uztīkot
uztīkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztīkoju | uztīkojam | uztīkoju | uztīkojām | uztīkošu | uztīkosim |
| 2. pers. | uztīko | uztīkojat | uztīkoji | uztīkojāt | uztīkosi | uztīkosiet, uztīkosit |
| 3. pers. | uztīko | uztīkoja | uztīkos | |||
Pavēles izteiksme: uztīko (vsk. 2. pers.), uztīkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztīkojot (tag.), uztīkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztīkotu
Vajadzības izteiksme: jāuztīko
Pēkšņi sākt tīkot, vēlēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš Irēnu grūšus iegrūda viņu uztīkojuša vīrieša apkampienos.