai līdz 400 m attālumā un speciālo uzdevumu veikšanai, šaujot ar speciālām granātām
- pneimatiskais ierocis šaujamierocis, kurā lodes, bultas vai citu lādiņu izsviešanai izmanto saspiesta gaisa vai balonos pildītas ogļskābās gāzes izplešanās spēku
- ugunsspēks Šaujamieroču kopums (piemēram, karaspēkam, tā vienībām, apakšvienībām); šaujamieroču kopuma, arī šaujamieroča postošās iedarbības pakāpe
- kinžaluguns Šaušana ar ložmetējiem, atsevišķiem lielgabaliem, kājnieku kaujasmašīnām vai tankiem, ko atklāj pēkšņi no neliela attāluma vienā virzienā
- sipaji šī karaspēka kareivis
- vezumnieks šīs karaspēka daļas karavīrs
- lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā)
- piepūle Šķēluma iekšējo spēku rezultējošais spēks
- centrifugēšana Šķidru, neviendabīgu sistēmu sadalīšana sastāvdaļās centrbēdzes spēka iedarbībā
- bezspiediena plūsma šķidruma plūsma vaļējā gultnē vai slēgtā, nepilnīgi pildītā kanālā, kur šķidruma kustība notiek smaguma spēka iedarbībā
- fontāns Šķidruma strūkla, ko no caurules vai plaisas (parasti uz augšu) izmet spiediena spēks
- infiltrācija šķidruma vai gāzes iesūkšanās kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē
- spiediena plūsma šķidruma vai gāzes kustība slēgtā kanālā (caurule) spiediena spēku iedarbībā
- kapilaritāte Šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
- telekinēze Šķietama priekšmetu pārvietošanās maģisku spēku iedarbības rezultātā (piemēram, spiritismā)
- šķirošanas uzkalns šķirošanas stacijas iekārta vagonu šķirošanai; sastāv no sliežu ceļa kāpuma, virsotnes un krituma, kas, izmantojot vagonu smaguma spēku komponenti krituma posmā, ļauj vagoniem patstāvīgi noripot uz attiecīgajiem šķirošanas parka ceļiem
- me Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievišķie noslēpumainie spēki, kas pārvalda pasauli
- Adads Šumeru-akadiešu mitoloģijā - pērkona, negaisa un vēja dievs, debesu dieva Anu dēls, kas personificēja gan dabas postošos spēkus, gan auglības spēkus un auglīgos lietus
- šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze
- algots darbinieks tā darba līguma slēdzēja puse, kas par algu nodod savu fizisko vai garīgo darba spēku darba devējam neatkarīgi no atalgojuma veida un apmēra; par darba devēju var būt kā fiziska, tā juridiska persona
- neredzēt sauli tā nopūlēties ar darbu, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam; būt ļoti aizņemtam
- diktai tā, ka ir vairāk spēka
- slābai tā, ka uznāk nespēks, arī zūd samaņa
- hetmanis Taborītu karaspēka vadonis (Čehijā 15. gadsimtā)
- misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem
- varavīksnes koalīcija tāda valdība vai politisko spēku apvienība, kurā ietilpst ļoti plaša spektra politiskie spēki
- smagi tādā veidā, kas raksturīgs, ja darbībā iesaistīts liels smagums, prasa daudz spēka
- bezspēcīgs tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam nav spēka; nespēcīgs
- bezpartejisks tāds (cilvēks), kas nepievienojas nevienam no pretējiem uzskatiem, spēkiem, grupām u. tml.; neitrāls; neieinteresēts
- braucams tāds (dzīvnieks), ko izmanto par vilcējspēku (lauku un transporta darbos)
- bura tāds (kuģis, laiva), kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām)
- nosacījums tāds blakus noteikums, ar kuru līguma spēks darīts atkarīgs no kāda nākoša un nezināma vai vismaz par tādu domājama notikuma
- sinhronais elektrodzinējspēks tāds elektrodzinējspēks, kura amplitūda, frekvence un sākuma fāze vienāda ar otra salīdzināmā elektrodzinējspēka vai sprieguma attiecīgiem lielumiem
- treniņa kondīcija tāds miesas stāvoklis, kad dzīvnieks ir sagatavots maksimālā ātruma, spēka un izturības pārbaudēm
- darbnederīgs tāds spēkrats vai tā mehānisms, kura tehniskie parametri (vai kāds no tiem) pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas var būtiski ietekmēt darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi
- riteņu savirze tāds spēkratu vadāmo riteņu novietojums, kur horizontālajā garenplaknē to priekšdaļu atstatums ir mazāks nekā pakaļdaļu atstatums; samazinot riepu dilšanu un uzlabojot vadāmību, riteņu savirze kompensē riteņu sagāzuma un savienojumu izdiluma radīto riteņu stāvokļa maiņu; automobilim riteņu savirze ir 1–9 mm
- nevarīgs tāds, kam (piemēram, vecuma, slimības dēļ) trūkst spēka, tāds, kas ir fiziski vājš, nespēcīgs
- vārgs tāds, kam (slimības, vecuma, attīstības traucējumu dēļ) trūkst fiziska spēka (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); arī nevarīgs (1), nespēcīgs (1)
- militarizēts tāds, kam ir bruņotajiem spēkiem raksturīga organizācija un disciplīna
- spēcīgs tāds, kam ir daudz [spēka]{s:2167}, tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem)
- dikts tāds, kam ir daudz fiziska spēka
- stingrs tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī spēcīgs (1), stiprs (1)
- spēcīgs tāds, kam ir daudz spēka, tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par dzīvniekiem)
- impotents tāds, kam ir dzimumnespēks
- vājš tāds, kam ir maz fiziska spēka, nevarīgs, nespēcīgs, arī slims, slimības novārdzināts
- nedikts tāds, kam ir maz spēka; nespēcīgs
- nestiprs tāds, kam ir maz spēka; nespēcīgs
- motorizēts tāds, kam ir motors, kas darbojas, pārvietojas ar mehāniska dzinējspēka palīdzību
- spējnieks tāds, kam ir nepieciešamais spēks, aktivitāte
- pārspēcinieks tāds, kam ir pārspēks
- untumains tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; kaprīzs
- kaprīzs tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; untumains
- jaudnieks tāds, kam ir spēks ko darīt
- regulārs tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to daļām, vienībām)
- pagaidu tāds, kam ir vara, likuma spēks līdz tā aizstāšanai ar pastāvīgām, politiskām, juridiskām u. tml.
- ambivalents tāds, kam ir vienāds spēks vai vienāda vērtība pretējos virzienos
- stiprs tāds, kam ir, parasti ļoti, daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēkiem); arī spēcīgs (1)
- pārsteigts tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt
- bezgribas tāds, kam nav gribas, gribasspēka
- bezpalīdzīgs tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes (piemēram, lai veiktu ko nepieciešamu, lai izkļūtu no nevēlamas situācijas), tāds, kam vajadzīga palīdzība; vājš, nevarīgs
- gurdens tāds, kam nav spēka, spara, enerģijas
- diega zeķe tāds, kam nav spēka, vārgulis
- stingrs tāds, kam piemīt spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai, tāds, kura sastāvdaļu savstarpējās attiecības mehāniska spēka iedarbībā nemainās vai maz mainās (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.)
- stiprs tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.)
- nepamatots tāds, kam trūkst pamatojuma, pierādījuma; spēkā neesošs; nepārliecinošs
- spēkā neesošs tāds, kam vairs nav juridiska spēka (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu)
- spēkā esošs tāds, kam vēl ir juridisks spēks (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu)
- lielmanīgs tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu īpaši izceļ, piemēram, savu bagātību, spēku, spējas
- dižmanīgs tāds, kas ar stāju, izturēšanos īpaši izceļ savu bagātību, spēku vai spējas.; lielīgs, bravurīgs
- viengrambas tāds, kas atstāj vienas pēdas (par spēkratiem)
- mitokinētisks tāds, kas attiecas uz spēku, kurš izraisa dalīšanās vārpstas veidošanos mitozē
- izoenerģētisks tāds, kas attīsta vienādu spēku, vienādi aktīvs
- vienādspēcīgs tāds, kas darbojas ar vienādu spēku
- oficiāls tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu, spēkā esošu
- nespēcīgs tāds, kas ir fiziski vājš, tāds, kam nav spēka (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- pašizgatavots tāds, kas ir izgatavots ar paša spēkiem, līdzekļiem (ne rūpnieciski)
- paškonstruēts tāds, kas ir konstruēts ar paša spēkiem, līdzekļiem
- pagrūts tāds, kas ir veicams, realizējams ar samērā lielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu
- pusdzīvs tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus fiziskos spēkus (piemēram, pārguruma, pārmērīgas piepūles dēļ); tāds, kura dzīvības norises ir ļoti vājas
- pusmiris tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus (piemēram, fiziskas pārpūles vai liela pārdzīvojuma rezultātā)
- pusdzīvs tāds, kas ir zaudējis garīgos, arī fiziskos spēkus (smaga pārdzīvojuma, garīga sasprindzinājuma dēļ)
- straujš tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, rakstura, personības īpašībām)
- plosīgs tāds, kas izpaužas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā)
- joņains tāds, kas izpaužas dedzīgi, trauksmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem
- brāzmains tāds, kas izpaužas strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem; tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu
- pašdarbīgs tāds, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas
- neparedzēts tāds, kas nav iepriekš paredzēts; arī negaidīts, pēkšņs
- negaidīts tāds, kas nav paredzēts; tāds, kas pārsteidz ar savu pēkšņumu
- civils tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem; pretstats: militārs
- necilvēcisks tāds, kas neatbilst cilvēka iespējām, spēkiem; pārmērīgi grūts, smags
- neizsīkstošs tāds, kas nezaudē spēku, intensitāti, nozīmi (piemēram, par cilvēka spējām, psihisku stāvokli)
- straujš tāds, kas noris īsā laika sprīdī, arī pēkšņi, intensīvi (par procesu, darbību)
- joņains tāds, kas noris spēcīgi, brāzmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem
- neatslābstošs tāds, kas noris, pastāv visu laiku ar vienādu spēku, vienādu intensitāti, tāds, kas nepierimst
- pirmsdienesta tāds, kas pastāv, noris pirms dienesta bruņotajos spēkos
- pirmsiesaukuma tāds, kas pastāv, noris pirms iesaukuma bruņotajos spēkos
- varmācīgs tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu)
- stings tāds, kas pēc nāves ir kļuvis (ķīmisku procesu rezultātā) neelastīgs, vāji pakļaujas mehānisku spēku iedarbībai (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- akūts tāds, kas pēkšņi sākas, spēcīgi izpaužas un strauji progresē
- vājš tāds, kas piemīt mazākā mērā, nekā vajadzīgs (parasti par spēku); nepietiekams
- pašpaļāvīgs tāds, kas pilnīgi paļaujas uz sevi (saviem spēkiem, spējām u. tml.)
- spēcīgs tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piemēram, par barību, gaisu)
- stiprs tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piemēram, par barību, gaisu)
- svaigs tāds, kas radies no jauna, arī atjaunojies, piemēram, pēc atpūtas, miega (parasti par cilvēka fiziskajiem vai garīgajiem spēkiem)
- mirklīgs tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi; ļoti ātri pārejošs; acumirklīgs
- spējš tāds, kas rodas, noris pēkšņi, arī spēcīgi, strauji
- acumirklīgs tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs
- misticisks tāds, kas saistīts ar misticismu, ar ticību pārdabiskiem spēkiem, tiešai saskarsmei ar dievišķo
- paroksismāls tāds, kas sākas pēkšņi, lēkmjveidīgi (par slimību)
- vīža tāds, kas spēj, kam pietiek spēka
- nenogurstošs tāds, kas strādā, darbojas bez paguruma, bez spēku apsīkuma
- māņticīgs tāds, kas tic, ka parādības, notikumi ir pārdabisku spēku izpausmes
- pašdarbīgs tāds, kas tiek veikts ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas
- patstāvīgs tāds, kas tiek veikts ar saviem spēkiem vai pēc paša iniciatīvas, bez (kā) palīdzības, vadības
- grūts tāds, kas veicams, realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu
- apslēpts tāds, kas vēl nav izraisījies, izpaudies (par spēku, enerģiju u. tml.)
- vijīgs tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku (par balsi); tāds, kas ir izteiksmīgs, niansēts (par runu, māksliniecisku priekšnesumu u. tml.)
- lokans tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku, tembru (par balsi)
- netārpīgs tāds, kas zaudējis spēkus, vājš, nīkulīgs, nelāgs
- sanitārs tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem)
- spēcīgs tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi)
- stingrs tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi); tāds, kas palielina (kā) spriegumu, iedarbojas (uz ko) ar spēku; arī spēcīgs (2), stiprs (2)
- stiprs tāds, ko dara, kas noris ar, parasti ļoti, lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi); arī spēcīgs (2)
- smags tāds, ko ir grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu; grūts (1)
- gravigēns tāds, ko izraisa vai ietekmē gravitācijas spēks
- viegls tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu
- aeromobils tāds, ko pārvieto ar lidaparātiem (piem., speciālās karaspēka vienības)
- spontāns tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības; arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības; arī patvaļīgs (5)
- straujš tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību); tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu
- spiediens tāds, kura darbībā, funkcionēšanā ir raksturīga šāda spēka izmantošana, iedarbība, arī radīšana
- nespēcīgs tāds, kurā izpaužas fizisko spēku trūkums
- vārgs tāds, kurā izpaužas fizisks vājums, spēku trūkums (par kustībām, darbību u. tml)
- sagrauzt tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju)
- dižmanīgs tāds, kurā izpaužas īpašs savas bagātības, spēka vai spēju izcēlums
- iztrūcināts tāds, kurā izpaužas izbailes; tāds, kurā izpaužas pēkšņs satraukums
- gurdens tāds, kurā izpaužas nespēks, spara, enerģijas trūkums
- bezspēcīgs tāds, kurā izpaužas spēka trūkums
- nevienlīdzīgs tāds, kurā nav vienāds, līdzvērtīgs spēku samērs (parasti par cīņu)
- pārsteigts tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju)
- straujš tāds, kura psihiskās norises īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi; tāds, kas viegli, arī pēkšņi mēdz sadusmoties, iekaist, uzbudināties; arī ātrs (2)
- neitrāls tāds, kurā saskaņā ar starptautisku vienošanos nav tiesības izvietot karaspēku un izvērst karadarbību
- numinozs tāds, kurā svētums atklājas kā reizē pievilcīgs un biedējošs, bijību iedvesošs spēks
- sanitārs tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.)
- titānisks tāds, kura veikšanai ir nepieciešams neparasti liels spēks, piepūle (par darbību); neparasti liels (par spēku, tā koncentrāciju)
- gigantisks tāds, kura veikšanai nepieciešams neparasti liels spēks, enerģija
- nepateicīgs tāds, par ko negūst pateicību, atzinību, tāds, kas neatlīdzina ieguldītās pūles, spēkus, zināšanas, neizraisa gandarījumu (parasti par darbu)
- pirmatnējās reliģijas tādu cilšu reliģijas, kam nav literārās tradīcijas; tās raksturo ticība dažādiem dabas parādībām piemītošiem garīgiem spēkiem, senču godināšana un kompakta sociālā sistēma, kurā pastāvošā kārtība ir aprakstīta un sankcionēta mītā
- smagatlētika Tādu sporta veidu grupa (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks
- vertikālā līnija taisne, kuras virziens sakrīt ar smaguma spēka darbības virzienu attiecīgajā zemeslodes punktā; noteic ar svērteni
- bloks Takelāžas piederums, ko lieto vilkšanas spēka ietaupīšanai vai virziena maiņai
- kohorta Taktiska vienība senās Romas karaspēkā
- izlūkvienība Taktiskās izlūkošanas struktūrvienība, ko izsūta vispārējā karaspēka vienības (daļas) vissvarīgākajā virzienā, lai iegūtu ziņas par pretinieku un apvidu, gk. uzbrukumā un maršā, paredzot sastapšanās kauju
- paraugmācības Taktisko (taktiski speciālo), bet atsevišķos gadījumos arī komandieru un štābu mācību varietāte ar karaspēku (spēkiem)
- bruņu tanku karaspēks tanku karaspēks
- dakiņas Tantrisko skolu mācībā tās ir dievu un debesu iemītnieku pavadones, kas simbolizē viņu būtības enerģētisko spēku - prādžņu
- Verbascum blattaria tarakānu deviņvīruspēks
- visgribis tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
- uzbrucējs tas (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
- pretinieks tas (piemēram, karavīrs, karaspēks), ar ko cīnās (karā, bruņotā sadursmē)
- pārsteigums tas, kas pēkšņi izraisa šādu psihisku (emocionālu) stāvokli
- pluduris tas, kas pluduro - bezpalīdzīgi plivinās, nespēkā sitas ar spārniem
- taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību; būt taupīgam, taupīgi dzīvot
- pataupīt Taupot neizmantot, saglabāt (piemēram, fiziskos spēkus)
- gbaji tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, dabas spēku un senču kults, neliela daļa - kristīgie
- zulusi tauta Dienvidāfrikas Republikā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie (baptisti)
- dongotoni tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- logiri tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- lokoji tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- loruani tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- kulangi tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos, pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- nueri tauta Nīlas tautu grupā, dzīvo Dienvidsudānā un kaimiņrajonos Etiopijā, valoda pieder pie nilotu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušās patriarhāli feodālās attiecības, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- anuaki tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- bori tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- buruni tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- lvo tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- mabani tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- šilluki tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- turi tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- valučazi tauta, dzīvo Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos, valoda (lučazi) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- sani tauta, dzīvo Burkinafaso ziemeļrietumos un Mali dienvidos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi
- grusi tauta, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- zagavi tauta, dzīvo Čadas un Sudānas robežrajonā, Hovaras augšteces apvidū, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi
- lotuki tauta, dzīvo Dienvidsudānā, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- mpongvi tauta, dzīvo Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, iedalās vairākās ciltīs (mpongvi, orungi, galoji, adžumbi, nkombi), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- fanti tauta, dzīvo Ganas rietumos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie
- baluhji tauta, dzīvo Kenijas rietumos un Ungadas dienvidaustrumos, valoda (luhja) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliels skaits kristīgo
- turkani tauta, dzīvo Kenijas ziemeļos starp Turkanas ezeru un Ugandas robežu, arī kaimiņrajonos Dienvidsudānā, valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, tuvu radniecīgi teso, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- bakubi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kasajas vidusteces apvidū, valoda (kikuba) pieder pie bantu saimes kongo grupas, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku kults; kubi
- balubi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidos, valoda (kiluba vai čiluba) pieder pie bantu saimes centrālās grupas, latīņu alfabēts, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku un senču kults; lubi
- bakondži tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Ugandas dienvidrietumos, valoda (olukondžo jeb lukondžo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - katoļi; banandi; bairi
- mano tauta, dzīvo Kotdivuārā un Libērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- senufi tauta, dzīvo Kotdivuāras ziemeļaustrumos, Mali dienvidaustrumos un Burkinafaso rietumos, valoda pieder pie Nigeras-Kongo valodu guru grupas, iedalās ciltīs (folo, gimini, karabori, kofoli), vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- kpelli tauta, dzīvo Libērijas vidienē un Gvinejas Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu valodu mandefu grupas, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- lomi tauta, dzīvo Libērijas ziemeļos, Gvinejas dienvidaustrumos, arī Kotdivuāras rietumu daļā, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - musulmaņi
- džukuni tauta, dzīvo Nigērijā, Benues augšteces apvidū, valoda pieder pie austrumbantīdu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- vadžagi tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, Kilimandžāro masīva nogāzēs, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie
- vakingi tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā, valoda (ukinga) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie
- vaņaturi tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (dabas spēku un senču kults), ir arī kristīgie
- vašambali tauta, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā, valoda (kišambala) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, liela svahilu kultūras ietekme, reliģijas - islāms, kristiānisms, daļa saglabājuši dabas spēku un senču kultu
- temi tauta, dzīvo Togo vidienē, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, senie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- basogi tauta, dzīvo Ugandā, starp Kjogas un Viktorijas ezeru, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie
- teso tauta, dzīvo Ugandā, uz ziemeļaustrumiem no Kjogas ezera un Kenijas pierobežā, tuvu radniecīgi karamodži (Ugandā) un turkani (Kenijā), valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, reliģija - kristiānisms (gk. katolicisms), daļa saglabājuši senču un dabas spēku kultu
- baroci tauta, dzīvo Zambijas rietumos, valoda (sikololo) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie; balozi; lozi
- tatogi tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos un Tanzānijā, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- kamasiji tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- marakveti tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- dorobi tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- endo tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- kejo tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- kipsigisi tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- suki tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie
- balsinātājs Tautas ticējumos - pārdabisks spēks, kas padara visu gaišu, baltu
- mellotājs Tautas ticējumos - pārdabisks spēks, kas padara visu tumšu
- gurki Tautas, kas dzīvo Nepālas centrālajā un dienvidrietumu daļā, kas gk. cēlušās, ienācējiem no Indijas sajaucoties ar vietējiem himalajiešiem; no XIX gs. par gurkiem sauca Nepālā vervētos kareivjus, kas veidoja izlases karaspēka vienības, sākotnēji - britu-indiešu, vēlāk - indiešu armijā
- Filipīnu kalnieši tautības un ciltis, dzīvo lielāko Filipīnu salu kalnu rajonos, pavisam 60 tautību un cilšu, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults, totēmisms, maģija), saglabājušās ģints iekārtas paliekas
- ziemeļluo Tautu grupa Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos (šilluki, anuaki, buruni, mabani, lvo, turi, bori), valodas pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- nandi Tautu grupa, dzīvo Kenijas rietumos (nandi, kipsigisi, kamasiji, kejo, suki, endo, marakveti, tatogi, dorobi u. c.), Ugandas austrumos (sapini, sabaoti), valodas pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- materiālu pretestība tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to; attiecīgais mācību priekšmets
- sezonas tehniskā apkope tehniskā apkope, ko veic divas reizes gadā (pavasarī un rudenī), lai sagatavotu spēkratus un darbmašīnas atbilstoši rudens-ziemas un pavasara-vasaras sezonai, šādā apkopē pārslēdz regulējamos ziemas-vasaras režīmus (dzeses sistēmā, apsildīšanā, ventilācijā u. c.), vajadzības gadījumā maina eļļas un citus šķidrumus, kā arī veic citus sezonālus tehniskās apkopes darbus
- periodiskā tehniskā apkope tehniskās apkopes veids: periodiski veicamu profilaktisku darbu komplekss, kas samazina spēkratu nolietošanās intensitāti. Atsevišķus spēkratu apkopju darbus grupē pēc tehnisko apkopju veidiem un to periodiskumu parasti nosaka pēc nostrādāto motorstundu vai stundu skaita. Automobiļiem tehnisko apkopju periodiskumu nosaka pēc nobrauktiem kilometriem
- nepārtrauktā diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības kontrolei ar iebūvētiem sensoriem, kas dod nepārtrauktu informatīvu signālu plūsmu, ko izvērtē centrālais vadības bloks
- ekspresdiagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības paātrinātai kontrolei, parametru noteikšanai un vērtēšanai
- resursu diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības parametru noteikšanai, lai prognozētu turpmāko darbspēju, nosakot iespējamo darba resursu. Resursu diagnostikā parametrus vērtē kā sistēmu, kuru veido šo parametru retrospekcija (to iepriekšējās vērtības), diagnoscēšana (pašreiz noteiktie parametri) un turpmākā darba resursa prognozēšana
- periodiskā diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības periodiskai kontrolei un vērtēšanai ar stacionāriem vai pārvietojamiem diagnostikas ierīču komplektiem
- funkcionālā diagnostika tehniskās diagnostikas veids to parametru noteikšanai, kas raksturo spēkratu tehnisko stāvokli un sniedz informāciju par spēkratu esošo un prognozējamo funkcionēšanas iespēju
- iebūvētā diagnostika tehniskās diagnostikas veids, kad informāciju par spēkratu darbu un to tehnisko stāvokli iegūst no tajos iebūvētiem kontroles mērinstrumentiem un plaša diapazona iebūvētām kontroles sensoru sistēmām, kas spēj dot konkrētas norādes par atsevišķu mezglu un detaļu tehnisko stāvokli; iebūvētās kontroles sensoru sistēmas var izmantot ari tāldiagnostikā vai diagnostikas procesa vadībai no attāluma
- vispārīgā diagnostika tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratus vai to agregātus diagnoscē pēc parametriem, kas raksturo to vispārējo tehnisko stāvokli, neizdalot konkrētus defektus. Vispārīgo diagnostiku lieto arī kā ekspresdiagnostiku, galvenokārt to agregātu, sistēmu un mehānismu diagnoscēšanai, kas nodrošina kustības drošību
- tehniskā diagnostika tehnisko zinātņu nozare, kas pētī spēkratu un mehānismu tehnisko stāvokli, tā noteikšanas metodes un līdzekļus, nosaka šī stāvokļa maiņai nepieciešamās darbības (regulēšanas, remonta u. tml. operācijas) un mehānismu potenciālo darba resursu. Tehniskās diagnostikas galvenais uzdevums ir, laikus atklājot un novēršot noviržu cēloņus, uzlabot mašīnu un mehānismu kvalitāti
- tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.)
- vienradzis Teiksmains, zirgam līdzīgs dzīvnieks ar taisnu spirālveida ragu pierē; spēka un šķīstības simbols
- spert Teikt, parasti pēkšņi (dusmās, īgnumā u. tml.)
- ūdensspēks Tekošā ūdens spēks (dzinējspēks), ko izmanto mašīnu darbināšanai
- burzīgums Tekstildrānas īpašība veidot un saglabāt krokas un ieloces ārējo spēku iedarbībā
- neburzīgums Tekstildrānu īpašība veidot krunkas ārējo spēku iedarbībā, bet pēc slodzes noņemšanas nesaglabāt tās
- berzes konuss telpisks konuss, kura veidule ir pilnā reakcija (normālās reakcijas un berzes spēka summa), ja ķermeni cenšas pārvietot pieskarplaknē visos iespējamos virzienos
- melnais bruņinieks tēls, kas simbolizē svešzemju iekarotājus un tumšos spēkus
- Variņona teorēma teorēma, kura izsaka, ka kopspēka moments pret izvēlēto punktu ir vienāds ar visu sistēmas spēku momentu ģeometrisko summu pret to pašu punktu
- naprapātija Terapijas sistēma, kas ietver manipulācijas ar saistaudiem (saitēm, muskuļiem un locītavām) un diētu, lai atvieglotu un uzlabotu ķermeņa reģenerāciju un spēku atgūšanu
- neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku
- karalauks Teritorija, kur bruņotie spēki veic stratēģiskas militāras operācijas; vieta, kur notiek karadarbība
- fronte Teritorija, kur noris kara darbība; karaspēka saskares līnija ar pretinieku; stratēģisks rajons ar tajā novietotajiem bruņotajiem spēkiem
- pārrāvuma pretestība termins papīrrūpniecībā, kurš apzīmē spēku, kas nepieciešams, lai noteiktos apstākļos saplēstu papīra lapu
- posesija Termins, kas apzīmē tiesību saņemt dividendes spēkā stāšanos
- termoelektriskais efekts termoelektrodzinējspēka rašanās termopārī, to sildot
- La Tibetiešu mitoloģijā - cilvēka dzīvības spēks, kurš mēneša sākumā un beigās atrodas vīriešu kreisajā papēdī un sieviešu labajā papēdī
- misticisms Ticība kaut kam pārdabiskam, noslēpumainam, dievišķam; pārliecība, ka var sazināties ar pārdabiskiem spēkiem; reliģisku un filozofisku doktrīnu sistēma, kas dibinās uz ticību pārdabiskajam
- māņticība Ticība tam, ka parādības, notikumi ir pārdabisku spēku izpausmes
- karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību; kara tiesa
- kara tiesa tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību; karatiesa
- koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi
- aizstāvēties Tiesas procesā atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus vai mīkstināt savu vainu
- aizstāvēt Tiesas procesā oficiāli atspēkot apsūdzību vai mīkstināt apsūdzētā vainu
- veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes pieņemta likuma stāšanos spēkā
- pozitīvās tiesības tiesības, kas ir spēkā dotā laikā un izmainās pēc likumdevēja gribas sakarā ar izmaiņām dzīvē; ar to apzīmē esošās tiesību normas un izmanto šo normu atšķiršanai no atceltām vai normām, kas faktiski zaudējušas spēku, kā arī - no priekšstatiem par normām, kas vēl nav pieņemtas, bet ir vēlamas (likumprojektiem, tiesību idejām utt.)
- tiesību pēctecība tiesību pāreja uz mantiniekiem un citiem pēcniekiem; uzņēmuma nodevēja tiesības un pienākumi, kas izriet no uzņēmuma pārejas brīdī spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, pāriet uzņēmuma ieguvējam
- kasācija tiesu, tiesnešu nolēmumu, kas nav stājušies likumīgā spēkā, izskatīšana augstākas instances tiesā
- atsevišķais bataljons tika izveidots 1919. g. 5. janvārī Jelgavā no karaspēka vienībām, kas pulkveža O. Kalpaka vadībā bija atkāpušās no Rīgas, sākotnēji 2 rotas, 28. janvārī iekļauta arī atsevišķā studentu rota, pastāvēja līdz 1919. g. 21. martam; Kalpaka bataljons
- krist tikt (kādam), nākt (kāda) rīcībā, parasti pēkšņi vai nejauši
- atskriet tikt ātri atsūtītam, pēkšņi saņemtam (par ziņu, vēsti u. tml.)
- (iz)šauties caur smadzenēm (arī galvu), arī (iz)šauties cauri smadzenēm (arī galvai) tikt pēkšņi iedomātam
- šauties caur galvu (arī smadzenēm), arī šauties cauri galvai (arī smadzenēm) tikt pēkšņi iedomātam
- aizsisties tikt pēkšņi īsu brīdi pārtrauktam (piemēram, par elpu)
- trūkt tikt pēkšņi pārtrauktam, arī izbeigties (par darbību, norisi, stāvokli)
- aizķerties tikt pēkšņi traucētam kustībā; aizmesties, arī aizkabināties; nokļūt (aiz kā)
- dozējums Tilpuma mērvienība, ar ko izsaka kaujasvielas daudzuma, kas iedarbojas uz karaspēku kādu laika periodu, koncentrāciju gaisā
- estakāde tiltam līdzīga virszemes (virsūdens) būve, kas paredzēta zemes uzbēruma aizstāšanai, satiksmes izkārtošanai dažādos līmeņos, inženiertīklu (piem., siltumtrases) ierīkošanai; arī spēkratu novietošanai augstākā līmenī, lai atvieglotu piekļuvi to apakšējām daļām
- vardarbība ģimenē tīša spēka, draudu, varas izmantošana starp vienas ģimenes vai vienas mājsaimniecības locekļiem, tā var izpausties arī kā ļaunprātīga izmantošana
- apriskarte Topogrāfiskā vai speciāla karte, kas iespiesta vienā vai vairākos pavājinātos krāsu toņos; izmanto par topogrāfisko pamatni karaspēka taktiskās, operatīvās situācijas grafiskai atainošanai, karaspēka kaujasdarbības citu grafisko zīmju uzzīmēšanai
- spēkratu agregatēšana traktoragregāta (vai cita spēkratu agregāta) komplektēšana, izvēloties tam piemērotus rīkus vai mašīnas un veidu, kā tie pievienojami spēkratiem. Agregatējot jānodrošina spēkratu un agregatējamā rīka (mašīnas) konstruktīvā un enerģētiskā atbilstība, kā arī agregāta tehnisko īpašību atbilstība darba izpildes kvalitātes prasībām. Agregatēšana var būt rindiska, ešeloniska vai kombinēta
- brīvskrējiens Transportlīdzekļa kustība pēc inerces, kad riteņiem nepievada vilces vai bremzēšanas spēku
- starpremontu nobraukums transportlīdzekļa nobraukums no viena remonta līdz otram, km. Spēkratiem parasti nosaka nobraukumu starp diviem kapitālremontiem
- stabilitāte transportlīdzekļa spēja pretoties ārējo spēku iedarbībai, kas izraisa novirzes no kustības virziena vai līdzsvara stāvokļa; ir statiskā un dinamiskā stabilitāte
- hidrauliskā bremze transportlīdzekļu bremžu iekārta, kurā spēka pārnešanai izmanto speciālu bremžu šķidrumu (bremžu eļļu), ko no galvenā bremžu cilindra aizvada uz riteņu cilindriem
- lomkas Traucējumu sindroms (bieži fizisku sāpju veidā), kas rodas narkomāniem un toksikomāniem, ja pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu
- abstinence Traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem un toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu
- brāzties Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
- brāzmot Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties
- brāzt Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties
- triecienarmija Trieciena īstenošanai paredzēts liels karaspēka formējums
- flangtrieciens Trieciens pa pretinieka operatīvā (kaujas) izkārtojuma flangu, pēc tam aizejot tā galveno spēku aizmugurē
- telpiskās konstrukcijas triju dimensiju konstrukcijas, kurās spēki un slodzes sadalās trijos virzienos
- vairākkārtīga zvaigžņu sistēma trīs vai vairāk zvaigznes, kas savstarpējās gravitācijas spēku ietekmē riņķo ap kopējo smagumcentru pa eliptiskām orbītām
- viļņaplāns Trīsdimensiju ķermenis, kam cēlējspēks rodas liela ātruma triecienviļņa iedarbības rezultātā aizvēja pusē
- dauzīties Trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.
- millenārisms Tūkstošgadu miera valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids, ticība pārdabiskiem spēkiem, kas izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā; hiliasms
- milenārisms Tūkstošgadu valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids: tās dalībnieki tic, ka kādi pārdabiski spēki izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā
- reaktīvā turbīna turbīna, kurā ievērojama daļa darbķermeņa (šķidruma, gāzes, tvaika) potenciālās enerģijas pārvēršas mehāniskajā enerģijā darbrata kanālos, kam ir reaktīvās sprauslas forma; šajos kanālos darbķermeņa strūkla attīsta reaktīvo spēku
- saturība turēšanās kopā; savstarpējās pievilkšanās spēks
- redīfs Turku karaspēka vecāko rezervistu vienība, ko iesauc tikai kara laikā un kur jākalpo 15 gadu
- čaušs Turku rotmistrs karaspēkā, agrāk sevišķa turku gvarde
- beigties Tuvoties mirklim, kad (juridiskās attieksmes) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā
- ūdenstece Ūdens kustība (kādā vidē) gravitācijas spēka iedarbībā
- ūdens riņķojums ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā
- ūdensatdeve ūdens piesātinātas grunts (augsnes) spēja atdot ūdeni gravitācijas spēka ietekmē (pazeminoties gruntsūdens līmenim)
- bezspiediena kustība ūdens plūsma smaguma spēka ietekmē atklātās gultnēs ar brīvu līmeņvirsmu
- ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas spēku transportlīdzekļa pārvietošanai rada, izmetot ūdens strūklu
- pārcelšanās Ūdensšķēršļa (upes, kanāla, ezera, jūras līča, jūras šauruma, ūdenstilpes u. c.) šķērsošana, ko veic karaspēks
- Jamms Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - jūras dievs, kas simbolizēja haosa spēkus un tika attēlots kā briesmonis
- sedzējuguns Uguns, ko atklāj, lai aizsargātu karaspēka daļas, kad tās atrodas pretinieka kājnieku ieroču sniedzamības attālumā
- hetmanis Ukrainas nacionālā karaspēka komandieris 1918. g.
- Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas
- uzlūšana Upes vai ūdenstilpes ledus segas sairšana, kas notiek siltuma vai mehānisko spēku iedarbībā, intensīvi pieplūstot ūdenim
- Bēra likums upju ielejas asimetrijas cēloņa izskaidrojums ar Koriolisa spēka ietekmi, kas rodas Zemei griežoties ap savu asi
- pamirt uz laiku kļūt stingam, nekustīgam (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) - par ķermeņa daļām
- pamirt uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam
- tailorizācija uz zinātniskiem pētījumiem dibināts paņēmiens iekārtot darbu tā, ka tas prasa vismazāk spēka patēriņa un iznāk visražīgāks
- atkopt Uzbarot (novārgušo, panīkušo); panākt, ka atgūst spēku, veselību
- aptveršana Uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē
- spēkregulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto spēku, kas darba laikā attīstās kādā no uzkares mehānisma locekļiem. Parasti par regulējošo parametru izmanto spiedes spēku uzkares mehānisma augšējā stiepnī. Ja, pieaugot apstrādes dziļumam, šis spēks palielinās, regulators rosina mašīnas pacelšanu, un otrādi. Spēkregulēšanu lieto, traktoragregātam strādājot vienveidīgās augsnēs
- pozicionālā regulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto uzkares mehānisma sviru vai spēka cilindra kāta stāvokli - pozīciju. Iepriekš iestādīts regulatora sekotājelements nostāda uzkares mehānismu un līdz ar to darba mašīnu noteiktā pozīcijā attiecībā pret traktoru. Ja, pieaugot apstrādes dziļumam, šī pozīcija izmainās, regulators rosina mašīnas pacelšanu, un otrādi
- iegult Uzklupt, uzbrukt (parasti pēkšņi, negaidīti)
- individuālais darbs uzņēmējdarbība, ko fiziska persona, kas iegādājusies patentu vai izņēmusi reģistrācijas apliecību, veic patstāvīgi, neizmantojot algotu darbaspēku
- benzīna uzpildes stacija uzņēmums ar speciālu iekārtu un ēku kompleksu degvielas un eļļu glabāšanai un spēkratu uzpildīšanai (ēku kompleksā var būt arī veikals, atpūtas telpas u. c.)
- kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību
- atņemt kā ar roku uzreiz novērst ko grūti paciešamu, nepatīkamu (_biežāk_ sāpes, slimību), pēkšņi kam beigties, zust
- ex abrupto uzreiz, pēkšņi, bez sagatavošanās
- ras Uzreiz, pēkšņi, nekavējoties, ātri
- reiz uz reizes uzreiz; pēkšņi
- ar reizi Uzreiz; pēkšņi
- slāpēšana Uzspiesto svārstību amplitūdas vai intensitātes mazināšana ar pretestības spēkiem
- atspēkojums Uzstāšanās, ziņojums, raksts, kurā kas tiek atspēkots
- uzpazīt Uztvert (kādu, ko) kā iepriekš pazītu, arī, parasti pēkšņi, pazīt
- impulsivitāte Uzvedības netīšums, tieksme darboties ātri, reaktīvi, vadoties no pēkšņas ierosmes, impulsa, neapzināti, bez refleksijas
- landesvērs Vācijā (19. gs. un 20. gs. sāk.) - otrā karadienestam pakļauto rezervju kategorija, kā arī karaspēka daļas, ko formēja no karadienestam pakļauto personu kontingentiem
- Augustovas operācija Vācijas karaspēka uzbrukuma operācija Krievijas armijai 1. pasaules karā 1915. g. 7.-8. februārī, kurā daļa krievu armijas tika aplenkta, atkāpšanos sedza 10. armijas 20. korpuss, kas bija komplektēts no Latvijas teritorijā iesauktajiem, šajās kaujās krita, tika ievainoti vai sagūstīti \~20 tūkstoši latviešu karavīru
- Karolīna Vācijas krimināltiesību un kriminālprocesa kodekss, kas pieņemts karaļa Kārļa V valdīšanas laikā 1532. g. un bija spēkā līdz 1870. g.
- Stasi Vācu "Staatssicherheitsdienst" (Valsts drošības dienests) -- bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības spēki, Padomju Savienības VDK analogs; StaSi
- dzelzsdivīzija Vācu karaspēka vienība Latvijā 1919. g.; 6. oktobrī tika iekļauta P. Bermonta armijā
- aerodinamiskā kompensācija vadības plākšņu šarnīra momentu līdzsvarošana ar aerodinamiskiem spēkiem; pēc darbības principa un konstruktīvā izpildījuma ir ass kompensācija, iekšējā kompensācija un raga aerodinamiskā kompensācija
- komandēt Vadīt (piemēram, karaspēka vienību, daļu, apakšvienību, militāru objektu)
- šoferēt Vadīt spēkratus (parasti automobili)
- pašindukcijas elektrodzinējspēks vadītājā plūstošās strāvas magnētiskā lauka inducētais elektrodzinējspēks pašā vadītājā
- lēkāt vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
- kopspēks vairāku vai daudzu (kā) spēku summa; rezultējošais spēks
- dēmons Vairākumā pasaules reliģiju ļauns gars, spēks vai sākotne, kas ir pretējs Augstākajā Dievībā iemiesotajam Absolūtajam Labajam
- krāt Vairot (spēkus), lieki neizšķiežot
- pirināties Vairoties; atgūties, uzkrāt spēkus
- MKgfS vairs nelietojama fizikālo lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, spēka kilograms un sekunde; sauc arī par tehn. mērvien. sist.
- šļabt Vājēt, zaudēt spēkus
- šļābt Vājēt, zaudēt spēkus
- ļebināties Vāji, bez spēka (ko) darīt, strādāt; nekārtīgi strādāt
- sodekspedīcija Valdības vai okupācijas varas norīkotas karaspēka daļas iekšējo nemieru apspiešanai ar ieročiem vai citiem terora līdzekļiem (kāršanu, pēršanu, deportēšanu, dedzināšanu)
- zilbes intonācija (arī akcents) valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē)
- intonācija Valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē)
- intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas, kas izsaka daļu izteikuma satura
- armija Valsts bruņotie spēki
- karaspēks Valsts bruņotie spēki; bruņoto spēku daļa (ar noteiktu specializāciju, organizāciju, uzdevumu)
- augstākais virspavēlnieks valsts bruņoto spēku augstākais vadītājs
- sedzējarmija Valsts bruņoto spēku daļa, kas paredzēta valsts robežas nodrošinājumam pret pretinieka pēkšņu iebrukumu uz sauszemes, pa jūru un gaisu, kā arī militāras mobilizācijas veikšanai, valsts galveno spēku koncentrēšanai un izvēršanai
- gaisa spēki valsts bruņoto spēku daļa, kuras uzdevums ir kontrolēt un aizsargāt valsts gaisa telpu, piedalīties meklēšanas un glābšanas darbos, kā arī veikt gaisa transporta uzdevumus
- demobilizācija valsts bruņoto spēku un tautsaimniecības vai tās atsevišķu nozaru pārkārtošanās no kara gatavības uz miera stāvokli
- šoguns Valsts bruņoto spēku virspavēlnieks un faktiskais valdnieks feodālajā Japānā, kura amats bija mantojams (1192.-1868. g.)
- mobilizācija Valsts ekonomikas un bruņoto spēku pārkārtošana karalaika apstākļiem
- standarts Valsts galvas, karaspēka pavēlnieka, karaspēka vienības u. tml. četrstūrveida, parasti neliels, karogs
- adaptācija Valsts iekšējo spēkā esošo tiesību normu pielāgošana jaunām starptautiskām saistībām neizmainot valsts likumdošanu
- laulības šķiršana valsts likumos paredzētajā kārtībā spēkā stājies lēmums par laulības šķiršanu; process, kura rezultāts ir laulības izbeigšana
- Tērbatas bīskapija valsts Livonijā, dibināta 1224. g., platība \~9600 km^2^, aizņēma tagadējo Igaunijas dienvidaustrumu daļu - bijušo Ugaunijas zemi un dažas kaimiņteritorijas, tās centrs atradās Tērbatā (tagadējā Tartu), pārvaldīja bīskaps un domkapituls; beidza pastāvēt Livonijas kara sākumā 1558. g., kad iebruka Krievijas karaspēks
- denonsācija Valsts paziņojums otrai valstij, ka starpvalstu līgums vai uzņemtās saistības ir spēkā neesošs, līguma oficiāla laušana
- militārisms Valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu; ideoloģija, kas attaisno militāra spēka lietošanu attiecībā pret citām valstīm
- represālijas valsts tiesiski pamatotas piespiedu rakstura darbības, ar nolūku atjaunot savas tiesības, kuras pārkāpusi kāda cita valsts; atbilde uz citas valsts tiesībpārkāpumu un tās prettiesiskās rīcības pārtraukšana pašaizsardzības nolūkā (spēka pielietošana pret tās pilsoņiem, īpašumiem, kuģiem, teritoriju)
- kroņa maize valsts uzturs (bruņotajos spēkos, arī cietumā)
- uzņēmējvalsts Valsts, kas pieņem spēkus/apgādi no sabiedrotajiem to izvietošanas, operāciju vai arī tranzīta laikā
- koptirgus Valstu savienība, kuras dalībnieku starpā atceltas visas tirdzniecības barjeras, ieviesta brīva darbaspēka un kapitāla kustība, saskaņota kopēja tirdzniecības politika attiecībā pret pārējo pasauli
- pretvara Vara, kas ir vērsta pret (ko); arī pretspēks (1)
- valte Vara, spēks
- varība Vara, spēks
- varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu); arī fiziska spēka lietojums (pret kādu); arī vardarbība
- svētie vērši varas un spēka simboli, saistīti ar dievietes mātes pielūgšanu, īpaši senās Krētas mīnoiskajā reliģijā (mīts par Minotauru)
- hasina Vārds, ar ko Madagaskarā apzīmē garīgu spēku, kas piemīt visām dzīvām būtnēm un kam ir īpaša loma konkrētās ceremonijās un attiecībā uz zināmiem objektiem
- manito Vārds, ko lietoja Ziemeļamerikas algonkinu cilts indiāņi, kad vērsās pie garīgajiem spēkiem
- abrakadabra Vārds, kuram senāk piedēvēja noslēpumainību un maģisku spēku; arī buramvārds
- buramie vārdi vārdu savienojums, kam piedēvē maģisku spēku
- seraskirs Vecos laikos - turku karaspēka virspavēlnieks; vēlāk sultānu Turcijā - kara ministrs
- geromarasms Vecuma nespēks
- senescence Vecuma nespēks
- Āju vēdiskajā mitoloģijā - personāžs, kas acīmredzot saistīts ar dzīvības spēku, viņam piemīt arī poētiskas spējas
- Vāta vēdiskajā mitoloģijā - vēja dievība, kas cieši saistīta ar Vāju, tomēr to raksturi manāmi atšķiras, un daudzos gadījumos ir tas ir vēja dievišķotais spēks, kuru pazīst pēc svilpiena, aicinājuma, bet nevis pēc viņa izskata
- Prišni Vēdisma mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība govs izskatā, dieva Rudras sieva, kuru uzskatīja par auglības spēka iemiesojumu
- nodrošināt Veicot apsardzības un aizsardzības pasākumus, pasargāt (karaspēku, kādu objektu) no nejaušībām, zaudējumiem
- briest Veidoties, kļūt intensīvākam (par psihiskām norisēm, īpašībām); veidoties (par domām, idejām); pieaugt (par spēku)
- šurme Veiksme, dūša, spēks
- impulsa moments vektoriāls dinamikas lielums, kas raksturo ķermeni vai daļiņu līklīnijas kustībā spēka laukā; vienas daļiņas impulsa moments ir vienāds ar tās rādiusvektora un impulsvektora vektoriālo reizinājumu; mikrodaļiņu sistēmu (atomu, molekulu u. c.) impulsa moments ir kvantēts lielums; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m^2^/s; kinētiskais moments
- spēka komponente vektoriāls lielums, dotā rezultejošā spēka (kopspēka) sastāvdaļa; saskaitot spēka komponetes spēka pielikšanas punktā, iegūst rezultējošo spēku; attiecīgi rezultējošo spēku (kopspēku) iespējams sadalīt vairākās tam līdzvērtīgās komponentēs
- slīdošs vektors vektors, ko var pārvietot pa tā darbības taisni (piem., dinamiskās skrūves moments, spēka moments pret asi, spēka pārvietojums absolūti cietā ķermenī)
- brīvs vektors vektors, ko var pārvietot telpā uz jebkuru punktu (piem., spēkpāra moments)
- palikari Vēlāk Grieķijas neregulārs karaspēks ar albāņu apģērbu un ieročiem
- iedoma Vēlēšanās (parasti pēkšņa, arī untumaina); iegriba, untums
- iegribēt Vēlēties (parasti pēkšņi)
- hetmanis Vēlēts kazaku karaspēka vadonis (no 16. līdz 17. gadsimtam Ukrainā); Ukrainas pavaldonis (no 17. līdz 18. gadsimtam)
- savilkt Velkot (ko), piemēram, aiz galiem, malām, izstiept, saspriegt (to), parasti pilnīgi, arī palielināt, parasti ievērojami (tā) sliepes spēku
- ieguldīt veltīt, atdot (spēkus, zināšanas u. tml. kādam mērķim)
- karot vērsties, cīnīties (pret kādu vai kaut ko nevēlamu), vājinot tā ietekmi, spēku
- pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākpārdošanas gaitā; daļa no vērtības, kas pieaugusi uzņēmumā, pateicoties algotā darbaspēka spējai radīt lielāku vērtību nekā ir pašam darbaspēkam
- Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls
- tiesību avots vēsturiski izveidojies un valsts atzīts tiesību normu fiksēšanas veids; vēsturiski tie iedalīti spēkā esošajos un vēsturiskajos, kas savukārt sadalīti normatīvos aktos, normatīvos līgumos, tiesas un administratīvos precedentos, paražu tiesībās
- dūres tiesības viduslaikos parasts paņēmiens izšķirt strīdus ar ieroču spēku
- Grāls viduslaiku literatūrā — noslēpumains, ar brīnumainu spēku apveltīts svēts priekšmets, kas nes svētlaimi tā ieguvējam, bet ko var atrast vienīgi izredzēts, šķīsts cilvēks
- lībiešu un igauņu zemnieku tiesības viduslaiku tiesību avots, kas saglabājies vairākos norakstos (vecākais ir 1546. g. noraksts), bija spēkā līdz 16. gs. vidum
- parafobija Viegla fobijas forma, ko iespējams pārvarēt, sasprindzinot gribasspēku
- centrifugācija Vieglāko sastāvdaļu atdalīšana no smagākajām emulsijā un suspensijā, izmantojot centrifugālo spēku
- līgoties Viegli svārstīties, šūpoties (kādu spēku iedarbībā)
- tirajēri Viegls karaspēks, kas rīkojas izklaidus, vispirms parādījās franču pirmās republikas karos; strēlnieki
- gravitācijas nestabilitāte vielas blīvuma un tās daļiņu ātruma fluktuāciju (novirzes no līdzsvara stāvokļa) pieaugums, ko rada gravitācijas spēks un kas noved pie vielas sablīvējumu veidošanās
- raķešu degviela vielas, ko izmanto raķešu dzinējos par enerģijas avotu reaktīvā spēka radīšanai
- svainība Viena laulātā attiecība ar otra radiniekiem, kas paliek spēkā arī pēc laulības izbeigšanās
- maki viena no bantu ciltīm, kas ietilpst tāda paša nosaukuma cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- bakveli viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- kaki viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- ndžemi viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- ngumbi viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- poli viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- so viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- adžumbi viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- galoji viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- nkombi viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- orungi viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- atkāpšanās viena no kājnieku karaspēka taktikas pamatoperācijām, kas ir plānota, saskaņota un kontrolēta vienības pārvietošanās virzienā projām no pretinieka
- patrulēšana viena no kājnieku karaspēka taktikas pamatoperācijām, ko veic mobilas apakšvienības, lai pārvaldītu teritoriju, iegūtu informāciju un iznīcinātu pretinieku vai traucētu tā darbību
- spēcināšanas pieeja viena no kritiskā sociālā darba pieejām, kas fokusējas uz stigmatizētiem un ievainojamiem indivīdiem, ģimenēm, grupām un kopienām, lai sekmētu to personiskā, starppersonu, sociālekonomiskā un politiskā spēka vairošanu, kā arī veicinātu spēju mainīt un uzlabot savus apstākļus
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā
- evekcija viena no Mēness kustības periodiskām nevienmērībām, ko izraisa Saules pievilkšanās spēks
- risinājumcentrētā pieeja viena no mikrolīmeņa prakses pieejām sociālajā darbā ar gadījumu; nereti tā tiek raksturota arī kā prakses modelis; tās pamatā ir pieņēmums, ka cilvēkam ir iekšējs spēks, iespējas un resursi, lai rastu risinājumu savām problēmām, un sociālajam darbiniekam šis potenciāls ir jāaktivizē
- kājnieks viena no pamata ieroču šķirām, bruņoto spēku pamatdaļa, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi; strēlnieki
- platforma viena no planētas garozas galvenajām struktūrformām, kas sastāv no līmeniskiem nogulumiežu slāņiem un vāji padodas iekšējo spēku darbībai
- marsi viena no sabellu ciltīm, kas dzīvoja Itālijas vidusdaļā un samnītu karā (4. gs. p. m. ē.) cīnījās pret romiešiem, 304-90 p. m. ē. bija romiešu sabiedrotie, bet sabiedroto karā (90-88 p. m. ē.) bija galvenais spēks cīņā ar romiešiem
- folo viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- gimini viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- karabori viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- kofoli viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- gravitācijas konstante viena no universālajām fizikas konstantēm, kas skaitliski ir vienāda ar spēku, ar kādu pievelkas divas 1 kg lielas punktveida masas, kas atrodas 1 m atstatumā; G = 6,67259∙10^-11^ N∙m^2^∙kg^-2^
- adjunktūra viena no zinātnisko un zinātniski pedagoģisko kadru sagatavošanas formām, kas tika izmantota PSRS bruņotajos spēkos
- lauksardze Viena vai divas strēlnieku nodaļas, kas apsargā atpūtā novietota karaspēka apakšvienību, daļu
- līdzsvara vienādojumi vienādojumi, ar kuriem var aprēķināt balstu (saišu) reakcijas; mainot aktīvos spēkus, proporcionāli mainās balstu reakcijas, bet līdzsvars saglabājas
- satuvināšanās Vienas karojošās puses vai abu karojošo pušu karaspēku izvirzīšanās, lai nonāktu kaujas saskarē
- tausts vienkārša stienīšveida kontroles ierīce šķidruma līmeņa noteikšanai, parasti ar divām atzīmēm, kas norāda minimālo un maksimālo pieļaujamo līmeni; kontrolējot šķidruma (parasti - eļļas) līmeni, spēkratiem jāatrodas horizontāli; taustu izņem, noslauka un ievieto tam paredzētajā vietā līdz galam; izņemot taustu vēlreiz, pēc tā saslapšanas līmeņa konstatē šķidruma līmeni tvertnē un tā atbilstību atzīmēm
- stiepe-spiede Vienkāršākā deformācija, kas rodas, ja taisna prizmatiska vai cilindriska ķermeņa galu šķēlumu smaguma centros pa ķermeņa asi darboja ārēji spēki
- pirmā (medicīniskā) palīdzība vienkāršāko neatliekamo medicīnisko pasākumu komplekss pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos
- Helsinku konvencija vienošanās par Baltijas jūras aizsardzību pret piesārņošanu no krasta un kuģiem, stājās spēkā 1980. g. parakstījušas visas Baltijas jūras valstis
- viribus unitis vienotiem spēkiem
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(11); pēkšņa, strauja kustība (kādā virzienā)
- Hebseds viens no centrālajiem notikumiem senēģiptiešu svētku kalendārā, svētki, ko pirmo reizi svinēja trīsdesmitajā faraona valdīšanas gadā, bet pēc tam ik pēc trim gadiem (dažreiz arī citā laikā), ar mērķi atjaunot faraona fiziskos un garīgos spēkus; svētku kulminācija bija faraona rituālās nāves imitācija
- elektromagnētiskais spēks viens no četriem dabas fundamentālajiem spēkiem (pārējie trīs - gravitācijas spēks, stiprais kodolspēks un vājais kodolspēks), ko pārnes fotoni
- Dalambēra princips viens no dinamikas pamatprincipiem, pēc kura nebrīvas mehāniskās sistēmas kustības laikā aktīvie spēki un inerces spēki nosacīti līdzsvarojas ar saišu reakcijām
- atslodzes diena viens no dzīvnieku ierobežotas ēdināšanas veidiem - dienas, kurās dzīvniekiem regulāri (katru otro, trešo vai septīto dienu vai citā intervālā) nedod barību; izmanto dzīvnieku ēdināšanā, lai palēninātu pārāk strauju augšanu un dējības uzsākšanu (jaunputniem), ekonomētu darbaspēku un barību (nobarojamām cūkām, liellopiem), pielāgotu barības režīmu dabiskiem apstākļiem (kažokzvēriem un vairākām dzīvnieku sugām zooloģiskajos dārzos
- Ampēra likums viens no elektrodinamikas pamatlikumiem, kas nosaka elektrisko strāvu magnētisko mijiedarbību: nosaka mehāniskā spēka lielumu, ar ko magnētiskais lauks darbojas uz vadu, pa kuru plūst elektriskā strāva, divu vadu mehānisko mijiedarbību, ja pa tiem plūst elektriskā strāva, un sakarību starp strāvas virzienu vadā un tā radītā magnētiskā lauka virzienu
- magnētiskais lauks viens no elektromagnētiskā lauka izpausmes veidiem, kas raksturīgs ar savu spēka darbību uz magnētiskiem dipoliem un kustībā esošajiem elektriskajiem lādiņiem
- šķiebe viens no ķermeņu veida deformācijas gadījumiem, kas rodas, ja ķermeņa pretējām virsmām pieliek spēka pāri, neļaujot tam tomēr griezties
- kaujastērps viens no sauszemes spēku karavīru formas tērpa galvenajiem veidiem
- kaujtērps viens no sauszemes spēku karavīru formas tērpa galvenajiem veidiem
- mantri viens no tantriskās atklāsmes (dīkšā) pamatveidiem - mantras un dievu spēka atmodināšana skolniekā
- galvenā mītne vieta, kur kara laikā atrodas bruņoto spēku augstākā virspavēlniecība un tās štābs
- pozīcija vieta, kur novietots karaspēks, arī atsevišķs karavīrs cīņai ar pretinieku; vieta, kur novietoti ieroči (parasti artilērija, ložmetēji) pretinieka apšaudei
- komandpunkts vieta, no kurienes kaujas apstākļos vada (piemēram, karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, lidaparātu apkalpes)
- poligons vieta, teritorija, kas iekārtota tehnisko līdzekļu izmēģināšanai, karaspēka apmācīšanai
- pamats vieta, vide (parasti zemes virsā), kas balsta (ko), neļauj (kam) smaguma spēka iedarbībā grimt, krist
- vilce Vilcējspēks (1), šāda spēka avots
- tangenciālā jauda vilces ritošā sastāva dzenošo riteņpāru jauda, ko realizē, ritošam sastāvam pārvietojoties ar aprēķina kustības ātrumu, kad uz dzenošiem riteņpāriem attīstās aprēķina vai ilgstošā režīma tangenciālais vilcējspēks
- vilces raksturlīkne vilces ritošā sastāva vilcējspēka un kustības ātruma sakarība dažādos vilces motora darba režīmos, tiek dota diagrammmas vai tabulas veidā
- lokomotīve Vilces spēkmašīna dzelzceļa vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem
- papildu vilces spēks vilces spēks, kas nepieciešams, zirgam ejot pret kalnu; proporcionāls piekabes masai un kāpuma leņķa sinusam
- vilkmes spēks vilces spēks, vilcējspēks
- īpatnējais spēks vilces, pretestības vai bremzēšanas spēka attiecība pret vilciena masu
- elektrovilciens Vilciens, kura vilces spēku rada vagonos uzstādīti elektriskie dzinēji, kas enerģiju saņem pa kontaktvadu; elektriskais vilciens
- ātrums Vilkmes spēka pārnesums automobiļos, traktoros u. tml.
- atlētika Vingrojumu kopums, kuri attīsta spēku un veiklību
- Verbascum phoeniceum violetais deviņvīruspēks
- virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- komandors Virsnieka dienesta pakāpe dažu valstu flotē, atbilst pulkvedim pārējos aizsardzības spēkos
- komandkapteinis Virsnieka dienesta pakāpe Latvijas jūras spēkos (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpi) un dažu citu valstu karaflotēs
- štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos)
- adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917) kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe
- pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
- krist Virzīties gaisā lejup smaguma spēka ietekmē
- normālais vilces spēks visekonomiskākais vilces spēka lielums, kas atbilst 13–15% zirga dzīvmasas
- rāpties (arī līst) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt)
- līst (arī rāpties) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt)
- sisties (vai) nost visiem spēkiem pūlēties, censties (ko paveikt, realizēt)
- lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt)
- sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt)
- līst no ādas laukā visiem spēkiem pūlēties, pārmērīgi censties (ko realizēt, paveikt); darīt gandrīz neiespējamo
- par visu naudu visiem spēkiem, cik vien iespējams; ļoti, visaugstākajā pakāpē
- nokusums Vispārēja nespēka un psihiskas nospiestības sajūta, kas saistīta ar darba netīksmi un lielā mērā atkarīga no strādātāja psihiskās ievirzes pret doto darbu
- pēkšņums vispārināta īpašība --> pēkšņs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atsaukšana vispārināta īpašība, kas izpaužas kā paziņojums par to, ka kāds lēmums, rīkojums, pavēle, protests, priekšlikums nav vairs spēkā, ir atcelts
- strāles Vīveles, pēkšņas vēdergraizes
- maderēt Vīzdegunīgi iet uz darbu darīt kaut ko, kas nav pa spēkam
- magnētelektriskais voltmetrs voltmetrs līdzsprieguma mērīšanai; spēka momentu rada pastāvīgā magnēta magnētiskā lauka iedarbība uz vadu rāmīti; skala sadalīta vienmērīgi
- elektromagnētiskais voltmetrs voltmetrs, kurā spēka momentu rada spoles magnētiskā lauka iedarbība uz metāla plāksnīti; skala sadalīta nevienmērīgi – var mērīt gan līdzspriegumu, gan maiņspriegumu
- izmeši Vulkānu izvirdumu irdenie produkti (bumbas, lapilli, smiltis, pelni, senāku lavu atlūzas), kas ar sprādzienu spēku tiek izsviesti atmosfērā vai pat stratosfērā
- duša zāles zāles (augi), ko izmantoja pret aizdusu un nespēku
- nokrist no kājām zaudējot spēkus pārmērīgā darbā, smagi saslimt, arī nomirt
- apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas; apmulst, samulst
- zaudēt dūšu zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam
- palaist dūšu zaudēt drosmi, garīgo spēku; ļauties izmisumam
- nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam
- atstāties Zaudēt savu spēku, iedarbību (parasti par slimību)
- guibt Zaudēt spēku; gurt
- atšālēties Zaudēt spēkus; atslābt, nogurt (par cilvēku)
- atkāpties Zaudēt, mazināt savu spēku, izplatību (piemēram, par norisēm dabā, cilvēka dzīvē)
- tantrisms Zemākajās kastās izplatīts budisma un hinduisma virziens, kas māca, ka visums dalās sievišķajā un vīrišķajā spēkā; šo spēku mijiedarbība uztur visuma vienotību; raksturīga rituālu noslēgtība, saistība ar jogismu
- pseidodislokācijas Zemes garozas slāņu sagulumu traucējumi, kas radušies nevis no tektoniskiem procesiem, bet ar ārējo ģeoloģisko spēku darbību
- zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās
- magnētiskais meridiāns Zemes magnētiskā lauka spēka līniju projekcija uz Zemes starp magnētiskajiem poliem
- ģeopotenciāls Zemes pievilkšanas spēka potenciāls
- gravitācijas lauks Zemes smaguma spēka lauks, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks un tās griešanās radītais centrbēdzes spēks
- magnētiskais Dienvidpols Zemes virsmas apgabals, kurā ieiet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas
- magnētiskais Ziemeļpols Zemes virsmas apgabals, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas
- magnētiskie poli Zemes virsmas apgabalu, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas, sauc par magnētisko Ziemeļpolu, apgabalu, kurā spēka līnijas ieiet, – par magnētisko Dienvidpolu
- Namejs Zemgaļu vadonis 13. gs., dažos avotos dēvēts arī par Zemgales karali; 1279. g. viņa vadībā zemgaļi atguva Livonijas ordeņa ieņemto Tērveti, bet 1281. g. augustā bija spiesti pārspēka priekšā pamest Zemgali un devās uz Lietuvu
- Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju
- superkritiskais aerodinamiskais profils zemskaņas lidmašīnas spārna profils, kas, palielinot profila biezumu, ļauj palielināt lidojuma ātrumu par 50–100 km/h, saglabājot cēlējspēka koeficientu
- triecienlidmašīna Zemu lidojoša kaujas lidmašīna mazu un kustīgu mērķu un dzīvā spēka iznīcināšanai kaujas laukā un tuvā aizmugurē, virszemes un ūdens mērķu iznīcināšanai ar aviācijas bruņojuma līdzekļiem; aprīkota ar daudzfunkcionālu mērķēšanas un navigācijas kompleksu, raķešu, torpēdu u. c. bruņojumu
- zenītložmetējnieks Zenītartilērijas karaspēka karavīrs, kas specializējies šaušanā ar zenītložmetēju
- zenītnieks Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs
- atdot sevi (visu) ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību
- atdot sevi visu ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību
- lietuvēna dzīšana Ziemassvētku rituāls, kura pamatā trokšņošana kā ļaunu garu, ļaunuma aizbaidīšana un ūdens kā dzīvības spēkus veicinošs šķidrums
- ballistiskā līkne zināmā leņķī pret horizontu brīvi sviesta ķermeņa kustības trajektorija Zemes pievilcējspēka ietekmē
- scientia est potentia zināšanas ir spēks
- kolokvijs Zināšanu pārbaude - rakstu darbs vai mācību spēka pārruna ar studentiem
- kara zinātne zināšanu sistēma par bruņotas cīņas būtību un saturu, bruņoto spēku darbības līdzekļiem un veidiem kaujā
- savoir cʽest pouvoir zināt nozīmē spēt; zināšanas ir spēks
- fortifikācija zinātne par karaspēka pozīciju nocietināšanu un aizsargbūvju celtniecību
- ballistika zinātne, kas pētī zināmā leņķī pret horizontu sviesta ķermeņa kustību Zemes pievilcējspēka ietekmē
- aspirantūra zinātnieku un augstskolu mācībspēku gatavošanas forma (gk. bijušajā PSRS; Latvijā līdz 1992. g., vēlāk - doktorantūra)
- ģeodinamika Zinātņu nozaru kopums par Zemes iekšienē un ārpusē notiekošajiem procesiem un tajos radušos spēku laukiem
- izturība zirga darbspēju raksturlielums, ko izsaka ar noietā ceļa posma garumu, zirgam strādājot ar prasībām atbilstošu vilces spēku
- smagie braucamzirgi zirgi, kas veidoti transportam, – ar vidēji lielu vilcējspēku izbraukumiem ar karietēm nelielos attālumos; vēlāk sākti izmantot lauksaimniecības darbos
- braucamzirgi Zirgi, kurus izmanto par vilcējspēku (lauku un transporta darbos); attiecīgā zirgu šķirne
- horsepower zirgspēks
- hp Zirgspēks (angļu "horsepower")
- PS Zirgspēks (vācu "Pferdestärke")
- mahalla ZR Āfrikā karaspēka nometne; netiešā nozīmē arī karaspēks kara gājienā
- sprukt Zūdot balstam, saistījumam u. tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem)
- nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi daudzkārt palielinās un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz iepriekšējam spožumam
- zvaigžņu kinemātika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā pēta zvaigžņu kustības likumsakarības zvaigžņu sistēmu iekšienē neatkarīgi no darbojošos spēku rakstura lielam daudzumam zvaigžņu
- Spilves kauja Zviedrijas un Saksijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1701. g. 19. jūlijā Spilves pļavās pie Rīgas, kurā zviedri sakāva sakšus, kas nodrošināja Zviedrijai pārsvaru Ziemeļu kara sākumposmā; atkāpjoties sakši uzspridzināja Kobronskansti
- čuriki žests – sakrustoti pirksti (rādītājpirksts un vidējais pirksts); to slēpjot aiz muguras, šajā brīdī vārdos dotais solījums uzskatāms par spēkā neesošu
- žiroskopiskais efekts žiroskopa ass īpašība, ka tā ārējo spēku darbības rezultātā pārvietojas spēka momenta vektora virzienā, nevis spēka virzienā; kas ļauj izveidot dažādas praktiskas iekārtas un instrumentus - žirokompasus, kuģu stabilizatorus, viensliedes dzelzceļa vilcienu stabilizatorus, kā arī automātiski vadīt lidmašīnas, raķetes, torpēdas u. c.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa pēk.