sabiedēt
sabiedēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabiedēju | sabiedējam | sabiedēju | sabiedējām | sabiedēšu | sabiedēsim |
| 2. pers. | sabiedē | sabiedējat | sabiedēji | sabiedējāt | sabiedēsi | sabiedēsiet, sabiedēsit |
| 3. pers. | sabiedē | sabiedēja | sabiedēs | |||
Pavēles izteiksme: sabiedē (vsk. 2. pers.), sabiedējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabiedējot (tag.), sabiedēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabiedētu
Vajadzības izteiksme: jāsabiedē
Pēkšņi izraisīt (kādam) bailes; sabaidīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Auglis sāk ieklausīties skaņās un ļoti skaļas skaņas var viņu sabiedēt.
- Bet šobrīd es skaitīju daudz lēnāk, lai varētu sabiedēt vecmāmiņu.
- Negribēju nevienu sabiedēt, operācija ir un paliek operācija."
- Taču no ligzdas gandrīz izkritušais ūpēns gandrīz vai sabiedēja mājvietā palikušo biedru.
- Draudīgās dabas parādības nesabiedēja visus cilvēkus, daži turpināja baudīt ūdens priekus.