saskurināt
saskurināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saskurinu | saskurinām | saskurināju | saskurinājām | saskurināšu | saskurināsim |
| 2. pers. | saskurini | saskurināt | saskurināji | saskurinājāt | saskurināsi | saskurināsiet, saskurināsit |
| 3. pers. | saskurina | saskurināja | saskurinās | |||
Pavēles izteiksme: saskurini (vsk. 2. pers.), saskuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saskurinot (tag.), saskurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saskurinātu
Vajadzības izteiksme: jāsaskurina
Sākt, parasti pēkšņi, skurināt; īsu brīdi skurināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lins Norvīds saskurināja galvu, nokratīja pelnus no cigaretes un vēlreiz precizēja laiku.
- Es mīlu viņas krūtis, kas izlietas no gaismas un medus ( viņa pat saskurinās, kad es tām pieskaros).
- Šai epizodei būtu iespējams piešķirt to, ko angliski dēvē par " shock value" - šokējošo pievienoto vērtību, taču autori to nedara, drīzāk ievēro cilvēka potenciālu saskurināt jebkuras iekšas un izmanto to paralēlā žurnālistikas darbā.
- Tikai, kad Latvijas tumšgalves šķirnes pārstāves saskurina lielās ausis, jāsaprot, kāda alošanās notikusi.