nolīkņāt
nolīkņāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nolīkņāju | nolīkņājam | nolīkņāju | nolīkņājām | nolīkņāšu | nolīkņāsim |
| 2. pers. | nolīkņā | nolīkņājat | nolīkņāji | nolīkņājāt | nolīkņāsi | nolīkņāsiet, nolīkņāsit |
| 3. pers. | nolīkņā | nolīkņāja | nolīkņās | |||
Pavēles izteiksme: nolīkņā (vsk. 2. pers.), nolīkņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nolīkņājot (tag.), nolīkņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nolīkņātu
Vajadzības izteiksme: jānolīkņā
Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt.
Avoti: LLVV