saņirbināt
saņirbināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saņirbinu | saņirbinām | saņirbināju | saņirbinājām | saņirbināšu | saņirbināsim |
| 2. pers. | saņirbini | saņirbināt | saņirbināji | saņirbinājāt | saņirbināsi | saņirbināsiet, saņirbināsit |
| 3. pers. | saņirbina | saņirbināja | saņirbinās | |||
Pavēles izteiksme: saņirbini (vsk. 2. pers.), saņirbiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saņirbinot (tag.), saņirbināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saņirbinātu
Vajadzības izteiksme: jāsaņirbina
Sākt, parasti pēkšņi, ņirbināt; īsu brīdi ņirbināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa šo laiku nez no kurienes uzradies vējelis un saņirbina spoguļgludo jūru , jūra viļņojas , ka prieks
- Vai nu tiešām līdakas savu maltīti ietur noteiktā stundā, vai uznākušais nelielais vējiņš, kas nedaudz saņirbināja ezera gludo spoguli, un nelielie mākonīši, kuri reizēm aizsedza saules ripu, bet ap diviem pēcpusdiena līdakas tiešām kļuva aktīvākas.