Paplašinātā meklēšana
Meklējam g. v..
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (3554):
- hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos.
- hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu.
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
- berāks 10–12 g. vecs puika.
- berēks 10–12 g. vecs puika.
- beris 10.–18. g. vecs zēns.
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
- čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
- adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.).
- abhāzu valoda abhāzu-adigu valodu grupas valoda.
- blefarorāfija Acs spraugas pilnīga vai daļēja aizšūšana.
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
- Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
- iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni.
- sprosla Ādas poga vai kažokādas cilpa.
- buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās.
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
- daļa administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība armijā.
- mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs.
- enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba.
- aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi.
- anšefs Agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks.
- Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
- stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā.
- kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
- noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- kalvings Aisbergu veidošanās.
- vārstali Aizbīdāmas kārtis, ko lieto žoga vārtu vietā.
- aizkankāt Aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu.
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
- saknopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu).
- sakņopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu).
- aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu.
- knopēt Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu); arī pogāt.
- smīksnēt aizdomīgi vai ņirgājoties smaidīt.
- murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka.
- baskils Aizgrieznis logu vai durvju nostiprināšanai pie aplodas.
- kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu).
- nokležāt Aiziet (nicīgi vai smagā gaitā).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
- zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu.
- specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
- aizdicelēt Aizsūtīt nederīgā veidā.
- pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
- shizaksons Aksons, kas dalās divos pilnīgi vai gandrīz vienādos zaros.
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
- infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai.
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
- anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns.
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
- dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu.
- nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru.
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
- kaskarīns Amerikas krūkļa darbīgā viela; glikozīds.
- karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
- derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā.
- videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā.
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
- soverins Angļu zelta monēta, līdzīga vienai mārciņai; sovrins.
- aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi.
- eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām.
- reagīns Antivielai līdzīga viela, kas saista komplementu un izraisa alerģiskas parādības.
- milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
- kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
- mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
- reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē.
- apdaidzīt Apdiegt, piediegt visapkārt.
- Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā.
- dzinēja emisija apkārtējai videi kaitīgu vielu (oglekļa daļiņu, slāpekļa oksīdu, sodrēju u. c.) izmešana no dzinēja atmosfērā kopā ar gāzes strūklu.
- gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide.
- rāmulīte Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta; gulta.
- ramave Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta; rāmava.
- rāmaliņa Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
- ramana Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
- rāmanas Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
- ramava Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
- ramiņas Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
- remena Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
- lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām.
- apdeķēt Apsegt viscaur (ar segu).
- redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda.
- šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns.
- ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu.
- kalendulīns Aptieku klinģerīšu jeb kalendulas darbīgā viela.
- kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
- okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums.
- Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas.
- izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
- mesties kopā apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
- mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss.
- zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss.
- rapačāt Apzinīgi veikt darbu.
- rektifikācija Ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru.
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- aerokolons Ar gaisu piepildīta zarna (mākslīgi vai gaisam pārejot no kuņģa pa zarnām aerofāgijas rezultātā).
- atkleperēt Ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu).
- nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
- izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
- prejudīcija Ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu.
- lipeklis Ar lipīgu vielu klāts mušpapīrs.
- mušpapīrs Ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai.
- plāksteris Ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai.
- izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
- nomest Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- meža kultūru fonds ar mežu neapklātās zemes, kurās paredzēta mākslīga vai dabiska meža atjaunošana.
- planets Ar roku stumjams vai ar zirgu velkams darba rīks (kultivators) rindstarpu ravēšanai un uzirdināšanai.
- sarkulējs Ar sarkanīgu vai sarkanbrūnu nokrāsu; iesarkans.
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu); ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- pārlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
- nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- aizsprangāt Ar sprangiem (ko lieto pogu vietā) aiztaisīt (aizpogāt) apģērbu.
- tošāties Ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām).
- nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- notriekt Ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus.
- ajša Arābu pasaulē - pirmais tetovējums, ko ar hennu uzzīmē bērnam drīz pēc piedzimšanas, parasti - uz vaiga vai pieres.
- Ardons Ardusa pilskalna nosaukums 1253. g. vēstures dokumentos.
- klasteris Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci.
- klasters Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci.
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona veidā.
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas organizē un veido cilvēka eksistencei labvēlīgu un estētiski pilnvērtīgu vidi.
- plateresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā, raksturīga vijīga, plastiska, filigrāna ornamentika.
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
- pērlīgs Ārīgi vārīgs.
- entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā.
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
- apokamnoze Ārkārtīgs vai ātri sajūtams nogurums, piem., miastēnijā.
- arkla dīsele arkla daļa aiz kuras zirgi velk arklu.
- apmetējs Arklam līdzīgs darba rīks ar simetrisku lemesi un divpusīgu vārstāmu vērstuvi.
- vagotājarkls Arkls rušināmaugu vagošanai.
- pusotra zirga arkls arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi.
- pusotrjūga arkls arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi.
- Spandaramets armēņu mitoloģijā - pazemes valstības gars, arī pati pazemes valstība; iespējams, ka viņam bijušas arī auglības, augu valsts dievības funkcijas.
- aroma Aromāts, patīkama augu vai citu vielu smarša.
- ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus.
- hemotīmija Ārprātīga vēlēšanās nogalināt.
- miligramprocents Ārpussistēmas koncentrācijas mērvienība; 1 mg% vienāds ar 1 mg izšķīdušās vielas uz 100 g šķīdinātāja.
- miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais) kļūst pilnīgi vesels.
- izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam.
- hipnoterapija Ārstēšana ar miegu vai hipnozi.
- zāļu sieva ārstniecības augu vācēja, tirgotāja.
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- hemopepsija Asins sagremošana gremošanas traktā, kur rodas brūnais sālsskābais hematīns jeb hemīns (kafijas biezumiem līdzīgi vēmekļi, darvai līdzīgi izkārnījumi).
- varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
- beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis.
- vīlinģis Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis; īliņš.
- īlings Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis.
- īls Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis.
- stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās.
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
- nepilnā vidusskola astoņgadīgā vai deviņgadīgā skola.
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
- high school ASV skolu tips, ko apmeklē 14-18 g. vecumā pēc 8 g. elementārskolā.
- atara Atarums - citā virzienā uzarta lauka mala, kas grāvju, žogu vai citu šķēršļu dēļ palikusi nearta, iepriekšējā virzienā arot.
- atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
- kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- atdot visu līdz pēdējam atdot (kādam) pilnīgi visu.
- atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
- ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu.
- paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
- atsvaidelēt Atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest.
- prāters Atklāta pastaigu vieta, birze, dārzs, it īpaši Vīnē.
- EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu.
- divportu atmiņa atmiņa, kas spējīga vienlaicīgi saņemt piekļuves pieprasījumu no divām iekārtām (parasti procesoriem).
- tīrīšana Atmiņas satura pārskate, lai izdzēstu datus, kuri kļuvuši nevajadzīgi vai neizmantojami.
- atsist Atņemt (draugu vai draudzeni).
- atņemt visu līdz pēdējam atņemt (kādam) pilnīgi visu.
- atrakciju un atpūtas parki atpūtas un izklaides vietas brīvā dabā, kas ir labiekārtota meža vai mākslīgi veidotu apstādījumu teritorija.
- Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi.
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi.
- izraktnes Atradņu izpētes darbos mākslīgi veidoti iežu atsegumi (attīrījumi, grāvji, šurfi, ejas, šahtas, urbumi).
- stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
- bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
- drēbt Ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu).
- notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
- notraukties Ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties.
- Karalienes Mērijas Zeme atrodas Antarktīdas austrumos (angļu val. “Queen Mary Land”) starp 92. un 100. austrumu garuma grādu, to apskalo Deivisa un Mosona jūra, ledus vairoga virsas augstums — 3000 m, ledus biezums līdz 3500 m.
- Tristana da Kuņas sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, to veido darbīga vulkāna konuss, platība — 104 kvadrātkilometri, augstums — 2062 m, pēdējais izvirdums 1961. g.
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis.
- Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m).
- Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums.
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
- Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- senilais vulvovaginīts atrofisks vulvovaginīts ar intensīvu niezi, gandrīz pilnīgu vaginālās sekrēcijas trūkumu un audu atrofiju.
- piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai.
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
- monadnoki Atsevišķi klinšu pauguri, kas sastāv no relatīvi izturīgāka materiāla un, denudācijas procesā zemes virsai dilstot, paliek kā izciļņi virs vispārīgā virsas līmeņa.
- eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas.
- stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
- morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
- spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
- lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma.
- kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- bikses Attiecīgs veļas gabals.
- idioventrikulārs Attiecīgs vienīgi uz sirds kambari, neskarot priekškambarus.
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli; likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
- somatoshīze Attīstības anomālija, kam raksturīga viduma šķeltne.
- restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
- atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
- luftcaurums Atvērts logs vai vēdlodziņš.
- čoža Atvērums, sprauga virs rijas krāsns kurtuves; vieta, telpa starp šīs krāsns virsu un velvjveida segumu; spelte.
- laba slava atzinīgs, labvēlīgs vērtējums.
- diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
- hiperanabolisms Audu vai ķermeņa daļu hipertrofija vai pārmērīga veidošanās.
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
- autofāgija Audzēja šūnu noārdīšanās makrofāgu vai paša audzēja citu šūnu ietekmē.
- hipernefroma Audzējs virsnieru dziedzera garozā, biežāk - nieres audzējs, kura audi izskatās līdzīgi virsnieru dziedzera audiem.
- vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās.
- zedeņu audi auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
- žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
- higroskopiskas kustības auga vai tā daļu kustības, ko izraisa vides mitruma pārmaiņas.
- stīga Auga vasa ar gariem guļošiem, ložņājošiem vai kāpelējošiem posmiem.
- stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis.
- vairķermenis Auga veģetatīvā daļa, ar kuru tas vairojas.
- noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
- vasu sistēma auga virszemes veģetatīvās daļas.
- eksoti Augi vai dzīvnieki, kas ir ievesti un tiek audzēti zemēs, kurās klimats krasi atšķiras no to dzimtenes klimata.
- endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes.
- ūdensaugi Augi, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
- fumigācija Augiem un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšana ar indīgu vielu tvaikiem un gāzēm; arī apdūmošana.
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
- tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja); vīteņaugs.
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
- siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
- potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
- potējums Augs, kam ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
- parazītaugs augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām (piemēram, vijas, biezlapes).
- dinga Augs; audzelīga vieta.
- noskalotās augsnes augsnes, kurām pa nogāzēm tekošie ūdeņi pilnīgi vai daļēji nonesuši virsējos horizontus.
- programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
- valsts sekretārs augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs.
- arhakets Augstākā amatpersona Senajā Spartā, amats bija mantojams, tomēr to salīdzinoši viegli varēja atstādināt; vienlaicīgi valdīja divi arhaketi.
- spermijs Augstāko augu vīrišķā dzimumšūna - gameta, kam nav kustības orgānu - viciņu.
- zīdaudēji Augstāko nakts tauriņu dzimta, radniecīga vērpējiem un sfingiem, raksturīgākais pārstāvis - zīdtauriņš.
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
- puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija.
- čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai.
- pamata sivēnmāte augstražīga vaislas cūka, ko vairākkārt izmanto sivēnu ieguvei.
- blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos).
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu.
- ekotops Augtenes vides komplekss, kas ietekmē augu valsti.
- sekrētaudi Augu audi, kuros vielu maiņas procesā veidojas sekrēti, kas uzkrājas augā vai (retāk) izdalās no tā.
- spilvītes Augu matiņi, tievi, bieži dobumoti un caurspīdīgi virsādiņas izaugumi ar vienu vai vairākām šūniņām.
- sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi.
- galli Augu orgānu vai audu deformācijas (pārveidojumi) parazītisko sēņu, kaitīgu dzīvnieku vai indīgu vielu iedarbības rezultātā.
- fitovitelīns Augu proteīns, līdzīgs vitelīnam.
- fomoze Augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales).
- kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
- ksilēma Augu vadaudu pārkokotā daļa; vada ūdeni un neorganisko sāļu šķīdumus no saknēm uz lapām.
- eksplantācija Augu vai dzīvnieku audu audzēšana ārpus organisma.
- biokoloīds Augu vai dzīvnieku audu koloīds.
- bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija.
- aklimatizēšanās Augu vai dzīvnieku pielāgošanās dzīvei citos klimatiskajos apstākļos.
- aklimatizēšana Augu vai dzīvnieku pieradināšana (pielāgošana) dzīvei citos klimatiskajos apstākļos.
- citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju.
- barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā; pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
- līķtrose Augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas.
- pollenīns Augu vaislības puteklīšu sastāvdaļa, ko dabū puteklīšus mērcējot alkoholā.
- herbarizācija Augu vākšana un kaltēšana herbārijam.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
- ektofīts Augu valsts ektoparazīts.
- dabiskais kaučuks augu valsts izcelsmes produkts, ko iegūst no hevejas u. c. koku lateksa; dabisko kaučuku plaši izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai.
- Regnum plantarum augu valsts jeb augi.
- vegetabilia Augu valsts jeb augi.
- hematofīts Augu valsts mikroorganisms, piem., baktērija, kas dzīvo asinīs.
- mikrofīts Augu valsts mikroorganisms.
- endofīts Augu valsts organisms, kas parazitē saimnieka ķermenī.
- fitoparazīts Augu valsts parazīts.
- ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
- gneti Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu.
- podokarps Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales").
- luksts Augu valsts šāda tipa pļavās.
- heliobionts augu valsts un dzīvnieku valsts sugas, kuru attīstībai nepieciešams Saules apgaismojums.
- plantae Augu valsts.
- laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās, raksturīgs aļģēm, sēnēm, ķērpjiem; taloms.
- apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
- potēšana Augu veģetatīvās pavairošanas veids - viena auga daļas (potzara) pieaudzēšana otram augam (potcelmam).
- vairsīpoli Augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā.
- apputināšana Augu virsmas vienmērīga noklāšana ar pulverveida preparātu kaitēkļu, slimību, nezāļu apkarošanai.
- mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
- edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora.
- purga Auksta sniega vētra Sibīrijas austrumu piekrastē.
- Archīvs Austrālijas latviešu centrālā arhīva rakstu krājums, iznāca Melnburnā 1960.-1993. g. vienreiz gadā.
- Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas.
- falafels Austrumu virtuves ēdiens, eļļā ceptas maltas turku zirņu un garšvielu pīrāgs vai bumbiņas; falāfels.
- spidrilka Aušīga vai šaudīga meitene.
- automašīnists Automātiska vilcienu vadīšanas sistēma, kas daļēji vai pilnīgi veic lokomotīves vadītāja funkcijas.
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana.
- reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta.
- distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos.
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
- tulkošanas vienība avotvalodas vienība, kam jāatrod līdzvērtīga vienība mērķvalodā.
- veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa.
- kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi.
- Tammuzs Babiloniešu un sīriešu augu valsts dievs, kurš mira un atdzima līdzīgi ēģiptiešu Ozīrisam.
- gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
- diegs Bailīga vai nemākulīga persona.
- Pektusans Baitoušans, darbīgs vulkāns uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas.
- lizogēniskās baktērijas baktērijas, kas satur mērenā bakteriofāga ģenētisko materiālu profāga veidā un spontāni vai inducējošo faktoru iedarbības rezultātā izdala bakteriofāgu.
- balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- biete balandu dzimtas ģints ("Beta"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi, 11-13 sugu.
- krušons Baltā vīnogu vīna maisījums ar rumu vai konjaku.
- gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas.
- baltinis Balts zirgs; šāda zirga vārds.
- agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju.
- visterīts Balts, pelēcīgs vai dzeltens karbonātu klases minerāls.
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē.
- trofiskie faktori barības vielas, ko organisms saņem ar augu vai dzīvnieku valsts barību.
- piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- rivoks Bēgšana pār cietuma žogu vai caur caurlaides telpu.
- rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
- spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu.
- Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi.
- piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
- klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
- masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
- taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
- bezgaumība Bezgaumīgs veidojums.
- bomžatņiks Bezpajumtnieku pulcēšanās vieta; tai raksturīga vide, apstākļi.
- čāgāns Bezspēcīgs vīrietis.
- doldrums Bezvēja un mainīgu vēju josla ekvatora tuvumā.
- Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
- redakcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī atsevišķo teksta avotu kompozīciju teksta beigu variantā.
- priekšmetošana Bibliotēkas priekšmetu kataloga iedaļas jeb rubrikas noteikšana un tās formulēšana kataqloga vajadzībām; arī tematikas jeb "priekšmeta" noteikšana grāmatai, lai ievietotu tās aprakstu priekšmetu katalogā.
- trijkāja trepes bīdāmās kāpnes, kam nav vajadzīgs vertikālais atbalsts.
- nobīdīt Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko).
- laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas.
- biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
- vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos.
- audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus.
- piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
- parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam.
- bagoties Blēņoties, smieklīgi vaibstīties, mānīties, māžoties.
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā.
- borēgs Borskābes nātrija sāls (nātrija tetraborāts); indīga viela prusaku iznīcināšanai.
- Gaujienas priedes botāniskais liegums Gaujienas pagastā, platība — 71 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 170-200 g. vecas priežu audzes ar bagātīgu pamežu.
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.).
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml).
- karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta.
- Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā.
- kodija Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Codium"), laponis lodveidīgs, spilvenveidīgs vai krūmveidīgs, 5-50 cm augsts, visās jūrās, izņemot arktiskās, \~50 sugu.
- saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas.
- Britu sadraudzība brīvprātīga Lielbritānijas, tās bijušo koloniju (tagad neatkarīgu valstu), esošo koloniju un protektorātu apvienība.
- kolēģija Brīvprātīga vienas profesijas amatpersonu apvienība.
- voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris.
- garibaldieši Brīvprātīgo vienību dalībnieki, kas 19. gs. 40.-60. gados Garibaldi vadībā cīnījās par Itālijas atbrīvošanu no Austrijas jūga un par tās nacionālo apvienošanu.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
- daudzeju mizgrauzis brūni spīdīga vabole ar iegarenu, 3,5-4,5 mm garu ķermeni, kas uzbrūk vidēji veciem un veciem novājinātiem kokiem un kokmateriāliem.
- neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem.
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- budžeta finansētas institūcijas budžeta iestādes, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie komersanti un organizācijas.
- bakskins Bukstiņš - izturīgs vilnas audums.
- bukskins Bukstiņš - izturīgs vilnas audums.
- bukskiņš Bukstiņš - izturīgs vilnas audums.
- bulozā dermatoze buloze - ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās.
- bungotava Bungu vāle.
- roulement Bungu vālīte; arī bungu "tremolo".
- ķērdums Burāšanai labvēlīgs vējš.
- modiljons Burtam S līdzīga konsole, kas balsta dzegu vai kādu citu izvirzītu arhitektonisku elementu.
- aizņemt Būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam; būt kā varā.
- audzēt Būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās.
- urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
- spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
- sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
- spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
- piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam) lielākā daudzuma, tiek (kas) pilnīgi vai daļēji pārklāts (ar to).
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- formā Būt zināmā garīgā vai fiziskā stāvoklī.
- klāt Būt, augt viscaur (uz sejas, tās daļām) - par bārdu, ūsām.
- revolūcija Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā).
- C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa 14C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās.
- C C~14~ - radioaktīvs oglekļa izotops, kura daudzums augu vai dzīvnieku atliekās ļauj noteikt arheoloģisku objektu vecumu.
- metilēnvioletais C14H8N2OS, vāji bāziska tiazīna krāsviela, metilēnzilajam radniecīga viela; krāsviela histoloģijā.
- rotlerīns C30H28O8, kamalas darbīgā viela.
- pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā.
- lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju.
- konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
- karboksimetilceluloze celulozes un glikolskābes ēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~ (OCH~2~COOH)~x~]~n~, balta šķiedrveidīga vai pulverveidīga viela.
- nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos.
- cementācija Cementam līdzīgu vielu veidošanās; salipšana; saaugumu rašanās.
- aizgūtne Centība, cītība, dedzīga vaļas brīžu izmantošana.
- desmīns Ceolitu grupas monoklīns minerāls, parasti balti kulīšu veidīgi vai staraini kristālu sakopojumi.
- likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
- matainais ceriņš ceriņu suga ("Syringa villosa").
- parastais ceriņš ceriņu suga ("Syringa vulgaris").
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai.
- sarkšņi Cieta sniega virskārta, pēc atkušņa uznākot salam.
- karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu.
- gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
- apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā.
- suspendēties Cietvielas daļiņām vai dzīvām šūnām gāzveidīgā vai šķidrā vidē izveidot suspensiju.
- quousque tandem? cik ilgi vēl?
- dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami.
- kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- ļenka Cilpa; cilpai līdzīgs veidojums.
- papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās); runā papuasu valodās (~600), kas veido patstāvīgu valodu grupu un izolētu valodu kopumu.
- eksistence cilvēka esamība eksistenciālisma skatījumā; vienīgā īpašība, kura ir kopīga visam, kas ir.
- pašattīstība Cilvēka garīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
- bezdarbnieks Cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu.
- ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; pleiķis (2).
- pleiķis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; plikgalvis.
- veģetārietis Cilvēks, kas apzināti uzturā lieto galvenokārt augu valsts produktus un pilnībā atsakās no gaļas (bet atkarībā no uzskatiem, var lietot zivis, olas vai piena produktus).
- izsmieklinis Cilvēks, kas izsmej, pauž nievīgu, nicīgu vērtējumu, attieksmi.
- merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
- apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
- invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
- veižōns cilvēks, kas staigā vīzēs.
- aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
- masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
- kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
- darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
- grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā.
- Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām.
- kompilācija Citu cilvēku radošā vai zinātniskā darba rezultātu izmantošana, visu datu aizgūšana no citu pētījumiem (bez patstāvīga vērtējuma).
- astrobotānika Citu planētu augu valsts pētīšana ar astronomijas metodēm.
- introducēšana Citzemju augu vai dzīvnieku ieaudzēšana vide, kura ir citādi dabas apstākli nekā sākotnējie.
- pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta.
- CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T).
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs.
- amata meistars cunftes loceklis, kas ieguvis tiesības ierīkot savu amatnieka darbnīcu vai patstāvīgi vadīt amata darbus tajā nozarē, kurā savu kvalifikāciju pierādījis pārbaudījumā.
- Bohēmija Čehijas oficiālais nosaukums Habsburgu valdīšanas laikā (1526.-1918. g.).
- ūdensdille Čemurziežiem piederīgs viengadīgs un divgadīgs indīgs augs, 30-120 cm garumā, aug stāvošos ūdeņos.
- zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene).
- suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu.
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
- ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga.
- dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- briežsakne Čemurziežu dzimtas ģints ("Seseli"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- barbershop Četrbalsīgs vīru dziedāšanas stils, uzskata, ka tas radies 19. gs. ASV frizieru salonos.
- polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
- Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama.
- Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts.
- Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos.
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
- Ežezers Dabas liegums, izveidots 1999. g., ietilpst Rāznas nacionālajā parkā, kopš 1928. g. valsts aizsardzībā 11 salas, kopš 1977. g. visas salas.
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
- au naturel dabīgā veidā, kā daba radījusi; kails.
- patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem.
- ūdenskritumu kaskāde dabisku vai mākslīgu ūdenskritumu sērija, kas rodas, ūdenim plūstot pa terasveidīgu vairākpakāpju gultni.
- iridosterēze Daļēja vai pilnīga varavīksnenes izņemšana.
- pusslims Daļēji slims, tāds, kas nav pilnīgi vesels.
- ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J.
- bojāšana Darbība, kas mantu pilnīgi vai pa daļai iznīcina un sabojā un rada īpašniekam zaudējumu.
- nesēja jušana darbība, ko pastāvīgi veic lokālā tīkla stacija, lai konstatētu kādas citas stacijas raidīšanas faktu.
- pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
- resursu pārvaldība darbību kopums, kas aizsargā viena uzdevuma risināšanai izmantojamos resursus no mēģinājuma tos vienlaicīgi izmantot vairāku laiksakritīgu darbu izpildei.
- tiesa darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
- kaledulīns Darbīgā viela aptieku kliņģerītēs - tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
- Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā.
- Baitoušans Darbīgs vulkāns (ķīn. "Baitoushn", korej. "Parktusan") Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m.
- Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
- Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
- Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m).
- Marapi Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 2891 m.
- Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi.
- Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
- Apo Darbīgs vulkāns Filipīnās, Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki.
- Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži.
- Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m.
- Maunaloa Darbīgs vulkāns Havajas salā (angļu val. "Mauna Loa"), ASV, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados.
- Kilauea Darbīgs vulkāns Havajas salā, augstums - 1247 m.
- Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs.
- Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži.
- Avu Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Sanihes salās, augstums - 1320 m.
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē).
- Asama Darbīgs vulkāns Japānā ("Asama yama"), Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi.
- Aso Darbīgs vulkāns Japānā ("Aso san"), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
- Kirisima Darbīgs vulkāns Japānā ("Kirishima"), Kjusju salas dienvidu daļā, augstums - līdz 1700 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- Komagatake Darbīgs vulkāns Japānā ("Komaga take"), Hokaido salas Osimas pussalā, augstums - 1140 m.
- Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi.
- Ngauruhoe Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Tonariro nacionālajā parkā, augstums - 2291 m.
- Tonariro darbīgs vulkāns Jaunzēlandes Ziemeļsalā, augstums 1974 m, 7 krāteri.
- Kronoku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijā, augstums — 3528 m, pēdējais izvirdums 1922.-1923. g.
- Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi.
- Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m.
- Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
- Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti.
- Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls.
- Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
- Alaids Darbīgs vulkāns Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi.
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
- Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m.
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru.
- Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
- Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā.
- Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava.
- Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā.
- Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā.
- Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m.
- Erebuss Darbīgs vulkāns Rietumantarktīdā (angļu val. "Erebus"), Rosa salā, augstums - 3794 m, krātera diametrs - 850 m.
- Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā.
- Čačani Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā, Peru, Arekipas provincē, augstums - 6075 m.
- Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis.
- Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m.
- Ternate Darbīgs vulkāns šajā salā, augstums - 1715 m, 3 krāteri.
- Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa.
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m.
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m.
- Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties.
- Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
- Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km.
- Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes.
- izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija.
- zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona.
- darbspēju zaudējums darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojumu rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt.
- nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- līdzināt ceļu (kādam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; novērst kavēkļus, veicināt.
- bruģēt ceļu (kādam, kaut kam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; veicināt.
- smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (parasti ar parfimērijas līdzekļiem).
- koplietojami dati dati, kurus vienlaicīgi var izmantot vairāki procesi.
- koplietojamā datne datne, ko vienlaicīgi var izmantot vairāki datori vai vairākas datu apstrādes sistēmas, un kas var tikt izmantota šo datoru vai sistēmu apvienošanai.
- atmiņas modulis datora atmiņa, kas konstruktīvi izveidota atsevišķa moduļa veidā un ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
- datorsistēma Datora un tā perifērijas ierīču (t. sk. diskdziņu, monitora, dažādu ievadizvades ierīču u. c.) pilna konfigurācija, kas operētājsistēmas vadībā kopīgi veic datu apstrādi.
- datorvide Datorā veidota mākslīga vide informācijas apstrādei un glabāšanai.
- daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošana tiek izmantoti vairāki procesori, kas vienlaicīgi un cits no cita neatkarīgi var izpildīt savu instrukciju kopu.
- tāluma mainīšana datorgrafikā - izvēlētā loga vai grafiskā attēla palielināšana visa ekrāna lielumā, kas zīmēšanas programmās atvieglo sīku detaļu koriģēšanu.
- mērogmaiņa Datorgrafikā - izvēlētā loga vai grafiskā attēla palielināšana visa ekrāna lielumā.
- multiapstrādes sistēma dators vai datoru sistēma, kura var izpildīt vienlaicīgi divas vai vairākas programmas vai instrukciju secības, izmantojot vairākus kopīgi vadāmus procesorus.
- elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi.
- fon Neimana mašīna datoru uzbūves veids, kurā lineāri adresējama atmiņa ir kopēja programmām un datiem un ka vienlaicīgi var izpildīt tikai vienu procesu, t. i., instrukcijas tiek secīgi analizētas un attiecīgi apstrādātas.
- ārlīnijas apstrāde datu apstrāde, ko patstāvīgi veic perifērijas ierīces vai perifērijas datori, neizmantojot centrālā procesora vadību.
- nesaistes apstrāde datu apstrāde, ko, neizmantojot centrālā procesora vadību, patstāvīgi veic perifērijas ierīces vai perifērijas datori.
- koplietojamā datu bāze datu bāze, ar kuru vienlaicīgi var strādāt vairākas lietojumprogrammas vai vairāki lietotāji.
- domēns datu bāzes izstrādes un pārvaldības jomā ar šo terminu apzīmē kāda konkrēta lauka (atribūta) nozīmīgo vērtību kopu.
- vairākpunktu līnija datu pārraides līnija, kas datoru tīklā savieno vairāk nekā divas stacijas (termināļus), kurām katrai ir sava adrese, vienlaicīgi var raidīt tikai viena stacija, bet pārraides kārtību nosaka tīkla vadības protokols.
- platjoslas pārraide datu pārraides metode, kas paredz vienlaicīgu vairāku kanālu izveidi vienā datu vidē.
- IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu.
- statiskā datu struktūra datu struktūra, kuras organizācija ir nemainīga visā struktūras pastāvēšanas laikā.
- liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
- puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli.
- ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus).
- recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
- tīkavāt Daudzkārtīgi vērot.
- sekundārā nozīme daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme.
- pamatnozīme daudznozīmīga vārdagalvenā nozīme jeb galvenais leksiski semantiskais variants, no kura tieši vai ar pastarpinājumu var izsecināt visus pārējos.
- polidaktilija Daudzpirkstainība - pilnīga vai daļēja papildpirkstu attīstīšanās.
- laulību tirgus dažādu laulāties spējīgu vīriešu un sieviešu grupu skaitliskās attiecības.
- kultūru daudzveidība dažādu rasu, kā arī etnisko, reliģisko un sociālo grupu, atšķirīgu vērtību un dzīvesveidu līdzāspastāvēšana sabiedrībā.
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā.
- psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā.
- Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles.
- plakanzirnis Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti.
- rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
- traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
- traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
- kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām.
- nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
- participārā demokrātija demokrātiskā politiskā režīma paveids, kam raksturīga visu sabiedrības locekļu aktīva un nepārtraukta līdzdalība sabiedrības pārvaldīšanā.
- Trojas zirgs destruktīva programma, ko uztver kā labdabīgu lietojumprogrammu; atšķirībā no vīrusiem Trojas zirgi sevi nereproducē, bet, līdzīgi vīrusiem, bojā programmatūru.
- moleskins Diagonāli austs kokvilnas audums ar līmes piejaukumu, speciāli sagatavots ar vienmērīgu virsu iespiedumiem un grāmatu iesējumiem.
- starpdialekts Dialektāls lietojuma paradums, kurā zūd atšķirības starp dialektiem un rodas augstāka ranga veidojums ar plašāku lietojumu nekā vienam dialektam.
- diatribē Dialoga veids, kurā autors it kā identificējas ar savu oponentu, uzdod jautājumus viņa vietā un pats arī atbild.
- Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš".
- nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- makramē Diegu vai auklu siešanas rokdarbu tehnika, veidojot rupjas mežģīnes, bieži vien ar bārkstīm; mezglošana.
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
- svīdenis Dienvidu vējš; dienvidrietumu vējš, launaga vējš.
- Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
- kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pārdīgt Dīgstot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- Dingu Dingu valks - Dingsvalks, Zemdegsupes pieteka.
- pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- tēmas grupa diskusiju grupa, kurā diskusija vērsta uz vienu priekšmetu vai tēmu, kas ir nozīmīga visiem grupas locekļiem.
- salāgojums Divas vai vairākas kustīgi vai nekustīgi savienotas detaļas, kas veido spēli vai apspīlējumu.
- sabiedrisko organizāciju apvienība divas vai vairākas sabiedriskas organizācijas, kas apvienojušās, izveidojot kopīgu vadības institūciju darbības saskaņošanai.
- magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- ģīmjzieži Divdīgļlapju augu dzimta tubifloru rindā, gk. zāļaugi vai krūmi ar nedalītām lapām, zigomorfiem ziediem.
- kariofillācejas Divdīgļlapju augu dzimta, viengadīgi vai ilggadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi veselām pretstatītām, parasti šaurām lapām; nagleņu dzimta.
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi.
- ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā.
- kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
- kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi).
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
- sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
- brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- begonija Divdīgļlapju klases dzimta ("Begoniaceae"), sulīgi lakstaugi vai puskrūmi, 5 ģintis, \~1000 sugu.
- ūdenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Callitrichaceae"), peldoši vai iegrimuši, ļoti mainīgi vienmājas ūdensaugi, 1 ģints.
- sīkeglīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Elatinaceae"), viengadīgi vai divgadīgi ūdens un mitru vietu lakstaugi, 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- lini Divdīgļlapju klases dzimta ("Linaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem, 15-25 ģintis, 300-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi.
- prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu.
- puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu.
- citronliānaugi Divdīgļlapju klases ilīciju rindas dzimta, mūžzaļas vai vasarzaļas liānas, vijīgi vai ložņājoši krūmi, 2 ģintis, Latvijā introducēta 1 suga.
- salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas.
- montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga.
- palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu.
- gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu.
- hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana.
- tuvināšanās Divu agrāk savstarpēji naidīgu valstu attiecību uzlabošanās.
- bastardēšana Divu dažādām rasēm, varietātēm, sugām vai ģintīm piederīgu vecāku krustošanās.
- šarnīrsavienojums Divu detaļu vai mašīnas daļu (mehānismu) kustīgs savienojums, kas ļauj vienai detaļai kustēties attiecībā pret otru (piemēram, logu vai durvju viras).
- piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
- krustošana Divu ģenētiski atšķirīgu vecākorganismu iedzimtības faktoru savienošana (pārojot, apputeksnējot, sapludinot somatisko šūnu kodolus u. tml.); hibridizācija.
- taisnā bendzele divu paralēli blakus novietotu galu (trošu) sasaistījums (notinums ar diegu vai līni).
- sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise; divu vai vairāku apstākļu, laktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
- antibioze Divu vai vairāku organismu kopdzīve, kas kaitīga vienam no tiem.
- līdzvaldība Divu vai vairāku valdnieku vienlaicīga valdīšana.
- reālapvienība Divu vai vairāku valstu apvienība (ūnija) ar kopīgu valdnieku un kopīgu iekārtu (institūcijām), bet tajā pašā laikā paturot autonomiju.
- kondomināts Divu vai vairāku valstu kopīga valdīšana kādā teritorijā.
- pilnduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas datus vienlaicīgi var sūtīt viens otram.
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls; kundziņš (3).
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls.
- kundzīte Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaugusi meita.
- senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre; dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
- dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- senjors Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis.
- pūkainais dižīsspārnis dižīsspārņu suga ("Emus hirtus"), kas medī kukaiņus uz zirgu vai vistu mēsliem, Latvijā un arī visā Eiropā sastopama reti un to nepieciešams aizsargāt.
- Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā.
- čaukstīte Draudzīga veca kundzīte.
- zaļbode Drogu veikals; aptieka.
- stakans Drukns, spēcīgs vīrs.
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
- salzs Dubļu vulkāns, kas pastāvīgi vai periodiski izverd ar ūdeni un naftu sajauktus dubļus un gāzes.
- noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- darbars Durbars - svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt.
- konsjeržs Durvju sargs vai šveicars daudzdzīvokļu namos (gk. Francijā).
- dūšainis Dūšīgs vīrs.
- engastrijs Dvīņauglis, kam parazīts pilnīgi vai daļēji atrodas autozīta vēdera dobumā.
- gastrodidīms Dvīņi ar kopīgu vēdera dobumu.
- bibleismi Dzejiskai valodai raksturīgi vārdi un izteiksmes paņēmieni, aizgūti no garīgās literatūras stilistiskos nolūkos.
- brahikolons Dzejolis, kurā katra rinda sastāv no viena, turklāt vienzilbīga vārda.
- asa mēle dzēlīga, izsmejoša, zobgalīga valoda.
- dzēlums Dzeltenīga vieta.
- palss Dzeltens, parasti ar pelēcīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
- pusotra zirga vāczemnieks dzelzs arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi.
- alkoholiskie dzērieni dzērieni, kuros ir alkohols; tos iedala mazalkoholiskajos (alus, dzirkstošie dzērieni), vidēji stiprajos (augļu, ogu un vīnogu vīni, kuriem alkohola saturs ir 18 %) un stiprajos - virs 18 % (aperitīvi, liķieri, degvīni, konjaks u. c.).
- vīnūzis Dzertuve; krogs, kurā tirgo vīnu.
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
- detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
- aplīgošanās Dziesmu kara veids Līgo vakarā un Jāņos.
- padzist Dziestot degt vājāk, izstarot vājāku gaismu.
- pielipains Dzija ar paresninājumiem, kas radušies nemākulīgi, vaļīgi vērpjot.
- Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām.
- organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem.
- artefakts Dzīvajiem audiem neraksturīgi veidojumi, kas rodas kādas iedarbības vai apstrādes gaitā; cilvēka darinājums.
- hromisti Dzīvās dabas taksons ("Chromista"), kas reizēm tiek iedalīts sēņu valstī, bet dažkārt klasificēts kā patstāvīga valsts.
- eirifāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku un augu valsts produktiem; visēdāji.
- indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi).
- jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
- ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi vai ragveida izaugumi.
- jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas.
- fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti.
- galerijnams Dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopīgā vaļējā vai slēgtā galerijā.
- inokulācija Dzīvu mikroorganismu ievadīšana barotnē, augsnē, auga vai dzīvnieka organismā; uzsēšana; inficēšana.
- viklifieši Dž. Viklifa mācības piekritēji; 1415. g. viņš pasludināts par ķeceri.
- nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- viltotais zaķis ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie.
- Nefertums Ēģiptiešu mitoloģijā - augu valsts dievs, kuru pielūdza galvenokārt Memfisā.
- Nemti Ēģiptiešu mitoloģijā - austrumu, tuksneša un jūrasceļu dievs, kuru attēloja vanaga veidolā.
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas.
- eksofītisks Eksofītisks micēlijs - parazītiskas vai simbiotiskas sēnes micēlijs, kas aug uz saimniekauga virsmas.
- iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
- fitofāgija ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids, kurā augēdāji barībā atkārtoti izmanto daudzgadīgo augu virszemes daļas.
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē.
- polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
- līdzstrāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība nemainīgā virzienā.
- molekulu spektri elektromagnētiskā starojuma sadalījums, molekulai to izstarojot vai absorbējot sev raksturīgā veidā; vērojami joslu veidā spektra ultravioletajā, redzamajā vai infrasarkanajā daļā.
- Ainejs Enejs - viens no drošsirdīgākajiem Trojas aizstāvjiem, mirstīgā vīrieša u dievietes Afrodītes dēls, romiešu Jūliju dzimtas mitoloģiskais ciltstēvs.
- kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju.
- ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas).
- nometnieki Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; šīs etniskās vienības piederīgie.
- kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā.
- Fuflunss etrusku mitoloģijā - augu valsts un auglības dievība, tiek identificēts ar grieķu Dionīsu un romiešu Silvānu.
- mikroevolūcija Evolucionāras izmaiņas, kas noris sugas ietvaros, bagātina tās struktūru, izraisa varietāšu un pasugu veidošanos un noslēdzas ar jaunu sugu tapšanu.
- Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers.
- sādhana Ezoterismā garīgi vingrinājumi, ko lieto lai atbrīvotos no vēlmēm, kaislībām un iekārēm.
- mumukšutva Ezoterismā ļoti spēcīga vēlēšanās atbrīvoties no miesas važām.
- numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam.
- ānandamājākoša Ezoterismā svētlaimības sfēra jeb piektā koša, ko reizēm sauc arī par ego vai prieka sfēru.
- anga Ezoterismā tas, kam jāseko, lai gūtu progresu garīgajā jogā vairāk nekā fiziskajā.
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
- falāfels Falafels - austrumu virtuves ēdiens, eļļā ceptas maltas turku zirņu un garšvielu pīrāgs vai bumbiņas.
- felonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs akts attiecībās starp senjoru un vasali.
- kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni.
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11 gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- fibrinoīds Fibrīnam līdzīga viela placentā, radusies no mātes asiņu fibrīna, kā arī no nekrotiskās gļotādas un trofoblasta.
- paralēlisms Filoģenētiski radniecīgu organismu grupu evolūcija līdzīgā virzienā.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
- Franšē fizālis fizāļu suga ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), ko Latvijā ziemā izmanto telpu dekorēšanai; lampions; lampionpuķe.
- neatgriezenisks process fizikāls process, kurš patstāvīgi var norisēt tikai vienā noteiktā virzienā (piem., difūzija, siltumvadītspēja) un kur novēro orientētu vielas, enerģijas, impulsa plūsmu.
- vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir nepatvaļīga vēlēšanās vemt.
- apsargājamais objekts fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi.
- piegādātājs Fiziska vai juridiska persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
- spēka vīrs fiziski spēcīgs vīrietis; spēkavīrs.
- spēkavīrs Fiziski spēcīgs vīrietis.
- vājulis Fiziski un garīgi vājš, nespēcīgs cilvēks.
- satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas valsts; satelītvalsts.
- satelītvalsts Formāli patstāvīga, bet faktiski no kādas citas valsts politiski atkarīga valsts.
- kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis.
- pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
- parkerizācija Fosfatēšana - tehnisks paņēmiens, ar kuru metāla izstrādājumus pasargā no korozijas: tos iegremdē fosfātu šķīdumā un pēc tam ieeļļo vai pārklāj ar attiecīgu vielu kārtām.
- dimetiltrihloroksietilfosfonāts Fosfororganiskā preparāta hlorofosa (diptereksa) iedarbīgā viela - (CH3O)2POCHOHCCl3.
- makrofotoobjektīvs Fotoobjektīvs ar pastāvīgu vai maināmu fokusa attālumu, kura optiskā sistēma speciāli konstruēta sīku objektu fotografēšanai lielā palielinājumā no ļoti tuvas distances.
- teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību.
- lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions.
- Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
- Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību.
- organella Funkcionāli svarīgs veidojums (šūnām); organoīds.
- datu multipleksors funkcionāls bloks, kas nodrošina datu pārraides vidē vienlaicīgu vairāku kanālu izveidošanu un izmantošanu.
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- g. v. gadi vecs (kopā ar skaitli; piem., 23 g. v.).
- vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm.
- paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kuru vidēji nodzīvotu attiecīgā vecuma iedzīvotāji, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija aprēķina periodā.
- akustooptiskā difrakcija gaismas difrakcija neviendabīgā vidē, kas radīta ar ultraskaņas viļņiem.
- aklais plankums gaismas nejūtīga vieta acī.
- Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n.
- diazotips gaismjutīga viela, kuras pamatā ir amīnu savienojumi ar slāpekļpaskābi.
- mozaīka gaismjutīga virsma elektroniskajā kamerā, uz kuras tiek fokusēts attēls.
- ūbelis Gaiši pelēcīgs vai lāsumains zirgs.
- pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
- klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
- plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
- diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
- auts Galvassega, ko jaunajai sievai apsien noņemtā vainaga vietā.
- paspartū Galvenā atslēga; atslēga, ar ko var atslēgt visas slēdzenes.
- korso galvenā iela itāļu pilsētā, pastaigu vieta.
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audz;etiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- Katonda gandu mitoloģijā demiurgs, kas radīja pasauli, dievus, cilvēkus, dēvēts arī par "dievu tēvu", taču dievību panteonā ieņēma maznozīmīgu vietu.
- bičauka Gara, tieva, bet ļoti izturīga virve laivu vilkšanai.
- rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā).
- šalakapurušas Garīgi un laicīgi vadoņi džainisma mītā par pasaules attīstību.
- rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
- krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
- sūra garša garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- salda garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- sīva garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- sāļa garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- rūgta garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- dārgzāle Garšviela, īpaši augu vai to daļu veidā.
- sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Latvijā lietots 1845.-1924. g. vienāds ar 213,36 cm (3 aršīnas vai 7 pēdas).
- pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- gāziensnidze Gāziennokrišņi sniega vai slapja sniega veidā.
- nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
- drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna.
- puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
- supresorgēns Gēns, kura darbība pilnīgi vai daļēji nomāc kāda cita gēna darbību.
- sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija.
- santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija.
- salda mēle glaimojoša, iztapīga, lišķīga valoda.
- cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
- gleze Glīzdaina, lipīga viela, masa.
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
- bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā.
- bābietis Gļēvs, pļāpīgs vīrietis.
- ļurbāns Gļēvulīgs, nolaidīgs vīrietis.
- nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- ādenīca Govs, ķēve, vai citu dzīvnieku mātīte, kuras vienīgā vērtība ir vēl tikai ādā.
- nogrābāt Grābājot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā.
- graba Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
- grabasts Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
- tālummaiņa Grafisku attēlu vai dokumentu palielināšana vai pamazināšana, lai tos varētu apskatīt displeja logā vai ekrānā.
- analītiska forma gramatiskā forma, ko gramatisko pazīmju izteikšanai veido patstāvīgs vārds kopā ar palīgvārdu vai palīgvārda funkcijā lietotu vārdu.
- vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- sintaktiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto vismaz divas - patstāvīgā vārda un palīgvārda - vārdformas.
- granula graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku un augu šūnas citoplazmā.
- divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi.
- monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā.
- skrasts graudaugu vai linu krāvuma slānis vai iedalījums.
- lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu.
- sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga.
- airene Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas.
- ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni.
- rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas.
- sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
- Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Pallants grieķu mitoloģijā - gigants, ko gigantomahijā nogalināja Atēna, novelkot tam ādu un izmantojot to aizsegam līdzīgi vairogam.
- Alēts grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Aigista dēls, kuru nogalināja likumīgā valdnieka Agamenona dēls Orests.
- Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
- Ferēts grieķu mitoloģijā - Tīro un mirstīgā vīra Krēteja dēls Tesālijas pilsētas Feru valdnieks un eponīms, Admēta tēvs.
- Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu.
- parastā griezene griezeņu suga ("Funaria hygrometrica"), viengadīgs vai divgadīgs augs, veido irdenas vai blīvas, bāli zaļas (ēnā tumšzaļas) velēnas.
- grūta griešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas griešanai nepieciešamā spēka palielināšanās virs normālā; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir nodilušas nevienmērīgi vai arī ja eļļošana bijusi nepietiekama vai nekvalitatīva.
- zobus graizīt griezt zobus - beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- mīnumeklētājs Gruntī, sniegā vai ūdenī izlikto mīnu atklāšanas ierīce.
- bantiesības Gruntskunga vienīgā (ekskluzīvā) tiesība uz noteiktiem saimnieciskas darbības veidiem.
- piegrūt Grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, aizbērtam (ar to).
- nelegāls aborts grūtniecības pārtraukšana valstīs, kurās mākslīgie aborti ir nelikumīgi vai arī likumā paredzētie ierobežojumi ir pārkāpti.
- Armazi Gruzīnu mitoloģijā - senākā dievība, debesu, pērkona, lietus un augu valsts pavēlnieks, kā arī dievs karotājs.
- saperavi gruzīnu vīna vīnogu šķirne, kā arī vīnogu vīna šķirne.
- spārenīca Guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres.
- vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
- mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
- zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām.
- nestaklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas nesazarojoties pilnīgi vai daļēji aptver vai piesedz iegurni un abas kājas kopā (piem., brunči, īskorsete, klēpjauts).
- staklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas pilnīgi vai daļēji aptver iegurni, arī ar kājstakles daļu, kura sadala ģērba lejasmalu divās stilbu atverēs (piem., peldbiksītes, biksītes, tangas).
- konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.
- putekšņu analīze ģeoloģiski bioloģiska metode aizvēsturisko laiku augu valsts un klimatisko izmaiņu pētīšanai, analizējot fosilos putekšņus un sporas, it sevišķi kūdras purvu slāņos.
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
- aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs.
- Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā.
- mikrospora Heterosporaugu vīrišķā gametofīta sākotnējā šūna, kas turpmāk veidojas par ziedputeksni.
- hematohialoīds Hialīnam līdzīga viela, kas rodas, deģenerējoties trombam; eritrocītu vai trombocītu konglutinācijas produkts.
- trollis Hibrīdkara dalībnieks, kas apzināti un mērķtiecīgi izplata melīgu vai apmelojošu informāciju, lai radītu paniku vai baiļu sajūtu sabiedrībā.
- hidrotransformators hidrodinamiskais pārvads, kas uzbūves ziņā līdzīgs hidrodinamiskajam sajūgam, taču var palielināt griezes momentu, izmantojot nekustīga vadaparāta lāpstiņas; hidrodinamiskais transformators.
- plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna.
- vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
- dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni.
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
- Mahara Hindu mitoloģijā - milzīgs jūras briesmonis, kas līdzīgs valim, krokodilam, haizivij, delfīnam un bija vairāku dievu jājamdzīvnieks.
- pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās; kopvaloda, pamatvaloda.
- kopvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās; pirmvaloda, pamatvaloda.
- pamatvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
- fungīns Hitīnam līdzīga viela sēņu šūnapvalkā, kas kavē gremošanas sulu darbību.
- Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
- urnings Homoseksuālists (pats pret savu dzimumu slimīgi tiecīgs vīrietis).
- ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības.
- hrizoderma Hriziāzes izpausme, kam raksturīga pelēcīgi violeta Saules starojumam pakļauto ķermeņa daļu nokrāsa.
- čūlas slimība hroniska slimība ("morbus ulcerosus"), kam raksturīga viena vai vairākas čūlas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā.
- Ale Ibo (Nigērija) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, kas radīja zemi un augu valsti, no viņas bija atkarīga raža, saukta arī Ali, Ana, Ani un Aija.
- jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā.
- mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā.
- izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
- izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu.
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- pentahlorfenols Iedzeltena, kristāliska, ļoti indīga viela, ko izmanto koksnes konservēšanā.
- shistosomija Iedzimta kroplība, kam raksturīga vēdera sienas šķeltne un rudimentāras kājas.
- abdominoshīze Iedzimta sprauga vēdera priekšējā sienā.
- iriderēmija Iedzimts pilnīgs vai daļējs varavīksnenes trūkums.
- aparteīds iedzīvotāju šķirošana pēc rases vai etniskām pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.
- skramba Iegarena, šaura brūce (augu virsma).
- neizpildīts ieguldījumu pakalpojums ieguldījumu pakalpojums, ko sistēmas dalībnieks pieņēmis izpildei, bet pilnīgi vai daļēji nav veicis, un tā rezultātā ieguldītājs cietis zaudējumus vai finansu instrumenti ir neatgriezeniski pazuduši.
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
- zeņģis Iejūga valgi, ar kuo piesien zirga sakas pie dīsteles.
- aizsmakt Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
- fumigators Iekārta augsnes, augu vai noliktavu fumigācijai.
- vagotājs Iekārta, ierīce rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
- iesleņģot Ielikt logu vai durvju aplodas (ēku būvējot).
- infrakcija Ielūzums, nepilnīgs vai daļējs lūzums; iedragājums.
- izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
- udočka Ierīce (makšķere) zādzībai caur logu vai kaut kā nodošanai no kameras kamerā.
- respirators Ierīce elpošanas ceļu aizsargāšanai no kaitīgu vielu iedarbības.
- akustiskais starotājs ierīce skaņas viļņa ierosināšanai elastīgā vidē (piemēram, membrāna, sirēna, stīga, svilpe utt.).
- batometrs-tahimetrs Ierīce, ar kuru ņem ūdens paraugus, lai noteiktu duļķainību, vienlaicīgi var noteikt arī straumes ātrumu.
- fiziskā slēdzene ierīce, kas aizsargā datus pret lietotāja piekļuvi, izmantojot, piemēram, datora slēdzenes atslēgas pārslēgu vai datnes aizsargmehānismu disketē.
- telekodētājs Ierīce, kas pārvērš oriģinālos videosignālus pārraidei vajadzīgā veida signālos.
- bāze Ierīce, konstrukcija, pēc kuras parauga veido citu ierīci, konstrukciju.
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
- komutēt Ieslēgt, atslēgt vai pārslēgt elektriskas ķēdes daļas.
- piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku.
- zīdspiedums Iespieduma tehnika, kurā krāsu spiež cauri zīda sietam, kuram noteiktas vietas ir pārklātas ar necaurlaidīgu vielu.
- bāriņu tiesa iestāde, kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā.
- drimpēt Iestigt, iestrēgt (dziļā sniegā vai purvā; par zirgiem).
- sleņģot Iestiprināt, iebūvēt logu vai durvju aplodu.
- baitmultipleksais kanāls ievadizvades kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu vairāku, lēnu ievadizvades ierīču darbību
- valsts prezidents ievēlēts vienpersonīgs valsts galva zemēs ar republikānisku valsts iekārtu, katrā valstī prezidenta institūts, tā funkcijas un pilnvaras tiek noteiktas konstitūcijā un citos likumos.
- goda vieta ievērojama nozīme, nozīmīga vieta
- optimālā cirsma ik gadu pieļaujamā kādas sugas koku izcērtamā platība, ko nosaka, lai nodrošinātu vienmērīgu vai paplašinātu meža izmantošanu noteiktas koku sugas ietvaros.
- heterogeizija Ikviena parageizija, kuras gadījumā visi garšas stimuli mainīti līdzīgā veidā.
- izviesoties Ilgāku laiku viesoties; viesoties un pabeigt viesoties.
- pieskraidīt Ilgāku laiku, daudz skraidot, sasniegt vēlamo rezultātu.
- paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
- dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti.
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī.
- drelīt Ilgi valkāt (apģērbu, apavus).
- bļudzināt Ilgi vārīt ēdienu, ļaujot tam izšķīst un kļūt glumam.
- cieta ola ilgi vārīta ola.
- stiepināt Ilgi vilcināt.
- sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
- piekopt Ilgstoši, pastāvīgi veikt, izpildīt (piemēram, reliģiskus rituālus).
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- psihokinēzija Impulsīva maniakāla darbība; nespēja savaldīt primitīvus instinktus, kam sekas ir vardarbīga vai pārsteidzīga rīcība.
- inerce Imunitāte pret citu, pretrunīgu viedokli vai informāciju; viedokļa rutīna.
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
- rakšasi Indiešu mitoloģijā - dēmoni, kas vēdiskajā literatūrā aprakstīti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un neļauj tiem pienācīgi veikt upurēšanas rituālus.
- aspidīns Indīga darbīgā viela papardes ekstraktā.
- apžultīta mute indīga valoda.
- iprīts Indīga viela - smags, parasti tumšbrūns, eļļains šķidrums, kas ož pēc ķiplokiem vai sinepēm.
- luizīts Indīga viela - tumši brūns eļļains šķidrums ar nepatīkamu, kairinošu smaku.
- paridīns Indīga viela četrlapu čūskogas ogās.
- solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
- ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela.
- indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- cikutotoksīns Indīga viela velnarutkos.
- abrins Indīga viela, fitotoksīns, kas atrodas Indijas auga "Abrus precatorius" sēklās, darbojas kā asinsvadu inde; senāk lietots trahomas ārstēšanai.
- trikrezilfosfāts Indīga viela, kas izraisa nervu bojājumus (polineiropātiju).
- zarīns Indīga viela, kas paralizē nervu sistēmu.
- ezotoksīns Indīga viela, kas rodas organismā.
- giromitrīns indīga viela, kas sastopama parastās bisītes ("Gyromitra esculenta") augļķermeņos.
- citolizīns Indīga viela, kas šķīdina šūnas, piem., čūsku inde.
- atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
- toksīns Indīga viela, ko izdala patogēnās baktērijas, daži augi un dzīvnieki; proteīns vai salikts proteīns, kam ir antigēna īpašības.
- bārijkarbonāts Indīga viela, ko mežaizsardzībā lietoja peļu iznīcināšanai stādu audzētavās un vērtīgās kultūrās.
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem.
- neitrīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes.
- frinīns Indīga viela, krupja ādas dziedzeru sekrēts.
- ihtiotoksīns Indīgu vielu kopīgs nosaukums, kuras atrod zivīs.
- Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu.
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
- sociālā funkcionēšana indivīdu spējas sociāli pieņemamā veidā apmierināt fiziskās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, spējas veikt attiecīgā vecumposma dzīves uzdevumus un pildīt atbilstošas sociālās lomas, kuras nemitīgi tiek pakļautas apkārtējās vides ietekmei un ietver sabiedrības gaidas un objektīvās prasības.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes.
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
- zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
- kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas.
- klīringa centrs institūcija, kas atbild par iestāžu neto pozīciju aprēķinu un centrālā darījumu starpnieka vai norēķinu aģenta neto pozīciju aprēķinu, ja minētās institūcijas arī ir vienošanās dalībnieki un attiecīgā vienošanās paredz neto pozīciju aprēķinu.
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
- bioloģiskie cimdi īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības.
- zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
- dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa.
- badapanna Īpaša panna (līdzīga vafeļu pannai) pankūku cepšanai ar maz taukvielām.
- liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums.
- riti Īpaši rituāli un ceremonijas, kuriem ierādīta nozīmīga vieta dievkalpojumos vai personas dzīvē.
- korbīskaps Īpašs garīdznieka amats senā baznīcā; aptuveni bīskapa palīgs vai no cita bīskapa atkarīgs bīskaps.
- sutināms Īpašs katls kartupeļu, sakņaugu vārīšanai, sautēšanai; arī neliela celtne, piebūve, kur atrodas sautēšanas katls un kur sagatavo lopbarību.
- prečzīme Īpašs simbols, logo vai nosaukums, kurš tiek lietots preces atpazīšanai; to var reģistrēt gan preces ražotājs un izplatītājs, gan tās importētājs.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru.
- īpatnis Īpatnējs augs vai dzīvnieks.
- Persija Irānas nosaukums līdz 1935. gadam; kā neatkarīga vergturu valsts pastāvēja 550.-330. g. p. m. ē., neatkarību atkal ieguva 1918. g.
- Kajs Husrovs irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas trešais valdnieks, taisnīga valdnieka simbols.
- Ziemeļīrija Īrijas ziemeļaustrumu daļa, tās lielāko daļu aizņem 6 bijušās Olsteras provinces, platība - 14122 kvadrātkilometri, 1,6 mlj iedzīvotāju, formāli patstāvīga valsts daļa, ūnijā ar Lielbritāniju, ir sava valdība un parlaments, administratīvais centrs - Belfāsta.
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt; noairēt.
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
- noirt Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko); noairēt (1).
- noirties Irot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko); noairēties (2).
- novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs.
- strupumi Īsa, mazvērtīga vilna, kas nocirpta aitai no kājām, pavēderes.
- blējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> blēt.
- čakstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čakstēt (2).
- čiepstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čiepstēt.
- dārdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4).
- dīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dīkt.
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3).
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (1).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (5).
- duniens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dunēt (4).
- gaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> gaudot (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (2).
- iekauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaut (3).
- klukstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> klukstēt.
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (1).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
- kūkojiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot 1.
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (1).
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (2).
- kurciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkt.
- kvieciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kviekt.
- māviens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> maut.
- ņaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņaudēt (1).
- ņurdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņurdēt(1).
- parkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> parkšķēt (1).
- pēkšiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšēt.
- pēkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt.
- pīkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt(1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1).
- rībiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4).
- rējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet.
- rukšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rukšķēt.
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(1).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(1).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(3).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(4).
- skandiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt 2.
- smilksts Īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2).
- sparkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sparkšķēt.
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (1).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (2).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (4).
- stenējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (1).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (2).
- šķindiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt.
- trikšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> trikšķināt.
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (1).
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (2).
- džinkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa; džinkstēt.
- impulsstarojums Īslaicīga viļņu grupu (impulsu) izstarošana ar ievērojami lielākiem laika intervāliem starp tām nekā katra impulsa ilgums.
- atziema Īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas.
- bezpigmenta plankumi īslaicīgs vai pastāvīgs ādas pigmenta melanīna zudums atsevišķos ādas apvidos bez iekaisuma pazīmēm.
- čīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5).
- dipiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt.
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3).
- gārdziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gārgt.
- grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1).
- grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut 2(1).
- iesēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties.
- klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2).
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1).
- klikstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt.
- klunkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt.
- krakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt.
- kraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt.
- krikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt.
- kripšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt.
- parkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2).
- plakšiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšēt.
- plakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt.
- plikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt.
- plīkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt.
- plunkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt.
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2).
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(3).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(4).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8).
- skrakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt; krakšķiens.
- skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt; skrapšķiens.
- skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt; skrapstiens.
- skraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt; kraukšķiens.
- skripstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt.
- sprakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt; sprakšķiens.
- sprakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt; sprakstiens.
- spraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt; arī sprakšķiens.
- šļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt.
- šļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļurkstēt.
- šmakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt.
- šmaukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1).
- šmīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt.
- šmiukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt.
- šņakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt.
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3).
- šņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt.
- švīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
- švirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švirkstēt.
- tarkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1).
- tikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt.
- tusnījiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2).
- žļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļakstēt.
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (1).
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (2).
- žļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļurkstēt.
- žņerkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņerkstēt.
- žņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņirkstēt.
- žvadziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvadzēt.
- žvakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt.
- žvarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt.
- žvīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvīkstēt.
- selamliks islāmticīgo viesistaba, recepciju telpa.
- uncinula Īstās miltrasas sēņu ģints "Erysiphaceae" dzimtā, attīsta spēcīgu gaisa sēņotni, kas ar baltu segu vai plankumiem pārklāj saslimušās augu daļas.
- novalstīt Īsu brīdi valstīt un pabeigt valstīt.
- novārstīt Īsu brīdi vārstīt un pabeigt vārstīt.
- nosvipstināt Īsu brīdi vēcināt un pabeigt vēcināt.
- novēcināt Īsu brīdi vēcināt un pabeigt vēcināt.
- novēzēt Īsu brīdi vēzēt un pabeigt vēzēt.
- novicināt Īsu brīdi vicināt un pabeigt vicināt.
- novirināt Īsu brīdi virināt un pabeigt virināt.
- novirpināt Īsu brīdi virpināt un pabeigt virpināt.
- pīnija Itālijas priede ("Pinus pinea"), skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā.
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
- parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri.
- izaugstinājums Izaugsme; izcilnis ragu vietā tolai govij.
- emerģences Izaugumi uz augu virsmas, kuru izveidošanā piedalās ne tikai epiderma, bet arī audi, kas atrodas dziļāk (piemēram, rožu dzeloņi, apiņu pieķeršanās matiņi uti).
- fima Izaugums, mezglam līdzīgs veidojums ādā.
- izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus.
- čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu); čaukstēt.
- čaukstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu).
- pirmsskolas izglītība izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei.
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
- tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
- iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos, alkatīgi tiekties (pēc kā).
- karst Izjust spēcīgu vēlēšanos, ilgoties (pēc kā).
- rupjā barība izkaltēti augi vai to daļas, ko lieto galvenokārt zālēdāju ēdināšanai.
- pasaules brūtgāns izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs.
- pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- simplekss Izliekts piramīdveida daudzskaldnis (piem., starp koordinātu asu nogriežņiem), ko veido lineāri neatkarīgi vektori.
- ekspluatēt Izmantot situāciju tā, lai gūtu no tās labumu, pat ja tas ir netaisnīgi vai negodīgi.
- koksnes akustiskās īpašības izpaužas koksnes mijiedarbībā ar mehāniskajām svārstībām, kas koksnē izplatās elastīgo viļņu veidā.
- virzuļkompresors Izplatīts kompresoru tips (uzbūvē un darbībā līdzīgs virzuļsūknim) ar labām blīvēšanas iespējām, kuru lieto gāzes saspiešanai līdz augstam spiedienam. Bieži lieto vairākpakāpju v-us.
- urķēšanās Izpriecas labad vai ļaunprātīgi vai krāpnieciskā nolūkā veikta nesankcionēta piekļūšana datoram vai programmatūrai.
- benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus pilnīgi vai daļēji saņem kāds no māksliniekiem vai mākslinieku grupa.
- noplaucēt Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu); izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā) - par karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu.
- sakārināt Izraisīt spēcīgu vēlmi, kārdinājumu.
- izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
- labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām.
- piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
- piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka).
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta.
- vistra Izturīga viskozes šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- dūzis Izveicīgs, spējīgs vīrs.
- sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
- naists Izvēlīgs, tāds, kas ēd negribīgi vai grib ēst tikai to, kas garšo.
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes.
- oksers Jāšanas sportā - plats šķērslis, kas sastāv no divām paralēlām kārtīm ar dzīvžogu vidū.
- ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
- oktobrēni Jaunāko klašu skolēnu grupas PSRS, kuru darbību organizēja skolotāji un grupu vadītāji (pionieri vai kaomjaunieši), Latvijā 1960.-1980. gados bija iesaistīta lielākā daļa 1.-3. kl. skolēnu 7-10 g. vecumā.
- glioksilskābe Jaunaudzēs un negatavos augļos atrodama sīrupveidīga viela, ko var iegūt reducējot skābeņskābi; tās hidrāts ir kristālisks.
- neoplasma Jauni audi, galvenā kārtā slimīgi veidojumi: audzēji.
- šuka Jauns, glīts zirgs vai kumeļš.
- stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- simpatrija Jaunu sugu veidošanās izejsugas areālā.
- subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus.
- bruņumērķis Jebkāds kaujaslaukā esošs kustīgs vai nekustīgs bruņām klāts mērķis.
- lauku apdzīvota vieta jebkura apdzīvota vieta, kura attiecīgā valstī nav atzīta kā pilsētu apdzīvota vieta (Latvijā viensētas, mazciemi, vidējciemi un lielciemi).
- psihotropā viela jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1971. gada 21. februāra Konvencijai par psihotropajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos.
- biotoksīns Jebkura indīga viela, kas rodas vai ko producē dzīvi organismi - augi vai dzīvnieki.
- geto Jebkurš graustu rajons, ko labprātīgi vai piespiedu kārtā apdzīvo kāda mazākumgrupa.
- samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.
- aloģisms Jēdzieniski vai gramatiski nesaderīgu vārdu vai teikuma daļu satuvinājums, ko var izmantot par stilistisku paņēmienu.
- Ego distonisks jēdziens Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kuras nav saskaņā ar Ego vajadzībām, mērķiem un cilvēka paštēlu.
- Ego sintonisks jēdziens psihoanalīzē un Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kas ir saskaņā ar Ego vajadzībām un mērķiem.
- ādmiņu cunfte jēlādu apstrādātāju amatnieku cunfte Rīgā viduslaikos, pirmoreiz minēta 1280. g. Rīgas rātes lēmumā, pastāvēja līdz 19. gs., kad tos izkonkurēja manufaktūras.
- matasinade Jokmanība, smieklīga vaibstīšanās.
- nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- makabieši Jūdu valdnieku dinastija, kas apvienojusi savās rokās laicīgu un garīgu varu, kādus 100 g (142-37 p. m. ē.) valdīja pār jūdiem.
- pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
- starpsalu jūra jūra, ko pilnīgi vai daļēji aptver salas vai salu loks.
- akvakultūra Jūras augu vai dzīvnieku audzēšana.
- pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums.
- Somu līcis jūras līcis Baltijas jūras austrumu daļā (ig. val. "Soome laht", somu val. "Suomenlahti"), garums - 390 km, lielākais platums - 120 km, lielākais dziļums - 121 m.
- stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi.
- sensillas jutīgi veidojumi, kas bezmugurkaulniekiem kalpo par maņu - taustes, garšas, ožas - orgāniem.
- lēņa kūrija kāda lēņa kunga vasaļu kopa.
- leksikons kādai darbības jomai, literāram darbam, sociālai vai profesionālai grupai vai indivīdam raksturīgu vārdu kopums; arī - kādas darbības jomas vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša).
- kapellāns Kādas kapellas garīdznieks, ko uzskatīja par katoļu baznīckunga palīgu vai vietnieku.
- kopvaloda Kādas kultūras tautas dažādiem slāņiem un novadu kopīgs valodas paveids, ko lieto runā un rakstos.
- diaspora Kādas ticības piekritēju dzīvošana citticīgo vidū.
- nobīle Kāds augs (ar zilganiem ziediem, bez smaržas, līdzīgs vijolītei, bet ar gaišākiem ziediem).
- mugaža Kāds, kas mugā vai mugažājas.
- vīzainis Kāds, kas steigā vīzēs.
- šipla Kāds, kurš pastāvīgi vīpsnā.
- glemzis Kāds, kurš runā nevajadzīgi vai nepieklājīgi.
- pavilnīt Kādu brīdi viļņveidīgi vicināt.
- nosvaipīties Kādu laiku vaibstīties un beigt vaibstīties.
- sapļupināt Kādu šķidrumu tik ilgi vārīt, ka kļūst biezs.
- Fauns Kaisls, uzmācīgs vīrietis.
- piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- snovkaitings Kaitings jeb pūķošana uz sniega vai ledus.
- asinssniegs Kalnājos un polārzemēs dažkārt sastopamais sarkanais sniegs, kam krāsu piedod zināmi mikroorganismi, kas attīstās uz sniega virsas un tā virskārtā.
- Mongolijas Altajs kalni Mongolijā un Ķīnā (mong. val. “Mongol Altajn Nuruu”), Altaja sistēmas dienvidaustrumu daļa, stiepjas \~1000 km garumā, augstums — līdz 4362 m.
- mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi.
- Dzērves kalns kalns Madonas-Trepes vaļņa ziemeļu daļā, Madonas novada Lazdonas pagastā, vaļņveida formas paugurs ar osveidīgu virsu, absolūtais augstums — 171 m vjl., relatīvais augstums — 45 m, stāvas nogāzes.
- Boubīns Kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži).
- Stara Planina kalnu sistēma Bulgārijas vidienē (bulg. val. "Stara Planina"), garums - 560 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m.
- buņava Kalta vāle, bungu vāle.
- prezbiterāņi Kalvinisma novirziena piekritēji; to draudzes kopīgi vada garīdznieki un laicīgie ļaudis (prezbiteri); prezbiterieši.
- kamalīns Kamala darbīgā viela.
- nokāpt Kāpjot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi.
- kāpe Kāpņu pakāpienam līdzīgs veidojums (piemēram, zemes virsmā).
- paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
- rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
- brokolis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts.
- repatriācija Karagūstekņu, bēgļu, izceļotāju nosūtīšana atpakaļ uz dzimteni, uz attiecīgo valsti.
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
- krājkase Kārba, kurā pa īpašu spraugu var iemest naudas zīmi, monētu (uzglabāšanai, sakrāšanai).
- ķemsēt Kārīgi vai nevīžīgi ēst.
- L-karnitīns Karnitīns - aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
- uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu).
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
- tugs Kārts ar zirga asti un zelta bumbu galā, ko turki lietoja karoga vietā.
- kaskarilīns Kaskarillas darbīgā viela; balta kristāliska rūgtviela, maz šķīst ūdenī.
- eksercīcijas Katoļticīgo garīgo vingrinājumu, ikdienas pārdomu un lūgšanu sistēma.
- fjoki Katoļu garīdznieku tērpā pušķi pie cepures, atkarībā no garīdznieka ranga var būt dažāda skaita un krāsas.
- responsorijs Katoļu garīgais dziedājums dialoga veidā starp mācītāju (solistu) un kori.
- amaroīds Katra rūgta augu viela, kas nepieder pie glikozīdiem vai alkaloīdiem.
- nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula.
- Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
- kabardiešu-čerkesu valoda kaukāziešu val. saimes abhāzu-adigu val. gr. valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- adigejiešu valoda kaukāziešu valodu saimes abhāzu-adigu valodu grupas valoda, rakstības pamatā no 1938. g. krievu alfabēts (1918.-1927. g. arābu, 1927.-1938. g. latīņu).
- ākāšas hronika kaut kas līdzīgs visa notikušā videoierakstam kopā ar varbūtiskiem nākotnes scenārijiem, ko it kā varot redzēt tie, kas spējīgi ieiet astrālā stāvoklī.
- plaucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plūcis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plunce Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- časka Kaut kas mazvērtīgs vai nejēdzīgs.
- časkas Kaut kas mazvērtīgs vai nejēdzīgs.
- ļeperis Kaut kas vaļīgs vai ļodzīgs.
- knukstēt Kaut ko bezjēdzīgu vai citiem nepatīkamu runāt.
- sapiršļāt Kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt.
- ēdiņa gūds kāzu "draudzības" cienāšana pēc laulāšanās tuvējā krogā vai mājās.
- iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga.
- kinoīns Kino (5) darbīgā viela.
- kinoepopeja Kinofilma, kurā attēloti nozīmīgi vēsturiski notikumi vai rādīta plaša, vispusīga sabiedriskās dzīves aina.
- Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.
- noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- mīksts klepus klepus, kam raksturīga viegla krēpu izvadīšana.
- noklidzināt Klidzinot virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- klusmalis Klusa, vientulīga vieta, nomale.
- Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji.
- fatāla kļūda kļūda, kuras dēļ sistēma vai tās komponents kļūst pilnīgi nespējīgi veikt savas funkcijas.
- sistemātiskā mērīšanas kļūda kļūdas sastāvdaļa, kas paliek nemainīga vai likumsakarīgi mainās atkārtotos mērījumos.
- izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem; atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
- svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
- virtuļs kodīga viela.
- nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- nukleoīds Kodolam līdzīgs veidojums; kodolveida ķermenītis, dažreiz atrodams eritrocītu centrā.
- Releja izkliede koherenta gaismas izkliede optiski neviendabīgā vidē, kurā daļiņu izmēri ir daudz mazāki par krītošās gaismas viļņu garumu.
- apmala Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu).
- apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu).
- defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja.
- mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu.
- modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem.
- mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles.
- sastāva koeficients koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās audzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpēja skaitliskā attiecība nogabalā, parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
- audzes sastāvs koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās jaunaudzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpējā skaitliskā attiecība nogabalā; parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
- kvislings Kolaboracionists, persona, kas sadarbojas ar okupantiem; pēc V. Kvislinga vārda.
- nodozais periarterīts kolagenoze, kas skar muskuļtipa artēriju un iekšējo orgānu ādas un muskuļu arteriolu sienu; raksturīgs polimorfisms un septiski hipererģiska gaita: drudzis, leikocitoze, eozinofilija; smags vispārējais stāvoklis līdz pilnīgai kaheksijai; gremošanas traucējumi, abdominālas kolikas; multipli kapilāru asinsizplūdumi, tromboze, embolija, infarkts, aneirisma.
- medības ar dzinējiem kolektīvo medību veids, kurā dzīvnieki tiek traucēti un mērķtiecīgi virzīti uz medniekiem.
- tedijs Kombinēbiksītes - viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju.
- pļauku komēdija komēdija, kam raksturīga visai nežēlīga darbība.
- grupa komercsabiedrību apvienība, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas.
- klauns Komisks personāžs - viltīgs vientiesis - angļu drāmas vēsturē.
- Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm.
- lidojumu vadības centrs komplekss, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta vispārīgā tehniskā stāvokļa, apkalpes (ja tāda ir) veselības stāvokļa un operatīvu kosmiskā lidojuma gaitas izvērtēšanu pēc komandu un mērījumu kompleksa sniegtajiem datiem, pēc kuriem notiek lidojuma vispārīgā vadīšana.
- daļa kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā).
- ekstrakts koncentrēts augu vielu izvilkums spirtā vai ūdenī.
- svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- svahilu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu valodām; senākie rakstu piemin, no 12. gs. arābu rakstā, no 20. gs. sāk. rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā.
- iekonservēties Konservējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- arābu raksts konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies 6. gs. sākumā, 28 burti līdzskaņu apzīmēšanai, trīs no tiem (ā, ū, ī) tiek izmantoti arī garo patskaņu apzīmēšanai, savienojoties savā starpā burti maina grafisko formu, daudziem iespējami četri veidi (izolētais, sākuma, vidus un beigu veds), raksta līmeniski no labās puses uz kreiso.
- vazoneirotiskā konstitūcija konstitūcija, kam raksturīga vazomotorisko mehānismu labilitāte.
- mēbeļu sekcija konstruktīvi nobeigts mēbeļu izstrādājums, kas paredzēts lietošanai kā patstāvīga vai salikta bloķējamo izstrādājumu daļa.
- piedura Konstruktīvs izvirzījums pie loga vai durvīm.
- konflikta pārvaldība konstruktīvs process konfliktu risināšanai starp indivīdiem vai grupām, lai ar konsultanta palīdzību atrisinātu domstarpības un noslēgtu brīvprātīgu vienošanos.
- pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt.
- kopvirtuve Kopējs galds, virtuve, ēdieni vai nu nometnēs, vai citās vietās, kur cilvēki labprātīgi vai piespiedu kārtā atrodas kopā un ēd kopā.
- kondomināts Kopīga valdīšana; kundzība (pār ko).
- afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija.
- ievadizvades kopne kopne, pie kuras paralēli var pieslēgt vairākas ievadizvades ierīces.
- Kančhori Korejiešu mitoloģijā - pūķis, kas zemei nes sausumu un iznīcina augu valsti.
- everdūrs korozijizturīgs vara sakausējums ar silīciju un mangānu.
- melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei.
- Krakatavs Krakatau, darbīgs vulkāns Zunda šaurumā.
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
- dabiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
- ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
- nokravāt Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- maztonnāžas kravas sūtījums kravas sūtījums, kura masa ir 10–20 t un kura pārvadāšanai nepieciešams tilpums, kas ir mazāks par 1/2 no četrasīgā vagona tilpuma.
- sīksūtījums Kravu sūtījums, kura masa ir no 10 kg līdz 10 t un tā pārvadāšanai vajadzīgs tilpums, kas ir mazāks par 1/3 četrasīgā vagona tilpuma.
- Iļja Muromietis krievu tautas eposa varonis, spēkavīrs, zemnieka dēls, kurš bērnībā bijis slimīgs vārgulis.
- starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
- piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
- arahnolizīns Krusta zirnekļa inde; ļoti aktīva hemolītiska inde, kas hemolizē truša un cilvēka, bet ne zirga vai jūras cūciņas asinis.
- Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti.
- dzimumhibridizācija Krustošana dzimumceļā un šādu krustojumu iegūšana (augu vai dzīvnieku valstī).
- hibridizēt Krustot (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu īpatņus).
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus).
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- kāposti Krustziežu dzimtas ģints ("Brassica"), viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles.
- ķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardamine"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs pļavu, mežu, purvu lakstaugs, 130 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe.
- drojene Krustziežu dzimtas ģints ("Draba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem, daudzas sugas veido blīvus paklājveida ciņus.
- pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas.
- drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga.
- vakarene Krustziežu dzimtas ģints ("Hesperis"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- briežzvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Hirschfeldia"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem, stīviem matiņiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- matiola Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), dekoratīvs lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
- kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām; lopbarības kāposti; šo augu virszemes daļas.
- bulbs Kuģa priekšvadņa pilienveidīgs vai pussfērisks izvirzījums, kas samazina ūdens viļņu pretestību un dinamisko triecienu līdz 5%.
- trīsuļods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu.
- auguts Kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu.
- nokūleņot Kūleņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- arhitektūras piemineklis kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- pēcaudzēšana kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posmā, pēc vēlas sējas).
- akulturācija Kultūru savstarpējās mijiedarbības process, kurā viena tauta pilnīgi vai daļēji pārņem otras (parasti vairāk attīstītas) tautas kultūru.
- kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām.
- čemurs Kupla, cieši, blīvi saaugusi (augu vai to daļu) kopa; kupls lakstaugs; arī cers.
- plauceknējs Kurvjziežu dzimtas auniņu sugas divgadīgs vai ilggadīgs divdīgļlapis ("Erigonon acre"), izplatīts sausās, smilšainās vitās, tīrumos, norās.
- dzelzene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), \~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi.
- dadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cirsium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar dzeloņaini zobainām lapām.
- zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos.
- rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
- raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- krustaine Kurvjziežu dzimtas ģints ("Senecio"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- mārdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Silybum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, 2 sugas.
- suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Augstākā padome, Kurzemes hercoga Kurzemes hercoga padomdevēja iestāde 17.-18. gadsimtā, kurā ietilpa 4 hercoga virspadomnieki un līdz 1642. g. arī 2 akadēmiski izglītoti zinātņu doktori.
- ķirspēle Kurzemes hercogistes landtāga vēlēšanu iecirknis 1562.-1795. g., kurā piedalījās tikai muižnieki.
- riņķšķērumi Kustīgi velku koki, kas virzās pa apli.
- tramīgs Kustīgs, parasti ar mainīgu virzienu, ātrumu (piemēram, par ēnām, ūdeņiem).
- hepatopeksija Kustīgu vai noslīdējušu aknu fiksācija.
- stoņāt Kūtri strādāt; lēnēm, slinku ēst (par lopiem); nevienmērīgi vilkt (par zirgu).
- kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā.
- pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu.
- kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- Gvidions Ķeltu mitoloģijā - burvis, valdnieka Mata māsasdēls, nozīmīgs varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā.
- noķepuroties Ķepurojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost.
- absolūti melns ķermenis ķermenis, kas jebkurā temperatūrā absorbē visu uz to krītošo starojumu, bet tā emitētais starojums atkarīgs vienīgi no temperatūras.
- prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
- momentānais ātrums ķermeņa ātruma vektors katrā laika momentā, tā modulis ir vienāds ar ātruma acumirklīgo vērtību, bet virziens norāda ķermeņa kustības vircienu šajā laika momentā.
- uzķepums ķīļveidīgs veidojums uz instrumenta skaidvirsmas, kas tai pielīp vai piemetinās griešanas procesā; u. jūtami maina griežņa ģeometriju un apstrādātās virsmas kvalitāti.
- reaģents Ķīmiska viela, kas ar kādu citu vielu reaģē tai raksturīgā veidā.
- mikrometode Ķīmiskās analīzes metode, kurā izmanto niecīgu vielas daudzumu.
- fitotoksināti Ķīmiskas vielas, kas bojā augu valsti.
- binārie ieroči ķīmiskie ieroči, kuros kaitīgā viela veidojas, sajaucoties diviem vairāk vai mazāk nekaitīgiem komponentiem.
- Sintjaņs Ķīnas mītu personāžs, dumpīgs varonis, kas pieteicis karu pašam Huandi.
- falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju.
- gods Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam).
- epitelioma Labdabīgs vai ļaundabīgs audzējs, kas izveidojies no epitēlijaudiem.
- felinoze Labdabīgs vīruslimfadenīts, kas attīstās, inficējoties caur ievainotu ādu (bieži pēc kaķa skrāpējuma, t. s. kaķa skrāpējuma slimība).
- kā līnis labi barots, brangs (parasti zirgs vai govs).
- attīstīts Labi izveidoties (par augu veģetatīvajiem orgāniem).
- jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai.
- ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
- kollekta Labprātīga dāvanu lasīšana nabagu vai kādu labdarīgu mērķu un iestāžu pabalstīšanai.
- ekspatriācija Labprātīga vai piespiedu izceļošana uz ārzemēm, kas parasti saistīta ar pilsoņa tiesību atņemšanu.
- pensionēties labprātīgi atstāt amatu, sasniedzot attiecīgu vecumu; aiziet pensijā.
- sivēnmātes izmantošanas cikls laika periods, kas vajadzīgs viena sivēnu metiena iegūšanai un izaudzēšanai līdz atšķiršanai.
- badalaiki laika periods, posms, kad ir pilnīgs vai daļējs bads, trūkums.
- slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu; nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
- vairākpavedienošana Laiksakritīga vairāku uzdevumu apstrāde, ko veic viena programma.
- illots Laimīgs un piepildīts, pilnīgs vienā personā.
- radzones Laimiņi - lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām.
- ostas laiva laiva, kas pieder jahtu ostas inventāram un kalpo īslaicīgi visu jahtu komandu vajadzībām.
- nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem.
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
- jupiters Lampa ar lokizlādes spuldzi; to lieto, filmējot mākslīgā vai kombinētā apgaismojumā.
- lampions Lampionpuķe - Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii").
- gluminis Lamuvārds; muļķīgs vai slinks cilvēks.
- pielapas Lapas pamata izveidojumi dažādā izskatā; piem., lapām līdzīgi veidojumi madarām; sīkas lapiņas rožu un pākšaugu dzimtās; turzīte (sk.) sūreņu dzimtā; ērkšķi ērkšķogām.
- nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- mēslsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Splachnaceae"), viengadīgi vai pārziemojoši vienmājas vai divmāju augi, veido blīvas, līdz 8 cm augstas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas); pavirši, nevīžīgi vākt kopā; arī grābstīt (1).
- Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas.
- pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos.
- Sekšu māte latviešu mitoloģijā līdzīgi vairākām citām dievietēm un sieviešu kārtas gariem, ir vērpēja, kur vērpšana saistījās ar cilvēka likteņa veidošanu.
- Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru.
- Atsevišķā latviešu partizānu vienība latviešu padomju partizānu vienība, ko izveidoja 1942. g. novembrī Maskavas apgabalā no latviešiem, kas 1941. g. vasarā bija evakuējušies uz Krieviju, 1943. g. martā pārveidota par latviešu partizānu brigādi.
- nacionāldemokrāti Latviešu polititiska partija 1917.-1920. g., kas 24.06.1917. Maskavas konferencē pieņēma programmu, kura paredzēja, ka Latvijai jābūt demokrātiskai republikai Krievijas federācijā ar vienpalātas Saeimu, tomēr 1918. g. decembrī atzina neatkarīgu valsti, bet 1920. g. saplūda ar citām centriskām partijām.
- LATPOS Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma - Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls, kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm., paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- Satversmes sapulce Latvijas Republikas augstākā likumdevēja institūcija no 1920. g. 1. maija līdz 1922. g. 3. oktobrim; tika ievēlēta vispārējās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās varēja piedalīties Latvijas pilsoņi no 21 g. vecuma un aktīvā karadienesta karavīri no 18 gadu vecuma; vēlēšanas notika 1920. g. 1.-18. aprīlī.
- Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls (LATPOS), kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm, paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- sekundārā atslēga lauks, kas tiek meklēts tādu ierakstu apakškopā, kuriem ir vienādas primāro atslēgu vērtības.
- kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nolēkt Lecot, lēcieniem virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sašļukāt Lempīgi velkot kājas ienākt (par vairākiem).
- čāguris Lempīgs, neizveicīgs vīrietis; čēguris.
- čēguris Lempīgs, neizveicīgs vīrietis.
- mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
- noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu; lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
- tīmiņš Lēni, pacietīgi veicams darbs.
- aizsegleņķis Leņķis starp ieroča horizontu un aizsega virsotni.
- ķivete Lēzena, taisnstūrveidīga vanniņa, ko lieto ķīmijas laboratorijās, fotolaboratorijās (piem., fotoplašu, fotokopiju apstrādei), tipogrāfijās (klišeju kodināšanai) u. tml.
- brokers Licenzēta fiziska persona, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus; brokeris.
- brokeru sabiedrība licenzētu brokeru akciju sabiedrība, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus.
- nolidināt Lidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē, gar (ko).
- nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem; nolaisties.
- nolaisties Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - par lidaparātiem.
- hedivs Līdz 1914. g. oficiāls, mantojams Ēģiptes vicekaraļa tituls, ko 1867. g. viņam piešķīra Turcijas sultāns, no kura Ēģipte toreiz bija nomināli atkarīga.
- fillokladijs Līdzīgi lapas plātnei izplājusies auga vasas daļa.
- petaloīds Līdzīgs vainaglapai.
- androīds Līdzīgs vīrietim izskatā un uzbūvē.
- unipolārais ģenerators līdzsprieguma bezkolektora ģenerators, kura aktīvajā vadītājā vienmēr inducējas nemainīga virziena elektrodzinējspēks.
- polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem).
- atstāt ēnā (kādu, kaut ko) liegt vajadzīgo uzmanību, atstāt bez ievērības, aizmirst.
- ciemloža Liekēdis, kas apstaigā visu ciemu.
- piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
- putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega.
- vardene Liela, riebīga varde.
- kalema Lieli jūras bangu viļņi R-Āfrikas piekrastē pie Gvinejas.
- bangas Lieli, spēcīgi viļņi.
- dižvaronis Lielisks, brīnišķīgs varonis.
- tektoniskā sega liels horizontāls vai slīps kalnu iežu uzbīdījums uz citiem iežiem, kas radies tektonisku kustību rezultātā; uzbīdījuma amplitūda sasniedz vairākus desmitus vai pat simtus km, bet tā biezums var sasniegt vairākus km; nereti uzbīdījuma ieži ir vecāki nekā zem tiem guļošie ieži; šarjāža.
- plūtons liels intruzīvs magmatisko iežu ķermenis Zemes garozā, kura caurmērs var sasniegt vairākus simtus kilometru.
- pleds Liels, parasti bārkstains, rūtains, vilnas auduma izstrādājums, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem.
- tēvīns Liels, plecīgs vīrietis.
- banga Liels, spēcīgs vilnis.
- tēviņš Liels, spēcīgs vīrietis.
- seirēnes Lielu jūras dzīvnieku dzimta, līdzīga valzivīm.
- neekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), kura vērtība nav līdzvērtīga vai ir būtiski atšķirīga no cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtības.
- diskrēts lielums lielums, kas mainās lēcienveidīgi (galīgā vai sanumurējamā kopā).
- zvaigžņu kartes mērogs lielums, kas rāda, cik loka grādu atbilst vienai kartes garuma vienībai (parasti cm); atkarībā no kartes projekcijas mērogs var būt konstants vai mainīgs.
- nolīst Lienot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- taukš Lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi.
- praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
- tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
- piekļuves tiesības lietotāja tiesības piekļuvei datoru tīklam, atsevišķam datoru tīkla serverim vai direktorijiem un datnēm, kas izvietotas datoru tīkla serveros, ko konkrētam lietotājam atbilstoši vispārējai tīkla pārvaldības struktūrai piešķir tīkla administrators, pārraugs vai kādas daļas pārvaldnieks.
- Teļavelis lietuviešu mitoloģijā - dievs, kurš tiek traktēts gan kā ceļa dievs, gan ganāmpulka dievs, gan Perkūna palīgs, tomēr ne tā nozīme ne vieta lietuviešu mitoloģijā galīgi vēl nav noskaidrota.
- Bangpūtis Lietuviešu un prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - jūras vēja dievs, kuram mēdza upurēt lai izlūgtos labvēlīgu vēju.
- Zāļu vakars Līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars; retāk vakars pirms Līgo vakara.
- nolīgot Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- jāņubērni Līgotāji, kas Līgo vakarā un Jāņu naktī iet no mājas uz māju.
- pārderēties Līgt vēlreiz; atjaunot (darba līgumu).
- hodogrāfs Līkne, kas ir laikā mainīga vektora galapunktu ģeometriskā vieta, ja vektora sākumpunkts paliek nemainīgs.
- ovaloīda Līkne, kurai ir ovāla veids un ko apraksta attiecīgs vienādojums.
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
- galalietotāja licences līgums likumīga vienošanās starp programmas ražotāju un pircēju. Atzīmi par šo vienošanos parasti vai nu ieraksta uz programmatūras pakotnes, vai arī instalēšanas laikā izspīdina uz displeja ekrāna.
- degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas).
- pumpursīpols liliju dzimtas augu veģetatīvās vairošanās orgāns, kas izaug ziedkāta lapu padusītēs (piemēram, lilijām) vai centrālā loka galā (piemēram, ķiplokiem).
- agapants Liliju dzimtas ģints ("Agapanthus"), daudzgadīgs augs Dienvidāfrikā; Eiropā audzē kā krāšnumaugu vasarā zālienā, pa ziemu vēsās augu mājās vai istabā.
- lipeklis Līmei līdzīga viela, arī līme.
- abrazīvā papīra pamatne līmēts, mitrumizturīgs vai stiegrots papīrs ar lielu mehānisko stiprību un skrullēšanās pretestību.
- timusdziedzeris Limfoeptiāls orgāns, labi attīstīts embrijiem un jauniem dzīvniekiem, vēlāk tas reducējas, 2-6 g. veciem bieži nav novērojams, piedalās limfocīta veidošanā, organisma aizsargreakcijās.
- sintagmatiskās attieksmes lineāras secīgu valodas vienību (skaņu, morfēmu, vārdformu, vārdu, teikumu) attieksmes runas plūsmā vai tekstā.
- tiltenica Linu apstrādes iekārta, kurā zirgs velk robotus ruļļus pār liniem, kas izklāti uz robota pamata.
- snāktene Linu sega vai lakats.
- propoliss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
- viscins Lipīga viela, produkts, kas rodas, pārveidojoties dažu augu šūnu sieniņām un protoplazmai.
- līme Lipīga viela; līmviela.
- pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
- finanšu līzings līzinga veids, kreditēšana; līzinga objekts līzinga līgumā noteiktā termiņa beigās pāriet līzinga ņēmēja īpašumā - tas ir līzings ar izpirkuma tiesībām.
- glazoks Lodziņš kameras durvīs, caur kuru uzraugs var novērot ieslodzītos.
- kliediņš Loga vai durvju apmale.
- sekundārais logs loga veids, kas vienmēr saistīts ar primāro logu un ko var pārvietot vai arī kam var mainīt tā lielumu.
- fenestrācija Logs vai atvere kādā struktūrā.
- sleņģi Logu vai durvju aploda.
- neaktīvais logs logu vidē, kas spēj vienlaicīgi atveidot uz displeja ekrāna vairākus logus, neaktīvais logs ir logs, ar kuru lietotājs pašreizējā brīdī nestrādā.
- NE operācija loģiskā operācija ar vienu operandu, kuras rezultātā loģiskā mainīgā vai formulas A vērtība kļūst aplama, ja A ir bijis patiess, un otrādi.
- skatījums loģiska tabula (apakšshēma) relāciju datu bāzu pārvaldības sistēmā, kurā īslaicīgi var apvienot vienu vai vairākas datnes, lai tās varētu attēlot displeja ekrānā, drukāt un no tām saņemt kādu informāciju
- turis Lokāls identifikators, ar kura palīdzību var realizēt pieeju kādai ierīcei vai tādiem objektiem kā dators, logi vai dialoglodziņi; grafiskajā lietotāja saskarnē tos izmanto šo objektu identificēšanai.
- diedze Lokšņu sasaistīšana ar diegu vai stiepli.
- diegums Lokšņu sasaistīšana ar diegu vai stiepli.
- apkārt Lokveidā (apvirzīties pilnīgi vai daļēji).
- liela loma loma, kurai ir nozīmīga vieta dramaturģiska sacerējuma tēlu sistēmā.
- hazans lūgšanu dziedātājs jūdaismā - sinagogā vada dievkalpojumu, kurš sastāv no lūgšanām un Toras lasījuma.
- lūku Lūku Jānis - neizveicīgs vīrietis.
- lampainis Lupatu sega, zira sega vai grīdsega.
- mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas.
- seminoma Ļaundabīgs vīriešu dzimumdziedzera audzējs.
- pabrēcināt Ļaut mazliet kliegt vai raudāt, panākt, ka kliedz vai raud.
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt viņam medicīnisku palīdzību.
- nozibēt Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nošauties Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- slavēt Ļoti atzinīgi vērtējot, dēvēt, saukt (par ko, kā).
- cildināt Ļoti atzinīgi vērtēt; slavēt, slavināt.
- slavēt Ļoti atzinīgi vērtēt.
- segledājs Ļoti biezs klaipveida ledus vairogs vai ledus kupols, kas klāj lielas sauszemes platības.
- volomīts ļoti ciets un izturīgs volframa, kobalta, niķeļa, hroma un dzelzs karbīdu sakausējums; izmanto cieto metālu apvirpošanai un urbšanas darbos.
- plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums; plēksne (1).
- plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
- salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot.
- neķītrība Ļoti rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
- zili melns ļoti sadusmots, saniknots, nespējīgs valdīt pār sevi.
- izblīst Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
- izblīzt Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
- kaislība Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās; spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
- kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
- kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt); alkas; dziņa.
- dikars Ļoti spēcīgs vīrietis.
- krama vīrs ļoti spēcīgs, izturīgs vīrietis.
- baigais dūzis ļoti spējīgs, izveicīgs vīrs.
- tēmēt Ļoti uzmanīgi vērot.
- kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- kāroties Ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2).
- arodprakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- hrommagnezīts Magneziāls ugunsizturīgs materiāls (MgO vismaz 40%, Cr2O3 vismaz 13%).
- ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu.
- glesa Maiga vēja plūsma.
- Coronilla varia mainīgā vainadzīte.
- durālais maiss maisveidīgs veidojums, kurā atrodas galvas un muguras smadzenes.
- sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- bāze Maksimālā lineāri neatkarīgu vektoru kopa, ar kuriem izsakāms ikkatrs cits šās telpas vektors.
- ābeces māksla mākslas virziens (galvenokārt tēlniecībā un mūzikā), kuram raksturīga ārkārtīgi vienkāršota kompozīcija; minimālā māksla.
- kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu.
- rizodontropija Mākslīgā vainadziņa piestiprināšana pie zoba saknes.
- linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
- elektrokardiostimulators Mākslīgais ritma vadītājs, ierīce sirds ritma stimulēšanai ar ģenerētiem elektriskiem impulsiem; var būt pastāvīgi vai implantēti uz laiku.
- krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai; hibridizēt.
- angļu parks mākslīgi veidota ainava, kurai raksturīgs brīvs plānojums, nelielas koku grupas, plaši zālāji, arī brīvi plūstoši strauti.
- esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma.
- starpniekvaloda Mākslīgi veidota stingri formalizēta valoda mašīntulkošanā uz kuru vispirms pārveido tekstu, lai pēc tam tulkotu citā (arī vairākās) valodā.
- kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam).
- šūņas Mākslīgi veidota vaska pamatne ar regulāra sešstūra kontūrām, ko iestiprina kārē.
- grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
- afiviela Mākslīgi veidots neliels proteīns, kas identificē konkrētus marķierus uz šūnu virsmas.
- spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus; šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
- aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību vai plūsmu).
- ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
- Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā.
- hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu.
- lielummānija Maldīgs priekštats par savu nozīmīgumu, stāvokli sabiedrībā vai tml.; slimīga varaskāre.
- spīganis Malduguns; mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
- lavatera Malvu dzimtas ģints ("Lavatera"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, arī puskrūmi un koki, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, ko kultivē, bet pāriet arī savvaļā.
- ICCL Man pilnīgi vienalga.
- tonsila Mandele, audu, sevišķi limfoīdo audu mandelei līdzīgs veidojums.
- svingot Manierīgi dejot, parasti svingu vai tamlīdzīgu modernu deju.
- iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- mašīnneatkarīga programma mašīnneatkarīgā valodā uzrakstīta programma, ko var izmantot jebkuram datoram, kuram ir attiecīgās valodas translators
- tautoloģija matemātiskajā loģikā - propozīciju (izteikumu) loģikas formula, kas ir patiesa jebkādām mainīgo vērtībām.
- algebriskā lingvistika matemātiskās lingvistikas nozare, kas izmanto gk. algebras, kopu teorijas, matemātiskās loģikas, algoritmu teorijas, automātu teorijas idejas un metodes; viens no pamatuzdevumiem ir formālo gramatiku izveide dabisko vai mākslīgo valodu analīzei.
- absolūtā kustība materiāla objekta kustība pret nekustīgo vai inerciālo atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Galaktiku.
- komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs.
- mondejari Mauri Spānijā, kas pēc Granadas krišanas nāca zem kristīgo valdības.
- māgužiņa Maza auguma labsirdīgs vecītis.
- skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
- šķidruma svārstības mazas šķidruma lokālo punktu (kā nepārtrauktas vides) svārstības, kam raksturīga viļņu izplatīšanās, atstarošana un rimšana.
- pakrāpt Mazliet viltīgi vilināt.
- nobarvilla Mazvērtīga vilna.
- neolītiskā revolūcija medības, zveju, barības augu vākšanu sāka nomainīt zemkopība un lopkopība (9000.-8000. g. p. m. ē.); pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību.
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
- dievlūdzējs Medniekprusaks ("Mantis religiosa") - 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs, 2010. g. vasarā vairāki īpatņi konstatēti Daugavpils apkaimē.
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
- žalūzijas mehānisms kamerā vai projektorā, kas novieto necaurspīdīgu virsmu starp objektīvu un filmu laikā, kamēr jauns kadrs nonāk pozīcijā pretim objektīvam.
- indeksācija Mehānisms periodiskai reālās darba algu vērtības saskaņošanai ar cenu indeksu.
- meistardarbs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums.
- šedevrs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums.
- piķa rūda melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu.
- nodziedāt Melodiski skanot, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodēm.
- Lielais mēris mēra epidēmija 18. gs. sākumā, sākās 1707. g. Ungārijā, 1709. g. izplatījās Polijā, 1710. g. janvārī konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi Kurzemē, Liepājas apkārtnē, 1710. g. vasarā izplatījās arī Vidzemē, dažos apvidos dzīvi palikuši 4-16% iedzīvotāju.
- pierustēt mērcējot alkšņu mizu novilkumā krāsot sarkanīgā vai dzeltenīgā krāsā.
- demogrāfiskā politika mērķtiecīga valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju rīcība demogrāfisko procesu regulēšanai, īstenojot sociālus, ekonomiskus, juridiskus u. c. pasākumus; valsts sociālekonomiskās politikas sastāvdaļa.
- ģenētiskā modifikācija mērķtiecīga vēlamo, arī vajadzīgo īpašību piešķiršana auga vai dzīvnieka organismam ar gēnu starpniecību.
- entelehija Mērķtiecīga virzība.
- izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas.
- reminiscences grupa mērķtiecīgi veidota cilvēku grupa, kuras dalībnieki dalās atmiņās, pagātnes stāstos, dzīves notikumos, kas var ietvert pozitīvas, kā arī sāpīgas, pretrunīgas un sērošanas atmiņas.
- virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi).
- manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem; veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
- nokrēst Mest lejā (kaut ko smagu vai ar atvēzienu).
- pļoknīt Mest mīkstu, lipīgu vielu (pret kaut ko cietu).
- stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus.
- umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti.
- svīta mētelim līdzīgs virsapģērbs.
- papilduzsvars Metriskajā shēmā noteiktā pozīcijā paredzēts uzsvars, kas nav attiecīgā vārda zilbē pēc valodas likumiem.
- dubultais perliņmezgls mezgls divu nevienāda resnuma trošu sasiešanai, un to iesien līdzīgi vienkāršajam mezglam, tikai ar otru galu apņem papildu aptinumu ap pirmā gala cilpas krustojumu.
- haimorroīdi Mezglveidīgi vēnu paplašinājumi taisnajā zarnā.
- mistrotā kultūra meža kultūra, kurā ieaudzēti divu vai vairāku sugu koki, izvietojot tos noteiktā kārtībā atkarībā no sugu mežsaimnieciskajām īpatnībām; tās sastāvā var iekļaut tikai galvenās sugas, galveno sugu un palīgsugu vai arī galveno sugu, palīgsugu un krūmu sugu.
- sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu.
- beigizmantošana Mežaudzes nociršana izmantošanas vecumā, atšķirībā no t. s. starpizmantošanas jeb starpcirtes, ko sākot ar mežaudzes agro jaunību atkārto ik pēc 5-10 g. vienīgi kopšanas nolūkā.
- mieloidīns Mielīnam līdzīga viela tīklenes pigmentšūnās.
- miera mika miermīlīgs vīrietis.
- metadrāze Miesīga vai garīga pārpūle.
- divkanšu Mieži ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša.
- divkanšu miezis miežu suga ("Hordeum distichon") ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša.
- šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
- piejavs Mīklai piejaukts raugs vai agrākās miklas ieraugs.
- involūcija Mikroorganismu deģenerēšanās, izviršana nelabvēlīgā vidē.
- slink Mīksta, balta 5-6 g. veca jēra ādiņa ar smalki sprogotu vilnu, no Mandžūrijas aitu sugas.
- ļecka Mīksta, lipīga viela, masa; šādas vielas pika, gabals.
- pļavblaktis Mīkstblakšu dzimtas ģints, polifāgi, sūc augu sulu un pārnēsā augu vīrusslimības.
- ģilstēgs Milzīgs vairums.
- mikromēsli Minerālmēsli, kuru darbīgā viela ir mikroelementi; ir bora, vara, molibdēna, cinka, mangāna, kobalta m., kā arī polimikromēsli, kuru sastāvā ietilpst divi vai vairāki mikroelementi.
- eksogēnā mirstība mirstība, ko izraisa nelabvēlīgi vides vai citi ārēji cēloņi.
- spīgainis Mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
- porķis Mitra, lipīga viela, masa.
- vēksne Mitra, purvam līdzīga vieta.
- vēksnis Mitra, purvam līdzīga vieta.
- priežu mizasblakts mizasblakšu suga ("Aradus cinnamomeus"), masveidā savairojas zem 5—30 g. vecu priežu mizas kāpu apmežojumos, silā, mētrājā un priežu sēklu plantācijā; pieaugušas blakts ķermenis saplacināts, 3,8—5,5 mm garš, tumši rūsganbrūns.
- mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas.
- supremātisms Modernisma novirziens tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs vienkāršāko ģeometrisko formu izmantojums.
- pūslīšu mola mola, kas rodas, cistiski deģenerējoties norija bārkstīm; auglis neattīstās un pārvēršas ķekaram līdzīgā veidojumā.
- paralla Moldāvijas un Valahijas monēta līdz 2. pasaules karam; līdz 1867. g. vienāda ar 1/40 lejas, vēlāk 1/100 lejas.
- Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru.
- Ulanbatora Mongolijas galvaspilsēta (mong. val. "Ulaanbaatar"), atrodas Toles upes ielejā 1300-1350 km vjl., 881000 iedzīvotāju (2007. g.).
- trioze Monosaharīdam līdzīga viela, kuras molekulā ir trīs oglekļa atomi.
- epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- Sāmsala Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā (ig. val. "Saaremaa"), Igaunijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 50 m vjl.; Sāremā.
- antorfīns Morfīna derivāts, balts, kristālisks, ūdenī šķīstošs pulveris; lieto kā antidotu pret elpas trūkumu morfīnam līdzīgu vielu pārdozēšanas gadījumos.
- biotips Morfoloģiski līdzīgu vienāda genotipa organismu grupa populācijā.
- simpatrija Morfoloģiski līdzīgu, bet fizioloģiski un ekoloģiski atšķirīgu sugu vai formu kopdzīve vienā un tajā pašā apvidū.
- motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem.
- pseidomucīns Mucīnam līdzīga viela, atrasta olnīcas cistās.
- mucinoīds Muciņām līdzīga viela; mukoīds.
- kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara; šī valdnieka tituls; halīfs.
- lielvagaris Muižkunga vietnieks.
- mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu.
- dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
- biezputrjānis Muļķīgs, neattapīgs vīrietis.
- personālisms Mūsdienu reliģiskās filozofijas virziens, kas personību uzskata par esamības pirmelementu un augstāko garīgo vērtību, bet pasauli - par visaugstākās personas - Dieva - radošās darbības izpausmi.
- krīks muskogu valodā runājošas indiāņu ciltis ASV dienvidaustrumos, dzīvoja gk. Džordžijas un Alabamas štatos, XIX gs. 30. gados pārvietoti uz Oklahomu.
- cibets Muskusam līdzīga viela, ko iegūst no cibetkaķu anāliem dziedzeriem; senāk lietots parfimērijā un medicīnā.
- idžma Musulmaņu kopienas kopīgs viedoklis; tas ir ļoti nozīmīgs islāmiskās likumdošanas princips.
- novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
- botāniskais muzejs muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.).
- stīgu (mūzikas) instrumenti mūzikas instrumenti, kuros skaņu rada stīga vai stīgas.
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- tautas mūzika mūzikas žanri un formas, kas rodas uz ilgā vēsturiskā attīstībā izveidojušos un vienmēr atjaunojošos mākslas tradīciju pamata un pāriet no paaudzes uz paaudzi.
- čabjānis Nabadzīgi ģērbies, neizskatīgs vīrietis; ar čabām apāvies vīrietis.
- spelunka Nabadzīgs vai netīrs dzīvoklis, vispār katra šaubīga rakstura vieta, krogus vai lokāls 2.
- UNITA Nacionālā savienība Angolas pilnīgai atbrīvošanai (portug. "Uniao Nacional para a Indenpendencia Total de Angola"); dib. 1964. g., kopš 1997. g. valdībā.
- rebozo Nacionālais apģērbs Meksikā, kuru sievietes lieto kā galvas segu, apmetni, apģērba sastāvdaļu, kā saini dažādu lietu parnēsāšanai gan uz galvas, gan uz muguras, arī bērna pārnēsāšanai, kā šūpuļtīklu, arī kā segu vai galdautu.
- Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki.
- zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda".
- strelka Naga vai raga stars nepārnadžiem.
- onihektomija Naga vai tā gultnes izgriešana.
- paronīhija Naga valnīša iekaisums.
- paronihija Naga valnīša sastrutojums.
- paronihoze Naga veidošanās neparastā vietā.
- eponihijs Naga virsādiņa.
- ieaudzis nags nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
- onihoze Nagu slimības - slimīgas nagu pārmaiņas, kas var rasties uz vispārēju slimību fona, kā arī nagu vai ādas slimību gadījumā.
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā.
- zaļziedu nakstvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera chlorantha"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs gaišzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi dzeltenīgi vai zaļganbalti, gandrīz bez smaržas.
- čore Nama čukurs, liektais dzirkšņu aizsargs virs pavarda.
- nātra Nātre (1) - daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
- pensija Naudas līdzekļi, ko regulāri izsniedz gados veciem, kā arī pilnīgi vai daļēji darba spējas zaudējušiem pilsoņiem viņu materiālai nodrošināšanai.
- bimetālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir divi metāli (zelts un sudrabs).
- monometālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir viens metāls (zelts vai sudrabs).
- lemtnespējīgs nav spējīgs vai tiesīgs lemt.
- bāzt (savu) degunu (kaut kur) neaicināti ierasties, ziņkārīgi visu noskatīt, ko meklēt, pārbaudīt.
- tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums; zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts; pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
- kankšķēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas.
- kankstēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas.
- stāt (arī stāties) virsū neatlaidīgi vērsties (pie kāda).
- stāties (arī stāt) virsū neatlaidīgi vērsties (pie kāda).
- mākties Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, prasot, lūdzot u. tml.
- bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.); nelikt kādam mieru.
- vajāt Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
- pelt Neatzinīgi vērtēt, uzskatīt par nevērtīgu, nederīgu (ko).
- patraust Nedaudz, mazliet virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- stripins Nederīgs valga gals; gabals.
- plederēt Nedroši iet, pārvietoties (piemēram, pa dziļu sniegu vai ledu).
- monogena vairošanas nedzimstīga vairošanās ar dalīšanos, pumpuriem un sporām.
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
- krams Negatava oga vai auglis.
- despots Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
- pagrust Neilgu laiku, mazliet degt vai gruzdēt.
- ūdensgabals Neinteresanta luga vai grāmata.
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
- pseudofosīlijas Neīstas fosīlijas, dažādi izveidojumi noguluma iežos, kurus uzskatīja par pārakmeņotu augu vai dzīvnieku atliekām, bet kas īstenībā ir gk. dažādu nedzīvās dabas procesu sekas.
- leprozīns Neitrāla, skābjizturīga, vaskam līdzīga viela, kas iegūta no lepras mikobaktērijām; sastāv no cietiem glicerīdiem un vaskiem.
- aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
- slēgt kredītu neizsniegt vairs kredītu.
- abusus Nekārtīga, noziedzīga vai nodevīga izlietošana.
- pļammāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.).
- pļemmāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.).
- plūderēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu); plūrēt.
- plūrēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu).
- ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
- rādiusvektors nekustīgs vektors, kas rāda materiāla punkta stāvokli telpā no dotās atskaites sistēmas sākumpunkta.
- nesanitārs Nelabvēlīgs, kaitīgs veselībai (lat. "insanitarius"); antisanitārs.
- kuriālā sistēma nelīdztiesīga vēlēšanu sistēma, kuras pamatā ir vēlēšanu kūrijas.
- elzans Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
- elzens Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
- elziens Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojums (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- dievsunītis Neliela, sarkanīga vabole.
- knobis Nelielam kāsim vai tapai līdzīgs veidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā (kā sasistīšanai, aizkabināšanai).
- liniņi Nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ("Linum catharticum"), ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
- tektīti Nelieli, apaļi vai ieapaļi, apkusuši, stiklam līdzīgi veidojumi neogēna un kvartāra nogulumos.
- rimbulis Neliels aplis, nelielam aplim līdzīgs veidojums.
- invence Neliels divbalsīgs vai trīsbalsīgs skaņdarbs parasti ar noteiktu mākslinieciski tehnisku ideju.
- knibis Neliels kāsītim, āķim līdzīgs vaidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā; neliels izcilnis (priekšmetā).
- mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu.
- tālummaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas labā augšējā stūrī .
- kuteris Neliels motorkuģis ar pilnīgi vai daļēji slēgtu korpusu kuģošanai ostās, reidā, upēs, ezeros.
- šeuhcerijas Neliels, kails, ilggadīgs viendīgļlapju augs, zarotu stublāju, taisnām īlenveidīgām lapām un dzelteni zaļiem ziediem ķekarā, purvos.
- makrofotogrāfīja Nelielu objektu vai to struktūras fotouzņemšana dabīgā vai palielinātā mērogā.
- nelegālā nodarbinātība nelikumīga ekonomiska rakstura darbība, kad konkrētas personas netiek vai nevar tikt nodarbinātas likumīgā veidā vai konkrētā darbības joma ir nelikumīga.
- organizētā noziedzība nelikumīgi veiktas plānotas un vadītas darbības, ko īsteno noziedznieku grupas peļņas, kontroles un ietekmes gūšanai.
- ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi.
- radzene Neļķu dzimtas ģints ("Cerastium", senāk "Cornea"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar baltām, tūbainām lapām, baltiem ziediem, \~225 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- žultszālīte Neļķu dzimtas ģints ("Scleranthus"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, ziedi sīki, zaļgani, sakopoti blīvos dihāzijos (divžuburoņos), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pielipenis Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot radies paresninājums pavedienā.
- pielips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā.
- pieļips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā.
- karace Nemierīga vista, kas kladzina; trakulīga meitene, draiskule.
- kusnot Nemierīgi vaidēt, stenēt.
- griezties Nemitīgi vērsties (uz ko) - piemēram, par domām, sarunām.
- riņķot Nemitīgi vērsties (uz ko), piemēram, par domām, sarunām.
- nanisms Nenormāli mazs augums salīdzinājumā ar to, kāds tas vidēji ir attiecīgās sugas attiecīgā vecuma, dzimuma, populācijas, rases pārstāvjiem; pundurība.
- inoperabls Neoperējams smaga veselības stāvokļa dēļ.
- sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē.
- īņāties Nepaklausīt, čīkstēt, mīņāties uz vietas (vairāk par zirgu vai mazu bērnu).
- stāvraģis Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā".
- vītra Nepatstāvīgs vīrietis (arī šāda sieviete).
- krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
- aizjāties Nepieklājīgi vai bezjēdzīgi jāšus aizsteigties citiem priekšā.
- ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
- raustīšanās neritmiska darbošanās, arī nevienmērīga virzīšanās (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- ataksofēmija Nesakarīga valoda, runas muskuļu koordinācijas traucējums.
- bezsatura vārdi nesakarīgs vārdu savirknējums.
- dranckāt Nēsāt; nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāt (piemēram, apavus, apģērbu).
- bezskaņas vārdi neskanīgi vārdi; vārdi bez skaņas.
- nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
- nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- nevarīgs Nespējīgs veikt darbības (par dzīvnieku mazuļiem).
- rupja vara netaisna, varmācīga vara.
- čočīna Netīrīga veca sieviete, kas nestrādā.
- takāls Neuzticīgs vīrs.
- kučkurlops Nevaldām, lētticīgs vientiesis, īsts lops.
- dziesmotā revolūcija nevardarbīga varas maiņa Latvijā 1988.-1991. gadā.
- nenodzerties Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoēsties Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- luitars Neveikls cilvēks; arī nemākulīgs vai nekārtīgs (kāda darba) darītājs.
- padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
- padrellēt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt.
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
- draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem).
- sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu).
- apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- varas disbalanss nevienlīdzīgs varas sadalījums starp indivīdiem vai sociālajām grupām; var ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kas atkarīga no iesaistīto pušu varas potenciāla.
- noplaucēties Neviļus, negribēti izraisīt sev apdegumu (ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu).
- šļekstināties Nevīžīgi vai slinki strādāt.
- samuļļāt Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru.
- noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus).
- ploskāt Nevīžīgi valkāt.
- lepīt Nevīžīgi vērpt.
- dūre Nežēlīga vara; varmācīgums.
- ķurza Nicīgs vīra apzīmējums.
- nonirt Nirstot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, pie kā u. tml.).
- durteknis No auga atdalīta daļa, kas iestādīta attiecīgā vidē, iesakņojas; spraudenis.
- koka mālšpiks no cieta koka izgatavots darbarīks - irbulis augu vai sintētisko šķiedru trošu spleisēšanai.
- novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena, parasti daļēji, atšķirīgs virziens (parādībām sabiedrībā).
- burka no lietotas vadmalas vai no kāda cita auduma šūti apavi, kas pēc formas ir līdzīgi velteņiem.
- aberants no normāltipa atšķirīgs vai citādi novirzīts no parastā stāvokļa.
- ledusrozes No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamenti vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
- leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
- armaņjaks No vīnogu vīna destilēts stiprais alkoholiskais dzēriens.
- atšķirības no vispārīgā viedokļa - viens no paņēmieniem, ar kura palīdzību iepazīstas ar objektu tad, kad jēdziena veidošana (definēšana) nav iespējama vai nav vajadzīga.
- virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms.
- aerofogrāfēšanas mērogs nofotogrāfētā rajona aerofotoainu mēroga vidējā vērtība.
- biozona Nogulumi, kas atbilst atsevišķas sugas, ģints vai cita augu vai dzīvnieku taksona pilnam eksistences laikam - biohronam.
- sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
- murža Nolaidīgs, nevērīgs viesis.
- markīze Nolaižama (parasti auduma) nojume virs loga vai balkona (pasargāšanai no saules); nojume (no dažāda materiāla) virs celtnes ieejas vai virs terases celtnes priekšā.
- nolieksnis Noliektnis - auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
- nolina Nolina recurvata - atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") augu veikalos sastopams nosaukums.
- valodu konflikti nopietnas atšķirīgu valodas kolektīvu domstarpības un nesaskaņas kādā valodas jautājumā, galvenokārt valodas politikas jomā.
- ofi- Norāda uz čūsku, uz čūskai līdzīgu veidojumu.
- ofio- Norāda uz čūsku, uz čūskai līdzīgu veidojumu.
- heil- Norāda uz lūpu vai lūpai līdzīgu veidojumu.
- heilo- Norāda uz lūpu vai lūpai līdzīgu veidojumu.
- psammo- Norāda uz smiltīm vai smiltīm līdzīgu vielu.
- kuriene Norāda uz virzības sākuma vai beigu vietas pieļāvumu.
- pretī Norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi.
- cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- ceturtdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma ceturtā dala.
- trešdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma trešā daļa.
- all- Norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs.
- allo- Norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs.
- defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu.
- hardingfelle Norvēģu lociņinstruments, kas pēc formas līdzīgs vijolei, bet tā izmērs ir daudz mazāks, kakls īsāks, vāks vairāk izliekts.
- hardangerfēle Norvēģu stīgu instruments, līdzīgs vijolei, radies 17. gs.; izrotāts ar ornamentiem un inkrustēts ar perlamutru.
- banda Nosaukums metāla pūšamo un sitamo instrumentu ansamblim, kas ietilpst orķestrī kā patstāvīga vienība.
- atņemt vēju nosegt, piesegt vēju kādam citam buru peldlīdzeklim, atrodoties vēja pusē no tā.
- putnu baidēkls noskrandis, noplīsis, arī nevīžīgi vai ākstīgi ģērbies cilvēks.
- funkcionālisms Nostādne, ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām, kuru savstarpējās mijiedarbības un sadarbības pamatā ir kopīga vērtību sistēma vai konsenss (vienprātība) par pamatvērtībām vai kopīgiem mērķiem.
- sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas attiecīgā veseluma daļas).
- tipfigūras etalona manekens noteikta lieluma tipfigūrai atbilstošo izmēru (parasti torsa) manekens, ko lieto ģērba antropometriskās atbilstības vizuālai pārbaudei, konstruējot modeļparaugu vai pārbaudot tiražētā ģērba piegulumu.
- formulārs Noteikta parauga veidlapa.
- lidlauks Noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģu tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u. c.).
- secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
- siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- zāļforma noteiktam zāļu līdzekļa ievadīšanas veidam atbilstoši sagatavots medikamenta veids (piemēram, ārīgi vai iekšķīgi lietojamas zāļformas); zāļu forma.
- supervizors noteiktas profesionālās nozares speciālists, kurš papildus ir ieguvis supervizora kvalifikāciju un ir tiesīgs veikt supervīziju.
- hidroloģiskā rajonēšana noteiktas zemes virsas platības (upju baseinu) iedalīšana apgabalos (rajonos) ar viendabīgu virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu.
- spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
- ritms Noteiktu, savstarpēji līdzīgu valodas vienību sistēmiska, samērīga secība (tekstā).
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- tākeliņš Notinums (ar stipru diegu vai speciālu līni) augu vai sintētiskās šķiedras galā, kas novērš tā atšķetināšanos.
- noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt.
- noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
- noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
- pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju.
- ilgviļņi Noturīgs viļņots matu veidojums ilgākam laikam.
- pausot Novilkt, kopēt (ko) uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
- pausa Novilkums, kopija uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
- detonēšana Novirzīšanās no pareizā toņa dziedāšanā vai arī stīgu vai pūšamo instrumentu spēlē.
- vārddarināšanas nozīme nozīme, kas ir kopīga viena varddarināšanas tipa darinājumiem attiecībā pret motivētājvārdiem.
- ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piemēram, kādā pasākumā, nozarē).
- sūdzība oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju.
- odzāns Ogu vācējs.
- kārbe Ogu vācele no alkšņa vai bērza mizas; kārba.
- Dolycoris baccarum ogu vairogblakts.
- odzienājs Ogu vieta.
- odziens Ogu vieta.
- odzīte Ogu vieta.
- okerkrāsa Okeram raksturīgā dzeltenīgā vai sarkanīgi brūnā krāsa.
- ekstraktīvās vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju.
- ekstraktīvas vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju.
- Krebsa cikls organisko skābju fermentatīvu pārvērtību secīga virkne dzīvā organismā; šā cikla laikā notiek pāreja no anaerobiskās glikolīzes uz aerobisko elpošanu.
- kumarīns Organisks savienojums - smaržīga viela, ko satur daži augi (piemēram, amoliņš, miešķi, smaržzāle).
- hloracetofenons Organisks savienojums, indīga viela, kas izraisa stipru asarošanu.
- dinitrohlorbenzols Organisks savienojums; cieta, kristāliska, indīga viela dzeltenā krāsā; lieto krāsu rūpniecībā u. c.
- badošanās Organisma stāvoklis, kurā pilnīgi vai daļēji pārtraukta barības vielu uzņemšana vai traucēta to uzsūkšanās un izmantošanās.
- krioplanktons Organismu kopa, kas mīt sniega virsējā kārtā, sevišķi polārapgabalos un kalnu augstumos.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- Osorns Osorno, darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Čīlē.
- Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos.
- Ķīķerkalns Osveidīgs valnis ar paugurotu virsu Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Vecumnieku pagastā, 2 km uz rietumiem no Vecumniekiem, garums - 1,5 km, platums - 50-200 m, relatīvais augstums - līdz 15 m.
- Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns).
- Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu.
- skāba smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- salda smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, flokšu ziedi; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- sāļa smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- sīva smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- rūgta smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- pakaņģerēt Paārstēt (zirgu vai citu dzīvnieku).
- stresjutība Paaugstināta dzīvnieku organisma reakcija uz dažādu nelabvēlīgu vides faktoru iedarbību.
- dastatīt Pabeigt veidot (labības status kādā platībā).
- nočikaturīt Pabeigt veidot apmetumu (kam).
- atdzest Pabeigt veldzēt (kaļķus).
- noprēst Pabeigt vērpt.
- davest Pabeigt vest (kā) daļu.
- daarpavāt Pabeigt vētīt (kā) daļu.
- apslaukt Pabeigt visu govju slaukšanu.
- noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
- saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
- izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt.
- bulē Padome, svarīgs valsts orgāns Senajā Grieķijā.
- dziļošana Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē; dziļojums.
- dziļojums Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē.
- kučieris Pajūga vadītājs; cilvēks, kas nodarbojas ar pajūga vadīšanu.
- elektronisko sakaru pakalpojums pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos.
- saindēt Pakļaut (kā organismu, tā daļas) indīgas vielas vai indīgu vielu, parasti stiprai, iedarbībai; izraisīt saindēšanos (2).
- applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika vai kodīgu vielu iedarbībai.
- pantenis Pākstenis, kas nogatavojies iežmaugu vietās šķērsām sadalās posmos.
- sliepsna Pakulu šķipsna valgu vīšanai.
- mārsna Palags vai sega, ar ko bērnus nes baznīcā uz kristībām.
- sterva Palaidnīga vai zaglīga govs.
- aizbāznis Palīgs vajadzības brīdī.
- trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu.
- kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams.
- kavēties Palikt, pieturēt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams (par transportlīdzekļiem).
- lineārā metode pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas (amortizācijas) metode, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka pamatlīdzekļu lietderība samazinās vienmērīgi visā derīgās lietošanas laikā
- iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
- spraugot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas sprauga vai spraugas.
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu.
- smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) ieaug, izveido saknes.
- sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- spīdināt Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- iespēcināt Panākt, ka kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- lallemancijas Panātru dzimtas ģints, viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, Rietumāzijā, 5 sugas.
- izohronisms Panta iedalījums ritmiskās daļās, kuru izrunāšanai vajadzīgs vienāds laiks, piem., antīkajā versifikācijā.
- kompensācija Paņēmiens, kā pilnīgi vai daļēji izbeigt divu darījuma partneru saistības, savstarpēji ieskaitot prasījumus, ko tie viens pret otru izvirzījuši.
- purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde.
- ēnpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Blechnaceae") un ģints ("Blechnum"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, gk. dienvidu puslodē, dzimtā \~260 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga.
- strauspaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Onocleaceae"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, 3 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- kapsicīns Paprikas darbīgā viela.
- izolācija Parādība, kad starp vienas sugas organismu atsevišķām populācijām pilnīgi vai daļēji trūkst gēnu apmaiņas.
- dihogāmija Parādība, kad viena un tā paša divdzimumu auga vīrišķie un sievišķie orgāni nogatavojas dažādā laikā; dihogāmijas dēļ nav iespējama auga pašapputeksnēšanās.
- parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu; arī parādu kalpība.
- zavoģīties Pārāk ilgi vadīt bumbu (sporta spēlēs).
- pārdiedzēt Pārāk izdiedzēt; diedzējot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- organopeksija Pārāk kustīga vai noslīdējuša orgāna nostiprināšanas operācija tā normālajā atrašanās vietā.
- murķelis parastā bisīte ("Gyromitra esculenta"), nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"; augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
- besakociņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- besakoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- beseņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- besi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- bezeņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- bezi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- bleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cepurītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cereni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerenīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cereņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerinas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīnas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīne Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerines Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīnes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriņkoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriņkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīns Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirele Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cireļi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirelīni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirenāji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirenes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirenis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirinis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirinīts Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ciriņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ciroņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirulini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- dzelzene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flēdari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flēderes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- fleidars Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- fleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīderiņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīderīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīderkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- fliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- kliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- kliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- klieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- lustūzis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- plēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pleideris Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pleiders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- plīdēri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- plieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pulkstenītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- sirināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- svilpene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- zīdene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- zilkociņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- bandorķestris Parasti metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansamblis, kas papildina pamatorķestri un tiek izdalīts no tā sastāva kā patstāvīga vienība.
- mitriķis Parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis.
- ballon d'essai paraugs vai manevrs, ar ko izmēģina, kā sabiedrība varētu uzņemt kādu rīcību
- ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem.
- laura Pareizticīgo baznīcā - liels un īpaši nozīmīgs vīriešu klosteris.
- nosarmot Pārklāties ar sarmai līdzīgu veidojumu (par augiem, to dalām).
- Almedāla Parks Visbijā ("Almedalen"), Gotlandē (Zviedrija), kur kopš 1980. g. vasarās tiek turētas politiskas runas.
- frankomanija Pārliecīga visa franciskā cienīšana.
- recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu.
- kriptoftalms Pārmantotas kombinētas anomālijas: pilnīgi vai daļēji trūkst acu spraugas, uzacu un skropstu aplāzija.
- hromisms Pārmērīga vai anomāla krāsošanās.
- hiperhipnoze Pārmērīga vai bieža miegainība.
- hiperģenitālisms Pārmērīga vai priekšlaicīga primāro un sekundāro dzimumpazīmju attīstība.
- oinilisms Pārmērīga vīna dzeršana.
- gallomānija Pārmērīga visa franciskā pielūgšana.
- hiperepitīmija Pārmērīga, slimīga vēlēšanās, kāre.
- aizkankarot Pārmērīgi vai bezjēdzīgi aizklāt.
- purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze; attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
- vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
- iet pāri mēram (arī pār mēru) pārsniegt vēlamo pakāpi.
- potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības.
- sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
- demokrātu partija partija ASV, kas radās ap 1830. g., vēršoties pret prezidentiem, kuri bija cēlušies no dižciltīgo vidus, un solīja aizstāvēt mazā cilvēka intereses.
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- siers pārtikas produkts, ko iegūst no piena, sarecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām.
- hidrodinamiskais pārvads pārvads, kas pārvada griezes kustību, izmantojot šķidruma plūsmas radīto spēku; svarīgākās sastāvdaļas ir kopējā tvertnē ievietoti sūkņa un turbīnas skrejrati ar lāpstiņām un nekustīgi vadaparāti ar lāpstiņām.
- duālā monarhija pārvaldes forma Austroungārijā pēc 1867. g.; divām valstīm Austrijai un Ungārijai bija kopīgs valdnieks, kā arī ārlietu, kara un kopīgo finanšu ministrijas.
- nostāties uz kājām pārvarēt grūtības, sasniegt vēlamo.
- iekļūt Pārvarot grūtības, šķēršļus, sasniegt vēlamo.
- sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
- nojemt Pārvietot (adījuma valdziņus) no adāmadatas uz diegu vai citu adatu.
- rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, _retāk_ ar asti (par dzīvniekiem).
- indoeiropiešu valodas pasaules lielākā radniecīgo valodu saime, kurā ietilpst baltu, slāvu, ģermāņu, ķeltu, romāņu, indoirāņu valodas, grieķu, armēņu, albāņu valoda u. c. dzīvās, kā arī mirušās (piem., hetu, tohāru) valodas.
- apakšaugs Pasējas kultūra - lauksaimniecības kultūra (piem., āboliņš, lucerna, stiebrzāles, seradella, viengadīgā airene), ko audzē vienā platībā ar virsaugu (parasti labību) un kas veģetācijas perioda sākumā aug un attīstās lēnāk nekā virsaugs un sējas gadā ražu parasti nedod; sēj reizē ar virsaugu vai vēlāk.
- nomanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nolavīties Paslepus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku atbalstam.
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
- apsniegt Pasniegt visapkārt.
- apkacēt Pasniegt visiem (virknei objektu).
- prado Pastaigu vieta Spānijā; birze, pļava, dārzs.
- staigātava Pastaigu vieta, promenāde.
- Rojas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, Rīgas jūras līča piekrastē, ietvēra bijušo Rojas pagastu (novads nodibinājās 2008. g. Talsu rajona sastāvā, apvienojot Rojas un Mērsraga pagastu, kļuva patstāvīgs novads 2009. g. vidū, bet 2010. g. beigās Mērsraga pagasts atdalījās un nodibināja atsevišķu novadu), robežojās ar Mērsraga, Talsu un Dundagas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. iekļauts Talsu novadā.
- magnētterapija Pastāvīga vai mainīga zemfrekvences magnētiskā lauka izmantošana ārstniecībā.
- lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
- valgs Pastāvīga vieta, nodalījums (kūtī), kur piesien dzīvnieku (parasti govi).
- pasāts Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru.
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem.
- štamgasts Pastāvīgs viesis.
- štammgasts Pastāvīgs viesis.
- sociālpsiholoģiskais klimats pastāvīgs vispārējs emocionālais noskaņojums grupā.
- centralizēto iepirkumu institūcija pasūtītājs, kurš: iepērk preces un pakalpojumus citu pasūtītāju vajadzībām vai veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu pasūtītāju vajadzībām.
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ; arī uzupurēties.
- aile Pašaurs, garens, kanālam līdzīgs veidojums.
- pļuncka Pašķidra, nepatīkama, bezformīga viela (piemēram, sapuvuši āboli).
- bāriņtiesa pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- gestoze Patoloģisks stāvoklis, kas dažreiz rodas grūtniecības laikā un kam raksturīgi vielmaiņas, neirohumorālās regulācijas un asinsrites sistēmas darbības traucējumi.
- valsts cilvēktiesību birojs patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi".
- mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību uzdevums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājas darbs.
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds vai nedalāms vārdu savienojums, kurš teikumā noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju
- balstvārds Patstāvīgs vārds, kam tekstā vai izteikumā ir svarīga informācija vai gramatiska nozīme; vārds, ap kuru veido jēdzieniski saistītu tekstu.
- strupnis Patvaļīgi nošķelta vārddaļa - viens vai daži burti, ko lieto aizstājot attiecīgo vārdu.
- tirāns Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs valdnieks; arī despots (1).
- hamsins Pavasara vējš Ēģiptē, kas sākas martā un ilgst 50 dienas; šajā laikā spēcīgs vējš no dienvidiem vai dienvidaustrumiem nes karsto tuksneša smilšu mākoņus.
- filamentācija Pavedienu veidošanās; dažu baktēriju formas pārveidošanās, augot nelabvēlīgā vidē.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt(2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- baznīcas valsts Pāvesta valsts - patstāvīga valsts, ko pārvaldīja pāvests, Itālijas vidienē no 8. gs. līdz 1870, kad tā tika iekļauta vienotajā Itālijā.
- kodāt Pavirši, netīrīgi veikt darbu.
- haltūra Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi veikts darbs.
- Libānas ciedrs pazīstamākā ciedru suga ("Cedrus libani"), kas sasniedz 1000 g. vecumu.
- vienotā augšanas rinda pēc bioloģiskām un ekoloģiskām pazīmēm viendabīgu mežaudžu kopums, kam raksturīga vienāda augšanas un attīstības gaita dažādā vecumā; šādu mežaudžu apvienošana rada iespēju spriest par vienas mežaudzes taksācijas pazīmju dinamiku dažādā vecumā un iegūt šādas mežaudzes augšanas matemātiskus vai grafiskus modeļus.
- eksistences cīņa pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs veidojums, ko nēsā aizsardzības nolūkos.
- pamācīties Pēc kāda parauga veidot sev (piemēram, iemaņas, īpašības).
- laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā; šādas virsmas norobežota daļa.
- paronīms pēc skaniskās un morfoloģiskās uzbūves līdzīgi, bet semantiski atšķirīgi vienas vārdšķiras vārdi, kurus valodas praksē kļūdaini mēdz lietot citu cita vietā.
- sprogu šķēres pēc uzbūves šādam darba rīkam līdzīgs friziera instruments sprogu veidošanai matos.
- pēkšņā zīdaiņu nāve pēkšņa nāves iestāšanās zīdaiņiem, kas šķiet pilnīgi veseli - parasti 2-4 mēnešu vecumā, visbiežāk miegā.
- sīra pēkšņs spēcīgs vējš.
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties lejup pa straumi (no kurienes, kur u. tml.).
- psilomelāns Pelēcīgi vai brūngani melns oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls; mangāna rūda.
- makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla.
- sirmenītis Pelēka zirga vai pelēkas cūkas iesauka.
- hidropepsīns Pepsīnam līdzīga viela, kas izdalās ar sviedriem.
- spalvu maiņa periodiska spalvu nomaiņa putniem – pilnīga veco spalvu atmiršana, izkrišana un jauno spalvu augšana.
- ortoperkusija Perkusijas veids, kad perkutējošā pirksta distālā falanga veido taisnu leņķi ar perkutējamo virsmu.
- zīle Pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla).
- valsts amatpersona persona, kas pastāvīgi vai uz laiku pilda varas pārstāvja funkcijas; ieņem amatus, kas ir saistīti ar pārvaldes, administratīvi saimniecisko pienākumu pildīšanu utt.
- uzņēmuma vadītājs persona, kura ir tiesīga vai pilnvarota pieņemt lēmumus par uzņēmuma darbību.
- likumīgais pārstāvis persona, kura likumā paredzētajā kārtībā uzstājas visās, t. sk. tiesas, ietādēs, aizsargājot nerīcībspējīgo, ierobežoti rīcībspējīgo vai to rīcībspējīgo, kuri sava fiziskā stāvokļa dēļ (slimības, vecuma u. tml.) nevar personīgi realizēt savas tiesības un pildīt pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības un likumīgās intereses.
- ārpakalpojumu sniedzējs persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus.
- dzīves kvalitāte personas, ģimenes, personu grupas, sabiedrības labklājības rādītājs, kas ietver fizisko un garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu, saikni ar sabiedrību, tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt, kā ar'materiālo nodrošinājumu.
- audžuvecāki personas, kas pastāvīgi vai uz laiku audzina pieņemtus bērnus.
- zlotēt Pērt ar pātagu vai rīksti.
- pollūcionisms Perversija, kas izpaužas uzmācīgā vēlmē ostīt, nogaršot, notraipīties uzglabāt sava vai pretējā dzimuma personas ķermeņa izdalījumus.
- somnofilija Perversija, uzmācīga vēlēšanās glāstīt, apmīļot guļošu cilvēku, dusošās skaistules komplekss.
- eksaudiorisms Perversitāte, kad svarīgākā loma ir dzirdes uztveres īpatnībām - indivīds jūt uzmācīgu vēlēšanos ieklausīties dzimumakta un citu seksuālo darbību skaņās.
- piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai.
- sazāļot Pieaugt, saaugt viscaur ar zālēm.
- kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.), lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
- kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
- autologs Piederīgs noteiktam organismam vai radies no šī organisma (atšķirībā no homologa vai heterologa).
- eklektiskā pieeja sociālajā darbā pieeja vispārīgā sociālā darba praksē, kas neiekļaujas vienas paradigmas ietvaros vai pieņēmumos un kam raksturīga vairāku sociālā darba teoriju, pieeju vai to atsevišķu daļu kombinēšana; plašu diskusiju temats sociālajā darbā, un attieksme pret šo pieeju ir pretrunīga.
- lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas.
- pieķepināt Pielipināt (ko mīkstu, lipīgu vai ar ko mīkstu, lipīgu); pavirši pielipināt.
- hiperlaktācija Piena pārmērīga vai ilgstoša sekrēcija.
- perihareja Piepeša trakulīga vai patoloģiska līksmība.
- fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.
- attrāpīt Pieskaroties, pieķeroties atrast, sasniegt (vajadzīgo vielu).
- rasināt Pievadīt ūdeni sīku pilienu veidā (augu virszemes daļām vai augsnei).
- lipeklis Piezīmju papīrs, kura vienas puses neliela daļa klāta ar lipīgu vielu.
- pīte Pikai vai kamolam līdzīgs veidojums.
- bitu dziļums pikselim piekārtoto bitu skaits, kas nosaka, cik krāsu vienlaicīgi var tikt attēlotas; ciparvideo attēlošanai vajadzīgi vismaz 15 biti.
- identitāte Pilnīga atbilstība; pilnīgs līdzīgums; pilnīga vienādība; tāpatība.
- identiskums Pilnīga atbilstība; pilnīgs līdzīgums; pilnīga vienlīdzība, vienādums; identitāte.
- naturalizācija Pilnīga introducētu augu vai dzīvnieku pielāgošanās apstākļiem jaunā audzēšanas vietā.
- sinonīmija Pilnīga vai daļēja (valodas vienību) nozīmes līdzība.
- ahilotomija Pilnīga vai daļēja Ahileja cīpslas pārgriešana.
- rekultivācija Pilnīga vai daļēja ainavas atjaunošana pēc saimn. darbības rezultātā izdarītiem postījumiem (zemes nolīdzināšana, meža stādīšana, dīķu ierīkošana).
- hepatektomija Pilnīga vai daļēja aknu izgriešana.
- histerektomija Pilnīga vai daļēja dzemdes izgriešana.
- amigdalohipokampektomija Pilnīga vai daļēja galvas smadzeņu mandeļveida ķermeņa un jūraszirdziņa izgriešana, lai ārstētu deniņu daivas epilepsiju, kas nepakļaujas medikamentozai ārstēšanai.
- nodokļu atvieglojumi pilnīga vai daļēja juridisku un fizisku personu atbrīvošana no nodokļu samaksas, ko noteic valsts.
- atcelmošana Pilnīga vai daļēja nocirsto koku celmu novākšana ar celmu rāvēju un šķeldotāju mašīnām izcirtumos, lai atvieglotu meža atjaunošanas darbu mehanizēšanu.
- vezikulektomija Pilnīga vai daļēja sēklas pūslīšu rezekcija.
- tīklenes atslāņošanās pilnīga vai daļēja tīklenes atdalīšanās no zemāk esošās acs daļas - dzīslenes.
- holopleksija Pilnīga vai vispārēja paralīze.
- identisks Pilnīgi atbilstošs; pilnīgi līdzīgs; pilnīgi vienlīdzīgs, vienāds (ar ko).
- trāpīt desmitniekā pilnīgi sasniegt vajadzīgo rezultātu.
- aklredze Pilnīgi vai daļēji aklu cilvēku maņa orientēties un uztvert apkārtējo pasauli tā, it kā viņiem būtu ierobežota redzes spēja; katram indivīdam izpaužas atšķirīgi.
- amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot (noteiktas kategorijas personas) no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītām.
- demilitarizēt Pilnīgi vai daļēji atbruņot (valsti, teritoriju).
- vecupe Pilnīgi vai daļēji atdalījies kādreizējais upes gultnes posms.
- lēveris Pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu) gabals.
- reduplicēt Pilnīgi vai daļēji atkārtot (valodas vienību, piemēram, morfēmu, vārdu).
- kaujasmašīna Pilnīgi vai daļēji bruņām klāta un ar apbruņojumu, izlūkošanas, navigācijas, novērošanas, sakaru u. c. aparatūru aprīkota kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta kaujai, karadarbību veikšanai, karaspēka vadībai u. c.
- pālis Pilnīgi vai daļēji gruntī iedziļināts pamatu konstrukcijas elements, piemēram, celtnes slodzes pārnešanai uz dziļāku pamatnes slāni.
- kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti.
- uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, trauku ar šķidrumu, masu, parasti, to daudzumu papildinot).
- neitralizēties Pilnīgi vai daļēji zaudēt savu spēku, iedarbību.
- pagrabs Pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra.
- līdz kājai vaļā pilnīgi vaļā (parasti par durvīm).
- atdoties Pilnīgi veltīt sevi (kādam mērķim, cilvēkam u. tml.).
- vesels kā rutks pilnīgi vesels.
- kā nomērīts pilnīgi vienādi.
- (visi) bez izņēmuma pilnīgi visi.
- visi bez izņēmuma pilnīgi visi.
- galu gali pilnīgi viss, kas zināms, viss, ko grib.
- vispēdīgais Pilnīgi viss; itin viss.
- līdz pēdējam kumosam pilnīgi visu ēdienu, pārtiku.
- galu no gala pilnīgi visu, no sākuma līdz beigām.
- katarakta Pilnīgs vai daļējs acs lēcas vai tās kapsulas apduļķojums.
- sindaktilija pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums; dažām dzīvnieku sugām - normāla parādība, cilvēkam - attīsrtības anomālija.
- hidranencefālija Pilnīgs vai daļējs smadzeņu pusložu trūkums, kuru vietā ir smadzeņu ventrikuli, pildīti ar likvoru "hydrocephalus internus" gadījumos.
- sociālā izolācija pilnīgs vai gandrīz pilnīgs cilvēka sociālo kontaktu trūkums.
- reprīze Pilnīgs vai pārveidots (skaņdarba posma) atkārtojums.
- vēja klusums pilnīgs vēja trūkums.
- Plimuta Pilsēta Montseratas salā Karību jūras Antiļu salās, neapdzīvota pēc 1996. g. vulkāna izvirduma.
- Ajuthaja Pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija.
- Hudiksvalla Pilsēta Zviedrijā, Helsinglandes austrumu daļā, pie Botenhāveta, 15000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1582. g. vecākā ēka ir 17. gs. baznīca, saglabājusies 18. gs. 90. gadu koka apbūve.
- pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
- sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
- Grūbeles kalns pilskalns Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, savrups, 30-35 m augsts paugurs, nogāzes rietumu puses puslokā dabiski stāvas, austrumu pusē mākslīgi veidotas ar 3 terasēm.
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši.
- Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre".
- māri Piltuvveidīgi vai cilindriski iedobumi zemes virsmā, kas radušies vulkāniskos apgabalos, eksplodējot gāzēm, bet neizplūstot lavai vai tās irdenajiem produktiem; tos bieži piepilda ūdens, un tie kļūst par ezeriem.
- peperomija Piparu dzimtas ģints ("Peperomia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, vairāk nekā 600 sugu, vairākas sugas audzē siltumnīcās un telpās.
- sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā.
- glazē pirkstinieki pirkstaiņi no ļoti smalkas, mīkstas ādas ar gludu un spīdīgu virspusi.
- primārs vārds pirmatnīgs vārds.
- bezlaikā Pirms (parastā, vajadzīgā vai noteiktā) laika.
- atpakaļuzsūkšanās Pirmurīnā esošo organismam vajadzīgo vielu uzsūkšanās asinīs no nieru kanāliņiem.
- protovaloda Pirmvaloda - hipotētiska valoda, kas pastāvējusi pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
- zedenis Pīta žoga veids.
- zedinis Pīta žoga veids.
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
- mikronogriezums Plāna augu vai dzīvnieku audu kārta (ap 10-15 mm), kas nogriezta no parauga virsmas ar mikrotomu audu anatomijas pētīšanai.
- filma plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjūtīgu virskārtu; fotofilma.
- noplanēt Planējot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, gar (ko).
- slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes).
- dinoflagelāts Planktonā sastopams mikroskopisks, apaļīgs vienšūnis ar pātagveidīgiem piedēkļiem.
- listrīns Plāns, spīdīgs vilnas vai pusvilnas audums, kas izgatavots no parupjiem diedziņiem; agrāk to lika par oderi vīriešu svārkos.
- kardiālā valvuloplastika plastiska operācija mitrālās stenozes ārstēšanai; mākslīga vārstuļa veidošana.
- kartuša Plastisks vai grafisks (uzraksta, emblēmas, ģerboņa u. tml.) rotājums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā.
- ciparošanas planšete plastmasas planšete ar jutīgu virsmu, kas pārveido speciālas rādītājierīces (irbuļa vai kursor) pozīciju ciparsignālā, lai ievadītu to datorā un attēlotu uz displeja ekrāna.
- papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru.
- laptiņi Plaša zemāko naktstauriņu dzimta, radniecīga kodēm, iedala 3 apakšdzimtās, no kurām Latvijā sastopamas 27 ģintis ar 117 sugām, no tām 31 suga vairāk vai mazāk kaitīgas; tinēji.
- hesihasms Plašākā nozīmē - askētiska ētikas mācība par to, ka cilvēks var sasniegt vienotību ar dievu.
- vārpstiņgliemezis Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Clausiliidae"), sauszemes gliemezis ar slaidu, torņveidīgu vai vārpstveidīgu čaulu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu.
- atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji); atraut.
- nošvīkstiens Plīkšķis (pātagu vicinot).
- atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji).
- drigalka Plosta un strūgu vadāmais airis.
- renklode Plūmju šķirne, kam raksturīgi violeti, zaļi vai dzelteni augļi; šīs šķirnes plūme.
- gultnes notece plūsma ar vaļēju ūdens virsu, pārvietojas smaguma spēka iedarbībā mākslīgā vai dabiskā gultnē, ko tā izveidojusi.
- noplūst Plūstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- tošņa Pļāpīga veca sieviete.
- skretulis pļāpīgs vai runīgs cilvēks.
- klabeklis Pļāpīgs vīrietis.
- slapstick Pļauku komēdija - komēdija, kam raksturīga visai nežēlīga darbība.
- atiestates poga poga vai slēdzis, kas ļauj izpildīt datora restartu - silto sāknēšanu.
- navigācijas josla pogu vai grafisku attēlu kopa, kas izvietoti vai nu rindā, vai kolonnā un ko izmanto, lai veidotu saites ar galvenajām tīmekļa vietnes tēmām.
- polittehnoloģija Politikas zinātnes, socioloģijas, psiholoģijas un citu zinātņu teorētisko un praktisko sasniegumu izmantošana noskaņojuma veidošanai noteiktai politiskai grupai vajadzīgā virzienā.
- centrisms Politiskā nostāja, kam raksturīga vidusceļu meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana un radikālisma izslēgšana.
- autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
- adrenerģisks nervs postganglionārās simpātiskās šķiedras, kuru galos pēc kairinājuma atbrīvojas adrenalīnam līdzīga viela.
- vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds.
- internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds.
- pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
- uzpotēt Potējot savienot divu radniecīgu augu veģetatīvās daļas.
- funkcionālās prasmes prasmes, kas cilvēkam ir nepieciešamas, lai patstāvīgi veiktu noteiktas ikdienas dzīves darbības.
- atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji.
- marka Preču zīme (parasti etiķetes, plombas, kapsulas, zīmoga veidā) ar preces izgatavošanas vietas, ražotāja, kvalitātes u. tml. apzīmējumu; zīmenis.
- internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus.
- tymsō ustoba pretistaba, kambaris, "otrais gals" dzīvojamā mājā, ko izmanto kā klēti; logu vietā aizbīdāms dēlis.
- antisociāls Pretsabiedrisks; sabiedrībai naidīgs vai kaitīgs.
- kupri- Priedēklis divvērtīga vara savienojumu apzīmēšanai.
- gaidstāve Procesa pilnīga vai daļēja apstāšanās līdz darbības atsākšanas signāla saņemšanai.
- augu barošanās process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās barības vielas un sintezē attiecīgajai augu sugai raksturīgos organiskos savienojumus; šis process kopā ar vielu noārdīšanos ir augu vielmaiņa; augos atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir augsnē.
- sociālā izslēgtība process, kurā indivīdi vai grupas tiek pilnīgi vai daļēji izslēgti no iekļaušanās sabiedrībā, kurā tie dzīvo.
- noskalošana Process, kurā pa nogāzēm tekošie ūdeņi pilnīgi vai daļēji nonesuši virsējos augsnes horizontus.
- atkļūdotājs Programma, kas izstrādāta, lai atkļūdotu citu programmu, ļaujot programmētājam soli pa solim virzīties cauri pārbaudāmajai programmai, izpētot datus un tādus pārraudzības objektus kā, piem., mainīgo vērtības.
- trase Programmas izpildāmo instrukciju un mainīgo vērtību, kā arī cita veida informācijas, kas saistīta ar programmas izpildi, pieraksts.
- prostaciklīns Prostaglandins, tiek sintezēts asinsrites sistēmas endotēlijšūnās; visaktīvākais no zināmiem trombocītu agregācijas inhibitoriem un spēcīgs vazodilatators, A2 tromboksāna fizioloģiskais antagonists; lieto trombocītu agregācijas kavēšanai.
- plasteīns Proteīnam līdzīga viela, kas radusies proteolītisku enzīmu reakcijās no proteīnu hidrolīzes produktiem.
- supranaturālisms Protestantisma vēsturē pret racionālismu 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē vērstais vācu teologu virziens.
- Pergrubis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pavasara un auglības, augu valsts dievs.
- Videvuts Prūšu mitoloģijā - kultūrvaronis, kas prūšiem izveidoja sociālo organizāciju, nodibināja laicīgo varu un tika ievēlēts par valdnieku.
- morons Psihiski mazattīstīts indivīds, kura garīgās spējas albilst 8-12 g. vecumam.
- žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudēta spēja pareizi atspoguļot ārējo pasauli.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties.
- apspiešana Psihoanalīzē - vairāk vai mazāk apzināta cenšanās izpiest no apziņas nepieņemamo Ego vai Super Ego saturu, kas saistīta ar dziņu, vai arī tā turēšana bezapziņā.
- diskriminācija Psiholoģijā - spēja uztvert atsevišķi divus līdzīgus dzirdes, taktilos, redzes kairinātājus, kas iedarbojas vienlaicīgi vai secīgi.
- rīnijas Psilofīti - pirmie sauszemes augi, nelieli lakstaugi vai krūmveidīgi augi bez lapām.
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki.
- alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika.
- tīrumpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Euxoa"), tauriņu priekšspārni pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo augsnes virsējos slāņos, kur barojas ar lakstaugu, gk. graudzāļu saknēm, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- dārzpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Mamestra"), tauriņu priekšspārni brūngani, pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo uz lakstaugu lapām, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- kadrs Puisis; draugs vai draudzene.
- nopukšināt Pukšinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nopukšķināt Pukšķinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- piepurināt Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- ļuvenis Purvaina, kustīga vieta, staignājs.
- pārejas purvs purvs, kas veidojas, kūdras slānim zemā purvā kļūstot biezākam un mainoties augu valstij; palielinās augu barošanās no atmosfēras nokrišņiem, bet samazinās no gruntsūdeņiem.
- pačābulis Pusaugu vista.
- subfosilijas Puspārakmeņojumi, fosilijas, kas satur maz pārveidotas augu vai dzīvnieku atliekas.
- Kamčatka Pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā, platība - 370000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, platums - līdz 450 km, augstākā virsotne - 4750 m, 28 darbīgi vulkāni.
- šnibīši Putni tārtiņu dzimtā, garām kājām u garu melnu, vairāk vai mazāk lejup līku knābi, spalva raiba, atšķirīga vasaru un ziemu.
- šampūns Putojošs šķidrs, želejveidīgs vai krēmveidīgs līdzeklis mazgāšanai (parasti matiem).
- ķezlis Putrai līdzīga, ilgi vārīta zupa.
- audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
- zviukšēt Radīt svilpjošu, švīkstošu skaņu (kā pātagu vicinot vai vilciņu griežot).
- aizlikt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- likt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- aizšaut kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- glotohronoloģija Radniecīgu valodu dalīšanās laika noteikšana, procentos aprēķinot to vārdu daudzumu, kas saglabājušies no sākotnējā vārdu krājuma visbiežāk sastopamo ikdienišķo parādību apzīmēšanai.
- semītu valodas radniecīgu valodu grupa Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā; iedalās austrumsemītu (babiloniešu, asīriešu), rietumsemītu (kanaāniešu, aramiešu) un dienvidsemītu (arābu, etiopiešu) valodās.
- valodu saime radniecīgu valodu kopums, kurā var ietilpt vairākas radniecīgu valodu grupas.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā dala.
- uzdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (sēkla) uzdīgst, izdīgst.
- izdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka izdīgst.
- diedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka sāk dīgt.
- uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt 2.
- uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
- keratoģenēze Raga šūnu un raga veidojumu rašanās un attīstība.
- monīts Raga vielai līdzīga plastiska elektrības izolācijas masa, ko pagatavo no celulozes.
- parkezīns Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.
- parkezīts Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.; parkezīns.
- pusgrimusī raglape raglapju ģints suga (“Ceratophyllum submersum”), ūdenī iegrimis, daudzgadīgs vienmājas lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- bustrofedons Raksts ar mainīga virziena rindām: pirmā rinda un visas pārējās nepārskaitļu rindas ir rakstītas un tiek lasītas no labās puses uz kreiso pusi, bet otrā rinda un visas pārejas pārskaitļu rindas – no kreisās puses uz labo; burtu formu pielāgo raksta virzienam.
- skriptura Raksts, rakstisks akts, skripturveidīgs vērtspapīrs.
- elektriskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura vilcējspēku rada elektroenerģijas ierosināta reaktīva strūkla, kas izplūst no dzinēja; reaktīvās strūklas ātrums var sasniegt vairākus simtus km/s.
- Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks.
- norāpties Rāpjoties, arī rāpus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- norāpot Rāpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- orīte Rati ar kastei līdzīgu virsdaļu.
- kruasāns Rauga vai kārtainās mīklas baltmaizes radziņš.
- hačapuri Rauga vai kārtainās mīklas pīrāgs ar sieru vai sieru un biezpienu.
- atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
- paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
- noraust Raušot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- norausties Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- sērijveida ražošana ražošana, kam ir raksturīga vienveidīgas produkcijas periodiska izlaide.
- masveida ražošana ražošana, kam raksturīga viena veida izstrādājuma izlaide lielā apjomā.
- gabalražošana Ražošanas tips, kam raksturīga gabalveida produkcijas izgatavošana, daudzveidīga vai nepastāvīga nomenklatūra.
- reālūnija Reālā ūnija, divu valstu apvienība, kurām ir kopīgs vad. un parasti kopīgas ārlietu institūcijas, piem., Zviedrijas un Norvēģijas apvienība 1814-1905.
- poliopija Redzes traucējumi; stāvoklis, kur viena priekšmeta atspulga vietā veidojas vairāki.
- ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
- regestas Reģistrs, katalogs veciem dokumentiem, kas atvieglina faktu secības noteikšanu un oriģinālo dokumentu pārbaudīšanu.
- soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību.
- piekomandēšana Relatīvi īslaicīga vienības vai personālsastāva piesaiste kādai struktūrvienībai, ievērojot ierobežojumus, kas ir iekļauti piekomandēšanas pavēlē.
- glosolālija Reliģiozā ekstāzē - nesakarīgu vārdu un frāžu izrunāšana vai dziedāšana; tiek uzskatīts, ka šāda persona nonākusi saskarsmē ar Svēto Garu.
- šķiela Retāka vieta audeklā, kura radusies, ja diegs vai dzija bijusi nepareizi ievērta, arī ja ir bijis slikts šķiets.
- mielolipoma Rets labdabīgs virsnieru audzējs, kas sastāv no taukaudiem, limfocītiem un primitīvām mieloīdām šūnām.
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- justicbirģermeistars Rēvelē (Tallinā) 1687.-1710. g., tas birģermeistars, kas pastāvīgi vadīja rātes sēdes, kad tā darbojās kā pilsētas tiesa.
- Katmaja rezervāts rezervāts ASV ("Katmai National Monument"), Aļaskā, Aleutu grēdā, dibināts 1918. g., platība - 10790 kvadrātkilometru, darbīgs vulkāns, augstums - 2047 m.
- rezervakcija Rezerves akcija - tirgū vēl neizlaista pamatakcija.
- norībināt Rībinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norībināt Rībinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norībēt Rībot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- deviatīva rīcība rīcība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemtajām tiesiskajām un tikumiskajām normām, noziedzīga vai amorāla rīcība.
- riestot Riesta laikā izturēties attiecīgajai sugai raksturīgā veidā.
- noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- Danels Rietumsemītu mitoloģijā - gudrs un taisnīgs valdnieks, kuram dievi lieguši dēlus.
- Ešmuns Rietumsemītu mitoloģijā - mirstošais un atdzimstošais augu valstības dievs, arī dievs - dziedinātājs, kam piemīt spēja pamodināt mirušos.
- boginkas Rietumslāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas būtnes, kas zaga vai apmainīja bērnus.
- pātiņš Rīgas latviešu liģeru, sāls nesēju un kaņepāju kulstītāju artelis, kam pamatā bij savstarpējs līgums un dalībnieku pilnīga vienlīdzība; pirmie dibināti 17. gs. 60. gados, pastāvēja līdz 1766. g.
- Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde.
- skremstele Rīkles, deguna, ausu drupana, kaulveidīga viela.
- virpis Rīks valga vīšanai; ar to savērpj pakulas pinekliem, linus - grožiem.
- rīkšu zeltslotiņa rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltgalvīši Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltmeja Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltmēlīte Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltmēlītes Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltrīste Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- šaiba Ripai līdzīgs veidojums.
- noripināt Ripinot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- noripināties Ripinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- tirgoties risināt politiskas intrigas, slēgt vienošanās.
- noritināt Ritinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost.
- noritēt Ritot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par (kā) lāsēm.
- minores Romiešu tiesībās personas, kas sasniegušas 14 g. (vīrieši) vai 12 g. (sievietes) vecumu, bet nav vēl 25 g. veci.
- norotīt Rotot virzīt un pabeigt virzīt uz leju (ko uzrotītu).
- norūcināt Rūcinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norūkt Rūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- izrūgt Rūgšanas procesā sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- augšģērbs Rumpja augšdaļu, dažkārt arī delmus pilnīgi vai daļēji aptverošs plecģērbs, kas ir valkājams pārlaisti vai nepārlaisti kādam komplektējošam gurnģērbam.
- galsterēties Runāt muļķīgi vai nenoteikti.
- vulgārisms Rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums.
- nejaucība Rupji, nepieklājīgi vārdi, izteikumi.
- negantība Rupji, piedauzīgi vardi, izteikumi.
- nelietība Rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
- nelabs vārds (arī izteiciens) rupjš, nepieklājīgs vārds (izteiciens).
- kakofēmisms Rupjš, nepieklājīgs vārds, ko lieto neitrāla vārda vai teiciena vietā.
- jēlība Rupjš, piedauzīgs vārds, izteiciens; rupjš, seksuāla satura joks.
- dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids - mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī.
- saira Rūpnieciski nozīmīga vējzivju kārtas skumbrijlīdaku dzimtas zivs (gk. izplatīta Klusā okeāna mērenās un subtropu joslas rajonos).
- priežu-apšu rūsa rūsas sēnes ("Melampsora pinitorqua") izraisīta slimība, kas bojā līdz 10 g. vecu priežu galotnes un jaunos sāndzinumus; inficētie dzinumi deformējas un izliecas burta S veidā; priežu galotņu griezējs.
- pierušināt Rušinot (piemēram, zemi, augsni), pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to, parasti augus).
- pilsoniskā sabiedrība sabiedrība, ko raksturo tādas attiecības starp valsti un sabiedrību, kas nodrošina gan indivīdu aizsardzību pret valsts patvaļu un pārmērīgu varu (piemēram, autoritāru valsts iekārtu), gan arī sabiedrības kopējo interešu aizsardzību pret pārmērīgu individuālismu un tirgus interešu dominēšanu pār sabiedrības kopējām interesēm.
- reliģiskā kopiena sabiedrības daļa, ko vieno kopīga reliģiskā piederība un kuras attiecības balstās uz kopīgu vēsturi, pārliecību un ticības sistēmu, vērtībām un normām, statusu un lomu modeļiem, savstarpējām gaidām.
- forums Sabiedriskajā un politiskajā dzīvē nozīmīga vieta, telpa, celtne.
- bērnu un jauniešu organizācijas sabiedriskās organizācijas, kurās apvienojas bērni (līdz 18. g. vecumam) un jaunieši (līdz 25 gadu vecumam) vienādu interešu realizēšanai un aizstāvēšanai.
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības sabiedrisko organizāciju no 1988. g. veidotas vienības sabiedriskās kārtības uzturēšanai; 1990. g. 30. maijā Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma šīs organizācijas vienotu nolikumu.
- nocūkāt Sabojāt (nemākulīgi vai nevīžīgi darot ko).
- korozija Sabrukšana (audiem) dažādu procesu vai kodīgu vielu iedarbības rezultātā.
- korodēt Sabrukt dažādu procesu vai kodīgu vielu iedarbības rezultātā (par audiem).
- rikšošana Sacensības ar rikšotājiem; zirgs velk vieglus divričus ar braucēju.
- pajūgu sacensības sacensības zirgu sportā - pajūgā jūdz vienu vai divus pārus zirgu, pajūgu vada braucējs, un brauc vēl divi pasažieri.
- zirgu braukšanas sports sacensības, kurās sportists vada iejūgtu zirgu vai zirgu kopu; šai sporta veidā ietilpst rikšošanas ātruma sacensības un pajūgu sacensības.
- plūsmdalis sadalītāja aizvars, kurā izveidotas rievas vai dobumi, kas savieno attiecīgos plūsmas vadus; pārvietojot plūsmdali, tos pilnīgi vai daļēji aizver vai atver; ir cilindriski, plakani, bīdāmie un grozāmie plūsmdaļi.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pilnīga vai daļēja vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- organisks saistīts ar dzīvo dabu, pie dzīvnieku vai augu valsts piederīgs.
- merkantilistisks Saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks; merkantils (2).
- merkantils Saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks.
- izkudēties Sajust ļoti spēcīgu vēlēšanos, alkas.
- (kā) jēla ola saka par cilvēku, kas ir pārmērīgi vārīgs, arī pārmērīgi jūtīgs.
- pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu).
- iet kā skranda saka par cilvēku, kas staigā vecā, saplīsušā apģērbā.
- kurkstināt Saka par gaiļa un citu putnu balss skaņām miegā vai pusmiegā.
- dzīvības un nāves jautājums, arī dzīvības (vai nāves) jautājums saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
- uz zaķa saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
- deg mēles galā saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- kā gailis saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu, ķildīgu vīrieti.
- kā Ēdenes dārzs saka par ļoti skaistu, auglīgu vietu.
- (vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
- vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
- pimbers Saka par pilnīgi veselu.
- cizēt Saka par sienāža vai kāda cita kukaiņa radītām skaņām; arī par vēja vai augu vējā radītām skaņām.
- tupeļu varonis saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
- kā bajārs saka par staltu, iznesīgu vīrieti.
- kā briedis saka par staltu, spēcīgu vīrieti, par staltu gaitu.
- dzelzs (arī naglotais) zābaks (arī papēdis) saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
- dzelzs papēdis saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
- savu mūžu (arī savu laiku) nokalpojis saka, ja (kas) turpmākai lietošanai, darbam ir kļuvis pilnīgi vai daļēji nederīgs.
- pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
- rokas (biežāk nagi, pirksti) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
- lokana mēle saka, ja kādam ir raita, veikla, glaimojoša, iztapīga valoda, ja kāds labprāt un daudz runā.
- mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda.
- (kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs; saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- (kāds) dundurs iekodis, arī (kāda) muša (arī lapsene, blusa) iekodusi, arī kas iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
- kāds dundurs iekodis, arī kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
- mute līdz ausīm saka, ja kāds daudz runā, ir bravūrīgs, nekaunīgs valodā.
- sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
- velk kā pele alā saka, ja kāds rūpīgi vāc un glabā visu iespējamo priekšdienām.
- pakausis kūp saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu vai fizisku piepūli.
- rokas par īsām saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
- cik garš, tik plats saka, ja rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi.
- nikolajs Saka, lai pateiktu, ka kaut kas ir pilnīgi vienaldzīgs.
- līdz asarām saka, pastiprinot attiecīgā vārda nozīmi; ļoti.
- spārnots izteiciens (arī teiciens) sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- spārnots teiciens (arī izteiciens) sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- apgabals Sakarīga vaļēja plaknes vai telpas punktu kopa.
- tīkls Sakarīgs orientēts grafs bez kontūriem, kam ir sākuma virsotne (ieeja) un beigu virsotne (izeja).
- koks Sakarīgs vienkāršs grafs, kas nesatur ciklus; izmanto datu šķirošanas un meklēšanas procedūrās.
- repers Sakārtota no viena telpas punkta izejošu patstāvīgu vektoru sistēma.
- tvērējsakne Sakne, ar ko augs pieķeras, piesaistās pie cita auga vai balsta.
- stigmaria Saknei līdzīgi veidojumi (rizofori) izmirušām sigilarijām un lepidodendriem karbona slāņos.
- iesukt Sākt griezties, sasniegt vajadzīgos apgriezienus.
- izplūst vaimanās sākt skaļi, nesavaldīgi vaimanāt.
- sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi viļņoties; īsu brīdi spēcīgi viļņoties.
- sabangot Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi viļņoties.
- Unalaška Sala Aleutu salu austrumos (ASV Aļaskas štatā), platība - 2782 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 2035 m (darbīgs vulkāns), krastos fjordi; Analaska.
- Samara Sala Filipīnu arhipelāga vidienē (sp. val. "Samar"), platība - 13400 kvadrātkilometru, virsma kalnaina, augstākā virsotne - 896 m, ar Leites salu savieno tilts, ar Lusonu - prāmis.
- Sebu Sala Filipīnu arhipelāga vidusdaļā starp Negrosu un Leites salu, platība - 44000 kvadrātkilometru (kopā ar tuvākajām saliņām - \~5100 kvadrātkilometru), kalnaina, augstums - līdz 1073 m.
- Java Sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta.
- Sulavesi Sala Indonēzijā (angļu val. "Sulawesi"), Malajas arhipelāgā, Lielo Zunda salu grupā, platība - \~175000 kvadrātkilometru, 16 mlj iedzīvotāju (2005. g.), kalnaina, augstums - līdz 3455 m, darbīgi vulkāni; Celebesa.
- Kunašira Sala Kuriļu salu dienvidrietumos, Krievijā, platība - 1500 kvadrātkilometru, ziemeļu daļā darbīgs vulkāns, augstums - 1819 m.
- Paramušira Sala Kuriļu salu ziemeļos, Krievijā (Sahalīnas apgabalā), platība - 2000 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - \~20 km, vairāki darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 1816 m, salā 37 vulkāni (6 darbīgi), pundura ciedrupriežu un alkšņu audzes.
- Montserrata Sala Mazo Antiļu salu grupā (angļu val. "Montserrat"), Lielbritānijas aizjūras teritorija, platība - 102 kvadrātkilometri, administratīvais centrs bija Plimuta (neapdzīvota pēc 1996. g. vulkāna izvirduma, valdības mītne - Breidsā).
- Halmahera Sala Moluku salu grupas ziemeļos ("Halmahera"), Indonēzijā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 1635 m, darbīgs vulkāns - Gamkunors.
- Sanihes salas salas Lielo Zunda salu grupā ("Sanighe"), uz ziemeļaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, Sulavesi jūras austrumos, kopējā platība — 800 kvadrātkilometru, kalnainas, augstākā virsotne — 1784 m, darbīgi vulkāni, tropu meži.
- šerijs Salds gaišais vīns; attiecīgā vīna šķirne; heress.
- saldsāpīgs Salds un sāpīgs vienlaicīgi.
- komparatīvistika Salīdzināmi vēsturiskā valodniecība; pētī radniecīgu valodu un dialektu rašanos un vēsturi; salīdzinot šo valodu dotumus, iespējams rekonstruēt senākās skaņas, formas, vārdu nozīmes, turklāt ne vien atsevišķām valodām, bet pat pirmvalodai.
- aplīgties Salīgt visu nepieciešamo.
- nozis Salmu, klūgu vai cita pinuma trauks, piemēram, maizes vai salvešu ievietošanai.
- sakonstruētība Samākslotība (mākslas darbā, tā elementos), pilnīga vai daļēja neatbilstība īstenībai.
- etniski stereotipi samērā noturīgi vērtējumu ietveroši priekšstati par dažādu etnosu un etnisko kopību grupu pārstāvju tikumiem, garīgajām un fiziskajām īpašībām.
- pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
- mogets Samtam līdzīgs vilnas audekls, lietā segu pagatavošanai.
- sīksamtenis Samteņu dzimtas ģints ("Coenonympha"), vissīkākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 24-40 mm), spārni dzeltenīgi vai brūngani, ar sīkiem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- nosanēt Sanot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
- pāpis Sāpīga vieta, brūce, pušums (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- pāpuļa Sāpīga vieta.
- veršķele Sapiņķerējies diegs vai dzija.
- senegīns Saponīns, senegas darbīgā viela.
- papēdiņot Sarakstos, tabulās u. c., kur līdzīgi vārdi atkārtojas rindu vienā un tai pašā vietā, šos vārdus aizstāj ar pēdiņām.
- sarķis sarkanbrūns, sarkanīgs vērsis.
- vara krāsas, arī vara krāsā sarkans, sarkanīgs vai sarkani brūns.
- sarmojums Sarmai līdzīgs veidojums (uz augiem, to daļām).
- apsarme Sarmai līdzīgs veidojums (uz augiem).
- apsarmojums Sarmai līdzīgs veidojums (uz augiem).
- alkalinūrija Sārmains urīns, piem., augu valsts uzturlīdzekļu ietekmē.
- florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas.
- detrīts saskalotu augu vai dzīvnieku atlieku (gliemežvāku, koraļļu, kaulu fragmentu u. tml.) sakopojums nogulās vai iežos.
- tiesāt Saskaņā ar tradīciju, arī patvaļīgi vērsties (pret kādu), parasti, lai (to) sodītu; atzīt, ka (kāds, kas) ir nevēlams, peļams.
- apvienot Saskaņot, panākt vienlaicīgu vairāku darbību norisi.
- trāpīt mērķī sasniegt vajadzīgo rezultātu.
- tikt uz ciņa sasniegt vēlamo stāvokli; būt vēlamajā stāvoklī.
- satīrs satirs - dabas dievība sengrieķu mitoloģijā, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
- žēlāt Saudzīgi, uzmanīgi valkāt (apģērbu, apavus).
- šanavāt Saudzīgi, uzmanīgi valkāt; rūpēties (par apģērbu, apaviem).
- norieši Saulrieteņi ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam veģetatīvi vairojoties jaunie augi viegli noriešas no vecajiem.
- vādī Sausa īslaicīgo vai periodisko ūdens straumju ieleja Arābijā un Ziemeļāfrikā.
- heress sausais vai pussausais stiprinātais gaišais vīns no Andalūzijas; attiecīgā vīnu šķirne; šerijs.
- pogaļa sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu.
- šarms Savdabīga pievilcība, savdabīgs valdzinājums (piemēram, parādībai, vietai).
- koreāls Savienojumā "koreālas saistības": solidāras saistības (civiltiesībās), par kuru izpildīšanu ir atbildīgi visi parādnieki kopā un katrs no tiem atsevišķi.
- vāļis Savienojumā "kučkis - vāļis" raksturo steigā veiktas darbības.
- sadoties Savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību.
- sadoties Savienojumā "sadoties rokas": pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
- staipekņveidīgs savienojumā "staipekņveidīgo klase"; paparžaugu nodalījuma klase (_Lycopodiatae_), kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru.
- svaigs Savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- sviukšķis Savienojumā "sviukšķa aste" - nekupla aste, ko pastāvīgi vicina.
- laist Savienojumā ar "vaļā": sākt spēcīgi veidot (skaņas).
- ne- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- ne- Savienojumā ar apstākļa vārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu.
- iekāpt Savienojumā ar gadu skaita apzīmējumu lokatīvā: sasniegt attiecīgo vecumu.
- ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu vai arī uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka kopīgā darbībā iegūst prasmi šo darbību saskanīgi veikt.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pilnīgi vai daļēji pārklāts, pārklājas (ar ko).
- groziņu vakars saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem.
- groziņvakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar saviem ēdieniem un dzērieniem.
- kungu vakars saviesīgs vakars, viesības, kurās piedalās tikai vīrieši.
- viesīgs vakars saviesīgs vakars.
- sarunvaloda Savstarpēja sazināšanās mutvārdos; valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
- drogas Sažāvēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā; ārstniecības augi, ko paredzēts sažāvēt; zāļu izgatavošanā lietojamās vielas.
- formveidošanas ķēde secīgi veidotu gramatisko formu kopums.
- pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
- skaujoša lapa sēdoša lapa, kas plātnes pamata daļā pilnīgi vai daļēji skauj stublāju (stumbru, zaru, stiebru).
- centons Sega vai apģērbs, kas sašūts no dažādas krāsas auduma lupatiņām.
- brauna Sega vai čaumala, kas paliek izlienot kukaiņiem no kūniņas vai izšķiļoties cāļiem.
- brauņas Sega vai čaumala, kas paliek izlienot kukaiņiem no kūniņas vai izšķiļoties cāļiem.
- magnolijaugi Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums, visaugstāk organizētā augu valsts daļa, kurā ietilpst vairāk nekā puse zināmo augu sugu.
- sējmateriāls Sēklas materiāls - sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus.
- sēklas materiāls sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus.
- sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai.
- limāns Sekls dīķis ūdens uzkrāšanai lauksaimniecības platību apūdeņošanai; arī mākslīgi veidots ar dambjiem vai zemes valnīšiem.
- avantāžs Sekmīgi veikts darījums, izdevīgs stāvoklis.
- donžuānisms Seksuāla deviācija - pastāvīga vēlēšanās palielināt seksuālo partneru skaitu.
- atvasinātā nozīme sekundārā nozīme - daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme.
- elite Selekcijā iegūta, augstvērtīga (augu vai dzīvnieku) izlase.
- elektronu akustiskā paramagnētiskā rezonanse selektīva elastīgo viļņu (fononu) enerģijas absorbcija paramagnētiķī, kas ievietots pastāvīgā magnētiskajā laukā.
- berberu valodas semītu-hamītu valodu saimes valodu grupa, ietilpst vairāki simti dzīvo dialektu un izlokšņu, iedala 3 grupās: ziemeļu grupa, tuaregu un zenagu valoda.
- puberes Senā Romā pilngadīgie, sākotnēji zēni no 14 g. vecuma un meitenes no 12 g. vecuma.
- henerete Senajā Ēģiptē viena no sievietēm, kam pastāvīgi vajadzēja uzturēties dievu tempļos; galveno viņu priesterieni sauca par "dievišķo sievu".
- gladiators Senajā Romā - īpašām izrādēm apmācīts cīnītājs (parasti vergs vai karagūsteknis).
- ergastuls Senajā Romā - vergu cietums, parasti pazemē, kur ķēdēs iekaltie vergi veica sevišķi smagu darbu.
- patronāts Senajā Romā īpaša aizbildnības forma; nepilngadīgo vai trūcīgo pilsoņu (klientu) atkarība no bagātajiem un ietekmīgajiem pilsoņiem (patroniem).
- kavallo Senāk Neapoles vara sīknauda, pēc izskata līdzīga vecām Kartāgas un Sicīlijas monētām, no kurām bij patapināts zirga attēls.
- Āra Senarābu mitoloģijā - dievs, Basras pilsētas aizgādnis, auglības un augu valsts dievs, tam raksturīgas gaismas un saules dieva iezīmes.
- heronts Senās Grieķijas polisās par 60. g. vecāks kopienas loceklis, kas uz mūžu ievēlēts vecāko padomē jeb herūsijā.
- cantus firmus senās IX-XV gs. polifonijas raksturīgs veids, kura pamatā ir pazīstama melodija un daudzveidīga apstrāde.
- tropars Sengrieķu dziedams neliela apjoma prozas darbs, pēc uzbūves kaut kas līdzīgs verlibram jaunlaiku dzejā.
- satirs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
- bomolohs Sengrieķu teātrī - jokdaris, labsirdīga viltnieka tēls.
- triptihs Seno romiešu trīsdaļīga vaska rakstāmā tāfele.
- pils-sēta Senpilsēta - amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils; sāka veidoties Eiropā 10. gs., pamazām pils-sētas pārrauga viduslaiku pilsētās.
- serpents Sens pūšamais instruments, kura vecākie paraugi no 16. gs. atrasti Itālijā, to gatavoja no koka, čūskveidīgi vai fagotveidīgi izliektu ar 6 skaņu caurumiem, kas deva 3 oktāvas un pustoni lielu diapazonu.
- porfirīts Sens, magmatisks paleozoja iezis, parasti pelēcīgā, sarkanīgā vai zaļganā krāsā.
- sešēji Sešu atšķirīgu veidu, atšķirīgu grupu u. tml.
- nosīkt Sīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- aploda Sienā iestiprināts un ailu aptverošs ietvars loga vai durvju iestiprināšanai.
- puskrekls sieviešu krekls, līdzīgs vīriešu krekliem ar garām piedurknēm un apkakli, ko agrāk valkāja siena un labības pļaujas laikā.
- nātene Sieviešu linu sega vai svārki.
- mulieres Sievietes pirmatnējā sakrāli militārā kvirītu komūnā, kur tās atradās mūžīgā vīriešu aizbildnībā.
- saiste Sīkdispersa ugunsizturīga viela, ko lieto krāšņu oderējuma šuvju aizpildīšanas javu gatavošanai.
- ledāja skrambas sīki lineāri padziļinājumi cieto iežu virsmā, kuru garums var sasniegt vairākus metrus, platums - līdz 15 cm, dziļums - 0,5-3 cm.
- parastā sīkķērsa sīkķērsu suga ("Cardaminopsis arenosa syn. Arabis arenosa"), vienīgā, kas sastopama Latvijā, 15-40 cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs, retumis daudzgadīgs augs, sastopama samērā bieži gk. smilšainās vietās.
- necke sīkplastikas veids, kas raksturīgs vienīgi japāņu dekoratīvi lietišķajai mākslai.
- tāla sīkplikstiņš sīkplikstiņu suga ("Arabidopsis thaliana"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, gk. sausās, smilšainās vietās pauguru nogāzēs, atmatās, skrajos priežu mežos u. c., līdz 40 cm augsts viengadīgs vai divgadīgs augs ar vienkāršiem un zarotiem matiņiem.
- merkantilisms Sīkumains aprēķins, arī savtīgs veikalnieciskums.
- uzsilt Silstot sasniegt vēlamo sasiluma pakāpi; kļūt siltam.
- aļaska Silta dūnu virsjaka ar kapuci, parasti klāta ar ūdensnecaurlaidīgu virsmateriālu.
- kurināmā sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam kilogramam cietā vai šķidrā kurināmā (kJ/kg) vai vienam kubikmetram gāzveida kurināmā (kJ/m^3^ normālapstākļos), arī (MJ/kg vai MJ/ m^3^).
- oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi).
- komendācija Simbolisks akts, ar ko Senajā Romā klients nonāca patricieša patronātā, bet Rietumeiropā viduslaikos karavīrs iestājās kunga karadraudzē un lēņa vīrs lēņa kunga vasaļos.
- poliakrilnitrila šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai kopolimēriem, kuru ķēdēs vismaz 85% masas ir akrilnitrila elementārvienību; pēc ārējā izskata un dažām īpašībām līdzīga vilnai, tikai daudz mazāk uzsūc mitrumu un vairāk elektrizējas; izplatītākie komercnosaukumi – akrils, nitrins, orlons, kreslāns u. c.
- polivinilhlorīds Sintētisks polimērs - balta, cieta, izturīga viela, no kā iegūst, piemēram, šķiedras, plēves.
- polietilēns Sintētisks polimērs - bezkrāsaina puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
- ķiploks Sīpolu ģints suga ("Allium sativum"), viengadīgs vai divgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām.
- adonizīds Sirds glikozīds, no auga adonisa izgatavoto zāļu darbīgā viela.
- kardiocēle Sirds trūce, sirds iespiešanās vēdera dobumā caur diafragmas spraugu vai caur ievainojumu.
- šurcēt Sist (ar pātagu vai rīksti), kamēr kļūst redzamas svītras.
- korpussistēma Sistēma, kurā korpusa biezne bija cicero līdzīga vienība.
- indēties Sistemātiski lietot indīgu vielu; atrasties ļoti kaitīgos apstākļos.
- valodas nāve situācija, kad valoda vairs aktīvi nepilda nevienu sociolingvistisko funkciju un nav cilvēku, kas attiecīgo valodu uzskatītu par savu dzimto valodu.
- klukva Skāba jāņogu vai kādu citu ogu sula.
- pieslāpt Skābekļa trūkuma dēļ sākt degt vājāk (piemēram, par uguni, liesmām).
- klaudzis Skanīgs vārds.
- dorsāla skaņa skaņa, kuru izrunā, ar mēles muguru pie aukslējām veidojot spraugu vai slēgumu.
- skaņas refrakcija skaņas izplatīšanās virziena maiņa neviendabīgā vidē, turklāt skaņas ātrums mainās pakāpeniski, nevis lēcienveidīgi.
- kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija (parasti to ieskaņo cits mūziķis vai grupa); koverversija.
- elektronisks izdevums skaņu ieraksts, videoieraksts vai datorieraksts, kas tiražēts kasetēs, disketēs, diskos, kompaktdiskos un tamlīdzīgā veidā un paredzēts publiskai izmantošanai.
- suņmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Cynoglossum"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- neaizmirstule Skarblapju dzimtas ģints ("Myosotis"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos; \~80 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 8 sugas.
- novilkt Skarot vilkt, virzīt un pabeigt vilkt, virzīt pār (ko), gar (ko).
- baletopera Skatuves mākslas veids, operas paveids, kur baleta ainām ir tikpat nozīmīga vieta kā vokālajām ainām.
- mazskauts Skautu jaunākā grupa 8-12 g. vecumā.
- plakanvirsmas skeneris skeneris ar plakanu caurspīdīgu virsmu, uz kuras novieto skenējamo dokumentu (attēlu, grāmatu u. c.).
- efēbija Skola Senajā Grieķijā brīvo pilsoņu (18.-20. g. vecumā) sagatavošanai militārajam un civilajam dienestam.
- noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- skripturveidīgs Skripturveidīgi vērtspapīri - publiskas ticamības vērtspapīri, kas raksturojas ar to ka to turētājam ir patstāvīgas tikai no vērtspapīra satura izrietošas prasījuma tiesības pret parādnieku.
- kņobīties Skrubināt, kā zirgi viens otram ar zobiem loba ādu.
- atslēgt Slēgt vaļā.
- diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts pasta un cilvēku pārvadāšanas līdzeklis ar bagāžas nodalījumu uz jumta (pirms dzelzceļu un automobiļu transporta).
- intriga slepena, viltīga un parasti ļaunprātīga vai naidīga, darbība, rīcība kāda mērķa sasniegšanai.
- noslēpot Slēpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- noslidināt Slidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- noslīdināt Slīdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- noslidināties Slidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- noslidot Slidojot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- nolaist Slīdoši virzīt lejup (kur iekšā) un pabeigt virzīt (ko iekārta, piekārtu, satvertu).
- noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam), pār (ko), pāri (kam).
- noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
- presbionoze Slimība, kas raksturīga vecumam.
- fitoze Slimība, ko ierosina augu valsts parazīti.
- homeoterapija Slimības profilakse vai ārstēšana ar slimību izraisītājai radniecīgu, nedaudz atšķirīgu vielu.
- pamāšas Slimīga piepeša, pilnīga vai nepilnīga pamošanās no miega.
- nudomānija Slimīga vēlēšanās būt kailam.
- klaustrofilija Slimīga vēlēšanās būt slēgtā telpā, ieslēgties.
- homicidomānija Slimīga vēlēšanās izdarīt slepkavību.
- nozofilija Slimīga vēlēšanās saslimt.
- mironkauls Slimīgs veidojums, sacietējums uz kājas kaula virspuses (parasti zirgiem).
- kvašiorkors Smaga vitamīnu deficīta un nuztures traucējumu klīniskā aina maziem bērniem tropiskā klimata joslās: atpalicība augumā, gremošanas traucējumi (caureja ar steatoreju), hiponatriēmija, edēma ar hipoalbuminēmiju, hiperglobulinēmiju un hipergammaglobulinēmiju.
- aizklempt Smagnēji aiziet pa sniegu vai dubļiem.
- izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
- glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
- ledus putra smalki salauzīta ledus sakopojumi ar sniega vižņiem.
- Hesperis matronalis smaržīgā vakarene.
- ambra Smaržīga vaskveida viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos un kuru izmanto parfimērijā, arī kā kvēpināšanas līdzekli.
- vīraks Smaržīga viela kvēpināšanai (parasti reliģiskās ceremonijās).
- muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
- tolubalsams Smaržīga viela, ko iegūst no Dienvidamerikas koka "Myroxylon toluifera" un lieto parfimērijā un medicīnā.
- bārenīte Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
- fēlhen Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
- pijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
- vijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
- vijoles Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
- Viola odorata smaržīgā vijolīte.
- virloks Smeļamais spainītis ar garu kātu, lai iesmeltu ūdeni atklātā ūdenskrātuvē un piepildītu baļļu, ko ar zirgu veda mājās.
- Žerāra smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis gerardii"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, matiņi divdaļīgi vai trīsdaļīgi, pieguļoši, lapu austiņas smailas, cieši pieguļošas pie stublāja.
- sērsna Sniega segas garoza, kas parasti veidojas, mitrai sniega virskārtai sasalstot.
- sniegaizture Sniega uzkrāšana tīrumos (piemēram, izveidojot sniega vaļņus), lai palielinātu augsnes mitrumu (parasti stepju apgabalos).
- strūga Sniega vai krusas mākonis.
- sniegavētra Sniega vētra.
- šņuķis Snuķim līdzīgs veidojums (piemēram, ledum, dažiem priekšmetiem).
- konsultatīvs atbalsts sociālā darba speciālistam (supervīzija) sociālā darba speciālista darbībai paredzēts metožu kopums ar mērķi uzlabot viņa profesionālo kompetenci un sniegt viņam psiholoģisko atbalstu, lai paaugstinātu darba kvalitāti.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- moku sols solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
- nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- žurksomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs, žurkai līdzīgs dzīvnieks, kam ir gara aste, somai līdzīgs veidojums uz vēdera un kas dzīvo Austrālijas mežos.
- kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
- nospārdīt Spārdot virzīt (visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
- nospārdīt Spārdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisā, attālināties (par putniem).
- patentkrāsa Speciāla krāsa ar indīgu vielu piejaukumu kuģu zemūdens daļu krāsošanai, lai tās pasargātu no apaugšanas ar gliemežvākiem un aļģēm.
- asistents Speciālista palīgs; darbības galvenā, atbildīgā veicēja palīgs.
- sociālais aprūpētājs speciālists, kas atbalsta indivīdu un grupu vajadzības, nodrošinot sociālās un personiskās aprūpes pakalpojumus bērniem, gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, kuri paši nespēj veikt pašaprūpi vecuma vai veselības stāvokļa dēļ.
- kokkopis Speciālists, kas nodarbojas ar stādīto koku un krūmu kopšanu, vainaga veidošanu, zaru izzāģēšanu u. tml.
- pakešdatne Specializēta datne ar secīgi vienu pēc otras izpildāmu operētājsistēmas komandu sarakstu.
- informācijas valoda specializēta mākslīga valoda, ko izmanto nepārprotamam informācijas pierakstam zinātnē, ekonomikā, tehnikā, lai nodrošinātu precizitāti un pilnīgumu informācijas pārraides, glabāšanas, apstrādes un izmantošanas procesos dažādās informācijas sistēmās.
- maska Speciāls sejas aizsegs vai pārklājs (piemēram, elpošanas orgānu aizsargāšanai, kādu vielu ievadīšanai).
- kriptoanalīze Speciālu šifrēta teksta apstrādes paņēmienu kopums, kas ļauj atjaunot teksta semantisko jēgu personai, kura nezina šifrēšanas atslēgu vai tās izmantošanas algoritmu.
- apžilbums Spēcīga gaismas uzliesmojuma izraisīta redzes pasliktināšanās, kas izpaužas kā īslaicīgs vai neatgriezenisks redzes funkciju zudums un kurā var rasties arī tīklenes apdegums.
- dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā); spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
- vurpis Spēcīga vēja brāzma.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- iedvesma Spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
- ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē).
- zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- naudaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
- varaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
- alkas Spēcīga, kaislīga vēlēšanās, lielas ilgas.
- zvelēt Spēcīgi vairākkārt sist.
- velvēt Spēcīgi viļņoties, bangot.
- vārīties Spēcīgi viļņoties, virpuļot, mutuļot, arī izdalīt tvaikus, garaiņus (parasti par ūdenstilpi).
- bangāties Spēcīgi viļņoties.
- bangot Spēcīgi viļņoties.
- alkt Spēcīgi, kaislīgi vēlēties, ilgoties, tiekties.
- norters Spēcīgs vējš Meksikas līča rajonā, arī pie Austrālijas krastiem.
- angļu buldogs spēcīgs vidēja lieluma suns ar masīvu galvu, strupu purnu un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
- spēka mitriķis spēcīgs vīrietis.
- aknainis Spēcīgs vīrs, cilvēks "ar aknām".
- burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā.
- pampars Spēcīgs, plecīgs vīrietis.
- vēja brāzma spēcīgs, straujš, īslaicīgs vēja pūtiens.
- azartspēle Spēle, kurā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no nejaušībām.
- blaiskums Spīdīgs vai gaišāks plankums.
- pēdu spilventiņi spilventiņiem līdzīgi veidojumi zem kaķveidīgo un dažu citu zīdītāju pēdām.
- nospindzēt Spindzot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- nospingt Spindzot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- treponēma Spirālveidīgo vienšūnas baktēriju spirohetu ģints ("Treponema").
- špleise Spleise - izturīgs virvju vai trošu galu savienojums.
- platispondilija Spontāna aseptiska skriemeļu epifizeonekroze (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): parasti slimo 2-15 g. v. zēni; slimība sākas pakāpeniski, bieži pēc traumas; sāpes mugurā, kuras izstaro uz vēderu, muskuļu vājums, nestabila gaita; pēc dažiem gadiem rodas kifoze.
- ruderālā veģetācija spontāni veidojies augu sabiedrību kopums teritorijā, kurā cilvēka darbības dēļ pilnīgi vai daļēji iznīcināta iepriekšējā augu sega; viens no sinatropās veģetācijas veidiem.
- nospraukties Spraucoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- piespraudīt Spraudot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- hondroporoze Spraugu vai dobumu veidošanās skrimšļos; normāli tas notiek pārkaulošanās laikā.
- sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas.
- izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums; vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- līkšņa Staigna, slapja pļava, kas izveidojusies, pilnīgi vai daļēji pārpurvojoties ezeram.
- prievīši Staipekņi ("Lycopodium") - staipekņaugu ģints, kurā mēreni lieli, ložņīgi, kāpelētājaugi vai nokareni zemes augi un epifiti; \~180 sugas.
- staipeknītis Staipekņu dzimtas ģints ("Lycopodiella"), nelieli, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, sporaugi, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas.
- vīrs kā briedis stalts un spēcīgs vīrietis.
- vīrs kā ozols stalts, spēcīgs vīrietis.
- dalītās rindas dubultkopne standartā _IEEE 802.6_ izmantotā pilsēttīklu izveides topoloģija, kas paredz informācijas pārraidi pa divām paralēlām kopnēm, kuras darbojas neatkarīgi viena no otras.
- ksenodiagnostika Starpsaimnieka vai pārnēsātāja organisma izmantošana, lai pavairotu izmeklējamo parazītu un noteiktu tā sugu vai īpašības.
- de facto starptautiskajās tiesībās - oficiāla, bet nepilnīga valsts vai valdības atzīšana; pastāvot "de facto" statusam parasti nodibina konsulārās un tirdzniecības attiecības, bet ne pilnīgas diplomātiskas attiecības.
- de iure starptautiskajās tiesībās - pilnīga valsts vai valdības atzīšana, ietver diplomātisko, konsulāro, tirdzniecības un visu citu attiecību nodibināšanu un uzņemšanu starptautiskās organizācijās.
- tautu pašnoteikšanās tiesības starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru tautai vai nācijai pieder tiesības izveidot suverēnu, neatkarīgu valsti savā vēsturiskajā teritorijā.
- Z "Zulu" starptautisks signāls – nozīmē "man vajadzīgs velkonis".
- Z Starptautisks signāls "Zulu" - nozīmē "man vajadzīgs velkonis".
- dinamikas rinda statistisko rādītāju secīga virkne, kas skaitliski raksturo kādu parādību laikā.
- divvaldība Stāvoklis (valstī, organizācijā), kad vienlaicīgi valda divu pretēju šķiru vara katra savā organizatoriskajā formā.
- ugunsdrošība Stāvoklis, apstākli, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
- bezmiegs Stāvoklis, kad cilvēks nevar iemigt vai iemieg ar grūtībām, bet miegs nav dziļš un ilgstošs.
- darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs.
- invaliditāte Stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudētas darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
- karbunkuloze Stāvoklis, kam raksturīga vairāku karbunkulu vienlaicīga vai secīga veidošanās.
- bazedovisms Stāvoklis, kas pilnīgi vai daļēji atbilst Bazedova slimībai.
- gaissauss stāvoklis stāvoklis, kas raksturīgs vielai, materiālam u. tml., kurš ir izžāvēts līdz nemainīgai masai.
- deciduoze Stāvoklis, kurā atlobenes audi attīstās pārmērīgi vai neparastās vietās.
- atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos.
- šķedēnu žogs stāvžoga variants, visbiežāk izmantots augļu dārzu nožogošanai.
- nosteigties Steidzīgi, ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- skriešana Steigā veicami darbi, pasākumi
- pseidoparafīzes Sterili, pavedienveidīgi veidojumi dažu asku sēņu pseidotēcijos.
- kolumella Sterils, stabiņveidīgs veidojums sūnu sporu vācelītes vidū.
- stīdzene Stīga - auga vasa.
- piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko).
- hordofoni Stīgu mūzikas instrumenti - mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir nostieptu stīgu vibrācijas.
- ledusstikls Stikls ar matētu, pēc izskata leduspuķēm līdzīgu virsmu, kas izveidota, to apstrādājot ar emaljas putekļiem.
- opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs.
- hiasms stilistiska figūra, viens no sintaktiskā paralēlisma veidiem: frāzes vienā daļā attiecīgo vārdu kārtība ir pretēja nekā otrā, sintaktiski tai līdzīgā daļā, piemēram, _Karstā vasarā un ziemā aukstā_.
- nepacietība Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
- konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus (no Konjaka apgabala Francijā) un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
- portvīns Stiprs, salds vīnogu vīns.
- stablis Stīvs, neveikls zirgs vai cilvēks.
- apoptosija Stoiķu mācībā - to gadījumu zināšana, kad vai nu vajag izteikt un izvirzīt vai arī noliegt viņu mācībā īpatnējo "saskaņu".
- bezdarbnieku apdrošināšana strādājošo brīvprātīga vai obligāta apdrošināšana pret iespējamo bezdarbu.
- strenga Stranga - iejūga velkamā virve.
- viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteikti vertikālu asi.
- aizmutuļot Strauji aizplūst apļveidā, spēcīgi viļņojoties.
- novirpuļot Strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- apsirties Strauji izaugt, sadīgt viscaur.
- mutuļot Strauji plūst apļveidā; spēcīgi viļņoties.
- noraut Strauji virzīt un pabeigt virzīt lejā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par straumi.
- noskriet Strauji virzīties un pabeigt virzīties gaisā gar (ko), garām (kam) - par priekšmetiem.
- piegāzt Strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- nospurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sist spārnus (arī ar spārniem) strauji, spēcīgi vēcināt spārnus (parasti par putniem).
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku; strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku); vest sev līdzi (parasti ar varu).
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (priekšmetu).
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (transportlīdzekli).
- šļākt Strauji, spēcīgi virzīt (kā, parasti šķidras vielas) strūklu, šalti.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
- triekt strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu
- raut Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt).
- sist Strauji, spēcīgi virzīt, pārvietot (ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- virpuļot Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
- nostumt Stumjot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- nostumt Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko); stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka).
- nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli kā) un pabeigt virzīt.
- nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- nostūrēt Stūrējot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) lejā, nost, gar (ko).
- sešgraši Sudraba monēta Polijā no 1526. g., 17. un 18. gs. tās kala arī Prūsijā un Kurzemes hercoga valstī.
- sabiedrība sugu kopums, (augu vai dzīvnieku) grupa, kas ir izveidojusies vai pielāgojusies dzīvei kādā vidē.
- tenardīts Sulfātu klases bezkrāsains, pelēks, dzeltenīgs vai brūngans minerāls, ko izmanto stikla rūpniecībā un sodas ieguvei.
- izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā.
- lapu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Bryopsida syn. Musci"), daudzgadīgi vai viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi ar stumbru un nedalītām lapām, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 122 ģintis, 374 sugas, no tām 162 sugas ir aizsargājamas.
- aknu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Hepaticae"), lapoņveidīgi augi vai augi ar stumbru un lapām, dažus milimetrus līdz \~20 cm gari, \~7000 sugu, Latvijā konstatētas 43 ģintis, 109 sugas.
- ārstniecības suņmēle suņmēļu suga ("Cynoglossum officinale"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
- griķi Sūreņu dzimtas viengadīga vasarāju nezāle.
- organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- šellaka Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi; viela, materiāls, kas satur šādus sveķus; pārtikas piedeva E904, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt ādas kairinājumu un alerģisku kontakta dermatītu.
- sacerdotium Svētnieka amats, garīga vara.
- debesbrūganis Svētulīgs vīrietis.
- debesbrūgans Svētulīgs vīrietis.
- debesbrūtganis Svētulīgs vīrietis.
- debesbrūtgans Svētulīgs vīrietis.
- Svilpis Lupis Svilpis Lupis - austrumslāvu mitoloģijā un biļinu eposā - briesmīgs varoņu pretinieks, kurš savus pretiniekus nonāvē ar šausmīgu svilpoņu.
- halkozīns svina pelēks minerāls, vara sulfīds Cu~2~S, nozīmīga vara rūda.
- līgot Svinēt Jāņus, Līgo vakaru.
- durbars Svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt., darbars.
- tori Svinīgi vārti japāņu tempļu kompleksa nožogojumā, kas jau iztālēm iezīmē ceļu uz galveno svētnīcu.
- krēpes Šādam apmatojumam līdzīgs veidojums (parādībām dabā).
- spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
- spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto par sēdekļa sastāvdaļu.
- zeltainais šakālis šakāļu suga ("Canis aureus"), izplatīts Eiropas dienvidos, Āfrikas ziemeļos un austrumos, Āzijas dienvidaustrumos, ap 2010.g. daži īpatņi konstatēti Ukrainā un Polijā, bet 2013. g. viens īpatnis nomedīts Igaunijā.
- nošalkt Šalcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- žurku caurums šaubīga vieta.
- sīkpaparde Šīs dzimtas ģints ("Asplenium"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- botrīdija Šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- samtīte Šīs dzimtas ģints ("Bryum"), sīki vai samērā lieli, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, \~1050 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas, no tām 15 ir retas un aizsargājamas.
- neļķe Šīs dzimtas ģints ("Dianthus"), lakstaugi vai nelieli puskrūmi ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem, 300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 7 sugas, no tām 2 sugas ir adventīvas un 1 suga - dārzbēglis.
- gandrene Šīs dzimtas ģints ("Geranium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; ģerānijas.
- lini Šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš.
- malva Šīs dzimtas ģints ("Malva"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli.
- magone Šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- sūrene Šīs dzimtas ģints ("Polygonum"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā.
- portulaka Šīs dzimtas ģints ("Portulaca"), viengadīgi vai daudzgadīgi sukulenti lakstaugi, 15-20 sugu (ja skaita sīksugas, to skaits var sasniegt pat 600).
- rezēda Šīs dzimtas ģints ("Reseda"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi (Eiropā tikai lakstaugi), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- naktene Šīs dzimtas ģints ("Solanum"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai kāpelējoši puskrūmi, 1400 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- ežgalvīte Šis dzimtas ģints ("Sparganium"), daudzgadīgi vienmājas līdz 150 cm augsti lakstaugi, kas aug mitrās vietās vai ūdenī; ģintī 20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- nātre Šīs dzimtas ģints ("Urtica"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- verbēna Šīs dzimtas ģints ("Verbena"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, nelieli krūmi ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās, \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- zutis Šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis.
- akmeņgrauzis Šīs dzimtas suga ("Cobitis taenia"), neliela saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- muzikālais medusputns šīs dzimtas suga ("Meliphaga virescens").
- zalktis Šīs dzimtas suga ("Natrix natrix"), neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu vai melnu muguru un dzeltenīgi oranžiem, retāk baltiem plankumiem galvas sānos.
- paksistima Šīs ģints suga ("Paxistima canbyi"), ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu vai zālāja aizstājēju, paklājveida krūms ar blīvu, 5-7 cm augstu lapotni.
- melnkāta skrajsamtīte šīs ģints suga ("Pseudobryum cinclidioides")), kas sastopama samērā bieži auglīgu vai vidēji auglīgu skujkoku un jauktu mežu ieplakās uz pārpurvotas minerālaugsnes un kūdraugsnes, vietām masveidīgi.
- ķirbis Šīs rindas dzimta ("Cucurbitaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, >100 ģinšu, \~900 sugu.
- kosa Šīs rindas dzimta ("Equisetaceae"), daudzgadīgi vienādsporu (izospori), retāk dažādsporu (heterospori) lakstaugi, kam raksturīgs stublāja dalījums posmos un mezglos, mūsdienās sastopama tikai 1 ģints.
- plēvpūpēdis Šīs rindas dzimta ("Hymenogastraceae"), augļķermeņi bumbuļveidīgi, pilnīgi vai daļēji atrodas augsnē; \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- monoblefarīdas Šīs rindas dzimta ("Monoblepharidaeae"), saldūdens saprofīti, kas sastopami uz dažādu koku zariem vai cita substrāta, kur veido smalku pūkveidīgu, pelēcīgu vai brūnganu micēliju, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- najādas Šīs rindas dzimta ("Najadaceae"), viengadīgi vienmājas vai divmāju ūdensaugi, kas aug iesāļos ūdeņos un saldūdeņos, 2 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- pudināt Šķīdināt (kartupeļus, ilgi vārot).
- elektrovirpuļplūsma Šķidrā vai gāzveidīgā vidē norisoša plūsma, kuras cēlonis ir vidē plūstošās elektriskās strāvas mijiedarbība ar šās pašas strāvas radīto magnētisko lauku.
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- uzšķirstīt Šķirstot (grāmatu) atrast (tajā) vajadzīgo vietu.
- atšķirstīt Šķirstot atrast (vajadzīgo vietu tekstā).
- sašķirstīt Šķirstot pazaudēt vajadzīgo vietu.
- piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
- nošķūrēt Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nošļūkt Šļūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nošļukt Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- kišmišs Šo šķirņu grupas vīnogu oga vai ogas.
- Ninmaha Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs - varonis, Enlila dēls, augu valsts, auglības un kara dievs.
- zigzagdūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens - zigzaga veidošana.
- dūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens (ar adatu un diegu veidojot izšuvuma rakstus vai sasaistot materiālu).
- spoguļklape Švertlaivas spogulī izveidota atvere (ūdens izvadīšanai) ar atsperīgu vāku.
- smaukšēt Švīkstēt, plīkšķēt, kā pātagu vicinot.
- nošvīkstēt Švīkstot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- švīts Švītīgs vīrietis; iedomīgi grezns, ārīgi smalks.
- ģedovščina T. s. ārpusreglamenta attiecības armijā, savdabīga vecuma hierarhijas absolutizācija vecāka iesaukuma un jaunāka iesaukuma dienējošo attiecībās; veco uzkundzēšanās jaunajiem.
- zubriķe Tā (parasti skolniece), kas daudz, arī pārmērīgi vai bez izpratnes, mācās.
- cikla pārķere tāda centrālā procesora darba cikla izmantošana, kas ļauj periodiski pārtvert atsevišķus pamatatmiņas darba ciklus un nodrošināt vienlaicīgu vairāku datu apstrādes un perifērijas ierīču operāciju veikšanu vai zināmu to izpildes pārklāšanos.
- valodspecifisks tāda valodas iezīme, kas piemīt, ir raksturīga vai ir piemērojama tikai kādai konkrētai valodai vai valodu grupai.
- bezmalas Tāda virsma, kurai nav robežu; bezgalīga vai slēgta virsma (lodes u. tml. virsma).
- muļķudrošs Tādas ierīces vai programmas, kas aizsargātas pret nemākulīgu vai neuzmanīgu izmantošanu.
- kazzobains Tāds (audekls), kurā ir cilpas, negludumi u. tml., kas radušies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- bezlapains Tāds (augs vai tā daļa), kam nav lapu.
- pārkoksnējies Tāds (augs vai tā daļa), kura šūnās ir pastiprināti veidojies lignīns un celuloze.
- vējlauzts Tāds (koks), kas ir lūzis vētrā, spēcīgā vējā.
- ilggadīgs Tāds (lakstaugs vai puskrūms), kas aug trīs vai vairākus gadus; daudzgadīgs.
- daudzgadīgs Tāds (lakstaugs vai puskrūms), kas aug trīs vai vairākus gadus.
- pēdējais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam nekas cits neseko; pretstats: pirmais.
- sākotnējs Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko.
- knābjains Tāds (piemēram, kukainis), kam ir knābim līdzīgs veidojums.
- cits Tāds (tas), kas ir ļoti atšķirīgs vai pavisam pretējs (gaidītajam, parastajam).
- attālinātais darbs tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
- viesuļains Tāds, kad ir viesulis (par laikapstākļiem, laikposmu), tāds, kur ir viesulis, arī tāds, kas ir līdzīgs viesulim.
- bezsniega Tāds, kad nav sniega vai kad sniega ir maz (par laika posmu, laika apstākļiem).
- spurains Tāds, kam apmatojumā, apspalvojumā ir atsevišķi nepiekļāvīgi veidojumi (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- stings Tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
- nelīdzens Tāds, kam ir (parasti nevēlami) līkumi, atkāpes no vajadzīgā virziena.
- atskabargains Tāds, kam ir atskabarga vai atskabargas.
- līknadzītis Tāds, kam ir līki nagi vai pirksti.
- prasīgs Tāds, kam ir nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
- piecstarains Tāds, kam ir pieci stari; tāds, kam ir pieci stariem līdzīgi veidojumi.
- stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piemēram, slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- pinkains Tāds, kam ir pinkām līdzīgi veidojumi.
- sekstains Tāds, kam ir putna sekstes forma, veids; tāds, kam ir putna sekstei līdzīgi veidojumi.
- ragains Tāds, kam ir ragi vai ragveida izaugumi (par dzīvniekiem, to galvām).
- viegls Tāds, kam ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas nav smagnējs (par kustībām).
- pašaurs Tāds, kam ir raksturīga vērstība uz samērā niecīgu, nepietiekami plašu objektu daudzumu (par interesēm, garīgo darbību u. tml.).
- posmsecīgs Tāds, kam ir raksturīga viena (norises, procesa) posma pakāpeniska, secīga nomaiņa ar otru.
- līgans Tāds, kam ir raksturīga vienmērīga šūpošanās (par gaitu); tāds, kas pārvietojas, vienmērīgi šūpojoties.
- smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma, graciozitātes trūkums (par kustībām); tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piemēram, lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piemēram, ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
- plakans Tāds, kam ir raksturīgs vienpusīgums, šauri uzskati, šaura izpratne.
- garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām).
- ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē).
- ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
- zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- kārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (parasti pēc kāda priekšmeta).
- naudaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
- varaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
- kārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme, alkas (piemēram, pēc kādas darbības, dzīves veida).
- tīklains Tāds, kam ir tīklam (1) līdzīgi veidojumi.
- virpuļveida Tāds, kam ir virpuļa (1) veids, tāds, kas ir līdzīgs virpulim (1).
- paklibs Tāds, kam kājas nav pilnīgi vienāda garuma (parasti par galdu, gultu, krēslu).
- mazprasīgs Tāds, kam nav nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
- patukšs Tāds, kam piemīt samērā maz garīgu vērtību (par cilvēku).
- plikgalvains Tāds, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu (par cilvēkiem).
- eksergonisks Tāds, kam raksturīga vai ko pavada enerģijas atbrīvošanās.
- viegls Tāds, kam raksturīga veiklība, graciozitāte (par ķermeņa daļām, ķermeni).
- atraisīts Tāds, kam raksturīgas brīvas, vieglas kustības; tāds, kam raksturīgs vieglums, dabiskums.
- viļņains Tāds, kam raksturīgi viļņiem (1) līdzīgi, secīgi pacēlumi, arī tāds, kam raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- atklāts Tāds, kam raksturīgs vaļsirdīgums, tiešums.
- blenze Tāds, kas akls, vājredzīgs vai savā rīcībā nedrošs.
- citoplazmatisks Tāds, kas attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām.
- paramedicīnisks Tāds, kas attiecas uz medicīnas profesiju lietišķā nozīmē, darbojas medicīnai radniecīgā vai ar to saistītā nozarē.
- internacionāls Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas ir tām kopīgs vai raksturīgs; starptautisks.
- proksimobukāls Tāds, kas attiecas uz zoba proksimālo un vaiga virsmu.
- bezlaika Tāds, kas iestājas vai notiek pirms (parastā, vajadzīgā vai noteiktā) laika.
- soliters Tāds, kas ir (aug) viens pats.
- pilnīgs Tāds, kas ir fiziski un garīgi vesels.
- galvains Tāds, kas ir līdzīgs galvai, atgādina galvu; tāds, kam ir galvai līdzīgi veidojumi.
- vējzivjveidīgs Tāds, kas ir līdzīgs vējzivij.
- vispārnozīmīgs Tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem.
- līmains Tāds, kas ir pārklāts ar lipīgu vielu; lipīgs.
- adekvāts Tāds, kas ir pilnīgi vienāds ar otru; pilnīgi atbilstošs.
- vācisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts vācu valodā; raksturīgs vācu valodai, saistīts ar to; raksturīgs vāciešiem.
- kundzisks Tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīves veidam; pārspīlēti grezns, dārgs, lepns.
- vecenīgs Tāds, kas ir raksturīgs vecai sievietei.
- viensētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs viensētai vai viensētniekam; tāds, kurā izpaužas kas viensētai vai viensētniekam raksturīgs.
- vispārcilvēcisks Tāds, kas ir raksturīgs visiem cilvēkiem, visai cilvēcei; tāds, kurā izpaužas visiem cilvēkiem, visai cilvēcei raksturīgas īpašības.
- radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna (parasti garīgu vērtību) veidošanas procesu, tam raksturīgs.
- vadītspējīgs Tāds, kas ir spējīgs vadīt (ko).
- radiāls Tāds, kas ir starveidīgi virzīts prom no kāda centra vai uz to; tāds, kas ir saistīts ar rādiusu, tāds, kam ir rādiusa virziens.
- liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi; tāds, kas izpaužas iespējami pilnīgi vai augstā pakāpē.
- krietns Tāds, kas labi, apzinīgi veic savu darbu, izpilda sava pienākumu; arī godīgs.
- veselīgs Tāds, kas labvēlīgi ietekmē veselību, tāds, kas ir noderīgs veselības uzlabošanai, nostiprināšanai, saglabāšanai (piemēram, par uzturvielām, vidi, darbībām).
- simpātisks Tāds, kas līdzīgā veidā rodas citā organisma simetriski vai blakus esošā vietā.
- vēžveidīgs Tāds, kas līdzīgs vēzim 2 (1), tam raksturīgs.
- vēžveidīgs Tāds, kas līdzīgs vēzim 2 (2), tam raksturīgs.
- kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam); tāds, kam piemīt spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
- nedzīvs Tāds, kas nav apdzīvots, tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz (par teritoriju).
- pusvesals Tāds, kas nav pilnīgi vesels.
- pusvesels Tāds, kas nav pilnīgi vesels.
- uzplijīgs Tāds, kas nekautrīgi, uzmācīgi vēršas pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- slikts Tāds, kas nemākulīgi, neapzinīgi veic savu darbu, pienākumu.
- nedzīvs Tāds, kas nepieder pie dzīvnieku vai augu valsts.
- vēlīns Tāds, kas parādās pēc citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vairs nav.
- vēls Tāds, kas parādās pēc citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vairs nav.
- agrīns Tāds, kas parādās pirms citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vēl nav; agrs (3).
- trakalis Tāds, kas pats ir traks, pārdrošs, pārgalvīgs vai var citu par tādu padarīt.
- sprogains Tāds, kas pēc formas atgādina sprogas; tāds, kam ir sprogām līdzīgi veidojumi.
- vatveida Tāds, kas pēc uzbūves, struktūras ir līdzīgs vatei, atgādina vati.
- ūdens tāds, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās (par augiem); tāds, kas visu dzīvi pavada ūdenī, arī tāds, kas uzturas pie ūdenstilpēm un barību iegūst vai var iegūt tālās (par dzīvniekiem).
- rentgencaurlaidīgs Tāds, kas pilnīgi vai daļēji laiž cauri rentgenstarojumu.
- neass Tāds, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis savu noteiktību, skaidrību (par psihisku stāvokli).
- ploskis Tāds, kas ploskā, nevīžīgi valkā iet, staigā.
- labs Tāds, kas prasmīgi, apzinīgi veic savu darbu, pienākumu.
- pilsētveidojošs Tāds, kas rada pilsētai raksturīgu vidi, ainavu; tāds, kam ir pilsētas veidotājas funkcijas.
- vecenisks Tāds, kas raksturīgs vecai sievietei, vecenei.
- eļļīgs Tāds, kas satur eļļu (vai eļļai līdzīgu vielu).
- saimniecisks Tāds, kas spēj lietpratīgi veikt ar praktisko dzīvi saistītos darbus, pasākumus; tāds, kas prot racionāli izmantot materiālās vērtības, naudas līdzekļus.
- neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (infekcijas slimību izraisītāju, indīgu vielu) iedarbībai un pārvarēt to.
- arenogēns Tāds, kas spēj radīt vienīgi vīriešu dzimuma pēcnācējus.
- nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- vizmains Tāds, kas vizmo, tāds, kam ir raksturīga vizma (1).
- vizuļains Tāds, kas vizuļo, tāds, kam ir raksturīgi vizuļi 1 (2).
- peptīderģisks Tāds, ko aktivē peptīdhormons vai neiropeptīds, kas ir tiem raksturīgs vai kas tos sekretē.
- vienreizējs Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi, vienā reize; tāds, kas attiecināts uz vienu reizi, arī tāds, kas noderīgs vienai reizei.
- spurains Tāds, ko klāj apmatojums, kurā ir atsevišķi, nepiekļāvīgi veidojumi (par ķermeņa daļām).
- intersubjektīvs Tāds, ko līdzīgā veidā uztver vairāk nekā viens subjekts; kopīgs diviem vai vairākiem subjektiem.
- ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- pusotrjūga Tāds, ko velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi.
- pusotrzirga Tāds, ko velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi.
- divbalsīgs Tāds, ko vienlaicīgi veido, rada divas balsis.
- septiņbalsīgs Tāds, ko vienlaicīgi veido, rada septiņas balsis.
- trīsbalsīgs Tāds, ko vienlaicīgi veido, rada trīs balsis.
- pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- adatains Tāds, kur ir daudz adatām līdzīgu veidojumu.
- krāšņs Tāds, kur ir izcili bagātīga, skaista augu valsts, izcili skaistas reljefa formas (par vietu, apvidu, ainavu).
- bangaiņš Tāds, kur ir lieli, spēcīgi viļņi.
- rimbuļains Tāds, kur ir nelieli apļi, nelieliem apļiem līdzīgi veidojumi.
- stīgains Tāds, kur ir stīgām līdzīgi veidojumi.
- stīgaiņš Tāds, kur ir stīgām līdzīgi veidojumi.
- stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
- secīgs Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā; tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
- vijīgs Tāds, kura elementi raksturīgi vijai (1); bez krasiem izliekumiem, stūriem (par ornamentu, tā līnijām, mākslas darbu, ko veido vai rotā ar šādiem ornamentiem, to līnijām).
- rezolutīvs Tāds, kurā ir ietverti atzinumi, secinājumi, lemjoši ieteikumi galīgā veidā (par dokumentiem).
- skrimšļains Tāds, kurā ir skrimšļiem līdzīgi veidojumi.
- krietns Tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, derīgs, atzinīgi vērtēts.
- iznīcinošs Tāds, kurā izpaužas ļoti naidīga vai nicinoša attieksme.
- nepacietīgs Tāds, kurā izpaužas stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- atklāts Tāds, kurā izpaužas vaļsirdība, arī patiesīgums; tāds, kam raksturīga vaļsirdība, arī patiesīgums.
- skaistvārdīgs Tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists; tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu.
- bezkontaktu Tāds, kurā nav kustīgu vai slīdošu kontaktu (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām).
- vienādgraudains Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgi vienādi graudi.
- šahveida Tāds, kura veidojums ir līdzīgs vienas krāsas lauciņu izvietojumam šaha galdiņā.
- virsrakstjosla Taisnstūrveida josla loga augšējā daļā, kur norādīts loga vai tajā redzamā dokumenta nosaukums, tā krāsa norāda, vai logs ir aktīvs.
- slūpe Takelējums, kam raksturīgs viens masts ar slīpajām burām.
- puraščarana Tantriska pūdža, ko izpilda tūlīt pēc iesvētīšanas; dažkārt tā var ilgt vairākas dienas.
- Tanganjika Tanzānijas kontinentālā daļa ("Tanganyika"), platība - 939000 kvadrātkilometru, kā neatkarīga valsts pastāvēja no 09.12.1961. līdz 26.04.1964., kad tai apvienojoties ar Zanzibāru izveidojās Tanzānija.
- zubrila Tas (parasti skolēns), kas daudz, arī pārmērīgi vai bez izpratnes, mācās.
- bubuļbārdis Tas, ar ko baida kādu (piemēram, bārdains, dusmīgs vecis, arī cita būtne).
- strīdus ābols tas, kas atkārtoti, pastāvīgi vai ilgstoši rada strīdu, strīda priekšmets.
- jauns Tas, kas radies nesen, top, aug, veidojas; tas, kas virza attīstību.
- velosargs Tas, kas sargā velosipēdu; elektroniska velosipēda drošības sistēma.
- senkode Tauriņu kārtas dzimta ("Eriocraniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-16 mm), galva samērā liela, ar dzeltenīgu vai brūnpelēku apmatojumu, Eirāzijā \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- pundurpūcīte Tauriņu kārtas dzimta ("Nolidae"), nelieli tauriņi ar 12-22 mm spārnu plētumu, kāpuri dzeltenīgi vai brūngani, klāti ar matu pušķīšiem, Latvijā konstatētas 5 sugas; senāk dēvēta pa pundurvērpēju dzimtu.
- ķērpjlācītis Tauriņu kārtas lācīšu dzimtas apakšdzimta ("Lithosiinae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 25-60 mm), krāsa gk. pelēcīga vai dzeltenīga, kāpuri klāti ar matu pušķīšiem, dzīvo uz ķērpjiem, sūnām, piepēm, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- aunazirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cicer"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi; pārsvarā audzē zemēs ar sausu klimatu.
- dedestiņas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lathyrus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar dažādas krāsas ziediem \~110 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- vanagnadziņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lotus"), viengadīgi vai daudzgadīgi cerojoši lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- vīķis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Vicia"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs augs ar pamīšus sakārtotām lapām un gaiši violetiem ziediem.
- mosi Tauta Burkinafaso, Ganā, Kotdivuārā, Mali, pieder pie bantu saimes guru grupas, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - musulmaņi, kristieši.
- miaotse Tauta Dienvidķīnā no tai tautu grupas, runā siamiešu valodai radniecīgu valodu.
- ekoji Tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu.
- tivi Tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu.
- miengi Tauta, dzīvo Annamas kalnu priekškalnē, Vjetnamas ziemeļu un centrālajā daļā, tuvu radniecīgi vjetnamiešiem, īpatnējas materiālās kultūras iezīmes (bambusa mājas uz pāļiem u. c.), senču kults, ticība dažādiem gariem; miongi.
- bangali Tauta, dzīvo gk. Kongo vidusteces apvidū, valoda (lingala) pieder pie bantu saimes Kongo grupas (rakstība latīņu alfabētā), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi.
- bateki Tauta, dzīvo Kongo vidusteces apvidū, abās Kongo republikās, arī Gabonas dienvidaustrumos, valoda (kiteke) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
- basakati Tauta, dzīvo Kongo vidusteces apvidū, abās Kongo republikās, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- senufi Tauta, dzīvo Kotdivuāras ziemeļaustrumos, Mali dienvidaustrumos un Burkinafaso rietumos, valoda pieder pie Nigeras-Kongo valodu guru grupas, iedalās ciltīs (folo, gimini, karabori, kofoli), vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- temi Tauta, dzīvo Togo vidienē, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, senie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- referendums Tautas balsošana par svarīgu valsts dzīves jautājumu (piemēram, par likumu, valsts iekārtu, politisku priekšlikumu).
- tautas celtniecība tautas materiālās kultūras sastāvdaļa, celtniecība, kurā tiek radīti tikai attiecīgajam etnosam raksturīgi būvmākslas paraugi vai to elementi.
- apela Tautas sapulce Senajā Spartā, kas tika sasaukta reizi mēnesī, piedalījās 30 g. vecumu sasnieguši pilsoņi, tā apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus, balsoja kliedzot.
- eklēsija Tautas sapulce Senajās Atēnās, kas īstenoja likumdošanas, izpildu un tiesu varu, vēlēja amatpersonas, tajā varēja piedalīties visi 20 g. vecumu sasniegušie pilsoņi.
- plānsaimniecība Tautsaimniecības iekārtas veids, kur iedzīvotāju saimniecisko dzīvi brīvā tirgus vietā pilnīgi vai daļēji regulē centrālo iestāžu lēmumi.
- notecēt Teciņus virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- notecēt Teciņus virzīties un pabeigt virzīties Ielā, nost, gar (ko).
- tipveida tehnoloģiskais process tehnoloģiskais process, kurā tehnoloģisko operāciju un pāreju lielākās daļas saturs un izpildes secība ir kopīga veselai ražojumu grupai ar kopīgām konstruktīvi tehnoloģiskām pazīmēm.
- izejviela Tehnoloģisks dzīvnieku un augu valsts materiāls, kas veido kāda produkta pamatu.
- ūdens sagatavošana tehnoloģisku operāciju kopums, kurā no dabiska ūdens avota ņemtais ūdens iegūst patērētāja prasībām atbilstošu kvalitāti; ūdens sagatavošanā ietilpst ūdens dzidrināšana (mehānisko piemaisījumu un koloidālo daļiņu atdalīšana), ūdens mīkstināšana (Ca un Mg jonu atdalīšana), pilnīga vai daļēja sāļu atdalīšana (demineralizācija), ūdens deaerācija, stabilizācija, fluorēšana, hlorēšana un ozonēšana.
- vienkāršs teikuma loceklis teikuma loceklis, ko veido patstāvīgs vārds noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdu - prievārdu, partikulu vai palīgdarbības vārdu.
- salikts teikuma loceklis teikuma loceklis, ko veido vairāki patstāvīgi vārdi noteiktās gramatiskās formās.
- notecēt Tekot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, km u. tml.).
- citvalodas iespraudums tekstā iekļauts vārds, relatīvi stabila vārdkopa vai neliels izteikums no šī teksta valodas atšķirīgā valodā.
- tvaicēšana Tekstilizstrādājumu apstrāde ar tvaiku; lieto dažādos apdares procesos patstāvīgi vai kā tehnoloģisku paņēmienu procesu intensificēšanai.
- blankēšana Televīzijas signāla daļas likvidēšana nolūkā izdzēst nevēlamas daļas un veidot vajadzīgā veida un garuma vilni.
- fantasmagorija Tēli, ainas, kas veidojas slimīgā iztēlē, murgu vīzija.
- popārts Tēlotajas mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi veidojumi no reāliem priekšmetiem, apkārtējās vides fragmentiem u. tml.
- spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
- andri Telugi - tauta, dzīvo Indijā, Āndhra Pradēša štata pamatiedzīvotāji, runā telugu valodā, kas pieder pie dravīdu valodām.
- nubuks Teļa vai vērša āda, kas pēc apstrādes ieguvusi samtainu, zamšādai līdzīgu virsmu.
- stiklošanās temperatūra temperatūra, kurā amorfi materiāli dziestot pāriet no elastīga vai viskozi plūstoša stāvokļa stiklveida stāvoklī.
- demitoloģizācija Teoloģiska Rakstu skaidrošanas metode (20. gs.), kuras lietotāji uzskata, ka Bībele sarakstīta mitoloģiskā valodā, un mēģina tajā ietverto kristīgo vēsti atveidot eksistenciālās filozofijas jēdzienos.
- saimniecību formas teorētisks koku sugu vai to grupu dalījums pēc ekonomiskiem, dabas un vēsturiskiem apstākļiem; realizējot mežsaimniecības pasākumus, šis iedalījums konkrētos apstākļos dod iespēju veiksmīgāk sasniegt izvirzītos mērķus.
- savanna Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas.
- rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības.
- saindēta zona teritorija, kurā ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- trulais terminālis terminālis, kas nevar patstāvīgi veikt datu apstrādi un kas kalpo kā attāla datora ievadizvades ierīce.
- zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
- 2. bauslis Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
- soda ietveršana tiek piemērota gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu; galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākā vai arī pilnīgi vai daļēji sakaitot piespriestos sodus.
- noirties Tiekot irtam, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- nokalpot Tiekot lietotam, izmantotam, pilnīgi vai daļēji zaudēt nepieciešamās īpašības.
- nolidot Tiekot mestam, virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties (par priekšmetiem); virzīties ar gaisa plūsmu (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- mīties Tiekot nekārtīgi valkātam, virzīties (uz āru) - par apavu daļām.
- nosālīties Tiekot sālītam, sasniegt vajadzīgo gatavības pakāpi.
- nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana.
- zvērināto tiesa tiesa, kuras sastāvā ir viens vai vairāki pastāvīgie profesionālie tiesneši un zvērinātie piesēdētāji (zvērināto kolēģija, žūrija), pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas un tiesu debatēm zvērinātie vieni paši izlemj fakta jautājumu un paziņo savu verdiktu - tiesājamais ir vainīgs vai nevainīgs, pamatojoties uz šo spriedumu, pastāvīgie tiesneši pieņem tiesas spriedumu - notiesā, nosakot konkrētu sodu vai attaisno.
- veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes pieņemta likuma stāšanos spēkā.
- izglītības programmas akreditācija tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi; akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti.
- izmeklēšanas tiesnesis tiesnesis, kuram pastāvīgi vai uz noteiktu laiku uzlikts par pienākumu izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu.
- kopiena Tiešo ražotāju sociāls kolektīvs, kam bija kopīgs ražošanas līdzekļu īpašums un pilnīga vai daļēja pašpārvalde.
- Sedas pilsētas lauku teritorija tika izveidota 1991. g. iekļaujot tajā daļas no pirmskara Trikātas, Lugažu, Ērģemes un Jērcēnu pagastu, 2009. g. visa teritorija iekļauta Jērcēnu pagastā.
- vēja vēsma tikko manāms, niecīgs vējš.
- grenadins Tīklveidīgs vilnas, zīda vai kokvilnas audums ar ieaustām raibas dzijas lāsītēm.
- izkrist Tikt atraidītam, neiegūt gribēto, nesasniegt vēlamo.
- apmiglot Tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam ar nosēdušos miglu; pārklāties (ar miglu, garaiņiem u. tml.); apmigloties.
- uzņemt Tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam (ar kravu, degvielu); arī būt tādam, kurā tiek ievietota, iepildīta (krava, degviela u. tml.) - par transportlīdzekli.
- estakāde tiltam līdzīga virszemes (virsūdens) būve, kas paredzēta zemes uzbēruma aizstāšanai, satiksmes izkārtošanai dažādos līmeņos, inženiertīklu (piem., siltumtrases) ierīkošanai; arī spēkratu novietošanai augstākā līmenī, lai atvieglotu piekļuvi to apakšējām daļām
- pietīt Tinot (piemēram, atritināto dziju), pabeigt veidot (kamolu).
- notipināt Tipinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- karnaubvasks Tipiski augu vaski, ko iegūst, izvārot ar ūdeni Brazīlijas vēdekļpalmas ("Copernica cerifera") daļas; pārtikas piedeva E903, glazētājviela, struktūras veidotājs, reti, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, kuņģa kairinājumu.
- dominējošais stāvoklis tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem.
- nočumalāt Tīrīt (ogu vai pupu) čaumalas vai pākstis.
- tīruma tītenis tīteņu suga ("Convolvulus arvensis"), daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs.
- vārdu formula tradicionāls, nemainīgs vārdu savienojums, teksts (parasti reliģijā, maģijā).
- transplantāts transplantācijas materiāls - audi, orgāns u. tml., arī mākslīgs veidojums.
- kamanas Transportlīdzeklis cilvēku vešanai pa sniega vai ledus ceļiem.
- novietošana transportlīdzekļa noteiktas atrašanās vietas ieņemšana. Transportlīdzekli var novietot novietnē īslaicīgi vai arī apmešanās vietā - ilgākam laikam.
- indēt Traucēt vai paralizēt organisma funkcijas (par indīgu vielu, tās iedarbību).
- triedrs Triju lineāri neatkarīgu vektoru sistēma, ko telpā izmanto par bāzi citu vektoru izteikšanai.
- pikrīnskābe trinitrofenols (NO~2~)C~6~H~2~OH, koši dzeltens aromātisks savienojums, eksplozīva, indīga viela.
- trīsēji Trīs atšķirīgu veidu, atšķirīgu grupu u. tml.
- tīrelis Tuksnesīgs vai mežonīgs apvidus.
- oāze Tuksneša vai pustuksneša vieta, kur ir bagātīga augu valsts, arī attīstīta zemkopība.
- ķēgot Tūļīgi vai neveikli strādāt.
- čammāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi ko darīt; nevīžīgi vākt (piemēram, ko kopā).
- efendi Turcijā - kungs; pieklājīga vīriešu uzrunāšanas forma.
- savināt Tuvināt, censties padarīt par sev garīgi vai citādā ziņā tuviem.
- dvīņsugas Tuvu radniecīgas augu vai dzīvnieku sugas, kas cita citu it kā aizstāj dažādos areālos vai vienā areālā bet dažādos ekoloģiskajos apstākļos.
- vikariāti Tuvu radniecīgas augu vai dzīvnieku sugas, kas dažādos areālos viena otru nomaina vai viena areāla robežās sastopamas dažādās ekoloģiskajās nišās.
- valodu grupa tuvu radniecīgu valodu kopa, kas attīstījusies, nošķiroties valodu saimes pirmvalodas dialektiem, piemēram, indoeiropiešu valodu saimē ietilpst baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, slāvu, indiešu, irāņu un citas valodu grupas.
- vāde Ūdens no kausēta sniega vai ledus.
- bioķīmiskais skābekļa patēriņš ūdens piesārņotības raksturotājs - skābekļa daudzums miligramos, kas vajadzīgs vienā litrā esošo vielu bioķīmiskai oksidēšanai.
- dzirnavezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
- dzirnezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
- pasātu viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas noturīgu vēju darbībā.
- aizsprosta ekrāns ūdensnecaurlaidīga vai mazcaurlaidīga konstrukcija, ko ierīko uz aizsprosta nogāzēm, lai samazinātos ūdens filtrācija.
- uguns ceļš uguns aktīva vieta, kur saskaņā ar tautas priekšstatiem nedrīkstēja celt māju vai kādu citu ēku, jo - uzskatīja - ēka nodegs vai tajā iespers pērkons.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
- mufelis Ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera vai trauks.
- Kerulena Upe Centrālajā Āzijā (mong. val. "Kherueln"), Mongolijā un Ķīnā, garums - 1264 km (Mongolijā 1090 km), sākas Henteja grēdas dienvidaustrumu nogāzēs 1750 m vjl., ietek Dalainora ezerā.
- Mureša Upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša.
- teleķinētisks Uz teleķinēzi attiecīgs vai ar to saistīts.
- akropetāls Uz virsotni vērsts, kad auga visjaunākās daļas atrodas vistuvāk virsotnei.
- ietrenkt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- ietriekt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- iedzīt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks), strauji atkāpjoties, ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- pielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru uzkrāt, arī bagātināt garīgo vērtību kopumu.
- eskapisms Uzmācīga vēlēšanās izvairīties no īstenības un iegrimt ilūziju pasaulē; seksuālās fantāzijas.
- perseverācija Uzmācīga vienu un to pašu kustību, tēlu, domu atkārtošanās; rodas gan spēcīgu pārdzīvojumu, gan centrālās nervu sistēmas saslimšanas gadījumos.
- kremināties Uzmācīgi virsū līst.
- pietillināt Uzmanīgi pienest (kaut ko smagu vai trauslu).
- uzmanīt Uzmanīgi vērot (kādu, tā rīcību), lai ko uzzinātu, izvairītos no kā u. tml.
- uzmanīt Uzmanīgi vērot (piemēram, kādu vietu), sekot (piemēram, kādam informācijas līdzeklim), lai ieraudzītu ko gaidītu, iegūtu kādu informāciju u. tml.
- turēt acis vaļā uzmanīgi vērot; uzmanīties.
- apvērot Uzmanīgi vērot.
- zīmot Uzmanīgi vērot.
- noglūnēt Uzmanīgi, piesardzīgi vērojot, izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu).
- lokauts Uzņēmuma slēgšana un algotā personāla pilnīga vai grupveida atlaišana konflikta dēļ.
- blazēts Uzpūtīgi vienaldzīgs.
- dvēsele Uzruna ar svinīgu vai lirisku mīlināmu nokrāsu.
- solipsisms uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
- apzīmogot Uzspiest zīmogu vai zīmogus (kam).
- uzpolsterēt Uzstiprināt attiecīgu veidojumu (ķermeņa daļai), lai (tai) piešķirtu vēlamo formu.
- skrejvabole vaboļu kārtas plēsīgo vaboļu apakškārtas dzimta ("Carabidae"), kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas un lielas, tumšas, reizumis metāliski zaigojošas vaboles, >50000 sugu, Latvijā konstatēts >310 sugu.
- Hindenburgs Vācu dirižablis, 245 m garš, 44,5 m augsts, 1936.-1937. g. veica regulārus pasažieru pārvadājumus pa maršrutu Vācija-ASV, pēc tā aizdegšanās pasažieru pārvadājumi ar dirižabļiem tika pārtraukti.
- Hindenburgs Vācu militārs darbinieks ("Paul fon Hindenburg", 1847.-1934. g.), no 1925. g. valsts prezidents, kopā ar E. Ludendorfu bija izcilākie Vācijas armijas komandieri 1. pasaules kara laikā.
- Frauenburga Vācu ordeņa mūra pils tagadējās Saldus pilsētas vietā, ko uzcēla 15. gs. sākumā un 1505. g. vēstures avotos minēts arī tās pilsētas iecirknis, pils iznīcināta Ziemeļu kara laikā un lielā mēra laikā 1710.-1711. g. lielākā daļa apkārtnes iedzīvotāju aizgāja bojā.
- koleģialitāte Vadība, ko realizē kolēģija (1); attiecīgā vadības forma.
- novadīt Vadīt (transportlīdzekli) un pabeigt vadīt lejā, nost, gar (ko).
- novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (dzīvnieku kā, parasti jājot, braucot).
- novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (transportlīdzekli kā).
- izvagot Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
- novagot Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
- izvagot Vagot un pabeigt vagot (stādījumus).
- novagāt Vagot un pabeigt vagot.
- gnatorāģija Vaiga vai žokļa gļotādas asiņošana.
- vaigvaigā Vaigu vaigā.
- Stropharia coronilla vainaga virpainīte.
- galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam).
- spītars Vaiņaga veids, kas rotāts ar brokātu un visādu krāsu zīlēm vai metāla ripiņām.
- spīters Vaiņaga veids, kas rotāts ar brokātu un visādu krāsu zīlēm vai metāla ripiņām.
- piegažam Vairāk nekā nepieciešams, pienācīgā veidā, turklāt.
- Baratdajas salas vairākas salas Moluku salu grupā, Indonēzijā ("Barat Daja"), Bandas jūras dienvidu daļā, platība - \~7000 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 1412 m, vairāki darbīgi vulkāni.
- mesa Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - katoļu liturģijas mūzikas daļa.
- rekviēms Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - šādas mises mūzikas daļa.
- mētāties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu).
- svaidīties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru).
- atraustīt Vairākkārtīgi vai daudzkārt raustīt.
- brāžāt Vairākkārtīgi vai ilgāku laiku berzt, berzēt.
- atgraizīt Vairākkārtīgi vai vairākus objektus griežot saīsināt, nolīdzināt.
- viedais terminālis vairāklietotāju sistēmu terminālis, kuram ir savas datu apstrādes ierīces un ar kuru var ne tikai izgūt datus no resursdatora, bet arī patstāvīgi veikt datu apstrādi.
- brenc- Vairākos ķīmiskos savienojumos sastopamais priedēklis, norāda, ka attiecīgā viela iegūta karsējot tālāk minēto vielu.
- pauts Vairāku augu sugu, ar attiecīga veida ziedu formu, nosaukums.
- dietilparanitrofeniltiofosfāts Vairāku fosfororganisko preparātu, akaricīdu un insekticīdu (piemēram, tiofosa) iedarbīgā viela - (C2H5O)2PSOC6H4NO2.
- analītiska leksiska vienība vairāku šķirti rakstītu vārdu apvienojums vienā leksiskā vienībā, kas var būt patstāvīgu vārdu savienojums, palīgvārdu savienojums, vai arī palīgvārda un patstāvīga vārda kombinācija.
- Veronica scutellata vairoga veronika.
- Marasmius androsaceus vairoga vītene.
- vairvasiņa vairpumpuram un sīpoliņam līdzīgs veidojums ziedkopā vai lapas žāklē, no kura veģetatīvi attīstās jauns augs.
- Ahileja papēdis vāja, vārīga vieta; galvenais trūkums.
- ādenieks Vājš, zirgs, govs, kuru vienīgā vērtība ir āda.
- spiegot Vākt, zagt valsts vai militāru noslēpumu saturošas ziņas ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
- novāķēt Vāķēt (visu laikposmu) un pabeigt vāķēt.
- diadēms Valdnieka kronis; galvas rota vainaga veidā ar dārgakmeņiem.
- kungs Valdnieks (piemēram, karalis), kam ir vienpersonīga vara.
- varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
- sliepslenderis Valgu vijējs.
- Pedele Valkas pilsētas nosaukums dažos 13. gs vēstures avotos.
- noiet Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
- nostaigāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
- novalkāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
- sinhronizētās multivides integrācijas valoda valoda multivides satura sinhronizēšanai globālajā tīmeklī, tās sintakse ir līdzīga valodas _HTML_ sintaksei, un tā ļauj vai nu secīgi, vai paralēli izpildīt audio, video vai grafiku.
- bazilekts Valodas paveids, kas tik tālu attālinājies no valodas prestižākās varietātes jeb akrolekta, ka kļuvis gandrīz par citu, patstāvīgu valodu.
- zinātniskās valodas (arī zinātniskais) stils valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam zinātniskos tekstos.
- valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- leksikostatistika Valodas vēsturisko pārmaiņu un radniecīgo valodu atdalīšanās pētniecības metode.
- desemantizēšanās Valodas vienības (parasti vārda vai morfēmas) sākotnējās nozīmes pilnīgs vai daļējs zudums.
- analītiskās valodas valodas, kurām raksturīgs analītisko formu pārsvars; šajās valodās gramatiskās nozīmesgalvenokārt izsaka ar palīgvārda un patstāvīga vārda kombināciju, vārdu kārtu, teikuma intonāciju.
- mūsdienu valodniecība valodniecības apakšnozares, kurās pēta valodu, tās struktūru, funkcionēšanu, stabilo un mainīgo valodas lietojumā
- amnestija Valsts augstākās varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
- totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
- procesa virzītāji valsts pilnvarotas iestādes un amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus vienpersonīgi vai koleģiāli nolūkā uzsākt, vadīt un virzīt kriminālprocesu, lai noskaidrotu lietā patiesību un taisītu pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- Īrija Valsts Rietumeiropā, Īrijas salā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), galvaspilsēta - Dublina, iedalās 29 grāfistēs un 5 pilsētās, robežojas ar Lielbritāniju (Ziemeļīriju); neatkarīga valsts no 1937. g., Lielbritānijas domīnija 1921.-1937. g. (dēvēta arī par Īrijas brīvvalsti), Lielbritānijas kolonija līdz 1921. g.
- sanitarārsts Valsts vai pašvaldības dienesta ārsts, kas uzrauga veselības apstākļus savā darbības apgabalā, rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību pret lipīgām slimībām, par higiēnas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, skolās, pirtīs, tirgos u. tml.
- valūtas "grozs" valūtas kursa rēķināšanas palīgmetode, kur attiecīgo valūtu salīdzina ar vairākām citu valstu valūtām.
- nomegžināt Vaļīgi veidot (adījuma) valdziņus.
- šuplaks Vaļīgs virsģērbs.
- izkratīt visu savu sirdi vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- kratīt savu sirdi vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- izkratīt (visu) (savu) sirdi vaļsirdīgi visu izstāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- veronika vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- dedesiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- dedestiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lauklēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lauklēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēceklis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēces Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēciņa Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēciņas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēciņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēcīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- peļlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- peļzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- peļzirniņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- peļzirniņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- peļzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- peļzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- peļzirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- pļavlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- retējums Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanadži Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanadziņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanadzis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanadzīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanadzīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanaģelis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanaģēlis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanagiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanaglēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanagzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanagzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vējzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vējzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vīka Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vīķis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vīķīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vīks Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirnāji Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirnēji Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirniški Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirnītis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirnuškas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- Vicia cracca vanagu vīķis.
- novāpēt Vāpēt un pabeigt vāpēt.
- suņastes Vāpskaraino salmaugu ģints, vienpusīgu vārpskaru, daudz ziediem un sekstainu ietērpu vārpiņām, divām kausplēksnēm, īsu akotu zieda ārplēksnei.
- gramatikalizācija Vārda patstāvīgās leksiskās nozīmes pilnīga vai daļēja zaudēšana, tam pārejot palīgvārdos vai kļūstot par gramatiskas formas veidotāju afiksu.
- vārddaļa Vārda sastāvdaļa, kam vārdu (īpaši vienvārda terminu) darināšanā ir patstāvīga varddarinašanas līdzekļa funkcija.
- apvidvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā sakopoti kādā apvidū lietoti savdabīgi vārdi.
- eifēmisms Vārds vai teiciens, ko lieto kāda rupja, nepieklājīga vārda vai teiciena, arī intīma vai tabuēta nosaukuma vietā.
- tekstvienība vārds, pieturzīme vai cita vārdam līdzvērtīga valodas apstrādei piemērota teksta vienība
- izvārīt Vārīt un pabeigt vārīt (veļu).
- novārīties Vārīties un pabeigt vārīties.
- ņemt aiz čupra (kādu) varmācīgi vērsties pret kādu.
- izvārtīt Vārtīt un pabeigt vārtīt.
- ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās.
- pievasa Vasa, kas izveidojas no papildu pumpuriem uz auga virszemes daļām.
- kutīns Vaskam līdzīga viela, kas kopā ar celulozi veido augu ādiņu.
- uzvaskot Vaskot un pabeigt vaskot, parasti mazliet.
- novaskot Vaskot un pabeigt vaskot.
- sekundārā lūksne vaskulāro augu vadaudi, kas veidojas kambija šūnām daloties uz āru.
- primārā lūksne vaskulāro augu vadaudi, kas veidojas no prokambija.
- spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
- Onāns Vecās Derības personāžs, kas dzīvoja levirātā ar brāļa atraitni, ar viņu gulēja, taču liedza savu sēklu un līdz ar to leģitīmus pēcnācējus, kas būtu svarīgi viņas sociālajai drošībai un prestižam.
- krunkainis Vecmodīgi vīriešu svārki ar viļņveidīgu krokojumu jostasvietā.
- presbiopija Vecuma redze - acs akomodācijas pavājināšanās, kas rodas cilvēkiem pēc 40 g. vecuma sakarā ar lēcas elastīguma samazināšanos.
- pārnadžu mērķa vecums vecums, kādā izveidojušās vislabākās medību trofejas, dzīves pirmajos gados dzīvniekam strauji veidojas skelets un augšanas procesā uzkrājas ķermeņa masa; staltbriežiem skelets veidojas līdz 7 g. vecumam un tikai pēc tam minerālvielu un organisko vielu pārpalikumi var tikt novirzīti ragu augšanai.
- izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (piemēram, drēbes).
- izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (telpu).
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam); virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
- briedumzari Veģetatīvie (augļu koku) zari, kurus, koku vainagu veidojot, īsi apgriež.
- konstruēt Veidot (mākslas darbu, tā tēlus u. tml.) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
- noaust Veidot un pabeigt veidot (tīklu) - par zirnekļiem.
- nolīkāt Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt; nolīkņāt.
- nolīkņāt Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt.
- asistēt Veikt asistenta (1) pienākumus, būt par speciālista, darbības galvenā, atbildīgā veicēja palīgu.
- spēlēt Veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties.
- paveikt Veikt un pabeigt veikt (darbu, uzdevumu u. tml.).
- nolauzt Veikt un pabeigt veikt (ko grūtu, arī nepatīkamu).
- kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
- zemais putenis vējš pārvieto sausu sniegu līdz 2 m augstumam no sniega virsmas; vēja ātrums ir lielāks par 6 m/s un ir zema gaisa temperatūra; sniegvilksnis.
- blanko vekselis vekselis, kurā nav teksta, bet ir vienīgi vekseļa devēja paraksts.
- dažādvairodži Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi ("Heterstraci"), kas bija 3-150 cm gari ūdensdzīvnieki ar vārpstveidīgu vai plakanu ķermeni un raksturīgu ārējo skeletu no kaula plātnēm un vairogiem, Latvijā konstatētas 50 sugu.
- Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas.
- tamga Vēlāk - zīmogs vai dokuments ar hana zīmogu.
- izavelēties Velēt un pabeigt velēt.
- izvelēties Velēt un pabeigt velēt.
- novelēt Velēt un pabeigt velēt.
- ādibuda vēlīnās mahājānas un vadžrajānas budisma mitoloģijā - visu budu un bodhisatvu avots, tiem visiem kopīgās īstenās būtības personificējums, kas simbolizē mūžīgās esamības garīgo vienotību (un nav nekādā sakarā ar monoteistisko reliģiju dieva, pasaules radītāja izpratni).
- novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- novelt Velt (visu laikposmu) un pabeigt velt.
- noveltnēt Veltnēt un pabeigt veltnēt.
- kinorinhi Veltņtārpu tipa klase ("Kinorhyncha syn. Echinocephala"), ķermenis (garumā 0,1-1 mm) dzeltenīgs vai brūngans, jūrās \~100 sugu, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā \~15 sugu, Latvijā nav pētīti.
- kupols Velve ar puslodes virsmu vai puslodei līdzīgu virsmu.
- novelt Veļot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- novelt Veļot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
- novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piemēram, ķīmijas laboratorijās).
- Pilsberģe Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušā nosaukuma Pilsberga variants.
- vērdiņģis Vērdiņš - agrāku laiku monēta ar mainīgu vērtību.
- vērindzis Vērdiņš - agrāku laiku monēta ar mainīgu vērtību.
- patriarhālā verdzība verdzība, kura saistīta ar naturālo saimniecību un kurai raksturīgs tas, ka vergu īpašnieks un vergs veica darbu kopīgi.
- novergot Vergot (visu laikposmu) un pabeigt vergot.
- agela Vergturu aristrokrātijas pārstāvju dēlu (7-18 g. vecuma) slēgta tipa valsts audzināšanas iestāde senajā Spartā.
- novērpties Vērpjoties, virpuļojot īsu brīdi, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- novērpt Vērpt un pabeigt vērpt.
- kredītzīme Vērtspapīrs, kas līdzīgs valsts aizņēmuma obligācijām.
- sfragistika vēstures palīgdisciplīna, kas pētī zīmogu veidus, formu un saturu, kā arī to tiesisko, vēsturisko un kultūrvēsturusko nozīmi; sigillogrāfija.
- Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē.
- flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); augu valsts.
- etniskā kopība vēsturiski izveidojies stabils iedzīvotāju kopums ar kopīgu valodu, kultūru un etnisko pašapziņu; etnoss.
- tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
- nācija vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, ekonomiskā dzīve, kultūras un psiholoģijas īpatnības, tendence veidot nacionālu valsti.
- kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai); cilvēku garīgās dzīves sfēra.
- Žemaitija Vēsturisks apgabals tagadējās Lietuvas ziemeļrietumu daļā, kas 13. gs. bija neatkarīga valsts, 13. gs. beigās to iekaroja Vācu ordenis, 15. gs. atbrīvojās un apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti.
- Radžputāna Vēsturisks novads Indijas ziemeļrietumu daļā, kur XIII-XIX gs. bijis \~20 neatkarīgu valstiņu, 1818.-1947. g. Anglijas pakļautībā, kopš 1950. g. ietilpst Rādžastānas štatā.
- izaarpavāties Vētīt un pabeigt vētīt (ar vētījamo mašīnu).
- izvētīt Vētīt un pabeigt vētīt.
- novētīt Vētīt un pabeigt vētīt.
- pilnkustības videoadapters videoadapters, kas nodrošina kustīgu videoattēlu izspīdināšanu datora displeja ekrāna logā.
- kombinēbiksītes viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju; tedijs.
- mediterrāns Vidusjūras apgabalam piederīgs vai raksturīgs.
- marāni Viduslaiku Spānijā - ebreji un mauri, kas formāli bija pieņēmuši kristīgo ticību, bet slepeni turējās pie savas vecās reliģijas; tos nežēlīgi vajāja inkvizīcija.
- konsultēšanās Viedokļu apmaiņa un dialoga veidošana starp pušu pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- kaleša Viegli četrriteņu rati ar nolaižamu jumtu un atsevišķu sēdekli pajūga vadītājam.
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
- noslīdēt Viegli, slīdoši pārvietojoties, virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- noslīdēt Viegli, slīdoši virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- grēkpraulis Vieglprātīgs, izlaidīgs vīrietis.
- kamelots Viegls, audeklam līdzīgs vilnas audums, sākumā tikai no Angoras aitu vilnas, vēlāk arī no kamgarna dzijas ar kokvilnas, zīda vai linu metiem, ko sauc arī par orleanu, zīda vai puszīda kamelotu.
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā); arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- sprādzienbīstamība Vielu spēja sprāgt vai detonēt, ja tās karsē vai iniciē ar triecienu, berzi vai citu vielu sprādzienu vai detonāciju.
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (parasti durvju, vārtu, logu vērtņu) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- pa ceļam Vienā kopīgā virzienā.
- kriptogāmi Viena no augu valsts divām galvenajām grupām, kurās augus iedalīja K. Linnejs (otra ir fanerogāmi); ziedi nav redzami, vairojas ar sporām (papardes, sūnas).
- metahromosoma Viena no divām sīkajām hromosomām, kas konjugē vienīgi spermatocīta dalīšanās pēdējā fāzē.
- Tiēba Viena no mandingu valstīm Rietumāfrikā, ko 19. gs. beigās likvidēja franču koloniālā vara.
- aknu sūnas (Hepaticae) viena no sūnaugu klasēm - lapoņveida augi vai augi ar stumbru un lapām.
- leksiski semantiskais variants viena no vairākām daudznozīmīga vārda nozīmēm.
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
- superpozīcija Vienas funkcijas ievietošana otrā funkcijā kādā tās mainīgā vietā; šādas ievietošanas rezultāts.
- sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
- maisījums Viendabīga vide, kas sastāv no ķīmiski nesaistītiem komponentiem.
- leukoja Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, ilggadīgs sīpolaugs vidēji lieliem, nokareniem, zvanveidīgiem ziediem (parasti baltiem); \~10 sugu, Vidusjūras apgabalā; lefkojas.
- grīslis Viendīgļlapju klases dzimta ("Cyperaseae"), daudzgadīgi vienmājas (retāk divmāju) lakstaugi.
- graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas.
- ingvers viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Zingiberales"), daudzgadīgi lakstaugi vai sekundāri koki ar sakneni, 8 dzimtas; ingveru rinda.
- augumāju puķes viengadīgi un daudzgadīgi krāšņumaugi, kas pastāvīgi vai zināmu laiku audzējami apkurināmās platībās.
- puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un daudzkrāsainiem ziediem.
- zirnis viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs ("Pisum").
- kāpostaugs Viengadīgs vai divgadīgs lapu vai ziedu dārzenis, kuru izmanto uzturā vai lopbarībai.
- mandaisti Vienīgā vēl saglabājusies kristīgo gnostiķu grupa, kas dzīvo Dienvidirākā netālu no Eifratas un viņu svētā grāmata ir Ginza; paši uzskata, ka viņu grupas dibinātājs ir Jānis Kristītājs.
- Galēna preparāti vienkārši ārstniecības līdzekļi, kas sastāv no augu vai kustoņu vielām.
- pidžinvaloda Vienkāršota, funkcionāli ierobežota valoda, kāda parasti izveidojas dažādu (divu vai vairāku) valodu lietotāju saskarsmē, ja nav noteikta vienota oficiālā valoda, un kam raksturīgs vienas valodas primitivizēts variants ar citas valodas leksikas un gramatikas piejaukumu; pidžins.
- paralēlā apstrāde vienlaicīga vairāku konkurējošu procesu izpilde vienā datu apstrādes sistēmā.
- poliplēģija Vienlaicīga vairāku muskuļu paralīze.
- sinklonuss Vienlaicīga vairāku muskuļu trīce vai kloniska spazma.
- operāciju paralēlizpilde vienlaicīga vairāku vienas vai dažādu datoru programmu operāciju izpilde, tādējādi palielinot datoru efektīvo ātrdarbību.
- sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām).
- sagadīties Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, laktiem).
- poliartrīts Vienlaicīgs vai pakāpenisks vairāku vai visu locītavu iekaisums.
- panarterīts Vienlaicīgs vairāku artēriju iekaisums.
- poliarteriīts Vienlaicīgs vairāku artēriju iekaisums.
- polimiozīts Vienlaicīgs vairāku muskuļu iekaisums.
- polineiromiozīts Vienlaicīgs vairāku perifērijas nervu un muskuļu iekaisums.
- iridokapsulīts Vienlaicīgs varavīksnenes un lēcas kapsulas iekaisums.
- plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss skaņām).
- ēsties Vienmērīgi vienoties, saistīties kopā (par šķidrām vielām).
- līgoties Vienmērīgi viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi, viļņiem).
- līgot Vienmērīgi viļņoties.
- makačāt Vienmērīgi virzīt (dzijas pavedienu), tinot kamolā, saivā.
- bīdīt Vienmērīgi virzīt (pa kādu, parasti priekšmeta, virsmu).
- tecēt Vienmērīgi virzīties (par iekārtas, ierīces u. tml. detaļām); darboties bez traucējumiem (par iekārtu, ierīci).
- plūst Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
- vilkties Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam (kopā, ciet, vaļā - piemēram, par priekškaru).
- slīdēt Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam tā, ka viegli skar (ko) - par ķermeņa daļām, parasti par pirkstiem, rokām.
- meža tips vienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar kopīgu valdošo koku sugu viena meža augšanas apstākļu tipa ietvaros.
- vienbalsība Vienprātīgs visu vēlēšanu dalībnieku balsojums (par kādu lēmumu).
- panāriānisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras; panārisms.
- panārisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras.
- sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas, kam sprāgstot.
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
- paplašinātā izvērtēšana viens no izvērtēšanas veidiem sociālajā darbā, kuram ir raksturīga vispusīgas informācijas iegūšana un uzmanības pievēršana vienlaikus vairākiem sociālās situācijas aspektiem, nevis vienas problēmas padziļinātai jeb fokusētai izvērtēšanai.
- tetrametilendiamins Viens no ptomaīniem jeb pūšanas indēm, saukts arī putrascīns, vāji indīga viela, dažu slimību gadījumos sastopams arī urīnā.
- šifratslēgas uzticējumglabāšana viens no šifratslēgas atkopšanas veidiem - trešo pušu iesaistīšana atslēgas glabāšanā. Dešifrēšanas atslēgu (parasti privāto vai slepeno atslēgu) sadala daļās un daļas nodod uzticamiem aģentiem. Ārkārtas situācijā, lai atjaunotu atslēgu vai arī lai tieši atšifrētu ziņojumu, šie aģenti lieto atslēgas daļas.
- vienēji Viens no vairākiem (atšķirīgu veidu) priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm.
- vicas Vienšūņu, arī spermatozoīdu pastāvīgi veidojumi - organoīdi, kas veic pārvietošanās funkcijas.
- seriāls Vienveidīgu vai ar kopīgu pazīmi saistīta parādību, darbību u. tml. virkne.
- sērija vienveidīgu vai radniecīgu, arī pēc noteiktiem standartiem veidotu priekšmetu (piemēram, ražojumu, izdevumu) kopums.
- vilāknis Vieta (pļavā), kur zirgs vārtījies.
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- kāpine Vieta pļavā, kur sniegs vispirms izkūst.
- pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde var tikt pārtraukta, lai izdrukātu mainīgo vērtības vai veiktu programmas testēšanu.
- personas dzīvesvieta vieta, kur persona dzīvo pastāvīgi vai pārsvarā.
- vālaklis Vieta, kur zirgs vāļājies.
- vileklis Vieta, kur zirgs vāļājies.
- vilekls Vieta, kur zirgs vāļājies.
- pievizuļot Vietām, īslaicīgi vizuļot.
- eksonīms Vietvārds, kas ir no ģeogrāfiskā objekta nosaukuma oriģinālrakstības atšķirīgs veidojums citā valodā.
- staipikņi Vijīgi augi vai to salmi (zirnāji, kaņepāji, pakulas), kas nokarājas.
- vīteņaugi Vijīgi vai kāpelējoši augi.
- trejkrāsu vijolīte vijolīšu suga ("Viola tricolor"), arī atraitnīte, viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem; tautas medicīnā lieto par atkrēpošanas un diurētisku līdzekli.
- vanagvīķis Vīķu suga, vanagu vīķis.
- novilkt Vilkt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt vilkt.
- novilkt Vilkt (visu laikposmu) un pabeigt vilkt.
- novilkt Vilkt un pabeigt vilkt (līniju).
- izviļāt Viļāt un pabeigt viļāt; arī izvārtīt (2).
- magnetohidrodinamiskie viļņi viļņi, kas izplatās eleklrovadošā šķidrā vai gāzveidīgā vidē, kurā pastāv magnētiskais lauks (Alvēna viļņi, magnetoakustiskie viļņi).
- izvingrināties Vingrināties un pabeigt vingrināties.
- izometriskie vingrojumi vingrojumi, kuros muskuļiem liek darboties vienam pret otru vai pret nekustīgu virsmu.
- mežvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Parthenocissus"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs, 15 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma.
- reinvīns Vīnogu vīna šķirne (Reinas vidustecē); šīs šķirnes vīnogu vīns.
- mazvīrcele Vīrceļu dzimtas ģints ("Chaenorhinum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, parasti ar dziedzermatiņiem, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- novirpot Virpot (visu laikposmu) un pabeigt virpot.
- novirpuļot Virpuļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- novirpuļot Virpuļot (visu laikposmu) un pabeigt virpuļot.
- lēkas virve vai no egļu zariem veidota barjera, pār kuru zirgi var lēkt; arī barjera, pār kuru lēkšanā sacenšas zēni.
- febroniānisms Virziens 18. gs. baznīcas tiesību zinātnē, kas nosodīja pāvesta laicīgo varu, kaut arī atzina pāvestu par baznīcas galvu un baznīcas administrācijas pārraugu.
- pavirzīt Virzīt un pabeigt virzīt (priekšmetu) garām (kam), arī gar (ko).
- pacelt Virzīt un pabeigt virzīt augšup, parasti pa gaisu; būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, izplatās un pabeidz virzīties, izplatīties augšup, parasti pa gaisu.
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (vertikālu vai slīpu priekšmetu, tā dalu).
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt, parasti lokveidā, ar galu vai malu uz leju (rokā paceltu priekšmetu).
- nodabūt Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- stiepties Virzīties ar pūlēm, grūtībām (parasti, ko smagu velkot, nesot).
- nolaisties Virzīties un pabeigt virzīties ar atvērtu izpletni lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties garām (kam), arī gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- novirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nost (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nonākt Virzīties un pabeigt virzīties pa gaisu lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- snigt Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu); būt nokrišņiem sniega veidā.
- pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku); virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas); virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
- izvilkt aiz matiem visādi palīdzot, atvieglināt kādam sasniegt vēlamo rezultātu, izkļūt no grūta stāvokļa.
- sastāvs visi augi vai dzīvnieki, kas pēc noteiktām pazīmēm ir apvienoti kādā kopumā.
- cincinnāts Vispār godīgs cilvēks, īpaši valsts darbonis, kas arī augstā amatā saglabā savu godīgo vienkāršību.
- Bunds Vispārēja ebreju strādnieku savienība Lietuvā, Polijā un Krievijā – viena no organizācijām, kas lika pamatus sociāldemokrātijai Baltijā un Krievijā, dibināta 1897. g. Viļņā, darbību Krievijā izbeidza 1921. g., Latvijā pastāvēja līdz 1934. g. valsts apvērsumam.
- lemšana Vispusīga vairāku iespēju apsvēršana, pārdomāšana un apspriešana ar nolūku izvēlēties kādu no tām.
- Turkmenbašī Visu turkmēņu tēvs - šādi tiek dēvēts Turkmenistānas prezidents Saparmurats Nijazovs, kurš no 1985. gada bija Turkmēnijas PSR kompartijas vadītājs un 1991.-2006. g. valsts prezidents.
- transseksualitāte Visvairāk izteiktā dzimuma identitātes traucējuma izpausme pieaugušajiem, ilgstoša pastāvīga vēlēšanās atbrīvoties no savām primārajām un sekundārajām dzimumpazīmēm un iegūt cita dzimuma īpašības; īpaši raksturīga cilvēkiem, kas mēģina kļūt par pretējā dzimuma pārstāvjiem ar ģērbšanos, hormonterapiju vai ķirurģisku operāciju.
- uzvīt Vīt un pabeigt vīt.
- novizināties Vizināties lejup un pabeigt vizināties.
- novizināt Vizinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- žļuga Vižņi, sniegs virs ūdens.
- Vrangeļa kalni vulkānisks kalnu masīvs Kordiljeros, Aļaskas dienvidos, ASV (angļu val. "Wrangell Mountains"), garums - 150 km, platums - līdz 50 km, augstākā virsotne - 4996 m, 3 darbīgi vulkāni.
- Zālamana salas vulkānisku salu arhipelāgs Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), uz austrumiem no Jaungvinejas salas, platība - 40400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3123 m, darbīgi vulkāni.
- vurgu Vurgu vurgām - ar lielu rūkšanu.
- mediatizācija XIX gs. sākumā - daudzu neatkarīgu vācu firstu - patstāvīgu un tiešu vācu ķeizarvalsts savienības locekļu pakļaušana kādai citai - lielākai vācu valstij, kas arī ietilpa ķeizarvalsts savienībā.
- nozagties Zagšus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- ģeržaķ majdan zagt vilcienos.
- iridescents Zaigojošs, lāsmojošs, kas laistās līdzīgi varavīksnei, piem., perlamutrs.
- herba Zāle 2, laksti; augu virszemes daļas apzīmējums farmacijā.
- jāņuzāle Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu vīšanai, telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai un kurām tautā piedēvēja burvju spējas.
- vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- ulva Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Ulvaceae"), makroskopiskas zaļaļģes ar plātņveidīgu vai stobrveidīgu laponi, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas.
- eiastra Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Euastrum"), samērā īsas, parasti plakanas dažādas formas un lieluma viešūnas aļģes ar dziļu iežmaugu vidusdaļā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas.
- pleirotēnija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Pleurotaenium"), cilindriskas vienšūnas zaļaļģes ar iežmaugu vidū; \~400 sugu, Latvijā 9 sugas.
- staurastras Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Staurastrum"), dažādas formas vienšūnas aļģes, parasti ar dziļu iežmaugu vidū, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 32 sugas, kas mīt saldūdeņos, biežāk purvu ūdeņos.
- starastras Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints, dažādas formas vienšūnas aļģes, parasti ar dziļu iežmaugu vidū, kas šūnu dala 2 simetriskās daļās (pusšūnās), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 32 sugas, kas mīt saldūdeņos, biežāk purvu ūdeņos.
- sifonaļģes Zaļaļģu nodalījuma rinda, laponis cauruļveidīgs vai lodveidīgs, bez šķērssienām, protoplastā daudz kodolu un diskveida hromatoforu, vairojas veģetatīvi; briopsīdu rinda.
- samtīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bryaceae"), daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas veido blīvas vai irdenas velēnas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 39 sugas.
- skrajlapīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Mniaceae"), līdz 17 cm augsti, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas bieži veido lielas audzes, 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- zebroīds Zebras un zirga vai govs, arī zebras un ēzeļa krustojums.
- dzeltenā zeltgalvīte zeltgalvīšu suga ("Solidago virgaurea").
- selga Zema, mitra un auglīga vieta.
- apakšvadonis Zemāka ranga vadītājs, kas pakļauts kādam citam vadītājam.
- amata tiesa zemākā tiesu instance amatnieku lietās Rīgā viduslaikos.
- kopums Zeme, kas atrodas kādas sabiedrības kopīgā valdījumā.
- biodaudzveidība Zemes dzīvnieku, augu un mikrobu sugu dažādības pakāpe; ģenētiskā dažādība atsevišķu sugu ietvaros; šo sugu veidoto ekosistēmu dažādība.
- tektoniskā depresija Zemes garozas ieliece, kas pilnīgi vai daļēji piepildīta ar nogulām.
- Namejs Zemgaļu vadonis 13. gs., dažos avotos dēvēts arī par Zemgales karali; 1279. g. viņa vadībā zemgaļi atguva Livonijas ordeņa ieņemto Tērveti, bet 1281. g. augustā bija spiesti pārspēka priekšā pamest Zemgali un devās uz Lietuvu.
- albicija Zīdakācija - mimozu dzimtas koku un krūmu ģints, kuras sugu vidū ir pazīstami krāšņumaugi.
- viverra Zīdītāju klases dzimtas ("Viverridae") ģints ("Viverra"), plēsējs, tam ir dziedzeris, kas atdala tā saukto cibetu, smaržīgu vielu.
- ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- auglenīca ziedaugu vairošanās orgāns, kas izveidojas zieda vidū, saaugot vienai vai vairākām augļlapām.
- piltuvzieds zieds ar piltuvveidīgu vainagu (piemēram, tīteņiem).
- kaila ziema ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
- plika (biežāk kaila) ziema ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
- kaila (arī plika) ziema ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
- kandelila Ziemeļamerikas dienvidu daļā, gk. Meksikā, augošs krūms, no kura iegūst augu vasku.
- zīls Zīle 1(2) - pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla).
- Čerenkova starojums zilganas krāsas starojums, ko izstaro elementārdaļiņas ar lielu enerģiju, kustoties caurspīdīgā vidē ar ātrumu (v), kas pārsniedz gaismas ātrumu (c') šai vidē.
- feofitīns Zili melna vaskam līdzīga viela, ko iegūst no chlorofila apstrādājot to ar skābēm, pie kam pēdējās atskalda no chlorofila molekulas magniju.
- binzolīte Zili zaļa, spīdīga vabole.
- citoloģija Zinātne, kas pētī augu vai dzīvnieku šūnu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
- toksikoloģija Zinātnes nozare, kas pētī indīgu vielu iedarbību uz organismu, kā arī izstrādā pretindes un pasākumus saindēšanās profilaksei un ārstēšanai.
- hidrostatika Zinātnes nozare, kas pētī šķidruma līdzsvaru, nekustīgu šķidrumu un tajos pilnīgi vai daļēji iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
- biotehnoloģija Zinātnes un tehnikas nozare, kas pētī iespējas, kā bioloģiskos procesus izmantot rūpnieciskos nolūkos, piem., bioloģiski svarīgu vielu (aminoskābju, fermentu u. c.) ražošanā.
- diagnoze zinātnisks kādai augu vai dzīvnieku sistemātikas grupai (dzimtai u. c.) raksturīgo pamatpazīmju apraksts.
- dūkans zirga apmatojuma krāsa, kuru veido melni segmati ar pelēcīgu vai rūsganu nokrāsu galotnēs un melnas krāsas aizsargmati.
- aida Zirga gaita, kad, pārejot no soļiem uz paātrinātu gaitu, zirgs vienlaikus ceļ vienas puses kājas un tāpat vienlaikus arī noliek.
- pajūgs Zirga lietas, ko uzliek zirgam, lai viņš varētu vilkt un braucējs zirgu vadīt (sakas, loks, lences (slejas, vērzeles), sedulka, iemaukti un groži).
- dižgrābeklis Zirga vilkmes grābeklis jeb kasāmmašīna.
- kasammašins Zirga vilkts grābeklis, kasāmmašīna.
- nosukas Zirga vilna, kuru ar sukām nokasa pavasarī.
- zirga gaita zirga virzes kustība.
- karjers Zirga visātrākā gaita; ātrs galops, aulekši.
- baltīns Zirgs ar baltu vai ļoti gaišu apspalvojumu, apmatojumu (parasti ne visai spēcīgs); šāda zirga vārds.
- laucis Zirgs vai vērsis ar balta apmatojuma plankumu pierē.
- lauķis Zirgs vai vērsis ar baltumu pierē.
- aizvārtīt Zirgs vārtoties izvārtījis (iespiedis, izveidojis) bedri.
- ādenis Zirgs, govs, kuru vienīgā vērtība ir āda; kleperis; ādainis.
- rikšotājs Zirgs, kam ir raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis; attiecīgā zirgu šķirne.
- vipatas Zirgu locītavu iekaisumi, mīksti, šķidrumu saturoši pampumi, visbiežāk zirgu vēzīša un lecamā locītavā, parasti abās pusēs.
- šlūpe Zirgu vilkmes greidera lāpsta sniega tīrīšanai vai ceļa virsmas līdzināšanai.
- šļūpe Zirgu vilkmes šķūre zemes vai sniega pārvietošanai un nolīdzināšanai.
- vilceklis Zirgu vilkmes šķūre.
- pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma.
- vējzivs Zivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Belonidae"), plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni, nedaudzas sugas mīt arī saldūdeņos, 12 ģinšu, >30 sugu, Baltijas jūrā Latvijas piekrastē un Rīgas līcī konstatēta 1 suga.
- trihodinoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti ("Trichdinella" un "Trichodin") sugu vienšūņi.
- zviedrene Zobgalīgs vīrieša dzimumlocekļa apzīmējums.
- viļņsaspiešana Zudumradoša saspiešana, ko izmanto krāsu attēlu un videoattēlu saspiešanai, kas nodrošina krāsu attēlu saspiešanu attiecībā 300:1, bet melnbalto attēlu saspiešanu attiecībā 50:1; iespējams nodrošināt ne tikai vienmērīgu visa attēla saspiešanu, bet arī kādas daļas stiprāku saspiešanu.
- ļebene Žaketei līdzīgs virsvalks (piemēram, klaunam).
- geoda Žeoda - ieapaļš minerālagregāts, liela sekrēcija, veidojas pilnīgi vai daļēji aizpildoties noslēgtiem tukšumiem iežos.
- slieteņu žogs žoga veids, kas veidots no slīpi iestiprinātiem kokiem.
- peleszirņi Žogu vīķis ("Vicia sepium").
- Vicia sepium žogu vīķis.
- iztilāties Žūstot, balojot (kādu laiku), sasniegt vēlamo gatavības pakāpi (par šķiedraugiem).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa g. v..